ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
 ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 11 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 3 : Sutta. Tī. Pā.
     [1]  Evamme  sutaṃ  .  ekaṃ  samayaṃ bhagavā mallesu viharati anuppiyaṃ
nāma   mallānaṃ   nigamo   .   athakho  bhagavā  pubbaṇhasamayaṃ  nivāsetvā
pattacīvaramādāya    anuppiyaṃ    piṇḍāya   pāvisi   .   athakho   bhagavato
etadahosi    atippago    kho    tāva    anuppiyāyaṃ   piṇḍāya   carituṃ
yannūnāhaṃ      yena     bhaggavagottassa     paribbājakassa     ārāmo
yena bhaggavagotto paribbājako tenupasaṅkameyyanti.
     {1.1}   Athakho   bhagavā   yena   bhaggavagottassa   paribbājakassa
ārāmo   yena   bhaggavagotto   paribbājako   tenupasaṅkami  .  athakho
bhaggavagotto  paribbājako  bhagavantaṃ  etadavoca  etu  kho  bhante bhagavā
svāgataṃ  bhante  bhagavato  cirassaṃ  kho  bhante  bhagavā  imaṃ  pariyāyamakāsi
yadidaṃ   idhāgamanāya   nisīdatu   bhante   bhagavā  idamāsanaṃ  paññattanti .
Nisīdi   bhagavā   paññatte  āsane  .  bhaggavagottopi  kho  paribbājako
Aññataraṃ   nīcaṃ  āsanaṃ  gahetvā  ekamantaṃ  nisīdi  .  ekamantaṃ  nisinno
kho    bhaggavagotto    paribbājako    bhagavantaṃ    etadavoca   purimāni
bhante    divasāni    purimatarāni    sunakkhatto    licchaviputto   yenāhaṃ
tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā   maṃ   etadavoca   paccakkhātodāni   mayā
bhaggava   bhagavā   nadānāhaṃ   bhaggava   1-   bhagavantaṃ  uddissa  viharāmīti
kaccetaṃ   bhante   tatheva   yathā   sunakkhatto  licchaviputto  avacāti .
Tatheva  kho  etaṃ  bhaggava  yathā  sunakkhatto  licchaviputto  avaca  purimāni
bhaggava    divasāni    purimatarāni    sunakkhatto    licchaviputto   yenāhaṃ
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
     {1.2}  Ekamantaṃ  nisinno  kho  bhaggava  sunakkhatto licchaviputto maṃ
etadavoca    paccakkhāmidānāhaṃ    bhante   bhagavantaṃ   nadānāhaṃ   bhante
bhagavantaṃ   uddissa  viharissāmīti  .  evaṃ  vutte  ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ
licchaviputtaṃ   etadavocaṃ   api   nu   tāhaṃ   sunakkhatta  evamavocaṃ  ehi
tvaṃ   sunakkhatta   mamaṃ   uddissa   viharāhīti   .  no  hetaṃ  bhante .
Tvaṃ  vā  pana  maṃ  evaṃ  avaca  ahaṃ bhante bhagavantaṃ uddissa viharissāmīti.
No   hetaṃ   bhante   .  iti  kira  sunakkhatta  nevāhantaṃ  vadāmi  ehi
tvaṃ   sunakkhatta   mamaṃ   uddissa   viharāhīti   napi  kira  maṃ  tvaṃ  vadesi
ahaṃ    bhante    bhagavantaṃ    uddissa    viharissāmīti    evaṃ    sante
moghapurisa    ko    santo   kaṃ   paccācikkhati   2-   passa   moghapurisa
@Footnote: 1 Po. Ma. ayaṃ pāṭho natthi .  2 paccakkhāsi.
Yāvañca te idaṃ aparaddhanti.
     [2]  Na  hi  pana  me bhante bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ
karotīti  .  api  nu  tāhaṃ  sunakkhatta  evaṃ  avacaṃ ehi tvaṃ sunakkhatta mamaṃ
uddissa     viharāhi     ahante    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ
karissāmīti  .  no  hetaṃ  bhante  .  tvaṃ  vā 1- pana maṃ evaṃ avaca ahaṃ
bhante   bhagavantaṃ   uddissa   viharissāmi   bhagavā  me  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ  karissatīti  .  no  hetaṃ  bhante  .  iti  kira  sunakkhatta
nevāhantaṃ  vadāmi  ehi  tvaṃ  sunakkhatta  mamaṃ  uddissa  viharāhi  ahante
uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ  karissāmīti  napi  kira  maṃ  tvaṃ  vadesi
ahaṃ  bhante  bhagavantaṃ  uddissa  viharissāmi  bhagavā  me  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ   karissatīti   evaṃ   sante   moghapurisa   ko  santo  kaṃ
paccācikkhasi   .  taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  kate  vā  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriye    akate    vā    uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriye
yassatthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāyāti.
Kate   vā   bhante   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriye   akate  vā
uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriye  yassatthāya  bhagavatā  dhammo  desito
so  niyyāti  takkarassa  sammādukkhakkhayāyāti  .  iti  kira sunakkhatta kate
vā   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriye  akate  vā  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriye   yassatthāya   mayā   dhammo   desito   so   niyyāti
@Footnote: 1 Po. Ma. tavañca.
Takkarassa     sammādukkhakkhayāyāti     .     tatra     sunakkhatta    kiṃ
uttarimanussadhammā      iddhipāṭihāriyaṃ      kataṃ      karissati     passa
moghapurisa yāvañca te idaṃ aparaddhanti.
     [3]  Na  hi  pana  me  bhante  bhagavā  aggaññaṃ  paññapetīti  1-.
Api   nu   tāhaṃ   sunakkhatta   evaṃ   avacaṃ   ehi  tvaṃ  sunakkhatta  mamaṃ
uddissa   viharāhi   ahante   aggaññaṃ   paññapessāmīti   .  no  hetaṃ
bhante  .  tvaṃ  vā  pana  maṃ  evaṃ  avaca  ahaṃ  bhante  bhagavantaṃ uddissa
viharissāmi    bhagavā   me   aggaññaṃ   paññapessatīti   .   no   hetaṃ
bhante  .  iti  kira  sunakkhatta  nevāhantaṃ  vadāmi  ehi  tvaṃ  sunakkhatta
mamaṃ    uddissa    viharāhi    ahante   aggaññaṃ   paññapessāmīti   napi
kira   maṃ   tvaṃ   vadesi   ahaṃ   bhante   bhagavantaṃ   uddissa  viharissāmi
bhagavā    me    aggaññaṃ    paññapessatīti    evaṃ   sante   moghapurisa
ko   santo   kaṃ   paccācikkhasi  .  taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  paññatte
vā   aggaññe   apaññatte   vā   aggaññe  yassatthāya  mayā  dhammo
desito   so   niyyāti   takkarassa   sammādukkhakkhayāyāti  .  paññatte
vā   bhante   aggaññe  apaññatte  vā  aggaññe  yassatthāya  bhagavatā
dhammo   desito   so   niyyāti   takkarassa   sammādukkhakkhayāyāti  .
Iti    kira   sunakkhatta   paññatte   vā   aggaññe   apaññatte   vā
aggaññe   yassatthāya   mayā   dhammo  desito  so  niyyāti  takkarassa
sammādukkhakkhayāyāti    .    tatra   sunakkhatta   kiṃ   aggaññaṃ   paññattaṃ
@Footnote: 1 Po. Yu. paññāpetīti.
Karissati passa moghapurisa yāvañca te idaṃ aparaddhanti 1-.
     {3.1}  Anekapariyāyena  kho  te  sunakkhatta  mama  vaṇṇo bhāsito
vajjigāme   itipi  so  bhagavā  arahaṃ  sammāsambuddho  vijjācaraṇasampanno
sugato    lokavidū    anuttaro   purisadammasārathi   satthā   devamanussānaṃ
buddho   bhagavāti  iti  kho  te  sunakkhatta  anekapariyāyena  mama  vaṇṇo
bhāsito   vajjigāme   .  anekapariyāyena  kho  te  sunakkhatta  dhammassa
vaṇṇo   bhāsito   vajjigāme   svākkhāto  bhagavatā  dhammo  sandiṭṭhiko
akāliko    ehipassiko    opanayiko   paccattaṃ   veditabbo   viññūhīti
iti   kho   te   sunakkhatta   anekapariyāyena  dhammassa  vaṇṇo  bhāsito
vajjigāme.
     {3.2}   Anekapariyāyena   kho   te  sunakkhatta  saṅghassa  vaṇṇo
bhāsito   vajjigāme   supaṭipanno   bhagavato   sāvakasaṅgho   ujupaṭipanno
bhagavato     sāvakasaṅgho     ñāyapaṭipanno     bhagavato     sāvakasaṅgho
sāmīcipaṭipanno    bhagavato    sāvakasaṅgho   yadidaṃ   cattāri   purisayugāni
aṭṭha  purisapuggalā  esa  bhagavato  sāvakasaṅgho  āhuneyyo  pāhuneyyo
dakkhiṇeyyo    añjalikaraṇīyo   anuttaraṃ   puññakkhettaṃ   lokassāti   iti
kho    te    sunakkhatta   anekapariyāyena   saṅghassa   vaṇṇo   bhāsito
vajjigāme   .  ārocayāmi  kho  te  sunakkhatta  paṭivedayāmi  kho  te
sunakkhatta    bhavissanti   kho   te   sunakkhatta   vattāro   no   visahi
sunakkhatto    licchaviputto   samaṇe   gotame   brahmacariyaṃ   carituṃ   so
@Footnote: 1 Sī. Ma. Yu. itisaddo na dissati.
Avisahanto   sikkhaṃ   paccakkhāya  hīnāyāvattoti  iti  kho  te  sunakkhatta
bhavissanti   vattāroti   .  evaṃpi  kho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto
mayā   vuccamāno  apakkameva  imasmā  dhammavinayā  yathā  taṃ  āpāyiko
nerayiko.
     [4]  Ekamidāhaṃ  bhaggava samayaṃ thūlūsu 1- viharāmi uttarakā nāma thūlūnaṃ
nigamo   .  athakhvāhaṃ  bhaggava  pubbaṇhasamayaṃ  nivāsetvā  pattacīvaramādāya
sunakkhattena   licchaviputtena  pacchāsamaṇena  uttarakaṃ  piṇḍāya  pāvisiṃ  .
Tena    kho    pana   samayena   acelo   korakkhattiyo   kukkuravattiko
catukkoṇḍiko   2-   chamānikiṇṇaṃ   bhakkhasaṃ   mukheneva   khādati  mukheneva
bhuñjati   .   addasā   kho   bhaggava   sunakkhatto   licchaviputto  acelaṃ
korakkhattiyaṃ     kukkuravattikaṃ     catukkoṇḍikaṃ     chamānikiṇṇaṃ     bhakkhasaṃ
mukheneva   khādantaṃ   mukheneva   bhuñjantaṃ   .   disvānassa   etadahosi
sādhurūpo   vata   bho  arahaṃ  3-  samaṇo  catukkoṇḍiko  2-  chamānikiṇṇaṃ
bhakkhasaṃ mukheneva khādati mukheneva bhuñjatīti.
     {4.1}   Athakhvāhaṃ   bhaggava   sunakkhattassa  licchaviputtassa  cetasā
cetoparivitakkamaññāya     sunakkhattaṃ    licchaviputtaṃ    etadavocaṃ    tvaṃpi
nāma   moghapurisa   [4]-   sakyaputtiyo   paṭijānissasīti  .  kiṃ  pana  maṃ
bhante    bhagavā    evamāha    tvaṃpi   nāma   moghapurisa   sakyaputtiyo
paṭijānissasīti   .   nanu   te   sunakkhatta   imaṃ   acelaṃ   korakkhattiyaṃ
kukkuravattikaṃ    catukkoṇḍikaṃ    chamānikiṇṇaṃ   bhakkhasaṃ   mukheneva   khādantaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. būmūsu. 2 Yu. catukkuṇḍiko. 3 Ma. ayaṃ. 4 Po. Ma. samaṇo.
Mukheneva   bhuñjantaṃ   disvānassa   1-   etadahosi  sādhurūpo  vata  bho
arahaṃ   samaṇo   catukkoṇḍiko   chamānikiṇṇaṃ   bhakkhasaṃ   mukheneva   khādati
mukheneva  bhuñjatīti  .  evaṃ  sante  kiṃ  pana  bhante  bhagavā  arahattassa
maccharāyatīti   .   na   kho   ahaṃ   moghapurisa   arahattassa  maccharāyāmi
apica   tuyhevetaṃ  pāpakaṃ  diṭṭhigataṃ  uppannaṃ  taṃ  pajaha  mā  te  ahosi
dīgharattaṃ    ahitāya    dukkhāya   yaṃ   kho   panetaṃ   sunakkhatta   maññasi
acelo   2-   korakkhattiyo   sādhurūpo   arahaṃ   samaṇoti  so  sattamaṃ
divasaṃ   alasakena   kālaṃ  karissati  kālakato  ca  kālakañjikā  3-  nāma
asurā    sabbanihīno    asurakāyo    tatra    uppajjissati   kālakatañca
naṃ   vīraṇatthambhake   susāne   chaḍḍessanti   .   ākaṅkhamāno  ca  tvaṃ
sunakkhatta   acelaṃ   korakkhattiyaṃ   upasaṅkamitvā   puccheyyāsi   jānāsi
āvuso   korakkhattiya   attano   gatinti   ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  sunakkhatta
vijjati   yante   acelo   korakkhattiyo  byākarissati  jānāmi  āvuso
sunakkhatta    attano    gatiṃ   kālakañjikā   nāma   asurā   sabbanihīno
asurakāyo tatramhi uppannoti.
     {4.2}   Athakho   bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  yena  acelo
korakkhattiyo     tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    acelaṃ    korakkhattiyaṃ
etadavoca   byākato   khosi   āvuso  korakkhattiya  samaṇena  gotamena
acelo    korakkhattiyo    sattamaṃ   divasaṃ   alasakena   kālaṃ   karissati
kālakato      ca     kālakañjikā     nāma     asurā     sabbanihīno
@Footnote: 1 Ma. Yu. disvāna. 2 Po. Ma. Yu. acelaṃ korakkhattiyaṃ .  3 Sī. Yu. kālakañjā.
Asurakāyo    tatra    uppajjissati    kālakatañca    naṃ    vīraṇatthambhake
susāne    chaḍḍessantīti    yena   tvaṃ   āvuso   korakkhattiya   mattaṃ
mattaṃ   ca   bhattaṃ   bhuñjeyyāsi   mattaṃ   mattaṃ   ca  pānīyaṃ  piveyyāsi
yathā samaṇassa gotamassa micchā assa vacananti.
     {4.3}   Athakho   bhaggava   sunakkhatto  licchaviputto  ekadvīhikāya
satta   rattindivāni   gaṇesi   yathā   taṃ   tathāgatassa  asaddahamāno .
Athakho    bhaggava    acelo   korakkhattiyo   sattamaṃ   divasaṃ   alasakena
kālamakāsi    kālakato   ca   kālakañjikā   nāma   asurā   sabbanihīno
asurakāyo   tatra   uppajji   kālakatañca   naṃ   vīraṇatthambhake   susāne
chaḍḍesuṃ.
     {4.4}  Assosi  kho bhaggava sunakkhatto licchaviputto acelo kira 1-
korakkhattiyo   alasakena  kālakato  vīraṇatthambhake  susāne  chaḍḍitoti .
Athakho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  tena  vīraṇatthambhakaṃ  susānaṃ  yena
acelo   korakkhattiyo   tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā  acelaṃ  korakkhattiyaṃ
tikkhattuṃ   pāṇinā   ākoṭesi   jānāsi  āvuso  korakkhattiya  attano
gatinti   .   athakho   bhaggava   acelo   korakkhattiyo   pāṇinā  piṭṭhiṃ
paripuñchanto    vuṭṭhāsi   jānāmi   āvuso   sunakkhatta   attano   gatiṃ
kālakañjikā     nāma    asurā    sabbanihīno    asurakāyo    tatramhi
uppannoti vatvā tattheva uttāno paripati 2-.
     {4.5}  Athakho  bhaggava  sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  maṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ
@Footnote: 1 Yu. kirasaddo natthi. 2 Ma. Yu. papati.
Bhaggava   sunakkhattaṃ   licchaviputtaṃ   etadavocaṃ   taṃ   kiṃ  maññasi  sunakkhatta
yatheva  te  ahaṃ  acelaṃ  korakkhattiyaṃ  ārabbha  byākāsiṃ tatheva taṃ vipākaṃ
no  1-  aññathā  vāti  .  yatheva  me bhante bhagavā acelaṃ korakkhattiyaṃ
ārabbha  byākāsi  tatheva  taṃ  vipākaṃ  no  aññathāti  .  taṃ  kiṃ  maññasi
sunakkhatta   yadi   evaṃ   sante   kataṃ   vā   hoti   uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ   akataṃ  vāti  .  addhā  kho  bhante  evaṃ  sante  kataṃ
hoti   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ  no  akatanti  .  evaṃpi  kho
maṃ   tvaṃ   moghapurisa   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ  karontaṃ  evaṃ
vadesi  na  hi  pana  me  bhante  bhagavā  uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ
karotīti  passa  moghapurisa  yāvañca  te  idaṃ  aparaddhanti  .  evaṃpi  kho
bhaggava   sunakkhatto   licchaviputto  mayā  vuccamāno  apakkameva  imasmā
dhammavinayā yathā taṃ āpāyiko nerayiko.
     [5]   Ekamidāhaṃ   bhaggava   samayaṃ  vesāliyaṃ  viharāmi  mahāvane
kūṭāgārasālāyaṃ  .  tena  kho  pana  samayena  acelo  kaḷāramajjako 2-
vesāliyaṃ  paṭivasati  lābhaggappatto  ceva  yasaggappatto  ca  vajjigāme.
Tassa    satta    vattapadāni   samattāni   samādinnāni   honti  yāvajīvaṃ
acelo   assaṃ   na   vatthaṃ   paridaheyyaṃ  yāvajīvaṃ  brahmacārī  assaṃ  na
methunaṃ   dhammaṃ   paṭiseveyyaṃ    yāvajīvaṃ   surāmaṃseneva   yāpeyyaṃ   na
@Footnote: 1 Ma. Yu. nosaddo natthi. 2 Sī. Ma. kaḷāramaṭṭako. Sī. Yu. kandaramasuko.
Odanakummāsaṃ    bhuñjeyyaṃ   puratthimena   vesāliṃ   1-   udenaṃ   nāma
cetiyaṃ   taṃ  nātikkameyyaṃ  dakkhiṇena  vesāliṃ  gotamakaṃ  nāma  cetiyaṃ  taṃ
nātikkameyyaṃ  pacchimena  vesāliṃ  sattambaṃ  nāma  cetiyaṃ  taṃ nātikkameyyaṃ
uttarena   vesāliṃ   bahuputtakannāma   cetiyaṃ   taṃ  nātikkameyyanti  so
imesaṃ    sattannaṃ    vattapadānaṃ   samādānahetu   lābhaggappatto   ceva
yasaggappatto ca vajjigāme.
     {5.1}   Athakho   bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  yena  acelo
kaḷāramajjako     tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    acelaṃ    kaḷāramajjakaṃ
pañhaṃ   apucchi   .   tassa   acelo   kaḷāramajjako   pañhaṃ  puṭṭho  na
saṃpāyāsi      asaṃpāyanto      kopañca      dosañca     appaccayañca
pātvākāsi     .    athakho    bhaggava    sunakkhattassa    licchaviputtassa
etadahosi   sādhurūpaṃ   vata   bho   arahantaṃ   samaṇaṃ  āsādiyimhase  2-
mā vata no bho ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti.
     {5.2}    Athakho    bhaggava   sunakkhatto   licchaviputto   yenāhaṃ
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   maṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi  .
Ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho   ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ  licchaviputtaṃ  etadavocaṃ
tvaṃpi   nāma   moghapurisa   sakyaputtiyo   paṭijānissasīti   .  kiṃ  pana  maṃ
bhante    bhagavā    evamāha    tvaṃpi   nāma   moghapurisa   sakyaputtiyo
paṭijānissasīti    .    nanu    tvaṃ    sunakkhatta    acelaṃ   kaḷāramajjakaṃ
upasaṅkamitvā    pañhaṃ    apucchi   tassa   te   acelo   kaḷāramajjako
pañhaṃ      puṭṭho      na      saṃpāyāsi     asaṃpāyanto     kopañca
@Footnote: 1 Sī. Yu. vesāliyaṃ .   2 Ma. Yu. āsādimhase.
Dosañca   appaccayañca   pātvākāsi   tassa   te   etadahosi  sādhurūpaṃ
vata   bho   arahantaṃ   samaṇaṃ  āsādiyimhase  mā  vata  no  bho  ahosi
dīgharattaṃ   ahitāya  dukkhāyāti  .  evaṃ  bhante  kiṃ  pana  bhante  bhagavā
arahattassa   maccharāyatīti   .   na   kho   ahaṃ   moghapurisa   arahattassa
maccharāyāmi    apica    tuyhevetaṃ    pāpakaṃ    diṭṭhigataṃ   uppannaṃ   taṃ
pajaha   mā   te   ahosi   dīgharattaṃ   ahitāya  dukkhāyāti  .  yaṃ  kho
panetaṃ    sunakkhatta    maññasi   acelaṃ   kaḷāramajjakaṃ   sādhurūpo   arahaṃ
samaṇoti   so   nacirasseva  parihito  sānucariko  vicaranto  odanakummāsaṃ
bhuñjamāno   sabbāneva   vesāliyāni   cetiyāni   samatikkamitvā   yasā
nihīno   kālaṃ   karissatīti   .   athakho   bhaggava  acelo  kaḷāramajjako
nacirasseva   parihito   sānucariko   vicaranto   odanakummāsaṃ  bhuñjamāno
sabbāneva   vesāliyāni   cetiyāni   samatikkamitvā   yasā  nihīno  1-
kālamakāsi.
     {5.3}   Assosi   kho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  acelo
kira    kaḷāramajjako    parihito   sānucariko   vicaranto   odanakummāsaṃ
bhuñjamāno   sabbāneva   vesāliyāni   cetiyāni   samatikkamitvā   yasā
nihīno   kālaṃ   karoti  2-  .  athakho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto
yenāhaṃ    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā   maṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ
nisīdi   .   ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho  ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ  licchaviputtaṃ
etadavocaṃ  taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  yatheva  te  ahaṃ acelaṃ kaḷāramajjakaṃ
ārabbha   byākāsiṃ   tatheva   taṃ   vipākaṃ   no   aññathā   vāti  .
@Footnote: 1 Yu. yasā nikkinno. 2 Ma. katoti.
Yatheva   me   bhante   bhagavā  acelaṃ   kaḷāramajjakaṃ  ārabbha  byākāsi
tatheva   taṃ   vipākaṃ   no  aññathāti  .  taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  yadi
evaṃ   sante   kataṃ  vā  hoti  uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ  akataṃ
vāti   .   athakho   bhante  evaṃ  sante  kataṃ  hoti  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ   no   akatanti   .   evaṃpi   kho   maṃ  tvaṃ  moghapurisa
uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ   karontaṃ   evaṃ   vadesi   na   hi
pana   me   bhante   bhagavā   uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ  karotīti
passa   moghapurisa  yāvañca  te  idaṃ  aparaddhanti  .  evaṃpi  kho  bhaggava
sunakkhatto    licchaviputto    mayā    vuccamāno   apakkameva   imasmā
dhammavinayā yathā taṃ āpāyiko nerayiko.
     [6]  Ekamidāhaṃ bhaggava samayaṃ tattheva 1- vesāliyaṃ viharāmi mahāvane
kūṭāgārasālāyaṃ   .   tena   kho   pana  samayena  acelo  pāṭikaputto
vesāliyaṃ  paṭivasati  lābhaggappatto  ceva  yasaggappatto  ca  vajjigāme.
So  vesāliyaṃ  parisati  evaṃ  vācaṃ  bhāsati  samaṇopi  gotamo  ñāṇavādo
ahaṃpi    ñāṇavādo    ñāṇavādo    kho    pana   ñāṇavādena   arahati
uttarimanussadhammā     iddhipāṭihāriyaṃ     dassetuṃ     samaṇo    gotamo
upaḍḍhapathaṃ    āgaccheyya    ahaṃpi    upaḍḍhapathaṃ   gaccheyya   te   tattha
ubhopi    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ    kareyyāma    ekañce
samaṇo   gotamo   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ   karissati   dvāhaṃ
karissāmi  dve  ce  samaṇo  gotamo  uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyāni
@Footnote: 1 Po. ayaṃ pāṭho natthi.
Karissati  cattārāhaṃ  karissāmi cattāri ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyāni    karissati   aṭṭhāhaṃ   karissāmi   .   iti   yāvatakaṃ
yāvatakaṃ     samaṇo     gotamo     uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ
karissati taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmīti.
     {6.1}   Iti  1-  kho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  yenāhaṃ
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   maṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi  .
Ekamantaṃ   nisinno  kho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  maṃ  etadavoca
acelo   bhante   pāṭikaputto  vesāliyaṃ  paṭivasati  lābhaggappatto  ceva
yasaggappatto  ca  vajjigāme  so  vesāliyaṃ  parisati  evaṃ  vācaṃ  bhāsati
samaṇopi   gotamo   ñāṇavādo   ahaṃpi  ñāṇavādo  ñāṇavādo  kho  pana
ñāṇavādena    arahati    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ    dassetuṃ
samaṇo   gotamo   upaḍḍhapathaṃ   āgaccheyya   ahaṃpi   upaḍḍhapathaṃ  gaccheyyaṃ
te    tattha    ubhopi   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ   kareyyāma
ekañce   samaṇo   gotamo   uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ  karissati
dvāhaṃ karissāmi. Saṅkhittaṃ. Taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmīti.
     {6.2}  Evaṃ  vutte  ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ
abhabbo   kho   sunakkhatta  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ
cittaṃ    appahāya    taṃ    diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama   sammukhībhāvaṃ
āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahaṃ  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ cittaṃ appahāya
taṃ   diṭṭhiṃ  appaṭinissajjitvā  samaṇassa  gotamassa  sammukhībhāvaṃ  gaccheyyanti
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. atha.
Muddhāpi tassa vipateyyāti.
     {6.3}  Rakkhatetaṃ  bhante  bhagavā  vācaṃ rakkhatetaṃ sugato vācanti.
Kiṃ  pana  maṃ  tvaṃ  sunakkhatta  evaṃ  vadesi  rakkhatetaṃ  bhante  bhagavā vācaṃ
rakkhatetaṃ  sugato  vācanti  .  bhagavatāpassa  bhante  esā  vā ekaṃsena
odhāritā   1-  abhabbo  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ
cittaṃ    appahāya    taṃ    diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama   sammukhībhāvaṃ
āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahaṃ  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ cittaṃ appahāya
taṃ     diṭṭhiṃ    appaṭinissajjitvā    samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ
gaccheyyanti  muddhāpi  tassa  vipateyyāti  acelo  ca  bhante pāṭikaputto
virūparūpena bhagavato sammukhībhāvaṃ āgaccheyya tadassa bhagavato musāti.
     {6.4}  Api  nu  sunakkhatta  tathāgato  taṃ  vācaṃ  bhāseyya yā sā
vācā   dvayagāminīti  .  kiṃ  pana  bhante  bhagavatā  acelo  pāṭikaputto
cetasā  ceto  paricca  vidito  abhabbo  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ
appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya   taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama
sammukhībhāvaṃ  āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya taṃ cittaṃ
appahāya   taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā  samaṇassa  gotamassa  sammukhībhāvaṃ
gaccheyyanti   muddhāpi   tassa   vipateyyāti   udāhu   devatā  bhagavato
etamatthaṃ  ārocesuṃ  abhabbo bhante acelo pāṭikaputto taṃ vācaṃ appahāya
.pe.  muddhāpi  tassa vipateyyāti. Cetasā ceto paricca vidito ceva me
@Footnote: 1 Yu. ovāditā.
Sunakkhatta    acelo    pāṭikaputto    abhabbo   acelo   pāṭikaputto
taṃ   vācaṃ   appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya   .pe.   muddhāpi  tassa
vipateyyāti   devatāpi   mama   etamatthaṃ   ārocesuṃ   abhabbo  bhante
acelo   pāṭikaputto   taṃ   vācaṃ   appahāya   .pe.   muddhāpi  tassa
vipateyyāti.
     {6.5}   Ajitopi   nāma   licchavīnaṃ   senāpati  adhunā  kālakato
tāvatiṃsakāyaṃ    upapanno    sopi    maṃ   upasaṅkamitvā   evamārocesi
alajjī    bhante   acelo   pāṭikaputto   musāvādī   bhante   acelo
pāṭikaputto   maṃpi   bhante   acelo  pāṭikaputto  byākāsi  vajjigāme
ajito   licchavīnaṃ   senāpati   mahānirayaṃ   upapannoti   na   kho  panāhaṃ
bhante   mahānirayaṃ  upapanno  tāvatiṃsakāyaṃ  1-  upapanno  alajjī  bhante
acelo  pāṭikaputto  mūsāvādī  bhante acelo pāṭikaputto abhabbo ca 2-
bhante  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  .pe.  muddhāpi  tassa
vipateyyāti.
     {6.6} Iti kho sunakkhatta cetasā ceto paricca vidito ceva me acelo
pāṭikaputto  abhabbo  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ cittaṃ
appahāya    taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama   sammukhībhāvaṃ   āgantuṃ
sacepissa  evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ  cittaṃ  appahāya taṃ diṭṭhiṃ
appaṭinissajjitvā     samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ    gaccheyyanti
muddhāpi  tassa  vipateyyāti  devatāpi  me  etamatthaṃ  ārocesuṃ abhabbo
@Footnote: 1 Yu. tāvatiṃsamhi .  2 Sī. Yu. cakāro na dissati.
Bhante   acelo   pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ  cittaṃ  appahāya
taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   bhagavato   sammukhībhāvaṃ  āgantuṃ  sacepissa
evamassa   ahantaṃ   vācaṃ   appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya  taṃ  diṭṭhiṃ
appaṭinissajjitvā     samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ    gaccheyyanti
muddhāpi  tassa  vipateyyāti  .  eso  kho  panāhaṃ  sunakkhatta  vesāliyaṃ
piṇḍāya    caritvā   pacchābhattaṃ   piṇḍapātapaṭikkanto   yena   acelassa
pāṭikaputtassa   ārāmo   tenupasaṅkamiṃ   1-  divā  vihārāya  yassadāni
tvaṃ sunakkhatta icchasi tassa ārocehīti.
     [7]   Athakho   svāhaṃ  bhaggava  pubbaṇhasamayaṃ  nivāsetvā  pattacīvaraṃ
ādāya   vesāliyaṃ   2-   piṇḍāya  pāvisiṃ  vesāliyaṃ  piṇḍāya  caritvā
pacchābhattaṃ     piṇḍapātapaṭikkanto    yena    acelassa    pāṭikaputtassa
ārāmo   tenupasaṅkamiṃ   divā  vihārāya  .  athakho  bhaggava  sunakkhatto
licchaviputto    taramānarūpo    vesāliṃ    pavisitvā   yena   abhiññātā
abhiññātā     licchavī     tenupasaṅkami     upasaṅkamitvā     abhiññāte
abhiññāte   licchavī   etadavoca   esāvuso  bhagavā  vesāliyaṃ  piṇḍāya
vicaritvā     pacchābhattaṃ     piṇḍapātapaṭikkanto     yena     acelassa
pāṭikaputtassa  ārāmo  tenupasaṅkami  divā  vihārāya  abhikkamathāyasmanto
abhikkamathāyasmanto      sādhurūpānaṃ      samaṇānaṃ      uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ   bhavissatīti   .  athakho  bhaggava  abhiññātānaṃ  abhiññātānaṃ
licchavīnaṃ   etadahosi   sādhurūpānaṃ   kira  bho  samaṇānaṃ  uttarimanussadhammā
@Footnote: 1 Po. Ma. tenupasaṅkamissāmi .  2 Ma. vesāliṃ.
Iddhipāṭihāriyaṃ   bhavissati   handa   vata   bho   gacchāmāti  .  yena  ca
abhiññātā      abhiññātā      brāhmaṇamahāsālā      gahapatinecayikā
nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇā          tenupasaṅkami          upasaṅkamitvā
abhiññāte      abhiññāte     nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇe     etadavoca
esāvuso     bhagavā    vesāliyaṃ    piṇḍāya    caritvā    pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto     yena     acelassa    pāṭikaputtassa    ārāmo
tenupasaṅkami    divāvihārāya    abhikkamathāyasmanto    abhikkamathāyasmanto
sādhurūpānaṃ samaṇānaṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ bhavissatīti.
     {7.1}   Athakho   bhaggava  abhiññātānaṃ  abhiññātānaṃ  nānātitthiya-
samaṇabrāhmaṇānaṃ    etadahosi    sādhurūpānaṃ    kira    bho    samaṇānaṃ
uttarimanussadhammā     iddhipāṭihāriyaṃ    bhavissati    handa    vata    bho
gacchāmāti    .    athakho    bhaggava   abhiññātā   abhiññātā   licchavī
abhiññātā     abhiññātā    ca    brāhmaṇamahāsālā    gahapatinecayikā
nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇā    yena   acelassa   pāṭikaputtassa   ārāmo
tenupasaṅkamiṃsu. Sā esā bhaggava parisā hoti anekasatā anekasahassā.
     {7.2}  Assosi  kho  bhaggava  acelo  pāṭikaputto abhikkantā kira
abhiññātā    abhiññātā   licchavī   abhikkantā   abhiññātā   abhiññātā
ca     brāhmaṇamahāsālā    gahapatinecayikā    nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇā
samaṇopi   gotamo  mayhaṃ  ārāme  divāvihāraṃ  nisinnoti  .  sutvānassa
bhayaṃ    chambhitattaṃ   lomahaṃso   udapādi   .   athakho   bhaggava   acelo
Pāṭikaputto   bhīto   saṃviggo   lomahaṭṭhajāto   1-  yena  tiṇḍukakhānu-
paribbājakārāmo   tenupasaṅkami   .  assosi  kho  bhaggava  sā  parisā
acelo    kira   pāṭikaputto   bhīto   saṃviggo   lomahaṭṭhajāto   yena
tiṇḍukakhānuparibbājakārāmo tenupasaṅkantoti 2-.
     {7.3}  Athakho  bhaggava  sā  parisā  aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi
tvaṃ   bho   purisa   yena   tiṇḍukakhānuparibbājakārāmo   yena   acelo
pāṭikaputto    tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   evaṃ
vadehi      abhikkamāvuso     pāṭikaputta     abhikkantā     abhiññātā
abhiññātā     licchavī     abhikkantā    abhiññātā    abhiññātā    ca
brāhmaṇamahāsālā       gahapatinecayikā       nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇā
samaṇopi   gotamo   āyasmato   ārāme  divāvihāraṃ  nisinno  bhāsitā
kho  pana  te  esāvuso  pāṭikaputta  vesāliyaṃ  parisati  vācā  samaṇopi
gotamo    ñāṇavādo    ahaṃpi    ñāṇavādo    ñāṇavādo   kho   pana
ñāṇavādena    arahati    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ    dassetuṃ
samaṇo    [3]-   gotamo   upaḍḍhapathaṃ   āgaccheyya   ahaṃpi   upaḍḍhapathaṃ
gaccheyyaṃ    te    tattha    ubhopi   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ
kareyyāma   ekañce  samaṇo  gotamo  uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ
karissati  dvāhaṃ  karissāmi  dve  ce  samaṇo  gotamo  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyāni   karissati   cattārāhaṃ  karissāmi  cattāri  ce  samaṇo
@Footnote: 1 Po. lomahaṃsajāto .  2 Sī. Yu. tenupasaṅkamanto .  3 Ma. cesaddo atthi.
Gotamo    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyāni    karissati    aṭṭhāhaṃ
karissāmi   iti   yāvatakaṃ   yāvatakaṃ   samaṇo  gotamo  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyāni     karissati     taddiguṇaṃ     taddiguṇāhaṃ    karissāmīti
abhikkamayeva   1-   kho   āvuso   pāṭikaputta  upaḍḍhapathaṃ  sabbapaṭhamaṃyeva
āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinnoti.
     {7.4}  Evaṃ  bhoti kho bhaggava so puriso tassā parisāya paṭissutvā
yena     tiṇḍukakhānuparibbājakārāmo    yena    acelo    pāṭikaputto
tenupasaṅkami     upasaṅkamitvā     acelaṃ     pāṭikaputtaṃ     etadavoca
abhikkamāvuso     pāṭikaputta     abhikkantā    abhiññātā    abhiññātā
licchavī    abhikkantā   abhiññātā   abhiññātā   ca   brāhmaṇamahāsālā
.pe.    abhikkamayeva   āvuso   pāṭikaputta   upaḍḍhapathaṃ   sabbapaṭhamaṃyeva
āgantvā  samaṇo  gotamo  āyasmato  ārāme  divāvihāraṃ nisinnoti.
Evaṃ   vutte   bhaggava  acelo  pāṭikaputto  āyāmi  āvuso  āyāmi
āvusoti vatvā tattheva saṃsappati na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.
     {7.5}  Athakho  so  bhaggava  puriso  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ etadavoca
kiṃsu   nāma   te   āvuso   pāṭikaputta  pāvaḷāsu  nāma  te  pīṭhakasmiṃ
allīnā   pīṭhakaṃsu   nāma   te   pāvaḷāsu   allīnaṃ   āyāmi   āvuso
āyāmi    āvusoti    vatvā    tattheva    saṃsappasi    na    sakkosi
āsanāpi   vuṭṭhātunti   .   evaṃpi   kho   bhaggava  vuccamāno  acelo
pāṭikaputto   āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā  tattheva
@Footnote: 1 Ma. abhikkamasseva.
Saṃsappati na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.
     {7.6}  Yadā  kho  so  bhaggava  puriso  aññāsi  parābhūtarūpo ayaṃ
acelo   pāṭikaputto   āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti  vatvā
tattheva   saṃsappati   na   sakkoti   āsanāpi  vuṭṭhātunti  atha  taṃ  parisaṃ
āgantvā  evamārocesi  parābhūtarūpo  bho  ayaṃ 1- acelo pāṭikaputto
āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva  saṃsappati  na
sakkoti   āsanāpi  vuṭṭhātunti  .  evaṃ  vutte  ahaṃ  bhaggava  taṃ  purisaṃ
etadavocaṃ  abhabbo  kho  āvuso  acelo  pāṭikaputto taṃ vācaṃ appahāya
taṃ   cittaṃ   appahāya   taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama  sammukhībhāvaṃ
āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ  cittaṃ appahāya
taṃ     diṭṭhiṃ    appaṭinissajjitvā    samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ
gaccheyyanti muddhāpi tassa vipateyyāti.
                   Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.
     [8]   Athakho   bhaggava   aññataro   licchavimahāmatto  uṭṭhāyāsanā
taṃ   parisaṃ   etadavoca   tenahi   bho  muhuttaṃ  tāva  āgametha  yāvāhaṃ
gacchāmi    appevanāma   ahaṃpi   sakkuṇeyyaṃ   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   imaṃ
parisaṃ ānetunti.
     {8.1}   Athakho  so  bhaggava  licchavimahāmatto  yena  tiṇḍukakhānu-
paribbājakārāmo     yena     acelo    pāṭikaputto    tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā     acelaṃ     pāṭikaputtaṃ     etadavoca    abhikkamāvuso
pāṭikaputta     abhikkantaṃ    te    seyyo    abhikkantā    abhiññātā
@Footnote: 1 Ma. ayanti pāṭho natthi. Sī. Yu. bho ayanti dve pāṭho natthi.
Abhiññātā   ca  .  saṅkhittaṃ  .  samaṇopi  gotamo  āyasmato  ārāme
divāvihāraṃ   nisinnoti   bhāsitā   kho  pana  te  esāvuso  pāṭikaputta
vesāliyaṃ    parisati    vācā    samaṇopi   gotamo   ñāṇavādo   ahaṃpi
ñāṇavādo    .pe.    taddiguṇaṃ   taddiguṇāhaṃ   karissāmīti   abhikkamayeva
kho    āvuso    pāṭikaputta    upaḍḍhapathaṃ    sabbapaṭhamaṃyeva   āgantvā
samaṇopi   gotamo   āyasmato   ārāne  divāvihāraṃ  nisinno  bhāsitā
kho   panesā   āvuso   pāṭikaputta  samaṇema  gotamena  parisati  vācā
abhabbo   acelo   pāṭikaputto   taṃ   vācaṃ  appahāya  .pe.  muddhāpi
tassa     vipateyyāti     abhikkamāvuso    pāṭikaputta    abhikkamaneneva
te    jayaṃ    karissāma   samaṇassa   gotamassa   parājayanti   .   evaṃ
vutte    bhaggava   acelo   pāṭikaputto   āyāmi   āvuso   āyāmi
āvusoti vatvā tattheva saṃsappati na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.
     {8.2}   Athakho  so  bhaggava  licchavimahāmatto  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ
etadavoca   kiṃsu   nāma  te  āvuso  pāṭikaputta  pāvaḷāsu  nāma  te
pīṭhakasmiṃ  allīnā  pīṭhakaṃsu  nāma  te  pāvaḷāsu  allīnaṃ  āyāmi  āvuso
āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva   saṃsappasi  na  sakkosi  āsanāpi
vuṭṭhātunti   .   evaṃpi   kho  bhaggava  vuccamāno  acelo  pāṭikaputto
āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva  saṃsappati  na
sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.
     {8.3}   Yadā   kho   [1]-   bhaggava  licchavimahāmatto  aññāsi
parābhūtarūpo     ayaṃ     acelo    pāṭikaputto    āyāmi    āvuso
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. so.
Āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva   saṃsappati  na  sakkoti  āsanāpi
vuṭṭhātunti   atha   taṃ   parisaṃ  āgantvā  evaṃ  ārocesi  parābhūtarūpo
ayaṃ   acelo  pāṭikaputto  āyāmi  āvuso  āyāmi  āvusoti  vatvā
tattheva   saṃsappati   na  sakkoti  āsanāpi  vuṭṭhātunti  .  evaṃ  vutte
ahaṃ   bhaggava   taṃ   parisaṃ   etadavoca   abhabbo  kho  āvuso  acelo
pāṭikaputto    taṃ    vācaṃ   appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya   .pe.
Sacepissa    evamassa    ahantaṃ    vācaṃ   appahāya   .pe.   samaṇassa
gotamassa    sammukhībhāvaṃ    gaccheyyanti    muddhāpi   tassa   vipateyyāti
sacepāyasmantānaṃ  licchavīnaṃ  evamassa  mayaṃ  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ  yāhi  1-
varattāhi  bandhitvā  goyuttehi  2-  āviñjeyyāmāti  3-  tā varattā
chijjeruṃ   4-   pāṭikaputto   vā   abhabbo  pana  acelo  pāṭikaputto
taṃ    vācaṃ   appahāya   .pe.   sacepissa   evamassa   ahantaṃ   vācaṃ
appahāya    .pe.    samaṇassa    gotasassa    sammukhībhāvaṃ   gaccheyyanti
muddhāpi tassa vipateyyāti
     [9]  Athakho  bhaggava  jāliyo  dārupattikantevāsī  uṭṭhāyāsanā  taṃ
parisaṃ  etadavoca  tenahi  bho  muhuttaṃ  tāva  āgametha  yāvāhaṃ  gacchāmi
appevanāmāhaṃ  5- sakkuṇeyyaṃ acelaṃ pāṭikaputtaṃ [6]- ānetunti. Athakho
bhaggava   jāliyo   dārupattikantevāsī   yena  tiṇḍukakhānuparibbājakārāmo
yena    acelo    pāṭikaputto    tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   acelaṃ
@Footnote: 1 Sī. Ma. Yu. ayaṃ na dissati .   2 Sī. Ma. Yu. goyugehīti pāṭhena bhavitabbaṃ.
@3 Ma. āviñcheyyāmāti. Yu. āvijjheyyāmāti .  4 Ma. chijjeyyuṃ .  5 Ma. Yu.
@appevanāma ahampi .  6 Ma. Yu. imaṃ parisaṃ.
Acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   etadavoca   abhikkamāvuso   pāṭikaputta   abhikkantaṃ
te   seyyo   abhikkantā   abhiññātā   abhiññātā  ca  licchavī  .pe.
Samaṇopi   gotamo   āyasmato   ārāme  divāvihāraṃ  nisinno  bhāsitā
kho  pana  te  esāvuso  pāṭikaputta  vesāliyaṃ  parisati  vācā  samaṇopi
gotamo    ñāṇavādo    .pe.    taddiguṇaṃ    taddiguṇāhaṃ    karissāmīti
abhikkamayeva     āvuso     pāṭikaputta     upaḍḍhapathaṃ     sabbapaṭhamaṃyeva
āgantvā    samaṇo    gotamo    āyasmato    ārāme   divāvihāraṃ
nisinno   bhāsitā   kho   pana   te   esāvuso   pāṭikaputta  samaṇena
gotamena   parisati   vācā  abhabbo  kho  āvuso  acelo  pāṭikaputto
taṃ vācaṃ appahāya .pe.
     {9.1}   Sacepissa   evamassa   ahantaṃ   vācaṃ  appahāya  .pe.
Samaṇassa    gotamassa   sammukhībhāvaṃ   gaccheyyanti   muddhāpi   vipateyyāti
sacepāyasmantānaṃ    licchavīnaṃ    evamassa    mayaṃ    acelaṃ   pāṭikaputtaṃ
yāhi    varattāhi    bandhitvā    goyuttehi    āviñjeyyāmāti   tā
varattā   chijjeruṃ  pāṭikaputto  vā  abhabbo  pana  acelo  pāṭikaputto
taṃ   vācaṃ   appahāya   taṃ  cittaṃ  appahāya  taṃ  diṭṭhiṃ  appaṭinissajjitvā
mama   sammukhībhāvaṃ   āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya
.pe.   samaṇassa   gotamassa   sammukhībhāvaṃ   gaccheyyanti   muddhāpi  tassa
vipateyyāti    abhikkamāvuso    pāṭikaputta   abhikkamaneneva   te   jayaṃ
karissāma  samaṇassa  gotamassa  parājayanti  .  evaṃ  vutte bhaggava acelo
Pāṭikaputto   āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā  tattheva
saṃsappati   na   sakkoti   āsanāpi  vuṭṭhātuṃ  .  athakho  bhaggava  jāliyo
dārupattikantevāsī   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   etadavoca   kiṃsu   nāma  te
āvuso   pāṭikaputta   pāvaḷāsu   nāma   te  pīṭhakasmiṃ  allīnā  pīṭhakaṃsu
nāma   te   pāvaḷāsu   allīnaṃ   āyāmi   āvuso  āyāmi  āvusoti
vatvā tattheva saṃsappasi na sakkosi āsanāpi vuṭṭhātunti.
     {9.2}  Evaṃpi  kho  bhaggava vuccamāno acelo pāṭikaputto āyāmi
āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva   saṃsappati  na  sakkoti
āsanāpi   vuṭṭhātuṃ   .  yadā  kho  bhaggava  jāliyo  dārupattikantevāsī
aññāsi   parābhūtarūpo   ayaṃ   acelo   pāṭikaputto   āyāmi  āvuso
āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva   saṃsappati  na  sakkoti  āsanāpi
vuṭṭhātunti    atha    naṃ    etadavoca   bhūtapubbaṃ   āvuso   pāṭikaputta
sīhassa     migarañño     etadahosi    yannūnāhaṃ    aññataraṃ    vanasaṇḍaṃ
nissāya    āsayaṃ    kappeyyaṃ    tatrāsayaṃ    kappetvā   sāyaṇhasamayaṃ
āsayā    nikkhameyyaṃ    āsayā   nikkhamitvā   vijambheyyaṃ   vijambhitvā
samantā   catuddisā   anuvilokeyyaṃ   samantā   catuddisā  anuviloketvā
tikkhattuṃ    sīhanādaṃ   nadeyyaṃ   tikkhattuṃ   sīhanādaṃ   naditvā   gocarāya
pakkameyyaṃ   so   varaṃ  varaṃ  migasaṅghaṃ  1-  vadhitvā  mudumaṃsāni  mudumaṃsāni
bhakkhayitvā  tameva  āsayaṃ ajjhupeyyanti. Athakho [2]- so sīho migarājā
aññataraṃ   vanasaṇḍaṃ   nissāya   āsayaṃ   kappesi   tatrāsayaṃ   kappetvā
@Footnote: 1 Ma. Yu. migasaṅghena .  2 ma Yu. āvuso.
Sāyaṇhasamayaṃ   āsayā   nikkhami   āsayā  nikkhamitvā  vijambhi  vijambhitvā
samantā   catuddisā   anuvilokesi   samantā   catuddisā   anuviloketvā
tikkhattuṃ   sīhanādaṃ   nadi   tikkhattuṃ   sīhanādaṃ  naditvā  gocarāya  pakkami
so   varaṃ   varaṃ   migasaṅghaṃ   vadhitvā   mudumaṃsāni   mudumaṃsāni  bhakkhayitvā
tameva   āsayaṃ  ajjhupesi  .  tasseva  kho  āvuso  pāṭikaputta  sīhassa
migarañño vighāsasaṃvaddho jarasigālo ditto ceva balavā ca.
     {9.3}  Athakho  āvuso  tassa jarasigālassa etadahosi ko cāhaṃ ko
sīho    migarājā    yannūnāhaṃpi   aññataraṃ   vanasaṇḍaṃ   nissāya   āsayaṃ
kappeyyaṃ    tatrāsayaṃ   kappetvā   sāyaṇhasamayaṃ   āsayā   nikkhameyyaṃ
āsayā    nikkhamitvā    vijambheyyaṃ    vijambhitvā   samantā   catuddisā
anuvilokeyyaṃ   samantā   catuddisā   anuviloketvā   tikkhattuṃ   sīhanādaṃ
nadeyyaṃ    tikkhattuṃ    sīhanādaṃ   naditvā   gocarāya   pakkameyyaṃ   so
varaṃ   varaṃ   migasaṅghaṃ   vadhitvā   mudumaṃsāni  mudumaṃsāni  bhakkhayitvā  tameva
āsayaṃ ajjhupeyyanti.
     {9.4}   Athakho   so   āvuso   jarasigālo   aññataraṃ  vanasaṇḍaṃ
nissāya    āsayaṃ    kappesi    tatrāsayaṃ    kappetvā    sāyaṇhasamayaṃ
āsayā   nikkhami   āsayā   nikkhamitvā   vijambhi   vijambhitvā   samantā
catuddisā   anuvilokesi   samantā   catuddisā   anuviloketvā   tikkhattuṃ
sīhanādaṃ    nadissāmīti    sigālakaṃ    1-   anadi   bheraṇḍakaṃyeva   anadi
ke  ca  chave  sigāle  ke  pana  sīhanādeti. Evameva kho tvaṃ āvuso
pāṭikaputta    sugatāpadānesu    jivamāno    sugatātirittāni   bhuñjamāno
@Footnote: 1 Po. Ma. siṅgālakaṃyeva.
Tathāgate    arahante    sammāsambuddhe    āsādetabbaṃ   maññasi   ke
ca   chave  pāṭikaputte  kā  ca  tathāgatānaṃ  arahantānaṃ  sammāsambuddhānaṃ
āsādanāti  .  yato  kho  bhaggava  jāliyo  dārupattikantevāsī  imināpi
opammena  neva  asakkhi  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ  tamhā  āsanā  cāvetuṃ.
Atha naṃ etadavoca
               sīhoti attāna samekkhiyāna
               amaññi kotthu migarājāhamasmi
               tameva 1- so sigālakaṃ anadi
               ke ca chave sigāle ke pana sīhanādeti.
     [10]   Evameva   kho   tvaṃ  āvuso  pāṭikaputta  sugatāpadānesu
jīvamāno     sugatātirittāni     bhuñjamāno     tathāgate     arahante
sammāsambuddhe   āsādetabbaṃ   maññasi  ke  ca  chave  pāṭikaputte  kā
ca   tathāgatānaṃ   arahantānaṃ   sammāsambuddhānaṃ   āsādanāti   .  yato
kho   bhaggava   jāliyo   dārupattikantevāsī   imināpi  opammena  neva
asakkhi acelaṃ pāṭikaputtaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ. Atha naṃ etadavoca
               suññaṃ anupakaminaṃ 2- attānaṃ
               vighāse samekkhiya
               yāvattānaṃ na passati kotthu
               tāva byagghoti maññati
@Footnote: 1 Ma. Yu. tatheva .  2 Ma. Yu. aññaṃ anucaṅkamanaṃ.
               Tameva so sigālakaṃ anadi
               ke ca chave sigāle ke pana sīhanādeti.
     [11]   Evameva   kho   tvaṃ  āvuso  pāṭikaputta  sugatāpadānesu
jīvamāno     sugatātirittāni     bhuñjamāno     tathāgate     arahante
sammāsambuddhe   āsādetabbaṃ   maññasi  ke  ca  chave  pāṭikaputte  kā
ca   tathāgatānaṃ   arahantānaṃ   sammāsambuddhānaṃ   āsādanāti   .  yato
kho   bhaggava   jāliyo   dārupattikantevāsī   imināpi  opammena  neva
asakkhi acelaṃ pāṭikaputtaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ. Atha naṃ etadavoca
               bhutvāna bheke 1- khalamūsikāyo
               kaṭasīsu khittāni ca kūṇapāni
               mahāvane suññavane vivaḍḍho
               amaññi kotthu migarājāhamasmi
               tatheva so sigālakaṃ anadi
               ke ca chave sigāle ke pana sīhanādeti.
     [12]   Evameva   kho   tvaṃ  āvuso  pāṭikaputta  sugatāpadānesu
jīvamāno     sugatātirittāni     bhuñjamāno     tathāgate     arahante
sammāsambuddhe   āsādetabbaṃ   maññasi  ke  ca  chave  pāṭikaputte  kā
ca   tathāgatānaṃ   arahantānaṃ   sammāsambuddhānaṃ   āsādanāti   .  yato
kho   bhaggava   jāliyo   dārupattikantevāsī   imināpi  opammena  neva
@Footnote: 1 Po. bhiṅge.
Asakkhi   acelaṃ  pāṭikaputtaṃ  tamhā  āsanā  cāvetuṃ  .  atha  taṃ  parisaṃ
āgantvā   evamārocesi   parābhūtarūpo   bho   acelo   pāṭikaputto
āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva  saṃsappati  na
sakkoti āsanāpi vuṭṭhātunti.
     {12.1}  Evaṃ  vutte  ahaṃ  bhaggava  taṃ  parisaṃ  etadavocaṃ abhabbo
kho  āvuso  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya taṃ cittaṃ appahāya
taṃ    diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama   sammukhībhāvaṃ   āgantuṃ   sacepissa
evamassa   ahantaṃ   vācaṃ   appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya  taṃ  diṭṭhiṃ
appaṭinissajjitvā     samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ    gaccheyyanti
muddhāpi    tassa   vipateyyāti   sacepāyasmantānaṃ   licchavīnaṃ   evamassa
mayaṃ   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   yāhi   1-  varattāhi  bandhitvā  goyuttehi
āviñjeyyāmāti   tā   varattā   chijjeruṃ   pāṭikaputto  vā  abhabbo
pana   acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  .pe.  mama  sammukhībhāvaṃ
āgantuṃ   sacepissa   evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya  .pe.  samaṇassa
gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti muddhāpi tassa vipateyyāti.
     {12.2} Athakhvāhaṃ bhaggava taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya sandassesiṃ samādapesiṃ
samuttejesiṃ   sampahaṃsesiṃ   taṃ   parisaṃ   dhammiyā   kathāya   sandassetvā
samādapetvā    samuttejetvā    sampahaṃsetvā    mahābandhanā   mokkhaṃ
karitvā       caturāsītipāṇasahassāni      mahāviduggā       uddharitvā
tejodhātuṃ     samāpajjitvā     sattatālaṃ     vehāsaṃ    abbhuggantvā
aññaṃ      sattatālaṃpi     aggiṃ     2-     abhinimminitvā     jalitvā
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ na dissati .  2 Ma. Yu. acciṃ.
Dhūmāyitvā 1- mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ paccuṭṭhāsiṃ.
     {12.3}    Athakho   bhaggava   sunakkhatto   licchaviputto   yenāhaṃ
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   maṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi  .
Ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho   ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ  licchaviputtaṃ  etadavocaṃ
taṃ   kiṃ  maññasi  sunakkhatta  yatheva  te  ahaṃ  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ  ārabbha
byākāsiṃ  tatheva  taṃ  vipākaṃ  no  2-  aññathāti  .  yatheva  me bhante
bhagavā   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ  ārabbha  byākāsi  tatheva  taṃ  vipākaṃ  no
aññathāti.
     {12.4}  Taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  yadi  evaṃ sante kataṃ vā hoti
uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ   akataṃ  vāti  .  addhā  kho  bhante
evaṃ  sante  kataṃ  hoti  uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ no akatanti.
Evaṃpi  kho  maṃ  tvaṃ  moghapurisa  uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ karontaṃ
evaṃ  vadesi  na  hi pana me bhante bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ
karotīti  .  passa moghapurisa yāvañca te idaṃ aparaddhanti. Evaṃpi kho bhaggava
sunakkhatto  licchaviputto  mayā  vuccamāno  apakkameva  imasmā dhammavinayā
yathā taṃ āpāyiko nerayiko.
     [13]   Aggaññañcāhaṃ   bhaggava   pajānāmi  [3]-  tato  uttaritaraṃ
pajānāmi   tañca   pajānanaṃ   na   parāmasāmi  aparāmasato  va  4-  me
paccattaṃyeva    nibbuti    viditā    yadabhijānaṃ    tathāgato   no   anayaṃ
@Footnote: 1 Sī. dhūpāyitvā .  2 Po. Ma. nosaddo natthi .   3 Ma. Yu. tañca pajānāmi.
@4 Ma. ca.
Āpajjati.
     {13.1}  Santi  bhaggava  eke samaṇabrāhmaṇā issarakuttaṃ brahmakuttaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapenti   tyāhaṃ   upasaṅkamitvā   evaṃ  vadāmi
saccaṃ   kira   tumhe   āyasmanto   issarakuttaṃ   brahmakuttaṃ   ācariyakaṃ
aggaññaṃ  paññapethāti  .  te  ca  me evaṃ puṭṭhā āmāti 1- paṭijānanti
tyāhaṃ   evaṃ   vadāmi   kathaṃvihitakaṃ  pana  tumhe  āyasmanto  issarakuttaṃ
brahmakuttaṃ   ācariyakaṃ   aggaññaṃ  paññapethāti  .  te  mayā  puṭṭhā  na
saṃpāyanti    asaṃpāyantā    mamaññeva    paṭipucchanti    tesāhaṃ   puṭṭho
byākaromi   hoti  kho  so  āvuso  samayo  yaṃ  kadāci  karahaci  dīghassa
addhuno  accayena  ayaṃ  loko  saṃvaṭṭati  saṃvaṭṭamāne  loke  yebhuyyena
sattā    ābhassarasaṃvattanikā   honti   te   tattha   honti   manomayā
pītibhakkhā    sayaṃpabhā    antalikkhacarā    subhaṭṭhāyino   ciraṃ   dīghamaddhānaṃ
tiṭṭhanti.
     {13.2}  Hoti  kho  so  āvuso  samayo  yaṃ kadāci karahaci dīghassa
addhuno   accayena   ayaṃ   loko   vivaṭṭati  vivaṭṭamāne  loke  suññaṃ
brahmavimānaṃ   pātubhavati   atha   2-   aññataro  satto  āyukkhayā  vā
puññakkhayā   vā   ābhassarakāyā  cavitvā  suññaṃ  brahmavimānaṃ  upapajjati
so   tattha  hoti  manomayo  pītibhakkho  sayaṃpabho  antalikkhacaro  subhaṭṭhāyī
ciraṃ   dīghamaddhānaṃ   tiṭṭhati   tassa   tattha  ekakassa  dīgharattaṃ  nivusitattā
anabhirati   paritassanā   uppajjati   aho   vata  aññepi  sattā  itthattaṃ
āgaccheyyunti   .  athakho  aññepi  sattā  āyukkhayā  vā  puññakkhayā
@Footnote: 1 Ma. Yu. āmoti .  2 Ma. Yu. atha yo.
Vā   ābhassarakāyā   cavitvā   suññaṃ   brahmavimānaṃ   upapajjanti  tassa
sattassa   sahabyataṃ   tepi   tattha   honti  manomayā  pītibhakkhā  sayaṃpabhā
antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.
     {13.3}  Tatrāvuso  yo so satto paṭhamaṃ upapanno tassa evaṃ hoti
ahamasmi    brahmā    mahābrahmā    abhibhū    anabhibhūto   aññadatthudaso
vasavatti  issaro  kattā  nimmitā  seṭṭho  sajjitā  vasī pitā bhūtabhabyānaṃ
mayā  ime  sattā  nimmitā  .  taṃ kissa hetu. Mamañhi pubbe etadahosi
aho  vata  aññepi  sattā  itthattaṃ  āgaccheyyunti  iti mamañca manopaṇidhi
ime  ca  sattā  itthattaṃ  āgatāti  .  yepi te sattā pacchā upapannā
tesaṃpi  evaṃ  hoti  ayaṃ  kho  bhavaṃ  brahmā  mahābrahmā  abhibhū anabhibhūto
aññadatthudaso   vasavatti  issaro  kattā  nimmitā  seṭṭho  sajjitā  vasī
pitā   bhūtabhabyānaṃ  iminā  mayaṃ  bhotā  brahmunā  nimmitā  .  taṃ  kissa
hetu   .   imañhi  mayaṃ  addasāma  [1]-  paṭhamaṃ  upapannaṃ  mayaṃ  panamhā
pacchā upapannāti.
     {13.4}  Tatrāvuso  yo so satto paṭhamaṃ upapanno so dīghāyukataro
ca  hoti  vaṇṇavantataro  ca  mahesakkhataro  ca. Ye pana te sattā pacchā
upapannā  te  appāyukatarā  ca  honti  dubbaṇṇatarā  ca  appesakkhatarā
ca  .  ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  āvuso vijjati yaṃ aññataro satto tamhā kāyā
cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ
pabbajati    agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajito   samāno   ātappamanvāya
@Footnote:Ma. Yu. idha.
Padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite  citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati
tato paraṃ nānussarati.
     {13.5}  So  evamāha  yo kho so bhavaṃ brahmā mahābrahmā abhibhū
anabhibhūto   aññadatthudaso   vasavatti   issaro   kattā  nimmitā  seṭṭho
sajjitā  vasī  pitā  bhūtabhabyānaṃ  .  yena  mayaṃ  bhotā  brahmunā nimmitā
so   nicco   dhuvo  sassato  dīghāyuko  1-  avipariṇāmadhammo  sassatisamaṃ
tatheva  ṭhassati  .  ye  pana  mayaṃ  ahumhā  tena bhotā brahmunā nimmitā
te  mayaṃ  aniccā  adhuvā  asassatā  2-  appāyukā  cavanadhammā itthattaṃ
āgatāti   .   evaṃvihitakaṃ   bho   3-  tumhe  āyasmanto  issarakuttaṃ
brahmakuttaṃ    ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapethāti   .   te   evamāhaṃsu
evaṃ  kho  no  āvuso  gotama  sutaṃ  yathevāyasmā  gotamo  āhāti.
Aggaññañcāhaṃ   bhaggava   pajānāmi   .  saṅkhittaṃ  .  yadabhijānaṃ  tathāgato
no anayaṃ āpajjati.
     [14]    Santi    bhaggava   eke   samaṇabrāhmaṇā   khiḍḍāpadosikaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapenti   tyāhaṃ   upasaṅkamitvā   evaṃ  vadāmi
saccaṃ   kira   tumhe   āyasmanto   khiḍḍāpadosikaṃ   ācariyakaṃ   aggaññaṃ
paññapethāti  .  te  ca  me  evaṃ  puṭṭhā  āmāti  paṭijānanti  tyāhaṃ
evaṃ    vadāmi   kathaṃvihitakaṃ   pana   tumhe   āyasmanto   khiḍḍāpadosikaṃ
ācariyakaṃ    aggaññaṃ    paññapethāti    .    te   mayā   puṭṭhā   na
saṃpāyanti    asaṃpāyantā    mamaṃyeva    paṭipucchanti    tesāhaṃ    puṭṭho
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. ayaṃ na dissati .  3 Ma. Yu. no.
Byākaromi   santāvuso   khiḍḍāpadosikā   nāma   devā   te  ativelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā        viharanti        tesaṃ       ativelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ        viharataṃ        sati       sammussati
satiyā sammosāya te devā tamhā kāyā cavanti.
     {14.1}  Ṭhānaṃ  kho panetaṃ āvuso vijjati yaṃ aññataro satto tamhā
kāyā  cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato  samāno agārasmā
anagāriyaṃ  pabbajati  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajito samāno ātappamanvāya
padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite  citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati
tato paraṃ nānussarati.
     {14.2}  So evamāha ye kho te bhonto devā na khiḍḍāpadosikā
te   na   ativelaṃ  hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā  viharanti  tesaṃ  nātivelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ    viharataṃ    sati    na   sammussati   satiyā
asammosāya   1-  te  devā  tamhā  kāyā  na  cavanti  niccā  dhuvā
sassatā   dīghāyukā   avipariṇāmadhammā   sassatisamaṃ   tatheva   ṭhassanti .
Ye    pana    mayaṃ    ahumhā    khiḍḍāpadosikā   te   mayaṃ   ativelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā       viharimhā      tesanno      ativelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ     viharataṃ     sati     sammussati    satiyā
sammosāya  te  2-  mayaṃ  tamhā  kāyā  cutā  aniccā adhuvā asassatā
appāyukā  cavanadhammā  itthattaṃ  āgatāti  .  evaṃvihitakaṃ  pana 3- tumhe
āyasmanto    khiḍḍāpadosikaṃ    ācariyakaṃ    aggaññaṃ   paññapethāti  .
@Footnote: 1 Ma. Yu. asammosā .  2 Sī. Yu. eva .  3 Ma. no. Yu. bho.
Te   evamāhaṃsu   evaṃ   kho  no  āvuso  gotama  sutaṃ  yathevāyasmā
gotamo    āhāti    .    aggaññañcāhaṃ   bhaggava   pajānāmi   .pe.
Yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.
     [15]  Santi  bhaggava  eke  samaṇabrāhmaṇā  manopadosikaṃ  ācariyakaṃ
aggaññaṃ    paññapenti    tyāhaṃ   upasaṅkamitvā   evaṃ   vadāmi   saccaṃ
kira     tumhe     āyasmanto    manopadosikaṃ    ācariyakaṃ    aggaññaṃ
paññapethāti  .  te  ca  me  evaṃ  puṭṭhā  āmāti  paṭijānanti  tyāhaṃ
evaṃ    vadāmi    kathaṃvihitakaṃ   pana   tumhe   āyasmanto   manopadosikaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapethāti   .  te  mayā  puṭṭhā  na  saṃpāyanti
asaṃpāyantā    mamaṃyeva    paṭipucchanti    tesāhaṃ    puṭṭho   byākaromi
santāvuso    manopadosikā   nāma   devā   te   ativelaṃ   aññamaññaṃ
upanijjhāyanti      te      ativelaṃ      aññamaññaṃ     upanijjhāyantā
aññamaññamhi    cittāni    padosenti    te    aññamaññaṃ   paduṭṭhacittā
kilantakāyā kilantacittā te devā tamhā kāyā cavanti.
     {15.1}  Ṭhānaṃ  kho panetaṃ āvuso vijjati yaṃ aññataro satto tamhā
kāyā  cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato  samāno agārasmā
anagāriyaṃ    pabbajati    agārasmā    anagāriyaṃ    pabbajito    samāno
ātappamanvāya    .pe.   tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ   phusati   yathāsamāhite
citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati tato paraṃ nānussarati.
     {15.2} So evamāha ye kho te bhonto devā na manopadosikā te
Ativelaṃ    aññamaññaṃ    na    upanijjhāyanti   te   ativelaṃ   aññamaññaṃ
na    upanijjhāyantā    aññamaññamhi    cittāni   na   padosenti   te
aññamaññaṃ     apaduṭṭhacittā     akilantakāyā     akilantacittā     te
devā  1-  tamhā  kāyā  na  cavanti  niccā  dhuvā  sassatā  dīghāyukā
avipariṇāmadhammā   sassatisamaṃ  tatheva  ṭhassanti  .  ye  pana  mayaṃ  ahumhā
manopadosikā    te   mayaṃ   ativelaṃ   aññamaññaṃ   upanijjhāyimhā   te
mayaṃ    ativelaṃ    aññamaññaṃ    upanijjhāyantā    aññamaññamhi   cittāni
padosiyimhā    2-   te   mayaṃ   aññamaññaṃ   paduṭṭhacittā   kilantakāyā
kilantacittā   evaṃ   mayaṃ   3-   tamhā  kāyā  cutā  aniccā  adhuvā
asassatā   appāyukā   cavanadhammā   itthattaṃ   āgatāti  .  evaṃvihitakaṃ
pana     tumhe     āyasmanto    manopadosikaṃ    ācariyakaṃ    aggaññaṃ
paññapethāti   .  te  evamāhaṃsu  evaṃ  kho  no  āvuso  gotama  sutaṃ
yathevāyasmā   gotamo   āhāti   .   aggaññañcāhaṃ  bhaggava  pajānāmi
.pe. Yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.
     [16]    Santi   bhaggava   eke   samaṇabrāhmaṇā   adhiccasamuppannaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapenti   tyāhaṃ   upasaṅkamitvā   evaṃ  vadāmi
saccaṃ   kira   tumhe   āyasmanto   adhiccasamuppannaṃ   ācariyakaṃ  aggaññaṃ
paññapethāti   .   te   ca   me   evaṃ   puṭṭhā  āmāti  paṭijānanti
tyāhaṃ  evaṃ  vadāmi  kathaṃvihitakaṃ  pana  tumhe  āyasmanto  adhiccasamuppannaṃ
ācariyakaṃ    aggaññaṃ    paññapethāti    .    te   ca   mayā   puṭṭhā
@Footnote: 1 Ma. te devāti pāṭhadvayaṃ na dissati .  2 Ma. padūsimhā.
@3 Ma. evaṃ mayanti pāṭhadvayaṃ na dissati.
Na    saṃpāyanti   asaṃpāyantā   mamaṃyeva   paṭipucchanti   tesāhaṃ   puṭṭho
byākaromi    santāvuso    asaññisattā    nāma   devā   saññuppādā
ca pana te devā tamhā kāyā cavanti.
     {16.1}  Ṭhānaṃ  kho panetaṃ āvuso vijjati yaṃ aññataro satto tamhā
kāyā  cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato  samāno agārasmā
anagāriyaṃ  pabbajati  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajito samāno ātappamanvāya
padhānamanvāya  .pe.  tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite citte taṃ
saññuppādaṃ anussarati tato paraṃ nānussarati.
     {16.2}  So  evamāha  adhiccasamuppanno  attā  ca  loko ca taṃ
kissa  hetu  ahaṃ  hi  pubbe  nāhosiṃ  somhi  etarahi  ahutvā santatāya
parinatoti   .   evaṃvihitakaṃ   no   tumhe   āyasmanto  adhiccasamuppannaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapethāti   .  te  evamāhaṃsu  evaṃ  kho  1-
āvuso   gotama  sutaṃ  yathevāyasmā  gotamo  āhāti  .  aggaññañcāhaṃ
bhaggava   pajānāmi   tañca   pajānāmi   tato   ca   uttaritaraṃ  pajānāmi
tañca   pajānanaṃ   na  parāmasāmi  .  aparāmasato  ca  me  paccattaññeva
nibbuti viditā yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.
     [17]  Evaṃvādiṃ  kho  maṃ  bhaggava  evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā
asatā   tucchā   musā  abhūtena  abbhācikkhanti  viparito  samaṇo  gotamo
bhikkhavo   ca   samaṇo   gotamo   evamāha  yasmiṃ  samaye  subhaṃ  vimokkhaṃ
upasampajja  viharati  sabbaṃ  tasmiṃ  samaye  asubhanteva  sampajānātīti  2-.
@Footnote: 1 Ma. khosaddo natthi .  2 Ma. asubhantveva pajānātīti.
Na   kho   panāhaṃ   bhaggava   evaṃ   vadāmi  yasmiṃ  samaye  subhaṃ  vimokkhaṃ
upasampajja   viharati   sabbaṃ   tasmiṃ  samaye  asubhanteva  sampajānātīti .
Evaṃ   ca   kho  bhaggava  vadāmi  yasmiṃ  samaye  subhaṃ  vimokkhaṃ  upasampajja
viharati  subhanteva  tasmiṃ  samaye  sampajānātīti. Te ca [1]- viparitā ye
bhagavantaṃ   viparitattā  2-  dahanti  bhikkhavo  ca  evaṃpasanno  ahaṃ  bhante
bhagavati  pahoti  ca  me  bhagavā  tathā  dhammaṃ  desituṃ yathā ahaṃ subhaṃ vimokkhaṃ
upasampajja vihareyyanti.
     {17.1} Dukkaraṃ kho etaṃ 3- bhaggava tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena
aññarucikena   aññatra   āyogena   aññatra  ācariyakena  subhaṃ  vimokkhaṃ
upasampajja  viharituṃ  iṅgha  tvaṃ  bhaggava  yo  ca te ayaṃ mayi pasādo tameva
tvaṃ   sādhukaṃ  anurakkhāti  .  sacetaṃ  bhante  mayā  dukkaraṃ  aññadiṭṭhikena
aññakhantikena   aññarucikena   aññatra   āyogena  aññatra  ācariyakena
subhaṃ  vimokkhaṃ  upasampajja  viharituṃ  yo  ca  me  ayaṃ bhante bhagavati pasādo
tamevāhaṃ   sādhukamanurakkhissāmīti   .   idamavoca   bhagavā   .  attamano
bhaggavagotto paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
                  Pāṭikasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
                      ----------
@Footnote: 1 Ma. Yu. bhante .  2 Ma. Yu. viparitato .  3 Po. evaṃ taṃ. Yu. evaṃ.
                       Udumbarikasuttaṃ
     [18]  Evamme  sutaṃ . Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe
pabbate  .  tena  kho  pana  samayena  nigrodho  paribbājako udumbarikāya
paribbājakārāme       paṭivasati       mahatiyā       paribbājakaparisāya
saddhiṃ    tiṃsamattehi   paribbājakasatehi   .   athakho   sandhāno   gahapati
divādivasseva    rājagahā    nikkhami   bhagavantaṃ   dassanāya   .   athakho
sandhānassa   gahapatissa   etadahosi   akālo   kho  tāva  1-  bhagavantaṃ
dassanāya    paṭisallīno    bhagavā    manobhāvanīyānaṃpi   bhikkhūnaṃ   asamayo
dassanāya     paṭisallīnā    manobhāvanīyā    bhikkhū    yannūnāhaṃ    yena
udumbarikāya     paribbājakārāmo     yena    nigrodho    paribbājako
tenupasaṅkameyyanti   .   athakho   sandhāno   gahapati  yena  udumbarikāya
paribbājakārāmo yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkami.
     [19]   Tena   kho  pana  samayena  nigrodho  paribbājako  mahatiyā
paribbājakaparisāya      saddhiṃ      nisinno      hoti      unnādiniyā
uccāsaddamahāsaddāya      anekavihitaṃ      tiracchānakathaṃ      kathentiyā
seyyathīdaṃ     rājakathaṃ    corakathaṃ    mahāmattakathaṃ    senākathaṃ    bhayakathaṃ
yuddhakathaṃ    annakathaṃ   pānakathaṃ   vatthakathaṃ   sayanakathaṃ   mālākathaṃ   gandhakathaṃ
ñātikathaṃ    yānakathaṃ   gāmakathaṃ   nigamakathaṃ   janapadakathaṃ   nagarakathaṃ   itthīkathaṃ
purisakathaṃ     2-     surāpānakathaṃ     3-    visikhākathaṃ    kumbhaṭṭhānakathaṃ
pubbapetakathaṃ      nānattakathaṃ     lokakkhāyikaṃ     kathaṃ     samuddakkhāyikaṃ
@Footnote: 1 Ma. tāvasaddo natthi .  2 Ma. ayaṃ na dissati .  3 Po. Ma. Yu. sūrakathaṃ.
Kathaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā.
     {19.1}  Addasā kho nigrodho paribbājako sandhānaṃ gahapatiṃ dūrato va
āgacchantaṃ   disvā   sakaṃ   parisaṃ   saṇṭhapesi   1-  appasaddā  bhonto
hontu   mā   bhonto   saddamakattha   ayaṃ   samaṇassa  gotamassa  sāvako
āgacchati   sandhāno   gahapati   yāvatā   kho   pana  samaṇassa  gotamassa
sāvakā   gihī   odātavasanā  rājagahe  paṭivasanti  ayaṃ  tesaṃ  aññataro
sandhāno   gahapati   appasaddakāmā  kho  panāyasmanto  2-  appasaddassa
vaṇṇavādino    appevanāma   appasaddaṃ   parisaṃ   viditvā   upasaṅkamitabbaṃ
maññeyyāti. Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.
     [20]   Athakho   sandhāno   gahapati   yena  nigrodho  paribbājako
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   nigrodhena   paribbājakena   saddhiṃ  sammodi
sammodanīyaṃ   kathaṃ  sārāṇīyaṃ  vītisāretvā  ekamantaṃ  nisīdi  .  ekamantaṃ
nisinno  kho  sandhāno  gahapati  nigrodhaṃ  paribbājakaṃ  etadavoca  aññathā
kho   ime   bhonto   aññatitthiyā   paribbājakā   saṅgamma   samāgamma
unnādino       uccāsaddamahāsaddā      anekavihitaṃ      tiracchānakathaṃ
anuyuttā   viharanti   seyyathīdaṃ   rājakathaṃ  corakathaṃ  .pe.  itibhavābhavakathaṃ
iti   vā  aññathā  kho  pana  so  bhagavā  araññe  vanapatthāni  pantāni
senāsanāni    paṭisevati    appasaddāni    appanighosāni    vījanavātāni
manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti.
     {20.1} Evaṃ vutte nigrodho paribbājako sandhānaṃ gahapatiṃ etadavoca
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. saṇṭhāpesi .  2 Ma. Yu. panete āyasmanto appasaddavinītā.
Yagghe   gahapati   jāneyyāsi   kena   samaṇo   gotamo  saddhiṃ  sallapati
kena    sākacchaṃ    samāpajjati    kena    paññāveyyattiyaṃ   samāpajjati
suññāgārahatā      samaṇassa     gotamassa     paññā     aparisāvacaro
samaṇo   gotamo   nālaṃ   sallāpāya   so  antapantāneva  1-  sevati
seyyathāpi    nāma   gokāṇā   pariyantacārinī   antapantāneva   sevati
evameva   suññāgārahatā   samaṇassa   gotamassa   paññā   aparisāvacaro
samaṇo   gotamo   nālaṃ   sallāpāya  so  antapantāneva  sevati  iṅgha
gahapati   samaṇo   gotamo   idaṃ   parisaṃ  āgaccheyya  ekapañheneva  naṃ
saṃsādeyyāma tucchakumbhiṃva naṃ maññe orodheyyāmāti.
     [21]   Assosi   kho   bhagavā   dibbāya   sotadhātuyā  visuddhāya
atikkantamānusikāya    sandhānassa   gahapatissa   nigrodhena   paribbājakena
saddhiṃ    imaṃ   kathāsallāpaṃ   .   athakho   bhagavā   gijjhakūṭā   pabbatā
orohitvā    yena    sumāgadhāya    tīre   moranivāpo   tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  sumāgadhāya  tīre  moranivāpe  abbhokāse  caṅkamati 2-.
Addasā    kho   nigrodho   paribbājako   bhagavantaṃ   sumāgadhāya   tīre
moranivāpe   abbhokāse   caṅkamantaṃ   disvā   sakaṃ   parisaṃ   saṇṭhapesi
appasaddā    bhonto    hontu    mā    bhonto    saddamakattha   ayaṃ
samaṇo   gotamo   sumāgadhāya   tīre  moranivāpe  abbhokāse  caṅkamati
appasaddakāmo    kho   pana   so   āyasmā   appasaddassa   vaṇṇavādī
@Footnote: 1 Ma. Yu. antamantāneva .  2 Ma. Yu. caṅkami.
Appevanāma    appasaddaṃ    parisaṃ    viditvā   upasaṅkamitabbaṃ   maññeyya
sace    samaṇo    gotamo   imaṃ   parisaṃ   āgaccheyya   imantaṃ   pañhaṃ
puccheyyāma   ko   nāma   so   bhante  bhagavato  dhammo  yena  bhagavā
sāvake    vineti   yena   bhagavatā   sāvakā   vinītā   assāsappattā
paṭijānanti    ajjhāsayaṃ    ādibrahmacariyanti   .   evaṃ   vutte   te
paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.
     [22]  Athakho  bhagavā  yena  nigrodho  paribbājako  tenupasaṅkami.
Athakho   nigrodho   paribbājako  bhagavantaṃ  etadavoca  etu  kho  bhante
bhagavā   svāgataṃ   bhante   bhagavato   cirassaṃ   kho  bhante  bhagavā  imaṃ
pariyāyamakāsi   yadidaṃ   idhāgamanāya   nisīdatu   bhante   bhagavā  idamāsanaṃ
paññattanti   .   nisīdi   bhagavā   paññatte   āsane   .   nigrodhopi
kho   paribbājako   aññataraṃ  nīcaṃ  āsanaṃ  gahetvā  ekamantaṃ  nisīdi .
Ekamantaṃ    nisinnaṃ    kho   nigrodhaṃ   paribbājakaṃ   bhagavā   etadavoca
kāyanottha   nigrodha   etarahi   kathāya   sannisinnā  kā  ca  pana  vo
antarākathā vippakatāti.
     {22.1}  Evaṃ  vutte  nigrodho  paribbājako  bhagavantaṃ etadavoca
idha   mayaṃ   bhante   addasāma   bhagavantaṃ  sumāgadhāya  tīre  moranivāpe
abbhokāse   caṅkamantaṃ  disvā  evaṃ  avocumhā  sace  samaṇo  gotamo
imaṃ  parisaṃ  āgaccheyya  imantaṃ  pañhaṃ  puccheyyāma  ko  nāma so bhante
bhagavato  dhammo  yena  bhagavā  sāvake vineti yena bhagavatā sāvakā vinītā
Assāsappattā   paṭijānanti   ajjhāsayaṃ  ādibrahmacariyanti  ayaṃ  kho  no
bhante antarākathā vippakatā atha bhagavā anuppattoti.
     {22.2}   Dujjānaṃ   kho   panetaṃ   nigrodha  tayā  aññadiṭṭhikena
aññakhantikena      aññarucikena     aññatra     āyogena     aññatra
ācariyakena   yenāhaṃ   sāvake   vinemi   yena  mayā  sāvakā  vinītā
assāsappattā     paṭijānanti    ajjhāsayaṃ    ādibrahmacariyanti    iṅgha
tvaṃ  maṃ  nigrodha  sake  ācariyake  adhijigucche  pañhaṃ  puccha  kathaṃsantā nu
kho   bhante   tapojigucchā  paripuṇṇā  hoti  kathaṃ  aparipuṇṇāti  .  evaṃ
vutte  te  paribbājakā  unnādino  uccāsaddamahāsaddā  ahesuṃ acchariyaṃ
vata  bho  abbhutaṃ  vata  bho  samaṇassa  gotamassa  mahiddhikatā  mahānubhāvatā
yatra hi nāma sakavādaṃ ṭhapessati paravādena pavāressatīti.
     [23]  Athakho  nigrodho  paribbājako  te  paribbājake  appasadde
katvā  bhagavantaṃ  etadavoca  mayaṃ kho bhante tapojigucchavādā tapojigucchaṃ 1-
allīnā  viharāma  kathaṃsantā  nu  kho  bhante  tapojigucchā  paripuṇṇā hoti
kathaṃ aparipuṇṇāti.
     {23.1}   Idha   nigrodha   tapassī   acelako  hoti  muttācāro
hatthāvalekhano    2-    na   ehibhaddantiko   na   tiṭṭhabhaddantiko   na
abhihataṃ   na   uddissa   kataṃ   na   nimantanaṃ  sādiyati  so  na  kumbhimukhā
paṭiggaṇhāti     na     kalopimukhā    paṭiggaṇhāti    na    eḷakamantaraṃ
na     udukkhalamantaraṃ     3-     na    musalamantaraṃ    na    daṇḍamantaraṃ
na     dvinnaṃ     bhuñjamānānaṃ    na    gabbhiniyā    na    pāyamānāya
@Footnote: 1 Ma. Yu. tapojigucchāsārā tapojigucchā .  2 Ma. Yu. hatthāpalekhano.
@3 Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
Na   parisantaragatāya   1-  na  saṅkittīsu  na  yattha  sā  upaṭṭhitā  hoti
na   yattha   makkhikā   saṇḍasaṇḍacārinī   na   macchaṃ  na  maṃsaṃ  na  suraṃ  na
merayaṃ na thusodakaṃ pivati.
     {23.2} So ekāgāriko vā hoti ekālopiko dvāgāriko vā hoti
dvālopiko  sattāgāriko  vā  hoti  sattālopiko  ekissāpi  dattiyā
yāpeti   dvīhipi   dattīhi  yāpeti  sattahipi  dattīhi  yāpeti  ekāhikaṃpi
āhāraṃ   āhāreti   dvīhikaṃpi   āhāraṃ  āhāreti  sattahikaṃpi  āhāraṃ
āhāreti   iti   evarūpaṃ   addhamāsikaṃ  pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto
viharati.
     {23.3} So sākabhakkho vā hoti sāmākabhakkho vā hoti nivārabhakkho
vā  hoti  daddulakabhakkho  vā hoti sātabhakkho 2- vā hoti kaṇṇabhakkho vā
hoti  ācāmabhakkho  vā  hoti  piññākabhakkho vā hoti tiṇabhakkho vā hoti
gomayabhakkho vā hoti vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.
     {23.4}  So  sāṇānipi  dhāreti  masāṇānipi  dhāreti chavadussānipi
dhāreti   paṃsukūlānipi   dhāreti   tiriṭānipi   dhāreti  ajinānipi  dhāreti
ajinakkhipaṃpi  dhāreti  kusacīraṃpi  dhāreti  vākacīraṃpi dhāreti phalakacīraṃpi dhāreti
kesakambalaṃpi    dhāreti   vālakambalaṃpi   dhāreti   ulukapakkhikaṃpi   dhāreti
kesamassulocakopi    hoti    kesamassulocanānuyogamanuyutto    ubhaṭṭhakopi
hoti    āsanapaṭikkhitto    ukkuṭikopi    hoti   ukkuṭikappadhānamanuyutto
kaṇṭakapassayikopi   hoti   kaṇṭakapassaye   seyyaṃ   kappeti   phalakaseyyaṃpi
kappeti  ṭaṇḍilaseyyaṃpi  3-  kappeti  ekapassayikopi  hoti  rajojalladharo
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. purisantaragatāya .  2 Ma. Yu. hatabhakkho.
@3 Po. Ma. Yu. thaṇḍilaseyyaṃpi.
Abbhokāsikopi    hoti    yathāsanthatiko    vekaṭikopi    hoti   vikaṭa-
bhojanānuyogamanuyutto     āpānakopi     hoti    āpānakattamanuyutto
sāyaṃtatiyakaṃpi   udakorohanānuyogamanuyutto   viharati   .   taṃ   kiṃ  maññasi
nigrodha  yadi  evaṃ  sante  tapojigucchā  paripuṇṇā  hoti  aparipuṇṇāti.
Addhā   kho   bhante   evaṃ  sante  tapojigucchā  paripuṇṇā  hoti  no
aparipuṇṇāti   .   evaṃ   paripuṇṇāyapi  kho  ahaṃ  nigrodha  tapojigucchāya
anekavihite upakkilese vadāmīti.
     [24]   Yathākathaṃ  pana  bhante  bhagavā  evaṃparipuṇṇāya  tapojigucchāya
anekavihite  upakkilese  vadatīti  .  idha  nigrodha  tapassī  tapaṃ samādiyati
so   tena   tapasā  attamano  hoti  paripuṇṇasaṅkappo  .  yaṃpi  nigrodha
tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā  attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo
ayaṃpi kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.1}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā
attānukkaṃseti   paraṃ   vambheti  .  yaṃpi  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati
so  tena  tapasā  attānukkaṃseti  paraṃ vambheti ayaṃpi kho nigrodha tapassino
upakkileso hoti.
     {24.2}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā
majjati  mucchati  madamāpajjati  1-  .  yaṃpi  nigrodha  tapassī  tapaṃ samādiyati
so  tena  tapasā  majjati  mucchati  madamāpajjati ayaṃpi kho nigrodha tapassino
upakkileso hoti.
     {24.3}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā
@Footnote: 1 Ma. Yu. pamādamāpajjati.
Lābhasakkārasilokaṃ    abhinibbatteti    so    tena   lābhasakkārasilokena
attamano   hoti   paripuṇṇasaṅkappo   .   yaṃpi   nigrodha   tapassī   tapaṃ
samādiyati    so    tena    tapasā    lābhasakkārasilokaṃ   abhinibbatteti
so    tena   lābhasakkārasilokena   attamano   hoti   paripuṇṇasaṅkappo
ayaṃpi  kho  nigrodha  tapassino  upakkileso  hoti  .  puna  caparaṃ nigrodha
tapassī    tapaṃ    samādiyati    so    tena   tapasā   lābhasakkārasilokaṃ
abhinibbatteti     so    tena    lābhasakkārasilokena    attānukkaṃseti
paraṃ  vambheti  .  yaṃpi  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena tapasā
lābhasakkārasilokaṃ    abhinibbatteti    so    tena   lābhasakkārasilokena
attānukkaṃseti  paraṃ  vambheti  ayaṃpi  kho  nigrodha  tapassino  upakkileso
hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā
lābhasakkārasilokaṃ    abhinibbatteti    so    tena   lābhasakkārasilokena
majjati   mucchati   madamāpajjati   .  yaṃpi  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati
so    tena   tapasā    lābhasakkārasilokaṃ   abhinibbatteti   so   tena
lābhasakkārasilokena   majjati   mucchati   madamāpajjati  ayaṃpi  kho  nigrodha
tapassino upakkileso hoti.
     {24.4}  Puna  caparaṃ  nigrodha tapassī tapaṃ samādiyati bhojanesu vodāsaṃ
āpajjati  idaṃ  me  khamati  idaṃ  me na khamatīti. So yañca khvāssa na khamati
taṃ  sāpekkho  pakhahati  yaṃ  panassa  khamati  taṃ  gadhito  mucchito ajjhāpanno
anādīnavadassāvī    anissaraṇapañño    paribhuñjati    ayaṃ    kho   nigrodha
tapassino upakkileso hoti.
Puna   caparaṃ   nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati  lābhasakkārasilokanikantihetu
sakkarissanti    maṃ    rājāno    rājamahāmattā   khattiyā   brāhmaṇā
gahapatikā titthiyāti ayaṃpi kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.5}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  aññataraṃ  samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ
vā  kuto  1-  apasādetā  hoti  kiṃ  panāyaṃ sambahulājīvo 2- sabbasabbaṃ
saṃbhakkheti   seyyathīdaṃ   mūlabījaṃ   khandhabījaṃ   phalubījaṃ   aggabījaṃ   bījabījameva
pañcamaṃ     asanivicakkaṃ     dantakūṭaṃ    samaṇappavādenāti    ayaṃpi    kho
nigrodha   tapassino   upakkileso  hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī
passati   aññataraṃ   samaṇaṃ   vā   brāhmaṇaṃ   vā   kulesu   sakkariyamānaṃ
garukariyamānaṃ   māniyamānaṃ   pūjiyamānaṃ   .   tassa   evaṃ   hoti  imamhi
nāma   sambahulājīvaṃ   kulesu   sakkaronti  garukaronti  mānenti  pūjenti
maṃ   pana   tapassiṃ   lūkhājīviṃ   kulesu  na  sakkaronti  na  garukaronti  na
mānenti  na  pūjentīti  .  iti  so  issāmacchariyaṃ  kulesu  uppādetā
hoti ayaṃpi kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.6}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  āpāthakanisādī  hoti  ayaṃpi
kho  nigrodha  tapassino  upakkileso  hoti  .  puna  caparaṃ nigrodha tapassī
attānaṃ   adassayamāno   kulesu   carati   idaṃpi  me  tapasmiṃ  idaṃpi  me
tapasminti   ayaṃpi   kho   nigrodha   tapassino   upakkileso   hoti  .
Puna    caparaṃ    nigrodha   tapassī   kiñcideva   paṭicchannaṃ   sevati   so
khamati    te    idanti   puṭṭho   samāno   akkhamamānaṃ   āha   khamatīti
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ayaṃ na dissati .  2 Sī. Yu. bahulājīvo.
Khamamānaṃ   āha   na  khamatīti  .  iti  so  sampajānamusā  bhāsitā  hoti
ayaṃpi   kho   nigrodha   tapassino   upakkileso   hoti   .  puna  caparaṃ
nigrodha    tapassī    tathāgatassa    vā   tathāgatasāvakassa   vā   dhammaṃ
desentassa    santaṃyeva    pariyāyaṃ    anuññeyyaṃ   nānujānāti   ayaṃpi
kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.7}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  kodhano hoti upanāhī. Yaṃpi
nigrodha   tapassī  kodhano  hoti  upanāhī  ayaṃpi  kho  nigrodha  tapassino
upakkileso  hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha tapassī makkhī hoti palāsī assukī
hoti  maccharī  saṭho  hoti  māyāvī  thaddho  hoti  atimānī pāpiccho hoti
pāpikānaṃ  icchānaṃ  vasaṅgato  micchādiṭṭhiko  hoti  antagāhikāya  diṭṭhiyā
samannāgato   sandiṭṭhiparāmāsī   hoti   ādhānagāhī   duppaṭinissaggī  .
Yaṃpi  kho  nigrodha  tapassī  sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī
ayaṃpi kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.8}  Taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  yadime  tapojigucchā upakkilesā
vā   anupakkilesā   vāti   .  addhā  kho  ime  bhante  tapojigucchā
upakkilesā   no   anupakkilesā   ṭhānaṃ   kho   panetaṃ  bhante  vijjati
yaṃ   idhekacco   tapassī   sabbeheva  imehi  upakkilesehi  samannāgato
assa ko pana vādo aññataraññatarenāti.
     [25]   Idha   nigrodha   tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā
na   attamano   hoti   na   paripuṇṇasaṅkappo   .  yaṃpi  nigrodha  tapassī
Tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā  na  attamano  hoti na paripuṇṇasaṅkappo
evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti . Puna caparaṃ nigrodha tapassī tapaṃ
samādiyati  so  tena  tapasā  na  attānukkaṃseti  na  paraṃ  vambheti .pe.
Evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti . Puna caparaṃ nigrodha tapassī tapaṃ
samādiyati  so  tena  tapasā  na  majjati  na  mucchati na madamāpajjati .pe.
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.1}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā
lābhasakkārasilokaṃ    abhinibbatteti    so    tena   lābhasakkārasilokena
na  attamano  hoti  na  paripuṇṇasaṅkappo  .  yaṃpi  nigrodha  tapassī .pe.
Evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti . Puna caparaṃ nigrodha tapassī tapaṃ
samādiyati  so  tena  tapasā  lābhasakkārasilokaṃ  abhinibbatteti  so  tena
lābhasakkārasilokena  na  attānukkaṃseti  na  paraṃ  vambheti . Yaṃpi nigrodha
tapassī  .pe.  evaṃ  so  tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṃ nigrodha
tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā  lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti
so  tena  lābhasakkārasilokena  na  majjati  na  mucchati  na madamāpajjati.
Yaṃpi nigrodha tapassī .pe. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.2}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati 1- bhojanesu
na   vodāsaṃ   āpajjati  idaṃ  me  khamati  idaṃ  me  na  khamatīti  .  so
yañca    khvāssa    na   khamati   taṃ   anapekkho   pajahati   yaṃ   panassa
@Footnote: 1 Ma. tapaṃ samādiyatīti pāṭhadvayaṃ natthi.
Khamati     taṃ    agadhito    amucchito    anajjhāpanno    ādīnavadassāvī
nissaraṇapañño   paribhuñjati   evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti .
Puna   caparaṃ  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati  na  so  lābhasakkārasiloka-
nikantihetu    sakkarissanti    maṃ   rājāno   rājamahāmattā   khattiyā
brāhmaṇā gahapatikā titthiyāti evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.3}  Puna  caparaṃ  nigrodha tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā
na   apasādetā   hoti   kiṃ  panāyaṃ  sambahulājīvo  sabbasabbaṃ  saṃbhakkheti
seyyathīdaṃ    mūlabījaṃ    khandhabījaṃ   phalubījaṃ   aggabījaṃ   bījabījameva   pañcamaṃ
asanivicakkaṃ    dantakūṭaṃ   samaṇappavādenāti   evaṃ   so   tasmiṃ   ṭhāne
parisuddho   hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  passati  aññataraṃ  samaṇaṃ
vā   brāhmaṇaṃ   vā   kulesu   sakkariyamānaṃ   garukariyamānaṃ   māniyamānaṃ
pūjiyamānaṃ   .  tassa  na  evaṃ  hoti  imamhi  nāma  sambahulājīvaṃ  kulesu
sakkaronti  garukaronti  mānenti  pūjenti  maṃ  pana  tapassiṃ lūkhājīviṃ kulesu
na  sakkaronti  na  garukaronti  na mānenti na pūjentīti. Iti so issā-
macchariyaṃ kulesu nuppādetā hoti evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.4}   Puna   caparaṃ  nigrodha  tapassī  na  āpāthakanisādī  hoti
evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti  .  puna caparaṃ nigrodha tapassī na
attānaṃ  adassayamāno  kulesu  carati  idaṃpi  me tapasmiṃ idaṃpi me tapasminti
evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha tapassī
Na   kiñcideva   paṭicchannaṃ   sevati   so   khamati   te   idanti  puṭṭho
samāno   akkhamamānaṃ   āha   na   khamatīti   khamamānaṃ   āha  khamatīti .
Iti    so   sampajānamusā   na   bhāsitā   hoti   evaṃ   so   tasmiṃ
ṭhāne   parisuddho   hoti   .   puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  tathāgatassa
vā   tathāgatasāvakassa   vā   dhammaṃ   desentassa   santaṃyeva   pariyāyaṃ
anuññeyyaṃ anujānāti evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.5}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  akkodhano hoti anupanāhī.
Yaṃpi   nigrodha   tapassī   akkodhano   hoti  anupanāhī  evaṃ  so  tasmiṃ
ṭhāne   parisuddho   hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  amakkhī  hoti
apalāsī   anissukī   hoti   amaccharī   asaṭho   hoti  amāyāvī  athaddho
hoti   anatimānī   na  pāpiccho  hoti  na  pāpikānaṃ  icchānaṃ  vasaṅgato
na   micchādiṭṭhiko   hoti   na   antagāhikāya  diṭṭhiyā  samannāgato  na
sandiṭṭhiparāmāsī    hoti    na    ādhānagāhī   supaṭinissaggī   .   yaṃpi
nigrodha    tapassī    na    sandiṭṭhiparāmāsī    hoti   na   ādhānagāhī
supaṭinissaggī evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.6}  Taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  yadi  evaṃ  sante  tapojigucchā
parisuddhā  vā  hoti  aparisuddhā  vāti  .  addhā kho bhante evaṃ sante
tapojigucchā  parisuddhā  hoti  no  aparisuddhā  aggappattā  ca  hoti 1-
sārappattā   cāti   .   na   kho   nigrodha  ettāvatā  tapojigucchā
aggappattā sārappattā hoti apica kho pappaṭikapattā ca hotīti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
     [26]    Kittāvatā    pana    bhante   tapojigucchā   aggappattā
sārappattā   ca   hoti   sādhu  bhante  bhagavā  tapojigucchāya  aggaṃyeva
pāpetu  sāraṃyeva  pāpetūti  .  idha  nigrodha  tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto
hoti   .   kathañca   nigrodha   tapassī   cātuyāmasaṃvarasaṃvuto   hoti  .
Idha   nigrodha   tapassī  na  pāṇaṃ  atipāteti  1-  na  pāṇaṃ  atipātayati
na   pāṇaṃ   atipātayato   samanuñño   hoti   na   adinnaṃ   ādiyati  na
adinnaṃ    ādiyāpeti   na   adinnaṃ   ādiyato   samanuñño   hoti   na
musā    bhaṇati   na   musā   bhaṇāpeti   na   musā   bhaṇato   samanuñño
hoti   na   bhāvitamāsiṃsati   na   bhāvitamāsiṃsāpeti   na   bhāvitamāsiṃsato
samanuñño hoti. Evaṃ nigrodha tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti.
     {26.1}    Yato   nigrodha   tapassī   cātuyāmasaṃvarasaṃvuto   hoti
aduñcassa   hoti   tapassitāya   .  so  abhiharati  no  hīnāyāvattati .
So    vivittaṃ    senāsanaṃ   bhajati   araññaṃ   rukkhamūlaṃ   pabbataṃ   kandaraṃ
giriguhaṃ  susānaṃ  vanapatthaṃ  abbhokāsaṃ  palāsapuñjaṃ  2-  .  so  pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto   nisīdati   pallaṅkaṃ   ābhujitvā   ujuṃ  kāyaṃ  paṇidhāya
parimukhaṃ  satiṃ  upaṭṭhapetvā  .  so  abhijjhaṃ  loke  pahāya  vigatābhijjhena
cetasā   viharati   abhijjhāya   cittaṃ   parisodheti  byāpādapadosaṃ  pahāya
abyāpannacitto     viharati     sabbapāṇabhūtahitānukampī    byāpādapadosā
cittaṃ     parisodheti     thīnamiddhaṃ     pahāya    vigatathīnamiddho    viharati
ālokasaññī     sato    sampajāno    thīnamiddhā    cittaṃ    parisodheti
@Footnote: 1 Sī. Yu. atipāpeti .  2 Po. Ma. Yu. palālapuñjaṃ.
Uddhaccakukkuccaṃ    pahāya    anuddhato   viharati   ajjhattaṃ   vūpasantacitto
uddhaccakukkuccā    cittaṃ   parisodheti   vicikicchaṃ   pahāya   tiṇṇavicikiccho
viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
     {26.2}  So  ime  pañca  nīvaraṇe  pahāya  cetaso  upakkilese
paññāya   dubbalīkaraṇe   mettāsahagatena   cetasā   ekaṃ  disaṃ  pharitvā
viharati   tathā   dutiyaṃ   tathā  tatiyaṃ  tathā  catutthaṃ  iti  uddhamadho  tiriyaṃ
sabbadhi    sabbattatāya    sabbāvantaṃ   lokaṃ   mettāsahagatena   cetasā
vipulena   mahaggatena   appamāṇena   averena   abyāpajjhena   pharitvā
viharati   .   karuṇāsahagatena   cetasā   .  muditāsahagatena  cetasā .
Upekkhāsahagatena   cetasā   ekaṃ   disaṃ   pharitvā  viharati  tathā  dutiyaṃ
tathā   tatiyaṃ   tathā   catutthaṃ  iti  uddhamadho  tiriyaṃ  sabbadhi  sabbattatāya
sabbāvantaṃ    lokaṃ   upekkhāsahagatena   cetasā   vipulena   mahaggatena
appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.
     {26.3}  Taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  yadi  evaṃ  sante  tapojigucchā
parisuddhā  vā  hoti  aparisuddhā  vāti  .  addhā kho bhante evaṃ sante
tapojigucchā   parisuddhā   hoti   no  aparisuddhā  aggappattā  ca  hoti
sārappattā   cāti   .   na   kho   nigrodha  ettāvatā  tapojigucchā
aggappattā vā hoti sārappattā vā apica kho tacapattā hotīti.
     [27]   Kittāvatā   pana   bhante   tapojigucchā   aggappattā  ca
hoti   sārappattā   ca   sādhu   me   bhante   bhagavā   tapojigucchāya
Aggaṃyeva   pāpetu   sāraṃyeva   pāpetūti   .   idha   nigrodha  tapassī
cātuyāmasaṃvarasaṃvuto   hoti   .   kathañca   nigrodha   tapassī   cātuyāma-
saṃvarasaṃvuto  hoti  .pe.  yato  nigrodha  tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti
aduñcassa   hoti   tapassitāya   .  so  abhiharati  no  hīnāyāvattati .
So   vivittaṃ  senāsanaṃ  bhajati  .pe.  so  ime  pañca  nīvaraṇe  pahāya
cetaso   upakkilese   paññāya   dubbalīkaraṇe  mettāsahagatena  cetasā
ekaṃ   disaṃ   pharitvā   viharati   .pe.   so   anekavihitaṃ  pubbenivāsaṃ
anussarati   seyyathīdaṃ   ekaṃpi   jātiṃ  dvepi  jātiyo  tissopi  jātiyo
catassopi   jātiyo   pañcapi   jātiyo   .pe.   dasapi   jātiyo  vīsaṃpi
jātiyo    tiṃsaṃpi   jātiyo   cattāḷīsaṃpi   jātiyo   paññāsaṃpi   jātiyo
sataṃpi   jātiyo   sahassaṃpi   jātiyo  satasahassaṃpi  jātiyo  1-  anekepi
saṃvaṭṭakappe    anekepi    vivaṭṭakappe    anekepi   saṃvaṭṭavivaṭṭakappe
amutrāsiṃ     evaṃnāmo     evaṃgotto    evaṃvaṇṇo    evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī    evamāyupariyanto    so   tato   cuto   amutra
udapādiṃ   tatrāpāsiṃ   evaṃnāmo  evaṃgotto  evaṃvaṇṇo  evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī   evamāyupariyanto   so   tato  cuto  idhupapannoti
iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
     {27.1}  Taṃ kiṃ maññasi nigrodha yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā
vā  hoti  aparisuddhā  vāti . Addhā kho bhante evaṃ sante tapojigucchā
@Footnote: 1 Ma. Yu. jātisataṃpi jātisahassaṃpi jātisatasahassaṃpīti dissati.
Parisuddhā   hoti   no   aparisuddhā  aggappattā  ca  hoti  sārappattā
cāti   .   na   kho   nigrodha   ettāvatā  tapojigucchā  aggappattā
vā hoti sārappattā vā apica kho pheggupattā hotīti.
     [28]  Kittāvatā  pana  bhante  tapojigucchā  aggappattā  ca  hoti
sārappattā   ca   sādhu   me   bhante  bhagavā  tapojigucchāya  aggaṃyeva
pāpetu  sāraṃyeva  pāpetūti  .  idha  nigrodha  tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto
hoti   .   kathañca   nigrodha   tapassī  cātuyāmasaṃvarasaṃvuto  hoti  .pe.
Yato   ca   kho   nigrodha   tapassī  cātuyāmasaṃvarasaṃvuto  hoti  aduñcassa
hoti   tapassitāya  .  so  abhiharati  no  hīnāyāvattati  .  so  vivittaṃ
senāsanaṃ   bhajati   .pe.   so   ime  pañca  nīvaraṇe  pahāya  cetaso
upakkilese   paññāya   dubbalīkaraṇe   mettāsahagatena   cetasā  .pe.
Upekkhāsahagatena   cetasā   vipulena  mahaggatena  appamāṇena  averena
abyāpajjhena pharitvā viharati.
     {28.1}   So   anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarati   seyyathīdaṃ
ekampi   jātiṃ   dvepi   jātiyo   .pe.   iti   sākāraṃ   sauddesaṃ
anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ  anussarati  .  so  dibbena  cakkhunā  visuddhena
atikkantamānusakena    satte   passati   cavamāne   upapajjamāne   hīne
paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate   duggate   yathākammūpage   satte
pajānāti   ime   vata   bhonto   sattā   kāyaduccaritena  samannāgatā
vacīduccaritena    samannāgatā    manoduccaritena    samannāgatā   ariyānaṃ
upavādakā    micchādiṭṭhikā    micchādiṭṭhikammasamādānā    te   kāyassa
Bhedā   paraṃ   maraṇā   apāyaṃ   duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapannā  ime
vā   pana   bhonto   sattā   kāyasucaritena   samannāgatā  vacīsucaritena
samannāgatā     manosucaritena    samannāgatā    ariyānaṃ    anupavādakā
sammādiṭṭhikā    sammādiṭṭhikammasamādānā   te   kāyassa   bhedā   paraṃ
maraṇā   sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapannāti  iti  dibbena  cakkhunā  visuddhena
atikkantamānusakena    satte   passati   cavamāne   upapajjamāne   hīne
paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate   duggate   yathākammūpage   satte
pajānāti   .   taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  yadi  evaṃ  sante  tapojigucchā
parisuddhā  vā  hoti  aparisuddhā  vāti  .  addhā kho bhante evaṃ sante
tapojigucchā   parisuddhā   hoti   no  aparisuddhā  aggappattā  ca  hoti
sārappattā cāti.
     {28.2}   Ettāvatā   nigrodha   tapojigucchā   aggappattā  ca
hoti  sārappattā  ca  .  iti  nigrodha  yaṃ  maṃ tvaṃ avacāsi ko nāma so
bhagavato   dhammo  yena  bhagavā  sāvake  vineti  yena  bhagavatā  sāvakā
vinītā   assāsappattā   paṭijānanti   ajjhāsayaṃ   ādibrahmacariyanti  .
Iti   kho   [1]-   nigrodha   ṭhānaṃ   uttaritarañca  paṇītatarañca  yenāhaṃ
sāvake    vinemi    yena    mayā   sāvakā   vinītā   assāsappattā
paṭijānanti    ajjhāsayaṃ    ādibrahmacariyanti   .   evaṃ   vutte   te
paribbājakā     unnādino     uccāsaddamahāsaddā    ahesuṃ    ettha
mayaṃ   na   passāma   sācariyakā   ettha   mayaṃ  na  passāma  sācariyakā
na mayaṃ ito bhiyyo uttaritaraṃ pajānāmāti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. taṃ.
     [29]   Yadā   aññāsi   sandhāno   gahapati  aññadatthu  khodānime
aññatitthiyā   paribbājakā   bhagavato   bhāsitaṃ  sussūsanti  sotaṃ  odahanti
aññācittaṃ    upaṭṭhapentīti    atha    nigrodhaṃ   paribbājakaṃ   etadavoca
iti  kho  bhante  nigrodha  yaṃ  maṃ  tvaṃ  avacāsi yagghe gahapati jāneyyāsi
kena   samaṇo  gotamo  saddhiṃ  sallapati  kena  sākacchaṃ  samāpajjati  kena
paññāveyyattiyaṃ    samāpajjati    suññāgārahatā    samaṇassa    gotamassa
paññā    aparisāvacaro    samaṇo    gotamo   nālaṃ   sallāpāya   so
antapantāneva    sevati   seyyathāpi   nāma   gokāṇā   pariyantacārinī
antapantāneva   sevati   evamevaṃ   suññāgārahatā   samaṇassa  gotamassa
paññā    aparisāvacaro    samaṇo    gotamo   nālaṃ   sallāpāya   so
antapantāneva   sevati   iṅgha   gahapati   samaṇo   gotamo   imaṃ  parisaṃ
āgaccheyya   ekapañheneva   naṃ   saṃsādeyyāma  tucchakumbhīva  naṃ  maññe
orodheyyāmāti  athakho  1-  so  bhante  bhagavā  arahaṃ  sammāsambuddho
idhānuppatto   aparisāvacaraṃ   pana   naṃ   karotha   gokāṇaṃ  pariyantacāriniṃ
karotha  ekapañheneva naṃ saṃsādetha tucchakumbhīva naṃ maññe 2- orodhethāti.
Evaṃ   vutte   nigrodho  paribbājako  tuṇhībhūto  maṅkubhūto  pattakkhandho
adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāṇo nisīdi.
     [30]   Athakho   bhagavā   nigrodhaṃ   paribbājakaṃ   tuṇhībhūtaṃ  maṅkubhūtaṃ
pattakkhandhaṃ    adhomukhaṃ    pajjhāyantaṃ    appaṭibhāṇaṃ    viditvā   nigrodhaṃ
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ayaṃ kho .  2 Ma. ayaṃ na dissati.
Paribbājakaṃ  etadavoca  saccaṃ  nigrodha  bhāsitā  te  esā  vācāti .
Saccaṃ   bhante   bhāsitā   me  esā  vācā  yathābālena  yathāmūḷhena
yathāakusalenāti  .  taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  kinti  te sutaṃ paribbājakānaṃ
vuḍḍhānaṃ   mahallakānaṃ   ācariyapācariyānaṃ   bhāsamānānaṃ  ye  te  ahesuṃ
atītamaddhānaṃ   arahanto   sammāsambuddhā   evaṃsute   bhagavanto  saṅgamma
samāgamma    unnādino   uccāsaddamahāsaddā   anekavihitaṃ   tiracchānakathaṃ
anuyuttā   vihariṃsu   seyyathīdaṃ   rājakathaṃ   corakathaṃ  .pe.  itibhavābhavakathaṃ
iti  vā  seyyathāpi  tvaṃ  etarahi  sācariyako  udāhu evaṃsute bhagavanto
araññavanapatthāni    pantāni    senāsanāni    paṭisevanti    appasaddāni
appanigghosāni   vijanavātāni   manussarāhaseyyakāni   paṭisallānasāruppāni
seyyathāpāhametarahīti.
     {30.1}   Sutametaṃ   bhante   paribbājakānaṃ   vuḍḍhānaṃ  mahallakānaṃ
ācariyapācariyānaṃ   bhāsamānānaṃ  ye  te  ahesuṃ  atītamaddhānaṃ  arahanto
sammāsambuddhā   na   evaṃsute   bhagavanto   evaṃ   saṅgamma   samāgamma
unnādino    uccāsaddamahāsaddā   anekavihitaṃ   tiracchānakathaṃ   anuyuttā
viharanti   seyyathīdaṃ   rājakathaṃ   corakathaṃ  .pe.  itibhavābhavakathaṃ  iti  vā
seyyathāpāhametarahi   sācariyako   evaṃsute   bhagavanto  araññavanapatthāni
pantāni     senāsanāni    paṭisevanti    appasaddāni    appanigghosāni
vijanavātāni          manussarāhaseyyakāni         paṭisallānasāruppāni
seyyathāpi   bhagavā   etarahīti   .   tassa  kho  1-  nigrodha  viññussa
sato     mahallakassa     na     etadahosi    buddho    so    bhagavā
@Footnote: 1 Ma. Yu. te.
Sambodhāya   dhammaṃ  deseti  danto  so  bhagavā  damathāya  dhammaṃ  deseti
santo  so  bhagavā  samathāya  dhammaṃ  deseti  tiṇṇo  so  bhagavā taraṇāya
dhammaṃ deseti parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ desetīti.
     [31]   Evaṃ   vutte  nigrodho  paribbājako  bhagavantaṃ  etadavoca
accayo   maṃ   bhante  accagamā  yathābālaṃ  yathāmūḷhaṃ  yathāakusalaṃ  yvāhaṃ
bhagavantaṃ   evaṃ   avacāsiṃ   tassa  me  bhante  bhagavā  accayaṃ  accayato
paṭiggaṇhātu  āyatiṃ  saṃvarāyāti  .  taggha taṃ 1- nigrodha accayo accagamā
yathābālaṃ  yathāmūḷhaṃ  yathāakusalaṃ  yaṃ  2-  mantvaṃ  evaṃ  avacāsi  yato ca
kho   nigrodha   accayaṃ   accayato  disvā  yathādhammaṃ  paṭikarosi  taṃ  te
mayaṃ    paṭiggaṇhāma   vuḍḍhi   hesā   nigrodha   ariyassa   vinaye   yo
accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ saṃvaramāpajjati.
     {31.1}  Ahaṃ  pana  nigrodha  evaṃ  vadāmi etu viññū puriso asaṭho
amāyāvī   ujujātiko   ahamanusāsāmi   ahaṃ   dhammaṃ  desemi  yathānusiṭṭhaṃ
tathāpaṭipajjamāno     yassatthāya    kulaputtā    sammadeva    agārasmā
anagāriyaṃ   pabbajanti   tadanuttaraṃ  brahmacariyapariyosānaṃ  diṭṭhe  va  dhamme
sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   upasampajja   viharissati   satta  vassāni .
Tiṭṭhantu   nigrodha   satta   vassāni   .   etu   viññū  puriso  asaṭho
amāyāvī   ujujātiko   ahamanusāsāmi   ahaṃ   dhammaṃ  desemi  yathānusiṭṭhaṃ
tathāpaṭipajjamāno     yassatthāya    kulaputtā    sammadeva    agārasmā
@Footnote: 1 Po. Ma. tavaṃ .   2 Ma. yo..
Anagāriyaṃ    pabbajanti    tadanuttaraṃ    brahmacariyapariyosānaṃ   diṭṭhe   va
dhamme   sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja  viharissati  cha  vassāni .
Pañca  vassāni  .  cattāri  vassāni  .  tīṇi  vassāni. Dve vassāni.
Ekaṃ  vassaṃ  .  tiṭṭhatu  nigrodha  ekaṃ  vassaṃ . Etu viññū puriso asaṭho
amāyāvī   ujujātiko   ahamanusāsāmi   ahaṃ   dhammaṃ  desemi  yathānusiṭṭhaṃ
tathāpaṭipajjamāno     yassatthāya    kulaputtā    sammadeva    agārasmā
anagāriyaṃ   pabbajanti   tadanuttaraṃ  brahmacariyapariyosānaṃ  diṭṭhe  va  dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati satta māsāni.
     {31.2} Tiṭṭhantu nigrodha satta māsāni. Cha māsāni. Pañca māsāni.
Cattāri māsāni. Tīṇi māsāni. Dve māsāni. Ekaṃ māsaṃ. Aḍḍhamāsaṃ.
Tiṭṭhatu   nigrodha   aḍḍhamāso  .  etu  viññū  puriso  asaṭho  amāyāvī
ujujātiko  ahamanusāsāmi  ahaṃ  dhammaṃ  desemi yathānusiṭṭhaṃ tathāpaṭipajjamāno
yassatthāya    kulaputtā    sammadeva   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajanti
tadanuttaraṃ    brahmacariyapariyosānaṃ   diṭṭhe   va   dhamme   sayaṃ   abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharissati sattāhaṃ.
     {31.3}  Siyā  kho  pana  te  nigrodha evamassa antevāsikamyatā
samaṇo  gotamo evamāhāti. Na kho panetaṃ nigrodha evaṃ daṭṭhabbaṃ yo evaṃ
vo ācariyo soyeva vo ācariyo hotu. Siyā kho pana te nigrodha evamassa
uddesā  no  cāvetukāmo  samaṇo  gotamo evamāhāti. Na kho panetaṃ
Nigrodha  evaṃ  daṭṭhabbaṃ  yo  evaṃ  te  uddeso  soyeva te uddeso
hotu  .  siyā  kho  pana  te nigrodha evamassa ājīvā no cāvetukāmo
samaṇo  gotamo  evamāhāti  .  na  kho  panetaṃ  nigrodha  evaṃ daṭṭhabbaṃ
yo  ca  te ājīvo soyeva te ājīvo hotu. Siyā kho pana te nigrodha
evamassa   ye  te  dhammā  akusalā  akusalasaṅkhātā  sācariyakānaṃ  tesu
patiṭṭhāpetukāmo  samaṇo  gotamo  evamāhāti  .  na kho panetaṃ nigrodha
evaṃ   daṭṭhabbaṃ   akusalāyeva  te  dhammā  1-  hontu   akusalasaṅkhātā
sācariyakānaṃ.
     {31.4}  Siyā  kho pana te nigrodha evamassa ye te dhammā kusalā
kusalasaṅkhātā    sācariyakānaṃ   tehi   vivecetukāmo   samaṇo   gotamo
evamāhāti  .  na  kho  panetaṃ  nigrodha  evaṃ  daṭṭhabbaṃ  kusalāyeva te
dhammā  hontu  kusalasaṅkhātā  sācariyakānaṃ  .  iti  khohaṃ  nigrodha  neva
antevāsikamyatā   evaṃ   vadāmi   nāpi  uddesā  cāvetukāmo  evaṃ
vadāmi  nāpi  ājīvā  cāvetukāmo  evaṃ  vadāmi  napi  ye  te dhammā
akusalā     akusalasaṅkhātā    sācariyakānaṃ    tesu    patiṭṭhāpetukāmo
evaṃ   vadāmi   napi  ye  te  dhammā  kusalasaṅkhātā  sācariyakānaṃ  tehi
vivecetukāmo  evaṃ  vadāmi  .  santi  ca  kho  nigrodha  akusalā dhammā
appahīnā     saṅkilesikā     ponobbhavikā     sadarathā    dukkhavipākā
āyatiṃ    jātijarāmaraṇiyā    yesāhaṃ   pahānāya   dhammaṃ   desemi  .
Yathāpaṭipannānaṃ     vo   saṅkilesikā   dhammā   pahīyissanti   vodāniyā
dhammā    abhivaḍḍhissanti    paññāpāripūriṃ    vepullattañca    diṭṭhe   va
@Footnote: 1 Ma. Yu. akusalā ceva vo dhammā.
Dhamme   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   upasampajja  viharissathāti  .  evaṃ
vutte   te   paribbājakā   tuṇhībhūtā  maṅkubhūtā  pattakkhandhā  adhomukhā
pajjhāyantā appaṭibhāṇā nisīdiṃsu yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittā.
     [32]   Athakho  bhagavato  etadahosi  sabbepīme  moghapurisā  phuṭṭhā
mārena   pāpimatā  yatra  hi  nāma  ekassapi  na  evaṃ  bhavissati  handa
mayaṃ   aññāṇatthaṃpi   samaṇe   gotame   brahmacariyaṃ   carāma  kiṃ  karissati
sattāhoti   .   athakho  bhagavā  udumbarikāya  paribbājakārāme  sīhanādaṃ
naditvā   vehāsaṃ  abbhuggantvā  gijjhakūṭe  pabbate  paccuṭṭhāsi  1- .
Sandhāno gahapati tāvadeva rājagahaṃ pāvisīti.
                  Udumbarikasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
                   ----------------
@Footnote: 1 Ma. paccupaṭṭhāsi.
                       Cakkavattisuttaṃ
     [33]   Evamme   sutaṃ   .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  magadhesu  viharati
mātulāyaṃ  .  tatra  kho  bhagavā  bhikkhū  āmantesi  bhikkhavoti. Bhadanteti
te   bhikkhū   bhagavato   paccassosuṃ   .   bhagavā   etadavoca  attadīpā
bhikkhave    viharatha    attasaraṇā    anaññasaraṇā   dhammadīpā   dhammasaraṇā
anaññasaraṇā    .   kathañca   pana   bhikkhave   bhikkhu   attadīpo   viharati
attasaraṇo    anaññasaraṇo    dhammadīpo    dhammasaraṇo   anaññasaraṇo  .
Idha   bhikkhave   bhikkhu   kāye  kāyānupassī  viharati  ātāpī  sampajāno
satimā  vineyya  loke  abhijjhādomanassaṃ  .  vedanāsu  vedanānupassī .
Citte    cittānupassī    .   dhammesu   dhammānupassī   viharati   ātāpī
sampajāno   satimā   vineyya   loke   abhijjhādomanassaṃ  .  evaṃ  kho
bhikkhave   bhikkhu   attadīpo   viharati   attasaraṇo  anaññasaraṇo  dhammadīpo
dhammasaraṇo   anaññasaraṇo   .   gocare  bhikkhave  caratha  sake  pettike
visaye  .  gocare  bhikkhave  carataṃ  sake pettike visaye na lacchati māro
otāraṃ   na   lacchati   māro  ārammaṇaṃ  .  kusalānaṃ  bhikkhave  dhammānaṃ
samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhati.
     [34]  Bhūtapubbaṃ  bhikkhave  rājā  dalhanemi  nāma  ahosi  cakkavatti
dhammiko    dhammarājā    cāturanto    vijitāvī    janapadaṭṭhāvariyappatto
sattaratanasamannāgato   .   tassimāni   satta   ratanāni  ahesuṃ  seyyathīdaṃ
Cakkaratanaṃ    hatthiratanaṃ    assaratanaṃ    maṇiratanaṃ    itthīratanaṃ   gahapatiratanaṃ
pariṇāyakaratanameva   sattamaṃ   .   parosahassaṃ  kho  panassa  puttā  ahesuṃ
sūrā   vīraṅgarūpā   parasenappamaddanā  .  so  imaṃ  paṭhaviṃ  sāgarapariyantaṃ
adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhāvasi.
     {34.1}  Athakho  bhikkhave  rājā  dalhanemi  bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ
vassasatānaṃ     bahunnaṃ    vassasahassānaṃ    accayena    aññataraṃ    purisaṃ
āmantesi   yadā   tvaṃ   ambho   purisa   passeyyāsi  dibbaṃ  cakkaratanaṃ
osakkitaṃ  ṭhānā  cutaṃ  atha  me  āroceyyāsīti  .  evaṃ  devāti kho
bhikkhave   so  puriso  rañño  dalhanemissa  paccassosi  .  addasā  kho
bhikkhave   so   puriso   bahunnaṃ   vassānaṃ   bahunnaṃ   vassasatānaṃ  bahunnaṃ
vassasahassānaṃ    accayena   dibbaṃ   cakkaratanaṃ   osakkitaṃ   ṭhānā   cutaṃ
disvāna   1-   yena   rājā   dalhanemi   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā
rājānaṃ   dalhanemiṃ   etadavoca   yagghe   deva  jāneyyāsi  dibbante
cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutanti.
     {34.2}   Athakho   bhikkhave  rājā  dalhanemi  jeṭṭhaputtaṃ  kumāraṃ
āmantetvā   etadavoca   dibbaṃ   kira   me   tāta  kumāra  cakkaratanaṃ
osakkitaṃ  ṭhānā  cutaṃ  sutaṃ  kho  panetaṃ  2-  yassa  rañño  cakkavattissa
dibbaṃ   cakkaratanaṃ   osakkati   ṭhānā   cavati  nadāni  tena  raññā  ciraṃ
jīvitabbaṃ  hotīti  bhuttā  kho  pana  me  mānusakā  kāmā  samayodāni me
dibbe  3-  kāme  pariyesituṃ  ehi  tvaṃ  tāta  kumāra imaṃ samuddapariyantaṃ
paṭhaviṃ   paṭipajja   ahaṃ  pana  kesamassuṃ  ohāretvā  kāsāyāni  vatthāni
@Footnote: 1 Yu. disvā .  2 Ma. Yu. panametaṃ .  3 Yu. samayo dibbe.
Acchādetvā   agārasmā   anagāriyaṃ  pabbajissāmīti  .  athakho  bhikkhave
rājā  dalhanemi  jeṭṭhaputtaṃ  kumāraṃ  sādhukaṃ  rajje  samanusāsetvā  1-
kesamassuṃ   ohāretvā   kāsāyāni  vatthāni  acchādetvā  agārasmā
anagāriyaṃ   pabbaji   .  sattāhaṃ  pabbajite  kho  pana  bhikkhave  rājisimhi
dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi.
     [35]   Athakho   bhikkhave  aññataro  puriso  yena  rājā  khattiyo
muddhāvasitto    2-    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā   rājānaṃ   khattiyaṃ
muddhāvasittaṃ   etadavoca   yagghe   deva   jāneyyāsi  dibbaṃ  cakkaratanaṃ
antarahitanti   .  athakho  bhikkhave  rājā  khattiyo  muddhāvasitto  dibbe
cakkaratane      antarahite     anattamano     ahosi     anattamanatañca
paṭisaṃvedesi   .   so  yena  [3]-  rājisi  tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā
rājisiṃ    etadavoca    yagghe   deva   jāneyyāsi   dibbaṃ   cakkaratanaṃ
antarahitanti.
     {35.1}  Evaṃ  vutte  bhikkhave  rājisi rājānaṃ khattiyaṃ muddhāvasittaṃ
etadavoca  mā  kho  tvaṃ  tāta  dibbe  cakkaratane antarahite anattamano
ahosi   [4]-   anattamanatañca   paṭisaṃvedesi   na  hi  te  tāta  dibbaṃ
cakkaratanaṃ    pettikaṃ   dāyajjaṃ  iṅgha  tvaṃ  tāta  ariye  cakkavattivatte
vattāhi   ṭhānaṃ    kho   panetaṃ   vijjati  yante  ariye  cakkavattivatte
vattamāne   5-   tadahuposathe  paṇṇarase  sīsanhātassa  6-  uposathikassa
uparipāsādavaragatassa     dibbaṃ     cakkaratanaṃ    pātubhavissati    sahassāraṃ
sanemikaṃ   sanābhikaṃ   sabbākāraparipūranti   .   katamaṃ  panetaṃ  deva  ariyaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. samanusāsitvā .  2 Ma. sabbavāresu muddhābhisitto .  3 Yu. ca.
@4 Ma. mā .  5 Ma. Yu. vattamānassa .  6 Ma. sīsaṃ nhātassa. Yu. sīsaṃ nahātassa.
Cakkavattivattanti   .   tenahi   tvaṃ   tāta   dhammaṃyeva   nissāya  dhammaṃ
sakkaronto   dhammaṃ   garukaronto   dhammaṃ   mānento   dhammaṃ  pūjento
dhammaṃ   apacāyamāno   dhammaddhajo   dhammaketu   dhammādhipateyyo   dhammikaṃ
rakkhāvaraṇaguttiṃ     saṃvidahassu     antojanasmiṃ    balakāyasmiṃ    khattiyesu
anuyantesu   1-   brāhmaṇagahapatikesu   negamajānapadesu  samaṇabrāhmaṇesu
migapakkhīsu  mā  va  2-  te  tāta  vijite  adhammakāro  pavattittha ye ca
te   tāta  vijite  adhanā  [3]-  tesañca  dhanaṃ  anuppadajjeyyāsi  4-
ye   ca   te   tāta   vijite   samaṇabrāhmaṇā  madappamādā  paṭiviratā
khantisoracce   niviṭṭhā   ekamattānaṃ   damenti   ekamattānaṃ   samenti
ekamattānaṃ    parinibbāpenti    te    kālena   kālaṃ   upasaṅkamitvā
paripuccheyyāsi   paripañheyyāsi   5-  kiṃ  bhante  kusalaṃ  kiṃ  bhante  6-
akusalaṃ  kiṃ  sāvajjaṃ  kiṃ  anavajjaṃ  kiṃ  sevitabbaṃ  kiṃ  na  sevitabbaṃ  kiṃ me
kariyamānaṃ   7-   dīgharattaṃ   ahitāya   dukkhāya  assa  kiṃ  vā  pana  me
kariyamānaṃ   7-   dīgharattaṃ   hitāya   sukhāya   assāti  tesaṃ  sutvā  yaṃ
akusalaṃ   taṃ   abhinivajjeyyāsi   yaṃ   kusalaṃ   taṃ   samādāya  vatteyyāsi
idaṃ kho tāta taṃ ariyaṃ cakkavattivattanti.
     {35.2}  Evaṃ  devāti  kho  bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto
rājisissa   paṭissutvā   ariye   cakkavattivatte   vattati  8-  .  tassa
ariye     cakkavattivatte     vattamānassa     tadahuposathe    paṇṇarase
sīsanhātassa    uposathikassa    uparipāsādavaragatassa    dibbaṃ    cakkaratanaṃ
pāturahosi    sahassāraṃ    sanemikaṃ    sanābhikaṃ    sabbākāraparipūraṃ   .
@Footnote: 1 Yu. anuyuttesu .  2 Ma. Yu. ca .  3 Ma. Yu. assu .  4 Ma. dhanamanuppadeyyāsi.
@5 Ma. parigaṇheyyāsi. Yu. ayaṃ pāṭho na dissati .  6 Ma. Yu. ayaṃ na dissati.
@7 Ma. karīyamānaṃ. Yu. kayiramānaṃ .  8 Ma. Yu. vatti.
Disvā   1-   rañño   khattiyassa   muddhāvasittassa  etadahosi  sutaṃ  kho
pana    metaṃ   yassa   rañño   khattiyassa   muddhāvasittassa   tadahuposathe
paṇṇarase       sīsanhātassa      uposathikassa      uparipāsādavaragatassa
dibbaṃ     cakkaratanaṃ     pātubhavati     sahassāraṃ     sanemikaṃ    sanābhikaṃ
sabbākāraparipūraṃ    so   hoti   rājā   cakkavattīti   assaṃ   nu   kho
ahaṃ rājā cakkavattīti.
     [36]  Athakho  bhikkhave  rājā  khattiyo  muddhāvasitto uṭṭhāyāsanā
ekaṃsaṃ   uttarāsaṅgaṃ   karitvā   vāmena   hatthena   bhiṅgāraṃ  gahetvā
dakkhiṇena    hatthena   cakkaratanaṃ   abbhukkiri   pavattatu   bhavaṃ   cakkaratanaṃ
abhivijinātu bhavaṃ cakkaratananti.
     {36.1}  Athakho  taṃ  bhikkhave  cakkaratanaṃ  puratthimaṃ disaṃ pavatti 2-.
Anvadeva  rājā  cakkavatti  saddhiṃ  caturaṅginiyā  senāya . Yasmiṃ kho pana
bhikkhave   padese   cakkaratanaṃ   patiṭṭhāsi  tattha  rājā  cakkavatti  vāsaṃ
upagacchi   3-   saddhiṃ  caturaṅginiyā  senāya  .  ye  kho  pana  bhikkhave
puratthimāya   disāya   paṭirājāno  te  rājānaṃ  cakkavattiṃ  upasaṅkamitvā
evamāhaṃsu  ehi  kho  mahārāja  svāgataṃ  4- mahārāja sakante mahārāja
anusāsa   mahārājāti   .   rājā   cakkavatti   evamāha   pāṇo  na
hantabbo   adinnaṃ   nādātabbaṃ   kāmesu   micchā   na  caritabbā  musā
na    bhāsitabbā    majjaṃ   na   pātabbaṃ   yathābhuttañca   bhuñjathāti  .
@Footnote: 1 Ma. disvāna .  2 pavattatītipi pāṭho .  3 upagañchīti vā pāṭho .  4 Ma. svāgataṃ
@te. Yu. sāgataṃ.
Ye   kho   pana   bhikkhave  puratthimāya  disāya  paṭirājāno  te  rañño
cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
     {36.2} Athakho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogahetvā 1-
paccuttaritvā   dakkhiṇaṃ  samuddaṃ  ajjhogahetvā  paccuttaritvā  pacchimaṃ  2-
disaṃ  pavatti  .  anvadeva  rājā  cakkavatti  saddhiṃ caturaṅginiyā senāya.
Yasmiṃ  kho  pana  bhikkhave  padese  [3]-  cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi tattha rājā
cakkavatti  vāsaṃ  upagacchi  saddhiṃ  caturaṅginiyā  senāya  .  ye  kho  pana
bhikkhave    pacchimāya   disāya   paṭirājāno   te   rājānaṃ   cakkavattiṃ
upasaṅkamitvā   evamāhaṃsu   ehi   kho   mahārāja   svāgataṃ  mahārāja
sakante    mahārāja    anusāsa   mahārājāti   .   rājā   cakkavatti
evamāha   pāṇo   na   hantabbo   adinnaṃ  nādātabbaṃ  kāmesu  micchā
na   caritabbā   musā   na   bhāsitabbā  majjaṃ  na  pātabbaṃ  yathābhuttañca
bhuñjathāti  .  ye  kho  pana  bhikkhave  pacchimāya  disāya  paṭirājāno te
rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
     {36.3}  Athakho  taṃ  bhikkhave cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogahetvā
paccuttaritvā  uttaraṃ  disaṃ  pavatti  .  anvadeva  rājā  cakkavatti  saddhiṃ
caturaṅginiyā  senāya  .  yasmiṃ  kho  pana bhikkhave padese [3]- cakkaratanaṃ
patiṭṭhāsi   tattha   rājā   cakkavatti  vāsaṃ  upagacchi  saddhiṃ  caturaṅginiyā
senāya  .  ye  kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ
cakkavattiṃ   upasaṅkamitvā   evamāhaṃsu   ehi   kho   mahārāja  svāgataṃ
@Footnote: 1 Ma. ajjhogāhetvā .  2 Ma. Yu. samuddaṃ ... pacchimanti ime pāṭhā natthi.
@3 Ma. dibbaṃ.
Mahārāja    sakante    mahārāja   anusāsa   mahārājāti   .   rājā
cakkavatti    evamāha    pāṇo    na   hantabbo   adinnaṃ   nādātabbaṃ
kāmesu   micchā  na  caritabbā  musā  na  bhāsitabbā  majjaṃ  na  pātabbaṃ
yathābhuttañca    bhuñjathāti    .   ye   kho   pana   bhikkhave   uttarāya
disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
     {36.4}   Athakho   taṃ   bhikkhave   cakkaratanaṃ  samuddapariyantaṃ  paṭhaviṃ
abhivijinitvā   tameva   rājadhāniṃ  paccuggantvā  1-  rañño  cakkavattissa
antepuradvāre   atthakaraṇapamukhe   akkhāhataṃ   maññe   aṭṭhāsi   rañño
cakkavattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 11 page 1-68. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=11&item=1&items=36&mode=bracket              Classified by content :- https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=11&item=1&items=36              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=11&item=1&items=36&mode=bracket              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=11&item=1&items=36&mode=bracket              Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=11&i=1              Contents of The Tipitaka Volume 11 https://84000.org/tipitaka/read/?index_11 https://84000.org/tipitaka/english/?index_11

แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]