ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
   ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าread Next itemread Last item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 2 : PALI ROMAN Vinaya Pitaka Vol 2 : Vinaya. Mahāvi (2)
                    Vinayapiṭake mahāvibhaṅgassa
                       dutiyo bhāgo
                        -------
           namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
                       Nissaggiyakaṇḍaṃ
     ime   kho   panāyasmanto   tiṃsa   nissaggiyā  pācittiyā  dhammā
uddesaṃ āgacchanti.
                  Cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpadaṃ
     [1] Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati gotamake cetiye.
Tena   kho   pana  samayena  bhagavatā  bhikkhūnaṃ  ticīvaraṃ  anuññātaṃ  hoti .
Chabbaggiyā   bhikkhū   bhagavatā   ticīvaraṃ  anuññātanti  aññeneva  ticīvarena
gāmaṃ  pavisanti  aññeneva  1-  ticīvarena ārāme acchanti aññeneva 1-
ticīvarena  nahānaṃ  otaranti  .  ye  te  bhikkhū  appicchā  santuṭṭhā 2-
lajjino  kukkuccakā  sikkhākāmā  2-  te  ujjhāyanti  khīyanti vipācenti
kathaṃ  hi  nāma  chabbaggiyā  bhikkhū  atirekacīvaraṃ  dhāressantīti. Athakho te
bhikkhū  [3]-  bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Athakho bhagavā etasmiṃ nidāne
etasmiṃ    pakaraṇe    bhikkhusaṅghaṃ   sannipātāpetvā   chabbaggiye   bhikkhū
paṭipucchi      saccaṃ      kira      tumhe     bhikkhave     atirekacīvaraṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. aññena .  2-2 Ma. ime pāṭhā natthi .  3 Ma. chabbaggiye bhikkhū
@anekapariyāyena vigarahitvā.
Dhārethāti   .   saccaṃ   bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  ananucchavikaṃ
moghapurisā    ananulomikaṃ    appaṭirūpaṃ    assāmaṇakaṃ   akappiyaṃ   akaraṇīyaṃ
kathaṃ   hi   nāma   tumhe   moghapurisā   atirekacīvaraṃ   dhāressatha  netaṃ
moghapurisā   appasannānaṃ   vā   pasādāya  pasannānaṃ  vā  bhiyyobhāvāya
.pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {1.1}   yo   pana   bhikkhu   atirekacīvaraṃ   dhāreyya   nissaggiyaṃ
pācittiyanti.
     {1.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
     [2]  Tena  kho  pana  samayena  āyasmato  ānandassa atirekacīvaraṃ
uppannaṃ   hoti   .   āyasmā   ca   ānando   taṃ  cīvaraṃ  āyasmato
sārīputtassa   dātukāmo   hoti  .  āyasmā  ca  sārīputto  sākete
viharati    .    athakho   āyasmato   ānandassa   etadahosi   bhagavatā
sikkhāpadaṃ    paññattaṃ    na   atirekacīvaraṃ   dhāretabbanti   idañca   me
atirekacīvaraṃ    uppannaṃ    ahañcimaṃ    cīvaraṃ    āyasmato   sārīputtassa
dātukāmo   1-   āyasmā   ca  sārīputto  sākete  viharati  kathaṃ  nu
kho   mayā   paṭipajjitabbanti   .   athakho  āyasmā  ānando  bhagavato
etamatthaṃ  ārocesi  .  kīvaciraṃ  panānanda  sārīputto  āgacchissatīti .
Navamaṃ   vā   bhagavā   divasaṃ   dasamaṃ   vāti  .  athakho  bhagavā  etasmiṃ
nidāne   etasmiṃ   pakaraṇe   2-  dhammiṃ  kathaṃ  katvā  bhikkhū  āmantesi
anujānāmi   bhikkhave   dasāhaparamaṃ   atirekacīvaraṃ   dhāretuṃ  evañca  pana
bhikkhave    imaṃ    sikkhāpadaṃ    uddiseyyātha    niṭṭhitacīvarasmiṃ   bhikkhunā
@Footnote: 1 Po. dātukāmomhi .  2 Po. ... bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ
@tadanulomikaṃ dhammikathaṃ.
Ubbhatasmiṃ   kaṭhine  dasāhaparamaṃ  atirekacīvaraṃ  dhāretabbaṃ  taṃ  atikkāmayato
nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [3]  Niṭṭhitacīvarasminti  bhikkhuno  cīvaraṃ kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ
vā  daḍḍhaṃ  vā  cīvarāsā  vā  upacchinnā  .  ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ
mātikānaṃ   aññatarāya   mātikāya   ubbhataṃ  hoti  saṅghena  vā  antarā
ubbhataṃ  hoti  .  dasāhaparamanti  dasāhaparamatā  dhāretabbaṃ . Atirekacīvaraṃ
nāma  anadhiṭṭhitaṃ  avikappitaṃ  .  cīvaraṃ  nāma  channaṃ  cīvarānaṃ  aññataraṃ cīvaraṃ
vikappanūpagaṃ   pacchimaṃ   1-   .  taṃ  atikkāmayato  nissaggiyaṃ  hotīti  2-
ekādase   aruṇuggamane   nissaggiyaṃ   hoti   nisajjitabbaṃ   saṅghassa  vā
gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ.
     [4]   Tena   bhikkhunā   saṅghaṃ  upasaṅkamitvā  ekaṃsaṃ  uttarāsaṅgaṃ
karitvā    vuḍḍhānaṃ    bhikkhūnaṃ   pāde   vanditvā   ukkuṭikaṃ   nisīditvā
añjaliṃ   paggahetvā   evamassa   vacanīyo   idaṃ   me   bhante   cīvaraṃ
dasāhātikkantaṃ     nissaggiyaṃ    imāhaṃ    saṅghassa    nissajjāmīti   .
Nissajjitvā   āpatti   desetabbā   .   byattena  bhikkhunā  paṭibalena
@Footnote: 1 Yu. vikappanupagapacchimaṃ .  2 nissaggiyaṃ hotīti ettha hotisaddo atirekapāṭho
@bhaveyya sutte anāgatattā. itarathā suttaṃ ūnaṃ siyā evaṃ nissaggiyaṃ hoti
@pācittiyanti bhaveyya. vicāretvā gahetabbaṃ.
Āpatti   paṭiggahetabbā   nissaṭṭhacīvaraṃ   dātabbaṃ   [1]-   suṇātu  me
bhante   saṅgho   idaṃ   cīvaraṃ  itthannāmassa  bhikkhuno  nissaggiyaṃ  saṅghassa
nissaṭṭhaṃ   .   yadi  saṅghassa  pattakallaṃ  saṅgho  imaṃ  cīvaraṃ  itthannāmassa
bhikkhuno dadeyyāti.
     [5]   Tena   bhikkhunā   sambahule   bhikkhū   upasaṅkamitvā  ekaṃsaṃ
uttarāsaṅgaṃ   karitvā   vuḍḍhānaṃ   bhikkhūnaṃ   pāde   vanditvā   ukkuṭikaṃ
nisīditvā   añjaliṃ   paggahetvā   evamassa   vacanīyo  idaṃ  me  bhante
cīvaraṃ   dasāhātikkantaṃ   nissaggiyaṃ  imāhaṃ  āyasmantānaṃ  nissajjāmīti .
Nissajjitvā     āpatti     desetabbā    .    byattena    bhikkhunā
paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ [1]-
     {5.1}  suṇantu  me  āyasmantā  idaṃ  cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno
nissaggiyaṃ    āyasmantānaṃ    nissaṭṭhaṃ    .   yadāyasmantānaṃ   pattakallaṃ
āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyunti.
     [6]  Tena  bhikkhunā  ekaṃ  bhikkhuṃ  upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ
karitvā   ukkuṭikaṃ   nisīditvā   añjaliṃ   paggahetvā  evamassa  vacanīyo
idaṃ   me   āvuso  cīvaraṃ  dasāhātikkantaṃ  nissaggiyaṃ  imāhaṃ  āyasmato
nissajjāmīti   .   nissajjitvā  āpatti  desetabbā  .  tena  bhikkhunā
āpatti     paṭiggahetabbā     nissaṭṭhacīvaraṃ    dātabbaṃ    imaṃ    cīvaraṃ
āyasmato dammīti.
     [7]   Dasāhātikkante   atikkantasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ .
@Footnote: 1 Po. evañca pana bhikkhave dātabbaṃ. bayattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.
Dasāhātikkante   vematiko   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .  dasāhātikkante
anatikkantasaññī    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .   anadhiṭṭhite   adhiṭṭhitasaññī
nissaggiyaṃ     pācittiyaṃ    .    avikappite    vikappitasaññī    nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   avissajjite   vissajjitasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .
Anaṭṭhe   naṭṭhasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   avinaṭṭhe   vinaṭṭhasaññī
nissaggiyaṃ     pācittiyaṃ     .     adaḍḍhe     daḍḍhasaññī     nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ. Avilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     {7.1}  Nissaggiyaṃ  cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa.
Dasāhānatikkante  atikkantasaññī  āpatti  dukkaṭassa  .  dasāhānatikkante
vematiko   āpatti   dukkaṭassa   .   dasāhānatikkante   anatikkantasaññī
anāpatti.
     [8]   Anāpatti   antodasāhaṃ   adhiṭṭheti   vikappeti  vissajjeti
nassati    vinassati    dayhati    acchinditvā    gaṇhāti   1-   vissāsaṃ
gaṇhāti 2- ummattakassa ādikammikassāti.
     [9]  Tena  kho  pana  samayena  chabbaggiyā  bhikkhū  nissaṭṭhacīvaraṃ  na
denti  .  ye  3-  te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te ujjhāyanti khīyanti
vipācenti    kathaṃ    hi   nāma   chabbaggiyā   bhikkhū   nissaṭṭhacīvaraṃ   na
dassantīti   3-   .   bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  athakho  bhagavā
chabbaggiye   bhikkhū   paṭipucchi   saccaṃ   kira  tumhe  bhikkhave  nissaṭṭhacīvaraṃ
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanti .  3-3 Ma. ime pāṭhā natthi.
Na  dethāti  .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho bhagavā .pe. Dhammiṃ kathaṃ
katvā   bhikkhū   āmantesi   4-  na  bhikkhave  nissaṭṭhacīvaraṃ  na  dātabbaṃ
yo na dadeyya āpatti dukkaṭassāti.
                    Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
@Footnote: 1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi.
                       Dutiyasikkhāpadaṃ
     [10]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena  kho  pana  samayena  bhikkhū  bhikkhūnaṃ
hatthe   cīvaraṃ   nikkhipitvā   santaruttarena   janapadacārikaṃ   pakkamanti .
Tāni   cīvarāni   ciraṃ   1-   nikkhittāni   kaṇṇakitāni  honti  .  tāni
cīvarāni   2-  bhikkhū  otāpenti  .  addasā  kho  āyasmā  ānando
senāsanacārikaṃ   āhiṇḍanto   te   bhikkhū  tāni  cīvarāni  otāpente
disvāna   yena   te   bhikkhū   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   te  bhikkhū
etadavoca   kassimāni   āvuso   cīvarāni  kaṇṇakitānīti  .  athakho  te
bhikkhū   āyasmato   ānandassa   etamatthaṃ   ārocesuṃ   .   āyasmā
ānando   ujjhāyati   khīyati   vipāceti   kathaṃ   hi  nāma  bhikkhū  bhikkhūnaṃ
hatthe  cīvaraṃ  nikkhipitvā  santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamissantīti. Athakho
āyasmā   ānando   [3]-  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesi  .  athakho
bhagavā  te  bhikkhū  paṭipucchi  saccaṃ  kira  bhikkhave  bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ
nikkhipitvā    santaruttarena    janapadacārikaṃ    pakkamantīti    .    saccaṃ
bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi  nāma te bhikkhave moghapurisā
bhikkhūnaṃ    hatthe    cīvaraṃ    nikkhipitvā    santaruttarena    janapadacārikaṃ
@Footnote: 1 Po. cīvaravaṃse .  2 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi .  3 Ma. te bhikkhū
@anekapariyāyena vigarahitvā. evamīdisesu ṭhānesu.
Pakkamissanti   netaṃ   bhikkhave   appasannānaṃ   vā   pasādāya  pasannānaṃ
vā   bhiyyobhāvāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave   imaṃ  sikkhāpadaṃ
uddiseyyātha
     {10.1}   niṭṭhitacīvarasmiṃ   bhikkhunā  ubbhatasmiṃ  kaṭhine  ekarattampi
ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     {10.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
     [11]  Tena  kho  pana  samayena  aññataro  bhikkhu kosambiyaṃ gilāno
hoti   .   ñātakā   tassa   bhikkhuno  santike  dūtaṃ  pāhesuṃ  āgacchatu
bhaddanto   mayaṃ   upaṭṭhahissāmāti  .  bhikkhūpi  evamāhaṃsu  gaccha  āvuso
ñātakā   taṃ   upaṭṭhahissantīti   .   so   evamāha   bhagavatā  āvuso
sikkhāpadaṃ     paññattaṃ    na    ticīvarena    vippavasitabbanti    ahañcamhi
gilāno   na   sakkomi   ticīvaramādāya   pakkamituṃ   nāhaṃ  gamissāmīti .
Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
     {11.1}  Athakho  bhagavā  etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ
katvā  bhikkhū  āmantesi  anujānāmi  bhikkhave  gilānassa bhikkhuno ticīvarena
avippavāsasammatiṃ  1-  dātuṃ  .  evañca  pana  bhikkhave  dātabbā. Tena
gilānena   bhikkhunā   saṅghaṃ   upasaṅkamitvā  ekaṃsaṃ  uttarāsaṅgaṃ  karitvā
vuḍḍhānaṃ  bhikkhūnaṃ  pāde  vanditvā  ukkuṭikaṃ  nisīditvā  añjaliṃ paggahetvā
evamassa  vacanīyo  ahaṃ  bhante  gilāno  na sakkomi ticīvaramādāya pakkamituṃ
sohaṃ   bhante   saṅghaṃ  ticīvarena  avippavāsasammatiṃ  yācāmīti  .  dutiyampi
yācitabbā   tatiyampi   yācitabbā   .   byatatena   bhikkhunā   paṭibalena
@Footnote: 1 Ma. Yu. sammutiṃ. evamuparipi.
Saṅgho ñāpetabbo
     {11.2}  suṇātu  me  bhante  saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno
na  sakkoti  ticīvaramādāya  pakkamituṃ  .  so  saṅghaṃ  ticīvarena avippavāsa-
sammatiṃ   yācati   .   yadi   saṅghassa   pattakallaṃ  saṅgho  itthannāmassa
bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammatiṃ dadeyya. Esā ñatti.
     {11.3}  Suṇātu  me  bhante  saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno
na  sakkoti  ticīvaramādāya  pakkamituṃ  .  so  saṅghaṃ  ticīvarena avippavāsa-
sammatiṃ  yācati  .  saṅgho  itthannāmassa  bhikkhuno  ticīvarena avippavāsa-
sammatiṃ  deti  .  yassāyasmato  khamati  itthannāmassa  bhikkhuno  ticīvarena
avippavāsasammatiyā dānaṃ so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.
     {11.4}  Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsa-
sammati. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.
     {11.5} Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {11.6}   niṭṭhitacīvarasmiṃ   bhikkhunā  ubbhatasmiṃ  kaṭhine  ekarattampi
ce   bhikkhu   ticīvarena   vippavaseyya   aññatra  bhikkhusammatiyā  nissaggiyaṃ
pācittiyanti.
     [12]  Niṭṭhitacīvarasminti  bhikkhuno  [1]-  cīvaraṃ  kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ
vā   vinaṭṭhaṃ   vā  daḍḍhaṃ  vā  cīvarāsā  vā  upacchinnā  .  ubbhatasmiṃ
kaṭhineti     aṭṭhannaṃ     mātikānaṃ    aññatarāya    mātikāya    ubbhataṃ
hoti   saṅghena  vā  antarā  ubbhataṃ  hoti  .  ekarattampi  ce  bhikkhu
ticīvarena    vippavaseyyāti    saṅghāṭiyā    vā   uttarāsaṅgena   vā
@Footnote: 1 Po. bhikkhunā.
Antaravāsakena  vā  ekarattampi  1-  ce  vippavutthaṃ hoti 1-. Aññatra
bhikkhusammatiyāti    ṭhapetvā   bhikkhusammatiṃ   .   nissaggiyaṃ   hotīti   saha
aruṇuggamanena   2-   nissaggiyaṃ  hoti  nissajjitabbaṃ  saṅghassa  vā  gaṇassa
vā  puggalassa  vā  .  evañca  pana bhikkhave nissajjitabbaṃ. Tena bhikkhunā
saṅghaṃ  upasaṅkamitvā  .pe.  evamassa  vacanīyo  idaṃ  me bhante cīvaraṃ 3-
rattivippavutthaṃ   4-   aññatra   bhikkhusammatiyā  nissaggiyaṃ  imāhaṃ  saṅghassa
nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.  dadeyyunti  .pe.  āyasmato
dammīti.
     [13]   Gāmo   ekūpacāro   nānūpacāro   nivesanaṃ  ekūpacāraṃ
nānūpacāraṃ   uddosito   ekūpacāro   nānūpacāro  aṭṭo  ekūpacāro
nānūpacāro   mālo   ekūpacāro   nānūpacāro  pāsādo  ekūpacāro
nānūpacāro    hammiyaṃ    ekūpacāraṃ   nānūpacāraṃ   nāvā   ekūpacārā
nānūpacārā    sattho   ekūpacāro   nānūpacāro   khettaṃ   ekūpacāraṃ
nānūpacāraṃ   dhaññakaraṇaṃ   ekūpacāraṃ   nānūpacāraṃ   ārāmo  ekūpacāro
nānūpacāro   vihāro   ekūpacāro   nānūpacāro   rukkhamūlaṃ  ekūpacāraṃ
nānūpacāraṃ ajjhokāso ekūpacāro nānūpacāro.
     [14]  Gāmo  ekūpacāro  nāma ekakulassa gāmo hoti parikkhitto
@Footnote:1-1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi .  2 Ma. Yu. aruṇuggamanā .  3 Yu. Rā. ticīvaraṃ.
@4 Sī. yu rattiṃ vippavutthaṃ. Rā. ekarattaṃ vippavutthaṃ.
Ca  antogāme  cīvaraṃ  nikkhipitvā  antogāme  vatthabbaṃ  .  aparikkhitto
hoti  yasmiṃ  ghare  cīvaraṃ  nikkhittaṃ  hoti  tasmiṃ  ghare  vatthabbaṃ hatthapāsā
vā  na  vijahitabbaṃ  .  nānūpacāro  nāma  1-  nānākulassa  gāmo hoti
parikkhitto   ca  yasmiṃ  ghare  cīvaraṃ  nikkhittaṃ  hoti  tasmiṃ  ghare  vatthabbaṃ
sabhāye  vā  dvāramūle  vā  hatthapāsā  vā  na  vijahitabbaṃ  .  sabhāyaṃ
gacchantena   hatthapāse   cīvaraṃ   nikkhipitvā   sabhāye   [2]-  vatthabbaṃ
dvāramūle  vā  hatthapāsā  vā  na  vijahitabbaṃ. Sabhāye cīvaraṃ nikkhipitvā
sabhāye  [2]-  vatthabbaṃ  dvāramūle  vā  hatthapāsā  vā na vijahitabbaṃ.
Aparikkhitto  hoti  yasmiṃ  ghare  cīvaraṃ  nikkhittaṃ  hoti  tasmiṃ ghare vatthabbaṃ
hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.
     [15]   Ekakulassa   nivesanaṃ   hoti   parikkhittañca   nānāgabbhā
nānāovarakā    antonivesane    cīvaraṃ    nikkhipitvā   antonivesane
vatthabbaṃ   .   aparikkhittaṃ   hoti   yasmiṃ   gabbhe  cīvaraṃ  nikkhittaṃ  hoti
tasmiṃ   gabbhe   vatthabbaṃ  hatthapāsā  vā  na  vijahitabbaṃ  .  nānākulassa
nivesanaṃ    hoti    parikkhittañca    nānāgabbhā   nānāovarakā   yasmiṃ
gabbhe   cīvaraṃ   nikkhittaṃ   hoti  tasmiṃ  gabbhe  vatthabbaṃ  dvāramūle  vā
hatthapāsā   vā   na   vijahitabbaṃ   .   aparikkhittaṃ  hoti  yasmiṃ  gabbhe
cīvaraṃ     nikkhittaṃ    hoti    tasmiṃ    gabbhe    vatthabbaṃ    hatthapāsā
@Footnote: 1 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi .  2 Ma. Yu. vā.
Vā na vijahitabbaṃ.
     [16]   Ekakulassa  uddosito  hoti  parikkhitto  ca  nānāgabbhā
nānāovarakā    antouddosite   cīvaraṃ   nikkhipitvā   antouddosite
vatthabbaṃ   .   aparikkhitto   hoti   yasmiṃ  gabbhe  cīvaraṃ  nikkhittaṃ  hoti
tasmiṃ   gabbhe   vatthabbaṃ  hatthapāsā  vā  na  vijahitabbaṃ  .  nānākulassa
uddosito    hoti    parikkhitto    ca    nānāgabbhā   nānāovarakā
yasmiṃ   gabbhe   cīvaraṃ  nikkhittaṃ  hoti  tasmiṃ  gabbhe  vatthabbaṃ  dvāramūle
vā   hatthapāsā   vā   na   vijahitabbaṃ   .   aparikkhitto  hoti  yasmiṃ
gabbhe   cīvaraṃ   nikkhittaṃ   hoti   tasmiṃ   gabbhe   vatthabbaṃ   hatthapāsā
vā na vijahitabbaṃ.
     [17]   Ekakulassa   aṭṭo  hoti  antoaṭṭe  cīvaraṃ  nikkhipitvā
antoaṭṭe   vatthabbaṃ   .   nānākulassa   aṭṭo   hoti   nānāgabbhā
nānāovarakā   yasmiṃ   gabbhe   cīvaraṃ   nikkhittaṃ   hoti   tasmiṃ  gabbhe
vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.
     [18]   Ekakulassa   mālo  hoti  antomāle  cīvaraṃ  nikkhipitvā
antomāle   vatthabbaṃ   .   nānākulassa   mālo   hoti   nānāgabbhā
nānāovarakā   yasmiṃ   gabbhe   cīvaraṃ   nikkhittaṃ   hoti   tasmiṃ  gabbhe
vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.
     [19]  Ekakulassa  pāsādo  hoti  antopāsāde cīvaraṃ nikkhipitvā
antopāsāde     vatthabbaṃ     .    nānākulassa    pāsādo    hoti
Nānāgabbhā    nānāovarakā   yasmiṃ   gabbhe   cīvaraṃ   nikkhittaṃ   hoti
tasmiṃ    gabbhe    vatthabbaṃ    dvāramūle   vā   hatthapāsā   vā   na
vijahitabbaṃ.
     [20]   Ekakulassa  hammiyaṃ  hoti  antohammiye  cīvaraṃ  nikkhipitvā
antohammiye   vatthabbaṃ   .   nānākulassa   hammiyaṃ   hoti  nānāgabbhā
nānāovarakā   yasmiṃ   gabbhe   cīvaraṃ   nikkhittaṃ   hoti   tasmiṃ  gabbhe
vatthabbaṃ dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.
     [21]   Ekakulassa  nāvā  hoti  antonāvāya  cīvaraṃ  nikkhipitvā
antonāvāya   vatthabbaṃ   .   nānākulassa   nāvā   hoti  nānāgabbhā
nānāovarakā   yasmiṃ   ovarake  cīvaraṃ  nikkhittaṃ  hoti  tasmiṃ  ovarake
vatthabbaṃ dvāramūle vā 1- hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.
     [22]  Ekakulassa  sattho  hoti  satthe  cīvaraṃ  nikkhipitvā  purato
vā   pacchato   vā   sattabbhantarā   na  vijahitabbā  passato  abbhantaraṃ
na   vijahitabbaṃ   .  nānākulassa  sattho  hoti  satthe  cīvaraṃ  nikkhipitvā
hatthapāsā na vijahitabbaṃ.
     [23]  Ekakulassa  khettaṃ  hoti  parikkhittañca  antokhette  cīvaraṃ
nikkhipitvā   antokhette   vatthabbaṃ   .   aparikkhittaṃ  hoti  hatthapāsā
na   vijahitabbaṃ  .  nānākulassa  khettaṃ  hoti  parikkhittañca  antokhette
cīvaraṃ   nikkhipitvā   antokhette   vatthabbaṃ  dvāramūle  vā  hatthapāsā
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. pāṭhadvayaṃ natthi.
Pāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti hatthapāsā na vijahitabbaṃ.
     [24]   Ekakulassa   dhaññakaraṇaṃ   hoti   parikkhittañca  antodhañña-
karaṇe   cīvaraṃ   nikkhipitvā   antodhaññakaraṇe   vatthabbaṃ  .  aparikkhittaṃ
hoti   hatthapāsā   na   vijahitabbaṃ   .   nānākulassa   dhaññakaraṇaṃ  hoti
parikkhittañca    antodhaññakaraṇe    cīvaraṃ   nikkhipitvā   dvāramūle   vā
vatthabbaṃ  hatthapāsā  vā  na  vijahitabbaṃ  .  aparikkhittaṃ  hoti  hatthapāsā
na vijahitabbaṃ.
     [25]  Ekakulassa  ārāmo  hoti  parikkhitto  ca  antoārāme
cīvaraṃ   nikkhipitvā   antoārāme   vatthabbaṃ   .   aparikkhitto   hoti
hatthapāsā   na   vijahitabbaṃ  .  nānākulassa  ārāmo  hoti  parikkhitto
ca    antoārāme    cīvaraṃ   nikkhipitvā   dvāramūle   vā   vatthabbaṃ
hatthapāsā   vā   na   vijahitabbaṃ   .   aparikkhitto   hoti  hatthapāsā
na vijahitabbaṃ.
     [26]   Ekakulassa   vihāro  hoti  parikkhitto  ca  antovihāre
cīvaraṃ   nikkhipitvā   antovihāre  vatthabbaṃ  .  aparikkhitto  hoti  yasmiṃ
vihāre   cīvaraṃ   nikkhittaṃ   hoti   tasmiṃ   vihāre  vatthabbaṃ  hatthapāsā
vā   na   vijahitabbaṃ   .   nānākulassa   vihāro  hoti  parikkhitto  ca
yasmiṃ    vihāre    cīvaraṃ   nikkhittaṃ   hoti   tasmiṃ   vihāre   vatthabbaṃ
dvāramūle   vā   hatthapāsā   vā   na   vijahitabbaṃ   .   aparikkhitto
Hoti   yasmiṃ   vihāre   cīvaraṃ   nikkhittaṃ  hoti  tasmiṃ  vihāre  vatthabbaṃ
hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.
     [27]  Ekakulassa  rukkhamūlaṃ  hoti  yaṃ  majjhantike  kāle  samantā
chāyā   1-   pharati   antochāyāya   cīvaraṃ   nikkhipitvā   antochāyāya
vatthabbaṃ. Nānākulassa rukkhamūlaṃ hoti hatthapāsā na vijahitabbaṃ.
     [28]  Ajjhokāso  ekūpacāro  nānūpacāro  nāma  2- agāmake
araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro tato paraṃ nānūpacāro.
     [29]    Vippavutthe    vippavutthasaññī    aññatra    bhikkhusammatiyā
nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   vippavutthe  vematiko  aññatra  bhikkhusammatiyā
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    vippavutthe    avippavutthasaññī    aññatra
bhikkhusammatiyā   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .  apaccuddhaṭe  paccuddhaṭasaññī  3-
aññatra    bhikkhusammatiyā    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    avissajjite
vissajjitasaññī    aññatra    bhikkhusammatiyā    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ  .
Anaṭṭhe   naṭṭhasaññī   aññatra   bhikkhusammatiyā   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ .
Avinaṭṭhe   vinaṭṭhasaññī   aññatra   bhikkhusammatiyā  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ .
Adaḍḍhe   daḍḍhasaññī   aññatra   bhikkhusammatiyā   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ .
Avilutte viluttasaññī aññatra bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     [30]    Nissaggiyaṃ    cīvaraṃ   anissajjitvā   paribhuñjati   āpatti
@Footnote: 1 Po. rukkhachāyā .  2 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi.
@3 Po. apaccuddhārake paccuddhārakasaññī.
Dukkaṭassa    .   avippavutthe   vippavutthasaññī   āpatti   dukkaṭassa  .
Avippavutthe     vematiko    āpatti    dukkaṭassa    .    avippavutthe
avippavutthasaññī anāpatti.
     [31]   Anāpatti   antoaruṇe   paccuddharati   vissajjeti  nassati
vinassati   dayhati   acchinditvā   gaṇhāti   1-   vissāsaṃ  gaṇhāti  2-
bhikkhusammatiyā ummattakassa ādikammikassāti.
                    Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. sabbattha gaṇhanti.
                       Tatiyasikkhāpadaṃ
     [32]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana  samayena  aññatarassa
bhikkhuno    akālacīvaraṃ   uppannaṃ   hoti   tassa   taṃ   cīvaraṃ   kayiramānaṃ
nappahoti   .   athakho   so   bhikkhu   taṃ  cīvaraṃ  ussāpetvā  punappunaṃ
vimajjati   .   addasā   kho   bhagavā   senāsanacārikaṃ  āhiṇḍanto  taṃ
bhikkhuṃ   taṃ   cīvaraṃ   ussāpetvā   punappunaṃ   vimajjantaṃ   disvāna  yena
so   bhikkhu   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   taṃ   bhikkhuṃ  etadavoca  kissa
tvaṃ   bhikkhu   imaṃ   cīvaraṃ   ussāpetvā   punappunaṃ   vimajjasīti  .  idaṃ
me    bhante    akālacīvaraṃ   uppannaṃ   kayiramānaṃ   nappahoti   tenāhaṃ
imaṃ   cīvaraṃ   ussāpetvā   punappunaṃ   vimajjāmīti   .  atthi  pana  te
bhikkhu   cīvarapaccāsāti   .   atthi  bhagavāti  .  athakho  bhagavā  etasmiṃ
nidāne   etasmiṃ   pakaraṇe   dhammiṃ   kathaṃ   katvā   bhikkhū   āmantesi
anujānāmi   bhikkhave   akālacīvaraṃ   paṭiggahetvā   cīvarapaccāsāya   1-
nikkhipitunti.
     [33]  Tena  kho  pana  samayena  bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ akālacīvaraṃ
paṭiggahetvā    cīvarapaccāsāya    2-    nikkhipitunti   akālacīvaraṃ   3-
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. cīvarapaccāsā .  3 Ma. Yu. akālacīvarāni.
Paṭiggahetvā   atirekamāsaṃ   nikkhipanti   .   tāni   cīvarāni  cīvaravaṃse
bhaṇḍikābaddhāni    tiṭṭhanti    .   addasā   kho   āyasmā   ānando
senāsanacārikaṃ   āhiṇḍanto   tāni   cīvarāni  cīvaravaṃse  bhaṇḍikābaddhāni
ṭhitāni   1-   disvāna   bhikkhū   āmantesi  kassimāni  āvuso  cīvarāni
cīvaravaṃse   bhaṇḍikābaddhāni   tiṭṭhantīti  .  amhākaṃ  āvuso  imāni  2-
akālacīvarāni   cīvarapaccāsāya   3-   nikkhittānīti  .  kīvaciraṃ  panāvuso
imāni   cīvarāni   nikkhittānīti  .  atirekamāsaṃ  āvusoti  .  āyasmā
ānando   ujjhāyati   khīyati  vipāceti  kathaṃ  hi  nāma  bhikkhū  akālacīvaraṃ
paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipissantīti.
     {33.1}   Athakho  āyasmā  ānando  [4]-  bhagavato  etamatthaṃ
ārocesi  .  athakho  bhagavā  etasmiṃ  nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ
sannipātāpetvā   bhikkhū  paṭipucchi  saccaṃ  kira  bhikkhave  bhikkhū  akālacīvaraṃ
paṭiggahetvā   atirekamāsaṃ   nikkhipantīti   .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi
buddho   bhagavā   kathaṃ   hi   nāma  te  bhikkhave  moghapurisā  akālacīvaraṃ
paṭiggahetvā   atirekamāsaṃ   nikkhipissanti   netaṃ   bhikkhave  appasannānaṃ
vā  pasādāya  pasannānaṃ  vā  bhiyyobhāvāya  .pe.  evañca pana bhikkhave
imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {33.2}  niṭṭhitacīvarasmiṃ  bhikkhunā  ubbhatasmiṃ  kaṭhine  bhikkhuno paneva
akālacīvaraṃ    uppajjeyya    ākaṅkhamānena    bhikkhunā    paṭiggahetabbaṃ
paṭiggahetvā   khippameva  kāretabbaṃ  no  cassa  pāripūri  māsaparamantena
@Footnote: 1 Ma. Yu. tiṭṭhante .  2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi .  3 Ma. Yu. cīvarapaccāsā.
@4 Ma. te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā.
Bhikkhunā   taṃ   cīvaraṃ   nikkhipitabbaṃ  ūnassa  pāripūriyā  satiyā  paccāsāya
tato   ce   uttariṃ   1-   nikkhipeyya   satiyāpi  paccāsāya  nissaggiyaṃ
pācittiyanti.
     [34]  Niṭṭhitacīvarasmiṃ  bhikkhunāti  bhikkhuno  cīvaraṃ  kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ
vā   vinaṭṭhaṃ   vā  daḍḍhaṃ  vā  cīvarāsā  vā  upacchinnā  .  ubbhatasmiṃ
kaṭhineti    aṭṭhannaṃ   mātikānaṃ   aññatarāya   mātikāya   ubbhataṃ   hoti
saṅghena  vā  antarā  ubbhataṃ  hoti  .  akālacīvaraṃ nāma anatthate kaṭhine
ekādasamāse   uppannaṃ   atthate  kaṭhine  sattamāse  uppannaṃ  kālepi
ādissa   dinnaṃ  etaṃ  akālacīvaraṃ  nāma  .  uppajjeyyāti  uppajjeyya
saṅghato  vā  gaṇato  vā  ñātito  vā  mittato  vā  paṃsukūlato 2- vā
attano vā dhanena.
     [35]    Ākaṅkhamānenāti    icchamānena    paṭiggahetabbaṃ   .
Paṭiggahetvā khippameva kāretabbanti dasāhā kāretabbaṃ.
     [36]  No  cassa  pāripūrīti  kayiramānaṃ  nappahoti. Māsaparamantena
bhikkhunā   taṃ   cīvaraṃ   nikkhipitabbanti  māsaparamatā  nikkhipitabbaṃ  .  ūnassa
pāripūriyāti   ūnassa   pāripūratthāya  .  satiyā  paccāsāyāti  paccāsā
hoti  saṅghato  vā  gaṇato  vā  ñātito  vā  mittato vā paṃsukūlato 3-
vā attano vā dhanena.
     [37]   Tato   ce   uttariṃ   nikkhipeyya  satiyāpi  paccāsāyāti
@Footnote: 1 Ma. uttari. evamuparipi .  2-3 Ma. Yu. paṃsukulaṃ.
Tadahuppanne   mūlacīvare  paccāsācīvaraṃ  uppajjati  dasāhā  kāretabbaṃ .
Dvīhuppanne  mūlacīvare ... Tīhuppanne mūlacīvare ... Catūhuppanne mūlacīvare
... Pañcāhuppanne mūlacīvare ... Chāhuppanne mūlacīvare ... Sattāhuppanne
mūlacīvare  ...  aṭṭhāhuppanne mūlacīvare ... Navāhuppanne mūlacīvare ...
Dasāhuppanne  mūlacīvare  ... Paccāsācīvaraṃ uppajjati dasāhā kāretabbaṃ.
Ekādase uppanne mūlacīvare ... Dvādase uppanne mūlacīvare ... Terase
uppanne mūlacīvare ... Cuddase uppanne mūlacīvare ... Paṇṇarase uppanne
mūlacīvare ... Soḷase uppanne mūlacīvare ... Sattarase uppanne mūlacīvare ...
Aṭṭhārase uppanne mūlacīvare ... Ekūnavīse uppanne mūlacīvare ... Vīse
uppanne   mūlacīvare   paccāsācīvaraṃ   uppajjati  dasāhā  kāretabbaṃ .
Ekavīse    uppanne    mūlacīvare   paccāsācīvaraṃ   uppajjati   navāhā
kāretabbaṃ   .   dvāvīse  uppanne  mūlacīvare  paccāsācīvaraṃ  uppajjati
aṭṭhāhā   kāretabbaṃ  .  tevīse  uppanne  mūlacīvare  ...  sattāhā
kāretabbaṃ  .  catuvīse  uppanne  mūlacīvare  ...  chāhā  kāretabbaṃ.
Pañcavīse   uppanne  mūlacīvare  ...  pañcāhā  kāretabbaṃ  .  chabbīse
uppanne   mūlacīvare   ...  catūhā  kāretabbaṃ  .  sattavīse  uppanne
mūlacīvare  ... Tīhā kāretabbaṃ. Aṭṭhavīse uppanne mūlacīvare ... Dvīhā
kāretabbaṃ   .  ekūnatiṃse  uppanne  mūlacīvare  paccāsācīvaraṃ  uppajjati
ekāhaṃ   kāretabbaṃ   .   tiṃse   uppanne   mūlacīvare   paccāsācīvaraṃ
Uppajjati    tadaheva    adhiṭṭhātabbaṃ    vikappetabbaṃ   vissajjetabbaṃ  .
No  ce  adhiṭṭhaheyya  vā  vikappeyya  vā  vissajjeyya  vā  ekatiṃse
aruṇuggamane   nissaggiyaṃ   hoti   nissajjitabbaṃ  saṅghassa  vā  gaṇassa  vā
puggalassa   vā   .   evañca   pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.  idaṃ
me   bhante   akālacīvaraṃ   māsātikkantaṃ   nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa
nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.  dadeyyunti  .pe.  āyasmato
dammīti.
     [38]   Visabhāge   uppanne   mūlacīvare  paccāsācīvaraṃ  uppajjati
rattiyo ca sesā honti na akāmā kāretabbaṃ.
     [39]   Māsātikkante   atikkantasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ .
Māsātikkante    vematiko   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   māsātikkante
anatikkantasaññī    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .   anadhiṭṭhite   adhiṭṭhitasaññī
avikkappite     vikappitasaññī    avissajjite    vissajjitasaññī    anaṭṭhe
naṭṭhasaññī    avinaṭṭhe    vinaṭṭhasaññī    adaḍḍhe    daḍḍhasaññī   avilutte
viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     [40]    Nissaggiyaṃ    cīvaraṃ   anissajjitvā   paribhuñjati   āpatti
dukkaṭassa   .   māsānatikkante   atikkantasaññī   āpatti  dukkaṭassa .
Māsānatikkante   vematiko   āpatti   dukkaṭassa   .   māsānatikkante
anatikkantasaññī anāpatti.
     [41]   Anāpatti   antomāse   adhiṭṭheti  vikappeti  vissajjeti
Nassati    vinassati    dayhati    acchinditvā    gaṇhāti   1-   vissāsaṃ
gaṇhāti 2- ummattakassa ādikammikassāti.
                    Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanti.
                      Catutthasikkhāpadaṃ
     [42]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana  samayena  āyasmato
udāyissa   purāṇadutiyikā  bhikkhunīsu  pabbajitā  hoti  .  sā  bhikkhunī  1-
āyasmato   udāyissa   santike   abhikkhaṇaṃ   āgacchati   .   āyasmāpi
udāyi  2-  tassā  bhikkhuniyā  santike  abhikkhaṇaṃ  gacchati . Tena kho pana
samayena   āyasmā   udāyi   tassā   bhikkhuniyā   santike  bhattavissaggaṃ
karoti    .    athakho   āyasmā   udāyi   pubbaṇhasamayaṃ   nivāsetvā
pattacīvaramādāya    yena    sā    bhikkhunī   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā
tassā   bhikkhuniyā   purato   aṅgajātaṃ   vivaritvā   āsane   nisīdi .
Sāpi   kho   bhikkhunī   āyasmato  udāyissa  purato  aṅgajātaṃ  vivaritvā
āsane nisīdi.
     {42.1}  Athakho  āyasmā  udāyi sāratto va 3- tassā bhikkhuniyā
aṅgajātaṃ  upanijjhāyi  .  tassa  aṅgajātato  4-  asuci  mucci . Athakho
āyasmā   udāyi   taṃ   bhikkhuniṃ   etadavoca  gaccha  bhagini  udakaṃ  āhara
antaravāsakaṃ  dhovissāmīti  .  āharayya  ahameva dhovissāmīti. Athakho 5-
sā  bhikkhunī  tassa  5-  taṃ  asuciṃ  ekadesaṃ  mukhena  aggahesi  ekadesaṃ
aṅgajāte     pakkhipi     .     sā    tena    gabbhaṃ    gaṇhi   .
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi .  2 Ma. udāyī. evamuparipi .  3 Ma. Yu. sāratto.
@4 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi .  5-5 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi.
Bhikkhuniyo   evamāhaṃsu  ayaṃ  bhikkhunī  abrahmacārinī  ayaṃ  gabbhinīti  1- .
Nāhaṃ  ayye  abrahmacārinīti  .  athakho  2-  sā  bhikkhunī  2-  bhikkhunīnaṃ
etamatthaṃ   ārocesi   .   bhikkhuniyo   ujjhāyanti   khīyanti  vipācenti
kathaṃ   hi  nāma  ayyo  udāyi  bhikkhuniyā  purāṇacīvaraṃ  dhovāpessatīti .
Athakho  tā  bhikkhuniyo  bhikkhūnaṃ  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  ye  te  bhikkhū
appicchā   .pe.   te   ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma
āyasmā   udāyi   bhikkhuniyā   purāṇacīvaraṃ   dhovāpessatīti   .  athakho
te bhikkhū [3]- bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
     {42.2}  Athakho  bhagavā  .pe.  āyasmantaṃ  udāyiṃ  paṭipucchi saccaṃ
kira  tvaṃ  udāyi  bhikkhuniyā  purāṇacīvaraṃ  dhovāpesīti  .  saccaṃ bhagavāti.
Ñātikā    te   udāyi   aññātikāti   .   aññātikā   bhagavāti  .
Aññātako    moghapurisa    aññātikāya    na    jānāti   paṭirūpaṃ   vā
appaṭirūpaṃ   vā   pāsādikaṃ  vā  appāsādikaṃ  4-  vā  tattha  hi  nāma
tvaṃ    moghapurisa    aññātikāya   bhikkhuniyā   purāṇacīvaraṃ   dhovāpessasi
netaṃ    moghapurisa    appasannānaṃ    vā    pasādāya   pasannānaṃ   vā
bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {42.3}   yo   pana   bhikkhu   aññātikāya  bhikkhuniyā  purāṇacīvaraṃ
dhovāpeyya   vā   rajāpeyya   vā   ākoṭāpeyya   vā   nissaggiyaṃ
pācittiyanti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. abrahmacārinī ayaṃ bhikkhunī gabbhinīti .  2-2 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi.
@3 Ma. āyasmantaṃ udāyiṃ anekapariyāyena vigarahitvā ... .  4 Ma. apasādikaṃ.
     [43]  Yo  panāti  yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ
atthe   adhippeto   bhikkhūti  .  aññātikā  nāma  mātito  vā  pitito
vā   yāva   sattamā  pitāmahayugā  asambaddhā  .  bhikkhunī  nāma  ubhato
saṅghe  upasampannā  .  purāṇacīvaraṃ  nāma  sakiṃ  nivatthaṃpi  sakiṃ  pārutaṃpi.
Dhovāti  1-  āpatti  dukkaṭassa  .  dhotaṃ  2-  nissaggiyaṃ hoti. Rajāti
āṇāpeti   3-  āpatti  dukkaṭassa  .  rattaṃ  4-  nissaggiyaṃ  hoti .
Ākoṭehīti  āṇāpeti  5-  āpatti  dukkaṭassa  .  sakiṃ pāṇippahāraṃ 6-
vā   muggarappahāraṃ   7-   vā   dinne   nissaggiyaṃ  hoti  nissajjitabbaṃ
saṅghassa   vā   gaṇassa   vā  puggalassa  vā  .  evañca  pana  bhikkhave
nissajjitabbaṃ    .pe.    idaṃ   me   bhante   purāṇacīvaraṃ   aññātikāya
bhikkhuniyā   dhovāpitaṃ   nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa  nissajjāmīti  .pe.
Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [44]    Aññātikāya    aññātikasaññī    purāṇacīvaraṃ   dhovāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    aññātikāya   aññātikasaññī   purāṇacīvaraṃ
dhovāpeti     rajāpeti     nissaggiyena    āpatti    dukkaṭassa   .
@Footnote: 1 Rā. dhovāpeyyāti dhovāhīti āṇāpeti. Po. Ma. Yu. dhovāti āṇāpeti.
@2 Rā. dhovāpitaṃ .  3 Rā. rajāpeyyāti rajāhīti āṇāpeti .  4 Rā. rajjitaṃ.
@5 Rā. ākoṭāpeyyāti ākoṭehīti āṇāpeti .  6 pāṇippahāretipi pāṭho.
@7 muggarappahāretipi pāṭho.
Aññātikāya    aññātikasaññī    purāṇacīvaraṃ    dhovāpeti   ākoṭāpeti
nissaggiyena    āpatti    dukkaṭassa    .   aññātikāya   aññātikasaññī
purāṇacīvaraṃ   dhovāpeti   rajāpeti   ākoṭāpeti  nissaggiyena  āpatti
dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     {44.1}    Aññātikāya    aññātikasaññī   purāṇacīvaraṃ   rajāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    aññātikāya   aññātikasaññī   purāṇacīvaraṃ
rajāpeti  ākoṭāpeti  nissaggiyena  āpatti  dukkaṭassa  .  aññātikāya
aññātikasaññī   purāṇacīvaraṃ   rajāpeti   dhovāpeti  nissaggiyena  āpatti
dukkaṭassa    .    aññātikāya    aññātikasaññī   purāṇacīvaraṃ   rajāpeti
ākoṭāpeti dhovāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     {44.2}   Aññātikāya   aññātikasaññī   purāṇacīvaraṃ  ākoṭāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    aññātikāya   aññātikasaññī   purāṇacīvaraṃ
ākoṭāpeti  dhovāpeti  nissaggiyena  āpatti  dukkaṭassa . Aññātikāya
aññātikasaññī   purāṇacīvaraṃ  ākoṭāpeti  rajāpeti  nissaggiyena  āpatti
dukkaṭassa   .   aññātikāya   aññātikasaññī   purāṇacīvaraṃ   ākoṭāpeti
dhovāpeti rajāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     {44.3}   Aññātikāya  vematiko  .pe.  aññātikāya  ñātikasaññī
.pe.   aññassa  purāṇacīvaraṃ  dhovāpeti  āpatti  dukkaṭassa  .  nisīdana-
paccattharaṇaṃ   dhovāpeti   āpatti  dukkaṭassa  .  ekato  upasampannāya
dhovāpeti   āpatti   dukkaṭassa   .   ñātikāya  aññātikasaññī  āpatti
Dukkaṭassa   .   ñātikāya   vematiko   āpatti  dukkaṭassa  .  ñātikāya
ñātikasaññī anāpatti.
     [45]   Anāpatti  ñātikāya  dhovantiyā  aññātikā  dutiyā  hoti
avuttā   dhovati  aparibhuttaṃ  dhovāpeti  cīvaraṃ  ṭhapetvā  aññaṃ  parikkhāraṃ
dhovāpeti sikkhamānāya sāmaṇeriyā utmattakassa ādikammikassāti.
                   Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------
                      Pañcamasikkhāpadaṃ
     [46]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  rājagahe  viharati  veḷuvane
kalandakanivāpe   .   tena   kho   pana   samayena   uppalavaṇṇā  bhikkhunī
sāvatthiyaṃ    viharati    .   athakho   uppalavaṇṇā   bhikkhunī   pubbaṇhasamayaṃ
nivāsetvā    pattacīvaramādāya   sāvatthiṃ   piṇḍāya   pāvisi   sāvatthiyaṃ
piṇḍāya    caritvā    pacchābhattaṃ   piṇḍapātapaṭikkantā   yena   andhavanaṃ
tenupasaṅkami    divāvihārāya    andhavanaṃ    ajjhogāhetvā   aññatarasmiṃ
rukkhamūle  divāvihāraṃ  nisīdi  .  tena  kho  pana  samayena corā katakammā
gāviṃ  vadhitvā  maṃsaṃ  gahetvā  andhavanaṃ pavisiṃsu. Addasā kho coragāmaṇiko
uppalavaṇṇaṃ    bhikkhuniṃ   aññatarasmiṃ   rukkhamūle   divāvihāraṃ   nisinnaṃ  .
Disvānassa    etadahosi   sace   me   puttabhātikā   1-   passissanti
viheṭhayissanti   imaṃ   bhikkhuninti   aññena   maggena  agamāsi  .  athakho
so  coragāmaṇiko  maṃse  pakke  varamaṃsāni  gahetvā  paṇṇena  puṭaṃ  2-
bandhitvā    uppalavaṇṇāya   bhikkhuniyā   avidūre   rukkhe   ālaggetvā
yo   passati   samaṇo   vā   brāhmaṇo  vā  dinnaṃyeva  haratūti  vatvā
pakkāmi   .   assosi  kho  upapalavaṇṇā  bhikkhunī  samādhimhā  vuṭṭhahitvā
tassa    coragāmaṇikassa    imaṃ    vācaṃ    bhāsamānassa    .    athakho
@Footnote: 1 Ma. Yu. puttabhātukā .  2 Ma. Yu. paṇṇapuṭaṃ.
Uppalavaṇṇā   bhikkhunī   taṃ   maṃsaṃ  gahetvā  upassayaṃ  agamāsi  .  athakho
uppalavaṇṇā   bhikkhunī   tassā  rattiyā  accayena  taṃ  maṃsaṃ  sampādetvā
uttarāsaṅgena   bhaṇḍikaṃ   bandhitvā   vehāsaṃ   abbhuggantvā   veḷuvane
paccuṭṭhāsi.
     [47]  Tena  kho  pana samayena bhagavā gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti.
Āyasmā   udāyi  ohiyako  hoti  vihārapālo  .  athakho  uppalavaṇṇā
bhikkhunī   yenāyasmā   udāyi   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ
udāyiṃ  etadavoca  kahaṃ  bhante  bhagavāti  .  paviṭṭho  bhagini  bhagavā gāmaṃ
piṇḍāyāti  .  imaṃ  bhante  maṃsaṃ  bhagavato  dehīti  .  santappito te 1-
bhagini  bhagavā  maṃsena  sace  me tvaṃ antaravāsakaṃ dadeyyāsi evamahampi 2-
santappito   bhaveyyaṃ  antaravāsakenāti  .  mayaṃ  kho  bhante  mātugāmā
nāma  kicchalābhā  idañca  me  antimaṃ  pañcamaṃ  cīvaraṃ  nāhaṃ  dassāmīti .
Seyyathāpi  bhagini  puriso  hatthiṃ  datvā  kacche  vissajjeyya 3- evameva
kho tvaṃ bhagini bhagavato maṃsaṃ datvā mayhaṃ 4- antaravāsakaṃ vissajjehīti 5-.
     {47.1}   Athakho   uppalavaṇṇā   bhikkhunī   āyasmatā   udāyinā
nippīḷiyamānā   antaravāsakaṃ   datvā   upassayaṃ   agamāsi   .  bhikkhuniyo
uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā
@Footnote: 1 Ma. Yu. tayā rāmaññapotthake pana na dissati .  2 evañcāhaṃpītipi pāṭho.
@3 Ma. Yu. sajjeyya .  4 Ma. Yu. mayi .  5 Ma. Yu. na sajjasīti.
Pattacīvaraṃ    paṭiggaṇhantiyo   uppalavaṇṇaṃ   bhikkhuniṃ   etadavocuṃ   kahante
ayye   antaravāsakoti   .   uppalavaṇṇā   bhikkhunī   bhikkhunīnaṃ  etamatthaṃ
ārocesi   .  bhikkhuniyo  ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma
ayyo   udāyi  bhikkhuniyā  hatthato  1-  cīvaraṃ  paṭiggahessati  kicchalābho
mātugāmoti  .  athakho  tā  bhikkhuniyo  bhikkhūnaṃ  etamatthaṃ  ārocesuṃ .
Ye  te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te  ujjhāyanti  khīyanti vipācenti kathaṃ
hi nāma āyasmā udāyi bhikkhuniyā hatthato 2- cīvaraṃ pariggahessatīti.
     {47.2}  Athakho  te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ
kira   tvaṃ  udāyi  bhikkhuniyā  hatthato  3-  cīvaraṃ  paṭiggahesīti  .  saccaṃ
bhagavāti    .   ñātikā   te   udāyi   aññātikāti   .   aññātikā
bhagavāti   .   aññātako   moghapurisa   aññātikāya  na  jānāti  paṭirūpaṃ
vā  appaṭirūpaṃ  vā  santaṃ  vā  asantaṃ  vā  tattha  nāma  tvaṃ  moghapurisa
aññātikāya   bhikkhuniyā   hatthato   cīvaraṃ  paṭiggahessasi  netaṃ  moghapurisa
appasannānaṃ   vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.
Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {47.3}   yo  pana  bhikkhu  aññātikāya  bhikkhuniyā  hatthato  cīvaraṃ
paṭiggaṇheyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     {47.4} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
     [48]   Tena   kho  pana  samayena  bhikkhū  kukkuccāyantā  bhikkhunīnaṃ
@Footnote:1-2-3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
Pārivaṭṭakacīvaraṃ    1-    nappaṭiggaṇhanti    .    bhikkhuniyo   ujjhāyanti
khīyanti   vipācenti  kathaṃ  hi  nāma  ayyā  amhākaṃ  pārivaṭṭakacīvaraṃ  2-
nappaṭiggaṇhissantīti   3-   .   assosuṃ   kho   bhikkhū   tāsaṃ   bhikkhunīnaṃ
ujjhāyantīnaṃ   khīyantīnaṃ   vipācentīnaṃ   .   athakho   te  bhikkhū  bhagavato
etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  athakho  bhagavā  etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe
dhammiṃ   kathaṃ   katvā   bhikkhū   āmantesi   anujānāmi  bhikkhave  pañcannaṃ
pārivaṭṭakaṃ  4-  paṭiggahetuṃ  bhikkhussa  bhikkhuniyā  sikkhamānāya  sāmaṇerassa
sāmaṇeriyā   anujānāmi   bhikkhave   imesaṃ   pañcannaṃ   pārivaṭṭakaṃ  5-
paṭiggahetuṃ evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {48.1}   yo  pana  bhikkhu  aññātikāya  bhikkhuniyā  hatthato  cīvaraṃ
paṭigagaṇheyya aññatra pārivaṭṭakā 6- nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [49]  Yo  panāti  yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ
atthe   adhippeto   bhikkhūti  .  aññātikā  nāma  mātito  vā  pitito
vā    yāva   sattamā   pitāmahayugā   asambaddhā   .   bhikkhunī   nāma
ubhatosaṅghe    upasampannā    .    cīvaraṃ    nāma    channaṃ    cīvarānaṃ
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. pārivattakacīvaraṃ .  3 Ma. Yu. na paṭiggahessantīti .  4-5 Ma. Yu.
@pārivattakaṃ. pārivaṭṭakacīvarantipi pāṭho .  6 Ma. Yu. pārivattakā. evamuparipi.
Aññataraṃ   cīvaraṃ   vikappanūpagaṃ   pacchimaṃ   1-   .  aññatra  pārivaṭṭakāti
ṭhapetvā   pārivaṭṭakaṃ   .   paṭiggaṇhāti   payoge   dukkaṭaṃ  paṭilābhena
nissaggiyaṃ   hoti   nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā   gaṇassa  vā  puggalassa
vā  .  evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.  idaṃ me bhante cīvaraṃ
aññātikāya    bhikkhuniyā    hatthato   paṭiggahitaṃ   aññatra   pārivaṭṭakā
nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.
Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [50]    Aññātikāya    aññātikasaññī    hatthato    2-   cīvaraṃ
paṭiggaṇhāti     aññatra    pārivaṭṭakā    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .
Aññātikāya   vematiko   hatthato   3-   cīvaraṃ   paṭiggaṇhāti   aññatra
pārivaṭṭakā    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    aññātikāya   ñātikasaññī
hatthato   4-   cīvaraṃ   paṭiggaṇhāti   aññatra   pārivaṭṭakā   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ.
     [51]    Ekatoupasampannāya    hatthato    cīvaraṃ    paṭiggaṇhāti
aññatra     pārivaṭṭakā     āpatti     dukkaṭassa     .    ñātikāya
aññātikasaññī     āpatti     dukkaṭassa    .    ñātikāya    vematiko
āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī anāpatti.
     [52]   Anāpatti   ñātikāya   pārivaṭṭakaṃ   parittena  vā  vipulaṃ
vipulena    vā    parittaṃ    bhikkhu    vissāsaṃ    gaṇhāti    tāvakālikaṃ
@Footnote: 1 Yu. vikappanupagapacchimaṃ .  2-3-4 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
Gaṇhāti    cīvaraṃ   ṭhapetvā   aññaṃ   parikkhāraṃ   gaṇhāti   sikkhamānāya
sāmaṇeriyā ummattakassa ādikammikassāti.
                   Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                       Chaṭṭhasikkhāpadaṃ
     [53]    Tena    samayena   buddho   bhagavā   sāvatthiyaṃ   viharati
jetavane   anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana  samayena
āyasmā    upanando   sakyaputto   paṭṭho   1-   hoti   dhammiṃ   kathaṃ
kātuṃ    .   athakho   aññataro   seṭṭhiputto   yenāyasmā   upanando
sakyaputto     tenupasaṅkami     upasaṅkamitvā     āyasmantaṃ    upanandaṃ
sakyaputtaṃ    abhivādetvā    ekamantaṃ   nisīdi   .   ekamantaṃ   nisinnaṃ
kho    taṃ    seṭṭhiputtaṃ    āyasmā   upanando   sakyaputto   dhammiyā
kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.
     {53.1}    Athakho   so   seṭṭhiputto   āyasmatā   upanandena
sakyaputtena    dhammiyā   kathāya   sandassito   samādapito   samuttejito
sampahaṃsito      āyasmantaṃ      upanandaṃ      sakyaputtaṃ     etadavoca
vadeyyātha   bhante   yena   attho  paṭibalā  mayaṃ  ayyassa  dātuṃ  yadidaṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāranti     2-    .    sace
me  tvaṃ  āvuso  dātukāmosi  ito  ekaṃ  sāṭakaṃ  dehīti  .  amhākaṃ
kho   bhante   kulaputtānaṃ   kismiṃ  viya  ekasāṭakaṃ  gantuṃ  āgametha  3-
bhante   yāva   gharaṃ   gacchāmi   gharaṃ   gato   ito  vā  ekaṃ  sāṭakaṃ
@Footnote: 1 Ma. paṭṭo .  2 Yu. cīvara ... parikkhārānanti .  3 Ma. Yu. āgamehi.
Pahiṇissāmi  ito  vā  sundarataranti  .  dutiyampi  kho  āyasmā upanando
sakyaputto  taṃ  seṭṭhiputtaṃ  etadavoca  sace  me tvaṃ āvuso dātukāmosi
ito  ekaṃ  sāṭakaṃ  dehīti  .  amhākaṃ  kho  bhante kulaputtānaṃ kismiṃ viya
ekasāṭakaṃ  gantuṃ  āgametha  bhante  yāva  gharaṃ gacchāmi gharaṃ gato ito vā
ekaṃ  sāṭakaṃ  pahiṇissāmi  ito  vā  sundarataranti. Tatiyampi kho āyasmā
upanando  sakyaputto  taṃ  seṭṭhiputtaṃ  etadavoca  sace  me  tvaṃ āvuso
dātukāmosi  ito  ekaṃ  sāṭakaṃ  dehīti. Amhākaṃ kho  bhante kulaputtānaṃ
kismiṃ  viya  ekasāṭakaṃ  gantuṃ  āgametha  bhante yāva gharaṃ gacchāmi gharaṃ gato
ito  vā  ekaṃ  sāṭakaṃ  pahiṇissāmi  ito vā sundarataranti. Kiṃ pana tayā
āvuso adātukāmena pavāritena yaṃ tvaṃ pavāretvā na desīti.
     {53.2}  Athakho  so seṭṭhiputto āyasmatā upanandena sakyaputtena
nippīḷiyamāno  ekaṃ  sāṭakaṃ  datvā  agamāsi  .  manussā  taṃ  seṭṭhiputtaṃ
passitvā  etadavocuṃ  kissa  tvaṃ ayya 1- ekasāṭako āgacchasīti. Athakho
so  seṭṭhiputto  tesaṃ manussānaṃ etamatthaṃ ārocesi. Manussā ujjhāyanti
khīyanti  vipācenti  mahicchā  ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā nayime 2-
sukarā  dhammanimantanāya  3-  kātuṃ kathaṃ hi nāma seṭṭhiputtena dhammanimantanāya
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayyo .  2 Ma. Yu. nayimesaṃ .  3 Ma. Yu. dhammanimantanāpi.
Kayiramānāya   sāṭakaṃ   gaṇhissantīti   1-  .  assosuṃ  kho  bhikkhū  tesaṃ
manussānaṃ   ujjhāyantānaṃ   khīyantānaṃ   vipācentānaṃ  .  ye  te  bhikkhū
appicchā    santuṭṭhā   .pe.   te   ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti
kathaṃ   hi   nāma   āyasmā   upanando   sakyaputto   seṭṭhiputtaṃ  cīvaraṃ
viññāpessatīti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ .
Saccaṃ   kira   tvaṃ   upananda   seṭṭhiputtaṃ   cīvaraṃ  viññāpesīti  .  saccaṃ
bhagavāti   2-   .   ñātako  te  upananda  aññātakoti  .  aññātako
bhagavāti   .   aññātako   moghapurisa   aññātakassa  na  jānāti  paṭirūpaṃ
vā  appaṭirūpaṃ  vā  santaṃ  vā  asantaṃ  vā  tattha  nāma  tvaṃ  moghapurisa
aññātakaṃ     seṭṭhiputtaṃ    cīvaraṃ    viññāpessasi    netaṃ    moghapurisa
appasannānaṃ   vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.
Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {53.3}  yo  pana  bhikkhu  aññātakaṃ  gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ
viññāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     {53.4} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
     [54]  Tena  kho  pana  samayena  sambahulā  bhikkhū sāketā sāvatthiṃ
addhānamaggapaṭipannā    honti   .   antarāmagge   corā   nikkhamitvā
te   bhikkhū   acchindiṃsu   .   athakho   te   bhikkhū   bhagavatā  paṭikkhittaṃ
aññātakaṃ    gahapatiṃ    vā    gahapatāniṃ    vā    cīvaraṃ   viññāpetunti
@Footnote: 1 Ma. Yu. gahessantīti .  2 Yu. itisaddo natthi.
Kukkuccāyantā   na   viññāpesuṃ  yathānaggā  va  sāvatthiṃ  gantvā  bhikkhū
abhivādenti  .  bhikkhū  evamāhaṃsu  sundarā  kho  ime  āvuso ājīvakā
ye  ime  bhikkhū  abhivādentīti . Te evamāhaṃsu na mayaṃ āvuso ājīvakā
bhikkhū   mayanti   .  bhikkhū  āyasmantaṃ  upāliṃ  etadavocuṃ  iṅgha  āvuso
upāli  ime  anuyuñjāhīti  .  athakho  1-  te bhikkhū āyasmatā upālinā
anuyuñjiyamānā etamatthaṃ ārocesuṃ 1-.
     {54.1}  Athakho  āyasmā  upāli  te  bhikkhū  anuyuñjitvā  bhikkhū
etadavoca  bhikkhū  ime  āvuso  detha tesaṃ 2- cīvarānīti. Ye te bhikkhū
appicchā   .pe.   te   ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma
bhikkhū   naggā   āgacchissanti   nanu   nāma  tiṇena  vā  paṭicchādetvā
āgantabbanti   .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ .
Athakho   bhagavā   etasmiṃ  nidāne  etasmiṃ  pakaraṇe  [3]-  dhammiṃ  kathaṃ
katvā   bhikkhū   āmantesi   anujānāmi   bhikkhave   acchinnacīvarassa  vā
naṭṭhacīvarassa    vā   aññātakaṃ   gahapatiṃ   vā   gahapatāniṃ   vā   cīvaraṃ
viññāpetuṃ   yaṃ   āvāsaṃ   paṭhamaṃ  upagacchati  sace  tattha  hoti  saṅghassa
vihāracīvaraṃ   vā   uttarattharaṇaṃ  vā  bhummattharaṇaṃ  4-  vā  bhisicchavi  vā
taṃ  gahetvā  pārupituṃ  tañca  kho  5-  labhitvā  odahissāmīti  no  ce
hoti    saṅghassa    vihāracīvaraṃ    vā   uttarattharaṇaṃ   vā   bhummattharaṇaṃ
@Footnote: 1 Yu. ime pāṭhā natthi .  2 Ma. Yu. nesaṃ .  3 Po. bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā.
@4 Ma. bhūmattharaṇaṃ .  5 Ma. Yu. tañca khoti pāṭho natthi.
Vā  bhisicchavi  vā  tiṇena  vā  paṇṇena  vā  paṭicchādetvā  āgantabbaṃ
natveva   naggena   āgantabbaṃ  yo  āgaccheyya  āpatti  dukkaṭassa .
Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {54.2}  yo  pana  bhikkhu  aññātakaṃ  gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ
viññāpeyya    aññatra    samayā   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   tatthāyaṃ
samayo acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu naṭṭhacīvaro vā ayaṃ tattha samayoti.
     [55]  Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe
adhippeto  bhikkhūti  .  aññātako  nāma  mātito  vā  pitito  vā yāva
sattamā   pitāmahayugā  asambaddho  .  gahapati  nāma  yo  koci   agāraṃ
ajjhāvasati  .  gahapatānī  nāma  yā  kāci  agāraṃ  ajjhāvasati  .  cīvaraṃ
nāma  channaṃ  cīvarānaṃ  aññataraṃ  cīvaraṃ  vikappanūpagaṃ  pacchimaṃ  1- .  aññatra
samayāti  ṭhapetvā  samayaṃ  .  acchinnacīvaro  nāma  bhikkhussa  cīvaraṃ acchinnaṃ
hoti  rājūhi  vā corehi vā dhuttehi vā yehi kehici vā acchinnaṃ hoti.
Naṭṭhacīvaro  nāma  bhikkhussa  cīvaraṃ  agginā  vā  daḍḍhaṃ  hoti  udakena vā
vuḷhaṃ   hoti   undurehi  vā  upacikāhi  vā  khāyitaṃ  hoti  paribhogajiṇṇaṃ
vā   hoti  .  aññatra  samayā  viññāpeti  payoge  dukkaṭaṃ  paṭilābhena
nissaggiyaṃ      hoti      nissajjitabbaṃ     saṅghassa     vā     gaṇassa
@Footnote: 1 Yu. vikappanupagapacchimaṃ.
Vā  puggalassa  vā  .  evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.  idaṃ
me   bhante   cīvaraṃ   aññātakaṃ   gahapatikaṃ   aññatra   samayā  viññāpitaṃ
nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.
Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [56]    Aññātake    aññātakasaññī    aññatra   samayā   cīvaraṃ
viññāpeti    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    aññātake   vematiko   aññatra
samayā    cīvaraṃ    viññāpeti    nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   aññātake
aññātakasaññī     aññatra    samayā    cīvaraṃ    viññāpeti    nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .    ñātake    aññātakasaññī    āpatti   dukkaṭassa  .
Ñātake    vematiko    āpatti   dukkaṭassa   .   ñātake   ñātakasaññī
anāpatti.
     [57]   Anāpatti   samaye   ñātakānaṃ   pavāritānaṃ  aññassatthāya
attano dhanena ummattakassa ādikammikassāti.
                   Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                      Sattamasikkhāpadaṃ
     [58]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana  samayena  chabbaggiyā
bhikkhū   acchinnacīvarake  bhikkhū  upasaṅkamitvā  evaṃ  vadenti  1-  bhagavatā
āvuso   anuññātaṃ   acchinnacīvarassa   vā   naṭṭhacīvarassa  vā  aññātakaṃ
gahapatiṃ   vā   gahapatāniṃ   vā   cīvaraṃ   viññāpetuṃ  viññāpetha  āvuso
cīvaranti  .  alaṃ  āvuso  laddhaṃ  amhehi  cīvaranti  .  mayaṃ  āvuso 2-
āyasmantānaṃ   atthāya  3-  viññāpemāti  .  viññāpetha  āvusoti .
Athakho   chabbaggiyā   bhikkhū   aññātake   4-   gahapatike  upasaṅkamitvā
etadavocuṃ  acchinnacīvarakā  āvuso  bhikkhū  āgatā detha nesaṃ cīvaranti 5-
bahuṃ cīvaraṃ viññāpesuṃ.
     {58.1}    Tena    kho    pana    samayena   aññataro   puriso
sabhāyaṃ     nisinno    aññataraṃ    purisaṃ    etadavoca    acchinnacīvarakā
ayyā  6-  āgatā  nesaṃ  7-  mayā  cīvaraṃ  dinnanti . Sopi evamāha
mayāpi   dinnanti   .   aparopi   evamāha   mayāpi   dinnanti  .  te
@Footnote: 1 Ma. Yu. vadanti .  2-3-4 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi .  5 Ma. Yu. Rā. cīvarānīti.
@6 Ma. Yu. ayyo bhikkhū. evamīdise ṭhānesu .  7 Ma. Yu. tesaṃ.
Ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma  samaṇā  sakyaputtiyā
na   mattaṃ   jānitvā   bahuṃ  cīvaraṃ  viññāpessanti  dussavaṇijjaṃ  1-  vā
samaṇā  2-  sakyaputtiyā  karissanti  paggāhikasālaṃ  vā  pasāressantīti.
Assosuṃ    kho    bhikkhū    tesaṃ   manussānaṃ   ujjhāyantānaṃ   khīyantānaṃ
vipācentānaṃ   .   ye   te   bhikkhū  appicchā  santuṭṭhā  .pe.  te
ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi  nāma  chabbaggiyā  bhikkhū  na
mattaṃ   jānitvā   bahuṃ   cīvaraṃ   viññāpessantīti  .  athakho  te  bhikkhū
bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  saccaṃ  kira  tumhe  bhikkhave  na  mattaṃ
jānitvā   bahuṃ   cīvaraṃ   viññāpethāti   .   saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi
buddho   bhagavā   kathaṃ  hi  nāma  tumhe  moghapurisā  na  mattaṃ  jānitvā
bahuṃ    cīvaraṃ    viññāpessatha    netaṃ   moghapurisā   appasannānaṃ   vā
pasādāya   pasannānaṃ   vā  bhiyyobhāvāya  .pe.  evañca  pana  bhikkhave
imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {58.2}   tañce   aññātako  gahapati  vā  gahapatānī  vā  bahūhi
cīvarehi    abhihaṭṭhuṃ   pavāreyya   santaruttaraparamantena   bhikkhunā   tato
cīvaraṃ sāditabbaṃ tato ce uttariṃ sādiyeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [59]  Tañceti  acchinnacīvarakaṃ  bhikkhuṃ  .  aññātako  nāma mātito
vā  pitito  vā  yāva  sattamā  pitāmahayugā  asambaddho . Gahapati nāma
yo   koci   agāraṃ  ajjhāvasati  .  gahapatānī  nāma  yā  kāci  agāraṃ
ajjhāvasati    .   bahūhi   cīvarehīti   bahukehi   cīvarehi   .   abhihaṭṭhuṃ
@Footnote: 1 Ma. dussavāṇijjaṃ .  2 Po. dussavāṇijā ime samaṇā.
Pavāreyyāti  yāvatakaṃ  icchasi  tāvatakaṃ  gaṇhāhīti . Santaruttaraparamantena
bhikkhunā   tato   cīvaraṃ   sāditabbanti  sace  tīṇi  naṭṭhāni  honti  dve
sāditabbāni   dve   naṭṭhāni   ekaṃ  sāditabbaṃ  ekaṃ  naṭṭhaṃ  na  [1]-
sāditabbaṃ   .   tato   ce   uttariṃ  sādiyeyyāti  taduttariṃ  viññāpeti
payoge   dukkaṭaṃ   paṭilābhena   nissaggiyaṃ   hoti   nissajjitabbaṃ  saṅghassa
vā  gaṇassa  vā  puggalassa  vā  .  evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ
.pe.  imaṃ  me  bhante  cīvaraṃ  aññātakaṃ gahapatikaṃ [2]- taduttariṃ viññāpitaṃ
nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.
Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [60]   Aññātake   aññātakasaññī   taduttariṃ   cīvaraṃ   viññāpeti
nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  aññātake  vematiko  taduttariṃ  cīvaraṃ  viññāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .   aññātake   ñātakasaññī   taduttariṃ   cīvaraṃ
viññāpeti     nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    ñātake    aññātakasaññī
āpatti   dukkaṭassa   .   ñātake   vematiko   āpatti   dukkaṭassa .
Ñātake ñātakasaññī anāpatti.
     [61]   Anāpatti   sesakaṃ  āharissāmīti  haranto  gacchati  sesakaṃ
tuyheva   hotūti   denti   na   acchinnakāraṇā  denti  na  naṭṭhakāraṇā
@Footnote: 1 Ma. Yu. kiñci .  2 Ma. Yu. upasaṅkamitvā.
Denti     ñātakānaṃ    pavāritānaṃ    attano    dhanena    ummattakassa
ādikammikassāti.
                   Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                      Aṭṭhamasikkhāpadaṃ
     [62]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena  aññataro
puriso  pajāpatiṃ  etadavoca  ayyaṃ  upanandaṃ  cīvarena  acchādessāmīti .
Assosi   kho   aññataro  piṇḍacāriko  bhikkhu  tassa  purisassa  imaṃ  vācaṃ
bhāsamānassa   .   athakho  so  bhikkhu  yenāyasmā  upanando  sakyaputto
tenupasaṅkami     upasaṅkamitvā     āyasmantaṃ     upanandaṃ     sakyaputtaṃ
etadavoca   mahāpuññosi   tvaṃ   āvuso   upananda   amukasmiṃ  okāse
aññataro    puriso    pajāpatiṃ   etadavoca   ayyaṃ   upanandaṃ   cīvarena
acchādessāmīti. Atthāvuso maṃ so upaṭṭhākoti.
     {62.1}   Athakho   āyasmā   upanando   sakyaputto  yena  so
puriso   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   taṃ   purisaṃ  etadavoca  saccaṃ  kira
maṃ  tvaṃ  āvuso  cīvarena  acchādetukāmosīti  .  api  mayya  1-  evaṃ
hoti   ayyaṃ  upanandaṃ  cīvarena  acchādessāmīti  .  sace  kho  maṃ  tvaṃ
āvuso   cīvarena   acchādetukāmosi   evarūpena   cīvarena  acchādehi
kyāhaṃ 2- tena acchannopi karissāmi yāhaṃ 3- na paribhuñjissāmīti.
     {62.2}  Athakho  so  puriso ujjhāyati khīyati vipāceti mahicchā ime
samaṇā  sakyaputtiyā  asantuṭṭhā  nayime  sukarā  cīvarena  acchādetuṃ  kathaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. meyya. me ayyaiti dvīsupi vikappesu padacchedo.
@3 yaṃ ahanti padacchedo.
Hi  nāma  ayyo  upanando  mayā  pubbe appavārito [1]- upasaṅkamitvā
cīvare   vikappaṃ   āpajjissatīti   .  assosuṃ  kho  bhikkhū  tassa  purisassa
ujjhāyantassa   khīyantassa   vipācentassa   .  ye  te  bhikkhū  appicchā
santuṭṭhā   .pe.   te   ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma
āyasmā    upanando    sakyaputto    pubbe    appavārito   gahapatikaṃ
upasaṅkamitvā  cīvare  vikappaṃ  āpajjissatīti  .  athakho  te bhikkhū bhagavato
etamatthaṃ   ārocesuṃ  .  saccaṃ  kira  tvaṃ  upananda  pubbe  appavārito
gahapatikaṃ  upasaṅkamitvā  cīvare  vikappaṃ  āpajjasīti  .  saccaṃ  bhagavāti .
Ñātako   te   upananda   aññātakoti   .   aññātako   bhagavāti  .
Aññātako    moghapurisa    aññātakassa    na    jānāti   paṭirūpaṃ   vā
appaṭirūpaṃ  vā  santaṃ  vā  asantaṃ  vā  tattha  nāma  tvaṃ moghapurisa pubbe
appavārito    aññātakaṃ    gahapatikaṃ    upasaṅkamitvā    cīvare   vikappaṃ
āpajjissasi   netaṃ   moghapurisa   appasannānaṃ   vā  pasādāya  pasannānaṃ
vā   bhiyyobhāvāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave   imaṃ  sikkhāpadaṃ
uddiseyyātha
     {62.3}    bhikkhuṃ    paneva    uddissa   aññātakassa   gahapatissa
vā    gahapatāniyā    vā    cīvaracetāpanaṃ    2-    upakkhaṭaṃ    hoti
@Footnote: 1 Ma. maṃ .  2 Ma. cīvaracetāpannaṃ. cīvaraṃ cetāpenti parivattenti etena
@cīvaramūlenāti cīvaracetāpannaṃ. yadādinā suttena nāgamoti ganthiyaṃ vuttaṃ. tasmā
@yebhuyyena cīvaracetāpannanti paṭhanti. taṃ pamāṇaṃ na hoti dvebhāvassa kāraṇābhāvato.
Iminā   cīvaracetāpanena  cīvaraṃ  cetāpetvā  itthannāmaṃ  bhikkhuṃ  cīvarena
acchādessāmīti  .  tatra  ce  so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā
cīvare  vikappaṃ  āpajjeyya  sādhu  vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpanena
evarūpaṃ  vā  evarūpaṃ  vā  cīvaraṃ  cetāpetvā acchādehīti kalyāṇakamyataṃ
upādāya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [63]   Bhikkhuṃ   paneva  uddissāti  bhikkhussatthāya  bhikkhuṃ  ārammaṇaṃ
karitvā   bhikkhuṃ   acchādetukāmo   .   aññātako  nāma  mātito  vā
pitito   vā   yāva   sattamā   pitāmahayugā   asambaddho   .   gahapati
nāma   yo   koci   agāraṃ   ajjhāvasati   .   gahapatānī   nāma   yā
kāci    agāraṃ   ajjhāvasati   .   cīvaracetāpanaṃ   nāma   hiraññaṃ   vā
suvaṇṇaṃ   vā   maṇi  vā  muttā  vā  masāragallaṃ  1-  vā  phaliko  vā
paṭako   vā   suttaṃ  vā  kappāso  vā  .  iminā  cīvaracetāpanenāti
paccupaṭṭhitena  .   cetāpetvāti  parivaṭṭetvā  2- . Acchādessāmīti
dassāmi   .   tatra  ce  so  bhikkhūti  yaṃ  bhikkhuṃ  uddissa  cīvaracetāpanaṃ
upakkhaṭaṃ   hoti   so   bhikkhu  .  pubbe  appavāritoti  pubbe  avutto
hoti   kīdisena   te   bhante   cīvarena   attho   kīdisaṃ   te   cīvaraṃ
cetāpessāmīti   3-   .   upasaṅkamitvāti  gharaṃ  gantvā  yattha  katthaci
@Footnote: 1 Ma. Yu. muttā vā maṇi vā pavāḷo vā .  2 Ma. Yu. Rā. parivattetvā.
@evamuparipi .  3 Ma. Yu. cetāpemīti.
Upasaṅkamitvā  .  cīvare  vikappaṃ  āpajjeyyāti  āyataṃ  vā hotu vitthataṃ
vā  appitaṃ  vā  saṇhaṃ  vā . Iminā cīvaracetāpanenāti paccupaṭṭhitena.
Evarūpaṃ  vā  evarūpaṃ  vāti āyataṃ vā vitthataṃ vā  appitaṃ vā saṇhaṃ vā.
Cetāpetvāti  parivaṭṭetvā  .  acchādehīti  dajjehi  .  kalyāṇakamyataṃ
upādāyāti  sādhutthiko  1-  mahagghatthiko  .  tassa  vacanena  āyataṃ vā
vitthataṃ  vā  appitaṃ  vā  saṇahaṃ  vā  cetāpeti payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena
nissaggiyaṃ  hoti  nissajjitabbaṃ  saṅghassa  vā  gaṇassa  vā  puggalassa vā.
Evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.  idaṃ  me  bhante cīvaraṃ pubbe
appavārito   aññātakaṃ   gahapatikaṃ  upasaṅkamitvā  cīvare  vikappaṃ  āpannaṃ
nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.
Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [64]     Aññātake     aññātakasaññī    pubbe    appavārito
gahapatikaṃ     upasaṅkamitvā    cīvare    vikappaṃ    āpajjati    nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   aññātake   vematiko   pubbe   appavārito   gahapatikaṃ
upasaṅkamitvā    cīvare   vikappaṃ   āpajjati   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .
Aññātake      ñātakasaññī      pubbe      appavārito      gahapatikaṃ
upasaṅkamitvā    cīvare   vikappaṃ   āpajjati   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .
Ñātake   aññātakasaññī   āpatti   dukkaṭassa   .   ñātake   vematiko
āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī anāpatti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. sādhatthiko.
     [65]     Anāpatti     ñātakānaṃ    pavāritānaṃ    aññassatthāya
attano    dhanena    mahagghaṃ    cetāpetukāmassa   appagghaṃ   cetāpeti
ummattakassa ādikammikassāti.
                   Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------
                       Navamasikkhāpadaṃ
     [66]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena  aññataro
puriso    aññataraṃ    purisaṃ    etadavoca    ayyaṃ    upanandaṃ   cīvarena
acchādessāmīti   .   sopi   evamāha  ahampi  ayyaṃ  upanandaṃ  cīvarena
acchādessāmīti    .   assosi   kho   aññataro   piṇḍacāriko   bhikkhu
tesaṃ   purisānaṃ   imaṃ   kathāsallāpaṃ  .  athakho  so  bhikkhu  yenāyasmā
upanando     sakyaputto     tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    āyasmantaṃ
upanandaṃ   sakyaputtaṃ   etadavoca   mahāpuññosi   tvaṃ   āvuso  upananda
amukasmiṃ    okāse   aññataro   puriso   aññataraṃ   purisaṃ   etadavoca
ayyaṃ   upanandaṃ   cīvarena   acchādessāmīti   sopi   evamāha   ahampi
ayyaṃ   upanandaṃ   cīvarena   acchādessāmīti   .   atthāvuso   maṃ  te
upaṭṭhākāti.
     {66.1}   Athakho   āyasmā   upanando   sakyaputto  yena  te
purisā   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā  te  purise  etadavoca  saccaṃ  kira
maṃ   tumhe   āvuso  cīvarehi  acchādetukāmatthāti  .  api  nayya  1-
evaṃ   hoti   ayyaṃ  upanandaṃ  cīvarehi  acchādessāmāti  .  sace  kho
maṃ   tumhe   āvuso   cīvarehi   acchādetukāmattha  evarūpena  cīvarena
acchādetha    kyāhaṃ    tehi    acchannopi    karissāmi   yānāhaṃ   na
@Footnote: 1 no ayya iti padacchedo.
Paribhuñjissāmīti   .   athakho  te  purisā  ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti
mahicchā   ime  samaṇā  sakyaputtiyā  asantuṭṭhā  nayime  sukarā  cīvarehi
acchādetuṃ  kathaṃ  hi  nāma  ayyo  upanando  amhehi  pubbe appavārito
upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatīti.
     {66.2}  Assosuṃ  kho  bhikkhū  tesaṃ purisānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ
vipācentānaṃ  .  ye  te  bhikkhū  appicchā  .pe. Te ujjhāyanti khīyanti
vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   āyasmā   upanando  sakyaputto  pubbe
appavārito   gahapatike   upasaṅkamitvā  cīvare  vikappaṃ  āpajjissatīti .
Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
     {66.3}  Saccaṃ  kira  tvaṃ  upananda  pubbe  appavārito  gahapatike
upasaṅkamitvā  cīvare  vikappaṃ  āpajjasīti  .  saccaṃ  bhagavāti  .  ñātakā
te   upananda   aññātakāti   .   aññātakā   bhagavāti  .  aññātako
moghapurisa   aññātakānaṃ   na  jānāti  paṭirūpaṃ  vā  appaṭirūpaṃ  vā  santaṃ
vā   asantaṃ   vā   tattha   nāma   tvaṃ  moghapurisa  pubbe  appavārito
aññātake    gahapatike    upasaṅkamitvā   cīvare   vikappaṃ   āpajjissasi
netaṃ    moghapurisa    appasannānaṃ    vā    pasādāya   pasannānaṃ   vā
bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {66.4}    bhikkhuṃ    paneva    uddissa    ubhinnaṃ    aññātakānaṃ
gahapatīnaṃ      vā      gahapatānīnaṃ      vā      paccekacīvaracetāpanā
upakkhaṭā      honti      imehi      mayaṃ     paccekacīvaracetāpanehi
paccekacīvarāni      cetāpetvā     itthannāmaṃ     bhikkhuṃ     cīvarehi
Acchādessāmāti   .   tatra   ce   so   bhikkhu   pubbe  appavārito
upasaṅkamitvā   cīvare   vikappaṃ  āpajjeyya  sādhu  vata  maṃ  āyasmanto
imehi   paccekacīvaracetāpanehi   evarūpaṃ   vā   evarūpaṃ   vā   cīvaraṃ
cetāpetvā   acchādetha   ubho   va  santā  ekenāti  kalyāṇakamyataṃ
upādāya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [67]   Bhikkhuṃ   paneva  uddissāti  bhikkhussatthāya  bhikkhuṃ  ārammaṇaṃ
karitvā   bhikkhuṃ   acchādetukāmā   .  ubhinnanti  dvinnaṃ  .  aññātakā
nāma  mātito  vā  pitito  vā  yāva  sattamā pitāmahayugā asambaddhā.
Gahapatī  nāma  1-  ye  keci  agāraṃ  ajjhāvasanti . Gahapatānī nāma 2-
yā   kāci   agāraṃ   ajjhāvasanti   .   cīvaracetāpanā  nāma  hiraññā
vā  suvaṇṇā  vā  maṇī  vā  muttā  vā  masāragallā  3-  vā  phalikā
vā  paṭakā  vā  suttā  vā  kappāsā  vā . Imehi cīvaracetāpanehīti
paccupaṭṭhitehi   .   cetāpetvāti   parivaṭṭetvā  .  acchādessāmāti
dassāma   .  tatra  ce  so  bhikkhūti  yaṃ  bhikkhuṃ  uddissa  cīvaracetāpanā
upakkhaṭā    honti   so   bhikkhu   .   pubbe   appavāritoti   pubbe
avutto    hoti    kīdisena    te   bhante   cīvarena   attho   kīdisaṃ
@Footnote: 1 Yu. gahapatikā .  2 Ma. Yu. gahapatāniyo nāma .  3 Ma. Yu. muttā vā
@maṇī vā pavāḷā vā.
Te  cīvaraṃ  cetāpessāmāti  1-  .  upasaṅkamitvāti  gharaṃ  gantvā yattha
katthaci   upasaṅkamitvā   .   cīvare  vikappaṃ  āpajjeyyāti  āyataṃ  vā
hotu  vitthataṃ  vā  appitaṃ  vā  saṇhaṃ  vā  .  imehi  cīvaracetāpanehīti
paccupaṭṭhitehi  .  evarūpaṃ  vā  evarūpaṃ  vāti  āyataṃ  vā  vitthataṃ  vā
appitaṃ  vā  saṇhaṃ  vā  .  cetāpetvāti  parivaṭṭetvā. Acchādethāti
dajjetha  .  ubho  va  santā  ekenāti  dvepi ekena. Kalyāṇakamyataṃ
upādāyāti sādhutthiko mahagghatthiko.
     {67.1}  Tassa  vacanena  āyataṃ  vā  vitthataṃ  vā appitaṃ vā saṇhaṃ
vā    cetāpenti    payoge   dukkaṭaṃ   paṭilābhena   nissaggiyaṃ   hoti
nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā   gaṇassa   vā  puggalassa  vā  .  evañca
pana   bhikkhave   nissajjitabbaṃ   .pe.   idaṃ   me  bhante  cīvaraṃ  pubbe
appavārito    aññātake    gahapatike   upasaṅkamitvā   cīvare   vikappaṃ
āpannaṃ   nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti  .pe.  dadeyyāti
.pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [68]   Aññātake   aññātakasaññī  pubbe  appavārito  gahapatike
upasaṅkamitvā    cīvare   vikappaṃ   āpajjati   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .
Aññātake   vematiko   pubbe   appavārito   gahapatike   upasaṅkamitvā
cīvare    vikappaṃ    āpajjati    nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   aññātake
ñātakasaññī    pubbe    appavārito   gahapatike   upasaṅkamitvā   cīvare
@Footnote: 1 Ma. Yu. cetāpemāti.
Vikappaṃ   āpajjati   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   ñātake   aññātakasaññī
āpatti   dukkaṭassa   .   ñātake   vematiko   āpatti   dukkaṭassa .
Ñātake ñātakasaññī anāpatti.
     [69]     Anāpatti     ñātakānaṃ    pavāritānaṃ    aññassatthāya
attano    dhanena    mahagghaṃ    cetāpetukāmānaṃ   appagghaṃ   cetāpeti
ummattakassa ādikammikassāti.
                   Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------
                       Dasamasikkhāpadaṃ
     [70]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana  samayena  āyasmato
upanandassa     sakyaputtassa     upaṭṭhāko     mahāmatto    āyasmato
upanandassa    sakyaputtassa    dūtena    cīvaracetāpanaṃ   pāhesi   iminā
cīvaracetāpanena  cīvaraṃ  cetāpetvā  ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādehīti.
Athakho   so   dūto   yenāyasmā   upanando   sakyaputto  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ   upanandaṃ   sakyaputtaṃ   etadavoca   idaṃ  kho
bhante    āyasmantaṃ    uddissa    cīvaracetāpanaṃ   ābhataṃ   paṭiggaṇhātu
āyasmā cīvaracetāpananti.
     {70.1}   Evaṃ   vutte   āyasmā   upanando   sakyaputto  taṃ
dūtaṃ   etadavoca   na   kho   mayaṃ   āvuso  cīvaracetāpanaṃ  paṭiggaṇhāma
cīvarañca     kho     mayaṃ    paṭiggaṇhāma    kālena    kappiyanti   .
Evaṃ   vutte   so   dūto   āyasmantaṃ  upanandaṃ  sakyaputtaṃ  etadavoca
atthi  panāyasmato  koci  veyyāvaccakaroti  .  tena  kho  pana  samayena
aññataro    upāsako   ārāmaṃ   agamāsi   kenacideva   karaṇīyena  .
Athakho   āyasmā   upanando   sakyaputto   taṃ  dūtaṃ  etadavoca  eso
kho   āvuso   upāsako   bhikkhūnaṃ   veyyāvaccakaroti   .  athakho  so
dūto   taṃ   upāsakaṃ   saññāpetvā   yenāyasmā  upanando  sakyaputto
Tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ   upanandaṃ  sakyaputtaṃ  etadavoca
yaṃ   kho  bhante  āyasmā  veyyāvaccakaraṃ  niddisi  saññatto  so  mayā
upasaṅkamatu āyasmā kālena cīvarena taṃ acchādessatīti [1]-.
     {70.2}  Tena  kho  pana samayena 2- āyasmā upanando sakyaputto
taṃ  upāsakaṃ  na  kiñci  avacāsi  .  dutiyampi kho so mahāmatto āyasmato
upanandassa   sakyaputtassa   santike   dūtaṃ   pāhesi   paribhuñjatu   ayyo
taṃ  cīvaraṃ  icchāma  mayaṃ  ayyena  taṃ  cīvaraṃ  paribhuttanti  .  dutiyampi  kho
āyasmā   upanando   sakyaputto   taṃ   upāsakaṃ  na  kiñci  avacāsi .
Tatiyampi   kho   so   mahāmatto   āyasmato   upanandassa  sakyaputtassa
santike   dūtaṃ   pāhesi   paribhuñjatu   ayyo   taṃ   cīvaraṃ  icchāma  mayaṃ
ayyena taṃ cīvaraṃ paribhuttanti.
     {70.3}   Tena   kho   pana   samayena   nigamassa   3-   samayo
hoti   .  nigamena  4-  ca  katikā  katā  hoti  yo  pacchā  āgacchati
paññāsambaddhoti     5-     .     athakho     āyasmā     upanando
sakyaputto    yena    so    upāsako    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā
taṃ   upāsakaṃ  etadavoca  attho  me  āvuso  cīvarenāti  .  ajjuṇho
@Footnote: 1 Ma. Yu. tena kho pana samayena so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa
@santike dūtaṃ pāhesi paribhuñjatu ayyo taṃ cīvaraṃ icchāma mayaṃ ayyena taṃ cīvaraṃ
@paribhuttanti .  2 Ma. Yu. athakho .  3 Ma. Yu. negamassa .  4 Ma. Yu. negamena.
@5 Ma. Yu. paññāsaṃ baddhoti. evamuparipi.
Bhante   āgamehi   ajja   nigamassa   samayo  nigamena  ca  katikā  katā
hoti   yo   pacchā   āgacchati   paññāsambaddhoti   .   ajjeva   me
āvuso   cīvaraṃ  dehīti  ovaṭṭikāya  parāmasi  .  athakho  so  upāsako
āyasmatā     upanandena    sakyaputtena    nippīḷiyamāno    āyasmato
upanandassa   sakyaputtassa   cīvaraṃ   cetāpetvā   pacchā   agamāsi  .
Manussā  taṃ  upāsakaṃ  etadavocuṃ  kissa  tvaṃ  ayya  1-  pacchā  āgato
paññāsaṃ jinosīti.
     {70.4}  Athakho so upāsako tesaṃ manussānaṃ etamatthaṃ ārocesi.
Manussā    ujjhāyanti    khīyanti   vipācenti   mahicchā   ime   samaṇā
sakyaputtiyā   asantuṭṭhā   nayimesaṃ   sukaraṃ   veyyāvaccaṃpi   kātuṃ   kathaṃ
hi    nāma    upanando    sakyaputto   upāsakena   ajjuṇho   bhante
āgamehīti   vuccamāno   nāgamessatīti   2-   .   assosuṃ  kho  bhikkhū
tesaṃ     manussānaṃ    ujjhāyantānaṃ    khīyantānaṃ    vipācentānaṃ   .
Ye   te   bhikkhū  appicchā  .pe.  te  ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti
kathaṃ    hi    nāma    āyasmā    upanando    sakyaputto   upāsakena
ajjuṇho    bhante   āgamehīti   vuccamāno   nāgamessatīti   3-  .
Athakho   te   bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  saccaṃ  kira  tvaṃ
upananda    upāsakena    ajjuṇho    bhante    āgamehīti   vuccamāno
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayyo .  2 Yu. kathaṃ hi nāma upāsakena ... vuccamānā nāgamissantīti.
@3 Yu. nāgamissatīti.
Nāgamesīti   .   saccaṃ   bhagavāti   .   vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi
nāma    tvaṃ    moghapurisa   upāsakena   ajjuṇho   bhante   āgamehīti
vuccamāno   nāgamessasi   netaṃ   moghapurisa  appasannānaṃ  vā  pasādāya
pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave  imaṃ
sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {70.5}   bhikkhuṃ   paneva  uddissa  rājā  vā  rājabhoggo  vā
brāhmaṇo    vā   gahapatiko   vā   dūtena   cīvaracetāpanaṃ   pahiṇeyya
iminā    cīvaracetāpanena    cīvaraṃ    cetāpetvā   itthannāmaṃ   bhikkhuṃ
cīvarena  acchādehīti  .  so  ce  dūto  taṃ  bhikkhuṃ  upasaṅkamitvā  evaṃ
vadeyya   idaṃ   kho   bhante  āyasmantaṃ  uddissa  cīvaracetāpanaṃ  ābhataṃ
paṭiggaṇhātu    āyasmā   cīvaracetāpananti   .   tena   bhikkhunā   so
dūto    evamassa   vacanīyo   na   kho   mayaṃ   āvuso   cīvaracetāpanaṃ
paṭiggaṇhāma   cīvarañca   kho   mayaṃ   paṭiggaṇhāma  kālena  kappiyanti .
So   ce   dūto   taṃ   bhikkhuṃ  evaṃ  vadeyya  atthi  panāyasmato  koci
veyyāvaccakaroti   .   cīvaratthikena   bhikkhave  bhikkhunā  veyyāvaccakaro
niddisitabbo   ārāmiko   vā   upāsako   vā   eso  kho  āvuso
bhikkhūnaṃ   veyyāvaccakaroti   .   so   ce   dūto   taṃ  veyyāvaccakaraṃ
saññāpetvā   taṃ   bhikkhuṃ  upasaṅkamitvā  evaṃ  vadeyya  yaṃ  kho  bhante
āyasmā   veyyāvaccakaraṃ   niddisi   saññatto   so   mayā  upasaṅkamatu
āyasmā    kālena   cīvarena   taṃ   acchādessatīti   .   cīvaratthikena
bhikkhave     bhikkhunā    veyyāvaccakaro    upasaṅkamitvā    dvittikkhattuṃ
Codetabbo  sāretabbo  attho  me  āvuso  cīvarenāti. Dvittikkhattuṃ
codayamāno   sārayamāno  1-  taṃ  cīvaraṃ  abhinipphādeyya  iccetaṃ  kusalaṃ
no   ce   abhinipphādeyya   catukkhattuṃ   pañcakkhattuṃ   chakkhattuparamaṃ   2-
tuṇhībhūtena    uddissa    ṭhātabbaṃ   catukkhattuṃ   pañcakkhattuṃ   chakkhattuparamaṃ
tuṇhībhūto   uddissa   tiṭṭhamāno   taṃ   cīvaraṃ   abhinipphādeyya   iccetaṃ
kusalaṃ  no  ce  abhinipphādeyya  tato  ce  uttariṃ  vāyamamāno  taṃ cīvaraṃ
abhinipphādeyya   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   no  ce  abhinipphādeyya  yatassa
cīvaracetāpanaṃ  ābhataṃ  tattha  sāmaṃ  vā  gantabbaṃ  dūto  vā  pāhetabbo
yaṃ   kho   tumhe   āyasmanto   bhikkhuṃ  uddissa  cīvaracetāpanaṃ  pahiṇittha
na  taṃ  tassa  bhikkhuno  kiñci  atthaṃ  anubhoti  yuñjantāyasmanto  sakaṃ  mā
vo sakaṃ vinassāti 3-. Ayaṃ tattha sāmīcīti.
     [71]   Bhikkhuṃ   paneva  uddissāti  bhikkhussatthāya  bhikkhuṃ  ārammaṇaṃ
@Footnote: 1 codiyamāno sāriyamānoti paṭhanti. taṃ na yujjati. na hi ime pāṭhā
@kammavācakā. te ce kammavācakā siyuṃ veyyāvaccakaroti padaṃ abhinipphādeyyāti
@pade kattā siyā. evaṃ sante pāliyā ukkamo bhaveyya. tato paraṃ hi bhikkhusaddo
@abhinipphādeyyāti padesu kattā. kaṅkhāvitaraṇiyampi kattubhāvena vaṇṇitā.
@vicāretvā gahetabbaṃ .  2 chakkhattuṃparamantipi paṭhanti .  3 vinassītipi paṭhanti.
Karitvā  bhikkhuṃ  acchādetukāmo  .  rājā nāma yo koci rajjaṃ kāreti.
Rājabhoggo  nāma  yo  koci  rañño  bhattavetanāraho  1-. Brāhmaṇo
nāma   jātiyā   brāhmaṇo   .   gahapatiko   nāma  ṭhapetvā  rājānaṃ
rājabhoggaṃ   brāhmaṇaṃ   avaseso   gahapatiko   nāma   .  cīvaracetāpanaṃ
nāma   hiraññaṃ  vā  suvaṇṇaṃ  vā  maṇi  vā  muttā  vā  masāragallaṃ  vā
phaliko   vā   2-   .   iminā   cīvaracetāpanenāti  paccupaṭṭhitena .
Cetāpetvāti parivaṭṭetvā. Acchādehīti dajjehi.
     {71.1}  So  ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya idaṃ kho
bhante    āyasmantaṃ    uddissa    cīvaracetāpanaṃ   ābhataṃ   paṭiggaṇhātu
āyasmā   cīvaracetāpananti   .   tena   bhikkhunā  so  dūto  evamassa
vacanīyo   na   kho   mayaṃ   āvuso  cīvaracetāpanaṃ  paṭiggaṇhāma  cīvarañca
kho  mayaṃ  paṭiggaṇhāma  kālena  kappiyanti  .  so  ce  dūto  taṃ  bhikkhuṃ
evaṃ    vadeyya    atthi   panāyasmato   koci   veyyāvaccakaroti  .
Cīvaratthikena     bhikkhave     bhikkhunā    veyyāvaccakaro    niddisitabbo
ārāmiko  vā upāsako vā eso kho āvuso bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaroti.
Na   vattabbo   tassa   dehīti   vā   so   vā  nikkhipissati  so  vā
parivaṭṭissati   3-   so   vā   cetāpessatīti  .  so  ce  dūto  taṃ
@Footnote: 1 sabbattha bhattavetanāhāroti dissati .  2 Ma. Yu. masāragallaṃ vā phaliko vāti
@ime pāṭhā natthi .  3 Ma. Yu. sabbattha parivattissatīti dissati.
Veyyāvaccakaraṃ   saññāpetvā   taṃ   bhikkhuṃ  upasaṅkamitvā  evaṃ  vadeyya
yaṃ   kho  bhante  āyasmā  veyyāvaccakaraṃ  niddisi  saññatto  so  mayā
upasaṅkamatu    āyasmā    kālena   cīvarena   taṃ   acchādessatīti  .
Cīvaratthikena     bhikkhave    bhikkhunā    veyyāvaccakaro    upasaṅkamitvā
dvittikkhattuṃ  codetabbo  sāretabbo  attho  me  āvuso cīvarenāti.
Na  vattabbo  dehi  me  cīvaraṃ  āhara  me cīvaraṃ parivaṭṭehi 1- me cīvaraṃ
cetāpehi   me  cīvaranti  .  dutiyampi  vattabbo  tatiyampi  vattabbo .
Sace   abhinipphādeti   iccetaṃ   kusalaṃ   no   ce  abhinipphādeti  tattha
gantvā    tuṇhībhūtena    uddissa    ṭhātabbaṃ   na   āsane   nisīditabbaṃ
na    āmisaṃ   paṭiggahetabbaṃ   na   dhammo   bhāsitabbo   .   kiṃkāraṇā
āgatosīti   pucchamāno   2-   jānāhi   āvusoti  vattabbo  .  sace
āsane   vā   nisīdati   āmisaṃ   vā   paṭiggaṇhāti  dhammaṃ  vā  bhāsati
ṭhānaṃ   bhañjati   .   dutiyampi   ṭhātabbaṃ   tatiyampi   ṭhātabbaṃ   catukkhattuṃ
codetvā    catukkhattuṃ    ṭhātabbaṃ   pañcakkhattuṃ   codetvā   dvikkhattuṃ
ṭhātabbaṃ   chakkhattuṃ   codetvā   na   ṭhātabbaṃ   .   tato  ce  uttariṃ
vāyamamāno   taṃ   cīvaraṃ   abhinipphādeti   payoge   dukkaṭaṃ   paṭilābhena
nissaggiyaṃ   hoti   nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā   gaṇassa  vā  puggalassa
vā    .    evañca    pana    bhikkhave    nissajjitabbaṃ   .pe.   idaṃ
@Footnote: 1 sabbattha parivattehīti dissati .  2 sabbattha pucchiyamānoti dissati.
Me   bhante   cīvaraṃ   atirekatikkhattuṃ  codanāya  atirekachakkhattuṃ  ṭhānena
abhinipphāditaṃ    nissaggiyaṃ    imāhaṃ    saṅghassa    nissajjāmīti    .pe.
Dadeyyāti   .pe.   dadeyyunti   .pe.   āyasmato   dammīti  .  no
ce    abhinipphādeyya    yatassa   cīvaracetāpanaṃ   ābhataṃ   tattha   sāmaṃ
vā   gantabbaṃ   dūto   vā   pāhetabbo  yaṃ  kho  tumhe  āyasmanto
bhikkhuṃ   uddissa   cīvaracetāpanaṃ   pahiṇittha   na  taṃ  tassa  bhikkhuno  kiñci
atthaṃ   anubhoti   yuñjantāyasmanto   sakaṃ   mā  vo  sakaṃ  vinassāti .
Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā.
     [72]   Atirekatikkhattuṃ   codanāya   atirekachakkhattuṃ   ṭhāne  1-
atirekasaññī   abhinipphādeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   atirekatikkhattuṃ
codanāya   atirekachakkhattuṃ   ṭhāne   vematiko   abhinipphādeti  nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .    atirekatikkhattuṃ    codanāya   atirekachakkhattuṃ   ṭhāne
ūnakasaññī    abhinipphādeti    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .   ūnakatikkhattuṃ
codanāya   ūnakachakkhattuṃ   ṭhāne   atirekasaññī   āpatti   dukkaṭassa .
Ūnakatikkhattuṃ    codanāya    ūnakachakkhattuṃ    ṭhāne   vematiko   āpatti
dukkaṭassa     .     ūnakatikkhattuṃ    codanāya    ūnakachakkhattuṃ    ṭhāne
ūnakasaññī anāpatti.
     [73]    Anāpatti    tikkhattuṃ    codanāya    chakkhattuṃ   ṭhānena
ūnakatikkhattuṃ    codanāya   ūnakachakkhattuṃ   ṭhānena   acodiyamāno   deti
@Footnote: 1 sabbattha ṭhānenāti dissati.
Sāmiko codetvā deti 1- ummattakassa ādikammikassāti.
                   Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ 2-.
                    Cīvaravaggo 3- paṭhamo.
                         -------
                         Tassuddānaṃ
         dasekaratti māso ca 4-    dhovāpanaṃ 5- paṭiggaho
         aññātakañca uddissa 6-    ubhinnaṃ dūtakena cāti 7-.
                         -------
@Footnote: 1 Ma. Yu. sāmikā codetvā denti .  2 Ma. rājasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.
@3 Ma. Yu. kaṭhinavaggo .  4 Ma. ubbhataṃ kathinaṃ tīṇi .  5 Ma. Yu. dhovanañca.
@6 Ma. Yu. aññātakāni tīṇeva .  7 Yu. itisaddo natthi.
                   Kosiyavaggassa paṭhamasikkhāpadaṃ
     [74]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  āḷaviyaṃ  viharati  aggāḷave
cetiye   .   tena  kho  pana  samayena  chabbaggiyā  bhikkhū  kosiyakārake
upasaṅkamitvā   evaṃ   vadenti   1-   bahū  āvuso  kosakārake  pacatha
amhākaṃpi   dassatha   mayaṃpi   icchāma   kosiyamissakaṃ   santhataṃ  kātunti .
Te    ujjhāyanti    khīyanti    vipācenti    kathaṃ   hi   nāma   samaṇā
sakyaputtiyā    amhe   upasaṅkamitvā   evaṃ   vakkhanti   bahū   āvuso
kosakārake   pacatha   amhākaṃpi   dassatha   mayaṃpi   icchāma   kosiyamissakaṃ
santhataṃ   kātunti   amhākaṃpi   alābhā   amhākaṃpi   dulladdhaṃ   ye  mayaṃ
ājīvassa   hetu   puttadārassa   kāraṇā  bahū  khuddake  pāṇe  saṅghātaṃ
āpādemāti.
     {74.1}   Assosuṃ   kho   bhikkhū   tesaṃ  ujjhāyantānaṃ  khīyantānaṃ
vipācentānaṃ   .   ye   te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te  ujjhāyanti
khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   chabbaggiyā  bhikkhū  kosiyakārake
upasaṅkamitvā    evaṃ    vakkhanti   bahū   āvuso   kosakārake   pacatha
amhākaṃpi   dassatha   mayaṃpi   icchāma   kosiyamissakaṃ   santhataṃ  kātunti .
Athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  saccaṃ  kira  tumhe
bhikkhave   kosiyakārake   upasaṅkamitvā   evaṃ   vadetha   bahū   āvuso
kosakārake   pacatha   amhākaṃpi   dassatha   mayaṃpi   icchāma   kosiyamissakaṃ
@Footnote: 1 Ma. vadanti.
Santhataṃ   kātunti  .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi
nāma   tumhe   moghapurisā   kosiyakārake   upasaṅkamitvā  evaṃ  vakkhatha
bahū   āvuso   kosakārake   pacatha   amhākaṃpi   dassatha  mayaṃpi  icchāma
kosiyamissakaṃ   santhataṃ   kātunti   netaṃ   moghapurisā   appasannānaṃ   vā
pasādāya   pasannānaṃ   vā  bhiyyobhāvāya  .pe.  evañca  pana  bhikkhave
imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {74.2}  yo  pana  bhikkhu  kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpeyya nissaggiyaṃ
pācittiyanti.
     [75]  Yo  panāti  yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ
atthe   adhippeto   bhikkhūti   .   santhataṃ  nāma  santharitvā  kataṃ  hoti
avāyimaṃ   .   kārāpeyyāti   ekenapi   kosiyaṃsunā  missitvā  karoti
vā   kārāpeti   vā   payoge   dukkaṭaṃ   paṭilābhena  nissaggiyaṃ  hoti
nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā   gaṇassa   vā  puggalassa  vā  .  evañca
pana   bhikkhave   nissajjitabbaṃ   .pe.   idaṃ   me   bhante  kosiyamissakaṃ
santhataṃ   kārāpitaṃ   nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.
Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [76]    Attanā   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   attanā   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   parehi   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .    parehi   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   aññassatthāya   karoti   vā   kārāpeti  vā  āpatti
Dukkaṭassa    .    aññena    kataṃ    paṭilabhitvā    paribhuñjati   āpatti
dukkaṭassa.
     [77]   Anāpatti   vitānaṃ   vā   bhummattharaṇaṃ   vā  sāṇipākāraṃ
vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti ummattakassa ādikammikassāti.
                    Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                       Dutiyasikkhāpadaṃ
     [78]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  vesāliyaṃ  viharati  mahāvane
kūṭāgārasālāyaṃ   .   tena   kho   pana   samayena   chabbaggiyā   bhikkhū
suddhakāḷakānaṃ  eḷakalomānaṃ  santhataṃ  kārāpenti  .  manussā vihāracārikaṃ
āhiṇḍantā    passitvā    ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi
nāma    ime    samaṇā    sakyaputtiyā    suddhakāḷakānaṃ   eḷakalomānaṃ
santhataṃ   kārāpessanti   seyyathāpi   gihī   kāmabhoginoti   .  assosuṃ
kho   bhikkhū   tesaṃ  manussānaṃ  ujjhāyantānaṃ  khīyantānaṃ  vipācentānaṃ .
Ye   te   bhikkhū  appicchā  .pe.  te  ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti
kathaṃ   hi   nāma   chabbaggiyā  bhikkhū  suddhakāḷakānaṃ  eḷakalomānaṃ  santhataṃ
kārāpessantīti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ.
Saccaṃ    kira   tumhe   bhikkhave   suddhakāḷakānaṃ   eḷakalomānaṃ   santhataṃ
kārāpethāti   .   saccaṃ   bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi
nāma    tumhe    moghapurisā    suddhakāḷakānaṃ    eḷakalomānaṃ   santhataṃ
kārāpessatha   netaṃ   moghapurisā  appasannānaṃ  vā  pasādāya  pasannānaṃ
vā   bhiyyobhāvāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave   imaṃ  sikkhāpadaṃ
uddiseyyātha
     {78.1}   yo   pana   bhikkhu  suddhakāḷakānaṃ  eḷakalomānaṃ  santhataṃ
kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [79]   Yo   panāti   yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti  .pe.  ayaṃ
Imasmiṃ   atthe   adhippeto   bhikkhūti  .  kāḷakaṃ  nāma  dve  kāḷakāni
jātiyā   kāḷakaṃ   vā   rajanakāḷakaṃ   vā  .  santhataṃ  nāma  santharitvā
kataṃ   hoti   avāyimaṃ   .  kārāpeyyāti  karoti  vā  kārāpeti  vā
payoge   dukkaṭaṃ   paṭilābhena   nissaggiyaṃ   hoti   nissajjitabbaṃ  saṅghassa
vā  gaṇassa  vā  puggalassa  vā  .  evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ
.pe.    idaṃ    me    bhante   suddhakāḷakānaṃ   eḷakalomānaṃ   santhataṃ
kārāpitaṃ     nissaggiyaṃ     imāhaṃ    saṅghassa    nissajjāmīti    .pe.
Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [80]    Attanā   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   attanā   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   parehi   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .    parehi   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   aññassatthāya   karoti   vā   kārāpeti  vā  āpatti
dukkaṭassa    .    aññena    kataṃ    paṭilabhitvā    paribhuñjati   āpatti
dukkaṭassa.
     [81]   Anāpatti  vitānaṃ  vā  bhummattharaṇaṃ  vā  sāṇipākāraṃ  vā
bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti ummattakassa ādikammikassāti.
                    Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                       Tatiyasikkhāpadaṃ
     [82]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana  samayena  chabbaggiyā
bhikkhū    bhagavatā    paṭikkhittaṃ    suddhakāḷakānaṃ    eḷakalomānaṃ   santhataṃ
kārāpetunti   [1]-   thokaṃyeva   odātaṃ   ante  ādiyitvā  tatheva
suddhakāḷakānaṃ   eḷakalomānaṃ   santhataṃ   kārāpenti  .  ye  te  bhikkhū
appicchā   .pe.   te   ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma
chabbaggiyā    bhikkhū   thokaṃyeva   odātaṃ   ante   ādiyitvā   tatheva
suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessantīti.
     {82.1}  Athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ
kira   tumhe   bhikkhave   thokaṃyeva   odātaṃ  ante  ādiyitvā  tatheva
suddhakāḷakānaṃ    eḷakalomānaṃ    santhataṃ    kārāpethāti    .    saccaṃ
bhagavāti   .   vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi  nāma  tumhe  moghapurisā
thokaṃyeva    odātaṃ    ante    ādiyitvā    tatheva    suddhakāḷakānaṃ
eḷakalomānaṃ   santhataṃ   kārāpessatha   netaṃ   moghapurisā   appasannānaṃ
vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.  evañca  pana
bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {82.2}   navaṃ  pana  bhikkhunā  santhataṃ  kārayamānena  dve  bhāgā
suddhakāḷakānaṃ   eḷakalomānaṃ   ādātababā   tatiyaṃ   odātānaṃ   catutthaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. te.
Gocariyānaṃ   .   anādā   ce   bhikkhu   dve   bhāge   suddhakāḷakānaṃ
eḷakalomānaṃ    tatiyaṃ   odātānaṃ   catutthaṃ   gocariyānaṃ   navaṃ   santhataṃ
kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [83]  Navaṃ  nāma  karaṇaṃ  upādāya vuccati. Santhataṃ nāma santharitvā
kataṃ  hoti  avāyimaṃ  .  kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā.
Dve   bhāgā   suddhakāḷakānaṃ   eḷakalomānaṃ   ādātabbāti  dhārayitvā
dve   tulā   suddhakāḷakānaṃ   eḷakalomānaṃ  1-  ādātabbā  .  tatiyaṃ
odātānanti tulaṃ odātānaṃ. Catutthaṃ gocariyānanti tulaṃ gocariyānaṃ.
     {83.1}  Anādā  ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ
tatiyaṃ   odātānaṃ   catutthaṃ   gocariyānanti   anādiyitvā   [2]-   tulaṃ
odātānaṃ  tulaṃ  gocariyānaṃ  navaṃ  santhataṃ karoti vā kārāpeti vā payoge
dukkaṭaṃ   paṭilābhena   nissaggiyaṃ  hoti  nissajjitabbaṃ  saṅghassa  vā  gaṇassa
vā  puggalassa  vā  .  evañca  pana  bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. Idaṃ me
bhante   santhataṃ   anādiyitvā   [2]-  tulaṃ  odātānaṃ  tulaṃ  gocariyānaṃ
kārāpitaṃ   nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa  nissajjāmīti  .pe.  dadeyyāti
.pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [84]    Attanā   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   attanā   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   parehi   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi .  2 Ma. dve tule suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ.
Pācittiyaṃ  .  parehi  vippakataṃ  parehi  pariyosāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Aññassatthāya  karoti  vā  kārāpeti  vā  āpatti  dukkaṭassa. Aññena
kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa.
     [85]  Anāpatti  tulaṃ  odātānaṃ  tulaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti
bahutaraṃ    odātānaṃ   bahutaraṃ   gocariyānaṃ   ādiyitvā   karoti   suddhaṃ
odātānaṃ  suddhaṃ  gocariyānaṃ  ādiyitvā  karoti  vitānaṃ  vā  bhummattharaṇaṃ
vā   sāṇipākāraṃ   vā   bhisiṃ  vā  bimbohanaṃ  vā  karoti  ummattakassa
ādikammikassāti.
                    Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                      Catutthasikkhāpadaṃ
     [86]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .  tena  kho  pana  samayena  bhikkhū  anuvassaṃ
santhataṃ   kārāpenti   .   te   yācanabahulā   viññattibahulā   viharanti
eḷakalomāni   detha   eḷakalomehi   atthoti   .  manussā  ujjhāyanti
khīyanti   vipācenti  kathaṃ  hi  nāma  samaṇā  sakyaputtiyā  anuvassaṃ  santhataṃ
kārāpessanti   yācanabahulā   viññattibahulā   viharissanti   eḷakalomāni
detha  eḷakalomehi  atthoti  amhākaṃ  pana  sakiṃ  katāni  santhatāni pañcapi
chapi vassāni honti yesaṃ no dārakā ūhadantipi 1- ummihantipi undurehipi 2-
khajjanti  ime  pana  samaṇā  sakyaputtiyā  anuvassaṃ  santhataṃ  kārāpessanti
yācanabahulā  viññattibahulā  viharissanti  eḷakalomāni  detha  eḷakalomehi
atthoti.
     {86.1}   Assosuṃ   kho   bhikkhū   tesaṃ  manussānaṃ  ujjhāyantānaṃ
khīyantānaṃ   vipācentānaṃ   .   ye   te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te
ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ  hi  nāma  bhikkhū  anuvassaṃ  santhataṃ
kārāpessanti   yācanabahulā   viññattibahulā   viharissanti   eḷakalomāni
detha   eḷakalomehi  atthoti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ
ārocesuṃ   .  saccaṃ  kira  bhikkhave  bhikkhū  anuvassaṃ  santhataṃ  kārāpenti
yācanabahulā      viññattibahulā     viharanti     eḷakalomāni     detha
@Footnote: 1 Ma. uhadantipi .  2 Ma. undūrehipi.
Eḷakalomehi  atthoti  .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā kathaṃ
hi   nāma   te   bhikkhave   moghapurisā  anuvassaṃ  santhataṃ  kārāpessanti
yācanabahulā     viññattibahulā     viharissanti     eḷakalomāni    detha
eḷakalomehi   atthoti   netaṃ   bhikkhave   appasannānaṃ   vā  pasādāya
pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave  imaṃ
sikkhāpadaṃ   uddiseyyātha   navaṃ   pana   bhikkhunā   santhataṃ   kārāpetvā
chabbassāni   dhāretabbaṃ   .   orena   ce  channaṃ  vassānaṃ  taṃ  santhataṃ
vissajjetvā   vā  avissajjetvā  vā  aññaṃ  navaṃ  santhataṃ  kārāpeyya
nissaggiyaṃ    pācittiyanti   .   evañcidaṃ   bhagavatā   bhikkhūnaṃ   sikkhāpadaṃ
paññattaṃ hoti.
     [87]   Tena   kho   pana   samayena   aññataro  bhikkhu  kosambiyaṃ
gilāno   hoti   .   ñātakā   tassa   bhikkhuno  santike  dūtaṃ  pāhesuṃ
āgacchatu   bhaddanto   1-  mayaṃ  upaṭṭhahissāmāti  .  bhikkhūpi  evamāhaṃsu
gacchāvuso   ñātakā   taṃ   upaṭṭhahissantīti   .  so  evamāha  bhagavatā
āvuso   sikkhāpadaṃ   paññattaṃ   navaṃ  pana  bhikkhunā  santhataṃ  kārāpetvā
chabbassāni   dhāretabbanti   ahañcamhi   gilāno   na   sakkomi   santhataṃ
ādāya   pakkamituṃ   mayhañca   vinā   santhatā   na   phāsu  hoti  nāhaṃ
gamissāmīti  .  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  athakho  bhagavā etasmiṃ
nidāne  etasmiṃ  pakaraṇe  dhammiṃ  kathaṃ  katvā  bhikkhū āmantesi anujānāmi
bhikkhave     gilānassa     bhikkhuno     santhatasammatiṃ    dātuṃ    evañca
@Footnote: 1 Ma. bhadanto. evamuparipi.
Pana   bhikkhave   dātabbā  tena  gilānena  bhikkhunā  saṅghaṃ  upasaṅkamitvā
ekaṃsaṃ    uttarāsaṅgaṃ   karitvā   vuḍḍhānaṃ   bhikkhūnaṃ   pāde   vanditvā
ukkuṭikaṃ    nisīditvā   añjaliṃ   paggahetvā   evamassa   vacanīyo   ahaṃ
bhante   gilāno   na   sakkomi  santhataṃ  ādāya  pakkamituṃ  sohaṃ  bhante
saṅghaṃ    santhatasammatiṃ    yācāmīti   .   dutiyampi   yācitabbā   tatiyampi
yācitabbā   .   byattena   bhikkhunā   paṭibalena   saṅgho   ñāpetabbo
suṇātu  me  bhante  saṅgho  ayaṃ  itthannāmo  bhikkhu  gilāno  na sakkoti
santhataṃ   ādāya   pakkamituṃ  .  so  saṅghaṃ  santhatasammatiṃ  yācati  .  yadi
saṅghassa    pattakallaṃ    saṅgho    itthannāmassa   bhikkhuno   santhatasammatiṃ
dadeyya. Esā ñatti.
     {87.1}  Suṇātu  me  bhante  saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno
na  sakkoti  santhataṃ  ādāya  pakkamituṃ  .  so saṅghaṃ santhatasammatiṃ yācati.
Saṅgho   itthannāmassa   bhikkhuno   santhatasammatiṃ   deti  .  yassāyasmato
khamati   itthannāmassa   bhikkhuno   santhatasammatiyā   dānaṃ   so   tuṇhassa
yassa nakkhamati so bhāseyya.
     {87.2}  Dinnā  saṅghena  itthannāmassa  bhikkhuno  santhatasammati .
Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.
     {87.3} Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {87.4}   navaṃ   pana   bhikkhunā  santhataṃ  kārāpetvā  chabbassāni
dhāretabbaṃ   .   orena  ce  channaṃ  vassānaṃ  taṃ  santhataṃ  vissajjetvā
vā   avissajjetvā   vā   aññaṃ   navaṃ   santhataṃ  kārāpeyya  aññatra
Bhikkhusammatiyā nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [88]  Navaṃ  nāma  karaṇaṃ  upādāya vuccati. Santhataṃ nāma santharitvā
kataṃ  hoti  avāyimaṃ  .  kārāpetvāti  karitvā  vā kārāpetvā vā.
Chabbassāni   dhāretabbanti   chabbassaparamatā  dhāretabbaṃ  .  orena  ce
channaṃ   vassānanti   ūnakachabbassāni   .  taṃ  santhataṃ  vissajjetvā  vāti
aññesaṃ datvā. Avissajjetvā vāti na kassaci datvā.
     {88.1}   Aññatra   bhikkhusammatiyāti   ṭhapetvā   bhikkhusammatiṃ  .
Aññaṃ   navaṃ   santhataṃ   karoti   vā   kārāpeti   vā  payoge  dukkaṭaṃ
paṭilābhena    nissaggiyaṃ    hoti   nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā   gaṇassa
vā   puggalassa   vā   .   evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.
Idaṃ    me    bhante    santhataṃ    ūnakachabbassāni   kārāpitaṃ   aññatra
bhikkhusammatiyā    nissaggiyaṃ    imāhaṃ    saṅghassa    nissajjāmīti   .pe.
Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [89]    Attanā   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   attanā   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   parehi   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .    parehi   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ.
     [90]   Anāpatti   chabbassāni   karoti  atirekachabbassāni  karoti
aññassatthāya   karoti   vā   kārāpeti  vā  aññena  kataṃ  paṭilabhitvā
Paribhuñjati   vitānaṃ   vā   bhummattharaṇaṃ   vā  sāṇipākāraṃ  vā  bhisiṃ  vā
bimbohanaṃ vā karoti bhikkhusammatiyā ummattakassa ādikammikassāti.
                   Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                      Pañcamasikkhāpadaṃ
     [91]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa    ārāme    .   athakho   bhagavā   bhikkhū   āmantesi
icchāmahaṃ   bhikkhave   temāsaṃ   paṭisalliyituṃ  namhi  kenaci  upasaṅkamitabbo
aññatra   ekena   piṇḍapātanīhārakenāti   .  evaṃ  bhanteti  kho  te
bhikkhū    bhagavato   paṭissuṇitvā   nāssudha   koci   bhagavantaṃ   upasaṅkamati
aññatra   ekena   piṇḍapātanīhārakena   .   tena   kho  pana  samayena
sāvatthiyaṃ   saṅghena   katikā   katā  hoti  icchatāvuso  bhagavā  temāsaṃ
paṭisalliyituṃ    na   bhagavā   kenaci   upasaṅkamitabbo   aññatra   ekena
piṇḍapātanīhārakena    yo    bhagavantaṃ    upasaṅkamati   [1]-   pācittiyaṃ
desāpetabboti.
     [92]    Athakho   āyasmā   upaseno   vaṅgantaputto   sapariso
yena    bhagavā    tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā
ekamantaṃ    nisīdi   .   āciṇṇaṃ   kho   panetaṃ   buddhānaṃ   bhagavantānaṃ
āgantukehi   bhikkhūhi   saddhiṃ  paṭisammodituṃ  .  athakho  bhagavā  āyasmantaṃ
upasenaṃ   vaṅgantaputtaṃ   etadavoca   2-   kacci   vo  upasena  khamanīyaṃ
kacci    yāpanīyaṃ    kaccittha    appakilamathena   addhānaṃ   āgatāti  .
@Footnote: 1 Ma. Yu. so .  2 Yu. Rā. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ upasenaṃ
@vaṅgantaputtaṃ bhagavā etadavoca.
Khamanīyaṃ   bhagavā  yāpanīyaṃ  bhagavā  appakilamathena  ca  mayaṃ  bhante  addhānaṃ
āgatāti.
     {92.1}  Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa
saddhivihāriko  bhikkhu  bhagavato  avidūre  nisinno  hoti . Athakho bhagavā taṃ
bhikkhuṃ  etadavoca  manāpāni  te  bhikkhu  paṃsukūlānīti  .  na kho me bhante
manāpāni  paṃsukūlānīti  .  kissa  pana  tvaṃ  bhikkhu  paṃsukūlikoti. Upajjhāyo
me  bhante  paṃsukūliko  evaṃ  ahaṃpi  paṃsukūlikoti. Athakho bhagavā āyasmantaṃ
upasenaṃ  vaṅgantaputtaṃ  etadavoca  pāsādikā  kho  tyāyaṃ  upasena parisā
kathaṃ tvaṃ upasena parisaṃ vinesīti.
     {92.2}  Yo  maṃ  bhante upasampadaṃ yācati tamahaṃ 1- evaṃ vadāmi ahaṃ
kho  āvuso  āraññako  piṇḍapātiko  paṃsukūliko  sace  tvaṃpi  āraññako
bhavissasi   piṇḍapātiko   paṃsukūliko  evāhaṃ  taṃ  upasampādessāmīti  sace
me  paṭissuṇāti  upasampādemi  no  ce  me  paṭissuṇāti na upasampādemi
yo  maṃ  nissayaṃ  yācati  tamahaṃ  2- evaṃ vadāmi ahaṃ kho āvuso āraññako
piṇḍapātiko   paṃsukūliko   sace   tvaṃpi  āraññako  bhavissasi  piṇḍapātiko
paṃsukūliko  evāhaṃ  te  nissayaṃ  dassāmīti  sace  me  paṭissuṇāti  nissayaṃ
demi  no  ce  me  paṭissuṇāti  na [3]- demi evaṃ kho ahaṃ bhante parisaṃ
vinemīti   .   sādhu   sādhu   upasena   sādhu  kho  tvaṃ  upasena  parisaṃ
@Footnote: 1-2 Yu. tāhaṃ .  3 Ma. Yu. nissayaṃ.
Vinesi  jānāsi  pana  tvaṃ  upasena  sāvatthiyaṃ  1-  saṅghassa  katikanti .
Na  kho  ahaṃ  bhante  jānāmi  sāvatthiyaṃ  saṅghassa  katikanti  .  sāvatthiyaṃ
kho   upasena   saṅghena   katikā   katā   icchatāvuso  bhagavā  temāsaṃ
paṭisalliyituṃ    na   bhagavā   kenaci   upasaṅkamitabbo   aññatra   ekena
piṇḍapātanīhārakena    yo    bhagavantaṃ    upasaṅkamati   [2]-   pācittiyaṃ
desāpetabboti   .   paññāyissati   bhante   sāvatthiyaṃ   saṅgho  sakāya
katikāya    na   mayaṃ   appaññattaṃ   paññāpessāma   paññattaṃ   vā   na
samucchindissāma       yathāpaññattesu       sikkhāpadesu       samādāya
vattissāmāti   .   sādhu   sādhu  upasena  na  appaññattaṃ  paññāpetabbaṃ
paññattaṃ    vā    na    samucchinditabbaṃ    yathāpaññattesu    sikkhāpadesu
samādāya   vattitabbaṃ   anujānāmi   upasena  ye  te  bhikkhū  āraññakā
piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantūti.
     {92.3}  Tena  kho  pana  samayena sambahulā bhikkhū bahidvārakoṭṭhake
ṭhitā    honti    mayaṃ   āyasmantaṃ   upasenaṃ   vaṅgantaputtaṃ   pācittiyaṃ
desāpessāmāti  .  athakho  āyasmā  upaseno  vaṅgantaputto  sapariso
uṭṭhāyāsanā   bhagavantaṃ   abhivādetvā   padakkhiṇaṃ   katvā   pakkāmi .
Athakho    te   bhikkhū   āyasmantaṃ   upasenaṃ   vaṅgantaputtaṃ   etadavocuṃ
jānāsi   tvaṃ   āvuso   upasena   sāvatthiyaṃ   saṅghassa   katikanti  .
Bhagavāpi   maṃ   āvuso  evamāha  jānāsi  pana  tvaṃ  upasena  sāvatthiyaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. sāvatthiyā. evamuparipi .  2 Ma. Yu. so.
Saṅghassa   katikanti   na   kho   ahaṃ  bhante  jānāmi  sāvatthiyaṃ  saṅghassa
katikanti   sāvatthiyaṃ   kho   upasena  saṅghena  katikā  katā  icchatāvuso
bhagavā    temāsaṃ    paṭisalliyituṃ   na   bhagavā   kenaci   upasaṅkamitabbo
aññatra    ekena    piṇḍapātanīhārakena    yo   bhagavantaṃ   upasaṅkamati
[1]-    Pācittiyaṃ   desāpetabboti   paññāyissati   bhante   sāvatthiyaṃ
saṅgho   sakāya   katikāya   na  mayaṃ  appaññattaṃ  paññāpessāma  paññattaṃ
vā    na    samucchindissāma    yathāpaññattesu   sikkhāpadesu   samādāya
vattissāmāti   anuññātāvuso  bhagavatā  ye  te  bhikkhū  āraññakā  2-
piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantūti.
     {92.4}  Athakho te bhikkhū saccaṃ kho āyasmā upaseno vaṅgantaputto
āha   na   appaññattaṃ   paññāpetabbaṃ   paññattaṃ  vā  na  samucchinditabbaṃ
yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattitabbanti.
     [93]  Assosuṃ  kho  bhikkhū  anuññātā  kira  bhagavatā ye te bhikkhū
āraññakā     piṇḍapātikā     paṃsukūlikā    yathāsukhaṃ    maṃ    dassanāya
upasaṅkamantūti  .  te  bhagavantaṃ  dassanāya  3-  pihayantā  4-  santhatāni
ujjhitvā    āraññakaṅgaṃ    piṇḍapātikaṅgaṃ    paṃsukūlikaṅgaṃ   samādiyiṃsu  .
Athakho   bhagavā   sambahulehi   bhikkhūhi  saddhiṃ  senāsanacārikaṃ  āhiṇḍanto
addasa    santhatāni    tahiṃ    tahiṃ   5-   ujjhitāni   passitvāna   6-
@Footnote: 1 Ma. Yu. so .  2 Ma. āraññikā. evamuparipi .  3 Ma. Yu. dassanaṃ.
@4 Ma. pihentā. Yu. pihantā .  5 Ma. Yu. tahaṃ tahaṃ. evamuparipi.
@6 Ma. Yu. passitvā.
Bhikkhū  āmantesi  kassimāni  bhikkhave  santhatāni  tahiṃ  tahiṃ  ujjhitānīti .
Athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ. Athakho bhagavā etasmiṃ
nidāne   etasmiṃ  pakaraṇe  dhammiṃ  kathaṃ  katvā  bhikkhū  āmantesi  tenahi
bhikkhave   bhikkhūnaṃ   sikkhāpadaṃ   paññāpessāmi   dasa   atthavase   paṭicca
saṅghasuṭṭhutāya     saṅghaphāsutāya     dummaṅkūnaṃ     puggalānaṃ    niggahāya
pesalānaṃ    bhikkhūnaṃ   phāsuvihārāya   diṭṭhadhammikānaṃ   āsavānaṃ   saṃvarāya
samparāyikānaṃ     āsavānaṃ     paṭighātāya     appasannānaṃ    pasādāya
pasannānaṃ    bhiyyobhāvāya    saddhammaṭṭhitiyā    vinayānuggahāya   evañca
pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {93.1}  nisīdanasanthataṃ  pana  bhikkhunā  kārayamānena  purāṇasanthatassa
sāmantā   sugatavidatthi   ādātabbā   dubbaṇṇakaraṇāya   .  anādā  ce
bhikkhu    purāṇasanthatassa    sāmantā    sugatavidatthiṃ    navaṃ   nisīdanasanthataṃ
kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [94]   Nisīdanaṃ  nāma  sadasaṃ  vuccati  .  santhataṃ  nāma  santharitvā
kataṃ   hoti   avāyimaṃ  .  kārayamānenāti  karonto  vā  kārāpento
vā   .   purāṇasanthataṃ  nāma  sakiṃ  nivatthaṃpi  sakiṃ  pārutaṃpi  .  sāmantā
sugatavidatthi     ādātabbā     dubbaṇṇakaraṇāyāti    thirabhāvāya    vaṭṭaṃ
vā   caturassaṃ   vā   chinditvā  ekadese  vā  santharitabbaṃ  vijaṭetvā
vā   santharitabbaṃ   .   anādā   ce   bhikkhu  purāṇasanthatassa  sāmantā
sugatavidatthinti    anādiyitvā    purāṇasanthatassa    sāmantā   sugatavidatthiṃ
Navaṃ  nisīdanasanthataṃ  karoti  vā  kārāpeti  vā  payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena
nissaggiyaṃ  hoti  nissajjitabbaṃ  saṅghassa  vā  gaṇassa  vā  puggalassa vā.
Evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.  idaṃ  me  bhante nisīdanasanthataṃ
anādiyitvā     purāṇasanthatassa     sāmantā    sugatavidatthiṃ    kārāpitaṃ
nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.
Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [95]    Attanā   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   attanā   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   parehi   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .    parehi   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   aññassatthāya   karoti   vā   kārāpeti  vā  āpatti
dukkaṭassa.
     [96]     Anāpatti    purāṇasanthatassa    sāmantā    sugatavidatthiṃ
ādiyitvā   karoti   alabhanto   thokataraṃ   ādiyitvā  karoti  alabhanto
anādiyitvā   karoti    aññena   kataṃ   paṭilabhitvā   paribhuñjati   vitānaṃ
vā  bhummattharaṇaṃ  vā   sāṇipākāraṃ  vā  bhisiṃ  vā  bimbohanaṃ  vā karoti
ummattakassa ādikammikassāti.
                   Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                            -------
                       Chaṭṭhasikkhāpadaṃ
     [97]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana  samayena  aññatarassa
bhikkhuno   kosalesu   janapadesu   1-  sāvatthiṃ  gacchantassa  antarāmagge
eḷakalomāni   uppajjiṃsu   .   athakho   so  bhikkhu  tāni  eḷakalomāni
uttarāsaṅgena   bhaṇḍikaṃ   bandhitvā   agamāsi   .   manussā   taṃ  bhikkhuṃ
passitvā   upphaṇḍesuṃ   kittakena   te  bhante  kītāni  kittako  udayo
bhavissatīti  .  so  bhikkhu  tehi  manussehi  upphaṇḍiyamāno  maṅku ahosi.
Athakho   so   bhikkhu   sāvatthiṃ  gantvā  tāni  eḷakalomāni  ṭhitako  va
āsumbhi  .  bhikkhū  taṃ  bhikkhuṃ  evamāhaṃsu  2-  kissa  tvaṃ  āvuso imāni
eḷakalomāni  ṭhitako  va  āsumbhasīti  .  tathā  hi  panāhaṃ āvuso imesaṃ
eḷakalomānaṃ   kāraṇā   manussehi  upphaṇḍitoti  .  kīvadūrato  pana  tvaṃ
āvuso  imāni  eḷakalomāni  āharasīti 3-. Atirekatiyojanaṃ āvusoti.
Ye  te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te  ujjhāyanti  khīyanti vipācenti kathaṃ
hi nāma bhikkhu atirekatiyojanaṃ eḷakalomāni āharissatīti.
     {97.1}   Athakho   te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ .
Saccaṃ   kira   tvaṃ   bhikkhu   atirekatiyojanaṃ   eḷakalomāni  āharasīti .
Saccaṃ     bhagavāti     .     vigarahi    buddho    bhagavā    kathaṃ    hi
@Footnote: 1 Ma. janapade .  2 Ma. Yu. etadavocuṃ .  3 Ma. āharīti.
Nāma   tvaṃ   moghapurisa   atirekatiyojanaṃ  eḷakalomāni  āharissasi  netaṃ
moghapurisa   appasnānaṃ   vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā  bhiyyobhāvāya
.pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyayātha
     {97.2}   bhikkhuno   paneva   addhānamaggapaṭipannassa  eḷakalomāni
uppajjeyyuṃ   ākaṅkhamānena   bhikkhunā   paṭiggahetabbāni   paṭiggahetvā
tiyojanaparamaṃ   sahatthā   hāretabbāni  1-  asante  hārake  tato  ce
uttariṃ hareyya asantepi hārake nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [98]  Bhikkhuno  paneva  addhānamaggapaṭipannassāti  pathaṃ gacchantassa.
Eḷakalomāni   uppajjeyyunti   uppajjeyyuṃ   saṅghato  vā  gaṇato  vā
ñātito  vā  mittato  vā  paṃsukūlato  3-  vā  attano  vā  dhanena.
Ākaṅkhamānenāti    icchamānena    paṭiggahetabbāni   .   paṭiggahetvā
tiyojanaparamaṃ     sahatthā    hāretabbānīti    tiyojanaparamatā    sahatthā
hāretabbāni   .   asante  hāraketi  na  añño  koci  hārako  hoti
itthī  vā  puriso  vā  gahaṭṭho  vā  pabbajito  vā . Tato ce uttariṃ
hareyya    asantepi   hāraketi   paṭhamaṃ   pādaṃ   tiyojanaṃ   atikkāmeti
āpatti   dukkaṭassa   dutiyaṃ  pādaṃ  atikkāmeti  nissaggiyāni  honti  4-
antotiyojane   ṭhito   bahitiyojanaṃ   pāteti   nissaggiyāni  honti  5-
aññassa   yāne   vā   bhaṇḍe  vā  ājānantassa  pakkhipitvā  tiyojanaṃ
atikkāmeti    nissaggiyāni    honti    nissajjitabbāni   saṅghassa   vā
@Footnote: 1 Ma. haritabbāni. evamuparipi .  2 Ma. Yu. panthaṃ.
@3 Ma. Yu. paṃsukūlaṃ. evamuparipi. 4-5 Ma. Yu. nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Gaṇassa   vā   puggalassa  vā  .  evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbāni
.pe.   imāni   me   bhante   eḷakalomāni   tiyojanaṃ   atikkāmitāni
nissaggiyāni    imānāhaṃ    saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti
.pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [99]   Atirekatiyojane   atirekasaññī  tiyojanaṃ  1-  atikkāmeti
nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  atirekatiyojane vematiko tiyojanaṃ 2- atikkāmeti
nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   atirekatiyojane   ūnakasaññī   tiyojanaṃ   3-
atikkāmeti    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .   ūnakatiyojane   atirekasaññī
āpatti   dukkaṭassa   .  ūnakatiyojane  vematiko  āpatti  dukkaṭassa .
Ūnakatiyojane ūnakasaññī anāpatti.
     [100]   Anāpatti   tiyojanaṃ   harati  ūnakatiyojanaṃ  harati  tiyojanaṃ
haratipi   paccāharatipi   tiyojanaṃ   vāsādhippāyo   gantvā   tato   paraṃ
harati   acchinnaṃ   paṭilabhitvā   harati   nissaṭṭhaṃ   paṭilabhitvā  harati  aññaṃ
harāpeti katabhaṇḍaṃ harati ummattakassa ādikammikassāti.
                   Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                           -------
@Footnote:1-2-3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
                      Sattamasikkhāpadaṃ
     [101]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme   .  tena  kho  pana  samayena  chabbaggiyā  bhikkhū  bhikkhunīhi
eḷakalomāni   dhovāpentipi   rajāpentipi   vijaṭāpentipi  .  bhikkhuniyo
eḷakalomāni   dhovantiyo   rajantiyo   vijaṭentiyo   riñcanti   uddesaṃ
paripucchaṃ   adhisīlaṃ   adhicittaṃ   adhipaññaṃ   .   athakho  mahāpajāpatī  gotamī
yena    bhagavā    tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā
ekamantaṃ   aṭṭhāsi  .  ekamantaṃ  ṭhitaṃ  kho  mahāpajāpatiṃ  gotamiṃ  bhagavā
etadavoca   kacci   gotami  bhikkhuniyo  appamattā  ātāpiniyo  pahitattā
viharantīti  .  kuto  bhante  bhikkhunīnaṃ  appamādo  ayyā chabbaggiyā [1]-
bhikkhunīhi    eḷakalomāni    dhovāpentipi    rajāpentipi   vijaṭāpentipi
bhikkhuniyo   eḷakalomāni   dhovantiyo   rajantiyo   vijaṭentiyo  riñcanti
uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicitataṃ adhipaññanti.
     {101.1}   Athakho   bhagavā  mahāpajāpatiṃ  gotamiṃ  dhammiyā  kathāya
sandassesi   samādapesi  samuttejesi  sampahaṃsesi  .  athakho  mahāpajāpatī
gotamī   bhagavatā   dhammiyā   kathāya  sandassitā  samādapitā  samuttejitā
sampahaṃsitā  bhagavantaṃ   abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Athakho bhagavā
@Footnote: 1 ito paraṃ sabbattha bhikkhūti pāṭho dissati. so atirekoti daṭṭhabbo.
Etasmiṃ    nidāne    etasmiṃ   pakaraṇe   bhikkhusaṅghaṃ   sannipātāpetvā
chabbaggiye   bhikkhū   paṭipucchi   saccaṃ   kira   tumhe   bhikkhave   bhikkhunīhi
eḷakalomāni  dhovāpethapi  rajāpethapi  vijaṭāpethapīti  .  saccaṃ bhagavāti.
Ñātikāyo    tumhākaṃ    bhikkhave    aññātikāyoti   .   aññātikāyo
bhagavāti   .   aññātakā   1-   moghapurisā   aññātikānaṃ  na  jānanti
paṭirūpaṃ   vā   appaṭirūpaṃ   vā   pāsādikaṃ   vā  apāsādikaṃ  vā  tattha
nāma    tumhe    moghapurisā    aññātikāhi    bhīkkhunīhi   eḷakalomāni
dhovāpessathapi    rajāpessathapi    vijaṭāpessathapi    netaṃ    moghapurisā
appasannānaṃ   vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.
Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {101.2}   yo  pana  bhikkhu  aññātikāya  bhikkhuniyā  eḷakalomāni
dhovāpeyya vā rajāpeyya vā vijaṭāpeyya vā nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [102] Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe
adhippeto  bhikkhūti . Aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā
pitāmahayugā   asambaddhā  .  bhikkhunī  nāma  ubhatosaṅghe  upasampannā .
Dhovāti  āṇāpeti  āpatti  dukkaṭassa  dhotāni  nissaggiyāni  honti .
Rajāti   āṇāpeti  āpatti  dukkaṭassa  rattāni  nissaggiyāni  honti .
Vijaṭehīti    āṇāpeti    āpatti   dukkaṭassa   vijaṭitāni   nissaggiyāni
honti   nissajjitabbāni   saṅghassa   vā  gaṇassa  vā  puggalassa  vā .
@Footnote: 1 Ma. aññātikā.
Evañca   pana   bhikkhave   nissajjitabbāni   .pe.   imāni  me  bhante
eḷakalomāni    aññātikāya    bhikkhuniyā    dhovāpitāni    nissaggiyāni
imānāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti  .pe.  dadeyyāti  .pe.  dadeyyunti
.pe. Āyasmato dammīti.
     [103]   Aññātikāya   aññātikasaññī   eḷakalomāni   dhovāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .   aññātikāya   aññātikasaññī   eḷakalomāni
dhovāpeti   rajāpeti   nissaggiyena  āpatti  dukkaṭassa  .  aññātikāya
aññātikasaññī    eḷakalomāni    dhovāpeti   vijāṭāpeti   nissaggiyena
āpatti    dukkaṭassa    .   aññātikāya   aññātikasaññī   eḷakalomāni
dhovāpeti    rajāpeti    vijaṭāpeti    nissaggiyena   āpatti   dvinnaṃ
dukkaṭānaṃ.
     {103.1}   Aññātikāya   aññātikasaññī   eḷakalomāni  rajāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .   aññātikāya   aññātikasaññī   eḷakalomāni
rajāpeti   vijaṭāpeti   nissaggiyena  āpatti  dukkaṭassa  .  aññātikāya
aññātikasaññī    eḷakalomāni    rajāpeti    dhovāpeti    nissaggiyena
āpatti    dukkaṭassa    .   aññātikāya   aññātikasaññī   eḷakalomāni
rajāpeti vijaṭāpeti dhovāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     {103.2}   Aññātikāya   aññātikasaññī  eḷakalomāni  vijaṭāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .   aññātikāya   aññātikasaññī   eḷakalomāni
vijaṭāpeti   dhovāpeti  nissaggiyena  āpatti  dukkaṭassa  .  aññātikāya
aññātikasaññī    eḷakalomāni    vijaṭāpeti    rajāpeti    nissaggiyena
Āpatti    dukkaṭassa    .   aññātikāya   aññātikasaññī   eḷakalomāni
vijaṭāpeti dhovāpeti rajāpeti nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
     {103.3}  Aññātikāya  vematiko  .pe.  aññātikāya  ñātikasaññī
.pe.  aññassa  eḷakalomāni  dhovāpeti  āpatti  dukkaṭassa . Ekato
upasampannāya   dhovāpeti   āpatti  dukkaṭassa  .  ñātikāya  aññātika-
saññī  āpatti  dukkaṭassa  .  ñātikāya  vematiko  āpatti  dukkaṭassa.
Ñātikāya ñātikasaññī anāpatti.
     [104]   Anāpatti   ñātikāya   dhovantiyā   aññātikā   dutiyā
hoti   avuttā   dhovati   aparibhuttaṃ   katabhaṇḍaṃ   dhovāpeti  sikkhamānāya
sāmaṇeriyā ummattakassa ādikammikassāti.
                   Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------
                      Aṭṭhamasikkhāpadaṃ
     [105]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  rājagahe  viharati veḷuvane
kalandakanivāpe   .   tena   kho   pana   samayena   āyasmā  upanando
sakyaputto    aññatarassa    kulassa   kulūpako   hoti   niccabhattiko  .
Yaṃ  tasmiṃ  kule  uppajjati  khādanīyaṃ  vā  bhojanīyaṃ  vā  tato  āyasmato
upanandassa  sakyaputtassa  paṭiviso  ṭhapito  hoti  1-  .  tena  kho  pana
samayena   sāyaṃ   tasmiṃ  kule  maṃsaṃ  uppannaṃ  hoti  .  tato  āyasmato
upanandassa   sakyaputtassa   paṭiviso   ṭhapito   hoti   .   tassa  kulassa
dārako   rattiyā  paccūsasamayaṃ  paccuṭṭhāya  rodati  maṃsaṃ  me  dethāti .
Athakho   so   puriso   pajāpatiṃ   etadavoca  ayyassa  paṭivisaṃ  dārakassa
dehi aññaṃ cetāpetvā ayyassa dassāmāti.
     {105.1}   Athakho   āyasmā  upanando  sakyaputto  pubbaṇhasamayaṃ
nivāsetvā   pattacīvaramādāya  yena  taṃ  kulaṃ  tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā
paññatte  āsane  nisīdi  .  athakho  so  puriso  yenāyasmā upanando
sakyaputto     tenupasaṅkami     upasaṅkamitvā     āyasmantaṃ    upanandaṃ
sakyaputtaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi  .  ekamantaṃ  nisinno  kho
so   puriso   āyasmantaṃ   upanandaṃ   sakyaputtaṃ  etadavoca  hiyyo  kho
bhante   sāyaṃ   maṃsaṃ   uppannaṃ   2-   tato   ayyassa  paṭiviso  ṭhapito
@Footnote: 1 Ma. Yu. ṭhapiyyati .  2 Ma. Yu. uppannaṃ ahosi.
Ayaṃ   bhante   dārako   rattiyā   paccūsasamayaṃ   paccuṭṭhāya  rodati  maṃsaṃ
me   dethāti   ayyassa   paṭiviso  dārakassa  dinno  kahāpaṇena  bhante
kiṃ   āhariyatūti  1-  .  pariccatto  me  āvuso  kahāpaṇoti  .  āma
bhante pariccattoti. Taññeva me āvuso kahāpaṇaṃ dehīti.
     {105.2}  Athakho  so  puriso  āyasmato  upanandassa sakyaputtassa
kahāpaṇaṃ  datvā  ujjhāyati  khīyati  vipāceti  yatheva  mayaṃ rūpiyaṃ paṭiggaṇhāma
evamevime   samaṇā  sakyaputtiyā  rūpiyaṃ  paṭiggaṇhantīti  .  assosuṃ  kho
bhikkhū  tassa  purissa  ujjhāyantassa  khīyantassa  vipācentassa  .  ye  te
bhikkhū  appicchā  .pe.  te  ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti  kathaṃ hi nāma
āyasmā   upanando   sakyaputto  rūpiyaṃ  paṭiggahessatīti  .  athakho  te
bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  saccaṃ  kira  tvaṃ  upananda  rūpiyaṃ
paṭiggaṇhāsīti  2-  .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ hi
nāma   tvaṃ  moghapurisa  rūpiyaṃ  paṭiggahessasi  netaṃ  moghapurisa  appasannānaṃ
vā  pasādāya  pasannānaṃ  vā  bhiyyobhāvāya  .pe.  evañca pana bhikkhave
imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {105.3}  yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya
vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [106]   Yo   panāti  yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti  .pe.  ayaṃ
imasmiṃ   atthe   adhippeto   bhikkhūti   .   jātarūpaṃ   nāma  satthuvaṇṇo
@Footnote: 1 Ma. Yu. āhariyyatūti. evamuparipi  2 sabbattha paṭiggahesīti dissati.
Vuccati   .  rajataṃ  nāma  kahāpaṇo  lohamāsako  dārumāsako  jatumāsako
ye   vohāraṃ   gacchanti   .   uggaṇheyyāti   sayaṃ  gaṇhāti  nissaggiyaṃ
hoti  1-  .  uggaṇhāpeyyāti  aññaṃ  gaṇhāpeti  nissaggiyaṃ hoti 2-.
Upanikkhittaṃ   vā   sādideyyāti   idaṃ  ayyassa  hotūti  upanikkhittaṃ  vā
sādiyati   nissaggiyaṃ  hoti  .  saṅghamajjhe  nissajjitabbaṃ  .  evañca  pana
bhikkhave   nissajjitabbaṃ   .   tena  bhikkhunā  saṅghaṃ  upasaṅkamitvā  ekaṃsaṃ
uttarāsaṅgaṃ   karitvā   vuḍḍhānaṃ   bhikkhūnaṃ   pāde   vanditvā   ukkuṭikaṃ
nisīditvā   añjaliṃ   paggahetvā   evamassa  vacanīyo  ahaṃ  bhante  rūpiyaṃ
paṭiggahesiṃ   idaṃ   me   nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti .
Nissajjitvā āpatti desetabbā.
     {106.1}  Byattena  bhikkhunā  paṭibalena  āpatti paṭiggahetabbā.
Sace  tattha  āgacchati  ārāmiko  vā upāsako vā so vattabbo āvuso
imaṃ  jānāhīti  .  sace  so  bhaṇati  iminā  kiṃ āhariyatūti. Na vattabbo
imaṃ  vā  imaṃ  vā  āharāti  .  kappiyaṃ  ācikkhitabbaṃ sappi vā telaṃ vā
madhu  vā  phāṇitaṃ  vā  .  sace  so  tena  parivaṭṭetvā kappiyaṃ āharati
rūpiyapaṭiggāhakaṃ   ṭhapetvā   sabbeheva   paribhuñjitabbaṃ  evañcetaṃ  labhetha
iccetaṃ  kusalaṃ  no  ce labhetha so vattabbo āvuso imaṃ chaḍḍehīti. Sace
so  chaḍḍeti  iccetaṃ  kusalaṃ  no  ce  chaḍḍeti  pañcahaṅgehi samannāgato
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. sabbattha īdisameva.
Bhikkhu   rūpiyachaḍḍako   sammannitabbo   yo   na   chandāgatiṃ  gaccheyya  na
dosāgatiṃ   gaccheyya   na   mohāgatiṃ   gaccheyya  na  bhayāgatiṃ  gaccheyya
chaḍḍitāchaḍḍitañca   jāneyya  .  evañca  pana  bhikkhave  sammannitabbo .
Paṭhamaṃ   bhikkhu   yācitabbo   .   yācitvā  byattena  bhikkhunā  paṭibalena
saṅgho ñāpetabbo
     {106.2}  suṇātu  me  bhante  saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho
itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.
     {106.3}   Suṇātu  me  bhante  saṅgho  saṅgho  itthannāmaṃ  bhikkhuṃ
rūpiyachaḍḍakaṃ    sammannati    .    yassāyasmato    khamati    itthannāmassa
bhikkhuno   rūpiyachaḍḍakassa   sammati   so   tuṇhassa   yassa   nakkhamati  so
bhāseyya.
     {106.4}   Sammato  saṅghena  itthannāmo  bhikkhu  rūpiyachaḍḍako .
Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.
     {106.5}  Tena  sammatena  bhikkhunā  animittaṃ  katvā pātetabbaṃ.
Sace nimittaṃ katvā pāteti āpatti dukkaṭassa.
     [107]  Rūpiye  rūpiyasaññī  rūpiyaṃ  paṭiggaṇhāti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Rūpiye   vematiko   rūpiyaṃ   paṭiggaṇhāti  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  rūpiye
arūpiyasaññī    rūpiyaṃ   paṭiggaṇhāti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   arūpiye
rūpiyasaññī  āpatti  dukkaṭassa  .  arūpiye  vematiko  āpatti dukkaṭassa.
Arūpiye arūpiyasaññī anāpatti.
     [108]  Anāpatti  ajjhārāme  vā  ajjhāvasathe  vā uggahetvā
Vā   uggahāpetvā   vā   nikkhipati   yassa   bhavissati   so  harissatīti
ummattakassa ādikammikassāti.
                    Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ
                            -------
                       Navamasikkhāpadaṃ
     [109]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa  ārāme  .  tena  kho  pana  samayena  chabbaggiyā  bhikkhū
nānappakārakaṃ    rūpiyasaṃvohāraṃ   samāpajjanti   .   manussā   ujjhāyanti
khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi  nāma  samaṇā  sakyaputtiyā  nānappakārakaṃ
rūpiyasaṃvohāraṃ    samāpajjissanti    seyyathāpi   gihī   kāmabhoginoti  .
Assosuṃ    kho    bhikkhū    tesaṃ   manussānaṃ   ujjhāyantānaṃ   khīyantānaṃ
vipācentānaṃ   .   ye   te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te  ujjhāyanti
khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   chabbaggiyā  bhikkhū  nānappakārakaṃ
rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissantīti.
     {109.1} Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .  saccaṃ kira
tumhe   bhikkhave   nānappakārakaṃ  rūpiyasaṃvohāraṃ  samāpajjathāti  .   saccaṃ
bhagavāti   .   vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi  nāma  tumhe  moghapurisā
nānappakārakaṃ     rūpiyasaṃvohāraṃ     samāpajjissatha    netaṃ    moghapurisā
appasannānaṃ   vā   pasādāya   pasananānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.
Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {109.2}  yo  pana  bhikkhu nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya
nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [110]   Yo   panāti  yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti  .pe.  ayaṃ
imasmiṃ   atthe   adhippeto   bhikkhūti   .   nānappakārakaṃ   nāma  kataṃpi
Akataṃpi   katākataṃpi   .   kataṃ   nāma   sīsūpagaṃ  gīvūpagaṃ  hatthūpagaṃ  pādūpagaṃ
kaṭūpagaṃ   .   akataṃ   nāma  ghanakaṃ  vuccati  .  katākataṃ  nāma  tadubhayaṃ .
Rūpiyaṃ    nāma    satthuvaṇṇo    kahāpaṇo    lohamāsako    dārumāsako
jatumāsako   ye   vohāraṃ   gacchanti   .  samāpajjeyyāti  katena  kataṃ
cetāpeti   nissaggiyaṃ   hoti   .   katena  akataṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ
hoti  .  katena  katākataṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ  hoti  .  akatena  kataṃ
cetāpeti   nissaggiyaṃ   hoti   .  akatena  akataṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ
hoti   .  akatena  katākataṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ  hoti  .  katākatena
kataṃ   cetāpeti   nissaggiyaṃ   hoti   .   katākatena  akataṃ  cetāpeti
nissaggiyaṃ  hoti  .  katākatena  katākataṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ  hoti .
Saṅghamajjhe nissajjitabbaṃ.
     {110.1}  Evañca  pana  bhikkhave nissajjitabbaṃ. Tena bhikkhunā saṅghaṃ
upasaṅkamitvā   ekaṃsaṃ   uttarāsaṅgaṃ   karitvā  vuḍḍhānaṃ   bhikkhūnaṃ  pāde
vanditvā   ukkuṭikaṃ   nisīditvā   añjaliṃ  paggahetvā  evamassa  vacanīyo
ahaṃ   bhante  nānappakārakaṃ  rūpiyasaṃvohāraṃ  samāpajjiṃ  idaṃ  me  nissaggiyaṃ
imāhaṃ   saṅghassa  nissajjāmīti  .  nissajjitvā  āpatti  desetabbā .
Byattena   bhikkhunā   paṭibalena  āpatti  paṭiggahetabbā  .  sace  tattha
āgacchati   ārāmiko  vā  upāsako  vā  so  vattabbo  āvuso  imaṃ
jānāhīti  .  sace  so  bhaṇati  iminā  kiṃ  āhariyatūti  .  na  vattabbo
Imaṃ  vā  imaṃ  vā  āharāti  .  kappiyaṃ  ācikkhitabbaṃ sappi vā telaṃ vā
madhu  vā  phāṇitaṃ  vā  .  sace  so  tena  parivaṭṭitvā  kappiyaṃ āharati
rūpiyacetāpakaṃ    ṭhapetvā    sabbeheva   paribhuñjitabbaṃ   .   evañcetaṃ
labhetha   iccetaṃ   kusalaṃ  no  ce  labhetha  so  vattabbo  āvuso  imaṃ
chaḍḍehīti   .   sace   so  chaḍḍeti  iccetaṃ  kusalaṃ  no  ce  chaḍḍeti
pañcahaṅgehi     samannāgato     bhikkhu     rūpiyachaḍḍako    sammannitabbo
yo   na   chandāgatiṃ   gaccheyya   na  dosāgatiṃ  gaccheyya  na  mohāgatiṃ
gaccheyya    na   bhayāgatiṃ   gaccheyya   chaḍḍitāchaḍḍitañca   jāneyya  .
Evañca   pana   bhikkhave  sammannitabbo  .  paṭhamaṃ  bhikkhu  yācitabbo .
Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo
     {110.2}  suṇātu  me  bhante  saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho
itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.
     {110.3}   Suṇātu  me  bhante  saṅgho  saṅgho  itthannāmaṃ  bhikkhuṃ
rūpiyachaḍḍakaṃ   sammannati   .   yassāyasmato  khamati  itthannāmassa  bhikkhuno
rūpiyachaḍḍakassa   sammati   so  tuṇhassa  yassa  nakkhamati  so  bhāseyya .
Sammato   saṅghena   itthannāmo   bhikkhu  rūpiyachaḍḍako  .  khamati  saṅghassa
tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.
     {110.4}  Tena  sammatena  bhikkhunā  animittaṃ  katvā pātetabbaṃ.
Sace nimittaṃ katvā pāteti āpatti dukkaṭassa.
     [111]  Rūpiye  rūpiyasaññī  rūpiyaṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
Rūpiye   vematiko   rūpiyaṃ   cetāpeti   nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  rūpiye
arūpiyasaññī    rūpiyaṃ    cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   arūpiye
rūpiyasaññī    rūpiyaṃ    cetāpeti    nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   arūpiye
vematiko    rūpiyaṃ    cetāpeti    nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   arūpiye
arūpiyasaññī    rūpiyaṃ    cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   arūpiye
rūpiyasaññī    āpatti    dukkaṭassa    .   arūpiye   vematiko   āpatti
dukkaṭassa. Arūpiye arūpiyasaññī anāpatti.
     [112] Anāpatti ummattakassa ādikammikassāti.
                   Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                            -------
                       Dasamasikkhāpadaṃ
     [113]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa  ārāme  .  tena  kho  pana  samayena āyasmā upanando
sakyaputto  paṭṭho  hoti  cīvarakammaṃ  kātuṃ  .  so  paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ
karitvā   surattaṃ   suparikammakataṃ   katvā   pārupi  .   athakho  aññataro
paribbājako   mahagghaṃ  paṭaṃ  pārupitvā  yenāyasmā  upanando  sakyaputto
tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ   upanandaṃ  sakyaputtaṃ  etadavoca
sundarā  kho  tyāyaṃ  āvuso  saṅghāṭi  1- dehi me paṭenāti. Jānāhi
āvusoti. Āmāvuso jānāmīti. Handāvusoti adāsi.
     {113.1}   Athakho   so   paribbājako   taṃ  saṅghāṭiṃ  pārupitvā
paribbājakārāmaṃ     agamāsi     .    paribbājakā    taṃ    paribbājakaṃ
etadavocuṃ   sundarā   kho   tyāyaṃ   āvuso   saṅghāṭi   kuto   tayā
laddhāti   .   tena  me  āvuso  paṭena  parivaṭṭitāti  2-  .  katihipi
tyāyaṃ   āvuso   saṅghāṭi   bhavissati   soyeva   te  paṭo  varoti .
Athakho   so   paribbājako   saccaṃ   kho   paribbājakā   āhaṃsu  katihipi
myāyaṃ   saṅghāṭi   bhavissati   soyeva   me   paṭo  varoti  yenāyasmā
upanando     sakyaputto     tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    āyasmantaṃ
upanandaṃ   sakyaputtaṃ   etadavoca   handa   te   āvuso   saṅghāṭiṃ  3-
dehi   me   paṭanti   .   nanu   tvaṃ   āvuso  mayā  vutto  jānāhi
@Footnote: 1 Yu. saṅghāṭī .  2 Ma. Yu. sabbattha parivattitātīti dissati .  3 Ma. saṅghāṭi.
Āvusoti  nāhaṃ  dassāmīti  .  athakho  so  paribbājako  ujjhāyati  khīyati
vipāceti  gihipi  1-  naṃ  gihissa  vippaṭisārissa  deti 2- kiṃ pana pabbajito
pabbajitassa   na   dassatīti   .  assosuṃ  kho  bhikkhū  tassa  paribbājakassa
ujjhāyantassa   khīyantassa   vipācentassa   .  ye  te  bhikkhū  appicchā
.pe.   te   ujjhāyanti   khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma  āyasmā
upanando   sakyaputto  paribbājakena  saddhiṃ  kayavikkayaṃ  samāpajjissatīti .
Athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ. Saccaṃ kira tvaṃ upananda
paribbājakena   saddhiṃ   kayavikkayaṃ   samāpajjasīti   .   saccaṃ  bhagavāti .
Vigarahi   buddho   bhagavā   kathaṃ   hi  nāma  tvaṃ  moghapurisa  paribbājakena
saddhiṃ    kayavikkayaṃ    samāpajjissasi    netaṃ    moghapurisa    appasannānaṃ
vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.  evañca  pana
bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {113.2}  yo  pana  bhikkhu  nānappakārakaṃ  kayavikkayaṃ  samāpajjeyya
nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [114]   Yo   panāti  yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti  .pe.  ayaṃ
imasmiṃ    atthe    adhippeto    bhikkhūti    .    nānappakārakaṃ   nāma
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā   antamaso   cuṇṇapiṇḍopi
dantakaṭṭhaṃpi      dasikasuttaṃpi      .      kayavikkayaṃ     samāpajjeyyāti
@Footnote: 1 Ma. gihīpi. Yu. gihī naṃpi. gihīpi naṃ gihissāti ettha nanti nāmatthe
@nipāto. gihipi nāma gihissāti vuttaṃ hotīti tabbaṇṇanā .  2 Ma. Yu. denti.
Iminā   imaṃ   dehi   iminā  imaṃ  āhara  iminā  imaṃ  parivaṭṭehi  1-
iminā    imaṃ    cetāpehīti   ajjhācarati   āpatti   dukkaṭassa   yato
kayitañca   hoti   vikkītañca   2-   attano   bhaṇḍaṃ  parahatthagataṃ  parabhaṇḍaṃ
attano    hatthagataṃ    nissaggiyaṃ    hoti   nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā
gaṇassa   vā   puggalassa   vā   .  evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ
.pe.    ahaṃ    bhante    nānappakārakaṃ    kayavikkayaṃ   samāpajjiṃ   idaṃ
me    nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti
.pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [115]    Kayavikkaye   kayavikkayasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .
Kayavikkaye   vematiko   nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  kayavikkaye  nakayavikkaya-
saññī     nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    nakayavikkaye    kayavikkayasaññī
āpatti   dukkaṭassa   .   nakayavikkaye  vematiko  āpatti  dukkaṭassa .
Nakayavikkaye nakayavikkayasaññī anāpatti.
     [116]    Anāpatti   agghaṃ   pucchati   kappiyakārakassa   ācikkhati
idaṃ   amhākaṃ   atthi   amhākañca   iminā   ca   iminā   ca  atthoti
bhaṇati ummattakassa ādikammikassāti.
                  Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ 3-.
                    Kosiyavaggo dutiyo.
@Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha parivattehīti dissati .  2 Ma. Yu. vikkayitañca.
@3 Ma. kayavikkayasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.
                            Tassuddānaṃ
     kosiyā 1- suddhadvebhāgā      chabbassāni nisīdanaṃ
     dve ca lomāni uggaṇhe       ubho nānappakārakāti.
                               -------
@Footnote: 1 Yu. kosiya ....
                  Pattavaggassa paṭhamasikkhāpadaṃ
     [117]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa  ārāme  .  tena  kho  pana  samayena  chabbaggiyā  bhikkhū
bahū   patte   sannicayaṃ   karonti  .  manussā  vihāracārikaṃ  āhiṇḍantā
passitvā   ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   samaṇā
sakyaputtiyā   bahū   patte   sannicayaṃ  karissanti  pattavaṇijjaṃ  vā  samaṇā
sakyaputtiyā    karissanti    āmattikāpaṇaṃ    vā    pasāressantīti  .
Assosuṃ    kho    bhikkhū    tesaṃ   manussānaṃ   ujjhāyantānaṃ   khīyantānaṃ
vipācentānaṃ  .  ye  te  bhikkhū  appicchā  .pe. Te ujjhāyanti khīyanti
vipācenti  kathaṃ  hi  nāma  chabbaggiyā  bhikkhū  atirekapattaṃ dhāressantīti.
Athakho  te  bhikkhū  bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave
atirekapattaṃ  dhārethāti  .  saccaṃ  bhagavāti . Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi
nāma   tumhe   moghapurisā   atirekapattaṃ   dhāressatha  netaṃ  moghapurisā
appasannānaṃ  vā  pasādāya  pasannānaṃ  vā  bhiyyobhāvāya  .pe. Evañca
pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {117.1}   yo   pana   bhikkhu   atirekapattaṃ  dhāreyya  nissaggiyaṃ
pācittiyanti.
     {117.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
     [118]  Tena  kho  pana samayena āyasmato ānandassa atirekapatto
Uppanno  hoti  .  āyasmā  ca ānando taṃ pattaṃ āyasmato sārīputtassa
dātukāmo  hoti  .  āyasmā  ca  sārīputto  sākete viharati. Athakho
āyasmato   ānandassa   etadahosi   bhagavatā   sikkhāpadaṃ   paññattaṃ  na
atirekapatto    dhāretabboti   ayañca   me   atirekapatto   uppanno
ahañcimaṃ   pattaṃ   āyasmato   sārīputtassa   dātukāmo   āyasmā   ca
sārīputto  sākete  viharati  kathaṃ  nu  kho  mayā paṭipajjitabbanti. Athakho
āyasmā  ānando  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesi  .  kīvaciraṃ  panānanda
sārīputto  āgacchissatīti  .  navamaṃ  vā  bhagavā divasaṃ dasamaṃ vāti. Athakho
bhagavā  etasmiṃ  nidāne  etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi
anujānāmi  bhikkhave  dasāhaparamaṃ  atirekapattaṃ  dhāretuṃ evañca pana bhikkhave
imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {118.1}  dasāhaparamaṃ  atirekapatto  dhāretabbo  taṃ atikkāmayato
nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [119]  Dasāhaparamanti  dasāhaparamatā  dhāretabbo . Atirekapatto
nāma  anadhiṭṭhito  avikappito  .  patto  nāma  dve  pattā  ayopatto
mattikāpatto  1-  .  tayo  pattassa  vaṇṇā  ukkaṭṭho  patto  majjhimo
patto   omako   patto   .   ukkaṭṭho  nāma  patto  aḍḍhāḷhakodanaṃ
gaṇhāti   catubhāgaṃ   khādanīyaṃ   2-   tadūpiyaṃ  byañjanaṃ  .  majjhimo  nāma
patto        nāḷikodanaṃ       gaṇhāti       catubhāgaṃ       khādanīyaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo dissati .  2 Ma. Yu. khādanaṃ. evamuparipi.
Tadūpiyaṃ    byañjanaṃ   .   omako   nāma   patto   patthodanaṃ   gaṇhāti
catubhāgaṃ   khādanīyaṃ   tadūpiyaṃ   byañjanaṃ   .   tato   ukkaṭṭho   apatto
omako apatto.
     [120]  Taṃ atikkāmayato nissaggiyo hoti 1- ekādase aruṇuggamane
nissaggiyo  hoti  nissajjitabbo  saṅghassa  vā  gaṇassa vā puggalassa vā.
Evañca pana bhikkhave nissajjitabbo.
     [121]   Tena  bhikkhunā  saṅghaṃ  upasaṅkamitvā  ekaṃsaṃ  uttarāsaṅgaṃ
karitvā   vuḍḍhānaṃ   bhikkhūnaṃ  pāde  vanditvā  ukkuṭikaṃ  nisīditvā  añjaliṃ
paggahetvā  evamassa  vacanīyo  ayaṃ  me  bhante  patto dasāhātikkanto
nissaggiyo   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .   nissajjitvā  āpatti
desetabbā  .  byattena  bhikkhunā  paṭibalena  āpatti  paṭiggahetabbā.
Nissaṭṭhapatto dātabbo
     {121.1}  suṇātu  me  bhante  saṅgho  ayaṃ  patto  itthannāmassa
bhikkhuno   nissaggiyo   saṅghassa   nissaṭṭho   .  yadi  saṅghassa  pattakallaṃ
saṅgho imaṃ pattaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyāti.
     [122]   Tena   bhikkhunā   sambahule  bhikkhū  upasaṅkamitvā  ekaṃsaṃ
uttarāsaṅgaṃ   karitvā   vuḍḍhānaṃ   bhikkhūnaṃ   pāde   vanditvā   ukkuṭikaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha itisaddo dissati. so atirekoti veditabbo. tassa
@atirekatā paṭhamakaṭhinasikkhāpade vuttanayena veditabbā.
Nisīditvā   añjaliṃ   paggahetvā   evamassu   vacanīyā  ayaṃ  me  bhante
patto     dasāhātikkanto     nissaggiyo     imāhaṃ     āyasmantānaṃ
nissajjāmīti   .   nissajjitvā   āpatti   desetabbā   .   byattena
bhikkhunā    paṭibalena    āpatti    paṭiggahetabbā    .   nissaṭṭhapatto
dātabbo
     {122.1}   suṇantu   me  āyasmantā  ayaṃ  patto  itthannāmassa
bhikkhuno    nissaggiyo    āyasmantānaṃ   nissaṭṭho   .   yadāyasmantānaṃ
pattakallaṃ āyasmantā imaṃ pattaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyunti.
     [123]  Tena  bhikkhunā  ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ
karitvā  ukkuṭikaṃ  nisīditvā  añjaliṃ  paggahetvā  evamassa  vacanīyo  ayaṃ
me   āvuso   patto   dasāhātikkanto  nissaggiyo  imāhaṃ  āyasmato
nissajjāmīti   .   nissajjitvā  āpatti  desetabbā  .  tena  bhikkhunā
āpatti    paṭiggahetabbā   .   nissaṭṭhapatto   dātabbo   imaṃ   pattaṃ
āyasmato dammīti.
     [124]   Dasāhātikkante   atikkantasaññī  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ .
Dasāhātikkante   vematiko   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .  dasāhātikkante
anatikkantasaññī    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .   anadhiṭṭhite   adhiṭṭhitasaññī
nissaggiyaṃ     pācittiyaṃ    .    avikappite    vikappitasaññī    nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   avissajjite   vissajjitasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .
Anaṭṭhe   naṭṭhasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   avinaṭṭhe   vinaṭṭhasaññī
Nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   abhinne   bhinnasaññī  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ .
Avilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     [125]    Nissaggiyaṃ   pattaṃ   anissajjitvā   paribhuñjati   āpatti
dukkaṭassa      .      dasāhānatikkante     atikkantasaññī     āpatti
dukkaṭassa   .   dasāhānatikkante   vematiko   āpatti   dukkaṭassa  .
Dasāhānatikkante anatikkantasaññī anāpatti.
     [126]   Anāpatti   antodasāhaṃ  adhiṭṭheti  vikappeti  vissajjeti
nassati  vinassati  bhijjati  acchinditvā  gaṇhāti  1-  vissāsaṃ  gaṇhāti 2-
ummattakassa ādikammikassāti.
     [127]   Tena  kho  pana  samayena  chabbaggiyā  bhikkhū  nissaṭṭhapattaṃ
na  denti  .  bhikkhū  3-  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  na bhikkhave
nissaṭṭhapatto     na     dātabbo    yo    na    dadeyya    āpatti
dukkaṭassāti.
                    Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanti .  3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
                       Dutiyasikkhāpadaṃ
     [128]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme  .  tena  kho  pana  samayena  aññatarena kumbhakārena bhikkhū
pavāritā  honti  yesaṃ  ayyānaṃ  pattena  attho  ahaṃ pattenāti. Tena
kho  pana  samayena  bhikkhū  na  mattaṃ  jānitvā  bahū  patte viññāpenti.
Yesaṃ  khuddakā  pattā  te  mahante  patte  viññāpenti. Yesaṃ mahantā
pattā  te  khuddake  patte  viññāpenti . Athakho so kumbhakāro bhikkhūnaṃ
bahū  patte  karonto  na  sakkoti  aññaṃ  vikkāyikaṃ  bhaṇḍaṃ kātuṃ attanāpi
na yāpeti puttadārāpissa kilamanti.
     {128.1}  Manussā  ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma
samaṇā   sakyaputtiyā   na   mattaṃ  jānitvā  bahū  patte  viññāpessanti
ayaṃ   imesaṃ  bahū  patte  karonto  na  sakkoti  aññaṃ  vikkāyikaṃ  bhaṇḍaṃ
kātuṃ attanāpi na yāpeti puttadārāpissa kilamantīti.
     {128.2}   Assosuṃ   kho   bhikkhū  tesaṃ  manussānaṃ  ujjhāyantānaṃ
khīyantānaṃ   vipācentānaṃ   .   ye   te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te
ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma  bhikkhū  na  mattaṃ  jānitvā
bahū   patte  viññāpessantīti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ
ārocesuṃ   .   saccaṃ   kira   bhikkhave   bhikkhū   na   mattaṃ   jānitvā
Bahū  patte  viññāpentīti  .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā
kathaṃ  hi  nāma  te  bhikkhave  moghapurisā  na  mattaṃ  jānitvā  bahū patte
viññāpessanti     netaṃ    bhikkhave    appasannānaṃ    vā    pasādāya
pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.   vigarahitvā  dhammiṃ  kathaṃ  katvā
bhikkhū   āmantesi  na  bhikkhave  patto  viññāpetabbo  yo  viññāpeyya
āpatti dukkaṭassa 1-.
     [129]  Tena  kho  pana  samayena  aññatarassa  bhikkhuno patto bhinno
hoti   .   athakho   so  bhikkhu  bhagavatā  paṭikkhittaṃ  pattaṃ  viññāpetunti
kukkuccāyanto   na   viññāpeti   hatthesu   piṇḍāya  carati  .  manussā
ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma  samaṇā  sakyaputtiyā
hatthesu   piṇḍāya   carissanti   seyyathāpi   titthiyāti  .  assosuṃ  kho
bhikkhū   tesaṃ   manussānaṃ   ujjhāyantānaṃ   khīyantānaṃ   vipācentānaṃ  .
Athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ. Athakho bhagavā etasmiṃ
nidāne  etasmiṃ  pakaraṇe  dhammiṃ  kathaṃ  katvā  bhikkhū āmantesi anujānāmi
bhikkhave naṭṭhapattassa vā bhinnapattassa vā pattaṃ viññāpetunti.
     [130]  Tena  kho  pana  samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ
naṭṭhapattassa   vā   bhinnapattassa   vā   pattaṃ   viññāpetunti  te  2-
appamattakenapi    bhinnena    appamattakenapi    chiddena   appamattakenapi
khaṇḍena   appamattakenapi   vilikhitakena   na  mattaṃ  jānitvā  bahū  patte
@Footnote: 1 Ma. Yu. itisaddo dissati .  2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Viññāpenti  1-  .  athakho  so  kumbhakāro  bhikkhūnaṃ  tatheva  bahū patte
karonto   na   sakkoti   aññaṃ   vikkāyikaṃ   bhaṇḍaṃ  kātuṃ  attanāpi  na
yāpeti   puttadārāpissa   kilamanti   .   manussā   tatheva   ujjhāyanti
khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma  samaṇā  sakyaputtiyā  na mattaṃ jānitvā
bahū  patte  viññāpessanti  ayaṃ  imesaṃ  bahū  patte karonto na sakkoti
aññaṃ   vikkāyikaṃ   bhaṇḍaṃ   kātuṃ   attanāpi  na  yāpeti  puttadārāpissa
kilamantīti.
     {130.1}   Assosuṃ   kho   bhikkhū  tesaṃ  manussānaṃ  ujjhāyantānaṃ
khīyantānaṃ   vipācentānaṃ   .   ye   te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te
ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   chabbaggiyā   bhikkhū
appamattakenapi    bhinnena    appamattakenapi    chiddena   appamattakenapi
khaṇḍena   appamattakenapi   vilikhitakena   na  mattaṃ  jānitvā  bahū  patte
viññāpessantīti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ.
Saccaṃ   kira   tumhe   bhikkhave   appamattakenapi  bhinnena  appamattakenapi
chiddena    appamattakenapi    khaṇḍena   appamattakenapi   vilikhitakena   na
mattaṃ jānitvā 2- bahū patte viññāpethāti. Saccaṃ bhagavāti.
     {130.2}   Vigarahi   buddho   bhagavā   kathaṃ   hi   nāma   tumhe
moghapurisā     appamattakenapi     bhinnena    appamattakenapi    chiddena
appamattakenapi      khaṇḍena      appamattakenapi     vilikhitakena     na
@Footnote: 1 Ma. Yu. te appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena
@vilikhitamattenapi bahū patte viññāpenti. evamuparipi.
@2 Ma. na mattaṃ jānitvāti pāṭho natthi. evamuparipi.
Mattaṃ    jānitvā    bahū    patte   viññāpessatha   netaṃ   moghapurisā
appasannānaṃ   vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.
Evañca    pana   bhikkhave   imaṃ   sikkhāpadaṃ   uddiseyyātha   yo   pana
bhikkhu    ūnapañcabandhanena    pattena   aññaṃ   navaṃ   pattaṃ   cetāpeyya
nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   tena   bhikkhunā   so   patto  bhikkhuparisāya
nissajjitabbo.
     {130.3}  Yo  ca  tassā  bhikkhuparisāya  pattapariyanto so ca tassa
bhikkhuno  padātabbo  ayante  bhikkhu  patto yāva bhedanāya dhāretabboti.
Ayaṃ tattha sāmīcīti.
     [131]  Yo  panāti  yo  yādiso  .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ
atthe   adhippeto   bhikkhūti  .  ūnapañcabandhano  nāma  patto  abandhano
vā  ekabandhano  vā  dvibandhano  vā  tibandhano  vā catubbandhano vā.
Abandhanokāso   nāma   patto   yassa   dvaṅgulā   rāji  na  hoti .
Bandhanokāso  nāma  patto  yassa  dvaṅgulā  rāji  hoti  .  navo nāma
patto viññattiṃ upādāya vuccati.
     {131.1}  Cetāpeyyāti  viññāpeti  payoge  dukkaṭaṃ  paṭilābhena
nissaggiyo   hoti  saṅghamajjhe  nissajjitabbo  .  sabbeheva  adhiṭṭhitapattaṃ
gahetvā   sannipatitabbaṃ   .   na  lāmako  patto  adhiṭṭhātabbo  mahagghaṃ
pattaṃ   gahessāmīti   .   sace   lāmakaṃ  pattaṃ  adhiṭṭheti  mahagghaṃ  pattaṃ
gahessāmīti āpatti dukkaṭassa. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbo.
     [132]   Tena  bhikkhunā  saṅghaṃ  upasaṅkamitvā  ekaṃsaṃ  uttarāsaṅgaṃ
karitvā    vuḍḍhānaṃ    bhikkhūnaṃ   pāde   vanditvā   ukkuṭikaṃ   nisīditvā
añjaliṃ   paggahetvā   evamassa   vacanīyo   ayaṃ   me   bhante  patto
ūnapañcabandhanena    pattena   cetāpito   nissaggiyo   imāhaṃ   saṅghassa
nissajjāmīti   .   nissajjitvā   āpatti   desetabbā   .   byattena
bhikkhunā    paṭibalena    āpatti    paṭiggahetabbā    .    pañcahaṅgehi
samannāgato   bhikkhu   pattagāhāpako   sammannitabbo   yo  na  chandāgatiṃ
gaccheyya   na  dosāgatiṃ  gaccheyya  na  mohāgatiṃ  gaccheyya  na  bhayāgatiṃ
gaccheyya    gahitāgahitañca    jāneyya    .   evañca   pana   bhikkhave
sammannitabbo   .   paṭhamaṃ   bhikkhu   yācitabbo   .  yācitvā  byattena
bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo
     {132.1}  suṇātu  me  bhante  saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho
itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattagāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.
     {132.2}   Suṇātu  me  bhante  saṅgho  saṅgho  itthannāmaṃ  bhikkhuṃ
pattagāhāpakaṃ    sammannati    .    yassāyasmato   khamati   itthannāmassa
bhikkhuno   pattagāhāpakassa   sammati   so   tuṇhassa  yassa  nakkhamati  so
bhāseyya.
     {132.3}      Sammato      saṅghena     itthannāmo     bhikkhu
pattagāhāpako    .   khamati   saṅghassa   .   tasmā   tuṇhī   evametaṃ
dhārayāmīti  .  tena  sammatena  bhikkhunā  patto  gāhetabbo  .  thero
vattabbo   gaṇhātu   bhante  thero  pattanti  .  sace  thero  gaṇhāti
therassa   patto   dutiyassa   gāhetabbo   na   ca   tassa  anuddayatāya
Na   gahetabbo   yo   na  gaṇheyya  āpatti  dukkaṭassa  .  apattakassa
na  gāhetabbo  .  eteneva  upāyena  yāva saṅghanavakā gāhetabbo.
Yo   ca   tassā   bhikkhuparisāya   pattapariyanto  so  ca  tassa  bhikkhuno
padātabbo ayante bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabboti.
     {132.4}  Tena  bhikkhunā  so  patto  na  adese nikkhipitabbo na
abhogena   paribhuñjitabbo   na   vissajjetabbo  kathāyaṃ  patto  nasseyya
vā  vinasseyya  vā  bhijjeyya  vāti  sace adese vā nikkhipati abhogena
vā paribhuñjati vissajjeti vā āpatti dukkaṭassa.
     {132.5} Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā.
     [133]  Abandhanena  pattena  abandhanaṃ  pattaṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ    .   abandhanena   pattena   ekabandhanaṃ   pattaṃ   cetāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    abandhanena   pattena   dvibandhanaṃ   pattaṃ
cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   abandhanena   pattena   tibandhanaṃ
pattaṃ    cetāpeti    nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   abandhanena   pattena
catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     {133.1}  Ekabandhanena  pattena abandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ  .  ekabandhanena  pattena  ekabandhanaṃ  pattaṃ cetāpati nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   ekabandhanena   pattena   dvibandhanaṃ   pattaṃ   cetāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .   ekabandhanena   pattena   tibandhanaṃ   pattaṃ
cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .  ekabandhanena  pattena  catubbandhanaṃ
Pattaṃ    cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   dvibandhanena   pattena
abandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     {133.2}   Dvibandhanena   pattena   ekabandhanaṃ  pattaṃ  cetāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .   dvibandhanena   pattena   dvibandhanaṃ   pattaṃ
cetāpeti     nissaggiyaṃ     pācittiyaṃ    .    dvibandhanena    pattena
tibandhanaṃ    pattaṃ   cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   dvibandhanena
pattena catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     {133.3}    Tibandhanena   pattena   abandhanaṃ   pattaṃ   cetāpeti
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .   tibandhanena   pattena   ekabandhanaṃ   pattaṃ
cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   tibandhanena   pattena  dvibandhanaṃ
pattaṃ    cetāpeti    nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   tibandhanena   pattena
tibandhanaṃ    pattaṃ    cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   tibandhanena
pattena catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     {133.4}   Catubbandhanena   pattena   abandhanaṃ   pattaṃ  cetāpeti
nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   catubbandhanena   pattena   ekabandhanaṃ   pattaṃ
cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .  catubbandhanena  pattena  dvibandhanaṃ
pattaṃ   cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   catubbandhanena   pattena
tibandhanaṃ   pattaṃ   cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   catubbandhanena
pattena catubbandhanaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     [134]  Abandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... Ekabandhanokāsaṃ
pattaṃ   ...   dvibandhanokāsaṃ   pattaṃ   ...  tibandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...
Catubbandhanokāsaṃ  pattaṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  ekabandhanena
pattena   abandhanokāsaṃ   pattaṃ   ...   ekabandhanokāsaṃ   pattaṃ   ...
Dvibandhanokāsaṃ   pattaṃ  ...  tibandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...  catubbandhanokāsaṃ
pattaṃ   cetāpeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .  dvibandhanena  abandhanokāsaṃ
pattaṃ   ...   ekabandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...  dvibandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...
Tibandhanokāsaṃ   pattaṃ  ...  catubbandhanokāsaṃ  pattaṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ  .  tibandhanena  pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ ... Ekabandhanokāsaṃ
pattaṃ ... Dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Tibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ
pattaṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Catubbandhanena pattena abandhanokāsaṃ
pattaṃ ... Ekabandhanokāsaṃ pattaṃ ... Dvibandhanokāsaṃ pattaṃ ... Tibandhanokāsaṃ
pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     [135]  Abandhanokāsena  pattena  abandhanaṃ  pattaṃ  ... Ekabandhanaṃ
pattaṃ  ...  dvibandhanaṃ  pattaṃ  ...  tibandhanaṃ  pattaṃ  ... Catubbandhanaṃ pattaṃ
cetāpeti    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .   ekabandhanokāsena   pattena
abandhanaṃ  pattaṃ  ...  ekabandhanaṃ  pattaṃ  ... Dvibandhanaṃ pattaṃ ... Tibandhanaṃ
pattaṃ   ...   catubbandhanaṃ   pattaṃ   cetāpeti   nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ .
Dvibandhanokāsena  pattena  abandhanaṃ  pattaṃ  ...  ekabandhanaṃ  pattaṃ  ...
Dvibandhanaṃ  pattaṃ  ...  tibandhanaṃ  pattaṃ  ...  catubbandhanaṃ  pattaṃ cetāpeti
nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .  tibandhanokāsena  pattena  abandhanaṃ  pattaṃ  ...
Ekabandhanaṃ  pattaṃ  ...  dvibandhanaṃ pattaṃ ... Tibandhanaṃ pattaṃ ... Catubbandhanaṃ
pattaṃ    cetāpeti    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .   catubbandhanokāsena
pattena   abandhanaṃ   pattaṃ   ...   ekabandhanaṃ   pattaṃ   ...  dvibandhanaṃ
pattaṃ  ...  tibandhanaṃ  pattaṃ  ...  catubbandhanaṃ  pattaṃ  cetāpeti nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ.
     [136]   Abandhanokāsena   pattena   abandhanokāsaṃ   pattaṃ  ...
Ekabandhanokāsaṃ   pattaṃ  ...  dvibandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...  tibandhanokāsaṃ
pattaṃ   ...  catubbandhanokāsaṃ  pattaṃ  cetāpeti  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ .
Ekabandhanokāsena   pattena  abandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...  ekabandhanokāsaṃ
pattaṃ   ...   dvibandhanokāsaṃ   pattaṃ   ...  tibandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...
Catubbandhanokāsaṃ     pattaṃ    cetāpeti    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .
Dvibandhanokāsena   pattena   abandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...  ekabandhanokāsaṃ
pattaṃ   ...   dvibandhanokāsaṃ   pattaṃ   ...  tibandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...
Catubbandhanokāsaṃ     pattaṃ    cetāpeti    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .
Tibandhanokāsena   pattena   abandhanokāsaṃ   pattaṃ  ...  ekabandhanokāsaṃ
pattaṃ   ...   dvibandhanokāsaṃ   pattaṃ   ...  tibandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...
Catubbandhanokāsaṃ     pattaṃ    cetāpeti    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .
Catubbandhanokāsena      pattena      abandhanokāsaṃ     pattaṃ     ...
Ekabandhanokāsaṃ   pattaṃ  ...  dvibandhanokāsaṃ  pattaṃ  ...  tibandhanokāsaṃ
pattaṃ ... Catubbandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     [137]     Anāpatti    naṭṭhapattassa    bhinnapattassa    ñātakānaṃ
pavāritānaṃ      aññassatthāya      attano     dhanena     ummattakassa
ādikammikassāti.
                   Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                            -------
                       Tatiyasikkhāpadaṃ
     [138]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena  āyasmā
pilindavaccho   rājagahe   pabbhāraṃ   sodhāpeti   lenaṃ   kattukāmo  .
Athakho   rājā   māgadho  seniyo  bimbisāro  yenāyasmā  pilindavaccho
tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    āyasmantaṃ    pilindavacchaṃ   abhivādetvā
ekamantaṃ   nisīdi   .  ekamantaṃ  nisinno  kho  rājā  māgadho  seniyo
bimbisāro   āyasmantaṃ   pilindavacchaṃ   etadavoca   kiṃ   bhante   thero
kārāpetīti. Pabbhāraṃ mahārāja sodhāpemi lenaṃ kattukāmoti.
     {138.1}   Attho   bhante  ayyassa  ārāmikenāti  .  na  kho
mahārāja   bhagavatā  ārāmiko  anuññātoti  .  tenahi  bhante  bhagavantaṃ
paṭipucchitvā  mama  āroceyyāthāti  .  evaṃ  mahārājāti  kho āyasmā
pilindavaccho   rañño   māgadhassa   seniyassa  bimbisārassa  paccassosi .
Athakho  āyasmā  pilindavaccho  rājānaṃ  māgadhaṃ  seniyaṃ  bimbisāraṃ dhammiyā
kathāya   sandassesi   samādapesi   samuttejesi   sampahaṃsesi   .  athakho
rājā   māgadho  seniyo  bimbisāro  āyasmatā  pilindavacchena  dhammiyā
kathāya   sandassito   samādapito   samuttejito  sampahaṃsito  uṭṭhāyāsanā
āyasmantaṃ   pilindavacchaṃ   abhivādetvā   padakkhiṇaṃ   katvā   pakkāmi .
Athakho   āyasmā   pilindavaccho  bhagavato  santike  dūtaṃ  pāhesi  rājā
Bhante  māgadho  seniyo  bimbisāro  ārāmikaṃ  dātukāmo  kathaṃ  nu  kho
bhante   paṭipajjitabbanti   .   athakho  bhagavā  etasmiṃ  nidāne  etasmiṃ
pakaraṇe   bhikkhusaṅghaṃ   sannipātāpetvā   1-   dhammiṃ  kathaṃ  katvā  bhikkhū
āmantesi   anujānāmi   bhikkhave  ārāmikanti  .  dutiyampi  kho  rājā
māgadho   seniyo   bimbisāro   yenāyasmā   pilindavaccho  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā     āyasmantaṃ    pilindavacchaṃ    abhivādetvā    ekamantaṃ
nisīdi   .  ekamantaṃ  nisinno  kho  rājā  māgadho  seniyo  bimbisāro
āyasmantaṃ    pilindavacchaṃ    etadavoca    anuññāto   bhante   bhagavatā
ārāmikoti  .  evaṃ  mahārājāti  .  tenahi  bhante  ayyassa ārāmikaṃ
dammīti.
     {138.2}  Athakho  rājā  māgadho  seniyo  bimbisāro āyasmato
pilindavacchassa    ārāmikaṃ    paṭissuṇitvā    vissaritvā    cirena   satiṃ
paṭilabhitvā    aññataraṃ   sabbatthakaṃ   mahāmattaṃ   āmantesi   yo   mayā
bhaṇe  ayyassa  ārāmiko  paṭissuto  dinno  so  ārāmikoti . Na kho
deva  ayyassa  ārāmiko  dinnoti  .  kīvaciraṃ nu kho bhaṇe ito ratti 2-
hotīti  .  athakho  so  mahāmatto  rattiyo  gaṇetvā 3- rājānaṃ māgadhaṃ
seniyaṃ  bimbisāraṃ  etadavoca  pañca  deva  rattisatānīti  .  tenahi  bhaṇe
ayyassa   pañca   ārāmikasatāni   dehīti  4-  .  evaṃ   devāti  kho
so     mahāmatto     rañño    māgadhassa    seniyassa    bimbisārassa
paṭissuṇitvā     āyasmato     pilindavacchassa    pañca    ārāmikasatāni
@Footnote: 1 Ma. Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi .  2 Ma. hi taṃ. Yu. hitaṃ.
@3 Ma. Yu. vigaṇetvā .  4 Yu. dethāti.
Adāsi   1-   .  pāṭiyekko  gāmo  nivisi  .  ārāmikagāmakotipi  naṃ
āhaṃsu pilindavacchagāmakotipi 2- naṃ āhaṃsu.
     [139]  Tena  kho  pana samayena āyasmā pilindavaccho tasmiṃ gāmake
kulupako  hoti  .  athakho  āyasmā  pilindavaccho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya   pilindavacchagāmakaṃ   piṇḍāya  pāvisi  .  tena  kho  pana
samayena  tasmiṃ  gāmake  ussavo  hoti. Dārakā 3- alaṅkatā mālākitā
kīḷanti   .   athakho   āyasmā  pilindavaccho  pilindavacchagāmake  sapadānaṃ
piṇḍāya   caramāno  yena  aññatarassa  ārāmikassa  nivesanaṃ  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
     {139.1}   Tena  kho  pana  samayena  tassā  ārāmikiniyā  dhītā
aññe   dārake   alaṅkate   mālākite   passitvā  rodati  mālaṃ  me
detha   alaṅkāraṃ   me   dethāti   .   athakho   āyasmā  pilindavaccho
taṃ    ārāmikiniṃ    etadavoca    kissāyaṃ    dārikā    rodatīti   .
Ayaṃ   bhante   dārikā  aññe  dārake  alaṅkate  mālākite  passitvā
rodati   mālaṃ   me   detha   alaṅkāraṃ   me   dethāti  kuto  amhākaṃ
duggatānaṃ   mālā  kuto  alaṅkāroti  .  athakho  āyasmā  pilindavaccho
aññataraṃ    tiṇaṇḍūpakaṃ    4-    gahetvā   taṃ   ārāmikiniṃ   etadavoca
handimaṃ   tiṇaṇḍūpakaṃ  tassā  dārikāya  sīse  paṭimuñcāhīti  5-  .  athakho
@Footnote: 1 Ma. Yu. pādāsi .  2 Ma. Yu. pilindagāmakotipi .  3 Ma. Yu. dārikā.
@4 Ma. Yu. tiṇaṇḍupakaṃ. evamuparipi .  5 Ma. Yu. paṭimuñcāti.
Sā  ārāmikinī  taṃ  tiṇaṇḍūpakaṃ  gahetvā  tassā dārikāya sīse paṭimuñci.
Sā  ahosi  suvaṇṇamālā  abhirūpā  dassanīyā  pāsādikā . Natthi tādisā
raññopi  antepure  suvaṇṇamālā  .  manussā  rañño  māgadhassa seniyassa
bimbisārassa   ārocesuṃ  amukassa  deva  ārāmikassa  ghare  suvaṇṇamālā
abhirūpā   dassanīyā   pāsādikā   natthi  tādisā  devassāpi  antepure
suvaṇṇamālā kuto tassa duggatassa nissaṃsayaṃ corikāya ābhatāti.
     {139.2}  Athakho  rājā māgadho seniyo bimbisāro taṃ ārāmikakulaṃ
bandhāpesi   .   dutiyampi   kho   āyasmā   pilindavaccho   pubbaṇhasamayaṃ
nivāsetvā    pattacīvaramādāya    pilindavacchagāmakaṃ     piṇḍāya   pāvisi
pilindavacchagāmake    sapadānaṃ    piṇḍāya    caramāno     yena    tassa
ārāmikassa   nivesanaṃ   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   paṭivissake   pucchi
kahaṃ   idaṃ   ārāmikakulaṃ   gatanti   .   etissā  bhante  suvaṇṇamālāya
kāraṇā raññā bandhāpitanti.
     {139.3}  Athakho  āyasmā  pilindavaccho  yena  rañño  māgadhassa
seniyassa   bimbisārassa   nivesanaṃ   tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā  paññatte
āsane  nisīdi  .  athakho  rājā  māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā
pilindavaccho    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    āyasmantaṃ    pilindavacchaṃ
abhivādetvā  ekamantaṃ  nisīdi  .  ekamantaṃ  nisinnaṃ  kho  rājānaṃ māgadhaṃ
seniyaṃ   bimbisāraṃ   āyasmā   pilindavaccho  etadavoca  kissa  mahārāja
Ārāmikakulaṃ    bandhāpitanti    .   tassa   bhante   ārāmikassa   ghare
suvaṇṇamālā     abhirūpā    dassanīyā    pāsādikā    natthi    tādisā
amhākaṃpi     antepure     suvaṇṇamālā    kuto    tassa    duggatassa
nissaṃsayaṃ    corikāya   ābhatāti   .   athakho   āyasmā   pilindavaccho
rañño    māgadhassa    seniyassa    bimbisārassa    pāsādaṃ    suvaṇṇanti
adhimucci   .  so  ahosi  sabbasovaṇṇamayo  .  idaṃ  pana  te  mahārāja
tāvabahuṃ   suvaṇṇaṃ   kutoti   .   aññātaṃ   bhante   ayyasseveso  1-
iddhānubhāvoti taṃ ārāmikakulaṃ muñcāpesi.
     [140]  Manussā  ayyena  kira  pilindavacchena  sarājikāya  parisāya
uttarimanussadhammaṃ     iddhipāṭihāriyaṃ     2-     dassitanti     attamanā
abhippasannā      āyasmato     pilindavacchassa     pañca     bhesajjāni
abhihariṃsu  seyyathīdaṃ  sappi  navanītaṃ  telaṃ  madhu  phāṇitaṃ . Pakatiyāpicāyasmā
pilindavaccho   lābhī   hoti   pañcannaṃ   bhesajjānaṃ  laddhaṃ  laddhaṃ  parisāya
vissajjeti   .  parisā  cassa  hoti  bāhullikā  laddhaṃ  laddhaṃ  kolambepi
ghaṭepi   pūretvā   paṭisāmeti   parissāvanānipi   thavikāyopi   pūretvā
vātapānesu   laggeti   .  tāni  olīnavilīnāni  tiṭṭhanti  .  undurehipi
vihārā   okiṇṇavikiṇṇā   honti  .  manussā  vihāracārikaṃ  āhiṇḍantā
passitvā   ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   antokoṭṭhāgārikā  ime
samaṇā     sakyaputtiyā     seyyathāpi    rājā    māgadho    seniyo
@Footnote: 1 Yu. ayyassa so .  2 iddhippāṭihāriyanti amhākaṃ mati.
Bimbisāroti   .   assosuṃ   kho   bhikkhū  tesaṃ  manussānaṃ  ujjhāyantānaṃ
khīyantānaṃ   vipācentānaṃ   .   ye   te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te
ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   bhikkhū   evarūpāya
bāhullāya   cetessantīti   .   athakho   te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ
ārocesuṃ   .   saccaṃ   kira   bhikkhave   bhikkhū   evarūpāya  bāhullāya
cetentīti  .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi  nāma
te   bhikkhave   moghapurisā   evarūpāya   bāhullāya  cetessanti  netaṃ
bhikkhave   appasannānaṃ   vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā  bhiyyobhāvāya
.pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {140.1}  yāni  kho  pana  tāni  gilānānaṃ  bhikkhūnaṃ  paṭisāyanīyāni
bhesajjāni   seyyathīdaṃ   sappi   navanītaṃ   telaṃ   madhu   phāṇitaṃ  .  tāni
paṭiggahetvā     sattāhaparamaṃ     sannidhikārakaṃ     paribhuñjitabbāni    taṃ
atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [141]   Yāni   kho  pana  tāni  gilānānaṃ  bhikkhūnaṃ  paṭisāyanīyāni
bhesajjānīti   sappi  nāma  gosappi  vā  ajikāsappi  vā  mahisasappi  1-
vā  .  yesaṃ  maṃsaṃ  kappati  tesaṃ  sappi. Navanītaṃ nāma tesaṃyeva navanītaṃ.
Telaṃ   nāma   tilatelaṃ  sāsapatelaṃ  madhukatelaṃ  eraṇḍatelaṃ  vasātelaṃ .
Madhu   nāma   makkhikāmadhu  .  phāṇitaṃ  nāma  ucchumhā  nibbattaṃ  .  tāni
paṭiggahetvā       sattāhaparamaṃ      sannidhikārakaṃ      paribhuñjitabbānīti
sattāhaparamatā      paribhuñjitabbāni      .      taṃ      atikkāmayato
@Footnote: 1 Ma. mahiṃsasappi. Yu. māhisaṃ vā sappi.
Nissaggiyaṃ  hoti  1-  aṭṭhame  aruṇuggamane  nissaggiyaṃ  hoti  nissajjitabbaṃ
saṅghassa   vā   gaṇassa   vā  puggalassa  vā  .  evañca  pana  bhikkhave
nissajjitabbaṃ    .pe.   idaṃ   me   bhante   bhesajjaṃ   sattāhātikkantaṃ
nissaggiyaṃ   imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.
Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [142]   Sattāhātikkante  atikkantasaññī  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ .
Sattāhātikkante   vematiko   nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  sattāhātikkante
anatikkantasaññī    nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   anadhiṭṭhite   anadhiṭṭhitasaññī
nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    avissajjite    vissajjitasaññī   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   anaṭṭhe   naṭṭhasaññī   nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  avinaṭṭhe
vinaṭṭhasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   adaḍḍhe   daḍḍhasaññī   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ. Avilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
     [143]  Nissaṭṭhaṃ  paṭilabhitvā  na  kāyikena  paribhogena paribhuñjitabbaṃ
na  ajjhoharitabbaṃ  .  padīpe  vā  kāḷavaṇṇe  vā  upanetabbaṃ. Aññena
bhikkhunā   kāyikena   paribhogena   paribhuñjitabbaṃ   na   ajjhoharitabbaṃ  .
Sattāhānatikkante      atikkantasaññī     āpatti     dukkaṭassa    .
Sattāhānatikkante   vematiko  āpatti  dukkaṭassa  .  sattāhānatikkante
anatikkantasaññī anāpatti.
@Footnote: 1 ito paraṃ sabbattha itisaddo dissati. so atirekoti veditabbo. tassa
@atirekatā paṭhamakaṭhinasikkhāpade vuttanayena veditabbā.
     [144]  Anāpatti  antosattāhaṃ adhiṭṭheti vissajjeti nassati vinassati
dayhati  acchinditvā  gaṇhāti  1-  vissāsaṃ  gaṇhāti  2-  anupasampannassa
cattena   vantena   muttena   anapekkho   datvā  paṭilabhitvā  paribhuñjati
ummattakassa ādikammikassāti.
                    Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanti.
                      Catutthasikkhāpadaṃ
     [145]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme  .  tena  kho  pana  samayena  bhagavatā  bhikkhūnaṃ
vassikasāṭikā    anuññātā    hoti   .   chabbaggiyā   bhikkhū   bhagavatā
vassikasāṭikā     anuññātāti     paṭikacceva    1-    vassikasāṭikacīvaraṃ
pariyesanti   paṭikacceva   katvā   nivāsenti   jiṇṇāya   vassikasāṭikāya
naggā  kāyaṃ  ovassāpenti  .  ye  te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te
ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   chabbaggiyā   bhikkhū
paṭikacceva     vassikasāṭikacīvaraṃ    pariyesissanti    paṭikacceva    katvā
nivāsessanti  jiṇṇāya  vassikasāṭikāya  naggā  kāyaṃ ovassāpessantīti.
Athakho  te  bhikkhū  bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave
paṭikacceva   vassikasāṭikacīvaraṃ   pariyesatha   paṭikacceva   katvā  nivāsetha
jiṇṇāya   vassikasāṭikāya   naggā   kāyaṃ   ovassāpethāti   .   saccaṃ
bhagavāti  .  vigarahi  buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā paṭikacceva
vassikasāṭikacīvaraṃ   pariyesissatha   paṭikacceva  katvā  nivāsessatha  jiṇṇāya
vassikasāṭikāya    naggā    kāyaṃ   ovassāpessatha   netaṃ   moghapurisā
appasannānaṃ   vā  pasādāyapasannānaṃ  vā  bhiyyobhāvāya  .pe.  evañca
pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {145.1}   māso   seso  gimhānanti  bhikkhunā  vassikasāṭikacīvaraṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. paṭigacceva. evamuparipi.
Pariyesitabbaṃ  aḍḍhamāso  1-  seso  gimhānanti  katvā  nivāsetabbaṃ .
Orena   ce   māso  seso  gimhānanti  vassikasāṭikacīvaraṃ  pariyeseyya
orenaḍḍhamāso    seso   gimhānanti   katvā   nivāseyya   nissaggiyaṃ
pācittiyanti.
     [146]   Māso   seso   gimhānanti   bhikkhunā  vassikasāṭikacīvaraṃ
pariyesitabbanti    ye    manussā    pubbepi   vassikasāṭikacīvaraṃ   denti
te    upasaṅkamitvā    evamassu    vacanīyā    kālo   vassikasāṭikāya
samayo     vassikasāṭikāya     aññepi     manussā     vassikasāṭikacīvaraṃ
dentīti   .   na   vattabbā  detha  me  vassikasāṭikacīvaraṃ  āharatha  me
vassikasāṭikacīvaraṃ   parivaṭṭetha  2-  me  vasasikasāṭikacīvaraṃ  cetāpetha  me
vassikasāṭikacīvaranti    .    aḍḍhamāso    seso    gimhānanti   katvā
nivāsetabbanti   aḍḍhamāse   sese   gimhāne  katvā  nivāsetabbaṃ .
Orena  ce  māso  seso  gimhānanti  atirekamāse  sese  gimhāne
vassikasāṭikacīvaraṃ   pariyesati   nissaggiyaṃ   hoti  3-  .  orenaḍḍhamāso
seso    gimhānanti    atirekaḍḍhamāse    sese    gimhāne   katvā
nivāseti   nissaggiyaṃ   hoti   nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā  gaṇassa  vā
puggalassa  vā  .  evañca  pana bhikkhave nissajjitabbaṃ .pe. Idaṃ me bhante
vassikasāṭikacīvaraṃ  atirekamāse  sese  gimhāne  pariyiṭṭhaṃ atirekaḍḍhamāse
@Footnote: 1 Ma. Yu. addhamāso. evamuparipi .  2 Ma. Yu. sabbattha parivattethāti dissati.
@3 Ma. Yu. sabbattha nissaggiyaṃ pācittiyanti dissati.
Māse  sese  gimhāne  katvā  nivatthaṃ  1-  nissaggiyaṃ  imāhaṃ  saṅghassa
nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.  dadeyyunti  .pe.  āyasmato
dammīti.
     [147]  Atirekamāse  sese gimhāne atirekasaññī vassikasāṭikacīvaraṃ
pariyesati  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  atirekamāse sese gimhāne vematiko
vassikasāṭikacīvaraṃ  pariyesati  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  atirekamāse  sese
gimhāne   ūnakasaññī  vassikasāṭikacīvaraṃ  pariyesati  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ .
Atirekaḍḍhamāse    sese   gimhāne   atirekasaññī   katvā   nivāseti
nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   atirekaḍḍhamāse  sese  gimhāne  vematiko
katvā   nivāseti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   atirekaḍḍhamāse  sese
gimhāne   ūnakasaññī   katvā  nivāseti  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  satiyā
vassikasāṭikāya   naggo   kāyaṃ   ovassāpeti   āpatti   dukkaṭassa .
Ūnakamāse   sese   gimhāne   atirekasaññī   āpatti   dukkaṭassa  .
Ūnakamāse  sese  gimhāne  vematiko  āpatti  dukkaṭassa . Ūnakamāse
sese    gimhāne   ūnakasaññī   anāpatti   .   ūnakaḍḍhamāse   sese
gimhāne   atirekasaññī   āpatti   dukkaṭassa   .  ūnakaḍḍhamāse  sese
gimhāne   vematiko   āpatti   dukkaṭassa   .   ūnakaḍḍhamāse   sese
gimhāne ūnakasaññī anāpatti.
     [148]   Anāpatti   māso   seso  gimhānanti  vassikasāṭikacīvaraṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. paridahitaṃ.
Pariyesati   aḍḍhamāso   seso  gimhānanti  katvā  nivāseti  ūnakamāso
seso   gimhānanti   vassikasāṭikacīvaraṃ   pariyesati   ūnakaḍḍhamāso  seso
gimhānanti    katvā    nivāseti    pariyiṭṭhāya   vassikasāṭikāya   vassaṃ
ukkaḍḍhiyati    nivatthāya   vassikasāṭikāya   vassaṃ   ukkaḍḍhiyati   dhovitvā
nikkhipitabbaṃ     samaye     nivāsetabbaṃ    acchinnacīvarassa    naṭṭhacīvarassa
āpadāsu ummattakassa ādikammikassāti.
                   Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------
                      Pañcamasikkhāpadaṃ
     [149]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena  āyasmā
upanando    sakyaputto    bhātuno    saddhivihārikaṃ    bhikkhuṃ   etadavoca
ehāvuso   janapadacārikaṃ   pakkamissāmāti   .   nāhaṃ  bhante  gamissāmi
dubbalacīvaromhīti   .   ehāvuso  ahante  cīvaraṃ  dassāmīti  tassa  cīvaraṃ
adāsi  .  assosi  kho  so  bhikkhu bhagavā kira janapadacārikaṃ pakkamissatīti.
Athakho   tassa   bhikkhuno   etadahosi   nadānāhaṃ  āyasmatā  upanandena
sakyaputtena    saddhiṃ    janapadacārikaṃ    pakkamissāmi    bhagavatā    saddhiṃ
janapadacārikaṃ pakkamissāmīti.
     {149.1}   Athakho   āyasmā   upanando   sakyaputto  taṃ  bhikkhuṃ
etadavoca    ehidāni    āvuso    janapadacārikaṃ   pakkamissāmāti  .
Nāhaṃ   bhante   tayā   saddhiṃ   janapadacārikaṃ  pakkamissāmi  bhagavatā  saddhiṃ
janapadacārikaṃ   pakkamissāmīti   .   yaṃpi   tyāhaṃ   āvuso  cīvaraṃ  adāsiṃ
mayā   saddhiṃ   janapadacārikaṃ   pakkamissatīti  kupito  anattamano  cīvaraṃ  1-
acchindi.
     {149.2}   Athakho   so  bhikkhu  bhikkhūnaṃ  etamatthaṃ  ārocesi .
Ye    te    bhikkhū    appicchā    .pe.   te   ujjhāyanti   khīyanti
vipācenti    kathaṃ    hi    nāma    āyasmā    upanando   sakyaputto
bhikkhussa   sāmaṃ   cīvaraṃ   datvā   kupito   anattamano  acchindissatīti .
Athakho     te     bhikkhū     bhagavato    etamatthaṃ    ārocesuṃ   .
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
Saccaṃ  kira  tvaṃ  upananda  bhikkhussa  sāmaṃ  cīvaraṃ  datvā  kupito anattamano
acchindasīti   1-  .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi
nāma   tvaṃ   moghapurisa  bhikkhussa  sāmaṃ  cīvaraṃ  datvā  kupito  anattamano
acchindissasi     netaṃ     moghapurisa    appasannānaṃ    vā    pasādāya
pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave  imaṃ
sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {149.3}  yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano
acchindeyya vā acchindāpeyya vā nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [150] Yo panāti yo yādiso .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ atthe
adhippeto   bhikkhūti   .  bhikkhussāti  aññassa  bhikkhussa  .  sāmanti  sayaṃ
datvā  .  cīvaraṃ  nāma  channaṃ  cīvarānaṃ  aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ.
Kupito  anattamanoti  anabhiraddho  āhatacitto  khilajāto . Acchindeyyāti
sayaṃ   acchindati   nissaggiyaṃ   hoti   2-   .   acchindāpeyyāti  aññaṃ
āṇāpeti   āpatti   dukkaṭassa   .   sakiṃ  āṇatto  bahukaṃpi  acchindati
nissaggiyaṃ   hoti   nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā   gaṇassa  vā  puggalassa
vā  .  evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.  idaṃ me bhante cīvaraṃ
bhikkhussa   sāmaṃ  datvā  acchinnaṃ  nissaggiyaṃ  imāhaṃ  saṅghassa  nissajjāmīti
@Footnote: 1 Ma. Yu. acchindīti .  2 Ma. Yu. sabbattha nissaggiyaṃ pācittiyanti dissati.
.pe. Dadeyyāti .pe. Dadeyyunti .pe. Āyasmato dammīti.
     [151]   Upasampanne   upasampannasaññī   sāmaṃ  1-  cīvaraṃ  datvā
kupito    anattamano   acchindati   vā   acchindāpeti   vā   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   upasampanne  vematiko  sāmaṃ  1-  cīvaraṃ  datvā  kupito
anattamano   acchindati   vā  acchindāpeti  vā  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ .
Upasampanne    anupasampannasaññī    sāmaṃ   1-   cīvaraṃ   datvā   kupito
anattamano   acchindati   vā  acchindāpeti  vā  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ .
Aññaṃ  parikkhāraṃ  datvā  kupito  anattamano  acchindati  vā  acchindāpeti
vā   āpatti   dukkaṭassa   .   anupasampannassa   cīvaraṃ  vā  aññaṃ  vā
parikkhāraṃ   datvā   kupito   anattamano   acchindati   vā  acchindāpeti
vā     āpatti     dukkaṭassa    .    anupasampanne    upasampannasaññī
āpatti     dukkaṭassa     .     anupasampanne    vematiko    āpatti
dukkaṭassa      .      anupasampanne      anupasampannasaññī     āpatti
dukkaṭassa.
     [152]   Anāpatti   so   vā   deti   tassa  vā  vissāsanto
gaṇhāti ummattakassa ādikammikassāti.
                   Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                           -------
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ saddo natthi.
                       Chaṭṭhasikkhāpadaṃ
     [153]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  rājagahe  viharati veḷuvane
kalandakanivāpe    .   tena   kho   pana   samayena   chabbaggiyā   bhikkhū
cīvarakārasamaye   bahuṃ   suttaṃ   viññāpesuṃ  .  katepi  cīvare  bahu  suttaṃ
avasiṭṭhaṃ   hoti   .   athakho   chabbaggiyānaṃ   bhikkhūnaṃ   etadahosi  handa
mayaṃ    āvuso    aññaṃpi    suttaṃ   viññāpetvā   tantavāyehi   cīvaraṃ
vāyāpemāti    .    athakho    chabbaggiyā    bhikkhū    aññaṃpi    suttaṃ
viññāpetvā   tantavāyehi   cīvaraṃ   vāyāpesuṃ  .  vītepi  cīvare  bahu
suttaṃ   avasiṭṭhaṃ   hoti   .   dutiyampi   kho   chabbaggiyā  bhikkhū  aññaṃpi
suttaṃ   viññāpetvā   tantavāyehi  cīvaraṃ  vāyāpesuṃ  .  vītepi  cīvare
bahu   suttaṃ   avasiṭṭhaṃ   hoti   .   tatiyampi   kho   chabbaggiyā   bhikkhū
aññaṃpi    suttaṃ    viññāpetvā   tantavāyehi   cīvaraṃ   vāyāpesuṃ  .
Manussā    ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   samaṇā
sakyaputtiyā     sāmaṃ    suttaṃ    viññāpetvā    tantavāyehi    cīvaraṃ
vāyāpessantīti.
     {153.1}   Assosuṃ   kho   bhikkhū  tesaṃ  manussānaṃ  ujjhāyantānaṃ
khīyantānaṃ   vipācentānaṃ   .   ye   te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te
ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   chabbaggiyā   bhikkhū
sāmaṃ   suttaṃ   viññāpetvā   tantavāyehi   cīvaraṃ   vāyāpessantīti .
Athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  saccaṃ  kira  tumhe
Bhikkhave  sāmaṃ  suttaṃ  viññāpetvā  tantavāyehi  cīvaraṃ  vāyāpethāti .
Saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi nāma tumhe moghapurisā
sāmaṃ   suttaṃ   viññāpetvā   tantavāyehi   cīvaraṃ   vāyāpessatha  netaṃ
moghapurisā   appasannānaṃ   vā   pasādāya  pasannānaṃ  vā  bhiyyobhāvāya
.pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {153.2}  yo  pana  bhikkhu  sāmaṃ  suttaṃ  viññāpetvā tantavāyehi
cīvaraṃ vāyāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [154]  Yo  panāti  yo  yādiso  .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ
atthe  adhippeto  bhikkhūti  .  sāmanti  sayaṃ  viññāpetvā . Suttaṃ nāma
cha   suttāni   khomaṃ   kappāsikaṃ   koseyyaṃ   kambalaṃ   sāṇaṃ   bhaṅgaṃ .
Tantavāyehīti   pesakārakehi  vāyāpeti  payoge  dukkaṭaṃ  .  paṭilābhena
nissaggiyaṃ   hoti   nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā   gaṇassa  vā  puggalassa
vā  .  evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.  idaṃ me bhante cīvaraṃ
sāmaṃ   suttaṃ   viññāpetvā   tantavāyehi   vāyāpitaṃ  nissaggiyaṃ  imāhaṃ
saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti   .pe.  dadeyyunti  .pe.
Āyasmato dammīti.
     [155]    Vāyāpite   vāyāpitasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .
Vāyāpite     vematiko     nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ    .    vāyāpite
avāyāpitasaññī   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   avāyāpite   vāyāpitasaññī
āpatti   dukkaṭassa   .   avāyāpite  vematiko  āpatti  dukkaṭassa .
Avāyāpite avāyāpitasaññī anāpatti.
     [156]    Anāpatti    cīvaraṃ    sibbituṃ   āyoge   kāyabandhane
aṃsabandhake    1-   pattatthavikāya   parissāvane   ñātakānaṃ   pavāritānaṃ
aññassatthāya attano dhanena ummattakassa ādikammikassāti.
                   Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                            -------
@Footnote: 1 Sī. aṃsavaṭṭake.
                      Sattamasikkhāpadaṃ
     [157]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena  aññataro
puriso  pavāsaṃ  gacchanto  pajāpatiṃ  etadavoca  suttaṃ  dhārayitvā  amukassa
tantavāyassa   dehi   cīvaraṃ  vāyāpetvā  nikkhipāhi  1-  āgato  ayyaṃ
upanandaṃ    cīvarena    acchādessāmīti   .   assosi   kho   aññataro
piṇḍacāriko    bhikkhu   tassa   purisassa   imaṃ   vācaṃ   bhāsamānassa  .
Athakho   so   bhikkhu   yenāyasmā   upanando   sakyaputto  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ   upanandaṃ   sakyaputtaṃ  etadavoca  mahāpuññosi
tvaṃ   āvuso   upananda   amukasmiṃ   okāse  aññataro  puriso  pavāsaṃ
gacchanto   pajāpatiṃ   etadavoca  suttaṃ  dhārayitvā  amukassa  tantavāyassa
dehi   cīvaraṃ   vāyāpetvā  nikkhipāhi  āgato  ayyaṃ  upanandaṃ  cīvarena
acchādessāmīti  .  atthāvuso  maṃ so upaṭṭhākoti. Sopi kho tantavāyo
āyasmato  upanandassa  sakyaputtassa  upaṭṭhāko  hoti . Athakho āyasmā
upanando   sakyaputto  yena  so  tantavāyo  tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā
taṃ  2-  tantavāyaṃ  etadavoca  idaṃ  kho  āvuso  cīvaraṃ  maṃ uddissa vīyati
āyatañca    karohi    vitthatañca    appitañca    suvītañca   suppavāyitañca
@Footnote: 1 Ma. Yu. nikkhipa. evamuparipi .  2 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
Suvilekhitañca   suvitacchitañca   karohīti  .  ete  kho  me  bhante  suttaṃ
dhārayitvā   adaṃsu   iminā   suttena  cīvaraṃ  vināhīti  na  bhante  sakkā
āyataṃ   vā   vitthataṃ   vā  appitaṃ  vā  kātuṃ  sakkā  ca  kho  bhante
suvītañca    suppavāyitañca    suvilekhitañca    suvitacchitañca    kātunti  .
Iṅgha    tvaṃ   āvuso   āyatañca   karohi   vitthatañca   appitañca   na
tena suttena paṭibaddhaṃ bhavissatīti.
     {157.1}   Athakho   so   tantavāyo   yathāābhataṃ  suttaṃ  tante
upanetvā   yena   sā   itthī   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā  taṃ  itthiṃ
etadavoca  suttena  ayye  atthoti  .  nanu  tvaṃ  ayya 1- mayā vutto
iminā  suttena  cīvaraṃ  vināhīti  .  saccāhaṃ  ayye  tayā  vutto iminā
suttena   cīvaraṃ   vināhīti   apica  maṃ  ayyo  upanando  evamāha  iṅgha
tvaṃ    āvuso   āyatañca   karohi   vitthatañca   appitañca   na   tena
suttena   paṭibaddhaṃ   bhavissatīti   .   athakho   sā   itthī   yattakaññeva
suttaṃ paṭhamaṃ adāsi tattakaṃ pacchā adāsi.
     {157.2}   Assosi   kho   āyasmā  upanando  sakyaputto  so
kira   puriso   pavāsato   āgatoti   .   athakho   āyasmā  upanando
sakyaputto   yena   tassa   purisassa  nivesanaṃ  tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā
paññatte    āsane   nisīdi   .   athakho   so   puriso   yenāyasmā
upanando     sakyaputto     tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    āyasmantaṃ
upanandaṃ    sakyaputtaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi   .   ekamantaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. ayyo.
Nisinno  kho  so  puriso  pajāpatiṃ  etadavoca  vāyāpitaṃ  1- cīvaranti.
Āma  ayya  vāyāpitaṃ  2-  cīvaranti  .  āhara  ayyaṃ  upanandaṃ  cīvarena
acchādessāmīti   .   athakho  sā  itthī  taṃ  cīvaraṃ  nīharitvā  sāmikassa
datvā   etamatthaṃ   ārocesi   .   athakho   so   puriso  āyasmato
upanandassa   sakyaputtassa   taṃ   3-   cīvaraṃ   datvā   ujjhāyati   khīyati
vipāceti   mahicchā   ime   samaṇā   sakyaputtiyā   asantuṭṭhā   nayime
sukarā  cīvarena  acchādetuṃ  kathaṃ  hi  nāma  ayyo  upanando mayā pubbe
appavārito tantavāye 4- upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatīti.
     {157.3}  Assosuṃ  kho  bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khīyantassa
vipācentassa  .  ye  te  bhikkhū  appicchā  .pe. Te ujjhāyanti khīyanti
vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   āyasmā   upanando  sakyaputto  pubbe
appavārito    gahapatikassa   tantavāye   upasaṅkamitvā   cīvare   vikappaṃ
āpajjissatīti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ
kira    tvaṃ    upananda   pubbe   appavārito   gahapatikassa   tantavāye
upasaṅkamitvā   cīvare   vikappaṃ   āpajjasīti  5-  .  saccaṃ  bhagavāti .
Ñātako   te   upananda   aññātakoti   .   aññātako   bhagavāti  .
Aññātako    moghapurisa    aññātakassa    na    jānāti   paṭirūpaṃ   vā
appaṭirūpaṃ  vā  santaṃ  vā  asantaṃ  vā  tattha  nāma  tvaṃ moghapurisa pubbe
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. vītaṃ taṃ .  3 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho natthi .  4 Yu. gahapatikassa
@tantavāye .  5 Ma. Yu. āpajjīti.
Appavārito    aññātakassa    gahapatikassa    tantavāye    upasaṅkamitvā
cīvare    vikappaṃ    āpajjissasi   netaṃ   moghapurisa   appasannānaṃ   vā
pasādāya   pasannānaṃ   vā  bhiyyobhāvāya  .pe.  evañca  pana  bhikkhave
imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {157.4}  bhikkhuṃ  paneva  uddissa  aññātako  gahapati vā gahapatānī
vā  tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya. Tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito
tantavāye  upasaṅkamitvā  cīvare  vikappaṃ āpajjeyya idaṃ kho āvuso cīvaraṃ
maṃ   uddissa   vīyati   āyatañca   karotha   vitthatañca  appitañca  suvītañca
suppavāyitañca   suvilekhitañca   suvitacchitañca   karotha   appevanāma  mayampi
āyasmantānaṃ   kiñcimattaṃ   anupadajjeyyāmāti   .   evañca  so  bhikkhu
vatvā    kiñcimattaṃ    anupadajjeyya   1-   antamaso   piṇḍapātamattampi
nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [158]   Bhikkhuṃ  paneva  uddissāti  bhikkhussatthāya  bhikkhuṃ  ārammaṇaṃ
katvā   bhikkhuṃ   acchādetukāmo   .   aññātako   nāma  mātito  vā
pitito   vā   yāva   sattamā   pitāmahayugā   asambaddho   .   gahapati
nāma   yo   koci   agāraṃ  ajjhāvasati  .  gahapatānī  nāma  yā  kāci
agāraṃ   ajjhāvasati   .   tantavāyehīti   pesakārehi   .  cīvaraṃ  nāma
channaṃ   cīvarānaṃ   aññataraṃ   cīvaraṃ  vikappanupagaṃ  pacchimaṃ  .  vāyāpeyyāti
vināpeti   .   tatra  ce  so  bhikkhūti  yaṃ  bhikkhuṃ  uddissa  cīvaraṃ  vīyati
@Footnote: 1 anuppadajjeyyāti amhākaṃ mati.
So  bhikkhu  .  pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti kīdisena te bhante
cīvarena  attho  kīdisaṃ  te  cīvaraṃ vāyāpemīti. Tantavāye upasaṅkamitvāti
gharaṃ  gantvā  yattha  katthaci  upasaṅkamitvā . Cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti
idaṃ  kho  āvuso  cīvaraṃ  maṃ  uddissa  vīyati  āyatañca  karotha  vitthatañca
appitañca   suvītañca   suppavāyitañca   suvilekhitañca   suvitacchitañca   karotha
appevanāma mayampi āyasmantānaṃ  kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmāti.
     {158.1}   Evañca   so  bhikkhu  vatvā  kiñcimattaṃ  anupadajjeyya
antamaso    piṇḍapātamattampīti    piṇḍapāto    nāma    yāgupi   bhattaṃpi
khādanīyaṃpi    cuṇṇapiṇḍopi    dantakaṭṭhaṃpi   dasikasuttaṃpi   antamaso   dhammaṃpi
bhaṇati  .  tassa  vacanena  āyataṃ  vā vitthataṃ vā appitaṃ vā karoti payoge
dukkaṭaṃ   paṭilābhena   nissaggiyaṃ  hoti  nissajjitabbaṃ  saṅghassa  vā  gaṇassa
vā  puggalassa  vā  .  evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.  idaṃ
me    bhante   cīvaraṃ   pubbe   appavārito   aññātakassa   gahapatikassa
tantavāye   upasaṅkamitvā   cīvare   vikappaṃ   āpannaṃ  nissaggiyaṃ  imāhaṃ
saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti   .pe.  dadeyyunti  .pe.
Āyasmato dammīti.
     [159]     Aññātake    aññātakasaññī    pubbe    appavārito
gahapatikassa  tantavāye  upasaṅkamitvā  cīvare  vikappaṃ  āpajjati  nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ   .   aññātake   vematiko   pubbe  appavārito  gahapatikassa
Tantavāye    upasaṅkamitvā    cīvare    vikappaṃ    āpajjati   nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ     .     aññātake    ñātakasaññī    pubbe    appavārito
gahapatikassa    tantavāye    upasaṅkamitvā    cīvare   vikappaṃ   āpajjati
nissaggiyaṃ     pācittiyaṃ     .     ñātake    aññātakasaññī    āpatti
dukkaṭassa   .   ñātake   vematiko   āpatti   dukkaṭassa   .  ñātake
ñātakasaññī anāpatti.
     [160]     Anāpatti    ñātakānaṃ    pavāritānaṃ    aññassatthāya
attano    dhanena    mahagghaṃ    vāyāpetukāmassa   appagghaṃ   vāyāpeti
ummattakassa ādikammikassāti.
                   Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                            -------
                      Aṭṭhamasikkhāpadaṃ
     [161]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena  aññataro
mahāmatto   pavāsaṃ  gacchanto  bhikkhūnaṃ  santike  dūtaṃ  pāhesi  āgacchantu
bhaddantā   vassāvāsikaṃ   dassāmīti   .   bhikkhū  vassaṃ  vutthānaṃ  bhagavatā
vassāvāsikaṃ   anuññātanti   kukkuccāyantā   nāgamaṃsu   .   athakho  so
mahāmatto   ujjhāyati   khīyati  vipāceti  kathaṃ  hi  nāma  bhaddantā  mayā
pahite   dūte   nāgacchissanti  ahaṃ  hi  senāya  gacchāmi  dujjānaṃ  jīvitaṃ
dujjānaṃ    maraṇanti    .   assosuṃ   kho   bhikkhū   tassa   mahāmattassa
ujjhāyantassa    khīyantassa    vipācentassa    .   athakho   te   bhikkhū
bhagavato   etamatthaṃ   ārocesuṃ   .   athakho  bhagavā  etasmiṃ  nidāne
etasmiṃ   pakaraṇe   dhammiṃ   kathaṃ   katvā   bhikkhū  āmantesi  anujānāmi
bhikkhave accekacīvaraṃ paṭiggahetvā nikkhipitunti.
     {161.1}   Tena   kho   pana  samayena  bhikkhū  bhagavatā  anuññātaṃ
accekacīvaraṃ   paṭiggahetvā   nikkhipitunti   .   te   accekacīvaraṃ   1-
paṭiggahetvā    cīvarakālasamayaṃ    atikkāmenti    .    tāni   cīvarāni
cīvaravaṃse    bhaṇḍikābaddhāni    tiṭṭhanti   .   addasā   kho   āyasmā
ānando      senāsanacārikaṃ      āhiṇḍanto      tāni     cīvarāni
cīvaravaṃse    bhaṇḍikābaddhāni    ṭhitāni    2-    disvāna    3-   bhikkhū
@Footnote: 1 Ma. Yu. accekacīvarāni .  2 Ma. Yu. tiṭuṭhante .  3 Ma. Yu. disvā.
Āmantesi   1-   kassimāni  āvuso  cīvarāni  cīvaravaṃse  bhaṇḍikābaddhāni
tiṭṭhantīti   .   amhākaṃ  āvuso  accekacīvarānīti  .  kīvaciraṃ  panāvuso
imāni  cīvarāni  nikkhittānīti  .  athakho  te  bhikkhū āyasmato ānandassa
yathānikkhittaṃ   ārocesuṃ   .   āyasmā   ānando   ujjhāyati   khīyati
vipāceti  kathaṃ  hi  nāma  bhikkhū  accekacīvarāni paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ
atikkāmessantīti   .   athakho   āyasmā  ānando  bhagavato  etamatthaṃ
ārocesi   .   saccaṃ   kira  bhikkhave  bhikkhū  accekacīvaraṃ  paṭiggahetvā
cīvarakālasamayaṃ atikkāmentīti. Saccaṃ bhagavāti.
     {161.2}  Vigarahi  buddho bhagavā kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā
accekacīvaraṃ    paṭiggahetvā    cīvarakālasamayaṃ    atikkāmessanti   netaṃ
bhikkhave   appasannānaṃ   vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā  bhiyyobhāvāya
.pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {161.3}   dasāhānāgataṃ   kattikatemāsipuṇṇamaṃ   bhikkhuno   paneva
accekacīvaraṃ   uppajjeyya   accekaṃ  maññamānena  bhikkhunā  paṭiggahetabbaṃ
paṭiggahetvā    yāvacīvarakālasamayaṃ    nikkhipitabbaṃ    tato   ce   uttariṃ
nikkhipeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [162]    Dasāhānāgatanti    dasāhānāgatāya    pavāraṇāya  .
Kattikatemāsipuṇṇamanti    pavāraṇā   kattikā   vuccati   .   accekacīvaraṃ
nāma   senāya   vā   gantukāmo  hoti  pavāsaṃ  vā  gantukāmo  hoti
@Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha etadavocāti dissati.
Gilāno  vā  hoti  gabbhinī  vā  hoti  assaddhassa  vā  saddhā uppannā
hoti   appasannassa  vā  pasādo  uppanno  hoti  .  so  ce  bhikkhūnaṃ
santike  dūtaṃ  pahiṇeyya  āgacchantu  bhaddantā  vassāvāsikaṃ  dassāmīti .
Etaṃ  accekacīvaraṃ  nāma  .  accekaṃ  maññamānena  bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ
paṭiggahetvā    yāvacīvarakālasamayaṃ    nikkhipitabbanti    saññāṇaṃ    katvā
nikkhipitabbaṃ   idaṃ   accekacīvaranti   .   cīvarakālasamayo  nāma  anatthate
kaṭhine   vassānassa   pacchimo  māso  atthate  kaṭhine  pañca  māsā .
Tato   ce   uttariṃ  nikkhipeyyāti  anatthate  kaṭhine  vassānassa  pacchimaṃ
divasaṃ  atikkāmeti  nissaggiyaṃ  hoti  1- . Atthate kaṭhine kaṭhinuddhāradivasaṃ
atikkāmeti    nissaggiyaṃ   hoti   nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā   gaṇassa
vā   puggalassa   vā   .   evañca  pana  bhikkhave  nissajjitabbaṃ  .pe.
Idaṃ   me   bhante   accekacīvaraṃ   cīvarakālasamayaṃ   atikkāmitaṃ  nissaggiyaṃ
imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.  dadeyyunti
.pe. Āyasmato dammīti.
     [163]      Accekacīvare     accekacīvarasaññī     cīvarakālasamayaṃ
atikkāmeti  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  accekacīvare vematiko cīvarakālasamayaṃ
atikkāmeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .  accekacīvare  anaccekacīvarasaññī
cīvarakālasamayaṃ    atikkāmeti    nissaggiyaṃ    pācittiyaṃ   .   anadhiṭṭhite
@Footnote: 1 Ma. Yu. sabbattha nissaggiyaṃ pācittiyanti dissati.
Adhiṭṭhitasaññī    ...    avikappite    vikappitasaññī   ...   avissajjite
vissajjitasaññī  ...  anaṭṭhe  naṭṭhasaññī  ...  avinaṭṭhe  vinaṭṭhasaññī ...
Adaḍḍhe    daḍḍhasaññī    ..    avilutte    viluttasaññī    cīvarakālasamayaṃ
atikkāmeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   nissaggiyaṃ  cīvaraṃ  anissajjitvā
paribhuñjati    āpatti   dukkaṭassa   .   anaccekacīvare   accekacīvarasaññī
āpatti   dukkaṭassa  .  anaccekacīvare  vematiko  āpatti  dukkaṭassa .
Anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī anāpatti.
     [164]  Anāpatti  antosamayaṃ  1-  adhiṭṭheti  vikappeti vissajjeti
nassati  vinassati  dayhati  acchinditvā  gaṇhāti  2-  vissāsaṃ  gaṇhāti 3-
ummattakassa ādikammikassāti.
                   Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
@Footnote: 1 Ma. antosamaye .  2-3 Ma. Yu. gaṇhanti.
                       Navamasikkhāpadaṃ
     [165]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa  ārāme  .  tena  kho  pana  samayena  bhikkhū  vutthavassā
āraññakesu   senāsanesu  viharanti  .  kattikacorakā  bhikkhū  laddhalābhāti
paripātenti  .  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  athakho bhagavā etasmiṃ
nidāne   etasmiṃ   pakaraṇe   dhammiṃ   kathaṃ   katvā   bhikkhū   āmantesi
anujānāmi    bhikkhave    āraññakesu   senāsanesu   viharantena   tiṇṇaṃ
cīvarānaṃ   aññataraṃ   cīvaraṃ   antaraghare   nikkhipitunti  .  tena  kho  pana
samayena    bhikkhū    bhagavatā    anuññātaṃ    āraññakesu    senāsanesu
viharantena tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitunti.
     {165.1}   Te   1-  tiṇṇaṃ  cīvarānaṃ  aññataraṃ  cīvaraṃ  antaraghare
nikkhipitvā   atirekachārattaṃ   vippavasanti   .   tāni  cīvarāni  nassantipi
vinassantipi    dayhantipi    undurehipi   khajjanti   .   bhikkhū   duccolā
honti  lūkhacīvarā  .  bhikkhū  evamāhaṃsu  kissa  tumhe  āvuso  duccolā
lūkhacīvarāti   .   athakho   te   bhikkhū  bhikkhūnaṃ  etamatthaṃ  ārocesuṃ .
Ye    te    bhikkhū    appicchā    .pe.   te   ujjhāyanti   khīyanti
vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   bhikkhū   tiṇṇaṃ   cīvarānaṃ   aññataraṃ  cīvaraṃ
antaraghare     nikkhipitvā     atirekachārattaṃ     vippavasissantīti    .
Athakho   te   bhikkhū   bhagavato   etamatthaṃ   ārocesuṃ   .  saccaṃ  kira
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Bhikkhave   bhikkhū   tiṇṇaṃ   cīvarānaṃ  aññataraṃ  cīvaraṃ  antaraghare  nikkhipitvā
atirekachārattaṃ   vippavasantīti   .   saccaṃ   bhagavāti   .  vigarahi  buddho
bhagavā  kathaṃ  hi  nāma  te  bhikkhave  moghapurisā  tiṇṇaṃ  cīvarānaṃ  aññataraṃ
cīvaraṃ    antaraghare   nikkhipitvā   atirekachārattaṃ   vippavasissanti   netaṃ
bhikkhave   appasannānaṃ   vā   pasādāya   pasannānaṃ   vā  bhiyyobhāvāya
.pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {165.2}  upavassaṃ  kho  pana  kattikapuṇṇamaṃ  .  yāni kho pana tāni
āraññakāni    senāsanāni   sāsaṅkasammatāni   sappaṭibhayāni   tathārūpesu
bhikkhu   senāsanesu   viharanto   ākaṅkhamāno   tiṇṇaṃ  cīvarānaṃ  aññataraṃ
cīvaraṃ  antaraghare  nikkhipeyya  .  siyā  ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo
tena   cīvarena   vippavāsāya  chārattaparamantena  bhikkhunā  tena  cīvarena
vippavasitabbaṃ   .  tato  ce  uttariṃ  vippavaseyya  aññatra  bhikkhusammatiyā
nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [166]   Upavassaṃ   kho   panāti  vutthavassānaṃ  .  kattikapuṇṇamanti
kattikacātumāsinī   vuccati   .   yāni   kho   pana   tāni   āraññakāni
senāsanānīti   āraññakaṃ   nāma   senāsanaṃ   pañcadhanusatikaṃ   pacchimaṃ  .
Sāsaṅkaṃ   nāma  ārāme  ārāmupacāre  corānaṃ  niviṭṭhokāso  dissati
bhuttokāso    dissati    ṭhitokāso    dissati    nisinnokāso   dissati
nipannokāso   dissati   .   sappaṭibhayaṃ   nāma  ārāme  ārāmupacāre
corehi    manussā    hatā   dissanti   viluttā   dissanti   ākoṭitā
Dissanti   .   tathārūpesu   bhikkhu   senāsanesu   viharantoti  evarūpesu
bhikkhu    senāsanesu   viharanto   .   ākaṅkhamānoti   icchamāno  .
Tiṇṇaṃ   cīvarānaṃ   aññataraṃ   cīvaranti   saṅghāṭiṃ   vā   uttarāsaṅgaṃ  vā
antaravāsakaṃ   vā   .   antaraghare  nikkhipeyyāti  samantā  gocaragāme
nikkhipeyya  .  siyā  ca  tassa  bhikkhuno  kocideva  paccayo tena cīvarena
vippavāsāyāti   siyā   paccayo   siyā   karaṇīyaṃ   .  chārattaparamantena
bhikkhunā      tena      cīvarena     vippavasitabbanti     chārattaparamatā
vippavasitabbaṃ   .   aññatra   bhikkhusammatiyāti   ṭhapetvā   bhikkhusammatiṃ .
Tato   ce   uttariṃ   vippavaseyyāti   sattame   aruṇuggamane  nissaggiyaṃ
hoti   nissajjitabbaṃ   saṅghassa   vā   gaṇassa   vā   puggalassa  vā .
Evañca   pana   bhikkhave   nissajjitabbaṃ   .pe.  idaṃ  me  bhante  cīvaraṃ
atirekachārattaṃ     vippavutthaṃ     aññatra     bhikkhusammatiyā    nissaggiyaṃ
imāhaṃ   saṅghassa   nissajjāmīti   .pe.   dadeyyāti  .pe.  dadeyyunti
.pe. Āyasmato dammīti.
     [167]    Atirekachāratte    atirekasaññī    vippavasati   aññatra
bhikkhusammatiyā    nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ   .   atirekachāratte   vematiko
vippavasati  aññatra  bhikkhusammatiyā  nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ . Atirekachāratte
ūnakasaññī      vippavasati      aññatra      bhikkhusammatiyā     nissaggiyaṃ
pācittiyaṃ. Appaccuddhaṭe paccuddhaṭasaññī ... Avissajjite vissajjitasaññī ...
Anaṭṭhe    naṭṭhasaññī    ...   avinaṭṭhe   vinaṭṭhasaññī   ...   adaḍḍhe
Daḍḍhasaññī     ...     avilutte    viluttasaññī    vippavasati    aññatra
bhikkhusammatiyā   nissaggiyaṃ  pācittiyaṃ  .  nissaggiyaṃ  cīvaraṃ  anissajjitvā
paribhuñjati    āpatti    dukkaṭassa    .    ūnakachāratte    atirekasaññī
āpatti   dukkaṭassa   .  ūnakachāratte  vematiko  āpatti  dukkaṭassa .
Ūnakachāratte ūnakasaññī anāpatti.
     [168]   Anāpatti   chārattaṃ   vippavasati   ūnakachārattaṃ  vippavasati
chārattaṃ   vippavasitvā   puna   gāmasīmaṃ   okkamitvā   vasitvā  pakkamati
antochārattaṃ    paccuddharati    vissajjeti    nassati    vinassati   dayhati
acchinditvā    gaṇhāti   1-   vissāsaṃ   gaṇhāti   2-   bhikkhusammatiyā
ummattakassa ādikammikassāti.
                    Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                            -------
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. gaṇhanuti.
                       Dasamasikkhāpadaṃ
     [169]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena  sāvatthiyaṃ
aññatarassa   pūgassa   saṅghassa   sacīvarabhattaṃ   paṭiyattaṃ   hoti  bhojetvā
cīvarena   acchādessāmāti   .   athakho   chabbaggiyā  bhikkhū  yena  so
pūgo   tenupasaṅkamiṃsu   upasaṅkamitvā   taṃ   pūgaṃ   etadavocuṃ  dethāvuso
amhākaṃ   imāni   cīvarānīti   .   na   mayaṃ   bhante  dassāma  amhākaṃ
saṅghassa    anuvassaṃ    sacīvarabhikkhā    paññattāti    .   bahū   āvuso
saṅghassa   dāyakā   bahū   saṅghassa  bhattā  mayaṃ  tumhe  nissāya  tumhe
sampassantā   idha   viharāma   tumhe   ce   amhākaṃ   na  dassatha  atha
kocarahi amhākaṃ dassati dethāvuso amhākaṃ imāni cīvarānīti.
     {169.1}   Athakho  so  pūgo  chabbaggiyehi  bhikkhūhi  nippīḷiyamāno
yathāpaṭiyattaṃ    cīvaraṃ    chabbaggiyānaṃ   bhikkhūnaṃ   datvā   saṅghaṃ   bhattena
parivisi   .   ye   te   bhikkhū   jānanti  saṅghassa  sacīvarabhattaṃ  paṭiyattaṃ
na    ca   jānanti   chabbaggiyānaṃ   bhikkhūnaṃ   dinnanti   te   evamāhaṃsu
oṇojetha   āvuso   saṅghassa   cīvaranti  .  natthi  bhante  yathāpaṭiyattaṃ
cīvaraṃ   ayyā   chabbaggiyā   attano  pariṇāmesunti  .  ye  te  bhikkhū
appicchā   .pe.   te   ujjhāyanti  khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma
chabbaggiyā     bhikkhū     jānaṃ    saṅghikaṃ    lābhaṃ    pariṇataṃ    attano
Pariṇāmessantīti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ.
Saccaṃ   kira   tumhe   bhikkhave   jānaṃ   saṅghikaṃ   lābhaṃ  pariṇataṃ  attano
pariṇāmethāti   .   saccaṃ   bhagavāti   .   vigarahi   buddho  bhagavā  kathaṃ
hi   nāma   tumhe   moghapurisā   jānaṃ   saṅghikaṃ  lābhaṃ  pariṇataṃ  attano
pariṇāmessatha    netaṃ    moghapurisā    appasannānaṃ    vā    pasādāya
pasannānaṃ   vā   bhiyyobhāvāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave  imaṃ
sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {169.2}   yo  pana  bhikkhu  jānaṃ  saṅghikaṃ  lābhaṃ  pariṇataṃ  attano
pariṇāmeyya nissaggiyaṃ pācittiyanti.
     [170]  Yo  panāti  yo  yādiso  .pe. Bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ
atthe  adhippeto  bhikkhūti  .  jānāti  nāma  sāmaṃ  vā  jānāti aññe
vā  tassa  ārocenti  so  vā  āroceti. Saṅghikaṃ nāma saṅghassa dinnaṃ
hoti   pariccattaṃ   .   lābho   nāma  cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya-
bhesajjaparikkhārā   antamaso   cuṇṇapiṇḍopi   dantakaṭṭhaṃpi  dasikasuttaṃpi .
Pariṇataṃ   nāma   dassāma  karissāmāti  vācā  bhinnā  hoti  .  attano
pariṇāmeti  payoge  dukkaṭaṃ  .  paṭilābhena  nissaggiyaṃ  hoti  nissajjitabbaṃ
saṅghassa   vā   gaṇassa   vā  puggalassa  vā  .  evañca  pana  bhikkhave
nissajjitabbaṃ   .pe.   idaṃ   me   bhante   jānaṃ  saṅghikaṃ  lābhaṃ  pariṇataṃ
attano     pariṇāmitaṃ    nissaggiyaṃ    imāhaṃ    saṅghassa    nissajjāmīti
.pe.   dadeyyāti   .pe.   dadeyyunti  .pe.  āyasmato  dammīti .
Pariṇate   pariṇatasaññī   attano   pariṇāmeti   nissaggiyaṃ   pācittiyaṃ  .
Pariṇate    vematiko    attano   pariṇāmeti   āpatti   dukkaṭassa  .
Pariṇate   apariṇatasaññī   attano   pariṇāmeti   anāpatti   .   saṅghassa
pariṇataṃ    aññasaṅghassa    vā    cetiyassa   vā   pariṇāmeti   āpatti
dukkaṭassa   .   cetiyassa   pariṇataṃ   aññacetiyassa   vā   saṅghassa  vā
gaṇassa    vā   puggalassa   vā   pariṇāmeti   āpatti   dukkaṭassa  .
Puggalassa   pariṇataṃ   aññapuggalassa   vā   saṅghassa   vā   gaṇassa   vā
cetiyassa    vā    pariṇāmeti    āpatti    dukkaṭassa   .   apariṇate
pariṇatasaññī    āpatti   dukkaṭassa   .   apariṇate   vematiko   āpatti
dukkaṭassa. Apariṇate apariṇatasaññī anāpatti.
     [171]   Anāpatti   kattha   demāti  pucchiyamāno  yattha  tumhākaṃ
deyyadhammo  paribhogaṃ  vā  labheyya  paṭisaṅkhāraṃ  vā  labheyya  ciraṭṭhitiko
vā   assa   yattha   vā   pana   tumhākaṃ  cittaṃ  pasīdati  tattha  dethāti
bhaṇati ummattakassa ādikammikassāti.
                   Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                    Pattavaggo tatiyo.
                            -------
                        Tassuddānaṃ
        dve ca pattāni bhesajjaṃ     vassikā dānapañcamaṃ
        sāmaṃ vāyāpanācceko 1-   sāsaṅkaṃ saṅghikena cāti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. vāyāpanacceko.
     [172]   Uddiṭṭhā  kho  āyasmanto  tiṃsa  nissaggiyā  pācittiyā
dhammā    .   tatthāyasmante   pucchāmi   kaccittha   parisuddhā   dutiyampi
pucchāmi   kaccittha   parisuddhā   tatiyampi   pucchāmi   kaccittha   parisuddhā
parisuddhetthāyasmanto tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmīti.
                   Nissaggiyakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------
                       Pācittiyakaṇḍaṃ
ime    kho   panāyasmanto   dvenavuti   pācittiyā   dhammā   uddesaṃ
āgacchanti.
                 Musāvādavaggassa paṭhamasikkhāpadaṃ
     [173]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena   hatthako
sakyaputto   vādakkhitto   hoti   .   so  titthiyehi  saddhiṃ  sallapanto
avajānitvā     paṭijānāti     paṭijānitvā    avajānāti    aññenaññaṃ
paṭicarati   sampajānamusā  bhāsati  saṅketaṃ  katvā  visaṃvādeti  .  titthiyā
ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma  hatthako  sakyaputto
amhehi    saddhiṃ   sallapanto   avajānitvā   paṭijānissati   paṭijānitvā
avajānissati     aññenaññaṃ     paṭicarissati    sampajānamusā    bhāsissati
saṅketaṃ katvā visaṃvādessatīti.
     {173.1}   Assosuṃ   kho   bhikkhū  tesaṃ  titthiyānaṃ  ujjhāyantānaṃ
khīyantānaṃ  vipācentānaṃ  .  athakho  te  bhikkhū  yena  hatthako sakyaputto
tenupasaṅkamiṃsu    upasaṅkamitvā    hatthakaṃ   sakyaputtaṃ   etadavocuṃ   saccaṃ
kira   tvaṃ   āvuso   hatthaka   titthiyehi  saddhiṃ  sallapanto  avajānitvā
paṭijānāsi      paṭijānitvā     avajānāsi     aññenaññaṃ     paṭicarasi
sampajānamusā   bhāsasi   saṅketaṃ   katvā   visaṃvādesīti  .  ete  kho
āvuso   titthiyā   nāma   yena   kenaci   jetabbā   na   1-  tesaṃ
@Footnote: 1 Ma. neva.
Jayo  dātabboti  .  ye  te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti
vipācenti  kathaṃ  hi  nāma  hatthako  sakyaputto  titthiyehi saddhiṃ sallapanto
avajānitvā    paṭijānissati    paṭijānitvā    avajānissati    aññenaññaṃ
paṭicarissati   sampajānamusā  bhāsissati  saṅketaṃ  katvā  visaṃvādessatīti .
Athakho  te  bhikkhū  [1]-  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ. Athakho bhagavā
etasmiṃ   nidāne  etasmiṃ  pakaraṇe  bhikkhusaṅghaṃ  sannipātāpetvā  hatthakaṃ
sakyaputtaṃ   paṭipucchi  saccaṃ  kira  tvaṃ  hatthaka  titthiyehi  saddhiṃ  sallapanto
avajānitvā     paṭijānāsi     paṭijānitvā    avajānāsi    aññenaññaṃ
paṭicarasi   sampajānamusā   bhāsasi  saṅketaṃ  katvā  visaṃvādesīti  .  saccaṃ
bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi  nāma tvaṃ moghapurisa titthiyehi
saddhiṃ   sallapanto   avajānitvā   paṭijānissasi  paṭijānitvā  avajānissasi
aññenaññaṃ    paṭicarissasi    sampajānamusā   bhāsissasi   saṅketaṃ   katvā
visaṃvādessasi   netaṃ   moghapurisa   appasannānaṃ  vā  pasādāya  pasannānaṃ
vā bhiyyobhāvāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {173.2} sampajānamusāvāde pācittiyanti.
     [174]   Sampajānamusāvādo   nāma  visaṃvādanapurekkhārassa  vācā
gīrā   byapatho   vacībhedo   vācasikā   viññatti   aṭṭha  anariyavohārā
adiṭṭhaṃ    diṭṭhaṃ    meti    assutaṃ    sutaṃ   meti   amutaṃ   mutaṃ   meti
aviññātaṃ    viññātaṃ    meti    diṭṭhaṃ    adiṭṭhaṃ   meti   sutaṃ   assutaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. hatthakaṃ sakyaputtaṃ anekapariyāyena vigarahitvā. evamīdisesu sikkhāpadesu.
Meti mutaṃ amutaṃ meti viññātaṃ aviññātaṃ meti.
     [175]  Adiṭṭhaṃ  nāma  na  cakkhunā  diṭṭhaṃ. Assutaṃ nāma na sotena
sutaṃ  .  amutaṃ  nāma  na  ghānena  ghāyitaṃ  na  jivhāya  sāyitaṃ na kāyena
phuṭṭhaṃ  .  aviññātaṃ  nāma  na  manasā  viññātaṃ  .  diṭṭhaṃ  nāma  cakkhunā
diṭṭhaṃ  .  sutaṃ  nāma  sotena  sutaṃ  .  mutaṃ  nāma ghānena ghāyitaṃ jivhāya
sāyitaṃ kāyena phuṭṭhaṃ. Viññātaṃ nāma manasā viññātaṃ.
     [176]  Tīhākārehi  adiṭṭhaṃ  diṭṭhaṃ  meti  sampajānamusā  bhaṇantassa
āpatti   pācittiyassa   pubbevassa   hoti   musā   bhaṇissanti  bhaṇantassa
hoti  musā  bhaṇāmīti  bhaṇitassa  hoti  musā  mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi
adiṭṭhaṃ   diṭṭhaṃ   meti   sampajānamusā   bhaṇantassa   āpatti  pācittiyassa
pubbevassa   hoti   musā   bhaṇissanti   bhaṇantassa   hoti  musā  bhaṇāmīti
bhaṇitassa   hoti  musā  mayā  bhaṇitanti  vinidhāya  diṭṭhiṃ  .  pañcahākārehi
adiṭṭhaṃ   diṭṭhaṃ   meti   sampajānamusā   bhaṇantassa   āpatti  pācittiyassa
pubbevassa   hoti   musā   bhaṇissanti   bhaṇantassa   hoti  musā  bhaṇāmīti
bhaṇitassa   hoti  musā  mayā  bhaṇitanti  vinidhāya  diṭṭhiṃ  vinidhāya  khantiṃ .
Chahākārehi   adiṭṭhaṃ   diṭṭhaṃ   meti   sampajānamusā   bhaṇantassa  āpatti
pācittiyassa     pubbevassa     hoti    musā    bhaṇissanti    bhaṇantassa
hoti     musā     bhaṇāmīti     bhaṇitassa     hoti     musā     mayā
Bhaṇitanti  vinidhāya  diṭṭhiṃ  vinidhāya  khantiṃ  vinidhāya  ruciṃ  .  sattahākārehi
adiṭṭhaṃ   diṭṭhaṃ   meti   sampajānamusā   bhaṇantassa   āpatti  pācittiyassa
pubbevassa   hoti   musā   bhaṇissanti   bhaṇantassa   hoti  musā  bhaṇāmīti
bhaṇitassa   hoti   musā   mayā   bhaṇitanti  vinidhāya  diṭṭhiṃ  vinidhāya  khantiṃ
vinidhāya  ruciṃ  vinidhāya  bhāvaṃ  .  tīhākārehi assutaṃ sutaṃ meti .pe. Amutaṃ
mutaṃ   meti   .pe.   aviññātaṃ  viññātaṃ  meti  sampajānamusā  bhaṇantassa
āpatti   pācittiyassa   pubbevassa   hoti   musā   bhaṇissanti  bhaṇantassa
hoti  musā  bhaṇāmīti  bhaṇitassa  hoti  musā  mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi
.pe.   pañcahākārehi   .pe.   chahākārehi   .pe.   sattahākārehi
aviññātaṃ     viññātaṃ    meti    sampajānamusā    bhaṇantassa    āpatti
pācittiyassa    pubbevassa   hoti   musā   bhaṇissanti   bhaṇantassa   hoti
musā   bhaṇāmīti   bhaṇitassa   hoti   musā  mayā  bhaṇitanti  vinidhāya  diṭṭhiṃ
vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.
     [177]  Tīhākārehi  adiṭṭhaṃ  diṭṭhañca  me  sutañcāti sampajānamusā
bhaṇantassa      āpatti      pācittiyassa      .pe.      tīhākārehi
adiṭṭhaṃ    diṭṭhañca    me    mutañcāti    .pe.   tīhākārehi   adiṭṭhaṃ
diṭṭhañca    me    viññātañcāti    sampajānamusā    bhaṇantassa   āpatti
pācittiyassa    .pe.    tīhākārehi   adiṭṭhaṃ   diṭṭhañca   me   sutañca
mutañcāti    .pe.     tīhākārehi    adiṭṭhaṃ   diṭṭhañca   me   sutañca
Viññātañcāti    .pe.   tīhākārehi   adiṭṭhaṃ   diṭṭhañca   me   sutañca
mutañca      viññātañcāti      sampajānamusā     bhaṇantassa     āpatti
pācittiyassa    .pe.   tīhākārehi   assutaṃ   sutañca   me   mutañcāti
.pe.    tīhākārehi    assutaṃ   sutañca   me   viññātañcāti   .pe.
Tīhākārehi   assutaṃ   sutañca   me   diṭṭhañcāti   .pe.   tīhākārehi
assutaṃ    sutañca    me   mutañca   viññātañcāti   .pe.   tīhākārehi
assutaṃ   sutañca   me   mutañca   diṭṭhañcāti  .pe.  tīhākārehi  assutaṃ
sutañca    me   mutañca   viññātañca   diṭṭhañcāti   .pe.   tīhākārehi
amutaṃ   mutañca   me   viññātañcāti   .pe.  tīhākārehi  amutaṃ  mutañca
me   diṭṭhañcāti   .pe.   tīhākārehi   amutaṃ   mutañca  me  sutañcāti
.pe.    tīhākārehi    amutaṃ   mutañca   me   viññātañca   diṭṭhañcāti
.pe.    tīhākārehi    amutaṃ    mutañca   me   viññātañca   sutañcāti
.pe.    tīhākārehi    amutaṃ    mutañca    me   viññātañca   diṭṭhañca
sutañcāti      .pe.      tīhākārehi      aviññātaṃ      viññātañca
me     diṭṭhañcāti    .pe.    tīhākārehi    aviññātaṃ    viññātañca
me     sutañcāti     .pe.    tīhākārehi    aviññātaṃ    viññātañca
me    mutañcāti    .pe.   tīhākārehi   aviññātaṃ   viññātañca   me
diṭṭhañca    sutañcāti    .pe.    tīhākārehi    aviññātaṃ   viññātañca
me   diṭṭhañca   mutañcāti   .pe.   tīhākārehi   aviññātaṃ  viññātañca
me     diṭṭhañca     sutañca     mutañcāti    sampajānamusā    bhaṇantassa
Āpatti pācittiyassa .pe.
     [178]  Tīhākārehi  diṭṭhaṃ  adiṭṭhaṃ  meti  sampajānamusā  bhaṇantassa
āpatti   pācittiyassa   pubbevassa   hoti   musā   bhaṇissanti  bhaṇantassa
hoti  musā  bhaṇāmīti  bhaṇitassa  hoti  musā  mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi
.pe.  pañcahākārehi  .pe.  chahākārehi  .pe.  sattahākārehi  diṭṭhaṃ
adiṭṭhaṃ   meti  sampajānamusā  bhaṇantassa  āpatti  pācittiyassa  pubbevassa
hoti   musā   bhaṇissanti  bhaṇantassa  hoti  musā  bhaṇāmīti  bhaṇitassa  hoti
musā  mayā  bhaṇitanti  vinidhāya  diṭṭhiṃ  vinidhāya  khantiṃ  vinidhāya ruciṃ vinidhāya
bhāvaṃ  .  tīhākārehi  sutaṃ  assutaṃ  meti  .pe.  mutaṃ  amutaṃ meti .pe.
Viññātaṃ     aviññātaṃ    meti    sampajānamusā    bhaṇantassa    āpatti
pācittiyassa    pubbevassa   hoti   musā   bhaṇissanti   bhaṇantassa   hoti
musā   bhaṇāmīti   bhaṇitassa  hoti  musā  mayā  bhaṇitanti  .  catūhākārehi
.pe.   pañcahākārehi   .pe.   chahākārehi   .pe.   sattahākārehi
viññātaṃ     aviññātaṃ    meti    sampajānamusā    bhaṇantassa    āpatti
pācittiyassa    pubbevassa   hoti   musā   bhaṇissanti   bhaṇantassa   hoti
musā   bhaṇāmīti   bhaṇitassa   hoti   musā  mayā  bhaṇitanti  vinidhāya  diṭṭhiṃ
vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.
     [179]   Tīhākārehi   diṭṭhaṃ   sutaṃ   meti   .pe.  tīhākārehi
Diṭṭhaṃ  mutaṃ  meti  .pe.  tīhākārehi  diṭṭhaṃ  viññātaṃ  meti sampajānamusā
bhaṇantassa   āpatti   pācittiyassa   .pe.   tīhākārehi   diṭṭhaṃ  sutañca
me   mutañcāti   .pe.   tīhākārehi  diṭṭhaṃ  sutañca  me  viññātañcāti
.pe.    tīhākārehi    diṭṭhaṃ    sutañca   me   mutañca   viññātañcāti
sampajānamusā   bhaṇantassa   āpatti   pācittiyassa   .pe.   tīhākārehi
sutaṃ   mutaṃ   meti  .pe.  sutaṃ  viññātaṃ  meti  .pe.  sutaṃ  diṭṭhaṃ  meti
sampajānamusā   bhaṇantassa   āpatti   pācittiyassa   .pe.   tīhākārehi
sutaṃ   mutañca   me   viññātañcāti  .pe.  sutaṃ  mutañca  me  diṭṭhañcāti
.pe.    sutaṃ   mutañca   me    viññātañca   diṭṭhañcāti   sampajānamusā
bhaṇantassa   āpatti   pācittiyassa   .pe.   tīhākārehi   mutaṃ  viññātaṃ
meti  .pe.  mutaṃ  diṭṭhaṃ  meti .pe. Mutaṃ sutaṃ meti .pe. Tīhākārehi mutaṃ
viññātañca   me   diṭṭhañcāti   .pe.   mutaṃ  viññātañca  me  sutañcāti
.pe.   mutaṃ   viññātañca   me  diṭṭhañca  sutañcāti  .pe.  tīhākārehi
viññātaṃ   diṭṭhaṃ  meti  .pe.  viññātaṃ  sutaṃ  meti  .pe.  viññātaṃ  mutaṃ
meti   .pe.   tīhākārehi   viññātaṃ   diṭṭhañca  me  sutañcāti  .pe.
Viññātaṃ   diṭṭhañca   me   mutañcāti   .pe.   viññātaṃ   diṭṭhañca   me
sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .pe.
     [180]   Tīhākārehi   diṭṭhe  vematiko  diṭṭhaṃ  nokappeti  diṭṭhaṃ
Nassarati  diṭṭhaṃ  pamuṭṭho  1-  hoti  diṭṭhañca  me  sutañcāti sampajānamusā
bhaṇantassa   āpatti   pācittiyassa   .pe.  diṭṭhañca  me  sutañca  mutañca
viññātañcāti     sampajānamusā     bhaṇantassa    āpatti    pācittiyassa
.pe.  sute  vematiko  sutaṃ  nokappeti  sutaṃ  nassarati  sutaṃ pamuṭṭho hoti
.pe.  mute  vematiko  mutaṃ  nokappeti  mutaṃ  nassarati  mutaṃ pamuṭṭho hoti
.pe.   tīhākārehi   viññāte  vematiko  viññātaṃ  nokappeti  viññātaṃ
nassarati   viññātaṃ   pamuṭṭho   hoti  viññātañca  me  diṭṭhañcāti  .pe.
Viññātañca   me   sutañcāti   .pe.  viññātañca  me  mutañcāti  .pe.
Viññātañca   me   diṭṭhañca   sutañcāti  .pe.  viññātañca  me  diṭṭhañca
mutañcāti    .pe.    viññātañca    me   diṭṭhañca   sutañca   mutañcāti
sampajānamusā    bhaṇantassa    āpatti   pācittiyassa   pubbevassa   hoti
musā   bhaṇissanti   bhaṇantassa  hoti  musā  bhaṇāmīti  bhaṇitassa  hoti  musā
mayā bhaṇitanti.
     {180.1}    Catūhākārehi    .pe.    pañcahākārehi    .pe.
Chahākārehi   .pe.   sattahākārehi   viññāte   vematiko   viññāte
nokappeti     viññātaṃ     nassarati     viññātaṃ     pamuṭṭho     hoti
viññātañca     me     diṭṭhañca    sutañca    mutañcāti    sampajānamusā
bhaṇantassa     āpatti     pācittiyassa     pubbevassa    hoti    musā
bhaṇissanti    bhaṇantassa    hoti    musā    bhaṇāmīti    bhaṇitassa    hoti
@Footnote: 1 Ma. Yu. sammuṭṭho. evamuparipi.
Musā   mayā   bhaṇitanti   vinidhāya   diṭṭhiṃ   vinidhāya  khantiṃ  vinidhāya  ruciṃ
vinidhāya bhāvaṃ.
     [181]  Anāpatti  davāya  1-  bhaṇati  ravāya 2- bhaṇati (davāya 3-
bhaṇati  nāma  sahasā  bhaṇati  .  ravāya  4-  bhaṇati  nāma  aññaṃ bhaṇissāmīti
aññaṃ bhaṇati .) ummattakassa ādikammikassāti.
                    Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                              -------
@Footnote: 1-3 Ma. davā .  2-4 Ma. ravā.
                       Dutiyasikkhāpadaṃ
     [182]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassārāme    .    tena   kho   pana   samayena   chabbaggiyā
bhikkhū   pesalehi  bhikkhūhi  saddhiṃ  bhaṇḍantā  1-  pesale  bhikkhū  omasanti
jātiyāpi    nāmenapi   gottenapi   kammenapi   sippenapi   ābādhenapi
liṅgenapi    kilesenapi    āpattiyāpi   hīnenapi   akkosena   khuṃsenti
vambhenti   .   ye   te   bhikkhū   appicchā   .pe.  te  ujjhāyanti
khīyanti   vipācenti   kathaṃ  hi  nāma  chabbaggiyā  bhikkhū  pesalehi  bhikkhūhi
saddhiṃ   bhaṇḍantā   pesale   bhikkhū   omasissanti   jātiyāpi   nāmenapi
gottenapi   kammenapi   sippenapi   ābādhenapi   liṅgenapi   kilesenapi
āpattiyāpi hīnenapi akkosena khuṃsessanti vambhessantīti.
     {182.1}  Athakho  te  bhikkhū  bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ
kira   tumhe  bhikkhave  pesalehi  bhikkhūhi  saddhiṃ  bhaṇḍantā  pesale  bhikkhū
omasatha    jātiyāpi    nāmenapi    gottenapi    kammenapi   sippenapi
ābādhenapi   liṅgenapi   kilesenapi   āpattiyāpi   hīnenapi  akkosena
khuṃsetha  vambhethāti  .  saccaṃ  bhagavāti . Vigarahi buddho bhagavā kathaṃ hi nāma
tumhe    moghapurisā    pesalehi   bhikkhūhi   saddhiṃ   bhaṇḍantā   pesale
bhikkhū   omasissatha   jātiyāpi   .pe.   hīnenapi   akkosena  khuṃsessatha
@Footnote: 1 Yu. bhaṇḍentā. evamuparipi.
Vambhessatha   netaṃ   moghapurisā   appasannānaṃ   vā  pasādāya  pasannānaṃ
vā   bhiyyobhāvāya   .pe.   vigarahitvā   dhammiṃ   kathaṃ   katvā   bhikkhū
āmantesi.
     [183]  Bhūtapubbaṃ  bhikkhave  takkasilāyaṃ  1-  aññatarassa brāhmaṇassa
nandivisālo  nāma  balibaddo  2-  ahosi  .  athakho bhikkhave nandivisālo
balibaddo   taṃ   brāhmaṇaṃ   etadavoca   gaccha  tvaṃ  brāhmaṇa  seṭṭhinā
saddhiṃ    sahassena   abbhudaṃ   3-   karohi   mayhaṃ   balibaddo   sakaṭasataṃ
atibaddhaṃ   pavaṭṭessatīti   .  athakho  bhikkhave  so  brāhmaṇo  seṭṭhinā
saddhiṃ   sahassena   abbhudaṃ   akāsi   mayhaṃ   balibaddo  sakaṭasataṃ  atibaddhaṃ
pavaṭṭessatīti    .    athakho    bhikkhave    so   brāhmaṇo   sakaṭasataṃ
atibandhitvā   nandivisālaṃ   balibaddaṃ   yuñjitvā   etadavoca   añcha  4-
kūṭa vahassu kūṭāti.
     {183.1}  Athakho  bhikkhave nandivisālo balibaddo tattheva aṭṭhāsi.
Athakho  bhikkhave  so  brāhmaṇo  sahassena  parājito  pajjhāyi . Athakho
bhikkhave   nandivisālo   balibaddo   taṃ  brāhmaṇaṃ  etadavoca  kissa  tvaṃ
brāhmaṇa   pajjhāyasīti   .   tathā   hi   panāhaṃ   bho  tayā  sahassena
parājitoti  .  kissa  pana  maṃ  tvaṃ  brāhmaṇa  akūṭaṃ  kūṭavādena  pāpesi
gaccha   tvaṃ   brāhmaṇa  seṭṭhinā  saddhiṃ  dvīhi  sahassehi  abbhudaṃ  karohi
mayhaṃ    balibaddo    sakaṭasataṃ   atibaddhaṃ   pavaṭṭessatīti   mā   ca   maṃ
akūṭaṃ   kūṭavādena   pāpesīti   .   athakho   bhikkhave   so  brāhmaṇo
@Footnote: 1 Ma. takkasīlāyaṃ .  2 Ma. balībaddo. Sī. balivaddo. evamuparipi.
@3 Ma. abbhutaṃ. evamuparipi .  4 Ma. gaccha.
Seṭṭhinā   saddhiṃ   dvīhi   sahassehi   abbhudaṃ   akāsi   mayhaṃ  balibaddo
sakaṭasataṃ   atibaddhaṃ   pavaṭṭessatīti   .  athakho  bhikkhave  so  brāhmaṇo
sakaṭasataṃ    atibandhitvā    nandivisālaṃ   balibaddaṃ   yuñjitvā   etadavoca
añcha    bhadra   vahassu   bhadrāti   .   athakho   bhikkhave   nandivisālo
balibaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭesi.
     [184] Manāpameva bhāseyya     nāmanāpaṃ kudācanaṃ
          manāpaṃ bhāsamānassa      garubhāraṃ udabbahi
          dhanañca naṃ alabbhesi 1-   tena cattamano ahūti.
     [185]   Tadāpi   me  bhikkhave  amanāpā  khuṃsanā  vambhanā  kimaṅgaṃ
panetarahi    manāpā    bhavissati    khuṃsanā    vambhanā   netaṃ   bhikkhave
appasannānaṃ   vā   pasādāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave   imaṃ
sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {185.1} omasavāde pācittiyanti.
     [186]   Omasavādo   nāma  dasahi  ākārehi  omasati  jātiyāpi
nāmenapi    gottenapi   kammenapi   sippenapi   ābādhenapi   liṅgenapi
kilesenapi āpattiyāpi akkosenapi.
     [187]   Jāti   nāma   dve  jātiyo  hīnā  ca  jāti  ukkaṭṭhā
ca   jāti   .   hīnā  nāma  jāti  caṇḍālajāti  veṇajāti  nesādajāti
rathakārajāti   pukkusajāti  esā  hīnā  nāma  jāti  .  ukkaṭṭhā  nāma
jāti khattiyajāti brāhmaṇajāti esā ukkaṭṭhā nāma jāti.
     [188]   Nāmaṃ   nāma   dve   nāmāni  hīnañca  nāmaṃ  ukkaṭṭhañca
@Footnote: 1 Ma. alābhesi.
Nāmaṃ   .   hīnaṃ   nāma   nāmaṃ   avakaṇṇakaṃ  javakaṇṇakaṃ  dhaniṭṭhakaṃ  saviṭṭhakaṃ
kulavaḍḍhakaṃ   tesu   tesu   vā   pana   janapadesu   oññātaṃ   avaññātaṃ
hīḷitaṃ   paribhūtaṃ  acitīkataṃ  1-  etaṃ  hīnaṃ  nāma  nāmaṃ  .  ukkaṭṭhaṃ  nāma
nāmaṃ   buddhapaṭisaṃyuttaṃ   dhammapaṭisaṃyuttaṃ   saṅghapaṭisaṃyuttaṃ   tesu   tesu  vā
pana    janapadesu    anoññātaṃ   anavaññātaṃ   ahīḷitaṃ   aparibhūtaṃ   citīkataṃ
etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ.
     [189]   Gottaṃ  nāma  dve  gottāni  hīnañca  gottaṃ  ukkaṭṭhañca
gottaṃ  .  hīnaṃ  nāma  bhāradvājagottaṃ  tesu  tesu  vā  pana  janapadesu
oññātaṃ    avaññātaṃ    hīḷitaṃ   paribhūtaṃ   acitīkataṃ   etaṃ   hīnaṃ   nāma
gottaṃ   .   ukkaṭṭhaṃ   nāma   gottaṃ   gotamagottaṃ   moggallānagottaṃ
kaccāyanagottaṃ   vāseṭṭhagottaṃ   2-   tesu  tesu  vā  pana  janapadesu
anoññātaṃ    anavaññātaṃ    ahīḷitaṃ   aparibhūtaṃ   citīkataṃ   etaṃ   ukkaṭṭhaṃ
nāma gottaṃ.
     [190]   Kammaṃ   nāma   dve   kammāni  hīnañca  kammaṃ  ukkaṭṭhañca
kammaṃ    .   hīnaṃ   nāma   kammaṃ   koṭṭhakakammaṃ   pupphachaḍḍakakammaṃ   tesu
tesu    vā    pana   janapadesu   oññātaṃ   avaññātaṃ   hīḷitaṃ   paribhūtaṃ
acitīkataṃ  etaṃ  hīnaṃ  nāma  kammaṃ  .  ukkaṭṭhaṃ  nāma  kammaṃ  kasi  vaṇijjā
gorakkhā   tesu   tesu   vā   pana   janapadesu  anoññātaṃ  anavaññātaṃ
ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ citīkataṃ etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ.
     [191]   Sippaṃ   nāma   dve   sippāni  hīnañca  sippaṃ  ukkaṭṭhañca
@Footnote: 1 Ma. acittīkataṃ. evamuparipi .  2 Ma. kaccānagottaṃ vāsiṭṭhagottaṃ. evamuparipi.
Sippaṃ   .   hīnaṃ   nāma  sippaṃ  naḷakārasippaṃ  kumbhakārasippaṃ  pesakārasippaṃ
cammakārasippaṃ   nahāpitasippaṃ   tesu  tesu  vā  pana  janapadesu  oññātaṃ
avaññātaṃ   hīḷitaṃ   paribhūtaṃ  acitīkataṃ  etaṃ  hīnaṃ  nāma  sippaṃ  .  ukkaṭṭhaṃ
nāma  sippaṃ  muddhā  1-  gaṇanā  lekhā  tesu  tesu  vā  pana janapadesu
anoññātaṃ    anavaññātaṃ    ahīḷitaṃ   aparibhūtaṃ   citīkataṃ   etaṃ   ukkaṭṭhaṃ
nāma sippaṃ.
     [192]  Sabbepi  ābādhā  hīnā  nāma  apica  madhumeho  ābādho
ukkaṭṭho.
     [193]   Liṅgaṃ   nāma   dve   liṅgāni  hīnañca  liṅgaṃ  ukkaṭṭhañca
liṅgaṃ   .   hīnaṃ   nāma   liṅgaṃ   atidīghaṃ   atirassaṃ  atikaṇhaṃ  accodātaṃ
etaṃ   hīnaṃ   nāma   liṅgaṃ  .  ukkaṭṭhaṃ  nāma  liṅgaṃ  nātidīghaṃ  nātirassaṃ
nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ.
     [194] Sabbepi kilesā hīnā.
     [195]   Sabbāpi   āpattiyo   hīnā  apica  sotāpatti  samāpatti
ukkaṭṭhā.
     [196]   Akkoso   nāma   dve   akkosā  hīno  ca  akkoso
ukkaṭṭho    ca    akkoso   .   hīno   nāma   akkoso   oṭṭhosi
meṇḍosi      goṇosi     gadrabhosi     tiracchānagatosi     nerayikosi
natthi   tuyhaṃ   sugati   duggatiyeva   tuyhaṃ   pāṭikaṅkhāti   yakārena  vā
bhakārena   vā   kāṭakoṭacikāya  vā  eso  hīno  nāma  akkoso .
@Footnote: 1 Ma. muddā. evamuparipi.
Ukkaṭṭho   nāma   akkoso   paṇḍitosi  byattosi  medhāvīsi  bahussutosi
dhammakathikosi   natthi   tuyhaṃ  duggati  sugatiyeva  tuyhaṃ  pāṭikaṅkhāti  eso
ukkaṭṭho nāma akkoso.
     [197]    Upasampanno    upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   1-   hīnena   hīnaṃ   vadeti   caṇḍālaṃ   veṇaṃ  nesādaṃ
rathakāraṃ    pukkusaṃ    caṇḍālosi    veṇosi    nesādosi    rathakārosi
pukkusosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [198]    Upasampanno    upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti  khattiyaṃ  brāhmaṇaṃ  caṇḍālosi
veṇosi     nesādosi    rathakārosi    pukkusosīti    bhaṇati    āpatti
vācāya vācāya pācittiyassa.
     [199]    Upasampanno    upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    ukkaṭṭhena   hīnaṃ   vadeti   caṇḍālaṃ   veṇaṃ   nesādaṃ
rathakāraṃ   pukkusaṃ   khattiyosi   brāhmaṇosīti   bhaṇati   āpatti   vācāya
vācāya pācittiyassa.
     [200]    Upasampanno    upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    ukkaṭṭhena    ukkaṭṭhaṃ    vadeti    khattiyaṃ   brāhmaṇaṃ
khattiyosi     brāhmaṇosīti     bhaṇati    āpatti    vācāya    vācāya
pācittiyassa.
@Footnote: 1 Yu. maṅkuṃ kattukāmo. evamuparipi.
     [201]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   hīnaṃ   vadeti   avakaṇṇakaṃ   javakaṇṇakaṃ   dhaniṭṭhakaṃ
saviṭṭhakaṃ      kulavaḍḍhakaṃ     avakaṇṇakosi     javakaṇṇakosi     dhaniṭṭhakosi
saviṭṭhakosi     kulavaḍḍhakosīti    bhaṇati    āpatti    vācāya    vācāya
pācittiyassa.
     [202]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    hīnena    ukkaṭṭhaṃ    vadeti   buddharakkhitaṃ   dhammarakkhitaṃ
saṅgharakkhitaṃ     avakaṇṇakosi     javakaṇṇakosi    dhaniṭṭhakosi    saviṭṭhakosi
kulavaḍḍhakosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [203]    Upasampanno   upasamapannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    ukkaṭṭhena    hīnaṃ    vadeti    avakaṇṇakaṃ    javakaṇṇakaṃ
dhaniṭṭhakaṃ      saviṭṭhakaṃ     kulavaḍḍhakaṃ     buddharakkhitosi     dhammarakkhitosi
saṅgharakkhitosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [204]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti   buddharakkhitaṃ   dhammarakkhitaṃ
saṅgharakkhitaṃ     buddharakkhitosi    dhammarakkhitosi    saṅgharakkhitosīti    bhaṇati
āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [205]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   hīnaṃ   vadeti   kosiyaṃ   bhāradvājaṃ   kosiyosi
bhāradvājosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [206]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    hīnena    ukkaṭṭhaṃ    vadeti    gotamaṃ    moggallānaṃ
kaccāyanaṃ   vāseṭṭhaṃ   1-   kosiyosi   bhāradvājosīti   bhaṇati  āpatti
vācāya vācāya pācittiyassa.
     [207]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   hīnaṃ   vadeti  kosiyaṃ  bhāradvājaṃ  gotamosi
moggallānosi     kaccāyanosi     vāseṭṭhosīti     bhaṇati     āpatti
vācāya vācāya pācittiyassa.
     [208]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    ukkaṭṭhena    ukkaṭṭhaṃ   vadeti   gotamaṃ   moggallānaṃ
kaccāyanaṃ     vāseṭṭhaṃ     gotamosi     moggallānosi    kaccāyanosi
vāseṭṭhosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [209]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   hīnaṃ   vadeti   koṭṭhakaṃ  pupphachaḍḍakaṃ  koṭṭhakosi
pupphachaḍḍakosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [210]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    hīnena    ukkaṭṭhaṃ   vadeti   kasakaṃ   vāṇijaṃ   gorakkhaṃ
koṭṭhakosi    pupphachaḍḍakosīti    bhaṇati    āpatti    vācāya    vācāya
pācittiyassa.
     [211]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
@Footnote: 1 Ma. kaccānaṃ vāsiṭṭhaṃ. evamuparipi.
Maṅkukattukāmo    ukkaṭṭhena    hīnaṃ    vadeti    koṭṭhakaṃ    pupphachaḍḍakaṃ
kasakosi     vāṇijosi     gorakkhosīti     bhaṇati    āpatti    vācāya
vācāya pācittiyassa.
     [212]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti   kasakaṃ   vāṇijaṃ  gorakkhaṃ
kasakosi   vāṇijosi   gorakkhosīti   bhaṇati   āpatti   vācāya   vācāya
pācittiyassa.
     [213]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   hīnaṃ   vadeti   naḷakāraṃ   kumbhakāraṃ   pesakāraṃ
cammakāraṃ   nahāpitaṃ   naḷakārosi   kumbhakārosi  pesakārosi  cammakārosi
nahāpitosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [214]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti   muddhikaṃ   1-  gaṇakaṃ  lekhakaṃ
naḷakārosi    kumbhakārosi    pesakārosi    cammakārosi    nahāpitosīti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [215]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   hīnaṃ   vadeti  naḷakāraṃ  kumbhakāraṃ  pesakāraṃ
cammakāraṃ     nahāpitaṃ     muddhikosi     gaṇakosi    lekhakosīti    bhaṇati
āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [216]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
@Footnote: 1 Ma. muddikaṃ. evamuparipi.
Maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti   muddhikaṃ   gaṇakaṃ   lekhakaṃ
muddhikosi    gaṇakosi   lekhakosīti   bhaṇati   āpatti   vācāya   vācāya
pācittiyassa.
     [217]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   hīnaṃ   vadeti   kuṭṭhikaṃ  gaṇḍikaṃ  kilāsikaṃ  sosikaṃ
apamārikaṃ   kuṭṭhikosi   gaṇḍikosi   kilāsikosi   sosikosi   apamārikosīti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [218]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    hīnena    ukkaṭṭhaṃ    vadeti    madhumehikaṃ    kuṭṭhikosi
gaṇḍikosi    kilāsikosi    sosikosi    apamārikosīti    bhaṇati   āpatti
vācāya vācāya pācittiyassa.
     [219]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    ukkaṭṭhena   hīnaṃ   vadeti   kuṭṭhikaṃ   gaṇḍikaṃ   kilāsikaṃ
sosikaṃ   apamārikaṃ   madhumehikosīti   bhaṇati   āpatti   vācāya   vācāya
pācittiyassa.
     [220]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti   madhumehikaṃ  madhumehikosīti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [221]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    hīnena    hīnaṃ    vadeti   atidīghaṃ   atirassaṃ   atikaṇhaṃ
Accodātaṃ   atidīghosi   atirassosi   atikaṇhosi   accodātosīti   bhaṇati
āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [222]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti  nātidīghaṃ  nātirassaṃ  nātikaṇhaṃ
nāccodātaṃ     atidīghosi    atirassosi    atikaṇhosi    accodātosīti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [223]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   hīnaṃ   vadeti   atidīghaṃ   atirassaṃ   atikaṇhaṃ
accodātaṃ    nātidīghosi    nātirassosi   nātikaṇhosi   nāccodātosīti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [224]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    ukkaṭṭhena    ukkaṭṭhaṃ    vadeti   nātidīghaṃ   nātirassaṃ
nātikaṇhaṃ     nāccodātaṃ     nātidīghosi    nātirassosi    nātikaṇhosi
nāccodātosīti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [225]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    hīnena    hīnaṃ   vadeti   rāgapariyuṭṭhitaṃ   dosapariyuṭṭhitaṃ
mohapariyuṭṭhitaṃ    rāgapariyuṭṭhitosi    dosapariyuṭṭhitosi    mohapariyuṭṭhitosīti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [226]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti   vītarāgaṃ   vītadosaṃ  vītamohaṃ
Rāgapariyuṭṭhitosi      dosapariyuṭṭhitosi      mohapariyuṭṭhitosīti      bhaṇati
āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [227]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   hīnaṃ   vadeti   rāgapariyuṭṭhitaṃ  dosapariyuṭṭhitaṃ
mohapariyuṭṭhitaṃ    vītarāgosi   vītadososi   vītamohosīti   bhaṇati   āpatti
vācāya vācāya pācittiyassa.
     [228]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   ukkaṭṭhaṃ  vadeti  vītarāgaṃ  vītadosaṃ  vītamohaṃ
vītarāgosi   vītadososi   vītamohosīti   bhaṇati  āpatti  vācāya  vācāya
pācittiyassa.
     [229]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   hīnaṃ  vadeti  pārājikaṃ  ajjhāpannaṃ  saṅghādisesaṃ
ajjhāpannaṃ   thullaccayaṃ   ajjhāpannaṃ   pācittiyaṃ   ajjhāpannaṃ  pāṭidesanīyaṃ
ajjhāpannaṃ    dukkaṭaṃ    ajjhāpannaṃ    dubbhāsitaṃ   ajjhāpannaṃ   pārājikaṃ
ajjhāpannosi    saṅghādisesaṃ    ajjhāpannosi   thullaccayaṃ   ajjhāpannosi
pācittiyaṃ     ajjhāpannosi     pāṭidesanīyaṃ     ajjhāpannosi    dukkaṭaṃ
ajjhāpannosi      dubbhāsitaṃ      ajjhāpannosīti     bhaṇati     āpatti
vācāya vācāya pācittiyassa.
     [230]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    hīnena    ukkaṭṭhaṃ    vadeti    sotāpannaṃ   pārājikaṃ
Ajjhāpannosi    .pe.    dubbhāsitaṃ    ajjhāpannosīti   bhaṇati   āpatti
vācāya vācāya pācittiyassa.
     [231]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   hīnaṃ   vadeti  pārājikaṃ  ajjhāpannaṃ  .pe.
Dubbhāsitaṃ    ajjhāpannaṃ    sotāpannosīti    bhaṇati    āpatti   vācāya
vācāya pācittiyassa.
     [232]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   ukkaṭṭhaṃ  vadeti  sotāpannaṃ  sotāpannosīti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [233]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   hīnena   hīnaṃ   vadeti   oṭṭhaṃ   meṇḍaṃ   goṇaṃ  gadrabhaṃ
tiracchānagataṃ    nerayikaṃ    oṭṭhosi    meṇḍosi    goṇosi   gadrabhosi
tiracchānagatosi    nerayikosi   natthi   tuyhaṃ   sugati   duggatiyeva   tuyhaṃ
pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [234]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo    hīnena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti   paṇḍitaṃ   byattaṃ   medhāviṃ
bahussutaṃ     dhammakathikaṃ    oṭṭhosi    meṇḍosi    goṇosi    gadrabhosi
tiracchānagatosi    nerayikosi   natthi   tuyhaṃ   sugati   duggatiyeva   tuyhaṃ
pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [235]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
Maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   hīnaṃ   vadeti  oṭṭhaṃ  meṇḍaṃ  goṇaṃ  gadrabhaṃ
tiracchānagataṃ    nerayikaṃ    paṇḍitosi   byattosi   medhāvīsi   bahussutosi
dhammakathikosi   natthi   tuyhaṃ   duggati  sugatiyeva  tuyhaṃ  pāṭikaṅkhāti  bhaṇati
āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [236]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   ukkaṭṭhena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti   paṇḍitaṃ  byattaṃ  medhādhiṃ
bahussutaṃ    dhammakathikaṃ    paṇḍitosi    byattosi    medhāvīsi   bahussutosi
dhammakathikosi   natthi   tuyhaṃ   duggati  sugatiyeva  tuyhaṃ  pāṭikaṅkhāti  bhaṇati
āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [237]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   evaṃ   vadeti   santi   idhekacce   caṇḍālā   veṇā
nesādā    rathakārā   pukkusāti   bhaṇati   āpatti   vācāya   vācāya
dukkaṭassa.
     [238]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   evaṃ   vadeti   santi  idhekacce  khattiyā  brāhmaṇāti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [239]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo     evaṃ    vadeti    santi    idhekacce    avakaṇṇakā
javakaṇṇakā    dhaniṭṭhakā    saviṭṭhakā    kulavaḍḍhakāti    bhaṇati    āpatti
vācāya   vācāya   dukkaṭassa   .pe.   santi   idhekacce  buddharakkhitā
Dhammarakkhitā    saṅgharakkhitāti    bhaṇati    āpatti    vācāya    vācāya
dukkaṭassa   .pe.   santi   idhekacce   kosiyā   bhāradvājāti   bhaṇati
.pe.  santi  idhekacce  gotamā  moggallānā  kaccāyanā  vāseṭṭhāti
bhaṇati   .pe.   santi  idhekacce  koṭṭhakā  pupphachaḍḍakāti  bhaṇati  .pe.
Santi   idhekacce   kasakā   vāṇijā   gorakkhāti   bhaṇati  .pe.  santi
idhekacce   naḷakārā   kumbhakārā   pesakārā   cammakārā  nahāpitāti
.pe.   santi   idhekacce   muddhikā   gaṇakā   lekhakāti  bhaṇati  .pe.
Santi   idhekacce   kuṭṭhikā   gaṇḍikā   kilāsikā  sosikā  apamārikāti
bhaṇati   .pe.   santi   idhekacce   madhumehikāti   bhaṇati   .pe.  santi
idhekacce   atidīghā   atirassā   atikaṇhā  accodātāti  bhaṇati  .pe.
Santi   idhekacce   nātidīghā   nātirassā   nātikaṇhā   nāccodātāti
bhaṇati    .pe.    santi    idhekacce   rāgapariyuṭṭhitā   dosapariyuṭṭhitā
mohapariyuṭṭhitāti   bhaṇati   .pe.   santi  idhekacce  vītarāgā  vītadosā
vītamohāti   bhaṇati   .pe.   santi   idhekacce   pārājikaṃ  ajjhāpannā
.pe.    dubbhāsitaṃ   ajjhāpannāti   bhaṇati   .pe.   santi   idhekacce
sotāpannāti    bhaṇati   .pe.   santi   idhekacce   oṭṭhā   meṇḍā
goṇā   gadrabhā  tiracchānagatā  nerayikā  natthi  tesaṃ  sugati  duggatiyeva
tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [240]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
Maṅkukattukāmo   evaṃ   vadeti   santi   idhekacce   paṇḍitā   byattā
medhāvino    bahussutā   dhammakathikā   natthi   tesaṃ   duggati   sugatiyeva
tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [241]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   evaṃ   vadeti   ye   nūna  caṇḍālā  veṇā  nesādā
rathakārā   pukkusāti  bhaṇati  āpatti  vācāya  vācāya  dukkaṭassa  .pe.
Upasampanno    upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo   maṅkukattukāmo
evaṃ   vadeti   ye   nūna   paṇḍitā   byattā   medhāvino   bahussutā
dhammakathikā    natthi    tesaṃ    duggati   sugatiyeva   tesaṃ   pāṭikaṅkhāti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [242]    Upasampanno   upasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   evaṃ   vadeti   na   mayaṃ   caṇḍālā  veṇā  nesādā
rathakārā  pukkusāti  bhaṇati  .pe.  na  mayaṃ  paṇḍitā  byattā  medhāvino
bahussutā    dhammakathikā   natthi   amhākaṃ   duggati   sugatiyeva   amhākaṃ
pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [243]   Upasampanno   anupasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo  hīnena  hīnaṃ  vadeti  .pe.  hīnena  ukkaṭṭhaṃ vadeti .pe.
Ukkaṭṭhena   hīnaṃ   vadeti   .pe.   ukkaṭṭhena  ukkaṭṭhaṃ  vadeti  paṇḍitaṃ
byattaṃ   medhāviṃ   bahussutaṃ   dhammakathikaṃ   paṇḍitosi   byattosi  medhāvīsi
bahussutosi    dhammakathikosi    natthi    tuyhaṃ   duggati   sugatiyeva   tuyhaṃ
Pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [244]   Upasampanno   anupasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   evaṃ   vadeti   santi   idhekacce   caṇḍālā   veṇā
nesādā   rathakārā  pukkusāti  bhaṇati  .pe.  santi  idhekacce  paṇḍitā
byattā  medhāvino  bahussutā  dhammakathikā  natthi  tesaṃ  duggati  sugatiyeva
tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [245]   Upasampanno   anupasampannaṃ   khuṃsetukāmo   vambhetukāmo
maṅkukattukāmo   evaṃ   vadeti   ye   nūna  caṇḍālā  veṇā  nesādā
rathakārā    pukkusāti   bhaṇati   āpatti   vācāya   vācāya   dukkaṭassa
.pe.   ye   nūna  paṇḍitā  byattā  medhāvino  bahussutā  dhammakathikāti
bhaṇati    āpatti    vācāya    vācāya    dukkaṭassa   .   upasampanno
anupasampannaṃ     khuṃsetukāmo    vambhetukāmo    maṅkukattukāmo    evaṃ
vadeti   na   mayaṃ   caṇḍālā   veṇā   nesādā   rathakārā  pukkusāti
bhaṇati    .pe.   na   mayaṃ   paṇḍitā   byattā   medhāvino   bahussutā
dhammakathikā   natthi   amhākaṃ   duggati   sugatiyeva   amhākaṃ  pāṭikaṅkhāti
bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [246]  Upasampanno  upasampannaṃ  na  khuṃsetukāmo  na vambhetukāmo
na   maṅkukattukāmo   davakamyatā   hīnena   hīnaṃ   vadeti  caṇḍālaṃ  veṇaṃ
nesādaṃ     rathakāraṃ     pukkusaṃ    caṇḍālosi    veṇosi    nesādosi
Rathakārosi  pukkusosīti  bhaṇati  āpatti  vācāya  vācāya  dubbhāsitassa .
Upasampanno    upasampannaṃ    na   khuṃsetukāmo   na   vambhetukāmo   na
maṅkukattukāmo   davakamyatā   hīnena   ukkaṭṭhaṃ  vadeti  khattiyaṃ  brāhmaṇaṃ
caṇḍālosi    veṇosi    nesādosi    rathakārosi    pukkusosīti   bhaṇati
āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.
     {246.1}  Upasampanno  upasampannaṃ  na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo
na   maṅkukattukāmo   davakamyatā  ukkaṭṭhena  hīnaṃ  vadeti  caṇḍālaṃ  veṇaṃ
nesādaṃ   rathakāraṃ   pukkusaṃ   khattiyosi   brāhmaṇosīti   bhaṇati   āpatti
vācāya vācāya dubbhāsitassa.
     {246.2}  Upasampanno  upasampannaṃ  na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo
na   maṅkukattukāmo   davakamyatā   ukkaṭṭhena   ukkaṭṭhaṃ   vadeti  khattiyaṃ
brāhmaṇaṃ   khattiyosi   brāhmaṇosīti   bhaṇati   āpatti  vācāya  vācāya
dubbhāsitassa .pe.
     {246.3}  Upasampanno  upasampannaṃ  na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo
na  maṅkukattukāmo  davakamyatā  hīnena  hīnaṃ  vadeti  .pe. Hīnena ukkaṭṭhaṃ
vadeti  .pe.  ukkaṭṭhena  hīnaṃ  vadeti  .pe.  ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti
paṇḍitaṃ    byattaṃ   medhāviṃ   bahussutaṃ   dhammakathikaṃ   paṇḍitosi   byattosi
medhāvīsi   bahussutosi  dhammakathikosi  natthi  tuyhaṃ  duggati  sugatiyeva  tuyhaṃ
pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.
     [247]  Upasampanno  upasampannaṃ  na  khuṃsetukāmo  na vambhetukāmo
Na  maṅkukattukāmo  davakamyatā  evaṃ  vadeti  santi  idhekacce  caṇḍālā
veṇā   nesādā   rathakārā  pukkusāti  bhaṇati  .pe.  santi  idhekacce
paṇḍitā   byattā  medhāvino  bahussutā  dhammakathikā  natthi  tesaṃ  duggati
sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.
     [248]  Upasampanno  upasampannaṃ  na  khuṃsetukāmo  na vambhetukāmo
na  maṅkukattukāmo  davakamyatā  evaṃ  vadeti  ye  nūna  caṇḍālā  veṇā
nesādā  rathakārā  pukkusāti  bhaṇati  .pe.  ye  nūna  paṇḍitā  byattā
medhāvino   bahussutā   dhammakathikāti   bhaṇati   āpatti  vācāya  vācāya
dubbhāsitassa.
     [249]  Upasampanno  upasampannaṃ  na  khuṃsetukāmo  na vambhetukāmo
na   maṅkukattukāmo  davakamyatā  evaṃ  vadeti  na  mayaṃ  caṇḍālā  veṇā
nesādā   rathakārā  pukkusāti  bhaṇati  .pe.  na  mayaṃ  paṇḍitā  byattā
medhāvino   bahussutā   dhammakathikā   natthi   amhākaṃ   duggati  sugatiyeva
amhākaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.
     [250]  Upasampanno  anupasampannaṃ  na  khuṃsetukāmo na vambhetukāmo
na   maṅkukattukāmo   davakamyatā   hīnena   hīnaṃ   vadeti  .pe.  hīnena
ukkaṭṭhaṃ   vadeti   .pe.   ukkaṭṭhena   hīnaṃ  vadeti  .pe.  ukkaṭṭhena
ukkaṭṭhaṃ    vadeti    paṇḍitaṃ    byattaṃ    medhāviṃ   bahussutaṃ   dhammakathikaṃ
Paṇḍitosi   byattosi   medhāvīsi   bahussutosi   dhammakathikosi  natthi  tuyhaṃ
duggati   sugatiyeva   tuyhaṃ  pāṭikaṅkhāti  bhaṇati  āpatti  vācāya  vācāya
dubbhāsitassa.
     [251]  Upasampanno  anupasampannaṃ  na  khuṃsetukāmo na vambhetukāmo
na  maṅkukattukāmo  davakamyatā  evaṃ  vadeti  santi  idhekacce  caṇḍālā
veṇā   nesādā   rathakārā  pukkusāti  bhaṇati  .pe.  santi  idhekacce
paṇḍitā    byattā   medhāvino   bahussutā   dhammakathikā   natthi   tesaṃ
duggati   sugatiyeva  tesaṃ  pāṭikaṅkhāti  bhaṇati  āpatti  vācāya   vācāya
dubbhāsitassa.
     [252]  Upasampanno  anupasampannaṃ  na  khuṃsetukāmo na vambhetukāmo
na  maṅkukattukāmo  davakamyatā  evaṃ  vadeti  ye  nūna  caṇḍālā  veṇā
nesādā  rathakārā  pukkusāti  bhaṇati  .pe.  ye  nūna  paṇḍitā  byattā
medhāvino   bahussutā   dhammakathikathāti   bhaṇati  āpatti  vācāya  vācāya
dubbhāsitassa.
     [253]  Upasampanno  anupasampannaṃ  na  khuṃsetukāmo na vambhetukāmo
na   maṅkukattukāmo  davakamyatā  evaṃ  vadeti  na  mayaṃ  caṇḍālā  veṇā
nesādā   rathakārā  pukkusāti  bhaṇati  .pe.  na  mayaṃ  paṇḍitā  byattā
medhāvino   bahussutā   dhammakathikā   natthi   amhākaṃ   duggati  sugatiyeva
amhākaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.
     [254]     Anāpatti     atthapurekkhārassa     dhammapurekkhārassa
anusāsanīpurekkhārassa    ummattakassa    khittacittassa   vedanaṭṭassa   1-
ādikammikassāti.
                    Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------
@Footnote: 1 Ma. vedanāṭṭassa.
                       Tatiyasikkhāpadaṃ
     [255]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana  samayena  chabbaggiyā
bhikkhū      bhikkhūnaṃ     bhaṇḍanajātānaṃ     kalahajātānaṃ     vivādāpannānaṃ
pesuññaṃ    upasaṃharanti    imassa   sutvā   amussa   akkhāyanti   imassa
bhedāya   amussa    sutvā   imassa   akkhāyanti  amussa  bhedāya  tena
anuppannāni     ceva     bhaṇḍanāni     uppajjanti    uppannāni    ca
bhaṇḍanāni   bhiyyobhāvāya   vepullāya   saṃvattanti   .   ye  te  bhikkhū
appicchā   .pe.   te   ujjhāyanti    khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi
nāma     chabbaggiyā    bhikkhū    bhikkhūnaṃ    bhaṇḍanajātānaṃ    kalahajātānaṃ
vivādāpannānaṃ    pesuññaṃ    upasaṃharissanti    imassa    sutvā   amussa
akkhāyissanti   imassa   bhedāya   amussa   sutvā  imassa  akkhāyissanti
amussa    bhedāya   tena   anuppannāni   ceva   bhaṇḍanāni   uppajjanti
uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantīti.
     {255.1}  Athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ ārocesuṃ .pe.
Saccaṃ    kira    tumhe   bhikkhave   bhikkhūnaṃ   bhaṇḍanajātānaṃ   kalahajātānaṃ
vivādāpannānaṃ     pesuññaṃ     upasaṃharatha    imassa    sutvā    amussa
akkhāyatha    imassa    bhedāya    amussa    sutvā   imassa   akkhāyatha
amussa    bhedāya   tena   anuppannāni   ceva   bhaṇḍanāni   uppajjanti
uppannāni   ca   bhaṇḍanāni   bhiyyobhāvāya   vepullāya   saṃvattantīti .
Saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi nāma tumhe moghapurisā
bhikkhūnaṃ     bhaṇḍanajātānaṃ     kalahajātānaṃ     vivādāpannānaṃ    pesuññaṃ
upasaṃharissatha   imassa   sutvā   amussa   akkhāyissatha   imassa   bhedāya
amussa    sutvā    imassa    akkhāyissatha    amussa    bhedāya   tena
anuppannāni     ceva     bhaṇḍanāni     uppajjanti    uppannāni    ca
bhaṇḍanāni    bhiyyobhāvāya    vepullāya   saṃvattanti   netaṃ   moghapurisā
appasannānaṃ   vā   pasādāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave   imaṃ
sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {255.2} bhikkhupesuññe pācittiyanti.
     [256]   Pesuññaṃ  nāma  dvīhākārehi  pesuññaṃ  hoti  piyakamyassa
vā   bhedādhippāyassa   vā   .   dasahi  ākārehi  pesuññaṃ  upasaṃharati
jātitopi    nāmatopi   gottatopi   kammatopi   sippatopi   ābādhatopi
liṅgatopi   kilesatopi   āpattitopi  akkosatopi  .  jāti  nāma  dve
jātiyo   hīnā   ca   jāti  ukkaṭṭhā  ca  jāti  .  hīnā  nāma  jāti
caṇḍālajāti     veṇajāti     nesādajāti    rathakārajāti    pukkusajāti
esā   hīnā   nāma   jāti   .   ukkaṭṭhā   nāma  jāti  khattiyajāti
brāhmaṇajāti    esā    ukkaṭṭhā   nāma   jāti   .pe.   akkoso
nāma   dve  akkosā  hīno  ca  akkoso  ukkaṭṭho  ca  akkoso .
Hīno    nāma    akkoso   oṭṭhosi   meṇḍosi   goṇosi   gadrabhosi
tiracchānagatosi    nerayikosi   natthi   tuyhaṃ   sugati   duggatiyeva   tuyhaṃ
pāṭikaṅkhāti    yakārena   vā   bhakārena   vā   kāṭakoṭacikāya   vā
Eso   hīno  nāma  akkoso  .  ukkaṭṭho  nāma  akkoso  paṇḍitosi
byattosi   medhāvīsi   bahussutosi   dhammakathikosi   natthi   tuyhaṃ   duggati
sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti eso ukkaṭṭho nāma akkoso.
     [257]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati   itthannāmo   taṃ   caṇḍālo   veṇo   nesādo
rathakāro pukkusoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [258]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ   upasaṃharati   itthannāmo   taṃ   khattiyo   brāhmaṇoti   bhaṇatīti
āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [259]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ     upasaṃharati    itthannāmo    taṃ    avakaṇṇako    javakaṇṇako
dhaniṭṭhako     saviṭṭhako    kulavaḍḍhakoti    bhaṇatīti    āpatti    vācāya
vācāya pācittiyassa.
     [260]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati    itthannāmo    taṃ    buddharakkhito   dhammarakkhito
saṅgharakkhitoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [261]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ   upasaṃharati   itthannāmo   taṃ   kosiyo   bhāradvājoti  bhaṇatīti
āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [262]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ     upasaṃharati    itthannāmo    taṃ    gotamo    moggallāno
kaccāyano     vāseṭṭhoti    bhaṇatīti    āpatti    vācāya    vācāya
pācittiyassa.
     [263]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati    itthannāmo    taṃ    koṭṭhako    pupphachaḍḍakoti
bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [264]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati   itthannāmo   taṃ   kasako   vāṇijo   gorakkhoti
bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [265]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ     upasaṃharati     itthannāmo    taṃ    naḷakāro    kumbhakāro
pesakāro    cammakāro    nahāpitoti    bhaṇatīti    āpatti    vācāya
vācāya pācittiyassa.
     [266]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati    itthannāmo   taṃ   muddhiko   gaṇako   lekhakoti
bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [267]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati   itthannāmo   taṃ   kuṭṭhiko   gaṇḍiko   kilāsiko
sosiko apamārikoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [268]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ     upasaṃharati     itthannāmo     taṃ    madhumehikoti    bhaṇatīti
āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [269]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ   upasaṃharati   itthannāmo   taṃ   atidīgho   atirasso   atikaṇho
accodātoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [270]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ     upasaṃharati     itthannāmo    taṃ    nātidīgho    nātirasso
nātikaṇho    nāccodātoti    bhaṇatīti    āpatti    vācāya   vācāya
pācittiyassa.
     [271]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ   upasaṃharati   itthannāmo   taṃ   rāgapariyuṭṭhito   dosapariyuṭṭhito
mohapariyuṭṭhitoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [272]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ     upasaṃharati     itthannāmo     taṃ    vītarāgo    vītadoso
vītamohoti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [273]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ     upasaṃharati    itthannāmo    taṃ    pārājikaṃ    ajjhāpanno
saṅghādisesaṃ     ajjhāpanno     thullaccayaṃ     ajjhāpanno    pācittiyaṃ
Ajjhāpanno     pāṭidesanīyaṃ     ajjhāpanno     dukkaṭaṃ    ajjhāpanno
dubbhāsitaṃ     ajjhāpannoti    bhaṇatīti    āpatti    vācāya    vācāya
pācittiyassa.
     [274]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ   upasaṃharati   itthannāmo   taṃ   sotāpannoti   bhaṇatīti  āpatti
vācāya vācāya pācittiyassa.
     [275]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ   upasaṃharati   itthannāmo  taṃ  oṭṭho  meṇḍo  goṇo  gadrabho
tiracchānagato    nerayiko    natthi    tassa   sugati   duggatiyeva   tassa
pāṭikaṅkhāti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [276]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati    itthannāmo   taṃ   paṇḍito   byatto   medhāvī
bahussuto    dhammakathiko    natthi    tassa    duggati    sugatiyeva   tassa
pāṭikaṅkhāti bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
     [277]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati    itthannāmo    santi    idhekacce    caṇḍālā
veṇā   nesādā   rathakārā   pukkusāti   bhaṇati   na  so  aññaṃ  bhaṇati
taññeva bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [278]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ     upasaṃharati    itthannāmo    santi    idhekacce    khattiyā
brāhmaṇāti    bhaṇati    na    so    aññaṃ    bhaṇati   taññeva   bhaṇatīti
Āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa .pe.
     [279]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ     upasaṃharati    itthannāmo    santi    idhekacce    paṇḍitā
byattā    medhāvino    bahussutā   dhammakathikā   natthi   tesaṃ   duggati
sugatiyeva   tesaṃ   pāṭikaṅkhāti   bhaṇati   na   so  aññaṃ  bhaṇati  taññeva
bhaṇatīti āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [280]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati    itthannāmo    ye    nūna   caṇḍālā   veṇā
nesādā   rathakārā   pukkusāti   bhaṇati   na  so  aññaṃ  bhaṇati  taññeva
bhaṇatīti   āpatti   vācāya   vācāya   dukkaṭassa   .pe.   upasampanno
upasampannassa      sutvā      upasampannassa     pesuññaṃ     upasaṃharati
itthannāmo    ye    nūna   paṇḍitā   byattā   medhāvino   bahussutā
dhammakathikā    natthi    tesaṃ    duggati   sugatiyeva   tesaṃ   pāṭikaṅkhāti
bhaṇati   na   so   aññaṃ   bhaṇati   taññeva   bhaṇatīti   āpatti   vācāya
vācāya dukkaṭassa.
     [281]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati    itthannāmo    na    mayaṃ    caṇḍālā   veṇā
nesādā   rathakārā   pukkusāti   bhaṇati   na  so  aññaṃ  bhaṇati  taññeva
bhaṇatīti   āpatti   vācāya   vācāya   dukkaṭassa   .pe.   upasampanno
upasampannassa          sutvā         upasampannassa         pesuññaṃ
Upasaṃharati    itthannāmo    na    mayaṃ   paṇḍitā   byattā   medhāvino
bahussutā    dhammakathikā   natthi   amhākaṃ   duggati   sugatiyeva   amhākaṃ
pāṭikaṅkhāti    bhaṇati    na    so    aññaṃ    bhaṇati   taññeva   bhaṇatīti
āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.
     [282]    Upasampanno    upasampannassa    sutvā   upasampannassa
pesuññaṃ    upasaṃharati    āpatti   vācāya   vācāya   pācittiyassa  .
Upasampanno     upasampannassa     sutvā     anupasampannassa    pesuññaṃ
upasaṃharati    āpatti    dukkaṭassa    .    upasampanno   anupasampannassa
sutvā    upasampannassa   pesuññaṃ   upasaṃharati   āpatti   dukkaṭassa  .
Upasampanno     anupasampannassa     sutvā    anupasampannassa    pesuññaṃ
upasaṃharati āpatti dukkaṭassa.
     [283]   Anāpatti   napiyakamyassa   nabhedādhippāyassa  ummattakassa
ādikammikassāti.
                    Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                      Catutthasikkhāpadaṃ
     [284]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana  samayena  chabbaggiyā
bhikkhū  upāsake  padaso  dhammaṃ  vācenti  .  upāsakā  bhikkhūsu  agāravā
appatissā  asabhāgavuttikā  viharanti  .  ye  te  bhikkhū  appicchā .pe.
Te   ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti  kathaṃ  hi  nāma  chabbaggiyā  bhikkhū
upāsake   padaso   dhammaṃ   vācessanti   upāsakā   bhikkhūsu   agāravā
appatissā   asabhāgavuttikā   viharantīti   .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato
etamatthaṃ  ārocesuṃ  .pe.  saccaṃ  kira  tumhe  bhikkhave upāsake padaso
dhammaṃ   vācetha   upāsakā  bhikkhūsu  agāravā  appatissā  asabhāgavuttikā
viharantīti  .  saccaṃ  bhagavāti  .  vigarahi  buddho bhagavā kathaṃ hi nāma tumhe
moghapurisā   upāsake   padaso   dhammaṃ   vācessatha   upāsakā   bhikkhūsu
agāravā    appatissā    asabhāgavuttikā   viharanti   netaṃ   moghapurisā
appasannānaṃ   vā   pasādāya   .pe.   evañca   pana   bhikkhave   imaṃ
sikkhāpadaṃ   uddiseyyātha   yo   pana   bhikkhu  anupasampannaṃ  padaso  dhammaṃ
vāceyya pācittiyanti.
     [285]   Yo   panāti  yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti  .pe.  ayaṃ
imasmiṃ   atthe   adhippeto   bhikkhūti   .  anupasampanno  nāma  bhikkhuñca
bhikkhuniñca ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma.
     [286]  Padaso  nāma  1-  padaṃ  anupadaṃ anvakkharaṃ anubyañjanaṃ. Padaṃ
nāma   ekato   paṭṭhapetvā   ekato   osāpenti  .  anupadaṃ  nāma
pāṭekkaṃ   paṭṭhapetvā   ekato   osāpenti   .   anvakkharaṃ   nāma
rūpaṃ   aniccanti   vuccamāno  rūti  2-  opāteti  .  anubyañjanaṃ  nāma
rūpaṃ   aniccanti   vuccamāno   vedanā   aniccāti  saddaṃ  nicchāreti .
Yañca    padaṃ    yañca    anupadaṃ   yañca   anvakkharaṃ   yañca   anubyañjanaṃ
sabbametaṃ   padaso   dhammo   3-   nāma  .  dhammo  nāma  buddhabhāsito
sāvakabhāsito       isibhāsito       devatābhāsito      atthupasañhito
dhammupasañhito   .   vāceyyāti   padena  vāceti  pade  pade  āpatti
pācittiyassa     .    akkharāya    vāceti    akkharakkharāya    āpatti
pācittiyassa.
     [287]   Anupasampanne   anupasampannasaññī   padaso  dhammaṃ  vāceti
āpatti    pācittiyassa   .   anupasampanne   vematiko   padaso   dhammaṃ
vāceti    āpatti    pācittiyassa   .   anupasampanne   upasampannasaññī
padaso    dhammaṃ    vāceti    āpatti   pācittiyassa   .   upasampanne
anupasampannasaññī    āpatti    dukkaṭassa    .   upasampanne   vematiko
āpatti dukkaṭassa. Upasampanne upasampannasaññī anāpatti.
     [288]   Anāpatti   ekato   uddisāpento   ekato  sajjhāyaṃ
@Footnote: 1 Yu. idaṃ pāṭhadvayaṃ na dissati .  2 Ma. runti .  3 atirekapāṭhena bhavitabbaṃ.
@Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Karonto   yebhuyyena   paguṇaṃ   ganthaṃ   bhaṇantaṃ   opāteti  osārentaṃ
opāteti ummattakassa ādikammikassāti.
                   Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                      Pañcamasikkhāpadaṃ
     [289]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  āḷaviyaṃ  viharati aggāḷave
cetiye   .   tena   kho  pana  samayena  upāsakā  ārāmaṃ  āgacchanti
dhammassavanāya  .  dhamme  bhāsite  therā  bhikkhū  yathāvihāraṃ  gacchanti .
Navakā   bhikkhū   tattheva   upaṭṭhānasālāyaṃ   upāsakehi  saddhiṃ  muṭṭhassatī
asampajānā  naggā  vikujjamānā  1-  kākacchamānā  seyyaṃ  kappenti.
Upāsakā   ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi  nāma  bhaddantā
muṭṭhassatī    asampajānā   naggā   vikujjamānā   kākacchamānā   seyyaṃ
kappessantīti   .   assosuṃ  kho  bhikkhū  tesaṃ  upāsakānaṃ  ujjhāyantānaṃ
khīyantānaṃ  vipācentānaṃ  .  ye  te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti
khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi  nāma  bhikkhū  anupasampannena  saha  seyyaṃ
kappessantīti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ ārocesuṃ .pe.
Saccaṃ   kira   bhikkhave  bhikkhū  anupasampannena  saha  seyyaṃ  kappentīti .
Saccaṃ   bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi  nāma  te  bhikkhave
moghapurisā   anupasampannena   saha   seyyaṃ   kappessanti  netaṃ  bhikkhave
appasannānaṃ  vā  pasādāya  .pe.  evañca  pana  bhikkhave  imaṃ sikkhāpadaṃ
uddiseyyātha
     {289.1}  yo  pana  bhikkhu  anupasampannena  saha  seyyaṃ  kappeyya
pācittiyanti.
     {289.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
@Footnote: 1 Ma. vikūjamānā. evamuparipi.
     [290]  Athakho  bhagavā  āḷaviyaṃ  yathābhirantaṃ viharitvā yena kosambī
tena  cārikaṃ  pakkāmi  anupubbena cārikaṃ caramāno yena kosambī tadavasari.
Tatra  sudaṃ  bhagavā  kosambiyaṃ  viharati  badarikārāme  .  bhikkhū  āyasmantaṃ
rāhulaṃ   etadavocuṃ   bhagavatā   āvuso   rāhula  sikkhāpadaṃ  paññattaṃ  na
anupasampannena   saha   seyyā   kappetabbāti   seyyaṃ  āvuso  rāhula
jānāhīti   .  athakho  āyasmā  rāhulo  seyyaṃ  alabhamāno  vaccakuṭiyā
seyyaṃ  kappesi  .  athakho  bhagavā  rattiyā  paccūsasamayaṃ  paccuṭṭhāya yena
vaccakuṭī   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   ukkāsi  .  āyasmāpi  rāhulo
ukkāsi  .  ko  etthāti . Ahaṃ bhagavā rāhuloti. Kissa tvaṃ rāhula idha
nipannosīti   1-   .   athakho   āyasmā   rāhulo  bhagavato  etamatthaṃ
ārocesi  .  athakho  bhagavā  etasmiṃ  nidāne  etasmiṃ  pakaraṇe  dhammiṃ
kathaṃ   katvā   bhikkhū   āmantesi   anujānāmi   bhikkhave  anupasampannena
dvirattatirattaṃ   saha   seyyaṃ   kappetuṃ   .  evañca  pana  bhikkhave  imaṃ
sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {290.1}   yo   pana   bhikkhu  anupasampannena  uttaridvirattatirattaṃ
saha seyyaṃ kappeyya pācittiyanti.
     [291]   Yo   panāti   yo   yādiso   .pe.   bhikkhūti  .pe.
Ayaṃ   imasmiṃ   atthe   adhippeto   bhikkhūti   .   anupasampanno   nāma
bhikkhuṃ   ṭhapetvā  avaseso  anupasampanno  nāma . Uttaridvirattatirattanti
@Footnote: 1 Ma. Yu. nisinnosīti.
Atirekadvirattatirattaṃ  .  sahāti  ekato  .  seyyā  nāma  sabbacchannā
sabbaparicchannā   yebhuyyenacchannā   yebhuyyena   paricchannā   .  seyyaṃ
kappeyyāti   catutthe  divase  atthaṅgate  suriye  anupasampanne  nipanne
bhikkhu   nipajjati   āpatti  pācittiyassa  .  bhikkhu  nipanne  anupasampanno
nipajjati   āpatti   pācittiyassa   .   ubho   vā   nipajjanti  āpatti
pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṃ nipajjanti āpatti pācittiyassa.
     [292]    Anupasampanne    anupasampannasaññī    uttaridvirattatirattaṃ
saha   seyyaṃ  kappeti  āpatti  pācittiyassa  .  anupasampanne  vematiko
uttaridvirattatirattaṃ   saha   seyyaṃ   kappeti   āpatti   pācittiyassa .
Anupasampanne     upasampannasaññī    uttaridvirattatirattaṃ    saha    seyyaṃ
kappeti    āpatti   pācittiyassa   .   upaḍḍhacchanne   upaḍḍhaparicchanne
āpatti    dukkaṭassa    .    upasampanne    anupasampannasaññī   āpatti
dukkaṭassa  .  upasampanne  vematiko  āpatti  dukkaṭassa  .  upasampanne
upasampannasaññī anāpatti.
     [293]   Anāpatti   dve  tisso  rattiyo  vasati  ūnakadvetisso
rattiyo   vasati   dve   rattiyo   vasitvā  tatiyāya  rattiyā  purāruṇā
nikkhamitvā   puna   vasati   sabbacchanne   sabbaaparicchanne  sabbaparicchanne
sabbaacchanne     yebhuyyena     acchanne    yebhuyyena    aparicchanne
anupasampanne   nipanne   bhikkhu   nisīdati   bhikkhu   nipanne  anupasampanno
Nisīdati ubho vā nisīdanti ummattakassa ādikammikassāti.
                   Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                        -------
                       Chaṭṭhasikkhāpadaṃ
     [294]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati jetavane
anāthapiṇḍikassa   ārāme   .   tena   kho   pana   samayena  āyasmā
anuruddho   kosalesu   janapadesu  1-  sāvatthiṃ  gacchanto  sāyaṃ  aññataraṃ
gāmaṃ   upagacchi  .  tena  kho  pana  samayena  tasmiṃ  gāme  aññatarissā
itthiyā   āvasathāgāraṃ   paññattaṃ  hoti  .  athakho  āyasmā  anuruddho
yena   sā   itthī   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   taṃ  itthiṃ  etadavoca
sace   te  bhagini  agaru  vaseyyāmi  ekarattiṃ  2-  āvasathāgāreti .
Vaseyyātha    bhanteti    .    aññepi   addhikā   yena   sā   itthī
tenupasaṅkamiṃsu   upasaṅkamitvā   taṃ   itthiṃ  etadavocuṃ  sace  te  ayye
agaru   vaseyyāma    ekarattiṃ  āvasathāgāreti  .  eso  kho  ayyo
samaṇo paṭhamaṃ upagato sace so anujānāti vaseyyāthāti.
     {294.1}  Athakho  te  addhikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā   āyasmantaṃ  anuruddhaṃ  etadavocuṃ  sace  te  bhante  agaru
vaseyyāma   ekarattiṃ   āvasathāgāreti   .   vaseyyātha  āvusoti .
Athakho   sā  itthī  āyasmante  anuruddhe  saha  dassanena  paṭibaddhacittā
ahosi   .   athakho   sā   itthī   yenāyasmā  anuruddho  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā    āyasmantaṃ    anuruddhaṃ    etadavoca    ayyo   bhante
imehi   manussehi   ākiṇṇo   na   phāsu   viharissati   sādhāhaṃ  bhante
@Footnote: 1 Ma. janapade. sabbattha īdisameva .  2 Ma. vaseyyāma ekarattaṃ. evamuparipi.
Ayyassa    mañcakaṃ    abbhantaraṃ   paññāpeyyanti   .   adhivāsesi   kho
āyasmā   anuruddho   tuṇhībhāvena   .   athakho  sā  itthī  āyasmato
anuruddhassa   sāmaṃ  1-  mañcakaṃ  abbhantaraṃ  paññāpetvā  alaṅkatapaṭiyattā
gandhagandhinī     yenāyasmā    anuruddho    tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā
āyasmantaṃ   anuruddhaṃ   etadavoca   ayyo   bhante   abhirūpo  dassanīyo
pāsādiko    ahañcamhi    abhirūpā    dassanīyā    pāsādikā   sādhāhaṃ
bhante   ayyassa   pajāpatī   bhaveyyanti   .   evaṃ   vutte  āyasmā
anuruddho   tuṇhī   ahosi   .  dutiyampi  kho  .pe.  tatiyampi  kho  sā
atthī    āyasmantaṃ    anuruddhaṃ   etadavoca   ayyo   bhante   abhirūpo
dassanīyo    pāsādiko    ahañcamhi    abhirūpā   dassanīyā   pāsādikā
sādhu  bhante  ayyo  mañceva  sampaṭicchatu  2-  sabbañca  sāpateyyanti.
Tatiyampi kho āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi.
     {294.2}   Athakho   sā   itthī   sāṭakaṃ  nikkhipitvā  āyasmato
anuruddhassa   purato   caṅkamatipi   tiṭṭhatipi  nisīdatipi  seyyaṃpi  kappeti .
Athakho   āyasmā   anuruddho   indriyāni  okkhipitvā  taṃ  itthiṃ  neva
olokesi  napi  ālapi  .  athakho  sā  itthī acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata
bho   bahū  me  manussā  satenapi  sahassenapi  pahīṇanti  ayaṃ  pana  samaṇo
mayā   sāmaṃ  yāciyamāno  na  icchati  mañceva  sampaṭicchituṃ  3-  sabbañca
sāpateyyanti   sāṭakaṃ   nivāsetvā   āyasmato   anuruddhassa   pādesu
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi .  2 Ma. Yu. paṭicchatu .  3 Ma. Yu. paṭicchituṃ.
Sirasā   nipatitvā   āyasmantaṃ  anuruddhaṃ  etadavoca  accayo  maṃ  bhante
accagamā    yathābālaṃ    yathāmūḷhaṃ    yathāakusalaṃ   yāhaṃ   evarūpamakāsiṃ
tassā   me   bhante   ayyo   accayaṃ   accayato  paṭiggaṇhātu  āyatiṃ
saṃvarāyāti   .   iṅgha   taṃ   1-   bhagini  accayo  accagamā  yathābālaṃ
yathāmūḷhaṃ   yathāakusalaṃ   yā  tvaṃ  evamakāsi  yato  ca  kho  tvaṃ  bhagini
accayaṃ   accayato  disvā  yathādhammaṃ  paṭikarosi  tante  mayaṃ  paṭiggaṇhāma
vuḍḍhi   hesā   bhagini   ariyassa   vinaye  yo  accayaṃ  accayato  disvā
yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ 2- saṃvaraṃ āpajjatīti.
     {294.3}  Athakho  sā  itthī  tassā  rattiyā accayena āyasmantaṃ
anuruddhaṃ    paṇītena    khādanīyena   bhojanīyena   sahatthā   santappetvā
sampavāretvā   āyasmantaṃ   anuruddhaṃ   bhuttāviṃ   onītapattapāṇiṃ  [3]-
ekamantaṃ  nisīdi  .  ekamantaṃ  nisinnaṃ  kho  taṃ  itthiṃ  āyasmā anuruddho
dhammiyā   kathāya   sandassesi   samādapesi   samuttejesi  sampahaṃsesi .
Athakho   sā   itthī  āyasmatā  anuruddhena  dhammiyā  kathāya  sandassitā
samādapitā   samuttejitā   sampahaṃsitā   āyasmantaṃ   anuruddhaṃ  etadavoca
abhikkantaṃ   bhante   abhikkantaṃ  bhante  seyyathāpi  bhante  nikkujjitaṃ  vā
ukkujjeyya   paṭicchannaṃ  vā  vivareyya  mūḷhassa  vā  maggaṃ  ācikkheyya
andhakāre      vā      telappajjotaṃ      dhāreyya      cakkhumanto
@Footnote: 1 Ma. tavaṃ .  2 Ma. Yu. āyatiṃ ca .  3 Ma. Yu. abhivādetvā.
Rūpāni   dakkhantīti   evamevaṃ  1-  ayyena  anuruddhena  anekapariyāyena
dhammo   pakāsito  esāhaṃ  bhante  taṃ  bhagavantaṃ  saraṇaṃ  gacchāmi  dhammañca
bhikkhusaṅghañca    upāsikaṃ   maṃ   ayyo   dhāretu   ajjatagge   pāṇupetaṃ
saraṇaṃ gatanti.
     {294.4}   Athakho  āyasmā  anuruddho  sāvatthiṃ  gantvā  bhikkhūnaṃ
etamatthaṃ  ārocesi  .  ye  te  bhikkhū  appicchā .pe. Te ujjhāyanti
khīyanti  vipācenti  kathaṃ  hi  nāma  āyasmā  anuruddho  mātugāmena  saha
seyyaṃ  kappessatīti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ ārocesuṃ
.pe.  saccaṃ  kira  tvaṃ  anuruddha  mātugāmena  saha  seyyaṃ  kappesīti .
Saccaṃ   bhagavāti  .  vigarahi  buddho  bhagavā  kathaṃ  hi  nāma  tvaṃ  anuruddha
mātugāmena   saha   seyyaṃ  kappessasi  netaṃ  anuruddha  appasannānaṃ  vā
pasādāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {294.5}   yo   pana  bhikkhu  mātugāmena  saha  seyyaṃ  kappeyya
pācittiyanti.
     [295]  Yo  panāti  yo  yādiso  .pe.  bhikkhūti .pe. Ayaṃ imasmiṃ
atthe  adhippeto  bhikkhūti  .  mātugāmo  nāma  manussitthī  na  yakkhī  na
petī    na   tiracchānagatā   antamaso   tadahujātāpi   dārikā   pageva
mahantatarī   2-   .   sahāti   ekato  .  seyyā  nāma  sabbacchannā
sabbaparicchannā   yebhuyyenacchannā   yebhuyyena   paricchannā   .  seyyaṃ
kappeyyāti   atthaṅgate   suriye   mātugāme   nipanne  bhikkhu  nipajjati
@Footnote: 1 sabbattha evamevāti pāṭho paññāyati .  2 Ma. mahattarī. Yu. mahatarī.
Āpatti   pācittiyassa   .  bhikkhu  nipanne  mātugāme  nipajjati  āpatti
pācittiyassa  .  ubho  vā  nipajjanti  āpatti  pācittiyassa. Uṭṭhahitvā
punappunaṃ nipajjanti āpatti pācittiyassa.
     [296]   Mātugāme   mātugāmasaññī  saha  seyyaṃ  kappeti  āpatti
pācittiyassa   .   mātugāme   vematiko  saha  seyyaṃ  kappeti  āpatti
pācittiyassa   .   mātugāme   amātugāmasaññī   saha   seyyaṃ   kappeti
āpatti pācittiyassa.
     {296.1}   Upaḍḍhacchanne  upaḍḍhaparicchanne  āpatti  dukkaṭassa .
Yakkhiyā  1-  vā  petiyā  vā  paṇḍakena  vā tiracchānagatitthiyā vā saha
seyyaṃ   kappeti   āpatti   dukkaṭassa   .   amātugāme  mātugāmasaññī
āpatti   dukkaṭassa   .   amātugāme  vematiko  āpatti  dukkaṭassa .
Amātugāme amātugāmasaññī anāpatti.
     [297]   Anāpatti   sabbacchanne   sabbaaparicchanne  sabbaparicchanne
sabbaacchanne   yebhuyyena  acchanne  yebhuyyena  aparicchanne  mātugāme
nipanne   bhikkhu   nisīdati   bhikkhu  nipanne  mātugāmo  nisīdati  ubho  vā
nisīdanti ummattakassa ādikammikassāti.
                   Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
                               -------
@Footnote: 1 Ma. yakkhiniyā.
                      Sattamasikkhāpadaṃ
     [298]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  sāvatthiyaṃ  viharati  jetavane
anāthapiṇḍikassa  ārāme  .  tena  kho  pana  samayena  āyasmā  udāyi
sāvatthiyaṃ  kulūpako  hoti  bahukāni  kulāni  upasaṅkamati . Athakho āyasmā
udāyi    pubbaṇhasamayaṃ   nivāsetvā   pattacīvaramādāya   yena   aññataraṃ
kulaṃ  tenupasaṅkami  .  tena  kho pana samayena gharaṇī  nivesanadvāre nisinnā
hoti  .  gharasuṇhā  āvasathadvāre  nisinnā  hoti  .  athakho  āyasmā
udāyi   yena   gharaṇī   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā  gharaṇiyā  upakaṇṇake
dhammaṃ  desesi  .  athakho  gharasuṇhāya  etadahosi  kinnu  kho  so samaṇo
sassuyā jāro udāhu obhāsatīti.
     {298.1}   Athakho   āyasmā  udāyi  gharaṇiyā  upakaṇṇake  dhammaṃ
desetvā   yena   gharasuṇhā   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   gharasuṇhāya
upakaṇṇake  dhammaṃ  desesi  .  athakho  gharaṇiyā  etadahosi  kinnu kho so
samaṇo   gharasuṇhāya   jāro   udāhu   obhāsatīti  .  athakho  āyasmā
udāyi   gharasuṇhāya   upakaṇṇake   dhammaṃ  desetvā  pakkāmi  .  athakho
gharaṇī  gharasuṇhaṃ  etadavoca  he je kiṃ te so 1- samaṇo avocāti. Dhammaṃ
me  ayye  desesi  ayyāya  pana kiṃ avocāti. Mayhaṃpi dhammaṃ desesīti.
@Footnote: 1 Ma. Yu. eso.
Tā   ujjhāyanti   khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi  nāma  ayyo  udāyi
mātugāmassa   1-   upakaṇṇake  dhammaṃ  desessati  nanu  nāma  vissaṭṭhena
vivaṭena dhammo desetabboti.
     {298.2}  Assosuṃ  kho  bhikkhū  tāsaṃ  itthīnaṃ  ujjhāyantīnaṃ khīyantīnaṃ
vipācentīnaṃ  .  ye  te  bhikkhū  appicchā  .pe.  te ujjhāyanti khīyanti
vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   āyasmā   udāyi   mātugāmassa   dhammaṃ
desessatīti  .  athakho  te  bhikkhū  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ .pe.
Saccaṃ  kira  tvaṃ  udāyi  mātugāmassa  dhammaṃ  desesīti . Saccaṃ bhagavāti.
Vigarahi   buddho   bhagavā   kathaṃ   hi   nāma  tvaṃ  moghapurisa  mātugāmassa
dhammaṃ   desessasi   netaṃ  moghapurisa  appasannānaṃ  vā  pasādāya  .pe.
Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {298.3} yo pana bhikkhu mātugāmassa dhammaṃ deseyya pācittiyanti.
     {298.4} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
     [299]  Tena  kho  pana  samayena upāsikā bhikkhū passitvā etadavocuṃ
iṅgha  ayyā  dhammaṃ  desethāti  .  na  bhagini  kappati  mātugāmassa  dhammaṃ
desetunti   .   iṅgha   ayyā   chappañcavācāhi  dhammaṃ  desetha  sakkā
ettakenapi   dhammo   aññātunti   .   na   bhagini  kappati  mātugāmassa
dhammaṃ    desetunti    kukkuccāyantā    na    desesuṃ   .   upāsikā
ujjhāyanti    khīyanti   vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   ayyā   amhehi
yāciyamānā   dhammaṃ   na   desessantīti   .  assosuṃ  kho  bhikkhū  tāsaṃ
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Upāsikānaṃ   ujjhāyantīnaṃ   khīyantīnaṃ   vipācentīnaṃ  .  athakho  te  bhikkhū
bhagavato  etamatthaṃ  ārocesuṃ  .  athakho  bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ
pakaraṇe   dhammiṃ   kathaṃ   katvā   bhikkhū   āmantesi  anujānāmi  bhikkhave
mātugāmassa   chappañcavācāhi  dhammaṃ  desetuṃ  evañca  pana  bhikkhave  imaṃ
sikkhāpadaṃ uddiseyyātha
     {299.1}   yo   pana   bhikkhu   mātugāmassa  uttarichappañcavācāhi
dhammaṃ deseyya pācittiyanti.
     {299.2} Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
     [300]  Tena  kho  pana  samayena  chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ
mātugāmassa    chappañcavācāhi    dhammaṃ   desetunti   .   te   aviññuṃ
purisaviggahaṃ     upanisīdāpetvā     mātugāmassa     uttarichappañcavācāhi
dhammaṃ  desenti  .  ye  te  bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti
vipācenti   kathaṃ   hi   nāma   chabbaggiyā   bhikkhū   aviññuṃ   purisaviggahaṃ
upanisīdāpetvā       mātugāmassa      uttarichappañcavācāhi      dhammaṃ
desessantīti.
     {300.1}  Athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ .pe. Saccaṃ
kira   tumhe   bhikkhave  aviññuṃ  purisaviggahaṃ  upanisīdāpetvā  mātugāmassa
uttarichappañcavācāhi  dhammaṃ  desethāti  .  saccaṃ  bhagavāti. Vigarahi buddho
bhagavā  kathaṃ  hi  nāma  tumhe moghapurisā aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā
mātugāmassa   uttarichappañcavācāhi   dhammaṃ   desessatha  netaṃ  moghapurisā
appasannānaṃ  vā  pasādāya  .pe.  evañca  pana  bhikkhave  imaṃ sikkhāpadaṃ
Uddiseyyātha
     {300.2}   yo   pana   bhikkhu   mātugāmassa  uttarichappañcavācāhi
dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahena pācittiyanti.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 2 page 1-206. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=2&item=1&items=881              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=2&item=1&items=881&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=2&item=1&items=881              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=2&item=1&items=881              Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=2&i=1              The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=2&A=3262              The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=2&A=3262              Contents of The Tipitaka Volume 2 http://84000.org/tipitaka/read/?index_2

แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าread Next itemread Last item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]

Background color :