ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
   ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าread Next itemread Last item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 9 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 1 : Sutta. Tī. Sī
                   Suttantapiṭake dīghanikāyassa
                          paṭhamo   bhāgo
                                -------
                      sīlakkhandhavaggo paṭhamo
           namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
                     Brahmajālasuttaṃ paṭhamaṃ
     [1]  Evamme  sutaṃ  .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  antarā  ca rājagahaṃ
antarā   ca   nāḷandaṃ   addhānamaggapaṭipanno   hoti  mahatā  bhikkhusaṃghena
saddhiṃ   pañcamattehi  bhikkhusatehi  .  suppiyopi  kho  paribbājako  antarā
ca   rājagahaṃ   antarā   ca   nāḷandaṃ  addhānamaggapaṭipanno  hoti  saddhiṃ
antevāsinā    brahmadattena    māṇavena   .   tatra   sudaṃ   suppiyo
paribbājako    anekapariyāyena    buddhassa    avaṇṇaṃ   bhāsati   dhammassa
avaṇṇaṃ    bhāsati    saṃghassa    avaṇṇaṃ    bhāsati    .   suppiyassa   pana
paribbājakassa    antevāsī    brahmadatto    māṇavo   anekapariyāyena
buddhassa    vaṇṇaṃ    bhāsati    dhammassa   vaṇṇaṃ   bhāsati   saṃghassa   vaṇṇaṃ
bhāsati . Itiha te ubho ācariyantevāsī aññamaññassa ujuvipaccanikavādā 1-
bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā 2- honti bhikkhusaṃghañca.
     {1.1} Athakho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ rājāgārake ekarattivāsaṃ upagañchi
@Footnote: 1 Sī. ujuvipaccanīkavādā. 2 anubaddhātipi pāṭho.
Saddhiṃ    bhikkhusaṃghena   .   suppiyopi   kho   paribbājako   ambalaṭṭhikāyaṃ
rājāgārake  ekarattivāsaṃ  upagañchi  1- saddhiṃ antevāsinā brahmadattena
māṇavena   .   tatrapi   sudaṃ   suppiyo   paribbājako   anekapariyāyena
buddhassa   avaṇṇaṃ   bhāsati   dhammassa   avaṇṇaṃ   bhāsati   saṃghassa   avaṇṇaṃ
bhāsati   .   suppiyassa   pana   paribbājakassa   antevāsī   brahmadatto
māṇavo    anekapariyāyena   buddhassa   vaṇṇaṃ   bhāsati   dhammassa   vaṇṇaṃ
bhāsati   saṃghassa   vaṇṇaṃ   bhāsati   .  itiha  te  ubho  ācariyantevāsī
aññamaññassa   ujuvipaccanikavādā   bhagavantaṃ   piṭṭhito   piṭṭhito  anubandhā
honti bhikkhusaṃghañca.
     {1.2}  Athakho  sambahulānaṃ  bhikkhūnaṃ  rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhitānaṃ
maṇḍalamāḷe   sannisinnānaṃ   sannipatitānaṃ   ayaṃ  saṃkhiyadhammo  2-  udapādi
acchariyaṃ  āvuso  abbhūtaṃ  3-  āvuso  yāvañcidaṃ  tena  bhagavatā jānatā
passatā     arahatā     sammāsambuddhena    sattānaṃ    nānādhimuttikatā
supaṭividitā    4-   ayaṃ   hi   suppiyo   paribbājako   anekapariyāyena
buddhassa   avaṇṇaṃ   bhāsati   dhammassa   avaṇṇaṃ   bhāsati   saṃghassa   avaṇṇaṃ
bhāsati    suppiyassa    pana    paribbājakassa    antevāsī   brahmadatto
māṇavo    anekapariyāyena   buddhassa   vaṇṇaṃ   bhāsati   dhammassa   vaṇṇaṃ
bhāsati   saṃghassa   vaṇṇaṃ  bhāsati  itiha  ime  ubho  5-  ācariyantevāsī
aññamaññassa     ujuvipaccanikavādā     bhagavantaṃ     piṭṭhito     piṭṭhito
@Footnote: 1 upagacchītipi pāṭho. 2 saṃkhiyādhammotipi pāṭho. 3 Yu. abbhutaṃ.
@4 suppaṭividitātipi pāṭho. 5 itiha te ime ubhotipi pāṭho.
Anubandhā honti bhikkhusaṃghañcāti.
     {1.3}  Athakho  bhagavā  tesaṃ  bhikkhūnaṃ  imaṃ  saṃkhiyadhammaṃ viditvā yena
maṇḍalamāḷo   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   paññatte  āsane  nisīdi .
Nisajja  kho  bhagavā  bhikkhū  āmantesi  kāya  nuttha bhikkhave etarahi kathāya
sannisinnā  sannipatitā  kā  ca  pana  vo  antarā  kathā  vippakatāti .
Evaṃ  vutte  te  bhikkhū  bhagavantaṃ  etadavocuṃ  idha bhante amhākaṃ rattiyā
paccūsasamayaṃ    paccuṭṭhitānaṃ    maṇḍalamāḷe    sannisinnānaṃ    sannipatitānaṃ
ayaṃ   saṃkhiyadhammo   udapādi  acchariyaṃ  āvuso  abbhūtaṃ  āvuso  yāvañcidaṃ
tena   bhagavatā   jānatā   passatā   arahatā  sammāsambuddhena  sattānaṃ
nānādhimuttikatā  supaṭividitā  ayaṃ  hi  suppiyo paribbājako anekapariyāyena
buddhassa   avaṇṇaṃ   bhāsati   dhammassa   avaṇṇaṃ   bhāsati   saṃghassa   avaṇṇaṃ
bhāsati   suppiyassa   pana  paribbājakassa  antevāsī  brahmadatto  māṇavo
anekapariyāyena   buddhassa   vaṇṇaṃ  bhāsati  dhammassa  vaṇṇaṃ  bhāsati  saṃghassa
vaṇṇaṃ    bhāsati    itiha   ime   ubho   ācariyantevāsī   aññamaññassa
ujuvipaccanikavādā    bhagavantaṃ    piṭṭhito    piṭṭhito   anubandhā   honti
bhikkhusaṃghañcāti  ayaṃ  kho  no  bhante  antarā  kathā  vippakatā atha bhagavā
anuppattoti.
     {1.4}  Mamaṃ  vā  bhikkhave  pare  avaṇṇaṃ  bhāseyyuṃ  dhammassa  vā
avaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   saṃghassa   vā   avaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   tatra   tumhehi
na  āghāto  na  apaccayo  na  cetaso  anabhiraddhi  karaṇīyā  .  mamaṃ vā
Bhikkhave   pare   avaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   dhammassa   vā   avaṇṇaṃ  bhāseyyuṃ
saṃghassa   vā   avaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   tatra   ce   tumhe  assatha  kupitā
vā  anattamanā  vā  tumhaññevassa  tena  antarāyo . Mamaṃ vā bhikkhave
pare   avaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   dhammassa  vā  avaṇṇaṃ  bhāseyyuṃ  saṃghassa  vā
avaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   tatra   ce  tumhe  assatha  kupitā  vā  anattamanā
vā  apinu  tumhe  paresaṃ  subhāsitaṃ  vā dubbhāsitaṃ vā ājāneyyāthāti.
Nohetaṃ   bhante   .   mamaṃ   vā   bhikkhave   pare   avaṇṇaṃ  bhāseyyuṃ
dhammassa    vā   avaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   saṃghassa   vā   avaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ
tatra    tumhehi    abhūtaṃ    abhūtato    nibbeṭhetabbaṃ   itipetaṃ   abhūtaṃ
itipetaṃ atacchaṃ natthipetaṃ amhesu na ca panetaṃ amhesu saṃvijjatīti.
     {1.5}  Mamaṃ  vā  bhikkhave  pare  vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ dhammassa vā vaṇṇaṃ
bhāseyyuṃ  saṃghassa  vā  vaṇṇaṃ  bhāseyyuṃ  tatra  tumhehi  na  ānando  na
somanassaṃ  na  cetaso  ubbilāvitattaṃ  karaṇīyaṃ  .  mamaṃ  vā  bhikkhave pare
vaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   dhammassa   vā   vaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ  saṃghassa  vā  vaṇṇaṃ
bhāseyyuṃ   tatra   ce   tumhe   bhikkhave   assatha   ānandino  sumanā
ubbilāvitattā   tumhaññevassa   tena  antarāyo  .  mamaṃ  vā  bhikkhave
pare   vaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   dhammassa   vā   vaṇṇaṃ  bhāseyyuṃ  saṃghassa  vā
vaṇṇaṃ   bhāseyyuṃ   tatra   tumhehi   bhūtaṃ   bhūtato  paṭijānitabbaṃ  itipetaṃ
bhūtaṃ itipetaṃ tacchaṃ atthipetaṃ amhesu saṃvijjati ca panetaṃ amhesūti.
     [2]  Appamattakaṃ  kho  panetaṃ  bhikkhave  oramattakaṃ  sīlamattakaṃ yena
Puthujjano    tathāgatassa    vaṇṇaṃ   vadamāno   vadeyya   .   katamañcetaṃ
bhikkhave   appamattakaṃ   oramattakaṃ  sīlamattakaṃ  yena  puthujjano  tathāgatassa
vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [3]  Pāṇātipātaṃ  pahāya  pāṇātipātā  paṭivirato  samaṇo gotamo
nihitadaṇḍo    nihitasattho    lajjī    dayāpanno    sabbapāṇabhūtahitānukampī
viharatīti  .  iti  vā  hi  bhikkhave  puthujjano  tathāgatassa  vaṇṇaṃ vadamāno
vadeyya   .   adinnādānaṃ   pahāya   adinnādānā   paṭivirato   samaṇo
gotamo    dinnādāyī    dinnapāṭikaṃkhī    athenena   sucibhūtena   attanā
viharatīti  .  iti  vā  hi  bhikkhave  puthujjano  tathāgatassa  vaṇṇaṃ vadamāno
vadeyya  .  abrahmacariyaṃ  pahāya  brahmacārī  samaṇo  gotamo  ārācārī
virato  methunā  gāmadhammāti  .  iti  vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa
vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [4]   Musāvādaṃ   pahāya   musāvādā  paṭivirato  samaṇo  gotamo
saccavādī  saccasandho  ṭheto  1-  paccayiko  avisaṃvādako  lokassāti .
Iti    vā    hi   bhikkhave   puthujjano   tathāgatassa   vaṇṇaṃ   vadamāno
vadeyya   .   pisuṇaṃ   vācaṃ  pahāya  pisuṇāya  vācāya  paṭivirato  samaṇo
gotamo   ito   sutvā   na  amutra  akkhātā  imesaṃ  bhedāya  amutra
vā   sutvā   na   imesaṃ   akkhātā  amūsaṃ  bhedāya  .  iti  bhinnānaṃ
vā   sandhātā   sahitānaṃ   vā   anuppadātā  samaggārāmo  samaggarato
@Footnote: 1 Sī. theto.
Samagganandī   samaggakaraṇiṃ   vācaṃ   bhāsitāti   .   iti  vā  hi  bhikkhave
puthujjano   tathāgatassa  vaṇṇaṃ  vadamāno  vadeyya  .  pharusaṃ  vācaṃ  pahāya
pharusāya   vācāya   paṭivirato  samaṇo  gotamo  yā  sā  vācā  nelā
kaṇṇasukhā    pemanīyā   hadayaṅgamā   porī   bahujanakantā   bahujanamanāpā
tathārūpiṃ  vācaṃ  bhāsitāti  .  iti  vā  hi  bhikkhave  puthujjano tathāgatassa
vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     {4.1}   Samphappalāpaṃ   pahāya   samphappalāpā   paṭivirato  samaṇo
gotamo   kālavādī   bhūtavādī   atthavādī  dhammavādī  vinayavādī  nidhānavatiṃ
vācaṃ  bhāsitā  kālena  sāpadesaṃ  pariyantavatiṃ  atthasañhitanti  .  iti vā
hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [5]   Bījagāmabhūtagāmasamārambhā   paṭivirato   samaṇo  gotamoti .
Iti vā hi bhikkhave .pe.
     [6]  Ekabhattiko  samaṇo gotamo rattūparato virato vikālabhojanā.
Naccagītavāditavisūkadassanā      paṭivirato      samaṇo     gotamo    .
Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā   paṭivirato   samaṇo  gotamo .
Uccāsayanamahāsayanā  paṭivirato  samaṇo  gotamo  .  jātarūparajatapaṭiggahaṇā
paṭivirato samaṇo gotamo.
     [7]    Āmakadhaññapaṭiggahaṇā    paṭivirato   samaṇo   gotamo  .
Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā   paṭivirato  samaṇo  gotamo  .  itthīkumārikapaṭiggahaṇā
paṭivirato   samaṇo   gotamo   .   dāsīdāsapaṭiggahaṇā  paṭivirato  samaṇo
Gotamo    .    ajeḷakapaṭiggahaṇā    paṭivirato   samaṇo   gotamo  .
Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā       paṭivirato      samaṇo      gotamo     .
Hatthigavassavaḷavāpaṭiggahaṇā      paṭivirato     samaṇo     gotamo    .
Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo.
     [8]   Dūteyyapahiṇagamanānuyogā   paṭivirato   samaṇo   gotamo .
Kayavikkayā    paṭivirato    samaṇo   gotamo   .   tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā
paṭivirato   samaṇo   gotamo   .  ukkoṭanavañcananikatisāviyogā  paṭivirato
samaṇo   gotamo  .  chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā  paṭivirato
samaṇo   gotamoti   .   iti   vā   hi  bhikkhave  puthujjano  tathāgatassa
vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
                      Cūḷasīlaṃ niṭṭhitaṃ.
     [9]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpaṃ   bījagāmabhūtagāmasamārambhaṃ  anuyuttā
viharanti   .  seyyathīdaṃ  .  mūlabījaṃ  khandhabījaṃ  phalabījaṃ  aggabījaṃ  bījabījameva
pañcamaṃ   iti  vā  .  iti  evarūpā  bījagāmabhūtagāmasamārambhā  paṭivirato
samaṇo   gotamoti   .   iti   vā   hi  bhikkhave  puthujjano  tathāgatassa
vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [10]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpaṃ  sannidhikārakaparibhogaṃ  1-  anuyuttā
@Footnote: 1 sannidhikāraparibhogantipi pāṭho.
Viharanti   .   seyyathīdaṃ   .   annasannidhi   1-  pānasannidhi  vatthasannidhi
yānasannidhi   sayanasannidhi   vilepanasannidhi   gandhasannidhi   āmisasannidhi   iti
vā    .    iti   evarūpā   sannidhikārakaparibhogā   paṭivirato   samaṇo
gotamoti   .   iti   vā   hi   bhikkhave   puthujjano  tathāgatassa  vaṇṇaṃ
vadamāno vadeyya.
     [11]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpaṃ  visūkadassanaṃ  anuyuttā  viharanti .
Seyyathīdaṃ   .   naccaṃ   gītaṃ  vāditaṃ  pekkhaṃ  akkhānaṃ  pāṇissaraṃ  vetāḷaṃ
kumbhathūnaṃ   sobhanagarakaṃ   2-   caṇḍālaṃ   vaṃsaṃ  dhovanaṃ  hatthiyuddhaṃ  assayuddhaṃ
mahisayuddhaṃ    usabhayuddhaṃ   ajayuddhaṃ   meṇḍayuddhaṃ   kukkuṭayuddhaṃ   vaṭṭakayuddhaṃ
daṇḍayuddhaṃ     muṭṭhiyuddhaṃ    nibbuddhaṃ    uyyodhikaṃ    balaggaṃ    senābyūhaṃ
anīkadassanaṃ   iti   vā   .   iti   evarūpā   visūkadassanā   paṭivirato
samaṇo   gotamoti   .   iti   vā   hi  bhikkhave  puthujjano  tathāgatassa
vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [12]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni    bhuñjitvā    te   evarūpaṃ   jūtappamādaṭṭhānānuyogamanuyuttā
viharanti   .   seyyathīdaṃ   .   aṭṭhapadaṃ   dasapadaṃ   ākāsaṃ   parihārapathaṃ
santikaṃ   khalikaṃ   3-  ghaṭikaṃ  salākahatthaṃ  akkhaṃ  paṅgacīraṃ  vaṅkakaṃ  mokkhacikaṃ
@Footnote: 1 annasannidhintipi annasannidhītipi dissati. 2 sobhananaṅgarakantipi
@sobhaṇagarakantipi sobhanakaraṇantipi sobhaṇakantipi pāṭhantaraṃ. 3 balikaṃ.
Ciṅgulikaṃ  1-  pattāḷhakaṃ  rathakaṃ  dhanukaṃ  akkhalikaṃ  manesikaṃ 2- yathāvajjaṃ iti
vā   .   iti   evarūpā   jūtappamādaṭṭhānānuyogā   paṭivirato  samaṇo
gotamoti   .   iti   vā   hi   bhikkhave   puthujjano  tathāgatassa  vaṇṇaṃ
vadamāno vadeyya.
     [13]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni    bhuñjitvā    te   evarūpaṃ   uccāsayanamahāsayanaṃ   anuyuttā
viharanti  .  seyyathīdaṃ  .  āsandiṃ  pallaṅkaṃ  goṇakaṃ  cittakaṃ  paṭikaṃ paṭalikaṃ
tūlikaṃ  vikatikaṃ  uddhalomiṃ  3-  ekantalomiṃ kaṭṭhissaṃ 4- koseyyaṃ kuttakaṃ 5-
hatthattharaṃ    assattharaṃ    rathattharaṃ   ajinappaveṇiṃ   kādalimigapavarapaccattharaṇaṃ
sauttaracchadaṃ    ubhatolohitakūpadhānaṃ    iti    vā   .   iti   evarūpā
uccāsayanamahāsayanā     paṭivirato     samaṇo    gotamoti    .    iti
vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [14]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpaṃ  maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogaṃ  anuyuttā
viharanti  .  seyyathīdaṃ  .  ucchādanaṃ  parimaddanaṃ  nahāpanaṃ sambāhanaṃ ādāsaṃ
añjanaṃ   mālāvilepanaṃ   mukhacuṇṇakaṃ   mukhālepaṃ   6-  hatthabandhaṃ  sikhābandhaṃ
daṇḍaṃ   nālikaṃ   asiṃ   khaggaṃ   chattaṃ   citrupāhanaṃ  uṇhīsaṃ  maṇiṃ  vālavījaniṃ
odātāni    vatthāni    dīghadasāni    iti   vā   .   iti   evarūpā
@Footnote: 1 ciṅgulakaṃ. 2 mānesikaṃ. 3 uddalomiṃ. 4 kaṭṭissaṃ.
@5 kuṭṭakaṃ. 6 mukhālepanaṃ.
Maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā    paṭivirato    samaṇo    gotamoti   .   iti
vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [15]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te  evarūpaṃ  tiracchānakathaṃ  anuyuttā  viharanti .
Seyyathīdaṃ    .    rājakathaṃ   corakathaṃ   mahāmattakathaṃ   senākathaṃ   bhayakathaṃ
yuddhakathaṃ    annakathaṃ   pānakathaṃ   vatthakathaṃ   sayanakathaṃ   mālākathaṃ   gandhakathaṃ
ñātikathaṃ    yānakathaṃ   gāmakathaṃ   nigamakathaṃ   nagarakathaṃ   janapadakathaṃ   itthīkathaṃ
purisakathaṃ   1-   sūrakathaṃ  visikhākathaṃ  kumbhaṭṭhānakathaṃ  pubbapetakathaṃ  nānattakathaṃ
lokakkhāyikaṃ    samuddakkhāyikaṃ   iti   bhavābhavakathaṃ   iti   vā   .   iti
evarūpāya    tiracchānakathāya   paṭivirato   samaṇo   gotamoti   .   iti
vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [16]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te  evarūpaṃ  viggāhikakathaṃ  anuyuttā  viharanti .
Seyyathīdaṃ   .   na  tvaṃ  imaṃ  dhammavinayaṃ  ājānāsi  ahaṃ  imaṃ  dhammavinayaṃ
ājānāmi   .   kiṃ   tvaṃ   imaṃ  dhammavinayaṃ  ājānissasi  micchāpaṭipanno
tvamasi   ahamasmi   sammāpaṭipanno   .  sahitaṃ  me  asahitante  .  pure
vacanīyaṃ   pacchā   avaca  .  pacchā  vacanīyaṃ  pure  avaca  .  adhiciṇṇante
vipparāvattaṃ   .  āropito  te  vādo  .  niggahito  tvamasi  .  cara
vādappamokkhāya   nibbeṭhehi   vā   sace  pahosīti  .  iti  evarūpāya
@Footnote: 1 Sī. purisakathanti idaṃ natthi.
Viggāhikakathāya   paṭivirato   samaṇo  gotamoti  .  iti  vā  hi  bhikkhave
puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [17]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpaṃ   dūteyyapahiṇagamanānuyogaṃ  anuyuttā
viharanti  .  seyyathīdaṃ  .  raññaṃ  rājamahāmattānaṃ  khattiyānaṃ  brāhmaṇānaṃ
gahapatikānaṃ   kumārānaṃ   idha  gaccha  amutra  gaccha  idaṃ  hara  amutra  idaṃ
āharāti    .    iti   evarūpā   dūteyyapahiṇagamanānuyogā   paṭivirato
samaṇo   gotamoti   .   iti   vā   hi  bhikkhave  puthujjano  tathāgatassa
vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [18]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   kuhakā   ca  honti  lapakā  ca  nemittikā
ca   nippesikā   ca  lābhena  ca  lābhaṃ  nijigiṃsitāro  .  iti  evarūpā
kuhanalapanā   paṭivirato   samaṇo   gotamoti   .   iti  vā  hi  bhikkhave
puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
                     Majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ.
     [19]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ   .   aṅgaṃ   nimittaṃ   uppādaṃ  supinaṃ
lakkhaṇaṃ     mūsikacchinnaṃ     aggihomaṃ    dabbihomaṃ    thusahomaṃ    kaṇahomaṃ
taṇḍulahomaṃ    sappihomaṃ    telahomaṃ   mukhahomaṃ   lohitahomaṃ   aṅgavijjā
Vatthuvijjā    khettavijjā   sivavijjā   bhūtavijjā   bhūrivijjā   ahivijjā
visavijjā   vicchikavijjā   mūsikavijjā  sakuṇavijjā  vāyasavijjā  pakkajjhānaṃ
saraparittānaṃ   migacakkaṃ   iti   vā  .  iti  evarūpāya  tiracchānavijjāya
micchājīvā   paṭivirato   samaṇo   gotamoti   .   iti  vā  hi  bhikkhave
puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [20]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ   .  maṇilakkhaṇaṃ  daṇḍalakkhaṇaṃ  vatthalakkhaṇaṃ
satthalakkhaṇaṃ   1-   asilakkhaṇaṃ   usulakkhaṇaṃ   dhanulakkhaṇaṃ   āvudhalakkhaṇaṃ   2-
itthīlakkhaṇaṃ     purisalakkhaṇaṃ     kumāralakkhaṇaṃ    kumārīlakkhaṇaṃ    dāsalakkhaṇaṃ
dāsīlakkhaṇaṃ     hatthilakkhaṇaṃ     assalakkhaṇaṃ     mahisalakkhaṇaṃ     usabhalakkhaṇaṃ
golakkhaṇaṃ     ajalakkhaṇaṃ     meṇḍalakkhaṇaṃ     kukkuṭalakkhaṇaṃ    vaṭṭakalakkhaṇaṃ
godhālakkhaṇaṃ    kaṇṇikālakkhaṇaṃ   kacchapalakkhaṇaṃ   migalakkhaṇaṃ   iti   vā  .
Iti    evarūpāya    tiracchānavijjāya    micchājīvā   paṭivirato   samaṇo
gotamoti   .   iti   vā   hi   bhikkhave   puthujjano  tathāgatassa  vaṇṇaṃ
vadamāno vadeyya.
     [21]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ   .   raññaṃ   niyyānaṃ   bhavissati  .
@Footnote: 1 Sī. Yu. satthalakkhaṇanti idaṃ na dissati. 2 Sī. āyudhalakkhaṇaṃ.
Raññaṃ   aniyyānaṃ   bhavissati  .  abbhantarānaṃ  raññaṃ  upayānaṃ  bhavissati .
Bāhirānaṃ   raññaṃ   apayānaṃ   bhavissati   .   bāhirānaṃ   raññaṃ   upayānaṃ
bhavissati   .   abbhantarānaṃ   raññaṃ   apayānaṃ   bhavissati  .  abbhantarānaṃ
raññaṃ   jayo   bhavissati   .   bāhirānaṃ   raññaṃ   parājayo  bhavissati .
Bāhirānaṃ   raññaṃ   jayo   bhavissati   .   abbhantarānaṃ   raññaṃ  parājayo
bhavissati   .   iti   imassa   jayo  bhavissati  imassa  parājayo  bhavissati
iti   vā   .   iti  evarūpāya  tiracchānavijjāya  micchājīvā  paṭivirato
samaṇo  gotamoti  .  iti  vā  hi  bhikkhave  puthujjano  tathāgatassa  vaṇṇaṃ
vadamāno vadeyya.
     [22]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ  kappenti  .  seyyathīdaṃ  .  candaggāho  bhavissati  .  suriyaggāho
bhavissati    .   nakkhattaggāho   bhavissati   .   candimasuriyānaṃ   pathagamanaṃ
bhavissati    .    candimasuriyānaṃ   uppathagamanaṃ   bhavissati   .   nakkhattānaṃ
pathagamanaṃ   bhavissati   .  nakkhattānaṃ  uppathagamanaṃ  bhavissati  .  ukkāpāto
bhavissati   .  disāḍāho  bhavissati  .  bhūmicālo  bhavissati  .  devadundubhi
bhavissati    .    candimasuriyanakkhattānaṃ    uggamanaṃ    oggamanaṃ   saṃkilesaṃ
vodānaṃ  bhavissati  .  evaṃvipāko  candaggāho  bhavissati  .  evaṃvipāko
suriyaggāho   bhavissati   .   evaṃvipāko   nakkhattaggāho   bhavissati .
Evaṃvipākaṃ  candimasuriyānaṃ  pathagamanaṃ  bhavissati  .  evaṃvipākaṃ  candimasuriyānaṃ
Uppathagamanaṃ     bhavissati     .     evaṃvipākaṃ    nakkhattānaṃ    pathagamanaṃ
bhavissati  .  evaṃvipākaṃ  nakkhattānaṃ  uppathagamanaṃ  bhavissati  .  evaṃvipāko
ukkāpāto    bhavissati    .   evaṃvipāko   disāḍāho   bhavissati  .
Evaṃvipāko  bhūmicālo  bhavissati  .  evaṃvipāko 1- devadundubhi bhavissati.
Evaṃvipākaṃ   candimasuriyanakkhattānaṃ   uggamanaṃ   oggamanaṃ  saṃkilesaṃ  vodānaṃ
bhavissati   iti   vā   .   iti  evarūpāya  tiracchānavijjāya  micchājīvā
paṭivirato   samaṇo   gotamoti   .   iti   vā   hi  bhikkhave  puthujjano
tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [23]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni  bhuñjitvā  te  evarūpāya  tiracchānavijjāya  micchājīvena  jīvikaṃ
kappenti  .  seyyathīdaṃ  .  suvuṭṭhikā  bhavissati  .  dubbuṭṭhikā bhavissati.
Subhikkhaṃ    bhavissati   .   dubbhikkhaṃ   bhavissati   .   khemaṃ   bhavissati  .
Bhayaṃ   bhavissati   .   rogo  bhavissati  .  ārogyaṃ  bhavissati  .  muddā
gaṇanā   saṃkhānaṃ   kāveyyaṃ   lokāyataṃ   iti   vā  .  iti  evarūpāya
tiracchānavijjāya   micchājīvā   paṭivirato   samaṇo   gotamoti   .   iti
vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
     [24]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ  .  āvāhanaṃ  vivāhanaṃ  saṃvadanaṃ  vivadanaṃ
@Footnote: 1 evaṃvipākāti pāṭhena bhavitabbaṃ.
Saṅkiraṇaṃ   vikiraṇaṃ   subhagakaraṇaṃ   dubbhagakaraṇaṃ   viruddhagabbhakaraṇaṃ  jivhānibandhanaṃ
hanusaṃhananaṃ    hatthābhijappanaṃ   kaṇṇajappanaṃ   ādāsapañhaṃ   -*   kumārīpaṇhaṃ
devapaṇhaṃ     ādiccupaṭṭhānaṃ    mahatupaṭṭhānaṃ    abbhujjalanaṃ    sirīvhāyanaṃ
iti  vā  .  iti  evarūpāya  tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo
gotamoti  .  iti  vā  hi  bhikkhave  puthujjano  tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno
vadeyya.
     [25]  Yathā  vā  paneke  bhonto  samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .  seyyathīdaṃ  .  santikammaṃ  paṇidhikammaṃ  bhūttikammaṃ  1-
bhūrikammaṃ    vassakammaṃ    vossakammaṃ    vatthukammaṃ   vatthuparikaraṇaṃ   ācamanaṃ
nahāpanaṃ   jūhanaṃ   vamanaṃ   virecanaṃ   uddhavirecanaṃ  adhovirecanaṃ  sīsavirecanaṃ
kaṇṇatelaṃ    nettappānaṃ    natthukammaṃ    añjanaṃ    paccañjanaṃ   sālākiyaṃ
sallakattiyaṃ     dārakatikicchā     mūlabhesajjānaṃ    anuppadānaṃ    osadhīnaṃ
paṭimokkho   iti   vā  .  iti  evarūpāya  tiracchānavijjāya  micchājīvā
paṭivirato   samaṇo   gotamoti   .   iti   vā   hi  bhikkhave  puthujjano
tathāgatassa   vaṇṇaṃ   vadamāno   vadeyya   .   idaṃ   kho   taṃ  bhikkhave
appamattakaṃ    oramattakaṃ    sīlamattakaṃ    yena    puthujjano   tathāgatassa
vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya.
                     Mahāsīlaṃ niṭṭhitaṃ.
@Footnote: 1 Sī. Yu. bhūttikammanti idaṃ natthi.
@* mīkār—kṛ´์ khagœ ādāsapaṇhaṃ peḌna ādāsapañhaṃ
     [26]  Atthi  bhikkhave  aññe  va dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā
santā   paṇītā   atakkāvacarā   nipuṇā   paṇḍitavedanīyā  ye  tathāgato
sayaṃ    abhiññā   sacchikatvā   pavedeti   yehi   tathāgatassa   yathābhuccaṃ
vaṇṇaṃ   sammā   vadamānā  vadeyyuṃ  .  katame  ca  te  bhikkhave  dhammā
gambhīrā   duddasā   duranubodhā   santā   paṇītā   atakkāvacarā  nipuṇā
paṇḍitavedanīyā   ye   tathāgato   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā  pavedeti
yehi tathāgatassa yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [27]   Santi   bhikkhave   eke   samaṇabrāhmaṇā  pubbantakappikā
pubbantānudiṭṭhino    pubbantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni
abhivadanti   aṭṭhārasahi   vatthūhi   .   te   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā
kimāgamma    kimārabbha    pubbantakappikā    pubbantānudiṭṭhino    pubbantaṃ
ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi.
     {27.1}  Santi  bhikkhave  eke  samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṃ
attānañca  lokañca  paññapenti  1-  catūhi  vatthūhi  .  te  ca  bhonto
samaṇabrāhmaṇā      kimāgamma     kimārabbha     sassatavādā     sassataṃ
attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi.
     {27.2}   Idha   bhikkhave  ekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo  vā
ātappamanvāya     padhānamanvāya     anuyogamanvāya     appamādamanvāya
sammāmanasikāramanvāya      tathārūpaṃ     cetosamādhiṃ     phusati     yathā
samāhite     citte     (2-    parisuddhe    pariyodāte    anaṅgaṇe
@Footnote: 1 paññāpenti. 2 Sī. parisuddhetyādīni natthi.
Vigatūpakkilese)   anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarati  .  seyyathīdaṃ .
Ekampi   jātiṃ   dvepi   jātiyo  tissopi  jātiyo  catassopi  jātiyo
pañcapi  jātiyo  dasapi  jātiyo  vīsampi  1-  jātiyo  tiṃsampi 2- jātiyo
cattāḷīsampi  3-  jātiyo  paññāsampi  jātiyo  jātisatampi  jātisahassampi
jātisatasahassampi    anekānipi    jātisatāni   anekānipi   jātisahassāni
anekānipi   jātisatasahassāni   .   amutrāsiṃ   evaṃnāmo   evaṃgotto
evaṃvaṇṇo     evamāhāro    evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī    evamāyupariyanto
so  tato  cuto  amutra  udapādiṃ  4-  tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto
evaṃvaṇṇo     evamāhāro    evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī    evamāyupariyanto
so   tato   cuto  idhūpapannoti  .  iti  sākāraṃ  sauddesaṃ  anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati.
     {27.3}  So  evamāha  sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho
esikaṭṭhāyī  ṭhito  5-  te ca sattā sandhāvanti saṃsaranti cavanti upapajjanti
atthitveva  sassatisamaṃ. Taṃ kissa hetu. Ahaṃ hi ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya     appamādamanvāya     sammāmanasikāramanvāya    tathārūpaṃ
cetosamādhiṃ   phusāmi   yathā   samāhite  citte  anekavihitaṃ  pubbenivāsaṃ
anussarāmi   .   seyyathīdaṃ  .  ekampi  jātiṃ  dvepi  jātiyo  tissopi
jātiyo    catassopi    jātiyo    pañcapi    jātiyo   dasapi   jātiyo
@Footnote: 1 vīsatimpi. 2 Yu. tīsampi. 3 cattārīsampi. 4 uppādiṃ.
@5 ekaṭṭhāyiṭṭhito.
Vīsampi   jātiyo   tiṃsampi   jātiyo   cattāḷīsampi   jātiyo  paññāsampi
jātiyo    jātisatampi    jātisahassampi    jātisatasahassampi    anekānipi
jātisatāni   anekānipi   jātisahassāni   anekānipi  jātisatasahassāni .
Amutrāsiṃ     evaṃnāmo     evaṃgotto    evaṃvaṇṇo    evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī    evamāyupariyanto    so   tato   cuto   amutra
udapādiṃ   tatrāpāsiṃ   evaṃnāmo  evaṃgotto  evaṃvaṇṇo  evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī  evamāyupariyanto  so  tato  cuto  idhūpapannoti .
Iti    sākāraṃ   sauddesaṃ   anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarāmi  .
Imināmahaṃ   etaṃ  jānāmi  yathā  sassato  attā  ca  loko  ca  vañjho
kūṭaṭṭho   esikaṭṭhāyī   ṭhito   te   ca   sattā   sandhāvanti  saṃsaranti
cavanti   upapajjanti   atthitveva   sassatisamanti   .  idaṃ  bhikkhave  paṭhamaṃ
ṭhānaṃ   yaṃ   āgamma   yaṃ   ārabbha  eke  samaṇabrāhmaṇā  sassatavādā
sassataṃ attānañca lokañca paññapenti.
     [28]   Dutiye   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
sassatavādā    sassataṃ    attānañca    lokañca   paññapenti   .   idha
bhikkhave    ekacco   samaṇo   vā   brāhmaṇo   vā   ātappamanvāya
padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ    cetosamādhiṃ   phusati   yathā   samāhite   citte   anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ   anussarati   .  seyyathīdaṃ  .  ekampi  saṃvaṭṭavivaṭṭaṃ  dvepi
saṃvaṭṭavivaṭṭāni    tīṇipi    saṃvaṭṭavivaṭṭāni    cattāripi    saṃvaṭṭavivaṭṭāni
Pañcapi   saṃvaṭṭavivaṭṭāni   dasapi  saṃvaṭṭavivaṭṭāni  .  amutrāsiṃ  evaṃnāmo
evaṃgotto  evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto
so  tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo
evamāhāro   evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī   evamāyupariyanto  so  tato  cuto
idhūpapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
     {28.1}  So  evamāha  sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho
esikaṭṭhāyī  ṭhito  te  ca  sattā  sandhāvanti  saṃsaranti cavanti upapajjanti
atthitveva  sassatisamaṃ. Taṃ kissa hetu. Ahañhi ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya     appamādamanvāya     sammāmanasikāramanvāya    tathārūpaṃ
cetosamādhiṃ   phusāmi   yathā   samāhite  citte  anekavihitaṃ  pubbenivāsaṃ
anussarāmi  .  seyyathīdaṃ  .  ekampi  saṃvaṭṭavivaṭṭaṃ  dvepi saṃvaṭṭavivaṭṭāni
tīṇipi   saṃvaṭṭavivaṭṭāni   cattāripi  saṃvaṭṭavivaṭṭāni  pañcapi  saṃvaṭṭavivaṭṭāni
dasapi   saṃvaṭṭavivaṭṭāni   amutrāsiṃ   evaṃnāmo   evaṃgotto  evaṃvaṇṇo
evamāhāro  evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī  evamāyupariyanto so tato cuto amutra
udapādiṃ   tatrāpāsiṃ   evaṃnāmo  evaṃgotto  evaṃvaṇṇo  evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī  evamāyupariyanto  so tato cuto idhūpapannoti .  iti
sākāraṃ  sauddesaṃ  anekavihitaṃ  pubbenivāsaṃ  anussarāmi. Imināmahaṃ  etaṃ
jānāmi yathā sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyī ṭhito te
Ca    sattā    sandhāvanti   saṃsaranti   cavanti   upapajjanti   atthitveva
sassatisamanti   .   idaṃ   bhikkhave  dutiyaṃ  ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha
eke    samaṇabrāhmaṇā    sassatavādā   sassataṃ   attānañca   lokañca
paññapenti.
     [29]   Tatiye   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
sassatavādā   sassataṃ   attānañca  lokañca  paññapenti  .  idha  bhikkhave
ekacco   samaṇo   vā   brāhmaṇo  vā  ātappamanvāya  padhānamanvāya
anuyogamanvāya          appamādamanvāya         sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ    cetosamādhiṃ   phusati   yathā   samāhite   citte   anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ   anussarati   .  seyyathīdaṃ  .  dasapi  saṃvaṭṭavivaṭṭāni  vīsampi
saṃvaṭṭavivaṭṭāni   tiṃsampi   saṃvaṭṭavivaṭṭāni  cattāḷīsampi  saṃvaṭṭavivaṭṭāni .
Amutrāsiṃ     evaṃnāmo     evaṃgotto    evaṃvaṇṇo    evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī    evamāyupariyanto    so   tato   cuto   amutra
udapādiṃ   tatrāpāsiṃ   evaṃnāmo  evaṃgotto  evaṃvaṇṇo  evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī  evamāyupariyanto  so  tato  cuto  idhūpapannoti .
Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
     {29.1}  So  evamāha  sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho
esikaṭṭhāyī  ṭhito  te  ca  sattā  sandhāvanti  saṃsaranti cavanti upapajjanti
atthitveva   sassatisamaṃ   .   taṃ  kissa  hetu  .  ahañhi  ātappamanvāya
padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
Tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ   phusāmi   yathā   samāhite   citte   anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ    anussarāmi   .   seyyathīdaṃ   .   dasapi   saṃvaṭṭavivaṭṭāni
vīsampi     saṃvaṭṭavivaṭṭāni     tiṃsampi     saṃvaṭṭavivaṭṭāni    cattāḷīsampi
saṃvaṭṭavivaṭṭāni    .   amutrāsiṃ   evaṃnāmo   evaṃgotto   evaṃvaṇṇo
evamāhāro   evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī   evamāyupariyanto  so  tato  cuto
amutra  udapādiṃ  tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī  evamāyupariyanto  so  tato  cuto  idhūpapannoti .
Iti    sākāraṃ   sauddesaṃ   anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarāmi  .
Imināmahaṃ   etaṃ   jānāmi   yathā   sassato   attā   ca   loko  ca
vañjho   kūṭaṭṭho   esikaṭṭhāyī   ṭhito   te   ca   sattā   sandhāvanti
saṃsaranti    cavanti    upapajjanti    atthitveva   sassatisamanti   .   idaṃ
bhikkhave   tatiyaṃ   ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha  eke  samaṇabrāhmaṇā
sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti.
     [30]   Catutthe  ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
sassatavādā    sassataṃ    attānañca    lokañca   paññapenti   .   idha
bhikkhave  ekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo  vā  takkī  hoti  vimaṃsī  1-
so   takkapariyāhataṃ   vimaṃsānucaritaṃ   sayaṃ   pāṭibhāṇaṃ   evamāha  sassato
attā   ca   loko   ca   vañjho   kūṭaṭṭho   esikaṭṭhāyī   ṭhito  te
ca    sattā    sandhāvanti   saṃsaranti   cavanti   upapajjanti   atthitveva
@Footnote: 1 Sī. vīmaṃsī.
Sassatisamanti   .   idaṃ  bhikkhave  catutthaṃ  ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha
eke    samaṇabrāhmaṇā    sassatavādā   sassataṃ   attānañca   lokañca
paññapenti   .   imehi  kho  te  bhikkhave  samaṇabrāhmaṇā  sassatavādā
sassataṃ   attānañca   lokañca   paññapenti   catūhi   vatthūhi  .  ye  hi
keci    bhikkhave    samaṇabrāhmaṇā    sassatavādā   sassataṃ   attānañca
lokañca   paññapenti   sabbe   te   imeheva   catūhi  vatthūhi  etesaṃ
vā aññatarena natthi ito bahiddhā.
     {30.1}   Tayidaṃ  bhikkhave  tathāgato  pajānāti  ime  diṭṭhiṭṭhānā
evaṃgahitā   evaṃparāmaṭṭhā   evaṃgatikā   bhavanti  evaṃabhisamparāyāti .
Tañca  tathāgato  pajānāti  tato  ca  uttaritaraṃ pajānāti tañca pajānanaṃ 1-
na  parāmasati  .  aparāmasato  cassa  paccattaññeva nibbuti viditā vedanānaṃ
samudayañca   atthaṅgamañca   assādañca   ādīnavañca   nissaraṇañca   yathābhūtaṃ
viditvā. Anupādā vimutto bhikkhave tathāgato. Ime kho te bhikkhave dhammā
gambhīrā   duddasā   duranubodhā   santā   paṇītā   atakkāvacarā  nipuṇā
paṇḍitavedanīyā   ye   tathāgato   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā  pavedeti
yehi tathāgatassa yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
                      Paṭhamabhāṇavāraṃ.
     [31]   Santi   bhikkhave   eke  samaṇabrāhmaṇā  ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā    ekaccaṃ    sassataṃ   ekaccaṃ   asassataṃ   attānañca
@Footnote: 1 jānanaṃ.
Lokañca   paññapenti  catūhi  vatthūhi  .  te  ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā
kimāgamma    kimārabbha    ekaccasassatikā    ekaccaasassatikā   ekaccaṃ
sassataṃ    ekaccaṃ   asassataṃ   attānañca   lokañca   paññapenti   catūhi
vatthūhi.
     {31.1} Hoti kho so bhikkhave samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno
accayena  ayaṃ  loko  saṃvaṭṭati  .  saṃvaṭṭamāne  loke yebhuyyena sattā
ābhassarasaṃvattanikā   honti   .  te  tattha  honti  manomayā  pītibhakkhā
sayampabhā   antalikkhacarā   subhaṭṭhāyino   ciraṃ   dīghamaddhānaṃ   tiṭṭhanti .
Hoti  kho  so  bhikkhave  samayo  yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena
ayaṃ loko vivaṭṭati.
     {31.2}  Vivaṭṭamāne  loke  suññaṃ  brahmavimānaṃ  pātubhavati. Atha
aññataro   satto   āyukkhayā   vā   puññakkhayā   vā  ābhassarakāyā
cavitvā   suññaṃ  brahmavimānaṃ  upapajjati  .  sopi  tattha  hoti  manomayo
pītibhakkho    sayampabho    antalikkhacaro    subhaṭṭhāyī    ciraṃ   dīghamaddhānaṃ
tiṭṭhati.
     {31.3}  Tattha  tassa ekassa dīgharattaṃ nivusitattā anabhirati paritassanā
uppajjati   aho   vata   aññepi   sattā   itthattaṃ  āgaccheyyunti .
Athaññepi   sattā   āyukkhayā   vā   puññakkhayā   vā  ābhassarakāyā
cavitvā    brahmavimānaṃ    upapajjanti    tassa   sattassa   sahabyataṃ  .
Tepi   tattha   honti   manomayā   pītibhakkhā   sayampabhā   antalikkhacarā
subhaṭṭhāyino   ciraṃ   dīghamaddhānaṃ   tiṭṭhanti   .  tatra  bhikkhave  yo  so
satto    paṭhamaṃ    upapanno   tassa   evaṃ   hoti   ahamasmi   brahmā
Mahābrahmā    abhibhū    anabhibhūto    aññadatthudaso    vasavatti   issaro
kattā  nimmitā  1-  seṭṭho  sajjitā  2-  vasī  pitā  bhūtabhabyānaṃ mayā
ime  sattā  nimmitā  .  taṃ  kissa  hetu  .  mamaṃ  hi pubbe etadahosi
aho   vata   aññepi  sattā  itthattaṃ  āgaccheyyunti  .  iti  mamaṃ  ca
manopaṇidhi ime ca sattā itthattaṃ āgatāti.
     {31.4} Yepi te sattā pacchā upapannā tesampi evaṃ hoti ayaṃ kho
bhavaṃ   brahmā   mahābrahmā   abhibhū   anabhibhūto   aññadatthudaso  vasavatti
issaro   kattā   nimmitā   seṭṭho   sajjitā   vasī  pitā  bhūtabhabyānaṃ
iminā  mayaṃ  bhotā  brahmunā  nimmitā  .  taṃ  kissa  hetu. Imañhi mayaṃ
addasāma   idha   paṭhamaṃ   upapannaṃ   mayaṃ  panamhā  pacchā  upapannāti .
Tatra  bhikkhave  yo  so  satto  paṭhamaṃ  upapanno so dīghāyukataro ca hoti
vaṇṇavantataro  ca  mahesakkhataro  ca . Ye pana te sattā pacchā upapannā
te appāyukatarā ca honti dubbaṇṇatarā ca appesakkhatarā ca.
     {31.5}  Ṭhānaṃ  kho panetaṃ bhikkhave vijjati yaṃ aññataro satto tamhā
kāyā  cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato  samāno agārasmā
anagāriyaṃ  pabbajati  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajito samāno ātappamanvāya
padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ   phusati   yathā  samāhite  citte  taṃ  pubbenivāsaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. nimmātā. 2 Sī. Yu. sañjitā.
Anussarati tato parannānussarati.
     {31.6}  So  evamāha  yo kho so bhavaṃ brahmā mahābrahmā abhibhū
anabhibhūto   aññadatthudaso   vasavatti   issaro   kattā  nimmitā  seṭṭho
sajjitā  vasī  pitā  bhūtabhabyānaṃ  yena  mayaṃ  bhotā  brahmunā nimmitā so
nicco  dhuvo  sassato  avipariṇāmadhammo  sassatisamaṃ tatheva ṭhassati. Ye pana
mayaṃ  ahumhā  tena  bhotā  brahmunā  nimmitā  te  mayaṃ aniccā addhuvā
appāyukā   cavanadhammā   itthattaṃ   āgatāti   .   idaṃ  bhikkhave  paṭhamaṃ
ṭhānaṃ   yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha  eke  samaṇabrāhmaṇā  ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā    ekaccaṃ    sassataṃ   ekaccaṃ   asassataṃ   attānañca
lokañca paññapenti.
     [32]   Dutiye   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
ekaccasassatikā   ekaccaasassatikā   ekaccaṃ   sassataṃ  ekaccaṃ  asassataṃ
attānañca   lokañca   paññapenti   .   santi   bhikkhave  khiḍḍāpadosikā
nāma   devā  .  te  ativelaṃ  hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā  viharanti .
Tesaṃ  ativelaṃ  hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ  viharataṃ  sati  pamussati  1-.
Satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavanti.
     {32.1}  Ṭhānaṃ  kho panetaṃ bhikkhave vijjati yaṃ aññataro satto tamhā
kāyā  cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato  samāno agārasmā
anagāriyaṃ  pabbajati  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajito samāno ātappamanvāya
@Footnote: 1 sammussati.
Padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusati  yathā samāhite citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati
tato paraṃ nānussarati.
     {32.2}  So evamāha ye kho te bhonto devā na khiḍḍāpadosikā
te  na  ativelaṃ  hassakhiḍḍāratirammasamāpannā  viharanti . Tesaṃ na ativelaṃ
hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ   viharataṃ   sati   na   pamussati   .   satiyā
asammosā  te  devā  tamhā  kāyā  na  cavanti  niccā  dhuvā sassatā
avipariṇāmadhammā  sassatisamaṃ  tatheva  ṭhassanti  .  ye  pana mayaṃ ahumhā 1-
khiḍḍāpadosikā     te    mayaṃ    ativelaṃ    hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā
viharimhā   2-   .   tesanno   ativelaṃ   hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ
viharataṃ  sati  pamussati  .  satiyā  sammosā  evaṃ  mayaṃ tamhā kāyā cutā
aniccā   addhuvā   appāyukā   cavanadhammā  itthattaṃ  āgatāti  .  idaṃ
bhikkhave   dutiyaṃ   ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha  eke  samaṇabrāhmaṇā
ekaccasassatikā   ekaccaasassatikā   ekaccaṃ   sassataṃ  ekaccaṃ  asassataṃ
attānañca lokañca paññapenti.
     [33]   Tatiye   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
ekaccasassatikā   ekaccaasassatikā   ekaccaṃ   sassataṃ  ekaccaṃ  asassataṃ
attānañca   lokañca   paññapenti   .   santi   bhikkhave   manopadosikā
@Footnote: 1 Sī. ahumha. 2 Sī. viharimha.
Nāma  devā  .  te  ativelaṃ  aññamaññaṃ  upanijjhāyanti  .  te ativelaṃ
aññamaññaṃ    upanijjhāyantā    aññamaññamhi    cittāni   padosenti  .
Te   aññamaññaṃ   paduṭṭhacittā  kilantakāyā  kilantacittā  .  te  devā
tamhā kāyā cavanti.
     {33.1}  Ṭhānaṃ  kho panetaṃ bhikkhave vijjati yaṃ aññataro satto tamhā
kāyā  cavitvā  itthattaṃ  āgacchati  itthattaṃ  āgato  samāno agārasmā
anagāriyaṃ  pabbajati  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajito samāno ātappamanvāya
padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ   phusati   yathā  samāhite  citte  taṃ  pubbenivāsaṃ
anussarati tato paraṃ nānussarati.
     {33.2}  So  evamāha ye kho te bhonto devā na manopadosikā
te   nātivelaṃ   aññamaññaṃ   upanijjhāyanti  .  te  nātivelaṃ  aññamaññaṃ
upanijjhāyantā   aññamaññamhi   *-  cittāni  nappadussenti  1-  .  te
aññamaññaṃ   *-   appaduṭṭhacittā   akilantakāyā   akilantacittā  .  te
devā  tamhā  kāyā  na  cavanti  niccā  dhuvā  sassatā avipariṇāmadhammā
sassatisamaṃ  tatheva  ṭhassanti  .  ye  pana mayaṃ ahumhā 2- manopadosikā te
mayaṃ   ativelaṃ   aññamaññaṃ   upanijjhāyimhā   3-  .  te  mayaṃ  ativelaṃ
aññamaññaṃ         upanijjhāyantā         aññamaññamhi        cittāni
padosimhā   4-   .   te   mayaṃ   aññamaññaṃ  paduṭṭhacittā  kilantakāyā
@Footnote: 1 Sī. nappadūsenti. 2 Sī. ahumha. 3 Sī. upanijjhāyimha.
@4 Sī. padosimha.
@* mīkār—kṛ´์ khagœ añmaññamhi peḌna aññamaññamhi
@* mīkār—kṛ´์ khagœ añmaññaṃ peḌna aññamaññaṃ
Kilantacittā   .   evaṃ   mayaṃ   tamhā  kāyā  cutā  aniccā  addhuvā
appāyukā   cavanadhammā   itthattaṃ   āgatāti   .   idaṃ  bhikkhave  tatiyaṃ
ṭhānaṃ   yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha  eke  samaṇabrāhmaṇā  ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā    ekaccaṃ    sassataṃ   ekaccaṃ   asassataṃ   attānañca
lokañca paññapenti.
     [34]   Catutthe  ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
ekaccasassatikā   ekaccaasassatikā   ekaccaṃ   sassataṃ  ekaccaṃ  asassataṃ
attānañca   lokañca   paññapenti   .   idha  bhikkhave  ekacco  samaṇo
vā   brāhmaṇo   vā   takkī   hoti   vimaṃsī   .   so  takkapariyāhataṃ
vimaṃsānucaritaṃ  sayaṃpāṭibhāṇaṃ  1-  evamāha  yaṃ  kho  idaṃ  vuccati  cakkhuntipi
sotantipi    ghānantipi    jivhātipi   kāyotipi   ayaṃ   attā   anicco
addhuvo    asassato   vipariṇāmadhammo   .   yañca   kho   idaṃ   vuccati
cittanti   vā   manoti   vā   viññāṇanti   vā   ayaṃ   attā  nicco
dhuvo    sassato    avipariṇāmadhammo   sassatisamaṃ   tatheva   ṭhassatīti  .
Idaṃ  bhikkhave  catutthaṃ  ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā
ekaccasassatikā   ekaccaasassatikā   ekaccaṃ   sassataṃ  ekaccaṃ  asassataṃ
attānañca    lokañca   paññapenti   .   imehi   kho   te   bhikkhave
samaṇabrāhmaṇā      ekaccasassatikā      ekaccaasassatikā     ekaccaṃ
sassataṃ     ekaccaṃ     asassataṃ    attānañca    lokañca    paññapenti
@Footnote: 1 Sī. Yu. sayaṃpaṭibhānaṃ.
Catūhi   vatthūhi  .  ye  hi  keci  bhikkhave  samaṇā  vā  brāhmaṇā  vā
ekaccasassatikā     ekaccaasassatikā     ekaccaṃ    sassataṃ    ekaccaṃ
asassataṃ    attānañca   lokañca   paññapenti   sabbe   te   imeheva
catūhi vatthūhi etesaṃ vā aññatarena natthi ito bahiddhā.
     {34.1}   Tayidaṃ  bhikkhave  tathāgato  pajānāti  ime  diṭṭhiṭṭhānā
evaṃgahitā   evaṃparāmaṭṭhā   evaṃgatikā   bhavanti  evaṃabhisamparāyāti .
Tañca  tathāgato  pajānāti  tato  ca  uttaritaraṃ  pajānāti  tañca  pajānanaṃ
na   parāmasati   .   aparāmasato   cassa   paccattaññeva  nibbuti  viditā
vedanānaṃ      samudayañca     atthaṅgamañca     assādañca     ādīnavañca
nissaraṇañca    yathābhūtaṃ    viditvā    .   anupādā   vimutto   bhikkhave
tathāgato   .  ime  kho  bhikkhave  dhammā  gambhīrā  duddasā  duranubodhā
santā   paṇītā   atakkāvacarā   nipuṇā   paṇḍitavedanīyā  ye  tathāgato
sayaṃ    abhiññā   sacchikatvā   pavedeti   yehi   tathāgatassa   yathābhuccaṃ
vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [35]  Santi  bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṃ
lokassa   paññapenti  catūhi  vatthūhi  .  te  ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā
kimāgamma   kimārabbha   antānantikā   antānantaṃ   lokassa   paññapenti
catūhi   vatthūhi  .  idha  bhikkhave  ekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo  vā
ātappamanvāya     padhānamanvāya     anuyogamanvāya     appamādamanvāya
sammāmanasikāramanvāya        tathārūpaṃ        cetosamādhiṃ        phusati
Yathā   samāhite   citte  antasaññī  lokasmiṃ  viharati  .  so  evamāha
antavā  ayaṃ  loko  parivaṭumo  .  taṃ kissa hetu. Ahaṃ hi ātappamanvāya
padhānamanvāya    anuyogamanvāya   appamādamanvāya   sammāmanasikāramanvāya
tathārūpaṃ  cetosamādhiṃ  phusāmi  yathā  samāhite  citte  antasaññī  lokasmiṃ
viharāmi  .  imināmahaṃ  etaṃ jānāmi yathā antavā ayaṃ loko parivaṭumoti.
Idaṃ  bhikkhave  paṭhamaṃ  ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā
antānantikā antānantaṃ lokassa paññapenti.
     [36]   Dutiye   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
antānantikā    antānantaṃ   lokassa   paññapenti   .   idha   bhikkhave
ekacco   samaṇo   vā   brāhmaṇo  vā  ātappamanvāya  padhānamanvāya
anuyogamanvāya     appamādamanvāya     sammāmanasikāramanvāya    tathārūpaṃ
cetosamādhiṃ    phusati   yathā   samāhite   citte   anantasaññī   lokasmiṃ
viharati   .   so  evamāha  ananto  ayaṃ  loko  apariyanto  ye  te
samaṇabrāhmaṇā   evamāhaṃsu   antavā  ayaṃ  loko  parivaṭumoti  .  tesaṃ
musā  .  ananto  ayaṃ  loko  apariyanto  .  taṃ  kissa  hetu. Ahaṃ hi
ātappamanvāya     padhānamanvāya     anuyogamanvāya     appamādamanvāya
sammāmanasikāramanvāya     tathārūpaṃ     cetosamādhiṃ     phusāmi     yathā
samāhite   citte   anantasaññī   lokasmiṃ   viharāmi  .  imināmahaṃ  etaṃ
jānāmi   yathā   ananto   ayaṃ   loko  apariyantoti  .  idaṃ  bhikkhave
Dutiyaṃ    ṭhānaṃ    yaṃ   āgamma   yaṃ   ārabbha   eke   samaṇabrāhmaṇā
antānantikā antānantaṃ lokassa paññapenti.
     [37]   Tatiye   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
antānantikā    antānantaṃ   lokassa   paññapenti   .   idha   bhikkhave
ekacco   samaṇo   vā   brāhmaṇo  vā  ātappamanvāya  padhānamanvāya
anuyogamanvāya     appamādamanvāya     sammāmanasikāramanvāya    tathārūpaṃ
cetosamādhiṃ    phusati   yathā   samāhite   citte   uddhamadho   antasaññī
lokasmiṃ   viharati   tiriyaṃ   anantasaññī   .   so  evamāha  antavā  ca
ayaṃ   loko  ananto  ca  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  evamāhaṃsu  antavā
ayaṃ   loke  parivaṭumoti  .  tesaṃ  musā  .  yepi  te  samaṇabrāhmaṇā
evamāhaṃsu   ananto   ayaṃ   loko   apariyantoti  .  tesaṃpi  musā .
Antavā   ca  ayaṃ  loko  ananto  ca  .  taṃ  kissa  hetu  .  ahaṃ  hi
ātappamanvāya     padhānamanvāya     anuyogamanvāya     appamādamanvāya
sammāmanasikāramanvāya   tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ   phusāmi   yathā  samāhite
citte   uddhamadho   antasaññī   lokasmiṃ   viharāmi  tiriyaṃ  anantasaññī .
Imināmahaṃ  etaṃ  jānāmi  yathā  antavā  ca  ayaṃ  loko ananto cāti.
Idaṃ  bhikkhave  tatiyaṃ  ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā
antānantikā antānantaṃ lokassa paññapenti.
     [38]   Catutthe  ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
antānantikā    antānantaṃ   lokassa   paññapenti   .   idha   bhikkhave
Ekacco   samaṇo   vā   brāhmaṇo   vā  takkī  hoti  vimaṃsī  .  so
takkapariyāhataṃ     vimaṃsānucaritaṃ     sayaṃpāṭibhāṇaṃ     evamāha    nevāyaṃ
loko   antavā   na   panānanto  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  evamāhaṃsu
antavā   ayaṃ   loko   parivaṭumoti   .  tesampi  musā  .  yepi  te
samaṇabrāhmaṇā   evamāhaṃsu   ananto   ayaṃ   loko   apariyantoti  .
Tesampi   musā   .   yepi   te   samaṇabrāhmaṇā  evamāhaṃsu  antavā
ca  ayaṃ  loko  ananto  cāti . Tesampi musā. Nevāyaṃ loko antavā
na  panānantoti  .  idaṃ  bhikkhave  catutthaṃ  ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ ārabbha
eke     samaṇabrāhmaṇā     antānantikā     antānantaṃ     lokassa
paññapenti.
     {38.1}  Imehi  kho  te  bhikkhave  samaṇabrāhmaṇā  antānantikā
antānantaṃ   lokassa   paññapenti   catūhi   vatthūhi   .   ye  hi  keci
bhikkhave    samaṇā   vā   brāhmaṇā   vā   antānantikā   antānantaṃ
lokassa   paññapenti   sabbe   te   imeheva   catūhi  vatthūhi  etesaṃ
vā aññatarena natthi ito bahiddhā.
     {38.2}   Tayidaṃ  bhikkhave  tathāgato  pajānāti  ime  diṭṭhiṭṭhānā
evaṃgahitā   evaṃparāmaṭṭhā   evaṃgatikā   bhavanti  evaṃabhisamparāyāti .
Tañca   tathāgato   pajānāti   tato   ca   uttaritaraṃ   pajānāti   tañca
pajānanaṃ   na   parāmasati   .   aparāmasato  cassa  paccattaññeva  nibbuti
viditā      vedanānaṃ      samudayañca      atthaṅgamañca      assādañca
ādīnavañca     nissaraṇañca     yathābhūtaṃ     viditvā     .    anupādā
vimutto  bhikkhave  tathāgato  .  ime  kho  te  bhikkhave  dhammā gambhīrā
Duddasā     duranubodhā     santā    paṇītā    atakkāvacarā    nipuṇā
paṇḍitavedanīyā   ye   tathāgato   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā  pavedeti
yehi tathāgatassa yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [39]  Santi  bhikkhave  eke  samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha
tattha   paṇhaṃ   puṭṭhā   samānā  vācāvikkhepaṃ  āpajjanti  amarāvikkhepaṃ
catūhi   vatthūhi  .  te  ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
amarāvikkhepikā   tattha   tattha   paṇhaṃ   puṭṭhā   samānā  vācāvikkhepaṃ
āpajjanti amarāvikkhepaṃ catūhi vatthūhi.
     {39.1}  Idha  bhikkhave  ekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo vā idaṃ
kusalanti   yathābhūtaṃ  nappajānāti  idaṃ  akusalanti  yathābhūtaṃ  nappajānāti .
Tassa  evaṃ  hoti  ahaṃ  kho idaṃ kusalanti yathābhūtaṃ nappajānāmi idaṃ akusalanti
yathābhūtaṃ   nappajānāmi   ahañce   kho  1-  pana  idaṃ  kusalanti  yathābhūtaṃ
appajānanto   idaṃ   akusalanti   yathābhūtaṃ   appajānanto   idaṃ  kusalanti
vā  byākareyyaṃ  idaṃ  akusalanti  vā  byākareyyaṃ  taṃ  mamassa  musā  yaṃ
mamassa   musā   so  mamassa  vighāto  yo  mamassa  vighāto  so  mamassa
antarāyoti   .   iti   so  musāvādabhayā  musāvādaparijegucchā  nevidaṃ
kusalanti   byākaroti   na   panidaṃ   akusalanti   byākaroti   tattha  tattha
paṇhaṃ    puṭṭho    samāno    vācāvikkhepaṃ    āpajjati   amarāvikkhepaṃ
evantipi  me  no  .  tathātipi  me  no. Aññathātipi me no. Notipi
@Footnote: 1 Sī. Yu. ahañceva kho.
Me  no  .  no  notipi  me  noti  .  idaṃ  bhikkhave  paṭhamaṃ  ṭhānaṃ  yaṃ
āgamma   yaṃ   ārabbha   eke   samaṇabrāhmaṇā  amarāvikkhepikā  tattha
tattha paṇhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ.
     [40]   Dutiye   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
amarāvikkhepikā   tattha   tattha   paṇhaṃ   puṭṭhā   samānā  vācāvikkhepaṃ
āpajjanti   amarāvikkhepaṃ   .   idha   bhikkhave   ekacco  samaṇo  vā
brāhmaṇo   vā   idaṃ   kusalanti   yathābhūtaṃ  nappajānāti  idaṃ  akusalanti
yathābhūtaṃ   nappajānāti   .   tassa  evaṃ  hoti  ahaṃ  kho  idaṃ  kusalanti
yathābhūtaṃ     nappajānāmi    idaṃ    akusalanti    yathābhūtaṃ    nappajānāmi
ahañce   kho   1-   pana   idaṃ   kusalanti  yathābhūtaṃ  appajānanto  idaṃ
akusalanti   yathābhūtaṃ   appajānanto  idaṃ  kusalanti  vā  byākareyyaṃ  idaṃ
akusalanti  vā  byākareyyaṃ  tattha  me  assa chando vā rāgo vā doso
vā  paṭigho  vā  yattha  me  assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho
vā   taṃ   mamassa  upādānaṃ  yaṃ  mamassa  upādānaṃ  so  mamassa  vighāto
yo  mamassa  vighāto  so  mamassa  antarāyoti  .  iti so upādānabhayā
upādānaparijegucchā     nevidaṃ    kusalanti    byākaroti    na    panidaṃ
akusalanti   byākaroti  tattha  tattha  paṇhaṃ  puṭṭho  samāno  vācāvikkhepaṃ
āpajjati   amarāvikkhepaṃ  evantipi  me  no  .  tathātipi  me  no .
@Footnote: 1 Sī. Yu. ahañceva kho.
Aññathātipi  me  no  .  notipi  me  no  .  no  notipi  me noti.
Idaṃ  bhikkhave  dutiyaṃ  ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā
amarāvikkhepikā   tattha   tattha   paṇhaṃ   puṭṭhā   samānā  vācāvikkhepaṃ
āpajjanti amarāvikkhepaṃ.
     [41]   Tatiye   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
amarāvikkhepikā   tattha   tattha   paṇhaṃ   puṭṭhā   samānā  vācāvikkhepaṃ
āpajjanti   amarāvikkhepaṃ   .   idha   bhikkhave   ekacco  samaṇo  vā
brāhmaṇo   vā   idaṃ   kusalanti   yathābhūtaṃ  nappajānāti  idaṃ  akusalanti
yathābhūtaṃ   nappajānāti   .   tassa  evaṃ  hoti  ahaṃ  kho  idaṃ  kusalanti
yathābhūtaṃ     nappajānāmi    idaṃ    akusalanti    yathābhūtaṃ    nappajānāmi
ahañce   kho   1-   pana   idaṃ   kusalanti  yathābhūtaṃ  appajānanto  idaṃ
akusalanti   yathābhūtaṃ   appajānanto   idaṃ   kusalanti   vā   byākareyyaṃ
idaṃ   akusalanti   vā   byākareyyaṃ   santi   hi   kho   samaṇabrāhmaṇā
paṇḍitā    nipuṇā    kataparappavādā    vālavedhirūpā    te   bhindantā
maññe   caranti   paññāgatena   diṭṭhigatāni  te  maṃ  tattha  samanuyuñjeyyuṃ
samanuggāheyyuṃ     samanubhāseyyuṃ    ye    maṃ    tattha    samanuyuñjeyyuṃ
samanuggāheyyuṃ  samanubhāseyyuṃ  tesāhaṃ  na  sampāyeyyaṃ  2-  yañcāhaṃ 3-
na   sampāyeyyaṃ   so   mamassa   vighāto   yo   mamassa  vighāto  so
@Footnote: 1 Sī. Yu. ahañceva kho. 2 sampāheyyaṃ sampāpeyyaṃ sampayeyyaṃ
@ sampādeyyaṃ. 3 Sī. Yu. yesāhaṃ.
Mamassa   antarāyoti   .   iti   so   anuyogabhayā  anuyogaparijegucchā
nevidaṃ   kusalanti   byākaroti   na   panidaṃ   akusalanti  byākaroti  tattha
tattha   paṇhaṃ   puṭṭho   samāno   vācāvikkhepaṃ  āpajjati  amarāvikkhepaṃ
evantipi  me  no  .  tathātipi  me  no  .  aññathātipi  me  no .
Notipi  me  no  .  no  notipi  me  noti  .  idaṃ bhikkhave tatiyaṃ ṭhānaṃ
yaṃ   āgamma   yaṃ   ārabbha   eke   samaṇabrāhmaṇā   amarāvikkhepikā
tattha    tattha    paṇhaṃ    puṭṭhā   samānā   vācāvikkhepaṃ   āpajjanti
amarāvikkhepaṃ.
     [42]   Catutthe  ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
amarāvikkhepikā   tattha   tattha   paṇhaṃ   puṭṭhā   samānā  vācāvikkhepaṃ
āpajjanti   amarāvikkhepaṃ   .   idha   bhikkhave   ekacco  samaṇo  vā
brāhmaṇo   vā   mando  hoti  momūho  .  so  mandattā  momūhattā
tattha    tattha    paṇhaṃ    puṭṭho    samāno   vācāvikkhepaṃ   āpajjati
amarāvikkhepaṃ  atthi  paro  lokoti  iti  ce maṃ pucchasi atthi paro lokoti
iti  ce  me  assa  atthi  paro  lokoti  iti  tena  1-  byākareyyaṃ
evantipi  me  no  .  tathātipi  me  no  .  aññathātipi   me  no.
Notipi  me  no  .  no notipi me no. Natthi paro loko  .pe. Atthi
ca  natthi  ca  paro  loko . Nevatthi na natthi paro loko. Atthi sattā
@Footnote: 1 tena te naṃ.
Opapātikā   .   natthi   sattā   opapātikā   .   atthi   ca  natthi
ca sattā opapātikā. Nevatthi na natthi sattā opapātikā.
     {42.1}   Atthi   sukaṭadukkaṭānaṃ  kammānaṃ  phalaṃ  vipāko  .  natthi
sukaṭadukkaṭānaṃ  kammānaṃ  phalaṃ  vipāko  .  atthi  ca  natthi ca sukaṭadukkaṭānaṃ
kammānaṃ   phalaṃ   vipāko   .  nevatthi  na  natthi  sukaṭadukkaṭānaṃ  kammānaṃ
phalaṃ   vipāko   .  hoti  tathāgato  parammaraṇā  .  na  hoti  tathāgato
parammaraṇā   .  hoti  ca  na  ca  hoti  tathāgato  parammaraṇā  .  neva
hoti  na  na  hoti  tathāgato  parammaraṇāti  iti  ce  maṃ  pucchasi. Neva
hoti   na  na  hoti  tathāgato  parammaraṇāti  iti  ce  me  assa  neva
hoti  na  na  hoti  tathāgato  parammaraṇāti  iti  te  na 1- byākareyyaṃ
evantipi  me  no  .  tathātipi  me  no  .  aññathātipi  me  no .
Notipi  me  no  .  no  notipi  me  noti . Idaṃ bhikkhave catutthaṃ ṭhānaṃ
yaṃ   āgamma   yaṃ   ārabbha   eke   samaṇabrāhmaṇā   amarāvikkhepikā
tattha    tattha    paṇhaṃ    puṭṭhā   samānā   vācāvikkhepaṃ   āpajjanti
amarāvikkhepaṃ.
     {42.2}  Imehi  kho  te  bhikkhave samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā
tattha  tattha  paṇhaṃ  puṭṭhā  samānā  vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ
catūhi vatthūhi. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā amarāvikkhepikā
tattha    tattha    paṇhaṃ    puṭṭhā   samānā   vācāvikkhepaṃ   āpajjanti
@Footnote: 1 te nantipi tenātipi pāṭho.
Amarāvikkhepaṃ   sabbe   te   imeheva   catūhi   vatthūhi   etesaṃ  vā
aññatarena    natthi    ito    bahiddhā    .pe.    yehi   tathāgatassa
yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [43]   Santi   bhikkhave  eke  samaṇabrāhmaṇā  adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaṃ   attānañca   lokañca   paññapenti   dvīhi   vatthūhi  .
Te   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha  adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaṃ         attānañca         lokañca        paññapenti
dvīhi vatthūhi.
     {43.1}    Santi   bhikkhave   asaññīsattā   1-   nāma   devā
saññuppādā   ca   pana   te   devā  tamhā  kāyā  cavanti  .  ṭhānaṃ
kho   panetaṃ   bhikkhave   vijjati   yaṃ   aññataro  satto  tamhā  kāyā
cavitvā   itthattaṃ   āgacchati   itthattaṃ   āgato   samāno  agārasmā
anagāriyaṃ    pabbajati    agārasmā    anagāriyaṃ    pabbajito    samāno
ātappamanvāya     padhānamanvāya     anuyogamanvāya     appamādamanvāya
sammāmanasikāramanvāya   tathārūpaṃ   cetosamādhiṃ   phusati   yathā   samāhite
citte    saññuppādaṃ    anussarati   tato   paraṃ   nānussarati   .   so
evamāha  adhiccasamuppanno  attā  ca  loko  ca  .  taṃ  kissa  hetu.
Ahaṃ    hi    pubbe   nāhosiṃ   somhi   etarahi   ahutvā   santatāya
pariṇatoti   .   idaṃ   bhikkhave   paṭhamaṃ   ṭhānaṃ  yaṃ  āgamma  yaṃ  ārabbha
eke       samaṇabrāhmaṇā      adhiccasamuppannikā      adhiccasamuppannaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. asaññasattā.
Attānañca lokañca paññapenti.
     [44]   Dutiye   ca   bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
adhiccasamuppannikā   adhiccasamuppannaṃ   attānañca   lokañca  paññapenti .
Idha  bhikkhave  ekacco  samaṇo  vā brāhmaṇo vā takkī hoti vimaṃsī. So
takkapariyāhataṃ    vimaṃsānucaritaṃ   sayaṃpāṭibhāṇaṃ   evamāha   adhiccasamuppanno
attā  ca  loko  cāti . Idaṃ bhikkhave dutiye ṭhānaṃ yaṃ āgamma yaṃ ārabbha
eke   samaṇabrāhmaṇā   adhiccasamuppannikā   adhiccasamuppannaṃ   attānañca
lokañca paññapenti.
     {44.1}   Imehi  kho  bhikkhave  samaṇabrāhmaṇā  adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaṃ   attānañca   lokañca   paññapenti   dvīhi   vatthūhi  .
Ye   hi  keci  bhikkhave  samaṇā  vā  brāhmaṇā  vā  adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaṃ    attānañca    lokañca    paññapenti    sabbe    te
imeheva    dvīhi   vatthūhi   etesaṃ   vā   aññatarena   natthi   ito
bahiddhā    .pe.    yehi    tathāgatassa    yathābhuccaṃ    vaṇṇaṃ   sammā
vadamānā   vadeyyuṃ   .   imehi   kho   te   bhikkhave  samaṇabrāhmaṇā
pubbantakappikā    pubbantānudiṭṭhino    pubbantaṃ   ārabbha   anekavihitāni
adhimuttipadāni   abhivadanti  aṭṭhārasahi  vatthūhi  .  ye  hi  keci  bhikkhave
samaṇā    vā    brāhmaṇā    vā   pubbantakappikā   pubbantānudiṭṭhino
pubbantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni   abhivadanti   sabbe
te   imeheva   aṭṭhārasahi   vatthūhi   etesaṃ   vā  aññatarena  natthi
Ito bahiddhā.
     {44.2}   Tayidaṃ  bhikkhave  tathāgato  pajānāti  ime  diṭṭhiṭṭhānā
evaṃgahitā   evaṃparāmaṭṭhā   evaṃgatikā   bhavanti  evaṃabhisamparāyāti .
Tañca   tathāgato   pajānāti   tato   ca   uttaritaraṃ   pajānāti   tañca
pajānanaṃ    na    parāmasati    .    aparāmasato   cassa   paccattaññeva
nibbuti    viditā    vedanānaṃ    samudayañca    atthaṅgamañca    assādañca
ādīnavañca    nissaraṇañca   yathābhūtaṃ   viditvā   .   anupādā   vimutto
bhikkhave  tathāgato  .  ime  kho  te  bhikkhave  dhammā  gambhīrā duddasā
duranubodhā    santā    paṇītā   atakkāvacarā   nipuṇā   paṇḍitavedanīyā
ye   tathāgato   sayaṃ   abhiññā  sacchikatvā  pavedeti  yehi  tathāgatassa
yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [45]   Santi   bhikkhave   eke   samaṇabrāhmaṇā   aparantakappikā
aparantānudiṭṭhino    aparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni
abhivadanti   catucattāḷīsāya   vatthūhi  .  te  ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā
kimāgamma    kimārabbha    aparantakappikā    aparantānudiṭṭhino    aparantaṃ
ārabbha    anekavihitāni    adhimuttipadāni    abhivadanti    catucattāḷīsāya
vatthūhi.
     [46]   Santi   bhikkhave   eke   samaṇabrāhmaṇā   uddhamāghatanikā
saññīvādā     uddhamāghatanā     saññimattānaṃ     paññapenti    soḷasahi
vatthūhi   .   te   ca   bhonto   samaṇabrāhmaṇā   kimāgamma  kimārabbha
uddhamāghatanikā    saññīvādā    uddhamāghatanā   saññimattānaṃ   paññapenti
Soḷasahi vatthūhi.
     {46.1}  Rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā saññīti naṃ paññapenti.
Arūpī  attā  hoti  arogo paraṃ maraṇā saññīti naṃ paññapenti. Rūpī ca arūpī
ca  attā  hoti  .pe.  nevarūpīnārūpī  attā  hoti  .  antavā attā
hoti  .  anantavā  attā  hoti. Antavā ca anantavā ca attā hoti.
Nevantavānānantavā   attā   hoti   .  ekattasaññī  attā  hoti .
Nānattasaññī    attā    hoti    .   parittasaññī   attā   hoti  .
Appamāṇasaññī    attā    hoti   .   ekantasukhī   attā   hoti  .
Ekantadukkhī   attā   hoti   .  sukhadukkhī  attā  hoti  .  adukkhamasukhī
attā hoti arogo paraṃ maraṇā saññīti naṃ paññapenti.
     {46.2}  Imehi  kho  te  bhikkhave  samaṇabrāhmaṇā uddhamāghatanikā
saññīvādā     uddhamāghatanā     saññimattānaṃ     paññapenti    soḷasahi
vatthūhi  .  ye  hi  keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhamāghatanikā
saññīvādā        uddhamāghatanā        saññimattānaṃ        paññapenti
sabbe   te   imeheva   soḷasahi   vatthūhi   etesaṃ   vā  aññatarena
natthi   ito   bahiddhā   .pe.   yehi   tathāgatassa   yathābhuccaṃ   vaṇṇaṃ
sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [47]   Santi   bhikkhave   eke   samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
asaññīvādā     uddhamāghatanā     asaññimattānaṃ    paññapenti    aṭṭhahi
vatthūhi  .  te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha uddhamāghatanikā
Asaññīvādā        uddhamāghatanā       asaññimattānaṃ       paññapenti
aṭṭhahi vatthūhi.
     {47.1}   Rūpī   attā  hoti  arogo  paraṃ  maraṇā  asaññīti  naṃ
paññapenti   .   arūpī   attā   hoti   arogo  paraṃ  maraṇā  asaññīti
naṃ  paññapenti  .  rūpī  ca  arūpī  ca  attā  hoti  .pe. Nevarūpīnārūpī
attā  hoti  .  antavā  attā  hoti  .  anantavā  attā  hoti .
Antavā   ca   anantavā   ca   attā  hoti  .  nevantavā  nānantavā
attā hoti arogo paraṃ maraṇā asaññīti naṃ paññapenti.
     {47.2}  Imehi  kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā uddhamāghatanikā 1-
asaññīvādā    uddhamāghatanā   2-   asaññimattānaṃ   paññapenti   aṭṭhahi
vatthūhi  .  ye  hi  keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhamāghatanikā
asaññīvādā    uddhamāghatanā   asaññimattānaṃ   paññapenti   sabbe   te
imeheva  aṭṭhahi  vatthūhi  etesaṃ  vā  aññatarena  natthi  ito  bahiddhā
.pe. Yehi tathāgatassa yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [48]   Santi   bhikkhave   eke   samaṇabrāhmaṇā   uddhamāghatanikā
nevasaññīnāsaññīvādā        uddhamāghatanā       nevasaññīnāsaññimattānaṃ
paññapenti aṭṭhahi vatthūhi.
     {48.1}   Te   ca  bhonto  samaṇabrāhmaṇā  kimāgamma  kimārabbha
uddhamāghatanikā           nevasaññīnāsaññīvādā          uddhamāghatanā
nevasaññīnāsaññimattānaṃ   paññapenti   aṭṭhahi   vatthūhi   .   rūpī  attā
hoti   arogo   paraṃ   maraṇā   nevasaññīnāsaññīti   naṃ   paññapenti .
@Footnote: 1 Yu. uddhamāghātanikā. 2 Yu. uddhamāghātanā.
Arūpī  attā  hoti  .pe.  rūpī  ca  arūpī ca attā hoti. Nevarūpīnārūpī
attā  hoti  .  antavā  attā  hoti  .  anantavā  attā  hoti .
Antavā   ca   anantavā   ca   attā   hoti   .  nevantavānānantavā
attā     hoti     arogo     parammaraṇā    nevasaññīnāsaññīti    naṃ
paññapenti.
     {48.2}  Imehi  kho  te  bhikkhave  samaṇabrāhmaṇā uddhamāghatanikā
nevasaññīnāsaññīvādā        uddhamāghatanā       nevasaññīnāsaññimattānaṃ
paññapenti  aṭṭhahi  vatthūhi  .  ye  hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā
vā       uddhamāghatanikā      nevasaññīnāsaññīvādā      uddhamāghatanā
nevasaññīnāsaññimattānaṃ    paññapenti   sabbe   te   imeheva   aṭṭhahi
vatthūhi   etesaṃ   vā   aññatarena  natthi  ito  bahiddhā  .pe.  yehi
tathāgatassa yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [49]  Santi  bhikkhave  eke  samaṇabrāhmaṇā  ucchedavādā  sato
sattassa   ucchedaṃ  vināsaṃ  vibhavaṃ  paññapenti  sattahi  vatthūhi  .  te  ca
bhonto    samaṇabrāhmaṇā   kimāgamma   kimārabbha   ucchedavādā   sato
sattassa   ucchedaṃ   vināsaṃ   vibhavaṃ   paññapenti  sattahi  vatthūhi  .  idha
bhikkhave  ekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo  vā  evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhi
yato   kho  bho  ayaṃ  attā  rūpī  cātummahābhūtiko  mātāpettikasambhavo
kāyassa   bhedā   ucchijjati  vinassati  na  hoti  parammaraṇā  ettāvatā
kho   bho   ayaṃ  attā  sammā  samucchinno  hotīti  .  ittheke  sato
sattassa   ucchedaṃ   vināsaṃ   vibhavaṃ   paññapenti   .  tamañño  evamāha
Atthi   kho   bho   eso   attā   yaṃ   tvaṃ   vadesi  neso  natthīti
vadāmi   no  ca  kho  bho  ayaṃ  attā  ettāvatā  sammā  samucchinno
hoti   atthi   kho   bho   añño   attā   dibbo   rūpī  kāmāvacaro
kavaḷiṅkārāhārabhakkho    taṃ    tvaṃ   na   jānāsi   na   passasi   tamahaṃ
jānāmi   passāmi   so   kho   bho   attā   yato   kāyassa  bhedā
ucchijjati   vinassati   na   hoti   paraṃ   maraṇā   ettāvatā  kho  bho
ayaṃ   attā   sammā   samucchinno  hotīti  .  ittheke  sato  sattassa
ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.
     {49.1}   Tamañño  evamāha  atthi  kho  bho  eso  attā  yaṃ
tvaṃ  vadesi  neso  natthīti  vadāmi  no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā
sammā   samucchinno   hoti  atthi  kho  bho  añño  attā  dibbo  rūpī
manomayo   sabbaṅgapaccaṅgī   ahīnindriyo   taṃ   tvaṃ   na   jānāsi   na
passasi   tamahaṃ   jānāmi  passāmi  so  kho  bho  attā  yato  kāyassa
bhedā   ucchijjati   vinassati   na   hoti   parammaraṇā  ettāvatā  kho
bho  ayaṃ  attā  sammā  samucchinno  hotīti  .  ittheke  sato sattassa
ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.
     {49.2}  Tamañño  evamāha  atthi  kho  bho  eso attā yaṃ tvaṃ
vadesi  neso  natthīti  vadāmi  no  ca  kho  bho  ayaṃ attā ettāvatā
sammā   samucchinno   hoti   atthi   kho   bho  añño  attā  sabbaso
rūpasaññānaṃ         samatikkamā         paṭighasaññānaṃ        atthaṅgamā
@Footnote:Sī. Yu. taṃ tvaṃ (catūsu ṭhānesu).
Nānattasaññānaṃ         amanasikārā        ananto        ākāsoti
ākāsānañcāyatanūpago     yaṃ    tvaṃ    na    jānāsi    na    passasi
tamahaṃ   jānāmi   passāmi   so   kho   bho   attā   yato   kāyassa
bhedā    ucchijjati    vinassati    na   hoti   parammaraṇā   ettāvatā
kho   bho   ayaṃ   attā   sammā   samucchinno   hotīti   .  ittheke
sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.
     {49.3}   Tamañño   evamāha   atthi   kho  bho  eso  attā
yaṃ   tvaṃ  vadesi  neso  natthīti  vadāmi  no  ca  kho  bho  ayaṃ  attā
ettāvatā    sammā   samucchinno   hoti   atthi   kho   bho   añño
attā      sabbaso      ākāsānañcāyatanaṃ     samatikkamma     anantaṃ
viññāṇanti   viññāṇañcāyatanūpago   yaṃ   tvaṃ   na   jānāsi   na  passasi
tamahaṃ   jānāmi   passāmi  so  kho  bho  attā  yato  kāyassa  bhedā
ucchijjati   vinassati   na   hoti   parammaraṇā   ettāvatā   kho   bho
ayaṃ   attā   sammā   samucchinno  hotīti  .  ittheke  sato  sattassa
ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.
     {49.4}  Tamañño  evamāha  atthi  kho  bho  eso attā yaṃ tvaṃ
vadesi  neso  natthīti  vadāmi no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā sammā
samucchinno  hoti  atthi  kho  bho  añño  attā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ
samatikkamma   natthi   kiñcīti   ākiñcaññāyatanūpago   yaṃ  tvaṃ  na  jānāsi
na  passasi  tamahaṃ  jānāmi  passāmi  so  kho  bho  attā  yato kāyassa
bhedā    ucchijjati    vinassati    na   hoti   parammaraṇā   ettāvatā
Kho   bho   ayaṃ  attā  sammā  samucchinno  hotīti  .  ittheke  sato
sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.
     {49.5}  Tamañño  evamāha  atthi  kho  bho  eso attā yaṃ tvaṃ
vadesi  neso  natthīti  vadāmi  no  ca  kho  bho  ayaṃ attā ettāvatā
sammā   samucchinno   hoti   atthi   kho   bho  añño  attā  sabbaso
ākiñcaññāyatanaṃ      samatikkamma     1-     nevasaññānāsaññāyatanūpago
yaṃ  tvaṃ  na  jānāsi  na  passasi tamahaṃ jānāmi passāmi so kho bho ayaṃ 2-
attā   yato  kāyassa  bhedā  ucchijjati  vinassati  na  hoti  parammaraṇā
ettāvatā  kho  bho  ayaṃ  attā  sammā  samucchinno hotīti. Ittheke
sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.
     {49.6}  Imehi  kho  te  bhikkhave  samaṇabrāhmaṇā  ucchedavādā
sato  sattassa  ucchedaṃ  vināsaṃ  vibhavaṃ  paññapenti  sattahi  vatthūhi . Ye
hi  keci  bhikkhave  samaṇā  vā  brāhmaṇā vā ucchedavādā sato sattassa
ucchedaṃ  vināsaṃ  vibhavaṃ  paññapenti  sabbe te imeheva sattahi vatthūhi .p.
Yehi tathāgatassa yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [50]  Santi  bhikkhave  eke  samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā
sato      sattassa      paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ     paññapenti     pañcahi
vatthūhi   .   te   ca   bhonto   samaṇabrāhmaṇā   kimāgamma  kimārabbha
@Footnote: 1 Yu. santametaṃ paṇītametanti neva-go. 2 Sī. Yu. ayanti pāṭho
@na dissati.
Diṭṭhadhammanibbānavādā      sato      sattassa      paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ
paññapenti pañcahi vatthūhi.
     {50.1}   Idha   bhikkhave  ekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo  vā
evaṃvādī   hoti   evaṃdiṭṭhi   yato   kho   bho   ayaṃ   attā  pañcahi
kāmaguṇehi    samappito    samaṅgībhūto    paricāreti   ettāvatā   kho
bho    ayaṃ    attā    paramadiṭṭhadhammanibbānappatto   1-   hotīti  .
Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti.
     {50.2}   Tamañño  evamāha  atthi  kho  bho  eso  attā  yaṃ
tvaṃ  vadesi  neso  natthīti  vadāmi  no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā
paramadiṭṭhadhammanibbānappatto  hoti  taṃ  kissa  hetu  kāmā  hi bho aniccā
dukkhā     vipariṇāmadhammā    tesaṃ    vipariṇāmaññathābhāvā    uppajjanti
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā   yato  kho  bho  ayaṃ  attā  vivicceva
kāmehi    vivicca    akusalehi   dhammehi   savitakkaṃ   savicāraṃ   vivekajaṃ
pītisukhaṃ    paṭhamaṃ   jhānaṃ   upasampajja   viharati   ettāvatā   kho   bho
ayaṃ   attā   paramadiṭṭhadhammanibbānappatto   hotīti   .  ittheke  sato
sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti.
     {50.3}  Tamañño  evamāha  atthi  kho  bho  eso attā yaṃ tvaṃ
vadesi  neso  natthīti  vadāmi  no  ca  kho  bho  ayaṃ attā ettāvatā
paramadiṭṭhadhammanibbānappatto  hoti  taṃ  kissa  hetu  yadeva  tattha  vitakkitaṃ
vicāritaṃ  etena  etaṃ  oḷārikaṃ  akkhāyati  yato  kho  bho  ayaṃ attā
@Footnote: 1 paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ pattotipi pāṭho.
Vitakkavicārānaṃ   vūpasamā   ajjhattaṃ   sampasādanaṃ   cetaso   ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ   avicāraṃ   samādhijaṃ   pītisukhaṃ   dutiyaṃ   jhānaṃ  upasampajja  viharati
ettāvatā    kho    bho    ayaṃ   attā   paramadiṭṭhadhammanibbānappatto
hotīti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti.
     {50.4}   Tamañño  evamāha  atthi  kho  bho  eso  attā  yaṃ
tvaṃ  vadesi  neso  natthīti  vadāmi  no ca kho bho ayaṃ attā ettāvatā
paramadiṭṭhadhammanibbānappatto    hoti   taṃ   kissa   hetu   yadeva   tattha
pītigataṃ    cetaso    ubbilāvitattaṃ    etenetaṃ   oḷārikaṃ   akkhāyati
yato  kho  bho  ayaṃ  attā  pītiyā  ca  virāgā  upekkhako  ca  viharati
sato   ca   sampajāno   sukhañca   kāyena   paṭisaṃvedeti   yantaṃ  ariyā
ācikkhanti   upekkhako   satimā   sukhavihārīti   tatiyaṃ   jhānaṃ  upasampajja
viharati   ettāvatā   kho  bho  ayaṃ  attā  paramadiṭṭhadhammanibbānappatto
hotīti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti.
     {50.5}   Tamañño   evamāha   atthi   kho  bho  eso  attā
yaṃ   tvaṃ  vadesi  neso  natthīti  vadāmi  no  ca  kho  bho  ayaṃ  attā
ettāvatā      paramadiṭṭhadhammanibbānappatto     hoti     taṃ     kissa
hetu   yadeva   tattha   sukhamiti  cetaso  ābhogo  etenetaṃ  oḷārikaṃ
akkhāyati  yato  kho  bho  ayaṃ  attā  sukhassa  ca  pahānā  dukkhassa  ca
pahānā    pubbe    va   somanassadomanassānaṃ   atthaṅgamā   adukkhamasukhaṃ
upekkhāsatipārisuddhiṃ      catutthaṃ      jhānaṃ      upasampajja     viharati
Ettāvatā    kho    bho    ayaṃ   attā   paramadiṭṭhadhammanibbānappatto
hotīti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti.
     {50.6} Imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā
sato  sattassa  paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ  paññapenti  pañcahi  vatthūhi . Ye hi
keci  bhikkhave  samaṇā  vā  brāhmaṇā  vā  diṭṭhadhammanibbānavādā  sato
sattassa   paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ  paññapenti  sabbe  te  imeheva  pañcahi
vatthūhi .pe. Yehi tathāgatassa yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     {50.7}  Imehi  kho  te  bhikkhave  samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā
aparantānudiṭṭhino    aparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni
abhivadanti  catucattāḷīsāya  vatthūhi  .  ye  hi  keci  bhikkhave  samaṇā vā
brāhmaṇā   vā   aparantakappikā   aparantānudiṭṭhino   aparantaṃ  ārabbha
anekavihitāni  adhimuttipadāni  abhivadanti  sabbe te imeheva catucattāḷīsāya
vatthūhi .pe. Ye hi tathāgatassa yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     {50.8}  Imehi  kho  te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca
aparantakappikā   ca   pubbantāparantakappikā   ca  pubbantāparantānudiṭṭhino
pubbantāparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni    adhimuttipadāni    abhivadanti
dvāsaṭṭhiyā vatthūhi.
     {50.9} Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbantakappikā
vā  aparantakappikā  vā pubbantāparantakappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino
pubbantāparantaṃ        ārabbha       anekavihitāni       adhimuttipadāni
Abhivadanti  sabbe  te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi etesaṃ vā  aññatarena
natthi ito bahiddhā.
     {50.10}  Tayidaṃ  bhikkhave  tathāgato  pajānāti  ime  diṭṭhiṭṭhānā
evaṃgahitā   evaṃparāmaṭṭhā  evaṃgatikā  bhavanti  evaṃ  abhisamparāyāti .
Tañca  tathāgato  pajānāti  tato  ca  uttaritaraṃ  pajānāti  tañca  pajānanaṃ
na  parāmasati  aparāmasato  cassa  paccattaññeva  nibbuti  viditā  vedanānaṃ
samudayañca   atthaṅgamañca   assādañca   ādīnavañca   nissaraṇañca   yathābhūtaṃ
viditvā. Anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
     {50.11}  Ime  kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā
santā   paṇītā   atakkāvacarā   nipuṇā   paṇḍitavedanīyā  ye  tathāgato
sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā  pavedeti  yehi  tathāgatassa  yathābhuccaṃ  vaṇṇaṃ
sammā vadamānā vadeyyuṃ.
     [51]   Tatra   bhikkhave   ye   te  samaṇabrāhmaṇā  sassatavādā
sassataṃ   attānañca   lokañca   paññapenti   catūhi   vatthūhi  tadapi  tesaṃ
bhavataṃ    samaṇabrāhmaṇānaṃ    ajānataṃ    apassataṃ   vedayitaṃ   taṇhāgatānaṃ
paritassitaṃ vipphanditameva 1-.
     [52]   Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā    ekaccaṃ    sassataṃ   ekaccaṃ   asassataṃ   attānañca
lokañca   paññapenti   catūhi  vatthūhi  tadapi  tesaṃ  bhavataṃ  samaṇabrāhmaṇānaṃ
ajānataṃ apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
@Footnote: 1 Sī. paritasitavipphanditameva.
     [53]   Tatra   bhikkhave   ye  te  samaṇabrāhmaṇā  antānantikā
antānantaṃ   lokassa   paññapenti   catūhi   vatthūhi   tadapi   tesaṃ  bhavataṃ
samaṇabrāhmaṇānaṃ   ajānataṃ   apassataṃ   vedayitaṃ   taṇhāgatānaṃ   paritassitaṃ
vipphanditameva.
     [54]   Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  amarāvikkhepikā
tattha    tattha    paṇhaṃ    puṭṭhā   samānā   vācāvikkhepaṃ   āpajjanti
amarāvikkhepaṃ    catūhi   vatthūhi   tadapi   tesaṃ   bhavataṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ
ajānataṃ apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
     [55]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaṃ    attānañca    lokañca    paññapenti    dvīhi   vatthūhi
tadapi    tesaṃ    bhavataṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ   ajānataṃ   apassataṃ   vedayitaṃ
taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
     [56]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  pubbantakappikā
pubbantānudiṭṭhino    pubbantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni
abhivadanti   aṭṭhārasahi   vatthūhi   tadapi   tesaṃ   bhavataṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ
ajānataṃ apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
     [57]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
saññīvādā     uddhamāghatanā     saññimattānaṃ     paññapenti    soḷasahi
vatthūhi    tadapi    tesaṃ    bhavataṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ   ajānataṃ   apassataṃ
vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
     [58]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
asaññīvādā     uddhamāghatanā     asaññimattānaṃ    paññapenti    aṭṭhahi
vatthūhi    tadapi    tesaṃ    bhavataṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ   ajānataṃ   apassataṃ
vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
     [59]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
nevasaññīnāsaññīvādā        uddhamāghatanā       nevasaññīnāsaññimattānaṃ
paññapenti    aṭṭhahi    vatthūhi   tadapi   tesaṃ   bhavataṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ
ajānataṃ apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
     [60]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato
sattassa   ucchedaṃ   vināsaṃ   vibhavaṃ   paññapenti   sattahi   vatthūhi  tadapi
tesaṃ   bhavataṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ   ajānataṃ  apassataṃ  vedayitaṃ  taṇhāgatānaṃ
paritassitaṃ vipphanditameva.
     [61]  Tatra  bhikkhave  ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā
sato      sattassa      paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ     paññapenti     pañcahi
vatthūhi    tadapi    tesaṃ    bhavataṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ   ajānataṃ   apassataṃ
vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
     [62]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  aparantakappikā
aparantānudiṭṭhino    aparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni
abhivadanti   catucattāḷīsāya   vatthūhi   tadapi  tesaṃ  bhavataṃ  samaṇabrāhmaṇānaṃ
ajānataṃ apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
     [63]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  pubbantakappikā
ca  aparantakappikā  ca  pubbantāparantakappikā  ca  pubbantāparantānudiṭṭhino
pubbantāparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni    adhimuttipadāni    abhivadanti
dvāsaṭṭhiyā   vatthūhi   tadapi   tesaṃ   bhavataṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ   ajānataṃ
apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva.
     [64]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṃ
attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [65]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā    ekaccaṃ    sassataṃ   ekaccaṃ   asassataṃ   attānañca
lokañca paññapenti catūhi vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [66]   Tatra   bhikkhave   ye   te  samaṇabrāhmaṇā  antānantikā
antānantaṃ lokassa paññapenti catūhi vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [67]   Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  amarāvikkhepikā
tattha    tattha    paṇhaṃ    puṭṭhā   samānā   vācāvikkhepaṃ   āpajjanti
amarāvikkhepaṃ catūhi vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [68]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaṃ   attānañca   lokañca   paññapenti   dvīhi  vatthūhi  tadapi
phassapaccayā.
     [69]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  pubbantakappikā
pubbantānudiṭṭhino    pubbantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni
Abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [70]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
saññīvādā     uddhamāghatanā     saññimattānaṃ     paññapenti    soḷasahi
vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [71]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
asaññīvādā     uddhamāghatanā     asaññimattānaṃ    paññapenti    aṭṭhahi
vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [72]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
nevasaññīnāsaññīvādā        uddhamāghatanā       nevasaññīnāsaññimattānaṃ
paññapenti aṭṭhahi vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [73]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato
sattassa   ucchedaṃ   vināsaṃ   vibhavaṃ   paññapenti   sattahi   vatthūhi  tadapi
phassapaccayā.
     [74]  Tatra  bhikkhave  ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā
sato   sattassa   paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ   paññapenti  pañcahi  vatthūhi  tadapi
phassapaccayā.
     [75]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  aparantakappikā
aparantānudiṭṭhino    aparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni
abhivadanti catucattāḷīsāya vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [76]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  pubbantakappikā ca
Aparantakappikā   ca   pubbantāparantakappikā   ca  pubbantāparantānudiṭṭhino
pubbantāparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni    adhimuttipadāni    abhivadanti
dvāsaṭṭhiyā vatthūhi tadapi phassapaccayā.
     [77]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṃ
attānañca   lokañca   paññapenti   catūhi   vatthūhi   te   vata  aññatra
phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [78]   Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā    ekaccaṃ    sassataṃ   ekaccaṃ   asassataṃ   attānañca
lokañca    paññapenti    catūhi   vatthūhi   te   vata   aññatra   phassā
paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [79]   Tatra   bhikkhave   ye  te  samaṇabrāhmaṇā  antānantikā
antānantaṃ   lokassa   paññapenti   catūhi   vatthūhi   te   vata  aññatra
phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [80]   Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  amarāvikkhepikā
tattha    tattha    paṇhaṃ    puṭṭhā   samānā   vācāvikkhepaṃ   āpajjanti
amarāvikkhepaṃ   catūhi  vatthūhi  te  vata  aññatra  phassā  paṭisaṃvedissantīti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [81]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaṃ    attānañca    lokañca    paññapenti    dvīhi   vatthūhi
te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [82]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  pubbantakappikā
pubbantānudiṭṭhino    pubbantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni
abhivadanti  aṭṭhārasahi  vatthūhi  te  vata  aññatra  phassā  paṭisaṃvedissantīti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [83]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
saññīvādā   uddhamāghatanā   saññimattānaṃ   paññapenti   soḷasahi   vatthūhi
te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [84]   Tatra   bhikkhave   ye  te  samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
asaññīvādā     uddhamāghatanā     asaññimattānaṃ    paññapenti    aṭṭhahi
vatthūhi te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [85]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  uddhamāghatanikā
nevasaññīnāsaññīvādā        uddhamāghatanā       nevasaññīnāsaññimattānaṃ
paññapenti   aṭṭhahi   vatthūhi  te  vata  aññatra  phassā  paṭisaṃvedissantīti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [86]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato
sattassa   ucchedaṃ   vināsaṃ   vibhavaṃ  paññapenti  sattahi  vatthūhi  te  vata
aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [87]  Tatra  bhikkhave  ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā
sato    sattassa    paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ    paññapenti   pañcahi   vatthūhi
te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     [88]   Tatra   bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  aparantakappikā
aparantānudiṭṭhino    aparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni   adhimuttipadāni
abhivadanti    catucattāḷīsāya    vatthūhi    te    vata   aññatra   phassā
paṭisaṃvedissantīti ne ṭhānaṃ vijjati.
     [89]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  pubbantakappikā ca
aparantakappikā   ca   pubbantāparantakappikā   ca  pubbantāparantānudiṭṭhino
pubbantāparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni    adhimuttipadāni    abhivadanti
dvāsaṭṭhiyā   vatthūhi   te   vata  aññatra  phassā  paṭisaṃvedissantīti  ne
ṭhānaṃ vijjati.
     [90]  Tatra  bhikkhave  ye  te  samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṃ
attānañca  lokañca  paññapenti  catūhi  vatthūhi  yepi  te  samaṇabrāhmaṇā
ekaccasassatikā     ekaccaasassatikā    yepi    te    samaṇabrāhmaṇā
antānantikā   yepi   te   samaṇabrāhmaṇā  amarāvikkhepikā  yepi  te
samaṇabrāhmaṇā     adhiccasamuppannikā     yepi    te    samaṇabrāhmaṇā
pubbantakappikā     yepi     te     samaṇabrāhmaṇā     uddhamāghatanikā
saññīvādā   yepi   te   samaṇabrāhmaṇā   uddhamāghatanikā   asaññīvādā
yepi    te    samaṇabrāhmaṇā    uddhamāghatanikā   nevasaññīnāsaññīvādā
yepi   te   samaṇabrāhmaṇā   ucchedavādā   yepi  te  samaṇabrāhmaṇā
diṭṭhadhammanibbānavādā         yepi        te        samaṇabrāhmaṇā
aparantakappikā    yepi    te    samaṇabrāhmaṇā    pubbantakappikā   ca
Aparantakappikā   ca   pubbantāparantakappikā   ca  pubbantāparantānudiṭṭhino
pubbantāparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni    adhimuttipadāni    abhivadanti
dvāsaṭṭhiyā   vatthūhi   sabbe  te  chahi  phassāyatanehi  phussāphussā  1-
paṭisaṃvedenti   .  tesaṃ  vedanāpaccayā  taṇhā  taṇhāpaccayā  upādānaṃ
upādānapaccayā    bhavo    bhavapaccayā   jāti   jātipaccayā   jarāmaraṇaṃ
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.
     {90.1}  Yato  kho  bhikkhave  bhikkhu  channaṃ  phassāyatanānaṃ samudayañca
atthaṅgamañca   assādañca   ādīnavañca  nissaraṇañca  yathābhūtaṃ  pajānāti .
Ayaṃ  imehi  sabbeheva  uttaritaraṃ  pajānāti. Ye hi keci bhikkhave samaṇā
vā    brāhmaṇā    vā   pubbantakappikā   vā   aparantakappikā   vā
pubbantāparantakappikā    vā    pubbantāparantānudiṭṭhino   pubbantāparantaṃ
ārabbha   anekavihitāni   adhimuttipadāni  abhivadanti  sabbe  te  imeheva
dvāsaṭṭhiyā   vatthūhi   antojālikatā   ettha   sitā  va  ummujjamānā
ummujjanti    ettha   pariyāpannā   antojālikatā   va   ummujjamānā
ummujjanti
     {90.2}  seyyathāpi  bhikkhave  dakkho kevaṭṭo vā kevaṭṭantevāsī
vā    sukhumacchiddakena   2-   jālena   parittaṃ   udakarahadaṃ  otthareyya
tassa   evamassa   ye   kho   keci   imasmiṃ   udakarahade   oḷārikā
pāṇā     sabbepete     antojālikatā     ettha     sitā     va
@Footnote: 1 Sī. phussa phussa. aṭṭhakathāyaṃ phussā phussā. 2 Sī. sukhumacchinnena.
@A. sukhumacchikena.
Ummujjamānā    ummujjanti   ettha   pariyāpannā   antojālikatā   va
ummujjamānā  ummujjantīti  evameva  kho  bhikkhave  ye  hi  keci samaṇā
vā    brāhmaṇā    vā   pubbantakappikā   vā   aparantakappikā   vā
pubbantāparantakappikā           vā          pubbantāparantānudiṭṭhino
pubbantāparantaṃ    ārabbha    anekavihitāni    adhimuttipadāni    abhivadanti
sabbe   te   imeheva   dvāsaṭṭhiyā   vatthūhi   antojālikatā  ettha
sitā   va  ummujjamānā  ummujjanti  ettha  pariyāpannā  antojālikatā
va ummujjamānā ummujjanti.
     {90.3}   Ucchinnabhavanettiko  bhikkhave  tathāgatassa  kāyo  tiṭṭhati
yāvassa  kāyo  ṭhassati  tāva  naṃ  dakkhanti  devamanussā  kāyassa  bhedā
uddhaṃ  jīvitapariyādānā  na  naṃ  dakkhanti  devamanussā  seyyathāpi  bhikkhave
ambapiṇḍiyā   vaṇṭacchinnāya   yāni  kānici  ambāni  vaṇṭapaṭibandhāni  1-
sabbāni  tāni  tadanvayāni  bhavanti evameva kho bhikkhave ucchinnabhavanettiko
tathāgatassa  kāyo tiṭṭhati yāvassa kāyo ṭhassati tāva naṃ dakkhanti devamanussā
kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā na naṃ dakkhanti devamanussāti.
     {90.4}  Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca acchariyaṃ
bhante  abbhūtaṃ  2-  bhante konāmo ayaṃ bhante dhammapariyāyoti. Tasmātiha
tvaṃ  ānanda  imaṃ  dhammapariyāyaṃ  atthajālantipi  naṃ  dhārehi  dhammajālantipi
naṃ   dhārehi   brahmajālantipi   naṃ   dhārehi  diṭṭhijālantipi  naṃ  dhārehi
@Footnote: 1 Sī. vaṇṭūpanibandhanāni. 2 Sī. Yu. abbhutaṃ.
Anuttaro   saṅgāmavijayotipi   naṃ   dhārehīti   .   idamavoca  bhagavā .
Attamanā   te   bhikkhū  bhagavato  bhāsitaṃ  abhinandunti  .  imasmiṃ  ca  pana
veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne dasasahassī 1- lokadhātu akampitthāti.
                 Brahmajālasuttaṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
                              ------------
@Footnote:Sī. sahassī.
                    Sāmaññaphalasuttaṃ dutiyaṃ
     [91]  Evamme  sutaṃ . Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa
komārabhaccassa    ambavane   mahatā   bhikkhusaṃghena   saddhiṃ   aḍḍhateḷasehi
bhikkhusatehi   .   tena   kho  pana  samayena  rājā  māgadho  ajātasattu
vedehiputto    tadahuposathe    paṇṇarase    komudiyā    cātummāsiniyā
puṇṇāya    puṇṇamāya    rattiyā   rājāmaccaparivuto   uparipāsādavaragato
nisinno   hoti   .   athakho  rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto
udānaṃ   udānesi   ramaṇīyā   vata   bho   dosinā  ratti  abhirūpā  vata
bho   dosinā   ratti   dassanīyā   vata  bho  dosinā  ratti  pāsādikā
vata   bho   dosinā   ratti  lakkhaññā  vata  bho  dosinā  ratti  kaṃ  nu
khvajja   samaṇaṃ   vā   brāhmaṇaṃ   vā   payirupāseyyāma   1-   yanno
payirupāsato cittaṃ pasīdeyyāti.
     {91.1}   Evaṃ   vutte  aññataro  rājāmacco  rājānaṃ  māgadhaṃ
ajātasattuṃ   vedehiputtaṃ   etadavoca   ayaṃ  deva  pūraṇo  kassapo  saṃghī
ceva   gaṇī   ca   gaṇācariyo  ca  ñāto  yasassī  titthakaro  sādhusammato
bahujanassa    rattaññū    cirapabbajito    addhagato    vayoanuppatto   taṃ
devo   pūraṇaṃ   kassapaṃ   payirupāsatu  appevanāma  devassa  pūraṇaṃ  kassapaṃ
payirupāsato   cittaṃ   pasīdeyyāti   .   evaṃ   vutte  rājā  māgadho
ajātasattu  vedehiputto  tuṇhī  ahosi  .  aññataropi  kho  rājāmacco
@Footnote: 1 Yu. payirūpāseyyāma.
Rājānaṃ    māgadhaṃ   ajātasattuṃ   vedehiputtaṃ   etadavoca   ayaṃ   deva
makkhali    gosālo   saṃghī   ceva   gaṇī   ca   gaṇācariyo   ca   ñāto
yasassī    titthakaro    sādhusammato    bahujanassa   rattaññū   cirapabbajito
addhagato   vayoanuppatto   taṃ   devo   makkhaliṃ   gosālaṃ   payirupāsatu
appevanāma  devassa  makkhaliṃ  gosālaṃ  payirupāsato  cittaṃ  pasīdeyyāti.
Evaṃ vutte rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
     {91.2}  Aññataropi  kho  rājāmacco  rājānaṃ  māgadhaṃ ajātasattuṃ
vedehiputtaṃ  etadavoca  ayaṃ  deva  ajito  kesakambalo  saṃghī ceva gaṇī ca
gaṇācariyo    ca   ñāto   yasassī   titthakaro   sādhusammato   bahujanassa
rattaññū   cirapabbajito   addhagato   vayoanuppatto   taṃ   devo   ajitaṃ
kesakambalaṃ    payirupāsatu    appevanāma    devassa   ajitaṃ   kesakambalaṃ
payirupāsato   cittaṃ   pasīdeyyāti   .   evaṃ   vutte  rājā  māgadho
ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
     {91.3}    Aññataropi    kho    rājāmacco   rājānaṃ   māgadhaṃ
ajātasattuṃ   vedehiputtaṃ   etadavoca   ayaṃ   deva   pakudho  kaccāyano
saṃghī  ceva  gaṇī  ca  gaṇācariyo  ca  ñāto  yasassī  titthakaro sādhusammato
bahujanassa   rattaññū   cirapabbajito   addhagato  vayoanuppatto  taṃ  devo
pakudhaṃ   kaccāyanaṃ   payirupāsatu   appevanāma   devassa   pakudhaṃ  kaccāyanaṃ
payirupāsato  cittaṃ  pasīdeyyāti  .  evaṃ vutte rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto  tuṇhī  ahosi  .  aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ
Ajātasattuṃ  vedehiputtaṃ  etadavoca  ayaṃ  deva  sañjayo velaṭṭhaputto 1-
saṃghī  ceva  gaṇī  ca  gaṇācariyo  ca  ñāto  yasassī  titthakaro sādhusammato
bahujanassa   rattaññū   cirapabbajito   addhagato  vayoanuppatto  taṃ  devo
sañjayaṃ    velaṭṭhaputtaṃ    payirupāsatu    appevanāma    devassa   sañjayaṃ
velaṭṭhaputtaṃ   payirupāsato   cittaṃ  pasīdeyyāti  .  evaṃ  vutte  rājā
māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
     {91.4}  Aññataropi  kho  rājāmacco  rājānaṃ  māgadhaṃ ajātasattuṃ
vedehiputtaṃ  etadavoca  ayaṃ  deva  nigaṇṭho  nāṭaputto  saṃghī ceva gaṇī ca
gaṇācariyo    ca   ñāto   yasassī   titthakaro   sādhusammato   bahujanassa
rattaññū   cirapabbajito   addhagato   vayoanuppatto   taṃ   devo  nigaṇṭhaṃ
nāṭaputtaṃ    payirupāsatu    appevanāma    devassa    nigaṇṭhaṃ   nāṭaputtaṃ
payirupāsato   cittaṃ   pasīdeyyāti   .   evaṃ   vutte  rājā  māgadho
ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
     [92]  Tena  kho  pana samayena jīvako komārabhacco rañño māgadhassa
ajātasattussa   vedehiputtassa   avidūre   tuṇhībhūto   nisinno  hoti .
Athakho   rājā   māgadho   ajātasattu  vedehiputto  jīvakaṃ  komārabhaccaṃ
etadavoca   tvaṃ   pana   samma  jīvaka  kiṃ  tuṇhīti  .  ayaṃ  deva  bhagavā
arahaṃ   sammāsambuddho   amhākaṃ   ambavane   viharati  mahatā  bhikkhusaṃghena
saddhiṃ   aḍḍhateḷasehi  bhikkhusatehi  taṃ  kho  pana  bhagavantaṃ  evaṃ  kalyāṇo
@Footnote: 1 Sī. velaṭṭhiputto.
Kittisaddo    abbhuggato   itipi   so   bhagavā   arahaṃ   sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno     sugato    lokavidū    anuttaro    purisadammasārathi
satthā   devamanussānaṃ   buddho  bhagavāti  taṃ  devo  bhagavantaṃ  payirupāsatu
appevanāma devassa bhagavantaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyāti.
     {92.1}  Tenahi  samma  jīvaka  hatthiyānāni  kappāpehīti  .  evaṃ
devāti   kho   jīvako   komārabhacco   rañño  māgadhassa  ajātasattussa
vedehiputtassa    paṭisuṇitvā   1-   pañcamattāni   hatthiniyāsatāni   2-
kappāpetvā   rañño   ca   ārohaṇīyaṃ   3-   nāgaṃ  rañño  māgadhassa
ajātasattussa   vedehiputtassa   paṭivedesi   kappitāni   kho  te  deva
hatthiyānāni yassadāni kālaṃ maññasīti.
     {92.2}  Athakho  rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto pañcasu
hatthiniyāsatesu   paccekā   itthiyo   āropetvā   ārohaṇīyaṃ   nāgaṃ
abhirūhitvā      ukkāsu     dhāriyamānāsu     rājagahamhā     niyyāsi
mahaccarājānubhāvena   yena   jīvakassa   komārabhaccassa   ambavanaṃ   tena
pāyāsi   .   athakho   rañño   māgadhassa  ajātasattussa  vedehiputtassa
avidūre  ambavanassa  ahudeva  bhayaṃ  ahu  chambhitattaṃ  ahu lomahaṃso. Athakho
rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto  bhīto  saṃviggo  lomahaṭṭhajāto
jīvakaṃ   komārabhaccaṃ   etadavoca   kacci   maṃ   samma  jīvaka  na  vañcesi
kacci  maṃ  samma  jīvaka  na  palambhesi  kacci  maṃ  samma jīvaka na paccatthikānaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. paṭissutvā. 2 Sī. Yu. hatthinikāsatāni. 3 Sī. ārohiniyaṃ
@ārohaniyaṃ.
Desi   kathaṃ   hi  nāma  tāvamahato  bhikkhusaṃghassa  aḍḍhateḷasānaṃ  bhikkhusatānaṃ
neva   khipitasaddo   bhavissati   na   ukkāsitasaddo   na   nigghosoti .
Mā   bhāyi   mahārāja  mā  bhāyi  mahārāja  na  taṃ  deva  vañcemi  na
taṃ  deva  palambhāmi  na  taṃ  deva  paccatthikānaṃ  demi  abhikkama  mahārāja
abhikkama mahārāja ete maṇḍalamāḷe padīpā jhāyantīti.
     {92.3}  Athakho  rājā  māgadho ajātasattu vedehiputto yāvatikā
nāgassa  bhūmi  nāgena  gantvā  nāgā  paccorohitvā padiko va 1- yena
maṇḍalamāḷassa   dvāraṃ   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   jīvakaṃ  komārabhaccaṃ
etadavoca  kahaṃ  pana  samma  jīvaka  bhagavāti  .  eso  mahārāja  bhagavā
majjhimaṃ  thambhaṃ  nissāya  puratthābhimukho  nisinno  purakkhato  bhikkhusaṃghassāti.
Athakho  rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  ekamantaṃ  aṭṭhāsi  .  ekamantaṃ  ṭhito  kho rājā māgadho
ajātasattu   vedehiputto   tuṇhībhūtaṃ   tuṇhībhūtaṃ   bhikkhusaṃghaṃ  anuviloketvā
rahadamiva  vippasannaṃ  udānaṃ  udānesi  iminā  me upasamena udayabhaddo 2-
kumāro  samannāgato  hotu  yenetarahi upasamena bhikkhusaṃgho samannāgatoti.
Āgamā  kho  tvaṃ  mahārāja  yathāpemanti  .  piyo me bhante udayabhaddo
kumāro  iminā  me  bhante  upasamena  udayabhaddo  kumāro  samannāgato
hotu yenetarahi upasamena bhikkhusaṃgho samannāgatoti.
@Footnote: 1 Sī. pattiko va. 2 Sī. udāyibhaddo.
     [93]  Athakho  rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto  bhagavantaṃ
abhivādetvā  bhikkhusaṃghassa  añjaliṃ  upanāmetvā  1-  ekamantaṃ  nisīdi .
Ekamantaṃ  nisinno  kho  rājā  māgadho  ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ
etadavoca  puccheyyāmahaṃ  bhante  bhagavantaṃ  kiñcideva  desaṃ  lesamattaṃ 2-
sace   me   bhagavā   okāsaṃ   koroti  paṇhassa  veyyākaraṇāyāti .
Puccha mahārāja yadākaṃkhasīti.
     {93.1}  Yathā  nu  kho  imāni  bhante  puthusippāyatanāni seyyathīdaṃ
hatthārohā   assārohā   rathikā   dhanuggahā   3-   celakā   calakā
piṇḍadāyikā    4-    uggā    rājaputtā    pakkhandino    mahānāgā
surā  cammayodhino  dāsakaputtā  āḷārikā  kappakā  nhāpikā  5- sūdā
mālākārā   rajakā   pesakārā  nalakārā  kumbhakārā  gaṇakā  muddikā
yāni   vā   panaññānipi   evaṃgatāni   puthusippāyatanāni  te  diṭṭhe  va
dhamme   sandiṭṭhikaṃ   sippaphalaṃ   upajīvanti   te   tena  attānaṃ  sukhenti
piṇenti  6-  mātāpitaro  sukhenti  piṇenti  puttadāraṃ  sukhenti  piṇenti
mittāmacce    sukhenti   piṇenti   samaṇabrāhmaṇesu   uddhaggikaṃ   dakkhiṇaṃ
patiṭṭhapenti   sovaggikaṃ  sukhavipākaṃ  saggasaṃvattanikaṃ  sakkā  nu  kho  bhante
evameva   diṭṭhe   va   dhamme   sandiṭṭhikaṃ  sāmaññaphalaṃ  paññapetunti .
Abhijānāsi   no   tvaṃ   mahārāja   imaṃ  paṇhaṃ  aññepi  samaṇabrāhmaṇe
@Footnote: 1 Sī. panāmetvā. Yu. paṇāmetvā. 2 Sī. kañcideva desaṃ.
@lesamattanti pāṭho na dissati. 3 Sī. dhanuggāhā. 4 Sī. piṇḍadāvikā.
@5 Sī. nahāpikā. 6 Sī. pīnenti. A. pīṇenti.
Pucchitāti   .   abhijānāmahaṃ   bhante  imaṃ  paṇhaṃ  aññe  samaṇabrāhmaṇe
pucchitāti. Yathā kathaṃ pana te mahārāja byākariṃsu sace te agaru bhāsassūti.
Na  kho  me  bhante garu yatthassa bhagavā nisinno bhagavantarūpo vāti. Tenahi
mahārāja bhāsassūti.
     [94]  Ekamidāhaṃ  bhante  samayaṃ  yena  pūraṇo kassapo tenupasaṅkamiṃ
upasaṅkamitvā   pūraṇena   kassapena   saddhiṃ   sammodiṃ   sammodanīyaṃ   kathaṃ
sārāṇīyaṃ   vītisāretvā   ekamantaṃ  nisīdiṃ  ekamantaṃ  nisinno  kho  ahaṃ
bhante   pūraṇaṃ   kassapaṃ   etadavocaṃ  yathā  nu  kho  imāni  bho  kassapa
puthusippāyatanāni   seyyathīdaṃ   hatthārohā  assārohā  rathikā  dhanuggahā
celakā   calakā  piṇḍadāyikā  uggā  rājaputtā  pakkhandino  mahānāgā
surā    cammayodhino    dāsakaputtā    āḷārikā   kappakā   nhāpakā
sūdā   mālākārā   rajakā   pesakārā   nalakārā  kumbhakārā  gaṇakā
muddikā   yāni   vā   panaññānipi   evaṃgatāni   puthusippāyatanāni   te
diṭṭhe   va   dhamme   sandiṭṭhikaṃ   sippaphalaṃ   upajīvanti   te  1-  tena
attānaṃ   sukhenti   piṇenti   mātāpitaro   sukhenti  piṇenti  puttadāraṃ
sukhenti   piṇenti   mittāmacce  sukhenti  piṇenti  samaṇabrāhmaṇesu  2-
uddhaggikaṃ   dakkhiṇaṃ   patiṭṭhapenti  3-  sovaggikaṃ  sukhavipākaṃ  saggasaṃvattanikaṃ
sakkā   nu   kho   bho  kassapa  evameva  diṭṭhe  va  dhamme  sandiṭṭhikaṃ
@Footnote: 1 sīhalapotthake teti pāṭho na hoti. 2 samaṇabrāhmaṇesu
@vāti pāṭho dissati. 3 Sī. patiṭṭhāpenti.
Sāmaññaphalaṃ paññapetunti
     {94.1}  evaṃ  vutte  bhante pūraṇo kassapo maṃ etadavoca karoto
kho   mahārāja   kārayato   chindato   chedāpayato   pacato  pacāpayato
socayato   socāpayato   kilamayato   kilamāpayato   phandato  phandāpayato
pāṇamatipāpayato   1-  adinnaṃ  ādiyato  sandhiṃ  chindato  nillopaṃ  harato
ekāgārikaṃ  karoto  paripanthe  tiṭṭhato  paradāraṃ  gacchato  musā  bhaṇato
karato  na  kariyati 2- pāpaṃ khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā
pāṇe  ekaṃ  maṃsakhalaṃ  ekaṃ  maṃsapuñjaṃ  kareyya  natthi tatonidānaṃ pāpaṃ natthi
pāpassa  āgamo  dakkhiṇañcepi  gaṅgāya  tīraṃ  3-  gaccheyya  4- hananto
ghātento   chindanto   chedāpento   pacanto  pacāpento  5-  natthi
tatonidānaṃ  pāpaṃ  natthi  pāpassa  āgamo  uttarañcepi  gaṅgāya  tīraṃ 6-
gaccheyya   dadanto   dadāpento  7-  yajanto  yajāpento  8-  natthi
tatonidānaṃ   puññaṃ   natthi   puññassa   āgamo  dānena  damena  saṃyamena
saccavācena   9-   natthi   tatonidānaṃ   puññaṃ  natthi  puññassa  āgamoti
itthaṃ   kho   me  bhante  pūraṇo  kassapo  sandiṭṭhikaṃ  sāmaññaphalaṃ  puṭṭho
samāno   akiriyaṃ  byākāsi  seyyathāpi  bhante  ambaṃ  vā  puṭṭho  labujaṃ
@Footnote: 1 sīhalapotthake pacato pācayato socayato kilamayato phandāpayato
@pāṇamatimāpayatoti pāṭho dissati. 2 Sī. karīyati. 3 Sī. gaṅgātīraṃ.
@4 Sī. āgaccheyya. 5 Sī. pācanto. 6 Sī. gaṅgātīraṃ.
@7 Sī. dāpento. 8 Sī. yājento. 9 Sī. saccavajjena.
Byākareyya   labujaṃ   vā   puṭṭho   ambaṃ   byākareyya  evameva  kho
me   bhante   pūraṇo   kassapo   sandiṭṭhikaṃ  sāmaññaphalaṃ  puṭṭho  samāno
akiriyaṃ   byākāsi   tassa   mayhaṃ   bhante   etadahosi   kathaṃ  hi  nāma
mādiso   samaṇaṃ   vā   brāhmaṇaṃ   vā   vijite   vasantaṃ  apasādetabbaṃ
maññeyyāti    so   kho   ahaṃ   bhante   pūraṇassa   kassapassa   bhāsitaṃ
neva   abhinandiṃ   nappaṭikkosiṃ  anabhinanditvā  appaṭikkositvā  anattamano
anattamanavācaṃ     anicchāretvā     tameva     vācaṃ     anuggaṇhanto
anikkujjento 1- uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ.
     [95]  Ekamidāhaṃ  bhante  samayaṃ  yena makkhali gosālo tenupasaṅkamiṃ
upasaṅkamitvā    makkhalinā    gosālena    saddhiṃ   sammodiṃ   sammodanīyaṃ
kathaṃ   sārāṇīyaṃ   vītisāretvā   ekamantaṃ   nisīdiṃ   ekamantaṃ   nisinno
kho   ahaṃ   bhante   makkhaliṃ  gosālaṃ  etadavocaṃ  yathā  nu  kho  imāni
bho   gosāla   puthusippāyatanāni   .pe.  sakkā  nu  kho  bho  gosāla
evameva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetunti
     {95.1}  evaṃ  vutte  bhante  makkhali gosālo maṃ etadavoca natthi
mahārāja   hetu  natthi  paccayo  sattānaṃ  saṃkilesāya  ahetū  appaccayā
sattā   saṃkilissanti   natthi   hetu   natthi   paccayo  sattānaṃ  visuddhiyā
ahetū   appaccayā  sattā  visujjhanti  natthi  attakāre  natthi  parakāre
natthi   purisakāre   natthi   balaṃ   natthi   viriyaṃ  natthi  purisathāmo  natthi
@Footnote: 1 Sī. anikkujjanto.
Purisaparakkamo   sabbe   sattā   sabbe   pāṇā   sabbe  bhūtā  sabbe
jīvā   avasā   abalā   aviriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā  chasvevābhijātīsu
sukhañca   dukkhañca   paṭisaṃvedenti   cuddasa   kho  panimāni  mahārāja  1-
yonipamukhasatasahassāni  saṭṭhī  ca  2-  satāni  cha  satāni  pañca  ca kammuno
satāni  pañca  ca  kammāni  tīṇi  ca  kammāni  kamme  ca  upaḍḍhakamme 3-
ca   dvaṭṭhipaṭipadā   dvaṭṭhantarakappā   4-  chaḷābhijātiyo  aṭṭhapurisabhūmiyo
ekūnapaññāsa   ājīvakasate   ekūnapaññāsa  paribbājakasate  ekūnapaññāsa
nāgavāsasate  5-  vīse  indriyasate  tiṃse  nirayasate  chattiṃsarajodhātuyo
sattasaññīgabbhā            sattaasaññīgabbhā           sattanigaṇṭhigabbhā
sattadevā   sattamanussā   6-   sattapisācā  7-  sattasarā  sattapavuṭā
sattapapātā       sattapapātasatāni      sattasupinā      sattasupinasatāni
cullāsītimahākappino   8-   satasahassāni   yāni  bāle  ca  paṇḍite  ca
sandhāvitvā   saṃsaritvā   dukkhassantaṃ   karissanti   tattha   natthi  imināhaṃ
sīlena   vā   vattena   vā  tapena  vā  brahmacariyena  vā  aparipakkaṃ
vā    kammaṃ   paripācessāmi   paripakkaṃ   vā   kammaṃ   phussā   phussā
byantikarissāmīti   9-   hevaṃ   natthi   doṇamite  sukhadukkhe  pariyantakate
@Footnote: 1 Sī. mahārājāti pāṭho na dissati. 2 Sī. saṭṭhiñca. 3 Sī. aḍḍhakamme
@ca. 4 Sī. vaṭṭhipaṭipadā vaṭṭhantarakappā. 5 Sī. nāgāvasasate.
@Yu. nāgāvāsasate. 6 Sī. mānusā. 7 Sī. pesācā.
@8 Sī. mahākappuno. 9 Sī. phussa phussa byantikarissāmīti.
Saṃsāre  natthi  hānavaḍḍhane  1-  natthi  ukkaṃsāvakkaṃse  seyyathāpi  nāma
suttagule   khitte   nibbeṭhiyamānameva  paleti  2-  evameva  bāle  ca
paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantīti
     {95.2}   itthaṃ   kho   me  bhante  makkhali  gosālo  sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ    puṭṭho    samāno    saṃsārasuddhiṃ    byākāsi   seyyathāpi
bhante   ambaṃ  vā  puṭṭho  labujaṃ  byākareyya  labujaṃ  vā  puṭṭho  ambaṃ
byākareyya   evameva   kho   me  bhante  makkhali  gosālo  sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ    puṭṭho    samāno   saṃsārasuddhiṃ   byākāsi   tassa   mayhaṃ
bhante  etadahosi  kathaṃ  hi  nāma  mādiso  samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite
vasantaṃ   apasādetabbaṃ   maññeyyāti   so   kho  ahaṃ  bhante  makkhalissa
gosālassa    bhāsitaṃ    neva    abhinandiṃ    nappaṭikkosiṃ   anabhinanditvā
appaṭikkositvā    anattamano    anattamanavācaṃ   anicchāretvā   tameva
vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjento uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ.
     [96]   Ekamidāhaṃ  bhante  samayaṃ  yena  ajito  kesakambalo  3-
tenupasaṅkamiṃ  upasaṅkamitvā  ajitena  kesakambalena saddhiṃ sammodiṃ sammodanīyaṃ
kathaṃ   sārāṇīyaṃ   vītisāretvā   ekamantaṃ   nisīdiṃ   ekamantaṃ   nisinno
kho   ahaṃ   bhante  ajitaṃ  kesakambalaṃ  etadavocaṃ  yathā  nu  kho  imāni
bho   ajita   puthusippāyatanāni   .pe.   sakkā   nu   kho   bho  ajita
evameva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetunti
@Footnote: 1 Sī. hāyanavaddhane. 2 Sī. phaleti. 3 Sī. ajito kesakambali.
     {96.1}  Evaṃ  vutte bhante ajito kesakambalo maṃ etadavoca natthi
mahārāja   dinnaṃ  natthi  yiṭṭhaṃ  natthi  huttaṃ  natthi  sukaṭadukkaṭānaṃ  kammānaṃ
phalaṃ  vipāko  natthi  ayaṃ  loko  natthi  paraloko  1-  natthi mātā natthi
pitā    natthi    sattā   opapātikā   natthi   loke   samaṇabrāhmaṇā
samaggagatā   2-   sammāpaṭipannā   ye   imañca   lokaṃ   parañca  lokaṃ
sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   pavedenti   cātummahābhūtiko   ayaṃ  puriso
yadā   kālaṃ   karoti  paṭhavī  paṭhavikāyaṃ  anupeti  anupagacchati  3-  āpo
āpokāyaṃ   anupeti  anupagacchati  tejo  tejokāyaṃ  anupeti  anupagacchati
vāyo   vāyokāyaṃ   anupeti   anupagacchati  ākāsaṃ  indriyāni  saṃkamanti
āsandipañcamā   purisā   taṃ   4-   ādāya  gacchanti  yāva  āḷāhanā
padāni   paññāyanti   5-  kāpotakāni  aṭṭhīni  bhavanti  bhassantā  hutiyo
dattupaññattamidaṃ   6-  dānaṃ  tesaṃ  tucchaṃ  musā  vilāpo  7-  ye  keci
atthikavādaṃ   vadanti  bāle  ca  paṇḍite  ca  kāyassa  bhedā  ucchijjanti
vinassanti na honti paraṃ maraṇāti
     {96.2} itthaṃ kho me bhante ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho
samāno ucchedaṃ 8- byākāsi seyyathāpi bhante ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya
@Footnote: 1 Sī. paro loko. 2 samaggatā sammaggatātipi dve pāṭhā
@dissanti. 3 Sī. anupigacchati. 4 Sī. mataṃ. 5 Sī. ālāhanā
@padāni paññāpentīti pāṭho dissati. 6 Sī. dattupaññattaṃ
@yadidaṃ. 7 Sī. musāvilopo. 8 Sī. ucchedavādaṃ.
Labujaṃ  vā  puṭṭho  ambaṃ  byākareyya  evameva  kho  me  bhante ajito
kesakambalo    sandiṭṭhikaṃ    sāmaññaphalaṃ    puṭṭho    samāno    ucchedaṃ
byākāsi   tassa   mayhaṃ   bhante   etadahosi   kathaṃ  hi  nāma  mādiso
samaṇaṃ   vā   brāhmaṇaṃ   vā  vijite  vasantaṃ  apasādetabbaṃ  maññeyyāti
so   kho   ahaṃ   bhante  ajitassa  kesakambalassa  bhāsitaṃ  neva  abhinandiṃ
nappaṭikkosiṃ   anabhinanditvā   appaṭikkositvā   anattamano  anattamanavācaṃ
anicchāretvā  tameva  vācaṃ  anuggaṇhanto  anikkujjento  uṭṭhāyāsanā
pakkāmiṃ.
     [97]  Ekamidāhaṃ  bhante  samayaṃ yena pakudho kaccāyano tenupasaṅkamiṃ
upasaṅkamitvā   pakudhena   kaccāyanena   saddhiṃ   sammodiṃ  sammodanīyaṃ  kathaṃ
sārāṇīyaṃ   vītisāretvā   ekamantaṃ  nisīdiṃ  ekamantaṃ  nisinno  kho  ahaṃ
bhante  pakudhaṃ  kaccāyanaṃ  etadavocaṃ  yathā  nu  kho  imāni  bho kaccāyana
puthusippāyatanāni   .pe.   sakkā   nu   kho   bho  kaccāyana  evameva
diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetunti
     {97.1}  evaṃ vutte bhante pakudho kaccāyano maṃ etadavoca sattime
mahārāja  kāyā  akaṭā  akaṭavidhā  animmitā  animmātā  vañjhā kūṭaṭṭhā
esikaṭṭhāyiṭṭhitā   1-   te  na  iñjanti  na  vipariṇamanti  na  aññamaññaṃ
byābādhenti   nālaṃ  aññamaññassa  sukhāya  vā  dukkhāya  vā  sukhadukkhāya
vā katame satta paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve
@Footnote: 1 esikaṭṭhāyiṭṭhikātipi pāṭho.
Sattame   ime  sattakāyā  1-  akaṭā  akaṭavidhā  animmitā  animmātā
vañjhā   kūṭaṭṭhā   esikaṭṭhāyiṭṭhitā   te   na  iñjanti  na  vipariṇamanti
na    aññamaññaṃ    byābādhenti    nālaṃ    aññamaññassa   sukhāya   vā
dukkhāya   vā  sukhadukkhāya  vā  tattha  natthi  hantā  vā  ghātetā  vā
sotā  vā  sāvetā  vā  2-  viññātā vā viññāpetā vā so hi 3-
tiṇhena   satthena  sīsaṃ  chindati  na  koci  kañci  jīvitā  4-  voropeti
sattannaṃyeva kāyānaṃ antarena satthamanupattatīti 5-
     {97.2}  itthaṃ kho me bhante pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
puṭṭho  samāno  aññena  aññaṃ  byākāsi  seyyathāpi  bhante  ambaṃ  vā
puṭṭho  labujaṃ  byākareyya  labujaṃ  vā  puṭṭho  ambaṃ byākareyya evameva
kho  me  bhante  pakudho  kaccāyano  sandiṭṭhikaṃ  sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno
aññena  aññaṃ  byākāsi  tassa  mayhaṃ  bhante  etadahosi  kathaṃ  hi  nāma
mādiso  samaṇaṃ  vā  brāhmaṇaṃ  vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyāti
so  kho  ahaṃ  bhante pakudhassa kaccāyanassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ
anabhinanditvā   appaṭikkositvā  anattamano  anattamanavācaṃ  anicchāretvā
tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjento uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ.
     [98]   Ekamidāhaṃ   bhante   samayaṃ   yena   nigaṇṭho  nāṭaputto
@Footnote: 1 Sī. santime sattakāyā. 2 Sī. sovetā vā. 3 Sī. sopi.
@4 Sī. kāci jīvitā. 5 Sī. satthavivaramanupatanti.
Tenupasaṅkamiṃ    upasaṅkamitvā   nigaṇṭhena   nāṭaputtena   saddhiṃ   sammodiṃ
sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ   vītisāretvā   ekamantaṃ  nisīdiṃ  ekamantaṃ
nisinno   kho  ahaṃ  bhante  nigaṇṭhaṃ  nāṭaputtaṃ  etadavocaṃ  yathā  nu  kho
imāni   bho   aggivessana   puthusippāyatanāni   .pe.   sakkā  nu  kho
bho   aggivessana   evameva   diṭṭhe  va  dhamme  sandiṭṭhikaṃ  sāmaññaphalaṃ
paññapetunti
     {98.1}  evaṃ  vutte  bhante nigaṇṭho nāṭaputto maṃ etadavoca idha
mahārāja    nigaṇṭho    cātuyāmasaṃvarasaṃvuto   hoti   kathañca   kho   1-
mahārāja   nigaṇṭho   cātuyāmasaṃvarasaṃvuto   hoti  idha  mahārāja  nigaṇṭho
sabbavārivārito    ca   hoti   sabbavāriyutto   ca   sabbavāridhuto   ca
sabbavāriphuṭo  2-  ca  evaṃ  kho 3- mahārāja nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto
hoti  yato  kho mahārāja nigaṇṭho evaṃ cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti ayaṃ vuccati
mahārāja nigaṇṭho nāṭaputto 4- gatatto ca yatatto ca ṭhitatto cāti
     {98.2} itthaṃ kho me bhante nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
puṭṭho   samāno  cātuyāmasaṃvaraṃ  byākāsi  seyyathāpi  bhante  ambaṃ  vā
puṭṭho  labujaṃ  byākareyya  labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya evameva kho
bhante   nigaṇṭho   nāṭaputto   sandiṭṭhikaṃ   sāmaññaphalaṃ   puṭṭho  samāno
cātuyāmasaṃvaraṃ   byākāsi  tassa  mayhaṃ  bhante  etadahosi  kathaṃ  hi  nāma
mādiso   samaṇaṃ   vā   brāhmaṇaṃ   vā   vijite   vasantaṃ  apasādetabbaṃ
@Footnote: 1 Sī. khosaddo natthi. 2 Sī. sabbavāripuṭṭho. 3 Sī. khosaddo
@natthi. 4 Yu. -phuṭṭho. Sī. nāṭaputtoti pāṭho natthi.
Maññeyyāti  so  kho  ahaṃ  bhante  nigaṇṭhassa  nāṭaputtassa  bhāsitaṃ  neva
abhinandiṃ    nappaṭikkosiṃ    anabhinanditvā    appaṭikkositvā   anattamano
anattamanavācaṃ  anicchāretvā  tameva  vācaṃ  anuggaṇhanto  anikkujjento
uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ.
     [99]  Ekamidāhaṃ  bhante  samayaṃ  yena  sañjayo  velaṭṭhaputto 1-
tenupasaṅkamiṃ   upasaṅkamitvā   sañjayena   velaṭṭhaputtena   saddhiṃ  sammodiṃ
sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ   vītisāretvā   ekamantaṃ  nisīdiṃ  ekamantaṃ
nisinno  kho  ahaṃ  bhante  sañjayaṃ  velaṭṭhaputtaṃ  etadavocaṃ  yathā  nu kho
imāni  bho  sañjaya  puthusippāyatanāni  .pe.  sakkā  nu  kho  bho sañjaya
evameva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetunti
     {99.1}  evaṃ  vutte  bhante  sañjayo velaṭṭhaputto maṃ etadavoca
atthi  paro  lokoti  iti  ce  maṃ  pucchasi atthi paro lokoti iti ce me
assa  atthi  paro  lokoti  iti  tena  2- byākareyyaṃ evantipi me no
tathātipi  me  no  aññathātipi  me  no notipi me no no notipi me no
natthi  paro  loko  atthi  ca  natthi  ca  paro  loko neva atthi na natthi
paro   loko   atthi   sattā   opapātikā  natthi  sattā  opapātikā
atthi   ca  natthi  ca  sattā  opapātikā  neva  atthi  na  natthi  sattā
opapātikā   atthi   sukaṭadukkaṭānaṃ   kammānaṃ   phalaṃ   vipāko  iti  ce
maṃ   pucchasi   atthi   sukaṭadukkaṭānaṃ   kammānaṃ   phalaṃ   vipāko  iti  ce
@Footnote: 1 Sī. velaṭṭhiputto. 2 te naṃ.
Me   assa   atthi   sukaṭadukkaṭānaṃ   kammānaṃ   phalaṃ  vipāko  iti  tena
byākareyyaṃ   natthi   sukaṭadukkaṭānaṃ   kammānaṃ   phalaṃ   vipāko  atthi  ca
natthi   ca   sukaṭadukkaṭānaṃ  kammānaṃ  phalaṃ  vipāko  neva  atthi  na  natthi
sukaṭadukkaṭānaṃ   kammānaṃ   phalaṃ   vipāko   hoti   tathāgato   parammaraṇā
na   hoti   tathāgato   parammaraṇā   hoti   ca  na  ca  hoti  tathāgato
parammaraṇā   neva  hoti  na  na  hoti  tathāgato  parammaraṇāti  iti  ce
maṃ  pucchasi  neva  hoti  na  na  hoti  tathāgato  parammaraṇāti iti ce me
assa  neva  hoti  na  na hoti tathāgato parammaraṇāti iti tena byākareyyaṃ
evantipi   me   no   tathātipi  me  no  aññathātipi  me  no  notipi
me no no notipi me noti
     {99.2}  itthaṃ  kho  me  bhante  sañjayo  velaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ   puṭṭho   samāno   vikkhepaṃ   byākāsi   seyyathāpi  bhante
ambaṃ  vā  puṭṭho  labujaṃ  byākareyya  labujaṃ  vā puṭṭho ambaṃ byākareyya
evameva   kho   bhante   sañjayo   velaṭṭhaputto  sandiṭṭhikaṃ  sāmaññaphalaṃ
puṭṭho   samāno   vikkhepaṃ   byākāsi   tassa  mayhaṃ  bhante  etadahosi
ayañca    imesaṃ   samaṇabrāhmaṇānaṃ   sabbabālo   sabbamūḷho   kathaṃ   hi
nāma   sandiṭṭhikaṃ   sāmaññaphalaṃ   puṭṭho   samāno  vikkhepaṃ  byākarissatīti
tassa   mayhaṃ   bhante   etadahosi   kathañhi   nāma  mādiso  samaṇaṃ  vā
brāhmaṇaṃ   vā   vijite   vasantaṃ   apasādetabbaṃ  maññeyyāti  so  kho
ahaṃ  bhante  sañjayassa  velaṭṭhaputtassa  bhāsitaṃ  neva  abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ
anabhinanditvā       appaṭikkositvā      anattamano      anattamanavācaṃ
Anicchāretvā  tameva  vācaṃ  anuggaṇhanto  anikkujjento  uṭṭhāyāsanā
pakkāmiṃ.
     [100]  Sohaṃ  bhante  bhagavantampi pucchāmi yathā nu kho imāni bhante
puthusippāyatanāni   seyyathīdaṃ   hatthārohā  assārohā  rathikā  dhanuggahā
celakā   calakā  piṇḍadāyikā  uggā  rājaputtā  pakkhandino  mahānāgā
surā   cammayodhino   dāsakaputtā   āḷārikā  kappakā  nhāpakā  sūdā
mālākārā   rajakā   pesakārā  nalakārā  kumbhakārā  gaṇakā  muddikā
yāni   vā   panaññānipi   evaṃgatāni   puthusippāyatanāni  te  diṭṭhe  va
dhamme   sandiṭṭhikaṃ   sippaphalaṃ   upajīvanti   te   tena  attānaṃ  sukhenti
piṇenti   mātāpitaro   sukhenti   piṇenti   puttadāraṃ  sukhenti  piṇenti
mittāmacce    sukhenti   piṇenti   samaṇabrāhmaṇesu   uddhaggikaṃ   dakkhiṇaṃ
patiṭṭhāpenti  sovaggikaṃ  sukhavipākaṃ  saggasaṃvattanikaṃ  sakkā  nu  kho  bhante
evameva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetunti.
     {100.1}   Sakkā   mahārāja   tenahi   mahārāja   taññevettha
paṭipucchissāmi   yathā   te   khameyya   tathā  taṃ  byākareyyāsi  taṃ  kiṃ
maññasi   mahārāja  idha  te  assa  puriso  dāso  kammakaro  pubbuṭṭhāyī
pacchānipātī   kiṃkārapaṭissāvī   manāpacārī   piyavādī   mukhullokiko   1-
tassa   evamassa   acchariyaṃ   vata   bho  abbhūtaṃ  vata  bho  puññānaṃ  gati
puññānaṃ   vipāko   ayaṃ   hi  rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto
@Footnote: 1 Sī. mukhullokako.
Manusso  ahaṃpi  manusso  ayaṃ  hi  rājā  māgadho ajātasattu vedehiputto
pañcahi   kāmaguṇehi   samappito   samaṅgībhūto   paricāreti  devo  maññe
ahaṃ    panamhissa    1-   dāso   kammakaro   pubbuṭṭhāyī   pacchānipātī
kiṃkārapaṭissāvī  manāpacārī  piyavādī  mukhullokiko  so  vatassāhaṃ  puññāni
kareyyaṃ    yannūnāhaṃ    kesamassuṃ   ohāretvā   kāsāyāni   vatthāni
acchādetvā   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajeyyanti   .  so  aparena
samayena   kesamassuṃ   ohāretvā   kāsāyāni   vatthāni  acchādetvā
agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajeyya   .   so  evaṃ  pabbajito  samāno
kāyena   saṃvuto   vihareyya   vācāya  saṃvuto  vihareyya  manasā  saṃvuto
vihareyya ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho 2- abhirato paviveke.
     {100.2}   Tañceke  3-  purisā  evamāroceyyuṃ  yagghe  deva
jāneyyāsi   yo   te   so   puriso   dāso   kammakaro  pubbuṭṭhāyī
pacchānipātī     kiṃkārapaṭissāvī    manāpacārī    piyavādī    mukhullokiko
so   deva   kesamassuṃ  ohāretvā  kāsāyāni  vatthāni  acchādetvā
agārasmā   anagāriyaṃ  pabbajito  so  evaṃ  pabbajito  samāno  kāyena
saṃvuto  viharati  vācāya  saṃvuto  viharati  manasā saṃvuto viharati ghāsacchādana-
paramatāya  santuṭṭho  abhirato paviveketi. Apinu tvaṃ evaṃ vadeyyāsi etu
me  bho  so  puriso punadeva hotu dāso kammakaro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī
kiṃkārapaṭissāvī   manāpacārī   piyavādī  mukhullokikoti  .  nohetaṃ  bhante
@Footnote: 1 ahaṃ panamhassātipi pāṭho. 2 Sī. saṇṭhito. 3 Sī. tañce te.
Athakho    naṃ   mayameva   abhivādeyyāmapi   paccuṭṭheyyāmapi   āsanenapi
nimanteyyāma   abhinimanteyyāmapi   naṃ   cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya-
bhesajjaparikkhārehi   dhammikaṃpissa   rakkhāvaraṇaguttiṃ   saṃvidaheyyāmāti  .
Taṃ  kiṃ  maññasi  mahārāja  yadi  evaṃ  sante hoti vā sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
no  vāti . Addhā kho bhante evaṃ sante hoti sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalanti.
Idaṃ  kho  te  mahārāja  mayā  paṭhamaṃ diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
paññattanti.
     [101]  Sakkā  pana  bhante  aññaṃpi  evameva  diṭṭhe  va  dhamme
sandiṭṭhikaṃ    sāmaññaphalaṃ   paññapetunti   .   sakkā   mahārāja   tenahi
mahārāja    taññevettha   paṭipucchissāmi   yathā   te   khameyya   tathā
naṃ   byākareyyāsi   .   taṃ   kiṃ   maññasi   mahārāja  idha  te  assa
puriso    kassako    gahapatiko   kārakārako   rāsivaḍḍhako   .   tassa
evamassa   acchariyaṃ   vata  bho  abbhūtaṃ  vata  bho  puññānaṃ  gati  puññānaṃ
vipāko   ayaṃ   hi   rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto  manusso
ahampi   manusso   ayaṃ   hi   rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto
pañcahi   kāmaguṇehi   samappito   samaṅgībhūto   paricāreti  devo  maññe
ahaṃ   panamhissa   kassako   gahapatiko   kārakārako   rāsivaḍḍhako   so
vatassāhaṃ    puññāni    kareyyaṃ    yannūnāhaṃ   kesamassuṃ   ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti.
     {101.1}   So  aparena  samayena  appaṃ  vā  bhogakkhandhaṃ  pahāya
Mahantaṃ   vā   bhogakkhandhaṃ   pahāya   appaṃ   vā   ñātiparivaṭṭaṃ   pahāya
mahantaṃ   vā   ñātiparivaṭṭaṃ   pahāya  kesamassuṃ  ohāretvā  kāsāyāni
vatthāni   acchādetvā   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajeyya   .   so
evaṃ   pabbajito   samāno   kāyena  saṃvuto  vihareyya  vācāya  saṃvuto
vihareyya   manasā   saṃvuto   vihareyya   ghāsacchādanaparamatāya   santuṭṭho
abhirato   paviveke  .  tañceke  purisā  evamāroceyyuṃ  yagghe  deva
jāneyyāsi   yo   te   so   puriso  kassako  gahapatiko  kārakārako
rāsivaḍḍhako   so   deva   kesamassuṃ  ohāretvā  kāsāyāni  vatthāni
acchādetvā   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajito   so  evaṃ  pabbajito
samāno   kāyena   saṃvuto   viharati   vācāya   saṃvuto   viharati  manasā
saṃvuto   viharati   ghāsacchādanaparamatāya  santuṭṭho  abhirato  paviveketi .
Apinu   tvaṃ   evaṃ   vadeyyāsi   etu  me  bho  so  puriso  punadeva
hotu kassako gahapatiko kārakārako rāsivaḍḍhakoti.
     {101.2}  No  hetaṃ  bhante  athakho  naṃ  mayameva abhivādeyyāmapi
paccuṭṭheyyāmapi    āsanenapi    nimanteyyāma    abhinimanteyyāmapi   naṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃpissa
rakkhāvaraṇaguttiṃ  saṃvidaheyyāmāti  .  taṃ  kiṃ  maññasi  mahārāja  yadi  evaṃ
sante  hoti  vā  sandiṭṭhikaṃ  sāmaññaphalaṃ  no  vāti . Addhā kho bhante
evaṃ  sante  hoti  sandiṭṭhikaṃ  sāmaññaphalanti  .  idaṃ  kho  te mahārāja
mayā dutiyaṃ diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññattanti.
     [102]  Sakkā  pana  bhante  aññaṃpi  diṭṭhe  va  dhamme  sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ      paññapetuṃ     imehi     sandiṭṭhikehi     sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca   paṇītatarañcāti   .   sakkā  mahārāja  tenahi  mahārāja
suṇāhi   1-   sādhukaṃ   manasikarohi  bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho
rājā 2- māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato paccassosi.
     {102.1}  Bhagavā etadavoca idha mahārāja tathāgato loke uppajjati
arahaṃ   sammāsambuddho   vijjācaraṇasampanno   sugato   lokavidū  anuttaro
purisadammasārathi   satthā   devamanussānaṃ   buddho  bhagavāti  3-  so  imaṃ
lokaṃ   sadevakaṃ   samārakaṃ   sabrahmakaṃ  sassamaṇabrāhmaṇiṃ  pajaṃ  sadevamanussaṃ
sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  pavedeti  .  so  dhammaṃ  deseti  ādikalyāṇaṃ
majjhekalyāṇaṃ    pariyosānakalyāṇaṃ    sātthaṃ    sabyañjanaṃ   kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti.
     {102.2}  Taṃ  dhammaṃ  suṇāti  gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ
vā kule pacchā 4- jāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So
tena  saddhāpaṭilābhena  samannāgato  iti  paṭisañcikkhati sambādho gharāvāso
rajāpatho   5-  abbhokāso  pabbajjā  nayidaṃ  sukaraṃ  agāraṃ  ajjhāvasatā
ekantaparipuṇṇaṃ   ekantaparisuddhaṃ   saṃkhalikhitaṃ   brahmacariyaṃ   carituṃ  yannūnāhaṃ
kesamassuṃ   ohāretvā   kāsāyāni  vatthāni  acchādetvā  agārasmā
@Footnote: 1 Sī. suṇohīti vā pāṭho. 2 Sī. mahārājā. 3 Sī. bhagavā.
@4 Sī. paccā. 5 Sī. rajopatho.
Anagāriyaṃ pabbajeyyanti.
     {102.3}   So  aparena  samayena  appaṃ  vā  bhogakkhandhaṃ  pahāya
mahantaṃ   vā  bhogakkhandhaṃ  pahāya  appaṃ  vā  ñātiparivaṭṭaṃ  pahāya  mahantaṃ
vā   ñātiparivaṭṭaṃ   pahāya  kesamassuṃ  ohāretvā  kāsāyāni  vatthāni
acchādetvā   agārasmā   anagāriyaṃ  pabbajati  .  so  evaṃ  pabbajito
samāno   pātimokkhasaṃvarasaṃvuto   viharati  ācāragocarasampanno  aṇumattesu
vajjesu  bhayadassāvī  samādāya  sikkhati  sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena 1-
samannāgato  kusalena  parisuddhājīvo  sīlasampanno  indriyesu  guttadvāro
satisampajaññena samannāgato santuṭṭho.
     [103]  Kathañca  mahārāja  bhikkhu  sīlasampanno  hoti  idha mahārāja
bhikkhu   pāṇātipātaṃ   pahāya   pāṇātipātā  paṭivirato  hoti  nihitadaṇḍo
nihitasattho   lajjī  dayāpanno  sabbapāṇabhūtahitānukampī  viharati  .  idaṃpissa
hoti sīlasmiṃ.
     {103.1}   Adinnādānaṃ   pahāya   adinnādānā  paṭivirato  hoti
dinnādāyī  dinnapāṭikaṅkhī  athenena  sucibhūtena  attanā  viharati. Idaṃpissa
hoti sīlasmiṃ.
     {103.2}  Abrahmacariyaṃ  pahāya  brahmacārī  hoti ārācārī virato
methunā gāmadhammā. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     {103.3}  Musāvādaṃ  pahāya  musāvādā  paṭivirato  hoti saccavādī
saccasandho  ṭheto  2-  paccayiko  avisaṃvādako  lokassa . Idaṃpissa hoti
sīlasmiṃ.
     {103.4}     Pisuṇaṃ     vācaṃ     pahāya    pisuṇāya    vācāya
paṭivirato     hoti     ito     sutvā     na    amutra    akkhātā
@Footnote: 1 Sī. kāyavacīkammena. 2  Sī. theto.
Imesaṃ  bhedāya  amutra  vā  sutvā  na  imesaṃ  akkhātā  amūsaṃ bhedāya
iti   bhinnānaṃ   vā  sandhātā  sahitānaṃ  vā  anuppadātā  samaggārāmo
samaggarato   samagganandī   samaggakaraṇiṃ   vācaṃ  bhāsitā  hoti  .  idaṃpissa
hoti sīlasmiṃ.
     {103.5}  Pharusaṃ  vācaṃ  pahāya  pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā
sā   vācā  nelā  kaṇṇasukhā  pemanīyā  hadayaṅgamā  porī  bahujanakantā
bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     {103.6}   Samphappalāpaṃ   pahāya   samphappalāpā  paṭivirato  hoti
kālavādī   bhūtavādī   atthavādī   dhammavādī   vinayavādī   nidhānavatiṃ  vācaṃ
bhāsitā   hoti   kālena  sāpadesaṃ  pariyantavatiṃ  atthasañhitaṃ  .  idaṃpissa
hoti sīlasmiṃ.
     {103.7}  Bījagāmabhūtagāmasamārambhā  paṭivirato  hoti. Ekabhattiko
hoti  rattūparato  virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato
hoti   .   mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā  paṭivirato  hoti .
Uccāsayanamahāsayanā  paṭivirato  hoti. Jātarūparajaṭapaṭiggahaṇā 1- paṭivirato
hoti   .   āmakadhaññapaṭiggahaṇā  paṭivirato  hoti  .  āmakamaṃsapaṭiggahaṇā
paṭivirato   hoti   .   itthīkumārikapaṭiggahaṇā   2-  paṭivirato  hoti .
Dāsīdāsapaṭiggahaṇā   paṭivirato   hoti   .   ajeḷakapaṭiggahaṇā  paṭivirato
hoti   .   kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā  paṭivirato  hoti  .  hatthigavāssavaḷavā-
paṭiggahaṇā    paṭivirato    hoti   .   khettavatthupaṭiggahaṇā   paṭivirato
@Footnote: 1 Sī. jātarūparajatapaṭiggahaṇā. 2 Sī. itthīkumārīpaṭiggahaṇā.
Hoti   .   dūteyyapahiṇagamanānuyogā   paṭivirato   hoti   .  kayavikkayā
paṭivirato    hoti    .   tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā   paṭivirato   hoti  .
Ukkoṭanavañcananikatisāviyogā    paṭivirato    hoti   .   chedanavadhabandhana-
viparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
                    Cullasīlaṃ niṭṭhitaṃ 1-.
     [104]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpaṃ   bījagāmabhūtagāmasamārambhaṃ  anuyuttā
viharanti   .  seyyathīdaṃ  .  mūlabījaṃ  khandhabījaṃ  phalabījaṃ  aggabījaṃ  bījabījameva
pañcamaṃ   iti  vā  .  iti  evarūpā  bījagāmabhūtagāmasamārambhā  paṭivirato
hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [105]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni    bhuñjitvā    te    evarūpaṃ   sannidhikāraparibhogaṃ   anuyuttā
viharanti   .   seyyathīdaṃ   .   annasannidhi   2-  pānasannidhi  vatthasannidhi
yānasannidhi   sayanasannidhi   gandhasannidhi   āmisasannidhi   iti   vā  .  iti
evarūpā   sannidhikāraparibhogā   paṭivirato   hoti   .   idaṃpissa   hoti
sīlasmiṃ.
     [106]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpaṃ  visūkadassanaṃ  anuyuttā  viharanti .
@Footnote: 1 Sī. cullasīlaṃ niṭṭhitanti idaṃ natthi. 2 annasannidhintipi annasannadhitipi
@pāṭho dissati.
Seyyathīdaṃ   .   naccaṃ   gītaṃ  vāditaṃ  pekkhaṃ  akkhānaṃ  pāṇissaraṃ  vetāḷaṃ
kumbhathūnaṃ    sobhanagarakaṃ    caṇḍālaṃ   vaṃsaṃ   dhovanaṃ   hatthiyuddhaṃ   assayuddhaṃ
mahisayuddhaṃ    usabhayuddhaṃ   ajayuddhaṃ   meṇḍayuddhaṃ   kukkuṭayuddhaṃ   vaṭṭakayuddhaṃ
daṇḍayuddhaṃ     muṭṭhiyuddhaṃ    nibbuddhaṃ    uyyodhikaṃ    balaggaṃ    senābyūhaṃ
anīkadassanaṃ   iti   vā   .   iti   evarūpā   visūkadassanā   paṭivirato
hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [107]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni    bhuñjitvā    te   evarūpaṃ   jūtappamādaṭṭhānānuyogamanuyuttā
viharanti   .   seyyathīdaṃ   .   aṭṭhapadaṃ   dasapadaṃ   ākāsaṃ   parihārapathaṃ
santikaṃ   khalikaṃ   ghaṭikaṃ   salākahatthaṃ   akkhaṃ   paṅkacīraṃ   vaṅkakaṃ  mokkhacikaṃ
ciṅgulakaṃ  pattāḷhakaṃ  rathakaṃ  dhanukaṃ  akkharikaṃ  mānesikaṃ  1-  yathāvajjaṃ  iti
vā   .   iti   evarūpā  jūtappamādaṭṭhānānuyogā  paṭivirato  hoti .
Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [108]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni    bhuñjitvā    te   evarūpaṃ   uccāsayanamahāsayanaṃ   anuyuttā
viharanti  .  seyyathīdaṃ  .  āsandiṃ  pallaṅkaṃ  goṇakaṃ  cittakaṃ  paṭikaṃ paṭalikaṃ
tūlikaṃ  vikatikaṃ  uddhalomiṃ  2-  ekantalomiṃ kaṭissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ
assattharaṃ   rathattharaṃ   ajinappaveṇiṃ   kādalimigapavarapaccattharaṇaṃ   sauttaracchadaṃ
ubhatolohitakūpadhānaṃ   iti   vā   .  iti  evarūpā  uccāsayanamahāsayanā
@Footnote: 1 Sī. manosikaṃ. (manesikanti pāṭhena bhavitabbaṃ). 2 Sī. uddalomiṃ.
Paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [109]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpaṃ  maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogaṃ  anuyuttā
viharanti   .   seyyathīdaṃ   .   ucchādanaṃ   parimaddanaṃ  nhāpanaṃ  sambāhanaṃ
ādāsaṃ   añjanaṃ   mālāgandhavilepanaṃ  mukhacuṇṇaṃ  mukhavilepanaṃ  hatthabandhaṃ  1-
sikhābandhaṃ   daṇḍaṃ   nālikaṃ   asiṃ   khaggaṃ   chattaṃ  citrupāhanaṃ  uṇhīsaṃ  maṇiṃ
vālavījaniṃ   odātāni   vatthāni  dīghadasāni  iti  vā  .  iti  evarūpā
maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [110]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te  evarūpaṃ  tiracchānakathaṃ  anuyuttā  viharanti .
Seyyathīdaṃ   .  rājakathaṃ  corakathaṃ  mahāmattakathaṃ  senākathaṃ  bhayakathaṃ  yuddhakathaṃ
annakathaṃ    pānakathaṃ   vatthakathaṃ   sayanakathaṃ   mālākathaṃ   gandhakathaṃ   ñātikathaṃ
yānakathaṃ   gāmakathaṃ   nigamakathaṃ   nagarakathaṃ  janapadakathaṃ  itthīkathaṃ  purisakathaṃ  2-
sūrakathaṃ   visikhākathaṃ   kumbhaṭṭhānakathaṃ   pubbapetakathaṃ  nānattakathaṃ  lokakkhāyikaṃ
samuddakkhāyikaṃ  iti  bhavābhavakathaṃ  iti  vā . Iti evarūpāya tiracchānakathāya
paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [111]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te  evarūpaṃ  viggāhikakathaṃ  anuyuttā  viharanti .
@Footnote: 1 Sī. mālāvilepanaṃ mukhacuṇṇakaṃ mukhālepaṃ hatthabandhanaṃ. 2 Sī.
@purisakathanti pāṭho na dissati.
Seyyathīdaṃ   .   tvaṃ   imaṃ   dhammavinayaṃ   ājānāsi  ahaṃ  imaṃ  dhammavinayaṃ
ājānāmi    kiṃ   tvaṃ   imaṃ   dhammavinayaṃ   ājānissasi   micchāpaṭipanno
tvamasi    ahamasmi    sammāpaṭipanno    sahitaṃ   me   asahitante   pure
vacanīyaṃ    pacchā   avaca   pacchā   vacanīyaṃ   pure   avaca   adhiciṇṇante
viparāvattaṃ   āropito   te   vādo   niggahitosi   caravādappamokkhāya
nibbeṭhehi  vā  sace  pahosīti  iti  vā. Iti evarūpāya viggāhikakathāya
paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [112]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni    bhuñjitvā    te   evarūpaṃ   dūteyyapahiṇagamanānuyogamanuyuttā
viharanti  .  seyyathīdaṃ  .  raññaṃ  rājamahāmattānaṃ  khattiyānaṃ  brāhmaṇānaṃ
gahapatikānaṃ  kumārānaṃ  idha  gaccha  amutra gaccha idaṃ hara amutra idaṃ āharāti
iti  vā  .  iti  evarūpā  dūteyyapahiṇagamanānuyogā  paṭivirato  hoti.
Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [113]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni  bhuñjitvā  te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nipphesikā
ca  1- lābhena ca lābhaṃ nijigiṃsitāro iti vā 2-. Iti evarūpā kuhanalapanā
paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
                   Majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ 3-.
@Footnote: 1 Sī. nimittakā ca nippesikā ca. 2 Sī. iti vāti idaṃ natthi.
@3 Sī. majjhimasīlaṃ niṭṭhitanti idaṃpi natthi.
     [114]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ  .  aṅgaṃ  nimittaṃ  uppāṭaṃ  1-  supinaṃ
lakkhaṇaṃ     mūsikacchinnaṃ     aggihomaṃ    dabbihomaṃ    thusahomaṃ    kaṇahomaṃ
taṇḍulahomaṃ    sappihomaṃ    telahomaṃ   mukhahomaṃ   lohitahomaṃ   aṅgavijjā
vatthuvijjā    khettavijjā   sivavijjā   bhūtavijjā   bhūrivijjā   ahivijjā
visavijjā   vicchikavijjā   mūsikavijjā  sakuṇavijjā  vāyasavijjā  pakkajjhānaṃ
saraparittānaṃ   migapakkaṃ   iti   vā  .  iti  evarūpāya  tiracchānavijjāya
micchājīvā paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [115]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ   .  maṇilakkhaṇaṃ  vatthalakkhaṇaṃ  daṇḍalakkhaṇaṃ
satthalakkhaṇaṃ   asilakkhaṇaṃ  usulakkhaṇaṃ  dhanulakkhaṇaṃ  āvudhalakkhaṇaṃ  2-  itthīlakkhaṇaṃ
purisalakkhaṇaṃ     kumāralakkhaṇaṃ     kumārīlakkhaṇaṃ    dāsalakkhaṇaṃ    dāsīlakkhaṇaṃ
hatthilakkhaṇaṃ   assalakkhaṇaṃ   mahisalakkhaṇaṃ   usabhalakkhaṇaṃ   golakkhaṇaṃ   ajalakkhaṇaṃ
meṇḍalakkhaṇaṃ    kukkuṭalakkhaṇaṃ    vaṭṭakalakkhaṇaṃ    godhālakkhaṇaṃ   kaṇṇikalakkhaṇaṃ
kacchapalakkhaṇaṃ   migalakkhaṇaṃ   iti  vā  .  iti  evarūpāya  tiracchānavijjāya
micchājīvā paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
@Footnote: 1 Sī. uppādaṃ. 2 sī āyudhalakkhaṇaṃ.
     [116]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ   .   raññaṃ   niyyānaṃ  bhavissati  raññaṃ
aniyyānaṃ   bhavissati   abbhantarānaṃ   raññaṃ   upayānaṃ   bhavissati  bāhirānaṃ
raññaṃ    apayānaṃ    bhavissati    bāhirānaṃ    raññaṃ    upayānaṃ   bhavissati
abbhantarānaṃ    raññaṃ    apayānaṃ   bhavissati   abbhantarānaṃ   raññaṃ   jayo
bhavissati    bāhirānaṃ    raññaṃ    parājayo   bhavissati   bāhirānaṃ   raññaṃ
jayo   bhavissati   abbhantarānaṃ   raññaṃ   parājayo   bhavissati  iti  imassa
jayo   bhavissati   1-   imassa   parājayo   bhavissati  iti  vā  .  iti
evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvā   paṭivirato  hoti  .  idaṃpissa
hoti sīlasmiṃ.
     [117]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ  .  candaggāho  bhavissati  suriyaggāho
bhavissati    nakkhattaggāho   bhavissati   candimasuriyānaṃ   pathagamanaṃ   bhavissati
candimasuriyānaṃ    uppathagamanaṃ    bhavissati   nakkhattānaṃ   pathagamanaṃ   bhavissati
nakkhattānaṃ    uppathagamanaṃ   bhavissati   ukkāpāto   bhavissati   disāḍāho
bhavissati   bhūmicālo   bhavissati   devadundubhi  bhavissati  candimasuriyanakkhattānaṃ
uggamanaṃ     oggamanaṃ    saṃkilesaṃ    vodānaṃ    bhavissati    evaṃvipāko
@Footnote: 1 Sī. bhavissatīti pāṭho na dissati.
Candaggāho      bhavissati     evaṃvipāko     suriyaggāho     bhavissati
evaṃvipāko    nakkhattaggāho    bhavissati    evaṃvipākaṃ    candimasuriyānaṃ
pathagamanaṃ    bhavissati    evaṃvipākaṃ   candimasuriyānaṃ   uppathagamanaṃ   bhavissati
evaṃvipākaṃ    nakkhattānaṃ    pathagamanaṃ   bhavissati   evaṃvipākaṃ   nakkhattānaṃ
uppathagamanaṃ   bhavissati   evaṃvipāko   ukkāpāto   bhavissati  evaṃvipāko
disāḍāho    bhavissati   evaṃvipāko   bhūmicālo   bhavissati   evaṃvipāko
devadundubhi     bhavissati    evaṃvipākaṃ    candimasuriyanakkhattānaṃ    uggamanaṃ
oggamanaṃ   saṃkilesaṃ   vodānaṃ   bhavissati   iti  vā  .  iti  evarūpāya
tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [118]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ  kappenti  .  seyyathīdaṃ  .  suvuṭṭhikā  bhavissati  dubbuṭṭhikā bhavissati
subhikkhaṃ   bhavissati  dubbhikkhaṃ  bhavissati  khemaṃ  bhavissati  bhayaṃ  bhavissati  rogo
bhavissati   ārogyaṃ  bhavissati  muddā  gaṇanā  saṃkhānaṃ  kāveyyaṃ  lokāyataṃ
iti  vā  .  iti  evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.
Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [119]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ  .  āvāhanaṃ  vivāhanaṃ  saṃvadanaṃ  vivadanaṃ
Saṃkiraṇaṃ   vikiraṇaṃ   subhatakaraṇaṃ   dubbhatakaraṇaṃ   viruddhagabbhakaraṇaṃ   jivhānibandhanaṃ
hanusaṃhananaṃ     hatthābhijappanaṃ     kaṇṇajappanaṃ    ādāsapañhaṃ    kumārīpañhaṃ
devapañhaṃ   ādiccupaṭṭhānaṃ   mahatupaṭṭhānaṃ   abbhujjalanaṃ   sirivhāyanaṃ   iti
vā  .  iti  evarūpāya  tiracchānavijjāya  micchājīvā  paṭivirato  hoti.
Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [120]  Yathā  vā  paneke  bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni
bhojanāni   bhuñjitvā   te   evarūpāya   tiracchānavijjāya   micchājīvena
jīvikaṃ   kappenti   .   seyyathīdaṃ   .   santikammaṃ   paṇidhikammaṃ   bhūmikammaṃ
bhūrikammaṃ    vassakammaṃ    vossakammaṃ    vatthukammaṃ   vatthuparikiraṇaṃ   ācamanaṃ
nhāpanaṃ  juhanaṃ  1-  vamanaṃ  virecanaṃ  uddhavirecanaṃ  adhovirecanaṃ  sīsavirecanaṃ
kaṇṇatelaṃ   nettappānaṃ   2-   natthukammaṃ   añjanaṃ   paccañjanaṃ  sālākiyaṃ
sallakattiyaṃ    dārakatikicchaṃ    3-   mūlabhesajjānaṃ   anuppadānaṃ   osadhīnaṃ
paṭimokkho   iti   vā  .  iti  evarūpāya  tiracchānavijjāya  micchājīvā
paṭivirato hoti. Idaṃpissa hoti sīlasmiṃ.
     [121]  Sa  kho  so  mahārāja  bhikkhu  evaṃ sīlasampanno na kutoci
bhayaṃ   samanupassati   yadidaṃ   sīlasaṃvarato  .  seyyathāpi  mahārāja  khattiyo
muddhāvasitto   nihatapaccāmitto   na   kutoci   bhayaṃ   samanupassati   yadidaṃ
paccatthikato    evameva   kho   mahārāja   bhikkhu   evaṃ   sīlasampanno
@Footnote: 1 Sī. nahāpanaṃ duhanaṃ. 2 Sī. nettatappanaṃ. 3 Sī. sallakattikaṃ
@dārakatikicchā.
Na   kutoci  bhayaṃ  samanupassati  yadidaṃ  sīlasaṃvarato  .  so  iminā  ariyena
sīlakkhandhena    samannāgato    ajjhattaṃ    anavajjasukhaṃ   paṭisaṃvedeti  .
Evaṃ kho mahārāja bhikkhu sīlasampanno hoti.
                     Mahāsīlaṃ niṭṭhitaṃ.
     [122]  Kathañca  mahārāja  bhikkhu  indriyesu  guttadvāro  hoti.
Idha   mahārāja   bhikkhu   cakkhunā   rūpaṃ   disvā  na  nimittaggāhī  hoti
nānubyañjanaggāhī    yatvādhikaraṇamenaṃ    cakkhundriyaṃ    asaṃvutaṃ    viharantaṃ
abhijjhādomanassā    pāpakā   akusalā   dhammā   anvāssaveyyuṃ   tassa
saṃvarāya   paṭipajjati  rakkhati  cakkhundriyaṃ  cakkhundriye  saṃvaraṃ  āpajjati .
Sotena    saddaṃ   sutvā   na   nimittaggāhī   hoti   nānubyañjanaggāhī
yatvādhikaraṇamenaṃ    sotindriyaṃ    asaṃvutaṃ    viharantaṃ    abhijjhādomanassā
pāpakā   akusalā   dhammā   anvāssaveyyuṃ   tassa   saṃvarāya  paṭipajjati
rakkhati   sotindriyaṃ   sotindriye   saṃvaraṃ   āpajjati  .  ghānena  gandhaṃ
ghāyitvā   na   nimittaggāhī   hoti   nānubyañjanaggāhī  yatvādhikaraṇamenaṃ
ghānindriyaṃ    asaṃvutaṃ    viharantaṃ   abhijjhādomanassā   pāpakā   akusalā
dhammā   anvāssaveyyuṃ   tassa   saṃvarāya   paṭipajjati  rakkhati  ghānindriyaṃ
ghānindriye  saṃvaraṃ  āpajjati  .  jivhāya  rasaṃ  sāyitvā  na nimittaggāhī
hoti        nānubyañjanaggāhī       yatvādhikaraṇamenaṃ       jivhindriyaṃ
asaṃvutaṃ    viharantaṃ    abhijjhādomanassā    pāpakā    akusalā    dhammā
anvāssaveyyuṃ    tassa    saṃvarāya    paṭipajjati    rakkhati    jivhindriyaṃ
Jivhindriye   saṃvaraṃ   āpajjati   .   kāyena   phoṭṭhabbaṃ   phusitvā  na
nimittaggāhī    hoti    nānubyañjanaggāhī   yatvādhikaraṇamenaṃ   kāyindriyaṃ
asaṃvutaṃ    viharantaṃ    abhijjhādomanassā    pāpakā    akusalā    dhammā
anvāssaveyyuṃ  tassa  saṃvarāya  paṭipajjati  rakkhati  kāyindriyaṃ  kāyindriye
saṃvaraṃ   āpajjati   .   manasā   dhammaṃ   viññāya  na  nimittaggāhī  hoti
nānubyañjanaggāhī     yatvādhikaraṇamenaṃ    manindriyaṃ    asaṃvutaṃ    viharantaṃ
abhijjhādomanassā    pāpakā   akusalā   dhammā   anvāssaveyyuṃ   tassa
saṃvarāya   paṭipajjati   rakkhati   manindriyaṃ  manindriye  saṃvaraṃ  āpajjati .
So  iminā  ariyena  indriyasaṃvarena  samannāgato  ajjhattaṃ  abyāsekasukhaṃ
paṭisaṃvedeti evaṃ kho mahārāja bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.
     [123]   Kathañca   mahārāja   bhikkhu   satisampajaññena  samannāgato
hoti   idha   mahārāja   bhikkhu   abhikkante   paṭikkante   sampajānakārī
hoti   ālokite   vilokite  sampajānakārī  hoti  sammiñjite  pasārite
sampajānakārī   hoti   saṃghāṭipattacīvaradhāraṇe  sampajānakārī  hoti  asite
pīte    khāyite   sāyite   sampajānakārī   hoti   uccārapassāvakamme
sampajānakārī   hoti   gate   ṭhite  nisinne  sutte  jāgarite  bhāsite
tuṇhībhāve   sampajānakārī   hoti   .   evaṃ   kho   mahārāja   bhikkhu
satisampajaññena samannāgato hoti.
     [124]   Kathañca  mahārāja  bhikkhu  santuṭṭho  hoti  idha  mahārāja
bhikkhu    santuṭṭho   hoti   kāyaparihārikena   cīvarena   kucchiparihārikena
Piṇḍapātena   so   yena   yeneva   pakkamati  samādāyeva  pakkamati .
Seyyathāpi  mahārāja  pakkhī  sakuṇo  yena  yeneva  ḍeti  sapattabhāro va
ḍeti   evameva  kho  mahārāja  bhikkhu  santuṭṭho  hoti  kāyaparihārikena
cīvarena   kucchiparihārikena   piṇḍapātena   so   yena  yeneva  pakkamati
samādāyeva pakkamati. Evaṃ kho mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti.
     [125]  So  iminā  ca  ariyena  sīlakkhandhena  samannāgato iminā
ca    ariyena    indriyasaṃvarena    samannāgato   iminā   ca   ariyena
satisampajaññena    samannāgato    imāya    ca    ariyāya    santuṭṭhiyā
samannāgato    vivittaṃ    senāsanaṃ    bhajati   araññaṃ   rukkhamūlaṃ   pabbataṃ
kandaraṃ   giriguhaṃ   susānaṃ   vanapatthaṃ   abbhokāsaṃ   palālapuñjaṃ   .   so
pacchābhattaṃ     piṇḍapātapaṭikkanto     nisīdati     pallaṅkaṃ    ābhujitvā
ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
     {125.1}  So  abhijjhaṃ  loke  pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati
abhijjhāya   cittaṃ   parisodheti   byāpādapadosaṃ   pahāya  abyāpannacitto
viharati    sabbapāṇabhūtahitānukampī    byāpādapadosā    cittaṃ   parisodheti
thīnamiddhaṃ   pahāya   vigatathīnamiddho   viharati  ālokasaññī  sato  sampajāno
thīnamiddhā   cittaṃ   parisodheti   uddhaccakukkuccaṃ  pahāya  anuddhato  viharati
ajjhattaṃ    vūpasantacitto   uddhaccakukkuccā   cittaṃ   parisodheti  vicikicchaṃ
pahāya   tiṇṇavicikiccho   viharati   akathaṅkathī  kusalesu  dhammesu  vicikicchāya
cittaṃ parisodheti.
     [126]  Seyyathāpi mahārāja puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya
tassa  te  kammantā  1-  samijjheyyuṃ  so  yāni  ca porāṇāni iṇamūlāni
tāni   ca  byantīkareyya  siyā  cassa  2-  uttariṃ  avasiṭṭhaṃ  dārabharaṇāya
tassa   evamassa   ahaṃ   kho   pubbe   iṇamādāya  kammante  payojesiṃ
tassa  me  te  kammantā  samijjhiṃsu  sohaṃ  yāni  ca  porāṇāni iṇamūlāni
tāni  ca  byantīakāsiṃ  atthi  ca  me  uttariṃ  avasiṭṭhaṃ  dārabharaṇāyāti.
So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya 3- somanassaṃ.
     {126.1}  Seyyathāpi  mahārāja  puriso  ābādhiko  assa dukkhito
bāḷhagilāno   bhattañcassa   nacchādeyya  na  cassa  kāye  balamattā .
So  aparena  samayena  tamhā  ābādhā  mucceyya  bhattañcassa  chādeyya
siyā  cassa  kāye  balamattā  tassa  evamassa  ahaṃ kho pubbe ābādhiko
ahosiṃ  dukkhito  bāḷhagilāno  bhattañca  me  na  chādesi  na ca me āsi
kāye  balamattā  somhi  etarahi  tamhā  ābādhā  mutto  kattañca me
chādeti  atthi  ca  me kāye balamattāti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ
adhigaccheyya somanassaṃ.
     {126.2}  Seyyathāpi  mahārāja  puriso  bandhanāgāre bandho assa
so  aparena  samayena  tamhā  bandhanā  mucceyya  sotthinā  abbhayena na
cassa  kiñci  bhogānaṃ  vayo  tassa  evamassa  ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre
bandho  ahosiṃ  somhi  etarahi  tamhā  bandhanā mutto sotthinā abbhayena
@Footnote: 1 kammantotipi pāṭho. 2 Sī. siyā tassa. 3 adhigacchepiti pāṭho.
Natthi  ca  me  kiñci  bhogānaṃ  vayoti  .  so tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ
adhigaccheyya somanassaṃ.
     {126.3}  Seyyathāpi  mahārāja  puriso  dāso  assa anattādhīno
parādhīno  na  yenakāmaṃgamo  so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya
attādhīno  aparādhīno  bhujisso  yenakāmaṃgamo  tassa  evamassa  ahaṃ  kho
pubbe   dāso  ahosiṃ  anattādhīno  parādhīno  na  yenakāmaṃgamo  somhi
etarahi   tamhā   dāsabyā   mutto   attādhīno   aparādhīno  bhujisso
yenakāmaṃgamoti so tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.
     {126.4}  Seyyathāpi  mahārāja  puriso  sadhano  sabhogo  kantāraṃ
addhānamaggaṃ   paṭipajjeyya   dubbhikkhaṃ   sappaṭibhayaṃ   so  aparena  samayena
taṃ  kantāraṃ  nitthareyya  sotthinā  gāmantaṃ  anupāpuṇeyya  khemaṃ appaṭibhayaṃ
tassa  evamassa  ahaṃ  kho  pubbe  sadhano  sabhogo  kantāraṃ  addhānamaggaṃ
paṭipajjiṃ   dubbhikkhaṃ   sappaṭibhayaṃ   somhi   etarahi  taṃ  kantāraṃ  nitthiṇṇo
sotthinā   gāmantaṃ   anuppatto   khemaṃ   appaṭibhayanti   so  tatonidānaṃ
labhetha  pāmojjaṃ  adhigaccheyya  somanassaṃ  .  evameva kho mahārāja bhikkhu
yathāiṇaṃ   yathārogaṃ   yathābandhanāgāraṃ  yathādāsabyaṃ  yathākantāraddhānamaggaṃ
evaṃ ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati.
     {126.5}    Seyyathāpi   mahārāja   yathāānaṇyaṃ   yathāārogyaṃ
yathābandhanāmokkhaṃ     yathābhujissaṃ     yathākhemantabhūmiṃ    evameva    kho
mahārāja bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.
     [127]   Tassime   pañca   nīvaraṇe   pahīne  attani  samanupassato
pāmojjaṃ   jāyati   pamuditassa   pīti  jāyati  pītimanassa  kāyo  passambhati
passaddhakāyo sukhaṃ paṭisaṃvedeti sukhino cittaṃ samādhiyati.
     {127.1}  So  vivicceva  kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ
savicāraṃ  vivekajaṃ  pītisukhaṃ  paṭhamajjhānaṃ  upasampajja  viharati  .  so imameva
kāyaṃ   vivekajena  pītisukhena  abhisandeti  parisandeti  paripūreti  parippharati
nāssa  kiñci  sabbāvato  kāyassa  vivekajena  pītisukhena  apphuṭaṃ  hoti.
Seyyathāpi   mahārāja   dakkho   nhāpako   vā   nhāpakantevāsī  vā
kaṃsathāle   nhānīyacuṇṇāni   ākiritvā   udakena   paripphosakaṃ  sanneyya
sāyaṃ   nhānīyapiṇḍisnehānugatā  snehaparetā  1-  santarabāhirā  phuṭṭhā
snehena  na  ca  paggharati  2-  evameva  kho  mahārāja  bhikkhu  imameva
kāyaṃ   vivekajena  pītisukhena  abhisandeti  parisandeti  paripūreti  parippharati
nāssa  kiñci  sabbāvato  kāyassa  vivekajena  pītisukhena  apphuṭaṃ  hoti.
Idaṃpi   kho   mahārāja   sandiṭṭhikaṃ   sāmaññaphalaṃ   purimehi   sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
     [128]   Puna   caparaṃ   mahārāja   bhikkhu  vitakkavicārānaṃ  vūpasamā
ajjhattaṃ   sampasādanaṃ   cetaso   ekodibhāvaṃ  avitakkaṃ  avicāraṃ  samādhijaṃ
pītisukhaṃ    dutiyajjhānaṃ   upasampajja   viharati   .   so   imameva   kāyaṃ
samādhijena    pītisukhena   abhisandeti   parisandeti   paripūreti   parippharati
@Footnote: 1 Sī. yāssa nahānīyapiṇḍisinehānusenaparetā. 2 Sī. paggharaṇī.
Nāssa    kiñci   sabbāvato   kāyassa   samādhijena   pītisukhena   apphuṭaṃ
hoti.
     {128.1}  Seyyathāpi  mahārāja  udakarahado  gambhīro  ubbhitodako
tassa   nevassa   puratthimāya   disāya   udakassa   āyamukhaṃ  na  dakkhiṇāya
disāya   udakassa   āyamukhaṃ   na   pacchimāya   disāya   udakassa  āyamukhaṃ
na   uttarāya  disāya  udakassa  āyamukhaṃ  devo  vā  naṃ  kālena  kālaṃ
sammādhāraṃ   anuppaveccheyya   athakho   tamhā   vā   udakarahadā  sītā
vāridhārā   ubbhijjitvā  tameva  udakarahadaṃ  sītena  vārinā  abhisandeyya
parisandeyya    paripūreyya    paripphareyya    nāssa   kiñci   sabbāvato
udakarahadassa   sītena   vārinā   apphuṭaṃ  assa  evameva  kho  mahārāja
bhikkhu   imameva   kāyaṃ   samādhijena   pītisukhena   abhisandeti  parisandeti
paripūreti   parippharati   nāssa   kiñci   sabbāvato   kāyassa  samādhijena
pītisukhena   apphuṭaṃ  hoti  .  idaṃpi  kho  mahārāja  sandiṭṭhikaṃ  sāmaññaphalaṃ
purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
     [129]  Puna  caparaṃ  mahārāja  bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati  sato  ca  sampajāno  sukhañca  kāyena  paṭisaṃvedeti  yantaṃ  ariyā
ācikkhanti    upekkhako   satimā   sukhavihārīti   tatiyajjhānaṃ   upasampajja
viharati  .  so  imameva  kāyaṃ  nippītikena  sukhena  abhisandeti parisandeti
paripūreti   parippharati   nāssa   kiñci   sabbāvato   kāyassa  nippītikena
sukhena apphuṭaṃ hoti.
     {129.1}   Seyyathāpi   mahārāja   uppaliniyaṃ  vā  paduminiyaṃ  vā
puṇḍarīkiniyaṃ   vā  appekaccāni  uppalāni  vā  padumāni  vā  puṇḍarīkāni
Vā   udake  jātāni  udake  saṃvaḍḍhāni  udakānugatāni  antonimuggaposīni
tāni   yāva   ca   aggā  yāva  ca  mūlā  sītena  vārinā  abhisannāni
paripūrāni    paripphaṭāni    nāssa    kiñci   sabbāvataṃ   uppalānaṃ   vā
padumānaṃ   vā  puṇḍarīkānaṃ  vā  sītena  vārinā  apphuṭaṃ  assa  evameva
kho   mahārāja   bhikkhu   imeva   kāyaṃ   nippītikena  sukhena  abhisandeti
parisandeti   paripūreti   parippharati   nāssa   kiñci   sabbāvato  kāyassa
nippītikena   sukhena   apphuṭaṃ   hoti  .  idaṃpi  kho  mahārāja  sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ    purimehi    sandiṭṭhikehi    sāmaññaphalehi    abhikkantatarañca
paṇītatarañca.
     [130]  Puna  caparaṃ  mahārāja  bhikkhu  sukhassa  ca  pahānā  dukkhassa
ca    pahānā   pubbeva   somanassadomanassānaṃ   atthaṅgamā   adukkhamasukhaṃ
upekkhāsatipārisuddhiṃ   catutthajjhānaṃ   upasampajja  viharati  .  so  imameva
kāyaṃ  parisuddhena  cetasā  pariyodātena  pharitvā  nisinno  hoti  nāssa
kiñci   sabbāvato   kāyassa   parisuddhena  cetasā  pariyodātena  apphuṭaṃ
hoti.
     {130.1}  Seyyathāpi  mahārāja  puriso  odātena  vatthena sasīsaṃ
pārupitvā  nisinno  assa  nāssa  kiñci  sabbāvato  kāyassa  odātena
vatthena   apphuṭaṃ   assa  evameva  kho  mahārāja  bhikkhu  imameva  kāyaṃ
parisuddhena   cetasā   pariyodātena   pharitvā   nisinno   hoti  nāssa
kiñci   sabbāvato   kāyassa   parisuddhena  cetasā  pariyodātena  apphuṭaṃ
hoti    .   idaṃpi   kho   mahārāja   sandiṭṭhikaṃ   sāmaññaphalaṃ   purimehi
Sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
     [131]  So  evaṃ  samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese   mudubhūte  kammaniye  ṭhite  āneñjappatte  ñāṇadassanāya
cittaṃ  abhinīharati  abhininnāmeti  .  so  evaṃ pajānāti ayaṃ kho me kāyo
rūpī     cātummahābhūtiko     mātāpettikasambhavo     odanakummāsupacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo    idañca    pana   me   viññāṇaṃ
ettha nissitaṃ ettha paṭibaddhanti.
     {131.1}  Seyyathāpi  mahārāja  maṇiveḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso
suparikammakato   accho   vippasanno   sabbākārasampanno   tatrassa  suttaṃ
āvutaṃ  nīlaṃ  vā  pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍarasuttaṃ 1- vā tamenaṃ
cakkhumā  puriso  hatthe  karitvā  paccavekkheyya ayaṃ kho maṇiveḷuriyo subho
jātimā   aṭṭhaṃso   suparikammakato  accho  vippasanno  sabbākārasampanno
tatridaṃ  suttaṃ  āvutaṃ  nīlaṃ  vā  pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍarasuttaṃ
vāti evameva kho mahārāja bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe   vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite  āneñjappatte
ñāṇadassanāya   cittaṃ   abhinīharati   abhininnāmeti   so   evaṃ  pajānāti
ayaṃ   kho   me   kāyo   rūpī   cātummahābhūtiko   mātāpettikasambhavo
odanakummāsupacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo
idañca  pana  me  viññāṇaṃ  ettha  nissitaṃ  ettha  paṭibaddhanti. Idaṃpi kho
@Footnote: 1 Sī. paṇḍusuttaṃ.
Mahārāja   sandiṭṭhikaṃ   sāmaññaphalaṃ   purimehi   sandiṭṭhikehi  sāmaññaphalehi
abhikkantatarañca paṇītatarañca.
     [132]  So  evaṃ  samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite   āneñjappatte   manomayaṃ
abhinimminanāya   cittaṃ   abhinīharati  abhininnāmeti  .  so  imamhā  kāyā
aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ
     {132.1}  seyyathāpi  mahārāja  puriso muñjamhā isikaṃ pabbāheyya
tassa  evamassa  ayaṃ  muñjo  ayaṃ  isikā  añño  muñjo  aññā  isikā
muñjamhā  tveva  isikā  pabāḷhāti  1-  seyyathā  vā  pana  mahārāja
puriso  asiṃ  kosiyā  pabāheyya  tassa  evamassa ayaṃ asi ayaṃ kosi añño
asi  aññā  kosi  kosiyā  tveva  asi  pabbāḷhāti  seyyathā  vā pana
mahārāja  puriso  ahiṃ  karaṇḍā  uddhareyya  tassa  evamassa  ayaṃ ahi ayaṃ
karaṇḍo   añño  ahi  añño  karaṇḍo  karaṇḍā  tveva  ahi  uddharitoti
evameva  kho  mahārāja  bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe   vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite  āneñjappatte
manomayaṃ   abhinimminanāya  cittaṃ  abhinīharati  abhininnāmeti  .  so  imamhā
kāyā  aññaṃ  kāyaṃ  abhinimmināti  rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ.
Idaṃpi  kho  mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi
@Footnote: 1 Sī. pavālhāti.
Abhikkantatarañca paṇītatarañca.
     [133]  So  evaṃ  samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite  āneñjappatte  iddhividhāya
cittaṃ   abhinīharati   abhininnāmeti   so   anekavihitaṃ  iddhividhaṃ  paccanubhoti
ekopi   hutvā  bahudhā  hoti  bahudhāpi  hutvā  eko  hoti  āvibhāvaṃ
tirobhāvaṃ    tirokuḍḍaṃ   tiropākāraṃ   tiropabbataṃ   asajjamāno   gacchati
seyyathāpi   ākāse   paṭhaviyāpi   ummujjanimmujjaṃ   karoti   seyyathāpi
udake   udakepi   abhijjamāne   gacchati   seyyathāpi  paṭhaviyaṃ  ākāsepi
pallaṅkena    kamati    seyyathāpi    pakkhīsakuṇo    imepi   candimasuriye
evaṃmahiddhike    evaṃmahānubhāve   pāṇinā   parimasati   parimajjati   yāva
brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti
     {133.1} seyyathāpi mahārāja dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī
vā  suparikammakatāya  mattikāya  yaṃ  yadeva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva
kareyya  abhinipphādeyya  seyyathā  vā pana mahārāja dakkho dantakāro vā
dantakārantevāsī   vā   suparikammakatasmiṃ   dantasmiṃ  yaṃ  yadeva  dantavikatiṃ
ākaṅkheyya  tantadeva  kareyya  abhinipphādeyya seyyathā vā pana mahārāja
dakkho    suvaṇṇakāro   vā   suvaṇṇakārantevāsī   vā   suparikammakatasmiṃ
suvaṇṇasmiṃ  yaṃ yadeva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya
evameva  kho  mahārāja  bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe   vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite  āneñjappatte
Iddhividhāya   cittaṃ  abhinīharati  abhininnāmeti  .  so  anekavihitaṃ  iddhividhaṃ
paccanubhoti  ekopi  hutvā  bahudhā  hoti  bahudhāpi  hutvā  eko  hoti
āvibhāvaṃ   tirobhāvaṃ   tirokuḍḍaṃ   tiropākāraṃ   tiropabbataṃ  asajjamāno
gacchati    seyyathāpi    ākāse    paṭhaviyāpi   ummujjanimmujjaṃ   karoti
seyyathāpi   udake   udakepi   abhijjamāne   gacchati  seyyathāpi  paṭhaviyaṃ
ākāsepi  pallaṅkena  kamati  seyyathāpi  pakkhīsakuṇo  imepi  candimasuriye
evaṃmahiddhike    evaṃmahānubhāve   pāṇinā   parimasati   parimajjati   yāva
brahmalokāpi  kāyena  vasaṃ  vatteti  .  idaṃpi  kho  mahārāja  sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ    purimehi    sandiṭṭhikehi    sāmaññaphalehi    abhikkantatarañca
paṇītatarañca.
     [134]  So  evaṃ  samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite   āneñjappatte   dibbāya
sotadhātuyā  cittaṃ  abhinīharati  abhininnāmeti  .  so  dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya  atikkantamānusikāya  ubho  sadde  suṇāti  dibbe  ca mānuse ca
ye dūre santike ca
     {134.1}   seyyathāpi   mahārāja   puriso   addhānamaggapaṭipanno
so    suṇeyya    bherisaddaṃpi    mudiṅgasaddaṃpi    saṃkhasaddaṃpi    paṇavasaddaṃpi
deṇḍimasaddaṃpi   tassa   evamassa   bherisaddo   itipi  mudiṅgasaddo  itipi
saṃkhasaddo   itipi   paṇavasaddo  itipi  deṇḍimasaddo  itipi  evameva  kho
mahārāja  bhikkhu  evaṃ  samāhite  citte  parisuddhe  pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite   āneñjappatte   dibbāya
Sotadhātuyā   cittaṃ   abhinīharati  abhininnāmeti  so  dibbāya  sotadhātuyā
visuddhāya   atikkantamānusikāya  ubho  sadde  suṇāti  dibbe  ca  mānuse
ca  ye  dūre  santike  ca  .  idaṃpi  kho  mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ
purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
     [135]   So   evaṃ   samāhite   citte  parisuddhe  pariyodāte
anaṅgaṇe   vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite  āneñjappatte
cetopariyañāṇāya   cittaṃ   abhinīharati   abhininnāmeti  .  so  parasattānaṃ
parapuggalānaṃ   cetasā   ceto   paricca   pajānāti   sarāgaṃ  vā  cittaṃ
sarāgaṃ   cittanti   pajānāti   vītarāgaṃ   vā   cittaṃ   vītarāgaṃ  cittanti
pajānāti   sadosaṃ   vā   cittaṃ   sadosaṃ   cittanti   pajānāti  vītadosaṃ
vā   cittaṃ   vītadosaṃ   cittanti   pajānāti   samohaṃ  vā  cittaṃ  samohaṃ
cittanti   pajānāti   vītamohaṃ   vā   cittaṃ  vītamohaṃ  cittanti  pajānāti
saṃkhittaṃ   vā   cittaṃ   saṃkhittaṃ   cittanti   pajānāti  vikkhittaṃ  vā  cittaṃ
vikkhittaṃ   cittanti   pajānāti   mahaggataṃ   vā   cittaṃ  mahaggataṃ  cittanti
pajānāti   amahaggataṃ   vā  cittaṃ  amahaggataṃ  cittanti  pajānāti  sauttaraṃ
vā   cittaṃ   sauttaraṃ   cittanti  pajānāti  anuttaraṃ  vā  cittaṃ  anuttaraṃ
cittanti   pajānāti   samāhitaṃ   vā   cittaṃ  samāhitaṃ  cittanti  pajānāti
asamāhitaṃ   vā   cittaṃ  asamāhitaṃ  cittanti  pajānāti  vimuttaṃ  vā  cittaṃ
vimuttaṃ   cittanti   pajānāti   avimuttaṃ   vā   cittaṃ   avimuttaṃ  cittanti
pajānāti.
     {135.1}   Seyyathāpi  mahārāja  itthī  vā  puriso  vā  daharo
Vā  yuvā  maṇḍanakajātiko  ādāse  vā  parisuddhe  pariyodāte  acche
vā   udakapatte  sakaṃ  mukhanimittaṃ  paccavekkhamāno  sakaṇikaṃ  vā  sakaṇikanti
jāneyya  akaṇikaṃ  vā  akaṇikanti  jāneyya  evameva  kho mahārāja bhikkhu
evaṃ  samāhite  citte  parisuddhe  pariyodāte  anaṅgaṇe  vigatūpakkilese
mudubhūte   kammaniye   ṭhite   āneñjappatte   cetopariyañāṇāya   cittaṃ
abhinīharati   abhininnāmeti   so  parasattānaṃ  parapuggalānaṃ  cetasā  ceto
paricca  pajānāti  sarāgaṃ  vā  cittaṃ  sarāgaṃ  cittanti  pajānāti  vītarāgaṃ
vā   cittaṃ   vītarāgaṃ   cittanti   pajānāti   sadosaṃ  vā  cittaṃ  sadosaṃ
cittanti   pajānāti   vītadosaṃ   vā   cittaṃ  vītadosaṃ  cittanti  pajānāti
samohaṃ   vā   cittaṃ   samohaṃ   cittanti   pajānāti  vītamohaṃ  vā  cittaṃ
vītamohaṃ   cittanti   pajānāti   saṃkhittaṃ   vā   cittaṃ   saṃkhittaṃ   cittanti
pajānāti   vikkhittaṃ   vā   cittaṃ   vikkhittaṃ  cittanti  pajānāti  mahaggataṃ
vā   cittaṃ  mahaggataṃ  cittanti  pajānāti  amahaggataṃ  vā  cittaṃ  amahaggataṃ
cittanti   pajānāti   sauttaraṃ   vā   cittaṃ  sauttaraṃ  cittanti  pajānāti
anuttaraṃ   vā   cittaṃ   anuttaraṃ  cittanti  pajānāti  samāhitaṃ  vā  cittaṃ
samāhitaṃ   cittanti   pajānāti   asamāhitaṃ  vā  cittaṃ  asamāhitaṃ  cittanti
pajānāti   vimuttaṃ   vā  cittaṃ  vimuttaṃ  cittanti  pajānāti  avimuttaṃ  vā
cittaṃ   avimuttaṃ   cittanti  pajānāti  .  idaṃpi  kho  mahārāja  sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ    purimehi    sandiṭṭhikehi    sāmaññaphalehi    abhikkantatarañca
paṇītatarañca.
     [136]  So  evaṃ  samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese     mudubhūte     kammaniye     ṭhite     āneñjappatte
pubbenivāsānussatiñāṇāya    cittaṃ   abhinīharati   abhininnāmeti   .   so
anekavihitaṃ   pubbenivāsaṃ   anussarati   seyyathīdaṃ   ekaṃpi   jātiṃ  dvepi
jātiyo   tissopi   jātiyo   catassopi  jātiyo  pañcapi  jātiyo  dasapi
jātiyo  vīsampi  jātiyo  tiṃsampi  jātiyo  cattāḷīsaṃpi  jātiyo  paññāsaṃpi
jātiyo   sataṃpi   jātiyo   sahassaṃpi  jātiyo  satasahassampi  jātiyo  1-
anekepi  saṃvaṭṭakappe  anekepi  vivaṭṭakappe  anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe
amutrāsiṃ  evaṃnāmo  evaṃgotto  evaṃvaṇṇo  evamāhāro evaṃsukhadukkha-
paṭisaṃvedī  evamāyupariyanto  so  tato  cuto  amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ
evaṃnāmo   evaṃgotto   evaṃvaṇṇo  evamāhāro  evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto   so   tato   cuto   idhūpapannoti   .  iti  sākāraṃ
sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
     {136.1}  Seyyathāpi  mahārāja  puriso  sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ
gaccheyya   tamhāpi  gāmā  aññaṃpi  gāmaṃ  gaccheyya  so  tamhā  gāmā
sakaṃyeva  gāmaṃ  paccāgaccheyya  tassa  evamassa ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ
gāmaṃ  agañchiṃ tatrāhaṃ evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ
tamhāpi  gāmā  amuṃ  gāmaṃ  agañchiṃ tatrāpāhaṃ evaṃ aṭṭhāsiṃ 2- evaṃ nisīdiṃ
@Footnote: 1 Sī. jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi. 2 Sī. āgacchiṃ
@tatrāpāsiṃ evaṃ aṭṭhāsiṃ.
Evaṃ  abhāsiṃ  evaṃ  tuṇhī  ahosiṃ  somhi  tamhā  gāmā  sakaṃyeva  gāmaṃ
paccāgatoti   evameva   kho   mahārāja  bhikkhu  evaṃ  samāhite  citte
parisuddhe   pariyodāte   anaṅgaṇe   vigatūpakkilese   mudubhūte  kammaniye
ṭhite    āneñjappatte    pubbenivāsānussatiñāṇāya   cittaṃ   abhinīharati
abhininnāmeti   so  anekavihitaṃ  pubbenivāsaṃ  anussarati  seyyathīdaṃ  ekaṃpi
jātiṃ   dvepi   jātiyo   tissopi   jātiyo  catassopi  jātiyo  pañcapi
jātiyo   dasapi   jātiyo   vīsaṃpi   jātiyo   tiṃsaṃpi  jātiyo  cattāḷīsaṃpi
jātiyo  paññāsaṃpi  jātiyo  sataṃpi  jātiyo  sahassaṃpi  jātiyo  satasahassaṃpi
jātiyo    anekepi   saṃvaṭṭakappe   anekepi   vivaṭṭakappe   anekepi
saṃvaṭṭavivaṭṭakappe    amutrāsiṃ    evaṃnāmo    evaṃgotto   evaṃvaṇṇo
evamāhāro   evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī   evamāyupariyanto  so  tato  cuto
amutra    udapādiṃ    tatrāpāsiṃ   evaṃnāmo   evaṃgotto   evaṃvaṇṇo
evamāhāro   evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī   evamāyupariyanto  so  tato  cuto
idhūpapannoti  iti  sākāraṃ  sauddesaṃ  anekavihitaṃ  pubbenivāsaṃ anussarati.
Idaṃpi   kho   mahārāja   sandiṭṭhikaṃ   sāmaññaphalaṃ   purimehi   sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
     [137]  So  evaṃ  samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite   āneñjappatte   sattānaṃ
cutūpapātañāṇāya   cittaṃ   abhinīharati   abhininnāmeti   .   so   dibbena
cakkhunā    visuddhena    atikkantamānusakena   satte   passati   cavamāne
Upapajjamāne    hīne   paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate   duggate
yathākammūpage  satte  pajānāti  ime  vata  bhonto sattā kāyaduccaritena
samannāgatā   vacīduccaritena   samannāgatā   manoduccaritena   samannāgatā
ariyānaṃ    upavādakā    micchādiṭṭhikā    micchādiṭṭhikammasamādānā   te
kāyassa   bhedā   paraṃ  maraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapannā
ime  vā  pana  bhonto  sattā  kāyasucaritena  samannāgatā  vacīsucaritena
samannāgatā     manosucaritena    samannāgatā    ariyānaṃ    anupavādakā
sammādiṭṭhikā     sammādiṭṭhikammasamādānā     te    kāyassa    bhedā
parammaraṇā  sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapannāti  iti  dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena    satte   passati   cavamāne   upapajjamāne   hīne
paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate   duggate   yathākammūpage   satte
pajānāti.
     {137.1}   Seyyathāpi   mahārāja   majjhe  siṅghāṭake  pāsādo
tatra   cakkhumā   puriso   ṭhito   passeyya   manusse  gehaṃ  pavisantepi
nikkhamantepi   rathiyāya   vithiṃ   sañcarantepi  majjhe  siṅghāṭake  nisinnepi
tassa   evamassa   ete   manussā   gehaṃ   pavisanti  ete  nikkhamanti
ete   rathiyāya   vithiṃ   sañcaranti  ete  majjhe  siṅghāṭake  nisinnāti
evameva  kho  mahārāja  bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe   vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite  āneñjappatte
sattānaṃ      cutūpapātañāṇāya     cittaṃ     abhinīharati     abhininnāmeti
so    dibbena    cakkhunā    visuddhena    atikkantamānusakena    satte
Passati   cavamāne   upapajjamāne   hīne   paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe
sugate   duggate   yathākammūpage   satte  pajānāti  ime  vata  bhonto
sattā    kāyaduccaritena    samannāgatā    vacīduccaritena    samannāgatā
manoduccaritena    samannāgatā    ariyānaṃ    upavādakā    micchādiṭṭhikā
micchādiṭṭhikammasamādānā   te   kāyassa   bhedā   paraṃ   maraṇā  apāyaṃ
duggatiṃ   vinipātaṃ   nirayaṃ   upapannā   ime   vā  pana  bhonto  sattā
kāyasucaritena    samannāgatā   vacīsucaritena   samannāgatā   manosucaritena
samannāgatā  ariyānaṃ  anupavādakā  sammādiṭṭhikā  sammādiṭṭhikammasamādānā
te   kāyassa   bhedā  paraṃ  maraṇā  sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapannāti  iti
dibbena    cakkhunā    visuddhena    atikkantamānusakena   satte   passati
cavamāne   upapajjamāne   hīne   paṇīte   suvaṇṇe   dubbaṇṇe   sugate
duggate  yathākammūpage  satte  pajānāti  .  idaṃpi kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ
sāmaññaphalaṃ    purimehi    sandiṭṭhikehi    sāmaññaphalehi    abhikkantatarañca
paṇītatarañca.
     [138]  So  evaṃ  samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe
vigatūpakkilese   mudubhūte   kammaniye   ṭhite   āneñjappatte  āsavānaṃ
khayañāṇāya   cittaṃ   abhinīharati   abhininnāmeti   .   so   idaṃ  dukkhanti
yathābhūtaṃ    pajānāti    ayaṃ   dukkhasamudayoti   yathābhūtaṃ   pajānāti   ayaṃ
dukkhanirodhoti    yathābhūtaṃ   pajānāti   ayaṃ   dukkhanirodhagāminī   paṭipadāti
yathābhūtaṃ  pajānāti  ime  āsavāti  yathābhūtaṃ  pajānāti ayaṃ āsavasamudayoti
Yathābhūtaṃ     pajānāti    ayaṃ    āsavanirodhoti    yathābhūtaṃ    pajānāti
ayaṃ   āsavanirodhagāminī   paṭipadāti   yathābhūtaṃ  pajānāti  .  tassa  evaṃ
jānato    evaṃ   passato   kāmāsavāpi   cittaṃ   vimuccati   bhavāsavāpi
cittaṃ  vimuccati  avijjāsavāpi  cittaṃ  vimuccati  .  vimuttasmiṃ  vimuttamiti
ñāṇaṃ   hoti   .   khīṇā   jāti  vusitaṃ  brahmacariyaṃ  kataṃ  karaṇīyaṃ  nāparaṃ
itthattāyāti pajānāti.
     {138.1}    Seyyathāpi    mahārāja   pabbatasaṃkhepe   udakarahado
accho  vippasanno  anāvilo  tattha  cakkhumā  puriso  tīre ṭhito passeyya
sippikasambukaṃpi     sakkharakaṭhalaṃpi     macchagumbaṃpi     carantaṃpi     tiṭṭhantaṃpi
tassa   evamassa   ayaṃ   kho   udakarahado  accho  vippasanno  anāvilo
tatthime    sippikasambukāpi    sakkharakaṭhalaṃpi   1-   macchagumbāpi   carantipi
tiṭṭhantipīti   evameva   kho   mahārāja   bhikkhu  evaṃ  samāhite  citte
parisuddhe   pariyodāte   anaṅgaṇe   vigatūpakkilese   mudubhūte  kammaniye
ṭhite    āneñjappatte    āsavānaṃ    khayañāṇāya    cittaṃ   abhinīharati
abhininnāti   so   idaṃ   dukkhanti  yathābhūtaṃ  pajānāti  ayaṃ  dukkhasamudayoti
yathābhūtaṃ    pajānāti    ayaṃ   dukkhanirodhoti   yathābhūtaṃ   pajānāti   ayaṃ
dukkhanirodhagāminī    paṭipadāti    yathābhūtaṃ    pajānāti   ime   āsavāti
yathābhūtaṃ    pajānāti   ayaṃ   āsavasamudayoti   yathābhūtaṃ   pajānāti   ayaṃ
āsavanirodhoti   yathābhūtaṃ   pajānāti   ayaṃ   āsavanirodhagāminī  paṭipadāti
yathābhūtaṃ  pajānāti  .  tassa  evaṃ  jānato  evaṃ  passato  kāmāsavāpi
@Footnote: 1 Sī. sakkharakaṭhalāpi.
Cittaṃ    vimuccati    bhavāsavāpi   cittaṃ   vimuccati   avijjāsavāpi   cittaṃ
vimuccati   .   vimuttasmiṃ   vimuttamiti  ñāṇaṃ  hoti  .  khīṇā  jāti  vusitaṃ
brahmacariyaṃ   kataṃ   karaṇīyaṃ   nāparaṃ   itthattāyāti   pajānāti  .  idaṃpi
kho     mahārāja    sandiṭṭhikaṃ    sāmaññaphalaṃ    purimehi    sandiṭṭhikehi
sāmaññaphalehi   abhikkantatarañca   paṇītatarañca   .   imasmā  ca  pana  1-
mahārāja    sandiṭṭhikā    sāmaññaphalā    aññaṃ   sandiṭṭhikaṃ   sāmaññaphalaṃ
uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā natthīti.
     [139]   Evaṃ  vutte  rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto
bhagavantaṃ   etadavoca   abhikkantaṃ   bhante   abhikkantaṃ  bhante  seyyathāpi
bhante   nikkujjitaṃ   vā  ukkujjeyya  paṭicchannaṃ  vā  vivareyya  mūḷhassa
vā  maggaṃ  ācikkheyya  andhakāre  vā  telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto
rūpāni   dakkhantīti  evameva  bhagavatā  anekapariyāyena  dhammo  pakāsito
esāhaṃ    bhante    bhagavantaṃ    saraṇaṃ   gacchāmi   dhammañca   bhikkhusaṃghañca
upāsakaṃ   maṃ   bhagavā  dhāretu  ajjatagge  pāṇupetaṃ  saraṇaṅgataṃ  accayo
maṃ  bhante  accagamā  yathābālaṃ  yathāmūḷhaṃ  yathāakusalaṃ  yohaṃ  bhante  2-
pitaraṃ   dhammikaṃ   dhammarājānaṃ   issariyassa   kāraṇā   jīvitā  voropesiṃ
tassa   me   bhante   bhagavā   accayaṃ   accayato   paṭiggaṇhātu  āyatiṃ
saṃvarāyāti   .   taggha   tvaṃ   mahārāja   accayo  accagamā  yathābālaṃ
@Footnote: 1 sīhalapotthake idaṃ nipātadvayaṃ taṃ dissati. 2 Sī. bhanteti
@pāṭho na dissati.
Yathāmūḷhaṃ  yathāakusalaṃ  yo  1-  tvaṃ  pitaraṃ  dhammikaṃ dhammarājānaṃ issariyassa
kāraṇā   jīvitā   voropesi   yato   ca   kho  tvaṃ  mahārāja  accayaṃ
accayato    disvā   yathādhammaṃ   paṭikarosi   tante   mayaṃ   paṭiggaṇhāma
vuḍḍhi   hesā  mahārāja  ariyassa  vinaye  yo  accayaṃ  accayato  disvā
yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatīti.
     [140]   Evaṃ  vutte  rājā  māgadho  ajātasattu  vedehiputto
bhagavantaṃ   etadavoca   handa   cadāni   mayaṃ   bhante  gacchāma  bahukiccā
mayaṃ   bahukaraṇīyāti   .   yassadāni   tvaṃ   mahārāja  kālaṃ  maññasīti .
Athakho   rājā   māgadho   ajātasattu   vedehiputto   bhagavato  bhāsitaṃ
abhinanditvā    anumoditvā    uṭṭhāyāsanā    bhagavantaṃ    abhivādetvā
padakkhiṇaṃ   katvā   pakkāmi   .   athakho  bhagavā  acirapakkantassa  rañño
māgadhassa    ajātasattussa   vedehiputtassa   bhikkhū   āmantesi   khatāyaṃ
bhikkhave   rājā   upahatāyaṃ   bhikkhave   rājā  sacāyaṃ  bhikkhave  rājā
pitaraṃ   dhammikaṃ   dhammarājānaṃ   jīvitā   na   voropessatha  imasmiṃyevassa
āsane    vīrajaṃ    vītamalaṃ   dhammacakkhuṃ   uppajjissathāti   .   idamavoca
bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
                 Sāmaññaphalasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
                     ------------
@Footnote: 1 Sī. yaṃ.
                Sīlakkhandhavagge ambaṭṭhasuttaṃ tatiyaṃ
     [141]  Evamme sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikañcaramāno
mahatā     bhikkhusaṃghena     saddhiṃ     pañcamattehi    bhikkhusatehi    yena
icchānaṅgalannāma   1-   kosalānaṃ   brāhmaṇagāmo   tadavasari  .  tatra
sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe.
     [142]  Tena  kho  pana  samayena  brāhmaṇo  pokkharasāti ukkaṭṭhaṃ
ajjhāvasati    sattussadaṃ    satiṇakaṭṭhodakaṃ    sadhaññaṃ   rājabhoggaṃ   raññā
pasenadikosalena    dinnaṃ   rājadāyaṃ   brahmadeyyaṃ   .   assosi   kho
brāhmaṇo    pokkharasāti    samaṇo   khalu   bho   gotamo   sakyaputto
sakyakulā   pabbajito   kosalesu   cārikañcaramāno   mahatā   bhikkhusaṃghena
saddhiṃ   pañcamattehi   bhikkhusatehi   icchānaṅgalaṃ  anuppatto  icchānaṅgale
viharati   icchānaṅgalavanasaṇḍe  taṃ  kho  pana  bhavantaṃ  gotamaṃ  evaṃkalyāṇo
kittisaddo    abbhuggato   itipi   so   bhagavā   arahaṃ   sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno     sugato    lokavidū    anuttaro    purisadammasārathi
satthā   devamanussānaṃ   buddho   bhagavāti   so   imaṃ   lokaṃ   sadevakaṃ
samārakaṃ   sabrahmakaṃ   sassamaṇabrāhmaṇiṃ   pajaṃ   sadevamanussaṃ  sayaṃ  abhiññā
sacchikatvā   pavedeti   so   dhammaṃ  deseti  ādikalyāṇaṃ  majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ   sātthaṃ   sabyañjanaṃ  kevalaparipuṇṇaṃ  parisuddhaṃ  brahmacariyaṃ
@Footnote: 1 Sī. icchānaṅkalaṃ nāma.
Pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.
     [143]   Tena   kho   pana  samayena  brāhmaṇassa  pokkharasātissa
ambaṭṭho   nāma   māṇavo   antevāsī   hoti   ajjhāyako   mantadharo
tiṇṇaṃ     vedānaṃ     pāragū     sanighaṇḍuketubhānaṃ     sākkharappabhedānaṃ
itihāsapañcamānaṃ     padako    veyyākaraṇo    lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu
anavayo   anuññātapaṭiññāto   sake   ācariyake   tevijjake  pāvacane
yamahaṃ jānāmi taṃ tvaṃ jānāsi yaṃ tvaṃ jānāsi tamahaṃ jānāmīti.
     {143.1}   Athakho   brāhmaṇo   pokkharasāti   ambaṭṭhaṃ   māṇavaṃ
āmantesi   ayaṃ   tāta  ambaṭṭha  samaṇo  gotamo  sakyaputto  sakyakulā
pabbajito    kosalesu    cārikañcaramāno    mahatā   bhikkhusaṃghena   saddhiṃ
pañcamattehi    bhikkhusatehi    icchānaṅgalaṃ    anuppatto    icchānaṅgale
viharati   icchānaṅgalavanasaṇḍe  taṃ  kho  pana  bhavantaṃ  gotamaṃ  evaṃkalyāṇo
kittisaddo    abbhuggato   itipi   so   bhagavā   arahaṃ   sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno     sugato    lokavidū    anuttaro    purisadammasārathi
satthā  devamanussānaṃ  buddho  bhagavāti  so  imaṃ  lokaṃ  sadevakaṃ  samārakaṃ
sabrahmakaṃ     sassamaṇabrāhmaṇiṃ    pajaṃ    sadevamanussaṃ    sayaṃ    abhiññā
sacchikatvā   pavedeti   so   dhammaṃ  deseti  ādikalyāṇaṃ  majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ   sātthaṃ   sabyañjanaṃ  kevalaparipuṇṇaṃ  parisuddhaṃ  brahmacariyaṃ
pakāseti  sādhu  kho  pana  tathārūpānaṃ  arahataṃ  dassanaṃ  hotīti  ehi  tvaṃ
tāta    ambaṭṭha    māṇava    yena    samaṇo    gotamo   tenupasaṅkama
Upasaṅkamitvā   samaṇaṃ   gotamaṃ   jānāhi   yadi   vā  taṃ  bhavantaṃ  gotamaṃ
tathāsantaṃyeva   saddo   abbhuggato   yadi   vā   no   tathā  yadi  vā
so   bhavaṃ   gotamo   tādiso   yadi   vā   na  tādiso  tathā  mayantaṃ
bhavantaṃ gotamaṃ vedissāmāti.
     {143.2}   Yathākathaṃ   panāhaṃ  bho  taṃ  bhavantaṃ  gotamaṃ  jānissāmi
yadi   vā   taṃ   bhavantaṃ   gotamaṃ  tathāsantaṃyeva  saddo  abbhuggato  yadi
vā  no  tathā  yadi  vā  so bhavaṃ gotamo tādiso yadi vā na tādisoti.
Āgatāni  kho  tāta  ambaṭṭha  amhākaṃ  mantesu  dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni
yehi   samannāgatassa   mahāpurisassa   dve   va  gatiyo  bhavanti  anaññā
sace   agāraṃ   ajjhāvasati  rājā  hoti  cakkavatti  dhammiko  dhammarājā
cāturanto     vijitāvī     janapadaṭṭhāvariyappatto    sattaratanasamannāgato
tassimāni    satta   ratanāni   bhavanti   seyyathīdaṃ   cakkaratanaṃ   hatthiratanaṃ
assaratanaṃ   maṇiratanaṃ   itthīratanaṃ   gahapatiratanaṃ   pariṇāyakaratanameva   sattamaṃ
parosahassaṃ  kho  panassa  puttā  bhavanti  sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā
so   imaṃ   paṭhaviṃ   sāgarapariyantaṃ  adaṇḍena  asatthena  dhammena  abhivijiya
ajjhāvasati   sace   pana   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajati  arahaṃ  hoti
sammāsambuddho  loke  vivaṭacchado  ahaṃ  kho  pana  tāta  ambaṭṭha mantānaṃ
dātā tvaṃ mantānaṃ paṭiggahitāti.
     {143.3}   Evaṃ   bhoti   kho   ambaṭṭho  māṇavo  brāhmaṇassa
pokkharasātissa        paṭissutvā        uṭṭhāyāsanā       brāhmaṇaṃ
pokkharasātiṃ     abhivādetvā     padakkhiṇaṃ    katvā    vaḷavārathamāruyha
Sambahulehi    māṇavehi    saddhiṃ    yena    icchānaṅgalavanasaṇḍo   tena
pāyāsi  yāvatikā  yānassa  bhūmi  yānena  gantvā  yānā paccorohitvā
pattiko va ārāmaṃ pāvisi.
     [144]   Tena   kho  pana  samayena  sambahulā  bhikkhū  abbhokāse
caṅkamanti   .  athakho  ambaṭṭho  māṇavo  yena  te  bhikkhū  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā  te  bhikkhū  etadavoca  kahaṃ  nu  kho  bho  etarahi so bhavaṃ
gotamo  viharati  taṃ  hi  mayaṃ  bhavantaṃ  gotamaṃ  dassanāya  idhūpasaṅkantāti.
Athakho    tesaṃ   bhikkhūnaṃ   etadahosi   ayaṃ   kho   ambaṭṭho   māṇavo
abhiññātakolañño   ceva   abhiññātassa   ca  brāhmaṇassa  pokkharasātissa
antevāsī    agaru    kho    pana    bhagavato   evarūpehi   kulaputtehi
saddhiṃ   kathāsallāpo   hotīti   .   te   ambaṭṭhaṃ   māṇavaṃ  etadavocuṃ
eso   ambaṭṭha   vihāro  saṃvutadvāro  tena  appasaddo  upasaṅkamitvā
ataramāno    āḷindaṃ    pavisitvā    ukkāsitvā   aggaḷaṃ   ākoṭehi
vivarissati   te   bhagavā  dvāranti  .  athakho  ambaṭṭho  māṇavo  yena
so   vihāro   saṃvutadvāro  tena  appasaddo  upasaṅkamitvā  ataramāno
āḷindaṃ   pavisitvā   ukkāsitvā   aggaḷaṃ  ākoṭesi  .  vivari  bhagavā
dvāraṃ   .   pāvisi   ambaṭṭho  māṇavo  .  māṇavakāpi  kho  pavisitvā
bhagavatā   saddhiṃ   sammodiṃsu   sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ  vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu.
     [145]   Ambaṭṭho  pana  māṇavo  caṅkamantopi  nisinnena  bhagavatā
Kañci   kañci   kathaṃ   sārāṇīyaṃ   vītisāreti   ṭhitopi  nisinnena  bhagavatā
kañci   kañci   kathaṃ   sārāṇīyaṃ   vītisāreti  .  athakho  bhagavā  ambaṭṭhaṃ
māṇavaṃ   etadavoca   evaṃ   nu   te   ambaṭṭha   brāhmaṇehi  vuḍḍhehi
mahallakehi   ācariyapācariyehi   saddhiṃ   kathāsallāpo  hoti  yathayidaṃ  caraṃ
tiṭṭhaṃ nisinnena mayā kañci kañci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāresīti.
     {145.1}  No hidaṃ bho gotama gacchanto vā hi bho gotama gacchantena
brāhmaṇo   brāhmaṇena   saddhiṃ   sallapitumarahati   ṭhito   vā   hi  bho
gotama   ṭhitena   brāhmaṇo   brāhmaṇena  saddhiṃ  sallapitumarahati  nisinno
vā    hi   bho   gotama   nisinnena   brāhmaṇo   brāhmaṇena   saddhiṃ
sallapitumarahati   sayāno   vā   hi   bho   gotama  sayānena  brāhmaṇo
brāhmaṇena   saddhiṃ   sallapitumarahati   ye  ca  kho  bho  gotama  muṇḍakā
samaṇakā   ibbhā   kaṇhā   bandhupādapaccā   tehipi   me   saddhiṃ  evaṃ
kathāsallāpo  hoti  yathariva  bhotā  gotamenāti  .  atthikavato  kho pana
te   ambaṭṭha  idhāgamanaṃ  ahosi  yāyeva  kho  panatthāya  āgaccheyyātha
tameva   atthaṃ  sādhukaṃ  manasikareyyātha  avusitavāyeva  kho  pana  ambaṭṭho
māṇavo vusitamānī kimaññatra avusitattāti.
     {145.2}  Athakho ambaṭṭho māṇavo bhagavatā avusitavādena vuccamāno
kupito   anattamano   bhagavantaṃyeva   khuṃsento   bhagavantaṃyeva   vambhento
bhagavantaṃyeva  vadamāno  samaṇo ca me bho gotamo pāpito bhavissatīti bhagavantaṃ
etadavoca  caṇḍā  bho  gotama sakyajāti pharusā bho gotama sakyajāti lahusā
Bho   gotama   sakyajāti   rabhasā  bho  gotama  sakyajāti  ibbhā  santā
ibbhā   samānā   na  brāhmaṇe  sakkaronti  na  brāhmaṇe  garukaronti
na   brāhmaṇe   mānenti   na   brāhmaṇe   pūjenti   na  brāhmaṇe
apacāyanti   tayidaṃ   bho  gotama  na  channaṃ  1-  tayidaṃ  nappaṭirūpaṃ  yadime
sakyā   ibbhā   santā   ibbhā   samānā   na  brāhmaṇe  sakkaronti
na   brāhmaṇe   garukaronti   na   brāhmaṇe  mānenti  na  brāhmaṇe
pūjenti   na   brāhmaṇe   apacāyantīti   .   itiha  ambaṭṭho  māṇavo
imaṃ paṭhamaṃ sakyesu ibbhāvādaṃ nipātesi.
     [146]  Kiṃ  pana  te  ambaṭṭha  sakyā  aparaddhunti  .  ekamidāhaṃ
bho   gotama   samayaṃ  ācariyassa  brāhmaṇassa  pokkharasātissa  kenacideva
karaṇīyena   kapilavatthuṃ   agamāsiṃ   yena  sakyānaṃ  saṇṭhāgāraṃ  tenupasaṅkamiṃ
tena  kho  pana  samayena  sambahulā sakyā ceva sakyakumārā ca saṇṭhāgāre
uccesu   āsanesu   nisinnā   honti   aññamaññaṃ  aṅgulipatodakehi  2-
sañjagghantā    saṅkīḷantā   aññadatthuṃ   mamaññeva   maññe   anujagghantā
na   maṃ  koci  āsanenapi  nimantesi  tayidaṃ  bho  gotama  na  channaṃ  tayidaṃ
nappaṭirūpaṃ  yadime  sakyā  ibbhā  santā  ibbhā  samānā  na  brāhmaṇe
sakkaronti   na   brāhmaṇe   garukaronti   na  brāhmaṇe  mānenti  na
brāhmaṇe   pūjenti   na   brāhmaṇe  apacāyantīti  .  itiha  ambaṭṭho
māṇavo idaṃ dutiyaṃ sakyesu ibbhāvādaṃ nipātesi.
@Footnote: 1 Sī. na ca channaṃ. 2 aṅgulipatodakenātipi pāṭho.
     [147]  Laṭukikāpi  kho  ambaṭṭha  sakuṇikā sake kulāvake kāmalāpinī
hoti  sakaṃ  kho  panetaṃ  ambaṭṭha  sakyānaṃ  yadidaṃ kapilavatthuṃ na arahatāyasmā
ambaṭṭho   imāya   appamattāya   abhisajjitunti  cattārome  bho  gotama
vaṇṇā   khattiyā   brāhmaṇā   vessā   suddā   .   imesaṃ  hi  bho
gotama   catunnaṃ  vaṇṇānaṃ  tayo  vaṇṇā  khattiyā  ca  vessā  ca  suddā
ca    aññadatthuṃ   brāhmaṇasseva   paricārakā   sampajjanti   tayidaṃ   bho
gotama   na   channaṃ   tayidaṃ   nappaṭirūpaṃ   yadime   sakyā  ibbhā  santā
ibbhā   samānā   na  brāhmaṇe  sakkaronti  na  brāhmaṇe  garukaronti
na   brāhmaṇe   mānenti   na   brāhmaṇe   pūjenti   na  brāhmaṇe
apacāyantīti    .   itiha   ambaṭṭho   māṇavo   idaṃ   tatiyaṃ   sakyesu
ibbhāvādaṃ nipātesi.
     [148]  Athakho  bhagavato  etadahosi  atibāḷhaṃ  kho  ayaṃ ambaṭṭho
māṇavo  sakyesu  ibbhāvādena  nimmadeti  yannūnāhaṃ gottaṃ puccheyyanti.
Athakho   bhagavā  ambaṭṭhaṃ  māṇavaṃ  etadavoca  kathaṃgottosi  ambaṭṭhāti .
Kaṇhāyanohamasmi   bho   gotamāti   .  porāṇaṃ  kho  pana  te  ambaṭṭha
mātāpettikaṃ   nāma   gottaṃ   anussarato   ayyaputtā   sakyā  bhavanti
dāsiputto   tvamasi   sakyānaṃ   sakyā   kho   pana   ambaṭṭha   rājānaṃ
ukkākaṃ 1- pitāmahaṃ dahanti 2-.
     [149]   Bhūtapubbaṃ   ambaṭṭha   rājā  ukkāko  yā  sā  mahesī
@Footnote: 1 Sī. okkākaṃ. 2 Sī. dissanti.
Piyā   manāpā   tassā   puttassa  rajjaṃ  pariṇāmetukāmo  jeṭṭhakumāre
raṭṭhasmā    pabbājesi   ukkāmukhaṃ   karakaṇḍuṃ   hatthinikaṃsinipuraṃ   .   te
raṭṭhasmā  pabbājitā  himavantapasse  pokkharaṇiyā  tīre  mahāsākavanasaṇḍo
tattha    vāsaṃ   kappesuṃ   .   te   jātisambhedabhayā   sakāhi   bhaganīhi
saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesuṃ.
     {149.1}  Athakho  ambaṭṭha  rājā  ukkāko  amacce  pārisajje
āmantesi  kahaṃ  nu  kho  bho  etarahi  kumārā  sammantīti . Atthi deva
himavantapasse    pokkharaṇiyā    tīre    mahāsākavanasaṇḍo    tatthetarahi
kumārā     sammanti     te     jātisambhedabhayā     sakāhi    bhaginīhi
saddhiṃ   saṃvāsaṃ  kappentīti  .  athakho  ambaṭṭha  rājā  ukkāko  udānaṃ
udānesi  sakyā  vata  bho  kumārā  paramasakyā  vata  bho  kumārāti .
Tadagge   kho   pana   ambaṭṭha  sakyā  paññāyanti  .  so  ca  sakyānaṃ
pubbapuriso   .   rañño   kho   pana   ambaṭṭha  ukkākassa  disā  nāma
dāsī   ahosi   sā  kaṇhaṃ  nāma  janesi  .  jāto  kaṇho  pabyāhāsi
dhovatha   maṃ   amma   nhāpetha   maṃ  amma  imasmā  maṃ  amma  asucismā
parimocetha   atthāya  te  1-  bhavissāmīti  .  yathā  kho  pana  ambaṭṭha
etarahi  manussā  pisāce  pisācāti  sañjānanti  evameva  kho  ambaṭṭha
tena   kho   pana   samayena   manussā  pisāce  kaṇhāti  sañjānanti .
Te   evamāhaṃsu   ayaṃ   jāto   pabyāhāsi   kaṇho   jāto  pisāco
jātoti  .  tadagge  kho  pana  ambaṭṭha  kaṇhāyanā  paññāyanti  .  so
@Footnote: 1 votipi pāṭho.
Ca   kaṇhāyanānaṃ   pubbapuriso   .   iti   kho   te  ambaṭṭha  porāṇaṃ
mātāpettikaṃ   nāma   gottaṃ   anussarato   ayyaputtā   sakyā  bhavanti
dāsiputto tvamasi sakyānanti.
     [150]  Evaṃ  vutte  te  māṇavakā  bhagavantaṃ  etadavocuṃ mā bhavaṃ
gotamo    ambaṭṭhaṃ    māṇavaṃ   atibāḷhaṃ   dāsiputtavādena   nimmādesi
sujāto   ca   bho   gotama  ambaṭṭho  māṇavo  kulaputto  ca  ambaṭṭho
māṇavo    bahussuto   ca   ambaṭṭho   māṇavo   kalyāṇavākkaraṇo   ca
ambaṭṭho    māṇavo   paṇḍito   ca   ambaṭṭho   māṇavo   pahoti   ca
ambaṭṭho māṇavo bhotā gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetunti.
     {150.1}  Athakho  bhagavā te māṇavake etadavoca sace kho tumhākaṃ
māṇavakānaṃ  evaṃ  hoti  dujjāto  ca  ambaṭṭho  māṇavo  akulaputto  ca
ambaṭṭho   māṇavo   appassuto   ca   ambaṭṭho   māṇavo   akalyāṇa-
vākkaraṇo   ca   ambaṭṭho   māṇavo  duppañño  ca  ambaṭṭho  māṇavo
na   ca   pahoti   ambaṭṭho   māṇavo   samaṇena  gotamena  saddhiṃ  asmiṃ
vacane   patimantetunti   tiṭṭhatu   ambaṭṭho  māṇavo  tumhe  mayā  saddhiṃ
mantavho   asmiṃ   vacane   sace  pana  tumhākaṃ  māṇavakānaṃ  evaṃ  hoti
sujāto   ca   ambaṭṭho   māṇavo   kulaputto   ca   ambaṭṭho  māṇavo
bahussuto   ca   ambaṭṭho   māṇavo   kalyāṇavākkaraṇo   ca   ambaṭṭho
māṇavo    paṇḍito   ca   ambaṭṭho   māṇavo   pahoti   ca   ambaṭṭho
māṇavo    samaṇena    gotamena   saddhiṃ   asmiṃ   vacane   patimantetunti
Tiṭṭhatha  tumhe  ambaṭṭho  māṇavo  mayā  saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetūti.
Sujāto   ca   bho   gotama  ambaṭṭho  māṇavo  kulaputto  ca  ambaṭṭho
māṇavo    bahussuto    ca    ambaṭṭho    māṇavo    kalyāṇavākkaraṇo
ca   ambaṭṭho   māṇavo   paṇḍito   ca   ambaṭṭho  māṇavo  pahoti  ca
ambaṭṭho   māṇavo   bhotā   gotamena  saddhiṃ  asmiṃ  vacane  patimantetuṃ
tuṇhī   mayaṃ   bhavissāma   ambaṭṭho   māṇavo   bhotā   gotamena  saddhiṃ
asmiṃ vacane patimantetūti.
     [151]  Athakho  bhagavā  ambaṭṭhaṃ  māṇavaṃ  etadavoca  ayaṃ  kho pana
te   ambaṭṭha   sahadhammiko   pañho   āgacchati  akāmāpi  byākātabbo
sace   tvaṃ   na   byākarissasi   aññena   vā  aññaṃ  paticarissasi  tuṇhī
vā   bhavissasi  pakkamissasi  vā  ettheva  te  sattadhā  muddhā  phalīssati
taṃ   kiṃ   maññasi   ambaṭṭha   kinti   te   sutaṃ   brāhmaṇānaṃ   vuḍḍhānaṃ
mahallakānaṃ    ācariyapācariyānaṃ   bhāsamānānaṃ   kutopabhūtikā   kaṇhāyanā
ko ca kaṇhāyanānaṃ pubbapurisoti.
     {151.1}   Evaṃ   vutte   ambaṭṭho  māṇavo  tuṇhī  ahosi .
Dutiyampi   kho   bhagavā   ambaṭṭhaṃ   māṇavaṃ   etadavoca   taṃ  kiṃ  maññasi
ambaṭṭha    kinti    te    sutaṃ    brāhmaṇānaṃ    vuḍḍhānaṃ   mahallakānaṃ
ācariyapācariyānaṃ       bhāsamānānaṃ       kutopabhūtikā      kaṇhāyanā
ko    ca   kaṇhāyanānaṃ   pubbapurisoti   .   dutiyampi   kho   ambaṭṭho
māṇavo   tuṇhī   ahosi  .  athakho  bhagavā  ambaṭṭhaṃ  māṇavaṃ  etadavoca
byākarohidāni     ambaṭṭha     nadāni    te    tuṇhībhāvassa    kālo
Yo   kho   ambaṭṭha   tathāgatena   yāvatatiyakaṃ   sahadhammikaṃ  pañhaṃ  puṭṭho
na byākaroti etthevassa sattadhā muddhā phalissatīti.
     [152]   Tena   kho   pana   samayena   vajirapāṇi  yakkho  mahantaṃ
ayokūṭaṃ    ādāya    ādittaṃ    sampajjalitaṃ    saṃjotibhūtaṃ    ambaṭṭhassa
māṇavassa    uparivehāsaṃ    ṭhito   hoti   sacāyaṃ   ambaṭṭho   māṇavo
bhagavatā    yāvatatiyakaṃ    sahadhammikaṃ    pañhaṃ   puṭṭho   na   byākarissati
etthevassa   sattadhā   muddhaṃ  phālessāmīti  .  taṃ  kho  pana  vajirapāṇiṃ
yakkhaṃ   bhagavā   ceva   passati   ambaṭṭho   ca   māṇavo   .   athakho
ambaṭṭho    māṇavo    bhīto    saṃviggo   lomahaṭṭhajāto   bhagavantaṃyeva
tāṇaṃ   gavesi   bhagavantaṃyeva   leṇaṃ   gavesi  bhagavantaṃyeva  saraṇaṃ  gavesi
upanisīditvā   bhagavantaṃ   etadavoca   kimetaṃ   bhavaṃ   gotamo  āha  puna
bhavaṃ   gotamo   brūtūti   .   taṃ   kiṃ  maññasi  ambaṭṭha  kinti  te  sutaṃ
brāhmaṇānaṃ    vuḍḍhānaṃ    mahallakānaṃ    ācariyapācariyānaṃ   bhāsamānānaṃ
kutopabhūtikā    kaṇhāyanā    ko   ca   kaṇhāyanānaṃ   pubbapurisoti  .
Evameva   bho   gotama   sutaṃ  yadeva  bhavaṃ  gotamo  āha  tatopabhūtikā
kaṇhāyanā so ca kaṇhāyanānaṃ pubbapurisoti.
     [153]   Evaṃ   vutte   te  māṇavakā  unnādino  uccāsaddā
mahāsaddā   ahesuṃ   dujjāto  kira  bho  ambaṭṭho  māṇavo  akulaputto
kira    bho    ambaṭṭho   māṇavo   dāsiputto   kira   bho   ambaṭṭho
māṇavo    sakyānaṃ    ayyaputtā    kira   bho   ambaṭṭhassa   māṇavassa
Sakyā  bhavanti  dhammavādīyeva  1-  kira  mayaṃ  samaṇaṃ  gotamaṃ  apasādetabbaṃ
amaññimhāti   .   athakho   bhagavato   etadahosi   atibāḷhaṃ  kho  ime
māṇavakā   ambaṭṭhaṃ   māṇavaṃ   dāsiputtavādena   nimmādenti   yannūnāhaṃ
parimoceyyanti   .   athakho   bhagavā   te   māṇavake  etadavoca  mā
kho   tumhe   māṇavakā   ambaṭṭhaṃ   māṇavakaṃ  atibāḷhaṃ  dāsiputtavādena
nimmādetha   uḷāro   ca  so  kaṇho  isi  ahosi  so  dakkhiṇaṃ  janapadaṃ
gantvā    brahmamante    adhiyitvā   rājānaṃ   ukkākaṃ   upasaṅkamitvā
maddarūpiṃ   2-   dhītaraṃ  yāci  .  tassa  rājā  ukkāko  nevare  mayhaṃ
dāsiputto   samāno  maddarūpiṃ  dhītaraṃ  yācatīti  kupito  anattamano  khurappaṃ
sannayhi. So taṃ khurappaṃ neva asakkhi muñcituṃ no patisaṃharituṃ.
     [154]   Athakho   māṇavakā   amaccā   pārisajjā   kaṇhaṃ   isiṃ
upasaṅkamitvā    etadavocuṃ   sotthi   bhadante   hotu   rañño   sotthi
bhadante   hotu   raññoti   .   sotthi   bhavissati  rañño  apica  rājā
yadi   adho  khurappaṃ  muñcissati  yāvatā  rañño  vijitaṃ  ettāvatā  paṭhavī
udiyissatīti   .   sotthi  bhadante  hotu  rañño  sotthi  janapadassāti .
Sotthi   bhavissati   rañño   sotthi   janapadassa  apica  rājā  yadi  uddhaṃ
khurappaṃ   muñcissati   yāvatā   rañño  vijitaṃ  ettāvatā  satta  vassāni
devo   na   vassissatīti   .   sotthi   bhadante   hotu  rañño  sotthi
janapadassa   devo   pavassatūti   .   sotthi   bhavissati   rañño   sotthi
@Footnote: 1 Sī. dhammavādiññeva. 2 Sī. khuddarūpiṃ.
Janapadassa   devo   pavassissati   apica   rājā   jeṭṭhakumāre   khurappaṃ
patiṭṭhāpetu   sotthikumāro   pallomo   bhavissatīti  .  athakho  māṇavakā
rājā   ukkāko   jeṭṭhakumāre   khurappaṃ   patiṭṭhāpesi   sotthikumāro
pallomo  bhavissatīti  .  athakho  māṇavakā  rājā  ukkāko jeṭṭhakumāre
khurappaṃ   patiṭṭhāpesi   .   sotthikumāro   pallomo   samabhavi  .  tassa
rājā  ukkāko  bhīto  brahmadaṇḍena  tajjito  maddarūpiṃ  dhītaraṃ  adāsi.
Mā   kho  tumhe  māṇavakā  ambaṭṭhaṃ  māṇavaṃ  atibāḷhaṃ  dāsiputtavādena
nimmādetha uḷāro so kaṇho isi ahosīti.
     [155]   Athakho   bhagavā   ambaṭṭhaṃ   māṇavaṃ   āmantesi  taṃ  kiṃ
maññasi     ambaṭṭha    idha    khattiyakumāro    brāhmaṇakaññāya    saddhiṃ
saṃvāsaṃ   kappeyya   tesaṃ   saṃvāsamanvāya   putto   jāyetha   yo  so
khattiyakumārena    brāhmaṇakaññāya    putto    uppanno    apinu   so
labhetha  brāhmaṇesu  āsanaṃ  vā  udakaṃ  vāti  .  labhetha  bho  gotama.
Apinu   naṃ   brāhmaṇā   bhojeyyuṃ  sadde  vā  thālipāke  vā  yaññe
vā  pāhune  vāti  .  bhojeyyuṃ  bho  gotama  .  apinu  naṃ  brāhmaṇā
mante  vāceyyuṃ  vā  no  vāti  .  vāceyyuṃ  bho  gotama . Apinussa
itthīsu   āvaṭaṃ   vā   assa   anāvaṭaṃ   vāti  .  anāvaṭaṃ  hissa  bho
gotama   .   apinu   khattiyābhisekena  abhisiñceyyunti  .  no  hidaṃ  bho
gotama. Taṃ kissa hetu. Mātito hi bho gotama anupapannoti.
     [156]  Taṃ  kimmaññasi  ambaṭṭha  idha  brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya
Saddhiṃ    saṃvāsaṃ    kappeyya    tesaṃ   saṃvāsamanvāya   putto   jāyetha
yo   so   brāhmaṇakumārena   khattiyakaññāya   putto   uppanno  apinu
so   labhetha   brāhmaṇesu   āsanaṃ   vā  udakaṃ  vāti  .  labhetha  bho
gotama   .   apinu   naṃ   brāhmaṇā  bhojeyyuṃ  sadde  vā  thālipāke
vā  yaññe  vā  pāhune  vāti  .  bhojeyyuṃ  bho  gotama  .  apinu naṃ
brāhmaṇā  mante  vāceyyuṃ  vā  no  vāti  .  vāceyyuṃ bho gotama.
Apinussa   itthīsu   āvaṭaṃ  vā  assa  anāvaṭaṃ  vāti  .  anāvaṭaṃ  hissa
bho  gotama  .  apinu  naṃ  khattiyābhisekena  abhisiñceyyunti  .  no  hidaṃ
bho gotama. Taṃ kissa hetu. Pitito hi bho gotama anupapannoti.
     [157]  Iti  kho  ambaṭṭha  itthiyā  vā  itthiṃ  karitvā  purisena
vā   purisaṃ   karitvā   khattiyā   va  seṭṭhā  hīnā  brāhmaṇā  .  taṃ
kiṃ    maññasi    ambaṭṭha    idha    brāhmaṇā   brāhmaṇaṃ   kismiñcideva
pakaraṇe   khuramuṇḍaṃ   karitvā   bhassapuṭena   vadhitvā  raṭṭhā  vā  nagarā
vā   pabbājeyyuṃ   apinu   so  labhetha  brāhmaṇesu  āsanaṃ  vā  udakaṃ
vāti   .   no   hidaṃ  bho  gotama  .  apinu  naṃ  brāhmaṇā  bhojeyyuṃ
sadde   vā  thālipāke  vā  yaññe  vā  pāhune  vāti  .  no  hidaṃ
bho   gotama   .   apinu   naṃ   brāhmaṇā  mante  vāceyyuṃ  vā  no
vāti   .   no   hidaṃ   bho   gotama  .  apinussa  itthīsu  āvaṭaṃ  vā
assa anāvaṭaṃ vāti. Āvaṭaṃ hissa bho gotama.
     [158]  Taṃ  kiṃ  maññasi  ambaṭṭha  idha  khattiyā  khattiyaṃ kismiñcideva
Pakaraṇe   khuramuṇḍaṃ   karitvā   bhassapuṭena   vadhitvā  raṭṭhā  vā  nagarā
vā   pabbājeyyuṃ   apinu   so  labhetha  brāhmaṇesu  āsanaṃ  vā  udakaṃ
vāti   .   labhetha   bho   gotama   .  apinu  naṃ  brāhmaṇā  bhojeyyuṃ
sadde   vā  thālipāke  vā  yaññe  vā  pāhune  vāti  .  bhojeyyuṃ
bho   gotama   .   apinu   naṃ   brāhmaṇā  mante  vāceyyuṃ  vā  no
vāti   .   vāceyyuṃ   bho   gotama   .  apinussa  itthīsu  āvaṭaṃ  vā
assa   anāvaṭaṃ   vāti   .  anāvaṭañhissa  bho  gotama  .  ettāvatā
kho    ambaṭṭha    khattiyo   paramanihīnatappatto   hoti   yadidaṃ   khattiyā
khuramuṇḍaṃ   karitvā   bhassapuṭena   vadhitvā   raṭṭhā   vā   nagarā   vā
pabbājenti   .   iti  kho  ambaṭṭha  yadāpi  khattiyo  paramanihīnatappatto
hoti   tadāpi   khattiyā   va   seṭṭhā  hīnā  brāhmaṇā  .  brahmunā
cesā ambaṭṭha sanaṅkumārena gāthā bhāsitā
     [159] Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ      ye gottapaṭisārino
                 vijjācaraṇasampanno           so seṭṭho devamānuseti.
     [160]  Sā  kho  panesā  ambaṭṭha  brahmunā sanaṅkumārena gāthā
sugītā   na   duggītā   subhāsitā   na   dubbhāsitā   atthasañhitā   no
anatthasañhitā anumatā mayā ahaṃpi ambaṭṭha evaṃ vadāmi
     [161] Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ      ye gottapaṭisārino
                 vijjācaraṇasampanno           so seṭṭho devamānuseti.
                                   Bhāṇavāraṃ paṭhamaṃ.
     [162]  Katamaṃ  pana  taṃ  bho  gotama  caraṇaṃ  katamā  sā vijjāti.
Na   kho   ambaṭṭha   anuttarāya   vijjācaraṇasampadāya   jātivādo   vā
vuccati   gottavādo   vā  vuccati  mānavādo  vā  vuccati  arahasi  vā
maṃ   tvaṃ  na  vā  maṃ  tvaṃ  arahasīti  yattha  kho  ambaṭṭha  āvāho  vā
hoti   vivāho  vā  hoti  āvāhavivāho  vā  hoti  etthetaṃ  vuccati
jātivādo   vā   itipi  gottavādo  vā  itipi  mānavādo  vā  itipi
arahasi  vā  maṃ  tvaṃ  na  vā  maṃ  tvaṃ  arahasīti  ye  hi  keci  ambaṭṭha
jātivādavinibaddhā    vā    gottavādavinibaddhā   vā   mānavādavinibaddhā
vā   āvāhavivāhavinibaddhā   vā  ārakā  te  anuttarāya  vijjācaraṇa-
sampadāya    pahāya   kho   ambaṭṭha   jātivādavinibaddhañca   gottavāda-
vinibaddhañca         mānavādavinibaddhañca         āvāhavivāhavinibaddhañca
anuttarāya vijjācaraṇasampadāya sacchikiriyā hotīti.
     [163]  Katamaṃ  pana  taṃ  bho  gotama  caraṇaṃ  katamā  sā vijjāti.
Idha    ambaṭṭha   tathāgato   loke   uppajjati   arahaṃ   sammāsambuddho
.pe.  (yathā  sāmaññaphale  1-  evaṃ  vitthāretabbaṃ)  .pe.  evaṃ kho
ambaṭṭha   bhikkhu   sīlasampanno   hoti   .pe.   paṭhamaṃ  jhānaṃ  upasampajja
viharati    idaṃpissa   hoti   caraṇasmiṃ   .pe.   vitakkavicārānaṃ   vūpasamā
dutiyaṃ   jhānaṃ   tatiyaṃ   jhānaṃ   catutthaṃ   jhānaṃ   upasampajja   viharati  .
Idaṃpissa   hoti   caraṇasmiṃ   .   idaṃpi   kho   taṃ   ambaṭṭha   caraṇaṃ .
@Footnote: 1 Sī. sāmaññaphalaṃ.
Ñāṇadassanāya    cittaṃ    abhinīharati    abhininnāmeti    .pe.   idaṃpissa
hoti   vijjāya   .pe.   nāparaṃ   itthattāyāti  pajānāti  .  idaṃpissa
hoti  vijjāya  .  ayaṃ  kho  sā  ambaṭṭha  vijjā . Ayaṃ vuccati ambaṭṭha
vijjāsampanno     itipi    caraṇasampanno    itipi    vijjācaraṇasampanno
itipi   .   imāya   ca   ambaṭṭha  vijjāsampadāya  caraṇasampadāya  aññā
vijjāsampadā caraṇasampadā uttaritarā vā paṇītatarā vā natthi.
     {163.1}   Imāya   kho  ambaṭṭha  anuttarāya  vijjācaraṇasampadāya
cattāri  apāyamukhāni  bhavanti  .  katamāni cattāri. Idha ambaṭṭha ekacco
samaṇo    vā   brāhmaṇo   vā   imaṃyeva   anuttaraṃ   vijjācaraṇasampadaṃ
anabhisambhūṇamāno          khārivividhamādāya         araññavanamajjhogāhati
pavattaphalabhojano   bhavissāmīti   .  so  aññadatthuṃ  vijjācaraṇasampannasseva
paricārako  sampajjati  .  imāya kho ambaṭṭha anuttarāya vijjācaraṇasampadāya
idaṃ paṭhamaṃ apāyamukhaṃ bhavati.
     [164]  Puna  caparaṃ  ambaṭṭha  idhekacco  samaṇo vā brāhmaṇo vā
imañceva        anuttaraṃ       vijjācaraṇasampadaṃ       anabhisambhūṇamāno
pavattaphalabhojanattañca      anabhisambhūṇamāno      kuddālapiṭakaṃ     ādāya
araññavanamajjhogāhati     kaṇḍamūlaphalabhojano     bhavissāmīti     .    so
aññadatthuṃ   vijjācaraṇasampannasseva   paricārako   sampajjati   .   imāya
kho ambaṭṭha anuttarāya vijjācaraṇasampadāya idaṃ dutiyaṃ apāyamukhaṃ bhavati.
     [165]   Puna  caparaṃ  ambaṭṭha  idhekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo
Vā     imañceva     anuttaraṃ     vijjācaraṇasampadaṃ     anabhisambhūṇamāno
pavattaphalabhojanattañca        anabhisambhūṇamāno       kaṇḍamūlaphalabhojanattañca
anabhisambhūṇamāno  gāmasāmantaṃ  vā  nigamasāmantaṃ  vā  agyāgāraṃ  karitvā
aggiṃ   paricaranto   acchati   .   so  aññadatthuṃ  vijjācaraṇasampannasseva
paricārako  sampajjati  .  imāya kho ambaṭṭha anuttarāya vijjācaraṇasampadāya
idaṃ tatiyaṃ apāyamukhaṃ bhavati.
     [166]   Puna  caparaṃ  ambaṭṭha  idhekacco  samaṇo  vā  brāhmaṇo
vā     imañceva     anuttaraṃ     vijjācaraṇasampadaṃ     anabhisambhūṇamāno
pavattaphalabhojanattañca        anabhisambhūṇamāno       kaṇḍamūlaphalabhojanattañca
anabhisambhūṇamāno     aggiparicariyañca    anabhisambhūṇamāno    cātummahāpathe
catudvāraṃ  agāraṃ  karitvā  acchati  yo  imāhi  catūhi  disāhi  āgamissati
samaṇo  vā  brāhmaṇo  vā  tamahaṃ  yathāsatti  yathābalaṃ  paṭipūjissāmīti .
So    aññadatthuṃ    vijjācaraṇasampannasseva   paricārako   sampajjati  .
Imāya   kho   ambaṭṭha   anuttarāya   vijjācaraṇasampadāya   idaṃ   catutthaṃ
apāyamukhaṃ  bhavati  .  imāya  kho  ambaṭṭha  anuttarāya  vijjācaraṇasampadāya
imāni cattāri apāyamukhāni bhavanti.
     [167]   Taṃ   kiṃ  maññasi  ambaṭṭha  apinu  tvaṃ  imāya  anuttarāya
vijjācaraṇasampadāya   sandissasi   sācariyakoti   .  no  hidaṃ  bho  gotama
ko  cāhaṃ  bho  gotama  sācariyako  kā  ca  anuttarā  vijjācaraṇasampadā
ārakāhaṃ    bho    gotama    imāya    anuttarāya   vijjācaraṇasampadāya
Sācariyakoti   .   taṃ  kiṃ  maññasi  ambaṭṭha  apinu  tvaṃ  imaṃyeva  anuttaraṃ
vijjācaraṇasampadaṃ           anabhisambhūṇamāno           khārivividhamādāya
araññavanamajjhogāhasi    sācariyako    pavattaphalabhojanā   bhavissāmāti  .
No  hidaṃ  bho  gotama  .  taṃ  kiṃ  maññasi  ambaṭṭha  apinu  tvaṃ  imañceva
anuttaraṃ     vijjācaraṇasampadaṃ     anabhisambhūṇamāno    pavattaphalabhojanattañca
anabhisambhūṇamāno      kuddālapiṭakaṃ      ādāya     araññavanamajjhogāhasi
sācariyako kaṇḍamūlaphalabhojanā bhavissāmāti. No hidaṃ bho gotama.
     {167.1}  Taṃ  kiṃ  maññasi  ambaṭṭha  apinu  tvaṃ  imañceva  anuttaraṃ
vijjācaraṇasampadaṃ          anabhisambhūṇamāno         pavattaphalabhojanattañca
anabhisambhūṇamāno         kaṇḍamūlaphalabhojanattañca         anabhisambhūṇamāno
gāmasāmantaṃ  vā  nigamasāmantaṃ  vā  agyāgāraṃ  karitvā  aggiṃ paricaranto
acchasi  sācariyakoti  .  no  hidaṃ  bho  gotama  .  taṃ  kiṃ maññasi ambaṭṭha
apinu    tvaṃ    imañceva   anuttaraṃ   vijjācaraṇasampadaṃ   anabhisambhūṇamāno
pavattaphalabhojanattañca        anabhisambhūṇamāno       kaṇḍamūlaphalabhojanattañca
anabhisambhūṇamāno     aggiparicariyañca    anabhisambhūṇamāno    cātummahāpathe
catudvāraṃ  agāraṃ  karitvā  acchasi  sācariyako  yo  imāhi  catūhi  disāhi
āgamissati   samaṇo   vā   brāhmaṇo   vā   tamahaṃ  yathāsatti  yathābalaṃ
paṭipūjissāmīti. No hidaṃ bho gotama.
     {167.2}   Iti   kho   ambaṭṭha   imāya  ceva  tvaṃ  anuttarāya
vijjācaraṇasampadāya     parihīno     sācariyako    ye    hi    kecime
anuttarāya        vijjācaraṇasampadāya       cattāri       apāyamukhāni
Bhavanti tato ca parihīno sācariyako.
     [168]   Bhāsitā   kho   pana   te  esā  ambaṭṭha  ācariyena
brāhmaṇena   pokkharasātinā   vācā   keci   muṇḍakā  samaṇakā  ibbhā
kaṇhā  bandhupādapaccā  kā  ca  te  vijjānaṃ  brāhmaṇānaṃ  sākacchāti.
Attanā  āpāyikopi  aparipūramāno  .  passa  ambaṭṭha  yāva  aparaddhañca
te idaṃ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasātissa.
     {168.1}   Brāhmaṇo   kho   pana  ambaṭṭha  pokkharasāti  rañño
pasenadikosalassa    dattikaṃ    bhuñjati    tassa    rājā   pasenadikosalo
sammukhībhāvaṃpi    na    dadāti   yadāpi   tena   manteti   tirodussantena
manteti  .  yassa  kho  pana  ambaṭṭha  dhammikaṃ  payātaṃ  bhikkhaṃ paṭiggaṇheyya
kathaṃ   tassa   rājā  pasenadikosalo  sammukhībhāvaṃpi  na  dadeyya  .  passa
ambaṭṭha    yāva    aparaddhañca    te   idaṃ   ācariyassa   brāhmaṇassa
pokkharasātissa.
     [169]   Taṃ   kiṃ   maññasi   ambaṭṭha  idha  rājā  pasenadikosalo
hatthigīvāyaṃ  vā  nisinno  rathūpatthare  vā  ṭhito  uggehi  vā rājaññehi
vā   kiñcideva   mantanaṃ   manteyya  .  so  tamhā  padesā  apakkamma
ekamantaṃ    tiṭṭheyya    atha   āgaccheyya   suddo   vā   suddadāso
vā   so   tasmiṃ   padese   ṭhito   mantanaṃ   manteyya  evaṃpi  rājā
pasenadikosalo   āha   evaṃpi   rājā   pasenadikosalo   āhāti  .
Apinu   kho   rājabhaṇitaṃ   vā   bhaṇati  rājamantanaṃ  vā  manteti  tāvatā
So  assa  rājā  vā  rājamahāmatto  vāti  .  no  hidaṃ bho gotama.
Evameva   kho   tvaṃ  ambaṭṭha  ye  tepi  ahesuṃ  brāhmaṇānaṃ  pubbakā
isayo   mantānaṃ   kattāro   mantānaṃ   pavattāro   yesamidaṃ   etarahi
brāhmaṇā    porāṇaṃ    mantapadaṃ   gītaṃ   pavuttaṃ   samihitaṃ   tadanugāyanti
tadanubhāsanti      bhāsitamanubhāsanti      vācitamanuvācenti      seyyathīdaṃ
aṭṭhako    vāmako    vāmadevo    vessāmitto   yamataggī   aṅgīraso
bhāradvājo    vāseṭṭho    kassapo   bhagu   tyāhaṃ   mante   adhiyāmi
sācariyako   tāvatā   tvaṃ  bhavissasi  isi  vā  isitāya  vā  paṭipannoti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     {169.1}   Taṃ  kiṃ  maññasi  ambaṭṭha  kinti  te  sutaṃ  brāhmaṇānaṃ
vuḍḍhānaṃ   mahallakānaṃ   ācariyapācariyānaṃ   bhāsamānānaṃ  ye  te  ahesuṃ
brāhmaṇānaṃ   pubbakā   isayo   mantānaṃ  kattāro  mantānaṃ  pavattāro
yesamidaṃ   etarahi   brāhmaṇā   porāṇamantapadaṃ   gītaṃ   pavuttaṃ   samihitaṃ
tadanugāyanti      tadanubhāsanti     bhāsitamanubhāsanti     vācitamanuvācenti
seyyathīdaṃ  aṭṭhako  vāmako  vāmadevo  vessāmitto  yamataggī  aṅgīraso
bhāradvājo  vāseṭṭho  kassapo  bhagu  evaṃ  su  te  sunhātā suvilittā
kappitakesamassū      āmuttamālābharaṇā     odātavatthavasanā     pañcahi
kāmaguṇehi   samappitā  samaṅgibhūtā  paricārenti  seyyathāpi  tvaṃ  etarahi
sācariyakoti. No hidaṃ bho gotama .pe. Evaṃ su te sālīnaṃ odanaṃ vicittakāḷakaṃ
anekasūpaṃ    anekabyañjanaṃ    paribhuñjanti    seyyathāpi    tvaṃ   etarahi
Sācariyakoti  .  no  hidaṃ  bho gotama .pe. Evaṃ su te veṭṭhakanatapassāhi
nārīhi  paricārenti  seyyathāpi  tvaṃ  etarahi  sācariyakoti  .  no  hidaṃ
bho   gotama   .pe.   evaṃ  su  te  kuttavālehi  vaḷavārathehi  dīghāhi
patodalaṭṭhīhi   vāhane   vitudantā   vicarissanti  seyyathāpi  tvaṃ  etarahi
sācariyakoti  .  no  hidaṃ  bho  gotama .pe. Evaṃ su te ukkiṇṇaparikkhāsu
ukkhittapalighāsu    nagarūpakārikāsu   dīghāsibaddhehi   purisehi   rakkhāpenti
seyyathāpi  tvaṃ  etarahi  sācariyakoti. No hidaṃ bho gotama .pe. Iti kho
ambaṭṭha  neva  tvaṃ  isi  na  pana  isitāya  paṭipanno sācariyako yassa kho
pana  ambaṭṭha  mayi  kaṅkhā  vā vimati vā so maṃ pañhena ahaṃ veyyākaraṇena
sodhissāmīti.
     [170]   Athakho  bhagavā  vihārā  nikkhamma  caṅkamaṃ  abbhuṭṭhāsi .
Ambaṭṭhopi    māṇavo    vihārā    nikkhamma   caṅkamaṃ   abbhuṭṭhāsi  .
Athakho    ambaṭṭho    māṇavo    bhagavantaṃ    caṅkamantaṃ   anucaṅkamamāno
bhagavato    kāye   dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni   sammannesi   .   addasā
kho    ambaṭṭho   māṇavo   bhagavato   kāye   dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni
yebhuyyena   ṭhapetvā   dve  dvīsu  mahāpurisalakkhaṇesu  kaṅkhati  vicikicchati
nādhimuccati   na   sampasīdati   kosohite   ca   vatthaguyhe  pahūtajivhatāya
ca   .   athakho   bhagavato  etadahosi  passati  kho  me  ayaṃ  ambaṭṭho
māṇavo     dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni    yebhuyyena    ṭhapetvā    dve
Dvīsu    mahāpurisalakkhaṇesu    ambaṭṭho   kaṅkhati   vicikicchati   nādhimuccati
na   sampasīdati   kosohite   ca   vatthaguyhe   pahūtajivhatāya   cāti .
Athakho   bhagavā   tathārūpaṃ   iddhābhisaṃkhāraṃ   abhisaṃkhāresi   yathā   addasa
ambaṭṭho   māṇavo   bhagavato   kosohitavatthaguyhaṃ   .   athakho   bhagavā
jivhaṃ    ninnāmetvā   ubhopi   kaṇṇasotāni   anumasi   paṭimasi   ubhopi
nāsikasotāni    anumasi    paṭimasi    kevalampi    nalāṭamaṇḍalaṃ   jivhāya
chādesi.
     [171]   Athakho   ambaṭṭhassa   māṇavassa  etadahosi  samannāgato
kho    samaṇo    gotamo    dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi   paripuṇṇehi   no
aparipuṇṇehīti   .   bhagavantaṃ  etadavoca  handa  cadāni  mayaṃ  bho  gotama
gacchāma   bahukiccā   mayaṃ   bahukaraṇīyāti   .   yassadāni   tvaṃ  ambaṭṭha
kālaṃ    maññasīti    .   athakho   ambaṭṭho   māṇavo   vaḷavārathamāruyha
pakkāmi.
     [172]  Tena  kho  pana  samayena  brāhmaṇo  pokkharasāti uṭṭhāya
nikkhamitvā   mahatā   brāhmaṇagaṇena   saddhiṃ   sake   ārāme  nisinno
hoti    ambaṭṭhaṃyeva    māṇavaṃ   patimānento   .   athakho   ambaṭṭho
māṇavo   yena  sako  ārāmo  tena  pāyāsi  yāvatikā  yānassa  bhūmi
yānena   gantvā  yānā  paccorohitvā  pattiko  va  yena  brāhmaṇo
pokkharasāti    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    brāhmaṇaṃ    pokkharasātiṃ
abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi   .   ekamantaṃ   nisinnaṃ  kho  ambaṭṭhaṃ
Māṇavaṃ   brāhmaṇo   pokkharasāti   etadavoca   kacci   tāta   ambaṭṭha
addasa   taṃ   bhavantaṃ  gotamanti  .  addasāma  kho  mayaṃ  bho  taṃ  bhavantaṃ
gotamanti   .   kacci   tāta  ambaṭṭha  taṃ  bhavantaṃ  gotamaṃ  tathāsantaṃyeva
saddo   abbhuggato   no   aññathā  kacci  pana  bho  so  bhavaṃ  gotamo
tādiso   no   aññādisoti   .  tathāsantaṃyeva  bho  taṃ  bhavantaṃ  gotamaṃ
tathāsaddo   abbhuggato   no   aññathā   tādiso   va   bho  so  bhavaṃ
gotamo   no   aññādiso   samannāgato   va   bho  so  bhavaṃ  gotamo
dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi    paripuṇṇehi    no   aparipuṇṇehīti   .   ahu
pana  te  tāta  ambaṭṭha samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva kathāsallāpoti.
Ahu  kho  me  bho  samaṇena  gotamena  saddhiṃ  kocideva kathāsallāpoti.
Yathākathaṃ  pana  te  tāta  ambaṭṭha  ahu  samaṇena  gotamena saddhiṃ kocideva
kathāsallāpoti  .  athakho  ambaṭṭho  māṇavo  yāvatako  ahosi  bhagavatā
saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ brāhmaṇassa pokkharasātissa ārocesi.
     [173]   Evaṃ   vutte  brāhmaṇo  pokkharasāti  ambaṭṭhaṃ  māṇavaṃ
etadavoca   aho  vata  re  amhākaṃ  paṇḍitaka  aho  vata  re  amhākaṃ
bahussutaka   aho   vata   re   amhākaṃ  tevijjaka  evarūpena  kira  bho
puriso   atthacarakena   kāyassa   bhedā   paraṃ   maraṇā   apāyaṃ  duggatiṃ
vinipātaṃ   nirayaṃ   upapajjeyya   yadeva   kho   tvaṃ  ambaṭṭha  taṃ  bhavantaṃ
gotamaṃ   evaṃ  āsajja  āsajja  avacāsi  athakho  bhavaṃ  gotamo  amhehi
Evaṃ   upaneyyaṃ   upaneyyaṃ   avaca   aho  vata  re  amhākaṃ  paṇḍitaka
ahosi  vata  re  amhākaṃ  bahussutaka  aho  vata  re  amhākaṃ  tevijjaka
evarūpena   kira  bho  puriso  atthacarakena  kāyassa  bhedā  paraṃ  maraṇā
apāyaṃ   duggatiṃ   vinipātaṃ   nirayaṃ  upapajjeyyāti  .  kupito  anattamano
ambaṭṭhaṃ   māṇavaṃ   padasāyeva   pavattesi  icchati  ca  tāvadeva  bhagavantaṃ
dassanāya    upasaṅkamituṃ    .    athakho    te   brāhmaṇā   brāhmaṇaṃ
pokkharasātiṃ   etadavocuṃ   ativikālo   kho   bho   ajja  samaṇaṃ  gotamaṃ
dassanāya    upasaṅkamituṃ   svedāni   bhavaṃ   pokkharasāti   samaṇaṃ   gotamaṃ
dassanāya upasaṅkamissatīti.
     [174]   Athakho   brāhmaṇo  pokkharasāti  sake  nivesane  paṇītaṃ
khādanīyaṃ    bhojanīyaṃ   paṭiyādāpetvā   yāne   āropetvā   ukkāsu
dhāriyamānāsu   ukkaṭṭhāya   niyyāsi   yena   icchānaṅgalavanasaṇḍo  tena
pāyāsi  yāvatikā  yānassa  bhūmi  yānena  gantvā  yānā paccorohitvā
pattiko   va   yena   bhagavā  tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā  bhagavatā  saddhiṃ
sammodi   sammodanīyaṃ   kathaṃ  sārāṇīyaṃ  vītisāretvā  ekamantaṃ  nisīdi .
Ekamantaṃ   nisinno   kho   brāhmaṇo  pokkharasāti  bhagavantaṃ  etadavoca
āgamā    nu   khvidha   bho   gotama   amhākaṃ   antevāsī   ambaṭṭho
māṇavoti   .   āgamā   kho   tedha   brāhmaṇa  antevāsī  ambaṭṭho
māṇavoti   .   ahu  pana  te  bho  gotama  ambaṭṭhena  māṇavena  saddhiṃ
kocideva   kathāsallāpoti   .   ahu   kho   me  brāhmaṇa  ambaṭṭhena
Māṇavena   saddhiṃ   kocideva  kathāsallāpoti  .  yathākathaṃ  pana  te  bho
gotama   ahu   ambaṭṭhena  māṇavena  saddhiṃ  kocideva  kathāsallāpoti .
Athakho  bhagavā  yāvatako  ahosi  ambaṭṭhena  māṇavena saddhiṃ kathāsallāpo
taṃ sabbaṃ brāhmaṇassa pokkharasātissa ārocesi.
     [175]   Evaṃ  vutte  brāhmaṇo  pokkharasāti  bhagavantametadavoca
bālo   bho  gotama  ambaṭṭho  māṇavo  khamatu  bhavaṃ  gotamo  ambaṭṭhassa
māṇavassāti   .   sukhī  hotu  brāhmaṇa  ambaṭṭho  māṇavoti  .  athakho
brāhmaṇo    pokkharasāti    bhagavato   kāye   dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni
sammannesi   .   addasā  kho  brāhmaṇo  pokkharasāti  bhagavato  kāye
dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni     yebhuyyena     ṭhapetvā     dve    dvīsu
mahāpurisalakkhaṇesu    kaṅkhati    vicikicchati    nādhimuccati    na   sampasīdati
kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca.
     {175.1}  Athakho  bhagavato etadahosi passati kho me ayaṃ brāhmaṇo
pokkharasāti   dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni  yebhuyyena  ṭhapetvā  dve  dvīsu
mahāpurisalakkhaṇesu  kaṅkhati  vicikicchati  nādhimuccati  na  sampasīdati  kosohite
ca  vatthaguyhe  pahūtajivhatāya  cāti . Athakho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṃkhāraṃ
abhisaṃkhāresi   yathā   addasa  brāhmaṇo  pokkharasāti  bhagavato  kosohitaṃ
vatthaguyhaṃ   .   athakho  bhagavā  jivhaṃ  ninnāmetvā  ubhopi  kaṇṇasotāni
anumasi    paṭimasi    ubhopi   nāsikasotāni   anumasi   paṭimasi   kevalampi
nalāṭamaṇḍalaṃ   jivhāya   chādesi  .  athakho  brāhmaṇassa  pokkharasātissa
Etadahosi   samannāgato   kho  samaṇo  gotamo  dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi
paripuṇṇehi   no  aparipuṇṇehīti  .  bhagavantaṃ  etadavoca  adhivāsetu  bhavaṃ
gotamo   ajjatanāya   bhattaṃ  saddhiṃ  bhikkhusaṃghenāti  .  adhivāsesi  bhagavā
tuṇhībhāvena   .   athakho   brāhmaṇo   pokkharasāti  bhagavato  adhivāsanaṃ
viditvā bhagavato kālaṃ ārocesi kālo bho gotama niṭṭhitaṃ bhattanti.
     [176]  Athakho  bhagavā  pubbaṇhasamayaṃ  nivāsetvā  pattacīvaramādāya
saddhiṃ    bhikkhusaṃghena    yena    brāhmaṇassa    pokkharasātissa   nivesanaṃ
tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā   paññatte   āsane   nisīdi   .   athakho
brāhmaṇo    pokkharasāti   bhagavantaṃ   paṇītena   khādanīyena   bhojanīyena
sahatthā   santappesi   sampavāresi   māṇavakā   ca  bhikkhusaṃghaṃ  .  athakho
brāhmaṇo   pokkharasāti   bhagavantaṃ   bhuttāviṃ   onītapattapāṇiṃ   aññataraṃ
nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.
     {176.1}   Ekamantaṃ  nisinnassa  kho  brāhmaṇassa  pokkharasātissa
bhagavā   anupubbīkathaṃ  kathesi  seyyathīdaṃ  dānakathaṃ  sīlakathaṃ  saggakathaṃ  kāmānaṃ
ādīnavaṃ  okāraṃ  saṃkilesaṃ  nekkhamme  ānisaṃsaṃ  pakāsesi . Yadā bhagavā
aññāsi    brāhmaṇaṃ    pokkharasātiṃ   kallacittaṃ   muducittaṃ   vinīvaraṇacattaṃ
udaggacittaṃ  pasannacittaṃ  athassa  yā  buddhānaṃ  sāmukkaṃsikā  dhammadesanā taṃ
pakāsesi dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ
sammadeva  rajanaṃ  paṭiggaṇheyya  evameva  kho  brāhmaṇassa pokkharasātissa
Tasmiṃyeva  āsane  virajaṃ  vītamalaṃ  dhammacakkhuṃ  udapādi  yaṃ  kiñci samudayadhammaṃ
sabbantaṃ nirodhadhammanti.
     [177]   Athakho   brāhmaṇo  pokkharasāti  diṭṭhadhammo  pattadhammo
viditadhammo       pariyogāḷhadhammo      tiṇṇavicikiccho      vigatakathaṃkatho
vesārajjappatto   aparappaccayo   satthu   sāsane   bhagavantaṃ  etadavoca
abhikkantaṃ   bho   gotama  abhikkantaṃ  bho  gotama  seyyathāpi  bho  gotama
nikkujjitaṃ   vā   ukkujjeyya   paṭicchannaṃ   vā  vivareyya  mūḷhassa  vā
maggaṃ   ācikkheyya   andhakāre  vā  telapajjotaṃ  dhāreyya  cakkhumanto
rūpāni   dakkhantīti   evameva   kho   bhotā  gotamena  anekapariyāyena
dhammo   pakāsito   esāhaṃ   bho   gotama   saputto  sabhariyo  sapariso
sāmacco    bhavantaṃ    gotamaṃ    saraṇaṃ   gacchāmi   dhammañca   bhikkhusaṃghañca
upāsakaṃ   maṃ   bhavaṃ   gotamo   dhāretu  ajjatagge  pāṇupetaṃ  saraṇaṅgataṃ
yathā   ca   bhavaṃ  gotamo  ukkaṭṭhāyaṃ  aññāni  upāsakakulāni  upasaṅkamati
evameva   kho   bhavaṃ   gotamo   pokkharasātikulaṃ  upasaṅkamatu  tattha  ye
te   māṇavakā   vā   māṇavikā   vā   bhavantaṃ  gotamaṃ  abhivādessanti
vā   paccuṭṭhissanti   vā   āsanaṃ  vā  udakaṃ  vā  dassanti  cittaṃ  vā
pasādessanti  tesaṃ  taṃ  bhavissati  dīgharattaṃ  hitāya  sukhāyāti  .  kalyāṇaṃ
vuccati brāhmaṇāti.
                  Ambaṭṭhasuttaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------------
                    Soṇadaṇḍasuttaṃ catutthaṃ
     [178]  Evamme  sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu cārikañcaramāno
mahatā     bhikkhusaṃghena     saddhiṃ     pañcamattehi    bhikkhusatehi    yena
campā   tadavasari   .   tatra   sudaṃ   bhagavā  campāyaṃ  viharati  gaggarāya
pokkharaṇiyā tīre.
     [179]   Tena   kho  pana  samayena  soṇadaṇḍo  brāhmaṇo  campaṃ
ajjhāvasati    sattussadaṃ    satiṇakaṭṭhodakaṃ    sadhaññaṃ   rājabhoggaṃ   raññā
māgadhena   seniyena   bimbisārena   dinnaṃ   rājadāyaṃ   brahmadeyyaṃ .
Assosuṃ    kho    campeyyakā   brāhmaṇagahapatikā   samaṇo   khalu   bho
gotamo   sakyaputto   sakyakulā   pabbajito   aṅgesu   cārikañcaramāno
mahatā   bhikkhusaṃghena   saddhiṃ   pañcamattehi   bhikkhusatehi  campaṃ  anuppatto
campāyaṃ   viharati   gaggarāya   pokkharaṇiyā   tīre  taṃ  kho  pana  bhavantaṃ
gotamaṃ    evaṃkalyāṇo   kittisaddo   abbhuggato   itipi   so   bhagavā
arahaṃ   sammāsambuddho   vijjācaraṇasampanno   sugato   lokavidū  anuttaro
purisadammasārathi   satthā   devamanussānaṃ  buddho  bhagavāti  so  imaṃ  lokaṃ
sadevakaṃ    samārakaṃ    sabrahmakaṃ    sassamaṇabrāhmaṇiṃ   pajaṃ   sadevamanussaṃ
sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   pavedeti  so  dhammaṃ  deseti  ādikalyāṇaṃ
majjhekalyāṇaṃ    pariyosānakalyāṇaṃ    sātthaṃ    sabyañjanaṃ   kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ   brahmacariyaṃ   pakāseti   sādhu   kho   pana  tathārūpānaṃ  arahataṃ
Dassanaṃ   hotīti   .   athakho   campeyyakā   brāhmaṇagahapatikā  campāya
nikkhamitvā saṃghāsaṃghīgaṇībhūtā yena gaggarā pokkharaṇī tenupasaṅkamanti.
     [180]  Tena  kho  pana samayena soṇadaṇḍo brāhmaṇo uparipāsāde
divāseyyaṃ   upagato   hoti   .   addasā  kho  soṇadaṇḍo  brāhmaṇo
campeyyake    brāhmaṇagahapatike   campāya   nikkhamitvā   saṃghāsaṃghīgaṇībhūte
yena   gaggarā  pokkharaṇī  tenupasaṅkamante  disvā  khattaṃ  āmantesi  kiṃ
nu  kho  bho  khatte  campeyyakā  brāhmaṇagahapatikā  campāya  nikkhamitvā
saṃghāsaṃghīgaṇībhūtā  yena  gaggarā  pokkharaṇī  tenupasaṅkamantīti  .  atthi  kho
bho  samaṇo  gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅgesu cārikañcaramāno
mahatā   bhikkhusaṃghena   saddhiṃ   pañcamattehi   bhikkhusatehi  campaṃ  anuppatto
campāyaṃ  viharati  gaggarāya  pokkharaṇiyā  tīre  taṃ  kho  pana bhavantaṃ gotamaṃ
evaṃkalyāṇo    kittisaddo    abbhuggato   itipi   so   bhagavā   arahaṃ
sammāsambuddho     vijjācaraṇasampanno    sugato    lokavidū    anuttaro
purisadammasārathi   satthā   devamanussānaṃ  buddho  bhagavāti  tamete  bhavantaṃ
gotamaṃ  dassanāya  upasaṅkamantīti  .  tenahi  bho  khatte yena campeyyakā
brāhmaṇagahapatikā      tenupasaṅkami      upasaṅkamitvā      campeyyake
brāhmaṇagahapatike   evaṃ   vadesi  soṇadaṇḍo  bho  brāhmaṇo  evamāha
āgamentu    kira   bhavanto   soṇadaṇḍopi   brāhmaṇo   samaṇaṃ   gotamaṃ
dassanāya  upasaṅkamissatīti  .  evaṃ  bhoti  kho  so  khatto  soṇadaṇḍassa
Brāhmaṇassa     paṭissutvā    yena    campeyyakā    brāhmaṇagahapatikā
tenupasaṅkami      upasaṅkamitvā      campeyyake      brāhmaṇagahapatike
etadavoca   soṇadaṇḍo   bho   brāhmaṇo   evamāha   āgamentu  kira
bhavanto     soṇadaṇḍopi     brāhmaṇo    samaṇaṃ    gotamaṃ    dassanāya
upasaṅkamissatīti.
     [181]   Tena  kho  pana  samayena  nānāverajjakānaṃ  brāhmaṇānaṃ
pañcamattāni     brāhmaṇasatāni     campāyaṃ     paṭivasanti    kenacideva
karaṇīyena   .   assosuṃ   kho   te  brāhmaṇā  soṇadaṇḍo  brāhmaṇo
samaṇaṃ   gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamissatīti   .  athakho  te  brāhmaṇā
yena   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo   tenupasaṅkamiṃsu   upasaṅkamitvā  soṇadaṇḍaṃ
brāhmaṇaṃ   etadavocuṃ   saccaṃ   kira   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   samaṇaṃ   gotamaṃ
dassanāya   upasaṅkamissatīti  .  evaṃ  kho  me  bho  hoti  ahampi  samaṇaṃ
gotamaṃ    dassanāya    upasaṅkamissāmīti    .    mā   bhavaṃ   soṇadaṇḍo
samaṇaṃ    gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkami   na   arahati   bhavaṃ   soṇadaṇḍo
samaṇaṃ   gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   sace   bhavaṃ   soṇadaṇḍo  samaṇaṃ
gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamissati   bhoto  soṇadaṇḍassa  yaso  hāyissati
samaṇassa   gotamassa   yaso   abhivaḍḍhissati   yampi   bhoto   soṇadaṇḍassa
yaso    hāyissati    samaṇassa   gotamassa   yaso   abhivaḍḍhissati   iminā
caṅgena    na    arahati   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   samaṇaṃ   gotamaṃ   dassanāya
upasaṅkamituṃ    samaṇo    tveva    gotamo   arahati   bhavantaṃ   soṇadaṇḍaṃ
Dassanāya   upasaṅkamituṃ   bhavaṃ   hi   soṇadaṇḍo  ubhato  sujāto  mātito
ca   pitito   ca   saṃsuddhagahaṇiko   yāva  sattamā  pitāmahayugā  akkhitto
anupakkuṭṭho   jātivādena   yampi   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   ubhato   sujāto
mātito   ca   pitito   ca   saṃsuddhagahaṇiko   yāva  sattamā  pitāmahayugā
akkhitto   anupakkuṭṭho   jātivādena   iminā  caṅgena  na  arahati  bhavaṃ
soṇadaṇḍo    samaṇaṃ    gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   samaṇo   tveva
gotamo   arahati   bhavantaṃ   soṇadaṇḍaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   bhavaṃ  hi
soṇadaṇḍo   aḍḍho   mahaddhano   mahābhogo  .pe.  bhavaṃ  hi  soṇadaṇḍo
ajjhāyako    mantadharo    tiṇṇaṃ    vedānaṃ    pāragū   sanighaṇḍuketubhānaṃ
sākkharappabhedānaṃ       itihāsapañcamānaṃ      padako      veyyākaraṇo
lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu    anavayo    bhavaṃ   hi   soṇadaṇḍo   abhirūpo
dassanīyo     pāsādiko     paramāya    vaṇṇapokkharatāya    samannāgato
brahmavaṇṇi    brahmavacchasi    1-   akkhuddāvakāso   dassanāya   bhavañhi
soṇadaṇḍo    sīlavā    vuḍḍhasīlī   2-   vuḍḍhasīlena   samannāgato   bhavaṃ
hi    soṇadaṇḍo   kalyāṇavāco   kalyāṇavākkaraṇo   poriyā   vācāya
samannāgato    vissaṭṭhāya    anelagalāya   atthassa   viññāpaniyā   bhavaṃ
hi   soṇadaṇḍo   bahūnaṃ   ācariyapācariyo   tīṇi   māṇavakasatāni   mante
vāceti    bahukā    kho   pana   nānādisā   nānājanapadā   māṇavakā
āgacchanti    bhoto    soṇadaṇḍassa    santike    mantatthikā    mante
@Footnote: 1 Sī. brahmavaṇṇī brahmavaḍḍhī. 2 Sī. vuddhasīlī.
Adhiyitukāmā     bhavañhi     soṇadaṇḍo    jiṇṇo    vuḍḍho    mahallako
addhagato   vayoanuppatto   samaṇo  gotamo  taruṇo  ceva  taruṇapabbajito
ca    bhavañhi   soṇadaṇḍo   rañño   māgadhassa   seniyassa   bimbisārassa
sakkato    garukato    mānito   pūjito   apacito   bhavañhi   soṇadaṇḍo
brāhmaṇassa   pokkharasātissa  sakkato  garukato  mānito  pūjito  apacito
bhavañhi    soṇadaṇḍo    campaṃ    ajjhāvasati    sattussadaṃ   satiṇakaṭṭhodakaṃ
sadhaññaṃ   rājabhoggaṃ   raññā   māgadhena   seniyena   bimbisārena  dinnaṃ
rājadāyaṃ    brahmadeyyaṃ   yampi   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   campaṃ   ajjhāvasati
sattussadaṃ    satiṇakaṭṭhodakaṃ    sadhaññaṃ    rājabhoggaṃ    raññā   māgadhena
seniyena   bimbisārena   dinnaṃ   rājadāyaṃ  brahmadeyyaṃ  iminā  caṅgena
na   arahati   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   samaṇaṃ   gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ
samaṇo    tveva    gotamo    arahati    bhavantaṃ   soṇadaṇḍaṃ   dassanāya
upasaṅkamitunti.
     [182]   Evaṃ   vutte   soṇadaṇḍo  brāhmaṇo  te  brāhmaṇe
etadavoca   tenahi   bho   mamapi   suṇātha   yathā  mayameva  arahāma  taṃ
bhavantaṃ   gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   na   tveva  arahati  so  bhavaṃ
gotamo   amhākaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   samaṇo   khalu  bho  gotamo
ubhato   sujāto   mātito  ca  pitito  ca  saṃsuddhagahaṇiko  yāva  sattamā
pitāmahayugā   akkhitto   anupakkuṭṭho   jātivādena   yaṃpi   bho  samaṇo
gotamo   ubhato   sujāto  mātito  ca  pitito  ca  saṃsuddhagahaṇiko  yāva
Sattamā    pitāmahayugā   akkhitto   anupakkuṭṭho   jātivādena   iminā
caṅgena   na   aharati  so  bhavaṃ  gotamo  amhākaṃ  dassanāya  upasaṅkamituṃ
athakho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ
     {182.1}  samaṇo  khalu bho gotamo mahantaṃ ñātisaṃghaṃ ohāya pabbajito
.pe.  samaṇo  khalu  bho  gotamo  pahūtaṃ  hiraññaṃ  suvaṇṇaṃ ohāya pabbajito
bhūmigatañca  vehāsaṭṭhañca  samaṇo  khalu  bho  gotamo  daharo va samāno susū
kāḷakeso  bhadrena  yobbanena  samannāgato  paṭhamena  vayasā  agārasmā
anagāriyaṃ   pabbajito   samaṇo  khalu  bho  gotamo  akāmakānaṃ  mātāpitūnaṃ
assumukhānaṃ   rudantānaṃ   kesamassuṃ   ohāretvā   kāsāyāni   vatthāni
acchādetvā  agārasmā  anagāriyaṃ  pabbajito  samaṇo  khalu  bho  gotamo
abhirūpo   dassanīyo   pāsādiko   paramāya  vaṇṇapokkharatāya  samannāgato
brahmavaṇṇi   brahmavacchasi   akkhuddāvakāso   dassanāya  samaṇo  khalu  bho
gotamo   sīlavā  ariyasīlī  kusalasīlī  kusalasīlena  samannāgato  samaṇo  khalu
bho    gotamo    kalyāṇavāco   kalyāṇavākkaraṇo   poriyā   vācāya
samannāgato   vissaṭṭhāya   anelagalāya   atthassa   viññāpaniyā   samaṇo
khalu   bho   gotamo   bahūnaṃ  ācariyapācariyo  samaṇo  khalu  bho  gotamo
khīṇakāmarāgo   vigatacāpallo   samaṇo   khalu   bho   gotamo   kammavādī
kiriyavādī   apāpapurekkhāro   brahmaññāya   pajāya   samaṇo   khalu  bho
gotamo  uccākulā  pabbajito  abhinnakhattiyakulā  samaṇo  khalu  bho gotamo
Aḍḍhā   1-   kulā   pabbajito   mahaddhanā  mahābhogā  samaṇaṃ  khalu  bho
gotamaṃ    tiroraṭṭhā   tirojanapadā   saṃpucchituṃ   āgacchanti   samaṇaṃ   khalu
bho   gotamaṃ   anekāni   devatāsahassāni   pāṇehi  saraṇaṅgatāni  samaṇaṃ
khalu   bho   gotamaṃ   evaṃkalyāṇo   kittisaddo   abbhuggato  itipi  so
bhagavā    arahaṃ   sammāsambuddho   vijjācaraṇasampanno   sugato   lokavidū
anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti
     {182.2}   samaṇo   khalu   bho  gotamo  dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi
samannāgato  samaṇo  khalu  bho gotamo ehisāgatavādī sakhilo 2- sammodako
abbhākuṭiko   uttānamukho   pubbabhāsī  samaṇo  khalu  bho  gotamo  catunnaṃ
parisānaṃ  sakkato  garukato  mānito  pūjito  apacito  samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ
bahū  devā  ca  manussā  ca  abhippasannā  samaṇo  khalu  bho gotamo yasmiṃ
gāme  vā  nigame  vā  paṭivasati  na tasmiṃ gāme vā nigame vā amanussā
manusse    viheṭhenti   samaṇo   khalu   bho   gotamo   saṃghīgaṇīgaṇācariyo
puthutitthakarānaṃ    aggamakkhāyati    yathā    kho    pana    bho   etesaṃ
samaṇabrāhmaṇānaṃ   yathā   vā   tathā  vā  yaso  samudāgacchati  na  hevaṃ
samaṇassa     gotamassa     yaso     samudāgato    athakho    anuttarāya
vijjācaraṇasampadāya    samaṇassa    gotamassa    yaso   samudāgato   samaṇaṃ
khalu  bho  gotamaṃ  rājā  māgadho  seniyo  bimbisāro  saputto  sabhariyo
@Footnote: 1 addhātipi addhakulātipi aḍḍhakulātipi pāṭho. 2 Sī. ehisāhatavādī
@sukhilo.
Sapariso   sāmacco   pāṇehi   saraṇaṅgato   samaṇaṃ   khalu   bho   gotamaṃ
rājā   pasenadikosalo   saputto   sabhariyo  sapariso  sāmacco  pāṇehi
saraṇaṅgato   samaṇaṃ   khalu   bho  gotamaṃ  brāhmaṇo  pokkharasāti  saputto
sabhariyo   sapariso   sāmacco   pāṇehi   saraṇaṅgato   samaṇo  khalu  bho
gotamo   rañño   māgadhassa   seniyassa   bimbisārassa  sakkato  garukato
mānito  pūjito  apacito  samaṇo  khalu  bho gotamo rañño pasenadikosalassa
sakkato   garukato   mānito  pūjito  apacito  samaṇo  khalu  bho  gotamo
brāhmaṇassa      pokkharasātissa      sakkato     garukato     mānito
pūjito   apacito   samaṇo  khalu  bho  gotamo  campaṃ  anuppatto  campāyaṃ
viharati   gaggarāya  pokkharaṇiyā  tīre  ye  kho  pana  bho  keci  samaṇā
vā   brāhmaṇā   vā   amhākaṃ  gāmakkhettaṃ  āgacchanti  atithino  te
honti    atithino   panamhehi   sakkātabbā   garukātabbā   mānetabbā
pūjetabbā   apacetabbā   yampi  bho  samaṇo  gotamo  campaṃ  anuppatto
campāyaṃ   viharati   gaggarāya   pokkharaṇiyā   tīre   atithismākaṃ   samaṇo
gotamo   atithi   kho   panamhehi  sakkātabbo  garukātabbo  mānetabbo
pūjetabbo   apacitabbo   iminā  caṅgena  na  arahati  so  bhavaṃ  gotamo
amhākaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   athakho   mayameva  arahāma  taṃ  bhavantaṃ
gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   ettake   kho  ahaṃ  bhoto  gotamassa
vaṇṇe   pariyāpuṇāmi   no   ca   kho  so  bhavaṃ  gotamo  ettakavaṇṇo
aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṃ gotamoti.
     [183]   Evaṃ   vutte   te   brāhmaṇā   soṇaḍaṇḍaṃ  brāhmaṇaṃ
etadavocuṃ   yathā   kho   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   samaṇassa  gotamassa  vaṇṇe
bhāsati   ito   cepi   so   bhavaṃ  gotamo  yojanasate  viharati  alameva
saddhena  kulaputtena  dassanāya  upasaṅkamituṃ  api  puṭosenāti 1-. Tenahi
bho sabbe va mayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmāti.
     {183.1}   Athakho  soṇadaṇḍo  brāhmaṇo  mahatā  brāhmaṇagaṇena
saddhiṃ   yena   gaggarā   pokkharaṇī  tenupasaṅkami  .  athakho  soṇadaṇḍassa
brāhmaṇassa   tirovanasaṇḍagatassa   evaṃ   cetaso   parivitakko   udapādi
ahañceva   kho   pana   samaṇaṃ   gotamaṃ   pañhaṃ  puccheyyaṃ  tatra  ce  maṃ
samaṇo   gotamo   evaṃ   vadeyya   na   kho   esa  brāhmaṇa  pañho
evaṃ    pucchitabbo   evaṃ   nāmesa   brāhmaṇa   pañho   pucchitabboti
tena   maṃ   ayaṃ   parisā   paribhaveyya   bālo   soṇadaṇḍo  brāhmaṇo
abyatto   nāsakkhi   samaṇaṃ   gotamaṃ   yoniso  pañhaṃ  pucchitunti  yaṃ  kho
panāyaṃ  parisā  paribhaveyya  yasopi  tassa  hāyetha  yassa  kho  pana  yaso
hāyetha   bhogāpi   tassa   hāyeyyuṃ  yasoladdhā  kho  panamhākaṃ  bhogā
mañceva   pana   samaṇo   gotamo  pañhaṃ  puccheyya  tassa  cāhaṃ  pañhassa
veyyākaraṇena   cittaṃ   na  ārādheyyaṃ  tatra  ce  maṃ  samaṇo  gotamo
evaṃ   vadeyya   na   kho  esa  brāhmaṇa  pañho  evaṃ  byākātabbo
evaṃ   nāmesa  brāhmaṇa  pañho  byākātabboti  tena  maṃ  ayaṃ  parisā
@Footnote: 1 Sī. puṭaṃsenāti.
Paribhaveyya    bālo    soṇadaṇḍo    brāhmaṇo    abyatto   nāsakkhi
samaṇassa    gotamassa    pañhassa   veyyākaraṇena   cittaṃ   ārādhetunti
yaṃ   kho   panāyaṃ  parisā  paribhaveyya  yasopi  tassa  hāyetha  yassa  kho
pana  yaso  hāyetha  bhogāpi  tassa  hāyeyyuṃ  yasoladdhā  kho  panamhākaṃ
bhogā   ahañceva   kho   pana   evaṃ   samīpagato  samāno  adisvā  va
samaṇaṃ   gotamaṃ   nivatteyyaṃ   tena   maṃ  ayaṃ  parisā  paribhaveyya  bālo
soṇadaṇḍo    brāhmaṇo    abyatto   mānathaddho   bhīto   no   visahi
samaṇaṃ   gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   kathañhi   nāma  evaṃ  samīpagato
samāno   adisvā   samaṇaṃ   gotamaṃ  nivattissatīti  yaṃ  kho  panāyaṃ  parisā
paribhaveyya  yasopi  tassa  hāyetha  yassa  kho  pana  yaso hāyetha bhogāpi
tassa hāyeyyuṃ yasoladdhā kho panamhākaṃ bhogāti.
     [184]  Athakho  soṇadaṇḍo  brāhmaṇo  yena  bhagavā  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   bhagavatā   saddhiṃ   sammodi   sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ
vītisāretvā   ekamantaṃ  nisīdi  .  campeyyakāpi  kho  brāhmaṇagahapatikā
appekacce   bhagavantaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdiṃsu   appekacce
bhagavatā   saddhiṃ   sammodiṃsu   sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ  vītisāretvā
ekamantaṃ   nisīdiṃsu   appekacce   yena   bhagavā   tenañjalimpaṇāmetvā
ekamantaṃ   nisīdiṃsu  appekacce  nāmagottaṃ  sāvetvā  ekamantaṃ  nisīdiṃsu
appekacce   tuṇhībhūtā   ekamantaṃ   nisīdiṃsu   .  tatra  sudaṃ  soṇadaṇḍo
brāhmaṇo   etadeva   bahulamanuvitakkento   nisinno   hoti   ahañceva
Kho   pana   samaṇaṃ   gotamaṃ   pañhaṃ   puccheyyaṃ   tatra   ce  maṃ  samaṇo
gotamo   evaṃ   vadeyya   na   kho   esa   brāhmaṇa   pañho  evaṃ
pucchitabbo   evaṃ   nāmesa   brāhmaṇa   pañho  pucchitabboti  tena  maṃ
ayaṃ   parisā   paribhaveyya   bālo   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo   abyatto
nāsakkhi   samaṇaṃ   gotamaṃ   yoniso   pañhaṃ   pucchitunti   yaṃ  kho  panāyaṃ
parisā   paribhaveyya   yasopi   tassa   hāyetha   yassa   kho  pana  yaso
hāyetha   bhogāpi   tassa   hāyeyyuṃ  yasoladdhā  kho  panamhākaṃ  bhogā
mañceva   kho   pana   samaṇo   gotamo   pañhaṃ   puccheyya  tassa  cāhaṃ
pañhassa   veyyākaraṇena   cittaṃ  na  ārādheyyaṃ  tatra  ce  maṃ  samaṇo
gotamo   evaṃ   vadeyya   na   kho   esa   brāhmaṇa   pañho  evaṃ
byākātabbo    evaṃ    nāmesa    brāhmaṇa   pañho   byākātabboti
tena   maṃ   ayaṃ   parisā   paribhaveyya   bālo   soṇadaṇḍo  brāhmaṇo
abyatto    nāsakkhi    samaṇassa    gotamassa   pañhassa   veyyākaraṇena
cittaṃ   ārādhetunti   yaṃ  kho  panāyaṃ  parisā  paribhaveyya  yasopi  tassa
hāyetha   yassa   kho   pana   yaso   hāyetha  bhogāpi  tassa  hāyeyyuṃ
yasoladdhā   kho   panamhākaṃ   bhogā   aho   vata  maṃ  samaṇo  gotamo
sake   ācariyake   tevijjake  maṃ  pañhaṃ  puccheyya  addhā  va  tassāhaṃ
cittaṃ ārādheyya pañhassa veyyākaraṇenāti.
     [185]   Athakho   bhagavato   soṇadaṇḍassa   brāhmaṇassa   cetasā
cetoparivitakkamaññāya    etadahosi    vihaññati   kho   ayaṃ   soṇadaṇḍo
Brāhmaṇo   sakena   cittena   yananūnāhaṃ   soṇadaṇḍaṃ   brāhmaṇaṃ   sake
ācariyake   tevijjake  pañhaṃ  puccheyyanti  .  athakho  bhagavā  soṇadaṇḍaṃ
brāhmaṇaṃ    etadavoca   katīhi   pana   brāhmaṇa   aṅgehi   samannāgataṃ
brāhmaṇā    brāhmaṇaṃ    paññapenti    brāhmaṇosmīti   ca   vadamāno
sammā   vadeyya   na   ca   pana   musāvādaṃ  āpajjeyyāti  .  athakho
soṇadaṇḍassa   brāhmaṇassa   etadahosi   yaṃ   vata   no  ahosi  icchitaṃ
yaṃ   ākaṅkhitaṃ   yaṃ   adhippetaṃ   yaṃ   abhipatthitaṃ   aho  vata  maṃ  samaṇo
gotamo   sake   ācariyake   tevijjake   pañhaṃ   puccheyya  addhā  va
tassāhaṃ   cittaṃ   ārādheyyaṃ   pañhassa   veyyākaraṇena  tatra  ce  maṃ
samaṇo   gotamo   sake   ācariyake   tevijjake  pañhaṃ  pucchati  addhā
va tassāhaṃ cittaṃ ārādhessāmi pañhassa veyyākaraṇenāti.
     [186]   Athakho   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo  abbhunnāmetvā  kāyaṃ
anuviloketvā   parisaṃ  bhagavantaṃ  etadavoca  pañcahi  bho  gotama  aṅgehi
samannāgataṃ    brāhmaṇā    brāhmaṇaṃ   paññapenti   brāhmaṇosmīti   ca
vadamāno   sammā  vadeyya  na  ca  pana  musāvādaṃ  āpajjeyya  katamehi
pañcahi   idha   bho   gotama  brāhmaṇo  ubhato  sujāto  hoti  mātito
ca   pitito   ca   saṃsuddhagahaṇiko   yāva  sattamā  pitāmahayugā  akkhitto
anupakkuṭṭho    jātivādena   ajjhāyako   ca   hoti   mantadharo   tiṇṇaṃ
vedānaṃ   pāragū   sanighaṇḍuketubhānaṃ   sākkharappabhedānaṃ   itihāsapañcamānaṃ
padako    veyyākaraṇo    lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu   anavayo   abhirūpo
Ca   hoti   dassanīyo  pāsādiko  paramāya  vaṇṇapokkharatāya  samannāgato
brahmavaṇṇi    brahmavacchasi    akkhuddāvakāso    dassanāya   sīlavā   ca
hoti   vuḍḍhasīlī   vuḍḍhasīlena   samannāgato   paṇḍito  ca  hoti  medhāvī
paṭhamo   vā   dutiyo  vā  pūjaṃ  paggaṇhantānaṃ  imehi  kho  bho  gotama
pañcahi    aṅgehi    samannāgataṃ    brāhmaṇā    brāhmaṇaṃ   paññapenti
brāhmaṇosmīti   ca   vadamāno   sammā  vadeyya  na  ca  pana  musāvādaṃ
āpajjeyyāti.
     [187]   Imesaṃ   pana  brāhmaṇa  pañcannaṃ  aṅgānaṃ  sakkā  ekaṃ
aṅgaṃ    ṭhapayitvā   catūhi   aṅgehi   samannāgataṃ   brāhmaṇaṃ   paññapetuṃ
brāhmaṇosmīti   ca   vadamāno   sammā  vadeyya  na  ca  pana  musāvādaṃ
āpajjeyyāti  .  sakkā  bho  gotama  imesaṃ  hi  bho  gotama  pañcannaṃ
aṅgānaṃ  vaṇṇaṃ  ṭhapayāma  kiṃ  hi  vaṇṇo  karissati  yato  kho  bho  gotama
brāhmaṇo  ubhato  sujāto  hoti  mātito  ca  pitito  ca  saṃsuddhagahaṇiko
yāva    sattamā    pitāmahayugā   akkhitto   anupakkuṭṭho   jātivādena
ajjhāyako   ca  hoti  mantadharo  tiṇṇaṃ  vedānaṃ  pāragū  sanighaṇḍuketubhānaṃ
sākkharappabhedānaṃ       itihāsapañcamānaṃ      padako      veyyākaraṇo
lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu    anavayo    sīlavā    ca    hoti   vuḍḍhasīlī
vuḍḍhasīlena   samannāgato   paṇḍito   ca   hoti   medhāvī   paṭhamo  vā
dutiyo  vā  pūjaṃ  paggaṇhantānaṃ  imehi  kho  bho  gotama  catūhi  aṅgehi
samannāgataṃ    brāhmaṇā    brāhmaṇaṃ   paññapenti   brāhmaṇosmīti   ca
Vadamāno sammā vadeyya na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyāti.
     [188]   Imesaṃ   pana   brāhmaṇa  catunnaṃ  aṅgānaṃ  sakkā  ekaṃ
aṅgaṃ    ṭhapayitvā    tīhi   aṅgehi   samannāgataṃ   brāhmaṇaṃ   paññapetuṃ
brāhmaṇosmīti   ca   vadamāno   sammā  vadeyya  na  ca  pana  musāvādaṃ
āpajjeyyāti   .  sakkā  bho  gotama  imesaṃ  hi  bho  gotama  catunnaṃ
aṅgānaṃ   mante   ṭhapayāma   kiṃ   hi  mantā  karissanti  yato  kho  bho
gotama   brāhmaṇo   ubhato   sujāto   hoti   mātito  ca  pitito  ca
saṃsuddhagahaṇiko    yāva   sattamā   pitāmahayugā   akkhitto   anupakkuṭṭho
jātivādena    sīlavā   ca   hoti   vuḍḍhasīlī   vuḍḍhasīlena   samannāgato
paṇḍito  ca  hoti  medhāvī  paṭhamo  vā  dutiyo  vā  pūjaṃ  paggaṇhantānaṃ
imehi    kho   bho   gotama   tīhi   aṅgehi   samannāgataṃ   brāhmaṇā
brāhmaṇaṃ   paññapenti   brāhmaṇosmīti   ca   vadamāno  sammā  vadeyya
na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyāti.
     [189]   Imesaṃ   pana   brāhmaṇa   tiṇṇaṃ  aṅgānaṃ  sakkā  ekaṃ
aṅgaṃ    ṭhapayitvā   dvīhi   aṅgehi   samannāgataṃ   brāhmaṇaṃ   paññapetuṃ
brāhmaṇosmīti   ca   vadamāno   sammā  vadeyya  na  ca  pana  musāvādaṃ
āpajjeyyāti   .   sakkā  bho  gotama  imesaṃ  hi  bho  gotama  tiṇṇaṃ
aṅgānaṃ   jātiṃ  ṭhapayāma  kiṃ  hi  jāti  karissati  yato  kho  bho  gotama
brāhmaṇo    sīlavā    ca   hoti   vuḍḍhasīlī   vuḍḍhasīlena   samannāgato
paṇḍito  ca  hoti  medhāvī  paṭhamo  vā  dutiyo  vā  pūjaṃ  paggaṇhantānaṃ
Imehi   kho   bho   gotama   dvīhi   aṅgehi   samannāgataṃ   brāhmaṇā
brāhmaṇaṃ   paññapenti   brāhmaṇosmīti   ca   vadamāno  sammā  vadeyya
na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyāti.
     [190]   Evaṃ   vutte   te   brāhmaṇā   soṇadaṇḍaṃ  brāhmaṇaṃ
etadavocuṃ   mā   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   evaṃ  avaca  mā  bhavaṃ  soṇadaṇḍo
evaṃ    avaca    apavadati   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   vaṇṇaṃ   apavadati   mante
apavadati   jātiṃ   ekaṃsena   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   samaṇassayeva   gotamassa
vādaṃ anupakkhandatīti.
     {190.1}   Athakho   bhagavā   te   brāhmaṇe  etadavoca  sace
kho   tumhākaṃ   brāhmaṇānaṃ   evaṃ   hoti   appassuto  ca  soṇadaṇḍo
brāhmaṇo     akalyāṇavākkaraṇo     ca     soṇadaṇḍo     brāhmaṇo
duppañño   ca   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo   na   ca   pahoti   soṇadaṇḍo
brāhmaṇo   samaṇena   gotamena   saddhiṃ   asmiṃ   vacane   patimantetunti
tiṭṭhatu   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo   tumhe   mayā  saddhiṃ  mantavho  sace
pana   tumhākaṃ   brāhmaṇānaṃ   evaṃ   hoti   bahussuto   ca  soṇadaṇḍo
brāhmaṇo    kalyāṇavākkaraṇo   ca   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo   paṇḍito
ca    soṇadaṇḍo    brāhmaṇo    pahoti   ca   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo
samaṇena   gotamena   saddhiṃ   asmiṃ  vacane  patimantetunti  tiṭṭhatha  tumhe
soṇadaṇḍo brāhmaṇo mayā saddhiṃ patimantetūti.
     [191]  Evaṃ  vutte  soṇadaṇḍo  brāhmaṇo  bhagavantaṃ  etadavoca
tiṭṭhatu   bhavaṃ   gotamo   tuṇhī   bhavaṃ   gotamo   hotu   ahameva  tesaṃ
Sahadhammena   paṭivacanaṃ  karissāmīti  .  athakho  soṇadaṇḍo  te  brāhmaṇe
etadavoca   mā   bhavanto  evaṃ  avacuttha  mā  bhavanto  evaṃ  avacuttha
apavadati    bhavaṃ    soṇadaṇḍo    brāhmaṇo    vaṇṇaṃ   apavadati   mante
apavadati   jātiṃ   ekaṃsena   bhavaṃ   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo   samaṇasseva
gotamassa   vādaṃ   anupakkhandatīti   nāhaṃ   bho   apavadāmi   vaṇṇaṃ   vā
mante vā jātiṃ vāti.
     [192]   Tena   kho   pana   samayena   soṇadaṇḍassa  brāhmaṇassa
bhāgineyyo    aṅgako    nāma   māṇavako   tassaṃ   parisāyaṃ   nisinno
hoti   .   athakho   soṇadaṇḍo  brāhmaṇo  te  brāhmaṇe  etadavoca
passanti   no  bhonto  imaṃ  aṅgakaṃ  māṇavakaṃ  amhākaṃ  bhāgineyyanti .
Evaṃ   bho  aṅgako  kho  bho  māṇavako  abhirūpo  dassanīyo  pāsādiko
paramāya    vaṇṇapokkharatāya    samannāgato    brahmavaṇṇi    brahmavacchasi
akkhuddāvakāso   dassanāya   nāssa   imissaṃ   parisāyaṃ   samasamo  atthi
vaṇṇena  ṭhapetvā  samaṇaṃ  gotamaṃ  .  aṅgako  kho  māṇavako  ajjhāyako
mantadharo   tiṇṇaṃ   vedānaṃ   pāragū   sanighaṇḍuketubhānaṃ  sākkharappabhedānaṃ
itihāsapañcamānaṃ     padako    veyyākaraṇo    lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu
anavayo  ahamassa  mante  vācetā  aṅgako  kho māṇavako ubhato sujāto
mātito   ca   pitito   ca   saṃsuddhagahaṇiko   yāva  sattamā  pitāmahayugā
akkhitto     anupakkuṭṭho     jātivādena     ahamassa     mātāpitaro
jānāmi    aṅgako    kho    māṇavako    pāṇaṃpi    haneyya   adinnaṃpi
Ādiyeyya   paradāraṃpi   gaccheyya   musāpi   bhāseyya   majjaṃpi  piveyya
etthadāni   kiṃ   vaṇṇo  karissati  kiṃ  mantā  kiṃ  jāti  yato  kho  bho
brāhmaṇo    sīlavā    ca   hoti   vuḍḍhasīlī   vuḍḍhasīlena   samannāgato
paṇḍito  ca  hoti  medhāvī  paṭhamo  vā  dutiyo  vā  pūjaṃ  paggaṇhantānaṃ
imehi   kho   bho   dvīhi   aṅgehi   samannāgataṃ  brāhmaṇā  brāhmaṇaṃ
paññapenti   brāhmaṇosmīti   ca   vadamāno   sammā   vadeyya   na  ca
pana musāvādaṃ āpajjeyyāti.
     [193]   Imesaṃ   pana   brāhmaṇa  dvinnaṃ  aṅgānaṃ  sakkā  ekaṃ
aṅgaṃ   ṭhapayitvā   ekena   aṅgena   samannāgataṃ   brāhmaṇaṃ  paññapetuṃ
brāhmaṇosmīti   ca   vadamāno   sammā  vadeyya  na  ca  pana  musāvādaṃ
āpajjeyyāti   .  no  hidaṃ  bho  gotama  sīlaparidhotā  hi  bho  gotama
paññā   paññāparidhotaṃ   sīlaṃ   yattha   sīlaṃ   tattha  paññā  yattha  paññā
tattha    sīlaṃ   sīlavato   paññā   paññavato   sīlaṃ   sīlapaññānañca   pana
lokasmiṃ   aggamakkhāyati   seyyathāpi   bho   gotama  hatthena  vā  hatthaṃ
dhoveyya   pādena   vā   pādaṃ  dhoveyya  evameva  kho  bho  gotama
sīlaparidhotā   paññā   paññāparidhotaṃ   sīlaṃ   yattha   sīlaṃ   tattha  paññā
yattha    paññā    tattha    sīlaṃ    sīlavato    paññā   paññavato   sīlaṃ
sīlapaññānañca pana lokasmiṃ aggamakkhāyatīti.
     [194]   Evametaṃ   brāhmaṇa   evametaṃ  brāhmaṇa  sīlaparidhotā
hi    brāhmaṇa    paññā    paññāparidhotaṃ    sīlaṃ   yattha   sīlaṃ   tattha
Paññā    yattha    paññā    tattha   sīlaṃ   sīlavato   paññā   paññavato
sīlaṃ     sīlapaññānañca    pana    lokasmiṃ    aggamakkhāyati    seyyathāpi
brāhmaṇa   hatthena  vā  hatthaṃ  dhoveyya  pādena  vā  pādaṃ  dhoveyya
evameva   kho   brāhmaṇa   sīlaparidhotā   paññā   paññāparidhotaṃ   sīlaṃ
yattha   sīlaṃ   tattha   paññā   yattha  paññā  tattha  sīlaṃ  sīlavato  paññā
paññavato     sīlaṃ    sīlapaññānañca    pana    lokasmiṃ    aggamakkhāyatīti
katamaṃ   pana   taṃ   brāhmaṇa   sīlaṃ   katamā   pana   sā   paññāti  .
Ettakaparamā  ca  mayaṃ  bho  gotama  kismiṃ  atthe  sādhu  vata  bhavantaṃyeva
gotamaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa atthoti.
     [195]  Tenahi  brāhmaṇa  suṇāhi  sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti.
Evaṃ  bhoti  kho  soṇadaṇḍo  brāhmaṇo  bhagavato  paccassosi  .  bhagavā
etadavoca    idha    brāhmaṇa    tathāgato   loke   uppajjati   arahaṃ
sammāsambuddho    .pe.   (yathā   sāmaññaphale   evaṃ   vitthāretabbaṃ)
.pe.   evaṃ   kho  pana  brāhmaṇa  bhikkhu  sīlasampanno  hoti  .  idaṃpi
kho   taṃ   brāhmaṇa  sīlaṃ  .  paṭhamaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharati  .  dutiyaṃ
jhānaṃ   .   tatiyaṃ   jhānaṃ   .  catutthaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharati  .pe.
Ñāṇadassanāya    cittaṃ    abhinīharati    abhininnāmeti   .pe.   idampissa
hoti   paññāya   .pe.   nāparaṃ  itthattāyāti  pajānāti  .  idampissa
hoti paññāya. Ayaṃ kho sā brāhmaṇa paññāti.
     [196]  Evaṃ  vutte  soṇadaṇḍo  brāhmaṇo  bhagavantaṃ  etadavoca
Abhikkantaṃ   bho   gotama  abhikkantaṃ  bho  gotama  seyyathāpi  bho  gotama
nikkujjitaṃ   vā   ukkujjeyya   paṭicchannaṃ   vā  vivareyya  mūḷhassa  vā
maggaṃ   ācikkheyya   andhakāre  vā  telapajjotaṃ  dhāreyya  cakkhumanto
rūpāni   dakkhantīti   evameva  bhotā  gotamena  anekapariyāyena  dhammo
pakāsito   esāhaṃ   bhavantaṃ  gotamaṃ  saraṇaṃ  gacchāmi  dhammañca  bhikkhusaṃghañca
upāsakaṃ   maṃ   bhavaṃ   gotamo   dhāretu  ajjatagge  pāṇupetaṃ  saraṇaṅgataṃ
adhivāsetu  ca  me  bhavaṃ  gotamo  svātanāya  bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenāti.
Adhivāsesi   bhagavā   tuṇhībhāvena   .   athakho   soṇadaṇḍo  brāhmaṇo
bhagavato    adhivāsanaṃ   viditvā   uṭṭhāyāsanā   bhagavantaṃ   abhivādetvā
padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
     [197]  Athakho  soṇadaṇḍo  brāhmaṇo  tassā  rattiyā  accayena
sake   nivesane   paṇītaṃ   khādanīyaṃ   bhojanīyaṃ   paṭiyādāpetvā  bhagavato
kālaṃ   ārocāpesi   kālo   bho  gotama  niṭṭhitaṃ  bhattanti  .  athakho
bhagavā   pubbaṇhasamayaṃ   nivāsetvā   pattacīvaramādāya   saddhiṃ  bhikkhusaṃghena
yena   soṇadaṇḍassa   brāhmaṇassa   nivesanaṃ   tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā
paññatte    āsane    nisīdi    .    athakho   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo
buddhappamukhaṃ    bhikkhusaṃghaṃ    paṇītena    khādanīyena    bhojanīyena   sahatthā
santappesi sampavāresi.
     [198]    Athakho    soṇadaṇḍo   brāhmaṇo   bhagavantaṃ   bhuttāviṃ
onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.
     {198.1}    Ekamantaṃ   nisinno   kho   soṇadaṇḍo   brāhmaṇo
bhagavantaṃ  etadavoca  ahañceva  kho  pana  bho  gotama  parisagato  samāno
āsanā   vuṭṭhahitvā  bhavantaṃ  gotamaṃ  abhivādeyyaṃ  tena  maṃ  sā  parisā
paribhaveyya  yaṃ  kho  pana  sā  parisā paribhaveyya yasopi tassa hāyetha yassa
kho  pana  yaso  hāyetha  bhogāpi  tassa hāyeyyuṃ yasoladdhā kho panamhākaṃ
bhogā   ahañceva   kho   pana   ko  gotama  parisagato  samāno  añjaliṃ
paggaṇheyyaṃ  āsanā  me  taṃ  bhavaṃ  gotamo  paccuṭṭhānaṃ dhāretu ahañceva
kho  pana  bho  gotama  parisagato  samāno  veṭṭhanaṃ omuñceyyaṃ sirasā me
taṃ  bhavaṃ  gotamo  abhivādanaṃ  dhāretu ahañceva kho pana bho gotama yānagato
samāno   yānā   paccorohitvā  bhavantaṃ  gotamaṃ  abhivādeyyaṃ  tena  maṃ
sā  parisā  paribhaveyya  yaṃ  kho  pana  sā  parisā paribhaveyya yasopi tassa
hāyetha  yassa  kho  pana  yaso  hāyetha bhogāpi tassa hāyeyyuṃ yasoladdhā
kho  panamhākaṃ  bhogā  ahañceva  kho  pana  bho  gotama yānagato samāno
patodalaṭṭhiṃ   abbhunnameyyaṃ   yānā   me  taṃ  bhavaṃ  gotamo  paccorohanaṃ
dhāretu   ahañceva   kho   pana   bho  gotama  yānagato  samāno  chattaṃ
apanāmeyyaṃ   sirasā   me   taṃ   bhavaṃ  gotamo  abhivādanaṃ  dhāretūti .
Athakho   bhagavā   soṇadaṇḍaṃ   brāhmaṇaṃ   dhammiyā   kathāya  sandassetvā
samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.
                 Soṇadaṇḍasuttaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.
                     -------------
                     Kūṭadantasuttaṃ pañcamaṃ
     [199]  Evamme  sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu cārikañcaramāno
mahatā   bhikkhusaṃghena   saddhiṃ   pañcamattehi   bhikkhusatehi   yena  khānumattaṃ
nāma  magadhānaṃ  brāhmaṇagāmo  tadavasari  .  tatra  sudaṃ  bhagavā khānumatte
viharati  ambalaṭṭhikāyaṃ  .  tena  kho  pana  samayena  kūṭadanto  brāhmaṇo
khānumattaṃ    ajjhāvasati   sattussadaṃ   satiṇakaṭṭhodakaṃ   sadhaññaṃ   rājabhoggaṃ
raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ.
     [200]   Tena   kho   pana   samayena   kūṭadantassa   brāhmaṇassa
mahāyañño   upakkhaṭo   hoti   .   satta   ca   usabhasatāni   satta  ca
vacchatarasatāni   satta   ca   vacchatarisatāni   satta   ca   ajasatāni  satta
ca   urabbhasatāni   thūnūpanītāni   honti   yaññatthāya   .   assosuṃ  kho
khānumattakā   brāhmaṇagahapatikā   samaṇo   khalu  bho  gotamo  sakyaputto
sakyakulā    pabbajito   magadhesu   cārikañcaramāno   mahatā   bhikkhusaṃghena
saddhiṃ    pañcamattehi    bhikkhusatehi   khānumattaṃ   anuppatto   khānumatte
viharati ambalaṭṭhikāyaṃ
     {200.1}  taṃ  kho  pana  bhavantaṃ  gotamaṃ  evaṃkalyāṇo  kittisaddo
abbhuggato
     {200.2}   itipi  so  bhagavā  arahaṃ  sammāsambuddho  vijjācaraṇa-
sampanno    sugato    lokavidū    anuttaro    purisadammasārathi   satthā
devamanussānaṃ     buddho    bhagavāti    so    imaṃ    lokaṃ    sadevakaṃ
Samārakaṃ      sabrahmakaṃ      sassamaṇabrāhmaṇiṃ      pajaṃ     sadevamanussaṃ
sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   pavedeti  so  dhammaṃ  deseti  ādikalyāṇaṃ
majjhekalyāṇaṃ    pariyosānakalyāṇaṃ    sātthaṃ    sabyañjanaṃ   kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ  brahmacariyaṃ  pakāseti  sādhu  kho  pana  tathārūpānaṃ  arahataṃ dassanaṃ
hotīti    .    athakho    khānumattakā    brāhmaṇagahapatikā   khānumattā
nikkhamitvā saṃghāsaṃghīgaṇībhūtā yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamanti.
     [201]  Tena  kho  pana  samayena kūṭadanto brāhmaṇo uparipāsāde
divāseyyaṃ   upagato  hoti  .  addasā  kho  so  kūṭadanto  brāhmaṇo
khānumatte   brāhmaṇagahapatike   khānumattā   nikkhamitvā   saṃghāsaṃghīgaṇībhūte
yena    ambalaṭṭhikā    tenupasaṅkamante    disvā    khattaṃ   āmantesi
kinnu   kho   bho   khatte   khānumattakā   brāhmaṇagahapatikā  khānumattā
nikkhamitvā saṃghāsaṃghīgaṇībhūtā yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamantīti.
     {201.1} Atthi kho bho samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito
magadhesu    cārikañcaramāno    mahatā   bhikkhusaṃghena   saddhiṃ   pañcamattehi
bhikkhusatehi khānumattaṃ anuppatto khānumatte viharati ambalaṭṭhikāyaṃ
     {201.2} taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato
itipi   so   bhagavā   arahaṃ   sammāsambuddho  vijjācaraṇasampanno  sugato
lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti
     {201.3}  tamete  bhavantaṃ  bho  gotamaṃ  dassanāya upasaṅkamantīti.
Athakho   kūṭadantassa   brāhmaṇassa   etadahosi   sutaṃ   kho   pana  metaṃ
Samaṇo    gotamo   tividhaṃ   yaññasampadaṃ   soḷasaparikkhāraṃ   jānātīti   na
kho    panāhaṃ   jānāmi   tividhaṃ   yaññasampadaṃ   soḷasaparikkhāraṃ   icchāmi
cāhaṃ    mahāyaññaṃ    yajituṃ    yannūnāhaṃ   samaṇaṃ   gotamaṃ   upasaṅkamitvā
tividhaṃ yaññasampadaṃ soḷasaparikkhāraṃ puccheyyanti.
     {201.4}  Athakho  kūṭadanto  brāhmaṇo  khattaṃ  āmantesi  tenahi
bho    khatte    yena    khānumattakā   brāhmaṇagahapatikā   tenupasaṅkama
upasaṅkamitvā   khānumattake   brāhmaṇagahapatike   evaṃ  vadehi  kūṭadanto
bho  brāhmaṇo  evamāha  āgamentu  kira  bhavanto kūṭadantopi brāhmaṇo
samaṇaṃ  gotamaṃ  dassanāya  upasaṅkamissatīti  .  evaṃ  bhoti  kho  so khattā
kūṭadantassa  brāhmaṇassa  paṭissutvā  yena  khānumattakā  brāhmaṇagahapatikā
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   khānumattake   brāhmaṇagahapatike  etadavoca
kūṭadanto  bho  brāhmaṇo  evamāha  āgamentu  kira  bhavanto kūṭadantopi
brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatīti.
     [202]  Tena  kho  pana samayena anekāni brāhmaṇasatāni khānumatte
paṭivasanti    kūṭadantassa    brāhmaṇassa   mahāyaññaṃ   anubhavissāmāti  .
Assosuṃ   kho  te  brāhmaṇā  kūṭadanto  kira  brāhmaṇo  samaṇaṃ  gotamaṃ
dassanāya    upasaṅkamissatīti    .    athakho    te   brāhmaṇā   yena
kūṭadanto     brāhmaṇo     tenupasaṅkamiṃsu     upasaṅkamitvā    kūṭadantaṃ
brāhmaṇaṃ  etadavocuṃ  saccaṃ  kira  bhavaṃ  kūṭadanto  samaṇaṃ  gotamaṃ  dassanāya
upasaṅkamissatīti   .   evaṃ   kho   me  bho  hoti  ahaṃpi  samaṇaṃ  gotamaṃ
Dassanāya upasaṅkamissāmīti.
     {202.1}  Mā  bhavaṃ  kūṭadanto  samaṇaṃ  gotamaṃ dassanāya upasaṅkama na
arahati   bhavaṃ   kūṭadanto  samaṇaṃ  gotamaṃ  dassanāya  upasaṅkamituṃ  sace  bhavaṃ
kūṭadanto   samaṇaṃ   gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamissati  bhoto  kūṭadantassa
yaso   hāyissati   samaṇassa   gotamassa  yaso  abhivaḍḍhissati  yampi  bhoto
kūṭadantassa   yaso   hāyissati   samaṇassa   gotamassa   yaso  abhivaḍḍhissati
iminā   caṅgena   na   arahati   bhavaṃ  kūṭadanto  samaṇaṃ  gotamaṃ  dassanāya
upasaṅkamituṃ   samaṇo   tveva  gotamo  arahati  bhavantaṃ  kūṭadantaṃ  dassanāya
upasaṅkamituṃ
     {202.2}  bhavaṃ  hi  kūṭadanto  ubhato  sujāto mātito ca pitito ca
saṃsuddhagahaṇiko    yāva   sattamā   pitāmahayugā   akkhitto   anupakkuṭṭho
jātivādena  yaṃpi  bhavaṃ  kūṭadanto  ubhato  sujāto  mātito  ca  pitito ca
saṃsuddhagahaṇiko    yāva   sattamā   pitāmahayugā   akkhitto   anupakkuṭṭho
jātivādena   iminā   caṅgena  na  arahati  bhavaṃ  kūṭadanto  samaṇaṃ  gotamaṃ
dassanāya   upasaṅkamituṃ   samaṇo  tveva  gotamo  arahati  bhavantaṃ  kūṭadantaṃ
dassanāya upasaṅkamituṃ
     {202.3}   bhavaṃ   hi   kūṭadanto   aḍḍho   mahaddhano  mahābhogo
pahūtavittūpakaraṇo    pahūtajātarūparajato    bhavañhi    kūṭadanto   ajjhāyako
mantadharo   tiṇṇaṃ   vedānaṃ   pāragū   sanighaṇḍuketubhānaṃ  sākkharappabhedānaṃ
itihāsapañcamānaṃ     padako    veyyākaraṇo    lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu
anavayo   bhavañhi   kūṭadanto   abhirūpo   dassanīyo   pāsādiko  paramāya
vaṇṇapokkharatāya   samannāgato   brahmavaṇṇi  brahmavacchasi  akkhuddāvakāso
Dassanāya     bhavañhi     kūṭadanto     sīlavā    vuḍḍhasīlī    vuḍḍhasīlena
samannāgato    bhavañhi    kūṭadanto    kalyāṇavāco    kalyāṇavākkaraṇo
poriyā    vācāya    samannāgato   vissaṭṭhāya   anelagalāya   atthassa
viññāpaniyā     bhavañhi    kūṭadanto    bahūnaṃ    ācariyapācariyo    tīṇi
māṇavakasatāni   mante  vācesi  bahū  kho  pana  nānādisā  nānājanapadā
māṇavakā   āgacchanti   bhoto   kūṭadantassa  santike  mantatthikā  mante
adhiyitukāmā   bhavañhi   kūṭadanto   jiṇṇo   vuḍḍho   mahallako  addhagato
vayoanuppatto    samaṇo   gotamo   taruṇo   ceva   taruṇapabbajito   ca
bhavañhi   kūṭadanto   rañño   māgadhassa   seniyassa  bimbisārassa  sakkato
garukato   mānito   pūjito   apacito   bhavañhi   kūṭadanto   brāhmaṇassa
pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito
     {202.4}   bhavañhi   kūṭadanto   khānumattaṃ   ajjhāvasati  sattussadaṃ
satiṇakaṭṭhodakaṃ    sadhaññaṃ    rājabhoggaṃ    raññā    māgadhena   seniyena
bimbisārena    dinnaṃ   rājadāyaṃ   brahmadeyyaṃ   yampi   bhavaṃ   kūṭadanto
khānumattaṃ    ajjhāvasati   sattussadaṃ   satiṇakaṭṭhodakaṃ   sadhaññaṃ   rājabhoggaṃ
raññā   māgadhena   seniyena  bimbisārena  dinnaṃ  rājadāyaṃ  brahmadeyyaṃ
iminā   caṅgena   na   arahati   bhavaṃ  kūṭadanto  samaṇaṃ  gotamaṃ  dassanāya
upasaṅkamituṃ   samaṇo   tveva  gotamo  arahati  bhavantaṃ  kūṭadantaṃ  dassanāya
upasaṅkamitunti.
     [203]   Evaṃ   vutte   kūṭadanto   brāhmaṇo  te  brāhmaṇe
etadavoca   tenahi   bho   mamapi   suṇātha   yathā  mayameva  arahāma  taṃ
Bhavantaṃ   gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   na   tveva  arahati  so  bhavaṃ
gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ
     {203.1}  samaṇo  khalu  bho  gotamo  ubhato  sujāto  mātito ca
pitito    ca   saṃsuddhagahaṇiko   yāva   sattamā   pitāmahayugā   akkhitto
anupakkuṭṭho   jātivādena   yampi  bho  samaṇo  gotamo  ubhato  sujāto
mātito   ca   pitito   ca   saṃsuddhagahaṇiko   yāva  sattamā  pitāmahayugā
akkhitto   anupakkuṭṭho   jātivādena   iminā  caṅgena  na  arahati  so
bhavaṃ   gotamo   amhākaṃ  dassanāya  upasaṅkamituṃ  athakho  mayameva  arahāma
taṃ  bhavantaṃ  gotamaṃ  dassanāya  upasaṅkamituṃ  samaṇo  khalu  bho gotamo mahantaṃ
ñātisaṃghaṃ ohāya pabbajito
     {203.2}  samaṇo  khalu  bho  gotamo  pahūtaṃ  hiraññasuvaṇṇaṃ  ohāya
pabbajito  bhūmigatañca  vehāsaṭṭhañca  samaṇo  khalu  bho  gotamo  daharo  va
samāno   susū   kāḷakeso   bhadrena   yobbanena  samannāgato  paṭhamena
vayasā   agārasmā   anagāriyaṃ   pabbajito   samaṇo   khalu  bho  gotamo
akāmakānaṃ   mātāpitūnaṃ   assumukhānaṃ   rudantānaṃ  kesamassuṃ  ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito
     {203.3}  samaṇo  khalu  bho  gotamo  abhirūpo dassanīyo pāsādiko
paramāya    vaṇṇapokkharatāya    samannāgato    brahmavaṇṇi    brahmavacchasi
akkhuddāvakāso    dassanāya    samaṇo    khalu   bho   gotamo   sīlavā
ariyasīlī   kusalasīlī   kusalasīlena   samannāgato  samaṇo  khalu  bho  gotamo
kalyāṇavāco    kalyāṇavākkaraṇo    poriyā    vācāya    samannāgato
Vissaṭṭhāya    anelagalāya   atthassa   viññāpaniyā   samaṇo   khalu   bho
gotamo  bahūnaṃ  ācariyapācariyo  samaṇo  khalu  bho  gotamo  khīṇakāmarāgo
vigatacāpallo
     {203.4}   samaṇo   khalu   bho   gotamo   kammavādī   kiriyavādī
apāpapurekkhāro   brahmamaññāya   pajāya   samaṇo   khalu   bho  gotamo
uccākulā   pabbajito   abhinnakhattiyakulā   samaṇo   khalu   bho   gotamo
aḍḍhakulā   pabbajito   mahaddhanā   mahābhogā   samaṇaṃ   khalu  bho  gotamaṃ
tiroraṭṭhā   tirojanapadā   saṃpucchituṃ   āgacchanti  samaṇaṃ  khalu  bho  gotamaṃ
anekāni   devatāsahassāni   pāṇehi   saraṇaṅgatāni   samaṇaṃ   khalu   bho
gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato
     {203.5}  itipi  so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno
sugato   lokavidū  anuttaro  purisadammasārathi  satthā  devamanussānaṃ  buddho
bhagavāti
     {203.6}   samaṇo   khalu   bho  gotamo  dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi
samannāgato  samaṇo  khalu  bho  gotamo  ehisāgatavādī  sakhilo sammodako
abbhākuṭiko   uttānamukho   pubbabhāsī  samaṇo  khalu  bho  gotamo  catunnaṃ
parisānaṃ  sakkato  garukato  mānito  pūjito  apacito  samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ
bahū  devā  ca  manussā  ca  abhippasannā  samaṇo  khalu  bho gotamo yasmiṃ
gāme  vā  nigame  vā  paṭivasati  na tasmiṃ gāme vā nigame vā amanussā
manusse    viheṭhenti   samaṇo   khalu   bho   gotamo   saṃghīgaṇīgaṇācariyo
puthutitthakarānaṃ    aggamakkhāyati    yathā    kho    pana    bho   etesaṃ
samaṇabrāhmaṇānaṃ    yathā    vā    tathā    vā    yaso   samudāgacchati
Na   hevaṃ   samaṇassa   gotamassa   yaso   samudāgato  athakho  anuttarāya
vijjācaraṇasampadāya    samaṇassa    gotamassa    yaso   samudāgato   samaṇaṃ
khalu   bho   gotamaṃ   rājā   māgadho   seniyo   bimbisāro   saputto
sabhariyo   sapariso   sāmacco   pāṇehi   saraṇaṅgato   samaṇaṃ   khalu  bho
gotamaṃ   rājā   pasenadikosalo   saputto   sabhariyo  sapariso  sāmacco
pāṇehi   saraṇaṅgato   samaṇaṃ   khalu  bho  gotamaṃ  brāhmaṇo  pokkharasāti
saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṅgato
     {203.7}  samaṇo  khalu  bho  gotamo  rañño  māgadhassa  seniyassa
bimbisārassa   sakkato   garukato   mānito  pūjito  apacito  samaṇo  khalu
bho  gotamo  rañño  pasenadikosalassa  sakkato  garukato  mānito  pūjito
apacito    samaṇo   khalu   bho   gotamo   brāhmaṇassa   pokkharasātissa
sakkato   garukato   mānito  pūjito  apacito  samaṇo  khalu  bho  gotamo
khānumattaṃ   anuppatto   khānumatte   viharati   ambalaṭṭhikāyaṃ   ye   kho
pana  keci  samaṇā  vā  brāhmaṇā  vā  amhākaṃ  gāmakkhettaṃ āgacchanti
atithino  te  honti  atithī  kho  pana  amhehi  sakkātabbā  garukātabbā
mānetabbā    pūjetabbā   apacetabbā   ayaṃ   kho   samaṇo   gotamo
khānumattaṃ   anuppatto   khānumatte  viharati  ambalaṭṭhikāyaṃ  atithi  amhākaṃ
samaṇo    gotamo   atithi   kho   panamhehi   sakkātabbo   garukātabbo
mānetabbo   pūjetabbo   apacetabbo  iminā  caṅgena  na  arahati  so
bhavaṃ   samaṇo   gotamo   amhākaṃ  dassanāya  upasaṅkamituṃ  athakho  mayameva
Arahāma   taṃ   bhavantaṃ   gotamaṃ   dassanāya   upasaṅkamituṃ   ettake  kho
ahaṃ   bhoto   gotamassa   vaṇṇe   pariyāpuṇāmi  no  ca  kho  so  bhavaṃ
gotamo ettakavaṇṇo aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṃ gotamoti.
     [204]   Evaṃ   vutte   te   brāhmaṇā   kūṭadantaṃ   brāhmaṇaṃ
etadavocuṃ   yathā   kho   bhavaṃ   kūṭadanto   samaṇassa   gotamassa   vaṇṇaṃ
bhāsati   ito   cepi   so   bhavaṃ  gotamo  yojanasate  viharati  alameva
saddhena   kulaputtena  dassanāya  upasaṅkamituṃ  api  puṭosenāti  .  tenahi
bho sabbe va mayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmāti.
     {204.1}   Athakho   kūṭadanto  brāhmaṇo  mahatā  brāhmaṇagaṇena
saddhiṃ  yena  ambalaṭṭhikā  yena  bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā
saddhiṃ   sammodi   sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ   vītisāretvā  ekamantaṃ
nisīdi   .   ekamantaṃ  nisinnā  kho  pana  khānumattakā  brāhmaṇagahapatikā
appekacce   bhagavantaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdiṃsu   appekacce
bhagavatā   saddhiṃ   sammodiṃsu   sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ  vītisāretvā
ekamantaṃ   nisīdiṃsu   appekacce   yena   bhagavā   tenañjalimpaṇāmetvā
ekamantaṃ   nisīdiṃsu  appekacce  nāmagottaṃ  sāvetvā  ekamantaṃ  nisīdiṃsu
appekacce   tuṇhībhūtā   ekamantaṃ   nisīdiṃsu  .  ekamantaṃ  nisinno  kho
kūṭadanto   brāhmaṇo   bhagavantaṃ   etadavoca   sutaṃ   metaṃ  bho  gotama
samaṇo    gotamo   tividhaṃ   yaññasampadaṃ   soḷasaparikkhāraṃ   jānātīti   na
kho   panāhaṃ   jānāmi   tividhaṃ   yaññasampadaṃ   soḷasaparikkhāraṃ   icchāmahaṃ
Mahāyaññaṃ    yajituṃ    sādhu    me   bhavaṃ   gotamo   tividhaṃ   yaññasampadaṃ
soḷasaparikkhāraṃ desetūti.
     [205]  Tenahi  brāhmaṇa  suṇāhi  sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti.
Evaṃ   bhoti  kho  kūṭadanto  brāhmaṇo  bhagavato  paccassosi  .  bhagavā
etadavoca   bhūtapubbaṃ  brāhmaṇa  rājā  mahāvijito  nāma  ahosi  aḍḍho
mahaddhano   mahābhogo   pahūtajātarūparajato  pahūtavittūpakaraṇo  pahūtadhanadhañño
paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro   .   athakho   brāhmaṇa   rañño   mahāvijitassa
rahogatassa   paṭisallīnassa   evaṃ   cetaso  parivitakko  udapādi  adhigatā
kho  me  vipulā  mānusakā  bhogā  mahantaṃ paṭhavimaṇḍalaṃ abhivijiya ajjhāvasāmi
yannūnāhaṃ  mahāyaññaṃ  yajeyyaṃ  yaṃ  mama  assa  dīgharattaṃ  hitāya sukhāyāti.
Athakho  brāhmaṇa  rājā  mahāvijito  purohitaṃ  brāhmaṇaṃ  āmantāpetvā
etadavoca  idha  mayhaṃ  brāhmaṇa  rahogatassa  paṭisallīnassa  evaṃ  cetaso
parivitakko  udapādi  adhigatā  kho  me  vipulā  mānusakā  bhogā  mahantaṃ
paṭhavimaṇḍalaṃ   abhivijiya   ajjhāvasāmi   yannūnāhaṃ   mahāyaññaṃ   yajeyyaṃ  yaṃ
mama   assa   dīgharattaṃ   hitāya  sukhāyāti  icchāmahaṃ  brāhmaṇa  mahāyaññaṃ
yajituṃ anusāsatu maṃ bhavaṃ yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
     [206]   Evaṃ   vutte  brāhmaṇa  purohito  brāhmaṇo  rājānaṃ
mahāvijitaṃ    etadavoca    bhoto    kho   rañño   janapado   sakaṇṭako
sauppīḷo   gāmaghātāpi   dissanti   nigamaghātāpi   dissanti   nagaraghātāpi
Dissanti   panthaduhanāpi   dissanti   .   bhavaṃ   kho   pana   rājā  evaṃ
sakaṇṭake   janapade   sauppīḷe  valiṃ  uddhareyya  akiccakārī  assa  tena
bhavaṃ   rājā   .   siyā   kho  pana  bhoto  rañño  evamassa  ahametaṃ
dussukhilaṃ  vadhena  vā  bandhena  vā  jāniyā  vā garahāya vā pabbājanāya
vā   samūhanissāmīti   .   na   kho  panetassa  dussukhilassa  evaṃ  sammā
samugghāto   hoti   .   ye  te  hatāvasesakā  bhavissanti  te  pacchā
rañño   janapade   viheṭhessanti   .  apica  kho  idaṃ  saṃvidhānaṃ  āgamma
evametassa   dussukhilassa   sammā   samugghāto   hoti   .  tenahi  bhavaṃ
rājā   siyā   kho   pana   ye   bhoto   rañño   janapade  ussahanti
kasigorakkhe   tesaṃ   bhavaṃ   rājā   vījabhattaṃ   anuppadetu   ye  bhoto
rañño   janapade   ussahanti   vāṇijjāya   tesaṃ   bhavaṃ   rājā  pābhataṃ
anuppadetu   ye   bhoto  rañño  janapade  ussahanti  rājaporisā  tesaṃ
bhavaṃ  rājā  bhattavettanaṃ  kappetu  te  va  manussā  sakammapasutā  rañño
janapadaṃ   na   viheṭhessanti   .   mahā   ca   rañño  kāsiko  bhavissati
khemaṭṭhitā   janapadā  akaṇṭakā  anuppīḷā  manussā  ca  mudā  modamānā
ure   putte   naccentā   apārutagharā  maññe  viharissantīti  .  evaṃ
bhoti   kho   brāhmaṇa   rājā   mahāvijito   purohitassa   brāhmaṇassa
paṭissutvā   ye   pana   rañño   janapade   ussahiṃsu  kasigorakkhe  tesaṃ
rājā   mahāvijito   bījabhattaṃ  anuppadāsi  ye  rañño  janapade  ussahiṃsu
vāṇijjāya   tesaṃ   rājā   mahāvijito  pābhataṃ  anuppadāsi  ye  rañño
Janapade   ussahiṃsu   rājaporisā   tesaṃ  rājā  mahāvijito  bhattavettanaṃ
kappesi  te  va  manussā  sakammapasutā  rañño  janapadaṃ  na  viheṭhesuṃ .
Mahā   ca   rañño   rāsiko   ahosi   khemaṭṭhitā   janapadā  akaṇṭakā
anuppīḷā    manussā    mudā   modamānā   ure   putte   naccentā
apārutagharā maññe vihariṃsu.
     [207]   Athakho  brāhmaṇa  rājā  mahāvijito  purohitaṃ  brāhmaṇaṃ
āmantāpetvā   etadavoca   samūhato   kho   me  bho  so  dussukhilo
bhoto   saṃvidhānaṃ   āgamma  mahā  ca  me  rāsiko  khemaṭṭhitā  janapadā
akaṇṭakā  anuppīḷā  manussā  mudā  modamānā  ure  putte  naccentā
apārutagharā   maññe   viharanti   icchāmahaṃ   brāhmaṇa   mahāyaññaṃ  yajituṃ
anusāsatu maṃ bhavaṃ yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
     {207.1}  Tenahi  bhavaṃ  ye bhoto rañño janapade khattiyā anuyantā
negamā  ceva  jānapadā  ca  te  bhavaṃ  rājā āmantayataṃ. Icchāmahaṃ bho
mahāyaññaṃ   yajituṃ   anujānantu   me   bhavanto   yaṃ  mama  assa  dīgharattaṃ
hitāya   sukhāyāti  .  ye  bhoto  rañño  janapade  amaccā  pārisajjā
negamā   ceva   jānapadā   ca   .pe.   brāhmaṇamahāsālā   negamā
ceva  jānapadā  ca  .pe.  gahapatikā  necayikā  negamā  ceva jānapadā
ca   te   bhavaṃ   rājā  āmantayataṃ  .  icchāmahaṃ  bho  mahāyaññaṃ  yajituṃ
anujānantu   me  bhavanto  yaṃ  mama  assa  dīgharattaṃ  hitāya  sukhāyāti .
Evaṃ   bhoti  kho  brāhmaṇa  rājā  mahāvijito  purohitassa  brāhmaṇassa
Paṭissutvā   ye   rañño   janapade   khattiyā  anuyantā  negamā  ceva
jānapadā   ca   te   rājā   mahāvijito   āmantesi   icchāmahaṃ  bho
mahāyaññaṃ   yajituṃ   anujānantu   me   bhavanto   yaṃ  mama  assa  dīgharattaṃ
hitāya  sukhāyāti  .  yajataṃ  bhavaṃ  rājā  yaññaṃ  yaññakālo mahārājāti.
Ye  rañño  janapade  amaccā  pārisajjā negamā ceva jānapadā ca .pe.
Brāhmaṇamahāsālā   negamā   ceva   jānapadā   ca   .pe.  gahapatikā
necayikā  negamā  ceva  jānapadā  ca  te  rājā mahāvijito āmantesi
icchāmahaṃ  bho  mahāyaññaṃ  yajituṃ  anujānantu  me  bhavanto  yaṃ  mama  assa
dīgharattaṃ   hitāya   sukhāyāti   .   yajataṃ  bhavaṃ  rājā  yaññaṃ  yaññakālo
mahārājāti   .   iti   ime  cattāro  anumatipakkhā  tasseva  yaññassa
parikkhārā bhavanti.
     [208]   Rājā  mahāvijito  aṭṭhahi  aṅgehi  samannāgato  ubhato
sujāto  mātito  ca  pitito  ca  saṃsuddhagahaṇiko  yāva sattamā pitāmahayugā
akkhitto    anupakkuṭṭho    jātivādena    abhirūpo   dassanīyo   .pe.
Akkhuddāvakāso      dassanāya     aḍḍho     mahaddhano     mahābhogo
pahūtajātarūparajato            pahūtavittūpakaraṇo           pahūtadhanadhañño
paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro       balavā       caturaṅginiyā       senāya
samannāgato      assavāya      ovādapaṭikārāya     tapati     maññe
paccatthike    yasasā    saddho    dāyako   dānapatiko   anāvaṭadvāro
samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ opānabhūto
puññāni    karoti    bahussuto    tassa    tassa    sutajātassa    tassa
Tasseva   kho   pana   bhāsitassa   atthaṃ  jānāti  ayaṃ  imassa  bhāsitassa
attho   ayaṃ   imassa   bhāsitassa   atthoti   paṇḍito  viyatto  medhāvī
paṭibalo   atītānāgatapaccuppanne  atthe  cintetuṃ  .  rājā  mahāvijito
imehi   aṭṭhahi   aṅgehi   samannāgato   .   iti  imānipi  aṭṭhaṅgāni
tasseva yaññassa parikkhārā bhavanti.
     [209]   Purohito   brāhmaṇo   catūhaṅgehi  samannāgato  ubhato
sujāto  mātito  ca  pitito  ca  saṃsuddhagahaṇiko  yāva sattamā pitāmahayugā
akkhitto  anupakkuṭṭho  jātivādena  ajjhāyako  mantadharo  tiṇṇaṃ  vedānaṃ
pāragū      sanighaṇḍuketubhānaṃ      sākkharappabhedānaṃ     itihāsapañcamānaṃ
padako    veyyākaraṇo    lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu    anavayo   sīlavā
vuḍḍhasīlī   vuḍḍhasīlena   samannāgato   paṇḍito   byatto  medhāvī  paṭhamo
vā   dutiyo   vā   pūjampaggaṇhantānaṃ  .  purohito  brāhmaṇo  imehi
catūhi  aṅgehi  samannāgato  .  iti  imānipi  cattāri  aṅgāni  tasseva
yaññassa parikkhārā bhavanti.
     [210]    Athakho    brāhmaṇa    purohito   brāhmaṇo   rañño
mahāvijitassa   pubbe   va   yaññā   tisso   vidhā  desesi  siyā  kho
pana   bhoto   rañño  mahāyaññaṃ  yajamānassa  1-  kocideva  vippaṭisāro
mahā    vata   me   bhogakkhandho   vigacchissatīti   so   bhotā   raññā
vippaṭisāro    na   karaṇīyo   .   siyā   kho   pana   bhoto   rañño
@Footnote: 1 Sī. yiṭṭhukāmassa.
Mahāyaññaṃ    yajamānassa    kocideva    vippaṭisāro   mahā   vata   me
bhogakkhandho    vigacchatīti    so    bhotā    raññā   vippaṭisāro   na
karaṇīyo   .   siyā   kho   pana   bhoto  rañño  mahāyaññaṃ  yajamānassa
kocideva   vippaṭisāro   mahā   vata   me   bhogakkhandho  vigatoti  so
bhotā   raññā   vippaṭisāro   na   karaṇīyo   .  ime  1-  brāhmaṇa
purohito    brāhmaṇo    rañño    mahāvijitassa   pubbe   va   yaññā
tisso vidhā desesi.
     [211]    Athakho    brāhmaṇa    purohito   brāhmaṇo   rañño
mahāvijitassa    pubbe    va    yaññā    dasahākārehi    paṭiggāhakesu
vippaṭisāraṃ  paṭivinesi  .  āgamissanti  kho  bhoto  yaññaṃ pāṇātipātinopi
pāṇātipātāpi   paṭiviratā   .   ye   tattha   pāṇātipātino  tesaṃyeva
ye   tattha   pāṇātipātino   tesaṃyeva  tena  ye  tattha  pāṇātipātā
paṭiviratā   te  ārabbha  yajataṃ  bhavaṃ  sajjataṃ  bhavaṃ  modataṃ  bhavaṃ  cittameva
bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [212]    Āgamissanti    kho   bhoto   yaññaṃ   adinnādāyinopi
adinnādānāpi   paṭiviratā   ye   tattha  adinnādāyino  tesaṃyeva  tena
ye  tattha  adinnādānā  paṭiviratā  te  ārabbha  yajataṃ  bhavaṃ  sajjataṃ bhavaṃ
modataṃ bhavaṃ cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [213]   Āgamissanti  kho  bhoto  yaññaṃ  kāmesu  micchācārinopi
@Footnote: 1 imā khotipi pāṭhena bhavitabbaṃ.
Kāmesu   micchācārāpi   paṭiviratā   ye   tattha  kāmesu  micchācārino
tesaṃyeva   tena   ye   tattha   kāmesu   micchācārā   paṭiviratā  te
ārabbha   yajataṃ   bhavaṃ   sajjataṃ  bhavaṃ  modataṃ  bhavaṃ  cittameva  bhavaṃ  antaraṃ
pasādetu.
     [214]  Āgamissanti  kho  bhoto  yaññaṃ  musāvādinopi  musāvādā
paṭiviratāpi  ye  tattha  musāvādino  tesaṃyeva  tena  ye tattha musāvādā
paṭiviratā   te  ārabbha  yajataṃ  bhavaṃ  sajjataṃ  bhavaṃ  modataṃ  bhavaṃ  cittameva
bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [215]   Āgamissanti   kho  bhoto  yaññaṃ  pisuṇavācinopi  pisuṇāya
vācāya  paṭiviratāpi  ye  tattha  pisuṇavācino  tesaṃyeva  tena  ye  tattha
pisuṇāya   vācāya   paṭiviratā   te   ārabbha   yajataṃ  bhavaṃ  sajjataṃ  bhavaṃ
modataṃ bhavaṃ cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [216]   Āgamissanti   kho  bhoto  yaññaṃ  pharusavācinopi  pharusāya
vācāya  paṭiviratāpi  ye  tattha  pharusavācino  tesaṃyeva  tena  ye  tattha
pharusavācāya   paṭiviratā   te   ārabbha  yajataṃ  bhavaṃ  sajjataṃ  bhavaṃ  modataṃ
bhavaṃ cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [217]    Āgamissanti    kho   bhoto   yaññaṃ   samphappalāpinopi
samphappalāpā   paṭiviratāpi   ye   tattha  samphappalāpino  tesaṃyeva  tena
ye   tattha   samphappalāpā   paṭiviratā  te  ārabbha  yajataṃ  bhavaṃ  sajjataṃ
bhavaṃ modataṃ bhavaṃ cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [218]    Āgamissanti    kho    bhoto    yaññaṃ   abhijjhālunopi
anabhijjhālunopi   ye   tattha   abhijjhāluno   tesaṃyeva  tena  ye  tattha
anabhijjhāluno   te   ārabbha   yajataṃ   bhavaṃ   sajjataṃ   bhavaṃ  modataṃ  bhavaṃ
cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [219]    Āgamissanti    kho   bhoto   yaññaṃ   byāpannacittāpi
abyāpannacittāpi   ye   tattha   byāpannacittāpi   tesaṃyeva  tena  ye
tattha   abyāpannacittā   te   ārabbha  yajataṃ  bhavaṃ  sajjataṃ  bhavaṃ  modataṃ
bhavaṃ cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [220]    Āgamissanti    kho    bhoto   yaññaṃ   micchādiṭṭhikāpi
sammādiṭṭhikāpi   ye   tattha   micchādiṭṭhikā  tesaṃyeva  tena  ye  tattha
sammādiṭṭhikā   te   ārabbha   yajataṃ   bhavaṃ   sajjataṃ   bhavaṃ  modataṃ  bhavaṃ
cittameva   bhavaṃ  antaraṃ  pasādetūti  .  imehi  kho  brāhmaṇa  purohito
brāhmaṇo   rañño   mahāvijitassa   pubbe   va   yaññā   dasahākārehi
paṭiggāhakesu vippaṭisāraṃ paṭivinesi.
     [221]    Athakho    brāhmaṇa    purohito   brāhmaṇo   rañño
mahāvijitassa    mahāyaññaṃ    yajamānassa    soḷasahi    ākārehi   cittaṃ
sandassesi   samādapesi  samuttejesi  sampahaṃsesi  siyā  kho  pana  bhoto
rañño   mahāyaññaṃ  yajamānassa  kocideva  vattā  rājā  kho  mahāvijito
mahāyaññaṃ   yajati   no   ca   khvassa   āmantitā   khattiyā   anuyantā
negamā  ceva  jānapadā  ca  atha  ca  pana  bhavaṃ  rājā evarūpaṃ mahāyaññaṃ
Yajatīti   .   evaṃpi   kho   bhoto   rañño  vattā  dhammato  natthi .
Bhoto   kho   pana   rañño   āmantitā   khattiyā   anuyantā  negamā
ceva  jānapadā  ca  imināpetaṃ  bhavaṃ  rājā  jānātu  yajataṃ  bhavaṃ  sajjataṃ
bhavaṃ modataṃ bhavaṃ cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [222]   Siyā   kho   pana  bhoto  rañño  mahāyaññaṃ  yajamānassa
kocideva   vattā   rājā   kho   mahāvijito  mahāyaññaṃ  yajati  no  ca
khvassa   āmantitā   amaccā   pārisajjā  negamā  ceva  jānapadā  ca
.pe.  brāhmaṇamahāsālā  negamā  ceva  jānapadā  ca. Gahapatinecayikā
negamā   ceva   jānapadā   ca   atha   ca   pana  bhavaṃ  rājā  evarūpaṃ
mahāyaññaṃ   yajatīti   .   evaṃpi   kho   bhoto  rañño  vattā  dhammato
natthi   .  bhoto  kho  pana  rañño  āmantitā  gahapatinecayikā  negamā
ceva   jānapadā   ca   .  imināpetaṃ  bhavaṃ  rājā  jānātu  yajataṃ  bhavaṃ
sajjataṃ bhavaṃ modataṃ bhavaṃ cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [223]   Siyā   kho   pana  bhoto  rañño  mahāyaññaṃ  yajamānassa
kocideva   vattā   rājā   kho   mahāvijito  mahāyaññaṃ  yajati  no  ca
kho   ubhato   sujāto   mātito   ca   pitito  ca  saṃsuddhagahaṇiko  yāva
sattamā   pitāmahayugā   akkhitto   anupakkuṭṭho   jātivādena   atha  ca
pana   bhavaṃ   rājā  evarūpaṃ  mahāyaññaṃ  yajatīti  .  evampi  kho  bhoto
rañño   vattā   dhammato   natthi   .   bhavaṃ   kho  pana  rājā  ubhato
sujāto    mātito   ca   pitito   ca   saṃsuddhagahaṇiko   yāva   sattamā
Pitāmahayugā   akkhitto   anupakkuṭṭho   jātivādena  .  imināpetaṃ  bhavaṃ
rājā   jānātu   yajataṃ   bhavaṃ  sajjataṃ  bhavaṃ  modataṃ  bhavaṃ  cittameva  bhavaṃ
antaraṃ pasādetu.
     [224]   Siyā   kho   pana  bhoto  rañño  mahāyaññaṃ  yajamānassa
kocideva  vattā  rājā  kho  mahāvijito  mahāyaññaṃ  yajati  no  ca  kho
abhirūpo   dassanīyo   pāsādiko   paramāya  vaṇṇapokkharatāya  samannāgato
brahmavaṇṇi   brahmavacchasi   akkhuddāvakāso   dassanāya   .pe.  no  ca
kho   aḍḍho   mahaddhano   mahābhogo  pahūtajātarūparajato  pahūtavittūpakaraṇo
pahūtadhanadhañño   paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro   .pe.   no   ca  kho  balavā
caturaṅginiyā   senāya   samannāgato   assavāya  ovādapaṭikārāya  tapati
maññe  paccatthike yasasā no ca kho saddho  dāyako dānapati anāvaṭadvāro
samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ        opānabhūto        puññāni
karoti  no  ca kho bahussuto tassa tassa sutajātassa no ca kho tassa tasseva
kho   pana  bhāsitassa  atthaṃ  jānāti  ayaṃ  imassa  bhāsitassa  attho  ayaṃ
imassa  bhāsitassa  atthoti  no  ca  kho  paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo
atītānāgatapaccuppanne   atthe   cintetuṃ   atha   ca   pana  bhavaṃ  rājā
evarūpaṃ  mahāyaññaṃ  yajatīti  .  evaṃpi  kho  bhoto  rañño vattā dhammato
natthi   .    bhavaṃ  kho  pana  rājā  paṇḍito  viyatto  medhāvī  paṭibalo
atītānāgatapaccuppanne    atthe    cintetuṃ   imināpetaṃ   bhavaṃ   rājā
Jānātu    yajataṃ   bhavaṃ   sajjataṃ   bhavaṃ   modataṃ   bhavaṃ   cittameva   bhavaṃ
antaraṃ pasādetu.
     [225]   Siyā   kho   pana  bhoto  rañño  mahāyaññaṃ  yajamānassa
kocideva   vattā   rājā   kho   mahāvijito  mahāyaññaṃ  yajati  no  ca
khvassa   purohito   brāhmaṇo   ubhato   sujāto   mātito  ca  pitito
ca   saṃsuddhagahaṇiko   yāva   sattamā  pitāmahayugā  akkhitto  anupakkuṭṭho
jātivādena   atha   ca  pana  bhavaṃ  rājā  evarūpaṃ  mahāyaññaṃ  yajatīti .
Evaṃpi   kho   bhoto   rañño   vattā  dhammato  natthi  .  bhoto  kho
pana   rañño   purohito   brāhmaṇo   ubhato   sujāto   mātito   ca
pitito    ca   saṃsuddhagahaṇiko   yāva   sattamā   pitāmahayugā   akkhitto
anupakkuṭṭho   jātivādena   imināpetaṃ  bhavaṃ  rājā  jānātu  yajataṃ  bhavaṃ
sajjataṃ bhavaṃ modataṃ bhavaṃ cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.
     [226]   Siyā   kho   pana  bhoto  rañño  mahāyaññaṃ  yajamānassa
kocideva   vattā   rājā   kho   mahāvijito  mahāyaññaṃ  yajati  no  ca
khvassa   purohito   brāhmaṇo   ajjhāyako   mantadharo   tiṇṇaṃ  vedānaṃ
pāragū    sanighaṇḍuketubhānaṃ   sākkharappabhedānaṃ   itihāsapañcamānaṃ   padako
veyyākaraṇo    lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu   anavayo   no   ca   khvassa
purohito    brāhmaṇo    sīlavā    vuḍḍhasīlī   vuḍḍhasīlena   samannāgato
no   ca   khvassa   purohito   brāhmaṇo   paṇḍito   viyatto  medhāvī
paṭhamo   vā   dutiyo   vā   pūjaṃ   paggaṇhantānaṃ   atha   ca  pana  bhavaṃ
Rājā   evarūpaṃ   mahāyaññaṃ   yajatīti  .  evaṃpi  bhoto  rañño  vattā
dhammato   natthi   .   bhoto   kho   pana  rañño  purohito  brāhmaṇo
paṇḍito   viyatto  medhāvī  paṭhamo  vā  dutiyo  vā  pūjaṃ  paggaṇhantānaṃ
imināpetaṃ   bhavaṃ   rājā  jānātu  yajataṃ  bhavaṃ  sajjataṃ  bhavaṃ  modataṃ  bhavaṃ
cittameva   bhavaṃ  antaraṃ  pasādetūti  .  imehi  kho  brāhmaṇa  purohito
brāhmaṇo    rañño    mahāvijitassa    mahāyaññaṃ   yajamānassa   soḷasahi
ākārehi cittaṃ sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.
     [227]   Tasmiṃ  kho  pana  brāhmaṇa  yaññe  neva  gāvo  haññiṃsu
na   ajeḷakā   haññiṃsu   na   kukkuṭasūkarā   haññiṃsu   na  vividhā  pāṇā
saṃghātaṃ   āpajjiṃsu  na  rukkhā  chindiṃsu  1-  yūpatthāya  na  dabbā  lāyiṃsu
parihiṃsatthāya  .  yepissa  ahesuṃ  dāsāti  vā  pessāti  vā kammakarāti
vā   tepi   na   daṇḍatajjitā  na  bhayatajjitā  na  assumukhā  rodamānā
parikammāni   akaṃsu   .  athakho  ye  icchiṃsu  te  akaṃsu  ye  na  icchiṃsu
na  te   akaṃsu  .  yaṃ  icchiṃsu  taṃ  akaṃsu  yaṃ  na  icchiṃsu  na  taṃ akaṃsu.
Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva so yañño niṭṭhānamagamāsi.
     [228]   Athakho   brāhmaṇa   khattiyā   anuyantā  negamā  ceva
jānapadā   ca  .  amaccā  pārisajjā  negamā  ceva  jānapadā  ca .
Brāhmaṇamahāsālā   negamā   ceva   jānapadā   ca  .  gahapatinecayikā
@Footnote: 1 chijjiṃsūti vā pāṭho.
Negamā   ceva   jānapadā   ca   pahūtaṃ   sāpateyyaṃ   ādāya  rājānaṃ
mahāvijitaṃ   upasaṅkamitvā   evamāhaṃsu  idaṃ  te  deva  pahūtaṃ  sāpateyyaṃ
devaṃyeva   uddissa   ābhataṃ   taṃ   devo   paṭiggaṇhātūti  .  alaṃ  bho
mamāpi   idaṃ   pahūtaṃ   sāpateyyaṃ   dhammikena   balinā   abhisaṃkhataṃ   tañca
vo   hotu   ito   ca   bhiyyo   harathāti  .  te  raññā  paṭikkhittā
ekamantaṃ   apakkamma   evaṃ  samacintesuṃ  na  kho  etaṃ  amhākaṃ  paṭirūpaṃ
yaṃ   mayaṃ  imāni  sāpateyyāni  punadeva  sakāni  gharāni  paṭiggaṇheyyāma
rājā   kho   mahāvijito   mahāyaññaṃ   yajati   handassa  mayaṃ  anuyāgino
homāti.
     [229]   Athakho   brāhmaṇa   puratthimena   yaññavātassa   khattiyā
anuyantā  negamā  ceva  jānapadā  ca  dānāni  paṭṭhapesuṃ  .  dakkhiṇena
yaññavātassa   amaccā  pārisajjā  negamā  ceva  jānapadā  ca  dānāni
paṭṭhapesuṃ    .   pacchimena   yaññavātassa   brāhmaṇamahāsālā   negamā
ceva   jānapadā   ca   dānāni   paṭṭhapesuṃ   .  uttarena  yaññavātassa
gahapatinecayikā   negamā   ceva   jānapadā   ca  dānāni  paṭṭhapesuṃ .
Tesupi   kho   brāhmaṇa   yaññesu   neva  gāvo  haññiṃsu  na  ajeḷakā
haññiṃsu    na    kukkuṭasūkarā    haññiṃsu    na   vividhā   pāṇā   saṃghātaṃ
āpajjiṃsu  na  rukkhā  chindiṃsu  yūpatthāya  na  dabbā  lāyiṃsu parihiṃsatthāya.
Ye    nesaṃ    ahesuṃ    dāsāti   vā   pessāti   vā   kammakarāti
vā   tepi   na   daṇḍatajjitā  na  bhayatajjitā  na  assumukhā  rodamānā
Parikammāni   akaṃsu   .  athakho  ye  icchiṃsu  te  akaṃsu  ye  na  icchiṃsu
na  te  akaṃsu  .  yaṃ  icchiṃsu  taṃ  akaṃsu  yaṃ  na  icchiṃsu  taṃ  na  akaṃsu.
Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena   ceva   so   yañño   niṭṭhānamagamāsi  .
Iti   cattāro   ca   anumatipakkhā   rājā  mahāvijito  aṭṭhahi  aṅgehi
samannāgato   purohito   brāhmaṇo   catūhaṅgehi   samannāgato   tisso
vidhā ayaṃ vuccati brāhmaṇa tividhā yaññasampadā soḷasaparikkhārāti.
     [230]   Evaṃ   vutte  te  brāhmaṇā  unnādino  uccāsaddā
mahāsaddā   ahesuṃ   aho   yañño   aho  yaññasampadāti  .  kūṭadanto
pana   brāhmaṇo   tuṇhībhūto   va   nisinno   hoti   .   athakho   te
brāhmaṇā   kūṭadantaṃ   brāhmaṇaṃ  etadovacuṃ  kasmā  pana  bhavaṃ  kūṭadanto
samaṇassa   gotamassa   subhāsitaṃ   subhāsitato   nābbhanumodatīti   .   nāhaṃ
bho    samaṇassa    gotamassa   subhāsitaṃ   subhāsitato   na   abbhanumodāmi
muddhāpi   tassa   nippateyya   1-   yo   samaṇassa   gotamassa  subhāsitaṃ
subhāsitato   na   abbhānumodeyya   apica  me  bho  evaṃ  hoti  samaṇo
gotamo   evamāha  evaṃ  me  sutanti  vā  evaṃ  arahati  bhavitunti  vā
apica   samaṇo   gotamo   evaṃ   tadā   āsi  itthaṃ  tadā  āsitveva
bhāsati   tassa   mayhaṃ   bho  evaṃ  hoti  addhā  samaṇo  gotamo  tena
samayena   rājā   hoti  mahāvijito  yaññasāmī  purohito  tassa  yaññassa
yājetāti   abhijānāti   pana   bhavaṃ   gotamo   evarūpaṃ  yaññaṃ  yajitvā
@Footnote: 1 Sī. vipateyya.
Vā   yājetvā   vā  kāyassa  bhedā  paraṃ  maraṇā  sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ
uppajjitāti   .   abhijānāmāhaṃ   brāhmaṇa   evarūpaṃ   yaññaṃ   yajitvā
ca   yājetvā   ca   kāyassa   bhedā  paraṃ  maraṇā  sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ
upapajjitāti   ahaṃ   tena   samayena   brāhmaṇa   purohito   brāhmaṇo
ahosiṃ tassa yaññassa yājetāti.
     [231]   Atthi  pana  bho  gotama  añño  yañño  imāya  tividhāya
yaññasampadāya    soḷasaparikkhārāya   appatthataro   ca   appasamārambhataro
ca   mahapphalataro   ca   mahānisaṃsataro  cāti  .  atthi  brāhmaṇa  añño
yañño   imāya   tividhāya   yaññasampadāya  soḷasaparikkhārāya  appatthataro
ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cāti.
     {231.1}  Katamo  pana  bho  gotama  so  yañño  imāya  tividhāya
yaññasampadāya    soḷasaparikkhārāya   appatthataro   ca   appasamārambhataro
ca  mahapphalataro  ca  mahānisaṃsataro  cāti  .  yāni  kho  tāni  brāhmaṇa
niccadānāni    anukūlayaññāni    sīlavante   pabbajite   uddissa   dīyanti
ayaṃ   kho   pana   brāhmaṇa   yañño   imāya   tividhāya   yaññasampadāya
soḷasaparikkhārāya   appatthataro   ca   appasamārambhataro  ca  mahapphalataro
ca  mahānisaṃsataro  cāti  .  ko  nu  kho  bho  gotama  hetu ko paccayo
yenataṃ   1-   niccadānaṃ   anukūlayaññaṃ   imāya   tividhāya   yaññasampadāya
soḷasaparikkhārāya    appatthatarañca    appasamārambhatarañca    mahapphalatarañca
@Footnote: 1 yenetanti vā pāṭho.
Mahānisaṃsatarañcāti   .   na   kho  brāhmaṇa  evarūpaṃ  yaññaṃ  upasaṅkamanti
arahanto    vā    arahattamaggaṃ   vā   samāpannā   taṃ   kissa   hetu
dissanti    hettha    brāhmaṇa    daṇḍappahārāpi    galaggahāpi   tasmā
evarūpaṃ   yaññaṃ   na   upasaṅkamanti   arahanto   vā   arahattamaggaṃ  vā
samāpannā   yāni  kho  pana  tāni  brāhmaṇa  niccadānāni  anukūlayaññāni
sīlavante   pabbajite   uddissa   dīyanti   evarūpaṃ   kho  pana  brāhmaṇa
yaññaṃ    upasaṅkamanti   arahanto   vā   arahattamaggaṃ   vā   samāpannā
taṃ    kissa   hetu   na   hettha   brāhmaṇa   dissanti   daṇḍappahārāpi
galaggahāpi    tasmā    evarūpaṃ   yaññaṃ   upasaṅkamanti   arahanto   vā
arahattamaggaṃ   vā   samāpannā  ayaṃ  kho  brāhmaṇa  hetu  ayaṃ  paccayo
yenataṃ    niccadānaṃ    anukūlayaññaṃ    imāya    tividhāya    yaññasampadāya
soḷasaparikkhārāya           appatthatarañca          appasamārambhatarañca
mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti.
     [232]   Atthi   pana   bho   gotama   añño  yañño  imāya  ca
tividhāya    yaññasampadāya   soḷasaparikkhārāya   iminā   ca   niccadānena
anukūlayaññena    appatthataro   ca   appasamārambhataro   ca   mahapphalataro
ca   mahānisaṃsataro   cāti   .   atthi   kho   brāhmaṇa  añño  yañño
imāya   ca   tividhāya   yaññasampadāya   .pe.   katamo   pana  so  bho
gotama   añño   yañño   imāya   ca   tividhāya   yaññasampadāya  .pe.
Yo   kho   brāhmaṇa   cātuddisaṃ   saṃghaṃ  uddissa  vihāraṃ  karoti  ayañca
Kho    brāhmaṇa    yañño    imāya    ca    tividhāya    yaññasampadāya
soḷasaparikkhārāya      iminā     ca     niccadānena     anukūlayaññena
appatthataro   ca   appasamārambhataro   ca  mahapphalataro  ca  mahānisaṃsataro
cāti.
     [233]   Atthi   pana   bho   gotama   añño  yañño  imāya  ca
tividhāya    .pe.   mahānisaṃsataro   cāti   .   atthi   kho   brāhmaṇa
añño    yañño   .pe.   katamo   pana   so   bho   gotama   añño
yañño    .pe.    yo   kho   brāhmaṇa   pasannacitto   buddhaṃ   saraṇaṃ
gacchati   dhammaṃ   saraṇaṃ   gacchati   saṃghaṃ  saraṇaṃ  gacchati  ayaṃ  kho  brāhmaṇa
yañño   imāya   ca   tividhāya   yaññasampadāya  soḷasaparikkhārāya  iminā
ca   niccadānena   anukūlayaññena   iminā  ca  vihāradānena  appatthataro
ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cāti.
     [234]   Atthi   pana   bho   gotama   añño  yañño  imāya  ca
tividhāya    yaññasampadāya   soḷasaparikkhārāya   iminā   ca   niccadānena
anukūlayaññena    .pe.    appatthataro    ca    appasamārambhataro    ca
mahapphalataro   ca   mahānisaṃsataro  cāti  .  atthi  kho  brāhmaṇa  añño
yañño  imāya  ca  tividhāya  .pe.  katamo  pana  so  bho  gotama añño
yañño   imāya   ca   tividhāya  .pe.  yo  kho  brāhmaṇa  pasannacitto
sikkhāpadāni     samādiyati     pāṇātipātā    veramaṇī    adinnādānā
veramaṇī    kāmesu    micchācārā    veramaṇī    musāvādā    veramaṇī
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā      veramaṇī     ayaṃ     kho     brāhmaṇa
Yañño    imāya    ca    tividhāya    yaññasampadāya    soḷasaparikkhārāya
iminā    ca    niccadānena   anukūlayaññena   .pe.   appatthataro   ca
appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cāti.
     [235]   Atthi   pana   bho   gotama   añño  yañño  imāya  ca
tividhāya    yaññasampadāya   soḷasaparikkhārāya   iminā   ca   niccadānena
anukūlayaññena   .pe.   atthi   kho   brāhmaṇa   añño  yañño  imāya
ca   tividhāya   yaññasampadāya   soḷasaparikkhārāya  iminā  ca  niccadānena
anukūlayaññena   iminā  ca  vihāradānena  imehi  ca  saraṇagamanehi  imehi
ca   sikkhāpadehi   appatthataro   ca   appasamārambhataro  ca  mahapphalataro
ca mahānisaṃsataro cāti.
     {235.1}   Katamo  pana  so  bho  gotama  añño  yañño  imāya
ca   tividhāya   yaññasampadāya   .pe.  appatthataro  ca  appasamārambhataro
ca   mahapphalataro   ca  mahānisaṃsataro  cāti  .  idha  brāhmaṇa  tathāgato
loke   uppajjati   arahaṃ   sammāsambuddho   .pe.  (yathā  sāmaññaphale
evaṃ  sabbaṃ  vitthāretabbaṃ)  .pe.  evaṃ  kho brāhmaṇa bhikkhu sīlasampanno
hoti  .  paṭhamaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharati  .  ayaṃ  kho  brāhmaṇa yañño
purimehi   yaññehi   appatthataro   ca  appasamārambhataro  ca  mahapphalataro
ca  mahānisaṃsataro  ca  .  dutiyaṃ  jhānaṃ  .  tatiyaṃ  jhānaṃ  .  catutthaṃ  jhānaṃ
upasampajja    viharati    .   ayaṃpi   kho   brāhmaṇa   yañño   purimehi
yaññehi    appatthataro   ca   appasamārambhataro   ca   mahapphalataro   ca
Mahānisaṃsataro   ca   .   ñāṇadassanāya   cittaṃ   abhinīharati  abhininnāmeti
khīṇā   jāti   vusitaṃ   brahmacariyaṃ   kataṃ   karaṇīyaṃ   nāparaṃ  itthattāyāti
pajānāti    .    ayaṃ    kho   brāhmaṇa   yañño   purimehi   yaññehi
appatthataro   ca   appasamārambhataro   ca  mahapphalataro  ca  mahānisaṃsataro
ca    imāya    ca    brāhmaṇa    yaññasampadāya   aññā   yaññasampadā
uttaritarā vā paṇītatarā vā natthīti.
     [236]   Evaṃ  vutte  kūṭadanto  brāhmaṇo  bhagavantaṃ  etadavoca
abhikkantaṃ   bho   gotama  abhikkantaṃ  bho  gotama  seyyathāpi  bho  gotama
nikkujjitaṃ   vā   ukkujjeyya   paṭicchannaṃ   vā  vivareyya  mūḷhassa  vā
maggaṃ   ācikkheyya   andhakāre  vā  telapajjotaṃ  dhāreyya  cakkhumanto
rūpāni   dakkhantīti   evameva  bhotā  gotamena  anekapariyāyena  dhammo
pakāsito   esāhaṃ   bhavantaṃ  gotamaṃ  saraṇaṃ  gacchāmi  dhammañca  bhikkhusaṃghañca
upāsakaṃ   maṃ   bhavaṃ   gotamo   dhāretu  ajjatagge  pāṇupetaṃ  saraṇaṅgataṃ
esāhaṃ  bho  gotama  satta  ca  usabhasatāni  satta  ca  vacchatarasatāni satta
ca  vacchatarisatāni  satta  ca  ajasatāni  satta  ca  urabbhasatāni muñcāmi 1-
jīvitaṃ  demi  haritāni  ceva  tiṇāni  khādantu  sītāni  ca  pānīyāni pivantu
sīto nesaṃ vāto upavāyatūti.
     [237]   Athakho   bhagavā   kūṭadantassa   brāhmaṇassa   anupubbīkathaṃ
kathesi   seyyathīdaṃ   dānakathaṃ  sīlakathaṃ  saggakathaṃ  kāmānaṃ  ādīnavaṃ  okāraṃ
@Footnote: 1 Sī. muñcāpemi.
Saṅkilesaṃ   nikkhame   1-  ānisaṃsaṃ  pakāsesi  .  yadā  bhagavā  aññāsi
kūṭadantaṃ    brāhmaṇaṃ    kallacittaṃ   muducittaṃ   vinīvaraṇacittaṃ   udaggacittaṃ
pasannacittaṃ   atha   yā  buddhānaṃ  sāmukkaṃsikā  dhammadesanā  taṃ  pakāsesi
dukkhaṃ   samudayaṃ   nirodhaṃ   maggaṃ   .   seyyathāpi   nāma   suddhaṃ   vatthaṃ
apagatakāḷakaṃ    sammadeva   rajanaṃ   paṭiggaṇheyya   evameva   kūṭadantassa
brāhmaṇassa   tasmiṃyeva   āsane   virajaṃ   vītamalaṃ   dhammacakkhuṃ   udapādi
yaṃ   kiñci   samudayadhammaṃ   sabbantaṃ   nirodhadhammanti   .  athakho  kūṭadanto
brāhmaṇo    diṭṭhadhammo    pattadhammo    viditadhammo   pariyogāḷhadhammo
tiṇṇavicikiccho   vigatakathaṃkatho  vesārajjappatto  aparappaccayo  satthusāsane
bhavantaṃ   etadavoca   adhivāsetu   me   bhavaṃ  gotamo  svātanāya  bhattaṃ
saddhiṃ   bhikkhusaṃghenāti   .   adhivāsesi   bhagavā  tuṇhībhāvena  .  athakho
kūṭadanto    brāhmaṇo    bhagavato   adhivāsanaṃ   viditvā   uṭṭhāyāsanā
bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
     [238]   Athakho  kūṭadanto  brāhmaṇo  tassā  rattiyā  accayena
sake    yaññavāte   paṇītaṃ   khādanīyabhojanīyaṃ   paṭiyādāpetvā   bhagavato
kālaṃ   ārocāpesi   kālo   bho  gotama  niṭṭhitaṃ  bhattanti  .  athakho
bhagavā      pubbaṇhasamayaṃ     nivāsetvā     pattacīvaramādāya     saddhiṃ
bhikkhusaṃghena   yena   kūṭadantassa   brāhmaṇassa   yaññavāto   tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā    paññatte    āsane    nisīdi   .   athakho   kūṭadanto
@Footnote: 1 nekkhammetipi pāṭhena bhavitabbaṃ.
Brāhmaṇo    buddhappamukhaṃ    bhikkhusaṃghaṃ   paṇītena   khādanīyena   bhojanīyena
sahatthā   santappesi   sampavāresi   .   athakho   kūṭadanto  brāhmaṇo
bhagavantaṃ   bhuttāviṃ   onītapattapāṇiṃ   aññataraṃ   nīcaṃ   āsanaṃ   gahetvā
ekamantaṃ   nisīdi   .  ekamantaṃ  nisinnaṃ  kho  kūṭadantaṃ  brāhmaṇaṃ  bhagavā
dhammiyā  kathāya  sandassetvā  samādapetvā  samuttejetvā sampahaṃsetvā
uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.
                 Kūṭadantasuttaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ.
                      -----------
                      Mahālisuttaṃ chaṭṭhaṃ
     [239]  Evamme  sutaṃ  .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  vesāliyaṃ  viharati
mahāvane   kūṭāgārasālāyaṃ   .   tena   kho   pana  samayena  sambahulā
kosalakā   ca   brāhmaṇadūtā   māgadhakā   ca   brāhmaṇadūtā  vesāliyaṃ
paṭivisanti   kenacideva   karaṇīyena   .  assosuṃ  kho  te  kosalakā  ca
brāhmaṇadūtā    māgadhakā    ca    brāhmaṇadūtā    samaṇo   khalu   bho
gotamo   sakyaputto   sakyakulā   pabbajito  vesāliyaṃ  viharati  mahāvane
kūṭāgārasālāyaṃ   taṃ  kho  pana  bhavantaṃ  gotamaṃ  evaṃkalyāṇo  kittisaddo
abbhuggato   itipi  so  bhagavā  .pe.  buddho  bhagavāti  so  imaṃ  lokaṃ
sadevakaṃ   samārakaṃ  .pe.  tathārūpānaṃ  arahataṃ  dassanaṃ  hotīti  .  athakho
te   kosalakā   ca   brāhmaṇadūtā   māgadhakā  ca  brāhmaṇadūtā  yena
mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkamiṃsu.
     [240]  Tena  kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko
hoti   .   athakho   te   kosalakā   ca   brāhmaṇadūtā  māgadhakā  ca
brāhmaṇadūtā    yenāyasmā    nāgito    tenupasaṅkamiṃsu   upasaṅkamitvā
āyasmantaṃ  nāgitaṃ  etadavocuṃ  kahaṃ  nu  kho  bho  nāgita etarahi so bhavaṃ
gotamo  viharati  dassanakāmā  hi  mayaṃ  taṃ  bhavantaṃ  gotamanti  .  akālo
kho   āvuso   bhagavantaṃ  dassanāya  paṭisallīno  bhagavāti  .  athakho  te
kosalakā   ca   brāhmaṇadūtā   māgadhakā   ca   brāhmaṇadūtā   tattheva
Ekamantaṃ nisīdiṃsu disvā va mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ gacchissāmāti.
     [241]   Oṭṭhaddhopi   kho  licchavi  mahatiyā  licchaviparisāya  saddhiṃ
yena    mahāvanaṃ   kūṭāgārasālā   yenāyasmā   nāgito   tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ   nāgitaṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ  aṭṭhāsi .
Ekamantaṃ  ṭhito  kho  oṭṭhaddhopi  licchavi  āyasmantaṃ  nāgitaṃ  etadavoca
kahannu   kho   bhante   nāgita   etarahi   so   bhagavā   viharati  arahaṃ
sammāsambuddho    dassanakāmā    hi    mayaṃ    taṃ    bhagavantaṃ   arahantaṃ
sammāsambuddhanti    .    akālo    kho   mahāli   bhagavantaṃ   dassanāya
paṭisallīno    bhagavāti   .   oṭṭhaddhopi   licchavi   tattheva   ekamantaṃ
nisīdi disvā vāhaṃ taṃ bhagavantaṃ gamissāmi arahantaṃ sammāsambuddhanti.
     [242]  Athakho  sīho  samaṇuddeso yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ   nāgitaṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ  aṭṭhāsi .
Ekamantaṃ   ṭhito  kho  sīho  samaṇuddeso  āyasmantaṃ  nāgitaṃ  etadavoca
ete   bhante  kassapa  sambahulā  kosalakā  ca  brāhmaṇadūtā  māgadhakā
ca    brāhmaṇadūtā    idhūpasaṅkantā   bhagavantaṃ   dassanāya   oṭṭhaddhopi
licchavi   mahatiyā   licchaviparisāya  saddhiṃ  idhūpasaṅkanto  bhagavantaṃ  dassanāya
sādhu   bhante   kassapa   labhataṃ  esā  janatā  bhagavantaṃ  dassanāyāti .
Tenahi   sīha   tvaññeva   bhagavato  ārocehīti  .  evaṃ  bhanteti  kho
sīho   samaṇuddeso   āyasmato   nāgitassa   paṭissutvā   yena  bhagavā
tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā  bhagavantaṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ  aṭṭhāsi .
Ekamantaṃ  ṭhito  kho  sīho  samaṇuddeso  bhagavantaṃ etadavoca ete bhante
sambahulā   kosalakā   ca   brāhmaṇadūtā   māgadhakā   ca  brāhmaṇadūtā
idhūpasaṅkantā    bhagavantaṃ    dassanāya    oṭṭhaddhopi   licchavi   mahatiyā
licchaviparisāya   saddhiṃ   idhūpasaṅkanto   bhagavantaṃ   dassanāya  sādhu  bhante
labhataṃ  esā  janatā  bhagavantaṃ  dassanāyāti . Tenahi sīha vihārapacchāyāyaṃ
āsanaṃ    paññapehīti   .   evaṃ   bhanteti   kho   sīho   samaṇuddeso
bhagavato   paṭissutvā   vihārapacchāyāyaṃ   āsanaṃ   paññapesi   .  athakho
bhagavā   vihārā   nikkhamma   vihārapacchāyāyaṃ   paññattāsane   nisīdi .
Athakho   te   kosalakā   ca  brāhmaṇadūtā  māgadhakā  ca  brāhmaṇadūtā
yena   bhagavā   tenupasaṅkamiṃsu   upasaṅkamitvā   bhagavatā  saddhiṃ  sammodiṃsu
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
     [243]   Oṭṭhaddhopi  licchavi  mahatiyā  licchaviparisāya  saddhiṃ  yena
bhagavā   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā  ekamantaṃ
nisīdi   .   ekamantaṃ   nisinno   kho   oṭṭhaddhopi   licchavi   bhagavantaṃ
etadavoca  purimāni  bhante  divasāni  purimatarāni  sunakkhatto  licchaviputto
yenāhaṃ   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   maṃ   etadavoca   yadagge   ahaṃ
mahāli  bhagavantaṃ  upanissāya  viharāmi  na  ciraṃ  tīṇi  vassāni  dibbāni  hi
kho   rūpāni   passāmi   piyarūpāni   kāmūpasañhitāni   rajaniyāni  no  ca
kho   dibbāni   saddāni   suṇāmi   piyarūpāni   kāmūpasañhitāni  rajaniyāni
santāneva   nu   kho  bhante  sunakkhatto  licchaviputto  dibbāni  saddāni
Nāssosi    piyarūpāni    kāmūpasañhitāni    rajaniyāni    tāni    udāhu
asantānīti.
     {243.1}  Santāneva  kho  mahāli  sunakkhatto licchaviputto dibbāni
saddāni    nāssosi    piyarūpāni    kāmūpasañhitāni    rajaniyāni    no
asantānīti  .  ko  nu  kho  bhante  hetu  ko  paccayo yena sunakkhatto
licchaviputto   santāneva   dibbāni   saddāni   na   assosi   piyarūpāni
kāmūpasañhitāni rajaniyāni no asantānīti.
     [244]   Idha   mahāli  bhikkhuno  puratthimāya  disāya  ekaṃsabhāvito
samādhi   hoti   dibbānaṃ   rūpānaṃ   dassanāya   piyarūpānaṃ  kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ    no    ca   kho   dibbānaṃ   saddānaṃ   savanāya   piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ    rajaniyānaṃ    so   puratthimāya   disāya   ekaṃsabhāvite
samādhimhi    dibbānaṃ    rūpānaṃ    dassanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ    no    ca   kho   dibbānaṃ   saddānaṃ   savanāya   piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ    rajaniyānaṃ    puratthimāya    disāya    dibbāni   rūpāni
passati   piyarūpāni   kāmūpasañhitāni   rajaniyāni   no   ca  kho  dibbāni
saddāni    suṇāti    piyarūpāni   kāmūpasañhitāni   rajaniyāni   taṃ   kissa
hetu  evaṃ  hetaṃ  mahāli  hoti  bhikkhuno  puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite
samādhimhi    dibbānaṃ    rūpānaṃ    dassanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ    no    ca   kho   dibbānaṃ   saddānaṃ   savanāya   piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ rajaniyānaṃ.
     [245]   Puna   caparaṃ   mahāli  bhikkhuno  dakkhiṇāya  disāya  .pe.
Pacchimāya    disāya    .pe.    uttarāya   disāya   .pe.   uddhamadho
tiriyaṃ   ekaṃsabhāvito  samādhi  hoti  dibbānaṃ  rūpānaṃ  dassanāya  piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ    rajaniyānaṃ    no    ca    kho    dibbānaṃ    saddānaṃ
savanāya    piyarūpānaṃ    kāmūpasañhitānaṃ    rajaniyānaṃ    so    uddhamadho
tiriyaṃ   ekaṃsabhāvite   samādhimhi   dibbānaṃ   rūpānaṃ  dassanāya  piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ   rajaniyānaṃ   no   ca   kho   dibbānaṃ  saddānaṃ  savanāya
piyarūpānaṃ    kāmūpasañhitānaṃ    rajaniyānaṃ    uddhamadho    tiriyaṃ   dibbāni
rūpāni   passati   piyarūpāni   kāmūpasañhitāni   rajaniyāni   no   ca  kho
dibbāni    saddāni    suṇāti    piyarūpāni    kāmūpasañhitāni   rajaniyāni
taṃ   kissa   hetu   evaṃ  hetaṃ  mahāli  hoti  bhikkhuno  uddhamadho  tiriyaṃ
ekaṃsabhāvite    samādhimhi    dibbānaṃ    rūpānaṃ    dassanāya   piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ   rajaniyānaṃ   no   ca   kho   dibbānaṃ  saddānaṃ  savanāya
piyarūpānaṃ kāmūpasañhitānaṃ rajaniyānaṃ.
     [246]   Idha   mahāli  bhikkhuno  puratthimāya  disāya  ekaṃsabhāvito
samādhi   hoti   dibbānaṃ   saddānaṃ   savanāya   piyarūpānaṃ  kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ    no    ca   kho   dibbānaṃ   rūpānaṃ   dassanāya   piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ    rajaniyānaṃ    so   puratthimāya   disāya   ekaṃsabhāvite
samādhimhi    dibbānaṃ    saddānaṃ    savanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ    no    ca   kho   dibbānaṃ   rūpānaṃ   dassanāya   piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ    rajaniyānaṃ    puratthimāya    disāya   dibbāni   saddāni
Suṇāti   piyarūpāni   kāmūpasañhitāni   rajaniyāni   no   ca  kho  dibbāni
rūpāni    passati    piyarūpāni    kāmūpasañhitāni   rajaniyāni   taṃ   kissa
hetu  evaṃ  hetaṃ  mahāli  hoti  bhikkhuno  puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite
samādhimhi    dibbānaṃ    saddānaṃ    savanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ  no  ca  kho  dibbānaṃ  rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ.
     [247]   Puna   caparaṃ   mahāli  bhikkhuno  dakkhiṇāya  disāya  .pe.
Pacchimāya    disāya    .pe.   uttarāya   disāya   .pe.    uddhamadho
tiriyaṃ   ekaṃsabhāvito  samādhi  hoti  dibbānaṃ  saddānaṃ  savanāya  piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ   rajaniyānaṃ   no   ca   kho   dibbānaṃ  rūpānaṃ  dassanāya
piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ  rajaniyānaṃ  so  uddhamadho  tiriyaṃ  ekaṃsabhāvite
samādhimhi    dibbānaṃ    saddānaṃ    savanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ    no    ca   kho   dibbānaṃ   rūpānaṃ   dassanāya   piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ   rajaniyānaṃ   uddhamadho   tiriyaṃ   dibbāni  saddāni  suṇāti
piyarūpāni   kāmūpasañhitāni   rajaniyāni   no   ca   kho  dibbāni  rūpāni
passati   piyarūpāni   kāmūpasañhitāni   rajaniyāni   taṃ   kissa  hetu  evaṃ
hetaṃ   mahāli   hoti  bhikkhuno  uddhamadho  tiriyaṃ  ekaṃsabhāvite  samādhimhi
dibbānaṃ   saddānaṃ  savanāya  piyarūpānaṃ  kāmūpasañhitānaṃ  rajaniyānaṃ  no  ca
kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasañhitānaṃ rajaniyānaṃ.
     [248]   Idha   mahāli  bhikkhuno  puratthimāya  disāya  ubhayaṃsabhāvito
samādhi   hoti   dibbānañca   rūpānaṃ  dassanāya  piyarūpānaṃ  kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ    dibbānañca   saddānaṃ   savanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ   so   puratthimāya  disāya  ubhayaṃsabhāvite  samādhimhi  dibbānañca
rūpānaṃ    dassanāya    .pe.   dibbānañca   saddānaṃ   savanāya   .pe.
Puratthimāya  disāya  dibbāni  ca  rūpāni  passati  piyarūpāni  kāmūpasañhitāni
rajaniyāni   dibbāni   ca   saddāni   suṇāti   piyarūpāni   kāmūpasañhitāni
rajaniyāni  taṃ  kissa  hetu  evaṃ  hetaṃ  mahāli  hoti  bhikkhuno puratthimāya
disāya   ubhayaṃsabhāvite   samādhimhi   dibbānañca  rūpānaṃ  dassanāya  .pe.
Dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasañhitānaṃ rajaniyānaṃ.
     [249]   Puna   caparaṃ   mahāli  bhikkhuno  dakkhiṇāya  disāya  .pe.
Pacchimāya   disāya   .pe.   uttarāya   disāya  .pe.  uddhamadho  tiriyaṃ
ubhayaṃsabhāvito   samādhi   hoti   dibbānañca   rūpānaṃ  dassanāya  piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ    rajaniyānaṃ   dibbānañca   saddānaṃ   savanāya   piyarūpānaṃ
kāmūpasañhitānaṃ    rajaniyānaṃ    so    uddhamadho    tiriyaṃ   ubhayaṃsabhāvite
samādhimhi    dibbānañca   rūpānaṃ   dassanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ    dibbānañca   saddānaṃ   savanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ
rajaniyānaṃ    uddhamadho    tiriyaṃ    dibbāni   rūpāni   passati   piyarūpāni
kāmūpasañhitāni     rajaniyāni     dibbāni     ca     saddāni    suṇāti
Piyarūpāni   kāmūpasañhitāni   rajaniyāni   taṃ   kissa   hetu   evaṃ  hetaṃ
mahāli    hoti   bhikkhuno   uddhamadho   tiriyaṃ   ubhayaṃsabhāvite   samādhimhi
dibbānañca    rūpānaṃ   dassanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ   rajaniyānaṃ
dibbānañca    saddānaṃ   savanāya   piyarūpānaṃ   kāmūpasañhitānaṃ   rajaniyānaṃ
ayaṃ  kho  mahāli  hetu ayaṃ paccayo yena santāneva sunakkhatto licchaviputto
dibbāni   saddāni   na   assosi   piyarūpāni   kāmūpasañhitāni  rajaniyāni
no asantānīti.
     [250]  Etāsaṃ  nūna  bhante  samādhibhāvanānaṃ  sacchikiriyāhetu bhikkhū
bhagavati  brahmacariyaṃ  carantīti  .  na  kho  mahāli  etāsaṃ  samādhibhāvanānaṃ
sacchikiriyāhetu   bhikkhū   mayi   brahmacariyaṃ   caranti   atthi   kho  mahāli
aññe   dhammā   uttaritarā   ca   paṇītatarā   ca  yesaṃ  sacchikiriyāhetu
bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantīti.
     {250.1}  Katame  pana  bhante  dhammā  uttaritarā  ca paṇītatarā ca
yesaṃ  sacchikiriyāhetu  bhikkhū  bhagavati  brahmacariyaṃ  carantīti  .  idha  mahāli
bhikkhu   tiṇṇaṃ   saññojanānaṃ  parikkhayā  sotāpanno  hoti  avinipātadhammo
niyato  sambodhiparāyano  ayaṃ  kho  mahāli  dhammo  uttaritaro ca paṇītataro
ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
     [251]   Puna   caparaṃ  mahāli  bhikkhu  tiṇṇaṃ  saññojanānaṃ  parikkhayā
rāgadosamohānaṃ    tanuttā   sakadāgāmī   hoti   sakideva   imaṃ   lokaṃ
āgantvā   dukkhassantaṃ  karoti  ayaṃ  kho  mahāli  dhammo  uttaritaro  ca
Paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
     [252]   Puna   caparaṃ   mahāli   bhikkhu   pañcannaṃ   orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ    parikkhayā    opapātiko    hoti    tattha    parinibbāyī
anāvattidhammo   tasmā  lokā  ayaṃ  kho  mahāli  dhammo  uttaritaro  ca
paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
     [253]   Puna   caparaṃ   mahāli   bhikkhu   āsavānaṃ  khayā  anāsavaṃ
cetovimuttiṃ    paññāvimuttiṃ    diṭṭhe    va    dhamme    sayaṃ   abhiññā
sacchikatvā   upasampajja   viharati   ayaṃpi  kho  mahāli  dhammo  uttaritaro
ca    paṇītataro   ca   yassa   sacchikiriyāhetu   bhikkhū   mayi   brahmacariyaṃ
caranti   ime   kho   te  mahāli  dhammā  uttaritarā  ca  paṇītatarā  ca
yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantīti.
     [254]   Atthi   nu  kho  bhante  maggo  atthi  paṭipadā  etesaṃ
dhammānaṃ   sacchikiriyāyāti   .  atthi  kho  mahāli  maggo  atthi  paṭipadā
etesaṃ   dhammānaṃ   sacchikiriyāyāti   .   katamo   pana   bhante  maggo
katamā    paṭipadā    etesaṃ   dhammānaṃ   sacchikiriyāyāti   .   ayameva
ariyo    aṭṭhaṅgiko    maggo   seyyathīdaṃ   sammādiṭṭhi   sammāsaṅkappo
sammāvācā      sammākammanto      sammāājīvo      sammāvāyāmo
sammāsati    sammāsamādhi   ayaṃ   kho   mahāli   maggo   ayaṃ   paṭipadā
etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya.
     [255]  Ekamidāhaṃ  mahāli  samayaṃ kosambiyaṃ viharāmi ghositārāme.
Athakho    dve    pabbajitā    maṇḍiyo    ca    paribbājako   jāliyo
ca   dārupattikantevāsī   yenāhaṃ   tenupasaṅkamiṃsu   upasaṅkamitvā   mayā
saddhiṃ   sammodiṃsu   sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ  vītisāretvā  ekamantaṃ
aṭṭhaṃsu   .   ekamantaṃ  ṭhitā  kho  te  dve  pabbajitā  maṃ  etadavocuṃ
kinnu  kho  āvuso  gotama  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīraṃ  udāhu  aññaṃ  jīvaṃ  aññaṃ
sarīranti.
     {255.1}  Tenahāvuso  suṇātha  sādhukaṃ  manasikarotha  bhāsissāmi .
Idhāvuso  tathāgato  loke  uppajjati  arahaṃ  sammāsambuddho .pe. (yathā
sāmaññaphale   evaṃ   vitthāretabbaṃ)   .pe.  evaṃ  kho  āvuso  bhikkhu
sīlasampanno hoti .pe. Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
     {255.2}  Yo  nu  kho  āvuso  bhikkhu  evaṃ jānāti evaṃ passati
kallannu   kho   tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ  jīvaṃ
aññaṃ  sarīranti  vāti  .  yo  so  āvuso  bhikkhu  evaṃ  jānāti  evaṃ
passati   na   kallaṃ   tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ
jīvaṃ   aññaṃ  sarīranti  vā  .  ahaṃ  kho  panetaṃ  āvuso  evaṃ  jānāmi
evaṃ  passāmi  atha  ca  panāhaṃ  na  vadāmi  taṃ  jīvaṃ  taṃ sarīranti vā aññaṃ
jīvaṃ   aññaṃ  sarīranti  vāti  .  dutiyaṃ  jhānaṃ  .  tatiyaṃ  jhānaṃ  .  catutthaṃ
jhānaṃ  upasampajja  viharati  .  yo  nu kho āvuso bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ
passati  kallannu  kho  tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ
jīvaṃ  aññaṃ  sarīranti  vāti  .  yo  so  āvuso bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ
Passati   na   kallaṃ   tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ
jīvaṃ   aññaṃ   sarīranti   vāti   .   ahaṃ   kho   panetaṃ  āvuso  evaṃ
jānāmi  evaṃ  passāmi  atha  ca  panāhaṃ  na  vadāmi  taṃ  jīvaṃ  taṃ sarīranti
vā   aññaṃ   jīvaṃ   aññaṃ   sarīranti   vāti   .   ñāṇadassanāya   cittaṃ
abhinīharati  abhininnāmeti  .  yo  nu  kho  āvuso  bhikkhu  .pe.  nāparaṃ
itthattāyāti pajānāti.
     {255.3}  Yo  nu  kho  āvuso  bhikkhu  evaṃ jānāti evaṃ passati
kallaṃ   nu  kho  tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ  jīvaṃ
aññaṃ  sarīranti  vāti  .  yo  so  āvuso  bhikkhu  evaṃ  jānāti  evaṃ
passati   na   kallaṃ   tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ
jīvaṃ  aññaṃ  sarīranti  vāti  .  ahaṃ  kho  panetaṃ  āvuso  evaṃ  jānāmi
evaṃ  passāmi  atha  ca  panāhaṃ  na  vadāmi  taṃ  jīvaṃ  taṃ sarīranti vā aññaṃ
jīvaṃ   aññaṃ   sarīranti   vāti   .   idamavoca   bhagavā   .   attamano
oṭṭhaddho licchavi bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
                  Mahālisuttaṃ chaṭṭhaṃ niṭṭhitaṃ.
                            --------------
                        Jāliyasuttaṃ sattamaṃ
     [256]  Evamme  sutaṃ  .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  kosambiyaṃ  viharati
ghositārāme   .   athakho   dve   pabbajitā  maṇḍiyo  ca  paribbājako
jāliyo  ca  dārupattikantevāsī  yena  bhagavā  tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā
bhagavatā   saddhiṃ   sammodiṃsu   sammodanīyaṃ   kathaṃ   sārāṇīyaṃ  vītisāretvā
ekamantaṃ   aṭṭhaṃsu   .   ekamantaṃ   ṭhitā   kho   te  dve  pabbajitā
bhagavantaṃ   etadavocuṃ   kinnu   kho   āvuso   bho  gotama  taṃ  jīvaṃ  taṃ
sarīraṃ udāhu aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti.
     {256.1}  Tenahāvuso  suṇātha  sādhukaṃ  manasikarotha  bhāsissāmīti.
Evamāvusoti  kho  te  dve  pabbajitā  bhagavato  paccassosuṃ  .  bhagavā
etadavoca  idha  āvuso  tathāgato  loke  uppajjati arahaṃ sammāsambuddho
.pe.  (yathā  sāmaññaphale  evaṃ  vitthāretabbaṃ) .pe. Evaṃ kho āvuso
bhikkhu sīlasampanno hoti. Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
     [257]  Yo  nu  kho  āvuso  bhikkhu  evaṃ  jānāti  evaṃ passati
kallannu   kho   tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ  jīvaṃ
aññaṃ   sarīranti   vāti   .   yo   so  āvuso  bhikkhu  evaṃ  jānāti
evaṃ   passati   na   kallaṃ   tassetaṃ  vacanāya  .pe.  ahaṃ  kho  panetaṃ
āvuso   evaṃ   jānāmi   evaṃ   passāmi  atha  ca  panāhaṃ  na  vadāmi
taṃ   jīvaṃ   taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ  jīvaṃ  aññaṃ  sarīranti  vāti  .  dutiyaṃ
Jhānaṃ. Tatiyaṃ jhānaṃ. Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
     [258]  Yo  nu  kho  āvuso  bhikkhu  evaṃ  jānāti  evaṃ passati
kallaṃ   nu  kho  tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ  jīvaṃ
aññaṃ  sarīranti  vāti  .  yo  so  āvuso  bhikkhu  evaṃ  jānāti  evaṃ
passati   na   kallaṃ   tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ
jīvaṃ   aññaṃ  sarīranti  vā  .  ahaṃ  kho  panetaṃ  āvuso  evaṃ  jānāmi
evaṃ   passāmi   atha   ca   panāhaṃ   na   vadāmi  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti
vā   aññaṃ   jīvaṃ   aññaṃ   sarīranti   vāti   .   ñāṇadassanāya   cittaṃ
abhinīharati   abhininnāmeti   .   yo   nu   kho   āvuso  bhikkhu  .pe.
Nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
     [259]  Yo  nu  kho  āvuso  bhikkhu  evaṃ  jānāti  evaṃ passati
kallaṃ   nu  kho  tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ  jīvaṃ
aññaṃ  sarīranti  vāti  .  yo  so  āvuso  bhikkhu  evaṃ  jānāti  evaṃ
passati   na   kallaṃ   tassetaṃ  vacanāya  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā  aññaṃ
jīvaṃ  aññaṃ  sarīranti  vāti  .  ahaṃ  kho  panetaṃ  āvuso  evaṃ  jānāmi
evaṃ   passāmi   atha  ca  panāhaṃ  na  vadāmi  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīranti  vā
aññaṃ   jīvaṃ   aññaṃ   sarīranti  vāti  .  idamavoca  bhagavā  .  attamanā
te dve pabbajitā bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
                  Jāliyasuttaṃ sattamaṃ niṭṭhitaṃ.
                    ---------------
                   Mahāsīhanādasuttaṃ aṭṭhamaṃ
     [260]  Evamme  sutaṃ  .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  ujuññāyaṃ  viharati
kaṇṇakathale   migadāye   .   athakho   acelo   kassapo   yena  bhagavā
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavatā   saddhiṃ   sammodi  sammodanīyaṃ  kathaṃ
sārāṇīyaṃ   vītisāretvā   ekamantaṃ   aṭṭhāsi  .  ekamantaṃ  ṭhito  kho
acelo   kassapo   bhagavantaṃ   etadavoca   sutametaṃ  bho  gotama  samaṇo
gotamo   sabbantapaṃ   garahati  sabbantapassiṃ  lūkhājīviṃ  ekaṃsena  upakkosati
upavadatīti    ye    te   bho   gotama   evamāhaṃsu   samaṇo   gotamo
sabbantapaṃ    garahati    sabbantapassiṃ    lūkhājīviṃ    ekaṃsena   upakkosati
upavadatīti   kacci   te   bhoto   gotamassa  vuttavādino  na  ca  bhavantaṃ
gotamaṃ   abhūtena   abbhācikkhanti   dhammassa   ca   anudhammaṃ   byākaronti
na   ca   koci   sahadhammiko   vādānuvādo   gārayhaṃ   ṭhānaṃ  āgacchati
anabbhakkhātukāmā hi mayaṃ bhavantaṃ gotamanti.
     {260.1}  Ye  te  kassapa  evamāhaṃsu  samaṇo  gotamo sabbantapaṃ
garahati   sabbantapassiṃ   lūkhājīviṃ  ekaṃsena  upakkosati  upavadatīti  na  me
te  vuttavādino  abbhācikkhanti na ca maṃ te asatā abhūtena. Idhāhaṃ kassapa
ekaccaṃ tapassiṃ lūkhājīviṃ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
kāyassa  bhedā  paraṃ  maraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapannaṃ idha
panāhaṃ   kassapa   ekaccaṃ   tapassiṃ   lūkhājīviṃ  passāmi  dibbena  cakkhunā
Visuddhena   atikkantamānusakena   kāyassa   bhedā   paraṃ   maraṇā   sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapannaṃ.
     {260.2}   Idha   panāhaṃ  kassapa  ekaccaṃ  tapassiṃ  appadukkhavihāriṃ
passāmi    dibbena   cakkhunā   visuddhena   atikkantamānusakena   kāyassa
bhedā  paraṃ  maraṇā  apāyaṃ  duggatiṃ  vinipātaṃ  nirayaṃ  upapannaṃ. Idha panāhaṃ
kassapa   ekaccaṃ   tapassiṃ   appadukkhavihāriṃ   passāmi   dibbena  cakkhunā
visuddhena   atikkantamānusakena   kāyassa   bhedā   paraṃ   maraṇā   sugatiṃ
saggaṃ  lokaṃ  upapannaṃ  .  sohaṃ  kassapa  imesaṃ  tapassīnaṃ  evaṃ  āgatiñca
gatiñca   cutiñca   upapattiñca   yathābhūtaṃ   pajānāmi   sohaṃ  kiṃ  sabbantapaṃ
garahissāmi     sabbantapassiṃ     lūkhājīviṃ     ekaṃsena    upakkosissāmi
upavadissāmi.
     [261]   Santi   kassapa   eke  samaṇabrāhmaṇā  paṇḍitā  nipuṇā
kataparappavādā  vālavedhirūpā  te  bhindantā  maññe  caranti  paññāgatena
diṭṭhigatāni    .    tehipime    saddhiṃ   ekaccesu   ṭhānesu   samenti
ethaccesu  ṭhānesu  na  samenti  .  yante  ekaccaṃ  1- vadenti sādhūti
mayaṃpi   taṃ   ekaccaṃ   vadema   sādhūti  .  yante  ekaccaṃ  vadenti  na
sādhūti   mayaṃpi   taṃ   ekaccaṃ   vadema   na  sādhūti  .  yante  ekaccaṃ
vadenti  sādhūti  mayaṃ  taṃ  ekaccaṃ  vadema  na  sādhūti  .  yante ekaccaṃ
vadenti   na   sādhūti   mayaṃ   taṃ   ekaccaṃ  vadema  sādhūti  .  yaṃ  mayaṃ
ekaccaṃ   vadema   sādhūti   parepi  taṃ  ekaccaṃ  vadenti  sādhūti  .  yaṃ
@Footnote: 1 Sī. yantekacce.
Mayaṃ   ekaccaṃ   vadema   na   sādhūti   parepi  taṃ  ekaccaṃ  vadenti  na
sādhūti   .   yaṃ   mayaṃ   ekaccaṃ   vadema   sādhūti  parepi  taṃ  ekaccaṃ
vadenti   na   sādhūti   .  yaṃ  mayaṃ  ekaccaṃ  vadema  na  sādhūti  parepi
taṃ ekaccaṃ vadenti sādhūti.
     {261.1}  Tyāhaṃ  upasaṅkamitvā  evaṃ  vadāmi  yesu  no āvuso
ṭhānesu   na   samenti  tiṭṭhantu  tāni  ṭhānāni  yesu  ṭhānesu  samenti
tattha      viññū      samanuyuñjantaṃ      samanuggāhantaṃ      samanubhāsantaṃ
satthārā   vā   satthāraṃ   saṃghena  vā  saṃghaṃ  ye  imesaṃ  bhavataṃ  dhammā
akusalā     akusalasaṃkhātā    sāvajjā    sāvajjasaṃkhātā    asevitabbā
asevitabbasaṃkhātā    naalamariyā   naalamariyasaṃkhātā   kaṇhā   kaṇhasaṃkhātā
ko   ime   dhamme   anavasesaṃ   pahāya  vattati  samaṇo  gotamo  pare
vā pana bhonto gaṇācariyāti.
     [262]  Ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  kassapa  vijjati  yaṃ  viññū samanuyuñjantā
samanuggāhantā    samanubhāsantā   evaṃ   vadeyyuṃ   ye   imesaṃ   bhavataṃ
dhammā   akusalā   akusalasaṃkhātā   sāvajjā  sāvajjasaṃkhātā  asevitabbā
asevitabbasaṃkhātā    naalamariyā   naalamariyasaṃkhātā   kaṇhā   kaṇhasaṃkhātā
samaṇo   gotamo   ime  dhamme  anavasesaṃ  pahāya  vattati  yaṃ  vā  pana
bhonto   pare   gaṇācariyāti   .   itiha   kassapa  viññū  samanuyuñjantā
samanuggāhantā samanubhāsantā amhe va tattha yebhuyyena pasaṃseyyuṃ.
     [263]   Aparaṃpi   no   kassapa  viññū  samanuyuñjantaṃ  samanuggāhantaṃ
samanubhāsantaṃ   satthārā   vā   satthāraṃ   saṃghena  vā  saṃghaṃ  ye  imesaṃ
Bhavataṃ    dhammā    kusalā    kusalasaṃkhātā    anavajjasaṃkhātā   sevitabbā
sevitabbasaṃkhātā    alamariyā    alamariyasaṃkhātā    sukkā    sukkasaṃkhātā
ko  ime  dhamme  anavasesaṃ  bhonto  samādāya  vattati  samaṇo  gotamo
pare vā pana bhonto gaṇācariyāti.
     {263.1}  Ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  kassapa  vijjati yaṃ viññū samanuyuñjantā
samanuggāhantā  samanubhāsantā  evaṃ  vadeyyuṃ ye imesaṃ bhavataṃ dhammā kusalā
kusalasaṃkhātā    anavajjā   anavajjasaṃkhātā   sevitabbā   sevitabbasaṃkhātā
alamariyā    alamariyasaṃkhātā    sukkā    sukkasaṃkhātā   samaṇo   gotamo
ime   dhamme  anavasesaṃ  samādāya  vattati  yaṃ  vā  pana  bhonto  pare
gaṇācariyāti   .   itiha   kassapa   viññū   samanuyuñjantā  samanuggāhantā
samanubhāsantā amhe va tattha yebhuyyena pasaṃseyyuṃ.
     [264]   Aparaṃpi   no   kassapa  viññū  samanuyuñjantaṃ  samanuggāhantaṃ
samanubhāsantaṃ   satthārā   vā   satthāraṃ   saṃghena  vā  saṃghaṃ  ye  imesaṃ
bhavataṃ    dhammā    kusalā    kusalasaṃkhātā    sāvajjā    sāvajjasaṃkhātā
asevitabbā      asevitabbasaṃkhātā      naalamariyā     naalamariyasaṃkhātā
kaṇhā   kaṇhasaṃkhātā   ko   ime   dhamme   anavasesaṃ   pahāya  vattati
gotamasāvakasaṃgho   vā  pare  vā  pana  bhonto  gaṇācariyasāvakasaṃghāti .
Ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  kassapa  vijjati  yaṃ  viññū  samanuyuñjantā samanuggāhantā
samanubhāsantā   evaṃ   vadeyyuṃ   ye   imesaṃ   bhavataṃ   dhammā  akusalā
akusalasaṃkhātā        sāvajjā       sāvajjasaṃkhātā       asevitabbā
Asevitabbasaṃkhātā    naalamariyā   naalamariyasaṃkhātā   kaṇhā   kaṇhasaṃkhātā
gotamasāvakasaṃgho   ime   dhamme   anavasesaṃ   pahāya   vattati   yaṃ  vā
pana   bhonto   pare   gaṇācariyasāvakasaṃghāti   .   itiha   kassapa  viññū
samanuyuñjantā    samanuggāhantā    samanubhāsantā    amhe    va   tattha
yebhuyyena pasaṃseyyuṃ.
     [265]   Aparaṃpi   no   kassapa  viññū  samanuyuñjantaṃ  samanuggāhantaṃ
samanubhāsantaṃ  satthārā  vā  satthāraṃ  saṃghena  vā  saṃghaṃ  ye  imesaṃ bhavataṃ
dhammā    kusalā   kusalasaṃkhātā   anavajjā   anavajjasaṃkhātā   sevitabbā
sevitabbasaṃkhātā   alamariyā   alamariyasaṃkhātā   sukkā   sukkasaṃkhātā  ko
ime  dhamme  anavasesaṃ  samādāya  vattati  gotamasāvakasaṃgho  vā pare vā
pana bhonto gaṇācariyasāvakasaṃghāti.
     {265.1}  Ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  kassapa  vijjati yaṃ viññū samanuyuñjantā
samanuggāhantā   samanubhāsantā  evaṃ  vadeyyuṃ  ye  imesaṃ  bhavataṃ  dhammā
kusalā  kusalasaṃkhātā  anavajjā  anavajjasaṃkhātā  sevitabbā sevitabbasaṃkhātā
alamariyā    alamariyasaṃkhātā    sukkā    sukkasaṃkhātā    gotamasāvakasaṃgho
ime   dhamme  anavasesaṃ  samādāya  vattati  yaṃ  vā  pana  bhonto  pare
gaṇācariyasāvakasaṃghāti     .    itiha    kassapa    viññū    samanuyuñjantā
samanuggāhantā samanubhāsantā amhe va tattha yebhuyyena pasaṃseyyuṃ.
     {265.2}   Atthi   kassapa   maggo  atthi  paṭipadā  yathāpaṭipanno
sāmaññeva      ñassati      sāmaṃ      dakkhati     samaṇo     gotamo
Kālavādī   bhūtavādī   atthavādī   dhammavādī   vinayavādīti   .  katamo  ca
kassapa    maggo    katamā    ca   paṭipadā   yathāpaṭipanno   sāmaññeva
ñassati   sāmaṃ   dakkhati   samaṇo   gotamo  kālavādī  bhūtavādī  atthavādī
dhammavādī   vinayavādīti  .  ayameva  ariyo  aṭṭhaṅgiko  maggo  seyyathīdaṃ
sammādiṭṭhi   sammāsaṅkappo   sammāvācā   sammākammanto  sammāājīvo
sammāvāyāmo   sammāsati   sammāsamādhi   .   ayaṃ  kho  kassapa  maggo
ayaṃ    paṭipadā    yathāpaṭipanno    sāmaññeva   ñassati   sāmaṃ   dakkhati
samaṇo gotamo kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādīti.
     [266]  Evaṃ  vutte  acelo  kassapo  bhagavantaṃ etadavoca imepi
kho  āvuso  gotama  tapopakkamā  etesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ sāmaññasaṃkhātā
ca  brahmaññasaṃkhātā  ca  acelako  ca  hoti muttācāro hatthāvalekhano na
ehibhadantiko   na  tiṭṭhabhadantiko  nābhihataṃ  na  uddissa  kataṃ  na  nimantanaṃ
sādiyati   so   na   kumbhimukhā  paṭiggaṇhāti  na  kalopimukhā  paṭiggaṇhāti
na  eḷakamantaraṃ  na  daṇḍakamantaraṃ  na  musalamantaraṃ  na  dvinnaṃ  bhuñjamānānaṃ
na  gabbhiniyā  na  pāyamānāya  na  purisantaragatāya  na saṃkittīsu na yattha sā
upaṭṭhito  hoti  na  yattha  makkhikā  saṇḍasaṇḍacārinī  na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ
na  merayaṃ  na  thusodakaṃ  pivati . So ekāgāriko vā hoti ekālopiko
dvāgāriko  vā  hoti  dvālopiko  sattāgāriko vā hoti sattālopiko
Ekissāpi    dattiyā    yāpeti   dvīhipi   dattīhi   yāpeti   sattahipi
dattīhi   yāpeti   ekāhikaṃpi   āhāraṃ   āhāreti   dvīhikaṃpi  āhāraṃ
āhāreti  sattāhikaṃpi  āhāraṃ  āhāreti  .  iti  evarūpaṃ addhamāsikaṃpi
pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto   viharati   imepi   kho  āvuso  gotama
tapopakkamā     etesaṃ     samaṇabrāhmaṇānaṃ     sāmaññasaṃkhātā     ca
brahmaññasaṃkhātā   ca   sākabhakkho   vā  hoti  sāmākabhakkho  vā  hoti
nivārabhakkho  vā  hoti  daddulabhakkho  vā  hoti  niyāsabhakkho  vā  hoti
hatabhakkho   vā   hoti  kaṇṇabhakkho  vā  hoti  ācāmabhakkho  vā  hoti
piññākabhakkho   vā  hoti  tiṇabhakkho  vā  hoti  gomayabhakkho  vā  hoti
vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.
     {266.1}   Ime   kho   āvuso   gotama  tapopakkamā  etesaṃ
samaṇabrāhmaṇānaṃ      sāmaññasaṃkhātā     ca     brahmaññasaṃkhātā     ca
sāṇānipi    dhāreti    masāṇānipi    dhāreti    chavadussānipi   dhāreti
paṃsukūlānipi     dhāreti    tiriṭānipi    dhāreti    ajinānipi    dhāreti
ajinakkhipaṃpi   dhāreti   kusacīraṃpi   dhāreti   vākacīraṃpi  dhāreti  phalakacīraṃpi
dhāreti    kesakambalaṃpi    dhāreti   vālakambalaṃpi   dhāreti   ulūkapakkhaṃpi
dhāreti     kesamassulocakopi     hoti    kesamassulocanānuyogamanuyutto
ubbhaṭṭhakopi    hoti   āsanapaṭikkhitto   ukkuṭikopi   hoti   ukkuṭikap-
padhānamanuyutto       kaṇṭakapassayikopi       hoti       kaṇṭakapassaye
seyyaṃ    kappeti    phalakaseyyaṃpi    kappeti    taṇḍilaseyyaṃpi   kappeti
ekapassayikopi   hoti   rajojalladharo  abbhokāsiko  hoti  yathāsanthatiko
Vekaṭikopi    hoti    vikaṭabhojanānuyogamanuyutto    āpānakopi    hoti
āpānakamanuyutto      sāyaṃ     tatiyakaṃpi     udakorohanānuyogamanuyutto
viharatīti.
     [267]  Acelako  cepi  kassapa  hoti  muttācāro hatthāvalekhano
.pe.    iti   evarūpaṃ   addhamāsikaṃpi   pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto
viharati    .    tassa   vāyaṃ   sīlasampadā   cittasampadā   paññāsampadā
abhāvitā   hoti   asacchikatā   .   athakho  so  ārakā  ca  sāmaññā
ārakā  ca  brahmaññā  .  yato  kho  kassapa  bhikkhu  averaṃ  abyāpajjhaṃ
mettacittaṃ     bhāveti     āsavānañca    khayā    anāsavañcetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ   diṭṭhe   va   dhamme  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja
viharati. Ayaṃ vuccati kassapa bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi.
     {267.1}   Sākabhakkho  cepi  kassapa  hoti  sāmākabhakkho  .pe.
Vanamūlaphalāhāro   yāpeti   pavattaphalabhojī   .   tassa  vāyaṃ  sīlasampadā
cittasampadā   paññāsampadā   abhāvitā   hoti   asacchikatā   .  athakho
so   ārakā   ca   sāmaññā   ārakā  ca  brahmaññā  .  yato  kho
kassapa   bhikkhu   averaṃ   abyāpajjhaṃ   mettacittaṃ   bhāveti  āsavānañca
khayā    anāsavañcetovimuttiṃ   paññāvimuttiṃ   diṭṭhe   va   dhamme   sayaṃ
abhiññā   sacchikatvā   upasampajja   viharati   .   ayaṃ   vuccati   kassapa
bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi.
     {267.2}    Sāṇāni    cepi    kassapa    dhāreti   masāṇānipi
dhāreti     .pe.     sāyaṃ     tatiyakaṃpi    udakorohanānuyogamanuyutto
Viharati    .    tassa   vāyaṃ   sīlasampadā   cittasampadā   paññāsampadā
abhāvitā   hoti   asacchikatā   .   athakho  so  ārakā  ca  sāmaññā
ārakā  ca  brahmaññā  .  yato  kho  kassapa bhikkhu *- averaṃ abyāpajjhaṃ
mettacittaṃ     bhāveti     āsavānañca    khayā    anāsavañcetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ   diṭṭhe   va   dhamme  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja
viharati. Ayaṃ vuccati kassapa bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipīti.
     [268]   Evaṃ   vutte   acelo   kassapo  bhagavantaṃ  etadavoca
dukkaraṃ   bho   gotama   sāmaññaṃ   dukkaraṃ   brahmaññanti   .  pakati  kho
esā   kassapa   lokasmiṃ   dukkaraṃ   sāmaññaṃ   dukkaraṃ   brahmaññanti .
Acelako   cepi   kassapa   hoti   muttācāro   hatthāvalekhano  .pe.
Iti   evarūpaṃ   addhamāsikaṃpi  pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto  viharati .
Imāya   ca   kassapa   mattāya   iminā  ca  tapopakkamena  sāmaññaṃ  vā
abhavissa    brahmaññaṃ   vā   dukkaraṃ   sudukkaraṃ   netaṃ   abhavissa   kallaṃ
vacanāya   dukkaraṃ   sāmaññaṃ   dukkaraṃ   brahmaññanti   sakkā   ca  panetaṃ
abhavissa    kātuṃ    gahapatinā    vā    gahapatiputtena   vā   antamaso
kumbhadāsiyāpi   handāhaṃ   acelako   homi   muttācāro  hatthāvalekhano
.pe.    iti   evarūpaṃ   addhamāsikaṃpi   pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto
viharāmīti.
     {268.1}  Yasmā  ca  kho  kassapa  aññatreva  imāya  ca mattāya
aññatra   iminā   ca   tapopakkamena   sāmaññaṃ   vā   hoti  brahmaññaṃ
@Footnote:* mīkār—kṛ´์ khagœ bhakkhu  peḌna bhikkhu
Vā   dukkaraṃ   sudukkaraṃ   tasmā   etaṃ  kallaṃ  vacanāya  dukkaraṃ  sāmaññaṃ
dukkaraṃ   brahmaññanti   .   yato  kho  kassapa  bhikkhu  averaṃ  abyāpajjhaṃ
mettacittaṃ     bhāveti     āsavānañca    khayā    anāsavañcetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ   diṭṭhe   va   dhamme  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja
viharati. Ayaṃ vuccati kassapa bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi.
     {268.2}   Sākabhakkho  cepi  kassapa  hoti  sāmākabhakkho  .pe.
Vanamūlaphalāhāro   yāpeti  pavattaphalabhojī  .  imāya  ca  kassapa  mattāya
iminā   ca   tapopakkamena   sāmaññaṃ   vā   abhavissa   brahmaññaṃ   vā
dukkaraṃ   sudukkaraṃ   netaṃ   abhavissa   kallaṃ   vacanāya   dukkaraṃ   sāmaññaṃ
dukkaraṃ   brahmaññanti   .   sakkā  ca  panetaṃ  abhavissa  kātuṃ  gahapatinā
vā   gahapatiputtena   vā   antamaso  kumbhadāsiyāpi  handāhaṃ  sākabhakkho
homi sāmākabhakkho vā .pe. Vanamūlaphalāhāro yāpemi pavattaphalabhojīti.
     {268.3}   Yasmā   ca  kho  kassapa  aññatreva  imāya  mattāya
aññatra   iminā   ca   tapopakkamena   sāmaññaṃ   vā   hoti  brahmaññaṃ
vā   dukkaraṃ   sudukkaraṃ   tasmā   etaṃ  kallaṃ  vacanāya  dukkaraṃ  sāmaññaṃ
dukkaraṃ   brahmaññanti   .   yato  kho  kassapa  bhikkhu  averaṃ  abyāpajjhaṃ
mettacittaṃ     bhāveti     āsavānañca    khayā    anāsavañcetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ   diṭṭhe   va   dhamme  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja
viharati. Ayaṃ vuccati kassapa bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi.
     {268.4}  Sāṇāni  cepi  kassapa dhāreti masāṇānipi dhāreti .pe.
Sāyaṃ   tatiyakaṃpi   udakorohanānuyogamanuyutto   viharati   .   imāya   ca
kassapa   mattāya   iminā   ca   tapopakkamena   sāmaññaṃ   vā  abhavissa
brahmaññaṃ   vā   dukkaraṃ  sudukkaraṃ  netaṃ  abhavissa  kallaṃ  vacanāya  dukkaraṃ
sāmaññaṃ   dukkaraṃ   brahmaññanti   .   sakkā  ca  panetaṃ  abhavissa  kātuṃ
gahapatinā   vā   gahapatiputtena   vā   antamaso  kumbhadāsiyāpi  handāhaṃ
sāṇānipi    dhāremi    masāṇānipi   dhāremi   .pe.   sāyaṃ   tatiyakaṃpi
udakorohanānuyogamanuyutto viharāmīti.
     {268.5}  Yasmā  ca  kho  kassapa  aññatreva  imāya  ca mattāya
aññatra   iminā   ca   tapopakkamena   sāmaññaṃ   vā   hoti  brahmaññaṃ
vā   dukkaraṃ   sudukkaraṃ   tasmā   etaṃ  kallaṃ  vacanāya  dukkaraṃ  sāmaññaṃ
dukkaraṃ   brahmaññanti   .   yato  kho  kassapa  bhikkhu  averaṃ  abyāpajjhaṃ
mettacittaṃ     bhāveti     āsavānañca    khayā    anāsavañcetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ   diṭṭhe   va   dhamme  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja
viharati. Ayaṃ vuccati kassapa bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipīti.
     [269]   Evaṃ   vutte   acelo   kassapo  bhagavantaṃ  etadavoca
dujjāno   bho   gotama   samaṇo  dujjāno  brāhmaṇoti  .  pakati  kho
esā   kassapa   lokasmiṃ   dujjāno  samaṇo  dujjāno  brāhmaṇoti .
Acelako   cepi   kassapa   hoti   muttācāro   hatthāvalekhano  .pe.
Iti    evarūpaṃ   addhamāsikaṃpi   pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto   viharati
imāya   ca   kassapa   mattāya   iminā   ca  tapopakkamena  samaṇo  vā
Abhavissa   brāhmaṇo   vā   dujjāno  sudujjāno  netaṃ  abhavissa  kallaṃ
vacanāya   dujjāno   samaṇo   dujjāno   brāhmaṇoti   .   sakkā  ca
panetaṃ   abhavissa   ñātuṃ   gahapatinā   vā  gahapatiputtena  vā  antamaso
kumbhadāsiyāpi   ayaṃpi   acelo  muttācāro  hatthāvalekhano  .pe.  iti
evarūpaṃ addhamāsikaṃpi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharatīti.
     {269.1}  Yasmā ca kho kassapa aññatreva imāya ca mattāya aññatra
iminā   ca  tapopakkamena  samaṇo  vā  hoti  brāhmaṇo  vā  dujjāno
sudujjāno   tasmā   etaṃ   kallaṃ  vacanāya  dujjāno  samaṇo  dujjāno
brāhmaṇoti  .  yato  kho  kassapa  bhikkhu  averaṃ  abyāpajjhaṃ  mettacittaṃ
bhāveti   āsavānañca   khayā   anāsavañcetovimuttiṃ  paññāvimuttiṃ  diṭṭhe
va  dhamme  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja  viharati  .  ayaṃ  vuccati
kassapa bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi.
     {269.2}   Sākabhakkho  cepi  kassapa  hoti  sāmākabhakkho  .pe.
Vanamūlaphalāhāro   yāpeti  pavattaphalabhojī  .  imāya  ca  kassapa  mattāya
iminā  ca  tapopakkamena  samaṇo  vā  abhavissa  brāhmaṇo  vā dujjāno
sudujjāno   netaṃ   abhavissa  kallaṃ  vacanāya  dujjāno  samaṇo  dujjāno
brāhmaṇoti   .   sakkā   ca   paneso  abhavissa  ñātuṃ  gahapatinā  vā
gahapatiputtena   vā  antamaso  kumbhadāsiyāpi  ayaṃ  sākabhakkho  vā  hoti
sāmākabhakkho   .pe.   vanamūlaphalāhāro   yāpeti   pavattaphalabhojīti  .
Yasmā  ca  kho  kassapa  aññatreva   imāya  ca mattāya aññatra iminā ca
Tapopakkamena    samaṇo    vā    hoti    brāhmaṇo   vā   dujjāno
sudujjāno    tasmā    etaṃ    kallaṃ    vacanāya    dujjāno   samaṇo
dujjāno   brāhmaṇoti   .   yato   ca   kho   kassapa   bhikkhu  averaṃ
abyāpajjhaṃ       mettacittaṃ      bhāveti      āsavānañca      khayā
anāsavañcetovimuttiṃ     paññāvimuttiṃ     diṭṭhe    va    dhamme    sayaṃ
abhiññā     sacchikatvā    upasampajja    viharati    .    ayaṃ    vuccati
kassapa bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipi.
     {269.3}  Sāṇāni  cepi  kassapa dhāreti masāṇānipi dhāreti .pe.
Sāyaṃ   tatiyakaṃpi   udakorohanānuyogamanuyutto   viharati   .   imāya   ca
kassapa   mattāya   iminā   ca   tapopakkamena   samaṇo   vā   abhavissa
brāhmaṇo   vā   dujjāno   sudujjāno  netaṃ  abhavissa  kallaṃ  vacanāya
dujjāno   samaṇo   dujjāno   brāhmaṇoti   .   sakkā   ca  paneso
abhavissa    ñātuṃ    gahapatinā    vā    gahapatiputtena   vā   antamaso
kumbhadāsiyāpi   ayaṃ   sāṇānipi   dhāreti   masāṇānipi   dhāreti  .pe.
Sāyaṃ tatiyakaṃpi udakorohanānuyogamanuyutto viharatīti.
     {269.4}  Yasmā ca kho kassapa aññatreva imāya ca mattāya aññatra
iminā   ca  tapopakkamena  samaṇo  vā  hoti  brāhmaṇo  vā  dujjāno
sudujjāno   tasmā   etaṃ   kallaṃ  vacanāya  dujjāno  samaṇo  dujjāno
brāhmaṇoti  yato  ca  kho  kassapa  bhikkhu  averaṃ  abyāpajjhaṃ  mettacittaṃ
bhāveti   āsavānañca   khayā   anāsavañcetovimuttiṃ  paññāvimuttiṃ  diṭṭhe
va  dhamme  sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja  viharati  .  ayaṃ  vuccati
Kassapa bhikkhu samaṇo itipi brāhmaṇo itipīti.
     [270]  Evaṃ  vutte  acelo  kassapo  bhagavantaṃ etadavoca katamā
pana    sā   bho   gotama   sīlasampadā   katamā   cittasampadā   katamā
paññāsampadāti   .   idha   kassapa   tathāgato   loke  uppajjati  arahaṃ
sammāsambuddho .pe. Vitthāretabbo.
     {270.1}   Kathañca  kassapa  bhikkhu  sīlasampanno  hoti  idha  kassapa
bhikkhu   pāṇātipātaṃ   pahāya   pāṇātipātā  paṭivirato  hoti  nihitadaṇḍo
nihitasattho   lajjī   dayāpanno   sabbapāṇabhūtahitānukampī   viharati  idaṃpissa
hoti  sīlasampadāya  .pe.  so  iminā  ariyena  sīlakkhandhena samannāgato
ajjhattaṃ   anavajjasukhaṃ   paṭisaṃvedeti   evaṃ   kassapa   bhikkhu  sīlasampanno
hoti  ayaṃ  kho  sā  kassapa  sīlasampadā  .pe.  paṭhamaṃ  jhānaṃ  upasampajja
viharati   idaṃpissa   hoti   cittasampadāya   ayaṃ  kho  kassapa  cittasampadā
.pe.    ñāṇadassanāya    cittaṃ    abhinīharati    abhininnāmeti   idaṃpissa
hoti    paññāsampadāya    .pe.    nāparaṃ    itthattāyāti   pajānāti
idaṃpissa   hoti   paññāsampadā   ayaṃ   kho   kassapa   ñāṇasampadā  .
Imāya    ca    kassapa    sīlasampadāya    cittasampadāya   paññāsampadāya
aññā    sīlasampadā    cittasampadā    paññāsampadā   uttaritarā   vā
paṇītatarā vā natthi.
     [271]   Santi   kassapa   eke   samaṇabrāhmaṇā  sīlavādā  te
anekapariyāyena   sīlavaṇṇaṃ   bhāsanti   .   yāvatā  kassapa  ariyaṃ  paramaṃ
sīlaṃ   nāhaṃ   tattha   attano  samasamaṃ  samanupassāmi  kuto  bhiyyo  athakho
Ahameva   tattha   bhiyyo   yadidaṃ   adhisīlaṃ   .   santi   kassapa   eke
samaṇabrāhmaṇā   tapojigucchavādā   te   anekapariyāyena   tapojigucchāya
vaṇṇaṃ   bhāsanti   .   yāvatā   kassapa   ariyā   paramā   tapojigucchā
nāhaṃ   tattha   attano   samasamaṃ   samanupassāmi   kuto   bhiyyo   athakho
ahameva   tattha   bhiyyo   yadidaṃ   adhijegucchaṃ   .  santi  kassapa  eke
samaṇabrāhmaṇā     paññāvādā     te     anekapariyāyena    paññāya
vaṇṇaṃ   bhāsanti  .  yāvatā  kassapa  ariyā  paramā  paññā  nāhaṃ  tattha
attano   samasamaṃ   samanupassāmi   kuto   bhiyyo   athakho  ahameva  tattha
bhiyyo   yadidaṃ   adhipaññaṃ   .   santi   kassapa   eke   samaṇabrāhmaṇā
vimuttivādā    te   anekapariyāyena   vimuttiyā   vaṇṇaṃ   bhāsanti  .
Yāvatā   kassapa   ariyā   paramā  vimutti  nāhaṃ  tattha  attano  samasamaṃ
samanupassāmi kuto bhiyyo athakho ahameva tattha bhiyyo yadidaṃ adhivimutti.
     [272]   Ṭhānaṃ   kho   panetaṃ   kassapa   vijjati  yaṃ  aññatitthiyā
paribbājakā   evaṃ   vadeyyuṃ   sīhanādaṃ   kho   samaṇo   gotamo  nadati
tañca   kho   suññāgāre   nadati   no   ca   parisāsūti   .  te  mā
hevantissu   vacanīyā   .   sīhanādañca   samaṇo  gotamo  nadati  parisāsu
ca   nadati   no  ca  suññāgāre  nadatīti  evamassu  kassapa  vacanīyā .
Ṭhānaṃ   kho   panetaṃ   kassapa   vijjati   yaṃ   aññatitthiyā   paribbājakā
evaṃ   vadeyyuṃ   sīhanādaṃ   samaṇo   gotamo   nadati  parisāsu  ca  nadati
No   ca   kho  visārado  nadatīti  .  te  mā  hevantissu  vacanīyā .
Sīhanādañca   samaṇo   gotamo   nadati   parisāsu  ca  nadati  visārado  ca
nadatīti evamassu kassapa vacanīyā.
     {272.1}   Ṭhānaṃ   kho   panetaṃ  kassapa  vijjati  yaṃ  aññatitthiyā
paribbājakā    evaṃ    vadeyyuṃ   sīhanādañca   samaṇo   gotamo   nadati
parisāsu  ca  nadati  visārado  ca  nadati  no  ca  kho  naṃ  pañhaṃ  pucchanti
pañhañca   naṃ   pucchanti   no   ca  kho  nesaṃ  pañhaṃ  puṭṭho  byākaroti
pañhañca   nesaṃ   puṭṭho   byākaroti   no   ca   pañhassa  byākaraṇena
cittaṃ   ārādheti   pañhassa  ca  byākaraṇena  cittaṃ  ārādheti  no  ca
kho   sotabbaṃ   maññanti   sotabbañcassa   maññanti  no  ca  kho  sutvā
pasīdanti   sutvā   cassa   pasīdanti   no  ca  kho  pasannā  pasannākāraṃ
karonti   pasannā   ca   pasannākāraṃ   karonti  no  ca  kho  tathattāya
paṭipajjanti    tathattāya    ca   paṭipajjanti   no   ca   kho   paṭipannā
ārādhentīti   .  te  mā  hevantissu  vacanīyā  .  sīhanādañca  samaṇo
gotamo   nadati   parisāsu   ca   nadati  visārado  ca  nadati  pañhañca  naṃ
pucchanti   pañhañca  nesaṃ  puṭṭho  byākaroti  pañhassa  ca  veyyākaraṇena
cittaṃ    ārādheti   sotabbañcassa   maññanti   sutvā   cassa   pasīdanti
pasannā   ca   pasannākāraṃ   karonti   tathattāya   paṭipajjanti  paṭipannā
ca ārādhentīti evamassu kassapa vacanīyā.
     {272.2} Ekamidāhaṃ kassapa samayaṃ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate.
Tatra   maṃ   aññataro   te   sabrahmacārī  nigrodho  nāma  paribbājako
Adhijegucche   pañhaṃ  pucchi  tassāhaṃ  adhijegucche  pañhaṃ  puṭṭho  byākāsiṃ
byākate ca pana me attamano ahosi paraṃ viya mattāyāti.
     [273]  Ko  hi  bhante  bhagavato  dhammaṃ  sutvā  na attamano assa
paraṃ   viya   mattāya   ahaṃpi   bhante   bhagavato  dhammaṃ  sutvā  attamano
paraṃ   viya   mattāya   abhikkantaṃ   bhante   abhikkantaṃ  bhante  seyyathāpi
bhante   nikkujjitaṃ   vā  ukkujjeyya  paṭicchannaṃ  vā  vivareyya  mūḷhassa
vā  maggaṃ  ācikkheyya  andhakāre  vā  telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto
rūpāni   dakkhantīti   evameva  bhagavatā  anekapariyāyena  dhammo  desito
esāhaṃ    bhante    bhagavantaṃ    saraṇaṃ   gacchāmi   dhammañca   bhikkhusaṃghañca
labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti.
     [274]   Yo   kho   kassapa  aññatitthiyapubbo  imasmiṃ  dhammavinaye
ākaṅkhati    pabbajjaṃ    ākaṅkhati   upasampadaṃ   so   cattāro   māse
parivasati   catunnaṃ   māsānaṃ   accayena  āraddhacittā  bhikkhū  pabbājenti
upasampādenti   bhikkhubhāvāya  apica  mettha  puggalavemattatā  viditāti .
Sace   bhante   aññatitthiyapubbo   imasmiṃ  dhammavinaye  ākaṅkhati  pabbajjaṃ
ākaṅkhati  upasampadaṃ  cattāro  māse  parivasati  catunnaṃ  māsānaṃ accayena
āraddhacittā   bhikkhū   pabbājenti   upasampādenti   bhikkhubhāvāya   ahaṃ
cattāri   vassāni  parivasissāmi  catunnaṃ  vassānaṃ  accayena  āraddhacittā
bhikkhū   pabbājenti   upasampādenti   bhikkhubhāvāyāti   .   alattha  kho
acelo   kassapo   bhagavato   santike   pabbajjaṃ   alattha  upasampadaṃ .
Acirūpasampanno   kho   panāyasmā  kassapo  eko  vūpakaṭṭho  appamatto
ātāpī  pahitatto  viharanto  nacirasseva  yassatthāya  kulaputtā  sammadeva
agārasmā    anagāriyaṃ    pabbajanti    tadanuttaraṃ    brahmacariyapariyosānaṃ
diṭṭhe   va   dhamme   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   upasampajja   viharati
khīṇā   jāti   vusitaṃ   brahmacariyaṃ   kataṃ   karaṇīyaṃ   nāparaṃ  itthattāyāti
abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā kassapo arahataṃ ahosīti.
                Mahāsīhanādasuttaṃ aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.
                    ---------------
                    Poṭṭhapādasuttaṃ navamaṃ
     [275]  Evamme  sutaṃ  .  ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati
jetavane  anāthapiṇḍikassārāme  .  tena  kho  pana  samayena poṭṭhapādo
paribbājako   samayappavādake   tiṇḍukācire   ekasārike   mallikārāme
paṭivasati  mahatiyā  paribbājakaparisāya  saddhiṃ  tiṃsamattehi  paribbājakasatehi.
Athakho   bhagavā   pubbaṇhasamayaṃ   nivāsetvā   pattacīvaramādāya  sāvatthiyaṃ
piṇḍāya   pāvisi   .  athakho  bhagavato  etadahosi  atippago  kho  tāva
sāvatthiyaṃ   piṇḍāya   carituṃ  yannūnāhaṃ  yena  samayappavādako  tiṇḍukāciro
ekasāliko mallikārāmo yena poṭṭhapādo paribbājako tenupasaṅkameyyanti.
Athakho  bhagavā  yena  samayappavādako tiṇḍukāciro ekasāliko mallikārāmo
tenupasaṅkami.
     [276]  Tena  kho  pana  samayena  poṭṭhapādo paribbājako mahatiyā
paribbājakaparisāya  saddhiṃ  nisinno  hoti  unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya
anekavihitaṃ   tiracchānakathaṃ  kathentiyā  .  seyyathīdaṃ  .  rājakathaṃ  corakathaṃ
mahāmattakathaṃ     senākathaṃ     bhayakathaṃ    yuddhakathaṃ    annakathaṃ    pānakathaṃ
vatthakathaṃ    sayanakathaṃ   mālākathaṃ   gandhakathaṃ   ñātikathaṃ   yānakathaṃ   gāmakathaṃ
nigamakathaṃ   nagarakathaṃ   janapadakathaṃ   itthīkathaṃ   purisakathaṃ   surākathaṃ   visikhākathaṃ
kumbhaṭṭhānakathaṃ    pubbapetakathaṃ    nānattakathaṃ   lokakkhāyikaṃ   samuddakkhāyikaṃ
itibhavābhavakathaṃ   iti   vā   .   addasā  kho  poṭṭhapādo  paribbājako
Bhagavantaṃ    dūrato    va    āgacchantaṃ    disvāna   sakaparisaṃ   saṇṭhapesi
appasaddā   bhonto   hontu   mā   bhonto   saddamakattha  ayaṃ  samaṇo
gotamo   āgacchati   appasaddakāmo   kho  panāyasmā  so  appasaddassa
vaṇṇavādī    appevanāma    appasaddaṃ    parisaṃ   viditvā   upasaṅkamitabbaṃ
maññeyyāti. Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.
     [277]  Athakho  bhagavā yena poṭṭhapādo paribbājako tenupasaṅkami.
Athakho  poṭṭhapādo  paribbājako  bhagavantaṃ  etadavoca  etu  kho  bhante
bhagavā   svāgataṃ   bhante   bhagavato   cirassaṃ   kho  bhante  bhagavā  imaṃ
pariyāyamakāsi   yadidaṃ   idhāgamanāya   nisīdatu   bhante   bhagavā  idamāsanaṃ
paññattanti   .   nisīdi   bhagavā   paññatte   āsane  .  poṭṭhapādopi
kho   paribbājako   aññataraṃ  nīcaṃ  āsanaṃ  gahetvā  ekamantaṃ  nisīdi .
Ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho   poṭṭhapādaṃ   paribbājakaṃ   bhagavā   etadavoca
kāya   nottha   poṭṭhapāda   etarahi   kathāya  sannisinnā  kā  ca  pana
vo antarākathā vippakatāti.
     [278]  Evaṃ  vutte  poṭṭhapādo  paribbājako bhagavantaṃ etadavoca
tiṭṭhatesā   bhante   kathā   yāya   mayaṃ   etarahi   kathāya  sannisinnā
nesā   bhante   kathā   bhagavato   dullabhā   bhavissati  pacchāpi  savanāya
purimāni   bhante   divasāni   purimatarāni  nānātitthiyānaṃ  samaṇabrāhmaṇānaṃ
kotuhalasālāya    sannisinnānaṃ    sannipatitānaṃ    abhisaññānirodhe   kathā
udapādi   kathaṃ   nu   kho   bho   abhisaññānirodho   hotīti  tatrekacce
Evamāhaṃsu   ahetu   appaccayā   purisassa  saññā  uppajjatipi  nirujjhatipi
yasmiṃ   samaye   uppajjati   saññī   tasmiṃ   samaye   hoti  yasmiṃ  samaye
nirujjhati    asaññī   tasmiṃ   samaye   hotīti   ittheke   abhisaññānirodhaṃ
paññapenti   tamañño  evamāha  na  kho  pana  metaṃ  bho  evaṃ  bhavissati
saññā   hi   bho   purisassa   attā   so   ca  kho  upetipi  apetipi
yasmiṃ   samaye   upeti  saññī  tasmiṃ  samaye  hoti  yasmiṃ  samaye  apeti
asaññī tasmiṃ samaye hotīti ittheke abhisaññānirodhaṃ paññapenti
     {278.1}  tamañño  evamāha  na  kho  pana metaṃ bho evaṃ bhavissati
santi   hi   bho   samaṇabrāhmaṇā   mahiddhikā   mahānubhāvā  te  imassa
purisassa     saññaṃ     upakaḍḍhantipi     apakaḍḍhantipi     yasmiṃ    samaye
upakaḍḍhanti   saññī   tasmiṃ   samaye   hoti   yasmiṃ   samaye   apakaḍḍhanti
asaññī   tasmiṃ   samaye   hotīti   ittheke   abhisaññānirodhaṃ  paññapenti
tamañño  evamāha  na  kho  pana metaṃ bho evaṃ bhavissati santi hi bho devā
mahiddhikā   mahānubhāvā   te   imassa   purisassa   saññaṃ   upakkaḍḍhantipi
apakkaḍḍhantipi    yasmiṃ    samaye    upakkaḍḍhanti   saññī   tasmiṃ   samaye
hoti    yasmiṃ   samaye   apakkaḍḍhanti   asaññī   tasmiṃ   samaye   hotīti
ittheke   abhisaññānirodhaṃ   paññapenti  tassa  mayhaṃ  bhante  bhagavantaṃyeva
ārabbha  sati  udapādi  aho  nūna  bhagavā  aho  nūna  sugato  yo imesaṃ
dhammānaṃ    sukusaloti    bhagavā    bhante    kusalo    bhagavā   pakataññū
abhisaññānirodhassa kathannu kho bhante abhisaññānirodho hotīti.
     [279]   Tatra   poṭṭhapāda  ye  te  samaṇabrāhmaṇā  evamāhaṃsu
ahetu   appaccayā   purisassa   saññā   uppajjatipi  nirujjhatipīti  ādito
va  nesaṃ  aparaddhaṃ  .  taṃ  kissa  hetu . Sahetu hi poṭṭhapāda sappaccayā
purisassa    saññā    uppajjatipi    nirujjhatipi   sikkhā   ekā   saññā
uppajjatipi sikkhā ekā saññā nirujjhatipi
     {279.1}  kā  ca sikkhāti bhagavā avoca. Idha poṭṭhapāda tathāgato
loke  uppajjati  arahaṃ  sammāsambuddho  .pe.  (yathā  sāmaññaphale evaṃ
vitthāretabbaṃ)  .  evaṃ  kho  poṭṭhapāda  bhikkhu  sīlasampanno hoti .pe.
Tassime   pañca   nīvaraṇe  pahīne  attani  samanupassato  pāmojjaṃ  jāyati
pamuditassa   pīti   jāyati   pītimanassa   kāyo   passambhati   passaddhakāyo
sukhaṃ  vedayati  sukhino  cittaṃ  samādhiyati  .  so  vivicceva  kāmehi vivicca
akusalehi   dhammehi   savitakkaṃ   savicāraṃ   vivekajaṃ   pītisukhaṃ  paṭhamaṃ  jhānaṃ
upasampajja   viharati   tassa   yā   purimā   kāmasaññā   sā   nirujjhati
vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā         tasmiṃ         samaye        hoti
vivekajapītisukhasukhumasaccasaññīyeva    tasmiṃ   hoti   evaṃpi   sikkhā   ekā
saññā   uppajjati   sikkhā   ekā   saññā   nirujjhati   ayaṃpi  sikkhāti
bhagavā avoca.
     [280]   Puna   caparaṃ   poṭṭhapāda  bhikkhu  vitakkavicārānaṃ  vūpasamā
ajjhattaṃ   sampasādanaṃ   cetaso   ekodibhāvaṃ  avitakkaṃ  avicāraṃ  samādhijaṃ
pītisukhaṃ  dutiyaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharati  tassa  yā  purimā vivekajapītisukha-
sukhumasaccasaññā      sā      nirujjhati      samādhijapītisukhasukhumasaccasaññā
Tasmiṃ    samaye    hoti   samādhijapītisukhasukhumasaccasaññīyeva   tasmiṃ   samaye
hoti   evaṃpi   sikkhā  ekā  saññā  uppajjati  sikkhā  ekā  saññā
nirujjhati ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca.
     [281]  Puna  caparaṃ  poṭṭhapāda  bhikkhu  pītiyā ca virāgā upekkhako
ca   viharati   sato  ca  sampajāno  sukhañca  kāyena  paṭisaṃvedeti  yaṃ  taṃ
ariyā    ācikkhanti    upekkhako   satimā   sukhavihārīti   tatiyaṃ   jhānaṃ
upasampajja    viharati   tassa   yā   purimā   samādhijapītisukhasukhumasaccasaññā
sā    nirujjhati    upekkhāsukhasukhumasaccasaññā    tasmiṃ    samaye    hoti
upekkhāsukhasukhumasaccasaññīyeva    tasmiṃ    samaye   hoti   evaṃpi   sikkhā
ekā   saññā   uppajjati   sikkhā   ekā   saññā   nirujjhati   ayaṃpi
sikkhāti bhagavā avoca.
     [282]  Puna  caparaṃ  poṭṭhapāda  bhikkhu  sukhassa  ca  pahānā dukkhassa
ca   pahānā   pubbe   va   somanassadomanassānaṃ  atthaṅgamā  adukkhamasukhaṃ
upekkhāsatipārisuddhiṃ  catutthaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharati  tassa  yā  purimā
upekkhāsukhasukhumasaccasaññā     sā    nirujjhati    adukkhamasukhasukhumasaccasaññā
tasmiṃ   samaye   hoti   adukkhamasukhasukhumasaccasaññīyeva   tasmiṃ  samaye  hoti
evaṃpi  sikkhā  ekā  saññā  uppajjati  sikkhā  ekā  saññā  nirujjhati
ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca.
     [283]   Puna   caparaṃ   poṭṭhapāda   bhikkhu   sabbaso   rūpasaññānaṃ
samatikkamā    paṭighasaññānaṃ    atthaṅgamā    nānattasaññānaṃ   amanasikārā
Ananto   ākāsoti   ākāsānañcāyatanaṃ  upasampajja  viharati  tassa  yā
purimā    rūpasaññā    sā    nirujjhati   ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā
tasmiṃ     samaye    hoti    ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññīyeva    tasmiṃ
samaye   hoti   evaṃpi  sikkhā  ekā  saññā  uppajjati  sikkhā  ekā
saññā nirujjhati ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca.
     [284]  Puna  caparaṃ  poṭṭhapāda  bhikkhu  sabbaso  ākāsānañcāyatanaṃ
samatikkamma     anantaṃ     viññāṇanti     viññāṇañcāyatanaṃ    upasampajja
viharati    tassa    yā   purimā   ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā   sā
nirujjhati     viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā     tasmiṃ     samaye    hoti
viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññīyeva     tasmiṃ     samaye    hoti    evaṃpi
sikkhā   ekā   saññā   uppajjati   sikkhā   ekā   saññā  nirujjhati
ayaṃpi sikkhāti bhagavā avoca.
     [285]   Puna   caparaṃ  poṭṭhapāda  bhikkhu  sabbaso  viññāṇañcāyatanaṃ
samatikkamma    natthi    kiñcīti    ākiñcaññāyatanaṃ    upasampajja   viharati
tassa    yā    purimā    viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā   sā   nirujjhati
ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññā        tasmiṃ        samaye        hoti
ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññīyeva   tasmiṃ   samaye   hoti   evaṃpi  sikkhā
ekā  saññā  uppajjati  sikkhā  ekā  saññā  nirujjhati  ayaṃpi  sikkhāti
bhagavā avoca.
     [286]   Yathā   kho  poṭṭhapāda  bhikkhu  idha  sakasaññī  hoti  so
Tato   amutra  tato  amutra  anupubbena  saññaggaṃ  phusati  tassa  saññagge
ṭhitassa   evaṃ   hoti   cetayamānassa  me  pāpiyo  acetayamānassa  me
seyyo   ahañceva   kho   pana   ceteyyaṃ  abhisaṃkhareyyaṃ  imā  ca  me
saññā    nirujjheyyuṃ    aññā   ca   oḷārikā   saññā   uppajjeyyuṃ
yannūnāhaṃ  na  ceva  ceteyyaṃ  na  ca  abhisaṃkhareyyanti  .  so  na  ceva
ceteti   na   ca  abhisaṃkharoti  tassa  acetayato  anabhisaṃkharato  tā  ceva
saññā   nirujjhanti   aññā   ca   oḷārikā   saññā   na   uppajjanti
so   nirodhaṃ   phusati   .  evaṃ  kho  poṭṭhapāda  anupubbābhisaññānirodha-
sampajānasamāpatti   hoti   .  taṃ  kiṃ  maññasi  poṭṭhapāda  api  nu  kho
te    ito   pubbe   evarūpā   anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti
sutapubbāti . No hetaṃ bhante evaṃ kho ahaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ 1-
ājānāmīti.
     {286.1}  Yato  kho  poṭṭhapāda  bhikkhu  sakasaññī  hoti  so tato
amutra   tato   amutra   anupubbena   saññaggaṃ   phusati   tassa  saññagge
ṭhitassa  evaṃ  hoti  cetayamānassa  me pāpiyo acetayamānassa me seyyo
ahañceva  kho  pana  ceteyyaṃ  abhisaṃkhareyyaṃ  imā ca me saññā nirujjheyyuṃ
aññā  ca  oḷārikā  saññā  uppajjeyyuṃ  yannūnāhaṃ  na  ceva ceteyyaṃ
na ca abhisaṃkhareyyanti. So na ceva ceteti na ca abhisaṃkharoti tassa acetayato
anabhisaṃkharato  tā  ceva  saññā  nirujjhanti  aññā  ca oḷārikā saññā na
@Footnote: 1 Sī. bhagavato bhāsitaṃ.
Uppajjanti  so  nirodhaṃ  phusati  .  evaṃ  kho poṭṭhapāda anupubbābhisaññā-
nirodhasampajānasamāpatti hotīti.
     [287]  Evaṃ  poṭṭhapādāti  .  ekañceva  nu  kho bhante bhagavā
saññaggaṃ    paññapeti    udāhu    puthūpi    saññagge    paññapetīti  .
Ekaṃpi   kho   poṭṭhapāda   ahaṃ   saññaggaṃ   paññapemi   puthūpi  saññagge
paññapemīti    .    yathākathaṃ   pana   bhante   bhagavā   ekaṃpi   saññaggaṃ
paññapeti    puthūpi    saññagge    paññapetīti   .   yathā   yathā   kho
poṭṭhapāda    nirodhaṃ   phusati   tathā   tathā   ahaṃ   saññaggaṃ   paññapemi
evaṃ    kho    ahaṃ   poṭṭhapāda   ekaṃpi   saññaggaṃ   paññapemi   puthūpi
saññagge paññapemīti.
     [288]   Saññā   nu  kho  bhante  paṭhamaṃ  uppajjati  pacchā  ñāṇaṃ
udāhu   ñāṇaṃ   paṭhamaṃ   uppajjati   pacchā   saññā   udāhu  saññā  ca
ñāṇaṃ   ca   apubbaṃ   acarimaṃ   uppajjantīti   .  saññā  kho  poṭṭhapāda
paṭhamaṃ   uppajjati   pacchā   ñāṇaṃ   saññuppādā   ca   pana  ñāṇuppādo
hoti   so  evaṃ  pajānāti  idappaccayā  kira  me  ñāṇaṃ  udapādīti .
Iminā  ca  kho  etaṃ  poṭṭhapāda  pariyāyena  veditabbaṃ yathā saññā paṭhamaṃ
uppajjati pacchā ñāṇaṃ saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hotīti.
     [289]   Saññā  nu  kho  bhante  purisassa  attā  udāhu  aññā
saññā   añño   attāti   .   kiṃ   pana   tvaṃ   poṭṭhapāda   attānaṃ
Paccesīti   .   oḷārikaṃ   kho   ahaṃ   bhante   attānaṃ  paccemi  rūpiṃ
cātummahābhūtikaṃ   kavalīkārabhakkhanti  .  oḷāriko  ca  hi  te  poṭṭhapāda
attā    abhavissa   rūpī   cātummahābhūtiko   kavalīkārabhakkho   .   evaṃ
santaṃ   kho   te   poṭṭhapāda   aññā   ca   saññā   abhavissa  añño
attā   .   tadimināpetaṃ   poṭṭhapāda   pariyāyena  veditabbaṃ  yathā  ca
aññā    saññā    bhavissati    añño    attā   .   tiṭṭhateva   ayaṃ
poṭṭhapāda   oḷāriko   attā   rūpī   cātummahābhūtiko  kavalīkārabhakkho
atha   imassa   purisassa   aññā   va   saññā   uppajjati   aññā   va
saññā   nirujjhati   iminā   kho  etaṃ  poṭṭhapāda  pariyāyena  veditabbaṃ
yathā aññā va saññā bhavissati añño attāti.
     [290]  Manomayaṃ  kho  ahaṃ  bhante  attānaṃ paccemi sabbaṅgapaccaṅgaṃ
ahīnindriyanti   .   manomayo   ca  hi  te  poṭṭhapāda  attā  abhavissa
sabbaṅgapaccaṅgī   ahīnindriyo   .   evaṃ   santaṃpi  kho  te  poṭṭhapāda
aññā    ca    saññā    bhavissati   añño   attā   .   tadimināpetaṃ
poṭṭhapāda   pariyāyena   veditabbaṃ   yathā   aññā  va  saññā  bhavissati
añño   attā   .   tiṭṭhateva  sāyaṃ  ca  poṭṭhapāda  manomayo  attā
sabbaṅgapaccaṅgī   ahīnindriyo   .   athakho   imassa  purisassa  aññā  va
saññā  uppajjati  aññā  saññā  nirujjhati . Imināpi kho etaṃ poṭṭhapāda
pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā ca saññā bhavissati añño attāti.
     [291]  Arūpiṃ  kho  ahaṃ  bhante  attānaṃ  paccemi  saññāmayanti.
Arūpī   ca   hi   te  poṭṭhapāda  attā  bhavissati  saññāmayo  .  evaṃ
santaṃpi   kho   te   poṭṭhapāda   aññā   va   saññā  bhavissati  añño
attā   .  tadimināpetaṃ  poṭṭhapāda  pariyāyena  veditabbaṃ  yathā  aññā
va   saññā   bhavissati   añño   attā  .  tiṭṭhateva  sāyaṃ  poṭṭhapāda
arūpī   attā   saññāmayo   atha   imassa   purisassa  aññā  va  saññā
uppajjati   aññā   va   saññā   nirujjhati   .   imināpi   kho   etaṃ
poṭṭhapāda   pariyāyena   veditabbaṃ   yathā   aññā  va  saññā  bhavissati
añño attāti.
     [292]   Sakkā  ca  panetaṃ  bhante  mayā  ñātuṃ  saññā  purisassa
attāti  vā  aññā  ca  saññā  añño  ca  attāti  vāti  .  dujjānaṃ
kho   etaṃ   poṭṭhapāda  tayā  aññadiṭṭhikena  aññakhantikena  aññarucikena
aññattha    āyogena    aññatthācariyakena   saññā   purisassa   attāti
vā  aññā  ca  saññā  añño  ca  attāti  vāti  .  sace  taṃ  bhante
mayā      dujjānaṃ     aññadiṭṭhikena     aññakhantikena     aññarucikena
aññattha      āyogena      aññatthācariyakena     saññā     purisassa
attāti   vā   aññā   ca   saññā   añño  ca  attāti  vā  .  kiṃ
pana   bhante   sassato   loko  idameva  saccaṃ  moghamaññanti  .  etaṃpi
kho   poṭṭhapāda   mayā   abyākataṃ   sassato   loko   idameva  saccaṃ
moghamaññanti   .   kiṃ   pana   bhante   asassato  loko  idameva  saccaṃ
Moghamaññanti   .   etaṃpi   kho   poṭṭhapāda  mayā  abyākataṃ  asassato
loko  idameva  saccaṃ  moghamaññanti  .  kiṃ  pana  bhante  antavā  loko
.pe.  anantavā  loko  .  taṃ  jīvaṃ  taṃ  sarīraṃ. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ.
Hoti  tathāgato  parammaraṇā  .  na  hoti  tathāgato  parammaraṇā . Hoti
ca  na  ca  hoti  tathāgato  parammaraṇā . Neva hoti na na hoti tathāgato
parammaraṇā  idameva  saccaṃ  moghamaññanti  .  etaṃpi  kho  poṭṭhapāda mayā
abyākataṃ  neva  hoti  na  na  hoti  tathāgato  parammaraṇā  idameva saccaṃ
moghamaññanti  .  kasmā  panetaṃ  bhante  bhagavatā  abyākatanti . Na hetaṃ
poṭṭhapāda    atthasañhitaṃ    na   dhammasañhitaṃ   na   ādibrahmacariyakaṃ   na
nibbidāya   na   virāgāya  na  nirodhāya  na  upasamāya  na  abhiññāya  na
sambodhāya na nibbānāya saṃvattati tasmātaṃ mayā abyākatanti.
     [293]   Kiṃ   pana  bhante  bhagavatā  byākatanti  .  idaṃ  dukkhanti
kho   poṭṭhapāda   mayā   byākataṃ   ayaṃ  dukkhasamudayoti  kho  poṭṭhapāda
mayā   byākataṃ   ayaṃ   dukkhanirodhoti   kho   poṭṭhapāda  mayā  byākataṃ
ayaṃ   dukkhanirodhagāminī   paṭipadāti  kho  poṭṭhapāda  mayā  byākatanti .
Kasmā   panetaṃ   bhante   bhagavatā  byākatanti  .  etaṃ  hi  poṭṭhapāda
atthasañhitaṃ    etaṃ    dhammasañhitaṃ    etaṃ   ādibrahmacariyakaṃ   nibbidāya
virāgāya    nirodhāya    upasamāya   abhiññāya   sambodhāya   nibbānāya
saṃvattati  tasmā  hetaṃ  mayā  byākatanti  .  evametaṃ  bhagavā  evametaṃ
Sugata   yassadāni   bhante   bhagavā   kālaṃ   maññatīti  .  athakho  bhagavā
uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
     [294]    Athakho   te   paribbājakā   acirapakkantassa   bhagavato
poṭṭhapādaṃ     paribbājakaṃ     samantato     vācāya     sannipatodakena
sañjambharimakaṃsu   evameva   panāyaṃ   bhavaṃ   poṭṭhapādo  yaññadeva  samaṇo
gotamo   bhāsati   tantadevassa  abbhanumodati  evametaṃ  bhagavā  evametaṃ
sugatāti   na   kho   pana   mayaṃ   kiñci   samaṇassa   gotamassa   ekaṃsikaṃ
dhammaṃ   desitaṃ   ājānāma   sassato   lokoti  vā  asassato  lokoti
vā .pe. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vāti.
     [295]  Evaṃ  vutte  poṭṭhapādo  paribbājako  te  paribbājake
etadavoca   ahaṃpi   kho   bho   na   kiñci  samaṇassa  gotamassa  ekaṃsikaṃ
dhammaṃ   desitaṃ   ājānāmi   sassato  lokoti  vā  .pe.  neva  hoti
na   na   hoti   tathāgato   parammaraṇāti   vā   apica  samaṇo  gotamo
bhūtaṃ   tacchaṃ   tathaṃ   paṭipadaṃ   paññapeti   dhammaṭṭhitataṃ   dhammaniyāmataṃ   bhūtaṃ
kho   pana   tacchaṃ   tathaṃ   paṭipadaṃ  paññapentassa  dhammaṭṭhitataṃ  dhammaniyāmataṃ
kathaṃ   hi   nāma   mādiso   viññū   puriso  samaṇassa  gotamassa  subhāsitaṃ
subhāsitato na abbhanumodeyyāti.
     [296]   Athakho  dvīhatīhassa  accayena  citto  ca  hatthisāriputto
poṭṭhapādo   ca  paribbājako  yena  bhagavā  tenupasaṅkamiṃsu  upasaṅkamitvā
citto   hatthisāriputto   bhagavantaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi .
Poṭṭhapādo   pana   paribbājako   bhagavatā   saddhiṃ   sammodi  sammodanīyaṃ
kathaṃ   sārāṇīyaṃ   vītisāretvā   ekamantaṃ  nisīdi  .  ekamantaṃ  nisinno
kho   poṭṭhapādo   paribbājako   bhagavantaṃ  etadavoca  tadā  maṃ  bhante
te    paribbājakā    acirapakkantassa    bhagavato    samantato   vācāya
sannipatodakena    sañjambharimakaṃsu   evameva   panāyaṃ   bhavaṃ   poṭṭhapādo
paribbājako    yaññadeva    samaṇo    gotamo    bhāsati    tantadevassa
abbhanumodati   evametaṃ   bhagavā   evametaṃ  sugatāti  na  kho  pana  mayaṃ
kiñci   samaṇassa   gotamassa   ekaṃsikaṃ  dhammaṃ  desitaṃ  ājānāma  sassato
lokoti   vā   asassato   lokoti   vā   .pe.  neva  hoti  na  na
hoti   tathāgato   paraṃ   maraṇāti   vāti   evaṃ   vuttāhaṃ  bhante  te
paribbājake   etadavocaṃ   ahaṃpi  kho  bho  na  kiñci  samaṇassa  gotamassa
ekaṃsikaṃ   dhammaṃ   desitaṃ   ājānāmi   sassato   lokoti   vā  .pe.
Neva   hoti   na  na  hoti  tathāgato  paraṃ  maraṇāti  vā  apica  samaṇo
gotamo   bhūtaṃ   tacchaṃ   tathaṃ   paṭipadaṃ  paññapeti  dhammaṭṭhitataṃ  dhammaniyāmataṃ
bhūtaṃ    kho    pana    tacchaṃ   tathaṃ   paṭipadaṃ   paññapentassa   dhammaṭṭhitataṃ
dhammaniyāmataṃ    kathaṃ    hi    nāma   mādiso   viññū   puriso   samaṇassa
gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato na anumodeyyāti.
     [297]   Sabbeheva  kho  ete  poṭṭhapāda  paribbājakā  andhā
acakkhukā   tvaññeva   nesaṃ   eko   cakkhumā  .  ekaṃsikāpi  hi  kho
poṭṭhapāda   mayā   dhammā   desitā   paññattā   .   anekaṃsikāpi  hi
Kho poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā.
     {297.1}  Katame  ca  poṭṭhapāda  mayā  anekaṃsikā dhammā desitā
paññattā  .  sassato  lokoti  kho  poṭṭhapāda  mayā  anekaṃsiko dhammo
desito  paññatto  .  asassato  lokoti  kho poṭṭhapāda mayā anekaṃsiko
dhammo   desito  paññatto  .  antavā  lokoti  kho  poṭṭhapāda  mayā
anekaṃsiko  dhammo  desito  paññatto . Anantavā lokoti kho poṭṭhapāda
mayā  anekaṃsiko  dhammo  desito  paññatto  .  taṃ  jīvaṃ  taṃ sarīranti kho
poṭṭhapāda   mayā   anekaṃsiko   dhammo   desito   paññatto  .  aññaṃ
jīvaṃ   aññaṃ  sarīranti  kho  poṭṭhapāda  mayā  anekaṃsiko  dhammo  desito
paññatto   .   hoti   tathāgato   paraṃ  maraṇāti  kho  poṭṭhapāda  mayā
.pe.  na  hoti  tathāgato  paraṃ  maraṇāti  kho  poṭṭhapāda  mayā  .pe.
Hoti   ca  na  ca  hoti  tathāgato  paraṃ  maraṇāti  kho  poṭṭhapāda  mayā
.pe.   neva   hoti   na   na   hoti   tathāgato   paraṃ  maraṇāti  kho
poṭṭhapāda mayā anekaṃsiko dhammo desito paññatto.
     {297.2}  Kasmā  cete poṭṭhapāda mayā anekaṃsikā dhammā desitā
paññattā   .   na  hete  poṭṭhapāda  atthasañhitā  na  dhammasañhitā  na
ādibrahmacariyakā  na  nibbidāya  na  virāgāya  na  nirodhāya  na upasamāya
na  abhiññāya  na  sambodhāya  na  nibbānāya  saṃvattanti tasmā ete mayā
anekaṃsikā dhammā desitā paññattā.
     [298]   Katame  ca  poṭṭhapāda  mayā  ekaṃsikā  dhammā  desitā
Paññattā   .   idaṃ   dukkhanti  kho  poṭṭhapāda  mayā  ekaṃsiko  dhammo
desito   paññatto   .   ayaṃ   dukkhasamudayoti   kho   poṭṭhapāda  mayā
ekaṃsiko   dhammo   desito   paññatto   .   ayaṃ   dukkhanirodhoti  kho
poṭṭhapāda   mayā   ekaṃsiko   dhammo   desito   paññatto   .   ayaṃ
dukkhanirodhagāminī   paṭipadāti   kho   poṭṭhapāda   mayā  ekaṃsiko  dhammo
desito paññatto.
     {298.1}  Kasmā  cete  poṭṭhapāda mayā ekaṃsikā dhammā desitā
paññattā  .  ete  poṭṭhapāda  mayā  atthasañhitā  ete  dhammasañhitā
ete  ādibrahmacariyakā  ete  nibbidāya  virāgāya  nirodhāya upasamāya
abhiññāya  sambodhāya  nibbānāya  saṃvattanti  tasmā  ete mayā ekaṃsikā
dhammā desitā paññattā.
     [299]  Santi  kho  poṭṭhapāda  ete  samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino
evaṃdiṭṭhino   ekantasukhī   attā   hoti   arogo  parammaraṇāti  tyāhaṃ
upasaṅkamitvā  evaṃ  vadāmi  saccaṃ  kira  tumhe  āyasmanto  evaṃvādino
evaṃdiṭṭhino   ekantasukhī   attā   hoti  arogo  parammaraṇāti  .  te
ce   me   evaṃ   puṭṭhā   āmāti   paṭijānanti  tyāhaṃ  evaṃ  vadāmi
apica    pana   tumhe   āyasmanto   ekantasukhaṃ   lokaṃ   jānaṃ   passaṃ
viharathāti  .  iti  puṭṭhā  noti  vadanti  tyāhaṃ  evaṃ  vadāmi  apica pana
tumhe   āyasmanto   ekaṃ   vā  rattiṃ  ekaṃ  vā  divasaṃ  upaḍḍhaṃ  vā
rattiṃ   upaḍḍhaṃ   vā   divasaṃ   ekantasukhiṃ   attānaṃ   sampajānathāti  .
Iti   puṭṭhā   noti   vadanti   tyāhaṃ  evaṃ  vadāmi  apica  pana  tumhe
Āyasmanto   jānātha  ayaṃ  maggo  ayaṃ  paṭipadā  ekantasukhassa  lokassa
sacchikiriyāyāti  .  iti  puṭṭhā  noti  vadanti  tyāhaṃ  evaṃ  vadāmi apica
pana  tumhe  āyasmanto  yā  tā  devatā  ekantasukhaṃ  lokaṃ  upapannā
tāsaṃ   bhāsamānānaṃ   saddaṃ   suṇātha  supaṭipannattha  mārisā  ujupaṭipannattha
mārisā  ekantasukhassa  lokassa  sacchikiriyāya mayaṃpi hi mārisā evaṃpaṭipannā
ekantasukhaṃ  lokaṃ  upapannāti  .  iti  puṭṭhā  noti vadanti. Taṃ kiṃ maññasi
poṭṭhapāda   nanu   evaṃ   sante   tesaṃ  samaṇabrāhmaṇānaṃ  appāṭihirikataṃ
bhāsitaṃ  sampajjatīti  .  addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ
appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.
     [300]   Seyyathāpi  poṭṭhapāda  puriso  evaṃ  vadeyya  ahaṃ  yā
imasmiṃ   janapade   janapadakalyāṇī   taṃ   icchāmi   taṃ   kāmemīti  tamenaṃ
evaṃ   vadeyyuṃ   ambho   purisa  yaṃ  tvaṃ  janapadakalyāṇiṃ  icchasi  kāmesi
jānāsi   taṃ   janapadakalyāṇiṃ   khattiyiṃ   vā  brāhmaṇiṃ  vā  vessiṃ  vā
suddiṃ   vāti   .   iti   puṭṭho  noti  vadeyya  tamenaṃ  evaṃ  vadeyyuṃ
ambho   purisa   yaṃ   tvaṃ   janapadakalyāṇiṃ   icchasi  kāmesi  jānāsi  taṃ
janapadakalyāṇiṃ   evaṃnāmā   vā   evaṃgottā   vā  dīghā  vā  rassā
vā   majjhimā  vā  kaṇhā  vā  sāmā  vā  maṅguracchavi  vāti  asukasmiṃ
gāme  vā  nigame  vā  nagare  vāti  .   iti  puṭṭho  noti  vadeyya
tamenaṃ   evaṃ   vadeyyuṃ  ambho  purisa  yaṃ  tvaṃ  na  jānāsi  na  passasi
taṃ  tvaṃ  icchasi  kāmesīti  .  iti  puṭṭho  āmāti  vadeyya  .  taṃ  kiṃ
Maññasi   poṭṭhapāda   nanu   evaṃ   sante  tassa  purisassa  appāṭihirikataṃ
bhāsitaṃ  sampajjatīti  .  addhā  kho  bhante  evaṃ  sante  tassa  purisassa
appāṭihirikataṃ   bhāsitaṃ   sampajjatīti   .  evameva  kho  poṭṭhapāda  ye
te    samaṇabrāhmaṇā   evaṃvādino   evaṃdiṭṭhino   ekantasukhī   attā
hoti    arogo   parammaraṇāti   tyāhaṃ   upasaṅkamitvā   evaṃ   vadāmi
saccaṃ   kira   tumhe   āyasmanto  evaṃvādino  evaṃdiṭṭhino  ekantasukhī
attā  hoti  arogo  parammaraṇāti  .  te  ce me evaṃ puṭṭhā āmāti
paṭijānanti   tyāhaṃ   evaṃ   vadāmi   apica   pana   tumhe  āyasmanto
ekantasukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathāti.
     {300.1}  Iti  puṭṭhā  noti  vadanti  tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana
tumhe  āyasmanto  ekaṃ  vā  rattiṃ  ekaṃ  vā  divasaṃ  upaḍḍhaṃ vā rattiṃ
upaḍḍhaṃ   vā   divasaṃ  ekantasukhiṃ  attānaṃ  sampajānathāti  .  iti  puṭṭhā
noti   vadanti   tyāhaṃ   evaṃ   vadāmi  apica  pana  tumhe  āyasmanto
jānātha  ayaṃ  maggo  ayaṃ  paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.
Iti  puṭṭhā  noti  vadanti  tyāhaṃ evaṃ vadāmi apica pana tumhe āyasmanto
yā  tā  devatā  ekantasukhaṃ  lokaṃ  upapannā  tāsaṃ  bhāsamānānaṃ  saddaṃ
suṇātha   supaṭipannattha   mārisā   ujupaṭipannattha   mārisā   ekantasukhassa
lokassa   sacchikiriyāya   mayaṃpi   hi   mārisā   evaṃpaṭipannā  ekantasukhaṃ
lokaṃ   upapannāti   .   iti   puṭṭhā  noti  vadanti  .  taṃ  kiṃ  maññasi
poṭṭhapāda   nanu   evaṃ   sante   tesaṃ  samaṇabrāhmaṇānaṃ  appāṭihirikataṃ
Bhāsitaṃ   sampajjatīti   .   addhā   kho   bhante   evaṃ   sante  tesaṃ
samaṇabrāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 9 page 1-240. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=9&item=1&items=385              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=9&item=1&items=385&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=9&item=1&items=385              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=9&item=1&items=385              Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=9&i=1              The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=4&A=1              The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=4&A=1              Contents of The Tipitaka Volume 9 http://84000.org/tipitaka/read/?index_9

แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าread Next itemread Last item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]

Background color :