บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
Suttantapiṭake aṅguttaranikāyassa dutiyo bhāgo ------- catukkanipāto namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Paṭhamapaṇṇāsako bhaṇḍagāmavaggo paṭhamo [1] Evamme sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati bhaṇḍagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca catunnaṃ bhikkhave dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca katamesaṃ catunnaṃ ariyassa bhikkhave sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca ariyassa bhikkhave samādhissa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca ariyāya bhikkhave paññāya ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca ariyāya bhikkhave vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva Tumhākañca tayidaṃ bhikkhave ariyaṃ sīlaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ ariyo samādhi anubuddho paṭividdho ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā ariyā vimutti anubuddhā paṭividdhā ucchinnā bhavataṇhā khīṇā bhavanettī natthidāni punabbhavoti . idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā sīlasamādhipaññā ca vimutti ca anuttarā anubuddhā ime dhammā gotamena yasassinā. Iti buddho abhiññāya dhammamakkhāsi bhikkhunaṃ dukkhassantakaro satthā cakkhumā parinibbutoti. [2] Catūhi bhikkhave dhammehi asamannāgato imasmā dhammavinayā papatitoti vuccati katamehi catūhi ariyena bhikkhave sīlena asamannāgato imasmā dhammavinayā papatitoti vuccati ariyena bhikkhave samādhinā asamannāgato imasmā dhammavinayā papatitoti vuccati ariyāya bhikkhave paññāya asamannāgato imasmā dhammavinayā papatitoti vuccati ariyāya bhikkhave vimuttiyā asamannāgato imasmā dhammavinayā papatitoti vuccati imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi asamannāgato imasmā dhammavinayā papatitoti vuccati. {2.1} Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato imasmā dhammavinayā apapatitoti 1- vuccati katamehi catūhi ariyena bhikkhave sīlena samannāgato imasmā dhammavinayā apapatitoti vuccati ariyena bhikkhave samādhinā @Footnote: 1 Po. Ma. appapatitoti. ito paraṃ īdisameva. Samannāgato imasmā dhammavinayā apapatitoti vuccati ariyāya bhikkhave paññāya samannāgato imasmā dhammavinayā apapatitoti vuccati ariyāya bhikkhave vimuttiyā samannāgato imasmā dhammavinayā apapatitoti vuccati imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato imasmā dhammavinayā apapatitoti vuccatīti. Cutā patanti patitā giddhā ca punarāgatā katakiccaṃ rataṃrammaṃ sukhenānvāgataṃ sukhanti. [3] Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo [1]- viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati katamehi catūhi ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati. {3.1} Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto 2- sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavati katamehi catūhi anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ca. ito paraṃ īdisameva . 2 Ma. viyatto. Bhāsati anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti imehi kho bhikkhave catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavatīti. Yo nindiyaṃ pasaṃsati taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo vicināti mukhena so kaliṃ kalinā tena sukhaṃ na vindati. Appamatto ayaṃ kali yo akkhesu dhanaparājayo sabbassāpi sahāpi attanā ayameva mahattaro 1- kali yo sugatesu manaṃ padosaye sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ chattiṃsati pañca ca abbudāni yamarīyaṃ 2- garahiya nirayaṃ upeti vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakanti. [4] Catūsu bhikkhave micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati katamesu catūsu mātari bhikkhave micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati pitari bhikkhave micchāpaṭipajjamāno .pe. @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. mahantataro . 2 Ma. Yu. yamariyagarahī. Tathāgate bhikkhave micchāpaṭipajjamāno .pe. tathāgatasāvake bhikkhave micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati imesu kho bhikkhave catūsu micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati. {4.1} Catūsu bhikkhave [1]- sammāpaṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavati katamesu catūsu mātari bhikkhave sammāpaṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavati pitari bhikkhave sammāpaṭipajjamāno .pe. Tathāgate bhikkhave sammāpaṭipajjamāno .pe. tathāgatasāvake bhikkhave sammāpaṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavati imesu kho bhikkhave catūsu sammāpaṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavatīti. Mātari pitari cāpi yo micchāpaṭipajjati tathāgate ca 2- sambuddhe athavā tassa sāvake @Footnote: 1 Po. dhammesu . 2 Po. Ma. Yu. vā. Bahuñca so pasavati apuññaṃ tādiso naro. Tāya [1]- adhammacariyāya mātāpitūsu paṇḍitā idheva naṃ garahanti peccāpāyañca gacchati. Mātari pitari cāpi yo sammāpaṭipajjati tathāgate ca 2- sambuddhe athavā tassa sāvake bahuñca so pasavati puññaṃpi 3- tādiso naro. Tāya [4]- dhammacariyāya mātāpitūsu paṇḍitā idheva naṃ pasaṃsanti pecca sagge pamodatīti. [5] Cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame cattāro anusotagāmī puggalo paṭisotagāmī puggalo ṭhitatto puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. {5.1} Katamo ca bhikkhave anusotagāmī puggalo idha bhikkhave ekacco puggalo kāme ca paṭisevati pāpañca kammaṃ karoti ayaṃ vuccati bhikkhave anusotagāmī puggalo. {5.2} Katamo ca bhikkhave paṭisotagāmī puggalo idha bhikkhave ekacco puggalo kāme ca na paṭisevati pāpañca kammaṃ na karoti sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukhopi rudamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati ayaṃ vuccati bhikkhave paṭisotagāmī puggalo. {5.3} Katamo ca bhikkhave ṭhitatto puggalo idha bhikkhave ekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ @Footnote: 1 Ma. naṃ . 2 Po. Ma. Yu. vā 3 Ma. Yu. puññaṃ etādiso naro . 4 Ma. Yu. naṃ. Parikkhayā opapātiko hoti tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayaṃ vuccati bhikkhave ṭhitatto puggalo. {5.4} Katamo ca bhikkhave puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo idha bhikkhave ekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo . ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. Yekeci kāmesu asaññatā janā avītarāgā idha kāmabhogino punappunaṃ jātijarūpagā hi te 1- taṇhādhipannā anusotagāmino. Tasmā hi dhīro idhupaṭṭhitāsati kāme ca pāpe ca asevamāno sahāpi dukkhena jaheyya kāme paṭisotagāmīti tamāhu puggalaṃ. Yo ve kilesāni pahāya pañca paripuṇṇasekho aparihānadhammo cetovasippatto samāhitindriyo sa ve ṭhitattoti naro pavuccati. @Footnote: 1 Ma. Yu. jātijarūpagāmī te. Paroparā yassa samecca dhammā vidhūpitā atthagatā na santi sa 1- vedagū vusitabrahmacariyo lokantagū pāragatoti vuccatīti. [6] Cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame cattāro appassuto sutena anupapanno appassuto sutena upapanno bahussuto sutena anupapanno bahussuto sutena upapanno. {6.1} Kathañca bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena anupapanno idha bhikkhave ekaccassa puggalassa appakaṃ sutaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ so tassa appakassa sutassa na atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti evaṃ kho bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena anupapanno. {6.2} Kathañca bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena upapanno idha bhikkhave ekaccassa puggalassa appakaṃ sutaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ .pe. Vedallaṃ so tassa appakassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti evaṃ kho bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena upapanno. {6.3} Kathañca bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena anupapanno idha bhikkhave ekaccassa puggalassa bahuṃ sutaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ .pe. vedallaṃ so tassa bahukassa sutassa na atthamaññāya @Footnote: 1 Ma. sa ve muni. Dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti evaṃ kho bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena anupapanno. {6.4} Kathañca bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena upapanno idha bhikkhave ekaccassa puggalassa bahuṃ sutaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ so tassa bahukassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti evaṃ kho bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena upapanno. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. Appassutopi ce hoti sīlesu asamāhito ubhayena naṃ garahanti sīlato ca sutena ca. Appassutopi ce hoti sīlesu susamāhito sīlato naṃ pasaṃsanti nāssa sampajjate sutaṃ. Bahussutopi ce hoti sīlesu asamāhito sīlato naṃ garahanti tassa sampajjate sutaṃ. Bahussutopi ce hoti sīlesu susamāhito ubhayena naṃ pasaṃsanti sīlato ca sutena ca. Bahussutaṃ dhammadharaṃ sappaññaṃ buddhasāvakaṃ nekkhaṃ jambonadasseva ko taṃ ninditumarahati devāpi naṃ pasaṃsanti brahmunāpi pasaṃsitoti. [7] Cattārome bhikkhave viyattā vinītā visāradā bahussutā Dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā saṅghaṃ sobhenti katame cattāro idha bhikkhave bhikkhu viyatto vinīto visārado bahussuto dhammadharo dhammānudhammapaṭipanno saṅghaṃ sobheti . bhikkhunī bhikkhave .pe. Upāsako bhikkhave .pe. upāsikā bhikkhave viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā saṅghaṃ sobheti . ime kho bhikkhave cattāro viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā saṅghaṃ sobhentīti. Yo hoti byatto ca visārado ca bahussuto dhammadharo ca hoti dhammassa hoti anudhammacārī sa tādiso vuccati saṅghasobhano. Bhikkhu ca sīlasampanno bhikkhunī ca bahussutā upāsako ca yo saddho yā ca saddhā upāsikā ete kho saṅghaṃ sobhenti ete hi saṅghasobhanāti. [8] Cattārīmāni bhikkhave tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti katamāni cattāri sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhāti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ bhikkhave na Samanupassāmi etaṃpahaṃ bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. {8.1} Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇāti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi etaṃpahaṃ bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. {8.2} Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi etaṃpahaṃ bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. {8.3} Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyati takkarassa sammādukkhakkhayāyāti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi etaṃpahaṃ bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi . imāni kho bhikkhave cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavattetīti. Yekecime vādapathā puthussitā Yannissitā samaṇabrāhmaṇā ca tathāgataṃ patvā na te bhavanti visāradaṃ vādapathātivattaṃ 1- yo dhammacakkaṃ abhibhuyya kevalaṃ 2- pavattayī sabbabhutānukampī taṃ tādisaṃ devamanussaseṭṭhaṃ sattā namassanti bhavassa pāragunti. [9] Cattārome bhikkhave taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati katame cattāro cīvarahetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati piṇḍapātahetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati senāsanahetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati itibhavābhavahetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati ime kho bhikkhave cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatīti. Taṇhādutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati. Etamādīnavaṃ ñatvā taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbajeti. @Footnote: 1 Yu. vādapathātivuttaṃ . 2 kevalītipi. [10] Cattārome bhikkhave yogā katame cattāro kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo . katamo ca bhikkhave kāmayogo idha bhikkhave ekacco kāmānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti tassa kāmānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandi kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmajjhosānaṃ kāmataṇhā sānuseti ayaṃ vuccati bhikkhave kāmayogo. Iti kāmayogo. {10.1} Bhavayogo ca kathaṃ hoti idha bhikkhave ekacco bhavānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti tassa bhavānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandi bhavasineho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariḷāho bhavajjhosānaṃ bhavataṇhā sānuseti ayaṃ vuccati bhikkhave bhavayogo. Iti kāmayogo bhavayogo. {10.2} Diṭṭhiyogo ca kathaṃ hoti idha bhikkhave ekacco diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti tassa diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānato yo diṭṭhīsu diṭṭhirāgo diṭṭhinandi diṭṭhisineho diṭṭhimucchā diṭṭhipipāsā diṭṭhipariḷāho diṭṭhijjhosānaṃ diṭṭhitaṇhā sānuseti ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhiyogo. Iti kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo. {10.3} Avijjāyogo ca kathaṃ hoti idha bhikkhave ekacco channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti tassa channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā aññāṇaṃ sānuseti ayaṃ vuccati bhikkhave avijjāyogo . Iti kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo . sampayutto 1- pāpakehi akusalehi dhammehi saṅkilesikehi ponobbhavikehi sadarehi dukkhavipākehi āyatiṃjātijarāmaraṇikehi tasmā ayogakkhemīti vuccati ime kho bhikkhave cattāro yogā. {10.4} Cattārome bhikkhave visaṃyogā katame cattāro kāmayogavisaṃyogo bhavayogavisaṃyogo diṭṭhiyogavisaṃyogo avijjāyogavisaṃyogo . katamo ca bhikkhave kāmayogavisaṃyogo idha bhikkhave ekacco kāmānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti tassa kāmānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandi kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmajjhosānaṃ kāmataṇhā sā nānuseti ayaṃ vuccati bhikkhave kāmayogavisaṃyogo . Iti kāmayogavisaṃyogo. {10.5} Bhavayogavisaṃyogo ca kathaṃ hoti idha bhikkhave ekacco bhavānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti tassa bhavānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca @Footnote: 1 Ma. Yu. saṃyutto. Nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandi bhavasineho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariḷāho bhavajjhosānaṃ bhavataṇhā sā nānuseti ayaṃ vuccati bhikkhave bhavayogavisaṃyogo . Iti kāmayogavisaṃyogo bhavayogavisaṃyogo. {10.6} Diṭṭhiyogavisaṃyogo ca kathaṃ hoti idha bhikkhave ekacco diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti tassa diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānato yo diṭṭhīsu diṭṭhirāgo diṭṭhinandi diṭṭhisineho diṭṭhimucchā diṭṭhipipāsā diṭṭhipariḷāho diṭṭhijjhosānaṃ diṭṭhitaṇhā sā nānuseti ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhiyogavisaṃyogo . iti kāmayogavisaṃyogo bhavayogavisaṃyogo diṭṭhiyogavisaṃyogo. {10.7} Avijjāyogavisaṃyogo ca kathaṃ hoti idha bhikkhave ekacco channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti tassa channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā aññāṇaṃ sā nānuseti ayaṃ vuccati bhikkhave avijjāyogavisaṃyogo . Iti kāmayogavisaṃyogo bhavayogavisaṃyogo diṭṭhiyogavisaṃyogo avijjāyogavisaṃyogo . visaṃyutto pāpakehi akusalehi dhammehi saṅkilesikehi ponobbhavikehi sadarehi dukkhavipākehi āyatiṃjātijarāmaraṇikehi tasmā yogakkhemīti vuccati . ime kho bhikkhave cattāro visaṃyogāti. Kāmayogena saṃyuttā bhavayogena cūbhayaṃ diṭṭhiyogena saṃyuttā avijjāya purakkhatā sattā gacchanti saṃsāraṃ jātimaraṇagāmino. Ye ca kāme pariññāya bhavayogañca sabbaso diṭṭhiyogaṃ samūhacca avijjañca virājayaṃ sabbayogavisaṃyuttā te ve yogātigā 1- munīti. Bhaṇḍagāmavaggo paṭhamo tassuddānaṃ anubuddhaṃ papatitaṃ dvekhataṃ anusotapañcamaṃ appassuto ca sobhenti (vesārajjaṃ) taṇhāyogena te dasāti. ---------The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 21 page 1-16. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=21&item=1&items=10 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=21&item=1&items=10&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=21&item=1&items=10 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=21&item=1&items=10 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=21&i=1 Contents of The Tipitaka Volume 21 https://84000.org/tipitaka/read/?index_21 https://84000.org/tipitaka/english/?index_21
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]