บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 2 : PALI ROMAN Vinaya Pitaka Vol 2 : Vinaya. Mahāvi (2)
Vinayapiṭake mahāvibhaṅgassa dutiyo bhāgo ------- namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Nissaggiyakaṇḍaṃ ime kho panāyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti. Cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpadaṃ [1] Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati gotamake cetiye. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṃ ticīvaraṃ anuññātaṃ hoti . Chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā ticīvaraṃ anuññātanti aññeneva ticīvarena gāmaṃ pavisanti aññeneva 1- ticīvarena ārāme acchanti aññeneva 1- ticīvarena nahānaṃ otaranti . ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā 2- lajjino kukkuccakā sikkhākāmā 2- te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṃ dhāressantīti. Athakho te bhikkhū [3]- bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi saccaṃ kira tumhe bhikkhave atirekacīvaraṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. aññena . 2-2 Ma. ime pāṭhā natthi . 3 Ma. chabbaggiye bhikkhū @anekapariyāyena vigarahitvā. Dhārethāti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ moghapurisā ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā atirekacīvaraṃ dhāressatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {1.1} yo pana bhikkhu atirekacīvaraṃ dhāreyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. {1.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [2] Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekacīvaraṃ uppannaṃ hoti . āyasmā ca ānando taṃ cīvaraṃ āyasmato sārīputtassa dātukāmo hoti . āyasmā ca sārīputto sākete viharati . athakho āyasmato ānandassa etadahosi bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ na atirekacīvaraṃ dhāretabbanti idañca me atirekacīvaraṃ uppannaṃ ahañcimaṃ cīvaraṃ āyasmato sārīputtassa dātukāmo 1- āyasmā ca sārīputto sākete viharati kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti . athakho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi . kīvaciraṃ panānanda sārīputto āgacchissatīti . Navamaṃ vā bhagavā divasaṃ dasamaṃ vāti . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe 2- dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretuṃ evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā @Footnote: 1 Po. dātukāmomhi . 2 Po. ... bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ @tadanulomikaṃ dhammikathaṃ. Ubbhatasmiṃ kaṭhine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyanti. [3] Niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṃ kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ vā cīvarāsā vā upacchinnā . ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāya mātikāya ubbhataṃ hoti saṅghena vā antarā ubbhataṃ hoti . dasāhaparamanti dasāhaparamatā dhāretabbaṃ . Atirekacīvaraṃ nāma anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ . cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagaṃ pacchimaṃ 1- . taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ hotīti 2- ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti nisajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ. [4] Tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo idaṃ me bhante cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti . Nissajjitvā āpatti desetabbā . byattena bhikkhunā paṭibalena @Footnote: 1 Yu. vikappanupagapacchimaṃ . 2 nissaggiyaṃ hotīti ettha hotisaddo atirekapāṭho @bhaveyya sutte anāgatattā. itarathā suttaṃ ūnaṃ siyā evaṃ nissaggiyaṃ hoti @pācittiyanti bhaveyya. vicāretvā gahetabbaṃ. Āpatti paṭiggahetabbā nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ [1]- suṇātu me bhante saṅgho idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ . yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyāti. [5] Tena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo idaṃ me bhante cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ āyasmantānaṃ nissajjāmīti . Nissajjitvā āpatti desetabbā . byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ [1]- {5.1} suṇantu me āyasmantā idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ āyasmantānaṃ nissaṭṭhaṃ . yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyunti. [6] Tena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo idaṃ me āvuso cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ āyasmato nissajjāmīti . nissajjitvā āpatti desetabbā . tena bhikkhunā āpatti paṭiggahetabbā nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ imaṃ cīvaraṃ āyasmato dammīti. [7] Dasāhātikkante atikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . @Footnote: 1 Po. evañca pana bhikkhave dātabbaṃ. bayattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo. Dasāhātikkante vematiko nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . dasāhātikkante anatikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avikappite vikappitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avissajjite vissajjitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Anaṭṭhe naṭṭhasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . adaḍḍhe daḍḍhasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. {7.1} Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante atikkantasaññī āpatti dukkaṭassa . dasāhānatikkante vematiko āpatti dukkaṭassa . dasāhānatikkante anatikkantasaññī anāpatti. [8] Anāpatti antodasāhaṃ adhiṭṭheti vikappeti vissajjeti nassati vinassati dayhati acchinditvā gaṇhāti 1- vissāsaṃ gaṇhāti 2- ummattakassa ādikammikassāti. [9] Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nissaṭṭhacīvaraṃ na denti . ye 3- te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū nissaṭṭhacīvaraṃ na dassantīti 3- . bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . athakho bhagavā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi saccaṃ kira tumhe bhikkhave nissaṭṭhacīvaraṃ @Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanti . 3-3 Ma. ime pāṭhā natthi. Na dethāti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā .pe. Dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi 4- na bhikkhave nissaṭṭhacīvaraṃ na dātabbaṃ yo na dadeyya āpatti dukkaṭassāti. Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi. Dutiyasikkhāpadaṃ [10] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamanti . Tāni cīvarāni ciraṃ 1- nikkhittāni kaṇṇakitāni honti . tāni cīvarāni 2- bhikkhū otāpenti . addasā kho āyasmā ānando senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni otāpente disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca kassimāni āvuso cīvarāni kaṇṇakitānīti . athakho te bhikkhū āyasmato ānandassa etamatthaṃ ārocesuṃ . āyasmā ānando ujjhāyati khīyati vipāceti kathaṃ hi nāma bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamissantīti. Athakho āyasmā ānando [3]- bhagavato etamatthaṃ ārocesi . athakho bhagavā te bhikkhū paṭipucchi saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamantīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ @Footnote: 1 Po. cīvaravaṃse . 2 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 3 Ma. te bhikkhū @anekapariyāyena vigarahitvā. evamīdisesu ṭhānesu. Pakkamissanti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {10.1} niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. {10.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [11] Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosambiyaṃ gilāno hoti . ñātakā tassa bhikkhuno santike dūtaṃ pāhesuṃ āgacchatu bhaddanto mayaṃ upaṭṭhahissāmāti . bhikkhūpi evamāhaṃsu gaccha āvuso ñātakā taṃ upaṭṭhahissantīti . so evamāha bhagavatā āvuso sikkhāpadaṃ paññattaṃ na ticīvarena vippavasitabbanti ahañcamhi gilāno na sakkomi ticīvaramādāya pakkamituṃ nāhaṃ gamissāmīti . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. {11.1} Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammatiṃ 1- dātuṃ . evañca pana bhikkhave dātabbā. Tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ahaṃ bhante gilāno na sakkomi ticīvaramādāya pakkamituṃ sohaṃ bhante saṅghaṃ ticīvarena avippavāsasammatiṃ yācāmīti . dutiyampi yācitabbā tatiyampi yācitabbā . byatatena bhikkhunā paṭibalena @Footnote: 1 Ma. Yu. sammutiṃ. evamuparipi. Saṅgho ñāpetabbo {11.2} suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti ticīvaramādāya pakkamituṃ . so saṅghaṃ ticīvarena avippavāsa- sammatiṃ yācati . yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammatiṃ dadeyya. Esā ñatti. {11.3} Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti ticīvaramādāya pakkamituṃ . so saṅghaṃ ticīvarena avippavāsa- sammatiṃ yācati . saṅgho itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsa- sammatiṃ deti . yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammatiyā dānaṃ so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. {11.4} Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsa- sammati. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti. {11.5} Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {11.6} niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyanti. [12] Niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno [1]- cīvaraṃ kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ vā cīvarāsā vā upacchinnā . ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāya mātikāya ubbhataṃ hoti saṅghena vā antarā ubbhataṃ hoti . ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyyāti saṅghāṭiyā vā uttarāsaṅgena vā @Footnote: 1 Po. bhikkhunā. Antaravāsakena vā ekarattampi 1- ce vippavutthaṃ hoti 1-. Aññatra bhikkhusammatiyāti ṭhapetvā bhikkhusammatiṃ . nissaggiyaṃ hotīti saha aruṇuggamanena 2- nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ. Tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā .pe. evamassa vacanīyo idaṃ me bhante cīvaraṃ 3- rattivippavutthaṃ 4- aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. āyasmato dammīti. [13] Gāmo ekūpacāro nānūpacāro nivesanaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ uddosito ekūpacāro nānūpacāro aṭṭo ekūpacāro nānūpacāro mālo ekūpacāro nānūpacāro pāsādo ekūpacāro nānūpacāro hammiyaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ nāvā ekūpacārā nānūpacārā sattho ekūpacāro nānūpacāro khettaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ dhaññakaraṇaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ ārāmo ekūpacāro nānūpacāro vihāro ekūpacāro nānūpacāro rukkhamūlaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ ajjhokāso ekūpacāro nānūpacāro. [14] Gāmo ekūpacāro nāma ekakulassa gāmo hoti parikkhitto @Footnote:1-1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi . 2 Ma. Yu. aruṇuggamanā . 3 Yu. Rā. ticīvaraṃ. @4 Sī. yu rattiṃ vippavutthaṃ. Rā. ekarattaṃ vippavutthaṃ. Ca antogāme cīvaraṃ nikkhipitvā antogāme vatthabbaṃ . aparikkhitto hoti yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ ghare vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . nānūpacāro nāma 1- nānākulassa gāmo hoti parikkhitto ca yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ ghare vatthabbaṃ sabhāye vā dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . sabhāyaṃ gacchantena hatthapāse cīvaraṃ nikkhipitvā sabhāye [2]- vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Sabhāye cīvaraṃ nikkhipitvā sabhāye [2]- vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhitto hoti yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ ghare vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. [15] Ekakulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhā nānāovarakā antonivesane cīvaraṃ nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṃ . aparikkhittaṃ hoti yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . nānākulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhā nānāovarakā yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . aparikkhittaṃ hoti yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ hatthapāsā @Footnote: 1 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi . 2 Ma. Yu. vā. Vā na vijahitabbaṃ. [16] Ekakulassa uddosito hoti parikkhitto ca nānāgabbhā nānāovarakā antouddosite cīvaraṃ nikkhipitvā antouddosite vatthabbaṃ . aparikkhitto hoti yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . nānākulassa uddosito hoti parikkhitto ca nānāgabbhā nānāovarakā yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . aparikkhitto hoti yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. [17] Ekakulassa aṭṭo hoti antoaṭṭe cīvaraṃ nikkhipitvā antoaṭṭe vatthabbaṃ . nānākulassa aṭṭo hoti nānāgabbhā nānāovarakā yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. [18] Ekakulassa mālo hoti antomāle cīvaraṃ nikkhipitvā antomāle vatthabbaṃ . nānākulassa mālo hoti nānāgabbhā nānāovarakā yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. [19] Ekakulassa pāsādo hoti antopāsāde cīvaraṃ nikkhipitvā antopāsāde vatthabbaṃ . nānākulassa pāsādo hoti Nānāgabbhā nānāovarakā yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. [20] Ekakulassa hammiyaṃ hoti antohammiye cīvaraṃ nikkhipitvā antohammiye vatthabbaṃ . nānākulassa hammiyaṃ hoti nānāgabbhā nānāovarakā yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. [21] Ekakulassa nāvā hoti antonāvāya cīvaraṃ nikkhipitvā antonāvāya vatthabbaṃ . nānākulassa nāvā hoti nānāgabbhā nānāovarakā yasmiṃ ovarake cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ ovarake vatthabbaṃ dvāramūle vā 1- hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. [22] Ekakulassa sattho hoti satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā passato abbhantaraṃ na vijahitabbaṃ . nānākulassa sattho hoti satthe cīvaraṃ nikkhipitvā hatthapāsā na vijahitabbaṃ. [23] Ekakulassa khettaṃ hoti parikkhittañca antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā antokhette vatthabbaṃ . aparikkhittaṃ hoti hatthapāsā na vijahitabbaṃ . nānākulassa khettaṃ hoti parikkhittañca antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā antokhette vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. pāṭhadvayaṃ natthi. Pāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti hatthapāsā na vijahitabbaṃ. [24] Ekakulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca antodhañña- karaṇe cīvaraṃ nikkhipitvā antodhaññakaraṇe vatthabbaṃ . aparikkhittaṃ hoti hatthapāsā na vijahitabbaṃ . nānākulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . aparikkhittaṃ hoti hatthapāsā na vijahitabbaṃ. [25] Ekakulassa ārāmo hoti parikkhitto ca antoārāme cīvaraṃ nikkhipitvā antoārāme vatthabbaṃ . aparikkhitto hoti hatthapāsā na vijahitabbaṃ . nānākulassa ārāmo hoti parikkhitto ca antoārāme cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . aparikkhitto hoti hatthapāsā na vijahitabbaṃ. [26] Ekakulassa vihāro hoti parikkhitto ca antovihāre cīvaraṃ nikkhipitvā antovihāre vatthabbaṃ . aparikkhitto hoti yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ vihāre vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . nānākulassa vihāro hoti parikkhitto ca yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ vihāre vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ . aparikkhitto Hoti yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ vihāre vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. [27] Ekakulassa rukkhamūlaṃ hoti yaṃ majjhantike kāle samantā chāyā 1- pharati antochāyāya cīvaraṃ nikkhipitvā antochāyāya vatthabbaṃ. Nānākulassa rukkhamūlaṃ hoti hatthapāsā na vijahitabbaṃ. [28] Ajjhokāso ekūpacāro nānūpacāro nāma 2- agāmake araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro tato paraṃ nānūpacāro. [29] Vippavutthe vippavutthasaññī aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . vippavutthe vematiko aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . vippavutthe avippavutthasaññī aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . apaccuddhaṭe paccuddhaṭasaññī 3- aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avissajjite vissajjitasaññī aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Anaṭṭhe naṭṭhasaññī aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Adaḍḍhe daḍḍhasaññī aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Avilutte viluttasaññī aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [30] Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjati āpatti @Footnote: 1 Po. rukkhachāyā . 2 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi. @3 Po. apaccuddhārake paccuddhārakasaññī. Dukkaṭassa . avippavutthe vippavutthasaññī āpatti dukkaṭassa . Avippavutthe vematiko āpatti dukkaṭassa . avippavutthe avippavutthasaññī anāpatti. [31] Anāpatti antoaruṇe paccuddharati vissajjeti nassati vinassati dayhati acchinditvā gaṇhāti 1- vissāsaṃ gaṇhāti 2- bhikkhusammatiyā ummattakassa ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1-2 Ma. Yu. sabbattha gaṇhanti. Tatiyasikkhāpadaṃ [32] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno akālacīvaraṃ uppannaṃ hoti tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nappahoti . athakho so bhikkhu taṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjati . addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto taṃ bhikkhuṃ taṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjantaṃ disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca kissa tvaṃ bhikkhu imaṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjasīti . idaṃ me bhante akālacīvaraṃ uppannaṃ kayiramānaṃ nappahoti tenāhaṃ imaṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjāmīti . atthi pana te bhikkhu cīvarapaccāsāti . atthi bhagavāti . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave akālacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarapaccāsāya 1- nikkhipitunti. [33] Tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ akālacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarapaccāsāya 2- nikkhipitunti akālacīvaraṃ 3- @Footnote: 1-2 Ma. Yu. cīvarapaccāsā . 3 Ma. Yu. akālacīvarāni. Paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipanti . tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhanti . addasā kho āyasmā ānando senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni ṭhitāni 1- disvāna bhikkhū āmantesi kassimāni āvuso cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhantīti . amhākaṃ āvuso imāni 2- akālacīvarāni cīvarapaccāsāya 3- nikkhittānīti . kīvaciraṃ panāvuso imāni cīvarāni nikkhittānīti . atirekamāsaṃ āvusoti . āyasmā ānando ujjhāyati khīyati vipāceti kathaṃ hi nāma bhikkhū akālacīvaraṃ paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipissantīti. {33.1} Athakho āyasmā ānando [4]- bhagavato etamatthaṃ ārocesi . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū akālacīvaraṃ paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipantīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā akālacīvaraṃ paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipissanti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {33.2} niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṃ no cassa pāripūri māsaparamantena @Footnote: 1 Ma. Yu. tiṭṭhante . 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi . 3 Ma. Yu. cīvarapaccāsā. @4 Ma. te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā. Bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya tato ce uttariṃ 1- nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [34] Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunāti bhikkhuno cīvaraṃ kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ vā cīvarāsā vā upacchinnā . ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāya mātikāya ubbhataṃ hoti saṅghena vā antarā ubbhataṃ hoti . akālacīvaraṃ nāma anatthate kaṭhine ekādasamāse uppannaṃ atthate kaṭhine sattamāse uppannaṃ kālepi ādissa dinnaṃ etaṃ akālacīvaraṃ nāma . uppajjeyyāti uppajjeyya saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlato 2- vā attano vā dhanena. [35] Ākaṅkhamānenāti icchamānena paṭiggahetabbaṃ . Paṭiggahetvā khippameva kāretabbanti dasāhā kāretabbaṃ. [36] No cassa pāripūrīti kayiramānaṃ nappahoti. Māsaparamantena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbanti māsaparamatā nikkhipitabbaṃ . ūnassa pāripūriyāti ūnassa pāripūratthāya . satiyā paccāsāyāti paccāsā hoti saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlato 3- vā attano vā dhanena. [37] Tato ce uttariṃ nikkhipeyya satiyāpi paccāsāyāti @Footnote: 1 Ma. uttari. evamuparipi . 2-3 Ma. Yu. paṃsukulaṃ. Tadahuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati dasāhā kāretabbaṃ . Dvīhuppanne mūlacīvare ... Tīhuppanne mūlacīvare ... Catūhuppanne mūlacīvare ... Pañcāhuppanne mūlacīvare ... Chāhuppanne mūlacīvare ... Sattāhuppanne mūlacīvare ... aṭṭhāhuppanne mūlacīvare ... Navāhuppanne mūlacīvare ... Dasāhuppanne mūlacīvare ... Paccāsācīvaraṃ uppajjati dasāhā kāretabbaṃ. Ekādase uppanne mūlacīvare ... Dvādase uppanne mūlacīvare ... Terase uppanne mūlacīvare ... Cuddase uppanne mūlacīvare ... Paṇṇarase uppanne mūlacīvare ... Soḷase uppanne mūlacīvare ... Sattarase uppanne mūlacīvare ... Aṭṭhārase uppanne mūlacīvare ... Ekūnavīse uppanne mūlacīvare ... Vīse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati dasāhā kāretabbaṃ . Ekavīse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati navāhā kāretabbaṃ . dvāvīse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati aṭṭhāhā kāretabbaṃ . tevīse uppanne mūlacīvare ... sattāhā kāretabbaṃ . catuvīse uppanne mūlacīvare ... chāhā kāretabbaṃ. Pañcavīse uppanne mūlacīvare ... pañcāhā kāretabbaṃ . chabbīse uppanne mūlacīvare ... catūhā kāretabbaṃ . sattavīse uppanne mūlacīvare ... Tīhā kāretabbaṃ. Aṭṭhavīse uppanne mūlacīvare ... Dvīhā kāretabbaṃ . ekūnatiṃse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati ekāhaṃ kāretabbaṃ . tiṃse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ Uppajjati tadaheva adhiṭṭhātabbaṃ vikappetabbaṃ vissajjetabbaṃ . No ce adhiṭṭhaheyya vā vikappeyya vā vissajjeyya vā ekatiṃse aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante akālacīvaraṃ māsātikkantaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. āyasmato dammīti. [38] Visabhāge uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati rattiyo ca sesā honti na akāmā kāretabbaṃ. [39] Māsātikkante atikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Māsātikkante vematiko nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . māsātikkante anatikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī avikkappite vikappitasaññī avissajjite vissajjitasaññī anaṭṭhe naṭṭhasaññī avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī adaḍḍhe daḍḍhasaññī avilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [40] Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa . māsānatikkante atikkantasaññī āpatti dukkaṭassa . Māsānatikkante vematiko āpatti dukkaṭassa . māsānatikkante anatikkantasaññī anāpatti. [41] Anāpatti antomāse adhiṭṭheti vikappeti vissajjeti Nassati vinassati dayhati acchinditvā gaṇhāti 1- vissāsaṃ gaṇhāti 2- ummattakassa ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanti. Catutthasikkhāpadaṃ [42] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmato udāyissa purāṇadutiyikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti . sā bhikkhunī 1- āyasmato udāyissa santike abhikkhaṇaṃ āgacchati . āyasmāpi udāyi 2- tassā bhikkhuniyā santike abhikkhaṇaṃ gacchati . Tena kho pana samayena āyasmā udāyi tassā bhikkhuniyā santike bhattavissaggaṃ karoti . athakho āyasmā udāyi pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sā bhikkhunī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā tassā bhikkhuniyā purato aṅgajātaṃ vivaritvā āsane nisīdi . Sāpi kho bhikkhunī āyasmato udāyissa purato aṅgajātaṃ vivaritvā āsane nisīdi. {42.1} Athakho āyasmā udāyi sāratto va 3- tassā bhikkhuniyā aṅgajātaṃ upanijjhāyi . tassa aṅgajātato 4- asuci mucci . Athakho āyasmā udāyi taṃ bhikkhuniṃ etadavoca gaccha bhagini udakaṃ āhara antaravāsakaṃ dhovissāmīti . āharayya ahameva dhovissāmīti. Athakho 5- sā bhikkhunī tassa 5- taṃ asuciṃ ekadesaṃ mukhena aggahesi ekadesaṃ aṅgajāte pakkhipi . sā tena gabbhaṃ gaṇhi . @Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 2 Ma. udāyī. evamuparipi . 3 Ma. Yu. sāratto. @4 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 5-5 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu ayaṃ bhikkhunī abrahmacārinī ayaṃ gabbhinīti 1- . Nāhaṃ ayye abrahmacārinīti . athakho 2- sā bhikkhunī 2- bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi . bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma ayyo udāyi bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpessatīti . Athakho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpessatīti . athakho te bhikkhū [3]- bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. {42.2} Athakho bhagavā .pe. āyasmantaṃ udāyiṃ paṭipucchi saccaṃ kira tvaṃ udāyi bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpesīti . saccaṃ bhagavāti. Ñātikā te udāyi aññātikāti . aññātikā bhagavāti . Aññātako moghapurisa aññātikāya na jānāti paṭirūpaṃ vā appaṭirūpaṃ vā pāsādikaṃ vā appāsādikaṃ 4- vā tattha hi nāma tvaṃ moghapurisa aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpessasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {42.3} yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpeyya vā rajāpeyya vā ākoṭāpeyya vā nissaggiyaṃ pācittiyanti. @Footnote: 1 Ma. Yu. abrahmacārinī ayaṃ bhikkhunī gabbhinīti . 2-2 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi. @3 Ma. āyasmantaṃ udāyiṃ anekapariyāyena vigarahitvā ... . 4 Ma. apasādikaṃ. [43] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā . bhikkhunī nāma ubhato saṅghe upasampannā . purāṇacīvaraṃ nāma sakiṃ nivatthaṃpi sakiṃ pārutaṃpi. Dhovāti 1- āpatti dukkaṭassa . dhotaṃ 2- nissaggiyaṃ hoti. Rajāti āṇāpeti 3- āpatti dukkaṭassa . rattaṃ 4- nissaggiyaṃ hoti . Ākoṭehīti āṇāpeti 5- āpatti dukkaṭassa . sakiṃ pāṇippahāraṃ 6- vā muggarappahāraṃ 7- vā dinne nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante purāṇacīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [44] Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti rajāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . @Footnote: 1 Rā. dhovāpeyyāti dhovāhīti āṇāpeti. Po. Ma. Yu. dhovāti āṇāpeti. @2 Rā. dhovāpitaṃ . 3 Rā. rajāpeyyāti rajāhīti āṇāpeti . 4 Rā. rajjitaṃ. @5 Rā. ākoṭāpeyyāti ākoṭehīti āṇāpeti . 6 pāṇippahāretipi pāṭho. @7 muggarappahāretipi pāṭho. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti ākoṭāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti rajāpeti ākoṭāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. {44.1} Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ rajāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ rajāpeti ākoṭāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ rajāpeti dhovāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ rajāpeti ākoṭāpeti dhovāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. {44.2} Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ ākoṭāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ ākoṭāpeti dhovāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ ākoṭāpeti rajāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ ākoṭāpeti dhovāpeti rajāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. {44.3} Aññātikāya vematiko .pe. aññātikāya ñātikasaññī .pe. aññassa purāṇacīvaraṃ dhovāpeti āpatti dukkaṭassa . nisīdana- paccattharaṇaṃ dhovāpeti āpatti dukkaṭassa . ekato upasampannāya dhovāpeti āpatti dukkaṭassa . ñātikāya aññātikasaññī āpatti Dukkaṭassa . ñātikāya vematiko āpatti dukkaṭassa . ñātikāya ñātikasaññī anāpatti. [45] Anāpatti ñātikāya dhovantiyā aññātikā dutiyā hoti avuttā dhovati aparibhuttaṃ dhovāpeti cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ dhovāpeti sikkhamānāya sāmaṇeriyā utmattakassa ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Pañcamasikkhāpadaṃ [46] Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . tena kho pana samayena uppalavaṇṇā bhikkhunī sāvatthiyaṃ viharati . athakho uppalavaṇṇā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi . tena kho pana samayena corā katakammā gāviṃ vadhitvā maṃsaṃ gahetvā andhavanaṃ pavisiṃsu. Addasā kho coragāmaṇiko uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnaṃ . Disvānassa etadahosi sace me puttabhātikā 1- passissanti viheṭhayissanti imaṃ bhikkhuninti aññena maggena agamāsi . athakho so coragāmaṇiko maṃse pakke varamaṃsāni gahetvā paṇṇena puṭaṃ 2- bandhitvā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā avidūre rukkhe ālaggetvā yo passati samaṇo vā brāhmaṇo vā dinnaṃyeva haratūti vatvā pakkāmi . assosi kho upapalavaṇṇā bhikkhunī samādhimhā vuṭṭhahitvā tassa coragāmaṇikassa imaṃ vācaṃ bhāsamānassa . athakho @Footnote: 1 Ma. Yu. puttabhātukā . 2 Ma. Yu. paṇṇapuṭaṃ. Uppalavaṇṇā bhikkhunī taṃ maṃsaṃ gahetvā upassayaṃ agamāsi . athakho uppalavaṇṇā bhikkhunī tassā rattiyā accayena taṃ maṃsaṃ sampādetvā uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ bandhitvā vehāsaṃ abbhuggantvā veḷuvane paccuṭṭhāsi. [47] Tena kho pana samayena bhagavā gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Āyasmā udāyi ohiyako hoti vihārapālo . athakho uppalavaṇṇā bhikkhunī yenāyasmā udāyi tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca kahaṃ bhante bhagavāti . paviṭṭho bhagini bhagavā gāmaṃ piṇḍāyāti . imaṃ bhante maṃsaṃ bhagavato dehīti . santappito te 1- bhagini bhagavā maṃsena sace me tvaṃ antaravāsakaṃ dadeyyāsi evamahampi 2- santappito bhaveyyaṃ antaravāsakenāti . mayaṃ kho bhante mātugāmā nāma kicchalābhā idañca me antimaṃ pañcamaṃ cīvaraṃ nāhaṃ dassāmīti . Seyyathāpi bhagini puriso hatthiṃ datvā kacche vissajjeyya 3- evameva kho tvaṃ bhagini bhagavato maṃsaṃ datvā mayhaṃ 4- antaravāsakaṃ vissajjehīti 5-. {47.1} Athakho uppalavaṇṇā bhikkhunī āyasmatā udāyinā nippīḷiyamānā antaravāsakaṃ datvā upassayaṃ agamāsi . bhikkhuniyo uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā @Footnote: 1 Ma. Yu. tayā rāmaññapotthake pana na dissati . 2 evañcāhaṃpītipi pāṭho. @3 Ma. Yu. sajjeyya . 4 Ma. Yu. mayi . 5 Ma. Yu. na sajjasīti. Pattacīvaraṃ paṭiggaṇhantiyo uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ etadavocuṃ kahante ayye antaravāsakoti . uppalavaṇṇā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi . bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma ayyo udāyi bhikkhuniyā hatthato 1- cīvaraṃ paṭiggahessati kicchalābho mātugāmoti . athakho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ . Ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi bhikkhuniyā hatthato 2- cīvaraṃ pariggahessatīti. {47.2} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ kira tvaṃ udāyi bhikkhuniyā hatthato 3- cīvaraṃ paṭiggahesīti . saccaṃ bhagavāti . ñātikā te udāyi aññātikāti . aññātikā bhagavāti . aññātako moghapurisa aññātikāya na jānāti paṭirūpaṃ vā appaṭirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā tattha nāma tvaṃ moghapurisa aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggahessasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {47.3} yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. {47.4} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [48] Tena kho pana samayena bhikkhū kukkuccāyantā bhikkhunīnaṃ @Footnote:1-2-3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Pārivaṭṭakacīvaraṃ 1- nappaṭiggaṇhanti . bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma ayyā amhākaṃ pārivaṭṭakacīvaraṃ 2- nappaṭiggaṇhissantīti 3- . assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ bhikkhunīnaṃ ujjhāyantīnaṃ khīyantīnaṃ vipācentīnaṃ . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ 4- paṭiggahetuṃ bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā anujānāmi bhikkhave imesaṃ pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ 5- paṭiggahetuṃ evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {48.1} yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭigagaṇheyya aññatra pārivaṭṭakā 6- nissaggiyaṃ pācittiyanti. [49] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā . bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā . cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ @Footnote: 1-2 Ma. Yu. pārivattakacīvaraṃ . 3 Ma. Yu. na paṭiggahessantīti . 4-5 Ma. Yu. @pārivattakaṃ. pārivaṭṭakacīvarantipi pāṭho . 6 Ma. Yu. pārivattakā. evamuparipi. Aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagaṃ pacchimaṃ 1- . aññatra pārivaṭṭakāti ṭhapetvā pārivaṭṭakaṃ . paṭiggaṇhāti payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante cīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā hatthato paṭiggahitaṃ aññatra pārivaṭṭakā nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [50] Aññātikāya aññātikasaññī hatthato 2- cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Aññātikāya vematiko hatthato 3- cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātikāya ñātikasaññī hatthato 4- cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [51] Ekatoupasampannāya hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā āpatti dukkaṭassa . ñātikāya aññātikasaññī āpatti dukkaṭassa . ñātikāya vematiko āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī anāpatti. [52] Anāpatti ñātikāya pārivaṭṭakaṃ parittena vā vipulaṃ vipulena vā parittaṃ bhikkhu vissāsaṃ gaṇhāti tāvakālikaṃ @Footnote: 1 Yu. vikappanupagapacchimaṃ . 2-3-4 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Gaṇhāti cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ gaṇhāti sikkhamānāya sāmaṇeriyā ummattakassa ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Chaṭṭhasikkhāpadaṃ [53] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto paṭṭho 1- hoti dhammiṃ kathaṃ kātuṃ . athakho aññataro seṭṭhiputto yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ seṭṭhiputtaṃ āyasmā upanando sakyaputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. {53.1} Athakho so seṭṭhiputto āyasmatā upanandena sakyaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca vadeyyātha bhante yena attho paṭibalā mayaṃ ayyassa dātuṃ yadidaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāranti 2- . sace me tvaṃ āvuso dātukāmosi ito ekaṃ sāṭakaṃ dehīti . amhākaṃ kho bhante kulaputtānaṃ kismiṃ viya ekasāṭakaṃ gantuṃ āgametha 3- bhante yāva gharaṃ gacchāmi gharaṃ gato ito vā ekaṃ sāṭakaṃ @Footnote: 1 Ma. paṭṭo . 2 Yu. cīvara ... parikkhārānanti . 3 Ma. Yu. āgamehi. Pahiṇissāmi ito vā sundarataranti . dutiyampi kho āyasmā upanando sakyaputto taṃ seṭṭhiputtaṃ etadavoca sace me tvaṃ āvuso dātukāmosi ito ekaṃ sāṭakaṃ dehīti . amhākaṃ kho bhante kulaputtānaṃ kismiṃ viya ekasāṭakaṃ gantuṃ āgametha bhante yāva gharaṃ gacchāmi gharaṃ gato ito vā ekaṃ sāṭakaṃ pahiṇissāmi ito vā sundarataranti. Tatiyampi kho āyasmā upanando sakyaputto taṃ seṭṭhiputtaṃ etadavoca sace me tvaṃ āvuso dātukāmosi ito ekaṃ sāṭakaṃ dehīti. Amhākaṃ kho bhante kulaputtānaṃ kismiṃ viya ekasāṭakaṃ gantuṃ āgametha bhante yāva gharaṃ gacchāmi gharaṃ gato ito vā ekaṃ sāṭakaṃ pahiṇissāmi ito vā sundarataranti. Kiṃ pana tayā āvuso adātukāmena pavāritena yaṃ tvaṃ pavāretvā na desīti. {53.2} Athakho so seṭṭhiputto āyasmatā upanandena sakyaputtena nippīḷiyamāno ekaṃ sāṭakaṃ datvā agamāsi . manussā taṃ seṭṭhiputtaṃ passitvā etadavocuṃ kissa tvaṃ ayya 1- ekasāṭako āgacchasīti. Athakho so seṭṭhiputto tesaṃ manussānaṃ etamatthaṃ ārocesi. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā nayime 2- sukarā dhammanimantanāya 3- kātuṃ kathaṃ hi nāma seṭṭhiputtena dhammanimantanāya @Footnote: 1 Ma. Yu. ayyo . 2 Ma. Yu. nayimesaṃ . 3 Ma. Yu. dhammanimantanāpi. Kayiramānāya sāṭakaṃ gaṇhissantīti 1- . assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpessatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Saccaṃ kira tvaṃ upananda seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpesīti . saccaṃ bhagavāti 2- . ñātako te upananda aññātakoti . aññātako bhagavāti . aññātako moghapurisa aññātakassa na jānāti paṭirūpaṃ vā appaṭirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā tattha nāma tvaṃ moghapurisa aññātakaṃ seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpessasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {53.3} yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. {53.4} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [54] Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū sāketā sāvatthiṃ addhānamaggapaṭipannā honti . antarāmagge corā nikkhamitvā te bhikkhū acchindiṃsu . athakho te bhikkhū bhagavatā paṭikkhittaṃ aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetunti @Footnote: 1 Ma. Yu. gahessantīti . 2 Yu. itisaddo natthi. Kukkuccāyantā na viññāpesuṃ yathānaggā va sāvatthiṃ gantvā bhikkhū abhivādenti . bhikkhū evamāhaṃsu sundarā kho ime āvuso ājīvakā ye ime bhikkhū abhivādentīti . Te evamāhaṃsu na mayaṃ āvuso ājīvakā bhikkhū mayanti . bhikkhū āyasmantaṃ upāliṃ etadavocuṃ iṅgha āvuso upāli ime anuyuñjāhīti . athakho 1- te bhikkhū āyasmatā upālinā anuyuñjiyamānā etamatthaṃ ārocesuṃ 1-. {54.1} Athakho āyasmā upāli te bhikkhū anuyuñjitvā bhikkhū etadavoca bhikkhū ime āvuso detha tesaṃ 2- cīvarānīti. Ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū naggā āgacchissanti nanu nāma tiṇena vā paṭicchādetvā āgantabbanti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe [3]- dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetuṃ yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ upagacchati sace tattha hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhummattharaṇaṃ 4- vā bhisicchavi vā taṃ gahetvā pārupituṃ tañca kho 5- labhitvā odahissāmīti no ce hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhummattharaṇaṃ @Footnote: 1 Yu. ime pāṭhā natthi . 2 Ma. Yu. nesaṃ . 3 Po. bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā. @4 Ma. bhūmattharaṇaṃ . 5 Ma. Yu. tañca khoti pāṭho natthi. Vā bhisicchavi vā tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabbaṃ natveva naggena āgantabbaṃ yo āgaccheyya āpatti dukkaṭassa . Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {54.2} yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . tatthāyaṃ samayo acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu naṭṭhacīvaro vā ayaṃ tattha samayoti. [55] Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . aññātako nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho . gahapati nāma yo koci agāraṃ ajjhāvasati . gahapatānī nāma yā kāci agāraṃ ajjhāvasati . cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagaṃ pacchimaṃ 1- . aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṃ . acchinnacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṃ acchinnaṃ hoti rājūhi vā corehi vā dhuttehi vā yehi kehici vā acchinnaṃ hoti. Naṭṭhacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṃ agginā vā daḍḍhaṃ hoti udakena vā vuḷhaṃ hoti undurehi vā upacikāhi vā khāyitaṃ hoti paribhogajiṇṇaṃ vā hoti . aññatra samayā viññāpeti payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa @Footnote: 1 Yu. vikappanupagapacchimaṃ. Vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ aññatra samayā viññāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [56] Aññātake aññātakasaññī aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ aññātake vematiko aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātake aññātakasaññī aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ñātake aññātakasaññī āpatti dukkaṭassa . Ñātake vematiko āpatti dukkaṭassa . ñātake ñātakasaññī anāpatti. [57] Anāpatti samaye ñātakānaṃ pavāritānaṃ aññassatthāya attano dhanena ummattakassa ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Sattamasikkhāpadaṃ [58] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū acchinnacīvarake bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadenti 1- bhagavatā āvuso anuññātaṃ acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetuṃ viññāpetha āvuso cīvaranti . alaṃ āvuso laddhaṃ amhehi cīvaranti . mayaṃ āvuso 2- āyasmantānaṃ atthāya 3- viññāpemāti . viññāpetha āvusoti . Athakho chabbaggiyā bhikkhū aññātake 4- gahapatike upasaṅkamitvā etadavocuṃ acchinnacīvarakā āvuso bhikkhū āgatā detha nesaṃ cīvaranti 5- bahuṃ cīvaraṃ viññāpesuṃ. {58.1} Tena kho pana samayena aññataro puriso sabhāyaṃ nisinno aññataraṃ purisaṃ etadavoca acchinnacīvarakā ayyā 6- āgatā nesaṃ 7- mayā cīvaraṃ dinnanti . Sopi evamāha mayāpi dinnanti . aparopi evamāha mayāpi dinnanti . te @Footnote: 1 Ma. Yu. vadanti . 2-3-4 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi . 5 Ma. Yu. Rā. cīvarānīti. @6 Ma. Yu. ayyo bhikkhū. evamīdise ṭhānesu . 7 Ma. Yu. tesaṃ. Ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessanti dussavaṇijjaṃ 1- vā samaṇā 2- sakyaputtiyā karissanti paggāhikasālaṃ vā pasāressantīti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira tumhe bhikkhave na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpethāti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {58.2} tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya santaruttaraparamantena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ tato ce uttariṃ sādiyeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [59] Tañceti acchinnacīvarakaṃ bhikkhuṃ . aññātako nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho . Gahapati nāma yo koci agāraṃ ajjhāvasati . gahapatānī nāma yā kāci agāraṃ ajjhāvasati . bahūhi cīvarehīti bahukehi cīvarehi . abhihaṭṭhuṃ @Footnote: 1 Ma. dussavāṇijjaṃ . 2 Po. dussavāṇijā ime samaṇā. Pavāreyyāti yāvatakaṃ icchasi tāvatakaṃ gaṇhāhīti . Santaruttaraparamantena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbanti sace tīṇi naṭṭhāni honti dve sāditabbāni dve naṭṭhāni ekaṃ sāditabbaṃ ekaṃ naṭṭhaṃ na [1]- sāditabbaṃ . tato ce uttariṃ sādiyeyyāti taduttariṃ viññāpeti payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. imaṃ me bhante cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ [2]- taduttariṃ viññāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [60] Aññātake aññātakasaññī taduttariṃ cīvaraṃ viññāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātake vematiko taduttariṃ cīvaraṃ viññāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātake ñātakasaññī taduttariṃ cīvaraṃ viññāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ñātake aññātakasaññī āpatti dukkaṭassa . ñātake vematiko āpatti dukkaṭassa . Ñātake ñātakasaññī anāpatti. [61] Anāpatti sesakaṃ āharissāmīti haranto gacchati sesakaṃ tuyheva hotūti denti na acchinnakāraṇā denti na naṭṭhakāraṇā @Footnote: 1 Ma. Yu. kiñci . 2 Ma. Yu. upasaṅkamitvā. Denti ñātakānaṃ pavāritānaṃ attano dhanena ummattakassa ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Aṭṭhamasikkhāpadaṃ [62] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena aññataro puriso pajāpatiṃ etadavoca ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti . Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tassa purisassa imaṃ vācaṃ bhāsamānassa . athakho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca mahāpuññosi tvaṃ āvuso upananda amukasmiṃ okāse aññataro puriso pajāpatiṃ etadavoca ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti. Atthāvuso maṃ so upaṭṭhākoti. {62.1} Athakho āyasmā upanando sakyaputto yena so puriso tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ etadavoca saccaṃ kira maṃ tvaṃ āvuso cīvarena acchādetukāmosīti . api mayya 1- evaṃ hoti ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti . sace kho maṃ tvaṃ āvuso cīvarena acchādetukāmosi evarūpena cīvarena acchādehi kyāhaṃ 2- tena acchannopi karissāmi yāhaṃ 3- na paribhuñjissāmīti. {62.2} Athakho so puriso ujjhāyati khīyati vipāceti mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā nayime sukarā cīvarena acchādetuṃ kathaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. meyya. me ayyaiti dvīsupi vikappesu padacchedo. @3 yaṃ ahanti padacchedo. Hi nāma ayyo upanando mayā pubbe appavārito [1]- upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatīti . assosuṃ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa . ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira tvaṃ upananda pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjasīti . saccaṃ bhagavāti . Ñātako te upananda aññātakoti . aññātako bhagavāti . Aññātako moghapurisa aññātakassa na jānāti paṭirūpaṃ vā appaṭirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā tattha nāma tvaṃ moghapurisa pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {62.3} bhikkhuṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpanaṃ 2- upakkhaṭaṃ hoti @Footnote: 1 Ma. maṃ . 2 Ma. cīvaracetāpannaṃ. cīvaraṃ cetāpenti parivattenti etena @cīvaramūlenāti cīvaracetāpannaṃ. yadādinā suttena nāgamoti ganthiyaṃ vuttaṃ. tasmā @yebhuyyena cīvaracetāpannanti paṭhanti. taṃ pamāṇaṃ na hoti dvebhāvassa kāraṇābhāvato. Iminā cīvaracetāpanena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādessāmīti . tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya sādhu vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpanena evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehīti kalyāṇakamyataṃ upādāya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [63] Bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya bhikkhuṃ ārammaṇaṃ karitvā bhikkhuṃ acchādetukāmo . aññātako nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho . gahapati nāma yo koci agāraṃ ajjhāvasati . gahapatānī nāma yā kāci agāraṃ ajjhāvasati . cīvaracetāpanaṃ nāma hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā maṇi vā muttā vā masāragallaṃ 1- vā phaliko vā paṭako vā suttaṃ vā kappāso vā . iminā cīvaracetāpanenāti paccupaṭṭhitena . cetāpetvāti parivaṭṭetvā 2- . Acchādessāmīti dassāmi . tatra ce so bhikkhūti yaṃ bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpanaṃ upakkhaṭaṃ hoti so bhikkhu . pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti kīdisena te bhante cīvarena attho kīdisaṃ te cīvaraṃ cetāpessāmīti 3- . upasaṅkamitvāti gharaṃ gantvā yattha katthaci @Footnote: 1 Ma. Yu. muttā vā maṇi vā pavāḷo vā . 2 Ma. Yu. Rā. parivattetvā. @evamuparipi . 3 Ma. Yu. cetāpemīti. Upasaṅkamitvā . cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti āyataṃ vā hotu vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā . Iminā cīvaracetāpanenāti paccupaṭṭhitena. Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vāti āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā. Cetāpetvāti parivaṭṭetvā . acchādehīti dajjehi . kalyāṇakamyataṃ upādāyāti sādhutthiko 1- mahagghatthiko . tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇahaṃ vā cetāpeti payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [64] Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātake vematiko pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Aññātake ñātakasaññī pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Ñātake aññātakasaññī āpatti dukkaṭassa . ñātake vematiko āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī anāpatti. @Footnote: 1 Ma. Yu. sādhatthiko. [65] Anāpatti ñātakānaṃ pavāritānaṃ aññassatthāya attano dhanena mahagghaṃ cetāpetukāmassa appagghaṃ cetāpeti ummattakassa ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Navamasikkhāpadaṃ [66] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṃ purisaṃ etadavoca ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti . sopi evamāha ahampi ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti . assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tesaṃ purisānaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ . athakho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca mahāpuññosi tvaṃ āvuso upananda amukasmiṃ okāse aññataro puriso aññataraṃ purisaṃ etadavoca ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti sopi evamāha ahampi ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti . atthāvuso maṃ te upaṭṭhākāti. {66.1} Athakho āyasmā upanando sakyaputto yena te purisā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te purise etadavoca saccaṃ kira maṃ tumhe āvuso cīvarehi acchādetukāmatthāti . api nayya 1- evaṃ hoti ayyaṃ upanandaṃ cīvarehi acchādessāmāti . sace kho maṃ tumhe āvuso cīvarehi acchādetukāmattha evarūpena cīvarena acchādetha kyāhaṃ tehi acchannopi karissāmi yānāhaṃ na @Footnote: 1 no ayya iti padacchedo. Paribhuñjissāmīti . athakho te purisā ujjhāyanti khīyanti vipācenti mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā nayime sukarā cīvarehi acchādetuṃ kathaṃ hi nāma ayyo upanando amhehi pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatīti. {66.2} Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ purisānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatīti . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. {66.3} Saccaṃ kira tvaṃ upananda pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjasīti . saccaṃ bhagavāti . ñātakā te upananda aññātakāti . aññātakā bhagavāti . aññātako moghapurisa aññātakānaṃ na jānāti paṭirūpaṃ vā appaṭirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā tattha nāma tvaṃ moghapurisa pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {66.4} bhikkhuṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā paccekacīvaracetāpanā upakkhaṭā honti imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpanehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarehi Acchādessāmāti . tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpanehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha ubho va santā ekenāti kalyāṇakamyataṃ upādāya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [67] Bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya bhikkhuṃ ārammaṇaṃ karitvā bhikkhuṃ acchādetukāmā . ubhinnanti dvinnaṃ . aññātakā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Gahapatī nāma 1- ye keci agāraṃ ajjhāvasanti . Gahapatānī nāma 2- yā kāci agāraṃ ajjhāvasanti . cīvaracetāpanā nāma hiraññā vā suvaṇṇā vā maṇī vā muttā vā masāragallā 3- vā phalikā vā paṭakā vā suttā vā kappāsā vā . Imehi cīvaracetāpanehīti paccupaṭṭhitehi . cetāpetvāti parivaṭṭetvā . acchādessāmāti dassāma . tatra ce so bhikkhūti yaṃ bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpanā upakkhaṭā honti so bhikkhu . pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti kīdisena te bhante cīvarena attho kīdisaṃ @Footnote: 1 Yu. gahapatikā . 2 Ma. Yu. gahapatāniyo nāma . 3 Ma. Yu. muttā vā @maṇī vā pavāḷā vā. Te cīvaraṃ cetāpessāmāti 1- . upasaṅkamitvāti gharaṃ gantvā yattha katthaci upasaṅkamitvā . cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti āyataṃ vā hotu vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā . imehi cīvaracetāpanehīti paccupaṭṭhitehi . evarūpaṃ vā evarūpaṃ vāti āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā . cetāpetvāti parivaṭṭetvā. Acchādethāti dajjetha . ubho va santā ekenāti dvepi ekena. Kalyāṇakamyataṃ upādāyāti sādhutthiko mahagghatthiko. {67.1} Tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā cetāpenti payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante cīvaraṃ pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [68] Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Aññātake vematiko pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātake ñātakasaññī pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare @Footnote: 1 Ma. Yu. cetāpemāti. Vikappaṃ āpajjati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ñātake aññātakasaññī āpatti dukkaṭassa . ñātake vematiko āpatti dukkaṭassa . Ñātake ñātakasaññī anāpatti. [69] Anāpatti ñātakānaṃ pavāritānaṃ aññassatthāya attano dhanena mahagghaṃ cetāpetukāmānaṃ appagghaṃ cetāpeti ummattakassa ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Dasamasikkhāpadaṃ [70] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhāko mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa dūtena cīvaracetāpanaṃ pāhesi iminā cīvaracetāpanena cīvaraṃ cetāpetvā ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādehīti. Athakho so dūto yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca idaṃ kho bhante āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpanaṃ ābhataṃ paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpananti. {70.1} Evaṃ vutte āyasmā upanando sakyaputto taṃ dūtaṃ etadavoca na kho mayaṃ āvuso cīvaracetāpanaṃ paṭiggaṇhāma cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiyanti . Evaṃ vutte so dūto āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaroti . tena kho pana samayena aññataro upāsako ārāmaṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena . Athakho āyasmā upanando sakyaputto taṃ dūtaṃ etadavoca eso kho āvuso upāsako bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaroti . athakho so dūto taṃ upāsakaṃ saññāpetvā yenāyasmā upanando sakyaputto Tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca yaṃ kho bhante āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi saññatto so mayā upasaṅkamatu āyasmā kālena cīvarena taṃ acchādessatīti [1]-. {70.2} Tena kho pana samayena 2- āyasmā upanando sakyaputto taṃ upāsakaṃ na kiñci avacāsi . dutiyampi kho so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa santike dūtaṃ pāhesi paribhuñjatu ayyo taṃ cīvaraṃ icchāma mayaṃ ayyena taṃ cīvaraṃ paribhuttanti . dutiyampi kho āyasmā upanando sakyaputto taṃ upāsakaṃ na kiñci avacāsi . Tatiyampi kho so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa santike dūtaṃ pāhesi paribhuñjatu ayyo taṃ cīvaraṃ icchāma mayaṃ ayyena taṃ cīvaraṃ paribhuttanti. {70.3} Tena kho pana samayena nigamassa 3- samayo hoti . nigamena 4- ca katikā katā hoti yo pacchā āgacchati paññāsambaddhoti 5- . athakho āyasmā upanando sakyaputto yena so upāsako tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ upāsakaṃ etadavoca attho me āvuso cīvarenāti . ajjuṇho @Footnote: 1 Ma. Yu. tena kho pana samayena so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa @santike dūtaṃ pāhesi paribhuñjatu ayyo taṃ cīvaraṃ icchāma mayaṃ ayyena taṃ cīvaraṃ @paribhuttanti . 2 Ma. Yu. athakho . 3 Ma. Yu. negamassa . 4 Ma. Yu. negamena. @5 Ma. Yu. paññāsaṃ baddhoti. evamuparipi. Bhante āgamehi ajja nigamassa samayo nigamena ca katikā katā hoti yo pacchā āgacchati paññāsambaddhoti . ajjeva me āvuso cīvaraṃ dehīti ovaṭṭikāya parāmasi . athakho so upāsako āyasmatā upanandena sakyaputtena nippīḷiyamāno āyasmato upanandassa sakyaputtassa cīvaraṃ cetāpetvā pacchā agamāsi . Manussā taṃ upāsakaṃ etadavocuṃ kissa tvaṃ ayya 1- pacchā āgato paññāsaṃ jinosīti. {70.4} Athakho so upāsako tesaṃ manussānaṃ etamatthaṃ ārocesi. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā nayimesaṃ sukaraṃ veyyāvaccaṃpi kātuṃ kathaṃ hi nāma upanando sakyaputto upāsakena ajjuṇho bhante āgamehīti vuccamāno nāgamessatīti 2- . assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . Ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto upāsakena ajjuṇho bhante āgamehīti vuccamāno nāgamessatīti 3- . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira tvaṃ upananda upāsakena ajjuṇho bhante āgamehīti vuccamāno @Footnote: 1 Ma. Yu. ayyo . 2 Yu. kathaṃ hi nāma upāsakena ... vuccamānā nāgamissantīti. @3 Yu. nāgamissatīti. Nāgamesīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa upāsakena ajjuṇho bhante āgamehīti vuccamāno nāgamessasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {70.5} bhikkhuṃ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena cīvaracetāpanaṃ pahiṇeyya iminā cīvaracetāpanena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehīti . so ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya idaṃ kho bhante āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpanaṃ ābhataṃ paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpananti . tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo na kho mayaṃ āvuso cīvaracetāpanaṃ paṭiggaṇhāma cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiyanti . So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaroti . cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā eso kho āvuso bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaroti . so ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya yaṃ kho bhante āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi saññatto so mayā upasaṅkamatu āyasmā kālena cīvarena taṃ acchādessatīti . cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvittikkhattuṃ Codetabbo sāretabbo attho me āvuso cīvarenāti. Dvittikkhattuṃ codayamāno sārayamāno 1- taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya iccetaṃ kusalaṃ no ce abhinipphādeyya catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ 2- tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya iccetaṃ kusalaṃ no ce abhinipphādeyya tato ce uttariṃ vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya nissaggiyaṃ pācittiyaṃ no ce abhinipphādeyya yatassa cīvaracetāpanaṃ ābhataṃ tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpanaṃ pahiṇittha na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti yuñjantāyasmanto sakaṃ mā vo sakaṃ vinassāti 3-. Ayaṃ tattha sāmīcīti. [71] Bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya bhikkhuṃ ārammaṇaṃ @Footnote: 1 codiyamāno sāriyamānoti paṭhanti. taṃ na yujjati. na hi ime pāṭhā @kammavācakā. te ce kammavācakā siyuṃ veyyāvaccakaroti padaṃ abhinipphādeyyāti @pade kattā siyā. evaṃ sante pāliyā ukkamo bhaveyya. tato paraṃ hi bhikkhusaddo @abhinipphādeyyāti padesu kattā. kaṅkhāvitaraṇiyampi kattubhāvena vaṇṇitā. @vicāretvā gahetabbaṃ . 2 chakkhattuṃparamantipi paṭhanti . 3 vinassītipi paṭhanti. Karitvā bhikkhuṃ acchādetukāmo . rājā nāma yo koci rajjaṃ kāreti. Rājabhoggo nāma yo koci rañño bhattavetanāraho 1-. Brāhmaṇo nāma jātiyā brāhmaṇo . gahapatiko nāma ṭhapetvā rājānaṃ rājabhoggaṃ brāhmaṇaṃ avaseso gahapatiko nāma . cīvaracetāpanaṃ nāma hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā maṇi vā muttā vā masāragallaṃ vā phaliko vā 2- . iminā cīvaracetāpanenāti paccupaṭṭhitena . Cetāpetvāti parivaṭṭetvā. Acchādehīti dajjehi. {71.1} So ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya idaṃ kho bhante āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpanaṃ ābhataṃ paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpananti . tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo na kho mayaṃ āvuso cīvaracetāpanaṃ paṭiggaṇhāma cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiyanti . so ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaroti . Cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā eso kho āvuso bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaroti. Na vattabbo tassa dehīti vā so vā nikkhipissati so vā parivaṭṭissati 3- so vā cetāpessatīti . so ce dūto taṃ @Footnote: 1 sabbattha bhattavetanāhāroti dissati . 2 Ma. Yu. masāragallaṃ vā phaliko vāti @ime pāṭhā natthi . 3 Ma. Yu. sabbattha parivattissatīti dissati. Veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya yaṃ kho bhante āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi saññatto so mayā upasaṅkamatu āyasmā kālena cīvarena taṃ acchādessatīti . Cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvittikkhattuṃ codetabbo sāretabbo attho me āvuso cīvarenāti. Na vattabbo dehi me cīvaraṃ āhara me cīvaraṃ parivaṭṭehi 1- me cīvaraṃ cetāpehi me cīvaranti . dutiyampi vattabbo tatiyampi vattabbo . Sace abhinipphādeti iccetaṃ kusalaṃ no ce abhinipphādeti tattha gantvā tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ na āsane nisīditabbaṃ na āmisaṃ paṭiggahetabbaṃ na dhammo bhāsitabbo . kiṃkāraṇā āgatosīti pucchamāno 2- jānāhi āvusoti vattabbo . sace āsane vā nisīdati āmisaṃ vā paṭiggaṇhāti dhammaṃ vā bhāsati ṭhānaṃ bhañjati . dutiyampi ṭhātabbaṃ tatiyampi ṭhātabbaṃ catukkhattuṃ codetvā catukkhattuṃ ṭhātabbaṃ pañcakkhattuṃ codetvā dvikkhattuṃ ṭhātabbaṃ chakkhattuṃ codetvā na ṭhātabbaṃ . tato ce uttariṃ vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeti payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ @Footnote: 1 sabbattha parivattehīti dissati . 2 sabbattha pucchiyamānoti dissati. Me bhante cīvaraṃ atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena abhinipphāditaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. Dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. āyasmato dammīti . no ce abhinipphādeyya yatassa cīvaracetāpanaṃ ābhataṃ tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpanaṃ pahiṇittha na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti yuñjantāyasmanto sakaṃ mā vo sakaṃ vinassāti . Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā. [72] Atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhāne 1- atirekasaññī abhinipphādeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhāne vematiko abhinipphādeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhāne ūnakasaññī abhinipphādeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ūnakatikkhattuṃ codanāya ūnakachakkhattuṃ ṭhāne atirekasaññī āpatti dukkaṭassa . Ūnakatikkhattuṃ codanāya ūnakachakkhattuṃ ṭhāne vematiko āpatti dukkaṭassa . ūnakatikkhattuṃ codanāya ūnakachakkhattuṃ ṭhāne ūnakasaññī anāpatti. [73] Anāpatti tikkhattuṃ codanāya chakkhattuṃ ṭhānena ūnakatikkhattuṃ codanāya ūnakachakkhattuṃ ṭhānena acodiyamāno deti @Footnote: 1 sabbattha ṭhānenāti dissati. Sāmiko codetvā deti 1- ummattakassa ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ 2-. Cīvaravaggo 3- paṭhamo. ------- Tassuddānaṃ dasekaratti māso ca 4- dhovāpanaṃ 5- paṭiggaho aññātakañca uddissa 6- ubhinnaṃ dūtakena cāti 7-. ------- @Footnote: 1 Ma. Yu. sāmikā codetvā denti . 2 Ma. rājasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. @3 Ma. Yu. kaṭhinavaggo . 4 Ma. ubbhataṃ kathinaṃ tīṇi . 5 Ma. Yu. dhovanañca. @6 Ma. Yu. aññātakāni tīṇeva . 7 Yu. itisaddo natthi. Kosiyavaggassa paṭhamasikkhāpadaṃ [74] Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vadenti 1- bahū āvuso kosakārake pacatha amhākaṃpi dassatha mayaṃpi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātunti . Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā amhe upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti bahū āvuso kosakārake pacatha amhākaṃpi dassatha mayaṃpi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātunti amhākaṃpi alābhā amhākaṃpi dulladdhaṃ ye mayaṃ ājīvassa hetu puttadārassa kāraṇā bahū khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādemāti. {74.1} Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti bahū āvuso kosakārake pacatha amhākaṃpi dassatha mayaṃpi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātunti . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira tumhe bhikkhave kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vadetha bahū āvuso kosakārake pacatha amhākaṃpi dassatha mayaṃpi icchāma kosiyamissakaṃ @Footnote: 1 Ma. vadanti. Santhataṃ kātunti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vakkhatha bahū āvuso kosakārake pacatha amhākaṃpi dassatha mayaṃpi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātunti netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {74.2} yo pana bhikkhu kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [75] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . santhataṃ nāma santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ . kārāpeyyāti ekenapi kosiyaṃsunā missitvā karoti vā kārāpeti vā payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [76] Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā āpatti Dukkaṭassa . aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa. [77] Anāpatti vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti ummattakassa ādikammikassāti. Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Dutiyasikkhāpadaṃ [78] Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpenti . manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma ime samaṇā sakyaputtiyā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessanti seyyathāpi gihī kāmabhoginoti . assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . Ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpethāti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {78.1} yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [79] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. ayaṃ Imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . kāḷakaṃ nāma dve kāḷakāni jātiyā kāḷakaṃ vā rajanakāḷakaṃ vā . santhataṃ nāma santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ . kārāpeyyāti karoti vā kārāpeti vā payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [80] Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā āpatti dukkaṭassa . aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa. [81] Anāpatti vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti ummattakassa ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Tatiyasikkhāpadaṃ [82] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā paṭikkhittaṃ suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpetunti [1]- thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpenti . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessantīti. {82.1} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpethāti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {82.2} navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ ādātababā tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. te. Gocariyānaṃ . anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [83] Navaṃ nāma karaṇaṃ upādāya vuccati. Santhataṃ nāma santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ . kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā. Dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ ādātabbāti dhārayitvā dve tulā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ 1- ādātabbā . tatiyaṃ odātānanti tulaṃ odātānaṃ. Catutthaṃ gocariyānanti tulaṃ gocariyānaṃ. {83.1} Anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ gocariyānanti anādiyitvā [2]- tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ karoti vā kārāpeti vā payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. Idaṃ me bhante santhataṃ anādiyitvā [2]- tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [84] Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi . 2 Ma. dve tule suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ. Pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa. [85] Anāpatti tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti bahutaraṃ odātānaṃ bahutaraṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti suddhaṃ odātānaṃ suddhaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti ummattakassa ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Catutthasikkhāpadaṃ [86] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpenti . te yācanabahulā viññattibahulā viharanti eḷakalomāni detha eḷakalomehi atthoti . manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā anuvassaṃ santhataṃ kārāpessanti yācanabahulā viññattibahulā viharissanti eḷakalomāni detha eḷakalomehi atthoti amhākaṃ pana sakiṃ katāni santhatāni pañcapi chapi vassāni honti yesaṃ no dārakā ūhadantipi 1- ummihantipi undurehipi 2- khajjanti ime pana samaṇā sakyaputtiyā anuvassaṃ santhataṃ kārāpessanti yācanabahulā viññattibahulā viharissanti eḷakalomāni detha eḷakalomehi atthoti. {86.1} Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpessanti yācanabahulā viññattibahulā viharissanti eḷakalomāni detha eḷakalomehi atthoti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpenti yācanabahulā viññattibahulā viharanti eḷakalomāni detha @Footnote: 1 Ma. uhadantipi . 2 Ma. undūrehipi. Eḷakalomehi atthoti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā anuvassaṃ santhataṃ kārāpessanti yācanabahulā viññattibahulā viharissanti eḷakalomāni detha eḷakalomehi atthoti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ . orena ce channaṃ vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti . evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [87] Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosambiyaṃ gilāno hoti . ñātakā tassa bhikkhuno santike dūtaṃ pāhesuṃ āgacchatu bhaddanto 1- mayaṃ upaṭṭhahissāmāti . bhikkhūpi evamāhaṃsu gacchāvuso ñātakā taṃ upaṭṭhahissantīti . so evamāha bhagavatā āvuso sikkhāpadaṃ paññattaṃ navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbanti ahañcamhi gilāno na sakkomi santhataṃ ādāya pakkamituṃ mayhañca vinā santhatā na phāsu hoti nāhaṃ gamissāmīti . bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno santhatasammatiṃ dātuṃ evañca @Footnote: 1 Ma. bhadanto. evamuparipi. Pana bhikkhave dātabbā tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ahaṃ bhante gilāno na sakkomi santhataṃ ādāya pakkamituṃ sohaṃ bhante saṅghaṃ santhatasammatiṃ yācāmīti . dutiyampi yācitabbā tatiyampi yācitabbā . byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti santhataṃ ādāya pakkamituṃ . so saṅghaṃ santhatasammatiṃ yācati . yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno santhatasammatiṃ dadeyya. Esā ñatti. {87.1} Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti santhataṃ ādāya pakkamituṃ . so saṅghaṃ santhatasammatiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno santhatasammatiṃ deti . yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno santhatasammatiyā dānaṃ so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. {87.2} Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno santhatasammati . Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti. {87.3} Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {87.4} navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ . orena ce channaṃ vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya aññatra Bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyanti. [88] Navaṃ nāma karaṇaṃ upādāya vuccati. Santhataṃ nāma santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ . kārāpetvāti karitvā vā kārāpetvā vā. Chabbassāni dhāretabbanti chabbassaparamatā dhāretabbaṃ . orena ce channaṃ vassānanti ūnakachabbassāni . taṃ santhataṃ vissajjetvā vāti aññesaṃ datvā. Avissajjetvā vāti na kassaci datvā. {88.1} Aññatra bhikkhusammatiyāti ṭhapetvā bhikkhusammatiṃ . Aññaṃ navaṃ santhataṃ karoti vā kārāpeti vā payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. Idaṃ me bhante santhataṃ ūnakachabbassāni kārāpitaṃ aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [89] Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [90] Anāpatti chabbassāni karoti atirekachabbassāni karoti aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā aññena kataṃ paṭilabhitvā Paribhuñjati vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti bhikkhusammatiyā ummattakassa ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Pañcamasikkhāpadaṃ [91] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . athakho bhagavā bhikkhū āmantesi icchāmahaṃ bhikkhave temāsaṃ paṭisalliyituṃ namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenāti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena . tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ saṅghena katikā katā hoti icchatāvuso bhagavā temāsaṃ paṭisalliyituṃ na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena yo bhagavantaṃ upasaṅkamati [1]- pācittiyaṃ desāpetabboti. [92] Athakho āyasmā upaseno vaṅgantaputto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ . athakho bhagavā āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavoca 2- kacci vo upasena khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatāti . @Footnote: 1 Ma. Yu. so . 2 Yu. Rā. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ upasenaṃ @vaṅgantaputtaṃ bhagavā etadavoca. Khamanīyaṃ bhagavā yāpanīyaṃ bhagavā appakilamathena ca mayaṃ bhante addhānaṃ āgatāti. {92.1} Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa saddhivihāriko bhikkhu bhagavato avidūre nisinno hoti . Athakho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca manāpāni te bhikkhu paṃsukūlānīti . na kho me bhante manāpāni paṃsukūlānīti . kissa pana tvaṃ bhikkhu paṃsukūlikoti. Upajjhāyo me bhante paṃsukūliko evaṃ ahaṃpi paṃsukūlikoti. Athakho bhagavā āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavoca pāsādikā kho tyāyaṃ upasena parisā kathaṃ tvaṃ upasena parisaṃ vinesīti. {92.2} Yo maṃ bhante upasampadaṃ yācati tamahaṃ 1- evaṃ vadāmi ahaṃ kho āvuso āraññako piṇḍapātiko paṃsukūliko sace tvaṃpi āraññako bhavissasi piṇḍapātiko paṃsukūliko evāhaṃ taṃ upasampādessāmīti sace me paṭissuṇāti upasampādemi no ce me paṭissuṇāti na upasampādemi yo maṃ nissayaṃ yācati tamahaṃ 2- evaṃ vadāmi ahaṃ kho āvuso āraññako piṇḍapātiko paṃsukūliko sace tvaṃpi āraññako bhavissasi piṇḍapātiko paṃsukūliko evāhaṃ te nissayaṃ dassāmīti sace me paṭissuṇāti nissayaṃ demi no ce me paṭissuṇāti na [3]- demi evaṃ kho ahaṃ bhante parisaṃ vinemīti . sādhu sādhu upasena sādhu kho tvaṃ upasena parisaṃ @Footnote: 1-2 Yu. tāhaṃ . 3 Ma. Yu. nissayaṃ. Vinesi jānāsi pana tvaṃ upasena sāvatthiyaṃ 1- saṅghassa katikanti . Na kho ahaṃ bhante jānāmi sāvatthiyaṃ saṅghassa katikanti . sāvatthiyaṃ kho upasena saṅghena katikā katā icchatāvuso bhagavā temāsaṃ paṭisalliyituṃ na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena yo bhagavantaṃ upasaṅkamati [2]- pācittiyaṃ desāpetabboti . paññāyissati bhante sāvatthiyaṃ saṅgho sakāya katikāya na mayaṃ appaññattaṃ paññāpessāma paññattaṃ vā na samucchindissāma yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissāmāti . sādhu sādhu upasena na appaññattaṃ paññāpetabbaṃ paññattaṃ vā na samucchinditabbaṃ yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattitabbaṃ anujānāmi upasena ye te bhikkhū āraññakā piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantūti. {92.3} Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bahidvārakoṭṭhake ṭhitā honti mayaṃ āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ pācittiyaṃ desāpessāmāti . athakho āyasmā upaseno vaṅgantaputto sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi . Athakho te bhikkhū āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavocuṃ jānāsi tvaṃ āvuso upasena sāvatthiyaṃ saṅghassa katikanti . Bhagavāpi maṃ āvuso evamāha jānāsi pana tvaṃ upasena sāvatthiyaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. sāvatthiyā. evamuparipi . 2 Ma. Yu. so. Saṅghassa katikanti na kho ahaṃ bhante jānāmi sāvatthiyaṃ saṅghassa katikanti sāvatthiyaṃ kho upasena saṅghena katikā katā icchatāvuso bhagavā temāsaṃ paṭisalliyituṃ na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena yo bhagavantaṃ upasaṅkamati [1]- Pācittiyaṃ desāpetabboti paññāyissati bhante sāvatthiyaṃ saṅgho sakāya katikāya na mayaṃ appaññattaṃ paññāpessāma paññattaṃ vā na samucchindissāma yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissāmāti anuññātāvuso bhagavatā ye te bhikkhū āraññakā 2- piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantūti. {92.4} Athakho te bhikkhū saccaṃ kho āyasmā upaseno vaṅgantaputto āha na appaññattaṃ paññāpetabbaṃ paññattaṃ vā na samucchinditabbaṃ yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattitabbanti. [93] Assosuṃ kho bhikkhū anuññātā kira bhagavatā ye te bhikkhū āraññakā piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantūti . te bhagavantaṃ dassanāya 3- pihayantā 4- santhatāni ujjhitvā āraññakaṅgaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyiṃsu . Athakho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto addasa santhatāni tahiṃ tahiṃ 5- ujjhitāni passitvāna 6- @Footnote: 1 Ma. Yu. so . 2 Ma. āraññikā. evamuparipi . 3 Ma. Yu. dassanaṃ. @4 Ma. pihentā. Yu. pihantā . 5 Ma. Yu. tahaṃ tahaṃ. evamuparipi. @6 Ma. Yu. passitvā. Bhikkhū āmantesi kassimāni bhikkhave santhatāni tahiṃ tahiṃ ujjhitānīti . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi tenahi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {93.1} nisīdanasanthataṃ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāya . anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [94] Nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccati . santhataṃ nāma santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ . kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā . purāṇasanthataṃ nāma sakiṃ nivatthaṃpi sakiṃ pārutaṃpi . sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāyāti thirabhāvāya vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā chinditvā ekadese vā santharitabbaṃ vijaṭetvā vā santharitabbaṃ . anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthinti anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ Navaṃ nisīdanasanthataṃ karoti vā kārāpeti vā payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante nisīdanasanthataṃ anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [95] Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā āpatti dukkaṭassa. [96] Anāpatti purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ ādiyitvā karoti alabhanto thokataraṃ ādiyitvā karoti alabhanto anādiyitvā karoti aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti ummattakassa ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Chaṭṭhasikkhāpadaṃ [97] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapadesu 1- sāvatthiṃ gacchantassa antarāmagge eḷakalomāni uppajjiṃsu . athakho so bhikkhu tāni eḷakalomāni uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ bandhitvā agamāsi . manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā upphaṇḍesuṃ kittakena te bhante kītāni kittako udayo bhavissatīti . so bhikkhu tehi manussehi upphaṇḍiyamāno maṅku ahosi. Athakho so bhikkhu sāvatthiṃ gantvā tāni eḷakalomāni ṭhitako va āsumbhi . bhikkhū taṃ bhikkhuṃ evamāhaṃsu 2- kissa tvaṃ āvuso imāni eḷakalomāni ṭhitako va āsumbhasīti . tathā hi panāhaṃ āvuso imesaṃ eḷakalomānaṃ kāraṇā manussehi upphaṇḍitoti . kīvadūrato pana tvaṃ āvuso imāni eḷakalomāni āharasīti 3-. Atirekatiyojanaṃ āvusoti. Ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhu atirekatiyojanaṃ eḷakalomāni āharissatīti. {97.1} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu atirekatiyojanaṃ eḷakalomāni āharasīti . Saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi @Footnote: 1 Ma. janapade . 2 Ma. Yu. etadavocuṃ . 3 Ma. āharīti. Nāma tvaṃ moghapurisa atirekatiyojanaṃ eḷakalomāni āharissasi netaṃ moghapurisa appasnānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyayātha {97.2} bhikkhuno paneva addhānamaggapaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā hāretabbāni 1- asante hārake tato ce uttariṃ hareyya asantepi hārake nissaggiyaṃ pācittiyanti. [98] Bhikkhuno paneva addhānamaggapaṭipannassāti pathaṃ gacchantassa. Eḷakalomāni uppajjeyyunti uppajjeyyuṃ saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlato 3- vā attano vā dhanena. Ākaṅkhamānenāti icchamānena paṭiggahetabbāni . paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā hāretabbānīti tiyojanaparamatā sahatthā hāretabbāni . asante hāraketi na añño koci hārako hoti itthī vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā . Tato ce uttariṃ hareyya asantepi hāraketi paṭhamaṃ pādaṃ tiyojanaṃ atikkāmeti āpatti dukkaṭassa dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti nissaggiyāni honti 4- antotiyojane ṭhito bahitiyojanaṃ pāteti nissaggiyāni honti 5- aññassa yāne vā bhaṇḍe vā ājānantassa pakkhipitvā tiyojanaṃ atikkāmeti nissaggiyāni honti nissajjitabbāni saṅghassa vā @Footnote: 1 Ma. haritabbāni. evamuparipi . 2 Ma. Yu. panthaṃ. @3 Ma. Yu. paṃsukūlaṃ. evamuparipi. 4-5 Ma. Yu. nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbāni .pe. imāni me bhante eḷakalomāni tiyojanaṃ atikkāmitāni nissaggiyāni imānāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [99] Atirekatiyojane atirekasaññī tiyojanaṃ 1- atikkāmeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . atirekatiyojane vematiko tiyojanaṃ 2- atikkāmeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . atirekatiyojane ūnakasaññī tiyojanaṃ 3- atikkāmeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ūnakatiyojane atirekasaññī āpatti dukkaṭassa . ūnakatiyojane vematiko āpatti dukkaṭassa . Ūnakatiyojane ūnakasaññī anāpatti. [100] Anāpatti tiyojanaṃ harati ūnakatiyojanaṃ harati tiyojanaṃ haratipi paccāharatipi tiyojanaṃ vāsādhippāyo gantvā tato paraṃ harati acchinnaṃ paṭilabhitvā harati nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā harati aññaṃ harāpeti katabhaṇḍaṃ harati ummattakassa ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote:1-2-3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Sattamasikkhāpadaṃ [101] Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpentipi rajāpentipi vijaṭāpentipi . bhikkhuniyo eḷakalomāni dhovantiyo rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ . athakho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhitaṃ kho mahāpajāpatiṃ gotamiṃ bhagavā etadavoca kacci gotami bhikkhuniyo appamattā ātāpiniyo pahitattā viharantīti . kuto bhante bhikkhunīnaṃ appamādo ayyā chabbaggiyā [1]- bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpentipi rajāpentipi vijaṭāpentipi bhikkhuniyo eḷakalomāni dhovantiyo rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicitataṃ adhipaññanti. {101.1} Athakho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi . athakho mahāpajāpatī gotamī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Athakho bhagavā @Footnote: 1 ito paraṃ sabbattha bhikkhūti pāṭho dissati. so atirekoti daṭṭhabbo. Etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpethapi rajāpethapi vijaṭāpethapīti . saccaṃ bhagavāti. Ñātikāyo tumhākaṃ bhikkhave aññātikāyoti . aññātikāyo bhagavāti . aññātakā 1- moghapurisā aññātikānaṃ na jānanti paṭirūpaṃ vā appaṭirūpaṃ vā pāsādikaṃ vā apāsādikaṃ vā tattha nāma tumhe moghapurisā aññātikāhi bhīkkhunīhi eḷakalomāni dhovāpessathapi rajāpessathapi vijaṭāpessathapi netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {101.2} yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā vijaṭāpeyya vā nissaggiyaṃ pācittiyanti. [102] Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . Aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā . bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā . Dhovāti āṇāpeti āpatti dukkaṭassa dhotāni nissaggiyāni honti . Rajāti āṇāpeti āpatti dukkaṭassa rattāni nissaggiyāni honti . Vijaṭehīti āṇāpeti āpatti dukkaṭassa vijaṭitāni nissaggiyāni honti nissajjitabbāni saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . @Footnote: 1 Ma. aññātikā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbāni .pe. imāni me bhante eḷakalomāni aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitāni nissaggiyāni imānāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [103] Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti rajāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti vijāṭāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti rajāpeti vijaṭāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. {103.1} Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti vijaṭāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti dhovāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti vijaṭāpeti dhovāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. {103.2} Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti dhovāpeti nissaggiyena āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti rajāpeti nissaggiyena Āpatti dukkaṭassa . aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti dhovāpeti rajāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. {103.3} Aññātikāya vematiko .pe. aññātikāya ñātikasaññī .pe. aññassa eḷakalomāni dhovāpeti āpatti dukkaṭassa . Ekato upasampannāya dhovāpeti āpatti dukkaṭassa . ñātikāya aññātika- saññī āpatti dukkaṭassa . ñātikāya vematiko āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī anāpatti. [104] Anāpatti ñātikāya dhovantiyā aññātikā dutiyā hoti avuttā dhovati aparibhuttaṃ katabhaṇḍaṃ dhovāpeti sikkhamānāya sāmaṇeriyā ummattakassa ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Aṭṭhamasikkhāpadaṃ [105] Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto aññatarassa kulassa kulūpako hoti niccabhattiko . Yaṃ tasmiṃ kule uppajjati khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā tato āyasmato upanandassa sakyaputtassa paṭiviso ṭhapito hoti 1- . tena kho pana samayena sāyaṃ tasmiṃ kule maṃsaṃ uppannaṃ hoti . tato āyasmato upanandassa sakyaputtassa paṭiviso ṭhapito hoti . tassa kulassa dārako rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya rodati maṃsaṃ me dethāti . Athakho so puriso pajāpatiṃ etadavoca ayyassa paṭivisaṃ dārakassa dehi aññaṃ cetāpetvā ayyassa dassāmāti. {105.1} Athakho āyasmā upanando sakyaputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṃ kulaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . athakho so puriso yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca hiyyo kho bhante sāyaṃ maṃsaṃ uppannaṃ 2- tato ayyassa paṭiviso ṭhapito @Footnote: 1 Ma. Yu. ṭhapiyyati . 2 Ma. Yu. uppannaṃ ahosi. Ayaṃ bhante dārako rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya rodati maṃsaṃ me dethāti ayyassa paṭiviso dārakassa dinno kahāpaṇena bhante kiṃ āhariyatūti 1- . pariccatto me āvuso kahāpaṇoti . āma bhante pariccattoti. Taññeva me āvuso kahāpaṇaṃ dehīti. {105.2} Athakho so puriso āyasmato upanandassa sakyaputtassa kahāpaṇaṃ datvā ujjhāyati khīyati vipāceti yatheva mayaṃ rūpiyaṃ paṭiggaṇhāma evamevime samaṇā sakyaputtiyā rūpiyaṃ paṭiggaṇhantīti . assosuṃ kho bhikkhū tassa purissa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto rūpiyaṃ paṭiggahessatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira tvaṃ upananda rūpiyaṃ paṭiggaṇhāsīti 2- . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa rūpiyaṃ paṭiggahessasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {105.3} yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [106] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . jātarūpaṃ nāma satthuvaṇṇo @Footnote: 1 Ma. Yu. āhariyyatūti. evamuparipi 2 sabbattha paṭiggahesīti dissati. Vuccati . rajataṃ nāma kahāpaṇo lohamāsako dārumāsako jatumāsako ye vohāraṃ gacchanti . uggaṇheyyāti sayaṃ gaṇhāti nissaggiyaṃ hoti 1- . uggaṇhāpeyyāti aññaṃ gaṇhāpeti nissaggiyaṃ hoti 2-. Upanikkhittaṃ vā sādideyyāti idaṃ ayyassa hotūti upanikkhittaṃ vā sādiyati nissaggiyaṃ hoti . saṅghamajjhe nissajjitabbaṃ . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ . tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ahaṃ bhante rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ idaṃ me nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti . Nissajjitvā āpatti desetabbā. {106.1} Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā so vattabbo āvuso imaṃ jānāhīti . sace so bhaṇati iminā kiṃ āhariyatūti. Na vattabbo imaṃ vā imaṃ vā āharāti . kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ sappi vā telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā . sace so tena parivaṭṭetvā kappiyaṃ āharati rūpiyapaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sabbeheva paribhuñjitabbaṃ evañcetaṃ labhetha iccetaṃ kusalaṃ no ce labhetha so vattabbo āvuso imaṃ chaḍḍehīti. Sace so chaḍḍeti iccetaṃ kusalaṃ no ce chaḍḍeti pañcahaṅgehi samannāgato @Footnote: 1-2 Ma. Yu. nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. sabbattha īdisameva. Bhikkhu rūpiyachaḍḍako sammannitabbo yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya na mohāgatiṃ gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya . evañca pana bhikkhave sammannitabbo . Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo . yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo {106.2} suṇātu me bhante saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya. Esā ñatti. {106.3} Suṇātu me bhante saṅgho saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammannati . yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammati so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. {106.4} Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako . Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti. {106.5} Tena sammatena bhikkhunā animittaṃ katvā pātetabbaṃ. Sace nimittaṃ katvā pāteti āpatti dukkaṭassa. [107] Rūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Rūpiye vematiko rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . rūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . arūpiye rūpiyasaññī āpatti dukkaṭassa . arūpiye vematiko āpatti dukkaṭassa. Arūpiye arūpiyasaññī anāpatti. [108] Anāpatti ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā Vā uggahāpetvā vā nikkhipati yassa bhavissati so harissatīti ummattakassa ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ ------- Navamasikkhāpadaṃ [109] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjanti . manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissanti seyyathāpi gihī kāmabhoginoti . Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissantīti. {109.1} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira tumhe bhikkhave nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjathāti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasananānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {109.2} yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [110] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . nānappakārakaṃ nāma kataṃpi Akataṃpi katākataṃpi . kataṃ nāma sīsūpagaṃ gīvūpagaṃ hatthūpagaṃ pādūpagaṃ kaṭūpagaṃ . akataṃ nāma ghanakaṃ vuccati . katākataṃ nāma tadubhayaṃ . Rūpiyaṃ nāma satthuvaṇṇo kahāpaṇo lohamāsako dārumāsako jatumāsako ye vohāraṃ gacchanti . samāpajjeyyāti katena kataṃ cetāpeti nissaggiyaṃ hoti . katena akataṃ cetāpeti nissaggiyaṃ hoti . katena katākataṃ cetāpeti nissaggiyaṃ hoti . akatena kataṃ cetāpeti nissaggiyaṃ hoti . akatena akataṃ cetāpeti nissaggiyaṃ hoti . akatena katākataṃ cetāpeti nissaggiyaṃ hoti . katākatena kataṃ cetāpeti nissaggiyaṃ hoti . katākatena akataṃ cetāpeti nissaggiyaṃ hoti . katākatena katākataṃ cetāpeti nissaggiyaṃ hoti . Saṅghamajjhe nissajjitabbaṃ. {110.1} Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ. Tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ahaṃ bhante nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃ idaṃ me nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti . nissajjitvā āpatti desetabbā . Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā . sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā so vattabbo āvuso imaṃ jānāhīti . sace so bhaṇati iminā kiṃ āhariyatūti . na vattabbo Imaṃ vā imaṃ vā āharāti . kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ sappi vā telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā . sace so tena parivaṭṭitvā kappiyaṃ āharati rūpiyacetāpakaṃ ṭhapetvā sabbeheva paribhuñjitabbaṃ . evañcetaṃ labhetha iccetaṃ kusalaṃ no ce labhetha so vattabbo āvuso imaṃ chaḍḍehīti . sace so chaḍḍeti iccetaṃ kusalaṃ no ce chaḍḍeti pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaḍḍako sammannitabbo yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya na mohāgatiṃ gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya . Evañca pana bhikkhave sammannitabbo . paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo . Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo {110.2} suṇātu me bhante saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya. Esā ñatti. {110.3} Suṇātu me bhante saṅgho saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammannati . yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammati so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya . Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako . khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti. {110.4} Tena sammatena bhikkhunā animittaṃ katvā pātetabbaṃ. Sace nimittaṃ katvā pāteti āpatti dukkaṭassa. [111] Rūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Rūpiye vematiko rūpiyaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . rūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . arūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . arūpiye vematiko rūpiyaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . arūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . arūpiye rūpiyasaññī āpatti dukkaṭassa . arūpiye vematiko āpatti dukkaṭassa. Arūpiye arūpiyasaññī anāpatti. [112] Anāpatti ummattakassa ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Dasamasikkhāpadaṃ [113] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto paṭṭho hoti cīvarakammaṃ kātuṃ . so paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ karitvā surattaṃ suparikammakataṃ katvā pārupi . athakho aññataro paribbājako mahagghaṃ paṭaṃ pārupitvā yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca sundarā kho tyāyaṃ āvuso saṅghāṭi 1- dehi me paṭenāti. Jānāhi āvusoti. Āmāvuso jānāmīti. Handāvusoti adāsi. {113.1} Athakho so paribbājako taṃ saṅghāṭiṃ pārupitvā paribbājakārāmaṃ agamāsi . paribbājakā taṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ sundarā kho tyāyaṃ āvuso saṅghāṭi kuto tayā laddhāti . tena me āvuso paṭena parivaṭṭitāti 2- . katihipi tyāyaṃ āvuso saṅghāṭi bhavissati soyeva te paṭo varoti . Athakho so paribbājako saccaṃ kho paribbājakā āhaṃsu katihipi myāyaṃ saṅghāṭi bhavissati soyeva me paṭo varoti yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca handa te āvuso saṅghāṭiṃ 3- dehi me paṭanti . nanu tvaṃ āvuso mayā vutto jānāhi @Footnote: 1 Yu. saṅghāṭī . 2 Ma. Yu. sabbattha parivattitātīti dissati . 3 Ma. saṅghāṭi. Āvusoti nāhaṃ dassāmīti . athakho so paribbājako ujjhāyati khīyati vipāceti gihipi 1- naṃ gihissa vippaṭisārissa deti 2- kiṃ pana pabbajito pabbajitassa na dassatīti . assosuṃ kho bhikkhū tassa paribbājakassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto paribbājakena saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajjissatīti . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tvaṃ upananda paribbājakena saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajjasīti . saccaṃ bhagavāti . Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa paribbājakena saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajjissasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {113.2} yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [114] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . nānappakārakaṃ nāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā antamaso cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhaṃpi dasikasuttaṃpi . kayavikkayaṃ samāpajjeyyāti @Footnote: 1 Ma. gihīpi. Yu. gihī naṃpi. gihīpi naṃ gihissāti ettha nanti nāmatthe @nipāto. gihipi nāma gihissāti vuttaṃ hotīti tabbaṇṇanā . 2 Ma. Yu. denti. Iminā imaṃ dehi iminā imaṃ āhara iminā imaṃ parivaṭṭehi 1- iminā imaṃ cetāpehīti ajjhācarati āpatti dukkaṭassa yato kayitañca hoti vikkītañca 2- attano bhaṇḍaṃ parahatthagataṃ parabhaṇḍaṃ attano hatthagataṃ nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. ahaṃ bhante nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjiṃ idaṃ me nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [115] Kayavikkaye kayavikkayasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Kayavikkaye vematiko nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . kayavikkaye nakayavikkaya- saññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . nakayavikkaye kayavikkayasaññī āpatti dukkaṭassa . nakayavikkaye vematiko āpatti dukkaṭassa . Nakayavikkaye nakayavikkayasaññī anāpatti. [116] Anāpatti agghaṃ pucchati kappiyakārakassa ācikkhati idaṃ amhākaṃ atthi amhākañca iminā ca iminā ca atthoti bhaṇati ummattakassa ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ 3-. Kosiyavaggo dutiyo. @Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha parivattehīti dissati . 2 Ma. Yu. vikkayitañca. @3 Ma. kayavikkayasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. Tassuddānaṃ kosiyā 1- suddhadvebhāgā chabbassāni nisīdanaṃ dve ca lomāni uggaṇhe ubho nānappakārakāti. ------- @Footnote: 1 Yu. kosiya .... Pattavaggassa paṭhamasikkhāpadaṃ [117] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bahū patte sannicayaṃ karonti . manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā bahū patte sannicayaṃ karissanti pattavaṇijjaṃ vā samaṇā sakyaputtiyā karissanti āmattikāpaṇaṃ vā pasāressantīti . Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekapattaṃ dhāressantīti. Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave atirekapattaṃ dhārethāti . saccaṃ bhagavāti . Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā atirekapattaṃ dhāressatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {117.1} yo pana bhikkhu atirekapattaṃ dhāreyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. {117.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [118] Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekapatto Uppanno hoti . āyasmā ca ānando taṃ pattaṃ āyasmato sārīputtassa dātukāmo hoti . āyasmā ca sārīputto sākete viharati. Athakho āyasmato ānandassa etadahosi bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ na atirekapatto dhāretabboti ayañca me atirekapatto uppanno ahañcimaṃ pattaṃ āyasmato sārīputtassa dātukāmo āyasmā ca sārīputto sākete viharati kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Athakho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi . kīvaciraṃ panānanda sārīputto āgacchissatīti . navamaṃ vā bhagavā divasaṃ dasamaṃ vāti. Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave dasāhaparamaṃ atirekapattaṃ dhāretuṃ evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {118.1} dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyanti. [119] Dasāhaparamanti dasāhaparamatā dhāretabbo . Atirekapatto nāma anadhiṭṭhito avikappito . patto nāma dve pattā ayopatto mattikāpatto 1- . tayo pattassa vaṇṇā ukkaṭṭho patto majjhimo patto omako patto . ukkaṭṭho nāma patto aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhāti catubhāgaṃ khādanīyaṃ 2- tadūpiyaṃ byañjanaṃ . majjhimo nāma patto nāḷikodanaṃ gaṇhāti catubhāgaṃ khādanīyaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo dissati . 2 Ma. Yu. khādanaṃ. evamuparipi. Tadūpiyaṃ byañjanaṃ . omako nāma patto patthodanaṃ gaṇhāti catubhāgaṃ khādanīyaṃ tadūpiyaṃ byañjanaṃ . tato ukkaṭṭho apatto omako apatto. [120] Taṃ atikkāmayato nissaggiyo hoti 1- ekādase aruṇuggamane nissaggiyo hoti nissajjitabbo saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbo. [121] Tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ayaṃ me bhante patto dasāhātikkanto nissaggiyo imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti . nissajjitvā āpatti desetabbā . byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo {121.1} suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ patto itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyo saṅghassa nissaṭṭho . yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho imaṃ pattaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyāti. [122] Tena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha itisaddo dissati. so atirekoti veditabbo. tassa @atirekatā paṭhamakaṭhinasikkhāpade vuttanayena veditabbā. Nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassu vacanīyā ayaṃ me bhante patto dasāhātikkanto nissaggiyo imāhaṃ āyasmantānaṃ nissajjāmīti . nissajjitvā āpatti desetabbā . byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā . nissaṭṭhapatto dātabbo {122.1} suṇantu me āyasmantā ayaṃ patto itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyo āyasmantānaṃ nissaṭṭho . yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ āyasmantā imaṃ pattaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyunti. [123] Tena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ayaṃ me āvuso patto dasāhātikkanto nissaggiyo imāhaṃ āyasmato nissajjāmīti . nissajjitvā āpatti desetabbā . tena bhikkhunā āpatti paṭiggahetabbā . nissaṭṭhapatto dātabbo imaṃ pattaṃ āyasmato dammīti. [124] Dasāhātikkante atikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Dasāhātikkante vematiko nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . dasāhātikkante anatikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avikappite vikappitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avissajjite vissajjitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Anaṭṭhe naṭṭhasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . abhinne bhinnasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Avilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [125] Nissaggiyaṃ pattaṃ anissajjitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa . dasāhānatikkante atikkantasaññī āpatti dukkaṭassa . dasāhānatikkante vematiko āpatti dukkaṭassa . Dasāhānatikkante anatikkantasaññī anāpatti. [126] Anāpatti antodasāhaṃ adhiṭṭheti vikappeti vissajjeti nassati vinassati bhijjati acchinditvā gaṇhāti 1- vissāsaṃ gaṇhāti 2- ummattakassa ādikammikassāti. [127] Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nissaṭṭhapattaṃ na denti . bhikkhū 3- bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . na bhikkhave nissaṭṭhapatto na dātabbo yo na dadeyya āpatti dukkaṭassāti. Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanti . 3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Dutiyasikkhāpadaṃ [128] Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme . tena kho pana samayena aññatarena kumbhakārena bhikkhū pavāritā honti yesaṃ ayyānaṃ pattena attho ahaṃ pattenāti. Tena kho pana samayena bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpenti. Yesaṃ khuddakā pattā te mahante patte viññāpenti. Yesaṃ mahantā pattā te khuddake patte viññāpenti . Athakho so kumbhakāro bhikkhūnaṃ bahū patte karonto na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ attanāpi na yāpeti puttadārāpissa kilamanti. {128.1} Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessanti ayaṃ imesaṃ bahū patte karonto na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ attanāpi na yāpeti puttadārāpissa kilamantīti. {128.2} Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū na mattaṃ jānitvā Bahū patte viññāpentīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessanti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi na bhikkhave patto viññāpetabbo yo viññāpeyya āpatti dukkaṭassa 1-. [129] Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno patto bhinno hoti . athakho so bhikkhu bhagavatā paṭikkhittaṃ pattaṃ viññāpetunti kukkuccāyanto na viññāpeti hatthesu piṇḍāya carati . manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā hatthesu piṇḍāya carissanti seyyathāpi titthiyāti . assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave naṭṭhapattassa vā bhinnapattassa vā pattaṃ viññāpetunti. [130] Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ naṭṭhapattassa vā bhinnapattassa vā pattaṃ viññāpetunti te 2- appamattakenapi bhinnena appamattakenapi chiddena appamattakenapi khaṇḍena appamattakenapi vilikhitakena na mattaṃ jānitvā bahū patte @Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo dissati . 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Viññāpenti 1- . athakho so kumbhakāro bhikkhūnaṃ tatheva bahū patte karonto na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ attanāpi na yāpeti puttadārāpissa kilamanti . manussā tatheva ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessanti ayaṃ imesaṃ bahū patte karonto na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ attanāpi na yāpeti puttadārāpissa kilamantīti. {130.1} Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū appamattakenapi bhinnena appamattakenapi chiddena appamattakenapi khaṇḍena appamattakenapi vilikhitakena na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave appamattakenapi bhinnena appamattakenapi chiddena appamattakenapi khaṇḍena appamattakenapi vilikhitakena na mattaṃ jānitvā 2- bahū patte viññāpethāti. Saccaṃ bhagavāti. {130.2} Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā appamattakenapi bhinnena appamattakenapi chiddena appamattakenapi khaṇḍena appamattakenapi vilikhitakena na @Footnote: 1 Ma. Yu. te appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena @vilikhitamattenapi bahū patte viññāpenti. evamuparipi. @2 Ma. na mattaṃ jānitvāti pāṭho natthi. evamuparipi. Mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo. {130.3} Yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto so ca tassa bhikkhuno padātabbo ayante bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabboti. Ayaṃ tattha sāmīcīti. [131] Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . ūnapañcabandhano nāma patto abandhano vā ekabandhano vā dvibandhano vā tibandhano vā catubbandhano vā. Abandhanokāso nāma patto yassa dvaṅgulā rāji na hoti . Bandhanokāso nāma patto yassa dvaṅgulā rāji hoti . navo nāma patto viññattiṃ upādāya vuccati. {131.1} Cetāpeyyāti viññāpeti payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyo hoti saṅghamajjhe nissajjitabbo . sabbeheva adhiṭṭhitapattaṃ gahetvā sannipatitabbaṃ . na lāmako patto adhiṭṭhātabbo mahagghaṃ pattaṃ gahessāmīti . sace lāmakaṃ pattaṃ adhiṭṭheti mahagghaṃ pattaṃ gahessāmīti āpatti dukkaṭassa. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbo. [132] Tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ayaṃ me bhante patto ūnapañcabandhanena pattena cetāpito nissaggiyo imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti . nissajjitvā āpatti desetabbā . byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā . pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu pattagāhāpako sammannitabbo yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya na mohāgatiṃ gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya gahitāgahitañca jāneyya . evañca pana bhikkhave sammannitabbo . paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo . yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo {132.1} suṇātu me bhante saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattagāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñatti. {132.2} Suṇātu me bhante saṅgho saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattagāhāpakaṃ sammannati . yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pattagāhāpakassa sammati so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. {132.3} Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu pattagāhāpako . khamati saṅghassa . tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmīti . tena sammatena bhikkhunā patto gāhetabbo . thero vattabbo gaṇhātu bhante thero pattanti . sace thero gaṇhāti therassa patto dutiyassa gāhetabbo na ca tassa anuddayatāya Na gahetabbo yo na gaṇheyya āpatti dukkaṭassa . apattakassa na gāhetabbo . eteneva upāyena yāva saṅghanavakā gāhetabbo. Yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto so ca tassa bhikkhuno padātabbo ayante bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabboti. {132.4} Tena bhikkhunā so patto na adese nikkhipitabbo na abhogena paribhuñjitabbo na vissajjetabbo kathāyaṃ patto nasseyya vā vinasseyya vā bhijjeyya vāti sace adese vā nikkhipati abhogena vā paribhuñjati vissajjeti vā āpatti dukkaṭassa. {132.5} Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā. [133] Abandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . abandhanena pattena ekabandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . abandhanena pattena dvibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . abandhanena pattena tibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . abandhanena pattena catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. {133.1} Ekabandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ekabandhanena pattena ekabandhanaṃ pattaṃ cetāpati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ekabandhanena pattena dvibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ekabandhanena pattena tibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ekabandhanena pattena catubbandhanaṃ Pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . dvibandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. {133.2} Dvibandhanena pattena ekabandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . dvibandhanena pattena dvibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . dvibandhanena pattena tibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . dvibandhanena pattena catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. {133.3} Tibandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . tibandhanena pattena ekabandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . tibandhanena pattena dvibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . tibandhanena pattena tibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . tibandhanena pattena catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. {133.4} Catubbandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . catubbandhanena pattena ekabandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . catubbandhanena pattena dvibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . catubbandhanena pattena tibandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . catubbandhanena pattena catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [134] Abandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... Ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ekabandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... Dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . dvibandhanena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . tibandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... Ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... Dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Catubbandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... Ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... Dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [135] Abandhanokāsena pattena abandhanaṃ pattaṃ ... Ekabandhanaṃ pattaṃ ... dvibandhanaṃ pattaṃ ... tibandhanaṃ pattaṃ ... Catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ekabandhanokāsena pattena abandhanaṃ pattaṃ ... ekabandhanaṃ pattaṃ ... Dvibandhanaṃ pattaṃ ... Tibandhanaṃ pattaṃ ... catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Dvibandhanokāsena pattena abandhanaṃ pattaṃ ... ekabandhanaṃ pattaṃ ... Dvibandhanaṃ pattaṃ ... tibandhanaṃ pattaṃ ... catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . tibandhanokāsena pattena abandhanaṃ pattaṃ ... Ekabandhanaṃ pattaṃ ... dvibandhanaṃ pattaṃ ... Tibandhanaṃ pattaṃ ... Catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . catubbandhanokāsena pattena abandhanaṃ pattaṃ ... ekabandhanaṃ pattaṃ ... dvibandhanaṃ pattaṃ ... tibandhanaṃ pattaṃ ... catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [136] Abandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... Ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Ekabandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Dvibandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Tibandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Catubbandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... Ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [137] Anāpatti naṭṭhapattassa bhinnapattassa ñātakānaṃ pavāritānaṃ aññassatthāya attano dhanena ummattakassa ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Tatiyasikkhāpadaṃ [138] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho rājagahe pabbhāraṃ sodhāpeti lenaṃ kattukāmo . Athakho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ pilindavacchaṃ etadavoca kiṃ bhante thero kārāpetīti. Pabbhāraṃ mahārāja sodhāpemi lenaṃ kattukāmoti. {138.1} Attho bhante ayyassa ārāmikenāti . na kho mahārāja bhagavatā ārāmiko anuññātoti . tenahi bhante bhagavantaṃ paṭipucchitvā mama āroceyyāthāti . evaṃ mahārājāti kho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi . Athakho āyasmā pilindavaccho rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi . athakho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmatā pilindavacchena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi . Athakho āyasmā pilindavaccho bhagavato santike dūtaṃ pāhesi rājā Bhante māgadho seniyo bimbisāro ārāmikaṃ dātukāmo kathaṃ nu kho bhante paṭipajjitabbanti . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā 1- dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave ārāmikanti . dutiyampi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ pilindavacchaṃ etadavoca anuññāto bhante bhagavatā ārāmikoti . evaṃ mahārājāti . tenahi bhante ayyassa ārāmikaṃ dammīti. {138.2} Athakho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmato pilindavacchassa ārāmikaṃ paṭissuṇitvā vissaritvā cirena satiṃ paṭilabhitvā aññataraṃ sabbatthakaṃ mahāmattaṃ āmantesi yo mayā bhaṇe ayyassa ārāmiko paṭissuto dinno so ārāmikoti . Na kho deva ayyassa ārāmiko dinnoti . kīvaciraṃ nu kho bhaṇe ito ratti 2- hotīti . athakho so mahāmatto rattiyo gaṇetvā 3- rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca pañca deva rattisatānīti . tenahi bhaṇe ayyassa pañca ārāmikasatāni dehīti 4- . evaṃ devāti kho so mahāmatto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissuṇitvā āyasmato pilindavacchassa pañca ārāmikasatāni @Footnote: 1 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi . 2 Ma. hi taṃ. Yu. hitaṃ. @3 Ma. Yu. vigaṇetvā . 4 Yu. dethāti. Adāsi 1- . pāṭiyekko gāmo nivisi . ārāmikagāmakotipi naṃ āhaṃsu pilindavacchagāmakotipi 2- naṃ āhaṃsu. [139] Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho tasmiṃ gāmake kulupako hoti . athakho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindavacchagāmakaṃ piṇḍāya pāvisi . tena kho pana samayena tasmiṃ gāmake ussavo hoti. Dārakā 3- alaṅkatā mālākitā kīḷanti . athakho āyasmā pilindavaccho pilindavacchagāmake sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena aññatarassa ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. {139.1} Tena kho pana samayena tassā ārāmikiniyā dhītā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati mālaṃ me detha alaṅkāraṃ me dethāti . athakho āyasmā pilindavaccho taṃ ārāmikiniṃ etadavoca kissāyaṃ dārikā rodatīti . Ayaṃ bhante dārikā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati mālaṃ me detha alaṅkāraṃ me dethāti kuto amhākaṃ duggatānaṃ mālā kuto alaṅkāroti . athakho āyasmā pilindavaccho aññataraṃ tiṇaṇḍūpakaṃ 4- gahetvā taṃ ārāmikiniṃ etadavoca handimaṃ tiṇaṇḍūpakaṃ tassā dārikāya sīse paṭimuñcāhīti 5- . athakho @Footnote: 1 Ma. Yu. pādāsi . 2 Ma. Yu. pilindagāmakotipi . 3 Ma. Yu. dārikā. @4 Ma. Yu. tiṇaṇḍupakaṃ. evamuparipi . 5 Ma. Yu. paṭimuñcāti. Sā ārāmikinī taṃ tiṇaṇḍūpakaṃ gahetvā tassā dārikāya sīse paṭimuñci. Sā ahosi suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā . Natthi tādisā raññopi antepure suvaṇṇamālā . manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārocesuṃ amukassa deva ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā natthi tādisā devassāpi antepure suvaṇṇamālā kuto tassa duggatassa nissaṃsayaṃ corikāya ābhatāti. {139.2} Athakho rājā māgadho seniyo bimbisāro taṃ ārāmikakulaṃ bandhāpesi . dutiyampi kho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindavacchagāmakaṃ piṇḍāya pāvisi pilindavacchagāmake sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena tassa ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paṭivissake pucchi kahaṃ idaṃ ārāmikakulaṃ gatanti . etissā bhante suvaṇṇamālāya kāraṇā raññā bandhāpitanti. {139.3} Athakho āyasmā pilindavaccho yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . athakho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ āyasmā pilindavaccho etadavoca kissa mahārāja Ārāmikakulaṃ bandhāpitanti . tassa bhante ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā natthi tādisā amhākaṃpi antepure suvaṇṇamālā kuto tassa duggatassa nissaṃsayaṃ corikāya ābhatāti . athakho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa pāsādaṃ suvaṇṇanti adhimucci . so ahosi sabbasovaṇṇamayo . idaṃ pana te mahārāja tāvabahuṃ suvaṇṇaṃ kutoti . aññātaṃ bhante ayyasseveso 1- iddhānubhāvoti taṃ ārāmikakulaṃ muñcāpesi. [140] Manussā ayyena kira pilindavacchena sarājikāya parisāya uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ 2- dassitanti attamanā abhippasannā āyasmato pilindavacchassa pañca bhesajjāni abhihariṃsu seyyathīdaṃ sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ . Pakatiyāpicāyasmā pilindavaccho lābhī hoti pañcannaṃ bhesajjānaṃ laddhaṃ laddhaṃ parisāya vissajjeti . parisā cassa hoti bāhullikā laddhaṃ laddhaṃ kolambepi ghaṭepi pūretvā paṭisāmeti parissāvanānipi thavikāyopi pūretvā vātapānesu laggeti . tāni olīnavilīnāni tiṭṭhanti . undurehipi vihārā okiṇṇavikiṇṇā honti . manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti antokoṭṭhāgārikā ime samaṇā sakyaputtiyā seyyathāpi rājā māgadho seniyo @Footnote: 1 Yu. ayyassa so . 2 iddhippāṭihāriyanti amhākaṃ mati. Bimbisāroti . assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetessantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetentīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā evarūpāya bāhullāya cetessanti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {140.1} yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni seyyathīdaṃ sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ . tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyanti. [141] Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjānīti sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā mahisasappi 1- vā . yesaṃ maṃsaṃ kappati tesaṃ sappi. Navanītaṃ nāma tesaṃyeva navanītaṃ. Telaṃ nāma tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍatelaṃ vasātelaṃ . Madhu nāma makkhikāmadhu . phāṇitaṃ nāma ucchumhā nibbattaṃ . tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbānīti sattāhaparamatā paribhuñjitabbāni . taṃ atikkāmayato @Footnote: 1 Ma. mahiṃsasappi. Yu. māhisaṃ vā sappi. Nissaggiyaṃ hoti 1- aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante bhesajjaṃ sattāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [142] Sattāhātikkante atikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Sattāhātikkante vematiko nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . sattāhātikkante anatikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . anadhiṭṭhite anadhiṭṭhitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avissajjite vissajjitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . anaṭṭhe naṭṭhasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . adaḍḍhe daḍḍhasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. [143] Nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā na kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ na ajjhoharitabbaṃ . padīpe vā kāḷavaṇṇe vā upanetabbaṃ. Aññena bhikkhunā kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ na ajjhoharitabbaṃ . Sattāhānatikkante atikkantasaññī āpatti dukkaṭassa . Sattāhānatikkante vematiko āpatti dukkaṭassa . sattāhānatikkante anatikkantasaññī anāpatti. @Footnote: 1 ito paraṃ sabbattha itisaddo dissati. so atirekoti veditabbo. tassa @atirekatā paṭhamakaṭhinasikkhāpade vuttanayena veditabbā. [144] Anāpatti antosattāhaṃ adhiṭṭheti vissajjeti nassati vinassati dayhati acchinditvā gaṇhāti 1- vissāsaṃ gaṇhāti 2- anupasampannassa cattena vantena muttena anapekkho datvā paṭilabhitvā paribhuñjati ummattakassa ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanti. Catutthasikkhāpadaṃ [145] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṃ vassikasāṭikā anuññātā hoti . chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā vassikasāṭikā anuññātāti paṭikacceva 1- vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesanti paṭikacceva katvā nivāsenti jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpenti . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū paṭikacceva vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesissanti paṭikacceva katvā nivāsessanti jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpessantīti. Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave paṭikacceva vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesatha paṭikacceva katvā nivāsetha jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpethāti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā paṭikacceva vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesissatha paṭikacceva katvā nivāsessatha jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāyapasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {145.1} māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ @Footnote: 1 Sī. Yu. paṭigacceva. evamuparipi. Pariyesitabbaṃ aḍḍhamāso 1- seso gimhānanti katvā nivāsetabbaṃ . Orena ce māso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyya orenaḍḍhamāso seso gimhānanti katvā nivāseyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [146] Māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbanti ye manussā pubbepi vassikasāṭikacīvaraṃ denti te upasaṅkamitvā evamassu vacanīyā kālo vassikasāṭikāya samayo vassikasāṭikāya aññepi manussā vassikasāṭikacīvaraṃ dentīti . na vattabbā detha me vassikasāṭikacīvaraṃ āharatha me vassikasāṭikacīvaraṃ parivaṭṭetha 2- me vasasikasāṭikacīvaraṃ cetāpetha me vassikasāṭikacīvaranti . aḍḍhamāso seso gimhānanti katvā nivāsetabbanti aḍḍhamāse sese gimhāne katvā nivāsetabbaṃ . Orena ce māso seso gimhānanti atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati nissaggiyaṃ hoti 3- . orenaḍḍhamāso seso gimhānanti atirekaḍḍhamāse sese gimhāne katvā nivāseti nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. Idaṃ me bhante vassikasāṭikacīvaraṃ atirekamāse sese gimhāne pariyiṭṭhaṃ atirekaḍḍhamāse @Footnote: 1 Ma. Yu. addhamāso. evamuparipi . 2 Ma. Yu. sabbattha parivattethāti dissati. @3 Ma. Yu. sabbattha nissaggiyaṃ pācittiyanti dissati. Māse sese gimhāne katvā nivatthaṃ 1- nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. āyasmato dammīti. [147] Atirekamāse sese gimhāne atirekasaññī vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . atirekamāse sese gimhāne vematiko vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . atirekamāse sese gimhāne ūnakasaññī vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Atirekaḍḍhamāse sese gimhāne atirekasaññī katvā nivāseti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . atirekaḍḍhamāse sese gimhāne vematiko katvā nivāseti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . atirekaḍḍhamāse sese gimhāne ūnakasaññī katvā nivāseti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . satiyā vassikasāṭikāya naggo kāyaṃ ovassāpeti āpatti dukkaṭassa . Ūnakamāse sese gimhāne atirekasaññī āpatti dukkaṭassa . Ūnakamāse sese gimhāne vematiko āpatti dukkaṭassa . Ūnakamāse sese gimhāne ūnakasaññī anāpatti . ūnakaḍḍhamāse sese gimhāne atirekasaññī āpatti dukkaṭassa . ūnakaḍḍhamāse sese gimhāne vematiko āpatti dukkaṭassa . ūnakaḍḍhamāse sese gimhāne ūnakasaññī anāpatti. [148] Anāpatti māso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. paridahitaṃ. Pariyesati aḍḍhamāso seso gimhānanti katvā nivāseti ūnakamāso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati ūnakaḍḍhamāso seso gimhānanti katvā nivāseti pariyiṭṭhāya vassikasāṭikāya vassaṃ ukkaḍḍhiyati nivatthāya vassikasāṭikāya vassaṃ ukkaḍḍhiyati dhovitvā nikkhipitabbaṃ samaye nivāsetabbaṃ acchinnacīvarassa naṭṭhacīvarassa āpadāsu ummattakassa ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Pañcamasikkhāpadaṃ [149] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto bhātuno saddhivihārikaṃ bhikkhuṃ etadavoca ehāvuso janapadacārikaṃ pakkamissāmāti . nāhaṃ bhante gamissāmi dubbalacīvaromhīti . ehāvuso ahante cīvaraṃ dassāmīti tassa cīvaraṃ adāsi . assosi kho so bhikkhu bhagavā kira janapadacārikaṃ pakkamissatīti. Athakho tassa bhikkhuno etadahosi nadānāhaṃ āyasmatā upanandena sakyaputtena saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmi bhagavatā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmīti. {149.1} Athakho āyasmā upanando sakyaputto taṃ bhikkhuṃ etadavoca ehidāni āvuso janapadacārikaṃ pakkamissāmāti . Nāhaṃ bhante tayā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmi bhagavatā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmīti . yaṃpi tyāhaṃ āvuso cīvaraṃ adāsiṃ mayā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissatīti kupito anattamano cīvaraṃ 1- acchindi. {149.2} Athakho so bhikkhu bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi . Ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindissatīti . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . @Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Saccaṃ kira tvaṃ upananda bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindasīti 1- . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindissasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {149.3} yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindeyya vā acchindāpeyya vā nissaggiyaṃ pācittiyanti. [150] Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . bhikkhussāti aññassa bhikkhussa . sāmanti sayaṃ datvā . cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ. Kupito anattamanoti anabhiraddho āhatacitto khilajāto . Acchindeyyāti sayaṃ acchindati nissaggiyaṃ hoti 2- . acchindāpeyyāti aññaṃ āṇāpeti āpatti dukkaṭassa . sakiṃ āṇatto bahukaṃpi acchindati nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante cīvaraṃ bhikkhussa sāmaṃ datvā acchinnaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti @Footnote: 1 Ma. Yu. acchindīti . 2 Ma. Yu. sabbattha nissaggiyaṃ pācittiyanti dissati. .pe. Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [151] Upasampanne upasampannasaññī sāmaṃ 1- cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . upasampanne vematiko sāmaṃ 1- cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Upasampanne anupasampannasaññī sāmaṃ 1- cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Aññaṃ parikkhāraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā āpatti dukkaṭassa . anupasampannassa cīvaraṃ vā aññaṃ vā parikkhāraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā āpatti dukkaṭassa . anupasampanne upasampannasaññī āpatti dukkaṭassa . anupasampanne vematiko āpatti dukkaṭassa . anupasampanne anupasampannasaññī āpatti dukkaṭassa. [152] Anāpatti so vā deti tassa vā vissāsanto gaṇhāti ummattakassa ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ saddo natthi. Chaṭṭhasikkhāpadaṃ [153] Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū cīvarakārasamaye bahuṃ suttaṃ viññāpesuṃ . katepi cīvare bahu suttaṃ avasiṭṭhaṃ hoti . athakho chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi handa mayaṃ āvuso aññaṃpi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpemāti . athakho chabbaggiyā bhikkhū aññaṃpi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ . vītepi cīvare bahu suttaṃ avasiṭṭhaṃ hoti . dutiyampi kho chabbaggiyā bhikkhū aññaṃpi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ . vītepi cīvare bahu suttaṃ avasiṭṭhaṃ hoti . tatiyampi kho chabbaggiyā bhikkhū aññaṃpi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ . Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessantīti. {153.1} Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessantīti . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira tumhe Bhikkhave sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpethāti . Saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {153.2} yo pana bhikkhu sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [154] Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . sāmanti sayaṃ viññāpetvā . Suttaṃ nāma cha suttāni khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅgaṃ . Tantavāyehīti pesakārakehi vāyāpeti payoge dukkaṭaṃ . paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante cīvaraṃ sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi vāyāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [155] Vāyāpite vāyāpitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Vāyāpite vematiko nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . vāyāpite avāyāpitasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . avāyāpite vāyāpitasaññī āpatti dukkaṭassa . avāyāpite vematiko āpatti dukkaṭassa . Avāyāpite avāyāpitasaññī anāpatti. [156] Anāpatti cīvaraṃ sibbituṃ āyoge kāyabandhane aṃsabandhake 1- pattatthavikāya parissāvane ñātakānaṃ pavāritānaṃ aññassatthāya attano dhanena ummattakassa ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1 Sī. aṃsavaṭṭake. Sattamasikkhāpadaṃ [157] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena aññataro puriso pavāsaṃ gacchanto pajāpatiṃ etadavoca suttaṃ dhārayitvā amukassa tantavāyassa dehi cīvaraṃ vāyāpetvā nikkhipāhi 1- āgato ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti . assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tassa purisassa imaṃ vācaṃ bhāsamānassa . Athakho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca mahāpuññosi tvaṃ āvuso upananda amukasmiṃ okāse aññataro puriso pavāsaṃ gacchanto pajāpatiṃ etadavoca suttaṃ dhārayitvā amukassa tantavāyassa dehi cīvaraṃ vāyāpetvā nikkhipāhi āgato ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti . atthāvuso maṃ so upaṭṭhākoti. Sopi kho tantavāyo āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhāko hoti . Athakho āyasmā upanando sakyaputto yena so tantavāyo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ 2- tantavāyaṃ etadavoca idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa vīyati āyatañca karohi vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca @Footnote: 1 Ma. Yu. nikkhipa. evamuparipi . 2 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi. Suvilekhitañca suvitacchitañca karohīti . ete kho me bhante suttaṃ dhārayitvā adaṃsu iminā suttena cīvaraṃ vināhīti na bhante sakkā āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā kātuṃ sakkā ca kho bhante suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca kātunti . Iṅgha tvaṃ āvuso āyatañca karohi vitthatañca appitañca na tena suttena paṭibaddhaṃ bhavissatīti. {157.1} Athakho so tantavāyo yathāābhataṃ suttaṃ tante upanetvā yena sā itthī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavoca suttena ayye atthoti . nanu tvaṃ ayya 1- mayā vutto iminā suttena cīvaraṃ vināhīti . saccāhaṃ ayye tayā vutto iminā suttena cīvaraṃ vināhīti apica maṃ ayyo upanando evamāha iṅgha tvaṃ āvuso āyatañca karohi vitthatañca appitañca na tena suttena paṭibaddhaṃ bhavissatīti . athakho sā itthī yattakaññeva suttaṃ paṭhamaṃ adāsi tattakaṃ pacchā adāsi. {157.2} Assosi kho āyasmā upanando sakyaputto so kira puriso pavāsato āgatoti . athakho āyasmā upanando sakyaputto yena tassa purisassa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . athakho so puriso yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. ayyo. Nisinno kho so puriso pajāpatiṃ etadavoca vāyāpitaṃ 1- cīvaranti. Āma ayya vāyāpitaṃ 2- cīvaranti . āhara ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmīti . athakho sā itthī taṃ cīvaraṃ nīharitvā sāmikassa datvā etamatthaṃ ārocesi . athakho so puriso āyasmato upanandassa sakyaputtassa taṃ 3- cīvaraṃ datvā ujjhāyati khīyati vipāceti mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā nayime sukarā cīvarena acchādetuṃ kathaṃ hi nāma ayyo upanando mayā pubbe appavārito tantavāye 4- upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatīti. {157.3} Assosuṃ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tvaṃ upananda pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjasīti 5- . saccaṃ bhagavāti . Ñātako te upananda aññātakoti . aññātako bhagavāti . Aññātako moghapurisa aññātakassa na jānāti paṭirūpaṃ vā appaṭirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā tattha nāma tvaṃ moghapurisa pubbe @Footnote: 1-2 Ma. Yu. vītaṃ taṃ . 3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 4 Yu. gahapatikassa @tantavāye . 5 Ma. Yu. āpajjīti. Appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {157.4} bhikkhuṃ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya. Tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa vīyati āyatañca karotha vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karotha appevanāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmāti . evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya 1- antamaso piṇḍapātamattampi nissaggiyaṃ pācittiyanti. [158] Bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya bhikkhuṃ ārammaṇaṃ katvā bhikkhuṃ acchādetukāmo . aññātako nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho . gahapati nāma yo koci agāraṃ ajjhāvasati . gahapatānī nāma yā kāci agāraṃ ajjhāvasati . tantavāyehīti pesakārehi . cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ . vāyāpeyyāti vināpeti . tatra ce so bhikkhūti yaṃ bhikkhuṃ uddissa cīvaraṃ vīyati @Footnote: 1 anuppadajjeyyāti amhākaṃ mati. So bhikkhu . pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti kīdisena te bhante cīvarena attho kīdisaṃ te cīvaraṃ vāyāpemīti. Tantavāye upasaṅkamitvāti gharaṃ gantvā yattha katthaci upasaṅkamitvā . Cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa vīyati āyatañca karotha vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karotha appevanāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmāti. {158.1} Evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampīti piṇḍapāto nāma yāgupi bhattaṃpi khādanīyaṃpi cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhaṃpi dasikasuttaṃpi antamaso dhammaṃpi bhaṇati . tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā karoti payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [159] Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātake vematiko pubbe appavārito gahapatikassa Tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . aññātake ñātakasaññī pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . ñātake aññātakasaññī āpatti dukkaṭassa . ñātake vematiko āpatti dukkaṭassa . ñātake ñātakasaññī anāpatti. [160] Anāpatti ñātakānaṃ pavāritānaṃ aññassatthāya attano dhanena mahagghaṃ vāyāpetukāmassa appagghaṃ vāyāpeti ummattakassa ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Aṭṭhamasikkhāpadaṃ [161] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena aññataro mahāmatto pavāsaṃ gacchanto bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi āgacchantu bhaddantā vassāvāsikaṃ dassāmīti . bhikkhū vassaṃ vutthānaṃ bhagavatā vassāvāsikaṃ anuññātanti kukkuccāyantā nāgamaṃsu . athakho so mahāmatto ujjhāyati khīyati vipāceti kathaṃ hi nāma bhaddantā mayā pahite dūte nāgacchissanti ahaṃ hi senāya gacchāmi dujjānaṃ jīvitaṃ dujjānaṃ maraṇanti . assosuṃ kho bhikkhū tassa mahāmattassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave accekacīvaraṃ paṭiggahetvā nikkhipitunti. {161.1} Tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ accekacīvaraṃ paṭiggahetvā nikkhipitunti . te accekacīvaraṃ 1- paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmenti . tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhanti . addasā kho āyasmā ānando senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni ṭhitāni 2- disvāna 3- bhikkhū @Footnote: 1 Ma. Yu. accekacīvarāni . 2 Ma. Yu. tiṭuṭhante . 3 Ma. Yu. disvā. Āmantesi 1- kassimāni āvuso cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhantīti . amhākaṃ āvuso accekacīvarānīti . kīvaciraṃ panāvuso imāni cīvarāni nikkhittānīti . athakho te bhikkhū āyasmato ānandassa yathānikkhittaṃ ārocesuṃ . āyasmā ānando ujjhāyati khīyati vipāceti kathaṃ hi nāma bhikkhū accekacīvarāni paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmessantīti . athakho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi . saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmentīti. Saccaṃ bhagavāti. {161.2} Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmessanti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {161.3} dasāhānāgataṃ kattikatemāsipuṇṇamaṃ bhikkhuno paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ paṭiggahetvā yāvacīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ tato ce uttariṃ nikkhipeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [162] Dasāhānāgatanti dasāhānāgatāya pavāraṇāya . Kattikatemāsipuṇṇamanti pavāraṇā kattikā vuccati . accekacīvaraṃ nāma senāya vā gantukāmo hoti pavāsaṃ vā gantukāmo hoti @Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha etadavocāti dissati. Gilāno vā hoti gabbhinī vā hoti assaddhassa vā saddhā uppannā hoti appasannassa vā pasādo uppanno hoti . so ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya āgacchantu bhaddantā vassāvāsikaṃ dassāmīti . Etaṃ accekacīvaraṃ nāma . accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ paṭiggahetvā yāvacīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbanti saññāṇaṃ katvā nikkhipitabbaṃ idaṃ accekacīvaranti . cīvarakālasamayo nāma anatthate kaṭhine vassānassa pacchimo māso atthate kaṭhine pañca māsā . Tato ce uttariṃ nikkhipeyyāti anatthate kaṭhine vassānassa pacchimaṃ divasaṃ atikkāmeti nissaggiyaṃ hoti 1- . Atthate kaṭhine kaṭhinuddhāradivasaṃ atikkāmeti nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. Idaṃ me bhante accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [163] Accekacīvare accekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . accekacīvare vematiko cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . accekacīvare anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . anadhiṭṭhite @Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha nissaggiyaṃ pācittiyanti dissati. Adhiṭṭhitasaññī ... avikappite vikappitasaññī ... avissajjite vissajjitasaññī ... anaṭṭhe naṭṭhasaññī ... avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī ... Adaḍḍhe daḍḍhasaññī .. avilutte viluttasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa . anaccekacīvare accekacīvarasaññī āpatti dukkaṭassa . anaccekacīvare vematiko āpatti dukkaṭassa . Anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī anāpatti. [164] Anāpatti antosamayaṃ 1- adhiṭṭheti vikappeti vissajjeti nassati vinassati dayhati acchinditvā gaṇhāti 2- vissāsaṃ gaṇhāti 3- ummattakassa ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1 Ma. antosamaye . 2-3 Ma. Yu. gaṇhanti. Navamasikkhāpadaṃ [165] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena bhikkhū vutthavassā āraññakesu senāsanesu viharanti . kattikacorakā bhikkhū laddhalābhāti paripātenti . bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave āraññakesu senāsanesu viharantena tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitunti . tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ āraññakesu senāsanesu viharantena tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitunti. {165.1} Te 1- tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasanti . tāni cīvarāni nassantipi vinassantipi dayhantipi undurehipi khajjanti . bhikkhū duccolā honti lūkhacīvarā . bhikkhū evamāhaṃsu kissa tumhe āvuso duccolā lūkhacīvarāti . athakho te bhikkhū bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ . Ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasissantīti . Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . saccaṃ kira @Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Bhikkhave bhikkhū tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasantīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasissanti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {165.2} upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ . yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya . siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya chārattaparamantena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ . tato ce uttariṃ vippavaseyya aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyanti. [166] Upavassaṃ kho panāti vutthavassānaṃ . kattikapuṇṇamanti kattikacātumāsinī vuccati . yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanānīti āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchimaṃ . Sāsaṅkaṃ nāma ārāme ārāmupacāre corānaṃ niviṭṭhokāso dissati bhuttokāso dissati ṭhitokāso dissati nisinnokāso dissati nipannokāso dissati . sappaṭibhayaṃ nāma ārāme ārāmupacāre corehi manussā hatā dissanti viluttā dissanti ākoṭitā Dissanti . tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharantoti evarūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto . ākaṅkhamānoti icchamāno . Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaranti saṅghāṭiṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā antaravāsakaṃ vā . antaraghare nikkhipeyyāti samantā gocaragāme nikkhipeyya . siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāyāti siyā paccayo siyā karaṇīyaṃ . chārattaparamantena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbanti chārattaparamatā vippavasitabbaṃ . aññatra bhikkhusammatiyāti ṭhapetvā bhikkhusammatiṃ . Tato ce uttariṃ vippavaseyyāti sattame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante cīvaraṃ atirekachārattaṃ vippavutthaṃ aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti. [167] Atirekachāratte atirekasaññī vippavasati aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . atirekachāratte vematiko vippavasati aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Atirekachāratte ūnakasaññī vippavasati aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Appaccuddhaṭe paccuddhaṭasaññī ... Avissajjite vissajjitasaññī ... Anaṭṭhe naṭṭhasaññī ... avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī ... adaḍḍhe Daḍḍhasaññī ... avilutte viluttasaññī vippavasati aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa . ūnakachāratte atirekasaññī āpatti dukkaṭassa . ūnakachāratte vematiko āpatti dukkaṭassa . Ūnakachāratte ūnakasaññī anāpatti. [168] Anāpatti chārattaṃ vippavasati ūnakachārattaṃ vippavasati chārattaṃ vippavasitvā puna gāmasīmaṃ okkamitvā vasitvā pakkamati antochārattaṃ paccuddharati vissajjeti nassati vinassati dayhati acchinditvā gaṇhāti 1- vissāsaṃ gaṇhāti 2- bhikkhusammatiyā ummattakassa ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanuti. Dasamasikkhāpadaṃ [169] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ aññatarassa pūgassa saṅghassa sacīvarabhattaṃ paṭiyattaṃ hoti bhojetvā cīvarena acchādessāmāti . athakho chabbaggiyā bhikkhū yena so pūgo tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā taṃ pūgaṃ etadavocuṃ dethāvuso amhākaṃ imāni cīvarānīti . na mayaṃ bhante dassāma amhākaṃ saṅghassa anuvassaṃ sacīvarabhikkhā paññattāti . bahū āvuso saṅghassa dāyakā bahū saṅghassa bhattā mayaṃ tumhe nissāya tumhe sampassantā idha viharāma tumhe ce amhākaṃ na dassatha atha kocarahi amhākaṃ dassati dethāvuso amhākaṃ imāni cīvarānīti. {169.1} Athakho so pūgo chabbaggiyehi bhikkhūhi nippīḷiyamāno yathāpaṭiyattaṃ cīvaraṃ chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ datvā saṅghaṃ bhattena parivisi . ye te bhikkhū jānanti saṅghassa sacīvarabhattaṃ paṭiyattaṃ na ca jānanti chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ dinnanti te evamāhaṃsu oṇojetha āvuso saṅghassa cīvaranti . natthi bhante yathāpaṭiyattaṃ cīvaraṃ ayyā chabbaggiyā attano pariṇāmesunti . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano Pariṇāmessantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmethāti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {169.2} yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti. [170] Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . jānāti nāma sāmaṃ vā jānāti aññe vā tassa ārocenti so vā āroceti. Saṅghikaṃ nāma saṅghassa dinnaṃ hoti pariccattaṃ . lābho nāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya- bhesajjaparikkhārā antamaso cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhaṃpi dasikasuttaṃpi . Pariṇataṃ nāma dassāma karissāmāti vācā bhinnā hoti . attano pariṇāmeti payoge dukkaṭaṃ . paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā . evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. idaṃ me bhante jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti .pe. dadeyyāti .pe. dadeyyunti .pe. āyasmato dammīti . Pariṇate pariṇatasaññī attano pariṇāmeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Pariṇate vematiko attano pariṇāmeti āpatti dukkaṭassa . Pariṇate apariṇatasaññī attano pariṇāmeti anāpatti . saṅghassa pariṇataṃ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti āpatti dukkaṭassa . cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa vā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā pariṇāmeti āpatti dukkaṭassa . Puggalassa pariṇataṃ aññapuggalassa vā saṅghassa vā gaṇassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti āpatti dukkaṭassa . apariṇate pariṇatasaññī āpatti dukkaṭassa . apariṇate vematiko āpatti dukkaṭassa. Apariṇate apariṇatasaññī anāpatti. [171] Anāpatti kattha demāti pucchiyamāno yattha tumhākaṃ deyyadhammo paribhogaṃ vā labheyya paṭisaṅkhāraṃ vā labheyya ciraṭṭhitiko vā assa yattha vā pana tumhākaṃ cittaṃ pasīdati tattha dethāti bhaṇati ummattakassa ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. Pattavaggo tatiyo. ------- Tassuddānaṃ dve ca pattāni bhesajjaṃ vassikā dānapañcamaṃ sāmaṃ vāyāpanācceko 1- sāsaṅkaṃ saṅghikena cāti. @Footnote: 1 Ma. Yu. vāyāpanacceko. [172] Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā . tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā dutiyampi pucchāmi kaccittha parisuddhā tatiyampi pucchāmi kaccittha parisuddhā parisuddhetthāyasmanto tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmīti. Nissaggiyakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Pācittiyakaṇḍaṃ ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti. Musāvādavaggassa paṭhamasikkhāpadaṃ [173] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena hatthako sakyaputto vādakkhitto hoti . so titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāti paṭijānitvā avajānāti aññenaññaṃ paṭicarati sampajānamusā bhāsati saṅketaṃ katvā visaṃvādeti . titthiyā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma hatthako sakyaputto amhehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānissati paṭijānitvā avajānissati aññenaññaṃ paṭicarissati sampajānamusā bhāsissati saṅketaṃ katvā visaṃvādessatīti. {173.1} Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ titthiyānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . athakho te bhikkhū yena hatthako sakyaputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ etadavocuṃ saccaṃ kira tvaṃ āvuso hatthaka titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāsi paṭijānitvā avajānāsi aññenaññaṃ paṭicarasi sampajānamusā bhāsasi saṅketaṃ katvā visaṃvādesīti . ete kho āvuso titthiyā nāma yena kenaci jetabbā na 1- tesaṃ @Footnote: 1 Ma. neva. Jayo dātabboti . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma hatthako sakyaputto titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānissati paṭijānitvā avajānissati aññenaññaṃ paṭicarissati sampajānamusā bhāsissati saṅketaṃ katvā visaṃvādessatīti . Athakho te bhikkhū [1]- bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi saccaṃ kira tvaṃ hatthaka titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāsi paṭijānitvā avajānāsi aññenaññaṃ paṭicarasi sampajānamusā bhāsasi saṅketaṃ katvā visaṃvādesīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānissasi paṭijānitvā avajānissasi aññenaññaṃ paṭicarissasi sampajānamusā bhāsissasi saṅketaṃ katvā visaṃvādessasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {173.2} sampajānamusāvāde pācittiyanti. [174] Sampajānamusāvādo nāma visaṃvādanapurekkhārassa vācā gīrā byapatho vacībhedo vācasikā viññatti aṭṭha anariyavohārā adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti assutaṃ sutaṃ meti amutaṃ mutaṃ meti aviññātaṃ viññātaṃ meti diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti sutaṃ assutaṃ @Footnote: 1 Ma. Yu. hatthakaṃ sakyaputtaṃ anekapariyāyena vigarahitvā. evamīdisesu sikkhāpadesu. Meti mutaṃ amutaṃ meti viññātaṃ aviññātaṃ meti. [175] Adiṭṭhaṃ nāma na cakkhunā diṭṭhaṃ. Assutaṃ nāma na sotena sutaṃ . amutaṃ nāma na ghānena ghāyitaṃ na jivhāya sāyitaṃ na kāyena phuṭṭhaṃ . aviññātaṃ nāma na manasā viññātaṃ . diṭṭhaṃ nāma cakkhunā diṭṭhaṃ . sutaṃ nāma sotena sutaṃ . mutaṃ nāma ghānena ghāyitaṃ jivhāya sāyitaṃ kāyena phuṭṭhaṃ. Viññātaṃ nāma manasā viññātaṃ. [176] Tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti vinidhāya diṭṭhiṃ . pañcahākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ . Chahākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā Bhaṇitanti vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ . sattahākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ . tīhākārehi assutaṃ sutaṃ meti .pe. Amutaṃ mutaṃ meti .pe. aviññātaṃ viññātaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi .pe. pañcahākārehi .pe. chahākārehi .pe. sattahākārehi aviññātaṃ viññātaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. [177] Tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me mutañcāti .pe. tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me viññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me sutañca mutañcāti .pe. tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me sutañca Viññātañcāti .pe. tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me sutañca mutañca viññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. tīhākārehi assutaṃ sutañca me mutañcāti .pe. tīhākārehi assutaṃ sutañca me viññātañcāti .pe. Tīhākārehi assutaṃ sutañca me diṭṭhañcāti .pe. tīhākārehi assutaṃ sutañca me mutañca viññātañcāti .pe. tīhākārehi assutaṃ sutañca me mutañca diṭṭhañcāti .pe. tīhākārehi assutaṃ sutañca me mutañca viññātañca diṭṭhañcāti .pe. tīhākārehi amutaṃ mutañca me viññātañcāti .pe. tīhākārehi amutaṃ mutañca me diṭṭhañcāti .pe. tīhākārehi amutaṃ mutañca me sutañcāti .pe. tīhākārehi amutaṃ mutañca me viññātañca diṭṭhañcāti .pe. tīhākārehi amutaṃ mutañca me viññātañca sutañcāti .pe. tīhākārehi amutaṃ mutañca me viññātañca diṭṭhañca sutañcāti .pe. tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me diṭṭhañcāti .pe. tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me sutañcāti .pe. tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me mutañcāti .pe. tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me diṭṭhañca sutañcāti .pe. tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me diṭṭhañca mutañcāti .pe. tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa Āpatti pācittiyassa .pe. [178] Tīhākārehi diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi .pe. pañcahākārehi .pe. chahākārehi .pe. sattahākārehi diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ . tīhākārehi sutaṃ assutaṃ meti .pe. mutaṃ amutaṃ meti .pe. Viññātaṃ aviññātaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti . catūhākārehi .pe. pañcahākārehi .pe. chahākārehi .pe. sattahākārehi viññātaṃ aviññātaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. [179] Tīhākārehi diṭṭhaṃ sutaṃ meti .pe. tīhākārehi Diṭṭhaṃ mutaṃ meti .pe. tīhākārehi diṭṭhaṃ viññātaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. tīhākārehi diṭṭhaṃ sutañca me mutañcāti .pe. tīhākārehi diṭṭhaṃ sutañca me viññātañcāti .pe. tīhākārehi diṭṭhaṃ sutañca me mutañca viññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. tīhākārehi sutaṃ mutaṃ meti .pe. sutaṃ viññātaṃ meti .pe. sutaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. tīhākārehi sutaṃ mutañca me viññātañcāti .pe. sutaṃ mutañca me diṭṭhañcāti .pe. sutaṃ mutañca me viññātañca diṭṭhañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. tīhākārehi mutaṃ viññātaṃ meti .pe. mutaṃ diṭṭhaṃ meti .pe. Mutaṃ sutaṃ meti .pe. Tīhākārehi mutaṃ viññātañca me diṭṭhañcāti .pe. mutaṃ viññātañca me sutañcāti .pe. mutaṃ viññātañca me diṭṭhañca sutañcāti .pe. tīhākārehi viññātaṃ diṭṭhaṃ meti .pe. viññātaṃ sutaṃ meti .pe. viññātaṃ mutaṃ meti .pe. tīhākārehi viññātaṃ diṭṭhañca me sutañcāti .pe. Viññātaṃ diṭṭhañca me mutañcāti .pe. viññātaṃ diṭṭhañca me sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. [180] Tīhākārehi diṭṭhe vematiko diṭṭhaṃ nokappeti diṭṭhaṃ Nassarati diṭṭhaṃ pamuṭṭho 1- hoti diṭṭhañca me sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. diṭṭhañca me sutañca mutañca viññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe. sute vematiko sutaṃ nokappeti sutaṃ nassarati sutaṃ pamuṭṭho hoti .pe. mute vematiko mutaṃ nokappeti mutaṃ nassarati mutaṃ pamuṭṭho hoti .pe. tīhākārehi viññāte vematiko viññātaṃ nokappeti viññātaṃ nassarati viññātaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañcāti .pe. Viññātañca me sutañcāti .pe. viññātañca me mutañcāti .pe. Viññātañca me diṭṭhañca sutañcāti .pe. viññātañca me diṭṭhañca mutañcāti .pe. viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. {180.1} Catūhākārehi .pe. pañcahākārehi .pe. Chahākārehi .pe. sattahākārehi viññāte vematiko viññāte nokappeti viññātaṃ nassarati viññātaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti @Footnote: 1 Ma. Yu. sammuṭṭho. evamuparipi. Musā mayā bhaṇitanti vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. [181] Anāpatti davāya 1- bhaṇati ravāya 2- bhaṇati (davāya 3- bhaṇati nāma sahasā bhaṇati . ravāya 4- bhaṇati nāma aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇati .) ummattakassa ādikammikassāti. Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1-3 Ma. davā . 2-4 Ma. ravā. Dutiyasikkhāpadaṃ [182] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassārāme . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā 1- pesale bhikkhū omasanti jātiyāpi nāmenapi gottenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi hīnenapi akkosena khuṃsenti vambhenti . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasissanti jātiyāpi nāmenapi gottenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi hīnenapi akkosena khuṃsessanti vambhessantīti. {182.1} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasatha jātiyāpi nāmenapi gottenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi hīnenapi akkosena khuṃsetha vambhethāti . saccaṃ bhagavāti . Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasissatha jātiyāpi .pe. hīnenapi akkosena khuṃsessatha @Footnote: 1 Yu. bhaṇḍentā. evamuparipi. Vambhessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya .pe. vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. [183] Bhūtapubbaṃ bhikkhave takkasilāyaṃ 1- aññatarassa brāhmaṇassa nandivisālo nāma balibaddo 2- ahosi . athakho bhikkhave nandivisālo balibaddo taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca gaccha tvaṃ brāhmaṇa seṭṭhinā saddhiṃ sahassena abbhudaṃ 3- karohi mayhaṃ balibaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatīti . athakho bhikkhave so brāhmaṇo seṭṭhinā saddhiṃ sahassena abbhudaṃ akāsi mayhaṃ balibaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatīti . athakho bhikkhave so brāhmaṇo sakaṭasataṃ atibandhitvā nandivisālaṃ balibaddaṃ yuñjitvā etadavoca añcha 4- kūṭa vahassu kūṭāti. {183.1} Athakho bhikkhave nandivisālo balibaddo tattheva aṭṭhāsi. Athakho bhikkhave so brāhmaṇo sahassena parājito pajjhāyi . Athakho bhikkhave nandivisālo balibaddo taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca kissa tvaṃ brāhmaṇa pajjhāyasīti . tathā hi panāhaṃ bho tayā sahassena parājitoti . kissa pana maṃ tvaṃ brāhmaṇa akūṭaṃ kūṭavādena pāpesi gaccha tvaṃ brāhmaṇa seṭṭhinā saddhiṃ dvīhi sahassehi abbhudaṃ karohi mayhaṃ balibaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatīti mā ca maṃ akūṭaṃ kūṭavādena pāpesīti . athakho bhikkhave so brāhmaṇo @Footnote: 1 Ma. takkasīlāyaṃ . 2 Ma. balībaddo. Sī. balivaddo. evamuparipi. @3 Ma. abbhutaṃ. evamuparipi . 4 Ma. gaccha. Seṭṭhinā saddhiṃ dvīhi sahassehi abbhudaṃ akāsi mayhaṃ balibaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatīti . athakho bhikkhave so brāhmaṇo sakaṭasataṃ atibandhitvā nandivisālaṃ balibaddaṃ yuñjitvā etadavoca añcha bhadra vahassu bhadrāti . athakho bhikkhave nandivisālo balibaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭesi. [184] Manāpameva bhāseyya nāmanāpaṃ kudācanaṃ manāpaṃ bhāsamānassa garubhāraṃ udabbahi dhanañca naṃ alabbhesi 1- tena cattamano ahūti. [185] Tadāpi me bhikkhave amanāpā khuṃsanā vambhanā kimaṅgaṃ panetarahi manāpā bhavissati khuṃsanā vambhanā netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {185.1} omasavāde pācittiyanti. [186] Omasavādo nāma dasahi ākārehi omasati jātiyāpi nāmenapi gottenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi akkosenapi. [187] Jāti nāma dve jātiyo hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti . hīnā nāma jāti caṇḍālajāti veṇajāti nesādajāti rathakārajāti pukkusajāti esā hīnā nāma jāti . ukkaṭṭhā nāma jāti khattiyajāti brāhmaṇajāti esā ukkaṭṭhā nāma jāti. [188] Nāmaṃ nāma dve nāmāni hīnañca nāmaṃ ukkaṭṭhañca @Footnote: 1 Ma. alābhesi. Nāmaṃ . hīnaṃ nāma nāmaṃ avakaṇṇakaṃ javakaṇṇakaṃ dhaniṭṭhakaṃ saviṭṭhakaṃ kulavaḍḍhakaṃ tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acitīkataṃ 1- etaṃ hīnaṃ nāma nāmaṃ . ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ buddhapaṭisaṃyuttaṃ dhammapaṭisaṃyuttaṃ saṅghapaṭisaṃyuttaṃ tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ citīkataṃ etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ. [189] Gottaṃ nāma dve gottāni hīnañca gottaṃ ukkaṭṭhañca gottaṃ . hīnaṃ nāma bhāradvājagottaṃ tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acitīkataṃ etaṃ hīnaṃ nāma gottaṃ . ukkaṭṭhaṃ nāma gottaṃ gotamagottaṃ moggallānagottaṃ kaccāyanagottaṃ vāseṭṭhagottaṃ 2- tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ citīkataṃ etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma gottaṃ. [190] Kammaṃ nāma dve kammāni hīnañca kammaṃ ukkaṭṭhañca kammaṃ . hīnaṃ nāma kammaṃ koṭṭhakakammaṃ pupphachaḍḍakakammaṃ tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acitīkataṃ etaṃ hīnaṃ nāma kammaṃ . ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ kasi vaṇijjā gorakkhā tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ citīkataṃ etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ. [191] Sippaṃ nāma dve sippāni hīnañca sippaṃ ukkaṭṭhañca @Footnote: 1 Ma. acittīkataṃ. evamuparipi . 2 Ma. kaccānagottaṃ vāsiṭṭhagottaṃ. evamuparipi. Sippaṃ . hīnaṃ nāma sippaṃ naḷakārasippaṃ kumbhakārasippaṃ pesakārasippaṃ cammakārasippaṃ nahāpitasippaṃ tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acitīkataṃ etaṃ hīnaṃ nāma sippaṃ . ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ muddhā 1- gaṇanā lekhā tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ citīkataṃ etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ. [192] Sabbepi ābādhā hīnā nāma apica madhumeho ābādho ukkaṭṭho. [193] Liṅgaṃ nāma dve liṅgāni hīnañca liṅgaṃ ukkaṭṭhañca liṅgaṃ . hīnaṃ nāma liṅgaṃ atidīghaṃ atirassaṃ atikaṇhaṃ accodātaṃ etaṃ hīnaṃ nāma liṅgaṃ . ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ nātidīghaṃ nātirassaṃ nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ. [194] Sabbepi kilesā hīnā. [195] Sabbāpi āpattiyo hīnā apica sotāpatti samāpatti ukkaṭṭhā. [196] Akkoso nāma dve akkosā hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso . hīno nāma akkoso oṭṭhosi meṇḍosi goṇosi gadrabhosi tiracchānagatosi nerayikosi natthi tuyhaṃ sugati duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti yakārena vā bhakārena vā kāṭakoṭacikāya vā eso hīno nāma akkoso . @Footnote: 1 Ma. muddā. evamuparipi. Ukkaṭṭho nāma akkoso paṇḍitosi byattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti eso ukkaṭṭho nāma akkoso. [197] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo 1- hīnena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [198] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti khattiyaṃ brāhmaṇaṃ caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [199] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ khattiyosi brāhmaṇosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [200] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti khattiyaṃ brāhmaṇaṃ khattiyosi brāhmaṇosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. @Footnote: 1 Yu. maṅkuṃ kattukāmo. evamuparipi. [201] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti avakaṇṇakaṃ javakaṇṇakaṃ dhaniṭṭhakaṃ saviṭṭhakaṃ kulavaḍḍhakaṃ avakaṇṇakosi javakaṇṇakosi dhaniṭṭhakosi saviṭṭhakosi kulavaḍḍhakosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [202] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti buddharakkhitaṃ dhammarakkhitaṃ saṅgharakkhitaṃ avakaṇṇakosi javakaṇṇakosi dhaniṭṭhakosi saviṭṭhakosi kulavaḍḍhakosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [203] Upasampanno upasamapannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti avakaṇṇakaṃ javakaṇṇakaṃ dhaniṭṭhakaṃ saviṭṭhakaṃ kulavaḍḍhakaṃ buddharakkhitosi dhammarakkhitosi saṅgharakkhitosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [204] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti buddharakkhitaṃ dhammarakkhitaṃ saṅgharakkhitaṃ buddharakkhitosi dhammarakkhitosi saṅgharakkhitosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [205] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti kosiyaṃ bhāradvājaṃ kosiyosi bhāradvājosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [206] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti gotamaṃ moggallānaṃ kaccāyanaṃ vāseṭṭhaṃ 1- kosiyosi bhāradvājosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [207] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti kosiyaṃ bhāradvājaṃ gotamosi moggallānosi kaccāyanosi vāseṭṭhosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [208] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti gotamaṃ moggallānaṃ kaccāyanaṃ vāseṭṭhaṃ gotamosi moggallānosi kaccāyanosi vāseṭṭhosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [209] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti koṭṭhakaṃ pupphachaḍḍakaṃ koṭṭhakosi pupphachaḍḍakosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [210] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti kasakaṃ vāṇijaṃ gorakkhaṃ koṭṭhakosi pupphachaḍḍakosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [211] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo @Footnote: 1 Ma. kaccānaṃ vāsiṭṭhaṃ. evamuparipi. Maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti koṭṭhakaṃ pupphachaḍḍakaṃ kasakosi vāṇijosi gorakkhosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [212] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti kasakaṃ vāṇijaṃ gorakkhaṃ kasakosi vāṇijosi gorakkhosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [213] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti naḷakāraṃ kumbhakāraṃ pesakāraṃ cammakāraṃ nahāpitaṃ naḷakārosi kumbhakārosi pesakārosi cammakārosi nahāpitosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [214] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti muddhikaṃ 1- gaṇakaṃ lekhakaṃ naḷakārosi kumbhakārosi pesakārosi cammakārosi nahāpitosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [215] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti naḷakāraṃ kumbhakāraṃ pesakāraṃ cammakāraṃ nahāpitaṃ muddhikosi gaṇakosi lekhakosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [216] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo @Footnote: 1 Ma. muddikaṃ. evamuparipi. Maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti muddhikaṃ gaṇakaṃ lekhakaṃ muddhikosi gaṇakosi lekhakosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [217] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti kuṭṭhikaṃ gaṇḍikaṃ kilāsikaṃ sosikaṃ apamārikaṃ kuṭṭhikosi gaṇḍikosi kilāsikosi sosikosi apamārikosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [218] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti madhumehikaṃ kuṭṭhikosi gaṇḍikosi kilāsikosi sosikosi apamārikosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [219] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti kuṭṭhikaṃ gaṇḍikaṃ kilāsikaṃ sosikaṃ apamārikaṃ madhumehikosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [220] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti madhumehikaṃ madhumehikosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [221] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti atidīghaṃ atirassaṃ atikaṇhaṃ Accodātaṃ atidīghosi atirassosi atikaṇhosi accodātosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [222] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti nātidīghaṃ nātirassaṃ nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ atidīghosi atirassosi atikaṇhosi accodātosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [223] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti atidīghaṃ atirassaṃ atikaṇhaṃ accodātaṃ nātidīghosi nātirassosi nātikaṇhosi nāccodātosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [224] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti nātidīghaṃ nātirassaṃ nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ nātidīghosi nātirassosi nātikaṇhosi nāccodātosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [225] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ rāgapariyuṭṭhitosi dosapariyuṭṭhitosi mohapariyuṭṭhitosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [226] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ Rāgapariyuṭṭhitosi dosapariyuṭṭhitosi mohapariyuṭṭhitosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [227] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ vītarāgosi vītadososi vītamohosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [228] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ vītarāgosi vītadososi vītamohosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [229] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti pārājikaṃ ajjhāpannaṃ saṅghādisesaṃ ajjhāpannaṃ thullaccayaṃ ajjhāpannaṃ pācittiyaṃ ajjhāpannaṃ pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannaṃ dukkaṭaṃ ajjhāpannaṃ dubbhāsitaṃ ajjhāpannaṃ pārājikaṃ ajjhāpannosi saṅghādisesaṃ ajjhāpannosi thullaccayaṃ ajjhāpannosi pācittiyaṃ ajjhāpannosi pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannosi dukkaṭaṃ ajjhāpannosi dubbhāsitaṃ ajjhāpannosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [230] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti sotāpannaṃ pārājikaṃ Ajjhāpannosi .pe. dubbhāsitaṃ ajjhāpannosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [231] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti pārājikaṃ ajjhāpannaṃ .pe. Dubbhāsitaṃ ajjhāpannaṃ sotāpannosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [232] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti sotāpannaṃ sotāpannosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [233] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti oṭṭhaṃ meṇḍaṃ goṇaṃ gadrabhaṃ tiracchānagataṃ nerayikaṃ oṭṭhosi meṇḍosi goṇosi gadrabhosi tiracchānagatosi nerayikosi natthi tuyhaṃ sugati duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [234] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti paṇḍitaṃ byattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ oṭṭhosi meṇḍosi goṇosi gadrabhosi tiracchānagatosi nerayikosi natthi tuyhaṃ sugati duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [235] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo Maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti oṭṭhaṃ meṇḍaṃ goṇaṃ gadrabhaṃ tiracchānagataṃ nerayikaṃ paṇḍitosi byattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [236] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti paṇḍitaṃ byattaṃ medhādhiṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ paṇḍitosi byattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [237] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti santi idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [238] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti santi idhekacce khattiyā brāhmaṇāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [239] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti santi idhekacce avakaṇṇakā javakaṇṇakā dhaniṭṭhakā saviṭṭhakā kulavaḍḍhakāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa .pe. santi idhekacce buddharakkhitā Dhammarakkhitā saṅgharakkhitāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa .pe. santi idhekacce kosiyā bhāradvājāti bhaṇati .pe. santi idhekacce gotamā moggallānā kaccāyanā vāseṭṭhāti bhaṇati .pe. santi idhekacce koṭṭhakā pupphachaḍḍakāti bhaṇati .pe. Santi idhekacce kasakā vāṇijā gorakkhāti bhaṇati .pe. santi idhekacce naḷakārā kumbhakārā pesakārā cammakārā nahāpitāti .pe. santi idhekacce muddhikā gaṇakā lekhakāti bhaṇati .pe. Santi idhekacce kuṭṭhikā gaṇḍikā kilāsikā sosikā apamārikāti bhaṇati .pe. santi idhekacce madhumehikāti bhaṇati .pe. santi idhekacce atidīghā atirassā atikaṇhā accodātāti bhaṇati .pe. Santi idhekacce nātidīghā nātirassā nātikaṇhā nāccodātāti bhaṇati .pe. santi idhekacce rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitāti bhaṇati .pe. santi idhekacce vītarāgā vītadosā vītamohāti bhaṇati .pe. santi idhekacce pārājikaṃ ajjhāpannā .pe. dubbhāsitaṃ ajjhāpannāti bhaṇati .pe. santi idhekacce sotāpannāti bhaṇati .pe. santi idhekacce oṭṭhā meṇḍā goṇā gadrabhā tiracchānagatā nerayikā natthi tesaṃ sugati duggatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [240] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo Maṅkukattukāmo evaṃ vadeti santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [241] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti ye nūna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa .pe. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti ye nūna paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [242] Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati .pe. na mayaṃ paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi amhākaṃ duggati sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [243] Upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti .pe. hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti .pe. Ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti .pe. ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti paṇḍitaṃ byattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ paṇḍitosi byattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati sugatiyeva tuyhaṃ Pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [244] Upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti santi idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati .pe. santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [245] Upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti ye nūna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa .pe. ye nūna paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa . upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati .pe. na mayaṃ paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi amhākaṃ duggati sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [246] Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ caṇḍālosi veṇosi nesādosi Rathakārosi pukkusosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa . Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti khattiyaṃ brāhmaṇaṃ caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. {246.1} Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ khattiyosi brāhmaṇosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. {246.2} Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti khattiyaṃ brāhmaṇaṃ khattiyosi brāhmaṇosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa .pe. {246.3} Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti .pe. Hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti .pe. ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti .pe. ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti paṇḍitaṃ byattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ paṇḍitosi byattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. [247] Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo Na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti santi idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati .pe. santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. [248] Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti ye nūna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati .pe. ye nūna paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. [249] Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati .pe. na mayaṃ paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi amhākaṃ duggati sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. [250] Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti .pe. hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti .pe. ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti .pe. ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti paṇḍitaṃ byattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ Paṇḍitosi byattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. [251] Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti santi idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati .pe. santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. [252] Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti ye nūna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati .pe. ye nūna paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikathāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. [253] Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati .pe. na mayaṃ paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi amhākaṃ duggati sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. [254] Anāpatti atthapurekkhārassa dhammapurekkhārassa anusāsanīpurekkhārassa ummattakassa khittacittassa vedanaṭṭassa 1- ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1 Ma. vedanāṭṭassa. Tatiyasikkhāpadaṃ [255] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharanti imassa sutvā amussa akkhāyanti imassa bhedāya amussa sutvā imassa akkhāyanti amussa bhedāya tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharissanti imassa sutvā amussa akkhāyissanti imassa bhedāya amussa sutvā imassa akkhāyissanti amussa bhedāya tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantīti. {255.1} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharatha imassa sutvā amussa akkhāyatha imassa bhedāya amussa sutvā imassa akkhāyatha amussa bhedāya tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantīti . Saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharissatha imassa sutvā amussa akkhāyissatha imassa bhedāya amussa sutvā imassa akkhāyissatha amussa bhedāya tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {255.2} bhikkhupesuññe pācittiyanti. [256] Pesuññaṃ nāma dvīhākārehi pesuññaṃ hoti piyakamyassa vā bhedādhippāyassa vā . dasahi ākārehi pesuññaṃ upasaṃharati jātitopi nāmatopi gottatopi kammatopi sippatopi ābādhatopi liṅgatopi kilesatopi āpattitopi akkosatopi . jāti nāma dve jātiyo hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti . hīnā nāma jāti caṇḍālajāti veṇajāti nesādajāti rathakārajāti pukkusajāti esā hīnā nāma jāti . ukkaṭṭhā nāma jāti khattiyajāti brāhmaṇajāti esā ukkaṭṭhā nāma jāti .pe. akkoso nāma dve akkosā hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso . Hīno nāma akkoso oṭṭhosi meṇḍosi goṇosi gadrabhosi tiracchānagatosi nerayikosi natthi tuyhaṃ sugati duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti yakārena vā bhakārena vā kāṭakoṭacikāya vā Eso hīno nāma akkoso . ukkaṭṭho nāma akkoso paṇḍitosi byattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti eso ukkaṭṭho nāma akkoso. [257] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ caṇḍālo veṇo nesādo rathakāro pukkusoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [258] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ khattiyo brāhmaṇoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [259] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ avakaṇṇako javakaṇṇako dhaniṭṭhako saviṭṭhako kulavaḍḍhakoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [260] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ buddharakkhito dhammarakkhito saṅgharakkhitoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [261] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ kosiyo bhāradvājoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [262] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ gotamo moggallāno kaccāyano vāseṭṭhoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [263] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ koṭṭhako pupphachaḍḍakoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [264] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ kasako vāṇijo gorakkhoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [265] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ naḷakāro kumbhakāro pesakāro cammakāro nahāpitoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [266] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ muddhiko gaṇako lekhakoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [267] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ kuṭṭhiko gaṇḍiko kilāsiko sosiko apamārikoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [268] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ madhumehikoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [269] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ atidīgho atirasso atikaṇho accodātoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [270] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ nātidīgho nātirasso nātikaṇho nāccodātoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [271] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ rāgapariyuṭṭhito dosapariyuṭṭhito mohapariyuṭṭhitoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [272] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ vītarāgo vītadoso vītamohoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [273] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ pārājikaṃ ajjhāpanno saṅghādisesaṃ ajjhāpanno thullaccayaṃ ajjhāpanno pācittiyaṃ Ajjhāpanno pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno dukkaṭaṃ ajjhāpanno dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [274] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ sotāpannoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [275] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ oṭṭho meṇḍo goṇo gadrabho tiracchānagato nerayiko natthi tassa sugati duggatiyeva tassa pāṭikaṅkhāti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [276] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo taṃ paṇḍito byatto medhāvī bahussuto dhammakathiko natthi tassa duggati sugatiyeva tassa pāṭikaṅkhāti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. [277] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo santi idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [278] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo santi idhekacce khattiyā brāhmaṇāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatīti Āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa .pe. [279] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [280] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo ye nūna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa .pe. upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo ye nūna paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [281] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati itthannāmo na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa .pe. upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ Upasaṃharati itthannāmo na mayaṃ paṇḍitā byattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi amhākaṃ duggati sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. [282] Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa . Upasampanno upasampannassa sutvā anupasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati āpatti dukkaṭassa . upasampanno anupasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati āpatti dukkaṭassa . Upasampanno anupasampannassa sutvā anupasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati āpatti dukkaṭassa. [283] Anāpatti napiyakamyassa nabhedādhippāyassa ummattakassa ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Catutthasikkhāpadaṃ [284] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṃ vācenti . upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṃ vācessanti upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. saccaṃ kira tumhe bhikkhave upāsake padaso dhammaṃ vācetha upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharantīti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā upāsake padaso dhammaṃ vācessatha upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha yo pana bhikkhu anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya pācittiyanti. [285] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma. [286] Padaso nāma 1- padaṃ anupadaṃ anvakkharaṃ anubyañjanaṃ. Padaṃ nāma ekato paṭṭhapetvā ekato osāpenti . anupadaṃ nāma pāṭekkaṃ paṭṭhapetvā ekato osāpenti . anvakkharaṃ nāma rūpaṃ aniccanti vuccamāno rūti 2- opāteti . anubyañjanaṃ nāma rūpaṃ aniccanti vuccamāno vedanā aniccāti saddaṃ nicchāreti . Yañca padaṃ yañca anupadaṃ yañca anvakkharaṃ yañca anubyañjanaṃ sabbametaṃ padaso dhammo 3- nāma . dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devatābhāsito atthupasañhito dhammupasañhito . vāceyyāti padena vāceti pade pade āpatti pācittiyassa . akkharāya vāceti akkharakkharāya āpatti pācittiyassa. [287] Anupasampanne anupasampannasaññī padaso dhammaṃ vāceti āpatti pācittiyassa . anupasampanne vematiko padaso dhammaṃ vāceti āpatti pācittiyassa . anupasampanne upasampannasaññī padaso dhammaṃ vāceti āpatti pācittiyassa . upasampanne anupasampannasaññī āpatti dukkaṭassa . upasampanne vematiko āpatti dukkaṭassa. Upasampanne upasampannasaññī anāpatti. [288] Anāpatti ekato uddisāpento ekato sajjhāyaṃ @Footnote: 1 Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ na dissati . 2 Ma. runti . 3 atirekapāṭhena bhavitabbaṃ. @Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Karonto yebhuyyena paguṇaṃ ganthaṃ bhaṇantaṃ opāteti osārentaṃ opāteti ummattakassa ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Pañcamasikkhāpadaṃ [289] Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye . tena kho pana samayena upāsakā ārāmaṃ āgacchanti dhammassavanāya . dhamme bhāsite therā bhikkhū yathāvihāraṃ gacchanti . Navakā bhikkhū tattheva upaṭṭhānasālāyaṃ upāsakehi saddhiṃ muṭṭhassatī asampajānā naggā vikujjamānā 1- kākacchamānā seyyaṃ kappenti. Upāsakā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhaddantā muṭṭhassatī asampajānā naggā vikujjamānā kākacchamānā seyyaṃ kappessantīti . assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ upāsakānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū anupasampannena saha seyyaṃ kappessantīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū anupasampannena saha seyyaṃ kappentīti . Saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā anupasampannena saha seyyaṃ kappessanti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {289.1} yo pana bhikkhu anupasampannena saha seyyaṃ kappeyya pācittiyanti. {289.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. @Footnote: 1 Ma. vikūjamānā. evamuparipi. [290] Athakho bhagavā āḷaviyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena kosambī tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena cārikaṃ caramāno yena kosambī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati badarikārāme . bhikkhū āyasmantaṃ rāhulaṃ etadavocuṃ bhagavatā āvuso rāhula sikkhāpadaṃ paññattaṃ na anupasampannena saha seyyā kappetabbāti seyyaṃ āvuso rāhula jānāhīti . athakho āyasmā rāhulo seyyaṃ alabhamāno vaccakuṭiyā seyyaṃ kappesi . athakho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena vaccakuṭī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā ukkāsi . āyasmāpi rāhulo ukkāsi . ko etthāti . Ahaṃ bhagavā rāhuloti. Kissa tvaṃ rāhula idha nipannosīti 1- . athakho āyasmā rāhulo bhagavato etamatthaṃ ārocesi . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave anupasampannena dvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappetuṃ . evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {290.1} yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappeyya pācittiyanti. [291] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . anupasampanno nāma bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma . Uttaridvirattatirattanti @Footnote: 1 Ma. Yu. nisinnosīti. Atirekadvirattatirattaṃ . sahāti ekato . seyyā nāma sabbacchannā sabbaparicchannā yebhuyyenacchannā yebhuyyena paricchannā . seyyaṃ kappeyyāti catutthe divase atthaṅgate suriye anupasampanne nipanne bhikkhu nipajjati āpatti pācittiyassa . bhikkhu nipanne anupasampanno nipajjati āpatti pācittiyassa . ubho vā nipajjanti āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṃ nipajjanti āpatti pācittiyassa. [292] Anupasampanne anupasampannasaññī uttaridvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . anupasampanne vematiko uttaridvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . Anupasampanne upasampannasaññī uttaridvirattatirattaṃ saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne āpatti dukkaṭassa . upasampanne anupasampannasaññī āpatti dukkaṭassa . upasampanne vematiko āpatti dukkaṭassa . upasampanne upasampannasaññī anāpatti. [293] Anāpatti dve tisso rattiyo vasati ūnakadvetisso rattiyo vasati dve rattiyo vasitvā tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasati sabbacchanne sabbaaparicchanne sabbaparicchanne sabbaacchanne yebhuyyena acchanne yebhuyyena aparicchanne anupasampanne nipanne bhikkhu nisīdati bhikkhu nipanne anupasampanno Nisīdati ubho vā nisīdanti ummattakassa ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Chaṭṭhasikkhāpadaṃ [294] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā anuruddho kosalesu janapadesu 1- sāvatthiṃ gacchanto sāyaṃ aññataraṃ gāmaṃ upagacchi . tena kho pana samayena tasmiṃ gāme aññatarissā itthiyā āvasathāgāraṃ paññattaṃ hoti . athakho āyasmā anuruddho yena sā itthī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavoca sace te bhagini agaru vaseyyāmi ekarattiṃ 2- āvasathāgāreti . Vaseyyātha bhanteti . aññepi addhikā yena sā itthī tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavocuṃ sace te ayye agaru vaseyyāma ekarattiṃ āvasathāgāreti . eso kho ayyo samaṇo paṭhamaṃ upagato sace so anujānāti vaseyyāthāti. {294.1} Athakho te addhikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ sace te bhante agaru vaseyyāma ekarattiṃ āvasathāgāreti . vaseyyātha āvusoti . Athakho sā itthī āyasmante anuruddhe saha dassanena paṭibaddhacittā ahosi . athakho sā itthī yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca ayyo bhante imehi manussehi ākiṇṇo na phāsu viharissati sādhāhaṃ bhante @Footnote: 1 Ma. janapade. sabbattha īdisameva . 2 Ma. vaseyyāma ekarattaṃ. evamuparipi. Ayyassa mañcakaṃ abbhantaraṃ paññāpeyyanti . adhivāsesi kho āyasmā anuruddho tuṇhībhāvena . athakho sā itthī āyasmato anuruddhassa sāmaṃ 1- mañcakaṃ abbhantaraṃ paññāpetvā alaṅkatapaṭiyattā gandhagandhinī yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca ayyo bhante abhirūpo dassanīyo pāsādiko ahañcamhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā sādhāhaṃ bhante ayyassa pajāpatī bhaveyyanti . evaṃ vutte āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi . dutiyampi kho .pe. tatiyampi kho sā atthī āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca ayyo bhante abhirūpo dassanīyo pāsādiko ahañcamhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā sādhu bhante ayyo mañceva sampaṭicchatu 2- sabbañca sāpateyyanti. Tatiyampi kho āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi. {294.2} Athakho sā itthī sāṭakaṃ nikkhipitvā āyasmato anuruddhassa purato caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyaṃpi kappeti . Athakho āyasmā anuruddho indriyāni okkhipitvā taṃ itthiṃ neva olokesi napi ālapi . athakho sā itthī acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho bahū me manussā satenapi sahassenapi pahīṇanti ayaṃ pana samaṇo mayā sāmaṃ yāciyamāno na icchati mañceva sampaṭicchituṃ 3- sabbañca sāpateyyanti sāṭakaṃ nivāsetvā āyasmato anuruddhassa pādesu @Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi . 2 Ma. Yu. paṭicchatu . 3 Ma. Yu. paṭicchituṃ. Sirasā nipatitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yāhaṃ evarūpamakāsiṃ tassā me bhante ayyo accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti . iṅgha taṃ 1- bhagini accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yā tvaṃ evamakāsi yato ca kho tvaṃ bhagini accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi tante mayaṃ paṭiggaṇhāma vuḍḍhi hesā bhagini ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ 2- saṃvaraṃ āpajjatīti. {294.3} Athakho sā itthī tassā rattiyā accayena āyasmantaṃ anuruddhaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ [3]- ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ itthiṃ āyasmā anuruddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi . Athakho sā itthī āyasmatā anuruddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telappajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto @Footnote: 1 Ma. tavaṃ . 2 Ma. Yu. āyatiṃ ca . 3 Ma. Yu. abhivādetvā. Rūpāni dakkhantīti evamevaṃ 1- ayyena anuruddhena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante taṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsikaṃ maṃ ayyo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. {294.4} Athakho āyasmā anuruddho sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā anuruddho mātugāmena saha seyyaṃ kappessatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. saccaṃ kira tvaṃ anuruddha mātugāmena saha seyyaṃ kappesīti . Saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tvaṃ anuruddha mātugāmena saha seyyaṃ kappessasi netaṃ anuruddha appasannānaṃ vā pasādāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {294.5} yo pana bhikkhu mātugāmena saha seyyaṃ kappeyya pācittiyanti. [295] Yo panāti yo yādiso .pe. bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti . mātugāmo nāma manussitthī na yakkhī na petī na tiracchānagatā antamaso tadahujātāpi dārikā pageva mahantatarī 2- . sahāti ekato . seyyā nāma sabbacchannā sabbaparicchannā yebhuyyenacchannā yebhuyyena paricchannā . seyyaṃ kappeyyāti atthaṅgate suriye mātugāme nipanne bhikkhu nipajjati @Footnote: 1 sabbattha evamevāti pāṭho paññāyati . 2 Ma. mahattarī. Yu. mahatarī. Āpatti pācittiyassa . bhikkhu nipanne mātugāme nipajjati āpatti pācittiyassa . ubho vā nipajjanti āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṃ nipajjanti āpatti pācittiyassa. [296] Mātugāme mātugāmasaññī saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . mātugāme vematiko saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa . mātugāme amātugāmasaññī saha seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. {296.1} Upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne āpatti dukkaṭassa . Yakkhiyā 1- vā petiyā vā paṇḍakena vā tiracchānagatitthiyā vā saha seyyaṃ kappeti āpatti dukkaṭassa . amātugāme mātugāmasaññī āpatti dukkaṭassa . amātugāme vematiko āpatti dukkaṭassa . Amātugāme amātugāmasaññī anāpatti. [297] Anāpatti sabbacchanne sabbaaparicchanne sabbaparicchanne sabbaacchanne yebhuyyena acchanne yebhuyyena aparicchanne mātugāme nipanne bhikkhu nisīdati bhikkhu nipanne mātugāmo nisīdati ubho vā nisīdanti ummattakassa ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. ------- @Footnote: 1 Ma. yakkhiniyā. Sattamasikkhāpadaṃ [298] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena āyasmā udāyi sāvatthiyaṃ kulūpako hoti bahukāni kulāni upasaṅkamati . Athakho āyasmā udāyi pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataraṃ kulaṃ tenupasaṅkami . tena kho pana samayena gharaṇī nivesanadvāre nisinnā hoti . gharasuṇhā āvasathadvāre nisinnā hoti . athakho āyasmā udāyi yena gharaṇī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṃ desesi . athakho gharasuṇhāya etadahosi kinnu kho so samaṇo sassuyā jāro udāhu obhāsatīti. {298.1} Athakho āyasmā udāyi gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṃ desetvā yena gharasuṇhā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā gharasuṇhāya upakaṇṇake dhammaṃ desesi . athakho gharaṇiyā etadahosi kinnu kho so samaṇo gharasuṇhāya jāro udāhu obhāsatīti . athakho āyasmā udāyi gharasuṇhāya upakaṇṇake dhammaṃ desetvā pakkāmi . athakho gharaṇī gharasuṇhaṃ etadavoca he je kiṃ te so 1- samaṇo avocāti. Dhammaṃ me ayye desesi ayyāya pana kiṃ avocāti. Mayhaṃpi dhammaṃ desesīti. @Footnote: 1 Ma. Yu. eso. Tā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma ayyo udāyi mātugāmassa 1- upakaṇṇake dhammaṃ desessati nanu nāma vissaṭṭhena vivaṭena dhammo desetabboti. {298.2} Assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ itthīnaṃ ujjhāyantīnaṃ khīyantīnaṃ vipācentīnaṃ . ye te bhikkhū appicchā .pe. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi mātugāmassa dhammaṃ desessatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ kira tvaṃ udāyi mātugāmassa dhammaṃ desesīti . Saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugāmassa dhammaṃ desessasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {298.3} yo pana bhikkhu mātugāmassa dhammaṃ deseyya pācittiyanti. {298.4} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [299] Tena kho pana samayena upāsikā bhikkhū passitvā etadavocuṃ iṅgha ayyā dhammaṃ desethāti . na bhagini kappati mātugāmassa dhammaṃ desetunti . iṅgha ayyā chappañcavācāhi dhammaṃ desetha sakkā ettakenapi dhammo aññātunti . na bhagini kappati mātugāmassa dhammaṃ desetunti kukkuccāyantā na desesuṃ . upāsikā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma ayyā amhehi yāciyamānā dhammaṃ na desessantīti . assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ @Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Upāsikānaṃ ujjhāyantīnaṃ khīyantīnaṃ vipācentīnaṃ . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi anujānāmi bhikkhave mātugāmassa chappañcavācāhi dhammaṃ desetuṃ evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {299.1} yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya pācittiyanti. {299.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti. [300] Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ mātugāmassa chappañcavācāhi dhammaṃ desetunti . te aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desenti . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desessantīti. {300.1} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desethāti . saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ Uddiseyyātha {300.2} yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahena pācittiyanti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 2 page 1-206. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=2&item=1&items=881 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=2&item=1&items=881&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=2&item=1&items=881 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=2&item=1&items=881 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=2&i=1 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=2&A=3262 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=2&A=3262 Contents of The Tipitaka Volume 2 http://84000.org/tipitaka/read/?index_2
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]