ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 5 : PALI ROMAN Dī.A. (sumaṅgala.2)

                        3. Mahāparinibbānasutta
                            nidānavaṇṇanā
      [131] Evamme sutanti mahāparinibbānasuttaṃ. Tatrāyaṃ
anupubbapadavaṇṇanā:- gijjhakūṭeti gijjhā tassa kūṭe 1- vasiṃsu, gijjhasadisaṃ vā tassa
kūṭaṃ 2- atthīti gijjhakūṭo tasmiṃ gijjhakūṭe. Abhiyātukāmoti abhibhavanatthāya yātukāmo.
Vajjīti vajjirājāno. Evaṃ mahiddhiketi evaṃ mahatiyā rājiddhiyā samannāgate,
etena nesaṃ samaggabhāvaṃ kathesi. Evaṃ mahānubhāveti evaṃ mahantena ānubhāvena
samannāgate, etena nesaṃ hatthisippādīsu katasikkhataṃ kathesi, yaṃ sandhāya vuttaṃ
"sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā, yatra hi nāma
sukhumena tāḷacchiggalena asanaṃ atipātayissanti poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitan"ti. 3-
Ucchejjāmīti 4- ucchindissāmi. Vināsessāmīti nāsessāmi, adassanaṃ
pāpayissāmi. 5- Anayabyasananti ettha na ayoti anayo, avuḍḍhiyā 6- etaṃ nāmaṃ.
Hitañca sukhañca viyasati 7- vikkhipatīti byasanaṃ, ñātipārijuññādīnaṃ etaṃ nāmaṃ.
Āpādessāmīti pāpayissāmi.
      Iti kira so ṭhānanisajjādīsu imaṃ yuddhakathanameva 8- katheti, gamanasajjā
hothāti evaṃ balakāyaṃ āṇāpeti, kasmā?  gaṅgāya kira ekaṃ paṭṭanagāmaṃ
nissāya aḍḍhayojanaṃ ajātasattuno āṇā, aḍḍhayojanaṃ licchavīnaṃ. Ettha pana
āṇāpavattiṭṭhānaṃ hotīti attho. Tatrāpica pabbatapādato mahagghabhaṇḍaṃ otarati.
Taṃ sutvā "ajja yāmi, sve yāmī"ti ajātasattuno saṃvidahantasseva
licchavirājāno samaggā sammodamānā puretaraṃ gantavā sabbaṃ mahagghabhaṇḍaṃ 9- gaṇhanti.
Ajātasattu pacchā gantvā taṃ pavuttiṃ 10- ñatvā kujjhitvā gacchati. Te puna
saṃvaccharepi tatheva karonti. Atha so balavāghātajāto tadā evamakāsi.
      Tato cintesi "gaṇena saddhiṃ yuddhaṃ nāma bhāriyaṃ, ekopi
moghappahāro nāma natthi, ekena nu kho pana paṇḍitena saddhiṃ mantetvā karonto
@Footnote: 1 cha.Ma. kūṭesu. 2 i. kūṭo. 3 saṃ.mahā 19/1115/394 vālasutta 4 cha.Ma. ucchecchāmīti
@5 cha.Ma. pāpessāmi i. nayissāmi  6 cha.Ma., i. avaḍḍhiyā  7 cha.Ma. viyassati
@8 cha.Ma. yuddhakathameva.  9 cha.Ma.,i. mahagghabhaṇḍanti na dissati  10 cha.Ma.,i. pavattiṃ
Niraparādho 1- hoti, paṇḍito ca satthārā sadiso nāma natthi, satthā ca
avidūre dhuravihāre vasati, handāhaṃ pesetvā pucchāmi. Sace me gatena koci
attho bhavissati, satthā tuṇhī bhavissati, anatthe pana sati `kiṃ rañaño tattha
gamanenāti vakkhatī"ti. So vassakāraṃ brāhmaṇaṃ pesesi. Brāhmaṇo gantvā
bhagavato etamatthaṃ ārocesi.
      [132] Tena vuttaṃ "athakho rājā .pe. Āpādessāmi vajjin"ti. 2-
                       Rājaaparihāniyadhammavaṇṇanā
      [134] Bhagavantaṃ vījayamānoti 3- thero vattasīsena ṭhatvā bhagavantaṃ
vījati, 4- bhagavato pana sītaṃ vā uṇhaṃ vā natthi. Bhagavā brāhmaṇassa vacanaṃ
sutvā tena saddhiṃ āmantetvā therena saddhiṃ mantetukāmo kinti te ānanda
sutanti ādimāha. Abhiṇhasannipātāti divasassa tikkhattuṃ sannipatantāpi
antarantarā sannipatantāpi abhiṇahasannipātāva. Sannipātabahulāti hiyyopi
sannipatitamhā, purimadivasaṃpi sannipatitamhā, puna ajja kimatthaṃ sannipatitā
homāti vosānaṃ anāpajjantā sannipātabahulā nāma honti. Yāvakīvañcāti
yattakaṃ kālaṃ. Vuḍḍhiyeva ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānīti abhiṇhaṃ
asannipatantā hi disāvidisāsu āgatasāsanaṃ na suṇanti, tato "asukagāmasīmā
vā nigamasīmā vā ākulā, asukaṭṭhāne corā vā pariyuṭṭhitā"ti na jānanti,
corāpi "pamattā rājāno"ti ñatvā 5- gāmanigamādīni paharantā janapadaṃ
nāsenti. Evaṃ rājūnaṃ parihāni hoti. Abhiṇhaṃ sannipatantā pana taṃ taṃ pavuttiṃ
suṇanti, tato balaṃ pesetvā amittamaddanaṃ karonti, corāpi "appamattā
rājāno, na sakkā amhehi vaggabandhehi vicaritun"ti bhijjitvā palāyanti.
Evaṃ rājūnaṃ vuḍḍhi hoti. Tena  vuttaṃ "vuḍḍhiyeva ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā
no parihānī"ti. Tattha pāṭikaṅkhāti icchitabbā, avassaṃ bhavissatīti evaṃ
daṭṭhabbāti attho.
@Footnote: 1 cha.Ma. nipparādho.   2 cha.Ma. āpādessāmīti, Ma., i. āpādessāmi vajjīti
@3 cha.Ma. bījayamānoti i. vījamānoti     4 cha.Ma. bījati        5 Ma. sutvā
      Samaggāti ādīsu sannipātabheriyā niggatāya "ajja me kiccaṃ
atthi, maṅgalaṃ atthī"ti vikkhepaṃ 1- vikkhepaṃ karontā na samaggā sannipatanti
nāma. Bherisaddaṃ pana sutvāva bhuñjamānāpi alaṅkariyamānāpi vatthāni
nivāsentāpi aḍḍhabhuttā vā aḍḍhālaṅkatā vā vatthaṃ nivāsayamānā vā
sannipatantā samaggā sannipatanti nāma. Sannipatitā 2- pana cintetvā
mantetvā kattabbaṃ katvā ekatova avuṭṭhahantā na samaggā vuṭṭhahanti nāma.
Evaṃ vuṭṭhitesu hi ye paṭhamaṃ gacchanti, tesaṃ evaṃ hoti "amhehi bāhirakathāva
sutā, idāni vinicchayakathā bhavissatī"ti. Ekato vuṭṭhahantā pana samaggā
vuṭṭhahanti nāma. Apica "asukaṭṭhānesu gāmasīmā vā nigamasīmā vā ākulā,
corā vā pariyuṭṭhitā"ti sutvā "ko gantvā imaṃ amittamaddanaṃ karissatī"ti
vutte "ahaṃ paṭhamaṃ, ahaṃ paṭhaman"ti vatvā gacchantāpi samaggā vuṭṭhahanti nāma.
Ekassa pana kammante osīdamāne sesā rājāno puttabhātaro pesetvā
tassa kammantaṃ upatthambhayamānāpi, āgantukarājānaṃ "asukassa gehaṃ gacchatu,
asukassa gehaṃ gacchatū"ti avattā sabbe ekato saṅgaṇhantāpi, ekassa
maṅgale vā roge vā aññasmiṃ vā pana tādise sukhadukkhe uppanne sabbe
tattha sahāyabhāvaṃ gacchantāpi samaggā vajjikaraṇīyāni karonti nāma.
      Apaññattanti ādīsu pubbe akataṃ suṅkaṃ vā baliṃ vā daṇḍaṃ
vā anāharāpentā 3- apaññattaṃ na paññapenti nāma. Porāṇappaveṇiyā
āgatameva pana āharāpentā 4- paññattaṃ  na samucchindanti nāma. Coroti
gahetvā dassite avinicchinitvāva 5- chejjabhejjaṃ anusāsantā porāṇaṃ vajjidhammaṃ
samādāya na vattanti nāma. Tesaṃ apaññattaṃ paññapentānaṃ abhinavasuṅkādīhi
pīḷitā manussā "itiupaddūtamhā, ko imesaṃ vijite vasissatī"ti paccantaṃ
pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ paharanti. Paññattaṃ
samucchindantānaṃ paveṇīāgatāni suṅkādīni aggaṇhantānaṃ koso parihāyati,
@Footnote: 1 i. nikkhepaṃ karontā, cha.Ma. vikkhepaṃ karontā.         2 Ma., i. sannipatantā
@3 cha.Ma., i. āharāpentā      4 cha.Ma., i. anāharāpentā    5 cha.Ma. avicinitvāva.
Tato hatthiassabalakāyā orodhādayo yathā nibaddhaṃ vatthuṃ 1- alabhamānā thāmena
balena parihāyanti. Te neva yuddhakkhamā honti na pāricariyakkhamā. Porāṇaṃ
vajjidhammaṃ samādāya avattantānaṃ vijite manussā "amhākaṃ puttaṃ pitaraṃ bhātaraṃ
acoraṃyeva coroti katvā chindiṃsu bhindiṃsū"ti kujjhitvā paccantaṃ pavisitvā corā
vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ paharanti, evaṃ rājūnaṃ parihāni hoti.
Paññattaṃ paññapentānaṃ pana "paveṇīāgatameva rājāno karontī"ti manussā
haṭṭhatuṭṭhā kasivaṇijjādike kammante sampādenti: paññattaṃ asamucchindantānaṃ
paveṇīāgatāni suṅkādīni gaṇhantānaṃ koso vaḍḍhati, tato hatthiassabalakāyā
orodhādayo  yathā nibaddhaṃ vatthuṃ labhamānā thāmabalasampannā yudadhakkhamā ceva
pāricariyakkhamā ca honti.
      Porāṇaṃ vajjidhammanti ettha pubbe kira vajjirājāno "ayaṃ
coro"ti ānetvā dassite "gaṇhatha naṃ coran"ti avatvā vinicchayamahāmattānaṃ
denti. Tepi 2- vinicchinitvā 3- acoro 4- ce, visajjenti. Coro ce, attanā
kiñci avatvā vohārikānaṃ denti. Tepi vinicchinitvā 5- acoro ce, visajjenti.
Coro ce, antokārikā 6- nāma honti tesaṃ denti. Tepi vinicchinitvā acoro
ce, visajjenti. Coro ce, aṭṭhakulikānaṃ denti. Tepi tatheva katvā senāpatissa,
senāpati uparājassa, uparājā rañño, rājā vinicchinitvā acoro ce,
visajjeti. Sace pana coro hoti, paveṇīpotthakaṃ vācāpeti, tattha "yena idaṃ
nāma kataṃ, tassa ayaṃ nāma daṇḍo"ti likhitaṃ. Rājā tassa kiriyaṃ tena samānetvā
tadanucchavikaṃ daṇḍaṃ karoti. Iti etaṃ porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya vattantānaṃ
manussā na ujjhāyanti, "rājāno porāṇappaveṇiyā kammaṃ karonti, etesaṃ
doso natthi, amhākaṃyeva doso"ti appamattā kammante karonti. Evaṃ
rājūnaṃ vuḍḍhi hoti. Tena vuttaṃ "vuḍḍhiyeva ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihānī"ti.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. vaṭṭaṃ, Ma. vattaṃ evamuparipi.  2 cha.Ma.,i. te.  3 cha.Ma.,i. vicinitvā
@4 cha.Ma., i. sace acoro hoti.              5 cha.Ma. vinicchinitvāti na dissati.
@6 cha.Ma. suttadharānaṃ denti, i. suttadharā nāMa.....
      Sakkarontīti yaṃkiñci tesaṃ sakkāraṃ karontā sundarameva karonti.
Garukarontīti garubhāvaṃ paccupaṭṭhapetvāva karonti. Mānentīti manena piyāyanti.
Pūjentīti nipaccakāraṃ dassenti. Sotabbaṃ maññantīti divasassa dve tayo vāre
upaṭṭhānaṃ gantvā tesaṃ kathaṃ sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññanti. Tattha ye evaṃ
mahallakānaṃ rājūnaṃ sakkārādīni na karonti, ovādatthāya ca nesaṃ upaṭṭhānaṃ
na gacchanti. Te tehi visaṭṭhā anovadiyamānā kīḷāpasutā rajjato parihāyanti.
Ye pana tathā paṭipajjanti, tesaṃ mahallakarājāno "idaṃ kātabbaṃ, idaṃ na
kātabban"ti porāṇappaveṇiṃ ācikkhanti. Saṅgāmaṃ patvāpi "evaṃ pavisitabbaṃ,
evaṃ nikkhamitabban"ti upāyaṃ dassenti. Te tehi ovadiyamānā yathāovādaṃ
paṭipajjantā sakkonti rājappaveṇiṃ sandhāretuṃ. Tena vuttaṃ  "vuḍḍhiyeva
ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī"ti.
      Kulitthiyoti kulagharaṇiyo. Kulakumāriyoti aniviṭṭhā 1-  tāsaṃ dhītaro.
Okkassa pasayhāti ettha "okkassā"ti vā "pasayhā"ti vā pasayhākārassevetaṃ
nāmaṃ. "ukkassā"tipi paṭhanti. Tattha okkassāti apakassitvā 2-
ākaḍḍhitvā. Pasayhāti abhibhavitvā ajjhottharitvāti attho. 3- Evañhi karontānaṃ
vijite manussā `amhākaṃ gehe puttamātaropi, kheḷasighāṇikādīni mukhena
apanetvā saṃvaḍḍhitadhītaropi ime rājāno balakkārena gahetvā attano ghare
vāsentī"ti kupitvā 4- paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā
janapadaṃ paharanti. Evaṃ akarontānaṃ pana vijite manussā appossukkā sakāni
kammāni karontā rājakosaṃ vaḍḍhenti. Evamettha vuḍḍhihāniyo veditabbā.
      Vajjīnaṃ vajjicetiyānīti vajjirājūnaṃ vijite raṭṭhe 5- cittīkataṭṭhena
cetiyānīti laddhanāmāni yakkhaṭṭhānāni. Abbhantarānīti antonagare ṭhitāni.
Bāhirānīti bahinagare ṭhitāni. Dinnapubbanti pubbe dinnaṃ. Katapubbanti pubbe
@Footnote: 1 cha.Ma. anividdhā  2 cha.Ma. avakassitvā, i. avakasitvā   3 cha.Ma.,i. ayaṃ vacanattho.
@4 cha.Ma., i. kupitā              5 cha.Ma., i. vajjiraṭṭhe
Kataṃ. No parihāpessantīti aparihāpetvā yathāpavattameva karissanti, dhammikaṃ baliṃ
parihāpentānaṃ hi devatā ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ na karonti, anuppannaṃ dukakhaṃ
uppādetuṃ 1- asakkontāpi uppannaṃ kāsasīsarogādiṃ vaḍḍhenti, saṅgāme pana 2-
sante 3- sahāyā na honti. Aparihāpentānaṃ pana ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karonti,
anuppannaṃ sukhaṃ uppādetuṃ asakkontāpi uppannaṃ kāsasīsarogādiṃ haranti, 4-
saṅgāmasīse sahāyā hontīti evamettha vuḍḍhihāniyo veditabbā.
      Dhammikā rakkhāvaraṇaguttīti 5-  ettha rakkhāeva yathā anicchitaṃ
nāgacchati, 6- evaṃ āvaraṇato āvaraṇaṃ. Yathā icchitaṃ na nassati, 7- evaṃ
gopāyanato gutti. Tattha balakāyena parivāretvā rakkhanaṃ pabbajitānaṃ dhammikā
rakkhāvaraṇagutti nāma na hoti. Yathā pana vihārassa upavane rukkhe na chindanti,
vāgurāhi 8- migaṃ na gaṇhanti 8- pokkharaṇīsu macche na gaṇhanti, evaṃ karaṇaṃ
dhammikā rakkhāvaraṇagutti nāma. Kinti anāgatā cāti iminā pana nesaṃ evaṃ
paccupaṭṭhitacittasantānoti cittappavattiṃ pucchati.
      Tattha ye anāgatānaṃ arahantānaṃ na āgamanaṃ na icchanti, te
assaddhā honti appasannā. Pabbajite ca sampatte paccuggamanaṃ na karonti,
gantvā na passanti, paṭisanthāraṃ na karonti, pañhaṃ na pucchanti, dhammaṃ na
suṇanti, dānaṃ na denti, anumodanaṃ na suṇanti, nivāsanaṭṭhānaṃ na saṃvidahanti,
atha nesaṃ avaṇṇo abbhuggacchati "asuko nāma rājā assaddho appasanno,
pabbajite sampatte paccuggamanaṃ na karoti .pe. Nivāsanaṭṭhānaṃ na saṃvidahatī"ti.
Taṃ sutvā pabbajitā tassa nagaradvārena na gacchanti, gacchantāpi nagaraṃ na
pavisanti. Evaṃ anāgatānaṃ arahantānaṃ anāgamanameva hoti. Āgatānaṃpi phāsuvihāre
asati yepi ajānitvā āgatā, te "vasissāmāti tāva cintetvā āgatamhā,
imesaṃ pana rājūnaṃ iminā nīhārena ko vasissatī"ti nikkhamitvā gacchanti. Evaṃ
anāgatesu anāgacchantesu, āgatesu dukkhaṃ viharantesu so deso pabbajitānaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. janetuṃ   2 cha.Ma.,i. panasaddo na dissati   3 cha.Ma.,i. patte
@4 cha.Ma. hananti       5 i. dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttinti    6 cha.Ma. na gacchati
@7 cha.Ma., i. vinassati           8-8 cha.Ma., i. vājikā vajjaṃ na karonti
Anāvāso hoti. Tato devatārakkhā na hoti, devatārakkhāya asati amanussā
okāsaṃ labhanti, amanussā ussannā anuppannaṃ byādhiṃ uppādenti,
sīlavantānaṃ dassanapañhāpucchanādivatthukassa puññassa anāgamo hoti. Vipariyāyena
ca yathāvuttakaṇhapakkhaviparitassa sukkapakkhassa sambhavo hotīti evamettha
vuḍḍhihāniyo veditabbā.
      [135] Ekamidāhanti idaṃ bhagavā pubbe vajjīnaṃ imassa
vajjisuttassa 1- desitabhāvappakāsanatthaṃ āha.
      Tattha sārandade cetiyeti evannāmake vihāre. Anuppanne kira
buddhe tattha sārandadassa yakkhassa nivāsanaṭṭhānaṃ cetiyaṃ ahosi. Athettha
bhagavato vihāraṃ kārāpesuṃ, so sārandadacetiye katattā sārandadacetiyaṃtveva
saṃkhayaṃ gato.
      Akaraṇīyāti akātabbā, aggahetabbāti attho. Yadidanti nipātamattaṃ.
Yuddhassāti karaṇaṭṭhe sāmivacanaṃ, abhimukhaṃ yuddhena gahetuṃ na sakkāti attho.
Aññatra upalāpanāyāti ṭhapetvā upalāpanaṃ. Upalāpanā nāma "alaṃ vivādenapi,
idāni samaggā homā"ti hatthiassarathahiraññasuvaṇṇādīni pesetvā saṅgahakaraṇaṃ,
evañhi saṅgahaṃ katvā kevalaṃ vissāsena sakkā gaṇhitunti attho. Aññatra
mithubhedāyāti ṭhapetvā mithubhedaṃ. Iminā aññamaññaṃ bhedaṃ katvāpi sakkā ete
gahetunti dasseti. Idaṃ brāhmaṇo bhagavato kathāya nayaṃ labhitvā āha.
      Kiṃ pana bhagavā brāhmaṇassa imāya kathāya nayalābhaṃ na jānātīti, āma
jānātīti. Jānanto kasmā kathesi, 2- anukampāya. Evaṃ kirassa ahosi "mayā
akathitepi katipāhena gantvā sabbe gaṇhissati, kathite pana samagge bhindanto
tīhi saṃvaccharehi gaṇhissati, ettakaṃpi jīvitameva varaṃ, ettakaṃ hi jīvantā
attano patiṭṭhānabhūtaṃ puññaṃ karissantī"ti.
      Abhinanditvāti cittena abhinanditvā. Anumoditvāti "yāva subhāsitañcidaṃ
bho gotamāti 3- vācāya anumoditvā. Pakkāmīti rañño santikaṃ gato.
@Footnote: 1 cha.Ma. vajjisattakassa i. vajjīsantakassa   2 cha.Ma. kathesīti.  3 cha.Ma.,i. bhotā
@  gotamenāti
Tato naṃ rājā "kiṃ ācariya bhagavā avocā"ti pucchi. So "yathā bho samaṇassa
gotamassa vacanaṃ na sakkā vajjī kenaci gahetuṃ, apica upalāpanāya vā mithubhedena
vā sakkā"ti āha. Tato naṃ rājā "upalāpanāya amhākaṃ hatthiassādayo
nassissanti, bhedeneva te gahessāma, 1- kiṃ karomā"ti pucchi. Tenahi mahārāja
tumhe vajjī ārabbha parisati kathaṃ samuṭṭhāpetha, tato ahaṃ "kinte mahārāja
tehi, attano santakehi kasivaṇijjādīni katvā jīvantu ete rājāno"ti
vatvā pakkamissāmi. Tato tumhe "kiṃ nukho bho esa brāhmaṇo vajjiṃ ārabbha
pavattaṃ kathaṃ paṭibāhatī"ti vadeyyātha divasabhāgevāhaṃ tesaṃ paṇṇākāraṃ pesessāmi,
taṃpi gāhāpetvā tumhepi mama dosaṃ āropetvā bandhanatāḷanādīni akatvāva
kevalaṃ khuramuṇḍaṃ maṃ katvā nagarā nīharāpetha. Athāhaṃ "mayā te nagare pākāro
ca parikkhā ca kāritā, ahaṃ thiradubbalaṭṭhānañca uttānagambhīraṭṭhānañca jānāmi,
na cirassevadāni taṃ ujuṃ karissāmīti vakkhāmi. Taṃ sutvā tumhe `gacchatū'ti
vadeyyāthā"ti. Rājā sabbaṃ akāsi.
      Licchavī tassa nikkhamanaṃ sutvā "saṭho brāhmaṇo, mā tassa gaṅgaṃ
uttarituṃ adatthā"ti āhaṃsu. Tatrekaccehi "amhe ārabbha kathitattā kira so
evaṃ kato"ti vutte "tenahi bhaṇe etū"ti bhaṇiṃsu. So gantvā licchavī disvā
"kiṃ akatthā"ti 2- pucchito taṃ pavuttaṃ 3- ārocesi, licchavino "appamattakena
nāma evaṃ garubhaṇḍaṃ kātuṃ na yuttan"ti vatvā "kinte tatra ṭhānantaran"ti
pucchiṃsu. Vinicchayāmaccohamasmīti. Tadeva te ṭhānantaraṃ hotūti. So suṭṭhutaraṃ
vinicchayaṃ karoti, rājakumārā tassa santike sippaṃ uggaṇhanti.
      So patiṭṭhitaguṇo hutvā ekadivasaṃ ekaṃ licchaviṃ gahetvā ekamantaṃ
gantvā dārakā kasantīti pucchi. Āma kasantīti. Dve goṇe yojetvāti.
Āma dve goṇe yojetvāti. Ettakaṃ vatvā nivatto. Tato taṃ añño "kiṃ
ācariyo āhā"ti pucchitvā tena vuttaṃ asaddahanto "na me esa yathābhūtaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. gahessāmi   2 cha.Ma., i. āgatatthāti.     3 cha.Ma., i. pavattiṃ
Kathesī"ti tena saddhiṃ bhijji. Brāhmaṇo aññampi divasaṃ 1- ekaṃ licchaviṃ
ekamantaṃ netvā "kena byañjanena bhuttosī"ti  pucchitvā nivatto. Taṃpi añño
pucachitvā asaddahanto tatheva bhijji. Brāhmaṇo aparaṃpi divasaṃ ekaṃpi licchaviṃ
ekamantaṃ netvā "atiduggatosi kirā"ti pucchi. Ko evamāhāti 2- asuko nāma
licchavīti. Aparaṃpi ekamantaṃ netvā "tvaṃ kira bhīrukajātiko"ti pucchi. Ko
evamāhāti. Asuko nāma licchavīti. Evaṃ aññena akathitameva aññassa kathento
tīhi saṃvaccharehi te rājāno aññamaññaṃ bhinditvā yathā dve ekamaggena na
gacchanti, tathā katvā sannipātabheriñcārāpesi. 3- Licchavino "issarā
sannipatantu, sūrā sannipatantū"ti vatvā na sannipatiṃsu.
      Brāhmaṇo "ayandāni kālo, sīghaṃ āgacchatū"ti rañño sāsanaṃ
pesesi. Rājā sutvā balabheriñcārāpetvā nikkhami. Vesālikā sutvā "rañño gaṅgaṃ
uttarituṃ na dassāmā"ti bheriñcārāpesuṃ. Taṃpi sutvā "gacchantu issarā"ti 4-
ādīni vatvā na sannipatiṃsu. "nagarappavesanaṃ na dassāma, dvārāni pidahitvā
vasāmāti 5- bheriñcārāpesuṃ. Ekopi na sannipati, yathāvivaṭeheva dvārehi
pavisitvā sabbe anayabyasanaṃ pāpetvā gato.
                       Bhikkhuaparihāniyadhammavaṇṇanā
      [136] Athakho bhagavā acirapakkanteti ādimhi. Sannipātetvāti
dūravihāresu iddhimante pesetvā santikavihāresu sayaṃ gantvā "sannipatatha
āyasmanto, bhagavā vo sannipātaṃ icchatī"ti sannipātetvā. Aparihāniyeti
aparihānikare, vuḍḍhihetubhūteti attho. Dhamme desissāmīti candasahassaṃ
suriyasahassaṃ uṭṭhāpento viya catukuṭṭake gehe anto teladīpasahassaṃ ujjālento
viya pākaṭe katvā kathayissāmīti.
@Footnote: 1 cha.Ma. divase   2 cha.Ma. evamāhāti pucchito   3 cha.Ma.,i. sannipātabheriṃ carāpesi
@  evamuparipi     4 cha.Ma.,i. sūrarājāno.     5 cha.Ma.,i. ṭhassāmāti
      Tattha abhiñhasannipātāti idaṃ vajjisannipāte 1- vuttasadisameva. Idhāpica
abhiṇhaṃ asannipatitattā 2- disāsu āgatasāsanaṃ na suṇanti, tato "asukavihārasīmā
ākulā, uposathapavāraṇā ṭhitā, asukasmiṃ ṭhāne bhikkhū vejjakammadūtakammādīni
karonti, viññattibahulā pupphadānādīhi jīvitaṃ kappentī"ti ādīni na jānanti,
pāpabhikkhūpi "pamatto saṃgho"ti 3- ñatvā rāsibhūtā sāsanaṃ osakkāpenti. Abhiṇhaṃ
sannipatitattā pana taṃ taṃ pavattiṃ suṇanti, tato bhikkhusaṃghaṃ pesetvā sīmaṃ ujuṃ
karonti, uposathapavāraṇādayo pavattāpenti, micchājīvānaṃ ussannaṭṭhāne
ariyavaṃsake pesetvā ariyavaṃsaṃ kathāpenti, pāpabhikkhūnaṃ vinayadharehi niggahaṃ
kārāpenti, pāpabhikkhūpi "appamatto saṃgho 3-, na sakkā amhehi vaggabandhena
vicarituna"ti bhijjitvā palāyanti. Evamettha hānivuḍḍhiyo veditabbā.
      Samaggāti ādīsu cetiyaṃ paṭijagganatthaṃ vā bodhiyaṅgaṇe 4-  vā
paṭijagganatthaṃ uposathāgāracchādanatthaṃ 4- vā katikavattaṃ kathetukāmatāya 5- ovādaṃ
dhātukāmatāya  "saṃgho sannipatatū"ti bheriyā vā gaṇḍiyā 6- vā ākoṭṭi tāya
"mayhaṃ cīvarakammaṃ atthi, mayhaṃ patto pacitabbo, mayhaṃ navakammaṃ atthī"ti
vikkhepaṃ karontā na samaggā sannipatanti nāma. Sabbaṃ pana taṃ kammaṃ
ṭhapetvā "ahaṃ purimataraṃ, ahaṃ purimataran"ti ekappahāreneva sannipatantā
samaggā sannipatanti nāma. Sannipatitā pana cintetvā mantetvā kattabbaṃ
katvā ekato avuṭṭhahantā na samaggā vuṭṭhahanti nāma. Evaṃ vuṭṭhitesu
hi ye paṭhamaṃ gacchanti, tesaṃ evaṃ hoti "amhehi bāhirakathāva sutā,
idāni vinicchayakathā bhavissatī"ti. Ekappahāreneva vuṭṭhahantā pana samaggā
vuṭṭhahanti nāma. Apica "asukaṭṭhāne vihārasīmā ākulā, uposathapavāraṇā ṭhitā,
asukaṭṭhāne vejjakammādikārakā pāpabhikkhū ussannā"ti sutvā "ko gantvā
tesaṃ niggahaṃ karissatī"ti vutte "ahaṃ paṭhamaṃ, ahaṃ paṭhaman"ti vatvā gacchantāpi
samaggā vuṭṭhahanti nāma.
@Footnote: 1 cha.Ma. i. vajjisattake, Ma. vajjisuttake.  2 cha.Ma. asannipatitā, i.
@asannipatantā evamuparipi 3-3 cha.Ma. bhikkhusaṃgho
@4-4 cha.Ma.,i. bodhigehauposathāgāracchādanatthaṃ vā
@5 cha.Ma.,i. ṭhapetukāmatāya     6 cha.Ma. ghaṇṭiyā, Ma. ghaṇḍiyā, i. ghaṇṭhiyā
      Āgantukaṃ pana disvā "imaṃ pariveṇaṃ yāhi, etaṃ pariveṇaṃ yāhī"ti, 1-
kiñci 2- avatvā sabbe 3- vattaṃ karontāpi, jiṇṇapattacīvarakaṃ disvā tassa
bhikkhācāravattena pattacīvaraṃ pariyesamānāpi, gilānassa gilānabhesajjaṃ
pariyesamānāpi, gilānameva anāthaṃ "asukapariveṇaṃ yāhi, asukapariveṇaṃ yāhī"ti avatvā
attano attano pariveṇe paṭijaggantāpi, eko oliyamānako gaṇṭho hoti,
paññavantaṃ bhikkhuṃ saṅgaṇhitvā tena taṃ gaṇṭhaṃ ukkhipāpentāpi samaggā
saṃghakaraṇīyāni karonti nāma.
      Apaññattanti ādīsu. Navaṃ adhammikaṃ katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā
bandhantā apaññattaṃ paññapenti nāma, purāṇasanthatavatthusmiṃ sāvatthiyaṃ bhikkhū
viya. Uddhammaṃ ubbinayaṃ sāsanaṃ dīpentā paññattaṃ samucchindanti nāma,
vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā viya. Khuddānukhuddakā pana
āpattiyo sañcicca vītikkamantā yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya na vattanti
nāma, assajipunabbasukā viya. Navaṃ pana katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā
abandhantā, dhammavinayato sāsanaṃ dīpentā, khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni
asamūhanantā apaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññattesu
sikkhāpadesu samādāya vattanti nāma, āyasmā upaseno viya ca,
āyasmā yaso kākaṇḍakaputto viya ca.
             "suṇātu me āvuso saṃgho, santamhākaṃ sikkhāpadāni gihigatāni gihinopi
      jānanti `idaṃ vo samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kappati, idaṃ vo na kappatī'ti,
      sace hi mayaṃ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti
      vattāro `dhūmakālikaṃ samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ,
      yāvimesaṃ satthā aṭṭhāsi, tāvime sikkhāpadesu sikkhiṃsu, yato imesaṃ
      satthā parinibbuto, na dānime sikkhāpadesu sikkhantī'ti. Yadi saṃghassa
      pattakallaṃ, saṃgho apaññattaṃ na paññāpeyya, paññattaṃ na samucchindeyya,
      yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vatteyyā"ti 4-
@Footnote: 1 cha.Ma. yāhi, ayaṃ ko"ti, avatvā sabbe...   2 cha.Ma. kiñcīti na dissati
@3 Ma. sabbaṃ   4 vinaYu. cūḷa. 7/442/279 khuddānukhuddakasikkhāpadakathā
      Imaṃ tantiṃ ṭhapayanto āyasmā mahākassapo viya ca. Vuḍḍhiyevāti
sīlādīhi guṇehi vuḍḍhiyeva, no parihāni.
      Therāti thirabhāvappattā therakaraṇehi guṇehi samannāgatā. Bahū rattiyo
jānantīti rattaññū. Ciraṃ pabbajitānaṃ 1- etesanti cirapabbajitā. Saṃghassa
pituṭṭhāne 2- ṭhitāti saṃghapitaro. Pituṭṭhāne ṭhitattā saṃghaṃ pariṇenti pubbaṅgamā
hutvā tīsu sikkhāpadesu pavattentīti saṃghapariṇāyakā.
      Ye tesaṃ sakkārādīni na karonti, ovādatthāya dve tayo vāre
upaṭṭhānaṃ na gacchanti, tepi tesaṃ ovādaṃ na denti, paveṇīkathaṃ na kathenti,
sārabhūtaṃ dhammapariyāyaṃ na sikkhāpenti. Te tehi visaṭṭhā sīlādīhi dhammakkhandhehi
sattahi ca ariyadhanehīti evamādīhi guṇehi parihāyanti. Ye pana tesaṃ sakkārādīni
karonti, upaṭṭhānaṃ gacchanti, tepi tesaṃ ovādaṃ denti. "evante abhikkamitabbaṃ
evante paṭikkamitabbaṃ, evante ālokitabbaṃ evante  vilokitabbaṃ, evante
sammiñajitabbaṃ evante pasāritabbaṃ, evante saṃghāṭipattacīvaraṃ dhāretabban"ti.
Paveṇīkathaṃ kathenti, sārabhūtaṃ dhammapariyāyaṃ sikkhāpenti, terasahi dhutaṅgehi dasahi
kathāvatthūhi anusāsanti. Te tesaṃ ovāde ṭhatvā sīlādīhi guṇehi vaḍḍhamānā
sāmaññatthaṃ anupāpuṇanti. Evamettha hānivuḍḍhiyo veditabbā.
      Punabbhavadānaṃ punabbhavo, so sīlamassāti ponabbhavikā, 3- ponabbhavadāyikāti 4-
attho, tassā ponobbhavikāya, 5- na vasaṃ gacchissantīti 6- ettha
ye catunnaṃ paccayānaṃ kāraṇā upaṭṭhākānaṃ piṇḍapaṭipiṇḍikā 7- hutvā gāmato
gāmaṃ vicaranti te tassā taṇhāya vasaṃ gacchanti nāma, itare na gacchanti
nāma, tattha hānivuḍḍhiyo pākaṭāyeva.
      Āraññakesūti pañcadhanusatikapacchimesu. Sāpekkhāti sataṇhā sālayā.
Gāmantasenāsanesu hi jhānaṃ appetvāpi tato vuṭṭhitamattova itthipurisadārikādi-
saddaṃ suṇāti, yenassa adhigatavisesopi hāyatiyeva. Araññe pana niddāyitvā
@Footnote: 1 ka. pabbajitaṃ  2 ka. pitiṭṭhāne evamuparipi  3 cha.Ma. ponobbhavikā, i. ponobhavikā
@4 cha.Ma. punabbhavadāyikāti   5 ka. ponabbhavikāya   6 cha.Ma. gacchantīti
@7 cha.Ma.,i. padānupadikā
Paṭibuddhamatto sīhabyagghamorādisaddaṃ suṇāti, yathā 1- araññe 1- pītiṃ labhitvā
tameva sammasanto aggaphale patiṭṭhāti. Iti bhagavā gāmantasenāsane jhānaṃ
appetvā nisinnabhikkhuto araññe niddāyamānameva pasaṃsati. Tasmā tameva
atthavasaṃ paṭicca "āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissantī"ti āha.
      Paccattaññeva satiṃ upaṭṭhapessantīti attano 2- abbhantare satiṃ
upaṭṭhapessanati. Pesalāti piyasīlā. Idhāpi sabrahmacārīnaṃ āgamanaṃ anicchantā
nevāsikā assaddhā honti appasannā. Sampattabhikkhūnaṃ paccuggamanapattacīvara-
paṭiggahaṇaāsanapaññāpanatālavaṇṭaggahaṇādīni na karonti, atha nesaṃ avaṇṇo
uggacchati  "asukavihāravāsino bhikkhū assaddhā appasannā vihāraṃ paviṭṭhānaṃ
vattapaṭivattaṃ na karontī"ti. Taṃ sutvā pabbajitā vihāradvārena gacchantāpi vihāraṃ
na pavisanti. Evaṃ anāgatānaṃ anāgamanameva hoti. Āgatānaṃ pana phāsuvihāre
asati yepi ajānitvā āgatā, te "vasissāmāti tāva cintetvā pana āgatamhā,
imesaṃ pana nevāsikānaṃ iminā nīhārena ko vasissatī"ti nikkhamitvā gacchanti.
Evaṃ so vihāro aññesaṃ bhikkhūnaṃ anāvāsova hoti. Tato nevāsikā sīlavantānaṃ
dassanaṃ alabhantā kaṅkhāvinodakaṃ 3- vā ācārasikkhāpakaṃ vā madhuradhammassavanaṃ vā
na labhanti, tesaṃ neva aggahitadhammaggahaṇaṃ, na gahitasajjhāyakaraṇaṃ hoti. Iti
nesaṃ hāniyeva hoti na vuḍḍhi.
      Ye pana sabrahmacārīnaṃ āgamanaṃ icchanti, te saddhā honti
pasannā, āgatānaṃ sabrahmacārīnaṃ paccuggamanādīni katvā senāsanaṃ paññapetvā
denti, te gahetvā bhikkhācāraṃ pavisanti kaṅkhaṃ vinodenti madhuradhammassavanaṃ
labhanti. Atha nesaṃ kittisaddo uggacchati "asukavihāre bhikkhū evaṃ saddhāpasannā
vattasampannā saṅgāhakā"ti. Taṃ sutvā bhikkhū dūratopi enti, tesaṃ nevāsikā
vattaṃ karonti, samīpaṃ āgantvā vuḍḍhataraṃ āgantukaṃ vanditvā nisīdanti,
@Footnote: 1 cha.Ma. yena araññakaṃ, i. yena araññako
@2 cha.Ma. attanāva attano, i. attano attano   3 cha.Ma. kaṅkhāvinodanaṃ
Navakatarassa santike āsanaṃ gahetvā nisīdanti. Nisīditvā "imasmiṃ vihāre
vasissatha, gamissathā"ti pucchanti. Gamissāmīti vutte "sappāyaṃ senāsanaṃ, sulabhā
bhikkhā"ti ādīni vatvā gantuṃ na denti. Vinayadharo ce hoti, tassa santike
vinayaṃ sajjhāyanti. Suttantādidharo ce, tassa santike taṃ taṃ dhammaṃ sajjhāyanti.
Āgantukānaṃ therānaṃ ovāde ṭhatvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇanti.
Āgantukā "ekaṃ dve divasāni vasissāmāti āgatamhā, imesaṃ pana sukhasaṃvāsatāya
dasa dvādasa vassāni vasimhā"ti 1- vattāro honti. Evamettha vuḍḍhihāniyo 2-
veditabbā.
      [137] Dutiyasattake kammaṃ ārāmo etesanti kammārāmā. Kamme
ratāti kammaratā. Kammārāmataṃ anuyuttāti 3- yuttā payuttā anuyuttā. Tattha
kammanti kātabbakammaṃ 4- vuccati. Seyyathīdaṃ:- cīvaravicāraṇaṃ cīvarakaraṇaṃ upatthambhanaṃ
sūcigharaṃ pattatthavikaṃ aṃsavaddhakaṃ kāyabandhanaṃ dhammakarakaṃ 5- ādhārakaṃ pādakathalikaṃ
sammajjanīādīnaṃ karaṇanti. Ekacco hi etāni karonto sakaladivasaṃ etāneva karoti,
taṃ sandhāyesa paṭikkhePo. Yo pana etesaṃ karaṇavelāyameva etāni karoti,
uddesavelāya uddesaṃ gaṇhāti, sajjhāyavelāya sajjhāyati, cetiyaṅgaṇavelāya
cetiyaṅagaṇe vattaṃ karoti, manasikāravelāya manasikāraṃ karoti, na so kammārāmo
nāma.
      Na bhassārāmāti ettha yo itthīvaṇṇapurisavaṇṇādivasena allāpasallāpaṃ 6-
karontoyeva divasañca rattiñca vītināmeti, evarūpe bhasse pariyantakārī na hoti,
ayaṃ bhassārāmo nāma. Abhassārāmo 7- nāma. Yo pana rattindivaṃ dhammaṃ katheti,
pañhaṃ visajjeti, ayaṃ appabhassova bhasse pariyantakārīyeva. Kasmā?  "sannipatitānaṃ
vo bhikkhave dvayaṃ karaṇīyaṃ dhammīkathā vā ariyo vā tuṇhībhāvo"ti 8- vuttattā.
      Na niddārāmāti ettha yo gacchantopi nisinnopi nipannopi
thīnamiddhābhibhūto niddāyatiyeva, ayaṃ niddārāmo nāma. Yassa pana
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. vasissāmāti. 2 cha.Ma.,i. hānivuddhiyo.  3 cha.Ma. kammārāmatamanuyuttāti
@4 cha.Ma. itikātabbakammaṃ.  5 cha.Ma. dhamakaraṇaṃ     6 cha.Ma. ālāpasallāpaṃ
@7 cha.Ma. abhassārāmo nāmāti pāṭho na dissati   8 Ma.mū. 12/273/235 pāsarāsisutta
Karajakāyagelaññena cittaṃ bhavaṅge otarati, nāyaṃ niddārāmo nāma. Tenevāha
"abhijānāmahaṃ aggivessana "gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto
catugguṇaṃ saṃghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ
okkamitā"ti. 1-
      Na saṅgaṇikārāmāti ettha yo ekassa dutiyo dvinnaṃ tatiyo
tiṇṇaṃ catuttho 2- evaṃ saṃsaṭṭhova viharati, ekako assādaṃ na labhati, ayaṃ
saṅgaṇikārāmo. Yo pana catūsu iriyāpathesu ekako assādaṃ labhati, nāyaṃ
saṅgaṇikārāmoti veditabbo.
      Na pāpicchāti ettha asantasambhāvanaicchāya samannāgatā dussīlā
pāpicchā nāma.
      Na pāpamittādīsu pāpā mittā etesanti pāpamittā. Catūsu
iriyāpathesu saha ayanato pāpā sahāyā etesanti pāpasahāyā.
Taṃninnatappoṇatappabbhāratāya pāpesu sampavaṅkāti pāpasampavaṅkā.
      Oramattakenāti avaramattakena appamattakena. Antarāti  arahattaṃ
appatvāva etthantare. Vosānanti pariniṭṭhitabhāvaṃ 3- "alamettāvatā"ti osakkanaṃ
ṭhitakiccataṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti "yāva sīlapārisuddhikamattena vā vipassanāmattena
vā jhānamattena vā sotāpannabhāvamattena vā sakadāgāmibhāvamattena vā
anāgāmibhāvamattena vā vosānaṃ na āpajjissanti, tāva vuḍḍhiyeva bhikkhūnaṃ
pāṭikaṅkhā, no parihānī"ti.
      [138] Tatiyasattake saddhāti saddhāsampannā. Tattha āgamanīyasaddhā,
adhigamasaddhā, pasādasaddhā, okappanasaddhāti catubbidhā saddhā. Tattha
āgamanīyasaddhā sabbaññubodhisattānaṃ hoti. Adhigamasaddhā ariyapuggalānaṃ. Buddho dhammo
saṃghoti vutte pana pasādo pasādasaddhā. Okappitvā kappetvā 4- pana saddhā 5-
okappanasaddhā. Sā duvidhāpi idhādhippetā. Tāya hi saddhāya samannāgato
@Footnote: 1 Ma.mū. 12/387/345 mahāsaccakasutta  2 cha.Ma.,i. catutthoti  3 ka. padhānaṭhitabhāvaṃ.
@4 cha.Ma.,i. pakappetvā.           5 cha.Ma.,i. saddahanaṃ.
Saddhādhimutto vakkalittherasadiso hoti. Tassa hi cetiyaṅgaṇavattaṃ vā,
bodhiyaṅgaṇavattaṃ vā katameva hoti. Upajjhāyavattaācariyavattādīni sabbavattāni pūreti.
Hirimanāti pāpajigucchanalakkhaṇāya hiriyā yuttacittā. Ottappīti pāpato
bhāyanalakkhaṇena ottappena samannāgatā.
      Bahussutāti ettha pana pariyattibahussuto, paṭivedhabahussutoti dve
bahussutā. Pariyattīti tīṇi piṭakāni. Paṭivedhoti saccapaṭivedho. Imasmiṃ pana
ṭhāne pariyatti adhippetā. Sā yena bahu sutā, so bahussuto. So panesa
nissayamuccanako, parisupaṭṭhāpako, 1- bhikkhunovādako, sabbatthabahussutoti catubbidho
hoti. Tattha tayo bahussutā samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya ovādavagge
vuttanayena gahetabbā. Sabbatthabahussutā pana ānandattherasadisā honti. Te
idha adhippetā.
      Āraddhaviriyāti yesaṃ kāyikañca cetasikañca viriyaṃ āraddhaṃ hoti.
Tattha ye kāyasaṅgaṇikaṃ vinodetvā catūsu iriyāpathesu aṭṭhaārambhavatthuvasena
ekakā honti, tesaṃ kāyikaviriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Ye cittasaṅgaṇikaṃ
vinodetvā aṭṭhasamāpattivasena ekakā honti, gamane uppannakilesassa ṭhānaṃ
pāpuṇituṃ na denti, ṭhāne uppannakilesassa nisajjaṃ, nisajjāya uppannakilesassa
sayanaṃ vā pāpuṇituṃ na denti, uppannuppannaṭṭhāneyeva kilese niggaṇhanti,
tesaṃ cetasikaṃ viriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti.
      Upaṭṭhitassatīti cirakatādīnaṃ saritā anussaritā mahāgatimbaabhayatthera-
dīghabhāṇakaabhayattheratipiṭakacūḷābhayattherā  2- viya. Mahāgatimbaabhayatthero kira
jātapañcamadivase maṅgalapāyāse tuṇḍaṃ pasārentaṃ vāyasaṃ disvā huṃhunti saddamakāsi.
Atha so therakāle "kadā paṭṭhāya bhante sarathā"ti bhikkhūhi pucchito
"jātapañcamadivase katasaddato paṭṭhāya āvuso"ti āha.
@Footnote: 1 cha.Ma. parisupaṭṭhāko.   2 cha.Ma. mahāgatimbyaabhayatthera....evamuparipi.
      Dīghabhāṇakaabhayattherassa jātanavamadivase mātā cumbissāmīti onatā
tassā moli mucci. 1- Tato tumbamattāni sumanapupphāni dārakassa ure patitvā
dukkhaṃ janayiṃsu. So therakāle "kadā paṭṭhāya bhante sarathā"ti  pucchito
"jātanavamadivasato paṭṭhāyā"ti āha.
      Tipiṭakacūḷābhayatthero "anurādhapure tīṇi dvārāni pidahāpetvā
manussānaṃ ekena dvārena nikkhamanaṃ katvā `tvaṃ kiṃnāmo, tvaṃ kiṃnāmo'ti
pucchitvāva sāyaṃ puna apucchitvāva tesaṃ nāmāni paṭicchāpetuṃ 2- sakkā āvuso"ti
āha. Evarūpe bhikkhū sandhāya ca "upaṭṭhitassatī"ti vuttaṃ.
      Paññavantoti pañcannaṃ khandhānaṃ udayavayapariggahikāya paññāya
samannāgatā. Apica dvīhi etehi padehi vipassakānaṃ bhikkhūnaṃ vipassanā-
sambhārahetubhūtā 3- sammāsati ceva vipassanāpaññā ca kathitā.
      [139] Catutthasattake satiyeva sambojjhaṅgo satisambojjhaṅgo.
Esa nayo sabbattha. Tattha upaṭṭhānalakkhaṇo satisambojjhaṅgo, pavicayalakkhaṇo
dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahaṇalakkhaṇo viriyasambojjhaṅgo, pharaṇalakkhaṇo
pītisambojjhaṅgo, upasamalakkhaṇo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepalakkhaṇo
samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānalakkhaṇo upekkhāsambojjhaṅgo. Bhāvessantīti
satisambojjhaṅgaṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhapentā, chahi kāraṇehi dhammavicayasambojjhaṅgaṃ
samuṭṭhapentā, navahi kāraṇehi viriyasambojjhaṅgaṃ samuṭṭhapentā, dasahi
kāraṇehi pītisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhapentā, sattahi kāraṇehi passaddhisambojjhaṅgaṃ
samuṭṭhapentā, dasahi kāraṇehi samādhisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhapentā, pañcahi
kāraṇehi upekkhāsambojjhaṅgaṃ samuṭṭhapentā vaḍḍhessantīti attho. Iminā
vipassanāmaggaphalasampayutte lokiyalokuttaramissake sambojjhaṅge kathesi.
      [140] Pañcamasattake aniccasaññāti 4- aniccānupassanāya saddhiṃ
uppannā saññā. Anattasaññādīsupi eseva nayo. Imā satta lokiyavipassanāpi
@Footnote: 1 cha.Ma. muccittha.               2 cha.Ma. sampaṭicchādetuṃ.
@3 cha.Ma., i. vipassanāsambhārabhūtā    4 i. aniccasaññanti
Honti. "etaṃ santaṃ, etaṃ paṇītaṃ, yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo
taṇhakkhayo virāgo nirodho"ti 1- āgatavasenettha dve lokuttarāpi hontīti
veditabbā.
      [141] Chakke mettaṃ kāyakammanti mettacittena kattabbaṃ kāyakammaṃ
vacīkammamanokammesupi eseva nayo. Imāni pana bhikkhūnaṃ vasena āgatāni gihīsupi
labhanti. Bhikkhūnañhi mettacittena abhisamācārikadhammapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma.
Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya bodhivandanatthāya saṃghanimantanatthāya gamanaṃ, gāmaṃ
piṇḍāya paviṭṭhe 2- bhikkhū disvā paccuggamanaṃ, pattapaṭiggahaṇaṃ āsanapaññapanaṃ, 3-
anugamanaṃ, telamakkhananti 4- evamādikaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma.
      Bhikkhūnaṃ mettacittena ācārapaññattisikakhāpadapaññāpanaṃ, kammaṭṭhānakathanaṃ
dhammadesanā tepiṭakaṃpi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnaṃ
cetiyaṃ vandanāya gacchāma, bodhiṃ vandanāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma,
dīpamālādhūpapūjaṃ 5- kāressāma, 6- tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma,
salākabhattādīni dassāma, vassāvāsikaṃ dassāma, ajja saṃghassa cattāro paccaye
dassāma, saṃghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni paññāpetha, pānīyaṃ
upaṭṭhapetha, saṃghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetha, chandajātā
ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothāti ādikathanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma.
      Bhikkhūnaṃ pātova uṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ cetiyaṅgaṇavattādīni ca katvā
vivittāsane nisīditvā imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu averā abyāpajjhāti
cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Gihīnaṃ ayyā sukhī hontu averā abyāpajjhāti
cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.
      Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ
cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana
pādadhovanavījanādibhedaṃpi 7- sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma.
@Footnote: 1 aṅ navaka. 23/240/439 jhānasutta (sayā.)  2 cha.Ma. paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ  3 cha.Ma.,i. āsana-
@ paññāpanaṃ  4 cha.Ma.,i. "anugamanaṃtelamakkhananti"ayaṃ pāṭho na dissati  5 cha.Ma.,i.
@ dīpamālapupphapūjaṃ  6 cha.Ma. karissāma  7 cha.Ma.,i. pādadhovanavandanabījanadānādibhedaṃ
Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā
dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma.
      Devatthero tissattheroti evaṃ paggayhavacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ
nāma. Vihāre asantaṃ pana paṭipucchantassa kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ
amhākaṃ tissatthero, kadā nukho āgamissatīti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ
vacīkammaṃ nāma.
      Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummiletvā pasannena mukhena
olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. Devatthero tissatthero arogo hotu
appābādhoti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.
      Lābhāti cīvarādayo laddhapaccayā. Dhammikāti kuhanādibhedaṃ micchājīvaṃ
vajjetvā dhammena samena bhikkhācāravattena uppannā. Antamaso pattapariyāpanna-
mattampīti pacchimakoṭiyā pattapariyāpannaṃ pattassa anto gataṃ dvittikaṭacchu-
bhikkhāmattaṃpi. Appaṭivibhattabhogīti ettha dve paṭivibhattāni 1- nāma āmisa-
paṭivibhattaṃ puggalapaṭivibhattañca. Tattha "ettakaṃ dassāmi, ettakaṃ na dassāmī"ti
evaṃ cittena vibhajanaṃ āmisapaṭivibhattaṃ nāma. "asukassa dassāmi, asukassa na
dassāmī"ti evaṃ cittena vibhajanaṃ pana puggalapaṭivibhattaṃ nāma. Tadubhayaṃpi akatvā
yo apaṭivibhattaṃ bhuñjati, ayaṃ appaṭivibhattabhogī nāma.
      Sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino
idaṃ lakkhaṇaṃ, yaṃ yaṃ paṇītaṃ labhati, taṃ taṃ neva lābhena lābhaṃ jigiṃsanatāmukhena 2-
gihīnaṃ deti, na attanā paribhuñjati, 3- paṭiggaṇhantova 4- "saṃghena sādhāraṇaṃ
hotū"ti gahetvā gaṇḍiṃ 5- paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṃghasantakaṃ viya passati.
       Imaṃ pana sārāṇīyadhammaṃ ko pūreti  ko na pūreti. 6- Dussīlo tāva
na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavantā gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ
akhaṇḍento pūreti. Tatrīdaṃ vattaṃ:-  yo hi odissakaṃ katvā mātu vā pitu
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭivibhattā 2 cha.Ma. nijigīsanatāmukhena, i. nijigiṃsanatāmukhena  3 cha.Ma. bhuñjati
@4 cha.Ma.,i. paṭiggaṇhanto ca   5 cha.Ma. ghaṇṭiṃ   6 cha.Ma. pūretīti
Vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ deti, sārāṇīyadhammo panassa
na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti. Sārāṇīyadhammo hi muttapalibodhasseva
vaṭṭati. Tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva
navapabbajitassa ca saṃghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ. Etesaṃ datvā
avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa
tattakaṃ dātbbaṃ. Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya
yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ taṃ datvā sesaṃ bhuñjitabbaṃ. 1- "sīlavantehī"ti vacanato
dussīlassa adātuṃpi vaṭṭati.
      Ayaṃ pana sārāṇīyadhammo 2- susikkhitāya parisāya supūro hoti, no
asikkhitāya parisāya. Susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti.
Aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhāti, na atirekaṃ. Ayaṃ pana sārāṇīyadhammo
evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassāpi dvādasahi vassehi
pūrati, na tato oraṃ. Sace hi dvādasame vasse sārāṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ
pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nhāyituṃ gacchati, saṃghattherova 3- kasseso pattoti,
"sārāṇīyadhammapūrakassā"ti vutte "āharatha nan"ti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvāva
bhuñjitvā rittapattaṃva ṭhapeti. Atha so bhikkhu rittapattaṃ disvā "mayhaṃ
anavasesetvāva bhikkhū 4- paribhuñjiṃsū"ti domanassaṃ uppādeti, sārāṇīyadhammo
bhijjati, puna dvādasa vassāni pūretabbo hoti. Titthiyaparivāsasadiso hesa, sakiṃ khaṇḍe
jāte puna pūretabbova. Yo pana "lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me
pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārī paribhuñjantī"ti somanassaṃ janeti, tassa
puṇṇo nāma hoti.
      Evaṃ pūritasārāṇīyadhammassa pana neva issā, na macchariyaṃ hoti.
So manussānaṃ ca piyo hoti, sulabhapaccayo ca hoti, pattagatamassa dīyamānaṃpi
na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā sampatte
devatā ussukkaṃ āpajjanti.
@Footnote: 1 cha.Ma. paribhuñjitabbaṃ                    2 cha.Ma. sāraṇīyadhammo evamuparipi
@3 cha.Ma., i. saṃghatthero ca               4 cha.Ma. bhikkhūti saddo na dissati
      Tatrīmāni vatthūni:- leṇagirivāsī 1- tissatthero kira mahāgirigāmaṃ
upanissāya viharati. Paññāsa mahātherā nāgadīpaṃ cetiyaṃ vandanatthāya  gacchantā
girigāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā nikkhamiṃsu. Thero pana pavisanto te
disvā pucchi "laddhaṃ bhante"ti. Vicarimhā āvusoti. So tesaṃ aladdhabhāvaṃ ñatvā
āha "bhante yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva idheva hothā"ti. Mayaṃ āvuso paññāsa
janā pattatemanamattaṃpi na labhimhāti. Bhante nevāsikā nāma paṭibalā honti,
alabhantāpi bhikkhācāramaggasabhāgaṃ jānantīti. Therā āgamesuṃ. Thero gāmaṃ pāvisi,
dhūrageheyeva mahāupāsikā khīrabhattaṃ sajjetvā theraṃ olokayamānāva ṭhitā. Atha
therassa dvāraṃ sampattasseva pattaṃ pūretvā adāsi, so taṃ ādāya therānaṃ
santikaṃ gantvā gaṇhatha bhanteti saṃghattheraṃ āha. Thero "amhehi ettakehi
kiñci na laddhaṃ, ayaṃ sīghameva gahetvā āgato, kiṃ nukho"ti sesānaṃ mukhaṃ
olokesi. Thero olokanākāreneva ñatvā "bhante dhammena samena laddhaṃ
piṇḍapātaṃ 2- nikkukkuccā gaṇhathā"ti ādito paṭṭhāya sabbesaṃ yāvadatthaṃ bhattaṃ
datvā attanāpi yāvadatthaṃ bhuñji.
      Atha naṃ bhattakiccāvasāne therā pucachiṃsu "kadāvuso lokuttaradhammaṃ
paṭivijjhā"ti. 3- Natthi me bhante lokuttaradhammoti. Jhānalābhīsi āvusoti. Evaṃpi 4-
bhante natthīti. Nanu āvuso pāṭihāriyanti. Sārāṇīyadhammo me bhante pūrito,
tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya sacepi bhikkhusatasahassaṃ hoti, pattagataṃ
na khīyatīti. Te sutvā "sādhu sādhu sappurisa, anucchavikamidaṃ tuyhan"ti āhaṃsu.
Idaṃ tāva  "pattagataṃ na khīyatī"ti ettha vatthu.
      Ayameva pana thero cetiyapabbate giribhaṇḍamahāpūjāya dānaṭṭhānaṃ
gantvā imasmiṃ dāne kiṃ aggabhaṇḍanti 6- pucchi. Dve sāṭakā bhanteti. Ete
mayhaṃ pāpuṇissantīti. Taṃ sutvā amacco rañño ārocesi "eko daharo evaṃ
vadatī"ti. Daharassa evaṃ cittaṃ, mahātherānaṃ pana sukhumasāṭakā vaṭṭantīti vatvā
mahātherānaṃ dassāmīti ṭhapeti. Tassa bhikkhusaṃghe paṭipāṭiyā ṭhite dentassa
@Footnote: 1 cha.Ma. seṇagirivāsī    2 cha.Ma.,i. piṇḍapāto
@3 cha.Ma.,i. paṭivijjhīti   4 cha.Ma.,i. etampi me   6 cha.Ma.,i. varabhaṇḍanti
Matthake ṭhapitāpi dve 1- sāṭakā hatthaṃ nārohanti. Aññe ārohanti. Daharassa
dānakāle panassa hatthaṃ āruhanti. 2- So tassa hatthe ṭhapetvā 3- amaccassa
mukhaṃ oloketvā daharaṃ nisīdāpetvā dānaṃ datvā saṃghaṃ visajjetvā daharassa
santike nisīditvā "bhante imaṃ dhammaṃ kadā paṭivijjhitthā"ti āha. So pariyāyenāpi
asantaṃ avadanto "natthi mayhaṃ mahārāja lokuttaradhammo"ti āha. Nanu
bhante pubbe avacutthāti. Āma mahārāja, sārāṇīyadhammo 4- pūrito mayā, tassa
me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya bhājanīyaṭṭhāne 5- aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti.
"sādhu sādhu bhante anucchavikamidaṃ tuyhan"ti vatvā 6- pakkāmi. Idaṃ
"bhājanīyaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātī"ti  ettha vatthu.
      Brāhmaṇatissabhaye pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva
palāyiṃsu. Therī paccūsasamaye "ativiya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā"ti
daharabhikkhuniyo āha. Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā
ārocesuṃ. Sā sutvā "mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano
uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā"ti vatvā bhikkhācāravelāya
pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodhamūle aṭṭhāsi. Rukkhe adhivaṭṭhā devatā
dvādasannaṃ 7- bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā "ayye mā aññattha gacchatha, niccaṃ
idheva ethā"ti āha. Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi, so
"mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā idha yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmī"ti attadvādasamo 8-
attano vasanaṭṭhānā nikkhanto theriṃ disvā gamissāmīti bhātaragāmaṃ āgato.
Therī "therā āgatā"ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā kiṃ ayyāti pucchi.
So taṃ pavattiṃ ācikkhi. Sā "ajja ekadivasaṃ vihāreyeva vasitvā sve gamissathā"ti
āha. Therā vihāraṃ  agamaṃsu.
      Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā
"imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā"ti āha. Thero "vaṭṭissati therī"ti vatvā tuṇhī
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. te   2 cha.Ma.,i. āruḷhā   3 cha.Ma. pātetvā
@4 cha.Ma.,i. sāraṇīyadhammapūrako ahaṃ.        5 cha.Ma. bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne evamuparipi
@6 cha.Ma.,i. vanditvā.   7 cha.Ma.,i. dvāsannampi.  8 cha.Ma., i. attadvādasamova
Aṭṭhāsi. Dhammiko tātā piṇḍapāto, kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti. "vaṭṭissati
therī"ti. Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi. Patto ākāse aṭṭhāsi. Thero
"sattatālamatte ṭhitaṃpi bhikkhunībhattameva therī"ti vatvā "bhayaṃ nāma sabbakālaṃ
na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno `bho piṇḍapātika evarūpaṃ 1-
bhikkhunībhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā'ti cittena anuvadiyamāno santhambhetuṃ na
sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo"ti maggaṃ āruhi.
      Rukkhadevatāpi "sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati,
na naṃ nivattessāmi. Sace na paribhuñjissati, nivattessāmī"ti cintayamānā
ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha pattaṃ bhante dethāti pattaṃ
gahetvā theraṃ rukkhamūleyeva 2- ānetvā āsanaṃ paññapetvā piṇḍapātaṃ datvā
katbhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo  dvādasa ca bhikkhū satta
vassāni upaṭṭhahati. Idaṃ "devatā ussukkaṃ āpajjantī"ti  ettha vatthu. Tatra
hi therī sārāṇīyadhammapūrikā ahosi.
      Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante
vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ
nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma
hoti. Yassa pana  paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ
vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññataravaṇṇā gāvī viya sabalannāma
hoti. Yassa 3-  antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgabinducitragāvī 3-
viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbena sabbaṃ abhinnāni, tassa tāni
sīlāni akhaṇḍāni nāma 4- acchiddāni nāma 4- asabalāni nāma 4-  akammāsāni
nāma honti. Tāni panetāni taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato
bhujissāni, buddhādīhi viññūhi pasatthattā viññūpasatthāni, 5- taṇhādiṭṭhīhi
@Footnote: 1 cha.Ma. evarūpanti na dissati., i. tvaṃ             2 cha.Ma., i. rukkhamūlaṃyeva
@3-3 cha.Ma. yassa pana antarantarā visabhāgabinducitrā gāvī.
@4 cha.Ma., i. nāmasaddo na dissati                 5 cha.Ma. viññupasatthāni.
Aparāmaṭṭhattā, "idaṃ nāma tvaṃ  āpannapubbo"ti kenaci parāmaṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā
ca aparāmaṭṭhāni, upacārasamādhiṃ vā appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti
samādhisaṃvattanikānīti vuccanti.
      Sīlasāmaññagatā viharissantīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi
bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlā viharissanti. Sotāpannādīnañhi sīlaṃ
samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva
hoti, natthi maggaphalasīle 1- nānattaṃ. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
      Yāyaṃ diṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā.
Niyyātīti niyyānikā. Takkarassāti yo tathākārī hoti. Sammādukkhakkhayāyāti
sabbavaṭṭadukkhakkhayatthaṃ. Diṭṭhisāmaññagatāti samānadiṭṭhibhāvaṃ upagatā hutvā
viharissanti. Vuḍḍhiyevāti evaṃ viharantānaṃ vuḍḍhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no
parihānīti.
      [142] Etadeva bahulanti āsannaparinibbānatatā bhikkhū ovadanto
punappunaṃ etaṃyeva dhammīkathaṃ karoti. Iti sīlanti evaṃ sīlaṃ ettakaṃ sīlaṃ. Ettha
catupārisuddhisīlaṃ sīlaṃ, cittekaggatā samādhi, vipassanā 2- paññāti veditabbā.
Sīlaparibhāvitoti ādīsu yasmiṃ sīle ṭhatvāva maggasamādhiṃ phalasamādhiṃ nibbattenti,
so tena sīlena paribhāvito mahapphalo hoti mahānisaṃso. Yamhi samādhimhi
ṭhatvā maggapaññaṃ phalapaññaṃ nibbattenti, sā tena samādhinā paribhāvitā
mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Yassaṃ 3- paññāya ṭhatvā maggacittaṃ phalacittaṃ
nibbattenti, taṃ tāya paribhāvitaṃ sammadeva āsavehi vimuccati.
      [143] Yathābhirantanti buddhādīnaṃ 4- anabhirati paritassitā 5- nāma natthi,
yathāruciṃ 6-  yathāajjhāsayanti pana vuttaṃ hoti. Āyāmāti ehi yāma. "ayāmā"tipi
pāṭho, gacchāmāti attho. Ānandāti bhagavā santikāvacarantaṃ 7- theraṃ ālapi. 8-
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. maggasīle.  2 cha.Ma.,i. vipassanāpaññā.       3 cha.Ma.,i. yāYu.
@4 cha.Ma.,i. buddhānaṃ.   5 i. paritassanā, cha.Ma. paritassitaṃ.  6 cha.Ma.,i. yathāruci.
@7 cha.Ma.,i. santikāvacarattā.      8 cha.Ma.,i. ālapati
Thero pana "gaṇhathāvuso pattacīvarāni, bhagavā asukaṭṭhānaṃ gantukāmo"ti bhikkhūnaṃ
ārocesi. 1-
      [144-145] Ambalaṭṭhikāgamanaṃ uttānameva. Athakho āyasmā
sāriputtotiādi sampasānīdaye 2- vitthāritaṃ.
                         Dussīlaādīnavavaṇṇanā
      [148] Pāṭaligāme 3- āvasathāgāranti āgantukānaṃ āvasathagehaṃ.
Pāṭaligāme kira niccakālaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ sahāyakā āgantvā kulāni gehato
nīharitvā māsaṃpi aḍḍhamāsaṃpi vasanti. Te manussā niccūpaddūtā "etesaṃ
āgatakāle vasanaṭṭhānaṃ bhavissatī"ti nagaramajjhe mahatiṃ sālaṃ karitvā tassā
ekasmiṃ padese bhaṇḍapaṭisāmanaṭṭhānaṃ, ekasmiṃ padese nivāsanaṭṭhānaṃ akaṃsu.
Te "bhagavā āgato"ti sutvāva "amhehi gantvāpi bhagavā ānetabbo siyā,
so sayameva amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampatto, ajja bhagavantaṃ āvasathe maṅgalaṃ
vadāpessāmā"ti etadatthameva upasaṅkamantā. Tasmā evamāhaṃsu. Yena āvasathāgāranti
te kira "buddhā nāma araññajjhāsayā araññārāmā antogāme vasituṃ iccheyyuṃ
vā no vā"ti bhagavato manaṃ ajānantā āvasathāgāraṃ apaṭijaggitvāva āgamiṃsu.
Idāni bhagavato manaṃ ñatvā "puretaraṃ gantvā paṭijaggissāmā"ti yenāvasathāgāraṃ,
tenupasaṅkamiṃsu. Sabbasantharitanti yathā sabbaṃ santhataṃ hoti, evaṃ santhariṃ.
      [149] Dussīloti asīlo nissīlo. Sīlavipannoti vipannasīlo
bhinnasaṃvaro. Pamādādhikaraṇanti pamādakāraṇā.
      Idañca suttaṃ gahaṭṭhānaṃ vasena āgataṃ, pabbajitānaṃpi pana labbhateva.
Gahaṭṭho hi yena yena sippuṭṭhānena 4- jīvitaṃ kappeti yadi kasiyā yadi
vaṇijjāya. Pāṇātipātādivasena pamatto  tantaṃ yathākālaṃ sampādetuṃ na
@Footnote: 1 cha.Ma., i. āroceti.              2 dī.pāṭi. 11/16/13 sampasādanīyasutta
@3 cha.Ma. pāṭaligamane, i. pāṭaligāmagamanena    4 cha.Ma., i. sippaṭṭhānena
Sakkoti, athassa mūlaṃ vinassati, māghātakāle pāṇātipātaṃ pana adinnādānañaca 1-
karonto daṇḍavasena mahatiṃ bhogajāniṃ niggacchati. Pabbajitopi dussīlo
pamādakāraṇā sīlato buddhavacanato jhānato sattaariyadhanato ca jāniṃ niggacchati.
      Tassa gahaṭṭhassa "asuko nāma asukakule jāto dussīlo pāpadhammo
pariccattaidhalokaparaloko 2- salākabhattamattaṃpi na detī"ti catuparisamajjhe pāpako
kittisaddo abbhuggacchati. Pabbajitassa vā  "asuko nāma nāsakkhi sīlaṃ rakkhituṃ,
na buddhavacanaṃ uggahetuṃ, vejjakammādīhi jīvati, chahi agāravehi samannāgato"ti
evaṃ abbhuggacchati.
      Avisāradoti gahaṭṭho tāva "avassaṃ bahunnaṃ sannipātaṭṭhāne keci
mama kammaṃ jānissanti, atha maṃ niggaṇhissanti vā, rājakulassa vā dassentī"ti 3-
sabhayo upasaṅkamati, maṅkubhūto pattakkhankho adhomukho aṅguṭṭhakena
bhūmiṃ kasanto nisīdati, visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti, pabbajitopi "bahū
bhikkhū sannipatitā, avassaṃ koci mama kammaṃ jānissati, atha me uposathaṃpi
pavāraṇaṃpi ṭhapetvā sāmaññato cāvetvā nikkaḍḍhissantī"ti sabhayo upasaṅkamati,
visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti. Ekacco pana dussīlopi adussīlo 4- viya
carati, sopi ajjhāsayena maṅku hotiyeva.
      Sammūḷho kālaṃ karotīti tassa hi maraṇamañce nipannassa dussīlakamme
samādāya vattitaṭṭhānaṃ 5- āpāthaṃ āgacchati, so ummiletvā idhalokaṃ
passati, nimmiletvā paralokaṃ passati, tassa cattāro apāyā upaṭṭhahanti,
sattisatena sīse pahariyamāno viya hoti, so "vāretha, vārethā"ti viravanto
marati. Tena vuttaṃ "sammūḷho kālaṃ karotī"ti. Pañcamapadaṃ uttānameva.
      [150] Ānisaṃsakathā vuttavipariyāyena veditabbā.
      [151] Bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāyāti aññāya pālimuttikāya
dhammīkathāya ceva āvasathānumodanakathāya ca ākāsagaṅgaṃ otārento viya,
yojanappamāṇaṃ mahāmadhuṃ pīḷetvā madhupānaṃ pāyento viya bahudeva rattiṃ
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. adinnādānādīni ca   2 Ma.,i. pariccattaidhalokaparalokattho
@3 cha.Ma. dassantīti 4 cha.Ma.,i. dappito  5 cha.Ma. pavattitaṭṭhānaṃ, i. pavattitaṃ ṭhānaṃ
Santappetvā 1- sandassetvā samādapetvā sampahaṃsetvā khayavayaṃ upaṭṭhapetvā
uyyojeti. 1- Abhikkantāti nikkhantā 2- khīṇā. Suññāgāranti pāṭiyekkaṃ
suññāgāraṃ nāma natthi, tattheva pana ekapasse sāṇipākārena parikkhipitvā
"idha satthā vissamissatī"ti mañcakaṃ paññāpesuṃ. Bhagavā "catūhipi iriyāpathehi
paribhuttaṃ etesaṃ mahapphalaṃ bhavissatī"ti tattha sīhaseyyaṃ kappesi. Taṃ sandhāya
vuttaṃ "suññāgāraṃ pāvisī"ti.
                       Pāṭaliputtanagaramāpanavaṇṇanā
      [152] Sunīdhavassakārāti sunīdho ca vassakāro ca dve brāhmaṇā.
Magadhamahāmattāti magadharañño mahāmattā mahāamaccā, magadharaṭṭhe vā mahāmattā
mahatiyā issariyamattāya samannāgatāti magadhamahāmattā. Pāṭaligāme nagaranti
pāṭaligāmaṃ nagaraṃ katvā māpenti. Vajjīnaṃ paṭibāhāyāti vajjirājakulānaṃ
āyamukhapacchindanatthaṃ.
      Sahassevāti 3- ekekavaggavasena sahassaṃ sahassaṃ hutvā. Vatthūnīti
gharavatthūni. Cittāni namanti nivesanāni māpetunti raññañca 4- rājamahāmattānañca
nivesanāni māpetuṃ vatthuvijjāpāṭhakānaṃ cittāni namanti. Te kira attano
sippānubhāvena heṭṭhā paṭhaviyā tiṃsahatthamatte ṭhāne "idha nāgaggāho idha
yakkhaggāho idha bhūtaggāho pāsāṇo vā khāṇuko vā atthī"ti passanti. Te
tadā sippaṃ jappitvā devatāhi saddhiṃ mantayamānā viya māpenti. Athavā tesaṃ
sarīre devatā adhimuccitvā tattha tattha nivesanāni māpetuṃ cittaṃ nāmenti. Tā
catūsu koṇesu khāṇuke koṭṭetvā vatthumhi gahitamatte pariggaṇhanti. 5- Saddhānaṃ
kulānaṃ saddhā devatāva tathā karonti, assaddhānaṃ kulānaṃ assaddhā devatā.
Kiṃkāraṇā? saddhānañhi evaṃ hoti "idha manussā nivesanaṃ 6- māpetvā paṭhamaṃ
@Footnote: 1-1 cha.Ma.,i. sandassetvā sampahaṃsetvā uyyojesi   2 cha.Ma. atikkantā khīṇā
@khayavayaṃ upetā  3 cha.Ma.,Ma. sahassassevāti, i. sahassa sahassevāti   4 i. raññā ca
@5 cha.Ma.,i. paṭivigacchanti    6 i. nivesanāni
Bhikkhusaṃghaṃ nisīdāpetvā maṅgalaṃ vācessanti, 1- atha mayaṃ sīlavantānaṃ dassanaṃ,
dhammakathaṃ pañhāvisajjanaṃ anumodanañca sotuṃ labhissāma, manussā dānaṃ datvā
amhākaṃ pattiṃ dassantī"ti.
      Tāvatiṃsehīti yathā hi ekasmiṃ kule ekaṃ paṇḍitamanussaṃ, ekasmiṃ
vā vihāre ekaṃ bahussutaṃ bhikkhuṃ upādāya "asukakule manussā paṇḍitā,
asukavihāre bhikkhū bahussutā"ti saddo abbhuggacachati, evameva sakkaṃ devarājānaṃ
vissakammañca 2- devaputtaṃ upādāya "tāvatiṃsā paṇḍitā"ti saddo abbhuggato.
Tenāha  "tāvatiṃsehī"ti. Tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā viya māpentīti attho.
      Yāvatā ariyaṃ āyatananti yattakaṃ ariyamanussānaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ nāma
atthi. Yāvatā vaṇippathoti yattakaṃ vāṇijānaṃ ābhatabhaṇḍassa rāsivasena vā 3-
kayavikkayaṭṭhānaṃ nāma, vāṇijānaṃ vasanaṭṭhānaṃ vā atthi. Idaṃ agganagaranti tesaṃ
ariyāyatanavaṇippathānaṃ idaṃ agganagaraṃ jeṭṭhakaṃ pāmokkhaṃ bhavissatīti. Puṭabhedananti
bhaṇḍapuṭabhedanaṭṭhānaṃ, bhaṇḍabhaṇḍikānaṃ 4- mocanaṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Sakalajambūdīpe
aladdhabhaṇḍaṃpi hi idheva labhissanti, aññattha vikkayena agacchantaṃpi 5- ca
idheva gamissati. 5- Tasmā idhevapuṭaṃ bhindissatīti attho. Catūsu hi nagaradvāresu
cattāri nagaramajjhe 6- ekanti evaṃ divase divase pañca satasahassāni
uṭṭhahissantīti dasseti.
      Aggito vātiādīsu cakāraṭṭho vāsaddo, agginā ca udakena ca
mithubhedena vā 7- nassissatīti attho. Ekakoṭṭhāso agginā nassissati,
nibbāpetuṃ na sakkhissanti. Ekaṃ gaṅgā gahetvā gamissati. Eko "iminā akathitaṃ
amussa, amunā akathitaṃ imassā"ti vadantānaṃ pisuṇavācānaṃ vasena bhinnānaṃ
manussānaṃ aññamaññabhedeneva nassissatīti attho. Iti vatvā bhagavā paccūsakāle
gaṅgāya tīraṃ gantvā katamukhadhovano bhikkhācārakālaṃ 8- āgamayamāno nisīdi.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. vaḍḍhāpessanti, Ma. vadāpessanti    2 Ma. visukammañca
@3 cha.Ma., i. rāsivaseneva                   4 Ma. bhaṇḍagaṇṭhikānaṃ
@5-5 Ma. āgacchantampi idhevāgamissati            6 cha.Ma., i. sabhāyaṃ
@7 cha.Ma., i. ca.                          8 cha.Ma., i. bhikkhācāravelāyaṃ
      [153] Sunīdhavassakārāpi "amhākaṃ rājā samaṇassa gotamassa
upaṭṭhāko, so amhe pucchissati, `satthā kira pāṭaligāmaṃ agamāsi, tassa santikaṃ
upasaṅkamittha na upasaṅkamitthā'ti. Upasaṅkamimhāti ca vutte `nimantayittha na
nimantayitthā'ti ca pucchissati. Na nimantayimhāti ca vutte amhākaṃ dosaṃ
āropetvā niggaṇhissati. Idañcāpi mayaṃ akatṭṭhāne 1- nagaraṃ māpema, samaṇassa
kho pana gotamassa gatagataṭṭhāne kāḷakaṇṇī sattā paṭikkamantīti. 2- Taṃ mayaṃ
nagaramaṅgalaṃ vācāpessāmā"ti 3- cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā nimantayiṃsu.
Tasmā "athakho sunīdhavassakārā"ti ādi vuttaṃ.
      Pubbaṇhasamayanti pubbaṇhakāle. Nivāsetvāti gāmappavesananīhārena
nivāsanaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā. Pattacīvaramādāyāti pattañca cīvarañca
ādiyitvā kāyapaṭibaddhaṃ katvā.
      Sīlavantetthāti sīlavante 4- ettha. Saññateti kāyavācāmanehi saññate.
      Tāsaṃ dakkhiṇamādiseti saṃghassa dinne cattāro paccaye tāsaṃ
gharadevatānaṃ ādiseyya, pattiṃ dadeyya. Pūjitā pūjayantīti "ime manussā amhākaṃ
ñātakāpi na honti, evaṃpi no pattiṃ dentī"ti ārakkhaṃ susaṃvidahitaṃ 5- karothāti
suṭṭhu ārakkhaṃ karonti. Mānitā mānayantīti kālānukālaṃ balikammakaraṇena mānitā
"ete manussā amhākaṃ ñātakāpi na honti, catumāsachamāsantareva no balikammaṃ
karontī"ti mānenti, mānentiyo uppannaparissayaṃ haranti.
      Tato nanti tato naṃ paṇḍitajātikaṃ manussaṃ. Orasanti ure ṭhapetvā
saṃvaḍḍhitaṃ, yathā mātā orasaṃ puttaṃ anukampantī 6- uppannaparissayassa haraṇatthaṃ 6-
vāyamati, evaṃ anukampantīti attho. Bhadrāni passatīti sundarāni passati.
      [154] Uḷumpanti pāragamanatthāya āṇiyo koṭṭetvā kataṃ.
Kullanti valliādīhi bandhitvā kataṃ. 7-
@Footnote: 1 cha.Ma. āgataṭṭhāne, i. asukaṭṭhāne.  2 cha.Ma.,i. itisaddo na dissati.  3 cha.Ma.
@  vadāpessāmāti  4 i. sīlavanto.  5 cha.Ma.,i. susaṃvihitaṃ   6-6 cha.Ma. uppanna-
@  parissayaharaṇatthameva tassa, i. uppannaparissayaharaṇatthamevassa.  7 i. kātabbaṃ.
      "ye taranti aṇṇavan"ti gāthāya aṇṇavanti sabbantimena
paricchedena yojanamattaṃ gambhīrassa ca puthulassa ca udakaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ.
Saranti idha nadī adhippetā. Idaṃ vuttaṃ hoti, ye gambhīravitthataṃ taṇhāsaraṃ
taranti, te ariyamaggasaṅkhātaṃ setuṃ katvāna. Visajja pallalānīti 1- anāmasitvā
udakabharitāni ninnaṭṭhānāni. Ayaṃ pana idaṃ appamattakaṃ udakaṃ taritukāmopi
kullaṃ jano bandhati, 2- buddhā ca buddhasāvakā ca vināyeva kullena tiṇṇā
medhāvino janāti.
                      Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
                          ------------
                         Ariyasaccakathāvaṇṇanā
      [155] Koṭigāmoti mahāpanādassa pāsādakoṭiyaṃ katagāmo.
Ariyasaccānanti ariyabhāvakarānaṃ saccānaṃ. Ananubodhāti abujjhanena ajānanena.
Appaṭivedhāti appaṭivijjhanena. Sandhāvitanti bhavato bhavaṃ gamanavasena sandhāvitaṃ.
Saṃsaritanti punappunaṃ gamanāgamanavasena saṃsaritaṃ. Mamañceva tumhākañcāti mayā
ca tumhehi ca. Athavā sandhāvitaṃ saṃsaritanti sandhāvanaṃ saṃsaraṇaṃ mamañceva
tumhākañca ahosīti evamettha attho veditabbo. 3- Saṃsaritabbanti saṃsaritaṃ. 3-
Bhavanetti samūhatāti bhavato bhavaṃ nayanasamatthā taṇhārajju suṭṭhu hatā chinnā
appavattikatā.
                    Anāvattidhammasambodhiparāyanavaṇṇanā
      [156] Nādikāti 4- ekaṃ taḷākaṃ nissāya dvinnaṃ cūḷapitumahāpituputtānaṃ
dve gāmā. Nādiketi ekasmiṃ ñātigāmake. Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye
āvasathe.
      [157] Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ, kāmabhaveyeva
paṭisandhiggāhāpakānanti attho. Oranti laddhanāmehi vā tīhi maggehi pahātabbānipi
@Footnote: 1 cha.Ma. itisaddo na dissati.   2 cha.Ma.,i. kullañhi jano pabandhati.  3 cha.Ma. ime
@  pāṭhā na dissanti, i. saṃsitaṃ saṃsaritaṃ.  4 cha.Ma. nātikāti...evamuparipi.
Orambhāgiyāni. Tattha kāmacchando, byāpādoti imāni dve samāpattiyā vā
avikkhambhitāni, maggena vā asamucchinnāni nibbattivasena uddhaṃbhāgaṃ rūpabhavañca
arūpabhavañca gantuṃ na denti. Sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi tattha nibbattaṃpi
ānetvā puna idheva nibbattāpentīti sabbānipi orambhāgiyāneva.
Anāvattidhammāti paṭisandhivasena anāgamanasabhāvā. Rāgadosamohānaṃ tanuttāti
ettha kadāci karahaci uppattiyā ca, pariyuṭṭhānamandatāya cāti dvedhāpi
tanubhāvo veditabbo. Sakadāgāmissa hi puthujjanānaṃ viya abhiṇhaṃ rāgādayo na
uppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti. Uppajjamānā pana puthujjanānaṃ viya
bahalabahalā na uppajjanti, macchikapattaṃ viya tanukatanukā uppajjanti.
Dīghabhāṇakamahāsivatthero 1- panāha "yasmā sakadāgāmissa puttadhītaro honti,
orodhā ca honti, tasmā bahalāva kilesā. Idaṃ pana bhavatanukavasena kathitan"ti.
Taṃ aṭṭhakathāyaṃ "sotāpannassa satta bhave ṭhapetvā aṭṭhame bhave bhavatanukaṃ
natthi. Sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu bhavatanukaṃ natthi.
Anāgāmissa rūpārūpabhave ṭhapetvā kāmabhave bhavatanukaṃ natthi. Khīṇāsavassa kismiñci
bhave bhavatanukaṃ natthī"ti vuttattā paṭikkhittaṃ hoti.
      Imaṃ lokanti idaṃ kāmāvacaralokaṃ sandhāya vuttaṃ. Ayañcettha adhippāyo,
sace hi manussesu sakadāgāmiphalappatto devesu nibbattitvā arahattaṃ
sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ manussalokaṃ āgantvā
sacchikaroti. Devesu sakadāgāmiphalappattopi sace manussesu nibbattitvā arahattaṃ
sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ devalokaṃ gantvā
sacchikarotīti.
      Avinipātadhammoti ettha vinipatanaṃ vinipāto, nāssa vinipāto dhammoti
avinipātadhammo. Catūsu apāyesu avinipātadhammo catūsu apāyesu avinipātasabhāvoti
attho. Niyatoti dhammaniyāmena niyato. Sambodhiparāyanoti uparimaggattayasaṅkhātā
sambodhi paraṃ ayanaṃ assa, gati paṭisaraṇaṃ avassaṃ pattabbanti 2- sambodhiparāyano.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero            2 cha.Ma., i. pattabbāti.
                      Dhammādāsadhammapariyāyavaṇṇanā
      [158] Vihesāvesāti 1- tesaṃ tesaṃ ñāṇagatiṃ ñāṇaupapattiṃ ñāṇābhisamparāyaṃ
olokentassa kāyakilamathova esa ānanda tathāgatassāti dīpeti,
cittavihesā pana buddhānaṃ natthi. Dhammādāsanti dhammamayaṃ ādāsaṃ. Yenāti yena
dhammādāsena samannāgato. Khīṇāpāyaduggativinipātoti idaṃ nirayādīnaṃyeva
vevacanavasena vuttaṃ. Nirayādayo hi vuḍḍhisaṅkhātato ayato apetattā āpāyā.
Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati. Dukkaṭakārino ettha vivasā nipatantīti
vinipāto. 2-
      [159] Aveccappasādenāti buddhaguṇānaṃ yathābhūtato ñātattāva
acalena acutena pasādena. Uparipadadvayepi eseva nayo. Itipi so bhagavāti
ādīnaṃ pana vitthāro visuddhimagge vutto.
      Ariyakantehīti ariyānaṃ kantehi piyehi manāpehi. Pañcasīlāni hi
ariyasāvakānaṃ kantāni honti, bhavantarepi avijahitabbato. Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ.
Sabbopi panettha saṃvaro labbhatiyeva.
      Sotāpannohamasmīti idaṃ desanāsīsameva. Sakadāgāmiādayopi pana
sakadāgāmīhamasmīti ādinā nayena byākarontiyevāti. Sabbesaṃpi
sikkhāpadāvirodhena yuttaṭṭhāne byākaraṇaṃ anuññātameva hoti.
                       Ambapālīgaṇikāvatthuvaṇṇanā
      [160] Vesāliyaṃ viharatīti ettha tena kho pana samayena vesālī
iddhā ceva hoti phītā cāti 3- ādinā khandhake vuttanayena vesāliyā sampannabhāvo
veditabbo. Ambapālivaneti ambapāliyā gaṇikāya uyyānabhūte ambavane.
Sato bhikkhaveti bhagavā ambapālidassane satipaccupaṭṭhāpanatthaṃ visesato idha
satipaṭṭhānadesanaṃ ārabhi. Tattha saratīti sato. Sampajānātīti sampajāno. Satiyā ca
@Footnote: 1 cha.Ma. vihesāti.  2 cha.Ma.,i. vinipātā  3 vinaYu. mahāvagga. 5/326/123 jīvakavatthu
Sampajaññena ca samannāgato hutvā vihareyyāti attho. Kāye kāyānupassīti
ādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāsatipaṭṭhāne vakkhāma.
      [161] Nīlāti idaṃ sabbasaṅgāhikaṃ. Nīlavaṇṇāti ādi tasseva ca
vibhāgadassanaṃ. Tattha na tesaṃ pakativaṇṇo nīlo, nīlavilittattā 1- panetaṃ vuttaṃ.
Nīlavatthāti paṭadukulakoseyyādīnipi tesaṃ nīlāneva honti. Nīlālaṅkārāti nīlamaṇīhi
nīlapupphehi alaṅkatā, rathāpi tesaṃ nīlamaṇikhacitā nīlavatthaparikkhittā nīladdhajā
nīlavammikehi nīlābharaṇehi nīlaassehi yuttā, paṭodalaṭṭhiyopi nīlāyevāti iminā
nayena sabbapadesu attho veditabbo. Paṭivaṭṭesīti 2- pahari. Kiṃ je ambapālīti
jeti ālapanavacanaṃ, bhoti ambapāli kiṃkāraṇāti vuttaṃ hoti. "kiñcā"tipi pāṭho,
ayamevettha attho. Sāhāranti sajanapadaṃ. Aṅgulī poṭhesunti 3- aṅguliṃ cālesuṃ.
Ambakāyāti itthikāya.
      Yesanti karaṇaṭṭhe sāmivacanaṃ, yehi adiṭṭhāti vuttaṃ hoti. Olokethāti
passatha. Avalokethāti 4- punappunaṃ passatha. Upasaṃharathāti upanetha, imaṃ
licchavīparisaṃ tumhākaṃ cittena tāvatiṃsasadisaṃ 5- upasaṃharatha upanetha alliyāpetha.
Yatheva hi tāvatiṃsā abhirūpā pāsādikā nīlādinānāvaṇṇā, evamime
licchavirājānopīti tāvatiṃsehi samake katvā passathāti attho.
      Kasmā pana bhagavā anekasatehi suttehi cakkhvādīnaṃ rūpādīsu
nimittaggāhaṃ paṭisedhetvā idha mahantena ussāhena nimittaggāhe niyojetīti? 6-
hitakāmatāya. Tatra kira ekacce bhikkhū ossaṭṭhaviriyā, 7- tesaṃ sampattiyā
palobhento "appamādena samaṇadhammaṃ karontānaṃ evarūpā issariyasampatti
sulabhā"ti samaṇadhamme ussāhajananatthaṃ āha. Aniccalakkhaṇavibhāvanatthañcāpi evamāha.
Nacirasseva hi sabbepime ajātasattussa vasena vināsaṃ pāpuṇissanti. Atha
nesaṃ rajjasirisampattiṃ disvā ṭhitabhikkhū "tathārūpāyapi nāma sirisampattiyā vināso
paññāyissatī"ti aniccalakkhaṇaṃ bhāvetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissantīti
aniccalakkhaṇavibhāvanatthaṃ āha.
@Footnote: 1 cha.ma,i. nīlavilepanavilittattā                   2 cha.Ma. parivaṭṭesi
@3 cha.Ma.,ka. aṅguliṃ phoṭesunti, i. aṅguliṃ poṭhesunti   4 cha.Ma.,i. apaloketha
@5 i. tāvatiṃsaparisaṃ.  6 cha.Ma. uyyojetīti.  7 cha.Ma.,i. osannavīriyā
      Adhivāsetūti ambapāliyā nimantitabhāvaṃ ñatvāpi kasmā nimantentīti?
asaddahanatāya ceva vattasīsena ca. Sā hi dhuttā itthī animantetvā 1-
nimantesinti 2- vadeyyāti tesaṃ cittaṃ ahosi, dhammaṃ sutvā gamanakāle ca
nimantetvā gamanaṃ nāma manussānaṃ vattameva.
                       Veḷuvagāmavassūpagamanavaṇṇanā
      [163] Veḷuvagāmakoti vesāliyā samīpe veḷuvagāmo 3- yathāmittanti
ādīsu mittā mittāva. Sandiṭṭhāti tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā sandiṭṭhā
na daḷhamittā. 4- Sambhattāti suṭṭhu bhattā sinehamittā 5- daḷhamittā. Yesaṃ
yesaṃ yattha yattha evarūpā bhikkhū atthi, te te tattha tattha vassaṃ upethāti
attho. Kasmā evamāha? tesaṃ phāsuvihāratthāya. Tesaṃ hi veḷuvagāmake senāsanaṃ
nappahoti, bhikkhāpi mandā. Samantā vesāliyā pana bahūni senāsanāni,
bhikkhāpi sulabhā, tasmā evamāha. Atha kasmā "yathāsukhaṃ gacchathā"ti na visajjesi?
tesaṃ anukampāya. Evaṃ kirassa ahosi "ahaṃ dasamāsamattaṃ ṭhatvā parinibbāyissāmi,
sace ime dūraṃ gacchissanti, maṃ 6- parinibbānakāle daṭṭhuṃ na sakkhissanti.
Atha nesaṃ `satthā parinibbāyanto amhākaṃ satimattaṃpi nādāsi, sace jāneyyāma,
na evaṃ dūre vaseyyāmā'ti 7- vipaṭisāro bhaveyye. Vesāliyā samantā pana
vasantā māsassa aṭṭha vāre āgantvā dhammaṃ suṇissanti bhagavato vādaṃ
labhissantī"ti na visajjesi.
      [164] Kharoti pharuso. Ābādhoti visabhāgarogo. Bāḷhāti balavatiyo.
Maraṇantikāti 8- maraṇanti maraṇasantikaṃ pāpanasamatthā. Sato sampajāno adhivāsesīti
satiṃ supaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā adhivāsesi. Avihaññamānoti
vedanānuvattanavasena aparāparaṃ parivattanaṃ akaronto apīḷiyamāno adukkhiyamānova
adhivāsesi. Anāmantetvāti ajānāpetvā. 9- Anapaloketvāti na
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. animantetvāpi   2 cha.Ma. nimantemīti     3 ka. pāṭaligāmo, Sī.,
@i. pādagāmo  4 cha.Ma.,i. nātidaḷhamittā   5 cha.Ma. sinehavanto   6 cha.Ma. mama
@7 i. vasissāmāti          8 cha.Ma. māraṇantikāti   9 i. anavahetvā
Aploketvā, ovādānusāsaniṃ adatvāti vuttaṃ hoti. Viriyenāti pubbabhāgaviriyena
ceva phalasamāpattiviriyena ca. Paṭipaṇāmetvāti vikkhambhetvā. Jīvitasaṅkhāranti ettha
jīvitaṃpi jīvitasaṅkhāro. Yena jīvitaṃ saṅkhariyati chijjamānaṃ ghaṭṭetvā ṭhapiyati, so 1-
phalasamāpattidhammopi jīvitasaṅkhāro. So idha adhippeto. Adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā
pavattetvā, jīvitaṭhapanasamatthaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjeyyanti ayamettha saṅkhepattho.
      Kiṃ pana bhagavā ito pubbe phalasamāpattiṃ na samāpajjatīti. Samāpajjati.
Sā pana khaṇikasamāpatti. Khaṇikasamāpatti ca antosamāpattiyaṃyeva vedanaṃ
vikkhambheti, samāpattito vuṭṭhitamattassa kaṭṭhapātena vā kaṭhalapātena vā
chinnasevālo viya udakaṃ puna sarīraṃ vedanā ajjhottharati. Yā pana rūpasattakañca
arūpasattakañca niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā mahāvipassanāvasena samāpannasamāpatti,
sā suṭṭhu vikkhambheti. Yathā nāma purisena pokkharaṇiṃ oggāhetvā hatthehi
ca pādehi ca suṭṭhu apabyuḷho sevālo cirena udakaṃ ottharati, evameva tato
vuṭṭhitassa cirena vedanā uppajjati. Iti bhagavā taṃdivasaṃ mahābodhipallaṅke
abhinavavipassanaṃ paṭṭhapento viya rūpasattakaṃ arūpasattakaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā
cuddasahākārehi sannetvā mahāvipassanāya vedanaṃ vikkhambhetvā "dasa māse mā
uppajjitthā"ti samāpattiṃ samāpajji. Samāpattivikkhambhitā vedanā dasa māse
na uppajjiyeva.
      Gilānā vuṭṭhitoti gilāno hutvā puna vuṭṭhito. Madhurakajāto viyāti
sañjātagarubhāvo sañjātathaddhabhāvo sūle uttāsitapuriso 2- viya. Na pakkhāyantīti
nappakāsanti, nānākārato na upaṭṭhahanti. Dhammāpi maṃ nappaṭibhantīti
satipaṭṭhānadhammāpi 3- mayhaṃ pākaṭā na hontīti dīpeti. Tantidhammā pana therassa
suppaguṇā. Na udāharatīti pacchimaṃ ovādaṃ na deti. Taṃ sandhāya vadati.
      [165] Anantaraṃ abāhiranti dhammavasena vā puggalavasena vā ubhayaṃ
akatvā. "ettakaṃ dhammaṃ parassa na desessāmī"ti hi cintento dhammaṃ abbhantaraṃ
karoti nāma. "ettakaṃ parassa desessāmī"ti cintento dhammaṃ bāhiraṃ karoti
nāma. "imassa puggalassa desessāmī"ti cintento pana puggalaṃ abbhantaraṃ
@Footnote: 1 i. yo    2 i. uttāsitasadiso    3 cha.Ma. satipaṭṭhānādidhamma
Karoti nāma. "imassa na desessāmī"ti cintento puggalaṃ bāhiraṃ karoti
nāma. Evaṃ akatvā desitoti attho. Ācariyamuṭṭhīti yathā bāhirakānaṃ ācariyamuṭṭhi
nāma hoti. Daharakāle kassaci akathetvā pacchimakāle maraṇamañce nipannā
piyamanāpassa antevāsikassa kathenti, evaṃ tathāgatassa "idaṃ mahallakakāle
pacchimakāle 1- kathessāmī"ti muṭṭhiṃ katvā pariharitvā 2- ṭhapitaṃ kiñci natthīti
dasseti.
      Ahaṃ bhikkhusaṃghanti ahameva bhikkhusaṃghaṃ pariharissāmīti vā. Mamuddesikoti
ahaṃ uddisitabbaṭṭhena uddeso assāti mamuddesiko. Maṃyeva uddisitvā mamaṃ
paccāsiṃsamāno bhikkhusaṃgho hotu, mama accayena mā vā ahesuṃ, yaṃ vā taṃ vā
hotūti iti vā pana yassa assāti attho. Na evaṃ hotīti bodhipallaṅkeyeva
issāmacchariyānaṃ vihatattā 3- evaṃ na hoti. Sakinti so kiṃ. Āsītikoti 4-
asītisaṃvacchariko. Idaṃ pacchimavayaṃ anuppattabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Veḷumissakenāti
5- bāhabaddhacakkabaddhādinā paṭisaṅkharaṇena veḷumissakena. Maññeti jarasakaṭaṃ 6-
viya veḷumissakena maññe yāpeti. Arahattaphalabandhanena 7- catuiriyāpathakappanaṃ tathāgatassa
hotīti dasseti.
      Idāni tamatthaṃ pakāsento yasmiṃ ānanda samayeti ādimāha. Tattha
sabbanimittānanti rūpanimittādīnaṃ kalāpānaṃ. 8- Ekaccānaṃ vedanānanti lokiyānaṃ
vedanānaṃ. Tasmātihānandāti yasmā iminā phalasamāpattivihārena phāsu hoti,
tasmā tumhepi phāsukatthāya 9- evaṃ viharathāti dasseti. Attadīpāti mahāsamuddamajjhe
dīpaṃ 10- viya attānaṃ dīpaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharatha. Attasaraṇāti attagatikāva
hotha, mā aññagatikā. Dhammadīpadhammasaraṇapadesupi eseva nayo. Tamataggeti
tamaagge. Majjhe takāro padasandhivasena  vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti "ime aggatamā
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. pacchimaṭṭhāne   2 cha.Ma. "pariharissāmī"ti ṭhapitaṃ   3 i. vigatattā
@4 ka. asītikoti   5 cha.Ma. veṭhamissakenāti, Ma. vekhamissakenāti, i. veghamissakenāti
@6 cha.Ma. jiṇṇasakaṭaṃ   7 cha.Ma. phalaveṭhanena   8 cha.Ma.,i. kalāpānanti na dissati.
@9 cha.Ma.,i. tadatthāya                 10 cha.Ma.,i. mahāsamuddagatadīpaṃ
Ime aggatamāti. 1- Evaṃ sabbaṃ tamayogaṃ chinditvā ativiya agge uttamabhāve
te ānanda mama bhikkhū bhavissanti. Tesaṃ 2- atiagge bhavissanti, ye keci
sikkhākāmā, sabbepi te catusatipaṭṭhānagocarā ca 3- bhikkhū agge bhavissanti. 4-
Arahattanikūṭana desanaṃ saṅgaṇhāti.
                      Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
                          -------------
                        Nimittobhāsakathāvaṇṇanā
      [166] Vesāliṃ piṇḍāya pāvisīti kadā pāvisi? ukkavelato 5-
nikkhamitvā vesālīgatakāle. Bhagavā kira vuṭṭhavasso veḷuvagāmakā nikkhamitvā
sāvatthiṃ gamissāmīti āgatamaggeneva paṭinivattanto anupubbena sāvatthiṃ patvā
jetavanaṃ pāvisi,
      dhammasenāpati bhagavato vattaṃ dassetvā divāṭṭhānaṃ gato. So tattha
antevāsikesu vattaṃ dassetvā paṭikkantesu divāṭṭhānaṃ sammajjitvā cammakkhaṇḍaṃ
paññapetvā pāde pakkhāletvā pallaṅkaṃ ābhujitvā phalasamāpattiṃ pāvisi.
Athassa yathāparicchedena tato vuṭṭhitassa ayaṃ parivitakko udapādi  "buddhā nu kho
paṭhamaṃ parinibbāyanti, aggasāvakā nu kho"ti. Tato "aggasāvakā paṭhaman"ti
ñatvā attano āyusaṅkhāraṃ olokesi. So "sattāhameva āyusaṅkhārā me
pavattissantī"ti ñatvā "kattha parinibbāyissāmī"ti cintesi. Tato "rāhulo
tāvatiṃse parinibbuto, aññākoṇḍaññatthero 6- chaddantadahe, ahaṃ kattha
parinibbāyissāmī"ti punappunaṃ 7- cintento mātaraṃ ārabbha satiṃ uppādesi
"mayhaṃ mātā sattannaṃ arahantānaṃ mātā hutvāpi buddhadhammasaṃghesu appasannā,
atthi nu kho tassā upanissayo, natthi nu kho"ti āvajjetvā sotāpattimaggassa
@Footnote: 1 cha.Ma. "ime aggatamāti tamataggāti, i. ime aggatamā aggatamāti   2 i. kesaṃ
@3 cha.Ma. va   4 cha.Ma.,i. bhavissantīti.   5 cha.Ma.,i. ukkacelato
@6 cha.Ma. aññāsikoṇḍaññatthero, i. aññātakoṇḍaññatthero   7 cha.Ma.,i. puna
Upanissayaṃ disvā "kassa desanāya abhisamayo bhavissatī"ti olokento "mameva
dhammadesanāya bhavissati, na aññassa, sace kho panāhaṃ appossukko bhaveyyaṃ,
bhavissanti me vattāro `sāriputtatthero avasesajanānaṃpi avassayo hoti. Tathā
hissa samacittasuttadesanādivase 1- koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā. Tayo
magge paṭividdhadevatānaṃ gaṇanā natthi. Aññesu ca ṭhānesu  anekā abhisamayā
dissanti. There ca cittaṃ pasādetvā sagge nibbattāneva asītikulasahassāni.
Sodāni mātu micchādassanamattaṃpi harituṃ nāsakkhī'ti. Tasmā mātaraṃ micchādassanā
mocetvā jātovarakeyeva parinibbāyissāmī"ti sanniṭṭhānaṃ katvā "ajjeva
bhagavantaṃ anujānāpetvā nikkhamissāmī"ti cundattheraṃ āmantesi "āyāmāvuso 2-
cunda amhākaṃ pañcasatāya bhikkhuparisāya saññaṃ dehi `gaṇhathāvuso pattacīvarāni,
dhammasenāpati nālakagāmaṃ gantukāmo"ti. Thero tathā akāsi. Bhikkhū senāsanaṃ
saṃsāmetvā pattacīvaramādāya therassa santikaṃ āgamiṃsu.
      Thero senāsanaṃ saṃsāmetvā divāṭṭhānaṃ sammajjitvā divāṭṭhānadvāre
ṭhatvā divāṭṭhānaṃ olokento "idaṃdāni pacchimadassanaṃ, puna āgamanaṃ natthī"ti
pañcasatabhikkhuparivuto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā bhagavantaṃ etadavoca:-
            chinnodāni bhavissāmi          lokanātha mahāmuni
            gamanāgamanaṃ natthi             pacchimā vandanā ayaṃ.
            Jīvitaṃ appakaṃ mayhaṃ            ito sattāhamaccaye
            nikkhipeyyāmahaṃ dehaṃ          bhāravoropanaṃ yathā.
            Anujānātu me bhante (bhagavā)  anujānātu sugato
            parinibbānakālo me          ossaṭṭho āyusaṅkhāroti.
      Buddhā pana yasmā "parinibbāhī"ti vutte maraṇavaṇṇaṃ 3- saṃvaṇṇenti
nāma "mā parinibbāhī"ti vutte vaṭṭassa guṇaṃ kathentīti 4- micchādiṭṭhikā dosaṃ
āropenti 5- tasmā tadubhayaṃpi na vadanti. Tena naṃ bhagavā "kattha parinibbāyissasi
@Footnote: 1 aṅ.duka. 20/37/62 samacittavagga   2 cha.Ma.,i. āvuso   3 cha.Ma. maraṇasaṃvaṇṇanaṃ,
@  i. maraṇasaṃvaṇṇaṃ   4 i. kathenti nāma   5 cha.Ma. āropessanti
Sāriputtā"ti. "atthi bhante magadhesu nālakagāme jātovarako, tatthāhaṃ
parinibbāyissāmī"ti vutte "yassadāni tvaṃ sāriputta kālaṃ maññasi, idāni pana
te jeṭṭhakaniṭṭhabhātikānaṃ tādisassa bhikkhuno dassanaṃ dullabhaṃ bhavissatīti desehi
tesaṃ dhamman"ti āha.
      Thero "satthā mayhaṃ iddhivikubbanapubbaṅgamaṃ dhammadesanaṃ paccāsiṃsatī"ti
ñatvā bhagavantaṃ vanditvā tālappamāṇaṃ abbhuggantvā puna oruyha
bhagavantaṃ vanditvā yāva 1- sattatālappamāṇe  antalikkhe ṭhito idadhivikubbanaṃ
dassetvā dhammaṃ desesi. Sakalanagaraṃ sannipati. Thero oruyha bhagavantaṃ vanditvā
"gamanakālo me bhante"ti āha. Bhagavā 2- dhammāsane nisinno "paṭipādessāmī"ti 2-
dhammāsanā uṭṭhāya gandhakuṭiabhimukho gantvā maṇiphalake 3- aṭṭhāsi.
Thero tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā  catūsu ṭhānesu vanditvā:- "bhagavā ito
kappasatasahassādhikassa asaṅkheyyassa upari anomadassisammāsambuddhassa pādamūle
nipatitvā tumhākaṃ dassanaṃ patthesiṃ, sā me patthanā samiddhā, diṭṭhā tumhe,
taṃ paṭhamaṃ dassanaṃ, idaṃ pacchimadassanaṃ. Puna tumhākaṃ dassanaṃ natthī"ti vatvā
dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ paggayha yāva dassanavisayo, tāva abhimukhova
paṭikkamitvā "ito paṭṭhāya cutipaṭisandhivasena kismiñci ṭhāne gamanāgamanaṃ
nāma natthī"ti vanditvā pakkāmi. Udakapariyantaṃ katvā mahābhūmicālo ahosi.
Bhagavā parivāretvā ṭhitabhikkhū āha "anugacchatha bhikkhave tumhākaṃ jeṭṭhabhātikan"ti.
Bhikkhū yāva dvārakoṭṭhakā agamaṃsu. Thero  "tiṭṭhatha tumhe āvuso appamattā
hothā"ti nivattāpetvā attano parisāyeva saddhiṃ pakkāmi.
      Manussā "pubbe ayyo paccāgamanacārikaṃ carati, idaṃdāni gamanaṃ na
puna paccāgamanāyā"ti paridevantā anubandhiṃsu. Tepi "appamattā hotha, āvuso
evaṃbhāvino  nāma saṅkhārā"ti  nivattāpesi. Athakho āyasmā sāriputto
antarāmagge sattāhaṃ manussānaṃ anuggahaṃ karonto sāyaṃ nālakagāmaṃ patvā
gāmadvāre nigrodharukkhamūle aṭṭhāsi.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. yāva na dissati   2-2 cha.Ma.,i. bhagavā "dhammasenāpatiṃ paṭipādessāmī"ti
@3 i. maṇipallaṅke
      Atha uparevato nāma therassa bhāgineyyo bahigāmaṃ gacchanto theraṃ
disvā upasaṅkamitvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero taṃ āha "atthi gehe te
ayyikā"ti. Āma bhanteti. Gaccha amhākaṃ idhāgatabhāvaṃ ārocehi, "kasmā
āgato"ti ca vutte "ajja kira ekadivasaṃ antogāme bhavissati, jātovarakaṃ
paṭijaggatha, pañcannañca bhikkhusatānaṃ vasanaṭṭhānaṃ jānāthā"ti. So gantvā
"ayyike mayhaṃ mātulo āgato"ti āha. Idāni kuhinti. Gāmadvāreti. Ekakova,
aññopi koci atthīti. Atthi pañcasatā bhikkhūti. Kiṃkāraṇā āgatoti. So taṃ
pavuttiṃ 1- ārocesi. Brāhmaṇī "kiṃ nu kho ettakānaṃ vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggāpeti,
daharakāle pabbajitvā mahallakakāle gihī hotukāmo"ti cintentī jātovarakaṃ
paṭijaggāpetvā pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ kāretvā daṇḍadīpake 2-
jāletvā therassa pāhesi.
      Thero bhikkhūhi saddhiṃ pāsādaṃ abhiruhi, abhiruhitvā ca jātovarakaṃ
pavisitvā nisīdi. Nisajjeva "tumhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ gacchathā"ti bhikkhū uyyojesi.
Tesu gatamattesuyeva therassa kharo ābādho uppajji, lohitapakkhandikā
maraṇantikā 3- vedanā vattanti, ekaṃ bhājanaṃ pavisati, ekaṃ nikkhamati. Brāhmaṇī
"mama puttassa pavatti mayhaṃ na ruccatī"ti attano vasanagabbhadvāraṃ nissāya
aṭṭhāsi. Cattāro mahārājāno "dhammasenāpati kuhiṃ viharatī"ti olokentā
"nālakagāme jātovarake parinibbānamañce nipanno, pacchimadassanaṃ gamissāmā"ti
āgamma vanditvā aṭṭhaṃsu. Thero ke tumheti pucchi. Amhe 4- mahārājāno
bhanteti. Kasmā āgatatthāti. Gilānūpaṭṭhākā bhavissāmāti. Hotu atthi
gilānūpaṭṭhāko, gacchatha tumheti uyyojesi. Tesaṃ gatāvasāne teneva nayena sakko
devānamindo. Tasmiṃ gate suyāmādayo mahābrahmā ca āgamiṃsu. Tepi tatheva
thero uyyojesi.
      Brāhmaṇī devatānaṃ āgamanañca gamanañca disvā "ke nu kho ete
mama puttaṃ vanditvā vanditvā gacchantī"ti therassa gabbhadvāraṃ gantvā "tāta
@Footnote: 1 cha.Ma. pavattiṃ evamuparipi               2 cha.Ma., i. daṇḍadīpikāyo
@3 cha.Ma. māraṇantikā evamuparipi           4 cha.Ma., i. amheti saddo na dissati
Cunda kā pavattī"ti pucchi. So taṃ pavuttiṃ ācikkhitvā "mahāupāsikā bhante
āgatā"ti āha. Thero "kasmā avelāya āgatatthā"ti pucchi. Sā "tumhākaṃ
tāta dassanatthāyā"ti vatvā "tāta ke paṭhamaṃ āgatā"ti pucchi. Cattāro
mahārājāno upāsiketi. Tāta tvaṃ catūhi mahārājehi mahantataroti. Ārāmikasadisā
ete upāsike, amhākaṃ satthuno paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya khaggahatthā
hutvā ārakkhaṃ akaṃsūti. Tesaṃ tāta gatāvasāne ko āgatoti. Sakko devānamindoti.
Devarājatopi tvaṃ tāta mahantataroti. Bhaṇḍaggāhakasāmaṇerasadiso esa
upāsike, amhākaṃ satthuno tāvatiṃsato otaraṇakāle pattacīvaraṃ gahetvā
otiṇṇoti. Tassa tāta gatāvasāne jotamāno viya ko āgatoti. Upāsike tuyhaṃ
bhagavā ca satthā ca suddhāvāsamahābrahmā nāma esoti. Mayhaṃ bhagavato
mahābrahmatopi tvaṃ tāta mahantataroti. Āma upāsike, ete nāma kira amhākaṃ
satthuno jātadivase cattāro mahābrahmāno mahāpurisaṃ suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṃsūti.
      Atha brāhmaṇiyā "puttassa tāva me ayaṃ ānubhāvo, kīdiso vata
mayhaṃ puttassa bhagavato satthu ānubhāvo bhavissatī"ti cintayantiyā sahasā
pañcavaṇṇā pīti uppajjitvā sakalasarīraṃ 1- phari. Thero "uppannaṃ me mātu
pītisomanassaṃ, ayaṃ idāni kālo dhammadesanāyā"ti cintetvā "kiṃ cintesi
mahāupāsike"ti āha. Sā "puttassa tāva me ayaṃ guṇo, satthu panassa kīdiso
guṇo bhavissatīti idaṃ tāta cintemī"ti āha. Mahāupāsike mayhaṃ satthu
jātakkhaṇe mahābhinikkhamane sambodhiyaṃ dhammacakkappavattane ca dasasahassī lokadhātu
kampittha, sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena samo nāma
natthi, itipi so bhagavāti vitthāretvā buddhaguṇapaṭisaṃyuttaṃ dhammadesanaṃ kathesi.
      Brāhmaṇī piyaputtassa dhammadesanāpariyosāne sotāpattiphale
patiṭṭhāya puttaṃ āha "tāta upatissa, kasmā evamakāsi, evarūpaṃ nāma amataṃ
mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ na adāsī"ti. Thero "dinnaṃdāni me mātuyā sāriyā 2-
@Footnote: 1 cha.Ma. sakalasarīre                    2 cha.Ma., i. rūpasāriyā
Brāhmaṇiyā posāvanikamūlaṃ, ettakena vaṭṭissatī"ti cintetvā "gacchatha 1-
mahāupāsike"ti brāhmaṇiṃ uyyojetvā "cunda kā velā"ti āha. Balavapaccūsakālo
bhanteti. Tenahi bhikkhusaṃghaṃ sannipātehīti, sannipatito bhante saṃghoti. Maṃ
ukkhipitvā nisīdāpehi cundāti cundo ukkhipitvā nisīdāpesi. Thero bhikkhū
āmantesi "āvuso catucattāḷīsaṃ vo vassāni mayā saddhiṃ vasantānaṃ yaṃ me
kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā na rocetha, khamatha taṃ āvuso"ti. Ettakaṃ bhante amhākaṃ
chāyā viya tumhe amuñcitvā vicarantānaṃ aruccanakaṃ nāma no natthi, tumhe
pana amhākaṃ khamathāti. Atha thero aruṇasikhāya paññāyamānāya mahāpaṭhaviṃ
unnādayanto anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Bahū devamanussā therassa
parinibbānaṭṭhāne 2- sakkāraṃ kariṃsu.
      Āyasmā cundo therassa pattacīvarañca dhātuparissāvanañca gahetvā
jetavanaṃ gantvā ānandattheraṃ gahetvā bhagavantaṃ upasaṅkami. Bhagavā
dhātuparissāvanaṃ gahetvā pañcahi gāthāsatehi therassa guṇaṃ kathetvā dhātucetiyaṃ
kārāpetvā rājagahagamanatthāya ānandattherassa saññaṃ adāsi. Thero bhikkhūnaṃ
ārocesi.
      Bhagavāpi bhikkhusaṃghaparivuto rājagahaṃ agamāsi. Tattha gatakāle mahāmoggallānatthero
parinibbāyi. Bhagavā tassāpi dhātuyo gahetvā cetiyaṃ kāretvā 3-
rājagahato nikkhamitvā anupubbena gaṅgābhimukho gantvā ukkavelaṃ 4- agamāsi.
Tattha gaṅgātīre bhikkhusaṃghaparivuto nisīditvā tattha sāriputtamoggallānānaṃ
parinibbānapaṭisaṃyuttaṃ suttaṃ 5- desetvā ukkavelato nikkhamitvā vesāliṃ agamāsi.
Evaṃ gate 6- athakho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ
piṇḍāya pāvisīti ayamettha anupubbikathā. Nisīdananti idha cammakkhaṇḍaṃ adhippetaṃ.
      [167] Udenaṃ cetiyanti 7- udenayakkhassa cetiyaṭṭhāne katavihāro
vuccati. Gotamakādīsupi eseva nayo. Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. gaccha     2 cha.Ma.,i. parinibbāne   3 cha.Ma.,i. kārāpetvā
@4 cha.Ma.,i. ukkacelaṃ  5 saṃ.mahā. 19/379/140 cundastata   6 i. gato
@7 ka. cha.Ma.,i. udenacetiyanti
Katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya
katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā. Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā. Susamāraddhāti
suṭṭha samāraddhā. Iti aniyamena kathetvā puna niyametvā dassento tathāgatassa
khotiādimāha. Ettha ca kappanti āyukappaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ
āyuppamāṇaṃ hoti, taṃ paripuṇṇaṃ karonto tiṭṭheyya. Kappāvasesaṃ vāti "appaṃ
vā bhiyyo"ti 1- vuttavassasatato atirekaṃ vā. Mahāsivatthero panāha "buddhānaṃ
aṭṭhāne gajjitaṃ nāma natthi. Yatheva hi veḷuvagāmake uppannaṃ maraṇantikaṃ
vedanaṃ dasa māse vikkhambheti, evaṃ punappnaṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjitvā dasa 2-
māse 2- vikkhambhento imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyāti. 3- Kasmā pana na ṭhitoti.
Upādinnakasarīraṃ nāma khaṇḍiccādīhi abhibhuyyati, buddhā ca khaṇḍiccādibhāvaṃ
appatvā pañcame āyukoṭṭhāse bahujanassa piyamanāpakāleyeva parinibbāyanti.
Buddhānubuddhesu ca mahāsāvakesu parinibbutesu ekakeneva khāṇukena viya ṭhātabbaṃ
hoti, daharasāmaṇeraparivārena 4- pana gato `aho buddhānaṃ parisā'ti 4-  hīḷetabbataṃ
āpajjeyya. Tasmā na ṭhito"ti. Evaṃ vuttepi so  pana 5- ruccati, "āyukappo"ti
idameva aṭṭhakathāyaṃ niyamitaṃ.
      Yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittoti ettha tanti nipātamattaṃ, yathā
mārena pariyuṭṭhitacitto ajjhotthaṭacitto aññopi koci puthujjano paṭivijjhituṃ
na sakkuṇeyya, evameva nāsakkhi paṭivijjhitunti attho. Kiṃkāraṇā? māro hi
yassa sabbena sabbaṃ cattāro 6- vipallāsā appahīnā, tassa cittaṃ pariyuṭṭhāti.
Therassa cattāro vipallāsā appahīnā, tenassa māro cittaṃ pariyuṭṭhāti. So
pana cittapariyuṭṭhānaṃ karonto kiṃ karotīti. Bheravaṃ rūpārammaṇaṃ vā dasseti,
saddārammaṇaṃ vā sāveti, tato sattā taṃ disvā vā taṃ sutvā vā satiṃ
visajjetvā vivaṭamukhā honti. Tesaṃ mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayaṃ maddati.
@Footnote: 1 dī.mahā 10/7/3 mahāpadānasutta, aṅ. sattaka. 23/71/141 arakasutta  2-2 cha.Ma. dasa dasa
@  māse  3 cha.Ma. iti saddo na dissati  4-4 cha.Ma. daharasāmaṇeraparivāritena vā tato
@  `aho...parisā'ti   5 cha.Ma. na   6 cha.Ma., i. dvādasa
Tatopi visaññīva 1- hutvā tiṭṭhanti, therassa panesa mukhena hatthaṃ pavesetuṃ kiṃ
sakkhissati. Bheravārammaṇaṃ pana dasseti. Taṃ disvā thero nimittobhāsaṃ na paṭivijjhi.
Bhagavā jānantoyeva kimatthaṃ yāvatatiyaṃ āmantesīti parato "tiṭṭhatu bhante
bhagavā"ti yācite "tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhan"ti dosāropanena
sokatankaraṇatthaṃ.
                         Mārayācanakathāvaṇṇanā
      [168] Māro pāpimāti ettha māroti satte anatthe niyojento
māretīti māro. Pāpimāti tasseva vevacanaṃ. So hi pāpadhammasamannāgatattā
"pāpimā"ti vuccati. Kaṇho, antako namuci, pamattabandhūtipi tasseva nāmāni.
Bhāsitā kho panesāti ayañhi bhagavato sambodhipattiyā aṭṭhame sattāhe
bodhimaṇḍeyeva āgantvā "bhagavā yadatthaṃ tumhehi pāramiyo pūritā, so te 2-
attho anuppatto, paṭividdhaṃ sabbaññutañāṇaṃ, kiṃ te lokavicāraṇenā"ti vatvā,
yathā ajja, evameva "parinibbātudāni bhante bhagavā"ti yāci. Bhagavā cassa
"na tāvāhan"ti ādīni vatvā paṭikkhipi. Taṃ sandhāya "bhāsitā kho panesā
bhante"ti ādimāha.
      Tattha viyattāti maggavasena viyattā. Tatheva vinītā tathā visāradā.
Bahussutāti tepiṭakavasena bahu sutametesanti bahussutā. Tameva dhammaṃ dhārentīti
dhammadhaRā. Athavā pariyattibahussutā ceva paṭivedhabahussutā ca. Pariyatti-
paṭivedhadhammānaṃyeva dhāraṇato dhammadharāti evamettha attho daṭṭhabbo. Dhammānudhamma-
paṭipannāti ariyadhammassa anudhammabhūtaṃ vipassanādhammaṃ paṭipannā. Sāmīcipaṭipannāti
anucchavikaṃ paṭipadaṃ paṭipannā. Anudhammacārinoti anudhammacaraṇasīlā. Sakaṃ ācariyakanti
attano ācariyavādaṃ. Ācikkhissantīti ādīni sabbāni aññamaññassa vevacanāni.
Saha dhammenāti sahetukena sakāraṇena vacanena. Sappāṭihāriyanti yāva niyyānikaṃ
katvā 3- dhammaṃ desessanti.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. tato visaññāva   2 cha.Ma.,i. vo   3 cha.Ma. yāva na niyayānikaṃ katvā
      Brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Iddhanti
samiddhaṃ jhānādivasena. 1- Phītanti vuḍtippattaṃ sabbaphāliphullaṃ viya abhiññāya
sampattivasena. Vitthārikanti vitthataṃ tasmiṃ tasmiṃ disābhāge patiṭṭhitavasena.
Bāhujaññanti bahujanehi ñātaṃ paṭividdhaṃ mahājanābhisamayavasena. Puthubhūtanti
sabbākāravasena puthulabhāvappattaṃ. Kathaṃ? yāva devamanussehi suppakāsitanti
yattakā viññūjātikā devā ceva manussā ca atthi, sabbehi suṭṭhu pakāsitanti
attho.
      Appossukkoti nirālayo. Tvaṃ hi pāpima aṭṭhamasattāhato paṭṭhāya
"parinibbātudāni bhante bhagavā parinibbātu sugato"ti viravanto āhiṇḍittha.
Ajjadāni paṭṭhāya vigatussāho hohi, mā mayhaṃ parinibbānatthaṃ vāyāmaṃ
karohīti vadati.
                      Āyusaṅkhāraossajjanavaṇṇanā
      [169] Sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajjīti 2- satiṃ supaṭṭhitaṃ
katvā ñāṇena paricchinditvā āyusaṅkhāraṃ visajji pajahi. Tattha na bhagavā
hatthena leḍḍuṃ viya āyusaṅkhāraṃ ossajji, temāsamattameva pana nirantaraṃ 3-
samāpattiṃ samāpajjitvā tato paraṃ na samāpajjissāmīti cittaṃ uppādesi, taṃ
sandhāya vuttaṃ "ossajjī"ti. "ussajjī"tipi pāṭho. Mahābhūmicāloti mahanto
paṭhavīkamPo. Tadā kira dasasahassī lokadhātu kampittha. Bhiṃsanakoti bhayajanako.
Devadundubhiyo ca 4- phaliṃsūti devabheriyo phaliṃsu, devo sukkhagajjitaṃ gajji,
akālavijjulatā nicchariṃsu, khaṇikavassaṃ vassīti vuttaṃ hoti.
      Udānaṃ udānesīti kasmā udānesi. Koci nāma vadeyya "bhagavā
pacchato pacchato anubandhitvā `parinibbāyatha bhante, parinibbāyatha bhante'ti
upaddūto bhayena āyusaṅkhāraṃ visajjesī"ti. "tassokāso mā hotūti 5- bhītassa
udānaṃ nāma natthī"ti etassa dīpanatthaṃ pītivegavisaṭṭhaṃ udānaṃ udānesi.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. ñānassādavasena  2 cha.Ma. ossajīti evamuparipi  3 cha.Ma.,i. nirantaranti
@  na dissati   4 ka. devadundabhiyova   5 cha.Ma.,i. itisaddo na dissati
      Tattha sabbesaṃ soṇasigālādīnaṃ 1- paccakkhabhāvato tulitaṃ paricchinnanti
tulaṃ. Kintaṃ? kāmāvacarakammaṃ. Na tulaṃ, na vā tulaṃ sadisamassa aññaṃ lokiyakammaṃ
atthīti atulaṃ. Kintaṃ? mahaggatakammaṃ. Athavā kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ tulaṃ, arūpāvacaraṃ
atulaṃ. Appavipākaṃ vā tulaṃ, bahuvipākaṃ atulaṃ. Sambhavanti sambhavahetubhūtaṃ, piṇḍakāraka
rāsikārakanti attho. Bhavasaṅkhāranti punabbhavasaṅkhāraṇakaṃ. Avassajīti 2- visajjesi.
Munīti buddhamuni. Ajjhattaratoti niyakajjhattarato. Samāhitoti upacārappanā-
samādhivasena samāhito. Abhindi kavacamivāti kavacaṃ viya abhindi. Attasambhavanti attani
sañjātaṃ kisesaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti "savipākaṭṭhena sambhavaṃ, bhavābhisaṅkharaṇaṭṭhena
bhavasaṅkhāranti ca laddhanāmaṃ tulātulasaṅkhātaṃ lokiyakammañca ossaji. Saṅgāmasīse
mahāyodho kavacaṃ viya attasambhavaṃ kilesañca ajjhattarato samāhito hutvā
abhindī"ti.
      Athavā tulanti tulento tīrento. Atulañca sambhavanti nibbānañceva
bhavañca. 3- Bhavasaṅkhāranti bhavagāmikammaṃ. Avassaji 2- munīti  "pañcakkhandhā aniccā,
pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nibbānaṃ niccan"ti ādinā 4- nayena tulayanto
buddhamuni bhave ādīnavaṃ, nibbāne ca ānisaṃsaṃ disvā taṃ khandhānaṃ mūlabhūtaṃ
bhavasaṅkhārakammaṃ  "kammakkhayāya saṃvattatī"ti  5- evaṃ vuttena kammakkhayassa karena
ariyamaggena avassaji. Kathaṃ? ajjhattarato samāhito abhindi kavacamiva attasambhavaṃ.
So hi vipassanāvasena ajjhattarato samathavasena samāhitoti evaṃ pubbabhāgato
paṭaṭhāya samathavipassanābalena kavacamiva attabhāvaṃ pariyonaddhitvā 6- ṭhitaṃ, attani
sambhavattā "attasambhavan"ti laddhanāmaṃ sabbaṃ kilesajālaṃ abhindi. Kilesābhāvena
ca katakammaṃ apaṭisandhikattā avasaṭṭhannāma hotīti evaṃ kilesappahānena kammaṃ
pajahi, pahīnakilesassa  ca bhayaṃ nāma natthi, tasmā abhītova āyusaṅkhāraṃ ossajīti 7-
abhītabhāvaṃ ñāpanatthañca udānaṃ udānesīti veditabbo.
@Footnote: 1 cha.Ma. soṇasiṅgālādīnampi   2-2 ka. avassajjīti, avassajji   3 cha.Ma. sambhavañca
@4 khu. paṭi. 31/735/630 vipassanākathā   5 Ma.Ma. 13/81/57 aṅ. catukka. 21/232/258
@6 cha.Ma., i. pariyonandhitvā           7 cha.Ma., i. itisaddo na dissati
                       Aṭṭhamahābhūmicālahetuvaṇṇanā
      [171] Yaṃ mahāvātāti yena samayena yasmiṃ vā samaye mahāvātā
vāyanti. Mahāvātā vāyantāti 1- ukkhepakavātā nāma uṭṭhahanti, te vāyantā
saṭṭhisahassādhikanavayojanasatasahassabahalaṃ udakasandhārakavātaṃ upacchindanti, tato
ākāse udakaṃ bhassati, tasmiṃ udake bhassante paṭhavī bhassati. Puna vāto
attano balena antodhammakarake 2- viya udakaṃ ābandhitvā gaṇhāti, tato udakaṃ
uggacchati, tasmiṃ uggacchante paṭhavī uggacchati. Evaṃ udakaṃ kampitaṃ paṭhaviṃ
kampeti. Evañaca 3- kampanaṃ yāva ajjakālāpi hotiyeva, balahabhāvena 4- pana
oggacchanuggacchanaṃ na paññāyati.
      Mahiddhiko mahānubhāvoti ijjhanassa mahantatāya mahiddhiko anubhavitabbassa
mahantatāya mahānubhāvo. Parittāti dubbalā. Appamāṇāti balavā. So
imaṃ paṭhaviṃ kampetīti so iddhiṃ nibbattetvā saṃvejento vā mahāmoggallāno
viya, vīmaṃsanto vā mahānāgattherassa bhāgineyyo saṃgharakkhitasāmaṇero viya paṭhaviṃ
kampeti. So kirāyasmā khuraggeyeva arahattaṃ patto 5- cintesi "atthi nukho
kenaci bhikkhunā 6- pabbajitadivaseyeva arahattaṃ patvā vejayanto pāsādo
kampitapubbo"ti. Tato "natthi kocī"ti ñatvā "ahaṃ kampessāmī"ti abhiññābalena
vejayantamatthake ṭhatvā pādena paharitvā kampetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ sakkassa
nāṭakitthiyo āhaṃsu "putta saṃgharakkhita tvaṃ pūtigandheneva sīsena vejayantaṃ
kampetuṃ icchasi, supatiṭṭhitokāso 7- tāta pāsādo, kathaṃ kampetuṃ sakkhissasī"ti.
      Sāmaṇero "imā devatā mayā saddhiṃ keḷiṃ karonti, ahaṃ kho pana
ācariyaṃ nālatthaṃ, kahaṃ nu kho me ācariyo sāmuddikamahānāgatthero"ti
āvajjento mahāsamudde udakaleṇaṃ māpetvā divāvihāraṃ nisinnoti ñatvā tattha
gantvā theraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Tato naṃ thero "kintāta saṃgharakkhita
@Footnote: 1 cha.Ma. vāyantāpi   2 cha.Ma. antodhamakaraṇe   3 cha.Ma.,i. etañca
@4 Ma. bahulabhāvena    5 cha.Ma. i. patvā      6 cha.Ma.,i. koci bhikkhu, yena
@7 cha.Ma., i. supatiṭṭhito
Asikkhitvāva yuddhaṃ paviṭṭhosī"ti vatvā "nāsakkhi tāta vejayantaṃ kampetun"ti
pucchi. Ācariyaṃ bhante nālatthanti. Atha naṃ thero "tāta tumhādise akampente ko
añño kampessati, diṭṭhapubbante tāta udakapiṭṭhe gomayapiṇḍaṃ pallavatanti 1-
vatvā tāta kapallapūvaṃ 2- pacantā ante 3- na 3- paricchindanti, iminā opammena
jānāhī"ti āha. So "vaṭṭissati bhante ettakenā"ti vatvā pāsādena
patiṭṭhitokāsaṃ udakaṃ hotūti adhiṭṭhāya vejayantābhimukho agamāsi.
      Devadhītaro taṃ disvā "ekavāraṃ lajjitvā gato, punapi sāmaṇero
eti, punapi etī"ti vadiṃsu. Sakko devarājā "mā mayhaṃ puttena saddhiṃ
kathayittha, idāni tena ācariyo laddho, khaṇena pāsādaṃ kampessatī"ti āha.
Sāmaṇero 4- pādaṅguṭṭhena pāsādathūpikampahari. Pāsādo catūhi disāhi onamati.
Devatā "dehi tāta pāsādassa patiṭṭhātuṃ, dehi tāta pāsādassa patiṭṭhātun"ti
viraviṃsu. Sāmaṇero pāsādaṃ yathāṭhāne ṭhapetvā pāsādamatthake ṭhatvā udānaṃ
udānesi:-
                ajjevāhaṃ pabbajito        ajjapattāsavakkhayaṃ
                ajja kampemi pāsādaṃ       aho buddhassuḷāratā.
                Ajjevāhaṃ pabbajito        ajja pattāsavakkhayaṃ
                ajja kampemi pāsādaṃ       aho dhammassuḷāratā.
                Ajjevāhaṃ pabbajito        ajja pattāsavakkhayaṃ
                ajja kampemi pabbajito      aho saṃghassuḷāratāti.
      Ito paresu chasu paṭhavīkampesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāpadāne vuttameva.
      Iti imesu aṭṭhasu paṭhavīkampesu paṭhamo dhātukopena, 5- dutiyo
iddhānubhāvena, tatiyacatutthā puññatejena, pañcamo ñāṇatejena, chaṭṭho
sādhukāradānavasena, sattamo kāruññabhāvena, aṭṭhamo ārodanena. Mātu kucchiṃ ca
okkamante ca tato nikkhamante ca mahāsatte tassa puññatejena paṭhavī akampittha.
Abhisambodhiyaṃ ñāṇatejena abhihatā hutvā akampittha. Dhammacakkappavattane
@Footnote: 1 cha.Ma. pilavantaṃ, i. pilavantanti  2 cha.Ma. kapallakapūvaṃ  3-3 cha.Ma., i. antantena
@4 cha.Ma. sāmaṇeropi           5 Ma. i. dhātukkhobhena
Sādhukārabhāvasaṇṭhitā sādhukāraṃ dadamānā akampittha. Āyusaṅkhārossajjane
kāruññabhāvasaṇṭhitā cittasaṅkhobhaṃ asahamānā akampittha. Parinibbāne
ārodanavegatunnā hutvā akampittha. Ayaṃ panattho paṭhavīdevatāya vasena veditabbo,
mahābhūtapaṭhaviyā panetaṃ natthi acetanattāti.
      Ime kho ānanda aṭṭha hetūti ettha imeti niddiṭṭhanidassanaṃ.
Ettāvatā ca panāyasmā ānando "addhā ajja bhagavatā āyusaṅkhāro
ossaṭṭho"ti sallakkhesi. Bhagavā pana sallakkhitabhāvaṃ jānantopi okāsaṃ adatvāva
aññānipi aṭṭhakāni sampiṇḍanto "aṭṭha kho imā"ti ādimāha.
                           Aṭṭhaparisavaṇṇanā
      [172] Tattha anekasataṃ khattiyaparisanti bimbisārasamāgamañāti-
samāgamalicchavisamāgamādisadisaṃ, sā pana aññesu cakkavāḷesupi labbhatiyeva.
Sallapitapubbanti alallāpasallāpo 1- katapubbo. Sākacchāti dhammasākacchāpi
samāpajjitapubbā. Yādisako tesaṃ vaṇṇoti te odātāpi honti kāḷāpi maṅguracchavīpi,
satthā suvaṇṇavaṇṇova. Idaṃ pana saṇṭhānaṃ paṭicca kathitaṃ. Saṇṭhānaṃpi ca kevalaṃ
tesaṃ paññāyatiyeva, na pana bhagavā milakkhasadiso 2- hoti nāpi āmuttamaṇikuṇḍalo,
buddhaveseneva nisīdati. Te pana attanā 3- samānasaṇṭhānameva passanti.
Yādisako tesaṃ saroti  te chinnassarāpi honti gaggarassarāpi kākassarāpi
honti, satthā brahmassarova. Idaṃ pana bhāsantaraṃ sandhāya kathitaṃ. Sacepi hi
tattha satthā rājāsane nisinno katheti, "ajja rājā madhurena sarena kathetī"ti
tesaṃ hoti. Kathetvā pakkante pana bhagavati puna rājānaṃ āgataṃ disvā "ko
nukho ayan"ti vīmaṃsā uppajjati. Tattha "ko nu kho ayan"ti imasmiṃ ṭhāne
idāneva magadhabhāsāya 4- sīhalabhāsāya madhurenākārena kathento ko nu kho ayaṃ
antarahito, kiṃ devo, udāhu manussoti evaṃ vimaṃsantāpi na jānantīti attho.
@Footnote: 1 cha.Ma. ālāpasallāpo evamuparipi             2 cha.Ma. milakkhusadiso
@3 cha.Ma., i. attano                      4 cha.Ma. māgadhabhāsāya
Kimatthaṃ panevaṃ ajānantānaṃ dhammaṃ desetīti. Vāsanatthāya. Evaṃ sutopi hi dhammo
anāgate paccayo hotiyevāti anāgataṃ paṭicca deseti. Anekasataṃ brāhmaṇaparisanti
ādīnaṃpi soṇadaṇḍakūṭadantasamāgamādivasena 1- ceva aññacakkavāḷavasena
ca sambhavo veditabbo.
      Imā pana aṭṭha parisā bhagavā kimatthaṃ āhari? abhītabhāvadassanatthameva.
Imā kira āharitvā evamāha "ānanda imāpi aṭṭha parisā upasaṅkamitvā
dhammaṃ desentassa tathāgatassa bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthi, māraṃ
pana ekakaṃ disvā tathāgato bhāyeyyāti ko evaṃ saññaṃ uppādetuṃ arahati.
Abhīto ānanda tathāgato acchambhī sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajī"ti.
                         Aṭṭhabhibhāyatanavaṇṇanā
      [173]  Abhibhāyatanānīti abhibhavanakāraṇāni. Kiṃ abhibhavanti? paccanīkadhammepi
ārammaṇānipi. Tāni hi paṭipakkhabhāvena paccanīkadhamme abhibhavanti
puggalassa ñāṇuttariyatāya ārammaṇāni.
      Ajjhattaṃ rūpasaññīti ādīsu pana ajjhattarūpe parikammavasena ajjhattaṃ
rūpasaññī nāma hoti. Ajjhattaṃ hi nīlaparikammaṃ karonto kese vā pitte vā
akkhitārakāya vā karoti. Pītaparikammaṃ karonto mede vā chaviyā vā hatthapādapiṭṭhesu
vā akkhīnaṃ pītakaṭṭhāne vā karoti. Lohitaparikammaṃ karonto maṃse vā
lohite vā jivhāya vā akkhīnaṃ rattaṭṭhāne vā karoti. Odātaparikammaṃ karonto
aṭṭhimhi vā dante vā nakhe vā akkhīnaṃ setaṭṭhāne vā karoti. Taṃ pana
sunīlaṃ supītaṃ sulohitaṃ suodātakaṃ na hoti, avisuddhameva hoti.
      Eko bahiddhā rūpāni passatīti yassetaṃ 2- parikammaṃ ajjhattaṃ
uppannaṃ hoti, nimittaṃ pana bahiddhā, so evaṃ ajjhattaṃ parikammassa bahiddhā
ca appanāya vasena "ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatī"ti vuccati.
@Footnote: 1 cha.Ma. soṇadaṇḍakūṭadaṇḍasamāgamādivasena         2 cha.Ma. yassevaṃ
      Parittānīti avaḍḍhitāni. Suvaṇṇadubbaṇnānīti suvaṇṇāni vā honti
dubbaṇṇāni vā, parittavaseneva idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tāni
abhibhuyyāti yathā nāma sampannagahaṇiko kaṭacchumattaṃ bhattaṃ labhitvā "kiṃ ettha
bhuñjitabbaṃ atthī"ti saṅkaḍḍhitavā ekaṃ kabaḷameva karoti, evameva ñāṇuttariko
puggalo visadañāṇo "kiṃ ettha parittake ārammaṇe samāpajjitabbaṃ atthi,
nāyaṃ mama bhāro"ti tāni rūpāni abhibhavitvā samāpajjati. Saha nimittuppādenevettha
appanaṃ pāpetīti attho. Jānāmi passāmīti iminā panassa ābhogo
kathito. So ca kho samāpattito vuṭṭhitassa, na anto samāpattiyaṃ. Evaṃsaññī
hotīti ābhogasaññāyapi jhānasaññāyapi evaṃ saññī hoti. Abhibhavanasaññā hissa
anto samāpattiyaṃpi atthi, ābhogasaññā pana samāpattito vuṭṭhitasseva.
      Appamāṇānīti vaḍḍhitappamāṇāni, mahantānīti attho. Abhibhuyyāti
ettha pana yathā mahagghaso puriso ekaṃ bhattavaḍḍhitakaṃ labhitvā "aññaṃpi
hotu, kiṃ etaṃ mayhaṃ karissatī"ti taṃ na mahantato passati. Evameva ñāṇuttaro
puggalo visadañāṇo "kiṃ ettha samāpajjitabbaṃ, nayidaṃ appamāṇanti 1- na
mayhaṃ cittekaggatākaraṇe bhāro atthī"ti tāni abhibhavitvā samāpajjati, saha
cittuppādenevettha 2- appanaṃ pāpetīti attho.
      Ajjhattaṃ arūpasaññīti alābhitāya vā anatthikatāya vā ajjhattarūpe
parikammasaññāvirahito.
      Eko bahiddhā rūpāni passatīti yassa parikammaṃpi nimittaṃpi bahiddhāva
uppannaṃ, so  evaṃ bahiddhā parikammassa ceva appanāya ca vasena "ajjhattaṃ
arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatīti vuccati. Sesamettha catutthābhibhāyatane
vuttanayameva.
      Imesu pana catūsu parittaṃ vitakkacaritavasena āgataṃ, appamāṇaṃ
mohacaritavasena, suvaṇṇaṃ dosacaritavasena, dubbaṇṇaṃ rāgacaritavasena. Etesañhi
@Footnote: 1 cha.Ma., i. itisaddo na dissati          2 cha.Ma., i. nimittuppādenevettha
Etāni sappāyāni, sāpi nesaṃ sappāyatā vitthārato visuddhimagge caritaniddese
vuttā.
      Pañcamaabhibhāyatanādīsu nīlānīti sabbasaṅgāhikavasena 1- vuttaṃ.
Nīlavaṇṇānīti vaṇṇavasena. Nīlanidassanānīti nidassanavasena, apaññāyamānavivarāni
asambhinnavaṇṇāni ekanīlāneva hutvā dissantīti vuttaṃ hoti. Nīlanibhāsānīti
idaṃ pana obhāsavasena vuttaṃ, nīlobhāsāni nīlappabhāyuttānīti attho. Etena
tesaṃ visuddhattaṃ 2- dasseti. Visuddhavaṇṇavaseneva hi imāni cattāri abhibhāyatanāni
vuttāni. Umāpupphanti 3- etaṃ hi pupphaṃ siniddhaṃ mudu, dissamānaṃpi nīlameva
hoti, girikaṇṇikapupphādīni pana dissamānāni setadhātukāni honti, tasmā idameva
gahitaṃ, 4- na tāni. Bārāṇaseyyakanti bārāṇasiyaṃ sambhavaṃ. Tattha kira kappāsopi
mudu, suttakantikāyopi tantavāyāpi chekā, udakampi suci siniddhaṃ. Tasmā taṃ
vatthaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ hoti, dvīsupi passesu maṭṭhaṃ mudu siniddhaṃ khāyati.
      Pītānīti ādīsupi imināva nayena attho veditabbo. "nīlakasiṇaṃ
uggaṇhanto nīlasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā
vā"ti ādikaṃ panettha kasiṇakaraṇañca parikammañca appanāvidhānañca sabbaṃ
visuddhimagge vitthārato vuttanayameva.
      Imānipi aṭṭha abhibhāyatanāni abhītabhāvadassanatthameva ānītāni.
Imānipi kira vatvā evamāha "ānanda evarūpāpi samāpattiyo samāpajjantassa
ca vuṭṭhahantassa ca tathāgatassa bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthi, māraṃ pana ekakaṃ
disvā tathāgato bhāyeyyāti ko evaṃ saññaṃ uppādetuṃ arahati, abhīto ānanda
tathāgato acchambhī sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajjī"ti.
                          Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā
      [174] Vimokkhakathā uttānatthāyeva. Imepi aṭṭha vimokkhā
abhītabhāvadassanatthameva ānītā. Imepi kira vatvā evamāha "ānanda etāpi
@Footnote: 1 cha.Ma., sabbasaṅgāhakavasena   2 i. suvisuddhataṃ   3 ka.,i. ummāpupphanti
@4 i. vihitaṃ
Samāpattiyo samāpajjantassa ca vuṭṭhahantassa ca tathāgatassa bhayaṃ vā sārajjaṃ
vā natthi .pe. Ossajjī"ti.
      [175] Idānipi bhagavā ānandattherassa okāsaṃ adatvāva
ekamidāhanti ādinā nayena aparaṃpi desanaṃ ārabhi. Tattha paṭhamābhisambuddhoti
abhisambuddho hutvā paṭhamameva aṭṭhame sattāhe.
      [177] Ossaṭṭhoti visajjito pariccatto, 1- evaṃ kira vatvā
"tenāyaṃ dasasahassīlokadhātu kampitthā"ti āha.
                        Ānandayācanakathāvaṇṇanā
      [178] Alanti paṭikkhepavacanametaṃ. Bodhinti catumaggañāṇapaṭivedhaṃ.
Saddahasi tvanti evaṃ vuttabhavaṃ tathāgatassa saddahasīti vadati. Tasmātihānandāti
yasmā idaṃ vacanaṃ saddahasi, tasmā tuyhevetaṃ dukkaṭanti dasseti.
      [179] Ekamidāhanti idaṃ bhagavā "na kevalaṃ ahaṃ idheva taṃ
āmantesiṃ, aññadāpi āmantetvā oḷārikaṃ nimittaṃ akāsiṃ, taṃpi tayā na
paṭividdhaṃ, tavevāyaṃ aparādho"ti evaṃ sokavinodanatthāya nānappakārato therasseva
dosāropanatthaṃ ārabhi.
      [183] Piyehi manāpehīti mātupitubhātubhaginīādikehi jātiyā
nānābhāvo, maraṇena vinābhāvo, bhavena aññathābhāvo. Taṃ kutettha labbhāti tanti
tasmā, yasmā sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo,  tasmā dasa pāramiyo
pūretvāpi, sambodhiṃ patvāpi, dhammacakkaṃ pavattetvāpi, yamakapāṭihāriyaṃ dassetvāpi
devorohaṇaṃ katvāpi yantaṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata tathāgatassāpi
sarīraṃ mā palujjīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, rodantenāpi kandantenāpi na sakkā
taṃ kāraṇaṃ laddhunti. Puna paccāgamissatīti 2- yaṃ cattaṃ vantaṃ, taṃ vata puna
paṭidissatīti 3- attho.
@Footnote: 1 cha.Ma. paricchinno  2 cha.Ma.,i. paccāvamissatīti  3 cha.Ma. paṭikhādissatīti,
@i. paṭisaṅkharissatīti
      [184] Yathayidaṃ brahmacariyanti yathā idaṃ sikkhattayasaṅgahaṃ sāsanabrahmacariyaṃ.
Addhaniyanti addhānakkhamaṃ. Ciraṭṭhitikanti cirappavattivasena ciraṭṭhitikaṃ.
Cattāro satipaṭṭhānāti ādi sabbaṃ lokiyalokuttaravaseneva kathitaṃ. Etesaṃ pana
bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ vinicchayo sabbākārena visuddhimagge paṭipadāñāṇadassana-
visuddhiniddese vutto. Sesamettha uttānamevāti.
                      Tatiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
                            --------
                         Nāgāpalokitavaṇṇanā
      [186] Nāgāpalokitanti yathā hi mahājanassa aṭṭhīni koṭiyā koṭiṃ
āhacca ṭhitāni paccekabuddhānaṃ, aṅkusakalaggāni viya, na evaṃ buddhānaṃ. Buddhānaṃ
pana suvaṇṇakkhandhaṃ 1- viya ekābaddhāni hutvā ṭhitāni, tasmā pacchato apalokanakāle
na sakkā hoti gīvaṃ parivattetuṃ. Yathā pana hatthināgo pacchābhāgaṃ apaloketukāmo
sakalasarīreneva parivattati, evaṃ parivattetabbaṃ hoti. Bhagavato pana nagaradvāre
ṭhatvā "vesāliṃ apalokessāmī"ti citte uppannamatte "bhagavā anekāni
kappakoṭisatasahassāni 2- pāramiyo pūrentehi tumhehi na gīvaṃ parivattetvā
apalokanakammaṃ katan"ti ayaṃ mahāpaṭhavī 3- kulālacakkaṃ viya parivattetvā bhagavantaṃ
vesālīnagarābhimukhaṃ akāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
      Nanu ca na kevalaṃ vesāliyāva, sāvatthīrājagahanālandapāṭaligāmakoṭi-
gāmanādikagāmakesupi tato tato nikkhantakāle tantaṃ sabbaṃ pacchimadassanameva,
tattha tattha kasmā nāgāpalokitaṃ nāpalokesīti. Anacchariyattā. Tattha tattha hi
nivattetvā apalokentassetaṃ na acchariyaṃ hoti, tasmā nāpalokesi. Apica
vesālīrājāno āsannavināsā, tiṇṇaṃ vassānaṃ upari vinassissantīti. 4- Te taṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. saṅkhalikāni, i. saṅkhalikā         2 cha.Ma. kappakoṭisahassāni
@3 cha.Ma. pathavī                        4 cha.Ma., i. itisaddo na dissati
Nagaradvāre nāgāpalokitaṃ nāma cetiyaṃ katvā gandhamālādīhi pūjessanti, taṃ
nesaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti tesaṃ anukampāya apalokesi.
      Dukkhassantaṅkaroti vaṭṭadukkhassa antakaro. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi
cakkhumā. Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto.
                        Catumahāpadesakathāvaṇṇanā
      [187] Mahāpadeseti mahāokāse, mahāapadese vā, buddhādayo
mahante mahante apadisitvā vuttāni mahākāraṇānīti attho.
      [188] Neva 1- abhinanditabbanti haṭṭhatuṭṭhehi sādhukāraṃ datvā
pubbeva na sotabbaṃ, evaṃ kate hi pacchā "idaṃ na sametī"ti vuccamānopi
"kiṃ pubbeva ayaṃ dhammo, idāni na dhammo"ti vatvā laddhiṃ na visajjeti.
Nappaṭikkositabbanti "kiṃ esa bālo vadatī"ti evaṃ pubbeva na vattabbaṃ, evaṃ
vutte hi vattuṃ yuttaṃpi na vakkhati. Tenāha "anabhinanditvā appaṭikkositvā"ti.
Padabayañjanānīti padasaṅkhātāni bayañjanāni. Sādhukaṃ uggahetvāti imasmiṃ ṭhāne
pāli vuttā, imasmiṃ ṭhāne attho vutto, imasmiṃ ṭhāne anusandhi kathitā 2-
imasmiṃ ṭhāne pubbāparaṃ kathitanti suṭṭhu gahetvā. Sutte otāretabbānīti. 3-
Sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbānīti vinayena saṃsandetabbāni. 4-
      Ettha ca suttanti vinayo. Yathāha "kattha paṭikkhittaṃ, sāvatthiyā
suttavibhaṅge"ti. 5- Vinayoti khandhako. Yathāha "kosambiyaṃ 6- vinayātisāre"ti.
Evaṃ vinayapiṭakaṃpi na pariyādiyati. Ubhatovibhaṅgā pana suttaṃ, khandhakaparivārā
vinayoti evaṃ vinayapiṭakaṃ pariyādiyati. Athavā suttantapiṭakaṃ suttaṃ vinayapiṭakaṃ
vinayoti evaṃ dveyeva piṭakāni pariyādiyanti. Suttantābhidhammapiṭakakāni vā
suttaṃ, vinayapiṭakaṃ vinayoti evampi tīṇi piṭakāni na tāva pariyādiyanti.
@Footnote: 1 ka. nevāti saddo na dissati  2 cha.Ma. kathito  3 cha.Ma. osāretabbānīti
@4 i. sandassetabbāni        5 vinaYu. 7/457/301 sattasatikkhandhaka
@6 cha.Ma. kosambiyanti ayaṃ  na dissati
Asuttanāmakaṃ 1- kiñci buddhavacanaṃ nāma atthi. Seyyathīdaṃ:- jātakaṃ paṭisambhidā
niddeso suttanipāto dhammapadaṃ udānaṃ itivuttakaṃ vimānavatthu petavatthu theragāthā
therīgāthā apadānanti.
      Sudinnatthero pana "asuttakaṃ nāma kiṃ buddhavacanaṃ atthī"ti taṃ sabbaṃ
paṭikkhipitvā "tīṇi piṭakāni suttaṃ, vinayo pana kāraṇan"ti āha. Tato taṃ
kāraṇaṃ dassento idaṃ suttamāhari:- ye kho tvaṃ gotami dhamme jāneyyāsi,
ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saññogāya saṃvattanti no
visaññogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, mahicchatāya saṃvattanti no
appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no  santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti
no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no viriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti
no subharatāya, ekaṃsena gotami dhāreyyāsi "neso dhammo, neso vinayo, netaṃ
satthusāsanan"ti. Ye ca kho tvaṃ gotami dhamme jāneyyāsi ime dhammā virāgāya
saṃvattanti no sarāgāya, visaññogāya saṃvattanti no saññogāya, apacayāya
saṃvattanti no ācayāya, appicchatāya saṃvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā
saṃvattanti no asantuṭṭhiyā, pavivekāya saṃvattanti no saṅgaṇikāya, viriyārambhāya
saṃvattanti no kosajjāya, subharatāya saṃvattanti no dubbharatāya, ekaṃsena gotami
dhāreyyāsi "eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsanan"ti. 2-
      Tasmā sutteti tepiṭake buddhavacane otāretabbāni. Vinayeti etasmiṃ
rāgādivinayakāraṇe saṃsandetabbānīti ayamettha attho. Na ceva sutte otarantīti 3-
suttapaṭipāṭiyā katthaci anāgantvā challiṃ uṭṭhapetvā guḷhavessantaraguḷha-
ummaggaguḷhavinayavedallapiṭakānaṃ aññatarato āgatāni paññāyantīti attho. Evaṃ
āgatāni hi rāgādivinaye pana na paññāyamānāni chaḍḍetabbāni honti.
Tena vuttaṃ "iti hetaṃ bhikkhave chaḍḍeyyāthā"ti. Etenupāyena sabbattha attho
veditabbo.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. asukanāmakañhi  2 vinaYu. 7/406/239 bhikkhunikkhandhaka, aṅ.aṭṭhaka.
@  23/143/288 (sayā)   3 cha.Ma. osarantīti
      Idaṃ bhikkhave catutthaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyāthāti idaṃ catutthadhammassa
patiṭṭhānokāsaṃ dhāreyyātha.
      Imasmiṃ pana ṭhāne imaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ:-  sutte cattāro
mahāpadesā, khandhake cattāro mahāpadesā, cattāri pañhābyākaraṇāni, suttaṃ,
suttānulomaṃ, ācariyavādo, attano mati, tisso saṅgītiyoti.
      Tattha "ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo"ti dhammavinicchaye patte ime
cattāro mahāpadesā pamāṇaṃ. Yaṃ ettha sameti tadeva gahetabbaṃ, itaraṃ
virujjhantassāpi 1- na gahetabbaṃ.
      "idaṃ kappati, idaṃ na kappatī"ti kappiyākappiyavinicchaye patte "yaṃ
bhikkhave mayā "idaṃ na kappatī"ti appaṭikkhittaṃ, tañce akappiyaṃ anulometi,
kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappatī"tiādimā 2- nayena khandhake vuttā cattāro
mahāpadesā pamāṇaṃ. Tesaṃ vinicchayakathā samantapāsādikāya vuttā. Tattha vuttanayena
yaṃ kappiyaṃ anulometi, tadeva kappiyaṃ, itaraṃ akappiyanti evaṃ sanniṭṭhānaṃ
kātabbaṃ.
      Ekaṃsabyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo
pañho, ṭhapanīyo pañhoti imāni cattāri pañhābyākaraṇāni
nāma. Tattha "cakkhuṃ aniccan"ti puṭṭhena "āma aniccan"ti ekaṃseneva byākātabbaṃ.
Esa nayo sotādīsu. Ayaṃ ekaṃsabyākaraṇīyo pañho. "aniccaṃ nāma
cakkhun"ti puṭṭhena pana "na cakkhumeva, sotampi aniccaṃ ghānaṃpi aniccan"ti
evaṃ vibhajitvā byākātabbaṃ. Ayaṃ vibhajjabyākaraṇīyo pañho. "yathā cakkhuṃ tathā
sotaṃ, yathā sotaṃ tathā cakkhun"tiādīni puṭṭhena "kenaṭṭhena pucchasī"ti paṭipucchitvā
"dassanaṭṭhena pucchāmī"ti vutte "na hī"ti byākātabbaṃ, "aniccaṭaṭhena
pucchāmī"ti vutte āmāti byākātabbaṃ. Ayaṃ paṭipucchābyākaraṇīyo pañho. "taṃ
jīvaṃ taṃ sarīran"tiādīni puṭṭhena pana "abyākatametaṃ bhagavatā"ti ṭhapetabbo,
@Footnote: 1 cha.Ma., i. viravantassapi             2 vinaYu. 5/305/90 bhesajjakkhandhaka
Esa pañoha. Na byākātabbo. Ayaṃ ṭhapanīyo pañho. Iti tenākārena pañhe
sampatte imāni cattāri pañhābyākaraṇāni pamāṇaṃ. Imesaṃ vasena so pañho
byākātabbo.
      Suttādīsu pana suttaṃ nāma tisso saṅgītiyo āruḷhāni tīṇi
piṭakāni. Suttānulomaṃ nāma anulomakappiyaṃ. Ācariyavādo nāma aṭṭhakathā.
Attano mati nāma nayaggāhena anubuddhiyā attano paṭibhāṇaṃ. Tattha suttaṃ
apaṭibāhiyaṃ, taṃ paṭibāhantena buddhova paṭibāhito hoti. Anulomakappiyaṃ pana
suttena samentameva gahetabbaṃ, na itaraṃ. Ācariyavādopi suttena samentoyeva
gahetabbo, na itaro. Attano mati pana sabbadubbalā, sāpi suttena samentāyeva
gahetabbā, na itaRā.
      Pañcasatikā, sattasatikā, sahassikāti imā pana tisso saṅgītiyo.
Suttaṃpi tāsu āgatameva pamāṇaṃ, itaraṃ gārayhasuttaṃ na gahetabbaṃ. Tattha
otarantānipi hi padabyañjanāni na ceva sutte otaranti, na ca vinaye
sandissantīti veditabbāni.
                       Kammāraputtacundavatthuvaṇṇanā
      [189] Kammāraputtassāti suvaṇṇakāraputtassa. So kira aḍḍho
mahākuṭumbiko bhagavato paṭhamadassaneneva sotāpanno hutvā attano ambavane
vihāraṃ kārāpetvā niyyādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ "ambavane"ti
      sūkaramaddavanti nātitaruṇassa nātijiṇṇassa ekajeṭṭhakasūkarassa
pavattamaṃsaṃ. Taṃ kira muduñceva siniddhañca hoti, taṃ paṭiyādāpetvā sādhukaṃ
pacāpetvāti attho. Eke 1- bhaṇanti "sūkaramaddavanti pana muduodanassa
pañcagorasayūsapācanavidhānassa nāmetaṃ, yathā gavapānaṃ nāma pākanāman"ti. Keci bhaṇanti
"sūkaramaddavaṃ nāma rasāyanavidhi, taṃ pana rasāyanasatthe āgacchati, taṃ cundena
`bhagavato parinibbānaṃ na bhaveyyā'ti rasāyanaṃ paṭiyattan"ti. 1- Tattha pana
dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu devatā ojaṃ paṭikkhipiṃsu. 2-
@Footnote: 1-1 i.eke bhaṇanti .pe. paṭiyattanti ime pāṭhā na dissanati  2 cha.Ma.,i. pakkhipiṃsu
      Nāhantanti idaṃ sīhanādaṃ kimatthaṃ nadati? parūpavādamocanatthaṃ. Attanā
paribhuttāvasesaṃ neva bhikkhūnaṃ, na manussānaṃ dātuṃ adāsi, āvāṭe nikkhaṇāpetvā
vināsesīti hi vattukāmānaṃ idaṃ sutvā vacanokāso na bhavissatīti paresaṃ
upavādamocanatthaṃ sīhanādaṃ nadati.
      [190] Bhuttassa ca sūkaramaddavenāti bhuttassa udapādi, na pana
bhuttapaccayā. Yadi hi abhuttassa uppajjissati, 1- atikharo ābādho 2- bhavissati. 3-
Siniddhabhojanaṃ bhuttattā panassa tanuvedanā ahosi. Teneva padasā gantuṃ asakkhi.
Virecamānoti 4- abhiṇhaṃ pavattalohitavirecamānova samāno. Avocāti attanā
gāthāyoti veditabbā. Paṭṭhitaṭṭhāne parinibbānatthāya evamāha. Imā pana
dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā
                          pānīyāharaṇavaṇṇanā
      [191] Iṅghāti codanaṭṭhe nipāto. Acchodakāti pasannodakā.
Sātodakāti madhurodakā. Sītodakāti sītalasalilā. 5- Setodakāti 6- nikkaddamā.
Suppatitthāti sundaratitthā. 7-
                       Pukkusamallaputtavatthuvaṇṇanā
      [192] Pukkusoti tassa nāmaṃ. Mallaputtoti mallarājaputto. Mallā
kira vārena rajjaṃ kārenti. Yāva yesaṃ 8- vāro na pāpuṇāti, tāva vāṇijjaṃ 9-
karonti. Ayaṃpi vāṇijjameva karonto pañca sakaṭasatāni yojetvā 10- purato
vāte 11- vāyante purato gacchati, pacchā vāte vāyante satthavāhaṃ purato
pesetvā sayaṃ pacchā gacchati. Tadā pana pacchā vāto vāyi, tasmā esa
purato satthavāhaṃ pesetvā sabbaratanayāne nisīditvā kusinārāto 12- nikkhamitvā
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. uppajjissatha    2 cha.Ma.,i. ābādhoti ayaṃ na dissati   3 i. abhavissa
@4 Sī. viriccamāno 5 cha.Ma. tanusītalasalilā, i. anusītalasalilā 6 cha.Ma. Sī.,i. setakāti
@7 ka. supatiṭṭhāti sundaratiṭṭhā 8 cha.Ma. nesaṃ, i. tesaṃ  9 cha.Ma. vaṇijjaṃ evamuparipi
@10 cha.Ma.,i. yojāpetvā  11 cha.Ma.,i. dhuravāte  12 cha.Ma. kusinārato
"pāvaṃ gamissāmī"ti maggaṃ paṭipajji. Tena vuttaṃ "kusinārāya pāvaṃ
addhānamaggapaṭipanno hotī"ti.
      Āḷāroti tassa nāmaṃ. Dīghapiṅgalo kireso, tenassa āḷāroti
nāmaṃ ahosi. Kālāmoti gottaṃ. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Neva dakkhatīti
na addasa. Yatrasaddayuttattā panetaṃ anāgatavasena vuttaṃ. Evarūpaṃ hi īdisesu
ṭhānesu saddalakkhaṇaṃ.
      [193] Niccharantīsūti viravantīsu. 1- Asaniyā phalantiyāti navavidhāya
asaniyā bhijjamānāya viya mahāravaṃ viravantiyā. Navavidhā hi asanī asaññā
vicakkā saterā gaggarā kapisīsā macchavilolikā kukkuṭakā daṇḍamaṇikā sukkhāsanīti.
Tattha asaññā asaññaṃ karoti. Vicakkā ekācakkaṃ karoti. Saterā
lakārasadisā 2- hutvā patati. Gaggarā gaggarāyamānā patati. Kapisīsā bhamukaṃ
ukkhipanto makkaṭo viya hoti. Macchavilolikā vilulitamaccho 3- viya hoti. Kukkuṭakā
kukkuṭasadisā hutvā patati. Daṇḍamaṇikā naṅgalasadisā hutvā patati. Sukkhāsanī
patitaṭṭhānaṃ samugghāteti. Deve vassanteti sukkhagajjitaṃ gajjitvā antarantarā
vassante.
      Ātumāyanti ātumaṃ nissāya viharāmi. Bhusāgāreti khalasālāyaṃ.
Etthesoti 4- etasmiṃ kāraṇe eso mahājanakāyo sannipatito. Kva ahosīti
kuhiṃ ahosi. So taṃ bhanteti so tvaṃ bhante.
      [194] Siṅgīvaṇṇanti siṅgīsuvaṇṇavaṇṇaṃ. Yugamaṭṭhanti maṭṭhayugaṃ,
saṇhaṃ sāṭakayugalanti attho. Dhāraṇīyanti antarantarā mayā dhāretabbaṃ,
paridahitabbanti attho. Taṃ kira so tathārūpe chaṇadivaseyeva dhāretvā sesakāle
nikkhipati. Evaṃ uttamaṃ maṅgalavatthayugaṃ sandhāyāha. Anukampaṃ upādāyāti mayi
anukampaṃ paṭicca. Acchādehīti upacāravacanametaṃ, ekaṃ mayhaṃ dehi, ekaṃ
ānandassāti attho. Kiṃ pana thero taṃ gaṇhīti. Āma gaṇhīti. Kasmā? matthakap-
pattakiccattā. Kiñacāpi hesa evarūpaṃ lābhaṃ paṭikkhipitvā upaṭṭhākaṭṭhānaṃ paṭipanno,
@Footnote: 1 cha.Ma., i. vicarantīsu           2 cha.Ma., i. saterasadisā, Ma. saṅkārasadisā
@3 cha.Ma. vilolitamaccho            4 ka. ettha soti
Taṃ panassa upaṭṭhākakiccaṃ matthakaṃ pattaṃ, tasmā aggahesi. Ye 1- vā pana evaṃ
vadeyyuṃ "anārādhako maññe ānando, pañcavīsati vassāni upaṭṭhahantena na
kiñci bhagavato santikā tena laddhapubban"ti tesaṃ vacanokāsacchedanatthaṃpi
aggahesi. Apica jānāti bhagavā "ānando gahetvāpi attanā na dhāressati,
mayhaṃyeva pūjaṃ karissati. Mallaputtena pana ānandaṃ pūjantena saṃghopi pūjito
bhavissati, evamassa mahāpuññarāsi bhavissatī"ti therassa ekaṃ dāpesi. Theropi
teneva kāraṇena aggahesīti. Dhammiyā kathāyāti vatthānumodanakathāya.
      [195] Bhagavato kāyaṃ upanāmitanti nivāsanapārupanavasena alliyāpitaṃ.
Bhagavāpi tato ekaṃ nivāsesi, ekaṃ pārupi. Hataccikaṃ viyāti 2- yathā
hatacciko aṅgāro antanteneva jotati, bahi panassa pabhā natthi, evaṃ bahi
pacchinnappabhaṃ 3- hutvā khāyatīti attho.
      Imesu kho ānnada dvīsu kālesūti kasmā imesu dvīsu kālesu
evaṃ hoti? āhāravisesena ceva balavasomanassena ca. Etesu dvīsu kālesu
sakalacakkavāḷadevatā āhāre ojaṃ pakkhipanti, taṃ pana bhojanaṃ 4- kucchiṃ pavisitvā
pasannarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Āhārasamuṭṭhānarūpassa pasannattā manacchaṭṭhāni indriyāni
ativiya virocanti. Sambodhidivase cassa "anekakappakoṭisatasahassasañcito
vata me kilesarāsi ajja pahīno"ti āvajjentassa 5- balavasomanassaṃ uppajjati,
cittaṃ pasīdati, citte pasanne lohitaṃ pasīdati, lohite pasanne manacchaṭṭhāni
indriyāni ativiya virocanti. Parinibbānadivase "ajjadānāhaṃ anekehi
buddhasatasahassehi paviṭṭhaṃ amatamahānibbānanagaraṃ 6- pavisissāmī"ti āvajjentassa
balavasomanassaṃ uppajjati,  cittaṃ pasīdati, citte pasanne lohitaṃ pasīdati, lohite
pasanne manacchaṭṭhāni indriyāni ativiya virocanti. Iti āhāravasena 7- ceva
balavasomanassena ca imesu dvīsu kālesu evaṃ hotīti veditabbaṃ. Upavattaneti
pācīnato nivattanasālavane. Antare 8- yamakasālānanti yamakasālarukkhānaṃ majjhe.
@Footnote: 1 cha.Ma. i. ye cāpi  2 Sī.,i. vītaccikaṃ viyāti  3 cha.Ma. paṭicchannappabhaṃ,
@i. pacchinnapabhā  4 cha.Ma.,i. paṇītabhojanaṃ  5 cha.Ma. āvajjantassa evamuparipi
@6 cha.Ma.,i. amatamahānibbānaṃ nāma nagaraṃ  7 cha.Ma.,i. āhāraviseseneva
@8 cha.Ma.,i. antarena
      Siṅgīvaṇṇanti gāthā saṅgītikāle ṭhapitā.
      [196]  Nhātvā ca pivitvā cāti ettha tadā kira bhagavati nhāyante
antonadiyaṃ macchakacchapā ca ubhato tīresu vanasaṇḍo ca sabbaṃ suvaṇṇavaṇṇameva
ahosi. 1- Ambavananti tassāyeva nadiyā tīre ambavanaṃ. Āyasmantaṃ cundakanti
tasmiṃ kira khaṇe ānandatthero udakasāṭakaṃ pīḷento ohiyi, cundatthero samīpe
ahosi. Taṃ bhagavā āmantesi.
      Gantvāna buddho nadikaṃ kakudhanti imāpi gāthā saṅgītikāleyeva ṭhapitā.
Tattha pavattā bhagavā idha dhammeti bhagavā idha sāsane dhamme pavattā, caturā-
sītidhammakkhandhasahassāni pavattānīti attho. Pamukhe 2- nisīdīti satthu purato nisīdi.
Ettāvatā ca thero anuppatto. Evaṃ anuppattaṃ athakho bhagavā āyasmantaṃ
ānandaṃ āmantesi.
      [197] Te alābhāti ye aññesaṃ dānānisaṃsasaṅkhātā lābhā honti,
te alābhā. Dulladdhanti puñañavisesenapi laddhampi manussattaṃ dulladdhaṃ. Yassa
teti yassa tava. Uttaṇḍulaṃ vā atikilinnaṃ vā ko jānāti, kīdisaṃpi pacchimaṃ
piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato parinibbuto, addhā te yaṃ vā taṃ vā dinnaṃ
bhavissatīti. Lābhāti diṭṭhadhammikasamparāyikadānānisaṃsasaṅkhātā lābhā. Suladdhanti
tuyhaṃ manussattaṃ suladdhaṃ. Samasamaphalāti sabbākārena samasamaphalā. 3-
      Nanu ca yaṃ sujātāya  dinnaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā tathāgato abhisambuddho,
so sarāgasadosasamohakāle paribhutto, ayaṃ pana cundena dinno
vītarāgavītadosavītamohakāle paribhutto, kasmā ete samasamaphalāti. 4- Parinibbāna-
samatāya ca samāpattisamatāya ca anussaraṇasamatāya ca. Bhagavā hi sujātāya dinnaṃ
piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā saupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto, cundena
dinnaṃ paribhuñjitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutoti evaṃ parinibbāna-
samatāyapi samaphalā. Abhisambujjhanadivase ca catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhyā
samāpattiyo samāpajji, parinibbānadivasepi sabbā tā samāpajjīti evaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. hoti       2 Ma. sammukhe         3 cha.Ma. samānaphalā         4 cha.Ma. samaphalāti
Samāpattisamatāyapi samaphalā. Sujātā ca aparabhāge assosi "na hi kira sā 1-
rukkhadevatā, bodhisatto so, 2- taṃ kira piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā anuttaraṃ
sammāsambodhiṃ abhisambuddho, sattasattāhaṃ kirassa tena yāpanaṃ ahosī"ti. Tassā idaṃ
sutvā "lābhā vata me"ti anussarantiyā balavapītisomanassaṃ udapādi. Cundassāpi
aparabhāge "avasānapiṇḍapāto kira mayā dinno, dhammasīsaṃ kira me gahitaṃ,
mayhaṃ kira piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā satthā anupādisesāya nibbānadhātuyā
parinibbuto"ti sutvā "lābhā vata me"ti anussarato  balavasomanassaṃ udapādīti
evaṃ anussaraṇasamatāyapi samaphalāti veditabbā.
      Yasasaṃvattanikanti parivārasaṃvattanikaṃ. Adhipateyyasaṃvattanikanti 3-
jeṭṭhakabhāvasaṃvattanikaṃ.
      Saṃyamatoti sīlasaṃyamena saṃyamantassa, 4- saṃvare ṭhitassāti attho. Veraṃ
na cīyatīti pañcavidhaṃ veraṃ na vaḍḍhati. Kusalo ca jahāti pāpakanti kusalo pana
ñāṇasampanno ariyamaggena anavasesaṃ pāpakaṃ lāmakaṃ akusalaṃ jahāti. Rāgadosa-
mohakkhayā sa nibbutoti so imaṃ pāpakaṃ jahitvā rāgādīnaṃ khayā kilesanibbānena
nibbutoti. Iti cundassa ca dakkhiṇaṃ, attano ca dakkhiṇeyyasampattiṃ
sampassamāno udānaṃ udānesīti.
                     Catutthabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
                          -------------
                          Yamakasālāvaṇṇanā
      [198] Mahatā bhikkhusaṃghena saddhinti idha bhikkhūnaṃ gaṇanaparicchedo
natthi. Veḷuvagāme vedanāvikkhambhanato paṭṭhāya hi "na cirena bhagavā parinibbāyissatī"ti
sutvā tato tato āgatesu bhikkhūsu ekabhikkhupi pakkanto nāma natthi.
Tasmā gaṇanavītivatto saṃgho ahosi.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. na kiresā                  2 cha.Ma., i. bodhisatto kiresa
@3 cha.Ma. ādhipateyyasaṃvattanikanti            4 ka. sīlasaññamena saññamantassa
      Upavattanaṃ mallānaṃ sālavananti yatheva hi kalambanadītīrato rājamātuvihāradvārena
thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatiyā pārimatīrato sālavanaṃ
uyyānaṃ, yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Yathā
thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena
nivatto, evaṃ uyyānato sālavanaṃ pācīnamukhaṃ gantvā uttarena nivattaṃ. Tasmā
taṃ "upavattanan"ti vuccati.
      Antarena yamakasālānaṃ uttarasīsakanti tassa kira mañcakassa ekā
sālapantī sīsabhāge hoti, ekā pādabhāge. Tatrāpi eko taruṇasālo sīsabhāgassa
āsanno hoti, eko pādabhāgassa. Apica yamakasālā nāma mūlakhandhaviṭapapattehi
aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitā sālāti vuttaṃ. Mañcakaṃ paññapehīti tasmiṃ kira
uyyāne rājakulassa sayanamañco atthi, taṃ sandhāya paññapehīti āha. Theropi
taṃyeva paññapetvā adāsi.
      Kilantosmi ānanda, nipajjissāmīti tathāgatassa hi:-
           gocari kalāpo gaṅgeyyo     piṅgalo pabbateyyako.
           Hemavato ca tambo ca        mandākini uposatho.
           Chaddantoyeva dasamo         ete nāgānamuttamāti.
      Ettha yaṃ dasannaṃ gocarisaṅkhātānaṃ pakatihatthīnaṃ balaṃ, taṃ ekassa
kalāpassāti evaṃ dasaguṇavaḍḍhitāya gaṇanāya pakatihatthīnaṃ koṭisahassabalappamāṇaṃ
balaṃ, taṃ sabbaṃpi cundassa piṇḍapātaṃ paribhuttakālato paṭṭhāya paṅkavāre 1-
pakkhittaṃ udakaṃ viya parikkhayaṃ gataṃ. Pāvānagarato tīṇi gāvutāni kusinārānagaraṃ,
etasmiṃ antare pañcavīsatiyā ṭhānesu nisīditvā mahatā ussāhena āgacchantopi
suriyatthaṅgatavelāyaṃ 2- sāyaṇhasamaye 3- bhagavā sālavanaṃ paviṭṭho. Evaṃ rogo sabbaṃ
ārogyaṃ maddanto āgacchati. Etamatthaṃ dassento viya sabbalokassa saṃvegakaraṃ
vācaṃ bhāsanto "kilantosmi ānanda, nipajjissāmī"ti āha.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. caṅgavāre, Ma. caṅkavāre  2 cha.Ma. suriyassa atthaṅgamitavelāyaṃ
@3 cha.Ma. sañjāsamaye
      Kasmā pana bhagavā evaṃ mahantena ussāhena idhāgato, kiṃ aññattha
na sakkā parinibbāyitunti? parinibbāyituṃ nāma na katthaci na sakkā, tīhi
pana kāraṇehi idhāgato, idaṃ hi bhagavā evaṃ passati  "mayi aññattha
parinibbāyante mahāsudassanasuttassa atthuppatti na bhavissati, kusinārāyaṃ pana
parinibbāyante yamahaṃ devaloke anubhavitabbaṃ sampattiṃ manussalokeyeva anubhaviṃ,
taṃ dvīhi bhāṇavārehi maṇḍetvā desessāmi, taṃ me sutvā bahujanā kusalaṃ
kattabbaṃ maññissantī"ti.
      Aparaṃpi passati "maṃ aññattha parinibbāyantaṃ subhaddo na passissati,
so  ca buddhaveneyyo na sāvakaneyyo, na taṃ sāvakā vinetuṃ sakkonti,
kusinārāyaṃ parinibbāyantaṃ pana maṃ so upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissati,
pañhāvisajjanapariyosāne ca saraṇesu patiṭṭhāya mama santike pabbajjañca
upasampadañca labhitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā mayi dharamāneyeva arahattaṃ patvā
pacchimasāvako bhavissatī"ti.
      Aparaṃpi passati  "mayi aññattha parinibbāyante dhātubhājanīye mahākalaho
bhavissati, lohitanadī 1- sandissati. Kusinārāyaṃ pana 2- parinibbute doṇabrāhmaṇo
taṃ vivādaṃ vūpasametvā dhātuyo vibhajissatī"ti. Imehi tīhi kāraṇehi bhagavā evaṃ
mahantena ussāhena idhāgatoti veditabbo.
      Sīhaseyyanti ettha petaseyyā, kāmabhogiseyyā, sīhaseyyā,
tathāgataseyyāti 3- catasso seyyā.
      Tattha "yebhuyyena bhikkhave kāmabhogī sattā vāmena passena sentī"ti 3-
ayaṃ kāmabhogiseyyā. Te 4- hi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayantā nāma natthi.
      "yebhuyyena bhikkhave petā uttānā sentī"ti 3- ayaṃ petaseyyā.
Appamaṃsalohitattā hi petā aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ
na sakkonti, uttānāva senti.
@Footnote: 1 cha.Ma. lohitaṃ nadī viya, i. lohitaṃ nadi viya         2 cha.Ma. panasaddo na dissati
@3-3 aṅ. catukka. 21/246/272 seyyāsutta        4 cha.Ma. tesu, i. tattha
      "sīho bhikkhave migarājā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappeti .pe.
Attamano hotī"ti 1- ayaṃ sīhaseyyā. Tejussadattā hi sīho migarājā dve
purimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā
naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ
sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati. Divasaṃ sayitvāpi
pabujjhamāno na utrasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ
ṭhitokāsaṃ sallakkheti. Sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti, "nayidaṃ tuyhaṃ
jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpan"ti anattamano hutvā tattheva sayati, na
gocarāya pakkamati. Avijahitvā ṭhite pana "tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca
anurūpamidan"ti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhūnitvā
tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati.
      Catutthajjhānaseyyā pana tathāgataseyyāti 1- vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā
āgatā, ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.
      Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya, īsakaṃ
atikkamma ṭhapetvā. Gopphakena hi gopphake 2- jānunā vā jānumhi saṅghaṭṭiyamāne
abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti.
Yathā pana na saṅghaṭṭeti evaṃ atikkamma ṭhapite na vedanā uppajjati, cittaṃ
ekaggaṃ hoti, seyyā phāsukā hoti. Tasmā evaṃ nipajji. Anuṭṭhānaseyyaṃ
upagatattā panettha "uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā"ti na vuttaṃ. Kāyavasena cettha
anuṭṭhānaṃ veditabbaṃ, niddāvasena pana taṃ rattiṃ bhagavato bhavaṅgassa okāsoyeva
nāhosi. Paṭhamayāmasmiñhi mallānaṃ dhammadesanā ahosi, majjhimayāme subhaddassa,
pacchimayāme bhikkhusaṃghaṃ ovadi, balavapaccūse parinibbāyi.
      Sabbaphāliphullāti 3- sabbe samantato pupphitā mūlato paṭṭhāya yāva
aggā ekacchannā ahesuṃ, na kevalañca yamakasālāyeva, sabbepi rukkhā
@Footnote: 1-1 aṅ. catukka. 21/246/272 seyyāsutta   2 ka. goppakena goppakamhi
@3 cha.Ma. sabbapāliphullāti
Sabbaphāliphullāva ahesuṃ. Na kevalaṃ hi tasmiṃyeva uyyāne, sakalepi 1-
dasasahassacakkavāḷe pupphūpagā pupphaṃ gaṇhiṃsu, phalūpagā phalaṃ gaṇhiṃsu. Sabbarukkhānaṃ
khandhesu khandhapadumāni, sākhāsu sākhāpadumāni, vallīsu vallipadumāni, ākāsesu
ākāsapadumāni paṭhavītalaṃ bhinditvā daṇḍapadumāni pupphiṃsu. Sabbo mahāsamuddo
pañcavaṇṇapadumasañchanno ahosi, tiyojanasahassavitthato himavā ghanabaddhamorapiñjakalāpo 2-
viya, nirantaraṃ mālādāmagavacchiko viya, suṭṭhu pīḷetvā
ābaddhapupphavaṭaṃsako viya, supūritaṃ pupphacaṅkoṭakaṃ viya ca atiramaṇīyo ahosi.
      Te tathāgatassa sarīraṃ okirantīti te yamakasālā bhummadevatāhi
sañcālitakhandhasākhāviṭapā tathāgatassa sariraṃ avakiranti, sarīrassa upari pupphāni
vikirantīti attho. Ajjhokirantīti ajjhottharantā viya kiranti. Abhippakirantīti
abhiṇhaṃ punappunaṃ pakirantiyeva.
      Dibbānīti  devaloke nandapokkharaṇīsambhavāni, tāni honti
suvaṇṇavaṇṇāni paṇṇacchattappamāṇapattāni, mahātumbamattaṃ reṇuṃ gaṇhanti. Na
kevalañca maṇḍāravapupphāneva, 3- aññānipi dibbāni 4- pāricchattakoviḷārapupphādīni
5- suvaṇṇacaṅkoṭakāni pūretvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃpi tidasapurepi brahmalokepi
ṭhitāhi devatāhi paviṭṭhāni antalikkhā papatanti. 6- Tathāgatassa sarīranti antarā
avikiṇṇāneva āgantvā pattakiñjakkhareṇucuṇṇehi tathāgatassa sarīrameva okiranti.
      Dibbānipi candanacuṇṇānīti devatānaṃ upakappanacandanacuṇṇāni. Na
kevalañca devatānaṃyeva, nāgasupaṇṇamanussānaṃpi upakappanacandanacuṇṇāni. Na
kevalañca candanacuṇṇāneva, kāḷānusārikalohitacandanādisabbadibbagandhajātacuṇṇāni,
7- haritālaañjanarajatasuvaṇṇacuṇṇāni sabbadibbagandhavāsavikatiyo suvaṇṇarajatādisamugge
pūretvā cakkavāḷamukhavaṭṭiādīsu ṭhitāhi devatāhi paviṭṭhāni
antarā avippakiritvā tathāgatasseva sarīraṃ okiranti.
@Footnote: 1 cha.Ma. sakalamhipi  2 cha.Ma......morapiñcha... 3 i. maṇḍārapupphāneva  4 i. sabbāni
@5 cha.Ma.,i. pāricchattakakoviḷārapupphādīni 6 cha.Ma. patanti  7 cha.Ma....dibbagandhajāla..
      Dibbānipi turiyānīti devatānaṃ upakappanaturiyāni. Na kevalañca
tāniyeva, sabbānipi tantibaddhacammapariyonaddhaghanasusirabhedāni dasasahassacakkavāḷa-
devatānāgasupaṇṇamanussānaṃ turiyāni ekacakkavāḷe sannipatitvā antalikkhe
vajjantīti veditabbāni.
      Dibbānipi saṅgītānīti varuṇavāruṇadevatā 1- kira nāmetā dīghāyukā
devatā "mahāpuriso manussapathe nibbattitvā buddho bhavissatī"ti sutvā
"paṭisandhidivase 2- naṃ gahetvā gamissāmā"ti mālaṃ ganthituṃ ārabhiṃsu. Tā ganthamānā
ca 3- "mahāpuriso mātu kucchiyaṃ nibbatto"ti sutvā "tumhe kassa ganthathā"ti
vuttā na tāva niṭṭhanti 4- "kucchito nikkhamanadivase ganthitvā gamissāmā"ti
āhaṃsu. "punapi nikkhanto"ti sutvā "mahābhinikkhamanadivase gamissāmā"ti. Ekūnatiṃsa
vassāni ghare vasitvā "ajja mahābhinikkhamanaṃ nikkhamanto"tipi 5- sutvā
"abhisambodhidivase gamissāmā"ti chabbassāni mahāpadhānaṃ 6- katvā "ajja
abhisambuddho"tipi sutvā "dhammacakkappavattanadivase gamissāmā"ti. "sattasattāhāni
bodhimaṇḍe vītināmetvā isipatanaṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattitan"tipi sutvā
"yamakapāṭihāriyadivase gamissāmā"ti. "ajja yamakapāṭihāriyaṃ karī"tipi sutvā
"devorohaṇadivase gamissāmā"ti. "ajja devorohaṇaṃ karī"tipi sutvā
"āyusaṅkhārossajjane gamissāmā"ti. "ajja āyusaṅkhāraṃ ossajī"tipi sutvā "na
tāva niṭṭhanti parinibbānadivase gamissāmā"ti. "ajja bhagavā yamakasālānamantare
dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ upagato balavapaccūsasamaye
parinibbāyissati. Tumhe kassa ganthathā"ti sutvā pana "kiṃ nāmetaṃ, `ajjeva mātu
kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi, ajjeva mātu kucchito nikkhami, ajjeva mahābhinikkhamanaṃ
nikkhami, ajjeva buddho ahosi, ajjeva dhammacakkaṃ pavattayi, ajjeva yamakapāṭihāriyaṃ
akāsi, ajjeva devalokā otiṇṇo, ajjeva āyusaṅkhāraṃ ossaji,
ajjeva kira parinibbāyissa"tīti. 7- Nanu nāma dutiyadivase yāgupānakālamattampi
ṭhātabbaṃ assa. Dasa pāramiyo pūretvā buddhattaṃ pattassa nāma
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. vāruṇavāraṇadevatā  2 cha.Ma. paṭisandhiggahaṇadivase  3 cha.Ma.,i. va
@4 cha.Ma.,i. niṭṭhāti evamuparipi  5 cha.Ma.,i. nikkhanto"tipi  6 cha.Ma.,i. padhānaṃ
@7 i. parinibbuto
Ananucchavikametan"ti apariniṭṭhitāva mālāyo gahetvā āgamma antocakkavāḷe okāsaṃ
alabhamānā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ lambitvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyāva ādhāvantiyo
hatthena hatthaṃ gīvāya gīvaṃ gahetvā tīṇī ratanāni ārabbha dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni
chabbaṇṇarasmiyo dasapāramiyo aḍḍhachaṭṭhāni jātakasatāni cuddasa
buddhañāṇāni 1- ārabbha gāyitvā tassa tassa avasāne "pahāyamhe
pahāyamhe"ti 2- vadanti. Idametaṃ paṭicca vuttaṃ "dibbānipi saṅgītāni antalikkhe
vajjanti 3- tathāgatassa pūjāyā"ti.
      [199] Bhagavā pana yamakasālānaṃ antare 4- dakkhiṇena passena
nipannoyeva paṭhavītalato yāva cakkavāḷamukhavaṭṭiyā, cakkavāḷamukhavaṭṭito ca yāva
brahmalokā sannipatitāya parisāya mahantaṃ ussāhaṃ 5- disvā āyasmato ānandassa
ārocesi. Tena vuttaṃ "athakho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ .pe. Tathāgatassa
pūjāyā"ti. Evaṃ mahāsakkāraṃ dassetvā tenāpi attano asakkatabhāvameva
dassento na kho ānanda ettāvatāti ādimāha.
      Idaṃ vuttaṃ hoti:- "ānanda mayā dīpaṅkarapādamūle nipannena
aṭṭha dhamme samodhānetvā abhinīhāraṃ karontena na mālāgandhaturiyasaṅgītānaṃ
atthāya abhinīhāro kato, na etadatthāya pāramiyo pūritā. Tasmā na kho ahaṃ
etāya pūjāya pūjito 6- nāma homī"ti.
      Kasmā pana bhagavā aññattha ekaṃ ummāpupphamattaṃpi 7- gahetvā
buddhaguṇe āvajjitvā katāya pūjāya buddhañāṇenapi aparicchinnaṃ vipākaṃ vaṇ-
ṇetvā idha evaṃ mahatiṃ pūjaṃ paṭikkhipatīti. Parisānuggahena ceva sāsanassa ca
ciraṭṭhitikāmatāya. Sace hi bhagavā evaṃ na paṭikkhipeyya, anāgate sīlassa āgataṭ-
ṭhāne sīlaṃ na paripūressanti, samādhissa āgataṭṭhāne samādhiṃ na paripūressanti,
vipassanāya āgataṭṭhāne vipassanaṃ gabbhaṃ na gāhāpessanti. Upaṭṭhāke samāda-
petvā samādapetvā pūjaṃyeva karontā viharissanti. Āmisapūjā ca nāmesā
sāsanaṃ ekadivasaṃpi ekayāgupānakālamattampi sandhāretuṃ na sakkoti.
@Footnote: 1 Ma. buddhaguṇāni  2 cha.Ma. mahāyaso mahāyasoti, i. sahāya he sahāya heti
@3 cha.Ma.,i. vattanti  4 cha.Ma.,i. antarā  5 i. ussavaṃ  6 i. pūrito
@7 cha.Ma. umāpupphamattampi
Mahāvihārasadisañhi vihārasahassaṃ mahācetiyasadisañca cetiyasahassaṃpi sānaṃ dhāretuṃ na
sakkonti. Yena kataṃ, 1- tasseva hoti. Sammāpaṭipatti pana tathāgatassa
anucchavikā pūjā. Sā hi tena paṭṭhitā ceva, sakkoti sāsanaṃ ca sandhāretuṃ,
tasmā taṃ dassento yo kho ānandāti ādimāha.
      Tattha dhammānudhammapaṭipannoti navavidhassa lokuttaradhammassa anudhammaṃ
pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipanno. Sāyeva pana paṭipadā anucchavikattā "sāmīcī"ti
vuccati, taṃ sāmīciṃ paṭipannoti sāmīcipaṭipanno. Tameva pubbabhāgapaṭipadāsaṅkhātaṃ
anudhammaṃ carati pūretīti anudhammacārī.
      Pubbabhāgapaṭipadāti ca sīlaṃ ācārapaṇṇatti dhutaṅgasamādānaṃ yāva
gotrabhūto sammāpaṭipadā veditabbā. Tasmā yo bhikkhu chasu agāravesu patiṭṭhāya
paññattiṃ atikkamati, anesanāya jīvitaṃ 2- kappeti, ayaṃ na dhammānudhammapaṭipanno. 3-
Yo pana sabbaṃ attano paññattasikkhāpadaṃ jinavelaṃ jinamariyādaṃ
jinakāḷasuttaṃ anumattaṃpi na vītikkamati, ayaṃ dhammānudhammapaṭipanno nāma.
Bhikkhuniyāpi eseva nayo. Yo pana upāsako pañca verāni dasa akusalakammapathe
samādāya vattati appeti, 4- ayaṃ na dhammānudhammapaṭipanno. Yo pana tīsu
saraṇesu pañcasu sīlesu dasasu sīlesu paripūrīkārī 5- hoti, māsassa aṭṭha uposathe
karoti, dānaṃ deti, gandhapūjaṃ mālāpūjaṃ karoti, mātaraṃ upaṭṭhāti, pitaraṃ
upaṭṭhāti, dhammike samaṇabrāhmaṇe upaṭṭhāti, ayaṃ dhammānudhammapaṭipanno nāma
hoti. Upāsikāyapi eseva nayo.
      Paramāya pūjāyāti uttamāya pūjāya, ayaṃ hi nirāmisapūjā nāma
sakkoti mama sāsanaṃ sandhāretuṃ. Yāva hi imā catasso parisā maṃ imāya pūjāya
pūjessanti, tāva mama sāsanaṃ majjhe nabhassa puṇṇacando viya virocissatīti
dasseti.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. yena kammaṃ kataṃ  2 cha.Ma.,i. jīvikaṃ  3 i. dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipanno
@4 i. appetīti ayaṃ na dissati   5 cha.Ma. paripūrakārī
                         Upavāṇattheravaṇṇanā
      [200] Apasādetīti apaneti. 1- Apehīti apagaccha. Thero ekavacaneneva
tālapaṇṇaṃ 2- nikkhipitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Upaṭṭhākoti ādi paṭhamabodhiyaṃ
anibaddhūpaṭṭhākabhāvaṃ 3- sandhāyāha. Ayaṃ bhante āyasmā upavāṇoti evaṃ therena
vutte ānando upavāṇassa sadosabhāvaṃ sallakkheti, handassa niddosabhāvaṃ
kathessāmīti bhagavā yebhuyyena ānandāti ādimāha. Tattha yebhuyyenāti idaṃ
asaññasattānañceva arūpadevatānañca ohīnabhāvaṃ 4- sandhāya vuttaṃ. Apphuṭoti 5-
apphuṭṭho 6- abharito 7- vā. Bhagavato kira āsannappadese vālaggamatte okāse
sukhumattabhāvaṃ māpetvā dasa dasa mahesakkhā devatā aṭṭhaṃsu. Tāsaṃ parato vīsati
vīsati. Tāsaṃ parato tiṃsaṃ tiṃsaṃ. Tāsaṃ parato cattālīsaṃ cattālīsaṃ. Tāsaṃ parato
paññāsaṃ paññāsaṃ. Tāsaṃ parato saṭṭhī saṭṭhī devatā aṭṭhaṃsu. Tā aññamaññaṃ
hatthena vā pādena vā vatthena vā na byābādhenti. "apehi, mā maṃ
ghaṭṭehī"ti vattabbakāraṇaṃ 8- nāma natthi. "tā kho pana sāriputta 9- devatāyo
dasapi hutvā vīsatipi hutvā tiṃsampi hutvā cattālīsampi hutvā paññāsampi
hutvā saṭṭhimpi 10- hutvā āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti, na ca aññamaññaṃ
byābādhentī"ti 11- vuttasadisāva ahesuṃ. Ovārentoti avadhārento. 12- Thero
kira pakatiyāpi mahāsarīro hatthipotakasadiso paṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā atimahā viya
ahosi. Tathāgataṃ dassanāyāti bhagavato mukhaṃ daṭṭhuṃ alabhamānā evaṃ ujjhāyiṃsu.
Kiṃ pana tā theraṃ vinivijjha passituṃ na sakkontīti. Āma na sakkonti. Devatā
hi puthujjane vinivijjha passituṃ sakkonti, na khīṇāsave. Therassa ca mahesakkhatāya
tejussadatāya upagantuṃpi na sakkonti. Kasmā pana therova tejussado, na
aññe arahantoti? yasmā kassapabuddhassa cetiye ārakkhadevatā ahosi.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. apasāresīti apanesi  2 cha.Ma.,i. tālavaṇṭaṃ  3 i. ādibuddhupaṭṭhāyakabhāvaṃ
@4 i. ohitabhāvaṃ  5 i. apphuṭṭhoti  6 cha.Ma. asamphuṭṭho  7 i. aharito
@8 i. kiṃ vattabbakāraṇaṃ, cha.Ma. vattabbākāraṃ   9 cha.Ma. sāriputtāti ayaṃ na dissati
@10 cha.Ma.,i. saṭṭhimpi hutvāti ayaṃ na dissati  11 aṅ.duka. 20/37/63 samacittavagga
@12 cha.Ma.,i. āvārento
      Vipassimhi kira sammāsambuddhe parinibbute ekaghanasuvaṇṇakkhandhasadisassa
dhātusarīrassa ekameva cetiyaṃ akaṃsu, dīghāyukabuddhānañhi ekameva cetiyaṃ hoti.
Taṃ manussā ratanāyāmāhi vidatthivitthaṭāhi aṭṭhaṅgulabahalāhi 1- suvaṇṇiṭṭhakāhi
haritālena ca manosilāya ca mattikākiccaṃ tilateleneva udakakiccaṃ sādhetvā
yojanappamāṇaṃ aṭṭhapesuṃ. Tato bhummā devatā yojanappamāṇaṃ, tato ākāsaṭṭhakadevatā,
tato uṇhavalāhakadevatā, tato abbhavalāhakadevatā, tato cātummahārājikā
devatā, tato tāvatiṃsā devatā yojanappamāṇaṃ uṭṭhapesunti evaṃ sattayojanikaṃ
cetiyaṃ ahosi. Manussesu mālāgandhavatthādīni gahetvā āgatesu ārakkhadevatā
gahetvā tesaṃ passantānaṃyeva cetiyaṃ pūjenti.
      Tadā ayaṃ thero brāhmaṇamahāsālo hutvā ekaṃ pītavatthaṃ ādāya
gato. Devatā tassa hatthato vatthaṃ gahetvā cetiyaṃ pūjesuṃ. Brāhmaṇo taṃ disvā
pasannacitto hutvā "ahaṃpi anāgate evarūpassa buddhassa cetiye ārakkhadevatā
homī"ti patthanaṃ katvā tato cuto devaloke nibbatti. Tassa devaloke ca
manussaloke ca saṃsarantasseva kassapo bhagavā loke uppajjitvā parinibbāyi.
Tassāpi ekameva dhātusarīraṃ ahosi. Taṃ gahetvā yojanikaṃ cetiyaṃ kāresuṃ. So
tattha ārakkhadevatā hutvā sāsane antarahite sagge nibbattitvā amhākaṃ
bhagavato kāle tato cuto mahākule paṭisandhiṃ gahetvā nikkhamma pabbajitvā
arahattaṃ patto. Iti cetiye ārakkhadevatā hutvā āgatattā thero tejussadoti
veditabbo.
      Devatā ānanda ujjhāyantīti iti ānanda devatā ujjhāyanti,
na mayhaṃ puttassa añño koci doso atthīti dasseti.
      [201] Kathaṃ bhūtā pana bhanteti kasmā āha. Bhagavā "tumhe
`devatā ujjhāyantī'ti vadatha, kathaṃ bhūtā pana tumhe manasikarotha, 2- kiṃ tumhākaṃ
parinibbānaṃ adhivāsentī"ti pucchati. Atha bhagavā "nāhaṃ adhivāsanakāraṇaṃ
vadāmī"ti tāsaṃ anadhivāsanabhāvaṃ dassento santānandāti ādimāha.
@Footnote: 1 cha.Ma. dvaṅgulabahalāhi, i. caturaṅgulabahalāhi         2 bha. manasikaronti
      Tattha ākāse paṭhavīsaññiniyoti ākāse paṭhaviṃ māpetvā tattha
paṭhavīsaññiniyo. Kandantīti rodanti. Chinnapādaṃ 1- viya papatantīti majjhe chinnā
viya hutvā yato vā tato vā patanti. Āvaṭṭantīti āvaṭṭantiyo 2- patitaṭṭhānameva
āgacchanti. Vivaṭṭntīti patitaṭṭhānato parabhāgaṃ vaṭṭamānā gacchanti. Apica dve
pāde pasāretvā sakiṃ purato sakiṃ pacchato sakiṃ vāmato sakiṃ dakkhiṇato
samparivattamānāpi "āvaṭṭanti vivaṭṭantī"ti vuccanti. Santānanda devatā
paṭhaviyā paṭhavīsaññiniyoti pakatipaṭhaviyaṃ 3- kira devatā dhāretuṃ na sakkonti, 4-
tattha hatthakabrahmā viya devatā osīdanti. Tenāha bhagavā "oḷārikaṃ  hatthaka
attabhāvaṃ abhinimmināhī"ti. 5- Tasmā yā devatā paṭhaviyaṃ paṭhaviṃ māpesuṃ, tā
sandhāya vuttaṃ "paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññiniyo"ti.
      Vītarāgāti pahīnadomanassā silāthambhasadisā anāgāmikhīṇāsavadevatā.
                        Catusaṃvejanīyaṭṭhānavaṇṇanā
      [202] Vassaṃ vutthāti buddhakāle kira dvīsu kālesu bhikkhū
sannipatanti upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya kammaṭṭhānagahaṇatthaṃ, vutthavassā ca
gahitakammaṭṭhānānuyogena nibbattitavisesārocanatthaṃ. Yathā ca buddhakāle, evaṃ
tāmbapaṇṇidīpepi aparagaṅgāya 6- bhikkhū lohapāsāde sannipatiṃsu, paragaṅgāya
bhikkhū tissamahāvihāre evameva karonti. 7- Tesu aparagaṅgāya bhikkhū
saṅkārachaḍḍanasammajjaniyo gahetvā mahāvihāre sannipatitvā cetiye sudhākammaṃ katvā
vutthavassā āgantvā lohapāsāde sannipatitvā 8- vattaṃ katvā phāsukaṭṭhānesu
vasitvā vutthavassā āgantvā lohapāsāde pañcanikāyamaṇḍale, yesaṃ pāli
paguṇā, te pāliṃ sajjhāyanti. Yesaṃ aṭṭhakathā paguṇā, te aṭṭhakathaṃ sajjhāyanti.
@Footnote: 1 cha.Ma. chinnapātaṃ  2 ka. vaṭṭantiyo  3 cha.Ma.,i. pakatipathavī  4 cha.Ma.,i. sakkoti
@5 aṅ.tika. 20/128/272 hatthakasutta   6 cha.Ma. pāragaṅgāya evamuparipi
@7 cha.Ma.,i. evameva karontīti ayaṃ na dissati  8 cha.Ma.,i. sannipatathāti
Yo pāliṃ vā aṭṭhakathaṃ vā virādheti, taṃ "kassa santike tayā gahitan"ti
vicāretvā ujuṃ katvā gāhāpenti. Paragaṅgāvāsinopi tissamahāvihāre evameva
karonti. Evaṃ dvīsu kālesu sannipatitesu bhikkhūsu ye pure vassūpanāyikāya
kammaṭṭhānaṃ gahetvā gatā visesārocanatthaṃ āgacchanti, evarūpe sandhāya
"pubbe bhante vassaṃ vutthā"ti ādimāha.
      Manobhāvanīyeti manasā bhāvite sambhāvite. Ye vā mano manaṃ bhāventi
vaḍḍhenti rāgarajādīni pavāhenti, evarūpeti attho. Thero kira vattasampanno
mahallakabhikkhu disvā thaddho hutvā na nisīdati, paccuggamanaṃ katvā hatthato
chattañca pattacīvarañca gahetvā pīṭhaṃ papphoṭetvā deti, tattha nisinnassa vattaṃ
katvā senāsanaṃ paṭijaggitvā deti. Navakaṃ bhikkhuṃ disvā tuṇhībhūto na nisīdati,
samīpe ṭhatvā vattaṃ karoti. 1- So tāya vattapaṭipattiyā aparihāniṃ patthayamāno
evamāha.
      Atha bhagavā "ānando manobhāvanīyānaṃ dassanaṃ na labhissāmīti cinteti,
handassa manobhāvanīyānaṃ dassanaṭṭhānaṃ ācikkhissāmi, yattha vasanto itocitoca
anāhiṇḍitvāva lacchati manobhāvanīye bhikkhū dassanāyā"ti cintetvā cattārimānīti
ādimāha.
      Tattha saddhassāti buddhādīsu pasannacittassa vattasampannassa, yassa
pāto paṭṭhāya cetiyaṅgaṇavattādīni sabbavattāni katāneva paññāyanti. Dassanīyānīti
dassanārahāni dassanatthāya gantabbāni. Saṃvejanīyānīti saṃvegajanakāni. Ṭhānānīti
kāraṇāni, padesaṭṭhānāni vā.
      Ye hi kecīti idaṃ cetiyacārikāya sātthakabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha
cetiyacārikaṃ āhiṇḍantāti ye ca tāva tattha tattha cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā 2-
āsanāni dhovantā 3- bodhimhi udakaṃ āsiñcantā āhiṇḍanti, tesu vattabbameva
natthi. Asukavihāre "cetiyaṃ vandissāmā"ti nikkhamitvā pasannacittā
antarā kālaṃ karontāpi anantarāyena sagge patiṭṭhahissantiyevāti dasseti.
@Footnote: 1 i. kāreti         2 cha.Ma., i. sammajjantā          3 Ma. dhovanti
                        Ānandapucchākathāvaṇṇanā
      [203] Adassanaṃ ānandāti yadetaṃ mātugāmassa adassanaṃ,
ayamettha anudhammapaṭipattīti 1- dasseti. Dvāraṃ pidahitvā senāsane nisinno hi
bhikkhu āgantvā dvāre ṭhitaṃpi mātugāmaṃ yāva na passati, tāvassa ekaṃseneva
lobho na uppajjati, na cittaṃ calati. Dassane pana satiyeva tadubhayaṃpi assa.
Tenāha  "adassanaṃ ānandā"ti. Dassane bhagavā sati kathanti bhikkhaṃ gahetvā
upagataṭṭhānādīsu dassane sati kathaṃ paṭipajjitabbanti pucchati. Atha bhagavā
yasmā khaggaṃ gahetvā "sace mayā saddhiṃ ālapasi, ettheva te sīsaṃ pātessāmī"ti
ṭhitapurisena vā, "sace mayā saddhiṃ ālapasi, ettheva te maṃsaṃ vadhāpetvā 2-
khādissāmī"ti ṭhitāya vā yakkhiniyā ālapituṃ varaṃ. Ekasseva hi
attabhāvassa tappaccayā vināso hoti, na apāyesu aparicchinnadukkhānubhavanaṃ.
Mātugāmena pana allāpasallāpe sati vissāso hoti, vissāse sati otāro
hoti, otiṇṇacitto sīlabyasanaṃ patvā apāyapūrako hoti, tasmā anālāpoti
āha. Vuttampi cetaṃ:-
                sallape asihatthena          pisācenāpi sallape
                āsīvisampi  āsīde         yena daṭṭho na jīvati
                natveva eko ekāya       mātugāmena sallapeti. 3-
      Ālapanteti 4- sace mātugāmo divasaṃ vā pucchati, sīlaṃ vā yācati, dhammaṃ
vā sotukāmo hoti, pañhaṃ vā pucchati, tathārūpaṃ vā panassa pabbajitehi
kattabbakammaṃ hoti, evarūpe kāle anālapantaṃ "mūgo ayaṃ, badhiro ayaṃ, bhutvāva
thaddhamukho nisīdatī"ti vadati, tasmā avassaṃ ālapitabbaṃ hoti. Evaṃ ālapantena
pana bhante 5- kathaṃ paṭipajjitabbanti pucchati. Atha bhagavā "etha tumhe bhikkhave
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. uttamā paṭipattīti  2 cha.Ma. murumurāpetvā, i. paṭapaṭāpetvā khādāmīti
@3 aṅ.pañcaka. 22/55/78  mātuputtasutta (syā)   4 cha.Ma.,i. ālapantena panāti
@5 cha.Ma.,i. bhanteti ayaṃ na dissati
Mātumattīsu mātucittaṃ upaṭṭhapetha, bhaginīmattīsu bhaginīcittaṃ upaṭṭhapetha,
dhītumattīsu dhītucittaṃ uṭṭhapethā"ti 1- idaṃ ovādaṃ sandhāya sati ānanda
upaṭṭhapetabbāti āha.
      [204] Abyāvaṭāti atantibaddhā nirussukkā hotha. Sadatthe 2-
ghaṭathāti uttamatthe arahatte ghaṭatha. Anuyuñjathāti tadadhigamāya anuyogaṃ karotha.
Appamattāti tattha avippavuṭṭhasatī. 3- Viriyātāpayogena ātāpino. Kāye ca jīvite
ca nirapekkhatāya pahitattā pesitacittā viharatha.
      [205] Kathaṃ pana bhanteti tehi khattiyapaṇḍitādīhi kathaṃ pana
paṭipajjitabbaṃ. Addhā maṃ te paṭipucchissanti "kathaṃ bhante ānanda tathāgatassa
sarīre paṭipajjitabban"ti,  "tesāhaṃ kathaṃ paṭivacanaṃ demī"ti pucchati. Ahatena
vatthenāti navena kāsikavatthena. Vihatena kappāsenāti supothitena kappāsena.
Kāsikavatthaṃ hi sukhumattā telaṃ na gaṇhāti, kappāso pana gaṇhāti. Tasmā
"vihatena kappāsenā"ti āha. Ayasāyāti 4- sovaṇṇāya. Sovaṇṇaṃ hi idha
"ayasan"ti adhippetaṃ.
                         Thūpārahapuggalavaṇṇanā
      [206] Rājā cakkavattīti ettha kasmā bhagavā agāramajjhe vasitvā
kālakatassa rañño thūpakaraṇaṃ 5- anujānāti, na sīlavato puthujjanabhikkhussāti.
Anacchariyattā. Puthujjanabhikkhūnañhi thūpe anuññāyamāne tāmbapaṇṇidīpe tāva
thūpānaṃ okāso na bhaveyya, tathā aññesu ṭhānesu. Tasmā "anacchariyā te
bhavissantī"ti nānujānāti. Rājā cakkavattī 6- ekova nibbattati, tenassa thūpo
acchariyo hoti. Puthujjanasīlavato pana parinibbutabhikkhuno viya mahantaṃpi sakkāraṃ
kātuṃ vaṭṭatiyeva.
@Footnote: 1 saṃ. saḷā. 18/195/140 bhāradvājasutta (syā) 2 cha.Ma. sāratthe 3 cha.Ma.
@avipamuṭṭhisati  4 cha.Ma. āyasāyāti  5 cha.Ma. thūpārahataṃ  6 i. cakkavattīti ayaṃ na
dissati
                       Ānandaacchariyadhammavaṇṇanā
      [207] Vihāranti idha maṇḍalamālo vihāroti adhippeto, taṃ
pavisitvā. Kapisīsanti dvārabāhākoṭiyaṃ ṭhitaṃ aggaḷarukkhaṃ. Rodamāno aṭṭhāsīti
so kira āyasmā cintesi "satthārā mama saṃvegajanakaṃ vasanaṭṭhānaṃ kathitaṃ, cetiya-
cārikāya sātthakabhāvo kathito, mātugāme paṭipajjitabbapañho visajjito, attano
sarīre paṭipatti akkhātā, cattāro thūpārahā kathitā, dhuvaṃ ajja bhagavā
parinibbāyissatī"ti, tassevaṃ cintayato balavadomanassaṃ uppajji. Athassa etadahosi
"bhagavato santike rodanaṃ nāma aphāsukaṃ, ekamantaṃ gantvā sokaṃ tanukaṃ
karissāmī"ti, so tathā akāsi. Tena vuttaṃ "rodamāno aṭṭhāsī"ti.
      Ahañca vatamhīti ahañca vata amhi. Ahaṃ vatamhītipi pāṭho. Yo
mama anukampakoti yo maṃ anukampati anusāsati, svedāni paṭṭhāya kassa mukhadhovanaṃ
dassāmi, kassa pāde dhovissāmi, kassa senāsanaṃ paṭijaggissāmi, kassa pattacīvaraṃ
gahetvā vicarissāmīti bahulaṃ 1- vilapi. Āmantesīti bhikkhusaṃghassa antare
theraṃ adisvā āmantesi. Mettena kāyakammenāti mettacittavasena pavattitena
mukhadhovanadānādikāyakammena. Hitenāti hitavuḍḍhiyā katena. Sukhenāti
sukhasomanassavasena 2- katena, na dukkhinā dummanena hutvāti attho. Advayenāti dve
koṭaṭhāse katvā akatena. Yathā hi eko sammukhāva karoti na parammukhā, eko
parammukhāva karoti na sammukhā, evaṃ vibhāgaṃ akatvā katenāti vuttaṃ hoti.
Appamāṇenāti pamāṇavirahitena. Cakkavāḷaṃpi hi atisambādhaṃ, bhavaggaṃpi atinīcaṃ,
tayā katakāyakammameva bahunti dasseti.
      Mettena vacīkammenāti mettacittavasena pavattitena mukhadhovana-
kālārocanādinā vacīkammena. Apica ovādaṃ sutvā "sādhu bhante"ti vacanaṃpi mettaṃ
vacīkammameva, mettena manokammenāti kālasseva sarīrapaṭijagganaṃ katvā vivittāsane
nisīditvā "satthā arogo hotu, abyāpajjho sukhī"ti evaṃ pavattitena
@Footnote: 1 cha.Ma., i. bahuṃ                    2 cha.Ma. sukhasomanasseneva
Manokammena. Katapuññosīti kappasatasahassaṃ abhinīhārasampannosīti dasseti.
Katapuññomhīti 1- ca ettāvatā mā visaṭṭho pamādamāpajji, athakho padhānamanuyuñja.
Evaṃ hi anuyutto khippaṃ hohisi anāsavo, dhammasaṅgītikāle arahattaṃ pāpuṇissasi.
Na hi mādisassa katapāricariyā nipphalā nāma hotīti dasseti.
      [208] Evañca pana vatvā mahāpaṭhaviṃ pattharanto viya ākāsaṃ
vitthārento viya cakkavāḷagiriṃ ussādento 2- viya sineruṃ ukkhipento viya
mahājambuṃ khandhe gahetvā cālento viya āyasmato ānandassa guṇakathaṃ
ārabhanto athakho bhagavā bhikkhū āmantesi.
      Tattha "yepi te bhikkhave etarahī"ti kasmā na vuttaṃ. Aññassa
buddhassa natthitāya. Eteneva cetaṃ veditabbaṃ  "yathā cakkavāḷantarepi añño
buddho natthīti. Paṇḍitoti viyatto. 3- Medhāvīti khandhadhātuāyatanādīsu kusalo.
      [209] Bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāyāti ye bhagavantaṃ passitukāmā
theraṃ upasaṅkamanti, ye ca "āyasmā kira ānando samantapāsādiko abhirūpo
dassanīyo bahussuto saṃghasobhano"ti therassa guṇe sutvāva āgacchanti, te
sandhāya "bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamantī"ti vuttaṃ. Esa nayo
sabbattha. Attamanāti savanena no dassanaṃ sametīti sakamanā tuṭṭhacittā. Dhammanti
"kacci āvuso khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci yonisomanasikāre 4- kammaṃ karotha,
ācariyūpajjhāyavattaṃ pūrethā"ti evarūpaṃ paṭisanthāradhammaṃ. Tattha bhikkhunīsu "kacci
bhaginiyo aṭṭha garudhamme samādāya vattathā"ti idaṃpi nānākaraṇaṃ hoti. Upāsakesu
āgatesu "upāsaka na te kacci sīsaṃ vā aṅgaṃ vā rujjati, arogā te
puttabhātaro"ti na evaṃ paṭisanthāraṃ karoti, evaṃ pana karoti "kathaṃ pana upāsakā
tīṇi saraṇāni pañca sīlāni rakkhatha, māsassa aṭṭha uposathaṅgāni 5- karotha,
mātāpitūnaṃ upaṭṭhānavattaṃ karotha, 6- dhammikasamaṇabrāhmaṇe paṭijaggathā"ti
upāsikāsupi eseva nayo.
@Footnote: 1 cha.Ma. katapuññosīti   2 cha.Ma. osārento, i. ubbādento, Ma. otārento
@3 cha.Ma. byatto, i. vayatto  4 cha.Ma.,i. yoni somanasikārena
@5 cha.Ma.,i. uposathe        6 cha.Ma.,i. pūretha
      Idāni ānandattherassa cakkavattinā saddhiṃ opammaṃ karonto
cattārome bhikkhaveti ādimāha. Tattha khattiyāti abhisittā ca anabhisittā ca
khattiyajātikā. Te kira "rājā cakkavattī nāma abhirūpo dassanīyo pāsādiko
ākāsena vicaranto rajjaṃ anusāsati dhammiko dhammarājā"ti tassa guṇakathaṃ
sutvā savanena dassanamhi samente 1- attamanā honti. Bhāsatīti kathento "kathaṃ
tātā rājadhammaṃ pūretha, paveṇiṃ rakkhathā"ti paṭisanthāraṃ karoti. Brāhmaṇesu
pana "kathaṃ ācariyā mante vācetha, kathaṃ antevāsikā mante gaṇhanti, dakkhiṇaṃ
vā vatthāni vā kapilakaṃ vā labhathā"ti 2- evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Gahapatīsu "kathaṃ
tātā na vo rājakulato daṇḍena vā balinā vā pīḷā atthi, sammā devo
dhāraṃ anupavecchati, sassāni sampajjantī"ti evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Samaṇesu
"kathaṃ bhante kacci 3- pabbajitaparikkhārā sulabhā, samaṇadhamme na pamajjathā"ti
evaṃ paṭisanthāraṃ karoti.
                      Mahāsudassanasuttadesanāvaṇṇanā
      [210] Khuddakanagaraketi nagarapaṭirūpake sambādhe khuddakanagarake.
Ujjaṅgalanagaraketi visamanagarake. Sākhānagaraketi yathā rukkhānaṃ sākhā nāma khuddakā
honti, evameva aññesaṃ mahānagarānaṃ sākhāsadise khuddakanagarake. Khattiyamahāsālāti
khattiyamahāsārappattā mahākhattiyā. Esa nayo sabbattha.
      Tesu khattiyamahāsālā nāma yesaṃ koṭisataṃpi koṭisahassaṃpi dhanaṃ
nikkhaṇitvā ṭhapitaṃ, divasaparibbayo ekaṃ kahāpaṇasakaṭaṃ niggacchati, sāyaṃ dve
pavisanti. Brāhmaṇamahāsālā nāma yesaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, divasaparibbayo
ekaṃ kahāpaṇakumbhaṃ 4- niggacchati, sāyaṃ ekasakaṭaṃ pavisati. Gahapatimahāsālā
nāma yesaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, divasaparibbayo pañca kahāpaṇambaṇāni
niggacchati, sāyaṃ kumbho pavisati.
@Footnote: 1 cha.Ma. samanti, i. sametīti   2 cha.Ma. alatthāti
@3 cha.Ma. kaccisaddo na dissati   4 cha.Ma. eko kahāpaṇakumbho, i. eko kahāpaṇatumbo
      Mā hevaṃ ānanda avacāti ānanda mā evaṃ avaca, "na idaṃ
khuddakanagarakan"ti vattabbaṃ. Ahaṃ hi imasseva nagarassa sampattiṃ kathetuṃ "anekavāraṃ
tiṭṭhaṃ nisīdaṃ mahantenussāhena mahantena parakkamena idhāgato"ti vatvā
bhūtapbbanti ādimāha. Subhikkhāti khajjabhojjasampannā. Hatthisaddenāti ekasmiṃ
hatthimhi saddaṃ karonte caturāsītihatthisahassāni saddaṃ karonti, iti hatthisaddena
avivittā hoti. Tathā assasaddena. Puññavanto panettha sattā catusindhavayuttehi
rathehi aññamaññaṃ anubandhamānā antaravīthīsu vicaranti, rathasa ddena avivittā hoti.
Niccappayojitāneva panettha bheriādīni turiyāni, iti bherisaddādīhipi
avivattāva hoti. Tattha sammasaddoti kaṃsatālasaddo. Tālasaddoti 1-
pāṇitālacaturassaambaṇatālasaddo. 2- "kūṭabherisaddo"tipi vadanti.
      Asatha pivatha khādathāti asnātha pivatha khādatha. Ayaṃ panettha saṅkhepo,
bhuñjatha bhoti iminā dasamena saddena avivittā hoti anupacchinnasaddā. Yathā
panaññesu nagaresu "kacavaraṃ chaḍḍetha, kuddālaṃ gaṇhatha, pacchiṃ gaṇhatha, pavāsaṃ
gamissāma, taṇḍulapuṭaṃ gaṇhatha, bhattapuṭaṃ gaṇhatha, phalakāvudhāni sajjāpethā"ti 3-
evarūpā saddā honti, na idha evaṃ ahosīti dasseti.
      "dasamena saddenā"ti ca vatvā "kusāvatī ānanda rājadhānī sattahi
pākārehi parikkhittā ahosī"ti sabbaṃ mahāsudassanasuttaṃ niṭṭhāpetvā gaccha
tvaṃ ānandāti ādimāha.
      Tattha abhikkamathāti abhimukhā kamatha, āgacchathāti attho. Kiṃ pana te
bhagavato āgatabhāvaṃ na jānantīti? jānanti. Buddhānaṃ gatagataṭṭhāne 4- nāma
mahantaṃ kolāhalaṃ hoti, kenacideva karaṇīyena nisinnattā nāgatā. "te
āgantvā bhikkhusaṃghassa ṭhānanisajjokāsaṃ saṃvidahitvā dassantī"ti tesaṃ santike
avelāyaṃpi bhagavā pesesi.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. pāṇitālasaddoti           2 cha.Ma. pāṇinā caturassaambṇa....
@3 cha.Ma., i. sajjāni karothāti          4 cha.Ma. gatagataṭṭhānaṃ, i. gataṭṭhāne
                        Mallānaṃ vandanāvaṇṇanā
      [211] Amhākaṃ ca noti ettha nokāro nipātamatto. Aghāvinoti
uppannadukkhā. Dummanāti anattamanā. Cetodukkhasamappitāti domanassasamappitā.
Kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvāti ekekaṃ kulaparivattaṃ kulasaṃkhepaṃ vīthisabhāgena
ceva racchāsabhāgena ca visuṃ visuṃ ṭhapetvā.
                       Subhaddaparibbājakavatthuvaṇṇanā
      [212] Subhaddo nāma paribbājakoti udiccabrāhmaṇamahāsālakulā
pabbajito channaparibbājako. Kaṅkhādhammoti vimatidhammoti vimatidhammo. Kasmā
panassa ajja evaṃ ahosīti? tathāvidhaupanissayattā. Pubbe kira puññakaraṇakāle
dve bhātaro ahesuṃ. Te ekatova sassaṃ akaṃsu. Tattha jeṭṭhakassa "ekasmiṃ
sasse nava vāre aggasassadānaṃ mayā kattabban"ti 1- ahosi. So vappakāle
vījaggaṃ nāma datvā gabbhakāle kaniṭṭhena saddhiṃ mantesi "gabbhakāle gabbhaṃ
phālitvā dassāmā"ti. Kaniṭṭho "taruṇasassaṃ nāsetukāmosī"ti āha. Jeṭṭho
kaniṭṭhassa ananuvattanabhāvaṃ ñatvā khettaṃ vibhajitvā attano koṭṭhāsato gabbhaṃ
phālitvā khīraṃ nīharitvā sappiphāṇitena 2- saṃyojetvā adāsi, puthukakāle puthukaṃ
kāretvā adāsi, lāyanakāle lāyanaggaṃ adāsi, veṇikaraṇakāle veṇiggaṃ 3-
adāsi, kalāpadīsu kalāpaggaṃ, khalaggaṃ, maddagagaṃ, 4- koṭṭhagganti  evaṃ ekasasse
nava vāre aggadānaṃ adāsi. Kaniṭṭho pana uddharitvā adāsi.
      Tesu jeṭṭhako aññākoṇḍaññatthero 5- jāto, bhagavā "kassa
nukho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyan"ti olokento "aññākoṇḍañño 5- ekasmiṃ
sasse nava vāre 6- aggadānāni adāsi, imaṃ aggadhammaṃ tassa desessāmī"ti
sabbapaṭhamaṃ dhammaṃ desesi. So aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale
patiṭṭhāsi. Kaniṭṭho pana ohiyitvā pacchā dānassa dinnattā satthu
parinibbānakāle evaṃ cintetvā satthāraṃ daṭṭhukāmo ahosi.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. dātabbanti   2 cha.Ma. sappinavanītena   3 cha.Ma. veṇikaraṇe veṇaggaṃ
@4 cha.Ma. khalabhaṇḍaggaṃ, i. bhaṇḍaggaṃ   5-5 cha.Ma. aññāsikoṇḍaññatthero, aññāsi...
@6 cha.Ma.,i. vāreti dissati
      Mā tathāgataṃ viheṭhesīti thero kira "ete aññatitthiyā nāma
attaggahaṇameva gaṇhanti, tassa visajjāpanatthāya bhagavato bahuṃ bhāsamānassa
kāyikavācasikavihesā bhavissati, pakatiyāpi ca kilantoyeva bhagavā"ti maññamāno
evamāha. Paribbājako "na me ayaṃ bhikkhu okāsaṃ karoti, atthikena pana
anuvattitvā kāretabbo"ti theraṃ anuvattento dutiyampi tatiyampi āha.
      [213] Assosi khoti sāṇidvāre ṭhitassa bhāsato pakatisoteneva
assosi, sutvā ca pana subhaddasseva atthāya mahatā ussāhena āgatattā
alaṃ ānandāti ādimāha. Tattha alanti paṭikkhepaṭṭhe nipāto. Aññāpekkho vāti
ñātukāmova 1- hutvā. Abbhaññiṃsūti yathā tesaṃ paṭiññā, tatheva jāniṃsu. Idaṃ
vuttaṃ hoti:- sace nesaṃ sā paṭiññā niyyānikā, sabbe abbhaññiṃsu,
no ce, na abbhaññiṃsu. Tasmā kiṃ tesaṃ paṭiññā niyyānikā, na niyyānikāti
ayameva tassa pañhassa attho. Atha bhagavā tesaṃ aniyyānikabhāvakathanena
aṭṭhānabhāvato 2- ceva okāsābhāvato ca "alan"ti paṭikkhipitvā dhammameva
desesi. Paṭhamayāmamhi mallānaṃ dhammaṃ desetvā majjhimayāme subhaddassa, pacchimayāme
bhikkhusaṃghaṃ ovaditvā balavapaccūsasamaye parinibbāyissāmīti 3- bhagavā āgato.
      [214] Samaṇopi tattha na upalabbhatīti paṭhamo sotāpannasamaṇopi
tattha natthi, dutiyo sakadāgāmisamaṇopi, tatiyo anāgāmisamaṇopi, catuttho
arahantasamaṇopi tattha natthīti attho. "imasmiṃ kho"ti purimadesanāya aniyamato
vatvā idāni attano sāsanaṃ niyamento āha. Suññā parappavādā samaṇebhīti
catunnaṃ maggānaṃ atthāya āraddhavipassakehi catūhi, maggaṭṭhehi catūhi, phalaṭṭhehi
catūhīti dvādasahi samaṇehi parappavādā suññā tucchā rittakā. Ime ca subhaddāti
ime dvādasa bhikkhū. Sammā vihareyyuynati ettha sotāpanno attanā 4-
adhigataṭṭhānaṃ aññassa kathetvā taṃ sotāpannaṃ karonto sammā viharati nāma.
Esa nayo sakadāgāmiādīsu. Sotāpattimaggaṭṭho aññaṃpi sotāpattimaggaṭṭhaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. aññātukāmova              2 cha.Ma. atthābhāvato, i. abhāvato
@3 cha.Ma., i. parinibbāyissāmicceva     4 cha.Ma. attano
Karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sesamaggaṭṭhesu. Sotāpattimaggatthāya
āraddhavipassako attanā paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā aññaṃpi sotāpattimaggatthāya
āraddhavipassakaṃ karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sesamaggatthāya
āraddhavipassakesu. Idaṃ sandhāyāha "sammā vihareyyun"ti. Asuñño loko
arahantehi assāti naḷavanaṃ saravanaṃ viya nirantaro assa.
      Ekūnatiṃso vayasāti vayena ekūnatiṃsavasso hutvā. Yaṃ pabbajinti
ettha yanti nipātamattaṃ. Kiṃkusalānuesīti "kiṃkusalan"ti anuesanto pariyesanto.
Tattha "kiṃkusalan"ti sabbaññutañāṇaṃ adhippetaṃ, taṃ gavesantoti attho. Yato ahanti
yato paṭṭhāya ahaṃ pabbajito, etthantare samādhikāni paññāsa vassāni
hontīti dasseti. Ñāyassa dhammassāti ariyamaggadhammassa. Padesavattīti padese
vipassanāmaggepi vattento. Ito bahiddhāti mama sāsanato bahiddhā. Samaṇopi
natthīti padesavattivipassakopi natthi, paṭhamasamaṇo sotāpannopi natthīti vuttaṃ
hoti.
      [215] Ye etthāti ye tumhe ettha sāsane satthārā sammukhā
antevāsikābhisekena abhisittā, tesaṃ te lābhā tesaṃ te suladdhanti. Bāhirasamaye
kira yaṃ antevāsikaṃ ācariyo "imaṃ pabbājehi, imaṃ ovada, imaṃ anusāsā"ti
vadati, so tena attano ṭhāne ṭhapito hoti, tasmā tassa "imaṃ pabbājehi,
imaṃ ovada, imaṃ anusāsā"ti ime lābhā honti. Theraṃpi subhaddo tameva
bāhirasamayaṃ gahetvā evamāha.
      Alattha khoti kathaṃ alattha? thero kira taṃ ekamantaṃ netvā udakatumbato
Pānīyena sīsaṃ temetvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ kathetvā kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā saraṇāni datvā bhagavato santikaṃ ānesi.
Bhagavā upasampādetvā kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So taṃ gahetvā uyyānassa ekamante
caṅkamaṃ adhiṭṭhāya ghaṭento vāyamanto vipassanaṃ sodhento 1- saha paṭisambhidāhi
@Footnote: 1 cha.Ma. vaḍḍhento, i. māraṃ nisedhento
Arahattaṃ patvā āgamma bhagavantaṃ vanditvā nisīdi. Taṃ sandhāya "acirūpasampanno
kho panā"ti ādi vuttaṃ.
      So ca bhagavato pacchimo sakkhisāvako ahosīti saṅgītikārakānaṃ
vacanaṃ. Tattha yo bhagavati dharamāne pabbajitvā aparabhāge upasampadaṃ labhitvā
kammaṭṭhānaṃ gahetvā arahattaṃ pāpuṇāti, upasampadaṃpi vā bhagavati dharamāneyeva
labhitvā aparabhāge kammaṭṭhānaṃ gahetvā arahattaṃ pāpuṇāti, kammaṭṭhānaṃpi vā
dharamāneyeva gahetvā aparabhāge arahattameva pāpuṇāti, sabbopi so pacchimo
sakkhisāvako. Ayaṃ pana dharamāne bhagavati pabbajito ca upasampanno ca kammaṭṭhānaṃ
ca gahetvā arahattaṃ pattoti.
                     Pañcamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
                          ------------
                       Tathāgatapacchimavācāvaṇṇanā
      [216] Idāni bhikkhusaṃghassa ovādadānaṃ 1- āraddhaṃ, taṃ dassetuṃ
athakho bhagavāti ādi vuttaṃ. Tattha desito paññattoti dhammopi desito ceva
paññatto ca, vinayopi desito ceva paññatto ca. Paññatto nāma ṭhapito
paṭṭhapitoti attho. So vo mamaccayenāti so dhammavinayo tumhākaṃ mamaccayena
satthā. Mayā hi vo ṭhiteneva "idaṃ lahukaṃ, idaṃ garukaṃ, idaṃ satekicchaṃ, idaṃ
atekicchaṃ, idaṃ lokavajjaṃ, idaṃ paṇṇattivajjaṃ, ayaṃ āpatti puggalassa santike
vuṭṭhāti, ayaṃ āpatti gaṇassa santike vuṭṭhāti, ayaṃ āpatti saṃghassa
santike vuṭṭhātī"ti sattāpattikkhandhavasena otiṇṇe vatthusmiṃ sakhandhakaparivāro
ubhatovibhaṅgo vinayo nāma desito, taṃ sakalaṃpi vinayapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ
satthu kiccaṃ sādhessati.
      Ṭhiteneva ca mayā "ime cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā,
cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo
@Footnote: 1 cha.Ma., i. ovādaṃ ārabhi.
Aṭṭhaṅgiko maggo"ti tena tenākārena ime dhamme vibhajitvā vibhajitvā
suttantapiṭakaṃ desitaṃ. Taṃ sakalaṃpi suttantapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthu
kiccaṃ sādhessati. Ṭhiteneva ca mayā "ime pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni,
aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatindriyāni, nava hetū, cattāro
āhārā, satta phassā, satta vedanā, satta saññā, satta sañcetanā, satta
cittāni. Tatrāpi `ettakā dhammā kāmāvacarā, ettakā rūpāvacarā, ettakā
arūpāvacarā, ettakā pariyāpannā, ettakā apariyāpannā, ettakā lokiyā,
ettakā lokuttarā"ti ime dhamme vibhajitvā vibhajitvā catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ
anantanayamahāpaṭṭhānapaṭimaṇḍitaṃ abhidhammapiṭakaṃ desitaṃ, taṃ sakalaṃpi abhidhammapiṭakaṃ
mayi parinibbute tumhākaṃ satthu kiccaṃ sādhessatīti.
      Iti sabbaṃ cetaṃ abhisambodhito paṭṭhāya yāva parinibbānā pañcacattālīsavassāni
bhāsitaṃ lapitaṃ "tīṇi piṭakāni pañca nikāyā navaṅgāni caturāsītidhammakkhandhasahassānī"ti
evaṃ mahappabhedaṃ hoti. Iti imāni caturāsītidhammakkhandhasahassāni tiṭṭhanti, ahaṃ
ekakova parinibbāyissāmi. 1- Ahañca kho panidāni ekakova ovadāmi anusāsāmi,
mayi parinibbute imāni caturāsītidhammakkhandhasahassāni tumhe ovadissanti
anusāsissantīti evaṃ bhagavā bahūni kāraṇāni dassento "so vo mamaccayena
satthā"ti ovaditvā puna anāgate cārittaṃ dassento yathā kho panāti ādimāha.
      Tattha samudācarantīti kathenti voharanti. Nāmena vā gottena vāti
"navakā"ti avatvā "tissa, nāgā"ti evaṃ nāmena vā, "kassapa, gottā"ti 2-
evaṃ gottena vā, "āvuso tissa, āvuso kassapā"ti evaṃ āvuso vādena
vā samudācaritabbo. Bhanteti vā āyasmāti vāti bhante tissa, āyasmā tissāti
evaṃ samudācaritabbo. Samūhanatūti ākaṅkhamāno samūhanatu, yadi icchati samūhaneyyāti
attho. Kasmā pana samūhanathāti ekaṃseneva avatvā vikappavacanena ṭhapesīti.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. parinibbāyāmi  2 cha.Ma., i. gotamāti
Mahākassapassa balaṃ diṭṭhattā. Passati hi bhagavā "samūhanathāti vuttepi saṅgītikāle
kassapo na samūhanissatī"ti. Tasmā vikappeneva ṭhapesi.
      Tattha "ekacce therā evamāhaṃsu cattāri pārājikāni ṭhapetvā
avasesāni khuddānukhuddakānī"ti ādinā nayena pañcasatikasaṅgītiyaṃ khuddānukhuddakakathā
āgatāva. Vinicchayo cettha samantapāsādikāya vutto.
      Keci panāhu:- "bhante nāgasena katamaṃ khuddakaṃ, katamaṃ anukhuddakan"ti milindena
raññā pucchitena 1- "dukkaṭaṃ mahārāja khuddakaṃ, dubbhāsitaṃ anukhuddakan"ti
vuttattā nāgasenatthero khuddānukhuddakaṃ jānāti. Mahākassapatthero pana taṃ
ajānanto:-
      suṇātu me āvuso saṃgho, santamhākaṃ sikkhāpadāni gihigatāni,
gihinopi jānanti "idaṃ vo samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kappati, idaṃ vo na
kappatī"ti. Sace mayaṃ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti
vattāro "dhūmakālikaṃ samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, yāvimesaṃ
satthā aṭṭhāsi, tāvime sikkhāpadesu sikkhiṃsu, yato 2- imesaṃ satthā parinibbuto,
nadānime 3- sikkhāpadesu sikkhantī"ti. Yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho apaññattaṃ
na paññapeyya, paññattaṃ na samucchindeyya, yathāpaññattesu sikkhāpadesu
samādāya vatteyya, esā ñattīti kammavācaṃ sāvesīti. Na taṃ evaṃ gahetabbaṃ.
Nāgasenatthero hi "paravādino okāso mā ahosī"ti evamāha. Mahākassapatthero
"khuddakānukhuddakāpattiṃ na samūhanissāmī"ti kammavācaṃ sāvesīti.
      Brahmadaṇḍakathāpi saṅgītiyaṃ āgatattā samantapāsādikāyaṃ vinicchitā.
      [217] Kaṅkhāti dveḷhakaṃ. Vimatīti vinicchituṃ asamatthatā, buddho
nukho, na buddho nukho, dhammo nukho, na dhammo nukho, saṃgho nukho, na saṃgho
nukho, maggo nukho, na maggo nukho, paṭipadā nukho, na paṭipadā nukhoti
yassa saṃsayo uppajjeyya, taṃ vo vadāmi "pucchatha bhikkhave"ti ayamettha saṃkhepattho.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. pucchito  2 i. yadā  3 i. nadānimesu
Satthugāravenāpi na puccheyyāthāti mayaṃ satthu santike pabbajimhā, 1- cattāro
paccayāpi no satthu santakāva, te mayaṃ ettakaṃ kālaṃ kaṅkhaṃ akatvā na arahāma
ajja pacchimakāle kaṅkhaṃ kātunti sace evaṃ satthari gāravena na pucchatha.
Sahāyakopi bhikkhave sahāyakassa ārocetūti tumhākaṃ yo yassa bhikkhuno sandiṭṭho
sambhatto, so tassa ārocetu, ahaṃ ekabhikkhussa 2- kathessāmi, tassa kathaṃ sutvā
sabbe nikkaṅkhā bhavissathāti dasseti.
      Evaṃ pasannoti evaṃ saddahāmi ahanti attho. Ñāṇamevāti
nikakaṅkhabhāvaṃ paccakkhakaraṇaṃ ñāṇameva, ettha tathāgatassa na saddhāmattanti attho.
Imesaṃ hi ānnadāti imesaṃ antosāṇiyaṃ nisinnānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ.
Yo pacchimakoti yo guṇavasena pacchimako. Ānandattheraṃyeva sandhāyāha.
      [218] Appamādena sampādethāti satiavippavāsena sabbakiccāni
sampādeyyātha. Iti bhagavā parinibbānamañce nipanno pañcacattālīsavassāni
dinnaṃ ovādaṃ sabbaṃ ekasmiṃ appamādapadeyeva pakkhipitvā adāsi. Ayaṃ tathātatassa
pacchimā vācāti idaṃ pana saṅgītikārakānaṃ vacanaṃ.
                         Parinibbutakathāvaṇṇanā
      [219] Ito paraṃ yaṃ parinibbānaparikammaṃ katvā bhagavā parinibbuto,
taṃ dassetuṃ athakho bhagavā paṭhamajjhānanti ādi vuttaṃ. Tattha parinibbuto bhanteti
nirodhaṃ samāpannassa bhagavato assāsapassāsānaṃ abhāvaṃ disvā pucchati. Na
āvusoti thero kathaṃ jānāti? thero kira satthārā saddhiṃyeva taṃ taṃ samāpattiṃ
samāpajjanto yāva nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhānaṃ, tāva gantvā idāni
bhagavā nirodhasamāpattiṃ samāpanno, anto nirodhe 3- ca kālakiriyā nāma natthīti
jānāti.
@Footnote: 1 cha.Ma. pabbajimha  2 cha.Ma. etassa bhikkhussa  3 i. anto nirodho
     Akakho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahitvā
nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji .pe. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ
samāpajjīti ettha bhagavā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjati, 1- terasasu
ṭhānesu dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, paṇṇarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Kathaṃ?
dasasu asubhesu, dvattiṃsākāre, aṭṭhasu kasiṇesu, mettākaruṇāmuditāsu, ānāpāne,
paricchedākāseti imesu tāva catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji. Ṭhapetvā
pana dvattiṃsākārañca dasa asubhāni ca sesesu terasasu dutiyaṃ jhānaṃ, tesuyeva
ca tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Aṭṭhasu pana kasiṇesu, upekkhābrahmavihāre, ānāpāne,
paricchedākāse, catūsu āruppesūti imesu paṇṇarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ
samāpajji. Ayaṃpi ca saṅkhepakathāva. Nibbānapuraṃ pavisanto pana bhagavā dhammassāmi
sabbāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhātā samāpattiyo pavisitvā videsaṃ gacchanto
ñātijanaṃ āliṅgitvā viya sabbaṃ samāpattisukhaṃ anubhavitvā paviṭṭho.
      Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyīti ettha
jhānasamanantaraṃ, paccavekkhaṇā samanantaranti dve samanantarāni. Tattha jhānā 2-
vuṭṭhāya bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ jhānasamanantaraṃ nāma. Jhānā
vuṭṭhahitvā puna jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ
paccavekkhaṇasamanantaraṃ nāma. Imāni dvepi samanantarāneva. Bhagavā pana jhānaṃ
samāpajjitvā jhānā vuṭṭhāya jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgacittena abyākatena
dukkhasaccena parinibbāyi. Ye hi keci buddhā vā sāvakā 3- vā antamaso
kunthakipilikaṃ 4- upādāya sabbe bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṃ
karontīti.
      [220] Mahābhūmicālādīni vuttanayānevāti. Bhūtāti sattā. Appaṭipuggaloti
paṭibhāgapuggalavirahito. Balappattoti dasavidhañāṇabalappatto.
      [221] Uppādavayadhamminoti uppādavayasabhāvā. Tesaṃ vūpasamoti
tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamo, asaṅkhataṃ nibbānameva sukhanti attho.
@Footnote: 1 cha.Ma. samāpajji  2 i. catutthajjhānā  3 cha.Ma., i. paccekabuddhā vā
@  ariyasāvakā vā  4 cha.Ma. kunthakipillikaṃ,
      [222] Nāhu assāsapassāsoti na jāto assāsapassāso. Anejoti
taṇhāsaṅkhāya ejāya abhāvena anejo. Santimārabbhāti anupādisesanibbānaṃ
ārabbha paṭicca sandhāya. Yaṃ kālamakarīti yo kālaṃ akari. Idaṃ vuttaṃ hoti
"āvuso yo mama satthā buddhamuni santiṃ gamissāmīti santiṃ ārabbha kālamakari,
tassa ṭhitacittassa tādino idāni assāsapassāso na jāto natthi nappavattatī"ti.
      Asallīnenāti alīnena asaṅkuṭitena suvikasiteneva cittena. Vedanaṃ
ajjhavāsayīti vedanaṃ adhivāsesi, na vedanānuvattī hutvā itocitoca samparivattayi. 1-
Vimokkhoti kenaci dhammena anāvaraṇavimokkho sabbaso apaññattibhāvūpagamo
pajjotanibbānasadiso jātoti. 2-
      [223] Tadāsīti "saha parinibbānā mahābhūmicālo"ti evaṃ heṭṭhā
vuttabhūmicālameva sandhāyāha. Tañhi lomahaṃsanañca bhiṃsanakañca āsi. Sabbākāravarūpeteti
sabbavarakāraṇūpete.
      [224] Avītarāgāti puthujjanā ceva sotāpannasakadāgāmino ca.
Tesaṃ hi domanassaṃ appahīnaṃ. Tasmā tepi bāhā paggayha kandanti. Ubhopi
hatthe sīse ṭhapetvā rodantīti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
      [225] Ujjhāyantīti "ayyā attanāpi adhivāsetuṃ na sakkonti,
sesajanaṃ kathaṃ samassāsessantī"ti vadantiyo ujjhāyanti. Kathaṃ bhūtā pana bhante
anuraddhāti 3- devatā bhante kathaṃ bhūtā āyasmā anuruddho sallakkheti, kiṃ tā
satthu parinibbānaṃ adhivāsenti.
      Atha tāsaṃ pavuttiṃ 4- dassanatthaṃ thero santāvusoti ādimāha. Taṃ vuttatthameva.
Rattāvasesanti balavapaccūse parinibbutattā rattiyāvasesaṃ cullakaddhānaṃ.
Dhammiyā kathāyāti aññā pāṭiyekkā dhammakathā nāma natthi, "āvuso sadevake
nāma loke apaṭipuggalassa satthuno ayaṃ maccurājā na lajjati, kimaṅgaṃ pana
@Footnote: 1 cha.Ma. samparivatti.  2 cha.Ma. itisaddo na dissati   3 cha.Ma. kathaṃ bhūtā pana bhante
@āyasmā anuruddho devatā manasikarotīti, i. kathaṃ bhūtā pana bhante āyasmā anuruddho
@sallakkhetīti  4 cha.Ma. pavattiṃ evamuparipi
Lokiyamahājanassa lajjissatī"ti evarūpāya pana maraṇapaṭisaṃyuttāya kathāya
vītināmesuṃ. Tesañhi taṃ kathaṃ kathentānaṃ muhutteneva aruṇaṃ uggacchi.
      [226] Athakhoti aruṇuggamhi 1- thero theraṃ etadavoca. Teneva
karaṇīyenāti kīdisena nukho parinibbānaṭṭhāne mālāgandhādisakkārena bhavitabbaṃ,
kīdisena bhikkhusaṃghassa nisajjanaṭṭhānena bhavitabbaṃ, kīdisena khādanīyabhojanīyena
bhavitabbanti evaṃ yaṃ bhagavato parinibbutabhāvaṃ sutvā kattabbaṃ, teneva karaṇīyena.
                Buddhasarīrapūjāvaṇṇanā
      [227] Sabbañca tālāvacaranti sabbaṃ turiyabhaṇḍaṃ. Sannipātethāti
bheriñcārāpetvā samāharatha. Te tatheva akaṃsu. Maṇḍalamāleti dussamaṇḍalamāle.
Paṭiyādentāti sajjentā.
      Dakkhiṇena dakkhiṇanti nagarassa dakkhiṇadisābhāgeneva dakkhiṇadisābhāgaṃ.
Bāhirena bāhiranti antonagaraṃ appavesetvā bāhireneva nagarassa bāhirapassaṃ
haritvā. Dakkhiṇato nagarassāti anurādhapurassa dakkhiṇadvārasadise ṭhāne ṭhapetvā
sakkārasammānaṃ katvā jetavanasadise ṭhāne jhāpessāmāti attho.
      [228] Aṭṭha mallapāmokkhāti majjhimavayā thāmasampannā aṭṭha
mallarājāno. Sīsaṃ nhātāti sīsaṃ dhovitvā nhātā. Āyasmantaṃ anuruddhanti
therova dibbacakkhukoti pākaṭo, tasmā te santesupi aññesu mahātheresu
"ayaṃ no pākaṭaṃ katvā kathessatī"ti theraṃ pucchiṃsu. Kathaṃ pana bhante devatānaṃ
adhippāyoti bhante amhākaṃ tāva adhippāyaṃ jānāma, devatānaṃ kathaṃ adhippāyoti
pucchanti. Thero paṭhamaṃ tesaṃ adhippāyaṃ dassento tumhākaṃ khoti ādimāha.
Makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyanti mallarājūnaṃ pasādhanamaṅgalasālāya etaṃ nāmaṃ.
Cittīkataṭṭhena panesā "cetiyan"ti vuccati.
      [229] Yāva sandhisamalasaṅkaṭirāti ettha sandhi nāma gharasandhi.
Samalaṃ nāma gūtharāsiniddhamanapanāḷī. Saṅkaṭiraṃ nāma saṅkāraṭṭhānaṃ. Dibbehi ca
@Footnote: 1 cha.Ma., i. aruṇuggaṃ disvāva
Manussakehi ca naccehīti upari devatānaṃ naccāni honti, heṭṭhā manussānaṃ.
Esa nayo gītādīsu. Apica devatānaṃ antare manussā, manussānaṃ antare
devatāti evaṃpi sakkarontā pūjentā agamaṃsu. Majjhena majjhaṃ nagarassa haritvāti
evaṃ hariyamāne bhagavato sarīre bandhulamallasenāpatibhariyā mallikā nāma. "bhagavato
sarīraṃ āharantī"ti sutvā attano sāmikassa kālakiriyato paṭṭhāya aparibhuñjitvā
ṭhapitaṃ visākhāpasādhanasadisaṃ mahālatāpasādhanaṃ nīharāpetvā "iminā satthāraṃ
pūjessāmī"ti taṃ majjāpetvā gandhodakena dhovitvā dvāre ṭhitā.
      Taṃ kira pasādhanaṃ tāsaṃ ca dvinnaṃ itthīnaṃ, devadāniyacorassa geheti
tīsuyeva ṭhānesu ahosi. Sā ca satthu sarīre dvāraṃ sampatte "otāretha
tātā satthu sarīran"ti vatvā taṃ pasādhanaṃ satthu sarīre paṭimuñci. Taṃ sīsato
paṭṭhāya paṭimukkaṃ yāva pādatalā gataṃ. Suvaṇṇavaṇṇaṃ bhagavato sarīraṃ sattaratanamayena
mahālatāpasādhanena 1- pasādhitaṃ ativiya virocittha. Taṃ sā disvā pasannacittā
patthanaṃ akāsi "bhagavā yāva vaṭṭe sandhāvissāmi, 2- tāva me pāṭiyekkaṃ
pasādhanakiccaṃ mā hotu, niccaṃ paṭimukkapasādhanasadisameva sarīraṃ hotū"ti.
      Atha bhagavantaṃ sattaratanamayena mahāpasādhanena ukkhipitvā puratthimena
dvārena nīharitvā puratthimena nagarassa makuṭabandhanaṃ mallānaṃ cetiyaṃ, ettha
bhagavato sarīraṃ nikkhipiṃsu.
                       Mahākassapattheravatthuvaṇṇanā
      [231] Pāvāya kusināranti pāvānagare piṇḍāya caritvā "kusināraṃ
gamissāmī"ti addhānamaggapaṭipanno hoti. Rukkhamūle nisīdīti ettha kasmā
divāvihāranti na vuttaṃ? divāvihāratthāya anisinnattā. Therassa hi parivārā
bhikkhū sabbe sukhasaṃvaḍḍhitā mahāpuññā. Te majjhantikasamaye 3- tattapāsāṇasadisāya
bhūmiyā padasā gacchantā kilamiṃsu. Thero te bhikkhū disvā "bhikkhū kilamanti
@Footnote: 1 cha.Ma. mahāpasādhanena, i. pāsādhanena  2 cha.Ma.,i. saṃsarissāmi
@3 cha.Ma. majjhanhikasamaye
Gantabbaṭṭhānaṃ ca 1- dūraṃ thokaṃ vissamitvā darathaṃ paṭippassambhetvā sāyaṇhasamaye
kusināraṃ gantvā dasabalaṃ passissāmī"ti maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle
saṅghāṭiṃ paññapetvā udakatumbato udakena hatthapāde sītale katvā nisīdī.
Parivārabhikkhūpissa rukkhamūle nisīditvā yonisomanasikārena kammaṭṭhānaṃ kurumānā
tiṇṇaṃ ratanānaṃ vaṇṇaṃ bhaṇamānā nisīdiṃsu. Iti darathapaṭivinodanatthāya 2- nisinnattā
"divā vihāran"ti na vuttaṃ.
      Maṇḍāravapupphaṃ gahetvāti mahāpātippamāṇaṃ pupphaṃ āgantukadaṇḍake
ṭhapetvā chattaṃ viya gahetvā. Addasā khoti āgacchantaṃ dūratova addasa.
Disvā ca pana cintesi:-
      "etaṃ ājīvakassa hatthe maṇḍāravapupphaṃ paññāyati, etañca na
    sabbadā manussapathe paññāyati, yadā pana koci iddhimā iddhiṃ
    vikubbati, tadā sabbaññubodhisattassa ca mātu kucchiokkamanādīsu hoti.
    Na kho panajja kenaci iddhivikubbanaṃ kataṃ, na me satthā mātu kucchiṃ
    okkanto, na kucchito nikkhamanaṃ, 3- nāpissa ajja abhisambodhi, na
    dhammacakkappavattanaṃ, na yamakapāṭihāriyaṃ, na devorohaṇaṃ, na āyusaṅkhārossajjanaṃ.
    Mahallako pana me satthā dhuvaṃ parinibbuto bhavissatī"ti.
      Tato "pucchāmi nan"ti cittaṃ uppādetvā "sace kho pana
nisinnakova pucchāmi, satthari agāravo kato bhavissatī"ti uṭṭhahitvā
ṭhitaṭṭhānato apakkamma chandanto nāgarājā maṇicammaṃ viya dasabaladattiyamegha-
vaṇṇapaṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhapetvā
satthari katena gāravena ājīvakassa abhimukho hutvā "apāvuso 4- amhākaṃ satthāraṃ
jānāsī"ti āha.
@Footnote: 1 cha.Ma. na dūraṃ  2 cha.Ma. darathavinodanatthāya, i. ātapavinodanatthāya
@3 cha.Ma., i. nikkhamanto  4 cha.ma, āvuso.
      Kiṃ pana satthu parinibbānaṃ jānanto pucchi ajānantoti. Āvajjanapaṭibaddhaṃ
khīṇāsavānaṃ jānanaṃ. Anāvajjitattā panesa ajānanto pucchīti eke. Thero
samāpattibahulo, rattiṭṭhānadivāṭṭhānaleṇamaṇḍapādīsu niccaṃ samāpattibāhullena 1-
yāpeti, kulasantakaṃ gāmaṃ pavisitvā dvāre 2- dvāre samāpattiṃ samāpajjitvā
samāpattito vuṭṭhitova bhikkhaṃ gaṇhāti. Thero kira iminā pacchimena attabhāvena
mahājanānuggahaṃ karissāmi "ye mayhaṃ bhikkhaṃ vā denti gandhamālādīhi vā
sakkāraṃ karonti, tesantaṃ mahapphalaṃ hotū"ti evaṃ karoti. Tasmā samāpattibahulatāya
na jānāti. Iti ajānantova pucchīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ.
      Na hettha ajānanakāraṇaṃ atthi, abhisallakkhitaṃ satthu parinibbānaṃ
ahosi. Dasasahassīlokadhātukampanādīhi nimittehi. Therassa pana parisāya kehici
bhikkhūhi bhagavā diṭṭhapubbo, kehici na diṭṭhapubbo, tattha yehipi diṭṭhapubbo,
tepi passitukāmāva, yehipi adiṭṭhapubbo, tepi passitukāmāva. Tattha yehi na
diṭṭhapubbo, te atidassanakāmatāya gantvā "kuhiṃ bhagavā"ti pucchantā
"parinibbuto"ti sutvā saṇṭhāretuṃ 3- nāsakkhissanti. Cīvarañca pattañca chaḍḍetvā
ekavatthā vā dunnivatthā vā duppārutā vā urāni paṭipiṃsayantā 4- parodissanti.
Tattha manussā "mahākassapattherena saddhiṃ āgatā paṃsukūlikā sayaṃpi itthiyo
viya rodanti, 5- te kiṃ amhe samassāsessantī"ti mayhaṃ dosaṃ dassanti. Imaṃ
pana suññaṃ mahāaraññaṃ, idha yathā tathā rodantesu doso nāma natthi.
Purimataraṃ sutvā nāma sokopi tanuko hotīti bhikkhūnaṃ satuppādanatthaṃ jānantova
pucchi.
      Ajja sattāhaṃ parinibbuto samaṇo gotamoti ajja samaṇo gotamo
sattāhaṃ parinibbuto. Tato me idanti tato samaṇassa gotamassa parinibbutaṭṭhānato.
      [232] Subhaddo nāma vuḍḍhapabbajitoti "subhaddo"ti tassa nāmaṃ.
Vuḍḍhakāle pana pabbajitattā "vuḍḍhapabbajito"ti vuccati, kasmā pana so
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. samāpattibaleneva.  2 cha.Ma.,i. dvāre saddo eko dissati
@3 cha.Ma.,i. sandhāretuṃ.  4 cha.Ma. paṭipisantā, i. paṭipiṃsantā.  5 cha.Ma. parodanti.
Evamāha. Bhagavati āghātena. Ayaṃ kira so khandhake āgate ātumāvatthusmiṃ
nhāpitapubbako vuḍḍhapabbajito bhagavati kusinārato nikkhamitvā aḍḍhaterasehi
bhikkhusatehi saddhiṃ ātumaṃ gacchante bhagavā āgacchatīti sutvā "āgatakāle yāgudānaṃ 1-
karissāmī"ti sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhite dve putte etadavoca "bhagavā kira tātā ātumaṃ
āgacchati mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ aḍḍhaterasehi bhikkhusatehi, gacchatha tumhe
tātā khurabhaṇḍaṃ ādāya nāḷiyā vāpakena anugharakaṃ anugharakaṃ āhiṇḍatha, loṇaṃpi
telaṃpi taṇḍulaṃpi khādanīyaṃpi saṃharatha, bhagavato āgatassa yāgudānaṃ karissāmā"ti. 2-
Te tathā akaṃsu.
      Manussā te dārake mañjuke paṭibhāṇeyyake disvā kāretukāmāpi
akāretukāmāpi kārentiyeva. Katakāle ca "paṭiggaṇhissatha 3- tātā"ti pucchanti.
Te vadanti "na amhānaṃ aññena kenaci attho, pitā pana no bhagavato
āgatakāle yāgudānaṃ dātukāmo"ti. Taṃ sutvā manussā aparigaṇetvāva yaṃ te
sakkonti harituṃ, 4- sabbaṃ denti. Yampi na sakkonti, manussehi pesenti. Atha
bhagavati ātumaṃ āgantvā bhūsāgārakaṃ paviṭṭhe subhaddo sāyaṇhasamaye gāmadvāraṃ
gantvā manusse āmantesi "upāsakā nāhaṃ tumhākaṃ santikā aññaṃ kiñci
gaṇhissāmi, 5- mayhaṃ dārakehi ābhatāni taṇḍulādīniyeva 6- saṃghassa pahonti.
Hatthakammamattameva 7- dethā"ti. "kiṃ bhante karomāti. 8- "idaṃ ca idaṃ ca gaṇhathā"ti
sabbūpakaraṇāni gāhāpetvā vihāre uddhanāni kāretvā ekaṃ kāḷakaṃ kāsāvaṃ
nivāsetvā tādisameva pārupitvā "idaṃ karotha idaṃ karothā"ti sabbarattiṃ
vicārento satasahassaṃ visajjetvā bhojjayāguñca madhugoḷakañca paṭiyādāpesi.
Bhojjayāgu nāma bhuñjitvā pātabbayāgu, tattha sappimadhuphāṇitamacchamaṃsapupphaphalarasādi
yaṃ kiñci khādanīyaṃ nāma sabbaṃ pakkhipati, kīḷitukāmānaṃ sīsamakkhanayoggā hoti
sugandhagandhā.
@Footnote: 1 cha.Ma. yāgupānaṃ  2 vinaYu. 5/303/88 bhesajjakkhandhaka  3 cha.Ma. katakāle "kiṃ gaṇhissatha
@tātā"ti  4 cha.Ma. āharituṃ  5 cha.Ma.,i. paccāsīsāmi.  6 Ma. ābhatatelādīni.
@7 cha.Ma. yaṃ hatthakammaṃ, taṃ me dethāti  8 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
      Atha bhagavā kālasseva sarīrapaṭijagganaṃ katvā bhikkhusaṃghaparivuto piṇḍāya
carituṃ ātumānagarābhimukho pāyāsi. Manussā tassa ārocesuṃ "bhagavā gāmaṃ
piṇḍāya pavisati, tayā kassa yāgu paṭiyāditā"ti. So yathānivatthapāruteheva
tehi kāḷakakāsāvehi ekena hatthena dabbiñca kaṭacchuñca gahetvā brahmā
viya dakkhiṇajānumaṇḍalaṃ bhūmiyaṃ patiṭṭhapetvā vanditvā "paṭiggaṇhatu me bhante
bhagavā yāgun"ti āha.
      Tato "jānantāpi tathāgatā pucchantī"ti khandhake āgatanayena
bhagavā pucchitvā ca taṃ 1- sutvā ca taṃ vuḍḍhapabbajitaṃ vigarahitvā tasmiṃ vatthusmiṃ
akappiyasamādapanasikkhāpadañca, khurabhaṇḍapariharaṇasikkhāpadañcāti dve sikkhāpadāni
paññapetvā "bhikkhave anekakappakoṭiyo bhojanaṃ pariyesanteheva vītināmitā,
idaṃ pana tumhākaṃ akappiyaṃ adhammena uppannaṃ bhojanaṃ, imaṃ paribhuttānaṃ
anekāni attabhāvasatasahassāni 2- apāyesveva nibbattissanti, apetha mā
gaṇhitthā"ti 3- bhikkhācārābhimukho agamāsi. Ekabhikkhunāpi na kiñci gahitaṃ.
      Subhaddo anattamano hutvā ayaṃ "sabbaṃ jānāmī"ti āhiṇḍati,
sace na gahetukāmo pesetvā ārocetabbaṃ. Ayaṃ pakkāhāro nāma sabbaciraṃ
tiṭṭhanto sattāhamattaṃ tiṭṭheyya. Idañhi mama yāvajīvaṃ pariyattaṃ assa sabbaṃ
tena nāsitaṃ, ahitakāmo ayaṃ mayhanti bhagavati āghātaṃ bandhitvā dasabale
dharante kiñci vattuṃ nāsakkhi. Evaṃ kirassa ahosi "ayaṃ uccākulā
pabbajito mahāpuriso, sace kiñci vakkhāmi, mamaṃyeva 4- santajjessatī"ti. Svāyaṃ
ajja "parinibbuto bhagavā"ti sutvā laddhaassāso viya haṭṭhatuṭṭho evamāha.
      Thero taṃ sutvā hadaye pahāradānaṃ viya matthake patitasukkāsanī 5-
viya amaññi, dhammasaṃvego cassa uppajji. "sattāhamattaṃ parinibbuto bhagavā,
ajjāpi hissa. Suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ dharatiyeva, dukkhena bhagavatā āharitasāsane 6-
@Footnote: 1 cha.Ma., i. taṃ saddo na dissati. 2 cha.Ma. attabhāvasahassāni  3 cha.Ma., i. gaṇhathāti
@4 cha.Ma. maṃyeva.  5 cha.Ma. patitasukkhāsani  6 cha.Ma., i. ārādhitasāsane
Nāma evaṃ lahuṃ 1- mahantaṃ pāpakasaṭaṃ kaṇṭako uppanno, ayaṃ 2- kho panesa pāpo
vaḍḍhamāno aññepi evarūpe sahāye labhitvā sakkā sāsanaṃ osakkāpetun"ti.
Tato thero cintesi:-
      "sace kho panāhaṃ imaṃ mahallakaṃ idheva pilotikaṃ nivāsāpetvā
chārikāya sīsaṃ okirāpetvāpi nīharāpessāmi, manussā `samaṇassa gotamassa
sarīre dharamāneyeva sāvakā vivadantī"ti amhākaṃ dosaṃ dassessantīti adhivāsemi
tāva.
      Bhagavatā hi desito dhammo asaṅgahitapuppharāsisadiso. Tattha yathā
vātena pahaṭapupphāni yato vā tato vā gacchanti, evameva evarūpānaṃ
pāpapuggalānaṃ vasena gacchante gacchante kāle vinaye ekaṃ dve sikkhāpadāni
nassissanti, sutte eko dve pañhāvārā nassissanti, abhidhamme ekaṃ dve
bhūmantarāni nassissanti, evaṃ anukkamena mūle naṭṭhe pisācasadisā bhavissāma,
tasmā dhammavinayasaṅgahaṃ karissāma. Evañhi sati daḷhena 3- saṅgahitapupphāni viya
ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo niccalo bhavissati.
      Etadatthaṃ hi bhagavā mayhaṃ tīṇi gāvutāni paccuggamanaṃ akāsi, tīhi
ovādehi upasampadaṃ adāsi, kāyato apanetvā kāye cīvaraparivaṭṭanaṃ akāsi,
ākāse pāṇiṃ cāletvā candūpamapaṭipadaṃ kathento maṃ kāyasakkhiṃ katvā kathesi,
tikkhattuṃ sakalasāsanadāyajjaṃ paṭicchāpesi. Mādise bhikkhumhi tiṭṭhamāne ayaṃ pāpo
sāsane vuḍḍhiṃ mā alattha. Yāva adhammo na dippati, dhammo na paṭibāhiyati.
Avinayo na dippati, vinayo na paṭibāhiyati. Adhammavādino na balavanto honti,
dhammavādino na dubbalā honti. Avinayavādino na balavanto honti, vinayavādino
na dubbalā honti. Tāva dhammañca vinayañca saṅgāyissāmi, tato bhikkhū attano
attano pahonakaṃ gahetvā kappiyākappiyaṃ kathessanti. Athāyaṃ pāpo sayameva
niggahaṃ pāpuṇissati, puna sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkhissati, sāsanaṃ iddhañceva
phītañca bhavissatī"ti.
@Footnote: 1 cha.Ma. lahu  2 cha.Ma. alaṃ  3 cha.Ma. daḷhaṃ, i. daḷhasuttena.
      So evaṃ nāma mayhaṃ cittaṃ uppannanti kassaci anārocetvā
bhikkhusaṃghaṃ samassāsesi. Tena vuttaṃ "athakho āyasmā mahākassapo .pe. Netaṃ
ṭhānaṃ vijjatī"ti.
      [233] Citakanti vīsaratanasatikaṃ candanacitakaṃ. Āḷimpessāmāti aggiṃ
gāhāpessāma. Na sakkonti āḷimpetunti aṭṭhapi soḷasapi davattiṃsāpi janā
jālatthāya yamakayamakaukkāyo gahetvā tālapaṇṇehi 1- vījantā bhastāhi dhamantā
tāni tāni kāraṇāni karontāpi na sakkontiyeva aggiṃ gāhāpetuṃ. Devatānaṃ
adhippāyoti ettha tā kira devatā therassa upaṭṭhākadevatāva. Asītimahāsāvakesu
hi cittāni pasādetvā tesaṃ upaṭṭhākāni asītikulasahassāni sagge nibbattāni.
Atha 2- there cittaṃ pasādetvā sagge nibbattā devatā tasmiṃ samāgame theraṃ
adisvā "kuhiṃ nukho amhākaṃ kulūpakatthero"ti antarāmagge paṭipannaṃ disvā
"amhākaṃ kulūpakattherena avandite citako mā pajjalitthā"ti adhiṭṭhahiṃsu.
      Manussā taṃ sutvā "mahākassapo kira nāma bho bhikakhu pañcahi
bhikkhusatehi saddhiṃ `dasabalassa pāde vandissāmī'ti āgacchati. Tasmiṃ kira anāgate
citako na pajjalissati. Kīdiso bho so bhikkhu kāḷo odāto dīgho rasso,
evarūpe nāma bho bhikkhumhi ṭhite kiṃ dasabalassa parinibbānaṃ nāmā"ti keci
gandhamālādihatthā paṭipathaṃ gacchiṃsu. Keci vīthiyo vicittā katvā āgamanamaggaṃ
olokayamānā aṭṭhaṃsu.
      [234] Athakho āyasmā mahākassapo, yena kusinārāyaṃ .pe. Sirasā
vandīti thero kira citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā āvajjentova sallakkhesi "imasmiṃ
ṭhāne sīsaṃ, imasmiṃ ṭhāne pādā"ti. Tato pādānaṃ samīpe ṭhatvā abhiññāpādakaṃ
catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya 3- "arasahassapaṭimaṇḍitacakkalakkhaṇapatiṭṭhitā
dasabalassa pādā saddhiṃ kappāsapaṭalehi pañca dussayugasatāni suvaṇṇadoṇiṃ
candanacitakañca dvedhā katvā mayhaṃ uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhahantū"ti adhiṭṭhāsi.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. tālavaṇṭehi.  2 cha.Ma. tattha, i. tathā  3 cha.Ma. arāsahassa..,
Saha adhiṭṭhānacittena tāni pañcadussayugasatādīni 1- dvedhā katvā balāhakantarā
puṇṇacando viya pādā nikkhamiṃsu. Thero vikasitarattapadumasadise hatthe pasāretvā
suvaṇṇavaṇṇe satthu pāde yāva gopphakā daḷhaṃ gahetvā attano siravare
patiṭṭhāpesi. Tena vuttaṃ "pādato vivaritvā 2- bhagavato pāde sirasā vandī"ti.
      Mahājano taṃ acchariyaṃ disvā ekappahāreneva mahānādaṃ nadi,
gandhamālādīhi pūjetvā yathāruciṃ vandi. Evaṃ pana therena ca mahājanena ca tehi ca
pañcahi bhikkhusatehi vanditamatte puna adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Pakatiadhiṭṭhānavaseneva
therassa hatthato muñcitvā alattakavaṇṇāni bhagavato pādatalāni candanadāruādīsu
kiñci acāletvāva yathāṭhāne patiṭṭhahiṃsu, yathāṭhitāneva 3- ahesuṃ. Bhagavato hi
pādesu nikkhamantesu vā pavisantesu vā kappāsaaṃsu vā dussatantaṃ 4- vā telabindu
vā dārukkhandhaṃ vā ṭhānā calitaṃ nāma nāhosi. Sabbaṃ yathāṭhāne ṭhitameva
ahosi. Uṭṭhahitvā pana atthaṅgato cando viya suriyo viya 5- ca tathāgatassa
pādesu antarahitesu mahājano mahākanditaṃ kandi. Parinibbānakālato adhikataraṃ
kāruññamahosi.
      Sayameva bhagavato citako pajjalīti idaṃ pana kassaci pajjalāpetuṃ
vāyamantassa adassanavasena vuttaṃ. Devatānubhāvena panesa samantato
ekappahāreneva pajjali.
      [235] Sarīrāneva avasissiṃsūti pubbe ekasaṅghāṭena 6- ṭhitattā
sarīraṃ nāma ahosi. Idāni vippakiṇṇattā sarīrānīti vuttaṃ. Sumanamakulasadisā ca
dhotamuttāsadisā ca suvaṇṇacuṇṇasadisā 7- ca dhātuyo avasissiṃsūti attho.
Dīghāyukabuddhānañhi sarīraṃ suvaṇṇakkhandhasadisaṃ ekaghanameva 8- hoti. Bhagavā pana "ahaṃ
aciraṃ ṭhatvā parinibbāyāmi, mayhaṃ sāsanaṃ na tāva sabbattha vitthāritaṃ, tasmā
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. pañcadussayugasatāni.  2 cha.Ma.,i. pādato vivaritvāti pāṭho na dissati.
@3 cha.Ma. yathāṭhāne ṭhitāneva.   4 cha.Ma. dasikatantaṃ, i. dasātantu
@5 cha.Ma.,i. atthaṅgate cande viya sūriye viya  6 cha.Ma. ekagghanena
@7 cha.Ma.,i. suvaṇṇasadisā       8 cha.Ma. ekameva
Parinibbutassāpi me sāsapamattaṃpi dhātuṃ gahetvā attano attano vasanaṭṭhāne
cetiyaṃ katvā paricaranto mahājano saggaparāyano hotū"ti dhātūnaṃ vikiraṇaṃ
adhiṭṭhāsi. Katī panassa dhātuyo vippakiṇṇā, katī na vippakiṇṇāti. Catasso
dāṭhā, 1- dve akkhakā, uṇhīsanti imā satta dhātuyo na vippakiriṃsu, sesā
vippakiriṃsūti. Tattha sabbakhuddakā dhātu sāsapavījamattā ahosi, mahādhātu majjhe
bhinanataṇḍulamattā, atimahatī majjhe bhinnamuggamattāti. 2-
      Udakadhārāti aggabāhumattāpi jaṅghamattāpi tālakkhandhamattāpi udakadhārā
ākāsato patitvā nibbāpesi. Udakaṃ sālatopīti parivāretvā ṭhitasālarukkhe
sandhāyetaṃ vuttaṃ, tesaṃpi hi khandhantaraviṭapantarehi udakadhārā nikkhamitvā
nibbāpesuṃ. Bhagavato citako mahanto. Samantā paṭhaviṃ bhinditvāpi naṅgalasīsamattā
udakavaṭṭi phalikavaṭaṃsakasadisā uggantvā citakameva gaṇhāti. 3- Gandhodakenāti
suvaṇṇaghaṭe rajataghaṭe ca pūretvā pūretvā ābhatanānāgandhodakena. Nibbāpesunti
suvaṇṇamayarajatamayehi aṭṭhadaṇḍakehi vikiritvā candanacitakaṃ nibbāpesuṃ.
      Ettha ca citake jhāyamāne parivāretvā ṭhitasālarukkhānaṃ sākhantarehi
viṭapantarehi pattantarehi ca jālā uggacchanti, pattā 4- vā sākhā vā pupphā
vā daḍḍhā nāma natthi, kipīlikāpi makkaṭakāpi pāṇakāpi jālānaṃ antareneva
vicaranti. Ākāsato patitaudakadhārāsupi sālarukkhehi nikkhantaudakadhārāsupi paṭhaviṃ
bhinditvā nikkhantaudakadhārāsupi dhammatāva 5- pamāṇaṃ. Evaṃ citakaṃ nibbāpetvā
pana mallarājāno saṇṭhāgāre catujātiyagandhaparibhaṇḍaṃ kāretvā lājapañcamāni
pupphāni vikiritvā upari celavitānaṃ bandhitvā suvaṇṇatārakādīhi khacitvā tattha
gandhadāmamālādāmaratanadāmāni olambetvā saṇṭhāgārato yāva makuṭabandhanasaṅkhātā
sīsapasādhanamaṅgalasālā, tāva ubhohi passehi sāṇikilañjaparikkhepaṃ kāretvā upari
celavitānaṃ bandhitvā 6- suvaṇṇatārakādīhi khacitvā tatthapi gandhadāmamālādāmaratanadāmāni
olambetvā maṇidaṇḍavaṇṇehi 7- ca veḷūhi 8- ca
@Footnote: 1 ka. dāḍhā  2 i. bhinnamuggabījāti, khu. buddha. 33/28/548 dhātubhājanīyakathā (sayā)
@3 cha.Ma. gaṇhanti  4 cha.Ma., i. pattaṃ  5 cha.Ma., i. dhammakathāva
@6 cha.Ma., i. bandhāpetvā  7 i. maṇidaṇḍehi  8 cha.Ma. veṇūhi
Pañcavaṇṇadhaje ussāpetvā samantā dhajapaṭākā 1- parikkhipitvā sittasamaṭṭhāsu 2-
vīthīsu kadaliyo puṇṇaghaṭe ca ṭhapetvā daṇḍadīpikā jāletvā alaṅkatahatthikkhandhe
saha dhātūhi suvaṇṇadoṇiṃ ṭhapetvā mālāgandhādīhi pūjentā sādhukīḷikaṃ
kīḷantā antonagaraṃ pavesetvā saṇṭhāgāre sattaratanamayapallaṅke 3- ṭhapetvā
upari setacchattaṃ dhāresuṃ. Evaṃ katvā "athakho kosinārakā mallā bhagavato
sarīrāni sattāhaṃ saṇṭhāgāre sattipañjaraṃ karitvā"ti sabbaṃ veditabbaṃ.
      Tattha sattipañjaraṃ karitvāti sattihatthehi purisehi parikkhipāpetvā.
Dhanupākāranti paṭhamantāva hatthī kumbhena kumbhaṃ paharante parikkhipāpesuṃ, tato
asse gīvāya gīvaṃ paharante. Tato rathe āṇikoṭiyā āṇikoṭiṃ paharante. Tato
yodhe bāhunā bāhuṃ paharante. Tesaṃ pariyante koṭiyā koṭiṃ paharamānāni
dhanūni parikkhipāpesuṃ. Iti samantā yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ sattāhaṃ sannāhagavacchikaṃ
viya katvā ārakkhaṃ saṃvidahiṃsu. Taṃ sandhāya vuttaṃ "dhanupākāraṃ parikkhipāpetvā"ti.
      Kasmā pana te evamakaṃsūti. Ito purimesu hi dvīsu sattāhesu
te bhikkhusaṃghassa ṭhānanisajjokāsaṃ karontā khādanīyabhojanīyaṃ saṃvidahantā
sādhukīḷikāya okāsaṃ na labhiṃsūti. Tato nesaṃ ahosi "imaṃ sattāhaṃ sādhukīḷikaṃ
kīḷissāma, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ amhākaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā kocideva
āgantvāva dhātuyo gaṇheyya, tasmā ārakkhaṃ ṭhapetvā kīḷissāmā"ti. Tena
te evamakaṃsu.
                       Buddhasarīradhātuvibhajanavaṇṇanā
      [236] Assosi kho rājāti kathaṃ assosi. Paṭhamaṃyeva kirassa amaccā
sutvā cintayiṃsu "satthā nāma parinibbuto, na so sakkā puna āharituṃ.
Pothujjanikasaddhāya pana amhākaṃ raññā sadiso natthi, sace esa imināva
niyāmena suṇissati, hadayamassa phalissati. Rājā kho pana amhehi
@Footnote: 1 cha.Ma. vātapaṭākā  2 cha.Ma. susammaṭṭhāsu  3 cha.Ma., i. sarabhamayapallaṅke
Anurakkhitabbo"ti. Te tisso suvaṇṇadoṇiyo āharitvā catumadhurassa pūretvā rañño
santikaṃ gantvā etadavocuṃ "deva amhehi supinako diṭṭho, tassa paṭighātatthaṃ
tumhehi dukūladupaṭaṃ nivāsetvā yathā nāsāpuṭamattaṃ paññāyati, evaṃ catumadhuradoṇiyā
nipajjituṃ vaṭṭatī"ti. Rājā atthacarānaṃ amaccānaṃ vacanaṃ sutvā "evaṃ
hotu tātā"ti sampaṭicchitvā tathā akāsi.
      Atheko amacco alaṅkāraṃ omuñcitvā kese pakiriya yāya disāya
satthā parinibbuto, tadabhimukho hutvā añjaliṃ paggayha rājānaṃ āha "deva
maraṇato muccanakasatto nāma natthi, amhākaṃ āyuvaḍḍhano cetiyaṭṭhānaṃ puññakkhettaṃ
abhisekapīṭhako 1- so bhagavā satthā kusinārāyaṃ parinibbuto"ti. Rājā
sutvāva visaññī jāto catumadhuradoṇiyā usumaṃ muñci. Atha naṃ tato ukakhipitvā
dutiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ. So puna saññaṃ labhitvā "tātā kiṃ vadethā"ti
pucchi. "satthā mahārāja parinibbuto"ti. Rājā punapi visaññī jāto catumadhuradoṇiyā
usumaṃ muñci. Atha naṃ tatopi ukkhipitvā tatiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ.
So puna saññaṃ labhitvā "tātā kiṃ vadethā"ti pucchi. "satthā mahārāja
parinibbuto"ti. Rājā punapi visaññī jāto, atha naṃ ukkhipitvā nhāpetvā matthake
ghaṭehi udakaṃ āsiñciṃsu.
      Rājā saññaṃ labhitvā āsanā vuṭṭhāya gandhaparibhāvite maṇivaṇṇe
kese vikiritvā suvaṇṇaphalakavaṇṇāyaṃ piṭṭhiyaṃ pakiritvā pāṇinā uraṃ paharitvā
pavāḷaṅkuravaṇṇāhi suvaṭṭitaṅgulīhi suvaṇṇabimbisakavaṇṇaṃ uraṃ saṃsibbanto 2- viya
gahetvā paridevamāno ummattakavesena antaravīthiyaṃ otiṇṇo, so alaṅkata-
nāṭakaparivuto nagarato nikkhamma jīvakambavanaṃ gantvā yasmiṃ ṭhāne nisinnena
bhagavatā dhammo desito, taṃ oloketvā "bhagavā sabbaññū nanu imasmiṃ ṭhāne
nisīditvā dhammaṃ desayittha, sokasallaṃ me vinodayittha, tumhe mayhaṃ sokasallaṃ
nīharittha, ahaṃ tumhākaṃ 3- santikaṃ āgato 3- idāni pana me paṭivacanaṃ pi na detha
@Footnote: 1 cha.Ma. abhisekasiñcako, i. abhisekapīṭhikā  2 cha.Ma. sibbanto, i. saṃsinbento
@3-3 cha.Ma., i. tumhākaṃ saraṇaṃ gato.
Bhagavā"ti punappunaṃ paridevitvā "nanu bhagavā ahaṃ aññadā evarūpe kāle
`tumhe mahābhikkhusaṃghaparivārā jambūdīpatale cārikaṃ carathā'ti suṇomi, idāni
panāhaṃ tumhākaṃ ananurūpaṃ ayuttaṃ pavuttiṃ suṇomī"ti evamādīni ca vatvā
saṭṭhimattāhi gāthāhi bhagavato guṇaṃ anussaritvā cintesi "mama paridevena 1- na
sijjhati, dasabalassa dhātuyo āharāpessāmī"ti. Evaṃ assosi. Sutvā ca imissā
visaññibhāvādippavattiyā avasāne dūtaṃ pāhesi. Taṃ sandhāya athakho rājāti
ādi vuttaṃ.
      Tattha dūtaṃ pāhesīti dūtaṃ ca paṇṇaṃ ca pesesi. Pesetvā ca pana
"sace dassanti, sundaraṃ. No ce dassanti, āharaṇūpāyena āharissāmī"ti
caturaṅginīsenaṃ sannayhitvā sayaṃpi nikkhantoyeva. Yathā ca ajātasattu evaṃ
licchavīādayopi dūtaṃ pesetvā sayaṃpi caturaṅginiyā senāya nikkhamiṃsuyeva. Tattha
pāveyyakā sabbehipi āsannatarā kusinārato tigāvutantare nagare vasanti,
bhagavāpi pāvaṃ pavisitvā kusināraṃ gato. Atha kasmā paṭhamataraṃ na āgatāti ce.
Mahāparivārā pana te rājāno mahāparivāraṃ karontāva pacchato jātā.
      Te saṃghe gaṇe etadavocunti sabbepi te sattanagaravāsike āgantvā
"amhākaṃ dhātuyo vā dentu, yuddhaṃ vā"ti kusinārānagaraṃ parivāretvā ṭhite
"etaṃ bhagavā amhākaṃ gāmakkhette"ti paṭivacanamavocuṃ. Te rājāno 2- kira
evamāhaṃsu "na mayaṃ satthu sāsanaṃ pahiṇimhā, nāpi gantvā ānayimhā. Satthā
pana sayameva āgantvā sāsanaṃ pesetvā amhe pakkosāpesi. Tumhepi kho
pana yaṃ tumhākaṃ gāmakkhette ratanaṃ uppajjati, na taṃ amhākaṃ detha. Sadevake
ca loke buddharatanasamaṃ ratanaṃ nāma natthi, evarūpaṃ uttamaratanaṃ labhitvā mayaṃ na
dassāma. Na kho pana tumhehiyeva mātu thanato khīraṃ pītaṃ, amhehipi mātu thanato khīraṃ
pītaṃ. Na tumheyeva purisā, amhepi purisā. Hotū"ti aññamaññaṃ ahaṃkāraṃ katvā
sāsanapaṭisāsanaṃ pesenti, aññamaññaṃ mānagajjitaṃ gajjanti. Yuddhe pana sati
kosinārakānaṃyeva jayo abhavissa kasmā? yasmā dhātupūjanatthaṃ 3- āgatā devatā
@Footnote: 1 cha.Ma., i. parideviteneva  2 cha.Ma., i. ayaṃ pāṭho na dissati
@3 cha.Ma. dhātupāsanatthaṃ, i. dhātubosanatthaṃ.
Nesaṃ pakkhā ahesuṃ. Pāliyaṃ pana "bhagavā amhākaṃ gāmakkhette parinibbuto,
na mayaṃ dassāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgan"ti ettakameva āgataṃ.
      [237] Evaṃ vutte, doṇo brāhmaṇoti doṇabrāhmaṇo imaṃ
tesaṃ vivādaṃ sutvā "ete rājāno bhagavato parinibbutaṭṭhāne vivādaṃ karonti,
na kho panetaṃ paṭirūpaṃ, alaṃ iminā kalahena, vūpasamessāmi nan"ti. So gantvā
te saṃghe gaṇe etadavoca. Kiṃ avoca? unnatappadese ṭhatvā dvibhāṇavāraparimāṇaṃ
doṇagajjitaṃ nāma avoca. Tattha paṭhamabhāṇavāre tāva ekapadaṃpi te na jāniṃsu.
Dutiyabhāṇavārapariyosāne "ācariyassa viya bho saddo, ācariyassa viya bho
saddo"ti sabbe nīravā ahesuṃ. Jambūdīpatale kira kulaghare jāto 1- yebhuyyena
tassa na antevāsiko nāma natthi. Atha doṇo te attano vacanaṃ sutvā
nīrave tuṇhībhūte viditvā puna etadavoca "suṇantu bhonto"ti etaṃ gāthādvayaṃ
avoca.
      Tattha amhāka buddhoti amhākaṃ buddho. Ahu khantivādoti buddhabhūmiṃ
appatvāpi pāramiyo pūrento khantivāditāpasakāle dhammapālakumārakāle chaddanta-
hatthirājakāle bhūridattanāgarājakāle campeyyanāgarājakāle saṅkhapālanāgarāja-
kāle mahākapikāle aññesu ca bahūsu jātakesu paresu kopaṃ akatvā khantimeva
akāsi. Khantimeva vaṇṇayi. Kimaṅgaṃ pana etarahi iṭṭhāniṭaṭhesu tādilakkhaṇaṃ
patto, sabbathāpi amhākaṃ buddho khantivādo ahosi, tassa evaṃvidhassa. Na hi
sādhu, yaṃ uttamapuggalassa sarīrabhāge siya sampahāroti na hi sādhu, yanti na
hi sādhu ayaṃ. Sarīrabhāgeti sarīrabhāganimittaṃ, dhātukoṭṭhāsahetūti attho. Siya
sampahāroti āvudhasampahāro na sādhu siyāti vuttaṃ hoti.
      Sabbeva bhonto sahitāti sabbeva bhavanto sahitā hotha, mā
bhijjittha. Samaggāti kāyena ca vācāya ca ekasannipātā ekavacanā samaggā
hotha. Sammodamānāti cittenapi aññamaññaṃ sammodamānā hotha. Karomaṭṭhabhāgeti
bhagavato sarīrāni aṭṭha bhāge karoma. Cakkhumatoti pañcahi cakkhūhi cakkhumato
@Footnote: 1 cha.Ma. jātā
Buddhassa. Na kevalaṃ tumheyeva, pasannā bahujanopi pasanno, tesu ekopi
laddhuṃ ayutto nāma natthīti bahuṃ kāraṇaṃ vatvā saññāpesi.
      [238] Tesaṃ saṃghānaṃ gaṇānaṃ paṭissuṇitvāti tesaṃ tato tato
samāgatasaṃghānaṃ samāgatagaṇānaṃ paṭissuṇitvā. Bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṃ
suvibhattaṃ vibhajitvāti ettha ayamanukkamo:- doṇo kira tesaṃ paṭissuṇitvā
suvaṇṇadoṇiṃ vivarāpesi, rājāno āgantvā doṇiyaṃyeva ṭhitā suvaṇṇavaṇṇā
dhātuyo disvā "bhagavā sabbaññū pubbe mayaṃ tumhākaṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇa-
paṭimaṇḍitaṃ chabbaṇṇabuddharasmi khacitaṃ asītianubyañjanasamujjalitasobhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ
sarīraṃ addasāma, idāni pana suvaṇṇavaṇṇā dhātuyova avasiṭṭhā jātā, na
yuttamidaṃ bhagavā tumhākan"ti parideviṃsu.
      Brāhmaṇopi tasmiṃ samaye tesaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā dakkhiṇadāṭhaṃ 1-
gahetvā veṭhanantare 2- ṭhapesi, atha pacchā aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji, sabbāpi
dhātuyo pakatināḷiyā soḷasa nāḷiyo ahesuṃ, ekekanagaravāsino dve dve
nāḷiyo labhiṃsu.
      Brāhmaṇassa pana dhātuyo vibhajantasseva sakko devānamindo "kena
nu kho sadevakassa lokassa kaṅkhāchedanatthāya catusaccakathāya paccayabhūtā bhagavato
dakkhiṇadāṭhā gahitā"ti olokento "brāhmaṇena gahitā"ti disvā "brāhmaṇopi
dāṭhāya anucchavikaṃ sakkāraṃ kātuṃ na sakkhissati, gaṇhāmi nan"ti veṭhanantarato
gahetvā suvaṇṇacaṅkoṭake ṭhapetvā devalokaṃ netvā cuḷāmaṇicetiye
patiṭṭhapesi. Brāhmaṇopi dhātuyo vibhajitvā dāṭhaṃ apassanto corikāya gahitattā
"kena me dāṭhā gahitā"ti pucchituṃpi nāsakkhi. "nanu tayāva dhātuyo bhājitā,
kiṃ tvaṃ paṭhamaṃyeva attano dhātuyā atthibhāvaṃ na aññāsī"ti attani dosāropanaṃ
sampassanto "mayhaṃpi koṭṭhāsaṃ dethā"ti vattuṃ nāsakkhi. Tato "ayaṃpi suvaṇṇatumbo
dhātugatikova, yena tathāgatassa dhātuyo mitā, imassāhaṃ thūpaṃ karissāmī"ti
cintetvā imaṃ me bhonto tumbaṃ dentūti 3- āha. Pipphalivaniyā moriyāpi
ajātasattuādayo viya dūtaṃ pesetvā yuddhasajjāva nikkhamiṃsu.
@Footnote: 1 ka. dakkhiṇadāḍhaṃ evamuparipi  2 cha.Ma.,i. veṭhantare evamuparipi
@3 cha.Ma.,i. dadantūti.
                          Dhātuthūpapūjāvaṇṇanā
      [239] Rājagahe bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akāsīti kathaṃ
akāsi. Kusinārato yāva rājagahaṃ pañcavīsatiyojanāni, etthantare aṭṭhausabhavitthaṭaṃ
maggaṃ samatalaṃ kāretvā yādisaṃ mallarājāno makuṭabandhanassa ca saṇṭhāgārassa
ca antare pūjaṃ kāresuṃ. Tādisaṃ pañcavīsatiyojanepi magge pūjaṃ kāretvā
lokassa anukkaṇṭhanatthaṃ sabbattha antarāpaṇe pasāretvā suvaṇṇadoṇiyaṃ
pakkhittadhātuyo sattipañjarena parikkhipāpetvā attano vijite pañcayojanasataparimaṇḍale
manusse sannipātesi. 1- Te dhātuyo gahetvā kusinārato sādhukīḷikaṃ
kīḷantā nikkhamitvā yattha yattha suvaṇṇavaṇṇāni pupphāni passanti, tattha 2- tattha
sattiantare dhātuyo tāni gahetvā pūjenti. 2- Tesaṃ pupphānaṃ khīṇakāle
gacchanti, rathassa dhuraṭṭhānaṃ pacchimaṭṭhāne sampatte satta satta divase
sādhukīḷikaṃ kīḷanti. Evaṃ dhātuyo gahetvā āgacchantānaṃ satta vassāni
satta māsāni satta divasāni vītivattāni.
      Micchādiṭṭhikā "samaṇassa gotamassa parinibbutakālato paṭṭhāya
balakkārena sādhukīḷikāya 3- upaddūtamhā, 4- sabbe no kammantā naṭṭhā"ti
ujjhāyantā manaṃ padosetvā chaḷāsītisahassamattā apāye nibbattā. Khīṇāsavā
āvajjitvā "mahājanā manaṃ padosetvā apāye nibbattā"ti disvā "sakkaṃ
devarājānaṃ dhātuāharaṇūpāyaṃ kāressāmā"ti tassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ
ārocetvā "dhātuāharaṇūpāyaṃ karohi mahārājā"ti āhaṃsu. Sakko āha "bhante
puthujjano nāma ajātasattunā samo saddho natthi, na so mama vacanaṃ karissati,
apica kho mārabhiṃsakasadisaṃ 5- vibhiṃsanakaṃ dassayissāmi, 5- mahāsaddaṃ sāvessāmi,
yakkhaggāhakhipanakaābādhike 6- karissāmi, tumhe `amanussā mahārāja kupitā khippaṃ
dhātuyo āharāpethā'ti vadeyyātha, evaṃ so āharāpessatī"ti. Atha kho sakko
taṃ sabbaṃ akāsi.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. sannipātāpesi  2-2 cha.Ma. tattha tattha dhātuyo sattiantare ṭhapetvā
@  pūjaṃ akaṃsu.  3 cha.Ma. sādhukīḷitāya  4 cha.Ma. upaddutamha
@5-5 cha.Ma. māravibhiṃsakasadisaṃ vibhiṃsakaṃ dassessāmi  6 cha.Ma. yakkhagāhakakhipitakaarocake.
      Therāpi rājānaṃ upasaṅkamitvā "mahārāja amanussā kupitā, dhātuyo
āharāpehī"ti bhaṇiṃsu. Rājā "na tāva bhante mayhaṃ cittaṃ tusati, evaṃ santepi
āharantū"ti āha. Sattame divase dhātuyo āhariṃsu. Evaṃ āgatā 1- dhātuyo
gahetvā rājagahe thūpañca mahañca akāsi. Itarepi attano attano balānurūpena
haritvā sakasakaṭṭhānesu thūpañca mahañca akaṃsu.
      [240] Evametaṃ bhūtapubbanti evametaṃ dhātuvibhajanaṃ ceva dasathūpa-
karaṇañca jambūdīpe bhūtapubbanti. Pacchā saṅgītikārakā āhaṃsu. Evaṃ patiṭṭhitesu
pana thūpesu mahākassapatthero dhātūnaṃ antarāyaṃ disvā rājānaṃ ajātasattuṃ
upasaṅkamitvā "mahārāja evaṃ 2- dhātunidhānaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti āha. Sādhu bhante
nidhānakammaṃ tāva mama hotu, sesadhātuyo pana kathaṃ āharāmīti. Na mahārāja
dhātuāharaṇaṃ tuyhaṃ bhāro, amhākaṃ bhāroti, sādhu bhante tumhe dhātuyo āharatha,
ahaṃ nidhānaṃ 3- karissāmīti. Thero tesaṃ tesaṃ rājakulānaṃ paṭicaraṇamattameva ṭhapetvā
sesadhātuyo āhari. Rāmagāme pana dhātuyo nāgā pariggaṇhiṃsu, tāsaṃ antarāyo
natthi. "anāgate kāle laṅkādīpe mahāvihāre mahācetiyamhi nidahissantī"ti
tā anāharitvā sesehi sattahi nagarehi āharitvā rājagahassa pācīnadakkhiṇadisābhāge
ṭhapetvā "imasmiṃ ṭhāne yo pāsāṇo atthi, so antaradhāyatu, paṃsu
suvisuddhā hotu, udakaṃ mā uṭaṭhahatū"ti adhiṭṭhāsi.
      Rājā taṃ ṭhānaṃ khaṇāpetvā tato uddhaṭapaṃsunā iṭṭhakā kāretvā
asītimahāsāvakānaṃ cetiyāni kāreti. "idha rājā kiṃ kāretī"ti pucchantānaṃpi
"mahāsāvakānaṃ cetiyānī"ti vadanti, na koci dhātunidhānabhāvaṃ jānāti.
Asītihatthagambhīre pana tasmiṃ padese jāte heṭṭhā lohasantharaṃ santharāpetvā
tattha thūpārāme cetiyagharappamāṇaṃ tambalohamayaṃ gehaṃ kārāpetvā aṭṭha aṭṭha
haricandanādimaye karaṇḍe ca thūpe ca kārāpesi. Atha bhagavato dhātuyo haricandanakaraṇḍe
pakkhipitvā taṃ haricandanakaraṇḍampi aññasmiṃ haricandanakaraṇḍe pakkhipitvā 4-
@Footnote: 1 cha.Ma., i. āhatā.  2 cha.Ma., i. ekaṃ.
@3 cha.Ma. dhātunidhānaṃ.    4 cha.Ma., i. ayaṃ pāṭho na dissati.
Tampi aññasminti evaṃ aṭṭha haricandanakaraṇḍe ekato katvā eteneva
upāyena te aṭṭha karaṇḍe aṭṭhasu haricandanathūpesu, aṭṭha haricandanthūpe aṭṭhasu
lohitacandanakaraṇḍesu, aṭṭha lohitacandanakaraṇḍe aṭṭhasu lohitacandanathūpesu,
aṭṭha lohitacandanathūpe aṭṭhasu dantakaraṇḍesu, aṭṭha dantakaraṇḍe aṭṭhasu
dantathūpesu, aṭṭha dantathūpe aṭṭhasu sabbaratanakaraṇḍesu, aṭṭha sabbaratanakaraṇḍe
aṭṭhasu sabbaratanathūpesu, aṭṭha sabbaratanathūpe aṭṭhasu suvaṇṇakaraṇḍesu, aṭṭha
suvaṇṇakaraṇḍe aṭṭhasu suvaṇṇathūpesu, aṭṭha suvaṇṇathūpe aṭṭhasu rajatakaraṇḍesu,
aṭṭha rajatakaraṇḍe aṭṭhasu rajatathūpesu, aṭṭha rajatathūpe aṭṭhasu maṇikaraṇḍesu,
aṭṭha maṇikaraṇḍe aṭṭhasu maṇithūpesu, aṭṭha maṇithūpe aṭṭhasu lohitaṅgakaraṇḍesu, 1-
aṭṭha lohitaṅgakaraṇḍe aṭṭhasu lohitaṅgathūpesu, aṭṭha lohitaṅgathūpe aṭṭhasu
masāragallakaraṇḍesu, aṭṭha masāragallakaraṇḍe aṭṭhasu masāragallathūpesu, aṭṭha
masāragallathūpe aṭṭhasu phalikamayakaraṇḍesu, aṭṭha phalikamayakaraṇḍe aṭṭhasu phalikamayathūpesu
pakkhipi.
      Sabbesaṃ uparimaṃ phalikacetiyaṃ thūpārāme cetiyappamāṇaṃ ahosi, tassa
upari sabbaratanamayaṃ gehaṃ kāresi, tassa upari suvaṇṇamayaṃ, tassa upari rajatamayaṃ,
tassa upari tambalohamayaṃ gehaṃ ahosi. 2- Tattha sabbaratanamayaṃ vālikaṃ okiritvā
jalajathalajapupphānaṃ sahassāni vippakiritvā aḍḍhacchaṭṭhāni jātakasatāni asītimahāthere
suddhodanamahārājānaṃ mahāmāyādeviṃ satta sahajāteti sabbāni tāni
suvaṇṇamayāneva kāresi. Pañcapañcasate suvaṇṇarajatamaye puṇṇaghaṭe ṭhapāpesi,
pañca suvaṇṇadhajasate ussāpesi. Pañcasate suvaṇṇadīpe pañcasate rajatadīpe
kāretvā sugandhatelassa pūretvā tesu dukūlavaṭṭiyo ṭhapesi.
      Athāyasmā mahākassapo "mālā mā milāyantu. Gandhā mā vinassantu,
dīpā mā vijjhāyantū"ti adhiṭṭhahitvā suvaṇṇapaṭe akkharāni chindāpesi:-
      "anāgatepi 3- yadā asoko nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā
asoko dhammarājā bhavissati, so imā dhātuyo vitthārikā karissatī"ti.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. lohitaṅkakaraṇḍesu. evamuparipi.  2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati,
@  i. akāsi.   3 cha.Ma.,i. anāgate piyadāso.
      Rājā sabbapasādhanehi pūjetvā ādito paṭṭhāya dvāraṃ pidahanto
nikkhami, so tambalohadvāraṃ pidahitvā āviñjanarajjuyaṃ kuñcikamuddikaṃ bandhitvā
tattheva mahantaṃ maṇikhaṇḍaṃ ṭhapesi "anāgate daliddarājā imaṃ maṇiṃ gahetvā
dhātūnaṃ sakkāraṃ karotū"ti akkharaṃ chindāpesi.
      Sakko devarājā vissakammaṃ 1- āmantetvā "tāta ajātasattunā
dhātunidhānaṃ kataṃ, tattha 2- ārakkhaṃ paṭṭhapehī"ti pahiṇi, so āgantvā
vāḷasaṅghāṭayantaṃ yojesi, kaṭṭharūpakāni tasmiṃ dhātugabbhe phalikavaṇṇakhagge gahetvā
vātasadisena vegena anupariyāyanti 3- yantaṃ yojetvā ekāyaeva āṇiyā
bandhitvā samantato giñjakāvasathākārena silāparikkhepaṃ katvā upari ekāya
pidahitvā paṃsuṃ pakkhipitvā bhūmiṃ samaṃ katvā tassa upari pāsāṇathūpaṃ patiṭṭhapesi.
Evaṃ pariniṭṭhite 4- dhātunidhāne yāvatāyukaṃ ṭhatvā theropi parinibbuto, rājāpi
yathākammaṃ gato, tepi manussā kālakatā.
      Aparabhāgepi yadā asokakumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma
dhammarājā hutvā tā dhātuyo gahetvā jambūdīpe vitthārikā akāsi. Kathaṃ? so
nigrodhasāmaṇeraṃ nissāya sāsane laddhappasādo caturāsīti vihārasahassāni
kāretvā bhikkhusaṃghaṃ pucchi "bhante mayā caturāsīti vihārasahassāni kāritāni.
Dhātuyo kuto labhissāmī"ti. "mahārāja `dhātunidhānaṃ nāma atthī'ti suṇoma, na
pana paññāyati asukasmiṃ ṭhāne"ti. Rājā rājagahe cetiyaṃ bhindāpetvā dhātuṃ
apassanto puna paṭipākatikaṃ kāretvā bhikkhū bhikkhuniyo upāsake upāsikāyoti
catasso parisā gahetvā vesāliṃ gato. Tatrāpi alabhitvā kapilavatthuṃ. Tatrāpi
alabhitvā rāmagāmaṃ gato. Rāmagāme nāgā cetiyaṃ bhindituṃ na adaṃsu. Cetiye
nipatitakuddālo khaṇḍākhaṇḍaṃ hoti. Evaṃ tatrāpi alabhitvā allakappaṃ veṭṭhadīpaṃ
pāvaṃ kusināranti sabbattha cetiyāni bhinditvā dhātuṃ alabhitvāva paṭipākatikāni
@Footnote: 1 Ma. visukammaṃ.   2 cha.Ma.,i. ettha.   3 cha.Ma.,i. anupariyāyantaṃ.
@4 cha.Ma.,i. niṭṭhite.
Katvā puna rājagahaṃ gantvā catasso parisā sannipātetvā "atthi kenaci
sutapubbaṃ `asukaṭṭhāne nāma dhātunidhānan"ti pucchi.
      Tatreko vīsavassasatiko thero "asukaṭṭhāne dhātunidhānan"ti na
jānāmi, mayhaṃ pana pitā mahāthero maṃ sattavassakāle mālācaṅkoṭakaṃ gāhāpetvā
"ehi sāmaṇera asukagacchantare pāsāṇathūpo atthi, tattha gacchāmā"ti gantvā
pūjetvā "imaṃ ṭhānaṃ upadhāretuṃ vaṭṭati sāmaṇerā"ti āha. Ahaṃ ettakaṃ
jānāmi mahārājā"ti āha. Rājā "etadeva ṭhānan"ti vatvā gacche hāretvā
pāsāṇathūpañca paṃsuṃ ca apanetvā heṭṭhā sudhābhūmiṃ addasa. Tato sudhā 1- ca
iṭṭhakāyo ca hāretvā anupupbena pariveṇaṃ oruyha sattaratanavālikaṃ asihatthāni
ca kaṭṭharūpakāni samparivattantāni addasa. So yakkhadāsake pakkosāpetvā
balikammaṃ kāretvāpi neva antaṃ na koṭiṃ passanto devatāyo 2- namassamāno
"ahaṃ imā dhātuyo gahetvā caturāsītiyā vihārasahassesu nidahitvā sakkāraṃ
karomi, mā me devatā antarāyaṃ karontū"ti āha.
      Sakko devarājā cārikaṃ caranto taṃ disvā vissakammaṃ āmantesi
"tāta asoko dhammarājā `dhātuyo nīharissāmī"ti pariveṇaṃ otiṇṇo, gantvā
kaṭṭharūpakāni hārehī"ti. So pañcacūḷagāmadārakavesena gantvā rañño purato
dhanuhattho ṭhatvā "harāmi mahārājā"ti āha. "hara tātā"ti saraṃ gahetvā sandhimhiyeva
vijjhi, sabbaṃ vippakiriyittha. Atha rājā āviñjane bandhaṃ kuñcikamuddikaṃ
gaṇhitvā 3- maṇikhaṇḍaṃ 4- passi. "anāgate daliddarājā imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ
sakkāraṃ karotū"ti puna akkharāni disvā kujjhitvā "mādisaṃ nāma rājānaṃ
daliddarājāti vattuṃ ayuttan"ti punappunaṃ ghaṭetvā dvāraṃ vivarāpetvā antogehaṃ
paviṭṭho.
      Aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ upari āropitadīpā tatheva
jalanti, nīluppalapupphāni taṃkhaṇaṃ āharitvā āropitāni viya, pupphasanthāro taṃkhaṇaṃ
santhaṭo viya, gandhā taṃ muhuttaṃ pisetvā ṭhapitā viya. Rājā suvaṇṇapaṭaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. sudhaṃ.  2 cha.Ma. devatānaṃ, i. devatā  3 cha.Ma.,i. gaṇhi,
@4 cha.Ma. maṇikkhandhaṃ
Gahetvā "anāgatepi yadā asoko nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko
nāma dhammarājā bhavissati, so imā dhātuyo vitthārikā karissatī"ti vācetvā
"diṭṭho bho ahaṃ ayyena mahākassapattherenā"ti vatvā vāmahatthaṃ ābhujitvā
dakkhiṇahatthena apphoṭesi. So tasmiṃ ṭhāne paricaraṇadhātumattameva ṭhapetvā sesā
dhātuyo sabbā 1- gahetvā dhātugehaṃ pubbe pidahitanayeneva pidahitvā sabbaṃ
yathāpātikameva katvā upari pāsāṇacetiyaṃ patiṭṭhāpetvā caturāsītiyā vihārasahassesu
dhātuyo patiṭṭhapetvā mahāthere vanditvā pucchi "dāyādomhi bhante
buddhasāsane"ti. Kissa dāyādo tvaṃ mahārāja, bāhirako tvaṃ sāsanassāti.
Bhante channavutikoṭidhanaṃ visajjetvā caturāsīti vihārasahassāni kāretvā ahaṃ
na dāyādo, añño ko dāyādoti, paccayadāyako nāma tvaṃ mahārāja. Yo
pana attano puttañca dhītarañca pabbājeti, ayaṃ sāsanassa 2- dāyādo nāmāti.
So puttañca dhītarañca pabbājesi. Atha naṃ therā āhaṃsu "idāni mahārāja
sāsane dāyādosī"ti.
      Evametaṃ bhūtapubbanti evaṃ etaṃ atīte dhātunidhānaṃpi jambūdīpatale
bhūtapubbanti tatiyasaṅgītikārakāpi imaṃ padaṃ ṭhapayiṃsu.
      [240] Aṭṭhadoṇaṃ cakkhumato sarīranti ādigāthāyo pana tāmbapaṇṇidīpatherehi
vuttāti.
                    Mahāparinibbānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         ---------------
@Footnote: 1 cha.Ma., i. ayaṃ pāṭho na dissati.  2 cha.Ma., i. sāsane.



             The Pali Atthakatha in Roman Book 5 page 115-224. http://www.84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=5&A=2965              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://www.84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=5&A=2965              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://www.84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=10&i=67              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://www.84000.org/tipitaka/read/r.php?B=10&A=1888              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://www.84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=10&A=1767              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://www.84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=10&A=1767              Contents of The Tipitaka Volume 10 http://www.84000.org/tipitaka/read/?index_10

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com