บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
Catutthasikkhāpadaṃ [284] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṃ vācenti . upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṃ vācessanti upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. saccaṃ kira tumhe bhikkhave upāsake padaso dhammaṃ vācetha upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharantīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā upāsake padaso dhammaṃ vācessatha upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha yo pana bhikkhu anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya pācittiyanti. [285] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma. [286] Padaso nāma 1- padaṃ anupadaṃ anvakkharaṃ anubyañjanaṃ. Padaṃ nāma ekato paṭṭhapetvā ekato osāpenti . anupadaṃ nāma pāṭekkaṃ paṭṭhapetvā ekato osāpenti . anvakkharaṃ nāma rūpaṃ aniccanti vuccamāno rūti 2- opāteti . anubyañjanaṃ nāma rūpaṃ aniccanti vuccamāno vedanā aniccāti saddaṃ nicchāreti . Yañca padaṃ yañca anupadaṃ yañca anvakkharaṃ yañca anubyañjanaṃ sabbametaṃ padaso dhammo 3- nāma . dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devatābhāsito atthupasañhito dhammupasañhito . vāceyyāti padena vāceti pade pade āpatti pācittiyassa . akkharāya vāceti akkharakkharāya āpatti pācittiyassa. [287] Anupasampanne anupasampannasaññī padaso dhammaṃ vāceti āpatti pācittiyassa . anupasampanne vematiko padaso dhammaṃ vāceti āpatti pācittiyassa . anupasampanne upasampannasaññī padaso dhammaṃ vāceti āpatti pācittiyassa . upasampanne anupasampannasaññī āpatti dukkaṭassa . upasampanne vematiko āpatti dukkaṭassa. Upasampanne upasampannasaññī anāpatti. [288] Anāpatti ekato uddisāpento ekato sajjhāyaṃ @Footnote: 1 Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ na dissati . 2 Ma. runti . 3 atirekapāṭhena bhavitabbaṃ. @Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Karonto yebhuyyena paguṇaṃ ganthaṃ bhaṇantaṃ opāteti osārentaṃ opāteti ummattakassa ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Pañcamasikkhāpadaṃ [289] Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye . tena kho pana samayena upāsakā ārāmaṃ āgacchanti dhammassavanāya . dhamme bhāsite therā bhikkhū yathāvihāraṃ gacchanti . Navakā bhikkhū tattheva upaṭṭhānasālāyaṃ upāsakehi saddhiṃ muṭṭhassatī asampajānā naggā vikujjamānā 1- kākacchamānā seyyaṃ kappenti. Upāsakā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhaddantā muṭṭhassatī asampajānā naggā vikujjamānā kākacchamānā seyyaṃ kappessantīti . assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ upāsakānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū anupasampannena saha seyyaṃ kappessantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū anupasampannena saha seyyaṃ kappentīti . Saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā anupasampannena saha seyyaṃ kappessanti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {289.1} yo pana bhikkhu anupasampannena saha seyyaṃ kappeyya pācittiyanti. {289.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. @Footnote: 1 Ma. vikūjamānā. evamuparipi. [290] Athakho bhagavā āḷaviyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena kosambī tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena cārikaṃ caramāno yena kosambī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati badarikārāme . bhikkhū āyasmantaṃ rāhulaṃ etadavocuṃ bhagavatā āvuso rāhula sikkhāpadaṃ paññattaṃ na anupasampannena saha seyyā kappetabbāti seyyaṃ āvuso rāhula jānāhīti . athakho āyasmā rāhulo seyyaṃ alabhamāno vaccakuṭiyā seyyaṃ kappesi . athakho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena vaccakuṭī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā ukkāsi . āyasmāpi rāhulo ukkāsi . ko etthāti . Ahaṃ bhagavā rāhuloti. Kissa tvaṃ rāhula idha nipannosīti 1- . athakho āyasmā rāhulo bhagavato etamatthaṃ ārocesi . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave anupasampannena dvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappetuṃ . evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {290.1} yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappeyya pācittiyanti. [291] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . anupasampanno nāma bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma . Uttaridvirattatirattanti @Footnote: 1 Ma. Yu. nisinnosīti. Atirekadvirattatirattaṃ . sahāti ekato . seyyā nāma sabbacchannā sabbaparicchannā yebhuyyenacchannā yebhuyyena paricchannā . seyyaṃ kappeyyāti catutthe divase atthaṅgate suriye anupasampanne nipanne bhikkhu nipajjati āpatti pācittiyassa . bhikkhu nipanne anupasampanno nipajjati āpatti pācittiyassa . ubho vā nipajjanti āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṃ nipajjanti āpatti pācittiyassa. [292] Anupasampanne anupasampannasaññī uttaridvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . anupasampanne vematiko uttaridvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . Anupasampanne upasampannasaññī uttaridvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne āpatti dukkaṭassa . upasampanne anupasampannasaññī āpatti dukkaṭassa . upasampanne vematiko āpatti dukkaṭassa . upasampanne upasampannasaññī anāpatti. [293] Anāpatti dve tisso rattiyo vasati ūnakadvetisso rattiyo vasati dve rattiyo vasitvā tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasati sabbacchanne sabbaaparicchanne sabbaparicchanne sabbaacchanne yebhuyyena acchanne yebhuyyena aparicchanne anupasampanne nipanne bhikkhu nisīdati bhikkhu nipanne anupasampanno Nisīdati ubho vā nisīdanti ummattakassa ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Chaṭṭhasikkhāpadaṃ [294] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā anuruddho kosalesu janapadesu 1- sāvatthiṃ gacchanto sāyaṃ aññataraṃ gāmaṃ upagacchi . tena kho pana samayena tasmiṃ gāme aññatarissā itthiyā āvasathāgāraṃ paññattaṃ hoti . athakho āyasmā anuruddho yena sā itthī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavoca sace te bhagini agaru vaseyyāmi ekarattiṃ 2- āvasathāgāreti . Vaseyyātha bhanteti . aññepi addhikā yena sā itthī tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavocuṃ sace te ayye agaru vaseyyāma ekarattiṃ āvasathāgāreti . eso kho ayyo samaṇo paṭhamaṃ upagato sace so anujānāti vaseyyāthāti. {294.1} Athakho te addhikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ sace te bhante agaru vaseyyāma ekarattiṃ āvasathāgāreti . vaseyyātha āvusoti . Athakho sā itthī āyasmante anuruddhe saha dassanena paṭibaddhacittā ahosi . athakho sā itthī yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca ayyo bhante imehi manussehi ākiṇṇo na phāsu viharissati sādhāhaṃ bhante @Footnote: 1 Ma. janapade. sabbattha īdisameva . 2 Ma. vaseyyāma ekarattaṃ. evamuparipi. Ayyassa mañcakaṃ abbhantaraṃ paññāpeyyanti . adhivāsesi kho āyasmā anuruddho tuṇhībhāvena . athakho sā itthī āyasmato anuruddhassa sāmaṃ 1- mañcakaṃ abbhantaraṃ paññāpetvā alaṅkatapaṭiyattā gandhagandhinī yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca ayyo bhante abhirūpo dassanīyo pāsādiko ahañcamhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā sādhāhaṃ bhante ayyassa pajāpatī bhaveyyanti . evaṃ vutte āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi . dutiyampi kho .pe. tatiyampi kho sā atthī āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca ayyo bhante abhirūpo dassanīyo pāsādiko ahañcamhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā sādhu bhante ayyo mañceva sampaṭicchatu 2- sabbañca sāpateyyanti. Tatiyampi kho āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi. {294.2} Athakho sā itthī sāṭakaṃ nikkhipitvā āyasmato anuruddhassa purato caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyaṃpi kappeti . Athakho āyasmā anuruddho indriyāni okkhipitvā taṃ itthiṃ neva olokesi napi ālapi . athakho sā itthī acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho bahū me manussā satenapi sahassenapi pahīṇanti ayaṃ pana samaṇo mayā sāmaṃ yāciyamāno na icchati mañceva sampaṭicchituṃ 3- sabbañca sāpateyyanti sāṭakaṃ nivāsetvā āyasmato anuruddhassa pādesu @Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi . 2 Ma. Yu. paṭicchatu . 3 Ma. Yu. paṭicchituṃ. Sirasā nipatitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yāhaṃ evarūpamakāsiṃ tassā me bhante ayyo accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti . iṅgha taṃ 1- bhagini accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yā tvaṃ evamakāsi yato ca kho tvaṃ bhagini accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi tante mayaṃ paṭiggaṇhāma vuḍḍhi hesā bhagini ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ 2- saṃvaraṃ āpajjatīti. {294.3} Athakho sā itthī tassā rattiyā accayena āyasmantaṃ anuruddhaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ [3]- ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ itthiṃ āyasmā anuruddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi . Athakho sā itthī āyasmatā anuruddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telappajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto @Footnote: 1 Ma. tavaṃ . 2 Ma. Yu. āyatiṃ ca . 3 Ma. Yu. abhivādetvā. Rūpāni dakkhantīti evamevaṃ 1- ayyena anuruddhena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante taṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsikaṃ maṃ ayyo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. {294.4} Athakho āyasmā anuruddho sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā anuruddho mātugāmena saha seyyaṃ kappessatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. saccaṃ kira tvaṃ anuruddha mātugāmena saha seyyaṃ kappesīti . Saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tvaṃ anuruddha mātugāmena saha seyyaṃ kappessasi netaṃ anuruddha appasannānaṃ vā pasādāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {294.5} yo pana bhikkhu mātugāmena saha seyyaṃ kappeyya pācittiyanti. [295] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . mātugāmo nāma manussitthī na yakkhī na petī na tiracchānagatā antamaso tadahujātāpi dārikā pageva mahantatarī 2- . sahāti ekato . seyyā nāma sabbacchannā sabbaparicchannā yebhuyyenacchannā yebhuyyena paricchannā . seyyaṃ kappeyyāti atthaṅgate suriye mātugāme nipanne bhikkhu nipajjati @Footnote: 1 sabbattha evamevāti pāṭho paññāyati . 2 Ma. mahattarī. Yu. mahatarī. Āpatti pācittiyassa . bhikkhu nipanne mātugāme nipajjati āpatti pācittiyassa . ubho vā nipajjanti āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṃ nipajjanti āpatti pācittiyassa. [296] Mātugāme mātugāmasaññī saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . mātugāme vematiko saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . mātugāme amātugāmasaññī saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. {296.1} Upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne āpatti dukkaṭassa . Yakkhiyā 1- vā petiyā vā paṇḍakena vā tiracchānagatitthiyā vā saha seyyaṃ kappeti āpatti dukkaṭassa . amātugāme mātugāmasaññī āpatti dukkaṭassa . amātugāme vematiko āpatti dukkaṭassa . Amātugāme amātugāmasaññī anāpatti. [297] Anāpatti sabbacchanne sabbaaparicchanne sabbaparicchanne sabbaacchanne yebhuyyena acchanne yebhuyyena aparicchanne mātugāme nipanne bhikkhu nisīdati bhikkhu nipanne mātugāmo nisīdati ubho vā nisīdanti ummattakassa ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1 Ma. yakkhiniyā. Sattamasikkhāpadaṃ [298] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā udāyi sāvatthiyaṃ kulūpako hoti bahukāni kulāni upasaṅkamati . Athakho āyasmā udāyi pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataraṃ kulaṃ tenupasaṅkami . tena kho pana samayena gharaṇī nivesanadvāre nisinnā hoti . gharasuṇhā āvasathadvāre nisinnā hoti . athakho āyasmā udāyi yena gharaṇī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṃ desesi . athakho gharasuṇhāya etadahosi kinnu kho so samaṇo sassuyā jāro udāhu obhāsatīti. {298.1} Athakho āyasmā udāyi gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṃ desetvā yena gharasuṇhā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā gharasuṇhāya upakaṇṇake dhammaṃ desesi . athakho gharaṇiyā etadahosi kinnu kho so samaṇo gharasuṇhāya jāro udāhu obhāsatīti . athakho āyasmā udāyi gharasuṇhāya upakaṇṇake dhammaṃ desetvā pakkāmi . athakho gharaṇī gharasuṇhaṃ etadavoca he je kiṃ te so 1- samaṇo avocāti. Dhammaṃ me ayye desesi ayyāya pana kiṃ avocāti. Mayhaṃpi dhammaṃ desesīti. @Footnote: 1 Ma. Yu. eso. Tā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma ayyo udāyi mātugāmassa 1- upakaṇṇake dhammaṃ desessati nanu nāma vissaṭṭhena vivaṭena dhammo desetabboti. {298.2} Assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ itthīnaṃ ujjhāyantīnaṃ khīyantīnaṃ vipācentīnaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi mātugāmassa dhammaṃ desessatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ kira tvaṃ udāyi mātugāmassa dhammaṃ desesīti . Saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugāmassa dhammaṃ desessasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {298.3} yo pana bhikkhu mātugāmassa dhammaṃ deseyya pācittiyanti. {298.4} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [299] Tena kho pana samayena upāsikā bhikkhū passitvā etadavocuṃ iṅgha ayyā dhammaṃ desethāti . na bhagini kappati mātugāmassa dhammaṃ desetunti . iṅgha ayyā chappañcavācāhi dhammaṃ desetha sakkā ettakenapi dhammo aññātunti . na bhagini kappati mātugāmassa dhammaṃ desetunti kukkuccāyantā na desesuṃ . upāsikā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma ayyā amhehi yāciyamānā dhammaṃ na desessantīti . assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ @Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Upāsikānaṃ ujjhāyantīnaṃ khīyantīnaṃ vipācentīnaṃ . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave mātugāmassa chappañcavācāhi dhammaṃ desetuṃ evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {299.1} yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya pācittiyanti. {299.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [300] Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ mātugāmassa chappañcavācāhi dhammaṃ desetunti . te aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desenti . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desessantīti. {300.1} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desethāti . saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ Uddiseyyātha {300.2} yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahena pācittiyanti. [301] Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . mātugāmo nāma manussitthī na yakkhī na petī na tiracchānagatā viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ . uttarichappañcavācāhīti atirekachappañcavācāhi . Dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devatābhāsito atthupasañhito dhammupasañhito . deseyyāti padena deseti pade pade āpatti pācittiyassa . akkharāya deseti akkharakkharāya āpatti pācittiyassa . aññatra viññunā purisaviggahenāti ṭhapetvā viññuṃ purisaviggahaṃ . viññū nāma purisaviggaho paṭibalo hoti subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ. [302] Mātugāme mātugāmasaññī uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseti aññatra viññunā purisaviggahena āpatti pācittiyassa . Mātugāme vematiko uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseti aññatra viññunā purisaviggahena āpatti pācittiyassa . mātugāme amātugāmasaññī uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseti aññatra viññunā purisaviggahena āpatti pācittiyassa . yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakassa vā tiracchānagatamanussaviggahitthiyā vā Uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseti aññatra viññunā purisaviggahena āpatti dukkaṭassa . amātugāme mātugāmasaññī āpatti dukkaṭassa . Amātugāme vematiko āpatti dukkaṭassa . amātugāme amātugāmasaññī anāpatti. [303] Anāpatti viññunā purisaviggahena chappañcavācāhi dhammaṃ deseti ūnakachappañcavācāhi dhammaṃ deseti uṭṭhahitvā puna nisīditvā dhammaṃ deseti mātugāmo uṭṭhahitvā puna nisīdati tasmiṃ deseti aññassa mātugāmassa deseti pañhaṃ pucchati pañhaṃ puṭṭho katheti aññassatthāya bhaṇantaṃ mātugāmo suṇāti ummattakassa ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Aṭṭhamasikkhāpadaṃ [304] Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū vaggumudāya nadiyā tīre vassaṃ upagacchiṃsu . Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ . athakho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi etarahi kho vajjī dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ kena nu kho mayaṃ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma na ca piṇḍakena kilamissāmāti 1-. {304.1} Ekacce evamāhaṃsu handa mayaṃ āvuso gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhema evante amhākaṃ dātuṃ maññissanti evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma 2- na ca piṇḍakena kilamissāmāti . ekacce evamāhaṃsu alaṃ āvuso kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena handa mayaṃ āvuso gihīnaṃ dūteyyaṃ harāma evante amhākaṃ dātuṃ maññissanti evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma na ca piṇḍakena kilamissāmāti. {304.2} Ekacce evamāhaṃsu alaṃ āvuso kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena kiṃ gihīnaṃ dūteyyaṃ haṭena handa mayaṃ āvuso gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ @Footnote: 1 Ma. kilameyyāmāti . 2 Ma. vasissāma. evamuparipi. Bhāsissāma asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa lābhī asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhī asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī asuko bhikkhu sotāpanno asuko bhikkhu sakadāgāmī asuko bhikkhu anāgāmī asuko bhikkhu arahā asuko bhikkhu tevijjo asuko bhikkhu chaḷabhiññoti evante amhākaṃ dātuṃ maññissanti evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma na ca piṇḍakena kilamissāmāti esoyeva kho āvuso seyyo yo amhākaṃ gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsitoti. {304.3} Athakho te bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussa- dhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī .pe. Asuko bhikkhu chaḷabhiññoti . athakho te manussā lābhā vata no suladdhaṃ vata no yesaṃ no evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā na vata no ito pubbe evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā yathāyime 1- bhikkhū sīlavanto kalyāṇadhammāti . te na tādisāni bhojanāni attanā bhuñjanti mātāpitūnaṃ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṃ denti ñātisālohitānaṃ denti yādisāni bhikkhūnaṃ denti na tādisāni khādanīyāni sāyanīyāni pānāni attanā pivanti mātāpitūnaṃ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṃ denti ñātisālohitānaṃ @Footnote: 1 Ma. yathayime. Denti yādisāni bhikkhūnaṃ denti . athakho te bhikkhū vaṇṇavanto 1- ahesuṃ pīnindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannacchavivaṇṇā. [305] Āciṇṇaṃ kho panetaṃ vassaṃ vutthānaṃ bhikkhūnaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ . athakho te bhikkhū vassaṃ vutthā temāsaccayena senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena vesālī tenupasaṅkamiṃsu 2- anupubbena yena vesālī mahāvanaṃ kūṭāgārasālā yena bhagavā tenupaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . tena kho pana samayena disāsu vassaṃ vutthā bhikkhū kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā . Vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavanto honti pīnindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannacchavivaṇṇā . āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ . Athakho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca kacci bhikkhave khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha na ca piṇḍakena kilamitthāti . khamanīyaṃ bhagavā yāpanīyaṃ bhagavā samaggā ca mayaṃ bhante sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasimhā na ca piṇḍakena kilamimhāti . jānantāpi tathāgatā pucchanti jānantāpi na pucchanti kālaṃ viditvā pucchanti kālaṃ viditvā na pucchanti atthasañhitaṃ tathāgatā pucchanti no anatthasañhitaṃ anatthasañhite setughāto tathāgatānaṃ . dvīhākārehi @Footnote: 1 Ma. vaṇṇavā. evamuparipi . 2 Ma. tena pakkamiṃsu. Buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti dhammaṃ vā desessāma sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññāpessāmāti. {305.1} Athakho bhagavā vaggu mudātīriye bhikkhū etadavoca yathākathaṃ pana tumhe bhikkhave samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha na ca piṇḍakena kilamitthāti . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . kacci pana vo bhikkhave bhūtanti. Bhūtaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe bhikkhave udarassa kāraṇā gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissatha netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {305.2} yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ āroceyya bhūtasmiṃ pācittiyanti. [306] Yo panāti yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma. [307] Uttarimanussadhammo nāma jhānaṃ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhirati. [308] Jhānanti paṭhamaṃ jhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ . vimokkhoti suññato vimokkho animitto vimokkho appaṇihito vimokkho . samādhīti suññato samādhi animitto samādhi Appaṇihito samādhi . samāpattīti suññatā samāpatti animittā samāpatti appaṇihitā samāpatti . ñāṇanti 1- tisso vijjā . Maggabhāvanāti cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo . phalasacchikiriyāti sotāpattiphalassa sacchikiriyā sakadāgāmiphalassa sacchikiriyā anāgāmiphalassa sacchikiriyā arahattaphalassa sacchikiriyā . kilesappahānanti rāgassa pahānaṃ dosassa pahānaṃ mohassa pahānaṃ . vinīvaraṇatā cittassāti rāgā cittassa 2- vinīvaraṇatā dosā cittassa 3- vinīvaraṇatā mohā cittassa 4- vinīvaraṇatā . suññāgāre abhiratīti paṭhamena jhānena suññāgāre abhirati dutiyena jhānena suññāgāre abhirati tatiyena jhānena suññāgāre abhirati catutthena jhānena suññāgāre abhirati. [309] Āroceyyāti anupasampannassa paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa . āroceyyāti anupasampannassa paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa . Āroceyyāti anupasampannassa paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa . āroceyyāti anupasampannassa paṭhamassa jhānassa lābhimhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa . Āroceyyāti anupasampannassa paṭhamassa jhānassa vasimhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa . āroceyyāti anupasampannassa @Footnote: 1 Ma. ñāṇadassananti . 2-3-4 Ma. cittaṃ. Paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. [310] Āroceyyāti anupasampannassa dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ samāpajjāmi samāpanno catutthassa jhānassa lābhimhi vasimhi catutthaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. [311] Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ vimokkhaṃ animittaṃ vimokkhaṃ appaṇihitaṃ vimokkhaṃ suññataṃ samādhiṃ animittaṃ samādhiṃ appaṇihitaṃ samādhiṃ samāpajjiṃ samāpajjāmi samāpanno appaṇihitassa samādhissa lābhimhi vasimhi appaṇihito samādhi sacchikato mayāti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. [312] Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ samāpattiṃ animittaṃ samāpattiṃ appaṇihitaṃ samāpattiṃ samāpajjiṃ samāpajjāmi samāpanno appaṇihitāya samāpattiyā lābhimhi vasimhi appaṇihitā samāpatti sacchikatā mayāti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 2 page 191-213. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=2&item=284&items=29 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=2&item=284&items=29&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=2&item=284&items=29 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=2&item=284&items=29 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=2&i=284 Contents of The Tipitaka Volume 2 https://84000.org/tipitaka/read/?index_2 https://84000.org/tipitaka/english/?index_2
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]