|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ. Sahasākāroti sāhasikakiriyā, gehaṃ pavisitvā manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitabhaṇḍānaṃ gahaṇaṃ. Evametasmā chedanā .pe. Sahasākārā paṭivirato samaṇo gotamoti. Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyyāti. Ettāvatā cūḷasīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti. Majjhimasīlavaṇṇanā [11] Idāni majjhimasīlaṃ vitthārento 1- "yathā vā paneke bhonto"ti ādimāha. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Saddhādeyyānīti kammañca phalañca idhalokañca paralokañca saddahitvā dinnāni. "ayaṃ me ñātī"ti vā "mitto"ti vā "idaṃ paṭikarissati, idaṃ vā tena katapubban"ti vā evaṃ na dinnānīti attho. Evaṃ dinnāni hi na saddhādeyyāni nāma honti. Bhojanānīti desanāsīsamattametaṃ, atthato pana saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā cīvarāni pārupitvā senāsanāni sevamānā gilānabhesajjaṃ paribhuñjamānāti sabbametaṃ vuttameva hoti. Seyyathīdanti nipāto. Tassattho:- katamo so bījagāmabhūtagāmo, yassa samārambhamanuyuttā viharantīti. Tato taṃ dassento mūlabījanti ādimāha. Tattha mūlabījaṃ nāma haliddi 2- siṅgiveraṃ vacā vacatthaṃ 3- ativisaṃ kaṭukarohiṇī usīraṃ bhaddamuttakanti evamādi. Khandhabījaṃ nāma assattho nigordho pilakkho 4- udumbaro kacchako kapitthanoti evamādi. Phaḷubījaṃ nāma ucchu naḷo veḷūti evamādi. Aggabījaṃ nāma ajjakaṃ 5- phaṇijjakaṃ hariveranti evamādi. Bījabījaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇanti evamādi. Sabbañhetaṃ rukkhato viyojitaṃ virūhanasamatthameva "bījagāmo"ti vuccati. Rukkhato pana aviyojitaṃ asukkhaṃ "bhūtagāmo"ti vuccati. Tattha bhūtagāmasamārambho pācittiyavatthu, bījagāmasamārambho dukkaṭavatthūti veditabbo. @Footnote: 1 ka. samārabhitvā dassento 2 ka. hiliddaṃ 3 cha.Ma. vacattaṃ @4 ka. milakkhu 5 i. ajjukaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.
[12] Sannidhikārakaparibhoganti sannidhikatassa paribhogaṃ. 1- Tattha duvidhā kathā vinayavasena ca sallekhavasena ca. Vinayavasena tāva yaṃkiñci annaṃ ajja paṭiggahitaṃ aparajju sannidhikārakaṃ hoti, tassa paribhoge pācittiyaṃ. Attanā laddhaṃ pana sāmaṇerānaṃ datvā tehi laddhaṃ ṭhapāpetvā dutiyadivase bhuñjituṃ vaṭṭati, sallekho pana na hoti. Pānasannidhimhipi eseva nayo. Tattha pānaṃ nāma ambapānādīni aṭṭha pānāni, yāni ca tesaṃ anulomāni, tesaṃ vinicchayo samantapāsādikāyaṃ vutto. Vatthasannidhimhi anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti, ayaṃ pariyāyakathā. Nippariyāyato pana ticīvarasantuṭṭhena bhavitabbaṃ, catutthaṃ labhitvā aññassa dātabbaṃ. Sace yassa kassaci dātuṃ na sakkoti, yassa pana dātukāmo hoti, so uddesatthāya vā paripucchatthāya vā gato, āgatamatte dātabbaṃ, adātuṃ na vaṭṭati. Cīvare pana appahonte satiyā paccāsāya anuññātakāle 2- ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sūcisuttacīvarakārakānaṃ alābhena tato paraṃpi vinayakammaṃ katvā ṭhapetuṃ vaṭṭati. "imasmiṃ jiṇṇe puna īdisaṃ kuto labhissāmī"ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti. Yānasannidhimhi yānaṃ nāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā sīvikā pāṭaṅkīti, netaṃ pabbajitassa yānaṃ. Upāhanā pana pabbajitassa yānaṃyeva. Ekassa bhikkhussa hi eko araññatthāya, eko dhotapādakatthāyāti ukkaṃsato dve upāhanasaṅghāṭā vaṭṭanti, tatiyaṃ labhitvā aññassa dātabbo. "imasmiṃ jiṇṇe aññaṃ kuto labhissāmī"ti hi ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti. Sayanasannidhimhi sayananti mañco. Ekassa bhikkhuno eko gabbhe, eko divāṭṭhāneti ukkaṃsato dve mañcā vaṭṭanti. Tato uttariṃ labhitvā aññassa bhikkhuno vā gaṇassa vā dātabbo, adātuṃ na vaṭṭati. Sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti. @Footnote: 1 ka. sannidhikāraparibhogaṃ 2 Sī.i. anuññātakālaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.
Gandhasannidhimhi bhikkhuno kaṇḍukacchuchavidosādiābādhe 1- sati gandhā vaṭṭanti. Te gandhe āharāpetvā tasmiṃ roge vūpasante aññesaṃ vā ābādhikānaṃ dātabbā dvāre pañcaṅguligharadhūpanādīsu vā upanetabbā. "puna roge sati bhavissantī"ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi 2- ca hoti, sallakheñca kopeti. Āmisanti vuttāvasesaṃ daṭṭhabbaṃ. Seyyathīdaṃ? idhekacco bhikkhu "tathārūpe kāle upakārāya bhavissantī"ti tilataṇḍulamuggamāsa- nāḷikeraloṇamacchamaṃsavallūrasappitelaguḷabhājanādīni āharāpetvā ṭhapeti. So vassakāle kālasseva sāmaṇerehi yāguṃ pacāpetvā paribhuñjitvā "sāmaṇera udakakaddame dukkhaṃ gāmaṃ pavisituṃ, gaccha asukaṃ kulaṃ gantvā mayhaṃ vihāre nisinnabhāvaṃ ārocehi, asukakulato dadhiādīni āharā"ti peseti. Bhikkhūhi "kiṃ bhante gāmaṃ pavisissathā"ti vuttepi "duppaveso āvuso idāni gāmo"ti vadati. Te "hotu bhante, acchatha tumhe, mayaṃ bhikkhaṃ pariyesitvā āharissāmā"ti gacchanti. Atha sāmaṇeropi dadhiādīni āharitvā bhattañca byañjanañca sampādetvā upaneti, taṃ bhuñjantasseva upaṭṭhākā bhattaṃ pahiṇanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ bhuñjati. Atha bhikkhū piṇḍapātaṃ gahetvā āgacchanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ gīvāyāmakaṃ bhuñjatiyeva. Evaṃ catumāsampi vītināmeti. Ayaṃ vuccati bhikkhu "muṇḍakuṭumbikajīvitaṃ jīvati, na samaṇajīvitan"ti. Evarūpo āmisasannidhi nāma hoti. Bhikkhuno pana vasanaṭṭhāne ekā taṇḍulanāḷi, eko guḷapiṇḍo, catubhāgamattaṃ sappīti ettakaṃ nidhetuṃ vaṭṭati akāle sampattacorānaṃ atthāya. Te hi ettakaṃpi āmisapaṭisanthāraṃ alabhantā jīvitāpi voropeyyuṃ, tasmā sace ettakaṃ natthi, āharāpetvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aphāsukakāle ca yadettha kappiyaṃ, taṃ attanāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kappiyakuṭiyaṃ pana bahuṃ ṭhapentassāpi sannidhi nāma natthi. Tathāgatassa pana taṇḍulanāḷiādīsu vā yaṃkiñci caturaṅgulamattaṃ 3- vā pilotikakhaṇḍaṃ "idaṃ me ajaj vā sve vā bhavissatī"ti ṭhapitaṃ nāma natthi. [13] Visūkadassanesu naccaṃ nāma yaṃkiñci naccaṃ, taṃ maggaṃ gacchantenāpi gīvaṃ pasāretvā daṭṭhuṃ na vaṭṭati. Vitthāravinicchayo panettha samantapāsādikāyaṃ @Footnote: 1 Ma. chavirogādiābādhe. 2 ka. Sī.i. gandhasannidhi 3 cha.Ma.Sī.i. caturatanamattaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.
Vuttanayeneva veditabbo. Yathā cettha, evaṃ sabbesu sikkhāpadapaṭisaṃyuttesu suttapadesu. Ito paraṃ hi ettakaṃpi avatvā tattha tattha payojanamattameva vaṇṇayissāmāti. Pekkhanti naṭasamajjaṃ 1- akkhānanti bhāratayujjhanādikaṃ. 2- Taṃ yasmiṃ ṭhāne kathiyati, tattha gantuṃpi na vaṭṭati. Pāṇissaranti kaṃsatāḷaṃ, "pāṇitāḷan"tipi vadanti. Vetāḷanti ghanatāḷaṃ, "mantena matasarīruṭṭhāpanan"tipi eke. Kumbhathūnanti caturassaambhaṇakatāḷaṃ, "kumbhasaddan"tipi eke. Sobhanagarakanti 3- naṭānaṃ abbhokiraṇaṃ, sobhanagarakaṃ 4- vā, paṭibhāṇacittanti vuttaṃ hoti. Caṇḍālanti ayoguḷakīḷā, "caṇḍālānaṃ sāṇadhovanakīḷā"tipi vadanti. Vaṃsanti veḷuṃ ussāpetvā kīḷanaṃ. Dhovananti aṭṭhidhovanaṃ, ekaccesu kira janapadesu kālakate 5- ñātake na jhāpenti, nikhaṇitvā ṭhapenti. Atha nesaṃ pūtibhūtaṃ kāyaṃ ñatvā nīharitvā aṭṭhīni dhovitvā gandhehi makkhitvā ṭhapenti. Te nakkhattakāle ekasmiṃ ṭhāne aṭṭhīni ṭhapetvā ekasmiṃ ṭhāne surādīni ṭhapetvā rodantā paridevantā suraṃ pivanti. Vuttampi cetaṃ "atthi bhikkhave dakkhiṇesu janapadesu aṭṭhidhovanaṃ nāma, tattha hoti annampi pānampi khajjampi bhojanampi lehampi 6- peyyampi naccampi gītampi vāditampi. Atthetaṃ bhikkhave dhovanaṃ, netaṃ natthīti vadāmī"ti. 7- Ekacce pana "indajālena aṭṭhidhovanaṃ dhovanan"tipi vadanti. Hatthiyuddhādīsu bhikkhuno neva hatthiādīhi saddhiṃ yujjhituṃ, na te yujjhāpetuṃ, na yujjhante daṭṭhuṃ vaṭṭati. Nibbuddhanti mallayuddhaṃ. Upyojikanti yattha sampahāro dissati. Balagganti balagaṇaṭṭhānaṃ. Senābyūhanti senāya niveso, sakaṭabyūhādivasena senāya nivesanaṃ. Anīkadassananti "tayo hatthī pacchimaṃ hatthānīkan"ti 8- ādinā nayena vuttassa anīkassa dassanaṃ. @Footnote: 1 ka. naṭādisamajjaṃ, Sī. naṭasamajjā 2 i. bhāratarāmāyaṇādikaṃ, ka. bhāratarāmayujjhanādikaṃ @3 cha.Ma.i. sobhanakanti 4 cha.Ma. sobhanakaraṃ, Sī. sobhanagharakaṃ @5 cha.Ma. kālaṅkate 6 cha.Ma.i. leyyampi @7 aṅ. dasaka. 24/107 dhovanasutta 8 vinaYu. 2/324/268 uyyodhikasikkhāpada--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.
[14] Pamādo ettha tiṭṭhatīti pamādaṭṭhānaṃ, jūtañca taṃ pamādaṭṭhānañcāti jūtappamādaṭṭhānaṃ. Ekekāya pantiyā aṭṭha aṭṭha padāni assāti aṭṭhapadaṃ. Dasapadepi eseva nayo. Ākāsanti aṭṭhapadadasapadesu viya ākāseyeva kīḷanaṃ. Parihārapathanti bhūmiyaṃ nānāpathamaṇḍalaṃ katvā tattha tattha pariharitabbaṃ pathaṃ pariharantānaṃ kīḷanaṃ. Santikanti 1- santikakīḷanaṃ. 2- Ekajjhaṃ ṭhapitā sāriyo vā sakkharāyo vā acālentā nakheneva apanenti ca upanenti ca, sace tattha kāci calati, parājayo hoti. Evarūpāya kīḷāyetaṃ adhivacanaṃ. Khalikanti jūtaphalake pāsakakīḷanaṃ. Ghaṭikā vuccati dīghadaṇḍakena rassadaṇḍakapaharaṇakīḷā. Salākahatthanti lākhāya vā mañjiṭṭhikāya 3- vā piṭṭhaudakena vā salākahatthaṃ temetvā "kiṃ hotū"ti bhūmiyaṃ vā bhittiyaṃ vā taṃ paharitvā hatthiassādirūpadassanakīḷā. 4- Akkhanti guḷakīḷanaṃ. 5- Paṅgacīraṃ vuccati paṇṇanāḷikā taṃ dhamantā kīḷanti, vaṅkakanti gāmadārakānaṃ kīḷanakaṃ khuddakanaṅgalaṃ. Mokkhacikanti 6- samparivattakakīḷanaṃ, ākāse vā daṇḍakaṃ gahetvā bhūmiyaṃ vā sīsaṃ ṭhapetvā heṭṭhupariyabhāvena parivattanakīḷananti vuttaṃ hoti. Ciṅgulikaṃ vuccati tālapaṇṇādīhi kataṃ vātappahārena paribbhamanacakkaṃ. Pattāḷhakaṃ vuccati paṇṇanāḷikā, tāya vālukādīni minantā kīḷanti. Rathakanti khuddakarathaṃ. Dhanukanti khuddakadhanumeva. Akkharikā vuccati ākāse vā piṭṭhiyaṃ vā akkharajānanakīḷā. Manesikā nāma manasā cintitajānanakīḷā. Yathāvajjaṃ nāma kāṇakuṇikhujjādīnaṃ yaṃ yaṃ vajjaṃ, taṃ taṃ payojetvā dassanakīḷā. [15] Āsandinti pamāṇātikkantāsanaṃ. "anuyuttā viharantī"ti idaṃ apekkhitvā pana sabbapadesu upayogavacanaṃ kataṃ. Pallaṅkoti pādesu vāḷarūpāni ṭhapetvā kato. Gonakoti dīghalomako mahākojavo, caturaṅgulādhikāni kira tassa lomāni. Cittakanti vānavicittaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Paṭikāti uṇṇāmayo setapaccattharaṇo. 7- Paṭalikāti ghanapupphako uṇṇāmayattharaṇo, yo 8- "ālamakapatto"tipi 9- vuccati. @Footnote: 1 Ma. pantikanti pantikakīḷanaṃ. 2 Sī. santikakīḷākīḷanaṃ 3 Sī. mañjeṭṭhikāya @4 cha.ma,....kīḷanaṃ 5 cha.Ma. guḷakīḷā 6 cha.Ma. mokkhacikā vuccati @7 cha.Ma. setattharaṇo 8 i. so @9 cha.Ma. āmalakapattotipi, Sī. amilātapaṭṭo, i. āmilākapaṭṭo--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.
Tūlikāti tiṇṇaṃ tūlānaṃ aññatarapuṇṇā tūlikā. Vikatikāti sīhabayagghādirūpavicitro uṇṇāmayattharaṇo. Uddalomīti ubhayatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ, keci "ekato uggatapupphan"ti vadanti. Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ, keci "ubhato uggatapupphan"tipi vadanti. Kaṭṭhissanti 1- ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭhissamayaṃ paccattharaṇaṃ. Koseyyanti ratanaparisibbitameva kosiyasuttamayaṃ paccattharaṇaṃ. "suddhakoseyyaṃ pana vaṭṭatī"ti vinaye vuttaṃ. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana "ṭhapetvā tūlikaṃ sabbāneva gonakādīni ratanaparisibbitāni na vaṭṭantī"ti vuttaṃ. Kuttakanti soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccayoggaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Hatthattharaṃ assattharanti hatthiassapiṭṭhīsu attharaṇaattharaṇakāyeva. 2- Rathattharepi eseva nayo. Ajinappaveṇīti ajinacammehi mañcappamāṇena sibbitvā katā paveṇi. Kadalimigapavarapaccattharaṇanti kadalimigacammaṃ nāma atthi, tena kataṃ pavarapaccattharaṇaṃ, uttamapaccattharaṇanti attho. Taṃ kira setavatthassa upari kadalimigacammaṃ pattharitvā sibbitvā karonti. Sauttaracchadanti saha uttaracchadena, uparibaddhena rattavitānena saddhinti attho. Setavitānaṃpi heṭṭhā akappiyapaccattharaṇe sati na vaṭṭati, asati pana vaṭṭati. Ubhatolohitakupadhānanti sīsupadhānañca pādupadhānañcāti mañcassa ubhatolohitakaṃ upadhānaṃ, etaṃ na kappati. Yaṃ pana ekameva upadhānaṃ ubhosu passesu rattaṃ vā hoti padumavaṇṇaṃ vā vicitraṃ vā, sace pamāṇayuttaṃ, vaṭṭati. Mahāupadhānaṃ pana paṭikkhittaṃ. Alohitakāni dvepi vaṭṭantiyeva. Tato uttariṃ labhitvā aññesaṃ dātabbāni. Dātuṃ asakkonto mañce tiriyaṃ attharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjituṃpi labhati. Āsandiādīsu pana vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Vuttañcetaṃ "anujānāmi bhikkhave āsandiyā pāde chinditvā paribhuñjituṃ, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjituṃ, tūlikaṃ vijaṭetvā bimbohanaṃ kātuṃ, avasesaṃ bhūmmattharaṇaṃ kātun"ti. 3- [16] Ucchādanādīsu mātukucchito nikkhantadārakānaṃ sarīragandho dvādasamattavassapattakāle 4- nassati, 5- tesaṃ sarīraduggandhaharaṇatthāya gandhacuṇṇādīhi @Footnote: 1 cha.Ma. kaṭṭissanti 2 Sī. attharaṇakaattharakāva 3 vinaYu. 7/320/93 tatiyabhāṇavāra @4 cha.Ma. dvādasavassapattakāle, Sī. dvādasavassamattakāle 5 Sī. na nassati--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.
Ucchādenti, evarūpaṃ ucchādanaṃ na vaṭṭati. Puññavante pana dārake ūrūsu nipajjāpetvā telena magkhetvā hatthapādaūrunābhiādīnaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ parimaddanti, evarūpaṃ parimaddanaṃ na vaṭṭati. Nahāpananti tesaṃyeva dārakānaṃ gandhādīhi nhāpanaṃ 1- viya. Sambāhananti mahāmallānaṃ viya hatthapāde muggarādīhi paharitvā bāhuvaḍḍhanaṃ. Ādāsanti yaṃ kiñci ādāsaṃ pariharituṃ na vaṭṭati. Añjananti alaṅkārañjanameva. Mālāti baddhamālā vā abaddhamālā vā. Vilepananti yaṃ kiñaci chavirāgakaraṇaṃ. Mukhacuṇṇakaṃ mukhālepananti mukhe kāḷapiḷakādīnaṃ haraṇatthāya mattikakakkaṃ denti, tena lohite calite sāsapakakkaṃ denti, tena dose khādite tilakakkaṃ denti, tena lohite sannisinne haliddikakkaṃ denti, tena chavivaṇṇe ārūḷhe mukhacuṇṇakena mukhaṃ cuṇṇenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati. Hatthabandhādīsu hatthe vicitrasaṅkhakapālādīni 2- bandhitvā vicaranti, taṃ vā aññaṃ vā sabbampi hatthābharaṇaṃ na vaṭṭati. Apare sikhaṃ bandhitvā vicaranti, suvaṇṇacirakamuttālatādīhi ca taṃ parikkhipanti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati. Apare catuhatthaṃ daṇḍaṃ vā aññaṃ vā pana alaṅkatadaṇḍakaṃ gahetvā vicaranti, tathā itthīpurisarūpādivicittaṃ bhesajjanāḷikaṃ suparikkhittaṃ vāmapasse olaggitaṃ, apare kaṇṇikaratanaparikkhittakosaṃ atitikhiṇaṃ asiṃpi, 3- pañcavaṇṇasuttasibbitaṃ makaradantakādivicittaṃ chattaṃ, suvaṇṇarajatādivicitrā morapiñjādiparikkhittā upāhanā, keci ratanamattāyāmaṃ caturaṅgulavitthataṃ kesantaparicchedaṃ dassetvā meghamukhe vijjulataṃ viya nalāṭe uṇhīsapattaṃ bandhanti, cūḷāmaṇiṃ dhārenti, cāmaravālavījaniṃ dhārenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati. [17] Aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtā kathāti tiracchānakathā. Tattha rājānaṃ ārabbha "mahāsammato, mandhātā, dhammāsoko evaṃmahānubhāvo"ti ādinā nayena pavattā kathā rājakathā. Esa nayo corakathādīsu. Tesu "asuko rājā abhirūpo dassanīyo"ti ādinā nayena gehasitakathāva @Footnote: 1 Ma. nhāpanaṃ viya nahāpanaṃ 2 ka. vicitrasaṃkhakapālādīhi 3 cha.Ma. asiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.
Tiracchānakathā hoti. "sopi nāma evaṃmahānubhāvo khayaṃ gato"ti evaṃ pavattā pana kammaṭṭhānabhāve tiṭṭhati. Coresupi "mūladevo evaṃmahānubhāvo. Meghamālo evaṃmahānubhāvo"ti tesaṃ kammaṃ paṭicca "aho sūrā"ti gehasitakathāva tiracchānakathā. Yuddhepi bhāratayuddhādīsu "asukena asuko evaṃ mārito evaṃ viddho"ti kāmassādavaseneva kathā tiracchānakathā. "tepi nāma khayaṃ gatā"ti evaṃ pavattā pana sabbattha kammaṭṭhānameva hoti. Apica annādīsu "evaṃ vaṇṇavantaṃ gandhavantaṃ rasavantaṃ phassasampannaṃ khādimhā bhuñjimhā"ti kāmassādavasena kathetuṃ na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā "pubbe evaṃ vaṇṇādisampannaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ sayanaṃ mālaṃ gandhaṃ sīlavantānaṃ adamhā, cetiye pūjaṃ akarimhā"ti kathetuṃ vaṭṭati. Ñātikathādīsu pana "amhākaṃ ñātakā sūrā samatthā"ti vā "pubbe mayaṃ evaṃ vicitrehi yānehi vicarimhā"ti vā assādavasena vattuṃ na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā "tepi no ñātakā khayaṃ gatā"ti vā "pubbe mayaṃ evarūpā upāhanā saṃghassa adamhā"ti vā kathitabbaṃ. 1- Gāmakathāpi suniviṭṭhadunniviṭṭhasubhikkhadubbhikkhādivasena vā "asukagāmavāsino sūrā samatthā"ti vā evaṃ assādavasena na vaṭṭati. Sātthakampana katvā "saddhā pasannā"ti vā "khayavayaṃ gatā"ti vā vattuṃ vaṭṭati. Nigamanagarajanapadakathāsupi eseva nayo. Itthīkathāpi vaṇṇasaṇṭhānādīni paṭicca assādavasena na vaṭṭati, "saddhā pasannā khayavayaṃ gatā"ti evameva vaṭṭati. Sūrakathāpi "nandamitto 2- nāma yodho sūro ahosī"ti assādavasena na vaṭṭati. "saddho ahosi khayaṃ gato"ti evameva vaṭṭati. Visikhākathāpi "asukā visikhā suniviṭṭhā dunniviṭṭhā sūrā samatthā"ti assādavasena na vaṭṭati. "saddhā pasannā khayavayaṃ gatā"ti evameva vaṭṭati. Kumbhaṭṭhānakathāti udakaṭṭhānakathā, udakatitthakathāti vuccati, kumbhadāsīkathā vā, sāpi "pāsādikā naccituṃ gāyituṃ chekā"ti assādavasena na vaṭṭati. "saddhā pasannā"ti ādinā nayeneva vaṭṭati. Pubbapetakathāti atītañātikathā. Tattha tattha 3- vattamānañātikathāsadiso ca vinicchayo. @Footnote: 1 cha.Ma. kathetuṃ vaṭṭati 2 cha.Ma.i. nandimitto 3 cha.Ma.i. tattha--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.
Nānattakathāti purimapacchimakathāhi vimuttā avasesā nānāsabhāvā niratthakakathā. Lokakkhāyikāti "ayaṃ loko kena nimmito? asukena nāma nimmito. Kāko seto aṭṭhīnaṃ setattā. Balākā 1- rattā lohitassa rattattā"ti evamādikā lokāyatavitaṇḍasallāpakathā. Samuddakkhāyikā nāma "kasmā samuddo sāgaro? sāgaradevena khato, Tasmā sāgaro. `khato Me'ti hatthamuddhāya sayaṃ niveditattā samuddo"ti evamādikā niratthakasamuddakkhāyanakathā. 2- Bhavoti vuḍḍhi. Abhavoti hāni. "iti bhavo, iti abhavo"ti yaṃ vā taṃ vā niratthakakāraṇaṃ vatvā pavattitakathā 3- itibhavābhavakathā. [18] Viggāhikakathāti viggahakathā sārambhakathā. Tattha sahitaṃ meti mayhaṃ vacanaṃ sahitaṃ siliṭṭhaṃ, atthayuttaṃ kāraṇayuttanti attho. Asahitanteti tuyhaṃ vacanaṃ asahitaṃ asiliṭṭhaṃ. Adhiciṇṇante vipparāvattanti yaṃ tuyhaṃ dīgharattāciṇṇavasena suppaguṇaṃ, taṃ mayhaṃ ekavacaneneva vipparāvattaṃ parivattitvā ṭhitaṃ, na kiñci jānāsīti attho. Āropito te vādoti mayā tava vāde doso 4- āropito. Cara vādappamokkhāyāti dosamocanatthaṃ cara vicara, tattha tattha gantvā sikkhāti attho. Nibbeṭhehi vā sace pahosīti atha sayaṃ pahosi, idāniyeva nibbeṭhehīti. [19] Dūteyyakathāyaṃ idha gacchāti ito asukaṃ nāma ṭhānaṃ gaccha. Amutara gacchāti tato asukaṃ nāma ṭhānaṃ gaccha. Idaṃ harāti ito idaṃ nāma hara. Amutra idaṃ āharāti asukaṭṭhānato idaṃ nāma idha āhara. Saṅkhepato pana idaṃ dūteyyaṃ nāma ṭhapetvā pañca sahadhammike ratanattayassa upakārapaṭisaṃyuttañca gihisāsanaṃ aññesaṃ na vaṭṭati. [20] Kuhakāti ādīsu tividhena kuhakavatthunā lokaṃ kuhayanti vimhāpayantīti kuhakā. Lābhasakkāratthikā hutvā lapantīti lapakā. Nimittaṃ sīlametesanti nemittakā. Nippeso sīlametesanti nippesikā. Lābhena lābhaṃ nijigiṃsanti magganti pariyesantīti lābhena lābhaṃ nijigiṃsitāro, kuhanā lapanā nemittakatā nippesikatā @Footnote: 1 Ma. bakā 2 cha.Ma.i. niratthakā... @3 i. pavattitā kathā 4 Sī. tava doso--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.
Lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatāti etāhi samannāgatānaṃ puggalānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Ayamettha saṅkhePo. Vitthārena panetā kuhanādikā visuddhimagge sīlaniddeseyeva pāliñca aṭṭhakathañca āharitvā pakāsitāti. Ettāvatā majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti. Mahāsīlavaṇṇanā [21] Ito paraṃ mahāsīlaṃ hoti. Aṅganti hatthapādādīsu yena kenaci evarūpena aṅgena samannāgato dīghāyu yasavā hotīti ādinayappavattaṃ aṅgasatthaṃ. Nimittanti nimittasatthaṃ. Paṇḍurājā kira tisso muttāyo muṭṭhiyaṃ katvā nemittakaṃ pucchi "kiṃ me hatthe"ti? so itocito ca vilokesi, tasmiṃ ca samaye gharagolikāya makkhikā gayhantī muttā, so "muttā"ti āha. Puna "katī"ti puṭṭho kukkuṭassa tikkhattuṃ vassantassa 1- saddaṃ sutvā "tisso"ti āha. Evaṃ taṃ taṃ ādisitvā nimittamanuyuttā viharanti. Uppātanti asanipātādīnaṃ mahantānaṃ uppātaṃ, 2- taṃ hi disvā "idaṃ bhavissati, evaṃ bhavissatī"ti ādisanti. Supinanti yo pubbaṇhasamaye supinaṃ passati, evaṃ vipāko hoti. Yo idaṃ nāma passati, tassa idaṃ nāma hotī"ti ādinā nayena supinakaṃ anuyuttā viharanti. Lakkhaṇanti "iminā lakkhaṇena samannāgato rājā hoti, iminā uparājā"ti ādikaṃ. Mūsikacchinnanti undūrakhāyitaṃ. Tenāpi hi ahate vā vatthe, anahate vā vatthe, ito paṭṭhāya evaṃ chinne idaṃ nāma hotīti ādisanti. Aggihomanti evarūpena dārunā evaṃ hute idaṃ nāma hotīti aggijuhanaṃ. Dabbihomādīnīpi aggihomāneva, evarūpāya dabbiyā edisehi kaṇādīhi hute idaṃ nāma hotīti evaṃ pavattivasena visuṃ vuttāni. Tattha kaṇoti kuṇḍako. Taṇḍulāti sāliādīnaṃ ceva tiṇajātīnañca taṇḍulā. Sappīti gosappiādikaṃ. Telanti tilatelādikaṃ. Sāsapādīni pana mukhena gahetvā aggimhi pakkhipanaṃ, vijjaṃ parijappitvā juhanaṃ vā mukhahomaṃ. @Footnote: 1 cha.Ma. ravantassa 2 cha.Ma. uppatitaṃ, Sī. uppādaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.
Dakkhiṇakkhakajaṇṇulohitādīhi juhanaṃ lohitahomaṃ. Aṅgavijjāti pubbe aṅgameva disvā byākaraṇavasena aṅgaṃ vuttaṃ, idha aṅgulaṭṭhiṃ 1- disvā vijjaṃ parijappitvā "ayaṃ kulaputto dhanavā no vā, sirisampanno vā no vā"ti ādi byākaraṇavasena aṅgavijjā vuttā. Vatthuvijjāti gharavatthuārāmavatthādīnaṃ guṇadosasallakkhaṇavijjā. Mattikādivisesaṃ disvāpi hi vijjaṃ parijappitvā heṭṭhā paṭhaviyaṃ tiṃsaratanamatte ākāse ca asītiratanamatte padese ca guṇadosaṃ passanti. Khattavijjāti ajjheyyamāsurakkharājasatthādinītisatthaṃ. 2- Sivavijjāti susāne pavisitvā 3- santikaraṇavijjā, siṅgālarutavijjātipi vadanti. Bhūtavijjāti bhūtavejjamanto. Bhūrivijjāti bhūmighare 4- vasantena uggahetabbamanto. Ahivijjāti sappadaṭṭhatikicchanavijjā ceva sappavahānavijjā ca. Visavijjāti yāya purāṇavisaṃ vā rakkhanti, navavisaṃ vā rakkhanti, navavisaṃ vā karonti visamantarameva 5- vā. Vicchikavijjāti vicchikadaṭṭhatikicchanavijjā. Mūsikavijjāyapi eseva nayo. Sakuṇavijjāti sapakkhakaapakkhakadvipadacatuppadānaṃ rutagatādivasena sakuṇañāṇaṃ. Vāyasavijjāti kākarutañāṇaṃ, taṃ visuṃyeva satthaṃ tasmā visuṃ vuttaṃ. Pakkajjhānanti paripākagatacintā, idāni "ayaṃ ettakaṃ jīvissati, ayaṃ ettakan"ti evampavattaṃ ādiṭṭhañāṇanti 6- attho. Saraparittānanti sararakkhaṇaṃ, yathā attano upari na āgacchati, evaṃ karaṇavijjā. Migacakkanti idaṃ sabbasaṅgāhikaṃ sabbasakuṇacatuppadānaṃ rutañāṇavasena vuttaṃ. [22] Maṇilakkhaṇādīsu evarūpo "maṇi pasaṭṭho, evarūpo appasaṭṭho, sāmino ārogyaissariyādīnaṃ hetu hoti, na hotī"ti evaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena maṇiādīnaṃ lakkhaṇaṃ anuyuttā viharantīti attho. Tattha āvudhanti ṭhapetvā asiādīni avasesaṃ āvudhaṃ. Itthīlakkhaṇādīnipi yamhi kule te itthīpurisādayo vasanti, tassa vuḍḍhihānivaseneva veditabbāni. Ajalakkhaṇādīsu pana "evarūpānaṃ ajādīnaṃ maṃsaṃ khāditabbaṃ, evarūpānaṃ na khāditabban"ti ayaṃ viseso veditabbo. @Footnote: 1 cha.Ma. aṅgalaṭṭhiṃ 2 Sī. aṅgeyYu..., cha.Ma. abbheyYu...satthādisatthaṃ @3 i. parivasitvā 4 cha.Ma.i. bhūrighare 5 cha.Ma. visavantameva, Sī. visatantameva @6 Sī. ariṭṭhaṃ ñāṇanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.
Apicettha godhālakkhaṇe cittakammapilandhanādīsupi evarūpāya godhāya sati idaṃ nāma hotīti ayaṃ viseso veditabbo. Idaṃ cettha vatthu:- ekasmiṃ kira vihāre cittakammena 1- godhaṃ aggiṃ dhammānaṃ akaṃsu, tato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ mahāvivādo jāto. Eko āgantukabhikkhu taṃ disvā makkhesi, tato paṭṭhāya vivādo mandībhūto hoti. Kaṇṇikālakkhaṇaṃ pilandhanakaṇṇikāyapi gehakaṇṇikāyapi vasena veditabbaṃ. Kacchapalakkhaṇaṃ godhālakkhaṇasadisameva. Migalakkhaṇaṃ sabbasaṅgāhikaṃ sabbacatuppadānaṃ lakkhaṇavasena vuttaṃ. [23] Raññaṃ niyyānaṃ bhavissatīti "asukadivasena asukanakkhattena asukassa nāma rañño niggamanaṃ bhavissatī"ti evaṃ rājūnaṃ pavāsagamanaṃ 2- byākaroti. Esa nayo sabbattha. Kevalaṃ panettha aniyyānanti vippavutthānaṃ puna āgamanaṃ. Abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ apayānanti "antonagare amhākaṃ rājā paṭiviruddhaṃ bahirājānaṃ upasaṅkamissati, tato tassa paṭikkamanaṃ bhavissatī"ti evaṃ rañañaṃ 3- upayānāpayānaṃ byākaroti. Dutiyapadepi eseva nayo. Jayaparājayā pākaṭāyeva. [24] Candaggāhādayo "asukadivase rāhu candaṃ gahessatī"ti byākaraṇavaseneva veditabbā. Apica nakkhattassa aṅgārakādiggahaṇasamāyogopi nakkhattaggāhoyeva. Ukkāpātoti ākāsato ukkānaṃ patanaṃ. disāḍāhoti disākālusiyaṃ aggisikhadhūmasikhādīhi ākulabhāvo viya. Devadundubhīti sukkhavalāhakagajjanaṃ. Uggamananti udayaṃ. Oggamanti atthaṅgamanaṃ. Saṃkilesanti avisuddhatā. Vodānanti visuddhatā. Evaṃ vipākoti lokassa evaṃ vividhasukhadukkhāvaho. [25] Suvuṭṭhikāti devassa sammādhārānuppavecchanaṃ. Dubbuṭṭhikāti avaggāho, vassamandoti 4- vuttaṃ hoti. Muddāti hatthamuddā. Gaṇanā vuccati acchiddakagaṇanā. Saṅkhānanti saṅkalanapaṭuppādanādivasena 5- piṇḍagaṇanā. Yassa sā paguṇā hoti, so rukkhaṃpi disvā "ettakāni ettha paṇṇānī"ti jānāti. @Footnote: 1 cha.Ma., i. cittakamme. 2 Ma. saṅgāmagamanaṃ 3 i. rañño @4 cha.Ma.i. vassavibandho 5 cha. saṅkalanasaṭuppādanādivasena. Ma....saduppādanādivasena--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.
Kāveyyanti "cattārome bhikkhave kavī. Katame cattāro? cintākavi sutakavi atthakavi paṭibhāṇakavī"ti 1- imesaṃ catunnaṃ kavīnaṃ attano cintāvasena vā "vessantaro nāma rājā ahosī"ti ādīni sutvā sutavasena vā "imassa ayaṃ attho, evantaṃ yojessāmī"ti evaṃ atthavasena vā kiñcideva disvā "tappaṭibhāgaṃ kattabbaṃ karissāmī"ti evaṃ ṭhānuppattikapaṭibhāṇavasena vā jīvikatthāya kabyakaraṇaṃ. 2- Lokāyataṃ vuttameva. [26] Āvāhanaṃ nāma imassa dārakassa asukakulato asukanakkhattena dārikaṃ ānethāti āvāhakaraṇaṃ. Vivāhananti imaṃ dārikaṃ asukassa nāma dārakassa asukanakkhattena netha, 3- evamassa vuḍḍhi bhavissatīti vivāhakaraṇaṃ. Saṃvadananti saṃvadanaṃ 4- nāma ajja nakkhattaṃ sundaraṃ, ajjeva samaggā hotha, iti vo viyogo na bhavissatīti evaṃ samaggakaraṇaṃ. Vivadanaṃ 5- nāma sace viyojitukāmattha, ajjeva viyujjatha, iti vo puna saṃyogo na bhavissatīti evaṃ viyogakaraṇaṃ. Saṃkiraṇanti uddhāraṃ 6- vā iṇaṃ vā dinnaṃ dhanaṃ ajja saṅkaḍḍhatha, ajja saṅkaḍḍhitaṃ hi taṃ thāvaraṃ hotīti evaṃ dhanapiṇḍāpanaṃ. Vikiraṇanti sace payogauddhārādivasena dhanaṃ payojitukāmattha, ajja payojitaṃ diguṇacatuguṇaṃ hotīti evaṃ payojanaṃ payojāpanaṃ. Subhagakaraṇanti piyamanāpakaraṇaṃ vā sassirīkakaraṇaṃ vā. Dubbhagakaraṇanti tabbiparītaṃ. Viruddhagabbhakaraṇanti viruddhassa vilīnassa aṭṭhitassa vinassamānassa 7- gabbhassa karaṇaṃ. Puna avināsāya bhesajjadānanti attho. Gabbho hi vātena pāṇakehi kammunā cāti tīhi kāraṇehi vinassati. Tattha vātena vinassante nibbāpanīyaṃ sītalaṃ bhesajjaṃ deti, pāṇakehi nassante pāṇakānaṃ paṭikammaṃ karoti, kammunā nassante pana buddhāpi paṭibāhituṃ na sakkonti. Jivhānibandhananti mantena jivhāya bandhakaraṇaṃ. 8- Hanusaṃhanananti mukhabandhanamantena yathā hanukaṃ cāletuṃ na sakkonti, evaṃ bandhakaraṇaṃ. Hatthābhijappananti hatthānaṃ parivattanatthaṃ mantajappanaṃ. Tasmiṃ kira mante sattapadantare @Footnote: 1 aṅ. catukka. 21/231/257 kavisutta 2 i. kabbakaraṇaṃ, ka. kattabbakaraṇaṃ @3 cha.Ma.i. detha 4 cha.Ma. saṃvaraṇaṃ 5 cha.Ma. vivaraṇaṃ 6 cha.Ma. uṭṭhānaṃ @7 ka.Ma. matassa 8 Sī.i. thaddhakaraṇaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.
Ṭhatvā jappite itaro hatthe parivattetvā khipati. Kaṇṇajappananti kaṇṇehi saddaṃ assavanatthāya vijjāya jappanaṃ. Taṃ kira jappetvā vinicchayaṭṭhāne yaṃ icchati, taṃ bhaṇati, paccatthiko na taṃ suṇāti, tato paṭivacanaṃ sampādetuṃ na sakkoti. Ādāsapañhanti ādāse devataṃ otāretvā pañhāpucchanaṃ. 1- Kumārīpañhanti kumārikāya sarīre devataṃ otāretvā pañhāpucchanaṃ. Devapañhanti dāsiyā 2- sarīre devataṃ otāretvā pañhāpucchanaṃ. Ādiccupaṭṭhānanti jīvikatthāya ādiccapāricariyā. Mahatupaṭṭhānanti tatheva mahābrahmapāricariyā. Abbhujjalananti mantena mukhato aggijālānīharaṇaṃ. Sirivhāyananti "ehi siri, mayhaṃ sire 3- patiṭṭhāhī"ti evaṃ sirena siriyā avhāyanaṃ. [27] Santikammanti devaṭṭhānaṃ gantvā "sace me idaṃ nāma samijjhissati, tumhākaṃ iminā ca iminā ca upahāraṃ karissāmī"ti samiddhakāle kattabbaṃ santipaṭissavakammaṃ. Tasmiṃ pana samiddhe tassa karaṇaṃ paṇidhikammaṃ nāma. Bhūrikammanti bhūmighare vasitvā gahitamantassa payogakaraṇaṃ. Vassakammaṃ vossakammanti ettha vassoti puriso, vossoti paṇḍako. Iti vossassa vassakaraṇaṃ vassakammaṃ, vassassa vossakaraṇaṃ vossakammaṃ, taṃ pana karonto acchindakabhāvamattaṃ pāpeti, na liṅgaṃ antaradhāpetuṃ sakkoti. Vatthukammanti akatavatthumhi gehapaṭiṭṭhāpanaṃ. Vatthuparikaraṇanti "idañcidañca āharathā"ti vatvā vatthubalikammakaraṇaṃ. 4- Ācamananti udakena mukhasuddhikaraṇaṃ. 5- Nhāpananti aññesaṃ nhāpanaṃ. Juhananti tesaṃ atthāya aggijuhanaṃ. Vamananti yogaṃ datvā vamanakaraṇaṃ. Virecanepi eseva nayo. Uddhavirecananti uddhaṃ dosānaṃ nīharaṇaṃ. Adhovirecananti adho dosānaṃ nīharaṇaṃ. Sīsavirecananti sirovirecanaṃ. Kaṇṇatelanti kaṇṇānaṃ bandhanatthaṃ vā vaṇaharaṇatthaṃ vā bhesajjatelapacanaṃ. Nettatappananti akkhitappanatelaṃ. Natthukammanti telena yojetvā natthukaraṇaṃ. Añjananti dve vā tīṇi vā paṭalāni nīharaṇasamatthaṃ khārañjanaṃ. Paccañjananti nibbāpanīyaṃ sītalabhesajjañjanaṃ. Sālākiyanti salākavejjakammaṃ. @Footnote: 1 cha.Ma.i. pañhapucchanaṃ 2 i. devadāsiyā 3 ka.sarīre @4 i. tattha balikammakaraṇaṃ 5 i. mukhasiddhikaraṇaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.
Sallakattiyanti sallakattavejjakammaṃ. Dārakatikicchā vuccati komārabhaccavejjakammaṃ. Mūlabhesajjānaṃ anuppadānanti 1- iminā kāyatikicchanaṃ dasseti. Osadhīnaṃ paṭimokkhoti khārādīni datvā tadanurūpe vaṇe gate tesaṃ apanayanaṃ. Ettāvatā mahāsīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti. Pubbantakappikasassatavādavaṇṇanā [28] Evaṃ brahmadattena vuttavaṇṇassa anusandhivasena tividhaṃ sīlaṃ vitthāretvā idāni bhikkhusaṃghena vuttavaṇṇassa anusandhivasena "atthi bhikkhave aññeva dhammā gambhīrā duddasā"ti ādinā nayena suññatāppakāsanaṃ ārabhi. Tattha dhammāti guṇe desanāyaṃ pariyattiyaṃ nissatteti evamādīsu dhammasaddo vattati. "nahi dhammo adhammo ca ubho samavipākino adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatin"ti 2- ādīsu hi guṇe dhammasaddo. "dhammaṃ vo bhikkhave desissāmi ādikalyāṇan"ti 3- ādīsu desanāyaṃ. "idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyyan"ti 4- ādīsu pariyattiyaṃ. "tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti, khandhā hontī"ti 5- ādīsu nissatte. Idha pana guṇe vattati. Tasmā "atthi bhikkhave aññeva tathāgatassa guṇā"ti evamettha attho daṭṭhabbo. Gambhīrāti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra tathāgatā aññesaṃ ñāṇena alabbhaneyyappatiṭṭhā, gambhīrattāyeva duddasā, duddasattāyeva duranubodhā. Nibbutasabbapariḷāhattā santā. Santārammaṇesu pavattanatopi santā. Atittikaraṇaṭṭhena paṇītā sādhurasabhojanaṃ viya. Uttamañāṇavisayattā na takkena avacaritabbāti atakkāvacaRā. Nipuṇāti saṇhasukhumasabhāvattā. Bālānaṃ avisayattā paṇḍitehiyeva veditabbāti paṇḍitavedanīyā. @Footnote: 1 cha.Ma. anuppādananti 2 khu thera. 26/304/318 dhammikattheragāthā @3 Ma.u. 14/420/360 chachakkasutta 4 aṅ pañcaka. 22/73,74 paṭhama-dutiyadhammavihārīsutta @5 abhi. saṅ. 34/121 suññatavāra--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.
Ye tathāgato sayaṃ abhiñaṇā sacchikatvā pavedetīti ye dhamme tathāgato anaññaneyyo hutvā sayameva abhivisiṭṭhena ñāṇena paccakkhaṃ katvā pavedeti dīpeti katheti pakāsetīti attho. Yehīti yehi guṇadhammehi. Yathābhuccanti yathābhūtaṃ. Vaṇṇaṃ samamā vadamānā vadeyyunti tathāgatassa vaṇṇaṃ vattukāmā sammā vadeyyuṃ, ahāpetvā vattuṃ sakkuṇeyyunti attho. Katame ca pana te dhammā bhagavatā evaṃ thomitāti? sabbaññutañāṇaṃ. Yadi evaṃ kasmā puthuvacananiddeso 1- katoti? puthucittasamāyogato ceva puthuārammaṇato ca. Taṃ hi catūsu ñāṇasampayuttamahākiriyacittesu labbhati, na cassa koci dhammo ārammaṇaṃ nāma na hoti. Yathāha "atītaṃ ... Anāgataṃ ... Paccuppannaṃ. Sabbaṃ jānātīti sabbaññutañāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthīti anāvaraṇañāṇan"ti 2- ādi. iti puthucittasamāyogato, punappunaṃ uppattivasena puthuārammaṇato ca puthuvacananiddeso katoti. "añañevā"ti idaṃ panettha vavatthāpanavacanaṃ, "aññeva, na pāṇātipātāveramaṇīādayo. Gambhīrāva, na uttānā"ti evaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ. Sāvakapāramīñāṇaṃ hi gambhīraṃ, paccekabodhiñāṇaṃ pana tato gambhīrataranti tattha vavatthānaṃ natthi, sabbaññutañāṇañca tatopi gambhīrataranti tatthapi vavatthānaṃ natthi, ito pana aññaṃ gambhīrataraṃ natthi, tasmā gambhīrāvāti vavatthānaṃ labbhati. Tathā duddasāva duranubodhāvāti sabbaṃ veditabbaṃ. Katame ca te bhikkhaveti ayaṃ pana tesaṃ dhammānaṃ kathetukamyatāpucchā. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇāti ādīsu pucchāvissajjanaṃ. Kasmā panetaṃ evamāraddhanti ce? buddhānañhi cattāri ṭhānāni patvā gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantatā 3- paññāyati, desanā gambhīrā hoti tilakkhaṇāhatā suññatāpaṭisaṃyuttā. Katamāni cattāri? vinayapaññattiṃ, bhūmantaraṃ, paccayākāraṃ, samayantaranti. Tasmā "idaṃ lahukaṃ, idaṃ garukaṃ, idaṃ satekicchaṃ, idaṃ atekicchaṃ, ayaṃ āpatti, ayaṃ anāpatti, ayaṃ chejjagāminī, ayaṃ vuṭṭhānagāminī, ayaṃ desanāgāminī, ayaṃ lokavajjā, ayaṃ paṇṇattivajjā, imasmiṃ vatthusmiṃ idaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. bahuvacananiddeso 2 khu. paṭi. 31/286/190 sabbaññutañāṇaniddesa @3 cha.Ma.i. mahantabhāvo--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.
Paññāpetabban"ti yaṃ evaṃ otiṇṇe vatthusmiṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ nāma, tattha aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti vinayapaññattiṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati .pe. Suññatāpaṭisaṃyuttāti. Tathā "ime cattāro satipaṭṭhānā nāma .pe. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nāma, pañcakkhandhā nāma, dvādasāyatanāni nāma, aṭṭhārasa dhātuyo nāma, cattāri ariyasaccāni nāma bāvīsatindriyāni nāma, navahetū nāma, cattāro āhārā nāma, satta phassā nāma, satta vedanā nāma, satta saññā nāma, satta cetanā nāma, satta cittāni nāma, etesu ettakā kāmāvacarā dhammā nāma, 1- ettakā rūpāvacarā pariyāpannadhammā nāma, ettakā arūpāvacarā apariyāpannadhammā nāma, 1- ettakā lokiyadhammā nāma, ettakā lokuttaradhammā nāmā"ti catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ anantanayaṃ abhidhammapiṭakaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti bhūmantaraparicchedaṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati .pe. Suññatāpaṭisaṃyuttāti. Tathā yā ayaṃ 2- avijjā saṅkhārānaṃ navahākārehi paccayo hoti, uppādo hutvā paccayo hoti, pavattaṃ hutvā. Nimittaṃ. Āyūhanaṃ. Saṃyogo. Palibodho. Samudayo. Hetu. Paccayo hutvā paccayo hoti. Tathā saṅkhārādayo viññāṇādīnaṃ. Yathāha "kathaṃ paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ? avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saṃyogaṭṭhiti ca palibodhaṭṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā paṭiccasamuppannā, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ. Anāgatampi addhānaṃ avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca .pe. Jāti jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti ca .pe. Paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi jāti paccayo, @Footnote: 1-1 cha.Ma. ettakā rūpāvacaraarūpāvacarapariyāpannā dhammā nāma, 2 cha.Ma. tattha ayaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.
Jarāmaraṇaṃ paccayasamuppannaṃ, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇan"ti. 1- Evamimaṃ tassa tassa dhammassa tathā tathā paccayabhāvena pavattaṃ tivaṭṭaṃ tiyaddhaṃ tisandhiṃ catusaṅkhepaṃ vīsatākāraṃ paṭiccasamuppādaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti paccayākāraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati .pe. Suññatāpaṭisaṃyuttāti. Tathā cattāro janā sassatavādā nāma, cattāro ekaccasassatavādā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā, soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādā nāma, te idaṃ nissāya idaṃ gaṇhantīti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni bhinditvā nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti samayantaraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantatā paññāyati, desanā gambhīrā hoti tilakkhaṇāhatā suññatāpaṭisaṃyuttāti. Imasmiṃ pana ṭhāne samayantaraṃ labbhati, tasmā sabbaññutañāṇassa mahantabhāvassa dassanatthaṃ, desanāya ca suññatāpakāsanavibhāvanatthaṃ 2- samayantaraṃ anupavisanto dhammarājā "santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā"ti evaṃ pucchāvissajjanaṃ ārabhi. [29] Tattha santīti atthi saṃvijjanti upalabbhanti. Bhikkhaveti ālapanavacanaṃ. Eketi ekacce. Samaṇabrāhmaṇāti pabbajjūpagatabhāvena samaṇā, jātiyā brāhmaṇā. Lokena vā "samaṇā"ti ca "brāhmaṇā"ti ca evaṃ sammatā. Pubbantaṃ kappitvā vikappetvā gaṇhantīti pubbantakappikā, pubbantakappo vā etesaṃ atthīti pubbantakappikā. Tattha antoti ayaṃ saddo antaabbhantaramariyādalāmakaparabhāga- koṭṭhāsesu dissati. "antapūro udarapūro"ti 3- ādīsu hi ante antasaddo. @Footnote: 1 khu. paṭi. 31/94/72 dhammaṭṭhitiñāṇaniddesa 2 ka. suññatāpakāsanabhāvatthaṃ, @Sī. suññatāpakāsanatthaṃ 3 khu.su. 25/197/371 vijayasutta--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.
Caranti loke parivārachannā, anto asuddhā bahi sobhamānāti 1- ādīsu abbhantare. "kāyabandhanassa anto jīrati. 2- Sā haritantaṃ vā pathantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā"ti 3- ādīsu mariyādāyaṃ. "antamidaṃ bhikkhave jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyan"ti 4- ādīsu lāmake. "esevanto dukkhassā"ti 5- ādīsu parabhāge. Sabbapaccayasaṅkhayo hi dukkhassa parabhāgo koṭīti vuccati. "sakkāyo kho āvuso eko anto"ti 6- ādīsu koṭṭhāse. Svāyaṃ idhāpi koṭṭhāse vattati. Kappasaddopi "tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ. 7- Atthi kappo nipajjituṃ, 8- kappakatena akappakataṃ saṃsibbitaṃ hotī"ti 9- evaṃ āyukappalesakappavinayakappādīsu sambahulesu atthesu vattati. Idha taṇhādiṭṭhīsu vattatīti veditabbo. Vuttampi cetaṃ "kappāti dve kappā taṇhākappo ca diṭṭhikappocā"ti 10- tasmā taṇhā- diṭṭhivasena atītaṃ khandhakoṭṭhāsaṃ kappetvā kappetvā ṭhitāti pubbantakappikāti evamettha attho veditabbo. Tesaṃ evaṃ pubbantaṃ kappetvā ṭhitānaṃ punappunaṃ uppajjanavasena pubbantameva anugatā diṭṭhīti pubbantānudiṭṭhino. Te evaṃ diṭṭhino taṃ pubbantaṃ ārabbha āgamma paṭicca aññaṃpi janaṃ diṭṭhigatikaṃ karontā anekavihitāni adhimuttipadāni 11- abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhīti. Tattha anekavihitānīti anekavidhāni. Adhimuttipadānīti adhivacanapadāni. Athavā, bhūtamatthaṃ abhibhavitvā yathāsabhāvato aggahetvā vattanato 12- adhimuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti. Adhimuttīnaṃ padāni adhimuttipadāni, diṭṭhidīpakāni vacanānīti attho. Aṭṭhārasahi vatthūhīti aṭṭhārasahi kāraṇehi. [30] Idāni yehi aṭṭhārasahi vatthūhi abhivadanti tesaṃ kathetukamyatāya pucchāya "te ca bhonto"ti ādinā nayena pucchitvā tāni vatthūni vibhajitvā dassetuṃ "santi bhikkhave"ti ādimāha. @Footnote: 1 saṃ.sagā. 15/122 sattajaṭilasutta 2 vinaYu. 7/278 khuddakavatthūni @3 Ma.mū. 12/304 mahāhatthipadopamasutta 4 saṃ.khandha. 17/80/75 piṇḍolyasutta @5 saṃ.ni. 16/51/82 parivīmaṃsanasutta 6 aṅ.chakka. 332/448 majjhesutta 7 dī.mahā. @10/167 mahāparinibbānasutta 8 aṅ.aṭṭhaka. 23/185/344 kusitārambhavatthusutta @9 vinaYu. 2/371 dubbaṇṇakaraṇasikkhāpada 10 khu.mahā. 29/136/105 suddhaṭṭhakasuttaniddesa @11 cha.Sī.i. adhivuttipadāni 12 cha.Ma. pavattanato--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.
Tattha vadanti etenāti vādo, diṭṭhigatassetaṃ adhivacanaṃ, sassato vādo etesanti sassatavādā, sassatadiṭṭhinoti attho. Eteneva nayena ito paresaṃpi evarūpānaṃ padānaṃ attho veditabbo. Sassataṃ attānañca lokañcāti rūpādīsu aññataraṃ "attā"ti ca "loko"ti ca gahetvā taṃ sassataṃ amaraṃ niccaṃ dhuvaṃ paññapenti. Yathāha "rūpaṃ attāceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapenti, tathā vedanaṃ. Saññaṃ. Saṅkhāre. Viññāṇaṃ attāceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapentī"ti. 1- [31] Ātappamanvāyāti ādīsu vīriyaṃ kilesānaṃ ātappanabhāvena ātappanti vuttaṃ. Tadeva padahanavasena padhānaṃ. Punapupnaṃ payuttavasena anuyogo. Iti evaṃ tippabhedaṃpi vīriyaṃ anvāya āgamma paṭiccāti attho. Appamādo vccati satiyā avippavāso. Sammāmanasikāroti upāyamanasikāro paṭhamamanasikāro, atthato ñāṇanti vuttaṃ hoti. Yasmiṃ hi manasikāre ṭhitassa pubbenivāsānussatiñāṇaṃ ijjhati, ayaṃ imasmiṃ ṭhāne "manasikāro"ti adhippeto. Tasmā vīriyañca satiñca ñāṇañca āgammāti ayamettha saṅkhepattho. Tathārūpanti tathājātikaṃ. Cetosamādhinti cittasamādhiṃ. Phusatīti vindati paṭilabhati. Yathā samāhite citteti yena samādhinā sammā āhite suṭṭhu ṭhapite cittamhi. Anekavihitaṃ pubbenivāsanti ādīnaṃ attho visuddhimagge vutto. So evamāhāti so evaṃ jhānānubhāvasampanno hutvā diṭṭhigatiko evaṃ vadati. Vañjhoti vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalo kassaci ajanakoti. Etena "attā"ti ca "loko"ti ca gahitānaṃ jhānadīnaṃ rūpādijanakabhāvaṃ paṭikkhipati. Pabbatakūṭaṃ viya ṭhitoti kūṭaṭṭho. Esikaṭṭhāyiṭṭhitoti esikaṭṭhāyī viya hutvā ṭhitoti esikaṭṭhāyiṭṭhito. Yathā sunikhāto esikatthambho niccalo tiṭṭhati, evaṃ ṭhitoti attho. Ubhayenapi lokassa vināsābhāvaṃ dīpeti. Keci pana "īsikaṭṭhāyiṭṭhito"ti pāliṃ vatvā muñje īsikā viya ṭhito"ti vadanti. Tatrāyaṃ adhippāyo:- yadidaṃ jāyatīti vuccati, taṃ muñjato īsikā viya vijjamānameva nikkhamati. Yasmā ca @Footnote: 1 khu. paṭi. 31/140 antaggāhikadiṭṭhiniddese vitthāro daṭṭhabbo--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.
Īsikaṭṭhāyiṭṭhito, tasmā te 1- ca sattā sandhāvanti, ito aññattha gacchantīti attho. Saṃsarantīti aparāparaṃ sañcaranti. Cavantīti evaṃ saṅkhyaṃ gacchanti. Tathā upapajjantīti. Aṭṭhakathāyaṃ pana pubbe "sassato attā ca loko cā"ti vatvā idāni "te ca sattā sandhāvantī"ti ādinā vacanena ayaṃ diṭṭhigatiko attanāyeva attano vādaṃ bhindati, diṭṭhigatikassa dassanaṃ nāma na nibaddhaṃ, thusarāsimhi nikkhittakhāṇuko viya cañcalaṃ, ummattakapacchiyaṃ pūvakhaṇḍagūthagomayādīni viya cettha sundaraṃpi asundaraṃpi hotiyevāti vuttaṃ. Atthi tveva sassatisamanti ettha sassatīti niccaṃ vijjamānatāya mahāpaṭhaviṃva maññati, tathāpi sinerupabbatacandimasuriye, tato tehi samaṃ attānaṃ maññamānā atthi tveva sassatisamanti vadanti. Idāni "sassato attā ca loko cā"ti ādikāya paṭiññāya sādhanatthaṃ hetuṃ dassento "taṃ kissa hetu? ahañhi ātappamanvāyā"ti ādimāha. Tattha imināmahaṃ etaṃ jānāmīti iminā visesādhigamena ahaṃ etaṃ paccakkhato jānāmi, na kevalaṃ saddhāmattakena vadāmīti dasseti, makāro panettha padasandhikaraṇatthaṃ vutto. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ ṭhānanti catūhi vatthūhīti vatthusaddena vuttesu catūsu ṭhānesu, idaṃ paṭhamaṃ ṭhānaṃ, idaṃ jātisatasahassamattānussaraṇaṃ paṭhamaṃ kāraṇanti attho. [32-33] Uparivāradvayepi eseva nayo. Kevalaṃ hi ayaṃ vāro jātisatasahassānussaraṇavasena vutto. Itare dasacattālīsasaṃvaṭṭavivaṭṭakappānussaraṇavasena. Mandapañño 2- hi titthiyo anekajātisatasahassamattaṃ anussarati, majjhimapañño dasa saṃvaṭṭavivaṭṭakappāni, tikkhapañño cattālīsaṃ, na tato uddhaṃ. [34] Catutthavāre: takkayatīti takkī, takko vā assa atthīti takkī, takketvā vitakketvā diṭṭhigāhino etaṃ adhivacanaṃ. Vīmaṃsāya samannāgatoti vīmaṃSī. Vīmaṃsā nāma tulanā ruccanā khamanā. Yathā hi puriso yaṭṭhiyā udakaṃ vīmaṃsitvā vīmaṃsitvā otarati, evameva yo tulayitvā ruccitvā khamāpetvā diṭṭhiṃ @Footnote: 1 cha. teva 2 i. mandapaññā--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.
Gaṇhāti, so "vīmaṃsī"ti veditabbo. Takkapariyāhatanti takkena pariyāhataṃ, tena tena pariyāyena takketvāti attho. Vīmaṃsānucaritanti tāya vuttappakārāya vīmaṃsāya anucaritaṃ. Sayaṃ pāṭibhāṇanti attano paṭibhāṇamattasañjātaṃ. Evamāhāti sassatadiṭṭhiṃ gahetvā evaṃ vadati. Tattha catubbidho takkī anussatiko, jātissaro, lābhī, suddhatakkikoti. Tattha yo "vessantaro nāma rājā ahosī"ti ādīni sutvā "tenahi yadi vessantarova bhagavā. Sassato attā"ti takkayanto diṭṭhiṃ gaṇhāti, ayaṃ anussatiko nāma dve tisso jātiyo saritvā "ahameva pubbe asukasmiṃ nāma ahosiṃ, tasmā sassato attā"ti takkayanto jātissaratakkiko nāma. Yo pana lābhitāya "yathā me idāni attā sukhito, 1- atītepi evaṃ ahosi, anāgatepi bhavissatī"ti takkayitvā diṭṭhiṃ gaṇhāti, ayaṃ lābhitakkiko nāma. "evaṃ sati idaṃ hotī"ti takkamatteneva gaṇhanto pana suddhatakkiko nāma. [35] Etesaṃ vā aññatarenāti etesaṃyeva catunnaṃ vatthūnaṃ aññatarena ekena vā dvīhi vā tīhi vā. Natthi ito bahiddhāti imehi pana vatthūhi bahi aññaṃ ekaṃ kāraṇampi sassatapaññattiyā natthīti appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadati. [36] Tayidaṃ bhikkhave tathāgato pajānātīti bhikkhave taṃ idaṃ catubbidhaṃpi diṭṭhigataṃ tathāgato nānappakārato jānāti. Tato taṃ pajānanākāraṃ dassento "ime diṭaṭhiṭṭhānā"ti ādimāha, tattha diṭṭhiyova diṭṭhiṭṭhānā nāma. Apica diṭṭhīnaṃ kāraṇampi diṭṭhiṭṭhānameva. Yathāha: "katamāni aṭṭha diṭṭhiṭṭhānāni? khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ, avijjāpi. Phassopi. Saññāpi. Vitakkopi. Ayonisomanasikāropi. Pāpamittopi. Paratoghosopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Khandhā hetu khandhā paccayo diṭṭhiṭṭhānaṃ uppādāya samuṭṭhānaṭṭhena, evaṃ khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Avijjā hetu .pe. Pāpamitto hetu .pe. Paratoghoso hetu paratoghoso paccayo diṭṭhiṭṭhānaṃ uppādāya samuṭṭhānaṭṭhena, evaṃpi paratoghoso diṭṭhiṭṭhānan"ti 2- evaṃ gahitāti diṭṭhisaṅkhātā tāva diṭṭhiṭṭhānā "sassato attā ca loko cā"ti evaṃ gahitā ādinnā, pavattitāti @Footnote: 1 cha.Ma. sukhī hoti 2 khu. paṭi. 31/124 diṭṭhikathā--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.
Attho. Evaṃ parāmaṭaṭhāti nirāsaṅkacittatāya punappunaṃ āmaṭṭhā parāmaṭṭhā, "idameva saccaṃ, moghamaññan"ti pariniṭṭhāpitā. Kāraṇasaṅkhātā pana diṭṭhiṭṭhānā yathā gayhamānā diṭṭhiyo samuṭṭhāpenti, evaṃ ārammaṇavasena ca pavattanavasena ca āsevanavasena ca gahitā anādīnavadassitāya punappunaṃ gahaṇavasena parāmaṭṭhā. Evaṃ gatikāti evaṃ nirayatiracchānapetavisayagatīnaṃ aññataragatikā. "evaṃ abhisamparāyā"ti idaṃ purimapadasseva vevacanaṃ, evaṃ idhaparalokāti vuttaṃ hoti. Tañca tathāgato pajānātīti na kevalañca tathāgato sakāraṇaṃ sagatikaṃ diṭṭhigatameva pajānāti, athakho tañca sabbaṃ pajānāti, tato ca uttaritaraṃ sīlañceva samādhiñca sabbaññutañāṇañca pajānāti. Tañca pajānaṃ na parāmasatīti tañca evaṃvidhaṃ anuttaraṃ visesaṃ pajānantopi "ahaṃ pajānāmī"ti taṇhādiṭṭhimānaparāmāsavasena tañca na parāmasati. Aparāmasato cassa paccattañceva nibbuti viditāti evaṃ aparāmasato cassa aparāmāsapaccayā 1- sayameva attanāyeva tesaṃ parāmāsakilesānaṃ nibbuti viditā, pākaṭaṃ bhikkhave tathāgatassa nibbānanti dasseti. Idāni yathā paṭipannena tathāgatena sā nibbuti adhigatā, taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ yāsu vedanāsu rattā 2- titthiyā "idha sukhino bhavissāma, ettha sukhino bhavissāmā"ti diṭṭhiggahanaṃ pavisanti, tāsaṃyeva vedanānaṃ vasena kammaṭṭhānaṃ ācikkhanto "vedanānaṃ samudayañcā"ti ādimāha. Tattha yathābhūtaṃ viditvāti "avijjāsamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, taṇhāsamudayā. Kammasamudayā. Phassasamudayā. Vedanāsamudayoti paccanasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati. Nibbattilakkhantopi vedanākkhandhassa udayaṃ passatī"ti. 3- Imesaṃ pañcannaṃ lakkhaṇānaṃ vasena vedanāsamudayaṃ yathābhūtaṃ viditvā, "avijjānirodhā vedanānirodhoti .pe. Taṇhānirodhā. Kammanirodhā. Phassanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa vayaṃ passatī"ti 4- imesaṃ pañcannaṃ lakkhaṇānaṃ vasena vedanānaṃ atthaṅgamaṃ yathābhūtaṃ viditvā "yaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, @Footnote: 1 Sī. aparappaccayā 2 ka. ratā 3-4 khu. paṭi 31/50 ñāṇakathā--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.
Ayaṃ vedanāya assādo"ti evaṃ assādaṃ ca yathābhūtaṃ viditvā, "yaṃ vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṃ vedanāya ādīnavo"ti evaṃ ādīnavaṃ yathābhūtaṃ viditvā "yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ vedanāya nissaraṇan"ti evaṃ nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā, vigatacchandarāgatāya anupādāno anupādāvimutto bhikkhave tathāgato yasmiṃ upādāne sati kiñci upādiyeyya, upādinnattā ca khandho bhaveyya tassa abhāvā kiñci dhammaṃ anupādiyitvāva vimutto bhikkhave tathāgatoti. [37] Ime kho te bhikkhaveti ye vo ahaṃ "katame ca te bhikkhave dhammā gambhīrā"ti apucchiṃ, ime kho te bhikkhave "tañca tathāgato pajānāti, tato ca uttaritaraṃ pajānātī"ti evaṃ niddiṭṭhā sabbaññutañāṇadhammā gambhīrā duddasā .pe. Paṇḍitavedanīyāti veditabbā. Yehi tathāgatassa neva puthujjano, na sotāpannādīsu aññataro vaṇṇaṃ yathābhūtaṃ vattuṃ sakkoti, athakho tathāgatova yathābhuccaṃ 1- vaṇṇaṃ sammā vadamāno vadeyyāti evaṃ puccamānenāpi 2- sabbaññutañāṇameva puṭṭhaṃ, niyyādentenāpi tadeva niyyāditaṃ, antarā pana diṭṭhiyo vibhattāti. Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā. -------------- Ekaccasassatavādavaṇṇanā [38] Tattha 3- ekaccasassatikāti ekaccasassatavādā, te duvidhā honti: sattekaccasassatikā, saṅkhārekaccasassatikāti. Duvidhāpi idha gahitāyeva. [39] Yanti nipātamattaṃ. Kadācīti kismiñci kāle. Karahacīti tasseva vevacanaṃ. Dīghassa addhunoti dīghassa kālassa. Accayenāti atikkamena. Saṃvaṭṭatīti vinassati. Yebhuyyenāti ye upari brahmalokesu vā arūpesu vā nibbattanti, tadavasese sandhāya vuttaṃ. Jhānamanena nibbattattā manomayā. Pīti tesaṃ bhakkho @Footnote: 1 cha.Ma. yathābhūtaṃ. 2 ka. vuccamānenāpi @3 cha.Ma., i. ayaṃ pāṭho na dissati. visuddhi 2/51 piṭṭhe.--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.
Āhāroti pītibhakkhā. Attanova tesaṃ pabhāti sayampabhā. Antalikkhe carantīti antalikkhacaRā. Subhesu uyyānavimānakapparukkhādīsu tiṭṭhantīti subhaṭṭhāyino. Subhā vā manorammavatthābharaṇā hutvā tiṭṭhantīti subhaṭṭhāyino. Ciraṃ dīghamaddhānanti ukkaṃsena aṭṭha kappe. [40] Vivaṭṭatīti saṇṭhāti. Saññaṃ brahmavimānanti pakatiyā nibbattasattānaṃ natthitāya suññaṃ, brahmakāyikā bhūmi nibbattatīti attho. Tassa kattā vā kāretā vā natthi, visuddhimagge vuttanayena pana kammapaccayā utusamuṭṭhānā ratanabhūmi nibbattati. Pakatinibbattaṭṭhāneyeva 1- cettha uyyānakapparukkhādayo nibbattanti. atha sattānaṃ pakatiyā visitaṭṭhāne nikanti uppajjati. Te paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā tato otaranti, tasmā "athakho aññataro satto"ti ādimāha. Āyukkhayā vā puññakkhayā vāti ye oḷāraṃ puññakammaṃ katvā yattha katthaci appāyuke devaloke nibbattanti, te attano puññabalena ṭhātuṃ na sakkonti, tassa pana devalokassa āyuppamāṇeneva cavantīti āyukkhayā vā cavantīti vuccanti. Ye pana parittaṃ puññakammaṃ katvā dīghāyuke devaloke nibbattanti, te yāvatāyukaṃ ṭhātuṃ na sakkonti, antarāva cavantīti puññakkhayā vā cavantīti vuccanti. Dīghamaddhānaṃ tiṭṭhatīti kappaṃ vā upaḍḍhakappaṃ vā. [41] Anabhiratīti aparassāpi sattassa āgamanapatthanā. Yā pana paṭighasampayuttā ukkaṇṭhitā, sā brahmaloke natthi. Paritassanāti ubbijjanā phandanā, sā panesā tāsatassanā taṇhātassanā diṭṭhitassanā ñāṇatassanāti catubbidhā hoti. Tattha "jātiṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso. Jaraṃ. Maraṇaṃ paṭicca .pe. Utrāso"ti 2- ayaṃ tāsatassanā nāma. "aho vata aññepi sattā itthattaṃ āgaccheyyun"ti 3- ayaṃ taṇhātassanā nāma. "paritassitaṃ vipphanditamevā"tī 4- ayaṃ diṭṭhitassanā nāma. "tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjantī"ti 5- ayaṃ ñāṇatassanā @Footnote: 1 cha.Ma., i. pakatinibbattiṭṭhānesuyeva 2 abhi.vi. 35/921 tikanidesa @3 dī. pā. 11/38 pāṭikasutta 4 dī.Sī. 9/105-117 brahmajālasutta @5 saṃ. khandha. 17/78 sīhasutta, aṅ. catukka. 21/33 sīhasutta--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.
Nāma. Idha pana taṇhātassanāpi diṭṭhitassanāpi vaṭṭati. Brahmavimānanti idha pana paṭhamābhinibbattassa atthitāya suññanti na vuttaṃ. Upapajjantīti uppattivasena upagacchanti. Sahabyatanti sahabhāvaṃ. [42] Abhibhūti abhibhavitvā ṭhito "jeṭṭhakohamasmī"ti. Anabhibhūtoti aññehi anabhibhūto. Aññadatthunti ekaṃsavacane nipāto. Dassanavasena daso, sabbaṃ passāmīti attho. Vasavattīti sabbaṃ janaṃ vase vattemi. Issaro kattā nimmātāti ahaṃ loke issaro, ahaṃ lokassa kattā ca nimmātā ca, paṭhavīhimavantasinerucakkavāḷamahāsamuddacandimasuriyā mayā nimmitāti. Seṭṭho sajjitāti ahaṃ lokassa uttamo ca sajjitā ca "tavaṃ khattiyo nāma hohi, tvaṃ brāhmaṇo, vesso, suddo, gahaṭṭho, pabbajito nāma. Antamaso tvaṃ oṭṭho hohi, goṇo hohī"ti evaṃ "sattānaṃ saṃvibhajitā 1- ahan"ti maññati. Vasī pitā bhūtabhabyānanti "ahamasmi ciṇṇavasitāya vasī, ahampitā bhūtānañca bhabyānañcā"ti maññati. Tattha aṇḍajajalābujā sattā antoaṇḍakoseceva antovatthimhi ca bhabyā nāma, bahi nikkhantakālato paṭṭhāya bhūtā nāma. Saṃsedajā paṭhamacittakkhaṇe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtā. Opapātikā paṭhamairiyāpathe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtāti veditabbā. Te sabbepi mayhaṃ puttāti saññāya "ahampitā bhūtabhabyānan"ti maññati. Idāni kāraṇato sādhetukāmo "mayā ime sattā nimmitā"ti paṭiññaṃ katvā "taṃ kissa hetū"ti ādimāha. Itthattanti itthabhāvaṃ, brahmabhāvanti attho. Iminā mayanti attano kammavasena cutāpi upapannāpi ca kevalaṃ maññanāmatteneva "iminā nimmitatā"ti maññamānā vaṅkacchiddena 2- vaṅkaāṇi viya onamitvā tasseva pādamūlaṃ gacchanti. [43] Vaṇṇavantataro cāti vaṇṇavantataro ca abhirūpo pāsādikoti attho. Mahesakkhataroti issariyaparivāravasena mahāyasataro. [44] Ṭhānaṃ kho panetanti kāraṇaṃ kho panetaṃ. So tato cavitvā aññatra na gacchati, idheva āgacchati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Agārasmāti gehā. Anagāriyanti @Footnote: 1 cha.ma, saṃvisajetā 2 i. vaṅkacchidde--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.
Pabbajjaṃ. Pabbajjā hi yasmā agārasusa hitaṃ kasigorakkhādikammaṃ tattha natthi, tasmā anagāriyanti vuccati. Pabbajatīti upagacchati. Tato paraṃ nānussaratīti tato pubbenivāsā paraṃ na sarati, sarituṃ asakkonto tattha ṭhatvā diṭṭhiṃ gaṇhāti. Niccoti ādīsu tassa upapattiṃ apassanto "nicco"ti vadati, maraṇaṃ apassanto "dhuvo"ti, sadābhāvato "sassato"ti, jarāvasenāpi vipariṇāmassa abhāvato "avipariṇāmadhammo"ti. Sesamettha vāre uttānamevāti. [45-46] Dutiyavāre: khiḍḍāya padussanti vinassantīti khiḍḍāpadosikā, "padūsikā"tipi pāliṃ likhanti, sā aṭṭhakathāyaṃ natthi. Ativelanti atikālaṃ, aticiranti attho. Hassakhiḍḍāratidhammasamāpannāti hassaratidhammañceva khiḍḍāratidhammañca samāpannā anuyuttā, keḷihassasukhañceva kāyikavācasikakīḷāsukhañca anuyuttā, vuttappakāraratidhammasamaṅgino hutvā viharantīti attho. Sati pamussatīti khādanīyabhojanīyesu sati pamussati. Te kira puññavisesādhigatena mahantena attano sirivibhavena nakkhattaṃ kīḷantā tāya sampattimahantatāya 1- "āhāraṃ paribhuñjimhā, na paribhuñjimhā"tipi na jānanti. Atha ekāhārātikkamanato paṭṭhāya nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti. Kasmā? kammajatejassa balavatāya karajakāyassa mandatāya. Manussānaṃ hi kammajatejo mando, karajakāyo balavā. Tesaṃ kammajatejassa mandatāya karajakāyassa balavatāya sattāhampi atikkamitvā uṇhodakaacchayāguādīhi sakkā vatthuṃ upatthambhetuṃ. Devānaṃ pana tejo balavā hoti, karajaṃ mandaṃ. Te ekaṃ āhāravelaṃ atikkamitvāva saṇṭhātuṃ na sakkonti. Yathā nāma gimhānaṃ majjhanhike tattapāsāṇe ṭhapitaṃ padumaṃ vā uppalaṃ vā sāyaṇhasamaye ghaṭasatenāpi siñciyamānaṃ pākatikaṃ na hoti, vinassatiyeva. Evameva pacchā nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti. Tenāha "satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavantī"ti. Katame pana te devāti? "ime devā"ti 2- aṭṭhakathāyaṃ vicāraṇā natthi, "devānaṃ kammajatejo balavā hoti, karajaṃ mandan"ti avisesena vuttattā pana ye keci kavaḷiṅkārāhārūpajīvino devā @Footnote: 1 Ma. sampattiyā mahantatāYu. 2 ka.Sī. nāmāti--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.
Evaṃ karonti, teyeva cavantīti veditabbā. Keci panāhu "nimmānaratiparanimmitavasavattino te devā"ti. Khiḍḍāpadussanamatteneva hete "khiḍḍāpadosikā"ti vuttā. Sesamettha purimanayeneva veditabbaṃ. [47-48] Tatiyavāre: manena padussanti nassanti vinassantīti manopadosikā, ete cātummahārājikā. Tesu kira eko devaputto "nakkhattaṃ kīḷissāmī"ti saparivāro rathena vīthiṃ paṭipajjati, athañño nikkhamanto taṃ purato gacchantaṃ disvā "kiṃ 1- bho ayaṃ kapaṇo adiṭṭhapubbaṃ viya ekaṃ disvā pītiyā uddhumāto viya bhijjamāno viya ca gacchatī"ti kujjhati. Purato gacchantopi nivattitvā taṃ kuddhaṃ disvā kuddhā nāma suvijjānā 2- honti kuddhabhāvamassa ñatvā "tvaṃ kuddho mayhaṃ kiṃ karissasi, ayaṃ sampatti mayā dānasīlādīnaṃ vasena laddhā, na tuyhaṃ vasenā"ti paṭikujjhati. Ekasmiṃ hi kuddhe itaro akuddho rakkhati, ubhosu pana kuddhesu ekassa kodho itarassa paccayo hoti, tassapi kodho itarassa paccayo hotīti ubho kandantānaṃyeva orodhānaṃ cavanti ayamettha dhammatā. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. [49-52] Takkīvāre 3-: ayaṃ cakkhvādīnaṃ bhedaṃ passati, citatampana yasmā purimaṃ purimaṃ pacchimassa pacchimassa paccayaṃ datvāva nirujjhati, tasmā cakkhvādīnaṃ bhedato balavatarampi cittassa bhedaṃ na passati. So taṃ apassanto yathā nāma sakuṇo ekaṃ rukkhaṃ jahitvā aññasmiṃ 4- nilīyati, evameva imasmiṃ attabhāve bhinne cittaṃ aññatra gacchatīti gahetvā evamāha. Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ. Antānantavādavaṇṇanā [53] Antānantikāti antānantavādā, antaṃ vā anantaṃ vā antānantaṃ vā nevantānānantaṃ vā ārabbha pavattavādāti attho. @Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃsaddo na dissati. 2 cha.Sī.i. suviditā. @3 Ma.i. takkīvāde. 4 Ma. ekasmiṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.
[54-60] Antasaññī lokasmiṃ viharatīti paṭibhāganimittaṃ cakkavāḷapariyantaṃ avaḍḍhetvā taṃ "loko"ti gahetvā antasaññī lokasmiṃ viharati, cakkavāḷapariyantaṃ katvā vaḍḍhitakasiṇo 1- pana anantasaññī hoti, uddhamadho avaḍḍhetvā pana tiriyaṃ vaḍḍhetvā uddhamadho antasaññī tiriyaṃ anantasaññī. Takkīvādo vuttanayeneva veditabbo. Ime cattāropi attanā diṭṭhapubbānusāreneva diṭṭhiyā gahitattā pubbantakappikesu paviṭṭhā. Amarāvikkhepavādavaṇṇanā [61] Na maratīti amaRā. Kā sā? "evantipi me no"ti ādinā nayena pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vādā 2- ca. Vividho khepoti vikkhepo, amarāya diṭṭhiyā vācāya ca vikkhepoti amarāvikkhepo, so etesaṃ atthīti amarāvikkhepikā. Aparo nayo, amarā nāma ekā macchajāti, sā ummujjananimujjanādivasena udake sandhāvamānā gahetuṃ na sakkā, 3- evameva ayaṃ pi vādo itocito ca sandhāvati, gāhaṃ na upagacchatīti amarāvikkhepoti vuccati, so etesaṃ atthīti amarāvikkhepikā. [62] "idaṃ kusalan"ti yathābhūtaṃ nappajānātīti dasa kusalakammapathe yathābhūtaṃ nappajānātīti attho. Akusalepi dasa akusalakammapathāva adhippetā. So mamassa vighātoti "musā mayā bhaṇitan"ti vippaṭisāruppattiyā mama vighāto assa, dukkhaṃ bhaveyyāti attho. So mamassa antarāyoti so mama saggassa ceva maggassa ca antarāyo assa. Musāvādabhayā musāvādaparijegucchāti musāvāde ottappena ceva hiriyā ca. Vācāvikkhepaṃ āpajjatīti vācāya vikkhepaṃ āpajjati. Kīdisaṃ? amarāvikkhepaṃ, apariyantavikkhepanti attho. Evantipi me noti ādīsu "evantipi me no"ti aniyamitavikkhePo. Tathātipi me noti "sassato attā ca loko cā"ti vuttaṃ sassatavādaṃ paṭikkhipati. Aññathātipi me noti sassatato aññathā 4- vuttaṃ ekaccasassataṃ ekaccaasassataṃ 5- @Footnote: 1 ka.Ma. vaḍḍhitakasiṇe 2 cha.Ma., i. vācā. 3 cha.Ma. sakkāti @4 Ma. aññathāpīti 5 cha.Ma., i. ayaṃ pāṭho na dissati.--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.
Paṭikkhipati. Notipi me noti "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vuttaṃ ucchedaṃ paṭikkhipati. No notipi me noti "neva hoti na na hotī"ti vuttaṃ takkīvādaṃ paṭikkhipati. Ayaṃ pana "idaṃ kusalan"ti vā "akusalan"ti vā puṭṭho na kiñaci byākaroti. "idaṃ kusalan"ti vā 1- puṭṭho "evantipi me no"ti vadati. Tato "kiṃ akusalan"ti vutte "tathātipi me no"ti vadati. "kiṃ ubhayato aññathā"ti vutte "aññathātipi me no"ti vadati. Tato "tividhenāpi na hoti, kinte laddhī"ti vutte "notipi me no"ti vadati. Tato "no noti kinte 2- laddhī"ti vutte "no notipi me no"ti evaṃ vikkhepamevāpajjati, ekasmimpi pakkhe na tiṭṭhati. [63] Chando vā rāgo vāti appaṭijānantopi 3- sahasā kusalameva "kusalan"ti vatvā akusalameva "akusalan"ti vatvā "mayā asukassa nāma evaṃ byākataṃ, kintaṃ subyākatan"ti aññe paṇḍite pucchitvā tehi "subyākataṃ bhadramukha, `kusalameva tayā kusalaṃ akusalameva akusalan'ti byākatan"ti vutte "natthi mayā sadiso paṇḍito"ti evaṃ me tattha chando vā rāgo vā assāti attho. Ettha ca chando dubbalarāgo, rāgo balavarāgoti. 4- Doso vā paṭigho vāti kusalaṃ 5- pana "akusalan"ti, akusalaṃ vā "kusalan"ti vatvā aññe paṇḍite pucchitvā tehi "dubyākataṃ tayā"ti vutte "ettakampi nāma na jānāmī"ti tattha me assa doso vā paṭigho vāti attho. Idhāpi doso dubbalakodho, paṭigho balavakodho. Taṃ mamassa upādānaṃ, so mamassa vighātoti taṃ chandarāgadvayaṃ mama upādānaṃ assa, dosapaṭighadvayaṃ vighāto. Ubhayampi vā daḷhaggahaṇavasena upādānaṃ, vihananavasena vighāto. Rāgo hi amuñcitukāmatāya ārammaṇaṃ gaṇhāti jalūkā viya. Doso vināsetukāmatāya āsīviso viya. Ubhopi cete santāpakaṭṭhena vihanantiyevāti "upādānan"ti ca "vighāto"ti ca vuttā. Sesaṃ paṭhamavārasadisameva. @Footnote: 1 cha.Ma. vāsaddo na dissati. 2 cha.Ma. kiṃ no noti te. @3 cha.Ma., i. ajānantopi 4 cha.Ma., i. balavarāgo. 5 ka. kusalampi--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.
[64] Paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā. Nipuṇāti saṇhasukhumavuḍḍhino saṇhasukhumaṃ atthantaraṃ 1- paṭivijjhanasamatthā. Kataparappavādāti viññātaparappavādā ceva parehi saddhiṃ katavādapariccayā ca. Vālavedhirūpāti vālavedhidhanuggahasadisā. Vo 2- bhindantā maññeti vālavedhi viya vālaṃ sukhumānipi paresaṃ diṭṭhigatāni attano paññābalena 3- bhindantā viya carantīti attho. Te maṃ tatthāti te samaṇabrāhmaṇā maṃ tesu kusalākusalesu. Samanuyuñjeyyunti "kiṃ kusalaṃ, kiṃ akusalanti attano laddhiṃ vadā"ti laddhiṃ puccheyyuṃ. Samanuggāheyyunti "idaṃ nāmā"ti vutte "kena kāraṇena etamatthaṃ gāhayā"ti 4- kāraṇaṃ puccheyyuṃ. Samanubhāseyyunti "iminā nāma kāraṇenā"ti vutte kāraṇe dosaṃ dassetvā "na tvaṃ idaṃ jānāsi, idampana gaṇha, idaṃ vissajjehī"ti evaṃ samanuyuñjeyyuṃ. Na sampāyeyyanti na sampādeyyaṃ, sampādetvā kathetuṃ na sakkuṇeyyanti attho. So mamassa vighātoti yantaṃ punappunaṃ vatvāpi asampāyanaṃ nāma, so mama vighāto assa, oṭṭhatālujivhāgalasosanadukkhameva assāti attho. Sesametthāpi paṭhamavārasadisameva. [65-66] Mandoti mandapañño, apaññassevetaṃ nāmaṃ. Momūhoti atisammuḷho. Hoti tathāgatoti ādīsu satto "tathāgato"ti adhippeto. Sesamettha uttānameva. Imepi cattāro pubbe pavattadhammānusāreneva diṭṭhiyā gahitattā pubbantakappikesu paviṭṭhā. Adhiccasamuppannavādavaṇṇanā [67] "adhiccasamuppanno attā ca loko cā"ti dassanaṃ adhiccasamuppannaṃ, taṃ etesaṃ atthīti adhiccasamuppannikā. Adhiccasamuppannanti akāraṇasamuppannaṃ. [68-73] Asaññasattāti desanāsīsametaṃ, acittuppādā rūpamattakaattabhāvāti 5- attho. Tesaṃ evaṃ uppatti veditabbā:- ekacco hi titthāyatane pabbajitvā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā jhānā vuṭṭhāya @Footnote: 1 Sī.Ma. sukhumaatthantaraṃ, i. sukhumaatthantare. 2 ka.Ma. te @3 cha.Ma., i. paññāgatena 4 cha.Ma. gāhayenti. @5 Sī. acittuppādarūpamattakadattebhāvāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.
"citte dosaṃ passati, citte sati hatthacchedādidukkhañceva sabbabhayāni ca honti, alaṃ iminā cittena, acittakabhāvova santo"ti evaṃ citte dosaṃ passitvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā asaññasattesu nibbattati, cittamassa cuticittanirodhena idheva nivattati, rūpakkhandhamattameva tattha pātubhavati. Te tattha yathā nāma jiyāvegukkhitto saro yattako jiyāvego, tattakamevākāse gacchati, evameva jhānavegukkhittā upapajjitvā yattako jhānavego, tattakameva kālaṃ tiṭṭhanti, jhānavege pana parihīne tattha rūpakkhandho antaradhāyati, idha pana paṭisandhisaññā uppajjati. Yasmā pana tāya idha uppannasaññāya tesaṃ tattha cuti paññāyati, tasmā "saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī"ti vuttaṃ. Santatāyāti santabhāvāya. Sesamettha uttānameva. Takkīvādopi vuttanayeneva veditabboti. Aparantakappikavādavaṇṇanā [74] Evaṃ aṭṭhārasa pubbantakappike dassetvā idāni catucattālīsa aparantakappike dassetuṃ "santi bhikkhave"ti ādimāha. Tattha anāgatakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ aparantaṃ kappetvā gaṇhantīti aparantakappikā, aparantakappo vā etesaṃ atthīti aparantakappikā. Evaṃ sesampi pubbe vuttanayeneva 1- veditabbaṃ saññīvādavaṇṇanā [75] Uddhamāghatanikāti 2- āghātanaṃ vuccati maraṇaṃ, uddhamāghātanā attānaṃ vadantīti uddhamāghātanikā. "saññī"ti pavatto vādo saññīvādo, so tesaṃ 3- atthīti saññīvādā. [76-77] Rūpī attāti ādīsu kasiṇarūpaṃ "attā"ti, tattha pavattasaññañcassa "saññā"ti gahetvā vā ājīvakādayo viya takkamatteneva vā "rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā saññī"ti naṃ paññapenti. Tattha arogoti nicco. Arūpasamāpattinimittaṃ pana "attā"ti samāpattisaññañcassa "saññā"ti gahetvā vā nigaṇṭhādayo viya takkamatteneva vā "arūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā saññī"ti @Footnote: 1 cha.Ma. vuttappakāranayeneva 2 cha.Ma. uddhamāghātanikāti 3 cha.Ma. etesaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.
Naṃ paññapenti. Tatiyā pana missakagāhavasena pavattā diṭṭhi. Catutthā takkagāheneva. Dutiyacatukkaṃ antānantikavāde vuttanayeneva veditabbaṃ. Tatiyacatukke samāpannakavasena ekattasaññī, asamāpannakavasena nānattasaññī, parittakasiṇavasena parittasaññī, vipulakasiṇavasena appamāṇasaññīti veditabbo. 1- Catutthacatukke pana dibbena cakkhunā tikacatukkajjhānabhūmiyaṃ nibbattamānaṃ disvā "ekantasukhī"ti gaṇhāti, niraye nibbattamānaṃ disvā "ekantadukkhī"ti, manussesu nibbattamānaṃ disvā "sukhadukkhī"ti, vehapphaladevesu nibbattamānaṃ disvā "adukkhamasukhī"ti gaṇhāti. Visesato hi pubbenivāsānussatiñāṇalābhino pubbantakappikā honti, dibbacakkhukā aparantakappikāti. Asaññīnevasaññīnāsaññīvādavaṇṇanā [78-83] Asaññīvādo saññīvāde ādimhi vuttānaṃ dvinnaṃ catukkānaṃ vasena veditabbo. Tathā nevasaññīnāsaññīvādo. Kevalañhi tattha "saññī attā"ti gaṇhantānaṃ tā diṭṭhiyo, idha "asaññī"ti ca "nevasaññīnāsaññī"ti ca. Tattha na ekantena kāraṇaṃ pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatikassapi gāho ummattakapacchisadisoti vuttametaṃ. Ucchedavādavaṇṇanā [84] Ucchedavāde: satoti vijjamānassa. Ucchedanti upacchedaṃ. Vināsanti adassanaṃ. Vibhavanti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti lābhī ca alābhī ca. Lābhī arahato 2- dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto. Yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti na upapattiṃ, 3- so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī ca "ko paralokaṃ jānātī"ti 4- kāmasukhagiddhitāya vā "yathā rukkhato paṇṇāni patitāni puna na virūhanti, evameva sattā"ti ādinā takkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana @Footnote: 1 cha.Ma. veditabbā 2 ka.Ma. anussaranto @3 cha.Ma. upapātaṃ. 4 cha.Ma. na jānātīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.
Taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena vā tathā ca aññathā ca vikappetvā vā imā satta diṭṭhiyo uppannāti veditabbā. [85] Tattha rūpīti rūpavā. Cātummahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kintaṃ? sukkasoṇitaṃ, mātāpettike sambhūto Jātoti mātāpettikasambhavo. Iti rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ "attā"ti vadati. Ittheketi itthaṃ eke, evameketi attho. [86] Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibboti devaloke sambhūto. Kāmāvacaroti chakāmāvacaradevapariyāpanno. Kavaḷiṅkārāhāraṃ 1- bhakkhayatīti kavaḷiṅkārāhārabhakkho. [87] Manomayoti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgīti sabbaaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindariyoti paripuṇṇindriyo. Yāni brahmaloke atthi, tesaṃ vasena, itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ. [88-92] Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamāti ādīnaṃ attho visudadhimagge vutto. Ākāsānañcāyatanupagoti ādīsu pana ākāsānañcāyatanabhavaṃ upagatoti evamattho veditabbo. Sesamettha uttānamevāti. Diṭṭhadhammanibbānavādavaṇṇanā [93] Diṭṭhadhammanibbānavāde "diṭṭhadhammo"ti paccakkhadhammo vuccati, tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ, diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, imasmiṃyeva attabhāve dukkhavūpasamoti 2- attho, taṃ vadantīti diṭṭhadhammanibbānavādā, paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, uttamanti attho. [94] Pañcahi kāmaguṇehīti manāpapiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi, bandhanehi vā. Samappitoti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti itocitoca upaneti. Athavā: paladdhati ramati kīḷati. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā mānusakā 3- @Footnote: 1 cha.Ma.,i. kavaḷīkāraṃ. 2 cha.Ma.,i. dukkhavūpasamananti. 3 ka.Ma. mānusikā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.
Ceva dibbā ca. Mānusikā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā, dibbā ca paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatānaṃ hi te diṭṭhadhammanibbānappattiṃ paññapenti. [95] Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā, paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā, pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammāti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvāti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā, yaṃpi me ahosi, taṃpi me natthīti vuttanayena uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Tattha anto nijjhāyanalakkhaṇo soko, tannissitalālappanalakkhaṇo paridevo, kāyapaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ, visādalakkhaṇo upāyāso, vivicceva kāmehīti ādīnamattho visuddhimagge vutto. [96] Vitakkitanti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritanti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etenetanti etena vitakkitena ca vicāritena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇṭakaṃ viya khāyati. [97-98] Pītigatanti pītiyeva. Cetaso ubbillāvitattanti 1- cittassa ubbillāvibhāvakaraṇaṃ, cetaso ābhogoti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāro samannāhāroti. Sesamettha diṭṭhadhammanibbānavāde uttānameva. Ettāvatā sabbāpi dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo kathitā honti. Yāsaṃ satteva ucchedadiṭṭhiyo, sesā sassatadiṭṭhiyo. [100-104] Idāni "imehi kho te bhikkhave"ti iminā vārena sabbepi te aparantakappike ekajjhaṃ niyyādetvā sabbaññutañāṇaṃ vissajjesi. 2- Puna "imehi kho te bhikkhave"ti ādinā vārena sabbepi te aparantakappike pubbantāparantakappike 3- ca 3- ekajjhaṃ niyyādetvā tadeva ñāṇaṃ vissajjesi. Iti "katame ca te bhikkhave dhammā"ti ādimhi pucchamānopi sabbaññutañāṇameva @Footnote: 1 Ma. uppilāvitattaṃ 2 cha.Ma. vissajjeti @3-3 cha.i, pubbantāparantakappike--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.
Pucchitvā vissajjamānopi sattānaṃ ajjhāsayaṃ tulāya tulāyanto viya, sinerupādato vālukaṃ uddharanto viya dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni uddharitvā sabbaññutañāṇameva vissajjesi. Evaṃ ayaṃ yathānusandhivasena desanā āgatā. Tayo hi suttassa anusandhī:- pucchānusandhi, ajjhāsayānusandhi, yathānusandhīti. Tattha "evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca `kinnu kho bhante orimaṃ tīraṃ, kiṃ pārimaṃ tīraṃ, ko majjhe saṃsīdo, ko thale ussādo, 1- ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvaṭṭaggāho, ko antopūtibhāvo'ti 2- evaṃ pucchantānaṃ bhagavatā vissajjitasuttavasena pucchānusandhi veditabbā. 3- "atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi `iti kira bho rūpaṃ anattā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viñañāṇaṃ anattā, anattakatāni kira kammāni kammattānaṃ phusissantī'ti. 4- Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi:- ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ idhekacco moghapuriso avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthu sāsanaṃ atidhāvitabbaṃ maññeyya `iti kira bho rūpaṃ anattā .pe. Phusissan'ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti 5- evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ viditvā bhagavatā vuttasuttavasena ajjhāsayānusandhi veditabbā. Yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa dhammassa anurūpadhammavasena vā paṭipakkhavasena vā yesu suttesu upari desanā āgacchati, tesaṃ vasena yathānusandhi veditabbā. Seyyathīdaṃ? ākaṅkheyyasutte 6- heṭṭhā sīlena desanā uṭṭhitā, upari cha abhiññā āgatā. Vatthasutte 7- heṭṭhā kilesavasena desanā uṭṭhitā, upari brahmavihārā āgatā. Kosambiyasutte 8- haṭṭhā bhaṇḍanena uṭṭhitā, upari sāraṇīyadhammā āgatā. Kakacūpame 9- heṭṭhā akkhantiyā @Footnote: 1 Ma. ussāro 2 saṃ. saḷā. 18/241 paṭhamadārukkhandhopamasutta @3 cha.Ma. veditabbo 4 Ma. upari. 14/90/70 @5 Ma. upari. 14/90/71 mahāpuṇṇamasutta 6 Ma.mū. 12/64/43 @7 Ma.mū. 12/70/48 8 Ma.mū. 12/491/435 @9 Ma.mū. 12/222/187 kakacūpamasutta--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.
Uṭṭhitā, upari kakacūpamā āgatā. Imasmiṃpi brahmajāle heṭṭhā diṭṭhivasena desanā uṭṭhitā, upari suññatāpakāsanaṃ āgataṃ. Tena vuttaṃ "evamayaṃ yathānusandhivasena desanā āgatā"ti. Paritassitavipphanditavāravaṇṇanā [105-117] Idāni mariyādāvibhāgadassanatthaṃ tatra "bhikkhave"ti ādikā desanā āraddhā. Tadapi tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ajānataṃ apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitaṃ vipphanditamevāti yena diṭṭhiassādena diṭṭhisukhena diṭṭhivedayitena te somanassajātā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi tesaṃ bhavantānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ yathābhūtaṃ dhammānaṃ sabhāvaṃ ajānantānaṃ apassantānaṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ kevalaṃ taṇhāgatānaṃyeva taṃ vedayitaṃ, tañca kho panetaṃ paritassitaṃ vipphanditameva. Diṭṭhisaṅkhātena ceva taṇhāsaṅkhātena ca paritassitena vipphanditameva calitameva kappitameva. Thusarāsimhi nikhātakhāṇusadisaṃ 1- na sotāpannassa dassanamiva niccalanti dasseti. Eseva 2- nayo ekaccasassatavādādīsupi. Phassapaccayavāravaṇṇanā [118-130] Puna "tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā"ti ādi paramparapaccayadassanatthaṃ āraddhaṃ. Tattha tadapi phassapaccayāti yena diṭṭhiassādena diṭṭhisukhena diṭṭhivedayitena te somanassajātā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi taṇhādiṭṭhiparipphanditaṃ vedayitaṃ phassapaccayāti dasseti. Esa nayo sabbattha. [131-143] Idāni tassa paccayassa diṭṭhivedayite balavabhāvadassanatthaṃ puna "tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā"ti ādimāha. Tattha te vata aññatra phassāti te vata samaṇabrāhmaṇā taṃ vedayitaṃ vinā phassena paṭisaṃvedissantīti kāraṇametaṃ natthīti. Yathā hi patato gehassa upatthambhanatthāya thūṇā nāma balavapaccayo hoti, na taṃ thūṇāya anupatthambhitaṃ ṭhātuṃ sakkoti, @Footnote: 1 ka. nikkhittakhāṇusadisaṃ 2 cha.Ma.i. esa--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.
Evameva phassopi vedanāya balavapaccayo, taṃ vinā idaṃ diṭṭhivedayitaṃ natthīti dasseti. Esa nayo sabbattha. Diṭṭhigatikādhiṭṭhānavaṭṭakathāvaṇṇanā [144] Idāni "tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, yepi te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā"ti ādinā nayena sabbadiṭṭhivedayitāni sampiṇḍeti. Kasmā? upari phasse pakkhipanatthāya. Kathaṃ? sabbe te chahi phassāyatanehi phussa phussa paṭisaṃvedenti. Tattha cha phassāyatanāni nāma cakkhuphassāyatanaṃ, sota, ghāna, jivhā, kāya, manophassāyatananti imāni cha. Sañjātisamosaraṇakāraṇapaṇṇattimattesu hi ayamāyatanasaddo vattati. 1- Tattha "kambojo assānaṃ āyatanaṃ, gunnaṃ dakkhiṇāpatho"ti sañjātiyaṃ vattati, 1- sañjā tiṭṭhāneti attho. "manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā"ti 2- samosaraṇe. "sati satiāyatane"ti 3- kāraṇe. "araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantī"ti 4- paṇṇattimatte. Svāyamidha sañjātiādiatthattayepi yujjati. Cakkhvādīsu hi phassapañcamakā dhammā sañjāyanti samosaranti, tāni ca nesaṃ kāraṇanti āyatanāni. Idha pana "cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso"ti 5- iminā nayena phassasīseneva desanaṃ āropetvā phassaṃ ādiṃ katvā paccayaparamparaṃ dassetuṃ cha phassāyatanādīni vuttāni. Phussa phussa paṭisaṃvedentīti phusitvā phusitvā paṭisaṃvedenti. Ettha ca kiñcāpi āyatanānaṃ phusanakiccaṃ viya vuttaṃ, tathāpi na tesaṃ phusanakiccatā veditabbā. Na hi āyatanāni phusanti, phassova taṃ taṃ ārammaṇaṃ phusati, āyatanāni pana phasse upanikkhipetvā dassitāni, tasmā sabbe te chaphassāyatanasambhavena phassena rūpādīni ārammaṇāni phusitvā taṃ diṭṭhivedanaṃ paṭisaṃvedissantīti evamettha attho veditabbo. @Footnote: 1-1 cha.Ma. pavattati 2 aṅ. pañcaka. 22/38 saddhasutta @3 aṅ. tika. 20/102/250 paṃsudhovakasutta 4 saṃ. sa. 15/255/271 āraññakasutta @5 saṃ.ni. 16/43/69 dukkhasutta--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.
Tesaṃ vedanāpaccayā taṇhāti ādīsu vedanāti chaphassāyatanasambhavā vedanā. Sā rūpataṇhādibhedāya taṇhāya upanissayakoṭiyā paccayo hoti. Tena vuttaṃ "tesaṃ vedanāpaccayā taṇhā"ti. Sā pana catubbidhassa upādānassa upanissayakoṭiyā ceva sahajātakoṭiyā ca paccayo hoti. Tathā upādānaṃ bhavassa, bhavo jātiyā upanissayakoṭiyā paccayo hoti. Jātīti cettha 1- savikārā pañcakkhandhā daṭṭhabbā. Jātijarāmaraṇassa ceva sokādīnañca upanissayakoṭiyā paccayo hoti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana paṭiccasamuppādakathā visuddhimagge vuttā, idha panassa paynomattameva veditabbaṃ. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento "purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya, `ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā sambhavī'ti evañcetaṃ 2- bhikkhave vuccati, atha ca pana paññāyati `idappaccayā avijjā"ti 3- evaṃ avijjāsīsena vā "purimā bhikkhave koṭi na paññāyati bhavataṇhāya .pe. `idappacyā Bhavataṇhā"ti 4- evaṃ taṇhāsīsena vā "purimā bhikkhave koṭi na paññāyati bhavadiṭṭhiyā .pe. `idappaccayā Bhavadiṭṭhī"ti evaṃ diṭṭhisīsena vā kathesi. Idha pana diṭṭhisīsena kathento vedanārāgena uppajjamānā diṭṭhiyo kathetvā vedanāmūlakaṃ paṭiccasamuppādaṃ kathesi, tena idaṃ dasseti "evamete diṭṭhigatikā idaṃ dassanaṃ gahetvā tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu ito ettha ito idhāti sandhāvantā saṃsarantā yante yuttagoṇo viya, thambhe upanibaddhakukkuro viya, vātena vippannaṭṭhanāvā viya ca vaṭṭadukkhameva anuparivattanti, vaṭṭadukkhato sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkontī"ti. Vivaṭṭakathādivaṇṇanā [145] Evaṃ diṭṭhigatikādhiṭṭhānaṃ vaṭṭaṃ kathetvā idāni yuttayogabhikkhuadhiṭṭhānaṃ katvā vivaṭṭaṃ dassento "yato kho bhikkhave bhikkhū"ti ādimāha. Tattha yatoti yadā. Channaṃ phassāyatanānanti yehi chahi phassāyatanehi phusitvā @Footnote: 1 cha.Ma. panetka 2 ka. Sī.i. evañcidaṃ @3 aṅ. ekādasaka, 24/61/90 avijjāsutta 4 aṅ. ekādasaka. 24/62/92 taṇhāsutta--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.
Paṭisaṃvedayamānānaṃ 1- diṭṭhigatikānaṃ vaṭṭaṃ vaṭṭati, tesaṃyeva channaṃ phassāyatanānaṃ. Samudayantiādīsu "avijjāsamudayā cakkhusamudayo"ti ādinā vedanākammaṭṭhāne vuttanayena phassāyatanānaṃ samudayo veditabbo. 2- Yathā pana tattha "phassasamudayā, phassanirodhā"ti vuttaṃ, evamidha taṃ cakkhvādīsu "āhārasamudayā, āhāranirodhā"ti veditabbaṃ, manāyatane "nāmarūpasamudayā, nāmarūpanirodhā"ti uttaritaraṃ pajānātīti diṭṭhigatiko diṭṭhimeva pajānāti. 3- Ayaṃ pana diṭṭhiñca diṭṭhito ca uttaritaraṃ sīlasamādhipaññāvimuttinti yāva arahattā jānāti. (ko evaṃ jānātīti?) khīṇāsavo jānāti, anāgāmī, sakadāgāmī, sotāpanno, Bahussuto, ganthadhuro bhikkhu jānāti, āraddhavipassako jānāti, desanā pana arahattakūṭeneva niṭṭhāpitāti. [146] Evaṃ vivaṭṭaṃ kathetvā idāni "desanājālavimutto diṭṭhigatiko nāma natthī"ti dassanatthaṃ puna "ye hi keci bhikkhave"ti ārabhi. Tattha antojālīkatāti imassa mayhaṃ desanājālassa antoyeva katā. Ettha sitāvāti etasmiṃ mama desanājāle sitā nissitā avassitāva. Ummujjamānā ummujjantīti kiṃ vuttaṃ hoti? te adho osīdantāpi uddhaṃ uggacchantāpi mama desanājāle sitāva hutvā osīdanti ca uggacchanti ca. Ettha pariyāpannāti ettha mayhaṃ desanājāle pariyāpannā, etena ābaddhā antojālīkatā ca hutvā ummujjamānā ummujjanti, na hettha asaṅgahito diṭṭhigatiko nāma atthīti. Sukhumacchikenāti saṇhacchikena, sukhumacchiddenāti attho. Kevaṭṭo viya hi bhagavā, jālaṃ viya desanā, parittaṃ udakaṃ viya dasasahassīlokadhātu, oḷārikā pāṇā viya dvāsaṭṭhidiṭṭhigatikā, tassa tīre ṭhatvā olokentassa oḷārikānaṃ pāṇānaṃ antojālīkatabhāvadassanaṃ viya bhagavato sabbesaṃ diṭṭhigatikānaṃ desanājālassa antokatabhāvadassananti 4- evamettha opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ. [147] Evaṃ imāhi dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīhi sabbadiṭṭhīnaṃ saṅgahitattā sabbesaṃ diṭṭhigatikānaṃ etasmiṃ desanājāle pariyāpannabhāvaṃ dassetvā idāni @Footnote: 1 Sī. paṭisaṃvediyamānānaṃ 2 cha.Ma.i. samudayādayo veditabbā @3 cha.Ma. jānāti 4 Ma. antogadhabhāvadassananti--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.
Attano katthaci pariyāpannabhāvaṃ dassento "ucchinnabhavanettiko bhikkhave tathāgatassa kāyo"ti ādimāha. Tattha nayanti etāyāti netti. Nayantīti gīvāyaṃ bandhitvā ākaḍḍhanti, rajjuyā etaṃ nāmaṃ. Idha pana nettisadisatāya bhavataṇhā nettīti adhippetā. Sā hi mahājanaṃ gīvāyaṃ bandhitvā taṃ taṃ bhavaṃ neti upanetīti bhavanetti, arahattamaggasatthena ucchinnā bhavanetti assāti ucchinnabhavanettiko. Kāyassa bhedā uddhanti kāyassa bhedato uddhaṃ. Jīvitapariyādānāti jīvitassa sabbaso pariyādinnattā parikkhīṇattā, puna appaṭisandhakabhāvāti, attho. Na naṃ 1- dakkhantīti taṃ tathāgataṃ devā vā manussā vā na dakkhissanti, apaṇṇattikabhāvaṃ gamissatīti attho. Seyyathāpi bhikkhaveti upamāyampana idaṃ saṃsandanaṃ:- ambarukkho viya hi tathāgatassa kāyo, rukkhe jātamahāvaṇṭo viya taṃ nissāya pubbe pavattataṇhā. Tasmiṃ vaṇṭe upanibaddhā pañcapakkadvādasapakkaaṭṭhārasapakkaparimāṇā ambapiṇḍi viya taṇhāya sati taṇhāupanibandhanā hutvā āyatiṃ nibbattanakā pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo. Yathā pana tasmiṃ vaṇṭe chinne sabbāni tāni ambāni tadanvayāni honti, taṃyeva vaṇṭaṃ anugatāni vaṇṭacchedā chinnāni yevāti attho, evameva bhavanetti vaṇṭassa anupacchinnattā āyatiṃ uppajjeyyuṃ pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo, sabbe te dhammā tadanvayā honti, bhavanettiṃ anugatā, tāya chinnāya chinnāyevāti attho. Yathā pana tasmimpi rukkhe maṇḍakakaṇṭakavisasamphassaṃ āgamma anupubbena sussitvā mate "imasmiṃ ṭhāne evarūpo nāma rukkho ahosī"ti vohāramattameva hoti, na taṃ rukkhaṃ koci passati, evaṃ ariyamaggasamphassaṃ āgamma taṇhāsinehassa pariyādinnattā anupubbena sussitvā viya bhinne imasmiṃ kāye kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā na taṃ dakkhanti, tathāgatampi devamanussā na dakkhissanti, "evarūpassa nāma kira satthuno idaṃ sāsanan"ti vohāramattameva bhavissatīti anupādisesa- nibbānadhātuṃ pāpetvā desanaṃ ṭhapesi. @Footnote: 1 ka. na taṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.
[148] Evaṃ vutte āyasmā ānandoti evaṃ bhagavatā imasmiṃ sutte vutte thero ādito paṭṭhāya sabbaṃ suttaṃ samannāharitvā evaṃ buddhabalaṃ dīpetvā kathitasuttassa bhagavatā nāmaṃ na gahitaṃ, 1- handassa nāmaṃ gaṇhāpessāmīti cintetvā bhagavantaṃ etadavoca. Tasmātiha tvanti ādīsu ayaṃ atthayojanā:- ānanda yasmā imasmiṃ dhammapariyāye idhatthopi paratthopi vibhatto, tasmātiha tvaṃ imaṃ dhammapariyāyaṃ "atthajālan"tipi naṃ dhārehi, yasmā panettha bahū tantidhammā kathitā, tasmā "dhammajālan"tipi naṃ dhārehi, yasmā ca ettha seṭṭhaṭṭhena brahmaṃ sabbaññutañāṇaṃ vibhattaṃ, tasmā "brahmajālan"tipi naṃ dhārehi, yasmā ettha dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo vibhattā, tasmā "diṭṭhijālan"tipi naṃ dhārehi, yasmā pana imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā devaputtamārampi khandhamārampi maccumārampi kilesamārampi sakkā maddituṃ, tasmā "anuttaro saṅgāmavijayo"tipi naṃ dhārehīti. Idamavoca bhagavāti idaṃ nidānāvasānato pabhūti yāva "anuttaro saṅgāmavijayotipi naṃ dhārehī"ti sakalaṃ suttantaṃ bhagavā paresaṃ paññāya alabbhaneyyappatiṭṭhaṃ paramagambhīraṃ sabbaññutañāṇaṃ pakāsento suriyo viya andhakāraṃ diṭṭhigatamahandhakāraṃ vidhamento avoca. [149] Attamanā te bhikkhūti te bhikkhū attamanā sakamanā, buddhagatāya pītiyā uddaggacittā hutvāti vuttaṃ hoti. Bhagavato bhāsitantī evaṃ vicitranayadesanāvilāsayuttaṃ idaṃ suttaṃ karavikarutamañjunā kaṇṇasukhena paṇḍitajanahadayānaṃ amatābhisekasadisena brahmasarena bhāsamānassa bhagavato vacanaṃ. Abhinandunti anumodiṃsu ceva sampaṭicchiṃsu ca. Ayaṃ hi abhinandasaddo "abhinandati abhivadatī"ti 2- ādīsu taṇhāyapi āgato. "annamevābhinandanti ubhaye devamānusā"ti 3- ādīsu upagamane. @Footnote: 1 cha.Ma.i. na bhagavatā nāmaṃ gahitaṃ. 2 saṃ. khandha. 17/5/12 samādhisutta @3 saṃ.sa. 15/43/36 annasutta--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.
"cirappavāsiṃ purisaṃ dūrato sotthimāgataṃ ñātimittā suhajjā ca abhinandanti āgatan"ti 1- ādīsu sampaṭicchanepi. "abhinanditvā anumoditvā"ti 2- ādīsu anumodanepi. Svāyamidha anumodanasampaṭicchanesu yujjati. Tena vuttaṃ "abhinandunti anumodiṃsu ceva sampaṭicchiṃsu cā"ti. Subhāsitaṃ sulapitaṃ sādhu sādhūti tādino anumodanā sirasā sampaṭicchiṃsu bhikkhavoti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasminati imasmiṃ niggāthakasutte. Niggāthakattā hi idaṃ "veyyākaraṇan"ti vuttaṃ. Dasasahassīlokadhātūti dasasahassacakkavāḷaparimāṇā lokadhātu. Akampitthāti na suttapariyosāneyeva akampitthāti veditabbā. "bhaññamāne"ti hi vuttaṃ. Tasmā dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu viniveṭhetvā desiyamānesu tassa tassa diṭṭhigatassa pariyosāne pariyosāneti dvāsaṭṭhiyā ṭhānesu akampitthāti veditabbā. Tattha aṭṭhahi kāraṇehi paṭhavīkampo veditabbo:- dhātukkhobhena, iddhimato ānubhāvena, bodhisattassa gabbhokkantiyā, mātukucchito nikkhamanena, sambodhipattiyā, dhammacakkappavattanena, āyusaṅkhāravossajjanena 3- parinibbānenāti. Tesaṃ vinicchayaṃ "aṭṭha kho ime ānanda hetū, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā"ti 4- evaṃ mahāparinibbāne āgatāya tantiyā vaṇṇanākāleyeva vakkhāma ayaṃ pana mahāpaṭhavī aparesupi aṭṭhasu ṭhānesu akampittha: mahābhinikkhamane, bodhimaṇḍūpasaṅkamane, paṃsukūlaggahaṇe, paṃsukūladhovane, kāḷakārāmasutte, gotamakasutte, vessantarajātake, imasmiṃ brahmajāleti. Tattha mahābhinikkhamanabodhimaṇḍūpasaṅkamanesu vīriyabalena akampittha. Paṃsukūlaggahaṇe dvisahassadīpaparivāre cattāro mahādīpe pahāya pabbajitvā susānaṃ gantvā paṃsukūlaṃ gaṇhantena "dukkaraṃ bhagavatā katan"ti acchariyavegābhihatā akampittha. Paṃsukūladhovanavessantarajātakesu akālakampanena @Footnote: 1 khu. dha. 25/219/55 nandiyavatthu 2 Ma. mū, 12/205/174 madhupiṇḍikasutta @3 i. cha.Ma. āyusaṅkhārossajjanena 4 dī. mahā. 10/171/96 mahāparinibbānasutta--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.
Akampittha. Kāḷakārāmagotamakasuttesu "ahaṃ sakkhī bhagavā"ti sakkhibhāvena akampittha. Imasmimpana brahmajāle dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu vijaṭetvā niggumbaṃ katvā desiyamānesu sādhukāradānavasena akampitthāti veditabbā. Na kevalañca etesu ṭhānesuyeva paṭhavī akampittha, atha kho tīsu saṅgahesupi mahāmahindattherassa imaṃ dīpaṃ āgantvā jotivane 1- nisīditvā dhammaṃ desitadivasepi akampittha. Kalyāṇiyavihāre ca piṇaḍapātiyattherassa cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā tattheva nisīditvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā imaṃ suttantaṃ āraddhassa suttapariyosāne udakapariyantaṃ katvā akampittha. Lohapāsādassa pācīnaambalaṭṭhikaṭṭhānaṃ 2- nāma ahosi. Tattha nisīditvā dīghabhāṇakattherā brahma- jālasuttaṃ ārabhiṃsu, tesaṃ sajjhāyapariyosānepi udakapariyantameva katvā paṭhavī akampitthāti. Evaṃ yassānubhāvena akampittha anekaso medanī suttaseṭṭhassa desitassa sayambhunā. Brahmajālassa tassīdha dhammaṃ atthañca paṇḍitā sakkaccaṃ uggahetvāna, paṭipajjantu yonisoti. Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ brahmajālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.The Pali Atthakatha in Roman Book 4 page 78-121. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=4&A=2050&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=4&A=2050&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=9&i=1 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=9&A=1 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=9&A=1 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=9&A=1 Contents of The Tipitaka Volume 9 http://84000.org/tipitaka/read/?index_9
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]