ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
 ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 11 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 3 : Sutta. Tī. Pā.
                   Suttantapiṭake dīghanikāyassa
                       tatiyo bhāgo
                        -------
                       pāṭikavaggo
           namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
                        Pāṭikasuttaṃ
     [1]  Evamme  sutaṃ  .  ekaṃ  samayaṃ bhagavā mallesu viharati anuppiyaṃ
nāma   mallānaṃ   nigamo   .   athakho  bhagavā  pubbaṇhasamayaṃ  nivāsetvā
pattacīvaramādāya    anuppiyaṃ    piṇḍāya   pāvisi   .   athakho   bhagavato
etadahosi    atippago    kho    tāva    anuppiyāyaṃ   piṇḍāya   carituṃ
yannūnāhaṃ      yena     bhaggavagottassa     paribbājakassa     ārāmo
yena bhaggavagotto paribbājako tenupasaṅkameyyanti.
     {1.1}   Athakho   bhagavā   yena   bhaggavagottassa   paribbājakassa
ārāmo   yena   bhaggavagotto   paribbājako   tenupasaṅkami  .  athakho
bhaggavagotto  paribbājako  bhagavantaṃ  etadavoca  etu  kho  bhante bhagavā
svāgataṃ  bhante  bhagavato  cirassaṃ  kho  bhante  bhagavā  imaṃ  pariyāyamakāsi
yadidaṃ   idhāgamanāya   nisīdatu   bhante   bhagavā  idamāsanaṃ  paññattanti .
Nisīdi   bhagavā   paññatte  āsane  .  bhaggavagottopi  kho  paribbājako
Aññataraṃ   nīcaṃ  āsanaṃ  gahetvā  ekamantaṃ  nisīdi  .  ekamantaṃ  nisinno
kho    bhaggavagotto    paribbājako    bhagavantaṃ    etadavoca   purimāni
bhante    divasāni    purimatarāni    sunakkhatto    licchaviputto   yenāhaṃ
tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā   maṃ   etadavoca   paccakkhātodāni   mayā
bhaggava   bhagavā   nadānāhaṃ   bhaggava   1-   bhagavantaṃ  uddissa  viharāmīti
kaccetaṃ   bhante   tatheva   yathā   sunakkhatto  licchaviputto  avacāti .
Tatheva  kho  etaṃ  bhaggava  yathā  sunakkhatto  licchaviputto  avaca  purimāni
bhaggava    divasāni    purimatarāni    sunakkhatto    licchaviputto   yenāhaṃ
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
     {1.2}  Ekamantaṃ  nisinno  kho  bhaggava  sunakkhatto licchaviputto maṃ
etadavoca    paccakkhāmidānāhaṃ    bhante   bhagavantaṃ   nadānāhaṃ   bhante
bhagavantaṃ   uddissa  viharissāmīti  .  evaṃ  vutte  ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ
licchaviputtaṃ   etadavocaṃ   api   nu   tāhaṃ   sunakkhatta  evamavocaṃ  ehi
tvaṃ   sunakkhatta   mamaṃ   uddissa   viharāhīti   .  no  hetaṃ  bhante .
Tvaṃ  vā  pana  maṃ  evaṃ  avaca  ahaṃ bhante bhagavantaṃ uddissa viharissāmīti.
No   hetaṃ   bhante   .  iti  kira  sunakkhatta  nevāhantaṃ  vadāmi  ehi
tvaṃ   sunakkhatta   mamaṃ   uddissa   viharāhīti   napi  kira  maṃ  tvaṃ  vadesi
ahaṃ    bhante    bhagavantaṃ    uddissa    viharissāmīti    evaṃ    sante
moghapurisa    ko    santo   kaṃ   paccācikkhati   2-   passa   moghapurisa
@Footnote: 1 Po. Ma. ayaṃ pāṭho natthi .  2 paccakkhāsi.
Yāvañca te idaṃ aparaddhanti.
     [2]  Na  hi  pana  me bhante bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ
karotīti  .  api  nu  tāhaṃ  sunakkhatta  evaṃ  avacaṃ ehi tvaṃ sunakkhatta mamaṃ
uddissa     viharāhi     ahante    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ
karissāmīti  .  no  hetaṃ  bhante  .  tvaṃ  vā 1- pana maṃ evaṃ avaca ahaṃ
bhante   bhagavantaṃ   uddissa   viharissāmi   bhagavā  me  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ  karissatīti  .  no  hetaṃ  bhante  .  iti  kira  sunakkhatta
nevāhantaṃ  vadāmi  ehi  tvaṃ  sunakkhatta  mamaṃ  uddissa  viharāhi  ahante
uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ  karissāmīti  napi  kira  maṃ  tvaṃ  vadesi
ahaṃ  bhante  bhagavantaṃ  uddissa  viharissāmi  bhagavā  me  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ   karissatīti   evaṃ   sante   moghapurisa   ko  santo  kaṃ
paccācikkhasi   .  taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  kate  vā  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriye    akate    vā    uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriye
yassatthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāyāti.
Kate   vā   bhante   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriye   akate  vā
uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriye  yassatthāya  bhagavatā  dhammo  desito
so  niyyāti  takkarassa  sammādukkhakkhayāyāti  .  iti  kira sunakkhatta kate
vā   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriye  akate  vā  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriye   yassatthāya   mayā   dhammo   desito   so   niyyāti
@Footnote: 1 Po. Ma. tavañca.
Takkarassa     sammādukkhakkhayāyāti     .     tatra     sunakkhatta    kiṃ
uttarimanussadhammā      iddhipāṭihāriyaṃ      kataṃ      karissati     passa
moghapurisa yāvañca te idaṃ aparaddhanti.
     [3]  Na  hi  pana  me  bhante  bhagavā  aggaññaṃ  paññapetīti  1-.
Api   nu   tāhaṃ   sunakkhatta   evaṃ   avacaṃ   ehi  tvaṃ  sunakkhatta  mamaṃ
uddissa   viharāhi   ahante   aggaññaṃ   paññapessāmīti   .  no  hetaṃ
bhante  .  tvaṃ  vā  pana  maṃ  evaṃ  avaca  ahaṃ  bhante  bhagavantaṃ uddissa
viharissāmi    bhagavā   me   aggaññaṃ   paññapessatīti   .   no   hetaṃ
bhante  .  iti  kira  sunakkhatta  nevāhantaṃ  vadāmi  ehi  tvaṃ  sunakkhatta
mamaṃ    uddissa    viharāhi    ahante   aggaññaṃ   paññapessāmīti   napi
kira   maṃ   tvaṃ   vadesi   ahaṃ   bhante   bhagavantaṃ   uddissa  viharissāmi
bhagavā    me    aggaññaṃ    paññapessatīti    evaṃ   sante   moghapurisa
ko   santo   kaṃ   paccācikkhasi  .  taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  paññatte
vā   aggaññe   apaññatte   vā   aggaññe  yassatthāya  mayā  dhammo
desito   so   niyyāti   takkarassa   sammādukkhakkhayāyāti  .  paññatte
vā   bhante   aggaññe  apaññatte  vā  aggaññe  yassatthāya  bhagavatā
dhammo   desito   so   niyyāti   takkarassa   sammādukkhakkhayāyāti  .
Iti    kira   sunakkhatta   paññatte   vā   aggaññe   apaññatte   vā
aggaññe   yassatthāya   mayā   dhammo  desito  so  niyyāti  takkarassa
sammādukkhakkhayāyāti    .    tatra   sunakkhatta   kiṃ   aggaññaṃ   paññattaṃ
@Footnote: 1 Po. Yu. paññāpetīti.
Karissati passa moghapurisa yāvañca te idaṃ aparaddhanti 1-.
     {3.1}  Anekapariyāyena  kho  te  sunakkhatta  mama  vaṇṇo bhāsito
vajjigāme   itipi  so  bhagavā  arahaṃ  sammāsambuddho  vijjācaraṇasampanno
sugato    lokavidū    anuttaro   purisadammasārathi   satthā   devamanussānaṃ
buddho   bhagavāti  iti  kho  te  sunakkhatta  anekapariyāyena  mama  vaṇṇo
bhāsito   vajjigāme   .  anekapariyāyena  kho  te  sunakkhatta  dhammassa
vaṇṇo   bhāsito   vajjigāme   svākkhāto  bhagavatā  dhammo  sandiṭṭhiko
akāliko    ehipassiko    opanayiko   paccattaṃ   veditabbo   viññūhīti
iti   kho   te   sunakkhatta   anekapariyāyena  dhammassa  vaṇṇo  bhāsito
vajjigāme.
     {3.2}   Anekapariyāyena   kho   te  sunakkhatta  saṅghassa  vaṇṇo
bhāsito   vajjigāme   supaṭipanno   bhagavato   sāvakasaṅgho   ujupaṭipanno
bhagavato     sāvakasaṅgho     ñāyapaṭipanno     bhagavato     sāvakasaṅgho
sāmīcipaṭipanno    bhagavato    sāvakasaṅgho   yadidaṃ   cattāri   purisayugāni
aṭṭha  purisapuggalā  esa  bhagavato  sāvakasaṅgho  āhuneyyo  pāhuneyyo
dakkhiṇeyyo    añjalikaraṇīyo   anuttaraṃ   puññakkhettaṃ   lokassāti   iti
kho    te    sunakkhatta   anekapariyāyena   saṅghassa   vaṇṇo   bhāsito
vajjigāme   .  ārocayāmi  kho  te  sunakkhatta  paṭivedayāmi  kho  te
sunakkhatta    bhavissanti   kho   te   sunakkhatta   vattāro   no   visahi
sunakkhatto    licchaviputto   samaṇe   gotame   brahmacariyaṃ   carituṃ   so
@Footnote: 1 Sī. Ma. Yu. itisaddo na dissati.
Avisahanto   sikkhaṃ   paccakkhāya  hīnāyāvattoti  iti  kho  te  sunakkhatta
bhavissanti   vattāroti   .  evaṃpi  kho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto
mayā   vuccamāno  apakkameva  imasmā  dhammavinayā  yathā  taṃ  āpāyiko
nerayiko.
     [4]  Ekamidāhaṃ  bhaggava samayaṃ thūlūsu 1- viharāmi uttarakā nāma thūlūnaṃ
nigamo   .  athakhvāhaṃ  bhaggava  pubbaṇhasamayaṃ  nivāsetvā  pattacīvaramādāya
sunakkhattena   licchaviputtena  pacchāsamaṇena  uttarakaṃ  piṇḍāya  pāvisiṃ  .
Tena    kho    pana   samayena   acelo   korakkhattiyo   kukkuravattiko
catukkoṇḍiko   2-   chamānikiṇṇaṃ   bhakkhasaṃ   mukheneva   khādati  mukheneva
bhuñjati   .   addasā   kho   bhaggava   sunakkhatto   licchaviputto  acelaṃ
korakkhattiyaṃ     kukkuravattikaṃ     catukkoṇḍikaṃ     chamānikiṇṇaṃ     bhakkhasaṃ
mukheneva   khādantaṃ   mukheneva   bhuñjantaṃ   .   disvānassa   etadahosi
sādhurūpo   vata   bho  arahaṃ  3-  samaṇo  catukkoṇḍiko  2-  chamānikiṇṇaṃ
bhakkhasaṃ mukheneva khādati mukheneva bhuñjatīti.
     {4.1}   Athakhvāhaṃ   bhaggava   sunakkhattassa  licchaviputtassa  cetasā
cetoparivitakkamaññāya     sunakkhattaṃ    licchaviputtaṃ    etadavocaṃ    tvaṃpi
nāma   moghapurisa   [4]-   sakyaputtiyo   paṭijānissasīti  .  kiṃ  pana  maṃ
bhante    bhagavā    evamāha    tvaṃpi   nāma   moghapurisa   sakyaputtiyo
paṭijānissasīti   .   nanu   te   sunakkhatta   imaṃ   acelaṃ   korakkhattiyaṃ
kukkuravattikaṃ    catukkoṇḍikaṃ    chamānikiṇṇaṃ   bhakkhasaṃ   mukheneva   khādantaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. būmūsu. 2 Yu. catukkuṇḍiko. 3 Ma. ayaṃ. 4 Po. Ma. samaṇo.
Mukheneva   bhuñjantaṃ   disvānassa   1-   etadahosi  sādhurūpo  vata  bho
arahaṃ   samaṇo   catukkoṇḍiko   chamānikiṇṇaṃ   bhakkhasaṃ   mukheneva   khādati
mukheneva  bhuñjatīti  .  evaṃ  sante  kiṃ  pana  bhante  bhagavā  arahattassa
maccharāyatīti   .   na   kho   ahaṃ   moghapurisa   arahattassa  maccharāyāmi
apica   tuyhevetaṃ  pāpakaṃ  diṭṭhigataṃ  uppannaṃ  taṃ  pajaha  mā  te  ahosi
dīgharattaṃ    ahitāya    dukkhāya   yaṃ   kho   panetaṃ   sunakkhatta   maññasi
acelo   2-   korakkhattiyo   sādhurūpo   arahaṃ   samaṇoti  so  sattamaṃ
divasaṃ   alasakena   kālaṃ  karissati  kālakato  ca  kālakañjikā  3-  nāma
asurā    sabbanihīno    asurakāyo    tatra    uppajjissati   kālakatañca
naṃ   vīraṇatthambhake   susāne   chaḍḍessanti   .   ākaṅkhamāno  ca  tvaṃ
sunakkhatta   acelaṃ   korakkhattiyaṃ   upasaṅkamitvā   puccheyyāsi   jānāsi
āvuso   korakkhattiya   attano   gatinti   ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  sunakkhatta
vijjati   yante   acelo   korakkhattiyo  byākarissati  jānāmi  āvuso
sunakkhatta    attano    gatiṃ   kālakañjikā   nāma   asurā   sabbanihīno
asurakāyo tatramhi uppannoti.
     {4.2}   Athakho   bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  yena  acelo
korakkhattiyo     tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    acelaṃ    korakkhattiyaṃ
etadavoca   byākato   khosi   āvuso  korakkhattiya  samaṇena  gotamena
acelo    korakkhattiyo    sattamaṃ   divasaṃ   alasakena   kālaṃ   karissati
kālakato      ca     kālakañjikā     nāma     asurā     sabbanihīno
@Footnote: 1 Ma. Yu. disvāna. 2 Po. Ma. Yu. acelaṃ korakkhattiyaṃ .  3 Sī. Yu. kālakañjā.
Asurakāyo    tatra    uppajjissati    kālakatañca    naṃ    vīraṇatthambhake
susāne    chaḍḍessantīti    yena   tvaṃ   āvuso   korakkhattiya   mattaṃ
mattaṃ   ca   bhattaṃ   bhuñjeyyāsi   mattaṃ   mattaṃ   ca  pānīyaṃ  piveyyāsi
yathā samaṇassa gotamassa micchā assa vacananti.
     {4.3}   Athakho   bhaggava   sunakkhatto  licchaviputto  ekadvīhikāya
satta   rattindivāni   gaṇesi   yathā   taṃ   tathāgatassa  asaddahamāno .
Athakho    bhaggava    acelo   korakkhattiyo   sattamaṃ   divasaṃ   alasakena
kālamakāsi    kālakato   ca   kālakañjikā   nāma   asurā   sabbanihīno
asurakāyo   tatra   uppajji   kālakatañca   naṃ   vīraṇatthambhake   susāne
chaḍḍesuṃ.
     {4.4}  Assosi  kho bhaggava sunakkhatto licchaviputto acelo kira 1-
korakkhattiyo   alasakena  kālakato  vīraṇatthambhake  susāne  chaḍḍitoti .
Athakho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  tena  vīraṇatthambhakaṃ  susānaṃ  yena
acelo   korakkhattiyo   tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā  acelaṃ  korakkhattiyaṃ
tikkhattuṃ   pāṇinā   ākoṭesi   jānāsi  āvuso  korakkhattiya  attano
gatinti   .   athakho   bhaggava   acelo   korakkhattiyo   pāṇinā  piṭṭhiṃ
paripuñchanto    vuṭṭhāsi   jānāmi   āvuso   sunakkhatta   attano   gatiṃ
kālakañjikā     nāma    asurā    sabbanihīno    asurakāyo    tatramhi
uppannoti vatvā tattheva uttāno paripati 2-.
     {4.5}  Athakho  bhaggava  sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  maṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ
@Footnote: 1 Yu. kirasaddo natthi. 2 Ma. Yu. papati.
Bhaggava   sunakkhattaṃ   licchaviputtaṃ   etadavocaṃ   taṃ   kiṃ  maññasi  sunakkhatta
yatheva  te  ahaṃ  acelaṃ  korakkhattiyaṃ  ārabbha  byākāsiṃ tatheva taṃ vipākaṃ
no  1-  aññathā  vāti  .  yatheva  me bhante bhagavā acelaṃ korakkhattiyaṃ
ārabbha  byākāsi  tatheva  taṃ  vipākaṃ  no  aññathāti  .  taṃ  kiṃ  maññasi
sunakkhatta   yadi   evaṃ   sante   kataṃ   vā   hoti   uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ   akataṃ  vāti  .  addhā  kho  bhante  evaṃ  sante  kataṃ
hoti   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ  no  akatanti  .  evaṃpi  kho
maṃ   tvaṃ   moghapurisa   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ  karontaṃ  evaṃ
vadesi  na  hi  pana  me  bhante  bhagavā  uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ
karotīti  passa  moghapurisa  yāvañca  te  idaṃ  aparaddhanti  .  evaṃpi  kho
bhaggava   sunakkhatto   licchaviputto  mayā  vuccamāno  apakkameva  imasmā
dhammavinayā yathā taṃ āpāyiko nerayiko.
     [5]   Ekamidāhaṃ   bhaggava   samayaṃ  vesāliyaṃ  viharāmi  mahāvane
kūṭāgārasālāyaṃ  .  tena  kho  pana  samayena  acelo  kaḷāramajjako 2-
vesāliyaṃ  paṭivasati  lābhaggappatto  ceva  yasaggappatto  ca  vajjigāme.
Tassa    satta    vattapadāni   samattāni   samādinnāni   honti  yāvajīvaṃ
acelo   assaṃ   na   vatthaṃ   paridaheyyaṃ  yāvajīvaṃ  brahmacārī  assaṃ  na
methunaṃ   dhammaṃ   paṭiseveyyaṃ    yāvajīvaṃ   surāmaṃseneva   yāpeyyaṃ   na
@Footnote: 1 Ma. Yu. nosaddo natthi. 2 Sī. Ma. kaḷāramaṭṭako. Sī. Yu. kandaramasuko.
Odanakummāsaṃ    bhuñjeyyaṃ   puratthimena   vesāliṃ   1-   udenaṃ   nāma
cetiyaṃ   taṃ  nātikkameyyaṃ  dakkhiṇena  vesāliṃ  gotamakaṃ  nāma  cetiyaṃ  taṃ
nātikkameyyaṃ  pacchimena  vesāliṃ  sattambaṃ  nāma  cetiyaṃ  taṃ nātikkameyyaṃ
uttarena   vesāliṃ   bahuputtakannāma   cetiyaṃ   taṃ  nātikkameyyanti  so
imesaṃ    sattannaṃ    vattapadānaṃ   samādānahetu   lābhaggappatto   ceva
yasaggappatto ca vajjigāme.
     {5.1}   Athakho   bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  yena  acelo
kaḷāramajjako     tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    acelaṃ    kaḷāramajjakaṃ
pañhaṃ   apucchi   .   tassa   acelo   kaḷāramajjako   pañhaṃ  puṭṭho  na
saṃpāyāsi      asaṃpāyanto      kopañca      dosañca     appaccayañca
pātvākāsi     .    athakho    bhaggava    sunakkhattassa    licchaviputtassa
etadahosi   sādhurūpaṃ   vata   bho   arahantaṃ   samaṇaṃ  āsādiyimhase  2-
mā vata no bho ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti.
     {5.2}    Athakho    bhaggava   sunakkhatto   licchaviputto   yenāhaṃ
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   maṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi  .
Ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho   ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ  licchaviputtaṃ  etadavocaṃ
tvaṃpi   nāma   moghapurisa   sakyaputtiyo   paṭijānissasīti   .  kiṃ  pana  maṃ
bhante    bhagavā    evamāha    tvaṃpi   nāma   moghapurisa   sakyaputtiyo
paṭijānissasīti    .    nanu    tvaṃ    sunakkhatta    acelaṃ   kaḷāramajjakaṃ
upasaṅkamitvā    pañhaṃ    apucchi   tassa   te   acelo   kaḷāramajjako
pañhaṃ      puṭṭho      na      saṃpāyāsi     asaṃpāyanto     kopañca
@Footnote: 1 Sī. Yu. vesāliyaṃ .   2 Ma. Yu. āsādimhase.
Dosañca   appaccayañca   pātvākāsi   tassa   te   etadahosi  sādhurūpaṃ
vata   bho   arahantaṃ   samaṇaṃ  āsādiyimhase  mā  vata  no  bho  ahosi
dīgharattaṃ   ahitāya  dukkhāyāti  .  evaṃ  bhante  kiṃ  pana  bhante  bhagavā
arahattassa   maccharāyatīti   .   na   kho   ahaṃ   moghapurisa   arahattassa
maccharāyāmi    apica    tuyhevetaṃ    pāpakaṃ    diṭṭhigataṃ   uppannaṃ   taṃ
pajaha   mā   te   ahosi   dīgharattaṃ   ahitāya  dukkhāyāti  .  yaṃ  kho
panetaṃ    sunakkhatta    maññasi   acelaṃ   kaḷāramajjakaṃ   sādhurūpo   arahaṃ
samaṇoti   so   nacirasseva  parihito  sānucariko  vicaranto  odanakummāsaṃ
bhuñjamāno   sabbāneva   vesāliyāni   cetiyāni   samatikkamitvā   yasā
nihīno   kālaṃ   karissatīti   .   athakho   bhaggava  acelo  kaḷāramajjako
nacirasseva   parihito   sānucariko   vicaranto   odanakummāsaṃ  bhuñjamāno
sabbāneva   vesāliyāni   cetiyāni   samatikkamitvā   yasā  nihīno  1-
kālamakāsi.
     {5.3}   Assosi   kho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  acelo
kira    kaḷāramajjako    parihito   sānucariko   vicaranto   odanakummāsaṃ
bhuñjamāno   sabbāneva   vesāliyāni   cetiyāni   samatikkamitvā   yasā
nihīno   kālaṃ   karoti  2-  .  athakho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto
yenāhaṃ    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā   maṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ
nisīdi   .   ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho  ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ  licchaviputtaṃ
etadavocaṃ  taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  yatheva  te  ahaṃ acelaṃ kaḷāramajjakaṃ
ārabbha   byākāsiṃ   tatheva   taṃ   vipākaṃ   no   aññathā   vāti  .
@Footnote: 1 Yu. yasā nikkinno. 2 Ma. katoti.
Yatheva   me   bhante   bhagavā  acelaṃ   kaḷāramajjakaṃ  ārabbha  byākāsi
tatheva   taṃ   vipākaṃ   no  aññathāti  .  taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  yadi
evaṃ   sante   kataṃ  vā  hoti  uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ  akataṃ
vāti   .   athakho   bhante  evaṃ  sante  kataṃ  hoti  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ   no   akatanti   .   evaṃpi   kho   maṃ  tvaṃ  moghapurisa
uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ   karontaṃ   evaṃ   vadesi   na   hi
pana   me   bhante   bhagavā   uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ  karotīti
passa   moghapurisa  yāvañca  te  idaṃ  aparaddhanti  .  evaṃpi  kho  bhaggava
sunakkhatto    licchaviputto    mayā    vuccamāno   apakkameva   imasmā
dhammavinayā yathā taṃ āpāyiko nerayiko.
     [6]  Ekamidāhaṃ bhaggava samayaṃ tattheva 1- vesāliyaṃ viharāmi mahāvane
kūṭāgārasālāyaṃ   .   tena   kho   pana  samayena  acelo  pāṭikaputto
vesāliyaṃ  paṭivasati  lābhaggappatto  ceva  yasaggappatto  ca  vajjigāme.
So  vesāliyaṃ  parisati  evaṃ  vācaṃ  bhāsati  samaṇopi  gotamo  ñāṇavādo
ahaṃpi    ñāṇavādo    ñāṇavādo    kho    pana   ñāṇavādena   arahati
uttarimanussadhammā     iddhipāṭihāriyaṃ     dassetuṃ     samaṇo    gotamo
upaḍḍhapathaṃ    āgaccheyya    ahaṃpi    upaḍḍhapathaṃ   gaccheyya   te   tattha
ubhopi    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ    kareyyāma    ekañce
samaṇo   gotamo   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ   karissati   dvāhaṃ
karissāmi  dve  ce  samaṇo  gotamo  uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyāni
@Footnote: 1 Po. ayaṃ pāṭho natthi.
Karissati  cattārāhaṃ  karissāmi cattāri ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyāni    karissati   aṭṭhāhaṃ   karissāmi   .   iti   yāvatakaṃ
yāvatakaṃ     samaṇo     gotamo     uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ
karissati taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmīti.
     {6.1}   Iti  1-  kho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  yenāhaṃ
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   maṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi  .
Ekamantaṃ   nisinno  kho  bhaggava  sunakkhatto  licchaviputto  maṃ  etadavoca
acelo   bhante   pāṭikaputto  vesāliyaṃ  paṭivasati  lābhaggappatto  ceva
yasaggappatto  ca  vajjigāme  so  vesāliyaṃ  parisati  evaṃ  vācaṃ  bhāsati
samaṇopi   gotamo   ñāṇavādo   ahaṃpi  ñāṇavādo  ñāṇavādo  kho  pana
ñāṇavādena    arahati    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ    dassetuṃ
samaṇo   gotamo   upaḍḍhapathaṃ   āgaccheyya   ahaṃpi   upaḍḍhapathaṃ  gaccheyyaṃ
te    tattha    ubhopi   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ   kareyyāma
ekañce   samaṇo   gotamo   uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ  karissati
dvāhaṃ karissāmi. Saṅkhittaṃ. Taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmīti.
     {6.2}  Evaṃ  vutte  ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ
abhabbo   kho   sunakkhatta  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ
cittaṃ    appahāya    taṃ    diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama   sammukhībhāvaṃ
āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahaṃ  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ cittaṃ appahāya
taṃ   diṭṭhiṃ  appaṭinissajjitvā  samaṇassa  gotamassa  sammukhībhāvaṃ  gaccheyyanti
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. atha.
Muddhāpi tassa vipateyyāti.
     {6.3}  Rakkhatetaṃ  bhante  bhagavā  vācaṃ rakkhatetaṃ sugato vācanti.
Kiṃ  pana  maṃ  tvaṃ  sunakkhatta  evaṃ  vadesi  rakkhatetaṃ  bhante  bhagavā vācaṃ
rakkhatetaṃ  sugato  vācanti  .  bhagavatāpassa  bhante  esā  vā ekaṃsena
odhāritā   1-  abhabbo  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ
cittaṃ    appahāya    taṃ    diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama   sammukhībhāvaṃ
āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahaṃ  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ cittaṃ appahāya
taṃ     diṭṭhiṃ    appaṭinissajjitvā    samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ
gaccheyyanti  muddhāpi  tassa  vipateyyāti  acelo  ca  bhante pāṭikaputto
virūparūpena bhagavato sammukhībhāvaṃ āgaccheyya tadassa bhagavato musāti.
     {6.4}  Api  nu  sunakkhatta  tathāgato  taṃ  vācaṃ  bhāseyya yā sā
vācā   dvayagāminīti  .  kiṃ  pana  bhante  bhagavatā  acelo  pāṭikaputto
cetasā  ceto  paricca  vidito  abhabbo  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ
appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya   taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama
sammukhībhāvaṃ  āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya taṃ cittaṃ
appahāya   taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā  samaṇassa  gotamassa  sammukhībhāvaṃ
gaccheyyanti   muddhāpi   tassa   vipateyyāti   udāhu   devatā  bhagavato
etamatthaṃ  ārocesuṃ  abhabbo bhante acelo pāṭikaputto taṃ vācaṃ appahāya
.pe.  muddhāpi  tassa vipateyyāti. Cetasā ceto paricca vidito ceva me
@Footnote: 1 Yu. ovāditā.
Sunakkhatta    acelo    pāṭikaputto    abhabbo   acelo   pāṭikaputto
taṃ   vācaṃ   appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya   .pe.   muddhāpi  tassa
vipateyyāti   devatāpi   mama   etamatthaṃ   ārocesuṃ   abhabbo  bhante
acelo   pāṭikaputto   taṃ   vācaṃ   appahāya   .pe.   muddhāpi  tassa
vipateyyāti.
     {6.5}   Ajitopi   nāma   licchavīnaṃ   senāpati  adhunā  kālakato
tāvatiṃsakāyaṃ    upapanno    sopi    maṃ   upasaṅkamitvā   evamārocesi
alajjī    bhante   acelo   pāṭikaputto   musāvādī   bhante   acelo
pāṭikaputto   maṃpi   bhante   acelo  pāṭikaputto  byākāsi  vajjigāme
ajito   licchavīnaṃ   senāpati   mahānirayaṃ   upapannoti   na   kho  panāhaṃ
bhante   mahānirayaṃ  upapanno  tāvatiṃsakāyaṃ  1-  upapanno  alajjī  bhante
acelo  pāṭikaputto  mūsāvādī  bhante acelo pāṭikaputto abhabbo ca 2-
bhante  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  .pe.  muddhāpi  tassa
vipateyyāti.
     {6.6} Iti kho sunakkhatta cetasā ceto paricca vidito ceva me acelo
pāṭikaputto  abhabbo  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ cittaṃ
appahāya    taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama   sammukhībhāvaṃ   āgantuṃ
sacepissa  evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ  cittaṃ  appahāya taṃ diṭṭhiṃ
appaṭinissajjitvā     samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ    gaccheyyanti
muddhāpi  tassa  vipateyyāti  devatāpi  me  etamatthaṃ  ārocesuṃ abhabbo
@Footnote: 1 Yu. tāvatiṃsamhi .  2 Sī. Yu. cakāro na dissati.
Bhante   acelo   pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ  cittaṃ  appahāya
taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   bhagavato   sammukhībhāvaṃ  āgantuṃ  sacepissa
evamassa   ahantaṃ   vācaṃ   appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya  taṃ  diṭṭhiṃ
appaṭinissajjitvā     samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ    gaccheyyanti
muddhāpi  tassa  vipateyyāti  .  eso  kho  panāhaṃ  sunakkhatta  vesāliyaṃ
piṇḍāya    caritvā   pacchābhattaṃ   piṇḍapātapaṭikkanto   yena   acelassa
pāṭikaputtassa   ārāmo   tenupasaṅkamiṃ   1-  divā  vihārāya  yassadāni
tvaṃ sunakkhatta icchasi tassa ārocehīti.
     [7]   Athakho   svāhaṃ  bhaggava  pubbaṇhasamayaṃ  nivāsetvā  pattacīvaraṃ
ādāya   vesāliyaṃ   2-   piṇḍāya  pāvisiṃ  vesāliyaṃ  piṇḍāya  caritvā
pacchābhattaṃ     piṇḍapātapaṭikkanto    yena    acelassa    pāṭikaputtassa
ārāmo   tenupasaṅkamiṃ   divā  vihārāya  .  athakho  bhaggava  sunakkhatto
licchaviputto    taramānarūpo    vesāliṃ    pavisitvā   yena   abhiññātā
abhiññātā     licchavī     tenupasaṅkami     upasaṅkamitvā     abhiññāte
abhiññāte   licchavī   etadavoca   esāvuso  bhagavā  vesāliyaṃ  piṇḍāya
vicaritvā     pacchābhattaṃ     piṇḍapātapaṭikkanto     yena     acelassa
pāṭikaputtassa  ārāmo  tenupasaṅkami  divā  vihārāya  abhikkamathāyasmanto
abhikkamathāyasmanto      sādhurūpānaṃ      samaṇānaṃ      uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyaṃ   bhavissatīti   .  athakho  bhaggava  abhiññātānaṃ  abhiññātānaṃ
licchavīnaṃ   etadahosi   sādhurūpānaṃ   kira  bho  samaṇānaṃ  uttarimanussadhammā
@Footnote: 1 Po. Ma. tenupasaṅkamissāmi .  2 Ma. vesāliṃ.
Iddhipāṭihāriyaṃ   bhavissati   handa   vata   bho   gacchāmāti  .  yena  ca
abhiññātā      abhiññātā      brāhmaṇamahāsālā      gahapatinecayikā
nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇā          tenupasaṅkami          upasaṅkamitvā
abhiññāte      abhiññāte     nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇe     etadavoca
esāvuso     bhagavā    vesāliyaṃ    piṇḍāya    caritvā    pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto     yena     acelassa    pāṭikaputtassa    ārāmo
tenupasaṅkami    divāvihārāya    abhikkamathāyasmanto    abhikkamathāyasmanto
sādhurūpānaṃ samaṇānaṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ bhavissatīti.
     {7.1}   Athakho   bhaggava  abhiññātānaṃ  abhiññātānaṃ  nānātitthiya-
samaṇabrāhmaṇānaṃ    etadahosi    sādhurūpānaṃ    kira    bho    samaṇānaṃ
uttarimanussadhammā     iddhipāṭihāriyaṃ    bhavissati    handa    vata    bho
gacchāmāti    .    athakho    bhaggava   abhiññātā   abhiññātā   licchavī
abhiññātā     abhiññātā    ca    brāhmaṇamahāsālā    gahapatinecayikā
nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇā    yena   acelassa   pāṭikaputtassa   ārāmo
tenupasaṅkamiṃsu. Sā esā bhaggava parisā hoti anekasatā anekasahassā.
     {7.2}  Assosi  kho  bhaggava  acelo  pāṭikaputto abhikkantā kira
abhiññātā    abhiññātā   licchavī   abhikkantā   abhiññātā   abhiññātā
ca     brāhmaṇamahāsālā    gahapatinecayikā    nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇā
samaṇopi   gotamo  mayhaṃ  ārāme  divāvihāraṃ  nisinnoti  .  sutvānassa
bhayaṃ    chambhitattaṃ   lomahaṃso   udapādi   .   athakho   bhaggava   acelo
Pāṭikaputto   bhīto   saṃviggo   lomahaṭṭhajāto   1-  yena  tiṇḍukakhānu-
paribbājakārāmo   tenupasaṅkami   .  assosi  kho  bhaggava  sā  parisā
acelo    kira   pāṭikaputto   bhīto   saṃviggo   lomahaṭṭhajāto   yena
tiṇḍukakhānuparibbājakārāmo tenupasaṅkantoti 2-.
     {7.3}  Athakho  bhaggava  sā  parisā  aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi
tvaṃ   bho   purisa   yena   tiṇḍukakhānuparibbājakārāmo   yena   acelo
pāṭikaputto    tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   evaṃ
vadehi      abhikkamāvuso     pāṭikaputta     abhikkantā     abhiññātā
abhiññātā     licchavī     abhikkantā    abhiññātā    abhiññātā    ca
brāhmaṇamahāsālā       gahapatinecayikā       nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇā
samaṇopi   gotamo   āyasmato   ārāme  divāvihāraṃ  nisinno  bhāsitā
kho  pana  te  esāvuso  pāṭikaputta  vesāliyaṃ  parisati  vācā  samaṇopi
gotamo    ñāṇavādo    ahaṃpi    ñāṇavādo    ñāṇavādo   kho   pana
ñāṇavādena    arahati    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyaṃ    dassetuṃ
samaṇo    [3]-   gotamo   upaḍḍhapathaṃ   āgaccheyya   ahaṃpi   upaḍḍhapathaṃ
gaccheyyaṃ    te    tattha    ubhopi   uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ
kareyyāma   ekañce  samaṇo  gotamo  uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ
karissati  dvāhaṃ  karissāmi  dve  ce  samaṇo  gotamo  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyāni   karissati   cattārāhaṃ  karissāmi  cattāri  ce  samaṇo
@Footnote: 1 Po. lomahaṃsajāto .  2 Sī. Yu. tenupasaṅkamanto .  3 Ma. cesaddo atthi.
Gotamo    uttarimanussadhammā    iddhipāṭihāriyāni    karissati    aṭṭhāhaṃ
karissāmi   iti   yāvatakaṃ   yāvatakaṃ   samaṇo  gotamo  uttarimanussadhammā
iddhipāṭihāriyāni     karissati     taddiguṇaṃ     taddiguṇāhaṃ    karissāmīti
abhikkamayeva   1-   kho   āvuso   pāṭikaputta  upaḍḍhapathaṃ  sabbapaṭhamaṃyeva
āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinnoti.
     {7.4}  Evaṃ  bhoti kho bhaggava so puriso tassā parisāya paṭissutvā
yena     tiṇḍukakhānuparibbājakārāmo    yena    acelo    pāṭikaputto
tenupasaṅkami     upasaṅkamitvā     acelaṃ     pāṭikaputtaṃ     etadavoca
abhikkamāvuso     pāṭikaputta     abhikkantā    abhiññātā    abhiññātā
licchavī    abhikkantā   abhiññātā   abhiññātā   ca   brāhmaṇamahāsālā
.pe.    abhikkamayeva   āvuso   pāṭikaputta   upaḍḍhapathaṃ   sabbapaṭhamaṃyeva
āgantvā  samaṇo  gotamo  āyasmato  ārāme  divāvihāraṃ nisinnoti.
Evaṃ   vutte   bhaggava  acelo  pāṭikaputto  āyāmi  āvuso  āyāmi
āvusoti vatvā tattheva saṃsappati na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.
     {7.5}  Athakho  so  bhaggava  puriso  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ etadavoca
kiṃsu   nāma   te   āvuso   pāṭikaputta  pāvaḷāsu  nāma  te  pīṭhakasmiṃ
allīnā   pīṭhakaṃsu   nāma   te   pāvaḷāsu   allīnaṃ   āyāmi   āvuso
āyāmi    āvusoti    vatvā    tattheva    saṃsappasi    na    sakkosi
āsanāpi   vuṭṭhātunti   .   evaṃpi   kho   bhaggava  vuccamāno  acelo
pāṭikaputto   āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā  tattheva
@Footnote: 1 Ma. abhikkamasseva.
Saṃsappati na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.
     {7.6}  Yadā  kho  so  bhaggava  puriso  aññāsi  parābhūtarūpo ayaṃ
acelo   pāṭikaputto   āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti  vatvā
tattheva   saṃsappati   na   sakkoti   āsanāpi  vuṭṭhātunti  atha  taṃ  parisaṃ
āgantvā  evamārocesi  parābhūtarūpo  bho  ayaṃ 1- acelo pāṭikaputto
āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva  saṃsappati  na
sakkoti   āsanāpi  vuṭṭhātunti  .  evaṃ  vutte  ahaṃ  bhaggava  taṃ  purisaṃ
etadavocaṃ  abhabbo  kho  āvuso  acelo  pāṭikaputto taṃ vācaṃ appahāya
taṃ   cittaṃ   appahāya   taṃ   diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama  sammukhībhāvaṃ
āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya  taṃ  cittaṃ appahāya
taṃ     diṭṭhiṃ    appaṭinissajjitvā    samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ
gaccheyyanti muddhāpi tassa vipateyyāti.
                   Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.
     [8]   Athakho   bhaggava   aññataro   licchavimahāmatto  uṭṭhāyāsanā
taṃ   parisaṃ   etadavoca   tenahi   bho  muhuttaṃ  tāva  āgametha  yāvāhaṃ
gacchāmi    appevanāma   ahaṃpi   sakkuṇeyyaṃ   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   imaṃ
parisaṃ ānetunti.
     {8.1}   Athakho  so  bhaggava  licchavimahāmatto  yena  tiṇḍukakhānu-
paribbājakārāmo     yena     acelo    pāṭikaputto    tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā     acelaṃ     pāṭikaputtaṃ     etadavoca    abhikkamāvuso
pāṭikaputta     abhikkantaṃ    te    seyyo    abhikkantā    abhiññātā
@Footnote: 1 Ma. ayanti pāṭho natthi. Sī. Yu. bho ayanti dve pāṭho natthi.
Abhiññātā   ca  .  saṅkhittaṃ  .  samaṇopi  gotamo  āyasmato  ārāme
divāvihāraṃ   nisinnoti   bhāsitā   kho  pana  te  esāvuso  pāṭikaputta
vesāliyaṃ    parisati    vācā    samaṇopi   gotamo   ñāṇavādo   ahaṃpi
ñāṇavādo    .pe.    taddiguṇaṃ   taddiguṇāhaṃ   karissāmīti   abhikkamayeva
kho    āvuso    pāṭikaputta    upaḍḍhapathaṃ    sabbapaṭhamaṃyeva   āgantvā
samaṇopi   gotamo   āyasmato   ārāne  divāvihāraṃ  nisinno  bhāsitā
kho   panesā   āvuso   pāṭikaputta  samaṇema  gotamena  parisati  vācā
abhabbo   acelo   pāṭikaputto   taṃ   vācaṃ  appahāya  .pe.  muddhāpi
tassa     vipateyyāti     abhikkamāvuso    pāṭikaputta    abhikkamaneneva
te    jayaṃ    karissāma   samaṇassa   gotamassa   parājayanti   .   evaṃ
vutte    bhaggava   acelo   pāṭikaputto   āyāmi   āvuso   āyāmi
āvusoti vatvā tattheva saṃsappati na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.
     {8.2}   Athakho  so  bhaggava  licchavimahāmatto  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ
etadavoca   kiṃsu   nāma  te  āvuso  pāṭikaputta  pāvaḷāsu  nāma  te
pīṭhakasmiṃ  allīnā  pīṭhakaṃsu  nāma  te  pāvaḷāsu  allīnaṃ  āyāmi  āvuso
āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva   saṃsappasi  na  sakkosi  āsanāpi
vuṭṭhātunti   .   evaṃpi   kho  bhaggava  vuccamāno  acelo  pāṭikaputto
āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva  saṃsappati  na
sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.
     {8.3}   Yadā   kho   [1]-   bhaggava  licchavimahāmatto  aññāsi
parābhūtarūpo     ayaṃ     acelo    pāṭikaputto    āyāmi    āvuso
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. so.
Āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva   saṃsappati  na  sakkoti  āsanāpi
vuṭṭhātunti   atha   taṃ   parisaṃ  āgantvā  evaṃ  ārocesi  parābhūtarūpo
ayaṃ   acelo  pāṭikaputto  āyāmi  āvuso  āyāmi  āvusoti  vatvā
tattheva   saṃsappati   na  sakkoti  āsanāpi  vuṭṭhātunti  .  evaṃ  vutte
ahaṃ   bhaggava   taṃ   parisaṃ   etadavoca   abhabbo  kho  āvuso  acelo
pāṭikaputto    taṃ    vācaṃ   appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya   .pe.
Sacepissa    evamassa    ahantaṃ    vācaṃ   appahāya   .pe.   samaṇassa
gotamassa    sammukhībhāvaṃ    gaccheyyanti    muddhāpi   tassa   vipateyyāti
sacepāyasmantānaṃ  licchavīnaṃ  evamassa  mayaṃ  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ  yāhi  1-
varattāhi  bandhitvā  goyuttehi  2-  āviñjeyyāmāti  3-  tā varattā
chijjeruṃ   4-   pāṭikaputto   vā   abhabbo  pana  acelo  pāṭikaputto
taṃ    vācaṃ   appahāya   .pe.   sacepissa   evamassa   ahantaṃ   vācaṃ
appahāya    .pe.    samaṇassa    gotasassa    sammukhībhāvaṃ   gaccheyyanti
muddhāpi tassa vipateyyāti
     [9]  Athakho  bhaggava  jāliyo  dārupattikantevāsī  uṭṭhāyāsanā  taṃ
parisaṃ  etadavoca  tenahi  bho  muhuttaṃ  tāva  āgametha  yāvāhaṃ  gacchāmi
appevanāmāhaṃ  5- sakkuṇeyyaṃ acelaṃ pāṭikaputtaṃ [6]- ānetunti. Athakho
bhaggava   jāliyo   dārupattikantevāsī   yena  tiṇḍukakhānuparibbājakārāmo
yena    acelo    pāṭikaputto    tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   acelaṃ
@Footnote: 1 Sī. Ma. Yu. ayaṃ na dissati .   2 Sī. Ma. Yu. goyugehīti pāṭhena bhavitabbaṃ.
@3 Ma. āviñcheyyāmāti. Yu. āvijjheyyāmāti .  4 Ma. chijjeyyuṃ .  5 Ma. Yu.
@appevanāma ahampi .  6 Ma. Yu. imaṃ parisaṃ.
Acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   etadavoca   abhikkamāvuso   pāṭikaputta   abhikkantaṃ
te   seyyo   abhikkantā   abhiññātā   abhiññātā  ca  licchavī  .pe.
Samaṇopi   gotamo   āyasmato   ārāme  divāvihāraṃ  nisinno  bhāsitā
kho  pana  te  esāvuso  pāṭikaputta  vesāliyaṃ  parisati  vācā  samaṇopi
gotamo    ñāṇavādo    .pe.    taddiguṇaṃ    taddiguṇāhaṃ    karissāmīti
abhikkamayeva     āvuso     pāṭikaputta     upaḍḍhapathaṃ     sabbapaṭhamaṃyeva
āgantvā    samaṇo    gotamo    āyasmato    ārāme   divāvihāraṃ
nisinno   bhāsitā   kho   pana   te   esāvuso   pāṭikaputta  samaṇena
gotamena   parisati   vācā  abhabbo  kho  āvuso  acelo  pāṭikaputto
taṃ vācaṃ appahāya .pe.
     {9.1}   Sacepissa   evamassa   ahantaṃ   vācaṃ  appahāya  .pe.
Samaṇassa    gotamassa   sammukhībhāvaṃ   gaccheyyanti   muddhāpi   vipateyyāti
sacepāyasmantānaṃ    licchavīnaṃ    evamassa    mayaṃ    acelaṃ   pāṭikaputtaṃ
yāhi    varattāhi    bandhitvā    goyuttehi    āviñjeyyāmāti   tā
varattā   chijjeruṃ  pāṭikaputto  vā  abhabbo  pana  acelo  pāṭikaputto
taṃ   vācaṃ   appahāya   taṃ  cittaṃ  appahāya  taṃ  diṭṭhiṃ  appaṭinissajjitvā
mama   sammukhībhāvaṃ   āgantuṃ  sacepissa  evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya
.pe.   samaṇassa   gotamassa   sammukhībhāvaṃ   gaccheyyanti   muddhāpi  tassa
vipateyyāti    abhikkamāvuso    pāṭikaputta   abhikkamaneneva   te   jayaṃ
karissāma  samaṇassa  gotamassa  parājayanti  .  evaṃ  vutte bhaggava acelo
Pāṭikaputto   āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā  tattheva
saṃsappati   na   sakkoti   āsanāpi  vuṭṭhātuṃ  .  athakho  bhaggava  jāliyo
dārupattikantevāsī   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   etadavoca   kiṃsu   nāma  te
āvuso   pāṭikaputta   pāvaḷāsu   nāma   te  pīṭhakasmiṃ  allīnā  pīṭhakaṃsu
nāma   te   pāvaḷāsu   allīnaṃ   āyāmi   āvuso  āyāmi  āvusoti
vatvā tattheva saṃsappasi na sakkosi āsanāpi vuṭṭhātunti.
     {9.2}  Evaṃpi  kho  bhaggava vuccamāno acelo pāṭikaputto āyāmi
āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva   saṃsappati  na  sakkoti
āsanāpi   vuṭṭhātuṃ   .  yadā  kho  bhaggava  jāliyo  dārupattikantevāsī
aññāsi   parābhūtarūpo   ayaṃ   acelo   pāṭikaputto   āyāmi  āvuso
āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva   saṃsappati  na  sakkoti  āsanāpi
vuṭṭhātunti    atha    naṃ    etadavoca   bhūtapubbaṃ   āvuso   pāṭikaputta
sīhassa     migarañño     etadahosi    yannūnāhaṃ    aññataraṃ    vanasaṇḍaṃ
nissāya    āsayaṃ    kappeyyaṃ    tatrāsayaṃ    kappetvā   sāyaṇhasamayaṃ
āsayā    nikkhameyyaṃ    āsayā   nikkhamitvā   vijambheyyaṃ   vijambhitvā
samantā   catuddisā   anuvilokeyyaṃ   samantā   catuddisā  anuviloketvā
tikkhattuṃ    sīhanādaṃ   nadeyyaṃ   tikkhattuṃ   sīhanādaṃ   naditvā   gocarāya
pakkameyyaṃ   so   varaṃ  varaṃ  migasaṅghaṃ  1-  vadhitvā  mudumaṃsāni  mudumaṃsāni
bhakkhayitvā  tameva  āsayaṃ ajjhupeyyanti. Athakho [2]- so sīho migarājā
aññataraṃ   vanasaṇḍaṃ   nissāya   āsayaṃ   kappesi   tatrāsayaṃ   kappetvā
@Footnote: 1 Ma. Yu. migasaṅghena .  2 ma Yu. āvuso.
Sāyaṇhasamayaṃ   āsayā   nikkhami   āsayā  nikkhamitvā  vijambhi  vijambhitvā
samantā   catuddisā   anuvilokesi   samantā   catuddisā   anuviloketvā
tikkhattuṃ   sīhanādaṃ   nadi   tikkhattuṃ   sīhanādaṃ  naditvā  gocarāya  pakkami
so   varaṃ   varaṃ   migasaṅghaṃ   vadhitvā   mudumaṃsāni   mudumaṃsāni  bhakkhayitvā
tameva   āsayaṃ  ajjhupesi  .  tasseva  kho  āvuso  pāṭikaputta  sīhassa
migarañño vighāsasaṃvaddho jarasigālo ditto ceva balavā ca.
     {9.3}  Athakho  āvuso  tassa jarasigālassa etadahosi ko cāhaṃ ko
sīho    migarājā    yannūnāhaṃpi   aññataraṃ   vanasaṇḍaṃ   nissāya   āsayaṃ
kappeyyaṃ    tatrāsayaṃ   kappetvā   sāyaṇhasamayaṃ   āsayā   nikkhameyyaṃ
āsayā    nikkhamitvā    vijambheyyaṃ    vijambhitvā   samantā   catuddisā
anuvilokeyyaṃ   samantā   catuddisā   anuviloketvā   tikkhattuṃ   sīhanādaṃ
nadeyyaṃ    tikkhattuṃ    sīhanādaṃ   naditvā   gocarāya   pakkameyyaṃ   so
varaṃ   varaṃ   migasaṅghaṃ   vadhitvā   mudumaṃsāni  mudumaṃsāni  bhakkhayitvā  tameva
āsayaṃ ajjhupeyyanti.
     {9.4}   Athakho   so   āvuso   jarasigālo   aññataraṃ  vanasaṇḍaṃ
nissāya    āsayaṃ    kappesi    tatrāsayaṃ    kappetvā    sāyaṇhasamayaṃ
āsayā   nikkhami   āsayā   nikkhamitvā   vijambhi   vijambhitvā   samantā
catuddisā   anuvilokesi   samantā   catuddisā   anuviloketvā   tikkhattuṃ
sīhanādaṃ    nadissāmīti    sigālakaṃ    1-   anadi   bheraṇḍakaṃyeva   anadi
ke  ca  chave  sigāle  ke  pana  sīhanādeti. Evameva kho tvaṃ āvuso
pāṭikaputta    sugatāpadānesu    jivamāno    sugatātirittāni   bhuñjamāno
@Footnote: 1 Po. Ma. siṅgālakaṃyeva.
Tathāgate    arahante    sammāsambuddhe    āsādetabbaṃ   maññasi   ke
ca   chave  pāṭikaputte  kā  ca  tathāgatānaṃ  arahantānaṃ  sammāsambuddhānaṃ
āsādanāti  .  yato  kho  bhaggava  jāliyo  dārupattikantevāsī  imināpi
opammena  neva  asakkhi  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ  tamhā  āsanā  cāvetuṃ.
Atha naṃ etadavoca
               sīhoti attāna samekkhiyāna
               amaññi kotthu migarājāhamasmi
               tameva 1- so sigālakaṃ anadi
               ke ca chave sigāle ke pana sīhanādeti.
     [10]   Evameva   kho   tvaṃ  āvuso  pāṭikaputta  sugatāpadānesu
jīvamāno     sugatātirittāni     bhuñjamāno     tathāgate     arahante
sammāsambuddhe   āsādetabbaṃ   maññasi  ke  ca  chave  pāṭikaputte  kā
ca   tathāgatānaṃ   arahantānaṃ   sammāsambuddhānaṃ   āsādanāti   .  yato
kho   bhaggava   jāliyo   dārupattikantevāsī   imināpi  opammena  neva
asakkhi acelaṃ pāṭikaputtaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ. Atha naṃ etadavoca
               suññaṃ anupakaminaṃ 2- attānaṃ
               vighāse samekkhiya
               yāvattānaṃ na passati kotthu
               tāva byagghoti maññati
@Footnote: 1 Ma. Yu. tatheva .  2 Ma. Yu. aññaṃ anucaṅkamanaṃ.
               Tameva so sigālakaṃ anadi
               ke ca chave sigāle ke pana sīhanādeti.
     [11]   Evameva   kho   tvaṃ  āvuso  pāṭikaputta  sugatāpadānesu
jīvamāno     sugatātirittāni     bhuñjamāno     tathāgate     arahante
sammāsambuddhe   āsādetabbaṃ   maññasi  ke  ca  chave  pāṭikaputte  kā
ca   tathāgatānaṃ   arahantānaṃ   sammāsambuddhānaṃ   āsādanāti   .  yato
kho   bhaggava   jāliyo   dārupattikantevāsī   imināpi  opammena  neva
asakkhi acelaṃ pāṭikaputtaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ. Atha naṃ etadavoca
               bhutvāna bheke 1- khalamūsikāyo
               kaṭasīsu khittāni ca kūṇapāni
               mahāvane suññavane vivaḍḍho
               amaññi kotthu migarājāhamasmi
               tatheva so sigālakaṃ anadi
               ke ca chave sigāle ke pana sīhanādeti.
     [12]   Evameva   kho   tvaṃ  āvuso  pāṭikaputta  sugatāpadānesu
jīvamāno     sugatātirittāni     bhuñjamāno     tathāgate     arahante
sammāsambuddhe   āsādetabbaṃ   maññasi  ke  ca  chave  pāṭikaputte  kā
ca   tathāgatānaṃ   arahantānaṃ   sammāsambuddhānaṃ   āsādanāti   .  yato
kho   bhaggava   jāliyo   dārupattikantevāsī   imināpi  opammena  neva
@Footnote: 1 Po. bhiṅge.
Asakkhi   acelaṃ  pāṭikaputtaṃ  tamhā  āsanā  cāvetuṃ  .  atha  taṃ  parisaṃ
āgantvā   evamārocesi   parābhūtarūpo   bho   acelo   pāṭikaputto
āyāmi   āvuso   āyāmi   āvusoti   vatvā   tattheva  saṃsappati  na
sakkoti āsanāpi vuṭṭhātunti.
     {12.1}  Evaṃ  vutte  ahaṃ  bhaggava  taṃ  parisaṃ  etadavocaṃ abhabbo
kho  āvuso  acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya taṃ cittaṃ appahāya
taṃ    diṭṭhiṃ   appaṭinissajjitvā   mama   sammukhībhāvaṃ   āgantuṃ   sacepissa
evamassa   ahantaṃ   vācaṃ   appahāya   taṃ   cittaṃ   appahāya  taṃ  diṭṭhiṃ
appaṭinissajjitvā     samaṇassa    gotamassa    sammukhībhāvaṃ    gaccheyyanti
muddhāpi    tassa   vipateyyāti   sacepāyasmantānaṃ   licchavīnaṃ   evamassa
mayaṃ   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ   yāhi   1-  varattāhi  bandhitvā  goyuttehi
āviñjeyyāmāti   tā   varattā   chijjeruṃ   pāṭikaputto  vā  abhabbo
pana   acelo  pāṭikaputto  taṃ  vācaṃ  appahāya  .pe.  mama  sammukhībhāvaṃ
āgantuṃ   sacepissa   evamassa  ahantaṃ  vācaṃ  appahāya  .pe.  samaṇassa
gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti muddhāpi tassa vipateyyāti.
     {12.2} Athakhvāhaṃ bhaggava taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya sandassesiṃ samādapesiṃ
samuttejesiṃ   sampahaṃsesiṃ   taṃ   parisaṃ   dhammiyā   kathāya   sandassetvā
samādapetvā    samuttejetvā    sampahaṃsetvā    mahābandhanā   mokkhaṃ
karitvā       caturāsītipāṇasahassāni      mahāviduggā       uddharitvā
tejodhātuṃ     samāpajjitvā     sattatālaṃ     vehāsaṃ    abbhuggantvā
aññaṃ      sattatālaṃpi     aggiṃ     2-     abhinimminitvā     jalitvā
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ na dissati .  2 Ma. Yu. acciṃ.
Dhūmāyitvā 1- mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ paccuṭṭhāsiṃ.
     {12.3}    Athakho   bhaggava   sunakkhatto   licchaviputto   yenāhaṃ
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   maṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi  .
Ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho   ahaṃ  bhaggava  sunakkhattaṃ  licchaviputtaṃ  etadavocaṃ
taṃ   kiṃ  maññasi  sunakkhatta  yatheva  te  ahaṃ  acelaṃ  pāṭikaputtaṃ  ārabbha
byākāsiṃ  tatheva  taṃ  vipākaṃ  no  2-  aññathāti  .  yatheva  me bhante
bhagavā   acelaṃ   pāṭikaputtaṃ  ārabbha  byākāsi  tatheva  taṃ  vipākaṃ  no
aññathāti.
     {12.4}  Taṃ  kiṃ  maññasi  sunakkhatta  yadi  evaṃ sante kataṃ vā hoti
uttarimanussadhammā   iddhipāṭihāriyaṃ   akataṃ  vāti  .  addhā  kho  bhante
evaṃ  sante  kataṃ  hoti  uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ no akatanti.
Evaṃpi  kho  maṃ  tvaṃ  moghapurisa  uttarimanussadhammā  iddhipāṭihāriyaṃ karontaṃ
evaṃ  vadesi  na  hi pana me bhante bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ
karotīti  .  passa moghapurisa yāvañca te idaṃ aparaddhanti. Evaṃpi kho bhaggava
sunakkhatto  licchaviputto  mayā  vuccamāno  apakkameva  imasmā dhammavinayā
yathā taṃ āpāyiko nerayiko.
     [13]   Aggaññañcāhaṃ   bhaggava   pajānāmi  [3]-  tato  uttaritaraṃ
pajānāmi   tañca   pajānanaṃ   na   parāmasāmi  aparāmasato  va  4-  me
paccattaṃyeva    nibbuti    viditā    yadabhijānaṃ    tathāgato   no   anayaṃ
@Footnote: 1 Sī. dhūpāyitvā .  2 Po. Ma. nosaddo natthi .   3 Ma. Yu. tañca pajānāmi.
@4 Ma. ca.
Āpajjati.
     {13.1}  Santi  bhaggava  eke samaṇabrāhmaṇā issarakuttaṃ brahmakuttaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapenti   tyāhaṃ   upasaṅkamitvā   evaṃ  vadāmi
saccaṃ   kira   tumhe   āyasmanto   issarakuttaṃ   brahmakuttaṃ   ācariyakaṃ
aggaññaṃ  paññapethāti  .  te  ca  me evaṃ puṭṭhā āmāti 1- paṭijānanti
tyāhaṃ   evaṃ   vadāmi   kathaṃvihitakaṃ  pana  tumhe  āyasmanto  issarakuttaṃ
brahmakuttaṃ   ācariyakaṃ   aggaññaṃ  paññapethāti  .  te  mayā  puṭṭhā  na
saṃpāyanti    asaṃpāyantā    mamaññeva    paṭipucchanti    tesāhaṃ   puṭṭho
byākaromi   hoti  kho  so  āvuso  samayo  yaṃ  kadāci  karahaci  dīghassa
addhuno  accayena  ayaṃ  loko  saṃvaṭṭati  saṃvaṭṭamāne  loke  yebhuyyena
sattā    ābhassarasaṃvattanikā   honti   te   tattha   honti   manomayā
pītibhakkhā    sayaṃpabhā    antalikkhacarā    subhaṭṭhāyino   ciraṃ   dīghamaddhānaṃ
tiṭṭhanti.
     {13.2}  Hoti  kho  so  āvuso  samayo  yaṃ kadāci karahaci dīghassa
addhuno   accayena   ayaṃ   loko   vivaṭṭati  vivaṭṭamāne  loke  suññaṃ
brahmavimānaṃ   pātubhavati   atha   2-   aññataro  satto  āyukkhayā  vā
puññakkhayā   vā   ābhassarakāyā  cavitvā  suññaṃ  brahmavimānaṃ  upapajjati
so   tattha  hoti  manomayo  pītibhakkho  sayaṃpabho  antalikkhacaro  subhaṭṭhāyī
ciraṃ   dīghamaddhānaṃ   tiṭṭhati   tassa   tattha  ekakassa  dīgharattaṃ  nivusitattā
anabhirati   paritassanā   uppajjati   aho   vata  aññepi  sattā  itthattaṃ
āgaccheyyunti   .  athakho  aññepi  sattā  āyukkhayā  vā  puññakkhayā
@Footnote: 1 Ma. Yu. āmoti .  2 Ma. Yu. atha yo.
Vā   ābhassarakāyā   cavitvā   suññaṃ   brahmavimānaṃ   upapajjanti  tassa
sattassa   sahabyataṃ   tepi   tattha   honti  manomayā  pītibhakkhā  sayaṃpabhā
antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.
     {13.3}  Tatrāvuso  yo so satto paṭhamaṃ upapanno tassa evaṃ hoti
ahamasmi    brahmā    mahābrahmā    abhibhū    anabhibhūto   aññadatthudaso
vasavatti  issaro  kattā  nimmitā  seṭṭho  sajjitā  vasī pitā bhūtabhabyānaṃ
mayā  ime  sattā  nimmitā  .  taṃ kissa hetu. Mamañhi pubbe etadahosi
aho  vata  aññepi  sattā  itthattaṃ  āgaccheyyunti  iti mamañca manopaṇidhi
ime  ca  sattā  itthattaṃ  āgatāti  .  yepi te sattā pacchā upapannā
tesaṃpi  evaṃ  hoti  ayaṃ  kho  bhavaṃ  brahmā  mahābrahmā  abhibhū anabhibhūto
aññadatthudaso   vasavatti  issaro  kattā  nimmitā  seṭṭho  sajjitā  vasī
pitā   bhūtabhabyānaṃ  iminā  mayaṃ  bhotā  brahmunā  nimmitā  .  taṃ  kissa
hetu   .   imañhi  mayaṃ  addasāma  [1]-  paṭhamaṃ  upapannaṃ  mayaṃ  panamhā
pacchā upapannāti.
     {13.4}  Tatrāvuso  yo so satto paṭhamaṃ upapanno so dīghāyukataro
ca  hoti  vaṇṇavantataro  ca  mahesakkhataro  ca. Ye pana te sattā pacchā
upapannā  te  appāyukatarā  ca  honti  dubbaṇṇatarā  ca  appesakkhatarā
ca  .  ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  āvuso vijjati yaṃ aññataro satto tamhā kāyā
cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ
pabbajati    agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajito   samāno   ātappamanvāya
@Footnote:Ma. Yu. idha.
Padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite  citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati
tato paraṃ nānussarati.
     {13.5}  So  evamāha  yo kho so bhavaṃ brahmā mahābrahmā abhibhū
anabhibhūto   aññadatthudaso   vasavatti   issaro   kattā  nimmitā  seṭṭho
sajjitā  vasī  pitā  bhūtabhabyānaṃ  .  yena  mayaṃ  bhotā  brahmunā nimmitā
so   nicco   dhuvo  sassato  dīghāyuko  1-  avipariṇāmadhammo  sassatisamaṃ
tatheva  ṭhassati  .  ye  pana  mayaṃ  ahumhā  tena bhotā brahmunā nimmitā
te  mayaṃ  aniccā  adhuvā  asassatā  2-  appāyukā  cavanadhammā itthattaṃ
āgatāti   .   evaṃvihitakaṃ   bho   3-  tumhe  āyasmanto  issarakuttaṃ
brahmakuttaṃ    ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapethāti   .   te   evamāhaṃsu
evaṃ  kho  no  āvuso  gotama  sutaṃ  yathevāyasmā  gotamo  āhāti.
Aggaññañcāhaṃ   bhaggava   pajānāmi   .  saṅkhittaṃ  .  yadabhijānaṃ  tathāgato
no anayaṃ āpajjati.
     [14]    Santi    bhaggava   eke   samaṇabrāhmaṇā   khiḍḍāpadosikaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapenti   tyāhaṃ   upasaṅkamitvā   evaṃ  vadāmi
saccaṃ   kira   tumhe   āyasmanto   khiḍḍāpadosikaṃ   ācariyakaṃ   aggaññaṃ
paññapethāti  .  te  ca  me  evaṃ  puṭṭhā  āmāti  paṭijānanti  tyāhaṃ
evaṃ    vadāmi   kathaṃvihitakaṃ   pana   tumhe   āyasmanto   khiḍḍāpadosikaṃ
ācariyakaṃ    aggaññaṃ    paññapethāti    .    te   mayā   puṭṭhā   na
saṃpāyanti    asaṃpāyantā    mamaṃyeva    paṭipucchanti    tesāhaṃ    puṭṭho
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. ayaṃ na dissati .  3 Ma. Yu. no.
Byākaromi   santāvuso   khiḍḍāpadosikā   nāma   devā   te  ativelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā        viharanti        tesaṃ       ativelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ        viharataṃ        sati       sammussati
satiyā sammosāya te devā tamhā kāyā cavanti.
     {14.1}  Ṭhānaṃ  kho panetaṃ āvuso vijjati yaṃ aññataro satto tamhā
kāyā  cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato  samāno agārasmā
anagāriyaṃ  pabbajati  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajito samāno ātappamanvāya
padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite  citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati
tato paraṃ nānussarati.
     {14.2}  So evamāha ye kho te bhonto devā na khiḍḍāpadosikā
te   na   ativelaṃ  hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā  viharanti  tesaṃ  nātivelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ    viharataṃ    sati    na   sammussati   satiyā
asammosāya   1-  te  devā  tamhā  kāyā  na  cavanti  niccā  dhuvā
sassatā   dīghāyukā   avipariṇāmadhammā   sassatisamaṃ   tatheva   ṭhassanti .
Ye    pana    mayaṃ    ahumhā    khiḍḍāpadosikā   te   mayaṃ   ativelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā       viharimhā      tesanno      ativelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ     viharataṃ     sati     sammussati    satiyā
sammosāya  te  2-  mayaṃ  tamhā  kāyā  cutā  aniccā adhuvā asassatā
appāyukā  cavanadhammā  itthattaṃ  āgatāti  .  evaṃvihitakaṃ  pana 3- tumhe
āyasmanto    khiḍḍāpadosikaṃ    ācariyakaṃ    aggaññaṃ   paññapethāti  .
@Footnote: 1 Ma. Yu. asammosā .  2 Sī. Yu. eva .  3 Ma. no. Yu. bho.
Te   evamāhaṃsu   evaṃ   kho  no  āvuso  gotama  sutaṃ  yathevāyasmā
gotamo    āhāti    .    aggaññañcāhaṃ   bhaggava   pajānāmi   .pe.
Yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.
     [15]  Santi  bhaggava  eke  samaṇabrāhmaṇā  manopadosikaṃ  ācariyakaṃ
aggaññaṃ    paññapenti    tyāhaṃ   upasaṅkamitvā   evaṃ   vadāmi   saccaṃ
kira     tumhe     āyasmanto    manopadosikaṃ    ācariyakaṃ    aggaññaṃ
paññapethāti  .  te  ca  me  evaṃ  puṭṭhā  āmāti  paṭijānanti  tyāhaṃ
evaṃ    vadāmi    kathaṃvihitakaṃ   pana   tumhe   āyasmanto   manopadosikaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapethāti   .  te  mayā  puṭṭhā  na  saṃpāyanti
asaṃpāyantā    mamaṃyeva    paṭipucchanti    tesāhaṃ    puṭṭho   byākaromi
santāvuso    manopadosikā   nāma   devā   te   ativelaṃ   aññamaññaṃ
upanijjhāyanti      te      ativelaṃ      aññamaññaṃ     upanijjhāyantā
aññamaññamhi    cittāni    padosenti    te    aññamaññaṃ   paduṭṭhacittā
kilantakāyā kilantacittā te devā tamhā kāyā cavanti.
     {15.1}  Ṭhānaṃ  kho panetaṃ āvuso vijjati yaṃ aññataro satto tamhā
kāyā  cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato  samāno agārasmā
anagāriyaṃ    pabbajati    agārasmā    anagāriyaṃ    pabbajito    samāno
ātappamanvāya    .pe.   tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ   phusati   yathāsamāhite
citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati tato paraṃ nānussarati.
     {15.2} So evamāha ye kho te bhonto devā na manopadosikā te
Ativelaṃ    aññamaññaṃ    na    upanijjhāyanti   te   ativelaṃ   aññamaññaṃ
na    upanijjhāyantā    aññamaññamhi    cittāni   na   padosenti   te
aññamaññaṃ     apaduṭṭhacittā     akilantakāyā     akilantacittā     te
devā  1-  tamhā  kāyā  na  cavanti  niccā  dhuvā  sassatā  dīghāyukā
avipariṇāmadhammā   sassatisamaṃ  tatheva  ṭhassanti  .  ye  pana  mayaṃ  ahumhā
manopadosikā    te   mayaṃ   ativelaṃ   aññamaññaṃ   upanijjhāyimhā   te
mayaṃ    ativelaṃ    aññamaññaṃ    upanijjhāyantā    aññamaññamhi   cittāni
padosiyimhā    2-   te   mayaṃ   aññamaññaṃ   paduṭṭhacittā   kilantakāyā
kilantacittā   evaṃ   mayaṃ   3-   tamhā  kāyā  cutā  aniccā  adhuvā
asassatā   appāyukā   cavanadhammā   itthattaṃ   āgatāti  .  evaṃvihitakaṃ
pana     tumhe     āyasmanto    manopadosikaṃ    ācariyakaṃ    aggaññaṃ
paññapethāti   .  te  evamāhaṃsu  evaṃ  kho  no  āvuso  gotama  sutaṃ
yathevāyasmā   gotamo   āhāti   .   aggaññañcāhaṃ  bhaggava  pajānāmi
.pe. Yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.
     [16]    Santi   bhaggava   eke   samaṇabrāhmaṇā   adhiccasamuppannaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapenti   tyāhaṃ   upasaṅkamitvā   evaṃ  vadāmi
saccaṃ   kira   tumhe   āyasmanto   adhiccasamuppannaṃ   ācariyakaṃ  aggaññaṃ
paññapethāti   .   te   ca   me   evaṃ   puṭṭhā  āmāti  paṭijānanti
tyāhaṃ  evaṃ  vadāmi  kathaṃvihitakaṃ  pana  tumhe  āyasmanto  adhiccasamuppannaṃ
ācariyakaṃ    aggaññaṃ    paññapethāti    .    te   ca   mayā   puṭṭhā
@Footnote: 1 Ma. te devāti pāṭhadvayaṃ na dissati .  2 Ma. padūsimhā.
@3 Ma. evaṃ mayanti pāṭhadvayaṃ na dissati.
Na    saṃpāyanti   asaṃpāyantā   mamaṃyeva   paṭipucchanti   tesāhaṃ   puṭṭho
byākaromi    santāvuso    asaññisattā    nāma   devā   saññuppādā
ca pana te devā tamhā kāyā cavanti.
     {16.1}  Ṭhānaṃ  kho panetaṃ āvuso vijjati yaṃ aññataro satto tamhā
kāyā  cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato  samāno agārasmā
anagāriyaṃ  pabbajati  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajito samāno ātappamanvāya
padhānamanvāya  .pe.  tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite citte taṃ
saññuppādaṃ anussarati tato paraṃ nānussarati.
     {16.2}  So  evamāha  adhiccasamuppanno  attā  ca  loko ca taṃ
kissa  hetu  ahaṃ  hi  pubbe  nāhosiṃ  somhi  etarahi  ahutvā santatāya
parinatoti   .   evaṃvihitakaṃ   no   tumhe   āyasmanto  adhiccasamuppannaṃ
ācariyakaṃ   aggaññaṃ   paññapethāti   .  te  evamāhaṃsu  evaṃ  kho  1-
āvuso   gotama  sutaṃ  yathevāyasmā  gotamo  āhāti  .  aggaññañcāhaṃ
bhaggava   pajānāmi   tañca   pajānāmi   tato   ca   uttaritaraṃ  pajānāmi
tañca   pajānanaṃ   na  parāmasāmi  .  aparāmasato  ca  me  paccattaññeva
nibbuti viditā yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.
     [17]  Evaṃvādiṃ  kho  maṃ  bhaggava  evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā
asatā   tucchā   musā  abhūtena  abbhācikkhanti  viparito  samaṇo  gotamo
bhikkhavo   ca   samaṇo   gotamo   evamāha  yasmiṃ  samaye  subhaṃ  vimokkhaṃ
upasampajja  viharati  sabbaṃ  tasmiṃ  samaye  asubhanteva  sampajānātīti  2-.
@Footnote: 1 Ma. khosaddo natthi .  2 Ma. asubhantveva pajānātīti.
Na   kho   panāhaṃ   bhaggava   evaṃ   vadāmi  yasmiṃ  samaye  subhaṃ  vimokkhaṃ
upasampajja   viharati   sabbaṃ   tasmiṃ  samaye  asubhanteva  sampajānātīti .
Evaṃ   ca   kho  bhaggava  vadāmi  yasmiṃ  samaye  subhaṃ  vimokkhaṃ  upasampajja
viharati  subhanteva  tasmiṃ  samaye  sampajānātīti. Te ca [1]- viparitā ye
bhagavantaṃ   viparitattā  2-  dahanti  bhikkhavo  ca  evaṃpasanno  ahaṃ  bhante
bhagavati  pahoti  ca  me  bhagavā  tathā  dhammaṃ  desituṃ yathā ahaṃ subhaṃ vimokkhaṃ
upasampajja vihareyyanti.
     {17.1} Dukkaraṃ kho etaṃ 3- bhaggava tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena
aññarucikena   aññatra   āyogena   aññatra  ācariyakena  subhaṃ  vimokkhaṃ
upasampajja  viharituṃ  iṅgha  tvaṃ  bhaggava  yo  ca te ayaṃ mayi pasādo tameva
tvaṃ   sādhukaṃ  anurakkhāti  .  sacetaṃ  bhante  mayā  dukkaraṃ  aññadiṭṭhikena
aññakhantikena   aññarucikena   aññatra   āyogena  aññatra  ācariyakena
subhaṃ  vimokkhaṃ  upasampajja  viharituṃ  yo  ca  me  ayaṃ bhante bhagavati pasādo
tamevāhaṃ   sādhukamanurakkhissāmīti   .   idamavoca   bhagavā   .  attamano
bhaggavagotto paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
                  Pāṭikasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
                      ----------
@Footnote: 1 Ma. Yu. bhante .  2 Ma. Yu. viparitato .  3 Po. evaṃ taṃ. Yu. evaṃ.
                       Udumbarikasuttaṃ
     [18]  Evamme  sutaṃ . Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe
pabbate  .  tena  kho  pana  samayena  nigrodho  paribbājako udumbarikāya
paribbājakārāme       paṭivasati       mahatiyā       paribbājakaparisāya
saddhiṃ    tiṃsamattehi   paribbājakasatehi   .   athakho   sandhāno   gahapati
divādivasseva    rājagahā    nikkhami   bhagavantaṃ   dassanāya   .   athakho
sandhānassa   gahapatissa   etadahosi   akālo   kho  tāva  1-  bhagavantaṃ
dassanāya    paṭisallīno    bhagavā    manobhāvanīyānaṃpi   bhikkhūnaṃ   asamayo
dassanāya     paṭisallīnā    manobhāvanīyā    bhikkhū    yannūnāhaṃ    yena
udumbarikāya     paribbājakārāmo     yena    nigrodho    paribbājako
tenupasaṅkameyyanti   .   athakho   sandhāno   gahapati  yena  udumbarikāya
paribbājakārāmo yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkami.
     [19]   Tena   kho  pana  samayena  nigrodho  paribbājako  mahatiyā
paribbājakaparisāya      saddhiṃ      nisinno      hoti      unnādiniyā
uccāsaddamahāsaddāya      anekavihitaṃ      tiracchānakathaṃ      kathentiyā
seyyathīdaṃ     rājakathaṃ    corakathaṃ    mahāmattakathaṃ    senākathaṃ    bhayakathaṃ
yuddhakathaṃ    annakathaṃ   pānakathaṃ   vatthakathaṃ   sayanakathaṃ   mālākathaṃ   gandhakathaṃ
ñātikathaṃ    yānakathaṃ   gāmakathaṃ   nigamakathaṃ   janapadakathaṃ   nagarakathaṃ   itthīkathaṃ
purisakathaṃ     2-     surāpānakathaṃ     3-    visikhākathaṃ    kumbhaṭṭhānakathaṃ
pubbapetakathaṃ      nānattakathaṃ     lokakkhāyikaṃ     kathaṃ     samuddakkhāyikaṃ
@Footnote: 1 Ma. tāvasaddo natthi .  2 Ma. ayaṃ na dissati .  3 Po. Ma. Yu. sūrakathaṃ.
Kathaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā.
     {19.1}  Addasā kho nigrodho paribbājako sandhānaṃ gahapatiṃ dūrato va
āgacchantaṃ   disvā   sakaṃ   parisaṃ   saṇṭhapesi   1-  appasaddā  bhonto
hontu   mā   bhonto   saddamakattha   ayaṃ   samaṇassa  gotamassa  sāvako
āgacchati   sandhāno   gahapati   yāvatā   kho   pana  samaṇassa  gotamassa
sāvakā   gihī   odātavasanā  rājagahe  paṭivasanti  ayaṃ  tesaṃ  aññataro
sandhāno   gahapati   appasaddakāmā  kho  panāyasmanto  2-  appasaddassa
vaṇṇavādino    appevanāma   appasaddaṃ   parisaṃ   viditvā   upasaṅkamitabbaṃ
maññeyyāti. Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.
     [20]   Athakho   sandhāno   gahapati   yena  nigrodho  paribbājako
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   nigrodhena   paribbājakena   saddhiṃ  sammodi
sammodanīyaṃ   kathaṃ  sārāṇīyaṃ  vītisāretvā  ekamantaṃ  nisīdi  .  ekamantaṃ
nisinno  kho  sandhāno  gahapati  nigrodhaṃ  paribbājakaṃ  etadavoca  aññathā
kho   ime   bhonto   aññatitthiyā   paribbājakā   saṅgamma   samāgamma
unnādino       uccāsaddamahāsaddā      anekavihitaṃ      tiracchānakathaṃ
anuyuttā   viharanti   seyyathīdaṃ   rājakathaṃ  corakathaṃ  .pe.  itibhavābhavakathaṃ
iti   vā  aññathā  kho  pana  so  bhagavā  araññe  vanapatthāni  pantāni
senāsanāni    paṭisevati    appasaddāni    appanighosāni    vījanavātāni
manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti.
     {20.1} Evaṃ vutte nigrodho paribbājako sandhānaṃ gahapatiṃ etadavoca
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. saṇṭhāpesi .  2 Ma. Yu. panete āyasmanto appasaddavinītā.
Yagghe   gahapati   jāneyyāsi   kena   samaṇo   gotamo  saddhiṃ  sallapati
kena    sākacchaṃ    samāpajjati    kena    paññāveyyattiyaṃ   samāpajjati
suññāgārahatā      samaṇassa     gotamassa     paññā     aparisāvacaro
samaṇo   gotamo   nālaṃ   sallāpāya   so  antapantāneva  1-  sevati
seyyathāpi    nāma   gokāṇā   pariyantacārinī   antapantāneva   sevati
evameva   suññāgārahatā   samaṇassa   gotamassa   paññā   aparisāvacaro
samaṇo   gotamo   nālaṃ   sallāpāya  so  antapantāneva  sevati  iṅgha
gahapati   samaṇo   gotamo   idaṃ   parisaṃ  āgaccheyya  ekapañheneva  naṃ
saṃsādeyyāma tucchakumbhiṃva naṃ maññe orodheyyāmāti.
     [21]   Assosi   kho   bhagavā   dibbāya   sotadhātuyā  visuddhāya
atikkantamānusikāya    sandhānassa   gahapatissa   nigrodhena   paribbājakena
saddhiṃ    imaṃ   kathāsallāpaṃ   .   athakho   bhagavā   gijjhakūṭā   pabbatā
orohitvā    yena    sumāgadhāya    tīre   moranivāpo   tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  sumāgadhāya  tīre  moranivāpe  abbhokāse  caṅkamati 2-.
Addasā    kho   nigrodho   paribbājako   bhagavantaṃ   sumāgadhāya   tīre
moranivāpe   abbhokāse   caṅkamantaṃ   disvā   sakaṃ   parisaṃ   saṇṭhapesi
appasaddā    bhonto    hontu    mā    bhonto    saddamakattha   ayaṃ
samaṇo   gotamo   sumāgadhāya   tīre  moranivāpe  abbhokāse  caṅkamati
appasaddakāmo    kho   pana   so   āyasmā   appasaddassa   vaṇṇavādī
@Footnote: 1 Ma. Yu. antamantāneva .  2 Ma. Yu. caṅkami.
Appevanāma    appasaddaṃ    parisaṃ    viditvā   upasaṅkamitabbaṃ   maññeyya
sace    samaṇo    gotamo   imaṃ   parisaṃ   āgaccheyya   imantaṃ   pañhaṃ
puccheyyāma   ko   nāma   so   bhante  bhagavato  dhammo  yena  bhagavā
sāvake    vineti   yena   bhagavatā   sāvakā   vinītā   assāsappattā
paṭijānanti    ajjhāsayaṃ    ādibrahmacariyanti   .   evaṃ   vutte   te
paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.
     [22]  Athakho  bhagavā  yena  nigrodho  paribbājako  tenupasaṅkami.
Athakho   nigrodho   paribbājako  bhagavantaṃ  etadavoca  etu  kho  bhante
bhagavā   svāgataṃ   bhante   bhagavato   cirassaṃ   kho  bhante  bhagavā  imaṃ
pariyāyamakāsi   yadidaṃ   idhāgamanāya   nisīdatu   bhante   bhagavā  idamāsanaṃ
paññattanti   .   nisīdi   bhagavā   paññatte   āsane   .   nigrodhopi
kho   paribbājako   aññataraṃ  nīcaṃ  āsanaṃ  gahetvā  ekamantaṃ  nisīdi .
Ekamantaṃ    nisinnaṃ    kho   nigrodhaṃ   paribbājakaṃ   bhagavā   etadavoca
kāyanottha   nigrodha   etarahi   kathāya   sannisinnā  kā  ca  pana  vo
antarākathā vippakatāti.
     {22.1}  Evaṃ  vutte  nigrodho  paribbājako  bhagavantaṃ etadavoca
idha   mayaṃ   bhante   addasāma   bhagavantaṃ  sumāgadhāya  tīre  moranivāpe
abbhokāse   caṅkamantaṃ  disvā  evaṃ  avocumhā  sace  samaṇo  gotamo
imaṃ  parisaṃ  āgaccheyya  imantaṃ  pañhaṃ  puccheyyāma  ko  nāma so bhante
bhagavato  dhammo  yena  bhagavā  sāvake vineti yena bhagavatā sāvakā vinītā
Assāsappattā   paṭijānanti   ajjhāsayaṃ  ādibrahmacariyanti  ayaṃ  kho  no
bhante antarākathā vippakatā atha bhagavā anuppattoti.
     {22.2}   Dujjānaṃ   kho   panetaṃ   nigrodha  tayā  aññadiṭṭhikena
aññakhantikena      aññarucikena     aññatra     āyogena     aññatra
ācariyakena   yenāhaṃ   sāvake   vinemi   yena  mayā  sāvakā  vinītā
assāsappattā     paṭijānanti    ajjhāsayaṃ    ādibrahmacariyanti    iṅgha
tvaṃ  maṃ  nigrodha  sake  ācariyake  adhijigucche  pañhaṃ  puccha  kathaṃsantā nu
kho   bhante   tapojigucchā  paripuṇṇā  hoti  kathaṃ  aparipuṇṇāti  .  evaṃ
vutte  te  paribbājakā  unnādino  uccāsaddamahāsaddā  ahesuṃ acchariyaṃ
vata  bho  abbhutaṃ  vata  bho  samaṇassa  gotamassa  mahiddhikatā  mahānubhāvatā
yatra hi nāma sakavādaṃ ṭhapessati paravādena pavāressatīti.
     [23]  Athakho  nigrodho  paribbājako  te  paribbājake  appasadde
katvā  bhagavantaṃ  etadavoca  mayaṃ kho bhante tapojigucchavādā tapojigucchaṃ 1-
allīnā  viharāma  kathaṃsantā  nu  kho  bhante  tapojigucchā  paripuṇṇā hoti
kathaṃ aparipuṇṇāti.
     {23.1}   Idha   nigrodha   tapassī   acelako  hoti  muttācāro
hatthāvalekhano    2-    na   ehibhaddantiko   na   tiṭṭhabhaddantiko   na
abhihataṃ   na   uddissa   kataṃ   na   nimantanaṃ  sādiyati  so  na  kumbhimukhā
paṭiggaṇhāti     na     kalopimukhā    paṭiggaṇhāti    na    eḷakamantaraṃ
na     udukkhalamantaraṃ     3-     na    musalamantaraṃ    na    daṇḍamantaraṃ
na     dvinnaṃ     bhuñjamānānaṃ    na    gabbhiniyā    na    pāyamānāya
@Footnote: 1 Ma. Yu. tapojigucchāsārā tapojigucchā .  2 Ma. Yu. hatthāpalekhano.
@3 Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
Na   parisantaragatāya   1-  na  saṅkittīsu  na  yattha  sā  upaṭṭhitā  hoti
na   yattha   makkhikā   saṇḍasaṇḍacārinī   na   macchaṃ  na  maṃsaṃ  na  suraṃ  na
merayaṃ na thusodakaṃ pivati.
     {23.2} So ekāgāriko vā hoti ekālopiko dvāgāriko vā hoti
dvālopiko  sattāgāriko  vā  hoti  sattālopiko  ekissāpi  dattiyā
yāpeti   dvīhipi   dattīhi  yāpeti  sattahipi  dattīhi  yāpeti  ekāhikaṃpi
āhāraṃ   āhāreti   dvīhikaṃpi   āhāraṃ  āhāreti  sattahikaṃpi  āhāraṃ
āhāreti   iti   evarūpaṃ   addhamāsikaṃ  pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto
viharati.
     {23.3} So sākabhakkho vā hoti sāmākabhakkho vā hoti nivārabhakkho
vā  hoti  daddulakabhakkho  vā hoti sātabhakkho 2- vā hoti kaṇṇabhakkho vā
hoti  ācāmabhakkho  vā  hoti  piññākabhakkho vā hoti tiṇabhakkho vā hoti
gomayabhakkho vā hoti vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.
     {23.4}  So  sāṇānipi  dhāreti  masāṇānipi  dhāreti chavadussānipi
dhāreti   paṃsukūlānipi   dhāreti   tiriṭānipi   dhāreti  ajinānipi  dhāreti
ajinakkhipaṃpi  dhāreti  kusacīraṃpi  dhāreti  vākacīraṃpi dhāreti phalakacīraṃpi dhāreti
kesakambalaṃpi    dhāreti   vālakambalaṃpi   dhāreti   ulukapakkhikaṃpi   dhāreti
kesamassulocakopi    hoti    kesamassulocanānuyogamanuyutto    ubhaṭṭhakopi
hoti    āsanapaṭikkhitto    ukkuṭikopi    hoti   ukkuṭikappadhānamanuyutto
kaṇṭakapassayikopi   hoti   kaṇṭakapassaye   seyyaṃ   kappeti   phalakaseyyaṃpi
kappeti  ṭaṇḍilaseyyaṃpi  3-  kappeti  ekapassayikopi  hoti  rajojalladharo
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. purisantaragatāya .  2 Ma. Yu. hatabhakkho.
@3 Po. Ma. Yu. thaṇḍilaseyyaṃpi.
Abbhokāsikopi    hoti    yathāsanthatiko    vekaṭikopi    hoti   vikaṭa-
bhojanānuyogamanuyutto     āpānakopi     hoti    āpānakattamanuyutto
sāyaṃtatiyakaṃpi   udakorohanānuyogamanuyutto   viharati   .   taṃ   kiṃ  maññasi
nigrodha  yadi  evaṃ  sante  tapojigucchā  paripuṇṇā  hoti  aparipuṇṇāti.
Addhā   kho   bhante   evaṃ  sante  tapojigucchā  paripuṇṇā  hoti  no
aparipuṇṇāti   .   evaṃ   paripuṇṇāyapi  kho  ahaṃ  nigrodha  tapojigucchāya
anekavihite upakkilese vadāmīti.
     [24]   Yathākathaṃ  pana  bhante  bhagavā  evaṃparipuṇṇāya  tapojigucchāya
anekavihite  upakkilese  vadatīti  .  idha  nigrodha  tapassī  tapaṃ samādiyati
so   tena   tapasā  attamano  hoti  paripuṇṇasaṅkappo  .  yaṃpi  nigrodha
tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā  attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo
ayaṃpi kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.1}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā
attānukkaṃseti   paraṃ   vambheti  .  yaṃpi  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati
so  tena  tapasā  attānukkaṃseti  paraṃ vambheti ayaṃpi kho nigrodha tapassino
upakkileso hoti.
     {24.2}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā
majjati  mucchati  madamāpajjati  1-  .  yaṃpi  nigrodha  tapassī  tapaṃ samādiyati
so  tena  tapasā  majjati  mucchati  madamāpajjati ayaṃpi kho nigrodha tapassino
upakkileso hoti.
     {24.3}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā
@Footnote: 1 Ma. Yu. pamādamāpajjati.
Lābhasakkārasilokaṃ    abhinibbatteti    so    tena   lābhasakkārasilokena
attamano   hoti   paripuṇṇasaṅkappo   .   yaṃpi   nigrodha   tapassī   tapaṃ
samādiyati    so    tena    tapasā    lābhasakkārasilokaṃ   abhinibbatteti
so    tena   lābhasakkārasilokena   attamano   hoti   paripuṇṇasaṅkappo
ayaṃpi  kho  nigrodha  tapassino  upakkileso  hoti  .  puna  caparaṃ nigrodha
tapassī    tapaṃ    samādiyati    so    tena   tapasā   lābhasakkārasilokaṃ
abhinibbatteti     so    tena    lābhasakkārasilokena    attānukkaṃseti
paraṃ  vambheti  .  yaṃpi  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena tapasā
lābhasakkārasilokaṃ    abhinibbatteti    so    tena   lābhasakkārasilokena
attānukkaṃseti  paraṃ  vambheti  ayaṃpi  kho  nigrodha  tapassino  upakkileso
hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā
lābhasakkārasilokaṃ    abhinibbatteti    so    tena   lābhasakkārasilokena
majjati   mucchati   madamāpajjati   .  yaṃpi  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati
so    tena   tapasā    lābhasakkārasilokaṃ   abhinibbatteti   so   tena
lābhasakkārasilokena   majjati   mucchati   madamāpajjati  ayaṃpi  kho  nigrodha
tapassino upakkileso hoti.
     {24.4}  Puna  caparaṃ  nigrodha tapassī tapaṃ samādiyati bhojanesu vodāsaṃ
āpajjati  idaṃ  me  khamati  idaṃ  me na khamatīti. So yañca khvāssa na khamati
taṃ  sāpekkho  pakhahati  yaṃ  panassa  khamati  taṃ  gadhito  mucchito ajjhāpanno
anādīnavadassāvī    anissaraṇapañño    paribhuñjati    ayaṃ    kho   nigrodha
tapassino upakkileso hoti.
Puna   caparaṃ   nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati  lābhasakkārasilokanikantihetu
sakkarissanti    maṃ    rājāno    rājamahāmattā   khattiyā   brāhmaṇā
gahapatikā titthiyāti ayaṃpi kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.5}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  aññataraṃ  samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ
vā  kuto  1-  apasādetā  hoti  kiṃ  panāyaṃ sambahulājīvo 2- sabbasabbaṃ
saṃbhakkheti   seyyathīdaṃ   mūlabījaṃ   khandhabījaṃ   phalubījaṃ   aggabījaṃ   bījabījameva
pañcamaṃ     asanivicakkaṃ     dantakūṭaṃ    samaṇappavādenāti    ayaṃpi    kho
nigrodha   tapassino   upakkileso  hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī
passati   aññataraṃ   samaṇaṃ   vā   brāhmaṇaṃ   vā   kulesu   sakkariyamānaṃ
garukariyamānaṃ   māniyamānaṃ   pūjiyamānaṃ   .   tassa   evaṃ   hoti  imamhi
nāma   sambahulājīvaṃ   kulesu   sakkaronti  garukaronti  mānenti  pūjenti
maṃ   pana   tapassiṃ   lūkhājīviṃ   kulesu  na  sakkaronti  na  garukaronti  na
mānenti  na  pūjentīti  .  iti  so  issāmacchariyaṃ  kulesu  uppādetā
hoti ayaṃpi kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.6}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  āpāthakanisādī  hoti  ayaṃpi
kho  nigrodha  tapassino  upakkileso  hoti  .  puna  caparaṃ nigrodha tapassī
attānaṃ   adassayamāno   kulesu   carati   idaṃpi  me  tapasmiṃ  idaṃpi  me
tapasminti   ayaṃpi   kho   nigrodha   tapassino   upakkileso   hoti  .
Puna    caparaṃ    nigrodha   tapassī   kiñcideva   paṭicchannaṃ   sevati   so
khamati    te    idanti   puṭṭho   samāno   akkhamamānaṃ   āha   khamatīti
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ayaṃ na dissati .  2 Sī. Yu. bahulājīvo.
Khamamānaṃ   āha   na  khamatīti  .  iti  so  sampajānamusā  bhāsitā  hoti
ayaṃpi   kho   nigrodha   tapassino   upakkileso   hoti   .  puna  caparaṃ
nigrodha    tapassī    tathāgatassa    vā   tathāgatasāvakassa   vā   dhammaṃ
desentassa    santaṃyeva    pariyāyaṃ    anuññeyyaṃ   nānujānāti   ayaṃpi
kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.7}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  kodhano hoti upanāhī. Yaṃpi
nigrodha   tapassī  kodhano  hoti  upanāhī  ayaṃpi  kho  nigrodha  tapassino
upakkileso  hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha tapassī makkhī hoti palāsī assukī
hoti  maccharī  saṭho  hoti  māyāvī  thaddho  hoti  atimānī pāpiccho hoti
pāpikānaṃ  icchānaṃ  vasaṅgato  micchādiṭṭhiko  hoti  antagāhikāya  diṭṭhiyā
samannāgato   sandiṭṭhiparāmāsī   hoti   ādhānagāhī   duppaṭinissaggī  .
Yaṃpi  kho  nigrodha  tapassī  sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī
ayaṃpi kho nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     {24.8}  Taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  yadime  tapojigucchā upakkilesā
vā   anupakkilesā   vāti   .  addhā  kho  ime  bhante  tapojigucchā
upakkilesā   no   anupakkilesā   ṭhānaṃ   kho   panetaṃ  bhante  vijjati
yaṃ   idhekacco   tapassī   sabbeheva  imehi  upakkilesehi  samannāgato
assa ko pana vādo aññataraññatarenāti.
     [25]   Idha   nigrodha   tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā
na   attamano   hoti   na   paripuṇṇasaṅkappo   .  yaṃpi  nigrodha  tapassī
Tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā  na  attamano  hoti na paripuṇṇasaṅkappo
evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti . Puna caparaṃ nigrodha tapassī tapaṃ
samādiyati  so  tena  tapasā  na  attānukkaṃseti  na  paraṃ  vambheti .pe.
Evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti . Puna caparaṃ nigrodha tapassī tapaṃ
samādiyati  so  tena  tapasā  na  majjati  na  mucchati na madamāpajjati .pe.
Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.1}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā
lābhasakkārasilokaṃ    abhinibbatteti    so    tena   lābhasakkārasilokena
na  attamano  hoti  na  paripuṇṇasaṅkappo  .  yaṃpi  nigrodha  tapassī .pe.
Evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti . Puna caparaṃ nigrodha tapassī tapaṃ
samādiyati  so  tena  tapasā  lābhasakkārasilokaṃ  abhinibbatteti  so  tena
lābhasakkārasilokena  na  attānukkaṃseti  na  paraṃ  vambheti . Yaṃpi nigrodha
tapassī  .pe.  evaṃ  so  tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. Puna caparaṃ nigrodha
tapassī  tapaṃ  samādiyati  so  tena  tapasā  lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti
so  tena  lābhasakkārasilokena  na  majjati  na  mucchati  na madamāpajjati.
Yaṃpi nigrodha tapassī .pe. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.2}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati 1- bhojanesu
na   vodāsaṃ   āpajjati  idaṃ  me  khamati  idaṃ  me  na  khamatīti  .  so
yañca    khvāssa    na   khamati   taṃ   anapekkho   pajahati   yaṃ   panassa
@Footnote: 1 Ma. tapaṃ samādiyatīti pāṭhadvayaṃ natthi.
Khamati     taṃ    agadhito    amucchito    anajjhāpanno    ādīnavadassāvī
nissaraṇapañño   paribhuñjati   evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti .
Puna   caparaṃ  nigrodha  tapassī  tapaṃ  samādiyati  na  so  lābhasakkārasiloka-
nikantihetu    sakkarissanti    maṃ   rājāno   rājamahāmattā   khattiyā
brāhmaṇā gahapatikā titthiyāti evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.3}  Puna  caparaṃ  nigrodha tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā
na   apasādetā   hoti   kiṃ  panāyaṃ  sambahulājīvo  sabbasabbaṃ  saṃbhakkheti
seyyathīdaṃ    mūlabījaṃ    khandhabījaṃ   phalubījaṃ   aggabījaṃ   bījabījameva   pañcamaṃ
asanivicakkaṃ    dantakūṭaṃ   samaṇappavādenāti   evaṃ   so   tasmiṃ   ṭhāne
parisuddho   hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  passati  aññataraṃ  samaṇaṃ
vā   brāhmaṇaṃ   vā   kulesu   sakkariyamānaṃ   garukariyamānaṃ   māniyamānaṃ
pūjiyamānaṃ   .  tassa  na  evaṃ  hoti  imamhi  nāma  sambahulājīvaṃ  kulesu
sakkaronti  garukaronti  mānenti  pūjenti  maṃ  pana  tapassiṃ lūkhājīviṃ kulesu
na  sakkaronti  na  garukaronti  na mānenti na pūjentīti. Iti so issā-
macchariyaṃ kulesu nuppādetā hoti evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.4}   Puna   caparaṃ  nigrodha  tapassī  na  āpāthakanisādī  hoti
evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti  .  puna caparaṃ nigrodha tapassī na
attānaṃ  adassayamāno  kulesu  carati  idaṃpi  me tapasmiṃ idaṃpi me tapasminti
evaṃ  so  tasmiṃ  ṭhāne  parisuddho  hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha tapassī
Na   kiñcideva   paṭicchannaṃ   sevati   so   khamati   te   idanti  puṭṭho
samāno   akkhamamānaṃ   āha   na   khamatīti   khamamānaṃ   āha  khamatīti .
Iti    so   sampajānamusā   na   bhāsitā   hoti   evaṃ   so   tasmiṃ
ṭhāne   parisuddho   hoti   .   puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  tathāgatassa
vā   tathāgatasāvakassa   vā   dhammaṃ   desentassa   santaṃyeva   pariyāyaṃ
anuññeyyaṃ anujānāti evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.5}  Puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  akkodhano hoti anupanāhī.
Yaṃpi   nigrodha   tapassī   akkodhano   hoti  anupanāhī  evaṃ  so  tasmiṃ
ṭhāne   parisuddho   hoti  .  puna  caparaṃ  nigrodha  tapassī  amakkhī  hoti
apalāsī   anissukī   hoti   amaccharī   asaṭho   hoti  amāyāvī  athaddho
hoti   anatimānī   na  pāpiccho  hoti  na  pāpikānaṃ  icchānaṃ  vasaṅgato
na   micchādiṭṭhiko   hoti   na   antagāhikāya  diṭṭhiyā  samannāgato  na
sandiṭṭhiparāmāsī    hoti    na    ādhānagāhī   supaṭinissaggī   .   yaṃpi
nigrodha    tapassī    na    sandiṭṭhiparāmāsī    hoti   na   ādhānagāhī
supaṭinissaggī evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.
     {25.6}  Taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  yadi  evaṃ  sante  tapojigucchā
parisuddhā  vā  hoti  aparisuddhā  vāti  .  addhā kho bhante evaṃ sante
tapojigucchā  parisuddhā  hoti  no  aparisuddhā  aggappattā  ca  hoti 1-
sārappattā   cāti   .   na   kho   nigrodha  ettāvatā  tapojigucchā
aggappattā sārappattā hoti apica kho pappaṭikapattā ca hotīti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
     [26]    Kittāvatā    pana    bhante   tapojigucchā   aggappattā
sārappattā   ca   hoti   sādhu  bhante  bhagavā  tapojigucchāya  aggaṃyeva
pāpetu  sāraṃyeva  pāpetūti  .  idha  nigrodha  tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto
hoti   .   kathañca   nigrodha   tapassī   cātuyāmasaṃvarasaṃvuto   hoti  .
Idha   nigrodha   tapassī  na  pāṇaṃ  atipāteti  1-  na  pāṇaṃ  atipātayati
na   pāṇaṃ   atipātayato   samanuñño   hoti   na   adinnaṃ   ādiyati  na
adinnaṃ    ādiyāpeti   na   adinnaṃ   ādiyato   samanuñño   hoti   na
musā    bhaṇati   na   musā   bhaṇāpeti   na   musā   bhaṇato   samanuñño
hoti   na   bhāvitamāsiṃsati   na   bhāvitamāsiṃsāpeti   na   bhāvitamāsiṃsato
samanuñño hoti. Evaṃ nigrodha tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti.
     {26.1}    Yato   nigrodha   tapassī   cātuyāmasaṃvarasaṃvuto   hoti
aduñcassa   hoti   tapassitāya   .  so  abhiharati  no  hīnāyāvattati .
So    vivittaṃ    senāsanaṃ   bhajati   araññaṃ   rukkhamūlaṃ   pabbataṃ   kandaraṃ
giriguhaṃ  susānaṃ  vanapatthaṃ  abbhokāsaṃ  palāsapuñjaṃ  2-  .  so  pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto   nisīdati   pallaṅkaṃ   ābhujitvā   ujuṃ  kāyaṃ  paṇidhāya
parimukhaṃ  satiṃ  upaṭṭhapetvā  .  so  abhijjhaṃ  loke  pahāya  vigatābhijjhena
cetasā   viharati   abhijjhāya   cittaṃ   parisodheti  byāpādapadosaṃ  pahāya
abyāpannacitto     viharati     sabbapāṇabhūtahitānukampī    byāpādapadosā
cittaṃ     parisodheti     thīnamiddhaṃ     pahāya    vigatathīnamiddho    viharati
ālokasaññī     sato    sampajāno    thīnamiddhā    cittaṃ    parisodheti
@Footnote: 1 Sī. Yu. atipāpeti .  2 Po. Ma. Yu. palālapuñjaṃ.
Uddhaccakukkuccaṃ    pahāya    anuddhato   viharati   ajjhattaṃ   vūpasantacitto
uddhaccakukkuccā    cittaṃ   parisodheti   vicikicchaṃ   pahāya   tiṇṇavicikiccho
viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
     {26.2}  So  ime  pañca  nīvaraṇe  pahāya  cetaso  upakkilese
paññāya   dubbalīkaraṇe   mettāsahagatena   cetasā   ekaṃ  disaṃ  pharitvā
viharati   tathā   dutiyaṃ   tathā  tatiyaṃ  tathā  catutthaṃ  iti  uddhamadho  tiriyaṃ
sabbadhi    sabbattatāya    sabbāvantaṃ   lokaṃ   mettāsahagatena   cetasā
vipulena   mahaggatena   appamāṇena   averena   abyāpajjhena   pharitvā
viharati   .   karuṇāsahagatena   cetasā   .  muditāsahagatena  cetasā .
Upekkhāsahagatena   cetasā   ekaṃ   disaṃ   pharitvā  viharati  tathā  dutiyaṃ
tathā   tatiyaṃ   tathā   catutthaṃ  iti  uddhamadho  tiriyaṃ  sabbadhi  sabbattatāya
sabbāvantaṃ    lokaṃ   upekkhāsahagatena   cetasā   vipulena   mahaggatena
appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.
     {26.3}  Taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  yadi  evaṃ  sante  tapojigucchā
parisuddhā  vā  hoti  aparisuddhā  vāti  .  addhā kho bhante evaṃ sante
tapojigucchā   parisuddhā   hoti   no  aparisuddhā  aggappattā  ca  hoti
sārappattā   cāti   .   na   kho   nigrodha  ettāvatā  tapojigucchā
aggappattā vā hoti sārappattā vā apica kho tacapattā hotīti.
     [27]   Kittāvatā   pana   bhante   tapojigucchā   aggappattā  ca
hoti   sārappattā   ca   sādhu   me   bhante   bhagavā   tapojigucchāya
Aggaṃyeva   pāpetu   sāraṃyeva   pāpetūti   .   idha   nigrodha  tapassī
cātuyāmasaṃvarasaṃvuto   hoti   .   kathañca   nigrodha   tapassī   cātuyāma-
saṃvarasaṃvuto  hoti  .pe.  yato  nigrodha  tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti
aduñcassa   hoti   tapassitāya   .  so  abhiharati  no  hīnāyāvattati .
So   vivittaṃ  senāsanaṃ  bhajati  .pe.  so  ime  pañca  nīvaraṇe  pahāya
cetaso   upakkilese   paññāya   dubbalīkaraṇe  mettāsahagatena  cetasā
ekaṃ   disaṃ   pharitvā   viharati   .pe.   so   anekavihitaṃ  pubbenivāsaṃ
anussarati   seyyathīdaṃ   ekaṃpi   jātiṃ  dvepi  jātiyo  tissopi  jātiyo
catassopi   jātiyo   pañcapi   jātiyo   .pe.   dasapi   jātiyo  vīsaṃpi
jātiyo    tiṃsaṃpi   jātiyo   cattāḷīsaṃpi   jātiyo   paññāsaṃpi   jātiyo
sataṃpi   jātiyo   sahassaṃpi   jātiyo  satasahassaṃpi  jātiyo  1-  anekepi
saṃvaṭṭakappe    anekepi    vivaṭṭakappe    anekepi   saṃvaṭṭavivaṭṭakappe
amutrāsiṃ     evaṃnāmo     evaṃgotto    evaṃvaṇṇo    evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī    evamāyupariyanto    so   tato   cuto   amutra
udapādiṃ   tatrāpāsiṃ   evaṃnāmo  evaṃgotto  evaṃvaṇṇo  evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī   evamāyupariyanto   so   tato  cuto  idhupapannoti
iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
     {27.1}  Taṃ kiṃ maññasi nigrodha yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā
vā  hoti  aparisuddhā  vāti . Addhā kho bhante evaṃ sante tapojigucchā
@Footnote: 1 Ma. Yu. jātisataṃpi jātisahassaṃpi jātisatasahassaṃpīti dissati.
Parisuddhā   hoti   no   aparisuddhā  aggappattā  ca  hoti  sārappattā
cāti   .   na   kho   nigrodha   ettāvatā  tapojigucchā  aggappattā
vā hoti sārappattā vā apica kho pheggupattā hotīti.
     [28]  Kittāvatā  pana  bhante  tapojigucchā  aggappattā  ca  hoti
sārappattā   ca   sādhu   me   bhante  bhagavā  tapojigucchāya  aggaṃyeva
pāpetu  sāraṃyeva  pāpetūti  .  idha  nigrodha  tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto
hoti   .   kathañca   nigrodha   tapassī  cātuyāmasaṃvarasaṃvuto  hoti  .pe.
Yato   ca   kho   nigrodha   tapassī  cātuyāmasaṃvarasaṃvuto  hoti  aduñcassa
hoti   tapassitāya  .  so  abhiharati  no  hīnāyāvattati  .  so  vivittaṃ
senāsanaṃ   bhajati   .pe.   so   ime  pañca  nīvaraṇe  pahāya  cetaso
upakkilese   paññāya   dubbalīkaraṇe   mettāsahagatena   cetasā  .pe.
Upekkhāsahagatena   cetasā   vipulena  mahaggatena  appamāṇena  averena
abyāpajjhena pharitvā viharati.
     {28.1}   So   anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarati   seyyathīdaṃ
ekampi   jātiṃ   dvepi   jātiyo   .pe.   iti   sākāraṃ   sauddesaṃ
anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ  anussarati  .  so  dibbena  cakkhunā  visuddhena
atikkantamānusakena    satte   passati   cavamāne   upapajjamāne   hīne
paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate   duggate   yathākammūpage   satte
pajānāti   ime   vata   bhonto   sattā   kāyaduccaritena  samannāgatā
vacīduccaritena    samannāgatā    manoduccaritena    samannāgatā   ariyānaṃ
upavādakā    micchādiṭṭhikā    micchādiṭṭhikammasamādānā    te   kāyassa
Bhedā   paraṃ   maraṇā   apāyaṃ   duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapannā  ime
vā   pana   bhonto   sattā   kāyasucaritena   samannāgatā  vacīsucaritena
samannāgatā     manosucaritena    samannāgatā    ariyānaṃ    anupavādakā
sammādiṭṭhikā    sammādiṭṭhikammasamādānā   te   kāyassa   bhedā   paraṃ
maraṇā   sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapannāti  iti  dibbena  cakkhunā  visuddhena
atikkantamānusakena    satte   passati   cavamāne   upapajjamāne   hīne
paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate   duggate   yathākammūpage   satte
pajānāti   .   taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  yadi  evaṃ  sante  tapojigucchā
parisuddhā  vā  hoti  aparisuddhā  vāti  .  addhā kho bhante evaṃ sante
tapojigucchā   parisuddhā   hoti   no  aparisuddhā  aggappattā  ca  hoti
sārappattā cāti.
     {28.2}   Ettāvatā   nigrodha   tapojigucchā   aggappattā  ca
hoti  sārappattā  ca  .  iti  nigrodha  yaṃ  maṃ tvaṃ avacāsi ko nāma so
bhagavato   dhammo  yena  bhagavā  sāvake  vineti  yena  bhagavatā  sāvakā
vinītā   assāsappattā   paṭijānanti   ajjhāsayaṃ   ādibrahmacariyanti  .
Iti   kho   [1]-   nigrodha   ṭhānaṃ   uttaritarañca  paṇītatarañca  yenāhaṃ
sāvake    vinemi    yena    mayā   sāvakā   vinītā   assāsappattā
paṭijānanti    ajjhāsayaṃ    ādibrahmacariyanti   .   evaṃ   vutte   te
paribbājakā     unnādino     uccāsaddamahāsaddā    ahesuṃ    ettha
mayaṃ   na   passāma   sācariyakā   ettha   mayaṃ  na  passāma  sācariyakā
na mayaṃ ito bhiyyo uttaritaraṃ pajānāmāti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. taṃ.
     [29]   Yadā   aññāsi   sandhāno   gahapati  aññadatthu  khodānime
aññatitthiyā   paribbājakā   bhagavato   bhāsitaṃ  sussūsanti  sotaṃ  odahanti
aññācittaṃ    upaṭṭhapentīti    atha    nigrodhaṃ   paribbājakaṃ   etadavoca
iti  kho  bhante  nigrodha  yaṃ  maṃ  tvaṃ  avacāsi yagghe gahapati jāneyyāsi
kena   samaṇo  gotamo  saddhiṃ  sallapati  kena  sākacchaṃ  samāpajjati  kena
paññāveyyattiyaṃ    samāpajjati    suññāgārahatā    samaṇassa    gotamassa
paññā    aparisāvacaro    samaṇo    gotamo   nālaṃ   sallāpāya   so
antapantāneva    sevati   seyyathāpi   nāma   gokāṇā   pariyantacārinī
antapantāneva   sevati   evamevaṃ   suññāgārahatā   samaṇassa  gotamassa
paññā    aparisāvacaro    samaṇo    gotamo   nālaṃ   sallāpāya   so
antapantāneva   sevati   iṅgha   gahapati   samaṇo   gotamo   imaṃ  parisaṃ
āgaccheyya   ekapañheneva   naṃ   saṃsādeyyāma  tucchakumbhīva  naṃ  maññe
orodheyyāmāti  athakho  1-  so  bhante  bhagavā  arahaṃ  sammāsambuddho
idhānuppatto   aparisāvacaraṃ   pana   naṃ   karotha   gokāṇaṃ  pariyantacāriniṃ
karotha  ekapañheneva naṃ saṃsādetha tucchakumbhīva naṃ maññe 2- orodhethāti.
Evaṃ   vutte   nigrodho  paribbājako  tuṇhībhūto  maṅkubhūto  pattakkhandho
adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāṇo nisīdi.
     [30]   Athakho   bhagavā   nigrodhaṃ   paribbājakaṃ   tuṇhībhūtaṃ  maṅkubhūtaṃ
pattakkhandhaṃ    adhomukhaṃ    pajjhāyantaṃ    appaṭibhāṇaṃ    viditvā   nigrodhaṃ
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. ayaṃ kho .  2 Ma. ayaṃ na dissati.
Paribbājakaṃ  etadavoca  saccaṃ  nigrodha  bhāsitā  te  esā  vācāti .
Saccaṃ   bhante   bhāsitā   me  esā  vācā  yathābālena  yathāmūḷhena
yathāakusalenāti  .  taṃ  kiṃ  maññasi  nigrodha  kinti  te sutaṃ paribbājakānaṃ
vuḍḍhānaṃ   mahallakānaṃ   ācariyapācariyānaṃ   bhāsamānānaṃ  ye  te  ahesuṃ
atītamaddhānaṃ   arahanto   sammāsambuddhā   evaṃsute   bhagavanto  saṅgamma
samāgamma    unnādino   uccāsaddamahāsaddā   anekavihitaṃ   tiracchānakathaṃ
anuyuttā   vihariṃsu   seyyathīdaṃ   rājakathaṃ   corakathaṃ  .pe.  itibhavābhavakathaṃ
iti  vā  seyyathāpi  tvaṃ  etarahi  sācariyako  udāhu evaṃsute bhagavanto
araññavanapatthāni    pantāni    senāsanāni    paṭisevanti    appasaddāni
appanigghosāni   vijanavātāni   manussarāhaseyyakāni   paṭisallānasāruppāni
seyyathāpāhametarahīti.
     {30.1}   Sutametaṃ   bhante   paribbājakānaṃ   vuḍḍhānaṃ  mahallakānaṃ
ācariyapācariyānaṃ   bhāsamānānaṃ  ye  te  ahesuṃ  atītamaddhānaṃ  arahanto
sammāsambuddhā   na   evaṃsute   bhagavanto   evaṃ   saṅgamma   samāgamma
unnādino    uccāsaddamahāsaddā   anekavihitaṃ   tiracchānakathaṃ   anuyuttā
viharanti   seyyathīdaṃ   rājakathaṃ   corakathaṃ  .pe.  itibhavābhavakathaṃ  iti  vā
seyyathāpāhametarahi   sācariyako   evaṃsute   bhagavanto  araññavanapatthāni
pantāni     senāsanāni    paṭisevanti    appasaddāni    appanigghosāni
vijanavātāni          manussarāhaseyyakāni         paṭisallānasāruppāni
seyyathāpi   bhagavā   etarahīti   .   tassa  kho  1-  nigrodha  viññussa
sato     mahallakassa     na     etadahosi    buddho    so    bhagavā
@Footnote: 1 Ma. Yu. te.
Sambodhāya   dhammaṃ  deseti  danto  so  bhagavā  damathāya  dhammaṃ  deseti
santo  so  bhagavā  samathāya  dhammaṃ  deseti  tiṇṇo  so  bhagavā taraṇāya
dhammaṃ deseti parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ desetīti.
     [31]   Evaṃ   vutte  nigrodho  paribbājako  bhagavantaṃ  etadavoca
accayo   maṃ   bhante  accagamā  yathābālaṃ  yathāmūḷhaṃ  yathāakusalaṃ  yvāhaṃ
bhagavantaṃ   evaṃ   avacāsiṃ   tassa  me  bhante  bhagavā  accayaṃ  accayato
paṭiggaṇhātu  āyatiṃ  saṃvarāyāti  .  taggha taṃ 1- nigrodha accayo accagamā
yathābālaṃ  yathāmūḷhaṃ  yathāakusalaṃ  yaṃ  2-  mantvaṃ  evaṃ  avacāsi  yato ca
kho   nigrodha   accayaṃ   accayato  disvā  yathādhammaṃ  paṭikarosi  taṃ  te
mayaṃ    paṭiggaṇhāma   vuḍḍhi   hesā   nigrodha   ariyassa   vinaye   yo
accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ saṃvaramāpajjati.
     {31.1}  Ahaṃ  pana  nigrodha  evaṃ  vadāmi etu viññū puriso asaṭho
amāyāvī   ujujātiko   ahamanusāsāmi   ahaṃ   dhammaṃ  desemi  yathānusiṭṭhaṃ
tathāpaṭipajjamāno     yassatthāya    kulaputtā    sammadeva    agārasmā
anagāriyaṃ   pabbajanti   tadanuttaraṃ  brahmacariyapariyosānaṃ  diṭṭhe  va  dhamme
sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   upasampajja   viharissati   satta  vassāni .
Tiṭṭhantu   nigrodha   satta   vassāni   .   etu   viññū  puriso  asaṭho
amāyāvī   ujujātiko   ahamanusāsāmi   ahaṃ   dhammaṃ  desemi  yathānusiṭṭhaṃ
tathāpaṭipajjamāno     yassatthāya    kulaputtā    sammadeva    agārasmā
@Footnote: 1 Po. Ma. tavaṃ .   2 Ma. yo..
Anagāriyaṃ    pabbajanti    tadanuttaraṃ    brahmacariyapariyosānaṃ   diṭṭhe   va
dhamme   sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja  viharissati  cha  vassāni .
Pañca  vassāni  .  cattāri  vassāni  .  tīṇi  vassāni. Dve vassāni.
Ekaṃ  vassaṃ  .  tiṭṭhatu  nigrodha  ekaṃ  vassaṃ . Etu viññū puriso asaṭho
amāyāvī   ujujātiko   ahamanusāsāmi   ahaṃ   dhammaṃ  desemi  yathānusiṭṭhaṃ
tathāpaṭipajjamāno     yassatthāya    kulaputtā    sammadeva    agārasmā
anagāriyaṃ   pabbajanti   tadanuttaraṃ  brahmacariyapariyosānaṃ  diṭṭhe  va  dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati satta māsāni.
     {31.2} Tiṭṭhantu nigrodha satta māsāni. Cha māsāni. Pañca māsāni.
Cattāri māsāni. Tīṇi māsāni. Dve māsāni. Ekaṃ māsaṃ. Aḍḍhamāsaṃ.
Tiṭṭhatu   nigrodha   aḍḍhamāso  .  etu  viññū  puriso  asaṭho  amāyāvī
ujujātiko  ahamanusāsāmi  ahaṃ  dhammaṃ  desemi yathānusiṭṭhaṃ tathāpaṭipajjamāno
yassatthāya    kulaputtā    sammadeva   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajanti
tadanuttaraṃ    brahmacariyapariyosānaṃ   diṭṭhe   va   dhamme   sayaṃ   abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharissati sattāhaṃ.
     {31.3}  Siyā  kho  pana  te  nigrodha evamassa antevāsikamyatā
samaṇo  gotamo evamāhāti. Na kho panetaṃ nigrodha evaṃ daṭṭhabbaṃ yo evaṃ
vo ācariyo soyeva vo ācariyo hotu. Siyā kho pana te nigrodha evamassa
uddesā  no  cāvetukāmo  samaṇo  gotamo evamāhāti. Na kho panetaṃ
Nigrodha  evaṃ  daṭṭhabbaṃ  yo  evaṃ  te  uddeso  soyeva te uddeso
hotu  .  siyā  kho  pana  te nigrodha evamassa ājīvā no cāvetukāmo
samaṇo  gotamo  evamāhāti  .  na  kho  panetaṃ  nigrodha  evaṃ daṭṭhabbaṃ
yo  ca  te ājīvo soyeva te ājīvo hotu. Siyā kho pana te nigrodha
evamassa   ye  te  dhammā  akusalā  akusalasaṅkhātā  sācariyakānaṃ  tesu
patiṭṭhāpetukāmo  samaṇo  gotamo  evamāhāti  .  na kho panetaṃ nigrodha
evaṃ   daṭṭhabbaṃ   akusalāyeva  te  dhammā  1-  hontu   akusalasaṅkhātā
sācariyakānaṃ.
     {31.4}  Siyā  kho pana te nigrodha evamassa ye te dhammā kusalā
kusalasaṅkhātā    sācariyakānaṃ   tehi   vivecetukāmo   samaṇo   gotamo
evamāhāti  .  na  kho  panetaṃ  nigrodha  evaṃ  daṭṭhabbaṃ  kusalāyeva te
dhammā  hontu  kusalasaṅkhātā  sācariyakānaṃ  .  iti  khohaṃ  nigrodha  neva
antevāsikamyatā   evaṃ   vadāmi   nāpi  uddesā  cāvetukāmo  evaṃ
vadāmi  nāpi  ājīvā  cāvetukāmo  evaṃ  vadāmi  napi  ye  te dhammā
akusalā     akusalasaṅkhātā    sācariyakānaṃ    tesu    patiṭṭhāpetukāmo
evaṃ   vadāmi   napi  ye  te  dhammā  kusalasaṅkhātā  sācariyakānaṃ  tehi
vivecetukāmo  evaṃ  vadāmi  .  santi  ca  kho  nigrodha  akusalā dhammā
appahīnā     saṅkilesikā     ponobbhavikā     sadarathā    dukkhavipākā
āyatiṃ    jātijarāmaraṇiyā    yesāhaṃ   pahānāya   dhammaṃ   desemi  .
Yathāpaṭipannānaṃ     vo   saṅkilesikā   dhammā   pahīyissanti   vodāniyā
dhammā    abhivaḍḍhissanti    paññāpāripūriṃ    vepullattañca    diṭṭhe   va
@Footnote: 1 Ma. Yu. akusalā ceva vo dhammā.
Dhamme   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   upasampajja  viharissathāti  .  evaṃ
vutte   te   paribbājakā   tuṇhībhūtā  maṅkubhūtā  pattakkhandhā  adhomukhā
pajjhāyantā appaṭibhāṇā nisīdiṃsu yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittā.
     [32]   Athakho  bhagavato  etadahosi  sabbepīme  moghapurisā  phuṭṭhā
mārena   pāpimatā  yatra  hi  nāma  ekassapi  na  evaṃ  bhavissati  handa
mayaṃ   aññāṇatthaṃpi   samaṇe   gotame   brahmacariyaṃ   carāma  kiṃ  karissati
sattāhoti   .   athakho  bhagavā  udumbarikāya  paribbājakārāme  sīhanādaṃ
naditvā   vehāsaṃ  abbhuggantvā  gijjhakūṭe  pabbate  paccuṭṭhāsi  1- .
Sandhāno gahapati tāvadeva rājagahaṃ pāvisīti.
                  Udumbarikasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
                   ----------------
@Footnote: 1 Ma. paccupaṭṭhāsi.
                       Cakkavattisuttaṃ
     [33]   Evamme   sutaṃ   .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  magadhesu  viharati
mātulāyaṃ  .  tatra  kho  bhagavā  bhikkhū  āmantesi  bhikkhavoti. Bhadanteti
te   bhikkhū   bhagavato   paccassosuṃ   .   bhagavā   etadavoca  attadīpā
bhikkhave    viharatha    attasaraṇā    anaññasaraṇā   dhammadīpā   dhammasaraṇā
anaññasaraṇā    .   kathañca   pana   bhikkhave   bhikkhu   attadīpo   viharati
attasaraṇo    anaññasaraṇo    dhammadīpo    dhammasaraṇo   anaññasaraṇo  .
Idha   bhikkhave   bhikkhu   kāye  kāyānupassī  viharati  ātāpī  sampajāno
satimā  vineyya  loke  abhijjhādomanassaṃ  .  vedanāsu  vedanānupassī .
Citte    cittānupassī    .   dhammesu   dhammānupassī   viharati   ātāpī
sampajāno   satimā   vineyya   loke   abhijjhādomanassaṃ  .  evaṃ  kho
bhikkhave   bhikkhu   attadīpo   viharati   attasaraṇo  anaññasaraṇo  dhammadīpo
dhammasaraṇo   anaññasaraṇo   .   gocare  bhikkhave  caratha  sake  pettike
visaye  .  gocare  bhikkhave  carataṃ  sake pettike visaye na lacchati māro
otāraṃ   na   lacchati   māro  ārammaṇaṃ  .  kusalānaṃ  bhikkhave  dhammānaṃ
samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhati.
     [34]  Bhūtapubbaṃ  bhikkhave  rājā  dalhanemi  nāma  ahosi  cakkavatti
dhammiko    dhammarājā    cāturanto    vijitāvī    janapadaṭṭhāvariyappatto
sattaratanasamannāgato   .   tassimāni   satta   ratanāni  ahesuṃ  seyyathīdaṃ
Cakkaratanaṃ    hatthiratanaṃ    assaratanaṃ    maṇiratanaṃ    itthīratanaṃ   gahapatiratanaṃ
pariṇāyakaratanameva   sattamaṃ   .   parosahassaṃ  kho  panassa  puttā  ahesuṃ
sūrā   vīraṅgarūpā   parasenappamaddanā  .  so  imaṃ  paṭhaviṃ  sāgarapariyantaṃ
adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhāvasi.
     {34.1}  Athakho  bhikkhave  rājā  dalhanemi  bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ
vassasatānaṃ     bahunnaṃ    vassasahassānaṃ    accayena    aññataraṃ    purisaṃ
āmantesi   yadā   tvaṃ   ambho   purisa   passeyyāsi  dibbaṃ  cakkaratanaṃ
osakkitaṃ  ṭhānā  cutaṃ  atha  me  āroceyyāsīti  .  evaṃ  devāti kho
bhikkhave   so  puriso  rañño  dalhanemissa  paccassosi  .  addasā  kho
bhikkhave   so   puriso   bahunnaṃ   vassānaṃ   bahunnaṃ   vassasatānaṃ  bahunnaṃ
vassasahassānaṃ    accayena   dibbaṃ   cakkaratanaṃ   osakkitaṃ   ṭhānā   cutaṃ
disvāna   1-   yena   rājā   dalhanemi   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā
rājānaṃ   dalhanemiṃ   etadavoca   yagghe   deva  jāneyyāsi  dibbante
cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutanti.
     {34.2}   Athakho   bhikkhave  rājā  dalhanemi  jeṭṭhaputtaṃ  kumāraṃ
āmantetvā   etadavoca   dibbaṃ   kira   me   tāta  kumāra  cakkaratanaṃ
osakkitaṃ  ṭhānā  cutaṃ  sutaṃ  kho  panetaṃ  2-  yassa  rañño  cakkavattissa
dibbaṃ   cakkaratanaṃ   osakkati   ṭhānā   cavati  nadāni  tena  raññā  ciraṃ
jīvitabbaṃ  hotīti  bhuttā  kho  pana  me  mānusakā  kāmā  samayodāni me
dibbe  3-  kāme  pariyesituṃ  ehi  tvaṃ  tāta  kumāra imaṃ samuddapariyantaṃ
paṭhaviṃ   paṭipajja   ahaṃ  pana  kesamassuṃ  ohāretvā  kāsāyāni  vatthāni
@Footnote: 1 Yu. disvā .  2 Ma. Yu. panametaṃ .  3 Yu. samayo dibbe.
Acchādetvā   agārasmā   anagāriyaṃ  pabbajissāmīti  .  athakho  bhikkhave
rājā  dalhanemi  jeṭṭhaputtaṃ  kumāraṃ  sādhukaṃ  rajje  samanusāsetvā  1-
kesamassuṃ   ohāretvā   kāsāyāni  vatthāni  acchādetvā  agārasmā
anagāriyaṃ   pabbaji   .  sattāhaṃ  pabbajite  kho  pana  bhikkhave  rājisimhi
dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi.
     [35]   Athakho   bhikkhave  aññataro  puriso  yena  rājā  khattiyo
muddhāvasitto    2-    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā   rājānaṃ   khattiyaṃ
muddhāvasittaṃ   etadavoca   yagghe   deva   jāneyyāsi  dibbaṃ  cakkaratanaṃ
antarahitanti   .  athakho  bhikkhave  rājā  khattiyo  muddhāvasitto  dibbe
cakkaratane      antarahite     anattamano     ahosi     anattamanatañca
paṭisaṃvedesi   .   so  yena  [3]-  rājisi  tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā
rājisiṃ    etadavoca    yagghe   deva   jāneyyāsi   dibbaṃ   cakkaratanaṃ
antarahitanti.
     {35.1}  Evaṃ  vutte  bhikkhave  rājisi rājānaṃ khattiyaṃ muddhāvasittaṃ
etadavoca  mā  kho  tvaṃ  tāta  dibbe  cakkaratane antarahite anattamano
ahosi   [4]-   anattamanatañca   paṭisaṃvedesi   na  hi  te  tāta  dibbaṃ
cakkaratanaṃ    pettikaṃ   dāyajjaṃ  iṅgha  tvaṃ  tāta  ariye  cakkavattivatte
vattāhi   ṭhānaṃ    kho   panetaṃ   vijjati  yante  ariye  cakkavattivatte
vattamāne   5-   tadahuposathe  paṇṇarase  sīsanhātassa  6-  uposathikassa
uparipāsādavaragatassa     dibbaṃ     cakkaratanaṃ    pātubhavissati    sahassāraṃ
sanemikaṃ   sanābhikaṃ   sabbākāraparipūranti   .   katamaṃ  panetaṃ  deva  ariyaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. samanusāsitvā .  2 Ma. sabbavāresu muddhābhisitto .  3 Yu. ca.
@4 Ma. mā .  5 Ma. Yu. vattamānassa .  6 Ma. sīsaṃ nhātassa. Yu. sīsaṃ nahātassa.
Cakkavattivattanti   .   tenahi   tvaṃ   tāta   dhammaṃyeva   nissāya  dhammaṃ
sakkaronto   dhammaṃ   garukaronto   dhammaṃ   mānento   dhammaṃ  pūjento
dhammaṃ   apacāyamāno   dhammaddhajo   dhammaketu   dhammādhipateyyo   dhammikaṃ
rakkhāvaraṇaguttiṃ     saṃvidahassu     antojanasmiṃ    balakāyasmiṃ    khattiyesu
anuyantesu   1-   brāhmaṇagahapatikesu   negamajānapadesu  samaṇabrāhmaṇesu
migapakkhīsu  mā  va  2-  te  tāta  vijite  adhammakāro  pavattittha ye ca
te   tāta  vijite  adhanā  [3]-  tesañca  dhanaṃ  anuppadajjeyyāsi  4-
ye   ca   te   tāta   vijite   samaṇabrāhmaṇā  madappamādā  paṭiviratā
khantisoracce   niviṭṭhā   ekamattānaṃ   damenti   ekamattānaṃ   samenti
ekamattānaṃ    parinibbāpenti    te    kālena   kālaṃ   upasaṅkamitvā
paripuccheyyāsi   paripañheyyāsi   5-  kiṃ  bhante  kusalaṃ  kiṃ  bhante  6-
akusalaṃ  kiṃ  sāvajjaṃ  kiṃ  anavajjaṃ  kiṃ  sevitabbaṃ  kiṃ  na  sevitabbaṃ  kiṃ me
kariyamānaṃ   7-   dīgharattaṃ   ahitāya   dukkhāya  assa  kiṃ  vā  pana  me
kariyamānaṃ   7-   dīgharattaṃ   hitāya   sukhāya   assāti  tesaṃ  sutvā  yaṃ
akusalaṃ   taṃ   abhinivajjeyyāsi   yaṃ   kusalaṃ   taṃ   samādāya  vatteyyāsi
idaṃ kho tāta taṃ ariyaṃ cakkavattivattanti.
     {35.2}  Evaṃ  devāti  kho  bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto
rājisissa   paṭissutvā   ariye   cakkavattivatte   vattati  8-  .  tassa
ariye     cakkavattivatte     vattamānassa     tadahuposathe    paṇṇarase
sīsanhātassa    uposathikassa    uparipāsādavaragatassa    dibbaṃ    cakkaratanaṃ
pāturahosi    sahassāraṃ    sanemikaṃ    sanābhikaṃ    sabbākāraparipūraṃ   .
@Footnote: 1 Yu. anuyuttesu .  2 Ma. Yu. ca .  3 Ma. Yu. assu .  4 Ma. dhanamanuppadeyyāsi.
@5 Ma. parigaṇheyyāsi. Yu. ayaṃ pāṭho na dissati .  6 Ma. Yu. ayaṃ na dissati.
@7 Ma. karīyamānaṃ. Yu. kayiramānaṃ .  8 Ma. Yu. vatti.
Disvā   1-   rañño   khattiyassa   muddhāvasittassa  etadahosi  sutaṃ  kho
pana    metaṃ   yassa   rañño   khattiyassa   muddhāvasittassa   tadahuposathe
paṇṇarase       sīsanhātassa      uposathikassa      uparipāsādavaragatassa
dibbaṃ     cakkaratanaṃ     pātubhavati     sahassāraṃ     sanemikaṃ    sanābhikaṃ
sabbākāraparipūraṃ    so   hoti   rājā   cakkavattīti   assaṃ   nu   kho
ahaṃ rājā cakkavattīti.
     [36]  Athakho  bhikkhave  rājā  khattiyo  muddhāvasitto uṭṭhāyāsanā
ekaṃsaṃ   uttarāsaṅgaṃ   karitvā   vāmena   hatthena   bhiṅgāraṃ  gahetvā
dakkhiṇena    hatthena   cakkaratanaṃ   abbhukkiri   pavattatu   bhavaṃ   cakkaratanaṃ
abhivijinātu bhavaṃ cakkaratananti.
     {36.1}  Athakho  taṃ  bhikkhave  cakkaratanaṃ  puratthimaṃ disaṃ pavatti 2-.
Anvadeva  rājā  cakkavatti  saddhiṃ  caturaṅginiyā  senāya . Yasmiṃ kho pana
bhikkhave   padese   cakkaratanaṃ   patiṭṭhāsi  tattha  rājā  cakkavatti  vāsaṃ
upagacchi   3-   saddhiṃ  caturaṅginiyā  senāya  .  ye  kho  pana  bhikkhave
puratthimāya   disāya   paṭirājāno  te  rājānaṃ  cakkavattiṃ  upasaṅkamitvā
evamāhaṃsu  ehi  kho  mahārāja  svāgataṃ  4- mahārāja sakante mahārāja
anusāsa   mahārājāti   .   rājā   cakkavatti   evamāha   pāṇo  na
hantabbo   adinnaṃ   nādātabbaṃ   kāmesu   micchā   na  caritabbā  musā
na    bhāsitabbā    majjaṃ   na   pātabbaṃ   yathābhuttañca   bhuñjathāti  .
@Footnote: 1 Ma. disvāna .  2 pavattatītipi pāṭho .  3 upagañchīti vā pāṭho .  4 Ma. svāgataṃ
@te. Yu. sāgataṃ.
Ye   kho   pana   bhikkhave  puratthimāya  disāya  paṭirājāno  te  rañño
cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
     {36.2} Athakho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogahetvā 1-
paccuttaritvā   dakkhiṇaṃ  samuddaṃ  ajjhogahetvā  paccuttaritvā  pacchimaṃ  2-
disaṃ  pavatti  .  anvadeva  rājā  cakkavatti  saddhiṃ caturaṅginiyā senāya.
Yasmiṃ  kho  pana  bhikkhave  padese  [3]-  cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi tattha rājā
cakkavatti  vāsaṃ  upagacchi  saddhiṃ  caturaṅginiyā  senāya  .  ye  kho  pana
bhikkhave    pacchimāya   disāya   paṭirājāno   te   rājānaṃ   cakkavattiṃ
upasaṅkamitvā   evamāhaṃsu   ehi   kho   mahārāja   svāgataṃ  mahārāja
sakante    mahārāja    anusāsa   mahārājāti   .   rājā   cakkavatti
evamāha   pāṇo   na   hantabbo   adinnaṃ  nādātabbaṃ  kāmesu  micchā
na   caritabbā   musā   na   bhāsitabbā  majjaṃ  na  pātabbaṃ  yathābhuttañca
bhuñjathāti  .  ye  kho  pana  bhikkhave  pacchimāya  disāya  paṭirājāno te
rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
     {36.3}  Athakho  taṃ  bhikkhave cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogahetvā
paccuttaritvā  uttaraṃ  disaṃ  pavatti  .  anvadeva  rājā  cakkavatti  saddhiṃ
caturaṅginiyā  senāya  .  yasmiṃ  kho  pana bhikkhave padese [3]- cakkaratanaṃ
patiṭṭhāsi   tattha   rājā   cakkavatti  vāsaṃ  upagacchi  saddhiṃ  caturaṅginiyā
senāya  .  ye  kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ
cakkavattiṃ   upasaṅkamitvā   evamāhaṃsu   ehi   kho   mahārāja  svāgataṃ
@Footnote: 1 Ma. ajjhogāhetvā .  2 Ma. Yu. samuddaṃ ... pacchimanti ime pāṭhā natthi.
@3 Ma. dibbaṃ.
Mahārāja    sakante    mahārāja   anusāsa   mahārājāti   .   rājā
cakkavatti    evamāha    pāṇo    na   hantabbo   adinnaṃ   nādātabbaṃ
kāmesu   micchā  na  caritabbā  musā  na  bhāsitabbā  majjaṃ  na  pātabbaṃ
yathābhuttañca    bhuñjathāti    .   ye   kho   pana   bhikkhave   uttarāya
disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
     {36.4}   Athakho   taṃ   bhikkhave   cakkaratanaṃ  samuddapariyantaṃ  paṭhaviṃ
abhivijinitvā   tameva   rājadhāniṃ  paccuggantvā  1-  rañño  cakkavattissa
antepuradvāre   atthakaraṇapamukhe   akkhāhataṃ   maññe   aṭṭhāsi   rañño
cakkavattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.
     [37]   Dutiyopi   kho   bhikkhave   rājā   cakkavatti  .  tatiyopi
kho   bhikkhave   rājā   cakkavatti   .  catutthopi  kho  bhikkhave  rājā
cakkavatti  .  pañcamopi  kho  bhikkhave  rājā  cakkavatti  .  chaṭṭhopi kho
bhikkhave  rājā  cakkavatti  .  sattamopi  kho  bhikkhave  rājā  cakkavatti
bahunnaṃ   vassānaṃ   bahunnaṃ   vassasatānaṃ   bahunnaṃ  vassasahassānaṃ  accayena
aññataraṃ  purisaṃ  āmantesi  yadā  kho  2-  tvaṃ  ambho purisa passeyyāsi
dibbaṃ   cakkaratanaṃ   osakkitaṃ  ṭhānā  cutaṃ  atha  me  āroceyyāsīti .
Evaṃ    devāti   kho   bhikkhave   so   puriso   rañño   cakkavattissa
paccassosi   .   addasā   kho   bhikkhave  so  puriso  bahunnaṃ  vassānaṃ
bahunnaṃ   vassasatānaṃ   bahunnaṃ   vassasahassānaṃ   accayena  dibbaṃ  cakkaratanaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. paccāgantvā .  2 Ma. khosaddo na dissati.
Osakkitaṃ  ṭhānā  cutaṃ  disvā  1-  yena  rājā  cakkavatti  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   rājānaṃ  cakkavattiṃ  etadavoca  yagghe  deva  jāneyyāsi
dibbante cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutanti.
     {37.1}   Athakho   bhikkhave  rājā  cakkavatti  jeṭṭhaputtaṃ  kumāraṃ
āmantetvā   2-  etadavoca  dibbaṃ  kira  me  tāta  kumāra  cakkaratanaṃ
osakkitaṃ   ṭhānā  cutaṃ  sukhaṃ  kho  pana  metaṃ  yassa  rañño  cakkavattissa
dibbaṃ   cakkaratanaṃ   osakkati   ṭhānā   cavati  nadāni  tena  raññā  ciraṃ
jīvitabbaṃ   hotīti   bhuttā   pana  me  mānusakā  kāmā  samayodāni  me
dibbe  3-  kāme  pariyesituṃ  ehi  tvaṃ  tāta  kumāra imaṃ samuddapariyantaṃ
paṭhaviṃ    paṭipajja    ahaṃ    pana   kesamassuṃ   ohāretvā   kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmīti.
     {37.2}   Athakho   bhikkhave  rājā  cakkavatti  jeṭṭhaputtaṃ  kumāraṃ
sādhukaṃ   rajje   samanusāsetvā   kesamassuṃ   ohāretvā   kāsāyāni
vatthāni   acchādetvā   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbaji   .   sattāhaṃ
pabbajite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi.
     [38]   Athakho  bhikkhave  aññataro  puriso  .pe.  antarahitanti .
Athakho   bhikkhave   rājā   khattiyo   muddhāvasitto   dibbe  cakkaratane
antarahite    anattamano    ahosi    anattamanatañca   paṭisaṃvedesi   no
ca   kho   rājisiṃ   upasaṅkamitvā   ariyaṃ   cakkavattivattaṃ  pucchi  .  so
samateneva   sudaṃ   janapadaṃ   pasāsati   tassa   samatena  janapadaṃ  pasāsato
@Footnote: 1 Ma. disvāna .  2 Ma. Yu. āmantāpetvā .  3 Yu. samayo dibbe.
Na   pubbenāparaṃ   janapadā  paccanti  yathā  taṃ  pubbakānaṃ  rājūnaṃ  ariye
cakkavattivatte vattamānānaṃ.
     {38.1}   Athakho   bhikkhave   amaccā  pārisajjā  gaṇakamahāmattā
anīkaṭṭhā   dovārikā   mantassājīvino   sannipatitvā   rājānaṃ   khattiyaṃ
muddhāvasittaṃ  [1]-  etadavocuṃ  na  kho  te deva samatena sudaṃ 2- janapadaṃ
pasāsato   pubbenāparaṃ   janapadā   paccanti  yathā  taṃ  pubbakānaṃ  rājūnaṃ
ariye   cakkavattivatte   vattamānānaṃ  saṃvijjanti  kho  te  deva  vijite
amaccā     pārisajjā     gaṇakamahāmattā     anīkaṭṭhā     dovārikā
mantassājīvino   mayañceva   aññe   ca   ye  mayaṃ  ariyaṃ  cakkavattivattaṃ
dhārema  iṅgha  tvaṃ  deva  amhe  ariyaṃ  cakkavattivattaṃ  puccha  tassa  te
mayaṃ ariyaṃ cakkavattivattaṃ puṭṭhā byākarissāmāti.
     [39]   Athakho   bhikkhave   rājā  khattiyo  muddhāvasitto  amacce
pārisajje    gaṇakamahāmatte    anīkaṭṭhe    dovārike   mantassājīvino
sannipātetvā   ariyaṃ   cakkavattivattaṃ   pucchi   .   tassa   te   ariyaṃ
cakkavattivattaṃ   puṭṭhā   byākariṃsu   .   tesaṃ   sutvā   dhammikañhi  kho
rakkhāvaraṇaguttiṃ   saṃvidahi   no   ca   kho   adhanānaṃ   dhanamanuppadāsi  .
Adhanānaṃ  dhane  nānuppadiyamāne  3-  dāḷiddiyaṃ  4-  vepullaṃ  agamāsi.
Dāḷiddiye    vepullaṃ    gate    aññataro    puriso   paresaṃ   adinnaṃ
theyyasaṅkhātaṃ    ādiyi    .    tamenaṃ   aggahesuṃ   gahetvā   rañño
khattiyassa    muddhāvasittassa    dassesuṃ    ayaṃ   deva   puriso   paresaṃ
adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ  ādiyīti  .  evaṃ  vutte  bhikkhave  rājā khattiyo
@Footnote: 1 Yu. upasaṅkamitvā .  2 Yu. ayaṃ na dissati .  3 Ma. Yu. ananuppādiyamāne.
@4 Yu. sabbavāresu daliddiyaṃ.
Muddhāvasitto  taṃ  purisaṃ  etadavoca  saccaṃ  kira  tvaṃ  ambho  purisa paresaṃ
adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ  ādiyasīti  1-  .  saccaṃ devāti. Kiṃkāraṇāti. Na
hi   deva   jīvāmīti  .  athakho  bhikkhave  rājā  khattiyo  muddhāvasitto
tassa   purisassa   dhanamanuppadāsi   iminā   tvaṃ   ambho   purisa   dhanena
attanā   ca   jīvāhi   mātāpitaro   ca  posehi  puttadārañca  posehi
kammante  [2]-  payojehi  samaṇesu  brāhmaṇesu  3-  uddhaggikaṃ  dakkhiṇaṃ
patiṭṭhapehi  sovaggikaṃ  sukhavipākaṃ  saggasaṃvattanikanti  .  evaṃ  devāti  kho
bhikkhave so puriso rañño khattiyassa muddhāvasittassa paccassosi.
     {39.1}  Aññataropi  kho bhikkhave puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ
ādiyi  .  tamenaṃ  aggahesuṃ  gahetvā  rañño  khattiyassa  muddhāvasittassa
dassesuṃ  ayaṃ  deva  puriso  paresaṃ  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ ādiyīti. Evaṃ
vutte  bhikkhave  rājā  khattiyo  muddhāvasitto  taṃ  4-  purisaṃ etadavoca
saccaṃ  kira  tvaṃ  ambho  purisa  paresaṃ  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ  ādiyasīti.
Saccaṃ devāti. Kiṃkāraṇāti. Na hi deva jīvāmīti.
     {39.2}  Athakho  bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto tassa purisassa
dhanamanuppadāsi  iminā  tvaṃ  ambho  purisa  dhanena  attanā  ca  jīvāhi 5-
mātāpitaro   ca   posehi   puttadārañca   posehi   kammante   [2]-
payojehi   samaṇesu   brāhmaṇesu   3-   uddhaggikaṃ   dakkhiṇaṃ  patiṭṭhapehi
sovaggikaṃ    sukhavipākaṃ    saggasaṃvattanikanti    .   evaṃ   devāti   kho
bhikkhave    so    6-    puriso    rañño   khattiyassa   muddhāvasittassa
@Footnote: 1 Ma. Yu. ādiyīti .  2 Ma. Yu. ca .  3 Ma. samaṇabrāhmaṇesu .  4 Yu. ayaṃ
@na dissati .  5 Yu. upajīvāhi .  6 Yu. kho so bhikkhave.
Paccassosi  .  assosuṃ  kho  bhikkhave  manussā  ye kira bho paresaṃ adinnaṃ
theyyasaṅkhātaṃ   ādiyanti   tesaṃ   rājā  anuppadetīti  1-  .  sutvāna
tesaṃ    etadahosi    yannūna    mayaṃpi   paresaṃ   adinnaṃ   theyyasaṅkhātaṃ
ādiyeyyāmāti.
     [40]  Athakho  bhikkhave  aññataro  puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ
ādiyi  .  tamenaṃ  aggahesuṃ  gahetvā  rañño  khattiyassa  muddhāvasittassa
dassesuṃ   ayaṃ   deva  puriso  paresaṃ  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ  ādiyīti .
Evaṃ  vutte  bhikkhave  rājā  khattiyo  muddhāvasitto  taṃ purisaṃ etadavoca
saccaṃ  kira  tvaṃ  ambho  purisa  paresaṃ  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ  ādiyasīti.
Saccaṃ  devāti  .  kiṃkāraṇāti  .  na  hi  deva jīvāmīti. Athakho bhikkhave
rañño   khattiyassa  muddhāvasittassa  etadahosi  sace  kho  ahaṃ  yo  yo
paresaṃ  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ  ādiyissati  tassa  tassa dhanamanuppadassāmi 2-
evamidaṃ    adinnādānaṃ   pavaḍḍhissati   yannūnāhaṃ   imaṃ   purisaṃ   sunisedhaṃ
nisedheyyaṃ mūlaghacchaṃ kareyyaṃ sīsamassa chindeyyanti.
     {40.1}   Athakho  bhikkhave  rājā  khattiyo  muddhāvasitto  purise
āṇāpesi   tenahi   bhaṇe   imaṃ   purisaṃ   daḷhāya  rajjuyā  pacchābāhuṃ
gāḷhabandhanaṃ    bandhitvā    khuramuṇḍaṃ    karitvā    kharassarena   paṇavena
rathiyāya     rathiyaṃ     3-     siṅghāṭakena     siṅghāṭakaṃ    parinetvā
dakkhiṇena    dvārena    nikkhamitvā    dakkhiṇato    nagarassa    sunisedhaṃ
nisedhetha     mūlaghacchaṃ    karotha    sīsamassa    chindathāti    .    evaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. dhanamanuppadesīti .  2 Yu. dhanamanuppadāmi .  3 Ma. rathikāya rathikaṃ.
Devāti   kho   bhikkhave   te  purisā  rañño  khattiyassa  muddhāvasittassa
paṭissutvā    taṃ   purisaṃ   daḷhāya   rajjuyā   pacchābāhuṃ   gāḷhabandhanaṃ
bandhitvā    khuramuṇḍaṃ   karitvā   kharassarena   paṇavena   rathiyāya   rathiyaṃ
siṅghāṭakena   siṅghāṭakaṃ   parinetvā   dakkhiṇena   dvārena   nikkhamitvā
dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhesuṃ mūlaghacchaṃ akaṃsu sīsamassa chindiṃsu.
     [41]   Assosuṃ   kho   bhikkhave   manussā  ye  kira  bho  paresaṃ
adinnaṃ    theyyasaṅkhātaṃ   ādiyanti   te   rājā   sunisedhaṃ   nisedheti
mūlaghacchaṃ   karoti   sīsāni  tesaṃ  chindatīti  .  sutvāna  tesaṃ  etadahosi
yannūna   mayaṃpi   tiṇhāni  satthāni  kārāpeyyāma  1-  tiṇhāni  satthāni
kārāpetvā   yesaṃ   adinnaṃ   theyyasaṅkhātaṃ  ādiyissāma  te  sunisedhaṃ
nisedhessāma   mulaghacchaṃ   karissāma   sīsāni   nesaṃ   chindissāmāti  .
Te   tiṇhāni   satthāni   kārāpesuṃ   tiṇhāni   satthāni  kārāpetvā
gāmaghātaṃpi   upakkamiṃsu   kātuṃ   nigamaghātaṃpi   upakkamiṃsu  kātuṃ  nagaraghātaṃpi
upakkamiṃsu   kātuṃ   panthadūhaṇampi   upakkamiṃsu   kātuṃ   .  yesaṃ  te  2-
adinnaṃ   theyyasaṅkhātaṃ   ādiyanti   te   sunisedhaṃ   nisedhenti  mūlaghacchaṃ
karonti sīsāni nesaṃ chindanti.
     [42]   Iti   kho   bhikkhave  adhanānaṃ  dhane  nānuppadiyamāne  3-
dāḷiddiyaṃ   vepullamagamāsi   dāḷiddiye  vepullaṃ  gate  4-  adinnādānaṃ
vepullamagamāsi   adinnādāne   vepullaṃ   gate   satthaṃ   vepullamagamāsi
@Footnote: 1 Ma. kārāpessāma .  2 Yu. te yesaṃ .  3 Ma. Yu. ananuppadīyamāne.
@4 Yu. sabbavāresu vepullagate.
Satthe   vepullaṃ   gate   pāṇātipāto   vepullamagamāsi   pāṇātipāte
vepullaṃ   gate   musāvādo   vepullamagamāsi  musāvāde  vepullaṃ  gate
tesaṃ   sattānaṃ   āyupi   parihāyi   vaṇṇopi   parihāyi  tesaṃ  āyunāpi
parihāyamānānaṃ   vaṇṇenapi   parihāyamānānaṃ   asītivassasahassāyukānaṃ   *-
manussānaṃ    cattārīsavassasahassāyukā    puttā   ahesuṃ   cattārīsavassa-
sahassāyukesu   bhikkhave   manussesu   aññataro   puriso  paresaṃ  adinnaṃ
theyyasaṅkhātaṃ   ādiyi  .  tamenaṃ  aggahesuṃ  gahetvā  rañño  khattiyassa
muddhāvasittassa  dassesuṃ  ayaṃ  deva  puriso  paresaṃ  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ
ādiyīti  .  evaṃ  vutte  bhikkhave  rājā  khattiyo muddhāvasitto taṃ purisaṃ
etadavoca   saccaṃ  kira  tvaṃ  ambho  purisa  paresaṃ  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ
ādiyasīti. Na hi devāti sampajānamusā 1- bhāsi.
     [43]    Iti   kho   bhikkhave   adhanānaṃ   dhane   nānuppadiyamāne
dāḷiddiyaṃ    vepullamagamāsi   dāḷiddiye   vepullaṃ   gate   adinnādānaṃ
vepullamagamāsi   adinnādāne   vepullaṃ   gate   satthaṃ   vepullamagamāsi
satthe   vepullaṃ   gate   pāṇātipāto   vepullamagamāsi   pāṇātipāte
vepullaṃ   gate   musāvādo   vepullamagamāsi  musāvāde  vepullaṃ  gate
tesaṃ   sattānaṃ  āyupi  parihāyi  vaṇṇopi  parihāyi  tesaṃ  2-  āyunāpi
parihāyamānānaṃ    vaṇṇenapi    parihāyamānānaṃ   cattārīsavassasahassāyukānaṃ
manussānaṃ   vīsativassasahassāyukā   puttā   ahesuṃ   vīsativassasahassāyukesu
@Footnote: 1 Yu. avaca sampajānamusā .  2 Yu. ayaṃ na dissati.
@* mīkār—kṛ´์ khagœ asītivassasahasusāyukānaṃ peḌna asītivassasahassāyukānaṃ
Bhikkhave   manussesu   aññataro   puriso   paresaṃ   adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ
ādiyi   .   tamenaṃ  aññataro  puriso  rañño  khattiyassa  muddhāvasittassa
ārocesi   itthannāmo   deva   puriso   paresaṃ  adinnaṃ  theyyasaṅkhātaṃ
ādiyatīti pesuññamakāsi.
     [44]    Iti   kho   bhikkhave   adhanānaṃ   dhane   nānuppadiyamāne
dāḷiddiyaṃ    vepullamagamāsi    dāḷiddiye    vepullaṃ    gate    .pe.
Pisuṇā   vācā   vepullamagamāsi   pisuṇāya   vācāya   vepullaṃ   gatāya
tesaṃ   sattānaṃ   āyupi   parihāyi   vaṇṇopi   parihāyi  tesaṃ  āyunāpi
parihāyamānānaṃ     vaṇṇenapi     parihāyamānānaṃ    vīsativassasahassāyukānaṃ
manussānaṃ    dasavassasahassāyukā    puttā   ahesuṃ   dasavassasahassāyukesu
bhikkhave  manussesu  ekidaṃ  sattā  vaṇṇavantā  1-  honti  ekidaṃ sattā
dubbaṇṇā    tattha    ye   te   sattā   dubbaṇṇā   te   vaṇṇavante
satte abhijjhāyantā paresaṃ dāresu cārittaṃ āpajjiṃsu.
     [45]    Iti   kho   bhikkhave   adhanānaṃ   dhane   nānuppadiyamāne
dāḷiddiyaṃ    vepullamagamāsi   dāḷiddiye   vepullaṃ   gate   adinnādānaṃ
vepullamagamāsi   adinnādāne   vepullaṃ  gate  .  saṅkhittaṃ  .  kāmesu
micchācāro    vepullamagamāsi   kāmesu   micchācāre   vepullaṃ   gate
tesaṃ   sattānaṃ   āyupi   parihāyi   vaṇṇopi   parihāyi  tesaṃ  āyunāpi
parihāyamānānaṃ     vaṇṇenapi     parihāyamānānaṃ     dasavassasahassāyukānaṃ
manussānaṃ   pañcavassasahassāyukā   puttā   ahesuṃ   pañcavassasahassāyukesu
@Footnote: 1 Ma. Yu. vaṇṇavanto.
Bhikkhave   manussesu   dve   dhammā  vepullamagamiṃsu  1-  pharusā  ca  2-
vācā   samphappalāpo   ca   dvīsu   dhammesu   vepullaṃ   gatesu   tesaṃ
sattānaṃ    āyupi    parihāyi    vaṇṇopi    parihāyi   tesaṃ   āyunāpi
parihāyamānānaṃ     vaṇṇenapi     parihāyamānānaṃ    pañcavassasahassāyukānaṃ
manussānaṃ     appekacce     aḍḍhateyyavassasahassāyukā     appekacce
dvevassasahassāyukā     puttā     ahesuṃ    aḍḍhateyyavassasahassāyukesu
bhikkhave   manussesu   abhijjhābyāpādā  vepullamagamiṃsu  abhijjhābyāpādesu
vepullaṃ   gatesu  3-  tesaṃ  sattānaṃ  āyupi  parihāyi  vaṇṇopi  parihāyi
tesaṃ   āyunāpi   parihāyamānānaṃ  vaṇṇenapi  parihāyamānānaṃ  aḍḍhateyya-
vassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vassasahassāyukā puttā ahesuṃ
     {45.1}    vassasahassāyukesu    bhikkhave   manussesu   micchādiṭṭhi
vepullamagamāsi   micchādiṭṭhiyā   vepullaṃ   gatāya  tesaṃ  sattānaṃ  āyupi
parihāyi   vaṇṇopi   parihāyi   tesaṃ  āyunāpi  parihāyamānānaṃ  vaṇṇenapi
parihāyamānānaṃ     vassasahassāyukānaṃ     manussānaṃ     pañcavassasatāyukā
puttā   ahesuṃ   pañcavassasatāyukesu   bhikkhave   manussesu  tayo  dhammā
vepullamagamaṃsu    adhammarāgo   visamalobho   micchādhammo   tīsu   dhammesu
vepullaṃ   gatesu   tesaṃ   sattānaṃ   āyupi   parihāyi  vaṇṇopi  parihāyi
tesaṃ     āyunāpi     parihāyamānānaṃ     vaṇṇenapi     parihāyamānānaṃ
pañcavassasatāyukānaṃ    manussānaṃ    appekacce    aḍḍhateyyavassasatāyukā
appekacce   dvevassasatāyukā   puttā  ahesuṃ  aḍḍhateyyavassasatāyukesu
@Footnote: 1 Ma. Yu. vepullamagamaṃsu .  2 Yu. casaddo na dissati .  3 Yu. abhijjhāvyāpādo
@vepullamagamāsi abhijjhāvyāpāde vepullagate.
Bhikkhave    manussesu    ime    dhammā    vepullamagamaṃsu   amatteyyatā
apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā nakulejeṭṭhāpacāyitā 1-.
     {45.2}  Iti  kho  bhikkhave adhanānaṃ dhane nānuppadiyamāne dāḷiddiyaṃ
vepullamagamāsi   dāḷiddiye   vepullaṃ  gate  adinnādānaṃ  vepullamagamāsi
adinnādāne   vepullaṃ   gate   satthaṃ   vepullamagamāsi  satthe  vepullaṃ
gate    pāṇātipāto   vepullamagamāsi   pāṇātipāte   vepullaṃ   gate
musāvādo   vepullamagamāsi   musāvāde   vepullaṃ  gate  pisuṇā  vācā
vepullamagamāsi   pisuṇāya  vācāya  vepullaṃ  gatāya  kāmesu  micchācāro
vepullamagamāsi   kāmesu   micchācāre   vepullaṃ   gate   dve  dhammā
vepullamagamaṃsu   pharusā   ca   vācā   samphappalāpo   ca  dvīsu  dhammesu
vepullaṃ   gatesu   abhijjhābyāpādā   vepullamagamaṃsu   abhijjhābyāpādesu
vepullaṃ     gatesu     micchādiṭṭhi     vepullamagamāsi     micchādiṭṭhiyā
vepullaṃ   gatāya   tayo   dhammā  vepullamagamaṃsu  adhammarāgo  visamalobho
micchādhammo   tīsu  dhammesu  vepullaṃ  gatesu  ime  dhammā  vepullamagamaṃsu
amatteyyatā       apetteyyatā      asāmaññatā      abrahmaññatā
nakulejeṭṭhāpacāyitā   imesu   dhammesu  vepullaṃ  gatesu  tesaṃ  sattānaṃ
āyupi   parihāyi   vaṇṇopi   parihāyi   tesaṃ   āyunāpi  parihāyamānānaṃ
vaṇṇenapi      parihāyamānānaṃ     aḍḍhateyyavassasatāyukānaṃ     manussānaṃ
vassasatāyukā puttā ahesuṃ.
@Footnote: 1 nakulejeṭṭhāpacāyikāti vā pāṭho.
     [46]   Bhavissati   bhikkhave   so   samayo   yaṃ   imesaṃ  manussānaṃ
dasavassāyukā   puttā   bhavissanti   dasavassāyukesu   bhikkhave   manussesu
pañcavassikā   kumārikā   alaṃpateyyā   1-   bhavissanti   dasavassāyukesu
bhikkhave   manussesu   imāni   rasāni   antaradhāyissanti  seyyathīdaṃ  sappi
navanītaṃ   telaṃ   madhu   phāṇitaṃ   loṇaṃ  dasavassāyukesu  bhikkhave  manussesu
kudrusako   2-   aggabhojanaṃ  3-  bhavissati  seyyathāpi  bhikkhave  etarahi
sālimaṃsodano aggabhojanaṃ
     {46.1}  evameva  kho  bhikkhave dasavassāyukesu manussesu kudrusako
aggabhojanaṃ  bhavissati  dasavassāyukesu  bhikkhave  manussesu  dasa kusalakammapathā
sabbena  sabbaṃ  antaradhāyissanti  dasa  akusalakammapathā ativiya dippissanti 4-
dasavassāyukesu  bhikkhave  manussesu  kusalantipi  na bhavissati kuto pana kusalassa
kārako  dasavassāyukesu  bhikkhave  manussesu  ye te bhavissanti amatteyyā
apetteyyā  asāmaññā  abrahmaññā  nakulejeṭṭhāpacāyino te pūjā 5-
ca bhavissanti pāsaṃsā ca seyyathāpi bhikkhave etarahi matteyyā 6- petteyyā
sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino te 7- pūjā ca pāsaṃsā ca
     {46.2}   evameva   kho   bhikkhave   dasavassāyukesu   manussesu
ye    te    bhavissanti    amatteyyā    apetteyyā    asāmaññā
abrahmaññā    nakulejeṭṭhāpacāyino    te    pūjā    ca   bhavissanti
pāsaṃsā    ca    dasavassāyukesu    bhikkhave   manussesu   na   bhavissati
@Footnote: 1 Yu. alamapateyyā .   2 Ma. kudrūsako .  3 Ma. Yu. aggaṃ bhojanānaṃ.
@4 Ma. atibyādippissanti .  5 Ma. Yu. pujjā .  6 Yu. metteyyā .  7 Ma. ayaṃ
@na dissati.
Mātāti   vā   mātucchāti   vā   pitāti   vā   pitucchāti   vā  1-
mātulānīti   vā   ācariyabhariyāti   vā   garūnaṃ   dārāti  vā  sambhedaṃ
loko   gamissati   yathā   ajeḷakā   kukkuṭā   sūkarā  soṇā  sigālā
dasavassāyukesu    bhikkhave    manussesu    tesaṃ   sattānaṃ   aññamaññamhi
tibbo     āghāto    paccupaṭṭhito    bhavissati    tibbo    byāpādo
tibbo    manopadoso    tibbaṃ    vadhakacittaṃ    mātupi    puttamhi   .
Puttassapi  mātari  .  pitupi  puttamhi  .  puttassapi  pitari  .  bhātupi 2-
bhaginiyā   .   bhaginiyā   bhātari  tibbo  āghāto  paccupaṭṭhito  bhavissati
tibbo   byāpādo   tibbo   manopadoso   tibbaṃ  vadhakacittaṃ  seyyathāpi
bhikkhave    māgavikassa   migaṃ   disvā   tibbo   āghāto   paccupaṭṭhito
hoti tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ
     {46.3} evameva kho bhikkhave dasavassāyukesu manussesu tesaṃ sattānaṃ
aññamaññamhi    tibbo    āghāto    paccupaṭṭhito    bhavissati    tibbo
byāpādo     tibbo     manopadoso     tibbaṃ    vadhakacittaṃ    mātupi
puttamhi   .   puttassapi   mātari   .   pitupi   puttamhi   .  puttassapi
pitari   .  bhātupi  2-  bhaginiyā  .  bhaginiyāpi  bhātari  tibbo  āghāto
paccupaṭṭhito    bhavissati    tibbo    byāpādo    tibbo   manopadoso
tibbaṃ vadhakacittaṃ.
     [47]   Dasavassāyukesu  bhikkhave  manussesu  sattāhaṃ  satthantarakappo
bhavissati    te    aññamaññaṃ    3-    migasaññaṃ    paṭilabhissanti    tesaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. pitāti vā pitucchāti vāti na dissati .  2 Yu. bhātupi bhātari.
@3 Ma. aññamaññasmi.
Tiṇhāni    satthāni   hatthesu   pātubhavissanti   te   tiṇhena   satthena
esa migoti 1- aññamaññaṃ jīvitā voropissanti.
     {47.1}  Athakho  tesaṃ  bhikkhave  sattānaṃ  ekaccānaṃ evaṃ bhavissati
mā   ca   mayaṃ  kañci  2-  mā  ca  amhe  koci  yannūna  mayaṃ  tiṇagahaṇaṃ
vā   vanagahaṇaṃ   vā   rukkhagahaṇaṃ   vā   nadīviduggaṃ  vā  pabbatavisamaṃ  vā
pavisitvā   vanamūlaphalāhārā   yāpeyyāmāti  .  te  tiṇagahaṇaṃ  vā  3-
vanagahaṇaṃ  vā  rukkhagahaṇaṃ  vā  3-  nadīviduggaṃ  vā  3- pabbatavisamaṃ vā 3-
pavisitvā   sattāhaṃ   vanamūlaphalāhārā   yāpessanti  4-  .  te  tassa
sattāhassa    accayena   tiṇagahaṇā   vanagahaṇā   rukkhagahaṇā   nadīviduggā
pabbatavisamā      nikkhamitvā      aññamaññaṃ     āliṅgitvā     sabhāsu
gāyissanti   samassāsissanti   diṭṭhā   bho   sattā   jīvasi  tvaṃ  diṭṭhā
bho sattā jīvasīti.
     {47.2}  Athakho  tesaṃ  bhikkhave  sattānaṃ  evaṃ  bhavissati  mayaṃ kho
akusalānaṃ   dhammānaṃ   samādānahetu   evarūpaṃ   5-   āyataṃ   ñātikkhayaṃ
pattā   yannūna   mayaṃ   kusalaṃ   kareyyāma  kiṃ  kusalaṃ  kareyyāma  yannūna
mayaṃ    pāṇātipātā    virameyyāma    idaṃ    kusalaṃ   dhammaṃ   samādāya
vatteyyāmāti   .   te   pāṇātipātā   viramissanti  idaṃ  kusalaṃ  dhammaṃ
samādāya   vattissanti   te   kusalānaṃ  dhammānaṃ  samādānahetu  āyunāpi
vaḍḍhissanti    vaṇṇenapi    vaḍḍhissanti    tesaṃ   āyunāpi   vaḍḍhamānānaṃ
vaṇṇenapi    vaḍḍhamānānaṃ    dasavassāyukānaṃ    manussānaṃ   vīsativassāyukā
puttā bhavissanti.
     {47.3}  Athakho tesaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ bhavissati mayaṃ kho kusalānaṃ
@Footnote: 1 Yu. āmeṇḍitaṃ .  2 Ma. kiñci .  3 Yu. vāsaddo na dissati.
@4 Yu. yāpeyyanti .  5 Yu. ayaṃ na dissati.
Dhammānaṃ    samādānahetu    āyunāpi    vaḍḍhāma    vaṇṇenapi   vaḍḍhāma
yannūna  mayaṃ  bhiyyoso  mattāya  kusalaṃ  kareyyāma  kiṃ kusalaṃ kareyyāma 1-
yannūna    mayaṃ    adinnādānā    virameyyāma    kāmesu   micchācārā
virameyyāma   musāvādā   virameyyāma   pisuṇāya   vācāya  virameyyāma
pharusāya    vācāya   virameyyāma   samphappalāpā   virameyyāma   abhijjhaṃ
pajaheyyāma  byāpādaṃ  pajaheyyāma  micchādiṭṭhiṃ  pajaheyyāma  tayo dhamme
pajaheyyāma   adhammarāgaṃ   visamalobhaṃ  micchādhammaṃ  yannūna  mayaṃ  matteyyā
assāma   petteyyā   sāmaññā   brahmaññā   kule   jeṭṭhāpacāyino
idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmāti.
     {47.4}   Te   matteyyā   bhavissanti   petteyyā   sāmaññā
brahmaññā    kule    jeṭṭhāpacāyino   idaṃ   kusalaṃ   dhammaṃ   samādāya
vattissanti   tesaṃ   2-   kusalānaṃ   dhammānaṃ   samādānahetu   āyunāpi
vaḍḍhissanti    vaṇṇenapi    vaḍḍhissanti    tesaṃ   āyunāpi   vaḍḍhamānānaṃ
vaṇṇenapi        vaḍḍhamānānaṃ        vīsativassāyukānaṃ        manussānaṃ
cattāḷīsavassāyukā     puttā    bhavissanti    .    cattāḷīsavassāyukānaṃ
manussānaṃ    asītivassāyukā    puttā   bhavissanti   .   asītivassāyukānaṃ
manussānaṃ   saṭṭhivassasatāyukā   puttā   bhavissanti  .  saṭṭhivassasatāyukānaṃ
manussānaṃ   vīsatitivassasatāyukā  puttā  bhavissanti  .  vīsatitivassasatāyukānaṃ
manussānaṃ   cattāḷīsachavassasatāyukā   puttā   bhavissanti   .   cattāḷīsa-
chavassasatāyukānaṃ   manussānaṃ   dvevassasahassāyukā  puttā  bhavissanti .
Dvevassasahassāyukānaṃ         manussānaṃ         cattārivassasahassāyukā
@Footnote: 1 Ma. Yu. ki kusalaṃ kareyyāmāti na dissati .  2 Ma. Yu. te.
Puttā      bhavissanti     .     cattārivassasahassāyukānaṃ     manussānaṃ
aṭṭhavassasahassāyukā    puttā    bhavissanti    .   aṭṭhavassasahassāyukānaṃ
manussānaṃ    vīsativassasahassāyukā    puttā   bhavissanti   .   vīsativassa-
sahassāyukānaṃ      manussānaṃ      cattāḷīsavassasahassāyukā      puttā
bhavissanti     .    cattāḷīsavassasahassāyukānaṃ    manussānaṃ    asītivassa-
sahassāyukā puttā bhavissanti.
     [48]   Asītivassasahassāyukesu   bhikkhave   manussesu  pañcavassasatikā
kumārikā   alaṃpateyyā   bhavissanti   .   asītivassasahassāyukesu  bhikkhave
manussesu    tayo   ābādhā   bhavissanti   icchā   anasanaṃ   jarā  .
Asītivassasahassāyukesu   bhikkhave   manussesu  ayaṃ  jambudīpo  iddho  ceva
bhavissati   phīto   ca   kukkuṭasampātitā   1-   gāmanigamarājadhāniyo  .
Asītivassasahassāyukesu   bhikkhave   manussesu  ayaṃ  jambudīpo  avīci  maññe
phuṭo bhavissati manussehi seyyathāpi naḷavanaṃ vā sāravanaṃ vā 2-.
     {48.1}  Asītivassasahassāyukesu  bhikkhave  manussesu  ayaṃ  bārāṇasī
ketumatī   nāma  rājadhānī  bhavissati  iddhā  ceva  phītā  ca  bahujanā  ca
ākiṇṇamanussā   ca   subhikkhā   ca   .   asītivassasahassāyukesu  bhikkhave
manussesu   imasmiṃ   jambudīpe  caturāsītinagarasahassāni  bhavissanti  ketumati-
rājadhānīpamukhāni  .  asītivassasahassāyukesu  bhikkhave  manussesu  ketumatī-
rājadhāniyā  saṅkho  nāma rājā uppajjissati cakkavatti dhammiko dhammarājā
@Footnote: 1 Ma. Yu. kukkuṭasampādikā .  2 Ma. Yu. saravanaṃ vā.
Cāturanto    vijitāvī   janapadaṭṭhāvariyappatto   sattaratanasamannāgato  .
Tassimāni   satta   ratanāni   bhavissanti   seyyathīdaṃ   cakkaratanaṃ  hatthiratanaṃ
assaratanaṃ     maṇiratanaṃ     itthīratanaṃ     gahapatiratanaṃ    pariṇāyakaratanameva
sattamaṃ   .  parosahassaṃ  kho  panassa  puttā  bhavissanti  sūrā  vīraṅgarūpā
parasenappamaddanā    .    so   imaṃ   paṭhaviṃ   sāgarapariyantaṃ   adaṇḍena
asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasissati.
     {48.2}   Asītivassasahassāyukesu   bhikkhave  manussesu  metteyyo
nāma  bhagavā  loke  uppajjissati  arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno
sugato   lokavidū  anuttaro  purisadammasārathi  satthā  devamanussānaṃ  buddho
bhagavā   seyyathāpāhametarahi   loke   uppanno   arahaṃ  sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno   sugato   lokavidū   anuttaro  purisadammasārathi  satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavā.
     {48.3}  So  imaṃ  lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ
pajaṃ     sadevamanussaṃ     sayaṃ     abhiññā    sacchikatvā    pavedessati
seyyathāpāhametarahi    imaṃ    lokaṃ    sadevakaṃ    samārakaṃ    sabrahmakaṃ
sassamaṇabrāhmaṇiṃ    pajaṃ    sadevamanussaṃ    sayaṃ    abhiññā    sacchikatvā
pavedemi    .   so   dhammaṃ   desessati   ādikalyāṇaṃ   majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ     sātthaṃ     sabyañjanaṃ     kevalaparipuṇṇaṃ    parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ     pakāsessati     seyyathāpāhametarahi    dhammaṃ    desemi
ādikalyāṇaṃ    majjhekalyāṇaṃ    pariyosānakalyāṇaṃ    sātthaṃ    sabyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ   parisuddhaṃ   brahmacariyaṃ   pakāsemi   .   so  anekasahassaṃ
Bhikkhusaṅghaṃ    pariharissati   seyyathāpāhaṃ   etarahi   anekasataṃ   bhikkhusaṅghaṃ
pariharāmi.
     {48.4}  Athakho bhikkhave saṅkho nāma rājā yo so 1- yūpo raññā
mahāpanādena   kārāpito   taṃ  yūpaṃ  ussāpetvā  ajjhāvasitvā  [2]-
vissajjitvā         samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ         dānaṃ
datvā    metteyyassa   bhagavato   arahato   sammāsambuddhassa   santike
kesamassuṃ   ohāretvā   kāsāyāni  vatthāni  acchādetvā  agārasmā
anagāriyaṃ   pabbajissati   .   so   evaṃ   pabbajito   samāno   eko
vūpakaṭṭho    appamatto    ātāpī    pahitatto   viharanto   nacirasseva
yassatthāya    kulaputtā    sammadeva   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajanti
tadanuttaraṃ    brahmacariyapariyosānaṃ   diṭṭhe   va   dhamme   sayaṃ   abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharissati.
     [49]    Attadīpā    bhikkhave   viharatha   attasaraṇā   anaññasaraṇā
dhammadīpā    dhammasaraṇā    anaññasaraṇā    .   kathañca   bhikkhave   bhikkhu
attadīpo    viharati    attasaraṇo   anaññasaraṇo   dhammadīpo   dhammasaraṇo
anaññasaraṇo   .   idha   bhikkhave   bhikkhu   kāye   kāyānupassī  viharati
ātāpī   sampajāno  satimā  vineyya  loke  abhijjhādomanassaṃ  vedanāsu
vedanānupassī   viharati   ātāpī   sampajāno   satimā   vineyya  loke
abhijjhādomanassaṃ    citte   cittānupassī   viharati   ātāpī   sampajāno
satimā    vineyya    loke    abhijjhādomanassaṃ   dhammesu   dhammānupassī
viharati  ātāpī  sampajāno  satimā  vineyya  loke  abhijjhādomanassaṃ .
@Footnote: 1 Yu. yenassa .  2 Ma. taṃ datvā. Yu. daditvā.
Evaṃ   kho   bhikkhave   bhikkhu  attadīpo  viharati  attasaraṇo  anaññasaraṇo
dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.
     [50]  Gocare bhikkhave caratha sake pettike visaye. Gocare bhikkhave
carantā  sake  pettike  visaye  āyunāpi  vaḍḍhissatha  vaṇṇenapi vaḍḍhissatha
sukhenapi vaḍḍhissatha bhogenapi vaḍḍhissatha balenapi vaḍḍhissatha.
     {50.1}  Kiñca  bhikkhave  bhikkhuno  āyusmiṃ  .  idha  bhikkhave bhikkhu
chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ  iddhipādaṃ  bhāveti  viriyasamādhipadhāna ...
Cittasamādhipadhāna    ...    vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ   iddhipādaṃ
bhāveti   so   imesaṃ   catunnaṃ   iddhipādānaṃ   bhāvitattā  bahulīkatattā
ākaṅkhamāno  kappaṃ  vā  tiṭṭheyya  kappāvasesaṃ  vā . Idaṃ kho bhikkhave
bhikkhuno āyusmiṃ.
     {50.2}  Kiñca  bhikkhave bhikkhuno vaṇṇasmiṃ. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā
hoti   pātimokkhasaṃvarasaṃvuto   viharati   ācāragocarasampanno   anumattesu
vajjesu  bhayadassāvī  samādāya  sikkhati  sikkhāpadesu  .  idaṃ  kho bhikkhave
bhikkhuno vaṇṇasmiṃ.
     {50.3}  Kiñca bhikkhave bhikkhuno sukhasmiṃ. Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva
kāmehi   vivicca   akusalehi  dhammehi  savitakkaṃ  savicāraṃ  vivekajaṃ  pītisukhaṃ
paṭhamaṃ    jhānaṃ   upasampajja   viharati   vitakkavicārānaṃ   vūpasamā   .pe.
Dutiyaṃ   jhānaṃ   .  tatiyaṃ  jhānaṃ  .  catutthaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharati .
Idaṃ kho bhikkhave bhikkhuno sukhasmiṃ.
     {50.4}    Kiñca    bhikkhave    bhikkhuno    bhogasmiṃ    .   idha
bhikkhave      bhikkhu     mettāsahagatena     cetasā     ekaṃ     disaṃ
Pharitvā    viharati   tathā   dutiyaṃ   tathā   tatiyaṃ   tathā   catutthaṃ   iti
uddhamadho     tiriyaṃ     sabbadhi     sabbattatāya     sabbāvantaṃ    lokaṃ
mettāsahagatena     cetasā     vipulena     mahaggatena    appamāṇena
averena  abyāpajjhena  pharitvā  viharati  .  karuṇāsahagatena  cetasā .
Muditāsahagatena    cetasā    .    upekkhāsahagatena    cetasā   ekaṃ
disaṃ   pharitvā   viharati   tathā   dutiyaṃ   tathā  tatiyaṃ  tathā  catutthaṃ  iti
uddhamadho     tiriyaṃ     sabbadhi     sabbattatāya     sabbāvantaṃ    lokaṃ
upekkhāsahagatena     cetasā     vipulena    mahaggatena    appamāṇena
averena  abyāpajjhena  pharitvā  viharati  .  idaṃ  kho  bhikkhave  bhikkhuno
bhogasmiṃ.
     {50.5}  Kiñca  bhikkhave  bhikkhuno  balasmiṃ  .  idha  bhikkhave  bhikkhu
āsavānaṃ    khayā    anāsavañcetovimuttiṃ    paññāvimuttiṃ    diṭṭhe   va
dhamme   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   upasampajja   viharati  .  idaṃ  kho
bhikkhave    bhikkhuno   balasmiṃ   .   nāhaṃ   bhikkhave   aññaṃ   ekabalampi
samanupassāmi    evaṃ    1-    duppasahaṃ    yathāyidaṃ   bhikkhave   mārabalaṃ
kusalānaṃ     bhikkhave     dhammānaṃ     samādānahetu    evamidaṃ    puññaṃ
pavaḍḍhatīti   .   idamavoca   bhagavā   .   attamanā  te  bhikkhū  bhagavato
bhāsitaṃ abhinandunti.
                Cakkavattisuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ 2-.
                  -------------------
@Footnote: 1 Ma. yaṃ evaṃ .  2 Yu. cakkavattisīhanādasuttantaṃ tatiyaṃ.
                       Aggaññasuttaṃ
     [51]   Evamme   sutaṃ  .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati
pubbārāme    migāramātupāsāde    .    tena   kho   pana   samayena
vāseṭṭhabhāradvājā   bhikkhūsu   parivasanti   bhikkhubhāvaṃ   ākaṅkhamānā  .
Athakho    bhagavā    sāyaṇhasamayaṃ    paṭisallānā    vuṭṭhito    pāsādā
orohitvā pāsādapacchāyāyaṃ abbhokāse caṅkamati.
     {51.1}  Addasā  kho  vāseṭṭho bhagavantaṃ sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā
vuṭṭhitaṃ     pāsādā    orohitvā    pāsādapacchāyāyaṃ    abbhokāse
caṅkamantaṃ   disvāna   bhāradvājaṃ   āmantesi   ayaṃ  āvuso  bhāradvāja
bhagavā    sāyaṇhasamayaṃ   paṭisallānā   vuṭṭhito   pāsādā   orohitvā
pāsādapacchāyāyaṃ    abbhokāse    caṅkamati   āyāmāvuso   bhāradvāja
yena    bhagavā   tenupasaṅkamissāma   appevanāma   labheyyāma   bhagavato
sammukhā  1-  dhammiṃ  kathaṃ  savanāyāti  .  evamāvusoti  kho  bhāradvājo
vāseṭṭhassa paccassosi.
     {51.2}  Athakho  vāseṭṭhabhāradvājā  yena  bhagavā  tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā      bhagavantaṃ     abhivādetvā     bhagavantaṃ     caṅkamantaṃ
anucaṅkamiṃsu   .   athakho   bhagavā   vāseṭṭhaṃ  āmantesi  tumhe  khvattha
vāseṭṭhā     2-    brāhmaṇajaccā    brāhmaṇakulīnā    brāhmaṇakulā
agārasmā     anagāriyaṃ    pabbajitā    kacci   vo   vāseṭṭhā   3-
brāhmaṇā    na    akkosanti    na    paribhāsantīti   .   taggha   no
bhante      brāhmaṇā      akkosanti      paribhāsanti     attarūpāya
@Footnote: 1 Ma. Yu. santikā .  2-3 Ma. Yu. vāseṭṭha.
Paribhāsāya   paripuṇṇāya   no   aparipuṇṇāyāti   .   yathākathaṃ  pana  vo
vāseṭṭhā   brāhmaṇā   akkosanti   paribhāsanti  attarūpāya  paribhāsāya
paripuṇṇāya   no   aparipuṇṇāyāti   .   brāhmaṇā   bhante  evamāhaṃsu
brāhmaṇo   va   seṭṭho   vaṇṇo  hīnā  aññe  vaṇṇā  brāhmaṇo  va
sukko    vaṇṇo   kaṇhā   aññe   vaṇṇā   brāhmaṇā   va   sujjhanti
no    abrāhmaṇā    brāhmaṇā    1-   brahmuno   puttā   orasā
mukhato    jātā    brahmajā    brahmanimmitā    brahmadāyādā    te
tumhe    seṭṭhaṃ    vaṇṇaṃ    hitvā    hīnamatthavaṇṇaṃ   ajjhupagatā   yadidaṃ
muṇḍake   samaṇake   ibbhe   kaṇhe  bandhupādā  pacceti  2-  tayidaṃ  na
sādhu   tayidaṃ   nappaṭirūpaṃ   yaṃ  tumhe  seṭṭhaṃ  vaṇṇaṃ  hitvā  hīnamatthavaṇṇaṃ
ajjhupagatā    yadidaṃ    muṇḍake   samaṇake   ibbhe   kaṇhe   bandhupādā
pacceti   .  evaṃ  kho  no  bhante  brāhmaṇā  akkosanti  paribhāsanti
attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya no aparipuṇṇāyāti.
     {51.3}   Taggha   vo  vāseṭṭhā  brāhmaṇā  porāṇaṃ  asarantā
evamāhaṃsu   brāhmaṇo   va   seṭṭho   vaṇṇo   hīnā   aññe  vaṇṇā
brāhmaṇo   va   sukko   vaṇṇo   kaṇhā   aññe   vaṇṇā  brāhmaṇā
va  sujjhanti  no  abrāhmaṇā  brāhmaṇā  1-  brahmuno  puttā orasā
mukhato   jātā   brahmajā   brahmanimmitā  brahmadāyādāti  .  dissanti
kho   pana   vāseṭṭhā   brāhmaṇānaṃ  brāhmaṇiyo  utuniyopi  gabbhiniyopi
vijāyamānāpi   pāyamānāpi   te   ca  brāhmaṇā  yonijā  va  samānā
@Footnote: 1 Ma. Yu. brāhmaṇā va. evamupari .  2 Ma. Yu. bandhupādāpacce.
Evamāhaṃsu   brāhmaṇo  va  seṭṭho  vaṇṇo  .pe.  brahmadāyādāti .
Te   ca   1-  brahmānañceva  abbhācikkhanti  musā  ca  bhāsanti  bahuñca
apuññaṃ pasavanti.
     [52]    Cattārome   vāseṭṭhā   vaṇṇā   khattiyā   brāhmaṇā
vessā   suddā  .  khattiyopi  kho  vāseṭṭhā  idhekacco  pāṇātipātī
hoti   adinnādāyī   kāmesu   micchācārī   musāvādī   pisuṇavāco  2-
pharusavāco    samphappalāpī   abhijjhālu   byāpannacitto   micchādiṭṭhī  .
Iti   kho  vāseṭṭhā  yeme  dhammā  akusalā  akusalasaṅkhātā  sāvajjā
sāvajjasaṅkhātā      asevitabbā     asevitabbasaṅkhātā     nālamariyā
nālamariyasaṅkhātā    kaṇhā   kaṇhavipākā   viññugarahitā   .   khattiyepi
te  idhekacce  sandissanti . Brāhmaṇopi kho vāseṭṭhā .pe. Vessopi
kho  vāseṭṭhā  .pe.  suddopi  kho  vāseṭṭhā  idhekacco pāṇātipātī
hoti   adinnādāyī  .pe.  micchādiṭṭhī  .  iti  kho  vāseṭṭhā  yeme
dhammā    akusalā    akusalasaṅkhātā    .pe.    kaṇhā    kaṇhavipākā
viññugarahitā suddepi te idhekacce sandissanti.
     [53]  Khattiyopi  kho  vāseṭṭhā  idhekacco pāṇātipātā paṭivirato
hoti    adinnādānā    paṭivirato    kāmesu   micchācārā   paṭivirato
musāvādā   paṭivirato   pisuṇāya   vācāya   paṭivirato  pharusāya  vācāya
paṭivirato    samphappalāpā    paṭivirato    anabhijjhālu    abyāpannacitto
sammādiṭṭhī  .  iti  kho  vāseṭṭhā  yeme  dhammā  kusalā kusalasaṅkhātā
@Footnote: 1 Ma. Yu. casaddo na dissati .  2 Yu. pisuṇāvāco pharusāvāco.
Anavajjā    anavajjasaṅkhātā   sevitabbā   sevitabbasaṅkhātā   alamariyā
alamariyasaṅkhātā   sukkā   sukkavipākā   viññupasatthā  .  khattiyepi  te
idhekacce   sandissanti   .  brāhmaṇopi  kho  vāseṭṭhā  .  vessopi
kho   vāseṭṭhā  .  suddopi  kho  vāseṭṭhā  idhekacco  pāṇātipātā
paṭivirato   hoti   .pe.   anabhijjhālu   abyāpannacitto  sammādiṭṭhī .
Iti   kho   vāseṭṭhā   yeme  dhammā  kusalā  kusalasaṅkhātā  anavajjā
anavajjasaṅkhātā       sevitabbā      sevitabbasaṅkhātā      alamariyā
alamariyasaṅkhātā    sukkā    sukkavipākā    viññupasatthā   .   suddepi
te idhekacce sandissanti.
     {53.1} Imesu kho vāseṭṭhā catūsu vaṇṇesu evaṃ ubhayabyokiṇṇesu 1-
vattamānesu   kaṇhasukkesu   dhammesu  viññuvigarahitesu  ceva  viññupasatthesu
ca  yadettha  brāhmaṇā  evamāhaṃsu  brāhmaṇo  va  seṭṭho  vaṇṇo hīnā
aññe   vaṇṇā   brāhmaṇo   va  sukko  vaṇṇo  kaṇhā  aññe  vaṇṇā
brāhmaṇā   va  sujjhanti  no  abrāhmaṇā  brāhmaṇā  brahmuno  puttā
orasā   mukhato   jātā   brahmajā  brahmanimmitā  brahmadāyādāti .
Tantesaṃ  viññū  nānujānanti  .  taṃ  kissa  hetu  .  imesaṃ hi vāseṭṭhā
catunnaṃ   vaṇṇānaṃ  yo  hoti  bhikkhu  arahaṃ  khīṇāsavo  vusitavā  katakaraṇīyo
ohitabhāro     anuppattasadattho     parikkhīṇakavasaññojano    sammadaññā-
vimutto  so  nesaṃ  aggamakkhāyati  dhammeneva  no adhammena. Dhammo hi
vāseṭṭhā   seṭṭho  janetasmiṃ  diṭṭhe  ceva  dhamme  abhisamparāyañca .
@Footnote: 1 Ma. Yu. ubhayaokiṇṇesu.
Tadamināpetaṃ  vāseṭṭhā  pariyāyena  veditabbaṃ  yathā  dhammo  1- seṭṭho
janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.
     [54]  Jānāti  kho vāseṭṭhā rājā pasenadi kosalo samaṇo gotamo
anuttaro  2-  sakyakulā  pabbajitoti  .  sakyā kho pana vāseṭṭhā rañño
pasenadissa  kosalassa  anantarā  3-  anuyantā  bhavanti  .  karonti  kho
vāseṭṭhā   sakyā   raññe   pasenadimhi  kosale  nipaccakāraṃ  abhivādanaṃ
paccuṭṭhānaṃ   añjalikammaṃ   sāmīcikammaṃ   .   iti   kho   vāseṭṭhā   yaṃ
karonti   sakyā   raññe   pasenadimhi   kosale   nipaccakāraṃ  abhivādanaṃ
paccuṭṭhānaṃ    añjalikammaṃ    sāmīcikammaṃ   karoti   taṃ   rājā   pasenadi
kosalo    tathāgate    nipaccakāraṃ   abhivādanaṃ   paccuṭṭhānaṃ   añjalikammaṃ
sāmīcikammaṃ   nanu   sujāto   samaṇo   gotamo   dujjātohamasmi   balavā
samaṇo     gotamo    dubbalohamasmi    pāsādiko    samaṇo    gotamo
dubbaṇṇohamasmi    mahesakkho    samaṇo    gotamo    appesakkhohamasmīti
athakho   naṃ  dhammaṃyeva  sakkaronto  dhammaṃ  garukaronto  dhammaṃ  mānento
dhammaṃ   pūjento  dhammaṃ  apacayamāno  .  evaṃ  rājā  pasenadi  kosalo
tathāgate    nipaccakāraṃ    karoti    abhivādanaṃ   paccuṭṭhānaṃ   añjalikammaṃ
sāmīcikammaṃ  .  iminā  4-  kho  evaṃ 5- vāseṭṭhā pariyāyena veditabbaṃ
yathā dhammo seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.
     [55]    Tumhe   khvattha   vāseṭṭhā   nānājaccā   nānānāmā
nānāgottā   nānākulā  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajitā  ke  tumheti
@Footnote: 1 Ma. dhammo va .  2 Ma. anantarā .  3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho na dissati.
@4 Ma. imināpi .  5 Ma. Yu. etaṃ vāseṭṭha.
Puṭṭhā   samānā  samaṇā  sakyaputtiyāmhāti  paṭijānāthāti  1-  .  yassa
kho   panassa  vāseṭṭhā  tathāgate  saddhā  niviṭṭhā  mūlajātā  patiṭṭhitā
daḷhā   asaṃhāriyā   2-  samaṇena  vā  brāhmaṇena  vā  devena  vā
mārena  vā  brahmunā  vā  kenaci  vā  lokasmiṃ  tassetaṃ kallaṃ vācāya
bhagavatomhi   putto   oraso   mukhato   jāto   dhammajo   dhammanimmito
dhammadāyādoti   .   taṃ   kissa  hetu  .  tathāgatassa  hetaṃ  vāseṭṭhā
adhivacanaṃ    dhammakāyo    itipi   brahmakāyo   itipi   dhammabhūto   itipi
brahmabhūto itipi.
     [56]  Hoti  kho  so  vāseṭṭhā  samayo  yaṃ  kadāci karahaci dīghassa
addhuno  accayena  ayaṃ  loko  saṃvaṭṭati  saṃvaṭṭamāne  loke  yebhuyyena
sattā    ābhassarasaṃvattanikā   honti   te   tattha   [2]-   manomayā
pītibhakkhā    sayaṃpabhā    antalikkhacarā    subhaṭṭhāyino   ciraṃ   dīghamaddhānaṃ
tiṭṭhanti   .   hoti   kho   so  vāseṭṭhā  samayo  yaṃ  kadāci  karahaci
dīghassa   addhuno   accayena   ayaṃ  loko  vivaṭṭati  vivaṭṭamāne  loke
yebhuyyena   sattā   ābhassarakāyā   cavitvā  itthattaṃ  āgacchanti  te
ca   honti   manomayā   pītibhakkhā   sayaṃpabhā  antalikkhacarā  subhaṭṭhāyino
ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.
     {56.1}  Ekodakīkūtaṃ  kho  pana  vāseṭṭhā  tena  samayena  hoti
andhakāro     andhakāratimisā    na    candimasuriyā    paññāyanti    na
nakkhattāni       tārakarūpāni      paññāyanti      na      rattindivā
paññāyanti     na     māsaddhamāsā    paññāyanti    na    utusaṃvaccharā
@Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo na dissati .  2 Yu. asaṃhārikā .  3 Ma. Yu. honti.
Paññāyanti   na   itthīpurisā   1-   paññāyanti  .  sattā  sattātveva
saṅkhyaṃ   gacchanti   .  athakho  tesaṃ  vāseṭṭhā  sattānaṃ  kadāci  karahaci
dīghassa   addhuno  accayena  rasapaṭhavī  udakasmiṃ  samantāni  2-  seyyathāpi
nāma   payatattassa  nibbāyamānassa  upari  santānakaṃ  hoti  evamevaṃ  3-
pāturahoti    sā   ahosi   vaṇṇasampannā   gandhasampannā   rasasampannā
seyyathāpi  nāma  sampannā  vā  sappi  sampannaṃ  vā  navanītaṃ  evaṃvaṇṇā
ahosi seyyathāpi nāma khuddamadhuṃ aneḷakaṃ evamassādā ahosi.
     {56.2}  Athakho  vāseṭṭhā  aññataro  satto  lolajātiko ambho
kimevidaṃ   bhavissatīti   rasapaṭhaviṃ  aṅguliyā  sāyi  tassa  rasapaṭhaviṃ  aṅguliyā
sāyato   acchādesi   taṇhāpassa   4-  okkami  .  aññepi  5-  kho
vāseṭṭhā   sattā   tassa   sattassa  diṭṭhānugatiṃ  āpajjamānā  rasapaṭhaviṃ
aṅguliyā  sāyiṃsu  .  tesaṃ  rasapaṭhaviṃ  aṅguliyā  sāyataṃ  acchādeti taṇhā
ca nesaṃ okkami.
     {56.3}  Athakho te vāseṭṭhā sattā rasapaṭhaviṃ hatthehi āluppakārakaṃ
upakkamiṃsu  paribhuñjituṃ  .  yato  kho  vāseṭṭhā  sattā  rasapaṭhaviṃ  hatthehi
āluppakārakaṃ    upakkamiṃsu   paribhuñjituṃ   atha   tesaṃ   sattānaṃ   sayaṃpabhā
antaradhāyi    .    sayaṃpabhāya    antarahitāya   candimasuriyā   pāturahesuṃ
candimasuriyesu     pātubhūtesu    nakkhattāni    tārakarūpāni    pāturahesuṃ
nakkhattesu   tārakarūpesu   pātubhūtesu  rattindivā  paññāyiṃsu  rattindivesu
paññāyamānesu       māsaddhamāsā       paññāyiṃsu      māsaddhamāsesu
paññāyamānesu        utusaṃvaccharā        paññāyiṃsu       ettāvatā
@Footnote: 1 Ma. Yu. itthipumā .  2 Ma. Yu. samatāni .  3 Ma. evameva. evamupari.
@4 Ma. Yu. taṇhā cassa .  5 Yu. aññatarepi.
Kho vāseṭṭhā ayaṃ loko puna vivaṭṭo hoti.
     [57]   Athakho   te   vāseṭṭhā   sattā   rasapaṭhaviṃ  paribhuñjantā
tabbhakkhā  tadāhārā  1-  ciraṃ  dīghamaddhānaṃ  aṭṭhaṃsu  .  yathā  yathā  kho
te   vāseṭṭhā   sattā   rasapaṭhaviṃ   paribhuñjantā  tabbhakkhā  tadāhārā
ciraṃ   dīghamaddhānaṃ   aṭṭhaṃsu   tathā   tathā   tesaṃ   sattānaṃ  kharattañceva
kāyasmiṃ    okkami    vaṇṇavevaṇṇatā    ca    paññāyittha   .   ekidaṃ
sattā    vaṇṇavanto   honti   ekidaṃ   sattā   dubbaṇṇā   .   tattha
ye   te   sattā   vaṇṇavanto   te   dubbaṇṇe   satte   atimaññanti
mayametehi    vaṇṇavantatarā    amhehete    dubbaṇṇatarāti   .   tesaṃ
vaṇṇātimānapaccayā    mānātimānajātikānaṃ    rasapaṭhavī    antaradhāyi  .
Rasapaṭhaviyā    antarahitāya    sannipatiṃsu   sannipatitvā   anutthuniṃsu   aho
rasaṃ  aho  rasanti  .  tadetarahipi  manussā  kiñcideva  surasaṃ  2- labhitvā
evamāhaṃsu   aho   rasaṃ   aho   rasanti   .  tadeva  porāṇaṃ  aggaññaṃ
akkharaṃ anussaranti 3- na tvevassa atthaṃ ājānanti.
     [58]   Athakho  tesaṃ  vāseṭṭhā  sattānaṃ  rasapaṭhaviyā  antarahitāya
bhūmipappaṭiko  4-  pāturahosi  .  seyyathāpi  nāma  ahicchattako evamevaṃ
pāturahosi     .     so     ahosi    vaṇṇasampanno    gandhasampanno
rasasampanno   seyyathāpi   nāma   sampannā   vā   sappi  sampannaṃ  vā
navanītaṃ    evaṃvaṇṇo    ahosi   seyyathāpi   nāma   khuddamadhuṃ   aneḷakaṃ
@Footnote: 1 Yu. tadahārā .  2 Yu. sādhurasaṃ .  3 Yu. anupatanti. evamupari.
@4 Ma. Yu. bhūmipappaṭako.
Evamassādo ahosi.
     {58.1}   Athakho   te  vāseṭṭhā  sattā  bhūmipappaṭikaṃ  upakkamiṃsu
paribhuñjituṃ    te    [1]-   paribhuñjantā   tabbhakkhā   tadāhārā   ciraṃ
dīghamaddhānaṃ   aṭṭhaṃsu   .   yathā   yathā   kho   te  vāseṭṭhā  sattā
bhūmipappaṭikaṃ    paribhuñjantā    tabbhakkhā    tadāhārā   ciraṃ   dīghamaddhānaṃ
aṭṭhaṃsu   tathā   tathā   tesaṃ   sattānaṃ  bhiyyoso  mattāya  kharattañceva
kāyasmiṃ   okkami   vaṇṇavevaṇṇatā   ca   paññāyittha  .  ekidaṃ  sattā
vaṇṇavanto  honti  ekidaṃ  sattā  dubbaṇṇā  .  tattha  ye  te  sattā
vaṇṇavanto     te     dubbaṇṇe    satte    atimaññanti    mayametehi
vaṇṇavantatarā    amhehete   dubbaṇṇatarāti   .   tesaṃ   vaṇṇātimāna-
paccayā mānātimānajātikānaṃ bhūmipappaṭiko antaradhāyi.
     {58.2}  Bhūmipappaṭike  antarahite padālatā pāturahosi. Seyyathāpi
nāma  kalambakā  2-  evamevaṃ  pāturahosi  .  sā  ahosi vaṇṇasampannā
gandhasampannā   rasasampannā   seyyathāpi   nāma   sampannā   vā  sappi
sampannaṃ   vā   navanītaṃ   evaṃvaṇṇā   ahosi  seyyathāpi  nāma  khuddamadhuṃ
aneḷakaṃ  evamassādā  ahosi  .  athakho  te  vāseṭṭhā sattā padālataṃ
upakkamiṃsu   paribhuñjituṃ   te   paribhuñjantā   tabbhakkhā   tadāhārā   ciraṃ
dīghamaddhānaṃ  aṭṭhaṃsu  .  yathā  yathā  kho  te  vāseṭṭhā  sattā padālataṃ
paribhuñjantā    tabbhakkhā    tadāhārā    ciraṃ     dīghamaddhānaṃ    aṭṭhaṃsu
tathā    tathā    tesaṃ    sattānaṃ    bhiyyoso   mattāya   kharattañceva
kāyasmiṃ    okkami    vaṇṇavevaṇṇatā    ca    paññāyittha   .   ekidaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. taṃ .  2 Ma. Yu. kalambukā.
Sattā    vaṇṇavanto   honti   ekidaṃ   sattā   dubbaṇṇā   .   tattha
ye   te   sattā   vaṇṇavanto   te   dubbaṇṇe   satte   atimaññanti
mayametehi    vaṇṇavantatarā    amhehete    dubbaṇṇatarāti   .   tesaṃ
vaṇṇātimānapaccayā mānātimānajātikānaṃ padālatā antaradhāyi.
     {58.3}    Padālatāya    antarahitāya    sannipatiṃsu   sannipatitvā
anutthuniṃsu  ahu  vata  no  ahāyi  vata  no padālatāti. Tadetarahi manussā
kenacideva   dukkhadhammena   phuṭṭhā   evamāhaṃsu   ahu   vata  no  ahāyi
vata   noti   .   tadeva   porāṇaṃ   aggaññaṃ   akkharaṃ   anussaranti  na
tvevassa atthaṃ ājānanti.
     [59]   Athakho  tesaṃ  vāseṭṭhā  sattānaṃ  padālatāya  antarahitāya
akaṭṭhapāko   sāli   pāturahosi   akaṇo   athuso  suddho  1-  sugandho
taṇḍulapphalo   .   yantaṃ   sāyaṃ   sāyamāsāya   āharanti   pāto   taṃ
hoti   pakkaṃ   paṭiviruḷhaṃ  yantaṃ  pāto  pātarāsāya  āharanti  sāyaṃ  taṃ
hoti  pakkaṃ  paṭiviruḷhaṃ  nāpadānaṃ  paññāyati  .  athakho  [2]- vāseṭṭhā
sattā   akaṭṭhapākaṃ   sāliṃ   paribhuñjantā   tabbhakkhā   tadāhārā   ciraṃ
dīghamaddhānaṃ aṭṭhaṃsu.
     {59.1} Yathā yathā kho te vāseṭṭhā sattā akaṭṭhapākaṃ sāliṃ paribhuñjantā
tabbhakkhā  tadāhārā  ciraṃ  dīghamaddhānaṃ  aṭṭhaṃsu  tathā  tathā  tesaṃ sattānaṃ
bhiyyoso    mattāya   kharattañceva   kāyasmiṃ   okkami   vaṇṇavevaṇṇatā
ca  paññāyittha  .  itthiyā  ca  itthīliṅgaṃ  pāturahosi purisassa purisaliṅgaṃ.
@Footnote: 1 Yu. ayaṃ pāṭho na dissati .  2 te.
Itthī  ca  sudaṃ  1-  ativelaṃ  purisaṃ 2- upanijjhāyati puriso ca itthiṃ. Tesaṃ
ativelaṃ    aññamaññaṃ   upanijjhāyantānaṃ   sārāgo   udapādi   pariḷāho
kāyasmiṃ okkami. Te pariḷāhapaccayā methunaṃ dhammaṃ paṭiseviṃsu.
     {59.2}  Ye  kho  pana te vāseṭṭhā tena samayena sattā passanti
methunaṃ   dhammaṃ   paṭisevante  aññe  paṃsuṃ  khipanti  aññe  seṭṭhiṃ  khipanti
aññe  gomayaṃ  khipanti  nassa  vasali  3-  nassa  vasalīti 3-. Kathañhi nāma
satto   sattassa  evarūpaṃ  karissatīti  .  tadetarahipi  manussā  ekaccesu
janapadesu   vadhaniyā   4-   nibbuyhamānāya   aññe  paṃsuṃ  khipanti  aññe
seṭṭhiṃ  khipanti  aññe  gomayaṃ  khipanti  .  tadeva  porāṇaṃ aggaññaṃ akkharaṃ
anussaranti na tvevassa atthaṃ ājānanti.
     [60]  Adhammasammataṃ  taṃ  5-  kho  pana vāseṭṭhā tena samayena hoti
tadetarahi  dhammasammataṃ  .  ye  kho  pana  te 6- vāseṭṭhā tena samayena
sattā   methunaṃ   dhammaṃ   paṭisevanti   temāsaṃpi   dvemāsaṃpi  na  labhanti
gāmaṃ   vā   nigamaṃ  vā  pavisituṃ  .  yato  kho  vāseṭṭhā  te  sattā
tasmiṃ    asaddhamme    ativelaṃ   pātabyataṃ   āpajjiṃsu   atha   agārāni
upakkamiṃsu    kātuṃ   tasseva   asaddhammassa   paṭicchādanatthaṃ   .   athakho
vāseṭṭhā    aññatarassa   sattassa   alasajātikassa   etadahosi   ambho
kimevāhaṃ   vihaññāmi   sāliṃ   āharanto   sāyaṃ   sāyamāsāya   pāto
pātarāsāya yannūnāhaṃ sāliṃ āhareyyaṃ sakideva sāyaṃ pātarāsāyāti.
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ na dissati .  2 Ma. purisaṃ ativelaṃ .  3 Ma. Yu. asuci.
@4 Ma. Yu. vadhuyā. 5-6 Ma. Yu. ayaṃ na dissati.
     {60.1}  Athakho  so  vāseṭṭhā  satto  sāliṃ  āhāsi  sakideva
sāyaṃ   pātarāsāyāti   1-   .   athakho  vāseṭṭhā  aññataro  satto
yena   so   satto   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā  taṃ  sattaṃ  etadavoca
ehi   bho  satta  sālāhāraṃ  gamissāmāti  .  alaṃ  bho  satta  āhaṭo
me sāli sakideva sāyaṃ pātarāsāyāti.
     {60.2}  Athakho  so  vāseṭṭhā  satto  tassa sattassa diṭṭhānugatiṃ
āpajjamāno sāliṃ āhāsi sakideva dvīhāya 2- evaṃpi kira bho sādhūti.
     {60.3}  Athakho  vāseṭṭhā  aññataro  satto  yena  so  satto
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   taṃ   sattaṃ   etadavoca   ehi  bho  satta
sālāhāraṃ  gamissāmāti  .  alaṃ  bho  satta  āhaṭo  me  sāli sakideva
sāyaṃ pātarāsāyāti 1-.
     {60.4}    Athakho   so   vāseṭṭhā   satto   tassa   sattassa
diṭṭhānugatiṃ   āpajjamāno   sāliṃ  āhāsi  sakideva  catūhāya  evaṃ  3-
kira   bho   sādhūti  .  athakho  vāseṭṭhā  aññataro  satto  yena  so
satto    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā   taṃ   sattaṃ   etadavoca   ehi
bho   satta   sālāhāraṃ   gamissāmāti   .   alaṃ   bho  satta  āhaṭo
me sāli sakideva catūhāyāti.
     {60.5}  Athakho  so  vāseṭṭhā  satto  tassa sattassa diṭṭhānugatiṃ
āpajjamāno sāliṃ āhāsi sakideva aṭṭhāhāya evaṃ 3- kira bho sādhūti.
     {60.6}   Yato  kho  te  vāseṭṭhā  sattā  sannidhikārakaṃ  sāliṃ
upakkamiṃsu    paribhuñjituṃ   .   athakho   vāseṭṭhā   4-   kaṇo   taṇḍulaṃ
pariyonaddhi      5-    thusopi    taṇḍulaṃ    pariyonaddhi    5-    lunaṃpi
@Footnote: 1 Yu. itisaddo na dissati .  2 Ma. Yu. dvīhāyāti .  3 Ma. Yu. evaṃpi.
@4 Ma. Yu. ayaṃ na dissati .  5 Ma. Yu. pariyonandhi.
Nappaṭiviruḷhaṃ     apadānaṃ    paññāyittha    saṇḍasaṇḍā    sālayo    1-
aṭṭhaṃsu.
     [61]   Athakho   te   vāseṭṭhā   sattā  sannipatiṃsu  sannipatitvā
anutthaniṃsu    pāpakā    vata   bho   dhammā   sattesu   pātubhūtā   mayaṃ
hi    pubbe   manomayā   ahumhā   pītibhakkhā   sayaṃpabhā   antalikkhacarā
subhaṭṭhāyino    ciraṃ    dīghamaddhānaṃ    aṭṭhamhā    tesaṃ   no   amhākaṃ
kadāci   karahaci   ciraṃ  2-  dīghassa  addhuno  accayena  rasapaṭhavī  udakasmiṃ
samantāni    sā    ahosi   vaṇṇasampannā   gandhasampannā   rasasampannā
te   mayaṃ   rasapaṭhaviṃ  hatthehi  āluppakārakaṃ  upakkamimhā  3-  paribhuñjituṃ
tesanno    rasapaṭhaviṃ    hatthehi    āluppakārakaṃ   upakkamataṃ   paribhuñjituṃ
sayaṃpabhā    antaradhāyi    sayaṃpabhāya    4-    antarahitāya   candimasuriyā
pāturahesuṃ   5-   candimasuriyesu   pātubhūtesu   nakkhattāni   tārakarūpāni
pāturahesuṃ  5-  nakkhattesu  tārakarūpesu  pātubhūtesu  rattindivā paññāyiṃsu
rattindivesu   paññāyamānesu   māsaddhamāsā   paññāyiṃsu   māsaddhamāsesu
paññāyamānesu   utusaṃvaccharā   paññāyiṃsu  te  mayaṃ  rasapaṭhaviṃ  paribhuñjantā
tabbhakkhā  tadāhārā  ciraṃ  dīghamaddhānaṃ  aṭṭhamhā  tesaṃ  no pāpakānaṃyeva
akusalānaṃ    dhammānaṃ    pātubhāvā    rasapaṭhavī   antaradhāyi   rasapaṭhaviyā
antarahitāya    bhūmipappaṭiko    pāturahosi   so   ahosi   vaṇṇasampanno
gandhasampanno   rasasampanno   te   mayaṃ   bhūmipappaṭikaṃ   upakkamimhā  3-
paribhuñjituṃ   te   mayaṃ   taṃ   paribhuñjantā   tabbhakkhā   tadāhārā   ciraṃ
dīghamaddhānaṃ   aṭṭhamhā   tesaṃ   no   pāpakānaṃyeva   akusalānaṃ  dhammānaṃ
@Footnote: 1 Yu. sāliyo .  2 Ma. Yu. ayaṃ na dissati .  3 Ma. Yu. upakkamimha.
@4 Ma. tāya .  5 Yu. pāturahaṃsu.
Pātubhāvā     bhūmipappaṭiko     antaradhāyi    bhūmipappaṭike    antarahite
padālatā    pāturahosi    sā    ahosi   vaṇṇasampannā   gandhasampannā
rasasampannā   te   mayaṃ   padālataṃ   upakkamimhā   paribhuñjituṃ   te  mayaṃ
taṃ   paribhuñjantā   tabbhakkhā   tadāhārā   ciraṃ   dīghamaddhānaṃ   aṭṭhamhā
tesaṃ   no   pāpakānaṃyeva   akusalānaṃ   dhammānaṃ   pātubhāvā  padālatā
antaradhāyi   padālatāya   antarahitāya   akaṭṭhapāko   sāli   pāturahosi
akaṇo   athuso   suddho  sugandho  taṇḍulapphalo  yantaṃ  sāyaṃ  sāyamāsāya
āharāma   pāto  taṃ  hoti  pakkaṃ  paṭiviruḷhaṃ  yantaṃ  pāto  pātarāsāya
āharāma    sāyantaṃ   hoti   pakkaṃ   paṭiviruḷhaṃ   nāpadānaṃ   paññāyittha
te   mayaṃ   akaṭṭhapākaṃ   sāliṃ   paribhuñjantā  tabbhakkhā  tadāhārā  ciraṃ
dīghamaddhānaṃ    aṭṭhamhā   tesanno   pāpakānaṃyeva   akusalānaṃ   dhammānaṃ
pātubhāvā   kaṇopi   taṇḍulaṃ   pariyonaddhi   thusopi   taṇḍulaṃ   pariyonaddhi
lūnaṃpi    nappaṭiviruḷhaṃ    apadānampi    paññāyittha   saṇḍasaṇḍā   sālayo
ṭhitā  yannūna  mayaṃ  sāliṃ vibhajeyyāma mariyādaṃ ṭhapeyyāmāti. Athakho [1]-
vāseṭṭhā sattā sāliṃ vibhajiṃsu mariyādaṃ ṭhapesuṃ.
     [62]   Athakho   vāseṭṭhā   aññataro   satto  lolajātiko  sakaṃ
bhāgaṃ   parirakkhanto   aññataraṃ   bhāgaṃ   adinnaṃ   ādiyitvā  paribhuñji .
Tamenaṃ   aggahesuṃ   gahetvā   etadavocuṃ   pāpakaṃ   vata   bho   satta
karosi   yatra   hi   nāma   sakaṃ   bhāgaṃ   parirakkhanto   aññataraṃ  bhāgaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. te.
Adinnaṃ  ādiyitvā  paribhuñjasi  mā  bho 1- satta puna 2- evarūpamakāsīti.
Evaṃ  bhoti  kho  vāseṭṭhā  so  satto  tesaṃ  sattānaṃ  paccassosi .
Dutiyampi   kho  vāseṭṭhā  so  satto  .pe.  tatiyampi  kho  vāseṭṭhā
so   satto  sakaṃ  bhāgaṃ  parirakkhanto  aññataraṃ  bhāgaṃ  adinnaṃ  ādiyitvā
paribhuñji   .   tamenaṃ   aggahesuṃ   gahetvā   3-   etadavocuṃ  pāpakaṃ
vata  bho  satta  karosi  yatra  hi  nāma  sakaṃ  bhāgaṃ  parirakkhanto aññataraṃ
bhāgaṃ   adinnaṃ   ādiyitvā   paribhuñji   4-  mā  bho  1-  satta  punapi
evarūpaṃ   akāsīti   .   aññe   pāṇinā   pahariṃsu   aññe   leḍḍunā
pahariṃsu   aññe   daṇḍena   pahariṃsu   .   tadagge  kho  pana  vāseṭṭhā
adinnādānaṃ    paññāyati    garahā    paññāyati   musāvādo   paññāyati
daṇḍādānaṃ paññāyati.
     {62.1}   Athakho   seṭṭhasattā  sannipatiṃsu  sannipatitvā  anutthaniṃsu
pāpakā  vata  bho  dhammā  sattesu  pātubhūtā  yatra  hi nāma adinnādānaṃ
paññāyissati     garahā     paññāyissati     musāvādo     paññāyissati
daṇḍādānaṃ   paññāyissati   yannūna   mayaṃ   ekaṃ   sattaṃ   sammanneyyāma
yo    5-   no   sammākhīyitabbaṃ   khīyeyya   sammāgarahitabbaṃ   garaheyya
sammāpabbājetabbaṃ     pabbājeyya    mayaṃ    panassa    sālīnaṃ    bhāgaṃ
anupadassāmāti.
     {62.2}  Athakho  te  vāseṭṭhā sattā yo nesaṃ satto abhirūpataro
ca   dassanīyataro   ca   pāsādikataro   ca   mahesakkhataro  ca  taṃ  sattaṃ
upasaṅkamitvā     etadavocuṃ     ehi    bho    satta    sammākhīyitabbaṃ
khīyi         sammāgarahitabbaṃ         garahi         sammāpabbājetabbaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. māssu bho .  2 Ma. Yu. punapi .  3 Yu. aggahetvā.
@4 Ma. Yu. paribhuñjasi .  5. Yu. so.
Pabbājehi  mayaṃ  pana  vo  sālīnaṃ  bhāgaṃ  anupadassāmāti  .  evaṃ  bhoti
kho   so   vāseṭṭhā  satto  tesaṃ  sattānaṃ  paṭissutvā  sammākhīyitabbaṃ
khīyi   sammāgarahitabbaṃ   garahi   sammāpabbājetabbaṃ   pabbājesi   .  te
panassa sālīnaṃ bhāgaṃ anupadaṃsu.
     [63]   Mahājanasammatoti   kho  vāseṭṭhā  mahāsammatotveva  paṭhamaṃ
akkharaṃ   upanibbattaṃ   .   khettānaṃ   adhipatīti  kho  vāseṭṭhā  khattiyo
khattiyotveva  dutiyaṃ  akkharaṃ  upanibbattaṃ  .  dhammena  paresaṃ 1- rañjetīti
kho  vāseṭṭhā  rājā  rājātveva  tatiyaṃ  akkharaṃ  upanibbattaṃ. Iti kho
vāseṭṭhā   evamevassa   2-   khattiyamaṇḍalassa   porāṇena  aggaññena
akkharena  abhinibbatti  ahosi . Tesaṃyeva sattānaṃ aññesaṃ 3- sadisānaṃyeva
no  asadisānaṃ  dhammeneva  no  adhammena . Dhammo hi vāseṭṭhā seṭṭho
janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.
     [64]  Athakho  tesaṃ  sattānaṃyeva  ekaccānaṃ etadahosi pāpakā vata
bho  dhammā  sattesu  pātubhūtā  yatra  hi  nāma  adinnādānaṃ paññāyissati
garahā      paññāyissati     musāvādo     paññāyissati     daṇḍādānaṃ
paññāyissati     pabbājanaṃ     paññāyissati    yannūna    mayaṃ    pāpake
akusale  dhamme  vāheyyāmāti  .  te pāpake akusale dhamme vāhesuṃ.
Pāpake   akusale   dhamme  vāhentīti  kho  vāseṭṭhā  brāhmaṇātveva
paṭhamaṃ   akkharaṃ   upanibbattaṃ   .   te   araññāyatane   paṇṇakuṭiyo   ca
karitvā      paṇṇakuṭīsu     jhāyanti     .     vītaṅgārā     vītadhūmā
@Footnote: 1 Ma. Yu. pare .  2 Ma. Yu. evametassa .  3 Ma. Yu. anaññesaṃ.
Paṇṇamusalā    sāyaṃ    sāyamāsāya    pāto   pātarāsāya   gāmanigama-
rājadhāniyo  osaranti  ghāsamesanā  .  te  ghāsaṃ  paṭilabhitvā  punadeva
araññāyatane    paṇṇakuṭīsu    jhāyanti    .   tamenaṃ   manussā   disvā
evamāhaṃsu    ime    kho    bho   sattā   araññāyatane   paṇṇakuṭiyo
karitvā    paṇṇakuṭīsu    jhāyanti    vītaṅgārā    vītadhūmā    paṇṇamusalā
sāyaṃ   sāyamāsāya   pāto  pātarāsāya  gāmanigamarājadhāniyo  osaranti
ghāsamesanā   .  te  ghāsampaṭilabhitvā  punadeva  araññāyatane  paṇṇakuṭīsu
jhāyanti  1-  .  te  kho  2-  vāseṭṭhā  jhāyikā  jhāyikātveva dutiyaṃ
akkharaṃ   upanibbattaṃ   tesaṃyeva   kho   vāseṭṭhā   sattānaṃ   ekacce
sattā    araññāyatane    paṇṇakuṭīsu    [3]-   jhānaṃ   anabhisambhunamānā
gāmasāmantaṃ nigamasāmantaṃ osaritvā gaṇṭhe karontā āgacchanti.
     {64.1}  Tamenaṃ  manussā disvā evamāhaṃsu ime kho pana bho sattā
araññāyatane     paṇṇakuṭīsu     jhānaṃ    anabhisambhunamānā    gāmasāmantaṃ
nigamasāmantaṃ   osaritvā   gaṇṭhe  karontā  gacchanti  4-  .  nadānime
jhāyanti  nadānime  jhāyantīti  kho  vāseṭṭhā  ajjhāyikā ajjhāyikātveva
tatiyaṃ  akkharaṃ  upanibbattaṃ  .  hīnasammataṃ  kho  pana vāseṭṭhā tena samayena
hoti   tadetarahi   seṭṭhasammataṃ   .   iti  kho  vāseṭṭhā  evametassa
brāhmaṇamaṇḍalassa    porāṇena    aggaññena    akkharena    abhinibbatti
ahosi  tesaṃyeva  sattānaṃ  aññesaṃ  sadisānaṃyeva  no asadisānaṃ dhammeneva
no  adhammena . Dhammo hi vāseṭṭhā seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme
abhisamparāyañca.
@Footnote: 1 Ma. jhāyantīti .  2 Ma. jhāyantīti kho .  3 Ma. Yu. taṃ .  4 Ma. acchanti.
@Yu. acchenti.
     [65]  Tesaṃyeva  kho  vāseṭṭhā  sattānaṃ  ekacce  sattā methunaṃ
dhammaṃ  samādāya  visuṃ  kammante  1-  payojesuṃ  .  methunaṃ dhammaṃ samādāya
visuṃ   kammante   payojentīti   kho   vāseṭṭhā  vessā  vessātveva
akkharaṃ  nibbattaṃ 2-. Iti kho vāseṭṭhā evametassa. Saṅkhittaṃ 3-. Iti
kho   vāseṭṭhā   evametassa   suddamaṇḍalassa   porāṇena   aggaññena
akkharena   abhinibbatti   ahosi  tesaṃyeva  sattānaṃ  aññesaṃ  sadisānaṃyeva
no  asadisānaṃ  dhammeneva  no  adhammena . Dhammo hi vāseṭṭhā seṭṭho
janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.
     [66]  Ahu  kho  so  vāseṭṭhā  samayo  yaṃ  khattiyopi  sakaṃ  dhammaṃ
garahamāno   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajati   samaṇo   bhavissāmīti  .
Brāhmaṇopi  4-  vāseṭṭhā  .pe.  vessopi  vāseṭṭhā .pe. Suddopi
kho  [5]-  sakaṃ  dhammaṃ  garahamāno  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajati samaṇo
bhavissāmīti   .   imehi  kho  vāseṭṭhā  catūhi  maṇḍalehi  samaṇamaṇḍalassa
abhinibbatti    ahosi    tesaṃyeva    sattānaṃ    aññesaṃ    sadisānaṃyeva
no   asadisānaṃ   dhammeneva   no  adhammena  .  dhammo  hi  vāseṭṭhā
seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.
     [67]  Khattiyopi  kho  vāseṭṭhā  kāyena  duccaritañcaritvā vācāya
@Footnote: 1 Ma. visukammante. Yu. vissutakammante .  2 Ma. Yu. upanibbattaṃ.
@3 ayaṃ vitthāro. vessamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi
@tesaṃyeva sattānaṃ aññesaṃ sadisānaṃyeva no asadisānaṃ dhammeneva no adhammena.
@dhammo hi vāseṭṭhā seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca. tesaṃyeva
@kho vāseṭṭhā sattānaṃ ye te sattā avasesā te luddācārā luddācārā ahesuṃ.
@luddācārā luddācārāti kho vāseṭṭhā suddā suddātveva akkharaṃ upanibbattaṃ.
@4 Ma. brāhmaṇopi kho. Yu. brāhmaṇopi sakaṃ dhammaṃ .pe.  5 Ma. vāseṭṭhā.
Duccaritañcaritvā   manasā   duccaritañcaritvā   micchādiṭṭhiko   micchādiṭṭhi-
kammasamādāno   1-   micchādiṭṭhikammasamādānahetu  kāyassa  bhedā  paraṃ
maraṇā   apāyaṃ   duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapajjati  .  brāhmaṇopi  kho
vāseṭṭhā  .pe.  vessopi  kho vāseṭṭhā .pe. Suddopi kho vāseṭṭhā
.pe.   samaṇopi   kho   vāseṭṭhā   kāyena  duccaritañcaritvā  vācāya
duccaritañcaritvā       manasā       duccaritañcaritvā      micchādiṭṭhiko
micchādiṭṭhikammasamādāno       micchādiṭṭhikammasamādānahetu       kāyassa
bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
     [68]  Khattiyopi  kho  vāseṭṭhā  kāyena  sucaritañcaritvā  vācāya
sucaritañcaritvā    manasā    sucaritañcaritvā   sammādiṭṭhiko   sammādiṭṭhi-
kammasamādāno   2-   sammādiṭṭhikammasamādānahetu  kāyassa  bhedā  paraṃ
maraṇā  sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapajjati . Brāhmaṇopi kho vāseṭṭhā .pe.
Vessopi  kho  vāseṭṭhā  .pe.  suddopi  kho vāseṭṭhā .pe. Samaṇopi
kho  vāseṭṭhā  kāyena  sucaritañcaritvā  vācāya  sucaritañcaritvā  manasā
sucaritañcaritvā          sammādiṭṭhiko         sammādiṭṭhikammasamādāno
sammādiṭṭhikammasamādānahetu      kāyassa     bhedā     paraṃ     maraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
     [69]   Khattiyopi   kho   vāseṭṭhā   kāyena  dvayakārī  vācāya
dvayakārī  manasā  dvayakārī  vimissadiṭṭhiko  3-  vimissakammasamādāno  4-
vimissakammasamādānahetu   kāyassa   bhedā   paraṃ  maraṇā  sukhadukkhapaṭisaṃvedī
hoti   .   brāhmaṇopi   kho   vāseṭṭhā  kāyena  dvayakārī  vācāya
@Footnote: 1 Yu. ayaṃ pāṭho na dissati .  2-4 Yu. ayaṃ pāṭho na dissati .  3 Yu.
@vītimissadiṭṭhiko.
Dvayakārī    manasā    dvayakārī    vimissadiṭṭhiko    vimissakammasamādāno
vimissakammasamādānahetu   kāyassa   bhedā   paraṃ  maraṇā  sukhadukkhapaṭisaṃvedī
hoti  .  vessopi  kho  vāseṭṭhā  kāyena  dvayakārī vācāya dvayakārī
manasā    dvayakārī    vimissadiṭṭhiko   vimissakammasamādāno   vimissakamma-
samādānahetu    kāyassa    bhedā    paraṃ    maraṇā   sukhadukkhapaṭisaṃvedī
hoti   .   suddopi   kho   vāseṭṭhā   kāyena   dvayakārī   vācāya
dvayakārī    manasā    dvayakārī    vimissadiṭṭhiko    vimissakammasamādāno
vimissakammasamādānahetu   kāyassa   bhedā   paraṃ  maraṇā  sukhadukkhapaṭisaṃvedī
hoti  .  samaṇopi  kho  vāseṭṭhā  kāyena  dvayakārī  vācāya dvayakārī
manasā    dvayakārī    vimissadiṭṭhiko   vimissakammasamādāno   vimissakamma-
samādānahetu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sukhadukkhapaṭisaṃvedī hoti.
     [70]  Khattiyopi  kho  vāseṭṭhā  kāyena  saṃvuto  vācāya  saṃvuto
manasā    saṃvuto    sattannaṃ    bodhipakkhiyānaṃ    dhammānaṃ   bhāvanamanvāya
diṭṭheyeva   1-   dhamme  parinibbāyati  .  brāhmaṇopi  kho  vāseṭṭhā
kāyena   saṃvuto  vācāya  saṃvuto  manasā  saṃvuto  sattannaṃ  bodhipakkhiyānaṃ
dhammānaṃ   bhāvanamanvāya   diṭṭheyeva   dhamme  parinibbāyati  .  vessopi
kho  vāseṭṭhā  kāyena  saṃvuto  vācāya  saṃvuto  manasā  saṃvuto sattannaṃ
bodhipakkhiyānaṃ      dhammānaṃ     bhāvanamanvāya     diṭṭheyeva     dhamme
parinibbāyati   .   suddopi   kho   vāseṭṭhā  kāyena  saṃvuto  vācāya
@Footnote: 1 Ma. Yu. diṭṭheva.
Saṃvuto   manasā   saṃvuto   sattannaṃ  bodhipakkhiyānaṃ  dhammānaṃ  bhāvanamanvāya
diṭṭheyeva dhamme parinibbāyati.
     [71]   Imesaṃ   hi  vāseṭṭhā  catunnaṃ  vaṇṇānaṃ  yo  hoti  bhikkhu
arahaṃ   khīṇāsavo   vusitavā   katakaraṇīyo   ohitabhāro   anuppattasadattho
parikkhīṇabhavasaññojano    sammadaññāvimutto    so    nesaṃ   aggamakkhāyati
dhammeneva  no  adhammena  .  dhammo  hi  vāseṭṭhā  seṭṭho  janetasmiṃ
diṭṭhe   ceva   dhamme   abhisamparāyañca  .  brahmunāpi  1-  vāseṭṭhā
sanaṅkumārena gāthā bhāsitā
     [72] Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ 2-  ye gottapaṭisārino
         vijjācaraṇasampanno                so seṭṭho devamānuseti.
Sāpi  3-  kho  panesā  vāseṭṭhā  brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā
no    duggītā    subhāsitā    no    dubbhāsitā    atthasañhitā   no
anatthasañhitā anumatā mayā. Ahaṃpi vāseṭṭhā evaṃ vadāmi
         khattiyo seṭṭho janetasmiṃ     ye gottapaṭisārino
         vijjācaraṇasampanno           so seṭṭho devamānuseti.
    Idamavoca   bhagavā   .   attamanā   vāseṭṭhabhāradvājā   bhagavato
bhāsitaṃ abhinandunti.
                  Aggaññasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
                     -------------
@Footnote: 1 Ma. Yu. brahmunāpesā .  2 Yu. jane tasmiṃ .  3 Ma. Yu. sā.
                      Sampasādanīyasuttaṃ
     [73]   Evamme  sutaṃ  .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  nāḷandāyaṃ  viharati
pāvārikambavane    .   athakho   āyasmā   sārīputto   yena   bhagavā
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ  nisīdi .
Ekamantaṃ   nisinno   kho   āyasmā   sārīputto   bhagavantaṃ  etadavoca
evaṃ   pasanno   ahaṃ   bhante   bhagavati   na  cāhu  na  ca  bhavissati  na
cetarahi    vijjati   añño   samaṇo   vā   brāhmaṇo   vā   bhagavatā
bhiyyobhiññataro   yadidaṃ   sambodhiyanti   .  oḷārā  1-  kho  te  ayaṃ
sārīputta   āsabhivācā   bhāsitā   ekaṃso   gahito   sīhanādo  nadito
evaṃ   pasanno   ahaṃ   bhante   bhagavati   na  cāhu  na  ca  bhavissati  na
cetarahi    vijjati   añño   samaṇo   vā   brāhmaṇo   vā   bhagavatā
bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiyanti.
     [74]   Kiṃ  nu  kho  te  sārīputta  ye  te  ahesuṃ  atītamaddhānaṃ
arahanto   sammāsambuddhā   sabbe   te   bhagavanto   cetasā   ceto
paricca   viditā   evaṃsīlā   te   bhagavanto   ahesuṃ  itipi  evaṃdhammā
te   bhagavanto   ahesuṃ   itipi   evaṃpaññā   te   bhagavanto   ahesuṃ
itipi   evaṃvihārī   te   bhagavanto   ahesuṃ   itipi   evaṃvimuttā  te
bhagavanto  ahesuṃ  itipīti  .  no  hetaṃ  bhanteti  2- . Kiṃ pana te 3-
sārīputta     ye     te     bhavissanti    anāgatamaddhānaṃ    arahanto
@Footnote: 1 Ma. Yu. uḷārā .  2 sabbavāresu itisaddo na dissati .  3 Yu. ayaṃ na dissati.
Sammāsambuddhā   sabbe   te  bhagavanto  cetasā  ceto  paricca  viditā
evaṃsīlā  te  bhagavanto  bhavissanti  itipi  evaṃdhammā  .  evaṃpaññā .
Evaṃvihārī   .   evaṃvimuttā  te  bhagavanto  bhavissanti  itipīti  .  no
hetaṃ bhanteti.
     {74.1}  Kiṃ  pana  te  sārīputta  ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho
cetasā ceto paricca vidito evaṃsīlo bhagavā itipi evaṃdhammo. Evaṃpañño.
Evaṃvihārī. Evaṃvimutto bhagavā itipīti. No hetaṃ bhanteti. Ettha hi 1-
te   sārīputta   atītānāgatapaccuppannesu   arahantesu   sammāsambuddhesu
cetopariyañāṇaṃ   natthi   atha   kiñcarahi   te   ayaṃ  sārīputta  oḷārā
āsabhivācā   bhāsitā  ekaṃso  gahito  sīhanādo  nadito  evaṃ  pasanno
ahaṃ  bhante  bhagavati  na  cāhu  na  ca  bhavissati  na  cetarahi vijjati añño
samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiyanti.
     {74.2}  Na  kho  panetaṃ  [2]-  bhante  atītānāgatapaccuppannesu
arahantesu   sammāsambuddhesu   cetopariyañāṇaṃ   atthi  apica  me  [3]-
dhammanvayo    vidito    seyyathāpi   bhante   rañño   paccantimaṃ   nagaraṃ
daḷhaddhālaṃ   4-   daḷhapākāratoraṇaṃ   ekadvāraṃ   tatrassa   dovāriko
paṇḍito   viyatto   medhāvī  aññātānaṃ  nivāretā  ñātānaṃ  pavesetā
so   tassa   nagarassa   sāmantā  5-  anupariyāyapathaṃ  anukkamamāno  6-
na   passeyya   pākārasandhiṃ   vā  pākāravivaraṃ  vā  antamaso  viḷāra-
nikkhamanamattaṃpi   tassa   evamassa   ye   keci  oḷārikā  pāṇā  imaṃ
@Footnote: 1 Ma. ca hi. Yu. carahi .  2 Ma. Yu. me .  3 Yu. bhante .  4 Ma. daḷhuddhātaṃ
@Yu. daḷhuddātaṃ .  5 Ma. Yu. samantā .  6 Yu. anukkamanate.
Nagaraṃ   pavisanti   vā  nikkhamanti  vā  sabbe  te  iminā  va  dvārena
pavisanti   vā   nikkhamanti  vāti  evameva  kho  me  bhante  dhammanvayo
vidito   ye  te  [1]-  ahesuṃ  atītamaddhānaṃ  arahanto  sammāsambuddhā
sabbe   te   bhagavanto   pañca   nīvaraṇe  pahāya  cetaso  upakkilese
paññāya    dubbalīkaraṇe    catūsu   satipaṭṭhānesu   supatiṭṭhitacittā   satta
sambojjhaṅge    2-    yathābhūtaṃ    bhāvetvā   anuttaraṃ   sammāsambodhiṃ
abhisambujjhiṃsu   yepi   te   bhante   bhavissanti  anāgatamaddhānaṃ  arahanto
sammāsambuddhā    sabbe    te    bhagavanto   pañca   nīvaraṇe   pahāya
cetaso    upakkilese    paññāya   dubbalīkaraṇe   catūsu   satipaṭṭhānesu
supatiṭṭhitacittā    satta   sambojjhaṅge   yathābhūtaṃ   bhāvetvā   anuttaraṃ
sammāsambodhiṃ    abhisambujjhissanti    bhagavāpi    bhante   etarahi   arahaṃ
sammāsambuddho   pañca   nīvaraṇe   pahāya  cetaso  upakkilese  paññāya
dubbalīkaraṇe   catūsu   satipaṭṭhānesu   supatiṭṭhitacitto  satta  sambojjhaṅge
yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho.
     {74.3}  Idhāhaṃ  bhante  yena  bhagavā tenupasaṅkamiṃ dhammassavanāya.
Tassa  [3]-  bhante  bhagavā  dhammaṃ  desesi  4- uttaruttaraṃ 5- paṇītapaṇītaṃ
kaṇhasukkaṃ  sappaṭibhāgaṃ  .  yathā  yathā  [6]-  bhante bhagavā dhammaṃ desesi
uttaruttaraṃ   5-   paṇītapaṇītaṃ   kaṇhasukkaṃ  sappaṭibhāgaṃ  tathā  tathāhaṃ  tasmiṃ
dhamme   abhiññā   idhekaccaṃ   dhammaṃ   dhammesu   niṭṭhamagamaṃ  satthari  pasīdiṃ
sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno saṅghoti 7-.
@Footnote: 1 Ma. bhante .  2 Yu. bojjhaṅge .  3 Ma. Yu. me .  4 Ma. deseti.
@5 Yu. uttaruttariṃ .  6 Ma. Yu. me .  7 Ma. sāvakasaṅghoti.
     [75]  Aparaṃ  pana  bhante  etadānuttariyaṃ  yathā bhagavā dhammaṃ deseti
kusalesu    dhammesu    tatrīme   kusalā   dhammā   seyyathīdaṃ   cattāro
satipaṭṭhānā     cattāro     sammappadhānā     cattāro    iddhipādā
pañcindriyāni   pañca   balāni   satta   bojjhaṅgā   ariyo   aṭṭhaṅgiko
maggo   .   idha   bhante  bhikkhu  āsavānaṃ  khayā  anāsavaṃ  cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ    diṭṭhe    va    dhamme    sayaṃ    abhiññā    sacchikatvā
upasampajja    viharati   .   etadānuttariyaṃ   bhante   kusalesu   dhammesu
taṃ   bhagavā   asesamabhijānāti   taṃ   bhagavato   asesamabhijānato  uttari-
abhiññeyyaṃ    natthi    yadabhijānaṃ    añño   samaṇo   vā   brāhmaṇo
vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa yadidaṃ kusalesu dhammesu.
     [76]  Aparaṃ  pana  bhante  etadānuttariyaṃ  yathā bhagavā dhammaṃ deseti
āyatanappaṇṇattīsu    1-    .    chayimāni    bhante   ajjhattikabāhirāni
āyatanāni    cakkhuñceva   rūpā   ca   sotañca   saddā   ca   ghānañca
gandhā  ca  jivhā  ca  rasā  ca  kāyo  ca  phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā
ca    .    etadānuttariyaṃ    bhante    āyatanappaṇṇattīsu   taṃ   bhagavā
asesamabhijānāti    taṃ    bhagavato    asesamabhijānato    uttariabhiññeyyaṃ
natthi    yadabhijānaṃ   añño   samaṇo   vā   brāhmaṇo   vā   bhagavatā
bhiyyobhiññataro assa yadidaṃ āyatanappaṇṇattīsu.
     [77]   Aparaṃ   pana   bhante   etadānuttariyaṃ  yathā  bhagavā  dhammaṃ
deseti   gabbhāvakkantīsu  .  catasso  imā  bhante  gabbhāvakkantiyo .
@Footnote: 1 Yu. āyatanapaññattīsu.
Idha  pana  1-  bhante  ekacco  asampajāno  2-  mātu  kucchiṃ okkamati
asampajāno    mātu   kucchismiṃ   ṭhāti   asampajāno   mātu   kucchimhā
nikkhamati ayaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti.
     {77.1}  Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco sampajāno hi 3- kho mātu
kucchiṃ    okkamati   asampajāno   mātu   kucchismiṃ   ṭhāti   asampajāno
mātu kucchimhā nikkhamati ayaṃ dutiyā gabbhāvakkanti.
     {77.2}  Puna caparaṃ bhante idhekacco sampajāno mātu kucchiṃ okkamati
sampajāno   mātu  kucchismiṃ  ṭhāti  asampajāno  mātu  kucchimhā  nikkhamati
ayaṃ tatiyā gabbhāvakkanti.
     {77.3}   Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco  sampajāno  mātu  kucchiṃ
okkamati   sampajāno  mātu  kucchismiṃ  ṭhāti  sampajāno  mātu  kucchimhā
nikkhamati    ayaṃ   catutthā   gabbhāvakkanti   .   etadānuttariyaṃ   bhante
gabbhāvakkantīsu.
     [78]   Aparaṃ   pana   bhante   etadānuttariyaṃ  yathā  bhagavā  dhammaṃ
deseti   ādesanavidhāsu   .   catasso  imā  bhante  ādesanavidhā .
Idha   bhante   ekacco  nimittena  ādisati  evaṃpi  te  mano  itthampi
te   mano   itipi   te  cittanti  .  so  bahuṃ  cepi  ādisati  tatheva
taṃ hoti no aññathāti 4-. Ayaṃ paṭhamā ādesanvidhā.
     {78.1}  Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco  na  heva  kho  nimittena
ādisati  apica  kho  manussānaṃ  vā  amanussānaṃ  vā  devatānaṃ  vā saddaṃ
sutvā  ādisati  evaṃpi  te  mano  itthampi te mano itipi te cittanti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. panasaddo na dissati .  2 Yu. asampajāno ceva .  3 Ma. hisaddo na
@dissati. Yu. pi .  4 Ma. Yu. itisaddo na dissati. evamupari.
So    bahuñcepi   ādisati   tatheva   taṃ   hoti   no   aññathāti  .
Ayaṃ dutiyā ādesanavidhā.
     {78.2}  Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco  na  heva  kho  nimittena
ādisati    nāpi   manussānaṃ   vā   amanussānaṃ   vā   devatānaṃ   vā
saddaṃ    sutvā    ādisati    apica    kho    vitakkayato    vicārayato
vitakkavipphārasaddaṃ    sutvā    ādisati   evaṃpi   te   mano   itthampi
te   mano   itipi   te   cittanti  .  so  bahuñcepi  ādisati  tatheva
taṃ hoti no aññathāti. Ayaṃ tatiyā ādesanavidhā.
     {78.3}  Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco  na  heva  kho  nimittena
ādisati   nāpi   manussānaṃ   vā  amanussānaṃ  vā  devatānaṃ  vā  saddaṃ
sutvā   ādisati   napi  vitakkayato  vicārayato  vitakkavipphārasaddaṃ  sutvā
ādisati  athakho  1-  vitakkavicārasamādhiṃ  2-  samāpannassa  cetasā ceto
paricca   pajānāti   yathā   imassa  bhoto  manosaṅkhārā  paṇihitā  tathā
imassa  cittassa  anantarā  imaṃ  3-  nāma  vitakkaṃ  vitakkessatīti . So
bahuñcepi  ādisati  tatheva  taṃ  hoti  no  aññathāti  .  ayaṃ  bhante 4-
catutthā ādesanavidhā. Etadānuttariyaṃ bhante ādesanavidhāsu.
     [79]  Aparaṃ  pana  bhante  etadānuttariyaṃ  yathā bhagavā dhammaṃ deseti
dassanasamāpattīsu   .   catasso   imā   bhante   dassanasamāpattiyo  .
Idha   bhante   ekacco   samaṇo   vā  brāhmaṇo  vā  ātappamanvāya
padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite  citte  imameva  kāyaṃ  uddhaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. apica kho .  2 Yu. avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ .  3 Yu. amuṃ.
@4 Ma. Yu. ayaṃ na dissati.
Pādatalā   adho   kesamatthakā   tacapariyantaṃ  pūrannānappakārassa  asucino
paccavekkhati   atthi   imasmiṃ  kāye  kesā  lomā  nakhā  dantā  taco
maṃsaṃ   nahārū   aṭṭhī   aṭṭhimiñjaṃ  1-  vakkaṃ  hadayaṃ  yakanaṃ  kilomakaṃ  pihakaṃ
papphāsaṃ    antaṃ    antaguṇaṃ    udariyaṃ   karīsaṃ   pittaṃ   semhaṃ   pubbo
lohitaṃ   sedo  medo  assu  vasā  kheḷo  siṅghānikā  lasikā  muttanti
ayaṃ paṭhamā dassanasamāpatti.
     {79.1}  Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco  samaṇo vā brāhmaṇo vā
ātappamanvāya  .pe.  tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite  citte
imameva    kāyaṃ    uddhaṃ   pādatalā   adho   kesamatthakā   tacapariyantaṃ
pūrannānappakārassa    asucino    paccavekkhati    atthi   imasmiṃ   kāye
kesā  lomā  .pe.  lasikā  muttaṃ  2- atikkamma ca purisassa chavimaṃsalohitaṃ
aṭṭhiṃ paccavekkhati ayaṃ dutiyā dassanasamāpatti.
     {79.2}   Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo
vā   ātappamanvāya   .pe.  tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite
citte   imameva   kāyaṃ  uddhaṃ  pādatalā  adho  kesamatthakā  tacapariyantaṃ
pūrannānappakārassa    asucino    paccavekkhati    atthi   imasmiṃ   kāye
kesā   lomā   .pe.   lasikā   muttaṃ   2-   atikkamma  ca  purisassa
chavimaṃsalohitaṃ   aṭṭhiṃ   paccavekkhati   purisassa   ca  viññāṇasotaṃ  pajānāti
ubhayato    abbocchinnaṃ   idhaloke   patiṭṭhitañca   paraloke   patiṭṭhitañca
ayaṃ tatiyā dassanasamāpatti.
     {79.3}   Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo
vā    ātappamanvāya    .pe.   lasikā   muttaṃ   2-   atikkamma   ca
@Footnote: 1 Yu. aṭṭhimiñjā .  2 Ma. muttanti.
Purisassa   chavimaṃsalohitaṃ   aṭṭhiṃ   paccavekkhati   purisassa   ca  viññāṇasotaṃ
pajānāti   ubhayato   abbocchinnaṃ   idhaloke   appatiṭṭhitañca   paraloke
appatiṭṭhitañca    ayaṃ    catutthā    dassanasamāpatti   .   etadānuttariyaṃ
bhante dassanasamāpattīsu.
     [80]  Aparaṃ  pana  bhante  etadānuttariyaṃ  yathā bhagavā dhammaṃ deseti
puggalapaṇṇattīsu    .    sattime    bhante   puggalā   ubhatobhāgavimutto
paññāvimutto   kāyasakkhi   1-   diṭṭhippatto  saddhāvimutto  dhammānusārī
saddhānusārī. Etadānuttariyaṃ bhante puggalapaṇṇattīsu.
     [81]  Aparaṃ  pana  bhante  etadānuttariyaṃ  yathā bhagavā dhammaṃ deseti
padhānesu    .   sattime   bhante   bojjhaṅgā   2-   satisambojjhaṅgo
dhammavicayasambojjhaṅgo         viriyasambojjhaṅgo        pītisambojjhaṅgo
passaddhisambojjhaṅgo    samādhisambojjhaṅgo    upekkhāsambojjhaṅgo   .
Etadānuttariyaṃ bhante padhānesu.
     [82]   Aparaṃ   pana   bhante   etadānuttariyaṃ  yathā  bhagavā  dhammaṃ
deseti   paṭipadāsu   .   catasso  imā  bhante  paṭipadā  dukkhāpaṭipadā
dandhābhiññā    dukkhāpaṭipadā    khippābhiññā   sukhāpaṭipadā   dandhābhiññā
sukhāpaṭipadā    khippābhiññāti    3-    tatra   bhante   yāyaṃ   paṭipadā
dukkhā   dandhābhiññā   ayaṃ   pana   bhante   paṭipadā   ubhayeneva  hīnā
akkhāyati   dukkhattā  ca  dandhattā  ca  .  tatra  bhante  yāyaṃ  paṭipadā
dukkhā   khippābhiññā   ayaṃ   pana   bhante   paṭipadā   dukkhattā   hīnā
@Footnote: 1 Ma. kāyasakkhī .  2 Ma. sambojjhaṅgā .  3 Yu. itisaddo na dissati.
Akkhāyati   .   tatra   bhante   yāyaṃ  paṭipadā  sukhā  dandhābhiññā  ayaṃ
pana   bhante   paṭipadā   dandhattā   hīnā   akkhāyati  .  tatra  bhante
yāyaṃ    paṭipadā    sukhā   khippābhiññā   ayaṃ   pana   bhante   paṭipadā
ubhayeneva    paṇītā    akkhāyati    sukhattā   ca   khippattā   ca  .
Etadānuttariyaṃ bhante paṭipadāsu.
     [83]   Aparaṃ   pana   bhante   etadānuttariyaṃ  yathā  bhagavā  dhammaṃ
deseti    bhassasamācāre    .   idha   bhante   ekacco   na   ceva
musāvādupasañhitaṃ  vācaṃ  bhāsati  na  ca  vebhūtiyaṃ  pesuṇiyaṃ  na  ca sārambhajaṃ
jayāpekkho   mantāmantā   ca   vācaṃ   bhāsati   nidhānavatiṃ  kālena .
Etadānuttariyaṃ bhante bhassasamācāre.
     [84]   Aparaṃ   pana   bhante   etadānuttariyaṃ  yathā  bhagavā  dhammaṃ
deseti   purisasīlasamācāre   .   idha   bhante  ekacco  sacco  cassa
saddho  ca  na  ca  kuhako na ca lapako na ca nemittiko na ca nipphesiko 1-
na  ca  lābhena  lābhaṃ  nijigiṃsanako 2- indriyesu guttadvāro bhojanesu 3-
mattaññū    samakārī    jāgariyānuyogamanuyutto   atandito   āraddhaviriyo
jhāyī   satimā   kalyāṇapaṭibhāṇo   gatimā   dhitimā   matimā  4-  na  ca
kāmesu  giddho  sato  ca  nipako  care  5-  .  etadānuttariyaṃ  bhante
purisasīlasamācāre.
     [85]   Aparaṃ   pana   bhante   etadānuttariyaṃ  yathā  bhagavā  dhammaṃ
deseti   anusāsanavidhāsu   catasso   imā   bhante   anusāsanavidhā  .
@Footnote: 1 Ma. Yu. nippesiko. 2 Ma. nijigīsanako. Yu. nijigiṃsitā. 3 Ma. Yu. bhojane.
@4 Yu. mutimā .  5 Ma. Yu. ca.
Jānāti    bhante   bhagavā   paraṃ   puggalaṃ   paccattaṃ   yonisomanasikārā
ayaṃ    puggalo    yathānusiṭṭhaṃ    tathāpaṭipajjamāno   tiṇṇaṃ   saññojanānaṃ
parikkhayā  sotāpanno  bhavissati  avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.
Jānāti    bhante   bhagavā   paraṃ   puggalaṃ   paccattaṃ   yonisomanasikārā
ayaṃ    puggalo    yathānusiṭṭhaṃ    tathāpaṭipajjamāno   tiṇṇaṃ   saññojanānaṃ
parikkhayā      rāgadosamohānaṃ     tanuttā     sakadāgāmī     bhavissati
sakideva   imaṃ   lokaṃ   āgantvā   dukkhassantaṃ   karissatīti  .  jānāti
bhante    bhagavā    paraṃ    puggalaṃ    paccattaṃ   yonisomanasikārā   ayaṃ
puggalo    yathānusiṭṭhaṃ    tathāpaṭipajjamāno    pañcannaṃ    orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ    parikkhayā    opapātiko    bhavissati   tattha   parinibbāyī
anāvattidhammo   tasmā   lokāti   .   jānāti   bhante   bhagavā  paraṃ
puggalaṃ    paccattaṃ    yonisomanasikārā    ayaṃ    puggalo    yathānusiṭṭhaṃ
tathāpaṭipajjamāno      āsavānaṃ      parikkhayā     anāsavañcetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ   diṭṭhe   va   dhamme  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja
viharissatīti. Etadānuttariyaṃ bhante anusāsanavidhāsu 1-.
     [86]   Aparaṃ   pana   bhante   etadānuttariyaṃ  yathā  bhagavā  dhammaṃ
deseti    parapuggalavimuttiñāṇe    .   jānāti   bhante   bhagavā   paraṃ
puggalaṃ   paccattaṃ   yonisomanasikārā   ayaṃ   puggalo  tiṇṇaṃ  saññojanānaṃ
parikkhayā      sotāpanno      bhavissati     avinipātadhammo     niyato
sambodhiparāyanoti   .   jānāti   bhante   bhagavā  paraṃ  puggalaṃ  paccattaṃ
@Footnote: 1 Yu. anusāsanividhāsu.
Yonisomanasikārā    ayaṃ    puggalo    tiṇṇaṃ    saññojanānaṃ   parikkhayā
rāgadosamohānaṃ   tanuttā   sakadāgāmī   sakideva  imaṃ  lokaṃ  āgantvā
dukkhassantaṃ    karissatīti   .   jānāti   bhante   bhagavā   paraṃ   puggalaṃ
paccattaṃ    yonisomanasikārā   ayaṃ   puggalo   pañcannaṃ   orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ    parikkhayā    opapātiko    [1]-    tattha   parinibbāyī
anāvattidhammo   tasmā   lokāti   .   jānāti   bhante   bhagavā  paraṃ
puggalaṃ   paccattaṃ   yonisomanasikārā   ayaṃ   puggalo   āsavānaṃ   khayā
anāsavañcetovimuttiṃ   paññāvimuttiṃ   diṭṭhe   va   dhamme   sayaṃ  abhiññā
sacchikatvā    upasampajja    viharissatīti    .    etadānuttariyaṃ   bhante
parapuggalavimuttiñāṇe.
     [87]   Aparaṃ   pana   bhante   etadānuttariyaṃ  yathā  bhagavā  dhammaṃ
deseti   sassatavādesu   .   tayome   bhante   sassatavādā   .  idha
bhante    ekacco    samaṇo   vā   brāhmaṇo   vā   ātappamanvāya
.pe.   tathārūpañcetosamādhiṃ   phusati   yathāsamāhite   citte  anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ   anussarati   seyyathīdaṃ   ekampi   jātiṃ   dvepi   jātiyo
tissopi   jātiyo   catassopi   jātiyo  pañcapi  jātiyo  dasapi  jātiyo
vīsaṃpi    jātiyo    tiṃsaṃpi    jātiyo   cattāḷīsaṃpi   jātiyo   paññāsaṃpi
jātiyo   sataṃpi   jātiṃ   sahassaṃpi   jātiṃ   satasahassaṃpi  jātiṃ  anekānipi
jātisatāni    anekānipi    jātisahassāni   anekānipi   jātisatasahassāni
amutrāsiṃ     evaṃnāmo     evaṃgotto    evaṃvaṇṇo    evamāhāro
@Footnote: 1 Ma. bhavissati.
Evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī    evamāyupariyanto    so   tato   cuto   amutra
udapādiṃ  1-  tatrāpāsiṃ  evaṃnāmo  evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī  evamāyupariyanto  so  tato  cuto  idhupapannoti .
Iti    sākāraṃ   sauddesaṃ   anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarati   so
evamāha   atītaṃ   cāhaṃ   2-   addhānaṃ   jānāmi  saṃvaṭṭi  vā  loko
vivaṭṭi  vāti  .  anāgataṃ  cāhaṃ  2-  addhānaṃ  jānāmi  saṃvaṭṭissati  vā
loko   vivaṭṭissati   vāti   .  sassato  attā  ca  loko  ca  vañjho
ca  3-  kuṭaṭṭho  esikaṭṭhāyī  ṭhito  te  ca  sattā  sandhāvanti saṃsaranti
cavanti    upapajjanti    atthitveva    sassatisamanti    .   ayaṃ   paṭhamo
sassatavādo.
     {87.1}  Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco  samaṇo vā brāhmaṇo vā
ātappamanvāya    .pe.   tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ   phusati   yathāsamāhite
citte    anekavihitaṃ    pubbenivāsaṃ    anussarati    seyyathīdaṃ    ekaṃpi
saṃvaṭṭavivaṭṭaṃ     dvepi     saṃvaṭṭavivaṭṭāni     tīṇipi     saṃvaṭṭavivaṭṭāni
cattāripi      saṃvaṭṭavivaṭṭāni      pañcapi     saṃvaṭṭavivaṭṭāni     dasapi
saṃvaṭṭavivaṭṭāni   [4]-   amutrāsiṃ   evaṃnāmo  evaṃgotto  evaṃvaṇṇo
evamāhāro    evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī    evamāyupariyanto    so   tato
cuto   amutra   udapādiṃ   tatrāpāsiṃ   evaṃnāmo   evaṃgotto  .pe.
Evamāyupariyanto   so   tato   cuto   idhupapannoti   .  iti  sākāraṃ
sauddesaṃ    anekavihitaṃ    pubbenivāsaṃ    anussarati    so    evamāha
atītaṃ  kho  cāhaṃ  5-  addhānaṃ  jānāmi  saṃvaṭṭi  6-  vā  loko vivaṭṭi
@Footnote: 1 Yu. upapādiṃ .  2 Ma. Yu. pāhaṃ .  3 Ma. Yu. casaddo na dissati.
@4 vīsampi saṃvaṭaṭvivaṭṭāni .  5 Ma. pāhaṃ. Yu. ahaṃ .  6 Yu. saṃvaṭṭipi ...
@vivaṭṭipi ....
Vāti   .   anāgatañca   khvāhaṃ   addhānaṃ   jānāmi   saṃvaṭṭissati   vā
loko   vivaṭṭissati   vāti   .  sassato  attā  ca  loko  ca  vañjho
kuṭaṭṭho   esikaṭṭhāyī   ṭhito   te   ca   sattā   sandhāvanti  saṃsaranti
cavanti    upapajjanti    atthitveva    sassatisamanti    .   ayaṃ   dutiyo
sassatavādo.
     {87.2}  Puna  caparaṃ  bhante  idhekacco  samaṇo vā brāhmaṇo vā
ātappamanvāya    .pe.   tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ   phusati   yathāsamāhite
citte     anekavihitaṃ    pubbenivāsaṃ    anussarati    seyyathīdaṃ    dasapi
saṃvaṭṭavivaṭṭāni     vīsaṃpi     saṃvaṭṭavivaṭṭāni     tiṃsaṃpi    saṃvaṭṭavivaṭṭāni
cattāḷīsaṃpi     saṃvaṭṭavivaṭṭāni    amutrāsiṃ    evaṃnāmo    evaṃgotto
evaṃvaṇṇo     evamāhāro    evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī    evamāyupariyanto
so   tato   cuto   amutra   udapādiṃ   tatrāpāsiṃ   evaṃnāmo  .pe.
Iti    sākāraṃ   sauddesaṃ   anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarati   so
evamāha    atītaṃ    cāhaṃ    addhānaṃ    jānāmi    saṃvaṭṭipi    loko
vivaṭṭipīti    .    anāgataṃ    cāhaṃ    addhānaṃ   jānāmi   saṃvaṭṭissatipi
loko   vivaṭṭissatipīti   1-  .  sassato  attā  ca  loko  ca  vañjho
kuṭaṭṭho   esikaṭṭhāyī   ṭhito   te   ca   sattā   sandhāvanti  saṃsaranti
cavanti  upapajjanti  atthitveva  sassatisamanti  .  ayaṃ  bhante  2-  tatiyo
sassatavādo. Etadānuttariyaṃ bhante sassatavādesu.
     [88]  Aparaṃ  pana  bhante  etadānuttariyaṃ  yathā bhagavā dhammaṃ deseti
pubbenivāsānussatiñāṇe     .    idha    bhante    ekacco    samaṇo
@Footnote: 1 vivaṭṭissatipi lokoti .  2 Yu. ayaṃ na dissati.
Vā   brāhmaṇo   vā   ātappamanvāya   .pe.   tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ
phusati    yathāsamāhite    citte    anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarati
seyyathīdaṃ   ekaṃpi   jātiṃ   dvepi  jātiyo  tissopi  jātiyo  catassopi
jātiyo    pañcapi   jātiyo   dasapi   jātiyo   vīsaṃpi   jātiyo   tiṃsaṃpi
jātiyo    cattāḷīsaṃpi    jātiyo    paññāsaṃpi   jātiyo   sataṃpi   jātiṃ
sahassaṃpi   jātiṃ   satasahassaṃpi   jātiṃ   anekepi   saṃvaṭṭakappe  anekepi
vivaṭṭakappe    anekepi    saṃvaṭṭavivaṭṭakappe    .pe.   iti   sākāraṃ
sauddesaṃ    anekavihitaṃ    pubbenivāsaṃ   anussarati   .   santi   bhante
sattā  1-  yesaṃ  ca  2-  na  sakkā gaṇanāya vā saṅkhānena vā ayaṃ 3-
saṅkhātuṃ  apica  yasmiṃ  4-  attabhāve  abhinivutthapubbo  5-  hoti yadi vā
rūpīsu   yadi   vā   arūpīsu   yadi   vā   saññīsu   yadi   vā   asaññīsu
yadi   vā   nevasaññināsaññīsu   iti  sākāraṃ  sauddesaṃ  anekavihitaṃ  6-
pubbenivāsaṃ       anussarati       .      etadānuttariyaṃ      bhante
pubbenivāsānussatiñāṇe.
     [89]  Aparaṃ  pana  bhante  etadānuttariyaṃ  yathā bhagavā dhammaṃ deseti
sattānaṃ  cutūpapātañāṇe  .  idha  bhante  ekacco  samaṇo vā brāhmaṇo
vā   ātappamanvāya   .pe.  tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathāsamāhite
citte    dibbena    cakkhunā    visuddhena   atikkantamānusakena   satte
passati     cavamāne     upapajjamāne     hīne     paṇīte    suvaṇṇe
dubbaṇṇe     sugate    duggate    yathākammūpage    satte    pajānāti
@Footnote: 1 Ma. Yu. devā. 2 Ma. Yu. casaddo na dissati. 3 Ma. āyu. Yu. āyuṃ.
@4 Ma. Yu. āmeṇḍitaṃ. 5 Yu. abhinivutthapubbaṃ. 6 Yu. ayaṃ pāṭho na dissati.
Ime   vata   bhonto  sattā  kāyaduccaritena  samannāgatā  vacīduccaritena
samannāgatā     manoduccaritena    samannāgatā    ariyānaṃ    upavādakā
micchādiṭṭhikā    micchādiṭṭhikammasamādānā   te   kāyassa   bhedā   paraṃ
maraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapannā  ime  vā  pana bhonto
sattā     kāyasucaritena     samannāgatā    vacīsucaritena    samannāgatā
manosucaritena    samannāgatā    ariyānaṃ    anupavādakā    sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā     te    kāyassa    bhedā    paraṃ    maraṇā
sugatiṃ   saggaṃ   lokaṃ   upapannāti   .  iti  dibbena  cakkhunā  visuddhena
atikkantamānusakena     satte     passati     cavamāne    upapajjamāne
hīne    paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate   duggate   yathākammūpage
satte pajānāti. Etadānuttariyaṃ bhante sattānaṃ cutūpapātañāṇe.
     [90]   Aparaṃ   pana   bhante   etadānuttariyaṃ  yathā  bhagavā  dhammaṃ
deseti  iddhividhāsu  .  dvemā  bhante  iddhividhāyo  1-. Atthi bhante
iddhi  sāsavā  2-  saupadhikā  no  ariyāti  vuccati . Atthi bhante iddhi
anāsavā   3-  anupadhikā  ariyāti  vuccati  .  katamā  ca  bhante  iddhi
sāsavā  2-  saupadhikā  no  ariyāti vuccati. Idha bhante ekacco samaṇo
vā   brāhmaṇo   vā   ātappamanvāya   padhānamanvāya   anuyogamanvāya
appamādamanvāya      sammāmanasikāramanvāya     tathārūpaṃ     cetosamādhiṃ
phusati    yathāsamāhite    citte    anekavihitaṃ    iddhividhaṃ    paccanubhoti
ekopi   hutvā  bahudhā  hoti  bahudhāpi  hutvā  eko  hoti  āvibhāvaṃ
@Footnote: 1 Yu. iddhiyo .  2 Yu. iddhi yā sāsavā .  3 Yu. iddhi yā anāsavā.
Tirobhāvaṃ    tirokuḍḍaṃ   tiropākāraṃ   tiropabbataṃ   asajjamāno   gacchati
seyyathāpi   ākāse   paṭhaviyāpi   ummujjanimmujjaṃ   karoti   seyyathāpi
udake  udakepi  abhijjamāne  1-  gacchati  seyyathāpi  paṭhaviyaṃ  ākāsepi
pallaṅkena  caṅkamati  2-  seyyathāpi  pakkhī  sakuṇo . Imepi candimasuriye
evaṃmahiddhike   evaṃmahānubhāve  pāṇinā  parāmasati  3-  parimajjati  yāva
brahmalokāpi  kāyena  vasaṃ  vatteti . Ayaṃ bhante iddhi sāsavā saupadhikā
no ariyāti vuccati.
     {90.1}   Katamā  ca  bhante  iddhi  anāsavā  anupadhikā  ariyāti
vuccati   .   idha  bhante  bhikkhu  sace  ākaṅkhati  paṭikūle  appaṭikūlasaññī
vihareyyanti   appaṭikūlasaññī   tattha   viharati  sace  ākaṅkhati  appaṭikūle
paṭikūlasaññī   vihareyyanti   paṭikūlasaññī   tattha   viharati   sace  ākaṅkhati
paṭikūle   ca   appaṭikūle   ca  appaṭikūlasaññī  vihareyyanti  appaṭikūlasaññī
tattha   viharati   sace  ākaṅkhati  paṭikūle  ca  appaṭikūle  ca  paṭikūlasaññī
vihareyyanti   paṭikūlasaññī   tattha   viharati   sace   ākaṅkhati   paṭikūlañca
appaṭikūlañca    tadubhayaṃ    abhinivajjetvā   upekkhako   vihareyyaṃ   sato
sampajānoti  upekkhako  tattha  viharati  sato  sampajāno  .  ayaṃ pana 4-
bhante   iddhi   anāsavā  anupadhikā  ariyāti  vuccati  .  etadānuttariyaṃ
bhante   iddhividhāsu   .   taṃ   bhagavā   asesamabhijānāti   taṃ   bhagavato
asesamabhijānato    uttariabhiññeyyaṃ    5-    natthi   yadabhijānaṃ   añño
samaṇo   vā   brāhmaṇo   vā   bhagavatā   bhiyyobhiññataro   natthi  6-
yadidaṃ iddhividhāsu.
@Footnote: 1 Yu. abhijjamāno .  2 Ma. Yu. kamati .  3 Yu. parimasati .  4 Ma. Yu.
@panasaddo na dissati .  5 Yu. uttariṃ .  6 Ma. Yu. assa.
     [91]   Yantaṃ  bhante  saddhena  kulaputtena  pattabbaṃ  āraddhaviriyena
thāmavatā   purisatthāmena   purisaviriyena   purisaparakkamena   purisadhorayhena
anuppattaṃ    taṃ    bhagavatā    .   na   ca   bhante   bhagavā   kāmesu
kāmasukhallikānuyogamanuyutto     hīnaṃ     gammaṃ     pothujjanikaṃ     anariyaṃ
anatthasañhitaṃ    na    ca    attakilamathānuyogamanuyutto    dukkhaṃ    anariyaṃ
anatthasañhitaṃ    catunnañca    1-    bhagavā    jhānānaṃ    ābhicetasikānaṃ
diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.
     {91.1}   Sace  maṃ  bhante  evaṃ  puccheyya  kinnu  kho  āvuso
sārīputta    ahesuṃ    atītamaddhānaṃ   aññe   samaṇā   vā   brāhmaṇā
vā   bhagavatā   bhiyyobhiññataro   2-   sambodhiyanti   .   evaṃ  puṭṭho
ahaṃ   bhante   noti   vadeyyaṃ   .   kiṃ  panāvuso  sārīputta  bhavissanti
anāgatamaddhānaṃ    aññe    samaṇā    vā   brāhmaṇā   vā   bhagavatā
bhiyyobhiññataro   2-   sambodhiyanti  .  evaṃ  puṭṭho  ahaṃ  bhante  noti
vadeyyaṃ   .   kiṃ   panāvuso  sārīputta  atthetarahi  aññe  samaṇā  vā
brāhmaṇā   vā   3-   bhagavatā  bhiyyobhiññataro  sambodhiyanti  .  evaṃ
puṭṭho ahaṃ bhante noti vadeyyaṃ.
     {91.2} Sace pana maṃ bhante evaṃ puccheyya kiṃ nu kho āvuso sārīputta
ahesuṃ  atītamaddhānaṃ  aññe  samaṇā  vā  brāhmaṇā  vā bhagavatā samasamā
sambodhiyanti  .  evaṃ  puṭṭho  ahaṃ  bhante evanti vadeyyaṃ. Kiṃ panāvuso
sārīputta   bhavissanti   anāgatamaddhānaṃ   aññe   samaṇā  vā  brāhmaṇā
vā  bhagavatā  samasamā  sambodhiyanti  .  evaṃ  puṭṭho  ahaṃ bhante evanti
@Footnote: 1 Yu. casaddo na dissati. 2 Ma. Yu. bhiyyobhiññatarā. 3 Ma. Yu. añño
@samaṇo vā brāhmaṇo vā.
Vadeyyaṃ   .   kiṃ   panāvuso  sārīputta  atthetarahi  aññe  samaṇā  vā
brāhmaṇā   vā   bhagavatā  samasamā  sambodhiyanti  .  evaṃ  puṭṭho  ahaṃ
bhante noti vadeyyaṃ.
     {91.3}  Sace  pana  maṃ  bhante  evaṃ  puccheyya kasmā panāyasmā
sārīputto   ekaccaṃ   abbhanujānāti   ekaccaṃ   na   abbhanujānātīti .
Evaṃ   puṭṭho   ahaṃ  bhante  evaṃ  byākareyyaṃ  sammukhā  metaṃ  āvuso
bhagavato    sutaṃ   sammukhā   paṭiggahitaṃ   ahesuṃ   atītamaddhānaṃ   arahanto
sammāsambuddhā   mayā   samasamā   sambodhiyanti   sammukhā  metaṃ  āvuso
bhagavato     sutaṃ    sammukhā    paṭiggahitaṃ    bhavissanti    anāgatamaddhānaṃ
arahanto    sammāsambuddhā    mayā    samasamā   sambodhiyanti   sammukhā
metaṃ  āvuso  bhagavato  sutaṃ  sammukhā  paṭiggahitaṃ  aṭṭhānametaṃ  anavakāso
yaṃ   ekissā   lokadhātuyā   dve   arahanto   sammāsambuddhā  apubbaṃ
acarimaṃ uppajjeyyuṃ netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti.
     [92]  Kiñcāhaṃ  1-  bhante evaṃ puṭṭho evaṃ byākaramāno vuttavādī
ceva   ahaṃ   bhagavato   homi   na   ca  bhagavantaṃ  abhūtena  abbhācikkhāmi
dhammassa   cānudhammaṃ   byākaromi  na  ca  koci  sahadhammiko  vādānuvādo
gārayhaṭṭhānaṃ   āgacchatīti  .  taggha  tvaṃ  sārīputta  evaṃ  puṭṭho  evaṃ
byākaramāno  vuttavādī  ceva  me  hosi  na  ca  maṃ abhūtena abbhācikkhasi
dhammassa   cānudhammaṃ   byākarosi  na  ca  koci  sahadhammiko  vādānuvādo
gārayhaṭṭhānaṃ āgacchatīti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. kaccāhaṃ.
     [93]  Evaṃ  vutte  āyasmā  udāyi  bhagavantaṃ  etadavoca acchariyaṃ
bhante   abbhutaṃ   bhante   tathāgatassa  appicchatā  santuṭṭhitā  sallekhatā
yatra  hi  nāma  tathāgato  evaṃmahiddhiko  evaṃmahānubhāvo atha ca pana neva
attānaṃ   pātukarissati   ekamekañcapi   ito  bhante  dhammaṃ  aññatitthiyā
paribbājakā    attani    samanupasseyyuṃ    te    tāvatakeneva   paṭākaṃ
parihareyyuṃ   acchariyaṃ   bhante   abbhutaṃ   bhante   tathāgatassa  appicchatā
santuṭṭhitā    sallekhatā   yatra   hi   nāma   tathāgato   evaṃmahiddhiko
evaṃmahānubhāvo atha ca pana neva attānaṃ pātukarissatīti.
     {93.1}    Passa   kho   tvaṃ   udāyi   tathāgatassa   appicchatā
santuṭṭhitā    sallekhatā   yatra   hi   nāma   tathāgato   evaṃmahiddhiko
evaṃmahānubhāvo    atha    ca    pana    neva   attānaṃ   pātukarissatīti
ekamekañcapi    ito    udāyi    dhammaṃ    aññatitthiyā    paribbājakā
attani   samanupasseyyuṃ   te   tāvatakeneva   paṭākaṃ   parihareyyuṃ  passa
kho    tvaṃ   udāyi   tathāgatassa   appicchatā   santuṭṭhitā   sallekhatā
yatra    hi   nāma   tathāgato   evaṃmahiddhiko  evaṃmahānubhāvo  atha  ca
pana neva attānaṃ pātukarissatīti.
     {93.2}  Athakho bhagavā āyasmantaṃ sārīputtaṃ āmantesi yasmātiha 1-
tvaṃ    sārīputta    imaṃ   dhammapariyāyaṃ   abhikkhaṇaṃ   bhāseyyāsi   bhikkhūnaṃ
bhikkhunīnaṃ   upāsakānaṃ   upāsikānaṃ   yesaṃpi   hi   sārīputta  moghapurisānaṃ
bhavissati  tathāgate  kaṅkhā  vā  vimati  vā tesaṃpīmaṃ 2- dhammapariyāyaṃ sutvā
tathāgate  3-  kaṅkhā  vā  vimati  vā sā pahīyissatīti. Iti hidaṃ āyasmā
@Footnote: 1 Ma. Yu. tasmātiha .  2 Ma. tesamimaṃ. Yu. tesampimaṃ. 3 Yu. sutvā yā
@tathāgate.
Sārīputto   bhagavato   sammukhā   sampasādaṃ  pavedesi  .  tasmā  imassa
veyyākaraṇassa sampasādanīyantveva adhivacananti.
                Sampasādanīyasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.
                    --------------
                       Pāsādikasuttaṃ
     [94]   Evamme   sutaṃ   .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  sakyesu  viharati
vedhaññā   nāma  sakyā  tesaṃ  ambavane  pāsāde  .  tena  kho  pana
samayena   nigaṇṭho  nāṭaputto  1-  pāvāyaṃ  adhunā  kālakato  hoti .
Tassa    kālakiriyāya    bhinnā    nigaṇṭhā   dvedhikajātā   bhaṇḍanajātā
kalahajātā   vivādāpannā   aññamaññaṃ   mukhasattīhi  vitudantā  viharanti  na
tvaṃ   imaṃ   dhammavinayaṃ   ājānāsi   ahaṃ  imaṃ  dhammavinayaṃ  ājānāmi  kiṃ
tvaṃ   imaṃ   dhammavinayaṃ   ājānissasi   micchāpaṭipanno   tvamasi   ahamasmi
sammāpaṭipanno   sahitamme   asahitante   pure   vacanīyaṃ   pacchā   avaca
pacchā    vacanīyaṃ   pure   avaca   adhiciṇṇante   viparāvattaṃ   āropito
te   vādo  niggahitosi  paravādappamokkhāya  2-  nibbeṭhehi  vā  sace
pahosīti   .   vadhoyeva   ko   3-   maññe   nigaṇṭhesu  nāṭaputtiyesu
anuvattati   .  yepi  nigaṇṭhassa  nāṭaputtassa  sāvakā  gihī  odātavasanā
tepi   nigaṇṭhesu   nāṭaputtiyesu   nibbinnarūpā   virattarūpā  paṭivānarūpā
yathā   taṃ   durākkhāte   4-   dhammavinaye   duppavedite   aniyyānike
anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe.
     [95]   Athakho   cundo  samaṇuddeso  pāvāyaṃ  vassaṃ  vuttho  yena
sāmagāmo     yenāyasmā    ānando    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā
āyasmantaṃ   ānandaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi   .   ekamantaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. nāthaputto. 2 Ma. niggahito tvamasi cara vādappamokkhāya.
@Yu. niggahītosi cara vādappamokkhāya .  3 Ma. Yu. kho. 4 Ma. Yu. durakkhāte.
Nisinno   kho   cundo   samaṇuddeso   āyasmantaṃ   ānandaṃ  etadavoca
nigaṇṭho    bhante    nāṭaputto    pāvāyaṃ   adhunā   kālakato   tassa
kālakiriyāya    bhinnā    nigaṇṭhā    dvedhikajātā    .pe.   bhinnathūpe
appaṭisaraṇeti.
     {95.1}  Evaṃ vutte āyasmā ānando cundaṃ samaṇuddesaṃ etadavoca
atthi  kho  idaṃ  āvuso  cunda  kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya āyāmāvuso
cunda   yena  bhagavā  tenupasaṅkamissāma  upasaṅkamitvā  etamatthaṃ  bhagavato
āroceyyāmāti  1-  .  evaṃ bhanteti kho cundo samaṇuddeso āyasmato
ānandassa paccassosi.
     {95.2}  Athakho  āyasmā  ca  ānando  cundo  ca  samaṇuddeso
yena    bhagavā   tenupasaṅkamiṃsu   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā
ekamantaṃ   nisīdiṃsu   .   ekamantaṃ   nisinno   kho  āyasmā  ānando
bhagavantaṃ    etadavoca   ayaṃ   bhante   cundo   samaṇuddeso   evamāha
nigaṇṭho   bhante   2-   nāṭaputto   pāvāyaṃ   adhunā  kālakato  tassa
kālakiriyāya bhinnā nigaṇṭhā .pe. Bhinnathūpe appaṭisaraṇeti.
     [96]  Evañhetaṃ  cunda  hoti  durākkhāte  dhammavinaye duppavedite
aniyyānike    anupasamasaṃvattanike    asammāsambuddhappavedite    .   idha
cunda   satthā   ca   hoti   asammāsambuddho   dhammo   ca  durākkhāto
duppavedito    aniyyāniko   anupasamasaṃvattaniko   asammāsambuddhappavedito
sāvako    ca   tasmiṃ   dhamme   na   dhammānudhammapaṭipanno   viharati   na
sāmīcipaṭipanno   na   anudhammacārī   vokkamma  ca  tamhā  dhammā  vattati
@Footnote: 1 Ma. Yu. ārocessāmāti .  2 Yu. ayaṃ na hissati.
So   evamassa  vacanīyo  tassa  te  āvuso  lābhā  tassa  te  suladdhaṃ
satthā   ca   te  asammāsambuddho  dhammo  ca  durākkhāto  duppavedito
aniyyāniko         anupasamasaṃvattaniko         asammāsambuddhappavedito
tvañca    tasmiṃ    dhamme    na    dhammānudhammapaṭipanno    viharasi    na
sāmīcipaṭipanno    na    anudhammacārī    vokkamma   ca   tamhā   dhammā
vattasīti   .   iti   kho   cunda   satthāpi   tattha   gārayho  dhammopi
tattha   gārayho  sāvako  ca  tattha  evaṃ  pāsaṃso  .  yo  kho  cunda
evarūpaṃ   sāvakaṃ   evaṃ   vadeyya   etāyasmā  tathā  paṭipajjatu  yathā
te   satthārā   dhammo   desito   paññattoti  .  yo  ca  samādapeti
yañca   samādapeti   yo   ca   samādapito   tathattāya  paṭipajjati  sabbe
te  bahuṃ  apuññaṃ  pasavanti  .  taṃ  kissa  hetu  .  evañhetaṃ cunda hoti
durākkhāte   dhammavinaye   duppavedite   aniyyānike   anupasamasaṃvattanike
asammāsambuddhappavedite.
     [97]  Idha  pana  cunda  satthā  ca  hoti  asammāsambuddho  dhammo
ca     durākkhāto     duppavedito    aniyyāniko    anupasamasaṃvattaniko
asammāsambuddhappavedito   sāvako  ca  tasmiṃ  dhamme  dhammānudhammapaṭipanno
viharati   sāmīcipaṭipanno   anudhammacārī  samādāya  taṃ  dhammaṃ  pavattati  1-
so  evamassa  vacanīyo  tassa  te  āvuso  alābhā  tassa  te dulladdhaṃ
satthā   ca   te  asammāsambuddho  dhammo  ca  durākkhāto  duppavedito
aniyyāniko         anupasamasaṃvattaniko         asammāsambuddhappavedito
@Footnote: 1 Ma. Yu. vattati.
Tvañca    tasmiṃ   dhamme   dhammānudhammapaṭipanno   viharasi   sāmīcipaṭipanno
anudhammacārī   samādāya   taṃ   dhammaṃ   vattasīti   .   iti   kho   cunda
satthāpi   tattha   gārayho   dhammopi   tattha  gārayho  sāvakopi  tattha
evaṃ   gārayho   .   yo  kho  cunda  evarūpaṃ  sāvakaṃ  evaṃ  vadeyya
addhāyasmā    ñāyapaṭipanno    ñāyaṃ    ārādhessatīti   .   yo   ca
pasaṃsati   yañca   pasaṃsati   yo   ca   pasaṃsito   1-   bhiyyoso  mattāya
viriyaṃ  ārabhati  sabbe  te  bahuṃ  apuññaṃ  pasavanti  .  taṃ  kissa  hetu.
Evaṃ  hetaṃ  cunda  hoti  durākkhāte  dhammavinaye duppavedite aniyyānike
anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite.
     [98]   Idha   pana  cunda  satthā  ca  hoti  sammāsambuddho  dhammo
ca     svākkhāto     suppavedito     niyyāniko     upasamasaṃvattaniko
sammāsambuddhappavedito     sāvako     ca     tasmiṃ     dhamme     na
dhammānudhammapaṭipanno    viharati    na   sāmīcipaṭipanno   na   anudhammacārī
vokkamma   ca   tamhā   dhammā   vattati  so  evamassa  vacanīyo  tassa
te  āvuso  alābhā  tassa  te  dulladdhaṃ  satthā  ca te sammāsambuddho
dhammo    ca   svākkhāto   suppavedito   niyyāniko   upasamasaṃvattaniko
sammāsambuddhappavedito   tvañca   tasmiṃ   dhamme  na  dhammānudhammapaṭipanno
viharasi   na   sāmīcipaṭipanno   na   anudhammacārī   vokkamma   ca  tamhā
dhammā   vattasīti   .  iti  kho  cunda  satthāpi  tattha  pāsaṃso  dhammopi
tattha   pāsaṃso  sāvako  ca  tattha  evaṃ  gārayho  .  yo  kho  cunda
@Footnote: 1 Yu. pasattho.
Evarūpaṃ   sāvakaṃ   evaṃ   vadeyya   etāyasmā  tathā  paṭipajjatu  yathā
te   satthārā   dhammo   desito   paññattoti  .  yo  ca  samādapeti
yañca   samādapeti   yo   ca   samādapito   tathattāya  paṭipajjati  sabbe
te  bahuṃ  puññaṃ  pasavanti  .  taṃ  kissa  hetu  .  evañhetaṃ  cunda hoti
svākkhāte    dhammavinaye    suppavedite   niyyānike   upasamasaṃvattanike
sammāsamabuddhappavedite.
     [99]   Idha   pana  cunda  satthā  ca  hoti  sammāsambuddho  dhammo
ca     svākkhāto     suppavedito     niyyāniko     upasamasaṃvattaniko
sammāsambuddhappavedito   sāvako   ca  tasmiṃ  dhamme  dhammānudhammapaṭipanno
viharati    sāmīcipaṭipanno   anudhammacārī   samādāya   taṃ   dhammaṃ   vattati
so   evamassa   vacanīyo  tassa  te  āvuso  sulābhā  1-  tassa  te
suladdhaṃ  satthā  ca  te  arahaṃ  2-  sammāsambuddho  dhammo ca svākkhāto
suppavedito     niyyāniko    upasamasaṃvattaniko    sammāsambuddhappavedito
tvañca    tasmiṃ   dhamme   dhammānudhammapaṭipanno   viharasi   sāmīcipaṭipanno
anudhammacārī samādāya taṃ dhammaṃ vattasīti.
     {99.1}  Iti  kho cunda satthāpi tattha pāsaṃso dhammopi tattha pāsaṃso
sāvakopi  tattha  evaṃ  pāsaṃso  .  yo  kho  cunda  evarūpaṃ sāvakaṃ evaṃ
vadeyya   addhāyasmā   ñāyapaṭipanno  ñāyaṃ  ārādhessatīti  .  yo  ca
pasaṃsati  yañca  pasaṃsati  yo  ca  pasattho 3- bhiyyoso mattāya viriyaṃ ārabhati
sabbe  te  bahuṃ  puññaṃ  pasavanti . Taṃ kissa hetu. Evañhetaṃ cunda hoti
@Footnote: 1 Ma. Yu. lābhā .  2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi .  3 Ma. pasaṃsito.
Svākkhāte    dhammavinaye    suppavedite   niyyānike   upasamasaṃvattanike
sammāsambuddhappavedite.
     [100]   Idha   [1]-   cunda   satthā  ca  loke  udapādi  arahaṃ
sammāsambuddho    dhammo    ca   svākkhāto   suppavedito   niyyāniko
upasamasaṃvattaniko     sammāsambuddhappavedito     aviññāpitatthā     cassa
honti   sāvakā   saddhamme  nesaṃ  satthu  ca  nesaṃ  2-  kevalaṃ  paripūraṃ
brahmacariyaṃ      āvikataṃ     hoti     uttānīkataṃ     sabbasaṅgāhapadakataṃ
sappāṭihirakataṃ    3-    yāva   devamanussehi   suppakāsitaṃ   atha   nesaṃ
satthuno   antaradhānaṃ   hoti   .  evarūpo  kho  cunda  satthā  ca  4-
sāvakānaṃ   kālakato   5-   anutappo   hoti   .  taṃ  kissa  hetu .
Satthā   hi   6-   loke   udapādi   arahaṃ  sammāsambuddho  dhammo  ca
svākkhāto       suppavedito       niyyāniko       upasamasaṃvattaniko
sammāsambuddhappavedito        aviññāpitatthā        camhā       7-
saddhamme   na   ca   no   kevalañca   8-  paripūraṃ  brahmacariyaṃ  āvikataṃ
hoti      uttānīkataṃ     sabbasaṅgāhapadakataṃ     sappāṭihirakataṃ     yāva
devamanussehi   suppakāsitaṃ  atha  no  satthuno  antaradhānaṃ  hoti  9- .
Evarūpo kho cunda satthā ca 8- sāvakānaṃ kālakato anutappo hoti.
     [101]   Idha   pana   cunda   satthā   ca   loke  udapādi  arahaṃ
sammāsambuddho    dhammo    ca   svākkhāto   suppavedito   niyyāniko
upasamasaṃvattaniko      sammāsambuddhappavedito     viññāpitatthā     cassa
@Footnote: 1 Ma. Yu. pana. 2 Ma. na ca nesaṃ. Yu. na ca tesaṃ. 3 Ma. Yu. sappāṭihīrakataṃ.
@4-8 Ma. Yu. casaddo na dissati. 5 Ma. kālaṃ kato. 6 Ma. ca. Yu. ca no.
@7 Ma. Yu. camha. 9 Ma. Yu. hotīti.
Honti    sāvakā    saddhamme   kevalañca   tesaṃ   paripūraṃ   brahmacariyaṃ
āvikataṃ    hoti   uttānīkataṃ   sabbasaṅgāhapadakataṃ   sappāṭihirakataṃ   yāva
devamanussehi   suppakāsitaṃ   atha   nesaṃ   satthuno  antaradhānaṃ  hoti .
Evarūpo  kho  cunda  satthā  sāvakānaṃ  kālakato anānutappo 1- hoti.
Taṃ  kissa  hetu  .  satthāpi  loke  2-  udapādi  arahaṃ  sammāsambuddho
dhammo    ca   svākkhāto   suppavedito   niyyāniko   upasamasaṃvattaniko
sammāsambuddhappavedito     viññāpitatthā     camhā    3-    saddhamme
kevalañca    no    paripūraṃ    brahmacariyaṃ   āvikataṃ   hoti   uttānīkataṃ
sabbasaṅgāhapadakataṃ    sappāṭihirakataṃ    yāva    devamanussehi   suppakāsitaṃ
athakho  satthuno  antaradhānaṃ  hoti  4-  .  evarūpo  kho  cunda  satthā
sāvakānaṃ kālakato anānutappo 1- hotīti 5-.
     [102]   Etehi   cepi   cunda   aṅgeha  samannāgataṃ  brahmacariyaṃ
hoti   no   ca   kho   satthā   hoti   thero   rattaññū  cirapabbajito
addhagato    vayo   anuppatto   evantaṃ   brahmacariyaṃ   aparipūraṃ   hoti
tenaṅgena  .  yato  kho  6-  cunda etehi cepi 7- aṅgehi samannāgataṃ
brahmacariyaṃ   hoti   satthā   ca   hoti   thero   rattaññū  cirapabbajito
addhagato    vayo    anuppatto   evantaṃ   brahmacariyaṃ   paripūraṃ   hoti
tenaṅgena.
     [103]   Etehi   cepi   cunda   aṅgehi  samannāgataṃ  brahmacariyaṃ
hoti   satthā   ca   hoti   thero   rattaññū   cirapabbajito   addhagato
@Footnote: 1 Ma. Yu. ananutappo. 2 Ma. Yu. satthā ca no loke. 3 Ma. Yu. camha.
@4 Ma. Yu. hotīti. 5 Ma. Yu. itisaddo na dissati. 6 Ma. Yu. yato ca kho.
@7 Ma. Yu. ceva.
Vayo  anuppatto  no  ca  khvassa  therā bhikkhū sāvakā honti viyattā 1-
vinītā   visāradā   pattayogakkhemā   alaṃ   samakkhātuṃ   saddhammassa  alaṃ
uppannaṃ   parappavādaṃ   sahadhammena   suniggahitaṃ  niggahetvā  sappāṭihāriyaṃ
dhammaṃ   desetuṃ   evantaṃ   brahmacariyaṃ   aparipūraṃ   hoti  tenaṅgena .
Yato   ca   kho   cunda  etehi  cepi  aṅgehi  samannāgataṃ  brahmacariyaṃ
hoti   satthā   ca   hoti   thero   rattaññū   cirapabbajito   addhagato
vayo   anuppatto   therā   cassa   bhikkhū   sāvakā   honti   viyattā
vinītā   visāradā   pattayogakkhemā   alaṃ   samakkhātuṃ   saddhammassa  alaṃ
uppannaṃ   parappavādaṃ   sahadhammena   suniggahitaṃ  niggahetvā  sappāṭihāriyaṃ
dhammaṃ desetuṃ evantaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ hoti tenaṅgena.
     [104]  Etehi  cepi  cunda  aṅgehi  samannāgataṃ  brahmacariyaṃ hoti
satthā   ca   hoti   thero   rattaññū   cirapabbajito   addhagato   vayo
anuppatto   therā   cassa   bhikkhū   sāvakā   honti   viyattā  vinītā
visāradā   .pe.   alaṃ   uppannaṃ   parappavādaṃ   sahadhammena   suniggahitaṃ
niggahetvā   sappāṭihāriyaṃ   dhammaṃ   desetuṃ   no  ca  khvassa  majjhimā
bhikkhū sāvakā honti. Majjhimā ca 2- bhikkhū sāvakā honti.
     {104.1}  No  ca  khvassa  navā  bhikkhū  sāvakā  honti . Navā
cassa   bhikkhuniyo  sāvikā  honti  .  no  ca  khvassa  therā  bhikkhuniyo
sāvikā  honti  .  therā  cassa bhikkhuniyo sāvikā honti. No ca khvassa
majjhimā  bhikkhuniyo  sāvikā  honti  .  majjhimā  cassa  bhikkhuniyo sāvikā
@Footnote: 1 Yu. vyattā .  2 Ma. cassa. majjhimāssa.
Honti   .  no  ca  khvassa  navā  bhikkhuniyo  sāvikā  honti  .  navā
cassa  bhikkhuniyo  sāvikā  honti  .  no  ca  khvassa  upāsakā  sāvakā
honti   gihī   odātavasanā  brahmacārino  .  upāsakā  cassa  sāvakā
honti   gihī  odātavasanā  brahmacārino  .  no  ca  khvassa  upāsakā
sāvakā   honti   gihī   odātavasanā  kāmabhogino  .  upāsakā  cassa
sāvakā   honti   gihī   odātavasanā  kāmabhogino  .  no  ca  khvassa
upāsikā   sāvikā   honti   gihinī   odātavasanā   brahmacāriniyo .
Upāsikā cassa sāvikā honti gihinī odātavasanā brahmacāriniyo.
     {104.2}  No ca khvassa upāsikā sāvikā honti gihinī odātavasanā
kāmabhoginiyo   .  upāsikā  cassa  sāvikā  honti  gihinī  odātavasanā
kāmabhoginiyo   .  no  ca  khvassa  brahmacariyaṃ  hoti  iddhañceva  [1]-
phītañca   vitthārikaṃ  bahujaññaṃ  2-  puthubhūtaṃ  yāva  devamanussehi  suppakāsitaṃ
brahmacariyañcassa   hoti   iddhañca   phītañca   vitthārikaṃ   bahujaññaṃ  puthubhūtaṃ
yāva   devamanussehi   suppakāsitaṃ   no   ca   kho   lābhaggayasaggappattaṃ
evantaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ hoti tenaṅgena.
     {104.3}  Yato  ca  kho  cunda  etehi  ceva aṅgehi samannāgataṃ
brahmacariyaṃ  hoti  satthā  ca  hoti  thero  rattaññū cirapabbajito addhagato
vayo  anuppatto  therā  cassa  bhikkhū  sāvakā  honti  viyattā   vinītā
visāradā  .pe.  sappāṭihāriyaṃ  dhammaṃ  desetuṃ  .  majjhimā  cassa  bhikkhū
sāvakā  honti . Navā cassa bhikkhū sāvakā honti. Therā cassa bhikkhuniyo
@Footnote: 1 Yu. hoti .  2 Ma. Yu. bāhujaññaṃ.
Sāvikā   honti   .   majjhimā   cassa   bhikkhuniyo  sāvikā  honti .
Navā   cassa   bhikkhuniyo   sāvikā  honti  .  upāsakā  cassa  sāvakā
honti   gihī   odātavasanā  brahmacārino  .  upāsakā  cassa  sāvakā
honti   gihī   odātavasanā   kāmabhogino  .  upāsikā  cassa  sāvikā
honti  gihinī  odātavasanā  brahmacāriniyo  .  upāsikā  cassa  sāvikā
honti   gihinī   odātavasanā   kāmabhoginiyo  .  brahmacariyañcassa  hoti
iddhañceva   phītañca   vitthārikaṃ   bahujaññaṃ   puthubhūtaṃ   yāva  devamanussehi
suppakāsitaṃ     lābhaggayasaggappattañca    evantaṃ    brahmacariyaṃ    paripūraṃ
hoti tenaṅgena.
     [105]  Ahaṃ  kho  pana  cunda  etarahi  satthā loke uppanno arahaṃ
sammāsambuddho    dhammo    ca   svākkhāto   suppavedito   niyyāniko
upasamasaṃvattaniko          sammāsambuddhappavedito         viññāpitatthā
ca   me   sāvakā   saddhamme   kevalañca   tesaṃ   paripūraṃ   brahmacariyaṃ
āvikataṃ    hoti    1-   uttānīkataṃ   sabbasaṅgāhapadakataṃ   sappāṭihirakataṃ
yāva  devamanussehi  suppakāsitaṃ  .  ahaṃ  kho  pana  cunda  etarahi satthā
thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto.
     [106]  Santi  kho  pana  me  cunda  etarahi  therā  bhikkhū sāvakā
honti   viyattā   vinītā   visāradā   pattayogakkhemā   alaṃ  samakkhātuṃ
saddhammassa     alaṃ    uppannaṃ    parappavādaṃ    sahadhammena    suniggahitaṃ
niggahetvā   sappāṭihāriyaṃ   dhammaṃ   desetuṃ   .  santi  kho  pana  me
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho na dissati.
Cunda  etarahi  1-  majjhimā  bhikkhū  sāvakā  .  santi  kho pana me cunda
etarahi   navā  bhikkhū  sāvakā  .  santi  kho  pana  me  cunda  etarahi
therā  bhikkhuniyo  sāvikā  .  santi  kho  pana  me cunda etarahi majjhimā
bhikkhuniyo   sāvikā   .   santi   kho   pana  me  cunda  etarahi  navā
bhikkhuniyo   sāvikā   .  santi  kho  pana  me  cunda  etarahi  upāsakā
sāvakā  gihī  odātavasanā  brahmacārino  .  santi  kho  pana  me cunda
etarahi  upāsakā  sāvakā  gihī  odātavasanā  kāmabhogino  .pe. Santi
kho   pana   me  cunda  etarahi  upāsikā  sāvikā  gihinī  odātavasanā
kāmabhoginiyo   .   etarahi   pana   me   cunda  brahmacariyaṃ  iddhañceva
phītañca vitthārikaṃ bahujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ.
     [107]  Yāvatā  kho  cunda  etarahi  satthāro  loke uppannā.
Nāhaṃ    cunda    aññaṃ   ekaṃ   satthāraṃpi   samanupassāmi   evaṃlābhagga-
yasaggappattaṃ  yatharivāhaṃ  .  yāvatā  kho pana me 2- cunda etarahi saṅgho
vā  gaṇo  vā  loke  uppanno  3-  .  nāhaṃ  cunda aññaṃ ekaṃ saṅghaṃpi
samanupassāmi evaṃlābhaggayasaggappattaṃ yathariva 4- cunda bhikkhusaṅgho.
     {107.1}  Yaṃ kho taṃ cunda sammā vadamāno vadeyya sabbākārasampannaṃ
sabbakāraparipūraṃ    anūnaṃ   anadhikaṃ   svākkhātaṃ   kevalaparipūraṃ   brahmacariyaṃ
suppakāsitanti  .  idameva  taṃ  sammā  vadamāno vadeyya sabbākārasampannaṃ
sabbākāraparipūraṃ     .pe.     suppakāsitanti     .    uddako    5-
sudaṃ   cunda   rāmaputto   evaṃ   vācaṃ   bhāsati  passaṃ  na  passatīti .
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. ayaṃ na dissati .  3 Yu. saṅghā vā gaṇā loke uppannā.
@4 Ma. yatharivāyaṃ .  5 Ma. udako.
Kiñca   passaṃ   na   passatīti   .   khurassa  sādhunisitassa  talamassa  passati
dhārañca   khurassa   1-   na   passati   .  idaṃ  vuccati  cunda  passaṃ  na
passatīti   .  taṃ  2-  kho  panetaṃ  cunda  uddakena  rāmaputtena  bhāsitaṃ
hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasañhitaṃ khurameva sandhāya.
     {107.2}   Yañcetaṃ  3-  cunda  sammā  vadamāno  vadeyya  passaṃ
na   passatīti   .   idameva   taṃ   sammā  vadamāno  vadeyya  passaṃ  na
passatīti   .   kiñca   passaṃ   na   passatīti  .  evaṃ  sabbākārasampannaṃ
sabbākāraparipūraṃ   anūnaṃ   anadhikaṃ   svākkhātaṃ   kevalaparipūraṃ   brahmacariyaṃ
suppakāsitanti   iti   hetaṃ  na  4-  passatīti  idamettha  apakaḍḍheyya .
Evantaṃ   parisuddhataraṃ   assāti   iti  hetaṃ  na  passatīti  5-  idamettha
upakaḍḍheyya  .  evantaṃ  parisuddhataraṃ  6-  assāti  iti hetaṃ na passati.
Idaṃ  vuccati  passaṃ  na  passatīti . Yaṃ kho taṃ cunda sammā vadamāno vadeyya
sabbākārasampannaṃ   .pe.   brahmacariyaṃ   suppakāsitanti  .  idametaṃ  7-
sammā     vadamāno    vadeyya    sabbākārasampannaṃ    sabbākāraparipūraṃ
anūnaṃ anadhikaṃ svākkhātaṃ kevalaparipūraṃ brahmacariyaṃ suppakāsitanti.
     [108]  Tasmātiha  cunda  ye  te  8- mayā dhammā abhiññā desitā
tattha    sabbeheva   saṅgamma   samāgamma   atthena   atthaṃ   byañjanena
byañjanaṃ   saṅgāyitabbaṃ   vicaritabbaṃ   9-   yathayidaṃ   brahmacariyaṃ   addhaniyaṃ
assa   ciraṭṭhitikaṃ   tadasseva   bahujanahitāya   bahujanasukhāya  lokānukampāya
atthāya    hitāya    sukhāya    devamanussānaṃ    .   katame   ca   te
@Footnote: 1 Ma. khvassa. Yu. kho tassa. 2 Ma. yaṃ. 3 Ma. Yu. yañca taṃ.
@4 Ma. Yu. nasaddo na dissati. 5 Ma. Yu. passati. 6 Ma. Yu. paripūraṃ.
@7 Ma. idameva taṃ. 8 Ma. Yu. vo. 9 Ma. Yu. na vivaditabbaṃ.
Cunda   dhammā   mayā   abhiññā  desitā  .  yattha  sabbeheva  saṅgamma
samāgamma     atthena    atthaṃ    byañjanena    byañjanaṃ    saṅgāyitabbaṃ
vicaritabbaṃ   1-   yathayidaṃ  brahmacariyaṃ  addhaniyaṃ  assa  ciraṭṭhitikaṃ  tadasseva
bahujanahitāya    bahujanasukhāya   lokānukampāya   atthāya   hitāya   sukhāya
devamanussānaṃ   .   seyyathīdaṃ   .   cattāro   satipaṭṭhānā   cattāro
sammappadhānā    cattāro    iddhipādā   pañcindriyāni   pañca   balāni
satta sambojjhaṅgā 2- ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.
     {108.1}  Ime  kho  te  cunda  dhammā  mayā  abhiññā  desitā
yattha    sabbeheva   saṅgamma   samāgamma   atthena   atthaṃ   byañjanena
byañjanaṃ    saṅgāyitabbaṃ    vicaritabbaṃ    yathayidaṃ    brahmacariyaṃ    addhaniyaṃ
assa   ciraṭṭhitikaṃ   tadasseva   bahujanahitāya   bahujanasukhāya  lokānukampāya
atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
     [109]   Tesañca   kho   3-   cunda   samaggānaṃ   sammodamānānaṃ
avivadamānānaṃ   sikkhitabbaṃ   4-   .  aññataro  sabrahmacārī  saṅgho  5-
dhammaṃ   bhāseyya  tatra  ce  tumhākaṃ  evamassa  ayaṃ  kho  āvuso  6-
āyasmā    atthañceva    micchā    gaṇhāti   byañjanāni   ca   micchā
ropetīti    .    tassa    neva    abhinanditabbaṃ   nappaṭikkositabbaṃ  .
Anabhinanditvā    appaṭikkositvā    so    evamassa   vacanīyo   imassa
nu    kho   āvuso   atthassa   imāni   [7]-   byañjanāni   etāni
vā    byañjanāni    katamāni    opāyikatarāni    imesaṃ    vā   8-
byañjanānaṃ    ayaṃ    vā    attho    eso    vā   attho   katamo
@Footnote: 1 Ma. Yu. na vivaditabbaṃ. 2 Ma. Yu. bojjhaṅgā. 3 Ma. Yu. vo. 4 Ma. sikkhataṃ.
@5 Ma. Yu. saṅghe .  6 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho na dissati .  7 Ma. Yu. vā.
@8 Ma. imesañca.
Opāyikataroti   .   so   ce   evaṃ   vadeyya  imassa  kho  āvuso
atthassa     imāneva    byañjanāni    opāyikatarāni    yāni    ceva
etāni    imesaṃ   1-   byañjanānaṃ   ayameva   attho   opāyikataro
yo  ceva  esoti  .  so  neva  ussādetabbo  na  apasādetabbo.
Anussādetvā     anapasādetvā    sveva    sādhukaṃ    saññāpetabbo
tassa ca atthassa tesañca byañjanānaṃ nisantiyā.
     [110]  Aparopi  ce  cunda  sabrahmacārī  saṅgho 2- dhammaṃ bhāseyya
tatra  ce  tumhākaṃ  evamassa  ayaṃ  kho  āyasmā  atthañhi  kho  micchā
gaṇhāti   byañjanāni   sammā   ropetīti   .  tassa  neva  abhinanditabbaṃ
nappaṭikkositabbaṃ      .     anabhinanditvā     appaṭikkositvā     so
evamassa  vacanīyo  imesaṃ  nu  kho  āvuso  byañjanānaṃ  ayaṃ  vā attho
eso  vā  attho  katamo  opāyikataroti  .  so  ce  evaṃ  vadeyya
imesaṃ   nu   kho   āvuso   byañjanānaṃ  ayameva  attho  opāyikataro
yo  ceva  esoti  .  so  neva  ussādetabbo  na  apasādetabbo.
Anussādetvā     anapasādetvā    sveva    sādhukaṃ    saññāpetabbo
tassa ca 3- atthassa nisantiyā.
     [111]  Aparopi  ce  cunda  sabrahmacārī  saṅgho 2- dhammaṃ bhāseyya
tatra   ce  tumhākaṃ  evamassa  ayaṃ  kho  āyasmā  atthaṃ  hi  kho  4-
sammā    gaṇhāti   byañjanāni   micchā   ropetīti   .   tassa   neva
abhinanditabbaṃ    nappaṭikkositabbaṃ    .    anabhinanditvā   appaṭikkositvā
@Footnote: 1 Ma. imesañca. 2 Ma. Yu. saṅghe. 3 Ma. Yu. tasseva. 4 Ma. atthañceva.
So  evamassa  vacanīyo  imassa  nu  kho  āvuso  atthassa  imāneva 1-
byañjanāni   etāni   vā   byañjanāni   katamāni   opāyikatarānīti .
So   ce   evaṃ   vadeyya   imassa   nu  khvāvuso  atthassa  imāneva
byañjanāni   opāyikatarāni   yāni   ceva   etānīti   .   so  neva
ussādetabbo   na   apasādetabbo   .  anussādetvā  anapasādetvā
sveva sādhukaṃ saññāpetabbo tesaṃyeva byañjanānaṃ nisantiyā.
     [112]  Aparopi  ce  cunda  sabrahmacārī  saṅgho 2- dhammaṃ bhāseyya
tatra   ce   tumhākaṃ  evamassa  ayaṃ  kho  āyasmā  atthaññeva  sammā
gaṇhāti   byañjanāni   [3]-   sammā   ropetīti   .   tassa   sādhūti
bhāsitaṃ    abhinanditabbaṃ    anumoditabbaṃ    .    tassa    sādhūti   bhāsitaṃ
abhinanditvā    anumoditvā    so   evamassa   vacanīyo   lābhā   no
āvuso    suladdhaṃ    no    āvuso   ye   mayaṃ   āyasmantaṃ   tādisaṃ
sabrahmacāriṃ sarissāma 4- evaṃ atthupetaṃ byañjanupetanti.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 11 page 1-142. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=11&item=1&items=112              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=11&item=1&items=112&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=11&item=1&items=112              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=11&item=1&items=112              Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=11&i=1              Contents of The Tipitaka Volume 11 https://84000.org/tipitaka/read/?index_11 https://84000.org/tipitaka/english/?index_11

แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]