บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
Suttantapiṭake majjhimanikāyassa paṭhamo bhāgo ------- mūlapaṇṇāsakaṃ namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Mūlapariyāyavaggo ------- mūlapariyāyasuttaṃ [1] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā ukkaṭṭhāyaṃ viharati subhagavane sālarājamūle . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca sabbadhammamūlapariyāyaṃ vo bhikkhave desissāmi 1- taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [2] Bhagavā etadavoca idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto paṭhaviṃ paṭhavito sañjānāti paṭhaviṃ paṭhavito saññatvā paṭhaviṃ maññati paṭhaviyā maññati paṭhavito maññati paṭhavimmeti @Footnote: 1 Ma. Yu. desessāmi. Maññati paṭhaviṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.1} Āpaṃ āpato sañjānāti āpaṃ āpato saññatvā āpaṃ maññati āpasmiṃ maññati āpato maññati āpammeti maññati āpaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.2} Tejaṃ tejato sañjānāti tejaṃ tejato saññatvā tejaṃ maññati tejasmiṃ maññati tejato maññati tejammeti maññati tejaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.3} Vāyaṃ vāyato sañjānāti vāyaṃ vāyato saññatvā vāyaṃ maññati vāyasmiṃ maññati vāyato maññati vāyammeti maññati vāyaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.4} Bhūte bhūtato sañjānāti bhūte bhūtato saññatvā bhūte maññati bhūtesu maññati bhūtato maññati bhūte meti maññati bhūte abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.5} Deve devato sañjānāti deve devato saññatvā deve maññati devesu maññati devato maññati deve meti maññati deve abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.6} Pajāpatiṃ pajāpatito sañjānāti pajāpatiṃ pajāpatito saññatvā pajāpatiṃ maññati pajāpatismiṃ maññati pajāpatito maññati pajāpatimmeti maññati pajāpatiṃ abhinandati . taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.7} Brahmaṃ brahmato sañjānāti brahmaṃ brahmato saññatvā brahmaṃ Maññati brahmani maññati brahmato maññati brahmaṃ meti maññati brahmaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.8} Ābhassare ābhassarato sañjānāti ābhassare ābhassarato saññatvā ābhassare maññati ābhassaresu maññati ābhassarato maññati ābhassare meti maññati ābhassare abhinandati . taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.9} Subhakiṇhe 1- subhakiṇhato sañjānāti subhakiṇhe subhakiṇhato saññatvā subhakiṇhe maññati subhakiṇhesu maññati subhakiṇhato maññati subhakiṇhe meti maññati subhakiṇhe abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.10} Vehapphale vehapphalato sañjānāti vehapphale vehapphalato saññatvā vehapphale maññati vehapphalesu maññati vehapphalato maññati vehapphale meti maññati vehapphale abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.11} Abhibhuṃ abhibhūto sañjānāti abhibhuṃ abhibhūto saññatvā abhibhuṃ maññati abhibhusmiṃ maññati abhibhūto maññati abhibhummeti maññati abhibhuṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.12} Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato sañjānāti ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato saññatvā ākāsānañcāyatanaṃ maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ maññati ākāsānañcāyatanato maññati ākāsānañcāyatanammeti maññati ākāsānañcāyatanaṃ abhinandati . @Footnote: 1 Yu. subhakiṇṇe. sabbatthā īdisameva. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.13} Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato sañjānāti viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato saññatvā viññāṇañcāyatanaṃ maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ maññati viññāṇañcāyatanato maññati viññāṇañcāyatanammeti maññati viññāṇañcāyatanaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.14} Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato sañjānāti ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato saññatvā ākiñcaññāyatanaṃ maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ maññati ākiñcaññāyatanato maññati ākiñcaññāyatanammeti maññati ākiñcaññāyatanaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.15} Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato sañjānāti nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato saññatvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ maññati nevasaññānāsaññāyatanato maññati nevasaññānāsaññāyatanammeti maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.16} Diṭṭhaṃ diṭṭhato sañjānāti diṭṭhaṃ diṭṭhato saññatvā diṭṭhaṃ maññati diṭṭhasmiṃ maññati diṭṭhato maññati diṭṭhammeti maññati diṭṭhaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.17} Sutaṃ sutato sañjānāti sutaṃ sutato saññatvā Sutaṃ maññati sutasmiṃ maññati sutato maññati sutammeti maññati sutaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.18} Mutaṃ mutato sañjānāti mutaṃ mutato saññatvā mutaṃ maññati mutasmiṃ maññati mutato maññati mutammeti maññati mutaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.19} Viññātaṃ viññātato sañjānāti viññātaṃ viññātato saññatvā viññātaṃ maññati viññātasmiṃ maññati viññātato maññati viññātammeti maññati viññātaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.20} Ekattaṃ ekattato sañjānāti ekattaṃ ekattato saññatvā ekattaṃ maññati ekattasmiṃ maññati ekattato maññati ekattammeti maññati ekattaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.21} Nānattaṃ nānattato sañjānāti nānattaṃ nānattato saññatvā nānattaṃ maññati nānattasmiṃ maññati nānattato maññati nānattammeti maññati nānattaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.22} Sabbaṃ sabbato sañjānāti sabbaṃ sabbato saññatvā sabbaṃ maññati sabbasmiṃ maññati sabbato maññati sabbammeti maññati sabbaṃ abhinandati . taṃ kissa hetu . Apariññātaṃ tassāti vadāmi. {2.23} Nibbānaṃ nibbānato sañjānāti nibbānaṃ nibbānato saññatvā nibbānaṃ maññati nibbānasmiṃ Maññati nibbānato maññati nibbānammeti maññati nibbānaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassāti vadāmi. Puthujjanavasena paṭhamanayabhūmiparicchedo. [3] Yopi so bhikkhave bhikkhu sekho appattamānaso anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamāno viharati . sopi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ māmaññi paṭhaviyā māmaññi paṭhavito māmaññi paṭhavimmeti māmaññi paṭhaviṃ mābhinandi 1- . taṃ kissa hetu . pariññeyyaṃ tassāti vadāmi .pe. āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ābhassare subhakiṇhe vehapphale abhibhuṃ ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ ekattaṃ nānattaṃ sabbaṃ nibbānaṃ nibbānato abhijānāti nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ māmaññi nibbānasmiṃ māmaññi nibbānato māmaññi nibbānammeti māmaññi nibbānaṃ mābhinandi . taṃ kissa hetu. Pariññeyyaṃ tassāti vadāmi. Sekhavasena dutiyanayabhūmiparicchedo. [4] Yopi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto sopi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti paṭhaviṃ @Footnote: 1 katthaci mābhinandati. Paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na maññati paṭhavimmeti na maññati paṭhaviṃ nābhinandati . Taṃ kissa hetu . pariññātaṃ tassāti vadāmi .pe. āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ābhassare subhakiṇhe vehapphale abhibhuṃ ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ ekattaṃ nānattaṃ sabbaṃ nibbānaṃ nibbānato abhijānāti nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānammeti na maññati nibbānaṃ nābhinandati . Taṃ kissa hetu. Pariññātaṃ tassāti vadāmi. Khīṇāsavavasena tatiyanayabhūmiparicchedo. [5] Yopi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto sopi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na maññati paṭhavimmeti na maññati paṭhaviṃ nābhinandati . Taṃ kissa hetu . khayā rāgassa vītarāgattā .pe. āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ābhassare subhakiṇhe vehapphale abhibhuṃ ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ Nevasaññānāsaññāyatanaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ ekattaṃ nānattaṃ sabbaṃ nibbānaṃ nibbānato abhijānāti nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānammeti na maññati nibbānaṃ nābhinandati . Taṃ kissa hetu. Khayā rāgassa vītarāgattā. Khīṇāsavavasena catutthanayabhūmiparicchedo. [6] Yopi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto sopi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na maññati paṭhavimmeti na maññati paṭhaviṃ nābhinandati . Taṃ kissa hetu . khayā dosassa vītadosattā .pe. āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ābhassare subhakiṇhe vehapphale abhibhuṃ ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ ekattaṃ nānattaṃ sabbaṃ nibbānaṃ nibbānato abhijānāti nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānammeti na maññati nibbānaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu. Khayā dosassa vītadosattā. Khīṇāsavavasena pañcamanayabhūmiparicchedo. [7] Yopi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto sopi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti paṭhavi paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na maññati paṭhavimmeti na maññati paṭhaviṃ nābhinandati . Taṃ kissa hetu . khayā mohassa vītamohattā .pe. āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ābhassare subhakiṇhe vehapphale abhibhuṃ ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ ekattaṃ nānattaṃ sabbaṃ nibbānaṃ nibbānato abhijānāti nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānammeti na maññati nibbānaṃ nābhinandati . taṃ kissa hetu. Khayā mohassa vītamohattā. Khīṇāsavavasena chaṭṭhanayabhūmiparicchedo. [8] Tathāgatopi bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na maññati paṭhavimmeti na maññati paṭhaviṃ nābhinandati . taṃ kissa hetu . pariññātantaṃ tathāgatassāti vadāmi .pe. āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ābhassare subhakiṇhe vehapphale abhibhuṃ ākāsānañcāyatanaṃ Viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ ekattaṃ nānattaṃ sabbaṃ nibbānaṃ nibbānato abhijānāti nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānammeti na maññati nibbānaṃ nābhinandati . taṃ kissa hetu. Pariññātantaṃ tathāgatassāti vadāmi. Satthuvasena 1- sattamanayabhūmiparicchedo. [9] Tathāgatopi bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na maññati paṭhavimmeti na maññati paṭhaviṃ nābhinandati . taṃ kissa hetu . nandi 2- dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarā maraṇanti . tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti vadāmi .pe. āpaṃ tejaṃ vāyaṃ bhūte deve pajāpatiṃ brahmaṃ ābhassare subhakiṇhe vehapphale abhibhuṃ ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ ekattaṃ nānattaṃ sabbaṃ nibbānaṃ nibbānato abhijānāti nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānammeti na maññati nibbānaṃ nābhinandati . @Footnote: 1 Sī. satthāravasena. Ma. tathāgatavasena . 2 Ma. Yu. nandī. Taṃ kissa hetu . nandi dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarā maraṇanti . tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti vadāmīti. Satthuvasena aṭṭhamanayabhūmiparicchedo. Idamavoca bhagavā na attamanā 1- te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mūlapariyāyasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. -------------- @Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Sabbāsavasaṃvarasuttaṃ [10] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti . bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . Bhagavā etadavoca sabbāsavasaṃvarapariyāyaṃ vo bhikkhave desissāmi 1- taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [11] Bhagavā etadavoca jānato ahaṃ bhikkhave passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi no ajānato no apassato . kiñca bhikkhave jānato kiṃ 2- passato āsavānaṃ khayo 3- hoti. Yoniso ca manasikāraṃ ayoniso ca manasikāraṃ . ayoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva āsavā uppajjanti uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti . yoniso ca 4- bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva āsavā na uppajjanti uppannā ca āsavā pahiyyanti . atthi bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā atthi āsavā saṃvarā pahātabbā atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā atthi āsavā parivajjanā pahātabbā atthi āsavā vinodanā pahātabbā atthi āsavā bhāvanā pahātabbā. [12] Katame ca bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā . idha @Footnote: 1 Ma. Yu. desessāmi . 2 Ma. kiñca . 3 Ma. khayaṃ vadāmi . 4 katthaci ca khoti atthi. Bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto manasikaraṇīye dhamme nappajānāti amanasikaraṇīye dhamme nappajānāti . so manasikaraṇīye dhamme appajānanto amanasikaraṇīye dhamme appajānanto ye dhammā na manasikaraṇīyā te dhamme manasikaroti ye dhammā manasikaraṇīyā te dhamme na manasikaroti. {12.1} Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasikaroti . yassa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati anuppanno vā bhavāsavo uppajjati uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati anuppanno vā avijjāsavo uppajjati uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati ime dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasikaroti. {12.2} Katame ca bhikkhave dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasikaroti . yassa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati uppanno vā kāmāsavo pahiyyati anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati uppanno vā bhavāsavo pahiyyati anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati uppanno vā avijjāsavo pahiyyati ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasikaroti. {12.3} Tassa amanasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ manasikārā manasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ amanasikārā anuppannā ceva āsavā uppajjanti uppannā ca Āsavā pavaḍḍhanti. {12.4} So evaṃ ayoniso manasikaroti ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ na nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ kiṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ kathaṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānaṃ na nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kiṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kathaṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānanti etarahi vā paccuppannamaddhānaṃ ārabbha 1- ajjhattaṃ kathaṃkathī hoti ahaṃ nu khosmi no nu khosmi kiṃ nu khosmi kathaṃ nu khosmi ayaṃ nu kho satto kuto āgato so kuhiṃ gāmī bhavissatīti. {12.5} Tassa evaṃ ayoniso manasikaroto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati . atthi me attāti vāssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati . natthi me attāti vāssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati . attanāva attānaṃ sañjānāmīti vāssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati . attanāva anattānaṃ sañjānāmīti vāssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati . anattanāva attānaṃ sañjānāmīti vāssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati . atha vā panassa evaṃ diṭṭhi hoti yo me ayaṃ attāva vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedeti so kho pana me ayaṃ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva ṭhassatīti . idaṃ vuccati @Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Bhikkhave diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro 1- diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ . diṭṭhisaṃyojanasaṃyutto bhikkhave assutavā puthujjano na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi 2- na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. {12.6} Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto manasikaraṇīye dhamme pajānāti amanasikaraṇīye dhamme pajānāti . so manasikaraṇīye dhamme pajānanto amanasikaraṇīye dhamme pajānanto ye dhammā na manasikaraṇīyā te dhamme na manasikaroti . ye dhammā manasikaraṇīyā te dhamme manasikaroti. {12.7} Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasikaroti . yassa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati anuppanno vā bhavāsavo uppajjati uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati anuppanno vā avijjāsavo uppajjati uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati ime dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasikaroti. {12.8} Katame ca bhikkhave dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasikaroti. Yassa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati uppanno vā kāmāsavo pahiyyati anuppanno vā bhavāsavo na @Footnote: 1 yebhuyyena diṭṭhikantāraṃ . 2 Ma. Yu. sokehi .pe. upāyāsehi. Uppajjati uppanno vā bhavāsavo pahiyyati anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati uppanno vā avijjāsavo pahiyyati ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasikaroti. {12.9} Tassa amanasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ amanasikārā manasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ manasikārā anuppannā ceva āsavā na uppajjanti uppannā ca āsavā pahiyyanti. {12.10} So idaṃ dukkhanti yoniso manasikaroti ayaṃ dukkhasamudayoti yoniso manasikaroti ayaṃ dukkhanirodhoti yoniso manasikaroti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yoniso manasikaroti . Tassa evaṃ yoniso manasikaroto tīṇi saṃyojanāni pahiyyanti sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso . ime vuccanti bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā. [13] Katame ca bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cakkhundriyasaṃvarasaṃvuto viharati . yañhissa bhikkhave cakkhundriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā cakkhundriyasaṃvaraṃ saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti . paṭisaṅkhā yoniso sotindriyasaṃvarasaṃvuto viharati .pe. paṭisaṅkhā yoniso ghānindriyasaṃvarasaṃvuto viharati .pe. paṭisaṅkhā yoniso jivhindriyasaṃvarasaṃvuto viharati .pe. Paṭisaṅkhā yoniso kāyindriyasaṃvarasaṃvuto viharati .pe. Paṭisaṅkhā yoniso manindriyasaṃvarasaṃvuto viharati . yañhissa Bhikkhave manindriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā manindriyasaṃvaraṃ saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti . yañhissa bhikkhave saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā saṃvaraṃ saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti . ime vuccanti bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā. [14] Katame ca bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ 1- paṭighātāya yāvadeva hirikopinapaṭicchādanatthaṃ. {14.1} Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaṃ paṭisevati neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti 2-. {14.2} Paṭisaṅkhā yoniso senāsanaṃ paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ 1- paṭighātāya yāvadeva utuparissayavinodanaṃ paṭisallānārāmatthaṃ. {14.3} Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati yāvadeva uppannānaṃ veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ paṭighātāya abyāpajjhaparamatāya. {14.4} Yañhissa bhikkhave appaṭisevato uppajjeyyuṃ @Footnote: 1 Ma. ..sirīsapa.. . 2 Ma. itisaddo natthi. Āsavā vighātapariḷāhā paṭisevato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti . ime vuccanti bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā. [15] Katame ca bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā . Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti . yañhissa bhikkhave anadhivāsayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā adhivāsayato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti . ime vuccanti bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā. [16] Katame ca bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā . Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjeti caṇḍaṃ assaṃ parivajjeti caṇḍaṃ goṇaṃ parivajjeti caṇḍaṃ kukkuraṃ parivajjeti ahiṃ khāṇuṃ kaṇṭakaṭṭhānaṃ 1- sobbhaṃ papātaṃ candanikaṃ oḷigallaṃ . yathārūpe anāsane nisinnaṃ yathārūpe agocare carantaṃ yathārūpe pāpake mitte bhajantaṃ viññū sabrahmacārī pāpakesu ṭhānesu okappeyyuṃ . so tañca anāsanaṃ tañca agocaraṃ te @Footnote: 1 Sī. kaṇṭakadhānaṃ. Ca pāpake mitte paṭisaṅkhā yoniso parivajjeti . yañhissa bhikkhave apparivajjayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā parivajjayato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti . Ime vuccanti bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā. [17] Katame ca bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā . Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti 1- anabhāvaṅgameti uppannaṃ byāpādavitakkaṃ .pe. uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ .pe. uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṅgameti . yañhissa bhikkhave avinodayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā vinodayato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā. [18] Katame ca bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā . idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ paṭisaṅkhā yoniso dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti .pe. viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti .pe. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti .pe. passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti .pe. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti .pe. upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ . yañhissa @Footnote: 1 Sī. Yu. byantikaroti. Bhikkhave abhāvayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā bhāvayato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti . ime vuccanti bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā. [19] Yato ca 1- kho bhikkhave bhikkhuno ye āsavā dassanā pahātabbā te dassanā pahīnā honti . ye āsavā saṃvarā pahātabbā te saṃvarā pahīnā honti . ye āsavā paṭisevanā pahātabbā te paṭisevanā pahīnā honti . ye āsavā adhivāsanā pahātabbā te adhivāsanā pahīnā honti . ye āsavā parivajjanā pahātabbā te parivajjanā pahīnā honti . ye āsavā vinodanā pahātabbā te vinodanā pahīnā honti . ye āsavā bhāvanā pahātabbā te bhāvanā pahīnā honti . ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu sabbāsavasaṃvarasaṃvuto viharati acchecchi taṇhaṃ vivattayi 2- saṃyojanaṃ sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Sabbāsavasaṃvarasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. ------------- @Footnote: 1 Ma. Yu. casaddo natthi . 2 Sī. Yu. āvattayi. Dhammadāyādasuttaṃ [20] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. [21] Bhagavā etadavoca dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā atthi me tumhesu anukampā kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ no āmisadāyādāti . tumhe ca me bhikkhave āmisadāyādā bhaveyyātha no dhammadāyādā tumhepi tena ādissā 1- bhaveyyātha āmisadāyādā satthu sāvakā viharanti no dhammadāyādāti . ahampi tena ādisso bhaveyyaṃ āmisadāyādā satthu sāvakā viharanti no dhammadāyādāti . tumhe ca me bhikkhave dhammadāyādā bhaveyyātha no āmisadāyādā tumhepi tena na ādissā bhaveyyātha dhammadāyādā satthu sāvakā viharanti no āmisadāyādāti . ahampi tena na ādisso bhaveyyaṃ dhammādāyādā satthu sāvakā viharanti no āmisadāyādāti . Tasmātiha me bhikkhave dhammadāyādā bhavatha mā āmisadāyādā atthi me tumhesu anukampā kinti me sāvakā dhammādāyādā bhaveyyuṃ no āmisadāyādāti. [22] Idhāhaṃ bhikkhave bhuttāvī assaṃ pavārito paripuṇṇo @Footnote: 1 Ma. ādiyā. Pariyosito suhito yāvadattho siyā ca me piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo 1- . atha dve bhikkhū āgaccheyyuṃ jighacchādubbalyaparetā 2- tyāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ ahaṃ khomhi bhikkhave bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho atthi ca me ayaṃ piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo sace ākaṅkhatha bhuñjatha sace 3- tumhe na bhuñjissatha idānāhaṃ apaharite vā chaḍḍessāmi appāṇake vā udake opilāpessāmīti . tatthekassa 4- bhikkhuno evamassa bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho atthi cāyaṃ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo sace mayaṃ na bhuñjissāma idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati appāṇake vā udake opilāpessati vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādāti āmisaññataraṃ kho panetaṃ yadidaṃ piṇḍapāto yannūnāhaṃ imaṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitvā imināva jighacchādubbalyena evaṃ imaṃ rattindivaṃ vītināmeyyanti. {22.1} So taṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitvā teneva jighacchādubbalyena evaṃ taṃ rattindivaṃ vītināmeyya . atha dutiyassa bhikkhuno evamassa bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho atthi cāyaṃ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo sace mayaṃ na bhuñjissāma idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati @Footnote: 1 Ma. chaḍḍanīyadhammo . 2 Sī. jighacchādubballaparetā. Yu. ...dubbala.... @3 Ma. no ce tumhe bhuñjissatha . 4 Ma. Yu. tatrekassa. Appāṇake vā udake opilāpessati yannūnāhaṃ imaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinodetvā 1- evaṃ imaṃ rattindivaṃ vītināmeyyanti . so taṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinodetvā evaṃ taṃ rattindivaṃ vītināmeyya . kiñcāpi so bhikkhave bhikkhu taṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinodetvā evaṃ taṃ rattindivaṃ vītināmeyya. {22.2} Atha kho asuyeva me purimo bhikkhu pujjataro ca pāsaṃsataro ca . taṃ kissa hetu . Tañhi tassa bhikkhave bhikkhuno dīgharattaṃ appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya subharatāya viriyārambhāya saṃvattissati . Tasmātiha me bhikkhave dhammadāyādā bhavatha mā āmisadāyādā atthi me tumhesu anukampā kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ no āmisadāyādāti . idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna 2- sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. [23] Tatra kho āyasmā sārīputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti . āvusoti te bhikkhū āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ . āyasmā sārīputto etadavoca kittāvatā nu kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti kittāvatā ca pana satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantīti . dūratopi kho mayaṃ āvuso @Footnote: 1 Sī. Yu. paṭivinetvā . 2 Sī. Yu. vatvā. Āgaccheyyāma 1- āyasmato sārīputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ sādhu vatāyasmantaṃyeva sārīputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho āyasmato sārīputtassa sutvā bhikkhū dhāressantīti. Tenahāvuso suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sārīputtassa paccassosuṃ. [24] Āyasmā sārīputto etadavoca kittāvatā nu kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti idhāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme nappajahanti bāhullikā 2- ca honti sāthilikā 3- okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā . tatrāvuso therā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhantīti iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. {24.1} Yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme nappajahantīti iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. Bāhullikā ca sāthilikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurāti iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. Therā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti . Tatrāvuso majjhimā bhikkhū .pe. navā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti . satthu pavivittassa @Footnote: 1 Ma. āgacchāma . 2 yebhuyyena bāhulikā . 3 Sī. Ma. Yu. sāthalikā. Viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhantīti iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti . yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme nappajahantīti iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti . bāhullikā ca sāthilikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurāti iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti . navā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti . ettāvatā kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti. [25] Kittāvatā ca panāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti idhāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme pajahanti na ca bāhullikā honti na sāthilikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā . tatrāvuso therā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti . satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantīti iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti . yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme pajahantīti iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti . na ca bāhullikā na sāthilikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamāti iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti . therā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃsā Bhavanti . tatrāvuso majjhimā bhikkhū .pe. navā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti . satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantīti iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti . yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme pajahantīti iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti . Na ca bāhullikā na sāthilikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamāti iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti . Navā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti . Ettāvatā kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti. [26] Tatrāvuso lobho ca pāpako doso ca pāpako lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati . Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati . ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi . ayaṃ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. {26.1} Tatrāvuso kodho ca pāpako upanāho Ca pāpako ... . makkho ca pāpako paḷāso ca pāpako .... Issā ca pāpikā maccherañca pāpakaṃ ... . māyā ca pāpikā sāṭheyyaṃ ca pāpakaṃ ... . thambho ca pāpako sārambho ca pāpako .... Māno ca pāpako atimāno ca pāpako ... . mado ca pāpako pamādo ca pāpako madassa ca pahānāya pamādassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. {26.2} Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati . Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi . ayaṃ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatīti. Idamavoca āyasmā sārīputto attamanā te bhikkhū āyasmato sārīputtassa bhāsitaṃ abhinandunti. Dhammadāyādasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. ---------- Bhayabheravasuttaṃ [27] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ 1- vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. [28] Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca yeme bho gotama kulaputtā bhavantaṃ gotamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā bhavantesaṃ gotamo pubbaṅgamo bhavantesaṃ gotamo bahukāro bhavantesaṃ gotamo samādapetā bhoto ca pana gotamassa sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatīti . evametaṃ brāhmaṇa evametaṃ brāhmaṇa ye te brāhmaṇa kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā ahaṃ tesaṃ pubbaṅgamo ahaṃ tesaṃ bahukāro ahaṃ tesaṃ samādapetā mamañca pana sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatīti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 12 page 1-28. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=12&item=1&items=28 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=12&item=1&items=28&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=12&item=1&items=28 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=12&item=1&items=28 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=12&i=1 Contents of The Tipitaka Volume 12 https://84000.org/tipitaka/read/?index_12 https://84000.org/tipitaka/english/?index_12
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]