บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[41] Idaṃ kho pana bhikkhave tathāgatena anuttaraṃ santaṃ 2- varaṃ padaṃ abhisambuddhaṃ yadidaṃ channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāvimokkho 3- tayidaṃ bhikkhave tathāgatena anuttaraṃ santaṃ varaṃ padaṃ abhisambuddhaṃ yadidaṃ channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāvimokkhoti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Pañcattayasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. --------- @Footnote: 1 Ma. Yu. casaddo atthi . 2 Ma. Yu. santivarapadaṃ . 3 Ma. vimokkhoti. tayidaṃ @bhikkhave ... vimokkhoti ime pāṭhā natthi. Kintisuttaṃ [42] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca kinti vo bhikkhave mayi hoti cīvarahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti piṇḍapātahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti senāsanahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti iti bhavābhavahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ desetīti . na kho no bhante bhagavati evaṃ hoti cīvarahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti piṇḍapātahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti senāsanahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti iti bhavābhavahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ desetīti. [43] Na ca kira vo bhikkhave mayi evaṃ hoti cīvarahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti piṇḍapātahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti senāsanahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti iti bhavābhavahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ desetīti atha kinticarahi 1- vo bhikkhave mayi hotīti . evaṃ kho no bhante bhagavati hoti anukampako bhagavā hitesī anukampaṃ upādāya dhammaṃ desetīti. @Footnote: 1 Yu. carahīti na dissati. Ma. kiñcarahīti dissati. [44] Evañca kira vo bhikkhave mayi hoti anukampako bhagavā hitesī anukampaṃ upādāya dhammaṃ desetīti tasmātiha bhikkhave ye vo mayā dhammā abhiññā desitā seyyathīdaṃ cattāro satipaṭṭhānā cattāro *- sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbaṃ . tesañca vo bhikkhave samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ siyuṃ 1- dve bhikkhū abhidhamme nānāvādā. [45] Tatra ce tumhākaṃ evamassa imesaṃ kho āyasmantānaṃ atthato ceva nānaṃ byañjanato ca nānanti tattha yaṃ bhikkhu suvacataraṃ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo āyasmantānaṃ kho atthato ceva nānaṃ byañjanato ca nānaṃ tadimināpetaṃ āyasmanto jānātha yathā atthato ca 2- nānaṃ byañjanato ca nānaṃ mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti . athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo āyasmantānaṃ kho atthato ceva nānaṃ byañjanato ca nānaṃ tadimināpetaṃ āyasmanto jānātha yathā atthato ca 3- nānaṃ byañjanato ca nānaṃ mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti . iti duggahitaṃ duggahitato dhāretabbaṃ [4]- duggahitaṃ duggahitato dhāretvā [4]- yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. @Footnote: 1 Ma. Yu. siyaṃsu . 2-3 Ma. Yu. ceva . 4 etthantare Po. sugahitaṃ ... dhāretabbaṃ @sugahitaṃ ... dhāretvā . Ma. sugahitaṃ ... dhāretabbaṃ duggahitaṃ ... sugahitaṃ ... @dhāretvā. @* mīkārkṛ´์ khagœ cattaro peḌna cattāro [46] Tatra ce tumhākaṃ evamassa imesaṃ kho āyasmantānaṃ atthato hi kho nānaṃ byañjanato sametīti tattha yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacīyo āyasmantānaṃ kho atthato hi kho nānaṃ byañjanato sameti tadimināpetaṃ āyasmanto jānātha yathā atthato hi kho nānaṃ byañjanato sameti mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti . athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo āyasmantānaṃ kho atthato hi kho nānaṃ byañjanato sameti tadimināpetaṃ āyasmanto jānātha yathā atthato hi kho nānaṃ byañjanato sameti mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti . Iti duggahitaṃ duggahitato dhāretabbaṃ sugahitaṃ sugahitato dhāretabbaṃ duggahitaṃ duggahitato dhāretvā sugahitaṃ sugahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. [47] Tatra ce tumhākaṃ evamassa imesaṃ kho āyasmantānaṃ atthato hi kho sameti byañjanato nānanti . tattha yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo āyasmantānaṃ kho atthato hi kho sameti byañjanato nānaṃ tadimināpetaṃ āyasmanto jānātha yathā atthato hi kho sameti byañjanato nānaṃ appamattakaṃ kho panetaṃ yadidaṃ byañjanaṃ mā āyasmanto appamattake 1- vivādaṃ āpajjitthāti . athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ @Footnote: 1 Yu. appamattakehi. Bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo āyasmantānaṃ kho atthato hi kho sameti byañjanato nānaṃ tadimināpetaṃ āyasmanto jānātha atthato hi kho sameti byañjanato nānaṃ appamattakaṃ kho panetaṃ yadidaṃ byañjanaṃ mā āyasmanto appamattake vivādaṃ āpajjitthāti . iti sugahitaṃ sugahitato dhāretabbaṃ duggahitaṃ duggahitato dhāretabbaṃ sugahitaṃ sugahitato dhāretvā duggahitaṃ duggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. [48] Tatra ce tumhākaṃ evamassa imesaṃ kho āyasmantānaṃ atthato ceva sameti byañjanato ca sametīti . tattha yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo āyasmantānaṃ kho atthato ceva sameti byañjanato ca sameti tadimināpetaṃ āyasmanto jānātha yathā atthato ceva sameti byañjanato ca sameti mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti . athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha so upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo āyasmantānaṃ kho atthato ceva sameti byañjanato ca sameti tadimināpetaṃ āyasmanto jānātha yathā atthato ceva sameti byañjanato ca sameti mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti . iti sugahitaṃ sugahitato dhāretabbaṃ sugahitaṃ sugahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. [49] Tesañca vo bhikkhave samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ siyā aññatarassa bhikkhuno āpatti siyā vītikkamo . Tatra bhikkhave na codanāya coditabbaṃ 1- puggalo upaparikkhitabbo iti mayhañca avihesā bhavissati parassa ca puggalassa anupaghāto paro hi puggalo akkodhano anupanāhī adaḷhadiṭṭhī 2- supaṭinissaggī sakkomi cāhaṃ etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetunti. Sace bhikkhave evamassa kallaṃ vacanāya . sace pana bhikkhave evamassa mayhaṃ kho avihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto paro hi puggalo kodhano upanāhī daḷhadiṭṭhī supaṭinissaggī sakkomi cāhaṃ etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṃ appamattakaṃ kho panetaṃ yadidaṃ parassa puggalassa upaghāto atha kho etadeva bahutaraṃ svāhaṃ sakkomi etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetunti . sace bhikkhave evamassa kallaṃ vacanāya. {49.1} Sace pana bhikkhave evamassa mayhaṃ kho vihesā bhavissati parassa puggalassa anupaghāto paro hi puggalo akkodhano anupanāhī daḷhadiṭṭhī supaṭinissaggī sakkomi cāhaṃ etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṃ appamattakaṃ kho panetaṃ yadidaṃ mayhaṃ vihesā atha kho etadeva bahutaraṃ svāhaṃ sakkomi etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale @Footnote: 1 Sī. taritabubaṃ. 2 Sī. adandadiṭṭhī. Yu. adandhadiṭṭhīti dissati. Patiṭṭhāpetunti. Sace bhikkhave evamassa kallaṃ vacanāya. {49.2} Sace pana bhikkhave evamassa mayhañca kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto paro hi puggalo kodhano upanāhī daḷhadiṭṭhī duppaṭinissaggī sakkomi cāhaṃ etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṃ appamattakaṃ kho panetaṃ yadidaṃ mayhañca vihesā [1]- parassa ca puggalassa upaghāto atha kho etadeva bahutaraṃ svāhaṃ sakkomi etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetunti . sace bhikkhave evamassa kallaṃ vacanāya . Sace pana bhikkhave evamassa mayhañca kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto paro hi puggalo kodhano upanāhī daḷhadiṭṭhī duppaṭinissaggī na cāhaṃ sakkomi etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetunti . evarūpe [2]- puggale upekkhā nātimaññitabbā.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 14 page 40-46. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=14&item=41&items=9 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=14&item=41&items=9&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=14&item=41&items=9 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=14&item=41&items=9 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=14&i=41 Contents of The Tipitaka Volume 14 https://84000.org/tipitaka/read/?index_14 https://84000.org/tipitaka/english/?index_14
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]