paliTIPITAKA Volume 10 - Sutta Pitaka 2

[275] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti ṭhito vā ṭhitomhīti pajānāti nisinno vā nisinnomhīti pajānāti sayāno vā sayānomhīti pajānāti . Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti tathā tathā nampajānāti ^2- . iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati . atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati . evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Iriyāpathapabbaṃ niṭṭhitaṃ. [276] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti ālokite vilokite sampajānakārī hoti sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe @Footnote: ¹ Ma. kho. sabbattha īdisameva. ² Ma. naṃ pajānāti. Sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti . Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati . Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Sampajaññapabbaṃ niṭṭhitaṃ. [277] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūrannānappakārassa asucino paccavekkhati atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti. {277.1} Seyyathāpi bhikkhave ubhatomukhā mūtoḷī ^1- pūrā nānāvihitassa dhaññassa seyyathīdaṃ sālīnaṃ vīhīnaṃ muggānaṃ māsānaṃ @Footnote: ¹ pūtoḷītipi pāṭho. Ma. putoḷi Yu. mutoli. Tilānaṃ taṇḍulānaṃ tamenaṃ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya ime sālī ime vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulāti evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūrannānappakārassa asucino paccavekkhati atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti. {277.2} Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati . Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Paṭikūlamanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ. [278] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . seyyathāpi bhikkhave dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā cātummahāpathe Vilaso paṭivibhajitvā nisinno assa evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . iti ajjhattaṃ vā .pe. Viharati. Dhātumanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ. [279] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya ^1- chaḍḍitaṃ ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ . so imameva kāyaṃ upasaṃharati ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatītoti . iti ajjhattaṃ vā .pe. Viharati. [280] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ ^[2]- suvānehi vā khajjamānaṃ sigālehi vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ . so imameva kāyaṃ upasaṃharati ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatītoti. {280.1} Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati . Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva @Footnote: ¹ Ma. sabbattha sivathikāya. ² Ma. kaṅkehi vā khajjamānaṃ sunakhehi vā khajjamānaṃ @byagghehi vā khajjamānaṃ dīpīhi vā khajjamānaṃ siṅgālehi vā .... Ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. [281] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhisaṅkhalikaṃ ^1- samaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ .pe. [282] Aṭṭhisaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhitaṃ nahārusambandhaṃ .pe. [283] Aṭṭhisaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ .pe. [284] Aṭṭhikāni apagatanahārusambandhāni ^2- disāvidisāvikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ ^[3]- aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūruṭṭhikaṃ aññena kaṭaṭṭhikaṃ ^4- aññena piṭṭhaṭṭhikaṃ aññena kaṇṭakaṭṭhikaṃ aññena phāsukaṭṭhikaṃ aññena uraṭṭhikaṃ aññena aṃsaṭṭhikaṃ aññena bāhuṭṭhikaṃ aññena gīvaṭṭhikaṃ aññena hanukaṭṭhikaṃ aññena dantaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ . so imameva kāyaṃ upasaṃharati ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatītoti. {284.1} Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti @Footnote: ¹ Ma. aṭṭhikasaṅkhalikaṃ. ito paraṃ īdisameva. ² Sī. apakatasambandhāni. imasmiñca @pabbe hatthaṭṭhikaṃ pādaṭṭhikaṃ jaṅghaṭṭhikaṃ uraṭṭhikaṃ kaṭaṭṭhikaṃ piṭṭhikaṇṭakanti evaṃ @pāṭhakkamo dissati. ³ Ma. gopphakaṭṭhikaṃ .... ⁴ Ma. kaṭiṭṭhaṃ ... phāsukaṭṭhikaṃ @piṭṭhiṭṭhikaṃ ... khandhaṭṭhikaṃ ... aññena gīvaṭṭhikaṃ .... Vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. [285] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇasannibhāni ^1- .pe. [286] Aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni .pe. [287] Aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni . so imameva kāyaṃ upasaṃharati ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatītoti . Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati . atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Navasīvathikāpabbaṃ niṭṭhitaṃ. Kāyānupassanā niṭṭhitā. [288] Kathañca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati. Idha bhikkhave bhikkhu sukhaṃ vā vedanaṃ vedayamāno sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti @Footnote: ¹ Sī. Yu. saṅkhavaṇṇūpanibhāni. Ma. saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni. Pajānāti dukkhaṃ vā vedanaṃ vedayamāno dukkhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti adukkhamasukhaṃ vā vedanaṃ vedayamāno adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno sāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti nirāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti sāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vedayamāno sāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti nirāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vedayamāno nirāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti. {288.1} Iti ajjhattaṃ vā vedanāsu vedanānupassī viharati bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati samudayavayadhammānupassī vā vedanāsu viharati . atthi vedanāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati . evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati. Vedanānupassanā niṭṭhitā. [289] Kathañca bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati . Idha bhikkhave bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti. {289.1} Iti ajjhattaṃ vā citte cittānupassī viharati bahiddhā vā citte cittānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati samudayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati . atthi cittanti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke Upādiyati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati. Cittānupassanā niṭṭhitā. [290] Kathañca ^[1]- bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati. Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu . Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. {290.1} Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ atthi me ajjhattaṃ kāmacchandoti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ natthi me ajjhattaṃ kāmacchandoti pajānāti yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. {290.2} Santaṃ vā ajjhattaṃ byāpādaṃ atthi me ajjhattaṃ byāpādoti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ byāpādaṃ natthi me ajjhattaṃ byāpādoti pajānāti yathā ca anuppannassa byāpādassa uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa byāpādassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnassa byāpādassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. {290.3} Santaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ ^2- atthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ natthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti pajānāti yathā ca anuppannassa thīnamiddhassa uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa @Footnote: ¹ Ma. sabbattha pana saddo dissati. ² Ma. thinamiddhaṃ. sabbattha evaṃ ñātabbaṃ. Thīnamiddhassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnassa thīnamiddhassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. {290.4} Santaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ atthi me ajjhattaṃ uddhaccakukkuccanti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ natthi me ajjhattaṃ uddhaccakukkuccanti pajānāti yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnassa uddhaccakukkuccassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. {290.5} Santaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ atthi me ajjhattaṃ vicikicchāti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ natthi me ajjhattaṃ vicikicchāti pajānāti yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṃ hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. {290.6} Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati vayadhammānupassī vā dhammesu viharati samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati . atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissati mattāya . anissito ca viharati na ca Kiñci loke upādiyati . evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. Nīvaraṇapabbaṃ niṭṭhitaṃ. [291] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu . kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. {291.1} Idha bhikkhave bhikkhu iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamoti. {291.2} Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati vayadhammānupassī vā dhammesu viharati samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati . atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati . evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. Khandhapabbaṃ niṭṭhitaṃ. [292] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammāpassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu . kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. {292.1} Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuñca pajānāti rūpe ca pajānāti yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ ^1- tañca pajānāti yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa saññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnassa saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti . sotañca pajānāti sadde ca pajānāti . ghānañca pajānāti gandhe ca pajānāti . jivhañca pajānāti rase ca pajānāti . kāyañca pajānāti phoṭṭhabbe ca pajānāti . Manañca pajānāti dhamme ca pajānāti yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca pajānāti yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa saññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti yathā ca pahīnassa saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti ca {292.2} iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati vayadhammānupassī vā dhammesu viharati samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati . @Footnote: ¹ Ma. saṃñojanaṃ. evamuparipi. Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati . evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Āyatanapabbaṃ niṭṭhitaṃ. [293] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu . kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu . idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ satisambojjhaṅgoti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ natthi me ajjhattaṃ satisambojjhaṅgoti pajānāti yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūri ^1- hoti tañca pajānāti. {293.1} Santaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ .pe. Santaṃ vā ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgaṃ .pe. santaṃ vā ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgaṃ .pe. santaṃ vā ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ .pe. Santaṃ vā ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgaṃ .pe. santaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgoti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ natthi me ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgoti pajānāti yathā ca @Footnote: ¹ Ma. sabbattha bhāvanāpāripūrī. Anuppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūri hoti tañca pajānāti. {293.2} Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati vayadhammānupassī vā dhammesu viharati samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati . atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati . evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu. Bojjhaṅgapabbaṃ niṭṭhitaṃ. Paṭhamabhāṇavāraṃ. [294] Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu . kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu . idha bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti [1]-. {294.1} Katamañca bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ. Jātipi dukkhā jarāpi dukkhā maraṇampi dukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi @Footnote: ¹ Ma. paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. Dukkhā appiyehi sampayogopi dukkho piyehi vippayogopi dukkho yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. [295] Katamā ca bhikkhave jāti . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti nibbatti ^1- abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho ayaṃ vuccati bhikkhave jāti. {295.1} Katamā ca bhikkhave jarā . yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valitacatā ^2- āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko ayaṃ vuccati bhikkhave jarā. {295.2} Katamañca bhikkhave maraṇaṃ . yā ^3- tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo idaṃ vuccati bhikkhave maraṇaṃ. {295.3} Katamo ca bhikkhave soko. Yo kho bhikkhave aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko ayaṃ vuccati bhikkhave soko. {295.4} Katamo ca bhikkhave paridevo. Yo kho bhikkhave aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ ayaṃ vuccati bhikkhave paridevo. @Footnote: ¹ Ma. ayaṃ pāṭho natthi. ² valittacatātipi pāṭho. ³ Ma. yaṃ. Katamañca bhikkhave dukkhaṃ . yaṃ kho bhikkhave kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ idaṃ vuccati bhikkhave dukkhaṃ. {295.5} Katamañca bhikkhave domanassaṃ . yaṃ kho bhikkhave cetasikaṃ dukkhaṃ cetasikaṃ asātaṃ manosamphassajaṃ ^1- dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ idaṃ vuccati bhikkhave domanassaṃ. {295.6} Katamo ca bhikkhave upāyāso . yo kho bhikkhave aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ ayaṃ vuccati bhikkhave upāyāso. {295.7} Katamo ^2- ca bhikkhave appiyehi sampayogo dukkho. Idha yassa te honti aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā ^[3]- ye vā panassa honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukakāmā ayogakkhemakāmā tesaṃ ^4- saṅgati samāgamo samodhānaṃ missībhāvo ayaṃ vuccati bhikkhave appiyehi sampayogo dukkho. {295.8} Katamo ca bhikkhave piyehi vippayogo dukkho. Idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā ye vā panassa honti atthakāmā hitakāmā phāsukakāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā mittā vā amaccā vā ñātisālohitā vā tesaṃ asaṅgati asamāgamo asamodhānaṃ amissībhāvo ayaṃ vuccati bhikkhave piyehi vippayogo dukkho ^2-. @Footnote: ¹ cetosamphassajanti vā pāṭho. 2-2 Yu. ime pāṭhā natthi. ³ Ma. dhammā. @ito paraṃ īdisameva. ⁴ Ma. yā tehi saddhiṃ saṅgati ... ito paraṃ īdisameva. {295.9} Katamañca bhikkhave yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ . Jātidhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma na ca vata no jāti āgaccheyyāti na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ . jarādhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ . byādhidhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ . maraṇadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ . sokaparidevadukkha- domanassupāyāsadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati aho vata mayaṃ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā āgaccheyyunti na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ . katame ca bhikkhave saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā . seyyathīdaṃ rūpūpādānakkhandho ^1- vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho ime vuccanti bhikkhave saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā . Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ. [296] Katamañca bhikkhave dukkhasamudayo ^2- ariyasaccaṃ. Yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā ^3- nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī seyyathīdaṃ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. [297] Sā kho panesā bhikkhave taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati kattha nivisamānā nivisati . yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ @Footnote: ¹ Ma. rūpupādānakkhandho ... viññāṇupā .... ² Ma. dukkhasamudayaṃ. @³ Sī. Yu. ponobhavikā. Etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. {297.1} Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ . cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati . sotaṃ loke . ghānaṃ loke . jivhā loke . kāyo loke . mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. {297.2} Rūpā loke. Saddā loke. Gandhā loke. Rasā loke. Phoṭṭhabbā loke . dhammā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. {297.3} Cakkhuviññāṇaṃ loke . sotaviññāṇaṃ loke . Ghānaviññāṇaṃ loke . jivhāviññāṇaṃ loke . kāyaviññāṇaṃ loke. Manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. {297.4} Cakkhusamphasso loke. Sotasamphasso loke. Ghānasamphasso loke . jivhāsamphasso loke . Kāyasamphasso loke. Manosamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. {297.5} Cakkhusamphassajā vedanā loke. Sotasamphassajā vedanā loke . ghānasamphassajā vedanā loke . jivhāsamphassajā vedanā loke . kāyasamphassajā vedanā loke . manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati Ettha nivisamānā nivisati. {297.6} Rūpasaññā loke . saddasaññā loke . Gandhasaññā loke . rasasaññā loke . phoṭṭhabbasaññā loke . dhammasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. {297.7} Rūpasañcetanā loke . saddasañcetanā loke . Gandhasañcetanā loke . rasasañcetanā loke . phoṭṭhabbasañcetanā loke . dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. {297.8} Rūpataṇhā loke . saddataṇhā loke . Gandhataṇhā loke . rasataṇhā loke . Phoṭṭhabbataṇhā loke. Dhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. {297.9} Rūpavitakko loke . Saddavitakko loke. Gandhavitakko loke . rasavitakko loke . phoṭṭhabbavitakko loke . Dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. {297.10} Rūpavicāro loke. Saddavicāro loke. Gandhavicāro loke . Rasavicāro loke. Phoṭṭhabbavicāro loke. Dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhasamudayo ariyasaccaṃ. [298] Katamañca bhikkhave dukkhanirodho ^1- ariyasaccaṃ . yo @Footnote: ¹ Ma. dukkhanirodhaṃ. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. {298.1} Sā kho panesā bhikkhave taṇhā kattha pahīyamānā pahīyati kattha nirujjhamānā nirujjhati . yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.2} Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ . cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati . sotaṃ loke . ghānaṃ loke . jivhā loke . kāyo loke . mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.3} Rūpā loke . saddā loke. Gandhā loke. Rasā loke . phoṭṭhabbā loke . dhammā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.4} Cakkhuviññāṇaṃ loke . sotaviññāṇaṃ loke . Ghānaviññāṇaṃ loke . jivhāviññāṇaṃ loke . kāyaviññāṇaṃ loke. Manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.5} Cakkhusamphasso loke. Sotasamphasso loke. Ghānasamphasso loke. Jivhāsamphasso loke. Kāyasamphasso loke. Manosamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.6} Cakkhusamphassajā vedanā loke. Sotasamphassajā vedanā Loke . ghānasamphassajā vedanā loke . jivhāsamphassajā vedanā loke . kāyasamphassajā vedanā loke . manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.7} Rūpasaññā loke . saddasaññā loke . Gandhasaññā loke . rasasaññā loke . Phoṭṭhabbasaññā loke. Dhammasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.8} Rūpasaññacetanā loke . saddasañcetanā loke . Gandhasañcetanā loke . rasasañcetanā loke . phoṭṭhabbasañcetanā loke . dhammasaññacetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.9} Rūpataṇhā loke . saddataṇhā loke . Gandhataṇhā loke . rasataṇhā loke . Phoṭṭhabbataṇhā loke. Dhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.10} Rūpavitakko loke. Saddavitakko loke. Gandhavitakko loke . rasavitakko loke . phoṭṭhabbavitakko loke. Dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. {298.11} Rūpavicāro loke. Saddavicāro loke. Gandhavicāro loke. Rasavicāro loke . phoṭṭhabbavicāro loke. Dhammavicāro loke piyarūpaṃ Sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati ettha nirujjhamānā nirujjhati. Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhanirodho ariyasaccaṃ. [299] Katamañca bhikkhave dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ . Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. {299.1} Katamā ca bhikkhave sammādiṭṭhi. Yaṃ kho bhikkhave dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ ayaṃ vuccati bhikkhave sammādiṭṭhi. {299.2} Katamo ca bhikkhave sammāsaṅkappo. Nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo ayaṃ vuccati bhikkhave sammāsaṅkappo. {299.3} Katamā ca bhikkhave sammāvācā . Musāvādā veramaṇī pisuṇāya vācāya veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā veramaṇī ayaṃ vuccati bhikkhave sammāvācā. {299.4} Katamo ca bhikkhave sammākammanto . pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī ayaṃ vuccati bhikkhave sammākammanto. {299.5} Katamo ca bhikkhave sammāājīvo. Idha bhikkhave ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvikaṃ kappeti ayaṃ vuccati bhikkhave sammāājīvo. {299.6} Katamo ca bhikkhave sammāvāyāmo. Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati Viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati . ayaṃ vuccati bhikkhave sammāvāyāmo. {299.7} Katamā ca bhikkhave sammāsati . idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati .pe. Citte .pe. dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . ayaṃ vuccati bhikkhave sammāsati. {299.8} Katamo ca bhikkhave sammāsamādhi . Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ .pe. tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . ayaṃ vuccati Bhikkhave sammāsamādhi . idaṃ vuccati bhikkhave dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. {299.9} Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati vayadhammānupassī vā dhammesu viharati samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati . atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya . anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati . evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu. Saccapabbaṃ niṭṭhitaṃ. Dhammānupassanā niṭṭhitā. [300] Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta vassāni tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā. {300.1} Tiṭṭhantu bhikkhave satta vassāni. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya cha vassāni. Pañca vassāni. Cattāri vassāni . tīṇi vassāni . dve vassāni. Ekaṃ vassaṃ .pe. Tiṭṭhatu bhikkhave ekaṃ vassaṃ . yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta māsāni tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭhe va dhamme aññā sati vā Upādisese anāgāmitā. {300.2} Tiṭṭhantu bhikkhave satta māsāni. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya cha māsāni. Pañca māsāni. Cattāri māsāni . tīṇi māsāni . dve māsāni . ekaṃ māsaṃ. Addhamāsaṃ ^1- .pe. tiṭṭhatu bhikkhave addhamāso. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya sattāhaṃ tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā ^2-. {300.3} Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānāti . iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti . Idamavoca bhagavā . attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ. ------------------ @Footnote: ¹ Ma. aḍḍhamāsaṃ. ² Ma. anāgāmitāti. Pāyāsirājaññasuttaṃ ^1- [301] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ āyasmā kumārakassapo kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena setabyā nāma kosalānaṃ nagaraṃ tadavasari . Tatra sudaṃ āyasmā kumārakassapo setabyāyaṃ viharati uttarena setabyaṃ sīsapāvane ^2- . tena kho pana samayena pāyāsi rājañño setabyaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. {301.1} Tena kho pana samayena pāyāsissa rājaññassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ ^3- kammānaṃ phalaṃ vipākoti . Assosuṃ kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā samaṇo khalu bho kumārakassapo samaṇassa gotamassa sāvako kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi setabyaṃ anuppatto setabyāyaṃ viharati uttarena setabyaṃ sīsapāvane . taṃ kho pana bhavantaṃ kumārakassapaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato paṇḍito byatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāṇo buddho ^4- ceva arahā ca sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti . athakho setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya @Footnote: ¹ Yu. pāyāsisuttanta. Ma. pāyāsisutta. ² Ma. Yu. siṃsapāvane. ito paraṃ @īdisameva. ³ Sī. Yu. sukkaṭadukkaṭānaṃ. ⁴ Ma. vuddho. Yu. vuḍḍho. ito @paraṃ īdisameva. Nikkhamitvā saṅghasaṅghīgaṇībhūtā ^1- uttarenamukhā gacchanti yena sīsapāvanaṃ ^2-. [302] Tena kho pana samayena pāyāsi rājañño uparipāsāde divāseyyaṃ upagato hoti . addasā kho pāyāsi rājañño setabyake brāhmaṇagahapatike setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghīgaṇībhūte uttarenamukhe gacchante ^3- disvā khattaṃ āmantesi kiṃ nu kho bho khatte setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghīgaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena sīsapāvananti ^4-. {302.1} Atthi kho bho samaṇo kumārakassapo samaṇassa gotamassa sāvako kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi setabyaṃ anuppatto setabyāyaṃ viharati uttarena setabyaṃ sīsapāvane taṃ kho pana bhavantaṃ kumārakassapaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāṇo buddho ceva arahā ca ^5- tamete bhavantaṃ kumārakassapaṃ dassanāya upasaṅkamissantīti ^6- . tenahi bho khatte yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama upasaṅkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike evaṃ vadehi pāyāsi bho rājañño @Footnote: ¹ Sī. saṅghāsaṅghīgaṇībhūtā. ² ito paraṃ Sī. Yu. tenupasaṅkamantīti dissati. @³ ito paraṃ Sī. Yu. tenupasaṅkamanteti dissati. ⁴ Ma. yena siṃsapāvanaṃ. @⁵ Ma. Yu. cāti. ⁶ Ma. Yu. upasaṅkamantīti. Evamāha āgamentu kira bhavanto pāyāsi ^1- rājañño samaṇaṃ kumārakassapaṃ dassanāya upasaṅkamissatīti ^2- purā samaṇo kumārakassapo setabyake brāhmaṇagahapatike bāle abyatte saññāpeti itipi atthi paro ^3- loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti natthi hi bho khatte paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . evaṃ bhoti kho so khattā pāyāsissa rājaññassa paṭissutvā yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike etadavoca pāyāsi bho rājañño evamāha āgamentu kira bhavanto pāyāsi ^4- rājañño samaṇaṃ kumārakassapaṃ dassanāya upasaṅkamissatīti. {302.2} Athakho pāyāsi rājañño setabyakehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena sīsapāvanaṃ yenāyasmā kumārakassapo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā kumārakassapena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . setabyakāpi kho brāhmaṇagahapatikā appekacce āyasmantaṃ kumārakassapaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce āyasmatā kumārakassapena saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce yenāyasmā kumārakassapo tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce nāmagottaṃ sāvetvā @Footnote: ^1-4 Ma. pāyāsipi. ² Ma. itisaddo natthi. ³ Yu. paraloko. Ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. {302.3} Ekamantaṃ nisinno kho pāyāsi rājañño āyasmantaṃ kumārakassapaṃ etadavoca ahañhi bho kassapa evaṃvādī evaṃdiṭṭhī itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . sohaṃ ^1- rājañña evaṃvādiṃ evaṃdiṭṭhiṃ addasaṃ vā assosiṃ vā kathañhi nāma evaṃ vadeyya itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti {302.4} tenahi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi rājañña ime candimasuriyā imasmiṃ vā loke parasmiṃ vā devā vā ^[2]- manussā vāti . ime bho kassapa candimasuriyā parasmiṃ loke na imasmiṃ devā te na manussāti . imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [303] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho evamme ettha hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena @Footnote: ¹ Ma. Yu. nāhaṃ. ² Ma. Yu. te. Evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . yathākathaṃ viya rājaññāti . idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇāvācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā yadāhaṃ jānāmi nadānime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi santi kho bho eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ye te pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇāvācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti {303.1} bhavanto kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇāvācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī sace tesaṃ bhavati ^1- samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ bhavanto kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissanti sace bho kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyātha yena me āgantvā āroceyyātha itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ @Footnote: ¹ Ma. Yu. bhavataṃ. ito paraṃ īdisameva. Vipākoti bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā yaṃ bhavantebhi diṭṭhaṃ yathā sāmaṃ diṭṭhaṃ evametaṃ bhavissatīti te me sādhūti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti na pana dūtaṃ pahiṇanti ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [304] Tenahi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi rājañña idha te purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dasseyyuṃ ayante bhante coro āgucārī imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ vadehīti ^1- te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi tenahi bho imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ kāretvā ^2- kharassarena paṇavena rathiyāya ^3- rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane sīsaṃ chindathāti te te sādhūti paṭissutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ kāretvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane nisīdāpeyyuṃ labheyya nu kho bho ^4- coro coraghātesu āgamentu tāva bhavanto coraghātā @Footnote: ¹ Sī. Ma. Yu. paṇehīti. ² Sī. Ma. Yu. karitvā. ito paraṃ īdisameva. @³ Ma. rathikāya rathikaṃ. ito paraṃ īdisameva. ⁴ Ma. Yu. so. Amukasmiṃ ^[1]- gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā ^2- āgacchāmīti udāhu vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyunti . na hi so bho kassapa coro labheyya coraghātesu āgamentu tāva bhavanto coraghātā amukasmiṃ gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmīti athakho naṃ vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyunti. {304.1} So hi nāma rājañña coro manusso manussabhūtesu coraghātesu na labhissati āgamentu tāva bhavanto coraghātā amukasmiṃ gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmīti kiṃ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇāvācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī ^[3]- kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā labhissanti nirayapālesu āgamentu tāva bhavanto nirayapālā yāva mayaṃ pāyāsissa rājaññassa gantvā ārocema itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ^4- imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. @Footnote: ¹ Ma. Yu. me. ito paraṃ īdisameva. ² Yu. uddassetvā. ito paraṃ īdisameva. @³ Ma. te. ⁴ Ma. Yu. vipākoti. [305] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho evamme ettha hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. {305.1} Yathākathaṃ viya rājaññāti . idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇavācā ^1- paṭiviratā pharusavācā ^2- paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā yadāhaṃ jānāmi nadānime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi santi kho bho eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāvācā paṭiviratā pharusavācā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ @Footnote: ^1-2 Ma. Yu. pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya .... ito paraṃ īdisameva. Upapajjantīti bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāvācā paṭiviratā pharusavācā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī sace tesaṃ bhavati samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ bhavanto kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissanti sace bho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyātha yena me āgantvā āroceyyātha itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā yaṃ bhavantebhi diṭṭhaṃ yathā sāmaṃ diṭṭhaṃ evametaṃ bhavissatīti te me sādhūti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti na pana dūtaṃ pahiṇanti ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [306] Tenahi rājañña upamante karissāmi upamāyapīdhekacce ^1- viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti seyyathāpi rājañña puriso gūthakūpe sasīsako ^2- nimmuggo ^3- assa atha tvaṃ purise āṇāpeyyāsi tenahi bho taṃ purisaṃ tamhā gūthakūpā uddharathāti te ^4- te sādhūti paṭissutvā taṃ purisaṃ tamhā gūthakūpā uddhareyyuṃ te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi tenahi bho tassa purisassa @Footnote: ¹ Ma. upamāyamidhekacce. ito paraṃ īdisameva. ² Ma. sasīsakaṃ. ³ Ma. Yu. nimuggo. @⁴ Ma. Yu. teti ekapadameva. ito paraṃ īdisameva. Kāyā veḷupesikāhi gūthaṃ sunimmajjitaṃ nimmajjathāti te te sādhūti paṭissutvā tassa purisassa kāyā veḷupesikāhi gūthaṃ sunimmajjitaṃ nimmajjeyyuṃ te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi tenahi bho tassa purisassa kāyaṃ paṇḍumattikāya tikkhattuṃ ubbaṭitaṃ ^1- ubbaṭethāti te te sādhūti paṭissutvā ^2- tassa purisassa kāyaṃ paṇḍumattikāya tikkhattuṃ ubbaṭitaṃ ubbaṭeyyuṃ te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi tenahi bho taṃ purisaṃ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṃ suppadhotaṃ karothāti te taṃ purisaṃ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṃ suppadhotaṃ kareyyuṃ te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi tenahi bho tassa purisassa kesamassuṃ kappethāti te tassa purisassa kesamassuṃ kappeyyuṃ ^[3]- tvaṃ evaṃ vadeyyāsi tenahi ^[4]- tassa purisassa mahagghañca mālaṃ mahagghañca vilepanaṃ mahagghāni ca vatthāni upaharathāti te tassa purisassa mahagghañca mālaṃ mahagghañca vilepanaṃ mahagghāni ca vatthāni upahareyyuṃ te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi tenahi bho taṃ purisaṃ pāsādaṃ āropetvā pañca kāmaguṇāni upaṭṭhapethāti ^5- te taṃ purisaṃ pāsādaṃ āropetvā pañca kāmaguṇāni upaṭṭhapeyyuṃ ^6- {306.1} taṃ kiṃ maññasi rājañña api nu tassa purisassa sunhātassa ^7- suvisittassa ^8- kappitakesamassussa ^9- āmuttamaṇibharaṇassa ^10- odātavatthavasanassa uparipāsādavaragatassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa @Footnote: ¹ Ma. Yu. subbaṭṭitaṃ ubbaṭṭethāti. ² Ma. Yu. ime pāṭhā natthi ito paraṃ @īdisameva. ³ Ma. Yu. te. ⁴ Ma. Yu. bho. ⁵ Ma. upaṭṭhāpethāti. ⁶ Ma. @upaṭṭhāpeyyuṃ. ⁷ sunahātassātipi pāṭho. ⁸ Ma. Yu. suvilittassa. @⁹ Ma. sukappita .... ¹⁰ Ma. āmukkamālābharaṇassa. Samaṅgibhūtassa paricārayamānassa punadeva tasmiṃ gūthakūpe nimmujjitukāmyatā assāti . no hīdaṃ bho kassapa . Taṃ kissa hetu. Asuci bho kassapa gūthakūpo asuci ceva asucisaṅkhāto ca duggandho ca duggandhasaṅkhāto ca jeguccho ca jegucchasaṅkhāto ca paṭikūlo ca paṭikūlasaṅkhāto cāti . evameva kho rājañña manussā devānaṃ asuci ceva asucisaṅkhātā ca duggandhā ca duggandhasaṅkhātā ca jegucchā ca jegucchasaṅkhātā ca paṭikūlā ca paṭikūlasaṅkhātā ca yojanasataṃ kho rājañña manussagandho deve ubbāhati ^1- kiṃ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāvācā paṭiviratā pharusavācā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī kāyassa bhedā parammarajhā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā te āgantvā ārocessanti itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [307] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho evamme ettha hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . atthi pana ^[2]- rājañña @Footnote: ¹ Ma. abbādhati. ² Ma. bho. Pariyāyo .pe. atthi bho kassapa pariyāyo .pe. yathākathaṃ viya rājaññāti . idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā yadāhaṃ jānāmi nadānime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi santi kho bho eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyatanti bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sace tesaṃ bhavati samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ bhavanto kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissanti devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ sace kho bho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyātha devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ yena me āgantvā āroceyyātha itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti bhavanto Kho pana me saddhāyikā paccayikā yaṃ bhavantebhi diṭṭhaṃ yathā sāmaṃ diṭṭhaṃ evametaṃ bhavissatīti te me sādhūti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti na pana dūtaṃ pahiṇanti ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [308] Tenahi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi yaṃ kho pana rājañña mānusakaṃ vassasataṃ devānaṃ tāvatiṃsānaṃ eso eko rattindivo tāya rattiyā tiṃsa rattiyo māso tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo tena saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ devānaṃ tāvatiṃsānaṃ āyuppamāṇaṃ ye te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā ^[1]- kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ sace pana tesaṃ evaṃ bhavissati yāva mayaṃ dve vā tīṇi vā rattindivā ^2- dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricārema atha mayaṃ pāyāsissa rājaññassa gantvā āroceyyāma itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti api nu te āgantvā @Footnote: ¹ Ma. Yu. te. ² Yu. rattindivāni. Āroceyyuṃ itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . no hīdaṃ bho kassapa api hi mayaṃ bho kassapa cirakālakatāpi bhaveyyāma ko panetaṃ bhoto kassapassa āroceti atthi devā tāvatiṃsāti vā evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsāti vā na mayaṃ bhoto kassapassa saddahāma atthi devā tāvatiṃsāti vā evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsāti vā. {308.1} Seyyathāpi rājañña jaccandho puriso na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni na passeyya nīlakāni rūpāni na passeyya pītakāni rūpāni na passeyya lohitakāni rūpāni na passeyya mañjeṭṭhakāni ^1- rūpāni na passeyya samavisamaṃ na passeyya tārakāni rūpāni na passeyya candimasuriye so evaṃ vadeyya natthi kaṇhasukkāni rūpāni natthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī natthi nīlakāni rūpāni natthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī natthi pītakāni rūpāni natthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī natthi lohitakāni rūpāni natthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvī natthi mañjeṭṭhakāni rūpāni natthi mañjeṭṭhakānaṃ rūpānaṃ dassāvī natthi samavisamaṃ natthi samavisamassa dassāvī natthi tārakāni rūpāni natthi tārakānaṃ rūpānaṃ dassāvī natthi candimasuriyā natthi candimasuriyānaṃ dassāvī ahametaṃ na jānāmi ahametaṃ na passāmi tasmā taṃ natthīti sammā nu kho bho ^2- rājañña vadamāno vadeyyāti . no hīdaṃ @Footnote: ¹ Ma. Yu. mañjiṭṭhakāni. ito paraṃ īdisameva. ² Ma. Yu. so. Bho kassapa atthi kaṇhasukkāni rūpāni atthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī atthi nīlakāni rūpāni atthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī .pe. atthi samavisamaṃ atthi samavisamassa dassāvī atthi tārakāni rūpāni atthi tārakānaṃ rūpānaṃ dassāvī atthi candimasuriyā atthi candimasuriyānaṃ dassāvī ahametaṃ na jānāmi ahametaṃ na passāmi tasmā taṃ natthīti na hi so bho kassapa sammā vadamāno vadeyyāti . evameva kho tvaṃ rājañña jaccandhūpamo maññe paṭibhāsi yametaṃ ^1- evaṃ vadesi {308.2} ko panetaṃ bhoto kassapassa āroceti atthi devā tāvatiṃsāti vā evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsāti vā na mayaṃ bhoto kassapassa saddahāma atthi devā tāvatiṃsāti vā evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsāti vā ^2- na kho rājañña evaṃ paro loko daṭṭhabbo yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsacakkhunā ye kho te rājañña samaṇabrāhmaṇā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti ^3- te tattha appamattā ātāpino pahitattā viharantā dibbacakkhuṃ visodhenti te dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena imañceva lokaṃ passanti parañca satte ca opapātike evañca kho rājañña paro loko daṭṭhabbo na tveva yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsacakkhunā imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu @Footnote: ¹ Ma. Yu. yaṃ maṃ tavaṃ .... ² Ma. vāti. ³ Sī. Yu. ito paraṃ @appasaddāni appanigghosānīti dissati. Itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [309] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho evamme ettha hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . atthi pana rājañña pariyāyo .pe. atthi bho kassapa pariyāyo .pe. yathākathaṃ viya rājaññāti . idhāhaṃ bho kassapa passāmi samaṇabrāhmaṇe sīlavante kalyāṇadhamme jīvitukāme amaritukāme sukhakāme dukkhapaṭikūle tassa mayhaṃ bho kassapa evaṃ hoti sace kho ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā evaṃ jāneyyuṃ ito no matānaṃ seyyo bhavissatīti idānīme bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā visaṃ vā khādeyyuṃ satthaṃ vā āhareyyuṃ ubbandhitvā vā kālaṃ kareyyuṃ papāte vā papateyyuṃ yasmā ca kho ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā na evaṃ jānanti ito no matānaṃ seyyo bhavissatīti tasmā ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā jīvitukāmā amaritukāmā sukhakāmā dukkhapaṭikūlā ^1- ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. @Footnote: ¹ Ma. ito paraṃ attānaṃ na mārentītipi pāṭho. [310] Tenahi rājañña upamante karissāmi upamāyapīdhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti bhūtapubbaṃ rājañña aññatarassa brāhmaṇassa dve pajāpatiyo ahesuṃ ekissā putto ahosi dasavassuddesiko vā dvādasavassuddesiko vā ekā gabbhinī upavijaññā athakho so brāhmaṇo kālamakāsi athakho so māṇavako mātusapatiṃ ^1- etadavoca yamidaṃ bhoti dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabbantaṃ mayhaṃ natthi tuyhettha kiñci pitu me santako ^2- bhoti dāyajjaṃ niyyādehīti. {310.1} Evaṃ vutte sā brāhmaṇī taṃ māṇavakaṃ etadavoca āgamehi tāva tāta yāva vijāyāmi sace kumārako bhavissati tassapi ekadeso bhavissati sace kumārikā bhavissati sāpi te upabhoggā ^3- bhavissatīti . dutiyampi kho so māṇavako mātusapatiṃ etadavoca yamidaṃ bhoti dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabbantaṃ mayhaṃ natthi tuyhettha kiñci pitu me santako ^4- bhoti dāyajjaṃ niyyādehīti . dutiyampi kho sā brāhmaṇī taṃ māṇavakaṃ etadavoca āgamehi tāva tāta yāva vijāyāmi sace kumārako bhavissati tassapi ekadeso bhavissati sace kumārikā bhavissati sāpi te upabhoggā bhavissatīti . tatiyampi kho so māṇavako mātusapatiṃ etadavoca yamidaṃ bhoti dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ @Footnote: ¹ mātusapattinti vā pāṭho. 2-4 Sī. Ma. Yu. ayaṃ na dissati. @³ Ma. Yu. opabhoggā. ito paraṃ īdisameva. Vā sabbantaṃ mayhaṃ natthi tuyhettha kiñci pitu me santako bhoti dāyajjaṃ niyyādehīti. {310.2} Athakho sā brāhmaṇī satthaṃ gahetvā ovarakaṃ pavisitvā udaraṃ uppātesi ^1- yāva vijānāmi yadi vā kumārako yadi vā kumārikāti sā attānañceva jīvitañca gabbhañca sāpateyyañca yathā taṃ bālā abyattā anayabyasanaṃ āpannā ayoniso dāyajjaṃ gavesantī evameva kho tvaṃ rājañña bālo abyatto anayabyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ gavesanto seyyathā ^2- brāhmaṇī bālā abyattā anayabyasanaṃ āpannā ayoniso dāyajjaṃ gavesantī. {310.3} Na kho rājañña samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā apakkaṃ paripācenti apica paripākaṃ āgamenti paṇḍitā . ^3- aññehi ^4- rājañña samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ jīvitena yathā ^5- rājañña samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti tathā ^6- bahupuññaṃ pasavanti bahujanahitāya ca paṭipajjanti bahujanasukhāya lokānukampāya ^7- atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ . imināpi kho ^[8]- rājaññe pariyāyena evaṃ hotu itipi atthi paro loko .pe. Phalaṃ vipākoti. [311] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho evamme ettha hoti itipi natthi paro loko .pe. phalaṃ vipākoti . Atthi pana rājañña pariyāyo .pe. atthi bho kassapa pariyāyo .pe. yathākathaṃ viya rājaññāti . idha me bho kassapa purisā @Footnote: ¹ Ma. Yu. opādesi. ² Ma. Yu. seyyathāpi sā .... ³ Ma. paṇḍitānaṃ. @⁴ Ma. Yu. attho hi. 5-6 Ma. Yu. yathā yathākho ... tathā tathā. @⁷ Ma. Yu. lokānukampakāya. ⁸ Ma. Yu. te. Coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti ayante bhante coro āgucārī imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ vadehīti ^1- tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahibho imaṃ purisaṃ jīvantaṃyeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaṃ pidahitvā allena cammena onaddhitvā allāya mattikāya bahalavilepanaṃ ^2- karitvā uddhanaṃ āropetvā aggiṃ dethāti te me sādhūti paṭissutvā taṃ purisaṃ jīvantaṃyeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaṃ pidahitvā allena cammena onaddhitvā allāya mattikāya bahalavilepanaṃ karitvā uddhanaṃ āropetvā aggiṃ denti. {311.1} Yadā mayaṃ jānāma kālakato so purisoti atha taṃ kumbhiṃ oropetvā ubbhinditvā mukhaṃ vivaritvā saṇikaṃ vilokema ^3- appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma . Ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. {311.2} Tenahi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi . abhijānāsi no tvaṃ rājañña divāseyyaṃ upagato supinakaṃ passitvā ^4- ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti . abhijānāmahaṃ bho kassapa divāseyyaṃ upagato supinakaṃ passitvā ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti . rakkhanti @Footnote: ¹ Ma. Yu. paṇehīti. ito paraṃ īdisameva. ² Sī. Ma. Yu. bahalāvalepanaṃ. @ito paraṃ īdisameva. ³ Ma. Yu. nillokema. ⁴ Ma. passitā. ito paraṃ īdisameva. Taṃ tamhi samaye khujjāpi vāmanakāpi ^1- celāvikāpi ^2- komārikāpīti. Evaṃ ^3- bho kassapa rakkhanti maṃ tamhi samaye khujjāpi vāmanakāpi celāvikāpi komārikāpīti . api nu tā tuyhaṃ jīvaṃ passanti pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vāti . no hīdaṃ bho kassapa . tā hi nāma rājañña tuyhaṃ jīvantassa jīvantiyo jīvaṃ na passissanti pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vā kiṃ pana tvaṃ kālakatassa jīvaṃ passissasi pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vā . imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [312] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho evamme ettha hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . atthi pana rājañña pariyāyo .pe. atthi bho kassapa pariyāyo .pe. yathākathaṃ viya rājaññāti . idha me bho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti ayante bhante coro āgucārī imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ vadehīti tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahi bho imaṃ purisaṃ jīvantaṃyeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaṃ māretvā punadeva tulāya tulethāti te me sādhūti paṭissutvā taṃ purisaṃ jīvantaṃyeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaṃ māretvā puneva tulāya tulenti . yadā so jīvati tadā lahutaro ca hoti @Footnote: ¹ Yu. vāmanikāpi. ² Ma. velāsikāpi. Yu. velānikāpi. @ito paraṃ īdisameva. ³ Yu. evampi. Mudutaro ca kammaññataro ca yadā pana so kālakato hoti tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro ca . Ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [313] Tenahi rājañña upamante karissāmi upamāyapīdhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti . seyyathāpi rājañña puriso divasantattaṃ ayoguḷaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sañjotibhūtaṃ tulāya tuleyya ^1- tamenaṃ aparena samayena sītaṃ nibbutaṃ tulāya tuleyya kadā nu kho so ayoguḷo lahutaro vā hoti mudutaro vā kammaññataro vā yadā vā āditto sampajjalito sañjotibhūto yadā vā sīto nibbutoti yadā so bho kassapa ayoguḷo tejosahagato ca hoti vāyosahagato ca āditto sampajjalito sañjotibhūto tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca yadā pana so ayoguḷo neva tejosahagato hoti na vāyosahagato sīto nibbuto tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro cāti . Evameva kho rājañña yadā ayaṃ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca yadā panāyaṃ kāyo neva āyusahagato ca hoti na usmāsahagato ca na viññāṇasahagato ca @Footnote: ¹ Yu. toleyya. ito paraṃ īdisameva. Tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro ca . Imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [314] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho evamme ettha hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . atthi pana rājañña pariyāyo .pe. atthi bho kassapa pariyāyo .pe. yathākathaṃ viya rājaññāti . idha me bho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti ayante bhante coro āgucārī imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ vadehīti tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahi bho imaṃ purisaṃ anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nahāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca jīvitā voropetha appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti te me sādhūti paṭissutvā taṃ purisaṃ anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nahāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca jīvitā voropenti . yadā so addhamato hoti tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahi bho imaṃ purisaṃ uttānaṃ nipātetha appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti te taṃ purisaṃ uttānaṃ nipātenti . Nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahi bho imaṃ purisaṃ avakujjaṃ nipātetha passena nipātetha dutiyena Passena nipātetha uddhaṃ ṭhapetha omuddhakaṃ ṭhapetha pāṇinā ākoṭetha leṇḍunā ^1- ākoṭetha daṇḍena ākoṭetha satthena ākoṭetha odhunātha sandhunātha niddhunātha appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti te taṃ purisaṃ odhunanti sandhunanti niddhunanti . nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāma ^2- . tassa tadeva cakkhuṃ hoti te rūpā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti . tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti . tadeva ghānaṃ hoti te gandhā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti . sāyeva ^3- jivhā hoti te rasā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti . sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti . ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [315] Tenahi rājañña upamante karissāmi upamāyapīdhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti . bhūtapubbaṃ rājañña aññataro saṅkhadhamo saṅkhamādāya paccantimaṃ janapadaṃ agamāsi . So yena aññataro gāmo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā majjhe gāmassa ṭhito tikkhattuṃ saṅkhaṃ upaḷāsetvā saṅkhaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi . athakho rājañña tesaṃ paccantajanapadānaṃ manussānaṃ ^4- @Footnote: ¹ leḍḍunātipi pāṭho. ² Ma. passāma. ³ Ma. sāva. ⁴ Sī. Yu. @paccantajānaṃ manussānaṃ. Ma. paccantajanapadamanussānaṃ. Etadahosi ambho kassa ^1- nu kho eso saddo evaṃrajaniyo evaṃkammaniyo evaṃmadaniyo evaṃbandhaniyo evaṃmuñcaniyoti . sannipatitvā taṃ saṅkhadhamaṃ etadavocuṃ ambho kassa nu kho eso saddo evaṃrajaniyo evaṃkammaniyo evaṃmadaniyo evaṃbandhaniyo evaṃmuñcaniyoti eso kho bho saṅkho nāma yassa so saddo evaṃrajaniyo evaṃkammaniyo evaṃmadaniyo evaṃbandhaniyo evaṃmuñcaniyoti . te taṃ saṅkhaṃ uttānaṃ nipātesuṃ vadehi bho saṅkha vadehi bho saṅkhāti . Neva so saṅkho saddamakāsi . te taṃ saṅkhaṃ avakujjaṃ nipātesuṃ passena nipātesuṃ dutiyena passena nipātesuṃ uddhaṃ ṭhapesuṃ omuddhakaṃ ṭhapesuṃ pāṇinā ākoṭesuṃ leṇḍunā ākoṭesuṃ daṇḍena ākoṭesuṃ satthena ākoṭesuṃ odhuniṃsu sandhuniṃsu niddhuniṃsu vadehi bho saṅkha vadehi bho saṅkhāti. Neva so saṅkho saddamakāsi. {315.1} Athakho rājañña tassa saṅkhadhamassa etadahosi yāva kho ^2- bālā ime paccantajanapadā manussā kathañhi nāma ayoniso saṅkhasaddaṃ gavesissantīti . tesaṃ pekkhamānānaṃ saṅkhaṃ gahetvā tikkhattuṃ saṅkhaṃ upaḷāsetvā saṅkhaṃ ādāya pakkāmi . athakho rājañña tesaṃ paccantajanapadānaṃ manussānaṃ etadahosi yadā kira bho ayaṃ saṅkho nāma purisasahagato ca hoti vāyāmasahagato ca vāyosahagato ^3- ca tadāyaṃ saṅkho saddaṃ karoti yadā panāyaṃ saṅkho neva purisasahagato hoti na vāyāmasahagato na vāyosahagato nāyaṃ saṅkho saddaṃ @Footnote: ¹ Yu. kissa nu kho. ito paraṃ īdisameva. ² Ma. Yu. kho saddo @natthi. ³ Ma. vāyusahagato. ito paraṃ īdisameva. Karotīti . evameva kho rājañña yadāyaṃ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca tadā abhikkamatipi paṭikkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyaṃpi kappeti cakkhunāpi rūpaṃ passati sotenapi saddaṃ suṇāti ghānenapi gandhaṃ ghāyati jivhāyapi rasaṃ sāyati kāyenapi phoṭṭhabbaṃ phusati manasāpi dhammaṃ vijānāti yadā panāyaṃ kāyo neva āyusahagato ca hoti na usmāsahagato ca na viññāṇasahagato ca tadā neva abhikkamati na paṭikkamati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaṃ kappeti cakkhunāpi rūpaṃ na passati sotenapi saddaṃ na suṇāti ghānenapi gandhaṃ na ghāyati jivhāyapi rasaṃ na sāyati kāyenapi phoṭṭhabbaṃ na phusati manasāpi dhammaṃ na vijānāti . imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu itipi atthi paro loko atthi sattā opapātikā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. Paṭhamabhāṇavāraṃ. [316] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho evamme ettha hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . atthi pana rājañña pariyāyo .pe. atthi bho kassapa pariyāyo .pe. yathākathaṃ viya rājaññāti . idha me bho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti ayaṃ te bhante coro āgucārī imassa yaṃ icchasi Taṃ daṇḍaṃ vadehīti tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahi bho imassa purisassa chaviṃ chindatha appevanāmassa jīvaṃ passeyyāmāti te tassa purisassa chaviṃ chindanti . nevassa mayaṃ jīvaṃ passāma . tyāhaṃ evaṃ vadāmi tenahi bho imassa purisassa cammaṃ chindatha maṃsaṃ chindatha nahāruṃ chindatha aṭṭhiṃ chindatha aṭṭhimiñjaṃ chindatha appevanāmassa jīvaṃ passeyyāmāti te tassa purisassa aṭṭhimiñjaṃ chindanti . Nevassa mayaṃ jīvaṃ passāma ^1- . ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. [317] Tenahi rājañña upamante karissāmi upamāyapīdhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti . bhūtapubbaṃ rājañña aññataro aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇakuṭiyā sammati ^2- . Athakho rājañña aññataro janapado satthavāso ^3- vuṭṭhāsi . athakho so satthavāso ^4- tassa aggikassa jaṭilassa assamassa sāmantā ekarattiṃ vasitvā pakkāmi . athakho rājañña tassa aggikassa jaṭilassa etadahosi yannūnāhaṃ yena so satthavāso tenupasaṅkameyyaṃ appevanāmettha kiñci upakaraṇaṃ adhigaccheyyanti . athakho so aggiko jaṭilo kālasseva vuṭṭhāya yena so satthavāso tenupasaṅkami upasaṅkamitvā addasa tasmiṃ satthavāse daharaṃ kumāraṃ @Footnote: ¹ Ma. passeyyāma. ² Ma. Sī. Yu. vasati. ³ Sī. Yu. janapadapadeso. @Ma. janapade sattho. ito paraṃ īdisameva. ⁴ Ma. Yu. so sattho. Maṇḍaṃ uttānaseyyakaṃ chaḍḍitaṃ . disvānassa etadahosi na kho me taṃ paṭirūpaṃ yaṃ me pekkhamānassa manussabhūto kālaṃ kareyya yannūnāhaṃ imaṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādeyyaṃ poseyyaṃ vaḍḍheyyanti . athakho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādesi posesi vaḍḍhesi . yadā so dārako dasavassuddesiko vā hoti dvādasavassuddesiko vā athakho tassa aggikassa jaṭilassa janapade kiñcideva karaṇīyaṃ uppajji . athakho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ etadavoca icchāmahaṃ tāta janapadaṃ gantuṃ aggiṃ tāta paricareyyāsi mā ca te aggi nibbāyi sace va ^1- te aggi nibbāyeyya ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇisahitaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsīti . athakho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ evaṃ anusāsitvā janapadaṃ agamāsi . Tassa khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi. {317.1} Athakho tassa dārakassa etadahosi pitā kho maṃ evaṃ avaca aggiṃ tāta paricareyyāsi mā ca te aggi nibbāyi sace va te aggi nibbāyeyya ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇisahitaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsīti yannūnāhaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyanti . athakho so dārako araṇisahitaṃ vāsiyā tacchi appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti . neva so aggiṃ adhigacchi araṇisahitaṃ dvidhā phālesi tidhā phālesi catudhā phālesi pañcadhā phālesi dasadhā @Footnote: ¹ Ma. ... ca. ito paraṃ īdisameva. Phālesi vīsatidhā ^1- phālesi sakalikaṃ sakalikaṃ akāsi sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā udukkhale koṭesi udukkhale koṭetvā mahāvāte ophuni ^2- appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Neva so aggiṃ adhigacchi. {317.2} Athakho so aggiko jaṭilo janapade taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena sako assamo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ dārakaṃ etadavoca kacci te tāta aggi nibbutoti . idha me tāta khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi tassa me etadahosi pitā kho maṃ evaṃ avaca aggiṃ tāta paricareyyāsi mā ca te tāta aggi nibbāyi sace va te aggi nibbāyeyya ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇisahitaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsīti yannūnāhaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyanti athakhohaṃ tāta araṇisahitaṃ vāsiyā tacchiṃ appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti . nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ araṇisahitaṃ dvidhā phālesiṃ tidhā phālesiṃ catudhā phālesiṃ pañcadhā phālesiṃ dasadhā phālesiṃ vīsatidhā ^3- phālesiṃ sakalikaṃ sakalikaṃ akāsiṃ sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā udukkhale koṭesiṃ udukkhale koṭetvā mahāvāte ophuniṃ ^4- appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti nevāhaṃ aggiṃ adhigacchinti. {317.3} Athakho tassa aggikassa jaṭilassa etadahosi yāva bālo ayaṃ dārako abyatto kathañhi nāma ayoniso aggiṃ gavesissatīti . tassa pekkhamānassa araṇisahitaṃ @Footnote: ^1-3 Sī. Ma. Yu. satadhā. ² Ma. Yu. opuni. ⁴ Ma. Yu. opuniṃ. Gahetvā aggiṃ nibbattetvā taṃ dārakaṃ etadavoca evaṃ kho tāta aggi nibbattetabbo na tveva yathā tvaṃ bālo abyatto ayoniso aggiṃ gavesissasīti ^1- . evameva kho tvaṃ rājañña bālo abyatto ayoniso paralokaṃ gavesissasi paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. [318] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjituṃ rājāpi maṃ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi pāyāsi rājañño evaṃvādī evaṃdiṭṭhī itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . sacāhaṃ bho kassapa idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi bhavissanti me vattāro yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhīti kopenapi naṃ harissāmi makkhenapi naṃ harissāmi paḷāsenapi naṃ harissāmīti. [319] Tenahi rājañña upamante karissāmi upamāyapīdhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti . bhūtapubbaṃ rājañña mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ puratthimā janapadā pacchimaṃ janapadaṃ agamāsi . soyeva ^2- gacchati khippaṃyeva pariyādiyati tiṇaṃ kaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ ^3- . tasmiṃ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuṃ @Footnote: ¹ Ma. gavesīti. ² Ma. Yu. so yena yena .... ³ Sī. Yu. haritakavantaṃ. Eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ . athakho tesaṃ satthavāhānaṃ etadahosi ayaṃ kho mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ te mayaṃ yena yena gacchāma khippameva pariyādiyati tiṇaṃ kaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ yannūna mayaṃ imaṃ satthaṃ dvidhā vibhajeyyāma ekato pañca sakaṭasatāni ekato pañca sakaṭasatānīti . te taṃ satthaṃ dvidhā vibhajiṃsu ekato pañca sakaṭasatāni ekato pañca sakaṭasatāni. {319.1} Eko tāva satthavāho bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaṃ payāpesi ^1- . dvīhatīhapayāto ^2- kho pana so sattho addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhiṃ ^3- āsannaddhakalāpaṃ kumudamālaṃ ^4- allavatthaṃ allakesaṃ kaddamamakkhitehi cakkehi bhadrena rathena paṭipathaṃ āgacchantaṃ disvā etadavoca kuto bho āgacchasīti . Amukamhā janapadāti . kuhiṃ gamissasīti . amukaṃ nāma janapadanti . Kacci bho purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭhoti. Evaṃ bho purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho āsittodakāni vaṭumāni bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha mā yoggāni kilamitthāti. {319.2} Athakho so satthavāho satthike āmantesi ayaṃ bho puriso evamāha purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho āsittodakāni vaṭumāni bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ gacchatha @Footnote: ¹ Sī. Yu. pāyāpesi. ² Sī. Yu. ... pāyāto. ³ Ma. lohitakkhaṃ sannaddhakalāpaṃ. @⁴ Ma. kumudamāliṃ. ito paraṃ īdisameva. Mā yoggāni kilamitthāti chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahubhārehi sakaṭehi satthaṃ payāpethāti . evaṃ bhoti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā chaḍḍetvā purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahubhārehi sakaṭehi satthaṃ payāpesuṃ . te paṭhamepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā dutiyepi satthavāse . tatiyepi satthavāse. Catutthepi satthavāse . pañcamepi satthavāse . chaṭṭhepi satthavāse . Sattamepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā sabbe va anayabyasanaṃ āpajjiṃsuyeva ^1- . tasmiṃ satthe ahesuṃ manussā vā pasū vā . sabbe va so yakkho amanusso bhakkhesi. Aṭṭhikāneva sesāni ^2-. {319.3} Yadā aññāsi dutiyo satthavāho bahunikkhantaro khodāni so satthoti bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaṃ payāpesi . dvīhatīhapayāto kho pana so sattho addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhiṃ āsannaddhakalāpaṃ kumudamālaṃ allavatthaṃ allakesaṃ kaddamamakkhitehi cakkehi bhadrena rathena paṭipathaṃ āgacchantaṃ disvā etadavoca kuto bho āgacchasīti . amukamhā janapadāti . Kuhiṃ gamissasīti . amukaṃ nāma janapadanti . kacci bho purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭhoti . evaṃ bho purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho āsittodakāni vaṭumāni @Footnote: ¹ Ma. Yu. āpajjiṃsu. ye ca tasmiṃ .... ² Sī. Yu. sesesi. Bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāna lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha mā yoggāni kilamitthāti. {319.4} Athakho so satthavāho satthike āmantesi ayaṃ bho puriso evamāha purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho āsittodakāni vaṭumāni bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha mā yoggāni kilamitthāti ayaṃ bho puriso neva amhākaṃ mitto na ñātisālohito kathaṃ mayaṃ imassa saddhāya gamissāma na vo chaḍḍetabbāni purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni . yathābhatena ^1- bhaṇḍena satthaṃ payāpetha na no purāṇaṃ chaḍḍessāmāti . evaṃ bhoti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yathābhatena bhaṇḍena satthaṃ payāpesuṃ . Te paṭhamepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā dutiyepi satthavāse . tatiyepi satthavāse . catutthepi satthavāse. Pañcamepi satthavāse . chaṭṭhepi satthavāse . sattamepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā tañca satthaṃ addasaṃsu anayabyasanaṃ āpannaṃyeva ^2- . tasmiṃ satthe ahesuṃ manussā vā pasū vā . tesañca aṭṭhikāneva addasaṃsu . tena yakkhena amanussena bhakkhitā ^3-. {319.5} Athakho so satthavāho satthike āmantesi ayaṃ kho bho so sattho anayabyasanaṃ āpanno yathā taṃ tena @Footnote: ¹ Ma. Yu. yathākatena. ito paraṃ īdisameva. ² Ma. āpannaṃ. ye ca .... @Yu. āpannaṃ. ye va. ³ Ma. Yu. bhakkhitānaṃ. Bālena satthavāhena pariṇāyakena . tenahi bho yānamhākaṃ satthe appasārāni paṇiyāni tāni chaḍḍetvā yāni imasmiṃ satthe mahāsārāni paṇiyāni tāni ādiyathāti . evaṃ bhoti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yāni sakasmiṃ satthe appasārāni paṇiyāni tāni chaḍḍetvā yāni tasmiṃ satthe mahāsārāni paṇiyāni tāni ādiyitvā sotthinā taṃ kantāraṃ nitthariṃsu yathā taṃ paṇḍitena satthavāhena pariṇāyakena. {319.6} Evameva kho tvaṃ rājañña bālo abyatto anayabyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ gavesanto seyyathāpi so puriso satthavāho yepi tava sotabbaṃ saddhātabbaṃ ^1- maññissanti tepi anayabyasanaṃ āpajjissanti seyyathāpi te satthikā paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. [320] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjituṃ rājāpi maṃ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi pāyāsi rājañño evaṃvādī evaṃdiṭṭhī itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti sacāhaṃ bho kassapa imaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi bhavissanti me vattāro yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhīti @Footnote: ¹ Yu. saddahātabbaṃ. Kopenapi naṃ harissāmi makkhenapi naṃ harissāmi paḷāsenapi naṃ harissāmīti. [321] Tenahi rājañña upamante karissāmi upamāyapīdhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti . bhūtapubbaṃ rājañña aññataro sūkaraposako puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ agamāsi tattha addasa pahūtaṃ sukkhaṃ gūthaṃ chaḍḍitaṃ . disvānassa etadahosi ayaṃ kho pahūto sukkhagūtho chaḍḍito ^1- mama sūkarānaṃ bhakkho ^2- yannūnāhaṃ ito sukkhagūthaṃ hareyyanti . so uttarāsaṅgaṃ pattharitvā pahūtaṃ sukkhagūthaṃ ākiritvā bhaṇḍikaṃ bandhitvā sīse uccoropetvā ^3- agamāsi. {321.1} Tassa antarāmagge mahāakālamegho pāvassi . So uggharantaṃ paggharantaṃ yāva agganakhā gūthena makkhito gūthabhāraṃ ādāya agamāsi . tamenaṃ manussā disvā evamāhaṃsu kacci no tvaṃ bhaṇe ummatto kacci nu ^4- viceto ^5- kathañhi nāma uggharantaṃ paggharantaṃ yāva agganakhā gūthena makkhito gūthabhāraṃ hariyissasīti ^6- . Tumhe khvettha bhaṇe ummattā tumhe vicetā ^7- tathā hi pana me sūkarabhattanti . evameva kho tvaṃ rājañña gūthabhārikūpamo ^8- maññe paṭibhāsi paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. @Footnote: ¹ Ma. chaḍḍito mamañca sūkarabhattaṃ. Yu. chaḍḍito mamañca. ² Sī. mamañca sūkarabhatto. @³ Ma. accāropetvā. Sī. Yu. ubbāhetvā. ⁴ Ma. Yu. nusaddo natthi. 5-7 Yu. @veceto vecetā. ⁶ harissasīti pāṭhena bhavitabbaṃ. ⁸ Sī. Yu. gūthahārikūpamo. [322] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjituṃ rājāpi maṃ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi pāyāsi rājañño evaṃvādī evaṃdiṭṭhī itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti sacāhaṃ bho kassapa idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi bhavissanti me vattāro yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhīti kopenapi naṃ harissāmi makkhenapi naṃ harissāmi paḷāsenapi naṃ harissāmīti. [323] Tenahi rājañña upamante karissāmi upamāyapīdhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti . bhūtapubbaṃ rājañña dve akkhadhuttā akkhehi dibbiṃsu . eko akkhadhutto āgatāgataṃ kaliṃ gilati . addasā kho dutiyo akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ āgatāgataṃ kaliṃ gilantaṃ disvā taṃ akkhadhuttaṃ etadavoca tvaṃ kho samma ekantikena jināsi dehi me samma akkhe pajoharissāmīti ^1-. {323.1} Evaṃ sammāti kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa akkhe pādāsi . athakho so akkhadhutto akkhe visena paribhāvetvā taṃ akkhadhuttaṃ etadavoca ehi kho samma akkhehi dibbissāmāti . Evaṃ sammāti kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa paccassosi . Dutiyampi kho te akkhadhuttā akkhehi dibbiṃsu . dutiyampi kho @Footnote: ¹ pajohissāmītīti pana pāṭhena bhavitabbaṃ. So akkhadhutto āgatāgataṃ kaliṃ gilati . addasā kho dutiyo akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ dutiyampi āgatāgataṃ kaliṃ gilantaṃ disvā taṃ akkhadhuttaṃ etadavoca [324] Littaṃ paramena tejasā gilamakkhaṃ puriso na bujjhati gilare ^1- pāpadhuttā kapaṇā te kaṭukaṃ bhavissatīti. [325] Evameva kho tvaṃ rājañña akkhadhuttakūpamo ^2- maññe paṭibhāsi paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. [326] Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha athakho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjituṃ rājāpi maṃ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi pāyāsi rājañño evaṃvādī evaṃdiṭṭhī itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti sacāhaṃ bho kassapa idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi bhavissanti me vattāro yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhīti kopenapi naṃ harissāmi makkhenapi naṃ harissāmi paḷāsenapi naṃ harissāmīti. [327] Tenahi rājañña upamante karissāmi upamāyapīdhekacce @Footnote: ¹ Ma. Yu. gilare gila pāpadhutta pacchā te kaṭukaṃ bhavissatīti. ² Yu. akkhadhuttūpamo. Viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti . bhūtapubbaṃ rājañña aññataro janapade ^1- vuṭṭhāsi . athakho sahāyako sahāyakaṃ āmantesi āyāma samma yena so janapado tenupasaṅkamissāma appevanāmettha kiñci dhanaṃ adhigaccheyyāmāti . evaṃ sammāti kho sahāyako sahāyakassa paccassosi . te yena so janapado yena aññataraṃ gāmapajjaṃ ^2- tenupasaṅkamiṃsu tattha addasaṃsu pahūtaṃ sāṇaṃ chaḍḍitaṃ . Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi idaṃ kho samma pahūtaṃ sāṇaṃ chaḍḍitaṃ tenahi samma tvañca sāṇabhāraṃ bandha ahañca sāṇabhāraṃ bandhissāmi ubho sāṇabhāraṃ ādāya gamissāmāti. {327.1} Evaṃ sammāti kho sahāyako sahāyakassa paṭissutvā sāṇabhāraṃ bandhi . te ubho sāṇabhāraṃ ādāya yena aññataraṃ gāmapajjaṃ tenupasaṅkamiṃsu tattha addasaṃsu pahūtaṃ sāṇasuttaṃ chaḍḍitaṃ . disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ idaṃ pahūtaṃ sāṇasuttaṃ chaḍḍitaṃ tenahi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi ahañca sāṇabhāraṃ chaḍḍessāmi ubho sāṇasuttabhāraṃ ādāya gamissāmāti . ayaṃ kho me samma sāṇabhāro durāgato ^3- ca susannaddho ca alaṃ me tvaṃ pajānāhīti . athakho so sahāyako sāṇabhāraṃ chaḍḍetvā sāṇasuttabhāraṃ ādiyi. {327.2} Te yena aññataraṃ gāmapajjaṃ tenupasaṅkamiṃsu tattha addasaṃsu pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā . disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi yassa @Footnote: ¹ Ma. Yu. janapado. ² Ma. gāmapaṭṭaṃ. Sī. gāmapattaṃ. Yu. gāmapaddhanaṃ. ito @paraṃ īdisameva. ³ Ma. Yu. durābhato. ito paraṃ īdisameva. Kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ vā sāṇasuttaṃ vā imā pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā tenahi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi ahañca sāṇasuttabhāraṃ chaḍḍessāmi ubho sāṇibhāraṃ ādāya gamissāmāti . ayaṃ kho me samma sāṇabhāro durāgato ca susannaddho ca alaṃ me tvaṃ pajānāhīti . athakho so sahāyako sāṇasuttabhāraṃ chaḍḍetvā sāṇibhāraṃ ādiyi. {327.3} Te yena aññataraṃ gāmapajjaṃ tenupasaṅkamiṃsu tattha addasaṃsu pahūtaṃ khomaṃ chaḍḍitaṃ . disvā pahūtaṃ khomasuttaṃ chaḍḍitaṃ . Disvā pahūtaṃ khomadussaṃ chaḍḍitaṃ . disvā pahūtaṃ kappāsaṃ chaḍḍitaṃ . Disvā pahūtaṃ kappāsikasuttaṃ chaḍḍitaṃ . disvā pahūtaṃ kappāsikadussaṃ chaḍḍitaṃ . disvā pahūtaṃ ayasaṃ chaḍḍitaṃ . disvā pahūtaṃ lohaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā pahūtaṃ tipuṃ chaḍḍitaṃ . disvā pahūtaṃ sisaṃ chaḍḍitaṃ . disvā pahūtaṃ sajjhuṃ ^1- chaḍḍitaṃ . disvā pahūtaṃ suvaṇṇaṃ chaḍḍitaṃ . disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ vā sāṇasuttaṃ vā sāṇiyo vā khomaṃ vā khomasuttaṃ vā khomadussaṃ vā kappāsaṃ vā kappāsikasuttaṃ vā kappāsikadussaṃ vā ayasaṃ vā lohaṃ vā tipuṃ vā sisaṃ vā sajjhuṃ vā idaṃ pahūtaṃ suvaṇṇaṃ chaḍḍitaṃ tenahi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi ahañca sajjhubhāraṃ chaḍḍessāmi ubho suvaṇṇabhāraṃ ādāya gamissāmāti . ayaṃ kho me samma sāṇabhāro durāgato ca susannaddho @Footnote: ¹ Ma. sajjhaṃ. ito paraṃ īdisameva. Ca alaṃ me tvaṃ pajānāhīti . athakho so sahāyako sajjhubhāraṃ chaḍḍetvā suvaṇṇabhāraṃ ādiyi. {327.4} Te yena sako gāmo tenupasaṅkamiṃsu. Tattha yo so sahāyako sāṇabhāraṃ ādāya agamāsi tassa neva mātāpitaro abhinandiṃsu na puttadārā abhinandiṃsu na mittāmaccā abhinandiṃsu na ca tatonidānaṃ sukhaṃ somanassaṃ adhigacchi . yo pana so sahāyako suvaṇṇabhāraṃ ādāya agamāsi tassa mātāpitaro ^1- abhinandiṃsu puttadārāpi abhinandiṃsu mittāmaccāpi abhinandiṃsu tatonidānañca sukhaṃ somanassaṃ adhigacchi . Evameva kho ^[2]- rājañña sāṇabhārikūpamo maññe paṭibhāsi paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. [328] Purimena ^3- cāhaṃ opammena bhoto kassapassa attamano abhiraddho apicāhaṃ imāni vicitrāni pañhāpaṭibhāṇāni sotukāmo evāhaṃ bhavantaṃ kassapaṃ paccanikaṃ kātabbaṃ avamaññissaṃ abhikkantaṃ bho kassapa abhikkantaṃ bho kassapa seyyathāpi bho kassapa nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telappajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhanti evameva bhotā kassapena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bho kassapa bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kassapo @Footnote: ¹ Ma. mātāpitaropi. ² Ma. Yu. tvaṃ. ³ Ma. purimeneva ahaṃ. Yu. @purimenevāhaṃ. Dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgataṃ icchāmi cāhaṃ bho kassapa mahāyaññaṃ yajituṃ anusāsatu maṃ bhavaṃ kassapo yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. {328.1} Yathārūpe kho rājañña yaññe gāvo vā haññanti ajeḷakā vā haññanti kukkuṭasūkarā vā haññanti vividhā vā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti paṭiggāhakā ca honti micchādiṭṭhī micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhī . evarūpo kho rājañña yañño na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro. Seyyathāpi rājañña kassako bījanaṅgalaṃ ādāya vanaṃ paviseyya so tattha dukkhette dubbhumme ^1- avihatakhāṇukaṇṭake bījāni patiṭṭhāpeyya khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni asāradāni asukhasayitāni devo ca na kālena kālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya api nu tāni bījāni vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyuṃ kassako vā vipulaṃ phalaṃ adhigaccheyyāti. {328.2} Na ^2- evaṃ bho kassapa. Evameva kho rājañña yathārūpe yaññe gāvo vā haññanti ajeḷakā vā haññanti kukkuṭasūkarā vā haññanti vividhā vā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti paṭiggāhakā ca honti micchādiṭṭhī micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhī . evarūpo @Footnote: ¹ dubbhūmeti vā pāṭho. ² Ma. Yu. no hidaṃ bho kassapa. Kho rājañña yañño na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro. {328.3} Yathārūpe ca kho rājañña yaññe neva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭasūkarā haññanti na vividhā ^[1]- pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti paṭiggāhakā ca honti sammādiṭṭhī sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsatī sammāsamādhī . evarūpo kho rājañña yañño mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro. {328.4} Seyyathāpi rājañña kassako bījanaṅgalaṃ ādāya vanaṃ paviseyya so tattha sukkhette subhumme sivihatakhāṇukaṇṭake bījāni patiṭṭhāpeyya akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni devo ca kālena kālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya api nu tāni bījāni vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyuṃ kassako vā vipulaṃ phalaṃ adhigaccheyyāti . evaṃ bho kassapa . evameva kho rājañña yathārūpe yaññe neva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭasūkarā haññanti na vividhā ^[2]- pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti paṭiggāhakā ca honti sammādiṭṭhī sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsatī sammāsamādhī . evarūpo kho rājañña yañño mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāroti. [329] Athakho pāyāsi rājañño dānaṃ paṭṭhapesi @Footnote: ^1-2 Ma. vā. Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ . tasmiṃ kho pana dāne evarūpaṃ bhojanaṃ dīyati kāṇājikaṃ ^1- bilaṅgadutiyaṃ corakāni ^2- ca vatthāni guḷavālakāni . tasmiṃ kho pana dāne uttaro nāma māṇavo vāvaṭo ^3- ahosi . so dānaṃ datvā evamanuddisati iminā dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgacchiṃ mā parasminti . Assosi kho pāyāsi rājañño uttaro kira māṇavo dānaṃ datvā evamanuddisati iminā ^4- dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgacchiṃ mā parasminti. {329.1} Athakho pāyāsi rājañño uttaraṃ māṇavaṃ āmantāpetvā etadavoca sabbaṃ ^5- kira tvaṃ tāta uttara dānaṃ datvā evamanuddisasi iminā dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgacchiṃ mā parasminti . evaṃ bho . kasmā pana tvaṃ tāta uttara dānaṃ datvā evamanuddisasi iminā dānena .pe. mā parasminti na nu mayaṃ tāta uttara puññatthikā dānasseva phalaṃ pāṭikaṅkhinoti . bhoto kho dāne evarūpaṃ bhojanaṃ dīyati kāṇājikaṃ bilaṅgadutiyaṃ ^[6]- bhavaṃ pādāpi na iccheyya samphusituṃ kuto bhuñjituṃ corakāni ca vatthāni guḷavālakāni bhavaṃ pādāpi na iccheyya samphusituṃ kuto paridahituṃ bhavaṃ kho panamhākaṃ piyo manāpo kathaṃ mayaṃ piyaṃ manāpaṃ amanāpena saṃyojemāti . Tenahi tvaṃ tāta uttara yādisāhaṃ bhojanaṃ bhuñjāmi tādisaṃ @Footnote: ¹ kajhājakanti vā pāṭho. ² Ma. dhorakāni. Sī. Yu. therakāni. ito paraṃ @īdisameva. ³ Sī. Yu. vyāvaṭo. ⁴ Ma. imimāhaṃ. ito paraṃ īdisameva. @⁵ Ma. Yu. saccaṃ. ⁶ Ma. yaṃ. Bhojanaṃ paṭṭhapehi yādisāni cāhaṃ vatthāni paridahāmi tādisāni ca vatthāni paṭṭhapehīti . evaṃ bhoti kho uttaro māṇavo pāyāsirājaññassa ^1- paṭissutvā yādisaṃ bhojanaṃ pāyāsi rājañño bhuñjati tādisaṃ bhojanaṃ paṭṭhapesi yādisāni ca vatthāni pāyāsi rājañño paridahati tādisāni ca vatthāni paṭṭhapesi. {329.2} Athakho pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittikataṃ ^2- dānaṃ datvā apaviṭṭhaṃ ^3- dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajji suññaṃ serīsakavimānaṃ . yo panetassa dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittikataṃ dānaṃ datvā anapaviṭṭhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajji devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. [330] Tena kho pana samayena āyasmā gavampati abhikkhaṇaṃ suññaṃ serīsakavimānaṃ divāvihāraṃ gacchati . athakho pāyāsidevaputto yenāyasmā gavampati tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ gavampatiṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhitaṃ kho pāyāsidevaputtaṃ āyasmā gavampati etadavoca kosi tvaṃ āvusoti . Ahaṃ bhante pāyāsi rājaññoti . na nu tvaṃ āvuso evaṃdiṭṭhiko ahosi itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā @Footnote: ¹ pāyāsissa rājaññassāti pāṭhena bhavitabbaṃ. Ma. īdisameva. ² Ma. acittīkataṃ. @³ Sī. Ma. Yu. apaviddhaṃ. ito paraṃ īdisameva. Natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti . saccāhaṃ bhante evaṃdiṭṭhiko ahosiṃ itipi natthi paro loko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti apicāhaṃ ayyena kumārakassapena etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecitoti. {330.1} Yo pana te āvuso dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo so kuhiṃ upapannoti . yo me bhante dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittikataṃ dānaṃ datvā anapaviṭṭhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ ahaṃ pana bhante asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittikataṃ dānaṃ datvā apaviṭṭhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno suññaṃ serīsakavimānaṃ tenahi bhante gavampati manussalokaṃ gantvā evamārocehi sakkaccaṃ dānaṃ detha sahatthā dānaṃ detha cittikataṃ dānaṃ detha anapaviṭṭhaṃ dānaṃ detha pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittikataṃ dānaṃ datvā apaviṭṭhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno suññaṃ serīsakavimānaṃ yo pana tassa dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittikataṃ dānaṃ datvā anapaviṭṭhaṃ dānaṃ Datvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyatanti. {330.2} Athakho āyasmā gavampati manussalokaṃ āgantvā evamārocesi sakkaccaṃ dānaṃ detha sahatthā dānaṃ detha cittikataṃ dānaṃ detha anapaviṭṭhaṃ dānaṃ detha pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittikataṃ dānaṃ datvā apaviṭṭhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno suññaṃ serīsakavimānaṃ yo pana tassa dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittikataṃ dānaṃ datvā anapaviṭṭhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyatanti. Pāyāsirājaññasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. -------- Tassuddānaṃ apadānaṃ ^1- nidānañca nibbānañca sudassanaṃ janavasabhagovindaṃ samayaṃ sakkapañhakaṃ ^2- satipaṭṭhānapāyāsi mahāvaggoti vuccatīti ^3-. -------- @Footnote: ¹ Ma. mahāpadāna nidānaṃ. ² Sī. Yu. sakkameva ca. ³ Sī. Yu. mahāvaggassa @saṅgaho.

The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 10 page 327-396. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=10&item=275&items=56 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=10&item=275&items=56&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=10&item=275&items=56 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=10&item=275&items=56 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=10&i=275 Contents of The Tipitaka Volume 10 https://84000.org/tipitaka/read/?index_10 https://84000.org/tipitaka/english/?index_10