บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
TIPITAKA Volume 25 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 17 : Sutta. Khu. khuddakapāṭho-dhammapadagāthā-udānaṃ-itivuttakaṃ-suttanipāto
Dhammapadagāthāya navamo pāpavaggo [19] |19.116| 9 Abhittharetha kalyāṇe pāpā cittaṃ nivāraye dandhañhi karoto puññaṃ pāpasmiṃ ramatī mano. |19.117| Pāpañce puriso kayirā na naṃ kayirā punappunaṃ na tamhi chandaṃ kayirātha dukkho pāpassa uccayo. |19.118| Puññañce puriso kayirā kayirāthenaṃ punappunaṃ tamhi chandaṃ kayirātha sukho puññassa uccayo. |19.119| Pāpopi passati bhadraṃ yāva pāpaṃ na paccati yadā ca paccati pāpaṃ atha (pāpo) pāpāni passati. |19.120| Bhadropi passati pāpaṃ yāva bhadraṃ na paccati yadā ca paccati bhadraṃ atha (bhadro) bhadrāni passati. |19.121| Māvamaññetha pāpassa na mattaṃ 1- āgamissati udabindunipātena udakumbhopi pūrati āpūrati bālo pāpassa thokaṃ thokaṃpi ācinaṃ. |19.122| Māvamaññetha puññassa na mattaṃ āgamissati udabindunipātena udakumbhopi pūrati āpūrati dhīro puññassa thokaṃ thokaṃpi ācinaṃ. |19.123| Vāṇijova bhayaṃ maggaṃ appasattho mahaddhano visaṃ jīvitukāmova pāpāni parivajjaye. |19.124| Pāṇimhi ce vaṇo nāssa hareyya pāṇinā visaṃ nābbaṇaṃ visamanveti natthi pāpaṃ akubbato. |19.125| Yo appaduṭṭhassa narassa dussati suddhassa posassa anaṅgaṇassa tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto. |19.126| Gabbhameke upapajjanti nirayaṃ pāpakammino saggaṃ sugatino yanti parinibbanti anāsavā. |19.127| Na antalikkhe na samuddamajjhe na pabbatānaṃ vivaraṃ pavīsaṃ 2- @Footnote: 1 Yu. na mantaṃ. Ma. na mandaṃ . 2 Ma. Yu. pavissa. Na vijjatī so jagatippadeso yatraṭṭhito muñceyya pāpakammā. |19.128| Na antalikkhe na samuddamajjhe na pabbatānaṃ vivaraṃ pavīsaṃ na vijjatī so jagatippadeso yatraṭṭhitaṃ nappasaheyya maccu. Pāpavaggo navamo. -------- Dhammapadagāthāya dasamo daṇḍavaggo [20] |20.129| 10 Sabbe tasanti daṇḍassa sabbe bhāyanti maccuno attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye. |20.130| Sabbe tasanti daṇḍassa sabbesaṃ jīvitaṃ piyaṃ attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye. |20.131| Sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena vihiṃsati attano sukhamesāno pecca so na labhate sukhaṃ. |20.132| Sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena na hiṃsati attano sukhamesāno pecca so labhate sukhaṃ. |20.133| Māvoca pharusaṃ kañci vuttā paṭivadeyyu taṃ dukkhā hi sārambhakathā paṭidaṇḍā phuseyyu taṃ. |20.134| Sace neresi attānaṃ kaṃso upahato yathā esa pattosi nibbānaṃ sārambho te na vijjati. |20.135| Yathā daṇḍena gopālo gāvo pājeti gocaraṃ evaṃ jarā ca maccu ca āyuṃ pājenti pāṇinaṃ. |20.136| Atha pāpāni kammāni karaṃ bālo na bujjhati sehi kammehi dummedho aggidaḍḍhova tappati. |20.137| Yo daṇḍena adaṇḍesu appaduṭṭhesu dussati dasannamaññataraṃ ṭhānaṃ khippameva nigacchati |20.138| vedanaṃ pharusaṃ jāniṃ sarīrassa ca bhedanaṃ garukaṃ vāpi ābādhaṃ cittakkhepaṃ va pāpuṇe |20.139| rājato vā upasaggaṃ abbhakkhānaṃ va dāruṇaṃ parikkhayaṃ va ñātīnaṃ bhogānaṃ va pabhaṅguṇaṃ |20.140| atha vāssa agārāni aggi ḍahati pāvako kāyassa bhedā duppañño nirayaṃ so upapajjati. |20.141| Na naggacariyā na jaṭā na paṅkā nānāsakā taṇḍilasāyikā vā rajojallaṃ ukkuṭikappadhānaṃ sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkhaṃ. |20.142| Alaṅkato cepi samaṃ careyya santo danto niyato brahmacārī Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu. |20.143| Hirinisedho puriso koci lokasmi vijjati yo niddaṃ apabodheti asso bhadro kasāmiva |20.144| asso yathā bhadro kasāniviṭṭho ātāpino saṃvegino bhavātha saddhāya sīlena ca viriyena ca samādhinā dhammavinicchayena ca sampannavijjācaraṇā patissatā pahassatha dukkhamidaṃ anappakaṃ. |20.145| Udakaṃ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṃ dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti subbatā. Daṇḍavaggo dasamo. ---------- Dhammapadagāthāya ekādasamo jarāvaggo [21] |21.146| 11 Ko nu hāso kimānando niccaṃ pajjalite sati andhakārena onaddhā padīpaṃ na gavesatha. |21.147| Passa cittakataṃ 1- bimbaṃ arukāyaṃ samussitaṃ āturaṃ bahusaṅkappaṃ yassa natthi dhuvaṇṭhiti. |21.148| Parijiṇṇamidaṃ rūpaṃ roganiddhaṃ pabhaṅguṇaṃ bhijjati pūti sandeho maraṇantaṃ hi jīvitaṃ. |21.149| Yānimāni apatthāni alāpūneva 2- sārade kāpotakāni aṭṭhīni tāni disvāna kā rati. |21.150| Aṭṭhīnaṃ nagaraṃ kataṃ maṃsalohitalepanaṃ yattha jarā ca maccu ca māno makkho ca ohito. |21.151| Jīranti ve rājarathā sucittā atho sarīrampi jaraṃ upeti satañca dhammo na jaraṃ upeti santo have sabbhi pavedayanti. |21.152| Appassutāyaṃ puriso balivaddova jīrati maṃsāni tassa vaḍḍhanti paññā tassa na vaḍḍhati. |21.153| Anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ gahakārakaṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ |21.154| gahakāraka diṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi @Footnote: 1 Po. cittīkataṃ . 2 Ma. alābūneva. Sabbā te phāsukā bhaggā gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagā. |21.155| Acaritvā brahmacariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ jiṇṇakoñcāva jhāyanti khīṇamaccheva pallale |21.156| acaritvā brahmacariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ senti cāpātikhīṇāva purāṇāni anutthunaṃ. Jarāvaggo ekādasamo. ------------ Dhammapadagāthāya dvādasamo attavaggo [22] |22.157| 12 Attānañce piyaṃ jaññā rakkheyya naṃ surakkhitaṃ tiṇṇaṃ aññataraṃ yāmaṃ paṭijaggeyya paṇḍito. |22.158| Attānameva paṭhamaṃ paṭirūpe nivesaye athaññamanusāseyya na kilisseyya paṇḍito. |22.159| Attānañce tathā kayirā yathaññamanusāsati sudanto vata dametha attā hi kira duddamo. |22.160| Attā hi attano nātho ko hi nātho paro siyā attanā hi sudantena nāthaṃ labhati dullabhaṃ. |22.161| Attanā va kataṃ pāpaṃ attajaṃ attasambhavaṃ abhimatthati dummedhaṃ vajiraṃvamhayaṃ maṇiṃ. |22.162| Yassa accantadussīlyaṃ māluvā sālamivotthataṃ karoti so tathattānaṃ yathā naṃ icchatī diso. |22.163| Sukarāni asādhūni attano ahitāni ca yaṃ ve hitañca sādhuñca taṃ ve paramadukkaraṃ. |22.164| Yo sāsanaṃ arahataṃ ariyānaṃ dhammajīvinaṃ paṭikkosati dummedho diṭṭhiṃ nissāya pāpikaṃ phalāni kaṇṭakasseva attaghaññāya 1- phallati. |22.165| Attanā va 2- kataṃ pāpaṃ attanā saṅkilissati attanā akataṃ pāpaṃ attanā va visujjhati suddhi asuddhi paccattaṃ nāñño aññaṃ visodhaye. |22.166| Attadatthaṃ paratthena bahunāpi na hāpaye attadatthamabhiññāya sadatthapasuto siyā. Attavaggo dvādasamo. ------------ Dhammapadagāthāya terasamo lokavaggo [23] |23.167| 13 Hīnaṃ dhammaṃ na seveyya pamādena na saṃvase micchādiṭṭhiṃ na seveyya na siyā lokavaḍḍhano. |23.168| Uttiṭṭhe nappamajjeyya dhammaṃ sucaritaṃ care dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca. @Footnote: 1 Ma. attaghātāya . 2 Ma. hi. |23.169| Dhammaṃ care sucaritaṃ na naṃ duccaritaṃ care dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca. |23.170| Yathā pubbuḷakaṃ passe yathā passe marīcikaṃ evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccurājā na passati. |23.171| Etha passathimaṃ lokaṃ cittaṃ rājarathūpamaṃ yattha bālā visīdanti natthi saṅgo vijānataṃ. |23.172| Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati so 1- imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā. |23.173| Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pithīyati 2- so imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā. |23.174| Andhabhūto ayaṃ loko tanukettha vipassati sakunto 3- jālamuttova appo saggāya gacchati. |23.175| Haṃsā 4- ādiccapathe yanti ākāse yanti iddhiyā nīyanti dhīrā lokamhā jetvā māraṃ savāhanaṃ. |23.176| Ekaṃ dhammaṃ atītassa musāvādissa jantuno vitiṇṇaparalokassa natthi pāpaṃ akāriyaṃ. |23.177| Na ve kadariyā devalokaṃ vajanti bālā have nappasaṃsanti dānaṃ dhīro ca dānaṃ anumodamāno @Footnote: 1 Po. Ma. somaṃ . 2 pahīyatītipi . 3 Ma. sakuṇo . 4 Ma. Yu. haṃsādiccapathe @yanti. Teneva so hoti sukhī parattha. |23.178| Paṭhavyā ekarajjena saggassa gamanena vā sabbalokādhipaccena sotāpattiphalaṃ varaṃ. Lokavaggo terasamo. --------- Dhammapadagāthāya cuddasamo buddhavaggo [24] |24.179| 14 Yassa jitaṃ nāvajīyati jitamassa no yāti koci loke taṃ buddhaṃ anantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. |24.180| Yassa jālinī visattikā taṇhā natthi kuhiñci netave taṃ buddhaṃ anantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. |24.181| Ye jhānapasutā dhīrā nekkhammūpasame ratā devāpi tesaṃ pihayanti sambuddhānaṃ satīmataṃ. |24.182| Kiccho manussapaṭilābho kicchaṃ maccāna jīvitaṃ kicchaṃ saddhammassavanaṃ kiccho buddhānamuppado 1-. |24.183| Sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassūpasampadā 2- @Footnote: 1 Ma. buddhānamuppādo. Yu. buddhānaṃ uppādo. @2 Ma. Yu. kusalassa upsampadā. Sacittapariyodapanaṃ etaṃ buddhāna sāsanaṃ. |24.184| Khantī paramaṃ tapo tītikkhā nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā na hi pabbajito parūpaghātī samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto. |24.185| Anūpavādo anūpaghāto pātimokkhe ca saṃvaro mattaññutā ca bhattasmiṃ pantañca sayanāsanaṃ adhicitte ca āyogo etaṃ buddhāna sāsanaṃ. |24.186| Na kahāpaṇavassena titti kāmesu vijjati appassādā dukkhā kāmā iti viññāya paṇḍito |24.187| api dibbesu kāmesu ratiṃ so nādhigacchati taṇhakkhayarato hoti sammāsambuddhasāvako. |24.188| Bahuṃ ve saraṇaṃ yanti pabbatāni vanāni ca ārāmarukkhacetyāni manussā bhayatajjitā |24.189| netaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ netaṃ saraṇamuttamaṃ netaṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati. |24.190| Yo ca buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gato cattāri ariyasaccāni sammappaññāya passati |24.191| dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ |24.192| Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ etaṃ saraṇamuttamaṃ etaṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati. |24.193| Dullabho purisājañño na so sabbattha jāyati yattha so jāyatī dhīro taṃ kulaṃ sukhamedhati. |24.194| Sukho buddhānaṃ uppādo sukhā saddhammadesanā sukhā saṅghassa sāmaggī samaggānaṃ tapo sukho. |24.195| Pūjārahe pūjayato buddhe yadi ca sāvake papañcasamatikkante tiṇṇasokapariddave |24.196| te tādise pūjayato nibbute akutobhaye na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ imettamapi kenaci. Buddhavaggo cuddasamo. Paṭhamakabhāṇavāraṃ. --------- Dhammapadagāthāya paṇṇarasamo sukhavaggo [25] |25.197| 15 Susukhaṃ vata jīvāma verinesu averino verinesu manussesu viharāma averino. |25.198| Susukhaṃ vata jīvāma āturesu anāturā āturesu manussesu viharāma anāturā. |25.199| Susukhaṃ vata jīvāma ussukesu anussukā Ussukesu manussesu viharāma anussukā. |25.200| Susukhaṃ vata jīvāma yesanno natthi kiñcanaṃ pītibhakkhā bhavissāma devā ābhassarā yathā. |25.201| Jayaṃ veraṃ pasavati dukkhaṃ seti parājito upasanto sukhaṃ seti hitvā jayaparājayaṃ. |25.202| Natthi rāgasamo aggi natthi dosasamo kali natthi khandhādisā 1- dukkhā natthi santiparaṃ sukhaṃ. |25.203| Jighacchā paramā rogā saṅkhārā paramā dukkhā etaṃ ñatvā yathābhūtaṃ nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ. |25.204| Ārogyaparamā lābhā santuṭṭhīparamaṃ dhanaṃ vissāsaparamā ñāti nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ. |25.205| Pavivekarasaṃ pitvā rasaṃ upasamassa ca niddaro hoti nippāpo dhammapītirasaṃ pivaṃ. |25.206| Sāhu dassanamariyānaṃ sannivāso sadā sukho adassanena bālānaṃ niccameva sukhī siyā. |25.207| Bālasaṅgatacārī hi dīghamaddhāna socati dukkho bālehi saṃvāso amitteneva sabbadā. Dhīro ca sukhasaṃvāso ñātīnaṃva samāgamo |25.208| tasmā hi dhīrañca paññañca bahussutañca @Footnote: 1 Po. Ma. khandhasamā. Dhorayhasīlaṃ vatavantamariyaṃ taṃ tādisaṃ sappurisaṃ sumedhaṃ bhajetha nakkhattapathaṃva candimā. Sukhavaggo paṇṇarasamo. ------------ Dhammapadagāthāya soḷasamo piyavaggo [26] |26.209| 16 Ayoge yuñjamattānaṃ yogasmiñca ayojayaṃ atthaṃ hitvā piyaggāhī pihetattānuyoginaṃ. |26.210| Mā piyehi samāgañchi appiyehi kudācanaṃ piyānaṃ adassanaṃ dukkhaṃ appiyānañca dassanaṃ |26.211| tasmā piyaṃ na kayirātha piyāpāyo hi pāpako ganthā tesaṃ na vijjanti yesaṃ natthi piyāppiyaṃ. |26.212| Piyato jāyatī soko piyato jāyatī bhayaṃ piyato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ. |26.213| Pemato jāyatī soko pemato jāyatī bhayaṃ pemato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ. |26.214| Ratiyā jāyatī soko ratiyā jāyatī bhayaṃ ratiyā vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ. |26.215| Kāmato jāyatī soko kāmato jāyatī bhayaṃ Kāmato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ. |26.216| Taṇhāya jāyatī soko taṇhāya jāyatī bhayaṃ taṇhāya vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ. |26.217| Sīladassanasampannaṃ dhammaṭṭhaṃ saccavādinaṃ 1- attano kammakubbānaṃ tañjano kurute piyaṃ. |26.218| Chandajāto anakkhāte manasā ca phuṭho 2- siyā kāme 3- ca apaṭibaddhacitto uddhaṃsototi vuccati. |26.219| Cirappavāsiṃ purisaṃ dūrato sotthimāgataṃ ñātī mittā suhajjā ca abhinandanti āgataṃ |26.220| tatheva katapuññampi asmā lokā paraṃ gataṃ puññāni paṭigaṇhanti piyaṃ ñātīva āgataṃ. Piyavaggo soḷasamo. --------- Dhammapadagāthāya sattarasamo kodhavaggo [27] |27.221| 17 Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ saññojanaṃ sabbamatikkameyya tannāmarūpasmiṃ asajjamānaṃ akiñcanaṃ nānupatanti dukkhā. |27.222| Yo ve uppatitaṃ kodhaṃ rathaṃ bhantaṃva dhāraye 4- @Footnote: 1 Ma. Yu. saccavedinaṃ . 2 Ma. Yu. phuṭo . 3 Ma. Yu. kāmesu ca. @4 Ma. vāraye. Tamahaṃ sārathiṃ brūmi rasmiggāho itaro jano. |27.223| Akkodhena jine kodhaṃ asādhuṃ sādhunā jine jine kadariyaṃ dānena saccenālikavādinaṃ. |27.224| Saccaṃ bhaṇe na kujjheyya dajjā appasmi 1- yācito etehi tīhi ṭhānehi gacche devāna santike. |27.225| Ahiṃsakā ye munayo niccaṃ kāyena saṃvutā te yanti accutaṃ ṭhānaṃ yattha gantvā na socare. |27.226| Sadā jāgaramānānaṃ ahorattānusikkhinaṃ nibbānaṃ adhimuttānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā. |27.227| Porāṇametaṃ atula netaṃ ajjatanāmiva nindanti tuṇhimāsīnaṃ nindanti bahubhāṇinaṃ mitabhāṇimpi nindanti natthi loke anindito. |27.228| Na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati ekantaṃ nindito poso ekantaṃ vā pasaṃsito |27.229| yañce viññū pasaṃsanti anuvicca suve suve acchiddavuttiṃ medhāviṃ paññāsīlasamāhitaṃ |27.230| nekkhaṃ jambonadasseva ko taṃ ninditumarahati devāpi naṃ pasaṃsanti brahmunāpi pasaṃsito. |27.231| Kāyappakopaṃ rakkheyya kāyena saṃvuto siyā kāyaduccaritaṃ hitvā kāyena sucaritaṃ care @Footnote: 1 Ma. appampi |27.232| Vacīpakopaṃ rakkheyya vācāya saṃvuto siyā vacīduccaritaṃ hitvā vācāya sucaritaṃ care |27.233| manopakopaṃ rakkheyya manasā saṃvuto siyā manoduccaritaṃ hitvā manasā sucaritaṃ care |27.234| kāyena saṃvutā dhīrā atho vācāya saṃvutā manasā saṃvutā dhīrā te ve suparisaṃvutā. Kodhavaggo sattarasamo. ---------- Dhammapadagāthāya aṭṭhārasamo malavaggo [28] |28.235| 18 Paṇḍupalāsovadānisi yamapurisāpi ca taṃ 1- upaṭṭhitā uyyogamukhe ca tiṭṭhasi pātheyyampi ca te na vijjati. |28.236| So karohi dīpamattano khippaṃ vāyama paṇḍito bhava niddhantamalo anaṅgaṇo dibbaṃ ariyabhūmimehisi 2-. |28.237| Upanītavayo va dānisi @Footnote: 1 Po. Ma. te. . 2 Ma. ariyabhūmiṃ upehisi. Sampayātosi yamassa santikaṃ vāsopi ca te natthi antarā pātheyyampi ca te na vijjati. |28.238| So karohi dīpamattano khippaṃ vāyama paṇḍito bhava niddhantamalo anaṅgaṇo na puna jātijaraṃ upehisi. |28.239| Anupubbena medhāvī thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe kammāro rajatasseva niddhame malamattano. |28.240| Ayasā va malaṃ samuṭṭhitaṃ 1- taduṭṭhāya tameva khādati evaṃ atidhonacārinaṃ sāni kammāni nayanti duggatiṃ. |28.241| Asajjhāyamalā mantā anuṭṭhānamalā gharā malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ pamādo rakkhato malaṃ. |28.242| Malitthiyā duccaritaṃ maccheraṃ dadato malaṃ malā ve pāpakā dhammā asmiṃ loke paramhi ca |28.243| tato malā malataraṃ avijjā paramaṃ malaṃ etaṃ malaṃ pahatvāna nimmalā hotha bhikkhavo. @Footnote: 1 samuṭṭhāyātipi. |28.244| Sujīvaṃ ahirikena kākasūrena dhaṃsinā pakkhandinā pagabbhena saṅkiliṭṭhena jīvitaṃ. |28.245| Hirīmatā ca dujjīvaṃ niccaṃ sucigavesinā alīnenāpagabbhena suddhājīvena passatā. |28.246| Yo pāṇamatimāpeti musāvādañca bhāsati loke adinnaṃ ādiyati paradārañca gacchati |28.247| surāmerayapānañca yo naro anuyuñjati idhevameso lokasmiṃ mūlaṃ khanati attano. |28.248| Evaṃ bho purisa jānāhi pāpadhammā asaññatā mā taṃ lobho adhammo ca ciraṃ dukkhāya randhayuṃ. |28.249| Dadāti ve yathāsaddhaṃ yathāpasādanaṃ jano tattha yo maṅkuto hoti paresaṃ pānabhojane na so divā vā rattiṃ vā samādhiṃ adhigacchati. |28.250| Yassacetaṃ samucchinnaṃ mulaghaccaṃ 1- samūhataṃ sa ve divā vā rattiṃ vā samādhiṃ adhigacchati. |28.251| Natthi rāgasamo aggi natthi dosasamo gaho natthi mohasamaṃ jālaṃ natthi taṇhāsamā nadī. |28.252| Sudassaṃ vajjamaññesaṃ attano pana duddasaṃ paresaṃ hi so vajjāni opunāti yathābhusaṃ attano pana chādeti kaliṃva kitavā saṭho. @Footnote: 1 Po. mūlaghacchaṃ. |28.253| Paravajjānupassissa niccaṃ ujjhānasaññino āsavā tassa vaḍḍhanti ārā so āsavakkhayā. |28.254| Ākāseva padaṃ natthi samaṇo natthi bāhiro 1- papañcābhiratā pajā nippapañcā tathāgatā. |28.255| Ākāseva padaṃ natthi samaṇo natthi bāhiro 2- saṅkhārā sassatā natthi natthi buddhānamiñjitaṃ. Malavaggo aṭṭhārasamo. ----------- Dhammapadagāthāya ekūnavīsatimo dhammaṭṭhavaggo [29] |29.256| 19 Na tena hoti dhammaṭṭho yenatthaṃ sahasā naye yo ca atthaṃ anatthañca ubho niccheyya paṇḍito |29.257| asāhasena dhammena samena nayatī pare dhammassa gutto medhāvī dhammaṭṭhoti pavuccati. |29.258| Na tena paṇḍito hoti yāvatā bahu bhāsati khemī averī abhayo paṇḍitoti pavuccati. |29.259| Na tāvatā dhammadharo yāvatā bahu bhāsati yo ca appampi sutvāna dhammaṃ kāyena passati sa ve dhammadharo hoti yo dhammaṃ nappamajjati. |29.260| Na tena thero hoti yenassa palitaṃsiro. @Footnote: 1-2 Ma. Yu. bāhire. Paripakko vayo tassa moghajiṇṇoti vuccati. |29.261| Yamhi saccañca dhammo ca ahiṃsā saññamo damo sa ve vantamalo dhīro so theroti pavuccati. |29.262| Na vākkaraṇamattena vaṇṇapokkharatāya vā sādhurūpo naro hoti issukī maccharī saṭho. |29.263| Yassa cetaṃ samucchinnaṃ mūlaghaccaṃ samūhataṃ sa vantadoso medhāvī sādhurūpoti vuccati. |29.264| Na muṇḍakena samaṇo abbato alikaṃ bhaṇaṃ icchālobhasamāpanno samaṇo kiṃ bhavissati. |29.265| Yo ca sameti pāpāni aṇuṃthūlāni sabbaso samitattā hi pāpānaṃ samaṇoti pavuccati. |29.266| Na tena bhikkhu so hoti yāvatā bhikkhate pare vissaṃ dhammaṃ samādāya bhikkhu hoti na tāvatā. |29.267| Yodha puññañca pāpañca bāhetvā brahmacariyavā saṅkhāya loke carati sa ve bhikkhūti vuccati. |29.268| Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito |29.269| pāpāni parivajjeti sa muni tena so muni yo munāti ubho loke muni tena pavuccati. |29.270| Na tena ariyo hoti yena pāṇāni hiṃsati. Ahiṃsā sabbapāṇānaṃ ariyoti pavuccati. |29.271| Na sīlabbatamattena bāhusaccena vā pana athavā samādhilābhena vivittasayanena vā |29.272| phusāmi nekkhammasukhaṃ aputhujjanasevitaṃ bhikkhu vissāsamāpādi appatto āsavakkhayaṃ. Dhammaṭṭhavaggo ekūnavīsatimo. ------------- Dhammapadagāthāya vīsatimo maggavaggo [30] |30.273| 20 Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho saccānaṃ caturo padā virāgo seṭṭho dhammānaṃ dipadānañca cakkhumā |30.274| eseva maggo natthañño dassanassa visuddhiyā. Etañhi tumhe paṭipajjatha mārassetaṃ 1- pamohanaṃ |30.275| etañhi tumhe paṭipannā dukkhassantaṃ karissatha. Akkhāto vo mayā maggo aññāya sallasatthanaṃ 2- |30.276| tumhehi kiccaṃ ātappaṃ akkhātāro tathāgatā paṭipannā pamokkhanti jhāyino mārabandhanā. |30.277| Sabbe saṅkhārā aniccāti yadā paññāya passati atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā. |30.278| Sabbe saṅkhārā dukkhāti yadā paññāya passati @Footnote: 1 Po. mārasenappamohanaṃ . 2 Ma. sallakantanaṃ. Yu. sallasanthanaṃ. Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā. |30.279| Sabbe dhammā anattāti yadā paññāya passati atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā. |30.280| Uṭṭhānakālamhi anuṭṭhahāno yuvā balī ālasiyaṃ upeto saṃsannasaṅkappamano kusīto paññāya maggaṃ alaso na vindati. |30.281| Vācānurakkhī manasā susaṃvuto kāyena ca akusalaṃ na kayirā ete tayo kammapathe visodhaye ārādhaye maggaṃ isippaveditaṃ. |30.282| Yogā ve jāyatī 1- bhūri 2- ayogā bhūrisaṅkhayo etaṃ dvedhā pathaṃ ñatvā bhavāya vibhavāya ca tathattānaṃ niveseyya yathā bhūri pavaḍḍhati. |30.283| Vanaṃ chindatha mā rukkhaṃ vanato jāyatī bhayaṃ chetvā vanañca vanathañca nibbanā hotha bhikkhavo. |30.284| Yāvaṃ hi vanatho na chijjati aṇumattopi narassa nārisu paṭibaddhamano va tāva so vaccho khīrapakova mātari. @Footnote: 1 Yu. jāyate . 2 Yu. bhūrī. |30.285| Ucchinda sinehamattano kumudaṃ sāradikaṃva pāṇinā santimaggameva brūhaya nibbānaṃ sugatena desitaṃ. |30.286| Idha vassaṃ vasissāmi idha hemantagimhisu iti bālo vicinteti antarāyaṃ na bujjhati. |30.287| Taṃ puttapasusammattaṃ byāsattamanasaṃ naraṃ suttaṃ gāmaṃ mahoghova maccu ādāya gacchati. |30.288| Na santi puttā tāṇāya na pitā napi bandhavā antakenādhipannassa natthi ñātīsu tāṇatā |30.289| etamatthavasaṃ ñatvā paṇḍito sīlasaṃvuto nibbānagamanaṃ maggaṃ khippameva visodhaye. Maggavaggo vīsatimo. ----------- Dhammapadagāthāya ekavīsatimo pakiṇṇakavaggo [31] |31.290| 21 Mattāsukhapariccāgā passe ce vipulaṃ sukhaṃ caje mattāsukhaṃ dhīro sampassaṃ vipulaṃ sukhaṃ. |31.291| Paradukkhūpadhānena yo 1- attano sukhamicchati verasaṃsaggasaṃsaṭṭho verā so na parimuccati. @Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho na dissati. |31.292| Yañhi kiccaṃ tadapaviddhaṃ akiccaṃ pana kayirati 1- unnaḷānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā. |31.293| Yesañca susamāraddhā niccaṃ kāyagatā sati akiccante na sevanti kicce sātaccakārino satānaṃ sampajānānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā. |31.294| Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca khattiye raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. |31.295| Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca sotthiye veyyagghapañcamaṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. |31.296| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ buddhagatā sati. |31.297| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ dhammagatā sati. |31.298| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ saṅghagatā sati. |31.299| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ kāyagatā sati. |31.300| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca ahiṃsāya rato mano. |31.301| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā @Footnote: 1 Ma. karīyati. Yesaṃ divā ca ratto ca bhāvanāya rato mano. |31.302| Duppabbajjaṃ durabhiramaṃ durāvāsā gharā dukkhā dukkho samānasaṃvāso dukkhānupatitaddhagū tasmā na caddhagū siyā na ca dukkhānupatito siyā. |31.303| Saddho sīlena sampanno yasobhogasamappito yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati tattha tattheva pūjito. |31.304| Dūre santo pakāsenti himavantova pabbato asantettha na dissanti rattikhittā 1- yathā sarā. |31.305| Ekāsanaṃ ekaseyyaṃ eko caramatandito eko damayamattānaṃ vanante ramito siyā. Pakiṇṇakavaggo ekavīsatimo. ----------- Dhammapadagāthāya dvāvīsatimo nirayavaggo [32] |32.306| 22 Abhūtavādī nirayaṃ upeti yo vāpi katvā na karomīti cāha ubhopi te pecca samā bhavanti nihīnakammā manujā parattha. |32.307| Kāsāvakaṇṭhā bahavo pāpadhammā asaññatā pāpā pāpehi kammehi nirayante upapajjare. @Footnote: 1 aññattha rattiṃ khittātipi dissati. |32.308| Seyyo ayoguḷo bhutto tatto aggisikhūpamo yañce bhuñjeyya dussīlo raṭṭhapiṇḍaṃ asaññato. |32.309| Cattāri ṭhānāni naro pamatto āpajjatī paradārūpasevī apuññalābhaṃ nanikāmaseyyaṃ nindaṃ tatiyaṃ nirayaṃ catutthaṃ. |32.310| Apuññalābho ca gatī ca pāpikā bhītassa bhītāya ratī ca thokikā rājā ca daṇḍaṃ garukaṃ paṇeti tasmā naro paradāraṃ na seve. |32.311| Kuso yathā duggahito hatthamevānukantati sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ nirayāyūpakaḍḍhati. |32.312| Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ saṅkiliṭṭhañca yaṃ vataṃ saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ na taṃ hoti mahapphalaṃ. |32.313| Kayirañce 1- kayirathenaṃ daḷhamenaṃ parakkame sithilo hi paribbājo bhiyyo ākirate rajaṃ. |32.314| Akataṃ dukkataṃ seyyo pacchā tappati dukkataṃ katañca sukataṃ seyyo yaṃ katvā nānutappati. |32.315| Nagaraṃ yathā paccantaṃ guttaṃ santarabāhiraṃ @Footnote: 1 kayirā ce kayirāthenantipi. Evaṃ gopetha attānaṃ khaṇo vo 1- mā upaccagā khaṇātītā hi socanti nirayamhi samappitā. |32.316| Alajjitāye lajjanti lajjitāye na lajjare micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ. |32.317| Abhaye bhayadassino bhaye ca abhayadassino micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ. |32.318| Avajje vajjamatino vajje ca avajjadassino micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ. |32.319| Vajjañca vajjato ñatvā avajjañca avajjato sammādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti suggatiṃ. Nirayavaggo dvāvīsatimo. -------- Dhammapadagāthāya tevīsatimo nāgavaggo [33] |33.320| 23 Ahaṃ nāgova saṅgāme cāpato patitaṃ saraṃ ativākyantitikkhissaṃ dussīlo hi bahujjano. |33.321| Dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājābhirūhati danto seṭṭho manussesu yotivākyantitikkhati. |33.322| Varamassatarā dantā ājānīyā ca sindhavā kuñjarā ca mahānāgā attadanto tato varaṃ. @Footnote: 1 Yu. ve. |33.323| Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ disaṃ yathāttanā sudantena danto dantena gacchati. |33.324| Dhanapālako nāma kuñjaro kaṭukappabhedano dunnivārayo baddho kabalaṃ na bhuñjati sumarati nāgavanassa kuñjaro. |33.325| Middhī yadā hoti mahagghaso ca niddāyitā samparivattasāyī mahāvarāhova nivāpapuṭṭho punappunaṃ gabbhamupeti mando. |33.326| Idaṃ pure cittamacāri cārikaṃ 1- yenicchakaṃ yatthakāmaṃ yathāsukhaṃ tadajjahaṃ niggahessāmi yoniso hatthippabhinnaṃ viya aṃkusaggaho. |33.327| Appamādaratā hotha sacittamanurakkhatha duggā uddharathattānaṃ paṅke sannova 2- kuñjaro. |33.328| Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ abhibhuyya sabbāni parissayāni careyya tenattamano satīmā. @Footnote: 1 Yu. cāritaṃ . 2 Yu. sattova. |33.329| No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya eko care mātaṅgaraññeva nāgo. |33.330| Ekassa caritaṃ seyyo natthi bāle sahāyatā eko care na ca pāpāni kayirā appossukko mātaṅgaraññeva nāgo. |33.331| Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā tuṭṭhī sukhā yā itarītarena puññaṃ sukhaṃ jīvitasaṅkhayamhi sabbassa dukkhassa sukhaṃ pahānaṃ. |33.332| Sukhā matteyyatā loke atho petteyyatā sukhā sukhā sāmaññatā loke atho brahmaññatā sukhā. |33.333| Sukhaṃ yāva jarā sīlaṃ sukhā saddhā patiṭṭhitā sukho paññāya paṭilābho pāpānaṃ akaraṇaṃ sukhaṃ. Nāgavaggo tevīsatimo. --------- Dhammapadagāthāya catuvīsatimo taṇhāvaggo [34] |34.334| 24 Manujassa pamattacārino taṇhā vaḍḍhati māluvā viya so palavatī 1- hurāhuraṃ phalamicchaṃva vanasmiṃ vānaro. |34.335| Yaṃ esā sahatī jammī taṇhā loke visattikā sokā tassa pavaḍḍhanti abhivaḍḍhaṃva bīraṇaṃ. |34.336| Yo ce taṃ sahatī jammiṃ taṇhaṃ loke duraccayaṃ sokā tamhā papatanti udabinduva pokkharā. |34.337| Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo yāvantettha samāgatā taṇhāya mūlaṃ khaṇatha usīratthova bīraṇaṃ. Mā vo naḷaṃ va sotova māro bhañji punappunaṃ. |34.338| Yathāpi mūle anupaddave daḷhe chinnopi rukkho punareva rūhati evampi taṇhānusaye anūhate nibbattati dukkhamidaṃ punappunaṃ. |34.339| Yassa chattiṃsatīsotā manāpassavanā bhusā mahā 2- vahanti duddiṭṭhiṃ saṅkappā rāganissitā. @Footnote: 1 pariplavatītipi . 2 Yu. vāhāvahanti. |34.340| Savanti sabbadhī sotā latā ubbhijja tiṭṭhati tañca disvā lataṃ jātaṃ mūlaṃ paññāya chindatha. |34.341| Saritāni sinehitāni ca somanassāni bhavanti jantuno te sātasitā sukhesino te ve jātijarūpagā narā. |34.342| Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti sasova bādhito 1- saññojanasaṅgasattā 2- dukkhamupenti punappunaṃ cirāya. |34.343| Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti sasova bādhito 3- tasmā tasiṇaṃ vinodaye bhikkhu ākaṅkhaṃ 4- virāgamattano. |34.344| Yo nibbanaṭho vanādhimutto vanamutto vanameva dhāvati taṃ puggalameva passatha mutto bandhanameva dhāvati. |34.345| Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā yadāyasaṃ dārujaṃ pabbajañca @Footnote: 1-3 Ma. banudhito. . 2 Ma. Yu. saññojanasaṅgasattakā . 4 Yu. ākaṅkhī. Sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttesu dāresu ca yā apekkhā. |34.346| Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ etaṃpi chetvāna paribbajanti anapekkhino kāmasukhaṃ pahāya. |34.347| Ye rāgarattānupatanti sotaṃ sayaṃ kataṃ makkaṭakova jālaṃ etampi chetvāna vajanti dhīrā anapekkhino sabbadukkhaṃ pahāya. |34.348| Muñca pure muñca pacchato majjhe muñca bhavassa pāragū sabbattha vimuttamānaso na puna jātijaraṃ upehisi. |34.349| Vitakkamathitassa jantuno tibbarāgassa subhānupassino bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati esa kho daḷhaṃ karoti bandhanaṃ. |34.350| Vitakkūpasame ca yo rato asubhaṃ bhāvayatī sadā sato Esa kho vyantikāhati esacchecchati 1- mārabandhanaṃ. |34.351| Niṭṭhaṃ gato asantāsī vītataṇho anaṅgaṇo acchindi bhavasallāni antimoyaṃ samussayo. |34.352| Vītataṇho anādāno niruttipadakovido akkharānaṃ sannipātaṃ jaññā pubbaparāni ca sa ve antimasārīro mahāpañño mahāpurisoti vuccati. |34.353| Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi sabbesu dhammesu anūpalitto sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ. |34.354| Sabbadānaṃ dhammadānaṃ jināti sabbaṃ rasaṃ dhammaraso jināti sabbaṃ ratiṃ dhammaratī jināti taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jināti. |34.355| Hananti bhogā dummedhaṃ no 1- ce pāragavesino bhogataṇhāya dummedho hanti aññeva attanaṃ. |34.356| Tiṇadosāni khettāni rāgadosā ayaṃ pajā tasmā hi vītarāgesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. @Footnote: 1 esacchindatītipi . 2 no ca itipi. |34.357| Tiṇadosāni khettāni dosadosā ayaṃ pajā tasmā hi vītadosesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. |34.358| Tiṇadosāni khettāni mohadosā ayaṃ pajā tasmā hi vītamohesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. |34.359| Tiṇadosāni khettāni icchādosā ayaṃ pajā tasmā hi vigaticchesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. Taṇhāvaggo catuvīsatimo. ------------ Dhammapadagāthāya pañcavīsatimo bhikkhuvaggo [35] |35.360| 25 Cakkhunā saṃvaro sādhu sādhu sotena saṃvaro ghānena saṃvaro sādhu sādhu jivhāya saṃvaro |35.361| kāyena saṃvaro sādhu sādhu vācāya saṃvaro manasā saṃvaro sādhu sādhu sabbattha saṃvaro sabbattha saṃvuto bhikkhu sabbadukkhā pamuccati. |35.362| Hatthasaññato pādasaññato vācāya saññato saññatattamo ajjhattarato samāhito eko santusito tamāhu bhikkhu 1-. |35.363| Yo mukhasaññato bhikkhu mantabhāṇī anuddhato atthaṃ dhammañca dīpeti madhuraṃ tassa bhāsitaṃ. @Footnote: 1 Ma. Yu. bhikkhuṃ. |35.364| Dhammārāmo dhammarato dhammaṃ anuvicintayaṃ dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu saddhammā na parihāyati. |35.365| Salābhaṃ nātimaññeyya nāññesaṃ pihayañcare aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu samādhiṃ nādhigacchati. |35.366| Appalābhopi ce bhikkhu salābhaṃ nātimaññati taṃ ve devā pasaṃsanti suddhājīviṃ atanditaṃ. |35.367| Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa natthi mamāyitaṃ asatā ca na socati sa ve bhikkhūti vuccati. |35.368| Mettāvihārī yo bhikkhu pasanno buddhasāsane adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ. |35.369| Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ sittā te lahumessati chetvā rāgañca dosañca tato nibbānamehisi. |35.370| Pañca chinde pañca jahe pañca uttari bhāvaye pañcasaṅgātigo bhikkhu oghatiṇṇoti vuccati. |35.371| Jhāya bhikkhu mā ca pamādo mā te kāmaguṇe bhamassu cittaṃ mā lohaguḷaṃ gilī pamatto mā kandi dukkhamidanti ḍayhamāno. |35.372| Natthi jhānaṃ apaññassa paññā natthi ajhāyato 3- yamhi jhānañca paññā ca sa ve nibbānasantike. @Footnote: 1 Po. ajhāyino. |35.373| Suññāgāraṃ paviṭṭhassa santacittassa bhikkhuno amānusī ratī hoti sammā dhammaṃ vipassato. |35.374| Yato yato sammasati khandhānaṃ udayabbayaṃ labhatī pītipāmojjaṃ amataṃ taṃ vijānataṃ. |35.375| Tatrāyamādi bhavati idha paññassa bhikkhuno indriyagutti 1- santuṭṭhī pātimokkhe ca saṃvaro |35.376| mitte bhajassu kalyāṇe suddhājīve atandite. Paṭisanthāravuttyassa ācārakusalo siyā tato pāmojjabahulo dukkhassantaṃ karissati 2-. |35.377| Vassikā viya pupphāni maddavāni pamuñcati evaṃ rāgañca dosañca vippamuñcetha bhikkhavo. |35.378| Santakāyo santavāco santamano susamāhito vantalokāmiso bhikkhu upasantoti vuccati. |35.379| Attanā codayattānaṃ paṭimaṃsetamattanā so attagutto satimā sukhaṃ bhikkhu vihāhisi. |35.380| Attā hi attano nātho attā hi attano gati tasmā saññama attānaṃ assaṃ bhadraṃva vāṇijo. |35.381| Pāmojjabahulo bhikkhu pasanno buddhasāsane adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ. |35.382| Yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane @Footnote: 1 Yu. indriyagutto . 2 Po. karissasi. So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā. Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo. ----------- Dhammapadagāthāya chabbīsatimo brāhmaṇavaggo [36] |36.383| 26 Chinda sotaṃ parakkamma kāme panūda brāhmaṇa saṅkhārānaṃ khayaṃ ñatvā akataññūsi brāhmaṇa. |36.384| Yadā dvayesu dhammesu pāragū hoti brāhmaṇo athassa sabbe saṃyogā atthaṃ gacchanti jānato. |36.385| Yassa pāraṃ apāraṃ vā pārāpāraṃ na vijjati vītaddaraṃ visaññuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.386| Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ katakiccaṃ anāsavaṃ uttamatthaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.387| Divā tapati ādicco rattimābhāti candimā sannaddho khattiyo tapati jhāyī tapati brāhmaṇo atha sabbamahorattiṃ buddho tapati tejasā. |36.388| Bāhitapāpo hi brāhmaṇo samacariyā samaṇoti vuccati pabbājayamattano malaṃ tasmā pabbajitoti vuccati. |36.389| Na brāhmaṇassa pahareyya nāssa muñcetha brāhmaṇo dhi brāhmaṇassa hantāraṃ tato dhi yassa muñcati. |36.390| Na brāhmaṇassetadakiñci seyyo yadānisedho manaso piyehi yato yato hiṃsamano nivattati tato tato sammatimeva dukkhaṃ. |36.391| Yassa kāyena vācāya manasā natthi dukkataṃ saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.392| Yamhā dhammaṃ vijāneyya sammāsambuddhadesitaṃ sakkaccaṃ naṃ namasseyya aggihuttaṃva brāhmaṇo. |36.393| Na jaṭāhi na gottehi 1- na jaccā hoti brāhmaṇo yamhi saccañca dhammo ca so sucī 2- so ca brāhmaṇo. |36.394| Kinte jaṭāhi dummedha kinte ajinasāṭiyā abbhantarante gahaṇaṃ bāhiraṃ parimajjasi. |36.395| Paṃsukūladharaṃ jantuṃ kisandhamanisanthataṃ ekaṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.396| Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi yonijaṃ mattisambhavaṃ bhovādī nāma so hoti sa ve hoti sakiñcano akiñcanaṃ anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.397| Sabbasaṃyojanaṃ chetvā yo ve na paritassati @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. gotutena . 2 Yu. sukhī. Saṅgātigaṃ visaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.398| Chetvā naddhiṃ 1- varattañca sandānaṃ 2- sahanukkamaṃ ukkhittapalighaṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.399| Akkosaṃ vadhabandhañca aduṭṭho yo titikkhati khantībalaṃ balāṇīkaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.400| Akkodhanaṃ vatavantaṃ sīlavantaṃ anussadaṃ dantaṃ antimasārīraṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.401| Vāri pokkharapatteva āraggeriva sāsapo yo na limpati kāmesu tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.402| Yo dukkhassa pajānāti idheva khayamattano pannabhāraṃ visaññuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.403| Gambhīrapaññaṃ medhāviṃ maggāmaggassa kovidaṃ uttamatthaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.404| Asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi anāgārehi cūbhayaṃ anokasāriṃ appicchaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.405| Nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu tasesu thāvaresu ca yo na hanti na ghāteti tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.406| Aviruddhaṃ viruddhesu attadaṇḍesu nibbutaṃ sādānesu anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.407| Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca pātito @Footnote: 1 Yu. nandī . 2 Yu. sandāmaṃ. Ma. Po. sandhānaṃ. Sāsaporiva āraggā tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.408| Akakkasaṃ viññāpaniṃ giraṃ saccaṃ udīraye yāya nābhisaje kañci tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.409| Yodha dīghaṃ vā rassaṃ vā aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ loke adinnaṃ nādiyati tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.410| Āsā yassa na vijjanti asmiṃ loke paramhi ca nirāsayaṃ 1- visaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.411| Yassālayā na vijjanti aññāya akathaṅkathī amatogadhaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.412| Yodha puññañca pāpañca ubho saṅgaṃ upaccagā asokaṃ virajaṃ suddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.413| Candaṃva vimalaṃ suddhaṃ vippasannamanāvilaṃ nandibhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.414| Yo imaṃ palipathaṃ duggaṃ saṃsāraṃ mohamaccagā tiṇṇo pāragato jhāyī anejo akathaṅkathī anupādāya nibbuto tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.415| Yodha kāme pahantvāna anāgāro paribbaje kāmabhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.416| Yodha taṇhaṃ pahantvāna anāgāro paribbaje @Footnote: 1 nirāsāsantipi. Taṇhābhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.417| Hitvā mānusakaṃ yogaṃ dibbaṃ yogaṃ upaccagā sabbayogavisaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.418| Hitvā ratiñca aratiñca sītibhūtaṃ nirūpadhiṃ sabbalokābhibhuṃ vīraṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.419| Cutiṃ yo vedi sattānaṃ upapattiñca sabbaso asattaṃ sugataṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.420| Yassa gatiṃ na jānanti devā gandhabbamānusā khīṇāsavaṃ arahantaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.421| Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca natthi kiñcanaṃ akiñcanaṃ anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.422| Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ mahesiṃ vijitāvinaṃ anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.423| Pubbenivāsaṃ yo vedi saggāpāyañca passati atho jātikkhayaṃ patto abhiññā vosito muni sabbavositavosānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. Brāhmaṇavaggo chabbīsatimo. Dhammapadagāthāya uddānaṃThe Pali Tipitaka in Roman Character Volume 25 page 30-71. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=25&item=19&items=18 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=25&item=19&items=18&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=25&item=19&items=18 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=25&item=19&items=18 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=19 Contents of The Tipitaka Volume 25 https://84000.org/tipitaka/read/?index_25 https://84000.org/tipitaka/english/?index_25
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]