[11] Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro
somaṃ visattikaṃ loke sato samativattati.
[12] Yo kāme parivajjetīti yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito
yathāpakāro yaṇṭhānappatto yaṃdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo
vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso
vā . kāme parivajjetīti kāmāti uddānato dve kāmā vatthukāmā
ca kilesakāmā ca .pe. ime vuccanti vatthukāmā .pe. Ime vuccanti
kilesakāmā . kāme parivajjetīti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeti
vikkhambhanato vā samucchedato vā.
{12.1} Kathaṃ vikkhambhanato kāme parivajjeti . Aṭṭhikaṅkalūpamā
kāmā appassādaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti
@Footnote: 1 Ma. Yu. kāmasallena ca sokasallena ca.
Maṃsapesūpamā kāmā bahusādhāraṇaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato
kāme parivajjeti tiṇukkūpamā kāmā anudahanaṭṭhenāti passanto
vikkhambhanato kāme parivajjeti aṅgārakāsūpamā kāmā mahāpariḷāhaṭṭhenāti
passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti supinakūpamā kāmā
ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti
yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato kāme
parivajjeti rukkhaphalūpamā kāmā sambhañjanaparibhañjanaṭṭhenāti passanto
vikkhambhanato kāme parivajjeti asisūnūpamā kāmā adhikantanaṭṭhenāti 1-
passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti sattisūlūpamā kāmā
vinivijjhanaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti
sappasirūpamā kāmā sappaṭibhayaṭṭhenāti passanto vikkhambhanato
kāme parivajjeti aggikkhandhūpamā kāmā mahaggitāpanaṭṭhenāti 2-
passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti.
{12.2} Buddhānussatiṃ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti
dhammānussatiṃ bhāventopi saṅghānussatiṃ bhāventopi sīlānussatiṃ
bhāventopi cāgānussatiṃ bhāventopi devatānussatiṃ bhāventopi
ānāpānassatiṃ bhāventopi maraṇānussatiṃ bhāventopi kāyagatāsatiṃ
bhāventopi upasamānussatiṃ bhāventopi vikkhambhanato
kāme parivajjeti . paṭhamaṃ jhānaṃ bhāventopi vikkhambhanato
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. adhikuṭṭanaṭṭhenāti . 2 Ma. Yu. mahābhitāpanaṭṭhenāti.
Kāme parivajjeti dutiyaṃ jhānaṃ bhāventopi tatiyaṃ jhānaṃ bhāventopi
catutthaṃ jhānaṃ bhāventopi ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ bhāventopi
viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ bhāventopi ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ
bhāventopi nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi
vikkhambhanato kāme parivajjeti. Evaṃ vikkhambhanato kāme parivajjeti.
{12.3} Kathaṃ samucchedato kāme parivajjeti . Sotāpattimaggaṃ
bhāventopi apāyagamanīye kāme samucchedato parivajjeti sakadāgāmimaggaṃ
bhāventopi oḷārike kāme samucchedato parivajjeti anāgāmimaggaṃ
bhāventopi aṇusahagate kāme samucchedato parivajjeti arahattamaggaṃ
bhāventopi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ samucchedato
kāme parivajjeti. Evaṃ samucchedato kāme parivajjetīti yo kāme parivajjeti.
[13] Sappasseva padā siroti sappo vuccati ahi . Kenatthena
sappo . saṃsappanto gacchatīti sappo . bhujanto gacchatīti bhujago .
Urena gacchatīti urago . pannasiro gacchatīti pannago . sirena
supatīti sirisapo . vile sayatīti vilāsayo 1- . guhāyaṃ setīti
guhāsayo . dāḍhā tassa āvudhoti dāḍhāvudho . visaṃ tassa
ghoranti ghoraviso . jivhā tassa duvidhāti dujivhā . dvīhi
@Footnote: 1 vilasayotipi pāṭho.
Jivhāhi rasaṃ sāyatīti dirasaññū 1- . yathā puriso jīvitukāmo
amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo pādena sappasiraṃ vajjeyya
vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyya evameva sukhakāmo dukkhapaṭikūlo
kāme vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyyāti
sappasseva padā siro.
[14] Somaṃ visattikaṃ loke sato samativattatīti soti yo kāme
parivajjeti . visattikā vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo
anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ
gedho paligedho saṅgo 2- paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī
jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī 3- dutiyā paṇidhi
bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhā āsā āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā
lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā
jappā 4- jappanā jappitattaṃ loluppā loluppāyanā loluppāyitattaṃ
pucchañcikatā 5- sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti
nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā
vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā
saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. dvirasaññū. 2 sattotipi pāṭho. 3 Ma. āyūhinī. 4 Ma. Yu.
@ayaṃ pāṭho natthi. 5 Ma. Yu. mucchañcikatā.
Ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ
upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ 1-
dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ
taṇhāgaddalaṃ 2- taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
{14.1} Visattikāti kenatthena visattikā. Visatāti visattikā.
Visālāti visattikā . visaṭāti visattikā . visakkatīti visattikā .
Visaṃharatīti visattikā . visaṃvādikāti visattikā . visamūlāti visattikā.
Visaphalāti visattikā . visaparibhogāti visattikā . visālā vā pana
sā rūpe taṇhā sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse
lābhe yase pasaṃsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccaya-
bhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave
rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave
ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne
diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti visattikā.
{14.2} Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke
dhātuloke āyatanaloke.
{14.3} Satoti catūhi kāraṇehi sato kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ
@Footnote: 1 dukkhanidhānantipi pāṭho . 2 Ma. Yu. taṇhāgaddūlaṃ.
Bhāvento sato vedanāsu citte dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ
bhāvento sato.
{14.4} Aparehipi catūhi kāraṇehi sato asatiparivajjanāya sato
satikaraṇīyānaṃ 1- dhammānaṃ katattā sato satipaṭipakkhānaṃ 2- dhammānaṃ
hatattā sato satinimittānaṃ dhammānaṃ appamuṭṭhattā 3- sato.
{14.5} Aparehipi catūhi kāraṇehi sato satiyā samannāgatattā sato
satiyā vasitattā sato satiyā pāguññatāya sato satiyā apaccorohaṇatāya
sato.
{14.6} Aparehipi catūhi kāraṇehi sato satattā sato santattā
sato samitattā sato santadhammasamannāgatattā sato . buddhānussatiyā
sato dhammānussatiyā sato saṅghānussatiyā sato sīlānussatiyā sato
cāgānussatiyā sato devatānussatiyā sato ānāpānassatiyā
sato maraṇānussatiyā sato kāyagatāsatiyā sato upasamānussatiyā
sato . yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā
assammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo
ekāyanamaggo ayaṃ vuccati sati . imāya satiyā upeto hoti samupeto
upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato so vuccati sato.
{14.7} Somaṃ visattikaṃ loke sato samativattatīti yā 4- loke
visattikā imaṃ loke visattikaṃ sato tarati uttarati patarati samatikkamati
vītivattatīti somaṃ visattikaṃ loke sato samativattati. Tenāha bhagavā
@Footnote: 1 Po. Yu. satikaraṇīyānañca. 2 Ma. satiparipandhānaṃ. 3 Ma. asammuṭṭhattā.
@4 Ma. loke vā sā visattikā loke vā taṃ visattikaṃ ....
Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro
somaṃ visattikaṃ loke sato samativattatīti.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 29 page 6-12.
https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=29&item=11&items=4
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=29&item=11&items=4&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=29&item=11&items=4
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=29&item=11&items=4
Study Atthakatha :-
https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=29&i=11
Contents of The Tipitaka Volume 29
https://84000.org/tipitaka/read/?index_29
https://84000.org/tipitaka/english/?index_29
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
