ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
no pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 1 : PALI ROMAN Vinaya.A. (samanta.1)

page1.

Samantapāsādikā nāma vinayaṭṭhakathā mahāvibhaṅgavaṇṇanāya paṭhamabhāgo -------- ārambhakathā yo kappakoṭīhipi appameyyaṃ kālaṃ karonto atidukkarāni khedaṃ gato lokahitāya nātho namo mahākaruṇikassa tassa. Asambudhaṃ buddhanisevitaṃ yaṃ bhavābhavaṃ gacchati jīvaloko namo avijjādikilesajāla- viddhaṃsino dhammavarassa tassa. Guṇehi yo sīlasamādhipaññā- vimuttiñāṇappabhutīhi yutto khettañjanānaṃ kusalatthikānaṃ tamariyasaṅghaṃ sirasā namāmi. Iccevamaccantanamassaneyyaṃ namassamāno ratanattayaṃ yaṃ puññābhisandaṃ vipulaṃ alatthaṃ tassānubhāvena hatantarāyo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.

Yasmiṃ ṭhite sāsanamaṭṭhitassa patiṭṭhitaṃ hoti susaṇṭhitassa taṃ vaṇṇayissaṃ vinayaṃ amissaṃ nissāya pubbācariyānubhāvaṃ. Kāmañca pubbācariyāsabhehi ñāṇambuniddhotamalāsavehi visuddhavijjāpaṭisambhidehi saddhammasaṃvaṇṇanakovidehi sallakkhiye no sulabhūpamehi mahāvihārassa dhajūpamehi saṃvaṇṇitoyaṃ vinayo nayehi cittehi sambuddhavaranvayehi. Saṃvaṇṇanā sīhaladīpakena vākyena esā pana saṅkhatattā na kiñci atthaṃ abhisambhuṇāti dīpantare bhikkhujanassa yasmā tasmā imaṃ pālinayānurūpaṃ saṃvaṇṇanaṃdāni samārabhissaṃ ajjhesanaṃ buddhasirivhayassa therassa sammāsamanussaranto. Saṃvaṇṇanaṃ tañca samārabhanto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.

Tassā mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ katvā mahāpaccariyaṃ tatheva kurundināmādisu vissutāsu vinicchayo aṭṭhakathāsu vutto yo yuttamatthaṃ apariccajanto tatopi antogadhatheravādaṃ saṃvaṇṇanaṃ sammasamārabhissaṃ. Tamme nisāmentu pasannacittā therā ca bhikkhū navamajjhimā ca dhammappadīpassa tathāgatassa sakkacca dhammaṃ paṭimānayantā. Buddhena dhammo vinayo ca vutto yo tassa puttehi tatheva ñāto so yehi tesaṃ matimaccajantā yasmā pure aṭṭhakathā akaṃsu tasmā hi yaṃ aṭṭhakathāsu vuttaṃ taṃ vajjayitvāna pamādalekhaṃ sabbampi sikkhāsu sagāravānaṃ yasmā pamāṇaṃ idha paṇḍitānaṃ tato ca bhāsantarameva hitvā vitthāramaggañca samāsayitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.

Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā tantikkamaṃ kiñci avokkamitvā suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ suttānurūpaṃ paridīpayantī yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpi sakkacca tasmā anusikkhitabbāti. Tattha taṃ vaṇṇayissaṃ vinayanti vuttattā vinayo tāva vavaṭṭhapetabbo ko so vinayoti. Tenetaṃ vuccati vinayo nāma idha sakalaṃ vinayapiṭakaṃ adhippetanti. Saṃvaṇṇanatthaṃ panassa ayaṃ mātikā vuttaṃ yena yadā yasmā dhāritaṃ yena cābhaṭaṃ yatthappatiṭṭhitañceta- metaṃ vatvā vidhintato tenātiādipāṭhassa atthaṃ nānappakārato dassayanto karissāmi vinayassatthavaṇṇananti. Tattha vuttaṃ yena yadā yasmāti idantāva vacanaṃ tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatīti evamādivacanaṃ sandhāya vuttaṃ. Idaṃ hi buddhassa bhagavato attapaccakkhavacanaṃ na hoti. Tasmā vattabbametaṃ idaṃ vacanaṃ kena vuttaṃ kadā kasmā ca vuttanti. Āyasmatā upālittherena vuttaṃ. Tañca pana paṭhamamahāsaṅgītikāle. Paṭhamamahāsaṅgīti nāma cesā kiñcāpi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page5.

Pañcasatikasaṅgītikkhandhake 1- vuttā nidānakosallatthaṃ pana idhāpi iminā nayena veditabbā. Bāhiranidānavaṇṇanā dhammacakkappavattanaṃ hi ādiṃ katvā yāva subhaddaparibbājakavinayanā katabuddhakicce kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālānamantare visākhapuṇṇamīdivase paccūsasamaye anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbute bhagavati lokanāthe bhagavato parinibbāne sannipatitānaṃ sattannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ saṅghatthero āyasmā mahākassapo sattāhaparinibbute bhagavati subhaddena vuḍḍhapabbajitena alaṃ āvuso mā socittha mā paridevittha sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena upaddutā ca homa idaṃ vo kappati idaṃ vo na kappatīti idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma taṃ karissāma yaṃ na icchissāma taṃ na karissāmāti vuttavacanamanussaranto ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ pāpabhikkhū atītasatthukaṃ pāvacananti maññamānā pakkhaṃ labhitvā nacirasseva saddhammaṃ antaradhāpeyyuṃ yāva ca dhammavinayo tiṭṭhati tāva anatītasatthukameva pāvacanaṃ hoti vuttaṃ hetaṃ bhagavatā yo vo ānanda mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto so vo mamaccayena satthāti 2- yannūnāhaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyaṃ yathayidaṃ sāsanaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ yañcāhaṃ bhagavatā dhāressasi pana @Footnote: 1. vi. cul. 7/379. 2. dī. mahā. 10/178.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.

Me tvaṃ kassapa sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānīti 1- vatvā cīvare sādhāraṇaparibhogena ahaṃ bhikkhave yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi .pe. Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi kassapopi bhikkhave yāvadeva ākaṅkhati vivicceva kāmehi .pe. Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti 2- evamādinā nayena navānupubbavihārachaḷabhiññāpabhede uttarimanussadhamme attanā samasamaṭṭhapanena ca anuggahito tassa me kimaññaṃ ānaṇyaṃ bhavissati nanu maṃ bhagavā rājā viya sakakavacaissariyānuppadānena attano kulavaṃsapatiṭṭhāpakaṃ puttaṃ saddhammavaṃsapatiṭṭhāpako me ayaṃ bhavissatīti mantvā iminā asādhāraṇena anuggahena anuggahesīti cintayanto dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesi. Yathāha. Athakho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi ekamidāhaṃ āvuso samayaṃ pāvāya kusināraṃ addhānamaggapaṭipanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehīti 3- sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ vitthārato veditabbaṃ. Tato paraṃ āha handa mayaṃ āvuso dhammañca vinayañca saṅgāyāma pure adhammo dippati dhammo paṭibāhiyati avinayo dippati vinayo paṭibāhiyati pure adhammavādino balavanto honti dhammavādino dubbalā honti avinayavādino balavanto honti vinayavādino dubbalā hontīti 4-. Bhikkhū āhaṃsu tenahi bhante thero bhikkhū uccinatūti. Thero sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhare @Footnote: 1. saṃ. ni. 16/260. 2. saṃ. ni. 16/248. 3-4. vi. cul. 7/379-380.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.

Puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmisukkhavipassakakhīṇāsavabhikkhū anekasate anekasahasse ca vajjetvā tipiṭakasabbapariyattippabhedadhare paṭisambhidappatte mahānubhāve yebhuyyena bhagavatā etadaggaṃ āropite tevijjādibhede khīṇāsavabhikkhūyeva ekūnapañcasate pariggahesi. Ye sandhāya idaṃ vuttaṃ athakho āyasmā mahākassapo ekenūnapañca- arahantasatāni uccinīti. Kissa pana thero ekenūnamakāsīti. Āyasmato ānandattherassa okāsakaraṇatthaṃ. Tena hāyasmatā sahāpi vināpi na sakkā dhammasaṅgīti kātuṃ. So hāyasmā sekkho sakaraṇīyo tasmā saha na sakkā. Yasmā panassa kiñci dasabaladesitaṃ suttageyyādikaṃ bhagavato asammukhāpaṭiggahitaṃ nāma natthi tasmā vinā na sakkā. Yadi evaṃ sekkhopi samāno dhammasaṅgītiyā bahukārattā therena uccinitabbo assa atha kasmā na uccinitoti. Parūpavādaṃ vivajjanato. Thero hi āyasmante ānande ativiya vissattho ahosi. Tathāhi naṃ sirasmiṃ palitesu jātesupi na vāyaṃ kumārako mattamaññāsīti 1- kumārakavādena vadati. Sakyakulappasūto cāyamāyasmā ānando tathāgatassa bhātā cūḷapituputto tatra hi bhikkhū chandāgamanaṃ viya maññamānā bahū asekkhapaṭisambhidappatte bhikkhū ṭhapetvā ānandaṃ sekkhapaṭisambhidappattaṃ thero uccinīti upavadeyyuṃ taṃ parūpavādaṃ parivajjento ānandaṃ vinā saṅgīti na sakkā kātuṃ bhikkhūnaṃyeva anumatiyā gahessāmīti taṃ na uccini. Atha sayameva bhikkhū ānandassatthāya theraṃ yāciṃsu. @Footnote: 1. saṃ. ni. 16/258.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.

Yathāha. Bhikkhū āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocuṃ ayaṃ bhante āyasmā ānando kiñcāpi sekkho abhabbo chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ bahu cānena bhagavato santike dhammo ca vinayo ca pariyatto tenahi bhante thero āyasmantaṃpi ānandaṃ uccinatūti. Athakho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃpi ānandaṃ uccini. Evaṃ bhikkhūnaṃ anumatiyā uccinitena tenāyasmatā saddhiṃ pañca therasatāni ahesuṃ. Athakho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi kattha nukho mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmāti. Athakho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi rājagahaṃ kho mahāgocaraṃ pahutasenāsanaṃ yannūna mayaṃ rājagahe vassaṃ vasantā dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāma na aññe bhikkhū rājagahe vassaṃ upagaccheyyunti. Kasmā pana nesaṃ etadahosi. Idaṃ amhākaṃ thāvarakammaṃ koci visabhāgapuggalo saṅghamajjhaṃ pavisitvā ukkoṭeyyāti. Athāyasmā mahākassapo ñattidutiyena kammena sāvesi. Taṃ saṅgītikkhandhake 1- vuttanayeneva ñātabbaṃ. Atha tathāgatassa parinibbānato sattasu sādhukīḷanadivasesu sattasu ca dhātupūjādivasesu vītivattesu aḍḍhamāso atikkanto idāni gimhānaṃ diyaḍḍho māso seso upakaṭṭhā vassūpanāyikāti mantvā mahākassapatthero rājagahaṃ āvuso gacchāmāti upaḍḍhaṃ bhikkhusaṅghaṃ gahetvā ekaṃ maggaṃ gato. Anuruddhatthero upaḍḍhaṃ gahetvā ekaṃ maggaṃ gato. Ānandatthero bhagavato pattacīvaraṃ @Footnote: 1. vi. cul. 7/379.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.

Gahetvā bhikkhusaṅghaparivuto sāvatthiṃ gantvā rājagahaṃ gantukāmo yena sāvatthī tena cārikaṃ pakkāmi. Ānandattherena gatagataṭṭhāne mahāparidevo ahosi bhante ānanda kuhiṃ satthāraṃ ṭhapetvā āgatosīti. Anupubbena pana sāvatthimanuppatte there bhagavato parinibbānadivase viya mahāparidevo ahosi. Tatra sudaṃ āyasmā ānando aniccatādipaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya taṃ mahājanaṃ saññāpetvā jetavanaṃ pavisitvā dasabalena vasitagandhakuṭiyā dvāraṃ vivaritvā mañcapīṭhaṃ nīharitvā papphoṭetvā gandhakuṭiṃ sammajjitvā milātamālākacavaraṃ chaḍḍetvā mañcapīṭhaṃ atiharitvā puna yathāṭṭhāne ṭhapetvā bhagavato ṭhitakāle viya karaṇīyaṃ vattaṃ sabbamakāsi. Atha thero bhagavato parinibbānato pabhūti ṭhānanisajjabahulattā ussannadhātukaṃ kāyaṃ samassāsetuṃ dutiyadivase khīravirecanaṃ pivitvā vihāreyeva nisīdi yaṃ sandhāya subhena māṇavena pahitaṃ māṇavakaṃ etadavoca akālo kho māṇavaka atthi me ajja bhesajjamattā pītā appevanāma svepi upasaṅkameyyāmāti. Dutiyadivase cetakattherena pacchāsamaṇena gantvā subhena māṇavena puṭṭho dīghanikāye subhasuttaṃ 1- nāma dasamaṃ suttamabhāsi. Atha thero jetavanavihāre khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaṃ kārāpetvā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya rājagahaṃ gato. Tathā mahākassapatthero ca anuruddhatthero ca sabbaṃ bhikkhusaṅghaṃ gahetvā rājahameva gato. Tena kho pana samayena rājagahe aṭṭhārasa mahāvihārā @Footnote: 1. dī. Sī. 9/250.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.

Honti. Te sabbepi chaḍḍitapatitauklāpā ahesuṃ. Bhagavato hi parinibbāne sabbe bhikkhū attano attano pattacīvaraṃ gahetvā vihāre ca pariveṇe ca chaḍḍetvā agamaṃsu. Tattha therā bhagavato vacanapūjanatthaṃ titthiyavādaparimocanatthañca paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaṃ karomāti cintesuṃ. Titthiyā hi vadeyyuṃ samaṇassa gotamassa sāvakā satthari ṭhiteyeva vihāre paṭijaggiṃsu parinibbute chaḍḍesunti. Tesaṃ vādaparimocanatthañca cintesunti vuttaṃ hoti. Vuttampi cetaṃ athakho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi bhagavatā kho āvuso khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaṃ vaṇṇitaṃ handa mayaṃ āvuso paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaṃ karoma majjhimaṃ māsaṃ sannipatitvā dhammañca vinayañca saṅgāyissāmāti. Te dutiyadivase gantvā rājadvāre aṭṭhaṃsu. Ajātasattu rājā āgantvā vanditvā kiṃ bhante āgatatthāti attanā kattabbakiccaṃ paṭipucchi. Therā aṭṭhārasamahāvihārapaṭisaṅkharaṇatthāya hatthakammaṃ paṭivedesuṃ. Sādhu bhanteti rājā hatthakammakārake manusse adāsi. Therā paṭhamamāsaṃ sabbavihāre paṭisaṅkharāpetvā rañño ārocesuṃ niṭṭhitaṃ mahārāja vihārapaṭisaṅkharaṇaṃ idāni dhammavinayasaṅgahaṃ karomāti. Sādhu bhante vissatthā karotha mayhaṃ āṇācakkaṃ tumhākaṃ dhammacakkaṃ hotu āṇāpetha maṃ bhante kiṃ karomīti. Saṅgahaṃ karontānaṃ bhikkhūnaṃ sannisajjanaṭṭhānaṃ mahārājāti. Kattha karomi bhanteti. Vebhārapabbatapasse sattapaṇṇaguhādvāre kātuṃ yuttaṃ mahārājāti. Sādhu bhanteti kho rājā ajātasattu vissakammunā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.

Nimmitasadisaṃ suvibhattabhittitthambhasopānaṃ nānāvidhamālākamma- latākammavicittaṃ abhibhavantamiva rājabhavanavibhūtiṃ avahasantamiva devavimānasiriṃ siriyā niketamiva ekanipātatitthamiva ca devamanussanayanavihaṅgānaṃ lokarāmaṇeyyakamiva sampiṇḍitaṃ daṭṭhabbasāramaṇḍaṃ maṇḍapaṃ kārāpetvā vividhakusumadāmaolambakaviniggalantacāruvitānaṃ ratanavicittamaṇikoṭimatalamiva ca naṃ nānāpupphūpahāravicittaṃ supariniṭṭhitabhūmikammaṃ brahmavimānasadisaṃ alaṅkaritvā tasmiṃ mahāmaṇḍape pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ anagghāni pañcakappiyapaccattharaṇasatāni paññāpetvā dakkhiṇabhāgaṃ nissāya uttarābhimukhaṃ therāsanaṃ maṇḍapamajjhe puratthābhimukhaṃ buddhassa bhagavato āsanārahaṃ dhammāsanaṃ paññāpetvā dantakhacittaṃ 1- vījaniṃ cettha ṭhapetvā bhikkhusaṅghassa ārocāpesi niṭṭhitaṃ bhante mama kiccanti. Bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ āhaṃsu sve āvuso sannipāto tvañca sekkho sakaraṇīyo tena te na yuttaṃ sannipātaṃ gantuṃ appamatto hohīti. Athakho āyasmā ānando sve sannipāto na kho pana me taṃ paṭirūpaṃ yvāhaṃ sekkho samāno sannipātaṃ gaccheyyanti bahumeva rattiṃ kāyagatāsatiyā vītināmetvā rattiyā paccūsasamayaṃ caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā nipajjissāmīti kāyaṃ āvaṭṭesi. Dve pādā bhūmito muttā asampattañca sīsaṃ bimbohanaṃ 2- etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Ayaṃ hi āyasmā caṅkamena bahi vītināmetvā visesaṃ nibbattetumasakkonto @Footnote: 1. dantakhacitanti yuttataraṃ. khac bandhaneti dhātu . 2. bibbohanantipi pāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.

Cintesi nanu maṃ bhagavā etadavoca katapuññosi tvaṃ ānanda padhānamanuyuñja khippaṃ hohisi anāsavoti buddhānañca kathādoso nāma natthi mama accāraddhaṃ viriyaṃ tena me cittaṃ uddhaccāya saṃvattati handāhaṃ viriyasamattaṃ yojemīti caṅkamā orohitvā pādadhovanaṭṭhāne ṭhatvā pāde dhovitvā vihāraṃ pavisitvā mañcake nisīditvā thokaṃ vissamissāmīti kāyaṃ mañcake upanāmesi. Dve pādā bhūmito muttā sīsaṃ bibbohanamasampattaṃ etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Catuiriyāpathavirahitaṃ therassa arahattaṃ. Tena imasmiṃ sāsane anipanno anisinno aṭṭhito acaṅkamanto ko bhikkhu arahattaṃ pattoti vutte ānandattheroti vattuṃ vaṭṭati. Atha therā bhikkhū dutiyadivase katabhattakiccā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā dhammasabhāyaṃ sannipatitā. Ānandatthero pana attano arahattappattiṃ ñāpetukāmo bhikkhūhi saddhiṃ na gato. Bhikkhū yathāvuḍḍhaṃ attano attano āsane nisīdantā ānandat- therassāsanaṃ ṭhapetvā nisinnā. Tattha kehici etamāsanaṃ kassāti vutte ānandassāti. Ānando pana kuhiṃ gatoti. Tasmiṃ samaye thero cintesi idāni mayhaṃ gamanakāloti tato attano ānubhāvaṃ dassento paṭhaviyaṃ nimujjitvā attano āsaneyeva attānaṃ dassesi. Ākāsenāgantvā nisīdītipi eke. Evaṃ nisinne tasmiṃ āyasmante mahākassapatthero bhikkhū

--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.

Āmantesi āvuso kiṃ paṭhamaṃ saṅgāyāma dhammaṃ vā vinayaṃ vāti. Bhikkhū āhaṃsu bhante mahākassapa vinayo nāma buddhasāsanassa āyu vinaye ṭhite buddhasāsanaṃ ṭhitaṃ hoti tasmā paṭhamaṃ vinayaṃ saṅgāyāmāti. Kaṃ dhuraṃ katvāti. Āyasmantaṃ upālinti. Kiṃ ānando nappahotīti. No nappahoti apica kho pana sammāsambuddho dharamānoyeva vinayapariyattiṃ nissāya āyasmantaṃ upāliṃ etadagge ṭhapesi etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālīti 1- tasmā upālittheraṃ pucchitvā vinayaṃ saṅgāyāmāti. Tato thero vinayaṃ pucchanatthāya attanāva attānaṃ sammanni. Upālittheropi visajjanatthāya sammanni. Tatrāyaṃ pāli athakho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi suṇātu me āvuso saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyyanti. Āyasmāpi upāli saṅghaṃ ñāpesi suṇātu me bhante saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ āyasmatā mahākassapena vinayaṃ puṭṭho visajjeyyanti. Evaṃ attānaṃ sammannitvā āyasmā upāli uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacittaṃ vījaniṃ gahetvā. Tato mahākassapo therāsane nisīditvā āyasmantaṃ upāliṃ vinayaṃ pucchi paṭhamaṃ āvuso upāli pārājikaṃ kattha paññattanti. Vesāliyaṃ bhanteti. Kaṃ ārabbhāti. Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbhāti. @Footnote: 1. aṅ. eka. 20/32.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.

Kismiṃ vatthusminti. Methunadhammeti. Athakho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ paṭhamassa pārājikassa vatthumpi pucchi nidānampi pucchi puggalampi pucchi paññattimpi pucchi anuppaññattimpi pucchi āpattimpi pucchi anāpattimpi pucchi. Yathā ca paṭhamassa tathā dutiyassa yathā tatiyassa tathā catutthassa pārājikassa vatthumpi pucchi .pe. Anāpattimpi pucchi. Puṭṭho puṭṭho upālitthero visajjesi. Tato imāni cattāri pārājikāni pārājikakaṇḍaṃ nāma idanti saṅgahaṃ āropetvā terasa saṅghādisesāni terasakaṇḍanti ṭhapesuṃ dve sikkhāpadāni aniyatānīti ṭhapesuṃ tiṃsa sikkhāpadāni nissaggiyapācittiyānīti ṭhapesuṃ dvenavuti sikkhāpadāni pācittiyānīti ṭhapesuṃ cattāri sikkhāpadāni pāṭidesanīyānīti ṭhapesuṃ pañcasattati sikkhāpadāni sekkhiyānīti ṭhapesuṃ satta dhamme adhikaraṇasamathāti ṭhapesuṃ. Evaṃ mahāvibhaṅgaṃ saṅgahaṃ āropetvā bhikkhunīvibhaṅge aṭṭha sikkhāpadāni pārājikakaṇḍaṃ nāma idanti ṭhapesuṃ sattarasa sikkhāpadāni sattarasakaṇḍanti ṭhapesuṃ tiṃsa sikkhāpadāni nissaggiya- pācittiyānīti ṭhapesuṃ chasaṭṭhisatasikkhāpadāni 1- pācittiyānīti ṭhapesuṃ aṭaṭha sikkhāpadāni pāṭidesanīyānīti ṭhapesuṃ pañcasattati sikkhāpadāni sekkhiyānīti ṭhapesuṃ satta dhamme adhikaraṇasamathāti ṭhapesuṃ. Evaṃ bhikkhunīvibhaṅgaṃ saṅgahaṃ āropetvā eteneva upāyena khandhakaparivārepi āropesuṃ. Evametaṃ saubhatovibhaṅgakkhandhaparivāraṃ vinayapiṭakaṃ @Footnote: 1. porāṇapotthake chasaṭṭhisatānītipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.

Saṅgahamāruḷhaṃ. Sabbaṃ mahākassapatthero pucchi. Upālitthero visajjesi. Pucchāvisajjanapariyosāne pañca arahantasatāni saṅgahaṃ āropitanayeneva gaṇasajjhāyamakaṃsu. Vinayasaṅgahāvasāne upālitthero dantakhacittaṃ vījaniṃ nikkhipitvā dhammāsanā orohitvā vuḍḍhe bhikkhū vanditvā attano pattāsane nisīdi. Vinayaṃ saṅgāyitvā dhammaṃ saṅgāyitukāmo āyasmā mahākassapo bhikkhū pucchi dhammaṃ saṅgāyantehi kaṃ puggalaṃ dhuraṃ katvā dhammo saṅgāyitabboti. Bhikkhū ānandattheraṃ katvāti āhaṃsu. Athakho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi suṇātu me āvuso saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ ānandaṃ dhammaṃ puccheyyanti. Athakho āyasmā ānando saṅghaṃ ñāpesi suṇātu me bhante saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ āyasmatā mahākassapena dhammaṃ puṭṭho visajjeyyanti. Athakho āyasmā ānando uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacittaṃ vījaniṃ gahetvā. Mahākassapatthero ānandattheraṃ dhammaṃ pucchi brahmajālaṃ āvuso ānanda kattha bhāsitanti. Antarā ca bhante rājagahaṃ antarā ca nāḷandaṃ rājāgārake ambalaṭṭhikāyanti. Kaṃ ārabbhāti. Suppiyañca paribbājakaṃ brahmadattañca māṇavakanti. Athakho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ brahmajālassa nidānampi pucchi puggalampi pucchi. Sāmaññaphalaṃ panāvuso ānanda kattha bhāsitanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.

Rājagahe bhante jīvakambavaneti. Kena saddhinti. Ajātasattunā vedehīputtena saddhinti. Athakho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ sāmaññaphalassa nidānampi pucchi puggalampi pucchi. Eteneva upāyena pañca nikāye pucchi. Pañcanikāyā nāma dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo khuddakanikāyoti. Tattha khuddakanikāyo nāma cattāro nikāye ṭhapetvā avasesaṃ buddhavacanaṃ. Tattha vinayo āyasmatā upālittherena visajjito. Seso khuddakanikāyo cattāro ca nikāyā ānandattherena. Tadetaṃ sabbampi buddhavacanaṃ rasavasena ekavidhaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ hoti paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ tathā piṭakavasena nikāyavasena pañcavidhaṃ aṅgavasena navavidhaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhanti veditabbaṃ. Kathaṃ rasavasena ekavidhaṃ. Yaṃ hi bhagavatā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā yāva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantena etthantare cattāḷīsavassāni devamanussanāgayakkhādayo anusāsantena paccavekkhantena vā vuttaṃ sabbantaṃ ekarasaṃ vimuttirasameva hoti. Evaṃ rasavasena ekavidhaṃ. Kathaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ. Sabbameva cetaṃ dhammo ceva vinayo cāti saṅkhyaṃ gacchati. Tattha vinayapiṭakaṃ vinayo. Avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammo. Tenevāha yannūna mayaṃ āvuso dhammañca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.

Vinayañca saṅgāyeyyāma ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyyaṃ ānandaṃ dhammaṃ puccheyyanti ca. Evaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ. Kathaṃ paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ. Sabbameva hīdaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ majjhimabuddhavacanaṃ pacchimabuddhavacananti tippabhedaṃ hoti. Tattha anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ gahakāraṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ gahakāraka diṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi sabbā te phāsukā bhaggā gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagāti 1- idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ. Keci yadā have pātubhavanti dhammāti 2- khandhake udānagāthaṃ āhu. Esā pana pāṭipadadivase sabbaññubhāvappattassa somanassamayañāṇe paccayākāraṃ paccavekkhantassa uppannā udānagāthāti veditabbā. Yaṃ pana parinibbānakāle abhāsi handadāni bhikkhave āmantayāmi vo vayadhammā saṅkhārā appamādena sampādethāti 3- idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ. Ubhinnamantare yaṃ vuttametaṃ majjhimabuddhavacanaṃ. Evaṃ paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ. Kathaṃ piṭakavasena tividhaṃ. Sabbampi hetaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. Tattha paṭhamasaṅgītiyaṃ saṅgītañca anusaṅgītañca sabbampi samodhānetvā ubhayāni pāṭimokkhāni dve vibhaṅgāni dvāvīsatikkhandhakā soḷasa parivārāti idaṃ vinayapiṭakaṃ @Footnote: 1. khu. dha. 25/35. 2. vi. mahā. 4/4. 3. dī. mahā. 10/180.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.

Nāma. Brahmajālādi catuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo. Mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo. Oghataraṇa- suttādi sattasuttasahassa sattasata dvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo. Cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo. Khuddakapāṭhadhammapadaudānaitivuttakasuttanipāta- vimānavatthupetavatthutheragāthātherīgāthājātakaniddesapaṭisambhidāapadāna- buddhavaṃsacariyāpiṭakavasena paṇṇarasabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāma. Dhammasaṅgaṇi vibhaṅgo dhātukathā puggalapaññatti kathāvatthu yamakaṃ paṭṭhānanti idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāma. Tattha vividhavisesanayattā vinayanato ceva kāyavācānaṃ vinayatthavidūhi ayaṃ vinayo vinayoti akkhāto. Vividhā hi ettha pañcavidhapāṭimokkhuddesapārājikādisattaāpattik- khandhamātikāvibhaṅgādippabhedanayā visesabhūtā ca daḷhīkamma- sithilakaraṇappayojanā anuppaññattinayā. Kāyikavācasikaajjhācāra- nisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti. Tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānaṃ ca vinayanato cesa vinayoti akkhāto. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ vividhavisesanayattā vinayanato ceva kāyavācānaṃ vinayatthavidūhi ayaṃ vinayo vinayoti akkhātoti. Itaraṃ pana

--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.

Atthānaṃ sūcanato suvuttato savanatotha sūdanato suttāṇā suttasabhāgato ca suttaṃ suttanti akkhātaṃ. Taṃ hi attatthaparatthādibhede atthe sūceti. Suvuttā cettha atthā veneyyajjhāsayānulomena vuttattā. Savati cetaṃ atthe sassamiva phalaṃ savatīti vuttaṃ hoti. Sūdati ca te dhenu viya khīraṃ paggharatīti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu ca ne tāyati rakkhatīti vuttaṃ hoti. Suttasabhāgañcetaṃ. Yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti evametampi viññūnaṃ. Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikīriyanti na viddhaṃsiyanti evametena saṅgahitā atthā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ atthānaṃ sūcanato suvuttato savanatotha sūdanato suttāṇā suttasabhāgato ca suttaṃ suttanti akkhātanti. Itaro pana yaṃ ettha vuḍḍhimanto salakkhaṇā 1- pūjitā paricchinnā vuttādhikā ca dhammā abhidhammo tena akkhāto. Ayaṃ hi abhisaddo vuḍḍhisalakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati. Tathā hesa bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamantītiādīsu 2- vuḍḍhiyaṃ āgato. Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitātiādīsu 3- salakkhaṇe 4-. Rājābhirājā manujindotiādīsu 5- pūjite. Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinayetiādīsu 6- paricchinne. Aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti. Abhikkantena vaṇṇenātiādīsu 7- @Footnote: 1. sallakkhaṇātipi. evamuparipi. 2. saṃ. mahā. 19/114. 3. Ma. mū. 12/36. @4. sallakkhaṇe. 5. khu. su. 25/444. 6. vi. mahā. 4/142. 7. khu. vimāna. 26/13.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.

Adhike. Ettha ca rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti 1- mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatītiādinā 2- nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vātiādinā 2- nayena ārammaṇādīhi sallakkhaṇīyattā sallakkhaṇāpi. Sekkhā dhammā asekkhā dhammā lokuttarā dhammātiādinā 3- nayena pūjitāpi. Pūjārahāti adhippāyo. Phasso hoti vedanā hotītiādinā 4- nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi. Mahaggatā dhammā appamāṇā dhammā 5- anuttarā dhammātiādinā 6- nayena adhikāpi dhammā vuttā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ yaṃ ettha vuḍḍhimanto salakkhaṇā pūjitā paricchinnā vuttādhikā ca dhammā abhidhammo tena akkhātoti. Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ taṃ piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu tena samodhānetvā tayopi vinayādayo ñeyyā. Pariyattipi hi mā piṭakasampadānenātiādīsu 7- piṭakanti vuccati. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakamādāyātiādīsu 8- yaṅkiñci bhājanampi. Tasmā piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu. Idāni tena samodhānetvā tayopi vinayādayo ñeyyāti. Tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā vinayo ca so piṭakañca @Footnote: 1. abhi. saṅ. 34/44. 2. abhi. vi. 35/369. 3. abhi. saṅ. 34/3. @4. abhi. saṅ. 34/9. 5. abhi. saṅ. 34/1. 6. abhi. saṅ. 34/7. @7. aṅ. catuk. 21/259. 8. saṃ. ni. 16/106.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.

Pariyattibhāvato tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ yathāvutteneva nayena suttañca taṃ piṭakañcāti suttapiṭakaṃ abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti evamete tayopi vinayādayo ñeyyā. Evaṃ ñatvā ca punapi tesveva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ desanāsāsanakathā- bhedantesu yathārahaṃ sikkhāpahānagambhīra- bhāvañca paridīpaye. Pariyattibhedaṃ sampattiṃ vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ pāpuṇāti yathā bhikkhu tampi sabbaṃ vibhāvaye. Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca. Etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanāyathāparādhayathānulomayathā- dhammasāsanāni saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathā cāti vuccanti. Ettha hi vinayapiṭakaṃ āṇārahena bhagavatā āṇābāhullato desitattā āṇādesanā suttapiṭakaṃ vohārakusalena bhagavatā vohārabāhullato desitattā vohāradesanā abhidhammapiṭakaṃ paramatthakusalena bhagavatā paramatthabāhullato desitattā paramatthadesanāti vuccati. Tathā paṭhamaṃ ye te pacurāparādhā sattā te yathāparādhaṃ ettha sāsitāti yathāparādhasāsanaṃ dutiyaṃ anekajjhāsayānusayacariyādhimuttikā sattā yathānulomaṃ ettha sāsitāti yathānulomasāsanaṃ tatiyaṃ dhammapuñjamatte ahaṃ mamāti saññino sattā yathādhammaṃ ettha sāsitāti yathādhammasāsananti vuccati. Tathā paṭhamaṃ ajjhācārapaṭipakkhabhūto saṃvarāsaṃvaro ettha kathitoti saṃvarāsaṃvarakathā dutiyaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhipaṭipakkhabhūtā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.

Diṭṭhiviniveṭhanā ettha kathitāti diṭṭhiviniveṭhanakathā tatiyaṃ rāgādipaṭipakkhabhūto nāmarūpaparicchedo ettha kathitoti nāmarūpaparicchedakathāti vuccati. Tīsupi ca etesu tisso sikkhā tīṇi pahānāni catubbidho gambhīrabhāvo veditabbo. Tathāhi vinayapiṭake visesena adhisīlasikkhā vuttā. Suttapiṭake adhicittasikkhā. Abhidhammapiṭake adhipaññāsikkhā. Vinayapiṭake ca vītikkamappahānaṃ kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkhattā sīlassa. Suttapiṭake pariyuṭṭhānappahānaṃ pariyuṭṭhānapaṭipakkhattā samādhissa. Abhidhammapiṭake anusayappahānaṃ anusayapaṭipakkhattā paññāya. Paṭhame ca tadaṅgappahānaṃ kilesānaṃ. Itaresu vikkhambhanasamucchedappahānāni. Paṭhame ca duccaritasaṅkilesassa pahānaṃ. Itaresu taṇhādiṭṭhisaṅkilesānaṃ. Ekamekasmiṃ cettha catubbidhopi dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīrabhāvo veditabbo. Tattha dhammoti pāli. Atthoti tassāyeva attho. Desanāti tassā manasā vavaṭṭhāpitāya pāliyā desanā. Paṭivedhoti pāliyā pāliatthassa ca yathābhūtāvabodho. Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanā- paṭivedhā yasmā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāḷhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca tasmā gambhīrā. Evamekekasmiñcettha catubbidho gambhīrabhāvo veditabbo. Aparo nayo. Dhammoti hetu. Vuttaṃ hetaṃ hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidāti 1-. Atthoti hetuphalaṃ. Vuttaṃ hetaṃ hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidāti 2-. Desanāti @Footnote: 1-2. abhi. vi. 35/399.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.

Paññatti yathādhammaṃ dhammābhilāpoti adhippāyo. Paṭivedhoti abhisamayo. So ca lokiyalokuttaro. Visayato asammohato ca atthānurūpaṃ dhammesu dhammānurūpaṃ atthesu paññattipathānurūpaṃ paññattīsu avabodho. Idāni yasmā etesu piṭakesu yaṃ yaṃ dhammajātamatthajātaṃ vā yo cāyaṃ yathā yathā ñāpetabbo attho sotūnaṃ ñāṇassa abhimukho hoti tathā tathā tadatthajotikā desanā yo cettha aviparītāvabodhasaṅkhāto paṭivedho sabbampetaṃ anupacitakusalasambhārehi duppaññehi sasādīhi mahāsamuddo viya dukkhogāḷhaṃ alabbhaneyyapatiṭṭhañca tasmā evampi ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo. Ettāvatā ca desanāsāsanakathā- bhedantesu yathārahaṃ sikkhāpahānagambhīra- bhāvañca paridīpaye iti ayaṃ gāthā vuttatthā hoti. Pariyattibhedaṃ sampattiṃ vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ pāpuṇāti yathā bhikkhu tampi sabbaṃ vibhāvaye iti ettha pana tīsu piṭakesu tidhā pariyattibhedo daṭṭhabbo. Tisso hi pariyattiyo alagaddūpamā nissaraṇatthā bhaṇḍāgāriyapariyattīti. Tattha duggahitā upārambhādihetupariyāputā alagaddūpamā yaṃ sandhāya vuttaṃ seyyathāpi bhikkhave puriso alagaddatthiko .pe. So passeyya mahantaṃ alagaddaṃ tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya tassa so alagaddo parivattitvā hatthe vā bāhāyaṃ vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.

Nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ taṃ kissahetu duggahitattā bhikkhave alagaddassa evameva kho bhikkhave idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti suttaṃ .pe. Vedallaṃ te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti taṃ kissahetu duggahitattā bhikkhave dhammānanti 1-. Yā pana sugahitā sīlakkhandhādipāripūriṃyeva ākaṅkhamānena pariyāputā na upārambhādihetu ayaṃ nissaraṇatthā nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ tesaṃ te dhammā sugahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti taṃ kissahetu sugahitattā bhikkhave dhammānanti 2-. Yaṃ pana pariññātakkhandho pahīnakileso bhāvitamaggo paṭividdhākuppo sacchikatanirodho khīṇāsavo kevalaṃ paveṇipālanatthāya vaṃsānurakkhaṇatthāya pariyāpuṇāti ayaṃ bhaṇḍāgārikapariyattīti. Vinaye pana supaṭipanno bhikkhu sīlasampattiṃ nissāya tisso vijjā pāpuṇāti tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Sutte supaṭipanno samādhisampadaṃ nissāya chaḷabhiññā pāpuṇāti tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Abhidhamme supaṭipanno paññāsampadaṃ nissāya catasso paṭisambhidā pāpuṇāti tāsañca tattheva pabhedavacanato. @Footnote: 1-2. Ma. mū. 12/268-269.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.

Evametesu supaṭipanno yathākkamena imaṃ vijjāttayachaḷabhiññā- catuppaṭisambhidābhedaṃ sampattiṃ pāpuṇāti. Vinaye pana duppaṭipanno anuññātasukhasamphassaattharaṇapāpuraṇādisamaphassasāmaññato paṭikkhittesu upādinnaphassādīsu anavajjasaññī hoti. Vuttampi hetaṃ tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti 1-. Tato dussīlabhāvaṃ pāpuṇāti. Sutte duppaṭipanno cattāro me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānātiādīsu 2- adhippāyaṃ ajānanto duggahitaṃ gaṇhāti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati attānañca khanati bahuñca apuññaṃ pasavatīti 3-. Tato micchādiṭṭhitampāpuṇāti. Abhidhamme duppaṭipanno dhammacintaṃ atidhāvanto acinteyyānipi cinteti tato cittakkhepaṃ pāpuṇāti. Vuttaṃ hetaṃ cattārīmāni bhikkhave acinteyyāni na cintetabbāni yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assāti evametesu duppaṭipanno yathākkamena imaṃ dussīlabhāva micchādiṭṭhitācittakkhepabhedaṃ vipattiṃ pāpuṇāti. Ettāvatā pariyattibhedaṃ sampattiṃ vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ pāpuṇāti yathā bhikkhu tampi sabbaṃ vibhāvaye iti ayampi gāthā vuttatthā hoti. Evaṃ nānappakārato piṭakāni ñatvā tesaṃ vasenetaṃ buddhavacanaṃ tividhanti ñātabbaṃ. @Footnote: 1. vi. mahā. 2/434 2. ṭīkānayena aṅ. catuk. 21/124. 3. Ma. mū. 12/266. @4. catuk. 21/104.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.

Kathaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ. Sabbameva cetaṃ dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo khuddakanikāyoti pañcappabhedaṃ hoti. Tattha katamo dīghanikāyo. Tivaggasaṅgahāni brahmajālādīni catuttiṃsa suttāni. Catuttiṃseva suttantā tivaggo yassa saṅgaho esa dīghanikāyoti paṭhamo anulomiko. Kasmā panesa dīghanikāyoti vuccati. Dīghappamāṇānaṃ suttānaṃ samūhato nivāsato ca. Samūhanivāsā hi nikāyoti vuccanti. Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evañcittaṃ yathayidaṃ bhikkhave tiracchānagatā pāṇā poṇikanikāyo cikkhallikanikāyoti evamādīni cettha sādhakāni sāsanato ca lokato ca. Evaṃ sesānampi nikāyabhāve vacanattho veditabbo. Katamo majjhimanikāyo. Majjhimappamāṇāni pañcadasavaggasaṅgahāni mūlapariyāyasuttādīni diyaḍḍhasataṃ dve ca suttāni. Diyaḍḍhasatasuttantā dve ca suttāni yattha so nikāyo majjhimo pañca dasavaggapariggaho. Katamo saṃyuttanikāyo. Devatāsaṃyuttādivasena ṭhitāni oghataraṇasuttādīni satta suttasahassāni satta ca suttasatāni dvāsaṭṭhi ceva suttāni. Satta suttasahassāni satta suttasatāni ca dvāsaṭṭhi ceva suttantā eso saṃyuttasaṅgaho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.

Katamo aṅguttaranikāyo. Ekekaaṅgātirekavasena ṭhitā cittapariyādānādīni nava suttasahassāni pañca suttasatāni sattapaṇṇāsa ca suttāni. Nava suttasahassāni pañcasuttasatāni ca sattapaññāsa suttāni saṅkhā aṅguttare ayaṃ. Katamo khuddakanikāyo. Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ abhidhammapiṭakaṃ khuddakapāṭhādayo ca pubbe nidassitā pañcadasabhedā ṭhapetvā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacananti. Ṭhapetvā caturopete nikāye dīghaādike tadaññaṃ buddhavacanaṃ nikāyo khuddako matoti. Evaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ. Kathaṃ aṅgavasena navavidhaṃ. Sabbameva hīdaṃ suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallanti navappabhedaṃ hoti. Tattha ubhatovibhaṅganiddesakkhandhakaparivārā suttanipāte maṅgalasuttaratanasuttanālakasuttatuvaṭakasuttādīni aññampi ca suttantanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ. Visesena saṃyuttake sakalopi sagāthakavaggo. Sakalaṃ abhidhammapiṭakaṃ niggāthakasuttaṃ yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapadatheragāthātherīgāthā suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbaṃ. Somanassañāṇamayikagāthāpaṭisaṃyuttā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.

Dveasītisuttantā udānanti veditabbaṃ. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatāti ādinayap- pavattā dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbaṃ. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañcajātakasatāni jātakanti veditabbaṃ. Cattārome bhikkhave acchariyā abbhutadhammā ānandetiādinayappavattā sabbepi acchariyabbhutadhammapaṭisaṃyuttantā suttantā abbhutadhammanti veditabbaṃ. Cūḷavedallamahāvedallasammādiṭṭhisakkapañhasaṅkhārabhājanīyamahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitasuttantā vedallanti veditabbaṃ. Evaṃ aṅgavasena navavidhaṃ. Kathaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ. Sabbameva cetaṃ buddhavacanaṃ dvāsīti buddhato gaṇhiṃ dve sahassāni bhikkhuto caturāsītisahassāni ye me dhammā pavattinoti evaṃ paridīpitadhammakkhandhavasena caturāsītisahassappabhedaṃ hoti. Tattha ekānusandhikaṃ suttaṃ eko dhammakkhandho. Yaṃ anekānusandhikaṃ tattha anusandhivasena dhammakkhandhagaṇanā. Gāthābandhesu pañhapucchanaṃ eko dhammakkhandho visajjanaṃ eko. Abhidhamme ekamekaṃ tikadukabhājanaṃ ekamekañca cittavārabhājanaṃ eko dhammakkhandho. Vinaye atthi vatthu atthi mātikā atthi padabhājanīyaṃ atthi antarāpatti atthi āpatti atthi anāpatti atthi tikacchedo. Tattha ekameko koṭṭhāso ekameko dhammakkhandhoti veditabbo . Evaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page29.

Evametaṃ abhedato rasavasena ekavidhaṃ bhedato dhammavinayādivasena duvidhādibhedaṃ buddhavacanaṃ saṅgāyantena mahākassapappamukhena vasigaṇena ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ idaṃ majjhimabuddhavacanaṃ idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ idaṃ vinayapiṭakaṃ idaṃ suttantapiṭakaṃ idaṃ abhidhammapiṭakaṃ ayaṃ dīghanikāyo .pe. Ayaṃ khuddakanikāyo imāni suttādīni navaṅgāni imāni caturāsītidhammakkhandhasahassānīti imaṃ pabhedaṃ vavaṭṭhapetvāva saṅgītaṃ. Na kevalañca imameva aññampi udānasaṅgahavaggasaṅgahapeyyālasaṅgahaekanipātadukanipātādinipātasaṅgaha- saṃyuttasaṅgahapaṇṇāsakasaṅgahādimanekavidhaṃ tīsu piṭakesu sandissamānaṃ saṅgahappabhedaṃ vavaṭṭhapetvā evaṃ sattahi māsehi saṅgītaṃ. Saṅgītipariyosāne cassa idaṃ mahākassapattherena dasabalassa sāsanaṃ pañcavassasahassappamāṇakālaṃ pavattanasamatthaṃ katanti sañjātappamodā sādhukāraṃ viya dadamānā ayaṃ mahāpaṭhavī udakapariyantaṃ katvā anekappakāraṃ saṅkampi sampakampi sampavedhi. Anekāni ca acchariyāni pāturahesunti. Ayaṃ paṭhamamahāsaṅgīti nāma yā loke satehi pañcahī katā tena pañcasatāti ca thereheva katattā ca therikāti pavuccatīti. Imissā paṭhamamahāsaṅgītiyā vattamānāya vinayaṃ pucchantena āyasmatā mahākassapena paṭhamaṃ āvuso upāli pārājikaṃ kattha paññattanti evamādivacanapariyosāne vatthumpi pucchi nidānampi pucchi puggalampi pucchīti ettha nidāne pucchite taṃ nidānaṃ ādito pabhūti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.

Vitthāretvā yena ca paññattaṃ yasmā ca paññattaṃ sabbametaṃ kathetukāmena āyasmatā upālittherena vuttaṃ. Tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatīti sabbaṃ vattabbaṃ evamidaṃ āyasmatā upālittherena vuttaṃ. Tañca pana paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttanti veditabbaṃ. Ettāvatā ca idaṃ vacanaṃ kena vuttaṃ kadā ca vuttanti etesaṃ padānaṃ attho pakāsito hoti. Idāni kasmā vuttanti ettha vuccate. Yasmā ayamāyasmā mahākassapattherena nidānaṃ puṭṭho tasmā tena taṃ nidānaṃ ādito pabhūti vitthāretuṃ vuttanti. Evamidaṃ āyasmatā upālittherena paṭhamamahāsaṅgītikāle vadantenāpi iminā kāraṇena vuttanti veditabbaṃ. Ettāvatā ca vuttaṃ yena yadā yasmāti imesaṃ mātikāpadānaṃ attho pakāsito hoti. Idāni dhāritaṃ yena cābhaṭaṃ yattha patiṭṭhitañcetametaṃ vatvā vidhinti etesaṃ atthappakāsanatthaṃ idaṃ vuccati. Taṃ panetaṃ tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatīti evamādivacanapaṭimaṇḍitanidānaṃ vinayapiṭakaṃ kena dhāritaṃ kenābhaṭaṃ kattha patiṭṭhitanti. Vuccate. Ādito tāva idaṃ bhagavato sammukhā āyasmatā upālittherena dhāritaṃ. Tassa sammukhato aparinibbuteva tathāgate chaḷabhiññādibhedehi anekehi bhikkhusahassehi parinibbute tathāgate mahākassapappamukhehi dhammasaṅgāhakattherehi. Kenābhaṭanti. Jambudīpe tāva upālittheramādiṃ katvā ācariyaparamparāya yāva tatiyasaṅgīti tāva ābhaṭaṃ. Tatrāyaṃ ācariyaparamparā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.

Upāli dāsako ceva soṇako siggavo tathā tisso moggaliputto ca pañcete vijitāvino paramparāya vinayaṃ dīpe jambusirivhaye acchijjamānaṃ ānesuṃ tatiyo yāva saṅgaho. Āyasmā hi upāli imaṃ vinayavaṃsaṃ vinayatantiṃ vinayappaveṇiṃ bhagavato sammukhā uggahetvā bahūnaṃ hadaye patiṭṭhāpesi. Tassa hāyasmato santike vinayavaṃsaṃ uggahetvā vinaye pakataññutaṃ pattesu puggalesu puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmino gaṇanapathaṃ vītivattā. Khīṇāsavānaṃ sahassamekaṃ ahosi. Dāsakattheropi tasseva saddhivihāriko ahosi. So upālittherassa sammukhā uggahetvā tatheva vinayaṃ vācesi. Tassāpi āyasmato santike uggahetvā vinaye pakataññutaṃ pattā puthujjanādayo gaṇanapathaṃ vītivattā. Khīṇāsavānaṃ sahassamekaṃ ahosi. Soṇakatthero pana dāsakattherassa saddhivihāriko ahosi. Sopi attano upajjhāyassa dāsakattherassa sammukhā uggahetvā tatheva vinayaṃ vācesi. Tassāpi āyasmato santike uggahetvā vinaye pakataññutaṃ pattā puthujjanādayo gaṇanapathaṃ vītivattā. Khīṇāsavānaṃ sahassameva ahosi. Siggavattheropi soṇakattherassa saddhivihāriko therassa santike vinayaṃ uggahetvā arahantasahassassa dhuraggāho ahosi. Tassa panāyasmato santike uggahetvā vinaye pakataññutaṃ pattā puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāminopi khīṇāsavāpi ettakāni satānīti vā ettakāni sahassānīti vā aparicchinnā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.

Ahesuṃ. Tadā kira jambudīpe atimahābhikkhusamudayo ahosi. Moggalīputtatissattherassa ānubhāvo tatiyasaṅgītiyaṃ pākaṭo bhavissati. Evamidaṃ vinayapiṭakaṃ jambudīpe tāva imāya ācariyaparamparāya yāva tatiyasaṅgīti tāva ābhaṭanti veditabbaṃ. Dutiyasaṅgītivijānanatthaṃ pana ayamanukkamo veditabbo. Yadā hi saṅgāyitvāna saddhammaṃ jotayitvā ca sabbadhi yāvajīvitapariyantaṃ ṭhatvā pañcasatāpi te khīṇāsavā jutimanto therā kassapaādayo khīṇasnehā padīpāva nibbāyiṃsu anālayā. Athānukkamena gacchantesu rattindivesu vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtā bhikkhū vesāliyaṃ kappati siṅgiloṇakappo kappati dvaṅgulakappo kappati gāmantarakappo kappati āvāsakappo kappati anumatikappo kappati āciṇṇakappo kappati amathitakappo kappati jalogiṃ pātuṃ kappati adasakaṃ nisīdanaṃ kappati jātarūparajatanti 1- imāni dasa vatthūni dīpesuṃ. Tesaṃ susūnāgaputto kāḷāsoko nāma rājā pakkho ahosi. Tena kho pana samayena āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vajjīsu cārikañcaramāno vesālikā kira vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ dasa vatthūni dīpentīti sutvā na kho pana me taṃ paṭirūpaṃ yvāhaṃ dasabalassa sāsanavipattiṃ sutvā appossukko bhaveyyaṃ handāhaṃ adhammavādino niggahetvā dhammaṃ dīpemīti cintento yena @Footnote: 1. vi. cul. 7/396.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.

Vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena vesālikā vajjiputtakā bhikkhū tadahuposathe kaṃsapātiṃ udakena pūretvā majjhe bhikkhusaṅghassa ṭhapetvā āgatāgate vesālike upāsake evaṃ vadenti dethāvuso saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi bhavissati saṅghassa parikkhārena karaṇīyanti. Sabbantāva vattabbaṃ yāva imāya pana vinayasaṅgītiyā satta bhikkhusatāni anūnāni anadhikāni ahesuṃ tasmāyaṃ vinayasaṅgīti sattasatikāti vuccatīti. Etasmiñca sannipāte dvādasa bhikkhusatasahassāni sannipatiṃsu āyasmatā yasena kākaṇḍakaputtena samussāhitāni. Tesaṃ majjhe āyasmatā revatena puṭṭhena sabbakāmittherena vinayaṃ visajjentena tāni dasavatthūni vinicchitāni adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ. Atha therā puna dhammañca vinayañca saṅgāyissāmāti tipiṭakadhare pattapaṭisambhide sattasate bhikkhū uccinitvā vesāliyaṃ vālikārāme sannisīditvā mahākassapattherena saṅgāyitasadisameva sabbaṃ sāsanamalaṃ sodhetvā puna piṭakavasena nikāyavasena aṅgavasena dhammakkhandhavasena ca sabbaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu. Ayaṃ saṅgīti aṭṭhahi māsehi niṭṭhitā yā loke satehi sattahī katā tena sattasatāti ca pubbe kataṃ upādāya dutiyāti ca vuccatīti. Sā panāyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.

Yehi therehi saṅgītā saṅgīti te 1- suvissutā sabbakāmī ca sāḷho ca revato khujjasobhito yaso ca sāṇasambhūto ete saddhivihārikā therā ānandatherassa diṭṭhapubbā tathāgataṃ. Sumano vāsabhagāmī ca ñeyyā saddhivihārikā dve ime anuruddhassa diṭṭhapubbā tathāgataṃ. Dutiyo pana saṅgīto yehi therehi saṅgaho sabbepi pannabhārā te katakiccā anāsavāti. Ayaṃ dutiyasaṅgīti. Evamimaṃ dutiyasaṅgītiṃ saṅgāyitvā te therā uppajjissati nu kho anāgatepi sāsanassa evarūpaṃ abbudanti olokayamānā idaṃ addasaṃsu ito vassasatassa upari aṭṭhārasame vasse pāṭaliputte dhammāsoko nāma rājā uppajjitvā sakalajambudīpe rajjaṃ kāressati so buddhasāsane pasīditvā mahantaṃ lābhasakkāraṃ pavattayissati tato titthiyā lābhasakkāraṃ paṭṭhayamānā sāsane pabbajitvā sakaṃ sakaṃ diṭṭhiṃ paridīpessanti evaṃ sāsane mahantaṃ abbudaṃ uppajjissatīti. Atha tesaṃ etadahosi kinnukho mayaṃ etasmiṃ abbude uppanne sammukhā bhavissāma na bhavissāmāti. Atha sabbeva tadā attano asammukhībhāvaṃ ñatvā ko nu kho taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ samattho bhavissatīti sakalaṃ manussalokañca chakāmāvacaradevalokañca olokentā na kañci disvā brahmaloke tissaṃ nāma mahābrahmānaṃ addasaṃsu @Footnote: 1. ṭīkāyañceva yojanāyañca tesūti dissati sukāro vibhattivasena kato na upasaggavasena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.

Parittāyukaṃ uparibrahmalokūpapattiyā bhāvitamaggaṃ. Disvāna nesaṃ etadahosi sace mayaṃ etassa brahmuno manussaloke nibbattanatthāya ussāhaṃ kareyyāma addhā esa moggalībrāhmaṇassa gehe paṭisandhiṃ gahessati tato ca mantehi palobhito nikkhamitvā pabbajissati so evaṃ pabbajitvā sakalaṃ buddhavacanaṃ uggahetvā adhigatapaṭisambhido hutvā titthiye madditvā taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitvā sāsanaṃ paggaṇhissatīti. Te brahmalokaṃ gantvā tissaṃ mahābrahmānaṃ etadavocuṃ samma mārisa ito vassasatassa upari aṭṭhārasame vasse sāsane mahantaṃ abbudaṃ uppajjissati mayañca sakalaṃ manussalokaṃ chakāmāvacaradevalokañca olokayamānā kañci sāsanaṃ paggahetuṃ samatthaṃ adisvā brahmalokaṃ vicinantā bhavantaṃ addasāma sādhu sappurisa manussaloke nibbattitvā dasabalassa sāsanaṃ paggahetuṃ paṭiññaṃ dehīti. Evaṃ vutte mahābrahmā ahaṃ kira sāsane uppannaṃ abbudaṃ sodhetvā sāsanaṃ paggahetuṃ samattho bhavissāmīti haṭṭhappahaṭṭho udaggudaggo hutvā sādhūti paṭissuṇitvā paṭiññaṃ adāsi. Therā brahmaloke taṃ karaṇīyaṃ tīretvā puna paccāgamiṃsu. Tena kho pana samayena siggavatthero ca caṇḍavajjitthero ca dvepi navakā honti. Te therā daharabhikkhū tipiṭakadharā pattapaṭisambhidā khīṇāsavā soṇakassa saddhivihārikā. Te taṃ adhikaraṇaṃ na sampāpuṇiṃsu. Therā tumhe āvuso amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe no sahāyakā ahuvattha tena vo idaṃ daṇḍakammaṃ hotu tisso nāma mahābrahmā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.

Moggalībrāhmaṇassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhissati taṃ tumhākaṃ eko nīharitvā pabbājetu eko buddhavacanaṃ uggaṇhāpetūti vatvā sabbepi yāvatāyukaṃ ṭhatvā sabbakāmippabhūtayo tepi therā mahiddhikā aggikkhandhāva lokamhi jalitvā parinibbutā. Dutiyasaṅgahaṃ katvā visodhetvāna sāsanaṃ anāgatepi katvāna hetuṃ saddhammavuḍḍhiyā khīṇāsavā vasippattā pabhinnapaṭisambhidā aniccatāvasaṃ therā tepi nāma upāgatā. Evaṃ aniccataṃ jammiṃ ñatvā durabhisambhavaṃ taṃ pattuṃ vāyame dhīro yaṃ niccaṃ amataṃ padanti. Ettāvatā sabbākārena dutiyasaṅgītivaṇṇanā niṭṭhitā hoti. Tissopi kho mahābrahmā brahmalokā cavitvā moggalībrāhmaṇassa gehe paṭisandhiṃ aggahesi. Siggavattheropi tassa paṭisandhigahaṇato pabhūti satta vassāni brāhmaṇassa gehaṃ piṇḍāya pāvisi. Ekadivasampi uḷuṅkamattaṃ vā yāguṃ kaṭacchumattaṃ vā bhattaṃ nālattha. Sattannaṃ pana vassānaṃ accayena ekadivasaṃ aticchatha bhanteti vacanamattaṃ alattha. Taṃdivasameva brāhmaṇopi bahiddhā kiñci karaṇīyaṃ katvā āgacchanto paṭipathe theraṃ disvā bho pabbajita amhākaṃ gehaṃ āgamitthāti āha. Āma brāhmaṇa agamimhāti. Api kiñci labhitthāti. Āma brāhmaṇa labhimhāti. So gehaṃ gantvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.

Pucchi api tassa pabbajitassa kiñci adatthāti. Na kiñci adamhāti. Brāhmaṇo dutiyadivase gharadvāreyeva nisīdi ajja pabbajitaṃ musāvādena niggahessāmīti. Thero dutiyadivase brāhmaṇassa gharadvāraṃ sampatto. Brāhmaṇo theraṃ disvāva evamāha tumhe hiyyo amhākaṃ gehe kiñci aladdhāyeva labhimhāti avocuttha vaṭṭati nukho tumhākaṃ musāvādoti. Thero āha mayaṃ brāhmaṇa tumhākaṃ gehe satta vassāni aticchathāti vacanamattampi alabhitvā hiyyo aticchathāti vacanamattaṃ labhimhā athetaṃ paṭisanthāraṃ 1- upādāya evamavocumhāti. Brāhmaṇopi cintesi ime paṭisanthāramattampi labhitvā labhimhāti pasaṃsanti aññaṃ kiñci khādanīyaṃ bhojanīyaṃ labhitvā kasmā na pasaṃsantīti 2- evaṃ pasīditvā attano atthāya paṭiyāditabhattato kaṭacchubhikkhaṃ tadupiyañca byañjanaṃ dāpetvā imaṃ bhikkhaṃ sabbakālaṃ tumhe labhissathāti āha. So punadivasato pabhūti upasaṅkamantassa therassa upasamaṃ disvā bhiyyoso mattāya pasīditvā theraṃ niccakālaṃ attano ghare bhattavissaggakaraṇatthāya yāci. Thero adhivāsetvā divase divase bhattakiccaṃ katvā gacchanto thokaṃ thokaṃ buddhavacanaṃ kathetvā gacchati. Sopi kho māṇavako soḷasavassuddesikoyeva tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahosi. Brahmalokato āgatassa suddhasattassa āsane vā sayane vā añño koci nisajjitā vā nipajjitā vā natthi. So yadā ācariyagharaṃ gacchati tadāssa mañcapīṭhaṃ @Footnote: 1. porāṇapotthakesu paṭisaṇṭhārantipi likhiyati . 2. na pasaṃsissantīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.

Setena vatthena paṭicchādetvā laggetvā ṭhapenti. Thero cintesi samayodāni māṇavakaṃ pabbājetuṃ cirañca me idhāgacchantassa na ca kāci māṇavakena saddhiṃ kathā uppajjati handadāni iminā upāyena pallaṅkaṃ nissāya uppajjissatīti. Gehaṃ gantvā yathā tasmiṃ gehe ṭhapetvā māṇavakassa pallaṅkaṃ aññaṃ na kiñci āsanaṃ dissati tathā adhiṭṭhāsi. Brāhmaṇassa gehajano theraṃ disvā aññaṃ kiñci āsanaṃ apassanto māṇavakassa pallaṅkaṃ attharitvā therassa adāsi. Nisīdi thero pallaṅke. Māṇavakopi kho taṃkhaṇaṃyeva ācariyagharā āgamma theraṃ attano pallaṅke nisinnaṃ disvā kupito anattamano ko mama pallaṅkaṃ samaṇassa paññāpesīti āha. Thero bhattakiccaṃ katvā vūpasante māṇavakassa caṇḍikabhāve evamāha kiṃ pana tvaṃ māṇavaka kiñci mantaṃ jānāsīti. Māṇavo bho pabbajita mayidāni mante ajānante aññe ke jānissantīti vatvā theraṃ pucchi tumhe pana mantaṃ jānāthāti. Puccha māṇava pucchitvā sakkā jānitunti. Athakho māṇavo tīsu vedesu sanighaṇḍukeṭubhesu sākkharappabhedesu itihāsapañcamesu yāni gaṇṭhiṭṭhānāni yesaṃ nayaṃ neva attanā passati nāpissa ācariyo addasa tesu theraṃ pucchi. Thero pakatiyāpi tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū idāni pana paṭisambhidappatto tenassa natthi tesaṃ pañhānaṃ visajjane bhāroti tāvadeva te pañhe visajjetvā māṇavaṃ āha māṇava ahaṃ tayā bahū pucchito ahampidāni taṃ ekaṃ pañahaṃ pacchāni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.

Byākarissasi meti. Āma bho pabbajita puccha byākarissāmīti. Thero cittayamake imaṃ pañhaṃ pucchi yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhati tassa cittaṃ nirujjhissati nuppajjissati yassa vā pana cittaṃ nirujjhissati nuppajjissati tassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatīti. Māṇavo uddhaṃ vā adho vā harituṃ asakkonto kinnāma bho pabbajita idanti āha. Buddhamanto nāmāyaṃ māṇavāti. Sakkā panāyaṃ bho mayhampi dātunti. Sakkā māṇava amhehi gahitapabbajjaṃ gaṇhantassa dātunti. Tato māṇavo mātāpitaro upasaṅkamitvā āha ayaṃ pabbajito buddhamante nāma jānāti na ca attano santike apabbajitassa deti ahaṃ etassa santike pabbajitvā mantaṃ uggaṇhissāmīti. Athassa mātāpitaro pabbajitvāpi no putto mante gaṇhātu gahetvā punāgamissatīti maññamānā gaṇha puttāti anujāniṃsu. Thero dārakaṃ pabbājetvā dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ tāva ācikkhi. So tattha parikammaṃ karonto nacirasseva sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Tato thero cintesi sāmaṇero sotāpattiphale patiṭṭhito abhabbodāni sāsanato nivattituṃ sace panassāhaṃ kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā katheyyaṃ arahattaṃ pāpuṇeyya appossukko bhaveyya buddhavacanaṃ gahetuṃ 1- samayodāni naṃ caṇḍavajjittherassa santikaṃ pesetunti. Tato naṃ āha ehi tvaṃ sāmaṇera therassa santikaṃ gantvā buddhavacanaṃ @Footnote: 1. uggahituṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.

Uggaṇha mama vacanena ārogyaṃ puccha evañca vadehi upajjhāyo maṃ bhante tumhākaṃ santikaṃ pahiṇīti ko nāma te upajjhāyoti ca vutte siggavatthero nāma bhanteti vadeyyāsi ahaṃ ko nāmāti vutte evaṃ vadeyyāsi mama upajjhāyo bhante tumhākaṃ nāmaṃ jānātīti. Evaṃ bhanteti kho tisso sāmaṇero theraṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā anupubbena caṇḍavajjittherassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Thero sāmaṇera kuto āgatosīti āha. Upajjhāyo maṃ bhante tumhākaṃ santikaṃ pahiṇīti. Ko nāma te upajjhāyoti. Siggavatthero nāma bhanteti. Ahaṃ ko nāmāti. Mama upajjhāyo bhante tumhākaṃ nāmaṃ jānātīti. Pattacīvaraṃdāni paṭisāmehīti. Sādhu bhanteti. Sāmaṇero pattacīvaraṃ paṭisāmetvā punadivase pariveṇaṃ sammajjitvā udakadantapoṇaṃ upaṭṭhāpesi. Thero sammajjanaṭṭhānaṃ puna sammajji taṃ udakaṃ chaḍḍetvā aññaṃ udakaṃ āhari tañca dantakaṭṭhaṃ apanetvā aññaṃ dantakaṭṭhaṃ gaṇhi. Evaṃ satta divasāni katvā sattame divase puna pucchi. Sāmaṇero punapi pubbe kathitasadisameva kathesi. Thero suvaco vatāyaṃ brāhmaṇoti sañjānitvā kimatthaṃ āgatosīti āha. Buddhavacanaṃ uggaṇhaṇatthāya bhanteti. Thero uggaṇhadāni sāmaṇerāti vatvā punadivasato pabhūti buddhavacanaṃ paṭṭhapesi. Tisso sāmaṇerova hutvā ṭhapetvā vinayapiṭakaṃ sabbaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhi saddhiṃ aṭṭhakathāya. Upasampannakāle pana

--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.

Avassikova samāno tipiṭakadharo ahosi. Ācariyūpajjhāyā moggalī- puttatissattherassa hatthe sakalaṃ buddhavacanaṃ patiṭṭhāpetvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā parinibbāyiṃsu. Moggalīputtatissattheropi aparena samayena kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patto bahūnaṃ dhammavinayaṃ vācesi. Tena kho pana samayena bindusārassa ekasataṃ puttā ahesuṃ. Te sabbe asoko attanā saddhiṃ ekamātikaṃ tissakumāraṃ ṭhapetvā ghātesi. Ghātento cattāri vassāni anabhisittova rajjaṃ kāretvā catunnaṃ vassānaṃ accayena tathāgatassa parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari aṭṭhārasame vasse sakalajambudīpe ekarajjābhisekaṃ pāpuṇi. Abhisekānubhāvena cassa imā rājiddhiyo āgatā. Mahāpaṭhaviyā heṭṭhā yojanappamāṇe āṇā pavattati tathā upari ākāse. Anottattadahato aṭṭhahi kājehi soḷasa pānīyaghaṭe divase divase devatā āharanti yato sāsane uppannasaddho hutvā aṭṭha ghaṭe bhikkhusaṅghassa adāsi. Dve ghaṭe saṭṭhimattānaṃ tipiṭakadharānaṃ bhikkhūnaṃ. Dve ghaṭe aggamahesiyā asandhimittāya. Dve ghaṭe soḷasannaṃ nāṭakitthīsahassānaṃ. Dve ghaṭe attanā paribhuñji. Devatāeva himavante nāgalatādantakaṭṭhannāma atthi siniddhaṃ mudukaṃ rasavantaṃ taṃ divase divase āharanti yena rañño ca mahesiyā ca soḷasannañca nāṭakitthīsahassānaṃ saṭṭhimattānañca bhikkhusahassānaṃ devasikaṃ dantapoṇakiccaṃ nippajjati. Devasikameva cassa devatā agadāmalakaṃ agadaharītakaṃ suvaṇṇavaṇṇañca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.

Gandharasasampannaṃ ambapakkaṃ āharanti. Tathā chandantadahato pañcavaṇṇaṃ nivāsanapārupanaṃ pītakavaṇṇaṃ hatthapuñchanapaṭakaṃ dibbañca pānakaṃ āharanti. Devasikameva panassa sīsanahānagandhaṃ anulepanagandhaṃ pārupanatthāya asuttamayikaṃ sumanapupphapaṭaṃ mahārahañca añjanaṃ nāgabhavanato nāgarājāno āharanti. Chaddantadaheva uṭṭhitassa sālino nava vāhasahassāni divase divase suvakā āharanti. Mūsikā nitthusakaṇe karonti. Ekopi khaṇḍataṇḍulo na hoti. Rañño sabbaṭṭhānesu ayameva taṇḍulo paribhogaṃ gacchati. Madhumakkhikā madhuṃ karonti. Kammārasālāsu acchā kaṭṭhaṃ paharanti. Karavikasakuṇā āgantvā madhurassaraṃ vikūjantā rañño balikammaṃ karonti. Imāhi iddhīhi samannāgato rājā ekadivasaṃ suvaṇṇasaṅkhalikabandhanaṃ pesetvā catunnaṃ buddhānaṃ adhigatarūpadassanaṃ kappāyukaṃ kāḷanāgarājānaṃ ānayitvā setacchattassa heṭṭhā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā anekasatavaṇṇehi jalajathalajapupphehi ca suvaṇṇapupphehi ca pūjaṃ katvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitehi ca soḷasanāṭakitthīsahassehi samantato parikkhipitvā anantañāṇassa tāva me saddhammavaracakkappavattino sammāsambuddhassa rūpaṃ imesaṃ akkhīnaṃ āpāthaṃ karohīti vatvā tena nimmitaṃ sakalasarīravippakiṇṇapuññappabhāvanibbattāsītyānubyañjana- paṭimaṇḍitadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇasassirikatāya vikasitakamaluppalapuṇḍarīkapaṭimaṇḍitamiva salilatalaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.

Tārāgaṇaraṃsijālavisaravipphuritasobhāsamujjalitamiva gagaṇatalaṃ nīlapītalohitādibheda- vicitravaṇṇaraṃsivinaddhabyāmappabhāparikkhepavilāsitāya sajjhappabhānurāga- indadhanuvijjulatāparikkhittamiva kanakagirisikharaṃ nānāvirāgavimalaketumālā- samujjalitacārumatthakasobhaṃ nayanarasāyanamiva brahmadevamanujanāgayakkhagaṇānaṃ buddharūpaṃ passanto satta divasāni akkhipūjaṃ nāma akāsi. Rājā kira abhisekaṃ pāpuṇitvā tīṇiyeva saṃvaccharāni bāhirapāsaṇḍaṃ pariggaṇhi. Catutthe saṃvacchare buddhasāsane pasīdi. Tassa kira pitā bindusāro brāhmaṇabhatto ahosi. So brāhmaṇānañca brāhmaṇajātiyapāsaṇḍānañca paṇḍaraṅgaparibbājakādīnaṃ saṭṭhisahassamattānaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapeti. Asokopi pitarā pavattitaṃ dānaṃ attano antepure tatheva dadamāno ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito te upasamaparibāhirena ācārena bhuñjamāne asaṃyatindriye avinītairiyāpathe disvā cintesi īdisaṃ dānaṃ upaparikkhitvā yuttaṭṭhāne dātuṃ vaṭṭatīti evaṃ cintetvā amacce āha gacchatha bhaṇe attano attano sādhusammate samaṇabrāhmaṇe antepuraṃ atiharatha dānaṃ dassāmāti. Amaccā sādhu devāti rañño paṭissuṇitvā te te paṇḍaraṅgaparibbājakājīvakaniggaṇṭhādayo ānetvā ime mahārāja amhākaṃ arahantoti āhaṃsu. Atha rājā antepure uccāvacāni āsanāni paññāpetvā āgacchantūti vatvā āgatāgate āha attano attano paṭirūpe āsane nisīdathāti. Tesu ekacce bhaddapīṭhakesu ekacce phalakapīṭhakesu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.

Nisīdiṃsu. Taṃ disvā rājā natthi tesaṃ antosāroti ñatvā tesaṃ anurūpaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ datvā uyyojesi. Evaṃ gacchante kāle ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito addasa nigrodhasāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ iriyāpathasampannaṃ. Ko panāyaṃ nigrodho nāma. Bindusārarañño jeṭṭhaputtassa sumanarājakumārassa putto. Tatrāyaṃ anupubbīkathā. Bindusārarañño kira dubbalakāleyeva asokakumāro attanā laddhaṃ ujjenīrajjaṃ pahāya āgantvā sabbaṃ nagaraṃ attano hatthagataṃ katvā sumanaṃ rājakumāraṃ aggahesi. Taṃ divasameva sumanassa rājakumārassa sumanā nāma devī paripuṇṇagabbhā ahosi. Sā aññātakavesena nikkhamitvā avidūre aññataraṃ caṇḍālagāmaṃ sandhāya gacchantī jeṭṭhakacaṇḍālassa gehato avidūre aññatarasmiṃ nigrodharukkhe adhivatthāya devatāya ito ehi sumaneti vadantiyā saddaṃ sutvā tassā samīpaṃ gatā. Devatā attano ānubhāvena ekaṃ sālaṃ nimminitvā ettha vasāhīti adāsi. Sā taṃ sālaṃ pāvisi. Gatadivaseyeva puttaṃ vijāyi. Sā tassa nigrodhadevatāya pariggahitattā nigrodhotveva nāmaṃ akāsi. Jeṭṭhacaṇḍālo diṭṭhadivasato pabhūti taṃ attano sāmidhītaraṃ viya maññamāno nibaddhavattaṃ paṭṭhapesi. Rājadhītā tattha satta vassāni vasi. Nigrodhakumāropi sattavassiko jāto. Tadā mahāvaruṇatthero nāma eko arahā dārakassa hetusampadaṃ disvā vicāramāno

--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.

Sattavassikodāni dārako kālo naṃ pabbājetunti cintetvā rājadhītāya ārocāpetvā nigrodhakumāraṃ pabbājesi. Kumāro khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. So ekadivasaṃ pātova sarīraṃ paṭijaggitvā ācariyūpajjhāyavattaṃ katvā pattacīvaramādāya mātu upāsikāya gehadvāraṃ gacchāmīti nikkhami. Mātu nivāsaṭṭhānañcassa dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā nagaramajjhena gantvā pācīnadvārena nikkhamitvā gantabbaṃ hoti. Tena ca samayena asoko dhammarājā pācīnadisābhimukho sīhapañjare caṅkamati. Taṃkhaṇaṃyeva nigrodho rājaṅgaṇaṃ sampāpuṇi santindriyo santamānaso yuggamattaṃ 1- pekkhamāno. Tena vuttaṃ ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito addasa nigrodhasāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ iriyāpathasampannanti. Disvānassa etadahosi ayaṃ jano sabbopi vikkhittacitto bhantamigapaṭibhāgo ayaṃ pana dārako avikkhittacitto ativiyassa ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāraṇañca 2- sobhati addhā etassa abbhantare lokuttaradhammo bhavissatīti. Rañño saha dassaneneva sāmaṇere cittaṃ pasīdi pemaṃ saṇṭhahi. Kasmā. Pubbepi kira puññakaraṇakāle esa rañño jeṭṭhabhātā vāṇijako ahosi. Vuttampi hetaṃ 3- @Footnote: 1. porāṇapotthakepi īdisameva dissati. yugamattanti pana yuttataraṃ sabbattha tatheva @dissamānattā . 2. pasāritañca . 3. khu. jā. 27/91. tadaṭṭhakathā 3/313.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.

Pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā evantaṃ jāyate pemaṃ uppalaṃva yathodaketi. Atha rājā sañjātapemo sambahumāno etaṃ sāmaṇeraṃ pakkosathāti amacce pesesi. Te aticirāyantīti puna dve tayo pesesi turitaṃ āgacchatūti. Sāmaṇero attano pakatiyāeva agamāsi. Rājā paṭirūpamāsanaṃ ñatvā nisīdathāti āha. So itocitoca viloketvā natthidāni aññe bhikkhūti samussitasetacchattaṃ rājapallaṅkaṃ upasaṅkamitvā pattaggahaṇatthāya rañño ākāraṃ dassesi. Rājā taṃ pallaṅkasamīpaṃ upagacchantaṃyeva disvā cintesi ajjeva dāni ayaṃ sāmaṇero imassa gehassa sāmiko bhavissatīti. Sāmaṇero rañño hatthe pattaṃ datvā pallaṅkaṃ abhiruhitvā nisīdi. Rājā attano atthāya sampāditaṃ sabbaṃ yāgukhajjakabhattavikatiṃ upanāmesi. Sāmaṇero attano yāpanīyamattakameva sampaṭicchi. Bhattakiccāvasāne rājā āha satthārā tumhākaṃ dinnaṃ ovādaṃ jānāthāti. Jānāmi mahārāja ekadesenāti. Tāta mayhampi naṃ kathehīti. Sādhu mahārājāti rañño anurūpaṃ dhammapade appamādavaggaṃ anumodanatthāya abhāsi. Rājā appamādo amataṃ padaṃ pamādo maccuno padanti sutvāva aññātaṃ tāta pariyosāpehīti āha. Anumodanāvasāne ca aṭṭha te tāta dhuvabhattāni dammīti āha. Sāmaṇero āha etāni ahaṃ upajjhāyassa dammi mahārājāti. Ko ayaṃ tāta upajjhāyo nāmāti. Vajjāvajjaṃ disvā codetā sāretā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.

Ca mahārājāti. Aññānipi te tāta aṭṭha dammīti. Etāni ācariyassa dammi mahārājāti. Ko ayaṃ tāta ācariyo nāmāti. Imasmiṃ sāsane sikkhitabbadhammesu patiṭṭhāpetā mahārājāti. Sādhu tāta aññānipi te aṭṭha dammīti. Etāni bhikkhusaṅghassa dammi mahārājāti. Ko ayaṃ tāta bhikkhusaṅgho nāmāti. Yaṃ nissāya mahārāja amhākaṃ ācariyūpajjhāyānañca mamañca pabbajjā ca upasampadā cāti. Rājā bhiyyoso mattāya tuṭṭhacitto āha aññānipi te tāta aṭṭha dammīti. Sāmaṇero sādhūti sampaṭicchitvā punadivase dvattiṃsa bhikkhū gahetvā rājantepuraṃ pavisitvā bhattakiccaṃ akāsi. Rājā aññepi dvattiṃsa bhikkhū tumhehi saddhiṃ sve bhikkhaṃ gaṇhantūti eteneva upāyena divase divase vaḍḍhāpento saṭṭhisahassānaṃ brāhmaṇaparibbājakādīnaṃ bhattaṃ upacchinditvā antonivesane saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi nigrodhattheragateneva pasādena. Nigrodhattheropi rājānaṃ saparisaṃ tīsu saraṇesu pañcasu ca sīlesu patiṭṭhāpetvā buddhasāsane pothujjanikena pasādena acalappasādaṃ katvā patiṭṭhāpesi. Puna rājā asokārāmaṃ nāma mahāvihāraṃ kārāpetvā saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ paṭṭhapesi. Sakalajambudīpe ca caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsīti vihārasahassāni kārāpesi caturāsītisahassacetiyapaṭimaṇḍitāni dhammeneva no adhammena. Ekadivasaṃ kira rājā asokārāme mahādānaṃ datvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.

Saṭṭhisahassasaṅkhayassa bhikkhusaṅghassa majjhe nisajja saṅghaṃ catūhi paccayehi pavāretvā imaṃ pañhaṃ pucchi bhante bhagavatā desitadhammo nāma kittako hotīti. Aṅgato mahārāja navaṅgāni khandhato caturāsītidhammakkhandhasahassānīti. Rājā dhamme pasīditvā ekekaṃ dhammakkhandhaṃ ekekavihārena pūjessāmīti ekadivasameva channavutikoṭidhanaṃ visajjetvā amacce āṇāpesi etha bhaṇe ekamekasmiṃ nagare ekamekaṃ vihāraṃ kārāpentā caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsīti- vihārasahassāni kārāpethāti sayañca asokārāme asokamahāvihāratthāya kammaṃ paṭṭhapesi. Saṅgho indaguttattherannāma mahiddhiyaṃ mahānubhāvaṃ khīṇāsavaṃ navakammādhiṭṭhāyakaṃ adāsi. Thero yaṃyaṃ na niṭṭhāti taṃ taṃ attano ānubhāvena niṭṭhāpesi. Evampi tīhi saṃvaccharehi vihārakammaṃ niṭṭhāpesi. Ekadivasameva sabbanagarehi paṇṇāni āgamiṃsu. Amaccā rañño ārocesuṃ niṭṭhitāni deva caturāsītivihārasahassānīti. Rājā nagare bheriñcārāpesi ito sattannaṃ divasānaṃ accayena vihāramaho bhavissati sabbe aṭṭha sīlaṅgāni samādiyitvā antonagare bahinagare ca vihāramahaṃ paṭiyādentūti. Tato sattannaṃ divasānaṃ accayena sabbālaṅkāravibhūsitāya anekasatasahassasaṅkhāya caturaṅginiyā senāya parivuto rājā devaloke amaravatiyā rājadhāniyā sirito adhikatarasassirikaṃ viya nagaraṃ kātukāmena ussāhajātena mahājanena alaṅkatapaṭiyattaṃ nagaraṃ anuvicaranto vihāraṃ gantvā bhikkhusaṅghassa majjhe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.

Aṭṭhāsi. Tasmiñca khaṇe sannipatitā asīti bhikkhukoṭiyo ahesuṃ. Bhikkhunīnañca pana channavutisatasahassāni. Tattha khīṇāsavabhikkhūyeva satasahassasaṅkhā ahesuṃ. Tesaṃ etadahosi sace rājā attano adhikāraṃ anavasesaṃ passeyya ativiya buddhasāsane pasīdeyyāti tato lokavivaraṇaṃ nāma pāṭihāriyaṃ akaṃsu. Rājā asokārāme ṭhitova catuddisā anuvilokento samantato samuddapariyantaṃ jambudīpaṃ passati caturāsītiñca vihārasahassāni uḷārāya vihāramahapūjāya virocamānāni. So taṃ vibhūtiṃ passamāno uḷārena pītipāmujjena samannāgato atthi pana aññassapi kassaci evarūpaṃ pītipāmujjaṃ uppannapubbanti cintento bhikkhusaṅghaṃ pucchi bhante amhākaṃ lokanāthassa dasabalassa sāsane ko mahāpariccāgaṃ pariccaji kassa pariccāgo mahantoti. Bhikkhusaṅgho moggalīputtatissattherassa bhāraṃ akāsi. Thero āha mahārāja dasabalassa sāsane paccayadāyako nāma tayā sadiso dharamānepi tathāgate na koci ahosi taveva pariccāgo mahāti. Rājā therassa vacanaṃ sutvā uḷārena pītipāmujjena nirantaraṃ phuṭṭhasarīro hutvā cintesi natthi kira mayā sadiso paccayadāyako mayhaṃ kira pariccāgo mahā ahaṃ kira deyyadhammena sāsanaṃ paggaṇhāmi kiṃ panāhaṃ evaṃ sati sāsanassa dāyādo homi na homīti. Tato bhikkhusaṅghaṃ pucchi bhavāmi nu kho ahaṃ bhante sāsanassa dāyādoti. Tato moggalīputtatissatthero rañño idaṃ vacanaṃ sutvā rājaputtassa mahindassa upanissayasampattiṃ sampassamāno sace ayaṃ rājakumāro

--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.

Pabbajissati sāsanassa ativiya vuḍḍhi bhavissatīti cintetvā rājānaṃ etadavoca na kho mahārāja ettāvatā sāsanassa dāyādo hoti apica kho paccayadāyakoti vā upaṭṭhākoti vā saṅkhyaṃ gacchati yopi hi mahārāja paṭhavito yāvabrahmalokaparimāṇaṃ paccayarāsiṃ dadeyya sopi sāsane dāyādoti saṅkhyaṃ na gacchatīti. Atha kathañcarahi bhante sāsanassa dāyādo hotīti. Yo hi koci mahārāja aḍḍho vā daliddo vā attano orasaṃ puttaṃ pabbājeti ayaṃ vuccati mahārāja dāyādo sāsanassāti. Evaṃ vutte asoko dhammarājā ahaṃ kira evarūpaṃ pariccāgaṃ katvāpi neva sāsanassa dāyādabhāvaṃ pattoti sāsane dāyādabhāvaṃ paṭṭhayamāno itocitoca viloketvā addasa mahindaṃ kumāraṃ avidūre ṭhitaṃ. Disvānassa etadahosi kiñcāpi ahaṃ imaṃ kumāraṃ tissakumārassa pabbajitakālato pabhūti uparajje ṭhapetukāmo athayo uparajjatopi pabbajjāva uttamāti. Tato kumāraṃ āha sakkasi tvaṃ tāta pabbajitunti. Kumāro pakatiyāpi tissakumārassa pabbajitakālato pabhūti pabbajitukāmova rañño vacanaṃ sutvā ativiya pāmujjajāto hutvā āha pabbajāmi deva maṃ pabbājetvā tumhe sāsane dāyādā hothāti. Tena ca samayena rājadhītā saṅghamittāpi tasmiṃyeva ṭhāne ṭhitā hoti. Tassāva sāmiko aggibrahmā nāma kumāro uparājena tissakumārena saddhiṃ pabbajito hoti. Rājā taṃ disvā āha tvampi amma pabbajituṃ sakkasīti. Sādhutāta sakkomīti. Rājā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.

Puttānaṃ manaṃ labhitvā pahaṭṭhacitto bhikkhusaṅghaṃ etadavoca bhante ime dārake pabbājetvā maṃ sāsane dāyādaṃ karothāti. Saṅgho rañño vacanaṃ sampaṭicchitvā kumāraṃ moggalīputtatissattherena upajjhāyena mahādevattherena ca ācariyena pabbajāpesi 1- majjhantikattherena ācariyena upasampādesi. Tadā kira kumāro paripuṇṇavīsativasso hoti. So tasmiṃyeva upasampadamaṇḍale saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Saṅghamittāyapi rājadhītāya ācariyā āyupālittherī nāma upajjhāyā pana dhammapālittherī nāma ahosi. Tadā kira saṅghamittā aṭṭhārasavassā hoti. Taṃ pabbajitamattaṃ tasmiṃyeva sīmāmaṇḍale sikkhāya patiṭṭhapesuṃ. Ubhinnaṃ pabbajitakāle rājā chavassābhiseko hoti. Atha mahindatthero upasampannakālato pabhūti attano upajjhāyasseva santike dhammañca vinayañca pariyāpuṇanto dvepi saṅgītiyo āruḷhaṃ tipiṭakasaṅgahitaṃ sāṭṭhakathaṃ sabbaṃ theravādaṃ tiṇṇaṃ vassānaṃ abbhantare uggahetvā attano upajjhāyassa antevāsikānaṃ sahassamattānaṃ bhikkhūnaṃ pāmokkho ahosi. Tadā asoko dhammarājā navavassābhiseko hoti. Rañño pana aṭṭhavassābhisekakāleyeva kontaputtatissatthero byādhipaṭikammatthaṃ bhikkhācāravattena āhiṇḍitvā pasatamattaṃ sappī alabhitvā byādhibalena parikkhīṇāyusaṅkhāro bhikkhusaṅghaṃ appamādena ovaditvā ākāse pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā @Footnote: 1. pabbājesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.

Parinibbāyi. Rājā taṃ pavuttiṃ sutvā therassa sakkāraṃ katvā mayi nāma rajjaṃ kārente evaṃ bhikkhūnaṃ paccayā dullabhāti nagarassa catūsu dvāresu pokkharaṇiyo kāretvā bhesajjassa pūrāpetvā dāpesi. Tena kira samayena pāṭaliputtassa catūsu dvāresu cattāri satasahassāni sabhāyaṃ satasahassanti divase divase pañca satasahassāni rañño uppajjanti. Tato rājā nigrodhattherassa devasikaṃ satasahassaṃ visajjesi. Buddhassa cetiye gandhamālādīhi pūjanatthāya satasahassaṃ dhammassa satasahassaṃ. Taṃ dhammadharānaṃ bahussutānaṃ catuppaccayatthāya upanīyati. Saṅghassa satasahassaṃ. Catūsu dvāresu bhesajjatthaṃ satasahassaṃ. Evaṃ sāsane uḷāro lābhasakkāro nibbatti. Titthiyā parihīnalābhasakkārā antamaso ghāsacchādanamattampi alabhantā lābhasakkāraṃ paṭṭhayamānā sāsane pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni ayaṃ dhammo ayaṃ vinayoti dīpenti. Pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva muṇḍetvā kāsāyāni acchādetvā vihāresu vicarantā uposathampi pavāraṇampi saṅghakammampi gaṇakammampi pavisanti. Bhikkhū tehi saddhiṃ uposathaṃ na karonti. Tadā moggalīputtatissatthero uppannaṃdāni adhikaraṇaṃ taṃ nacirasseva kakkhaḷaṃ bhavissati na kho panetaṃ sakkā imesaṃ majjhe vasantena vūpasametunti mahindattherassa gaṇaṃ niyyādetvā attanā phāsukavihārena viharitukāmo adhogaṅgaṃ pabbataṃ agamāsi. Tepi kho titthiyā bhikkhusaṅghena dhammena vinayena satthu sāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.

Paṭipattiyā asaṇṭhahantā anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpesuṃ. Keci aggiṃ paricaranti. Keci pañcātape tappanti. Keci ādiccaṃ anuparivattanti. Keci dhammañca vinayañca vo bhindissāmāti 1- paggaṇhiṃsu. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi. Asokārāme satta vassāni uposatho upacchijji. Raññopi etamatthaṃ ārocesuṃ. Rājā ekaṃ amaccaṃ āṇāpeti vihāraṃ gantvā adhikaraṇaṃ vūpasametvā uposathaṃ kārāpehīti. Amacco rājānaṃ paṭipucchituṃ avisahanto aññe amacce upasaṅkamitvā āha rājā maṃ vihāraṃ gantvā adhikaraṇaṃ vūpasametvā uposathaṃ karohīti pahiṇi kathannukho adhikaraṇaṃ vūpasammatīti. Te āhaṃsu mayaṃ evaṃ sallakkhema yathā nāma paccantaṃ vūpasamentā core ghātenti evameva ye uposathaṃ na karonti te mārāpetukāmo rājā bhavissatīti. Atha so amacco vihāraṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā āha ahaṃ raññā uposathaṃ kārāpehīti pesito karotha dāni bhante uposathakammanti. Bhikkhū na mayaṃ titthiyehi saddhiṃ uposathaṃ karomāti āhaṃsu. Amacco therāsanato paṭṭhāya asinā sīsāni pātetuṃ āraddho. Addasā kho tissatthero taṃ amaccaṃ tathā vipaṭipannaṃ. Tissatthero nāma na yo so rañño ekamātiko bhātā tissakumāro nāma. Taṃ kira rājā pattābhiseko uparajje ṭhapesi. So ekadivasaṃ vanacaraṃ gato addasa mahantaṃ migasaṅghaṃ cittāya kīḷikāya @Footnote: 1. vobhindissāma.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.

Kīḷantaṃ. Disvānassa etadahosi ime tāva tiṇabhakkhā migā evaṃ kīḷanti ime pana samaṇā rājakule paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā mudukāsu seyyāsu sayamānā kiṃva manāpaṃ kīḷitaṃ na kiḷissantīti. So tato āgantvā imaṃ attano vitakkaṃ rañño ārocesi. Rājā aṭṭhāne kukkuccāyitaṃ kumārena handa naṃ evaṃ saññāpessāmīti ekadivasaṃ kenaci kāraṇena kuddho viya ehi satta divase rajjaṃ sampaṭiccha tato taṃ ghātessāmīti maraṇabhayena tajjetvā tamatthaṃ saññāpesi. So kira kumāro sattame divase maṃ mārāpessatīti na cittarūpaṃ nahāyi na bhuñji na supi ativiya lūkhasarīro ahosi. Tato naṃ rājā pucchi kissa tvaṃ evarūpo jātoti. Maraṇabhayena devāti. Are tvaṃ nāma paricchinnamaraṇaṃ sampassamāno vissattho na kīḷasi bhikkhū assāsappassāsūpanibaddhaṃ maraṇaṃ pekkhamānā kathaṃ kīḷissantīti. Tato pabhūti kumāro sāsane pasīdi. So punekadivasaṃ migavaṃ nikkhamitvā araññe anuvicaramāno addasa yonakamahādhammarakkhittattheraṃ aññatarena hatthināgena sālasākhaṃ gahetvā vījiyamānaṃ nisinnaṃ. Disvāna pāmujjajāto cintesi kadā nukho ahampi ayaṃ mahāthero viya pabbajeyyaṃ siyā nukho so divasoti. Thero tassa ajjhāsayaṃ viditvā tassa passantasseva ākāse uppatitvā asokārāme pokkharaṇiyā udakatale ṭhatvā cīvarañca uttarāsaṅgañca ākāse laggetvā nahāyituṃ āraddho. Kumāro therassānubhāvaṃ disvā ativiya pasanno ajjeva pabbajissāmīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.

Nivattitvā rañño ārocesi pabbajissāmahaṃ devāti. Rājā anekappakāraṃ yācitvā taṃ nivattetuṃ asakkonto asokārāmagamanīyaṃ maggaṃ alaṅkārāpetvā kumāraṃ chaṇavesaṃ gāhāpetvā alaṅkatāya senāya parivārāpetvā vihāraṃ nesi. Yuvarājā kira pabbajissatīti sutvā bahū bhikkhū pattacīvarāni paṭiyādesuṃ. Kumāro padhānagharaṃ gantvā mahādhammarakkhitattherasseva santike pabbaji saddhiṃ purisasatasahassena. Kumārassa pana anupabbajitakānaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Kumāro rañño catuvassābhisekakāle pabbajito. Atha añño rañño bhāgineyyo saṅghamittāya sāmiko aggibrahmā nāma kumāro atthi. Saṅghamittā tassa ekameva puttaṃ vijāyi. Sopi yuvarājā pabbajitoti sutvā rājānaṃ upasaṅkamitvā ahampi deva pabbajissāmīti yāci. Pabbaja tātāti ca raññā anuññāto taṃ divasameva pabbaji. Evaṃ anupabbajito uḷāravibhavena khattiyajanena rañño kaniṭṭhabhātā tissattheroti viññeyyo. So taṃ amaccaṃ tathā vipaṭipannaṃ disvā cintesi na rājā there māretuṃ pahiṇeyya addhā imassevetaṃ amaccassa duggahitaṃ bhavissatīti gantvā sayaṃ tassa āsanne āsane nisīdi. So theraṃ sañjānitvā satthaṃ nipātetuṃ avisahanto gantvā rañño ārocesi ahaṃ deva uposathaṃ kātuṃ anicchantānaṃ ettakānannāma bhikkhūnaṃ sīsāni pātesiṃ atha ayyassa tissattherassa paṭipāṭi sampattā kinti karomīti. Rājā sutvāva are kimpana tvaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.

Mayā bhikkhū ghātetuṃ pesitoti tāvadeva sarīre uppannadāho hutvā vihāraṃ gantvā there bhikkhū pucchi ayaṃ bhante amacco mayā anāṇattova evaṃ akāsi kassa nukho iminā pāpena bhavitabbanti. Ekacce therā ayaṃ tava vacanena akāsi tuyhametaṃ pāpanti āhaṃsu. Ekacce ubhinnampi vo etaṃ pāpanti āhaṃsu. Ekacce evamāhaṃsu kiṃ pana te mahārāja atthi cittaṃ ayaṃ gantvā bhikkhū ghātetūti. Natthi bhante kusalādhippāyo ahaṃ pesesiṃ samaggo bhikkhusaṅgho uposathaṃ karotūti. Sace tvaṃ kusalādhippāyo natthi tuyhaṃ pāpaṃ amaccassevetaṃ pāpanti. Rājā dveḷhakajāto āha atthi nukho bhante koci bhikkhu mametaṃ dveḷhakaṃ chinditvā sāsanaṃ paggahetuṃ samatthoti. Atthi mahārāja moggalīputtatissatthero nāma so te imaṃ dveḷhakaṃ chinditvā sāsanaṃ paggaṇhituṃ samatthoti. Rājā tadaheva cattāro dhammakathike ekekaṃ bhikkhusahassaparivāraṃ cattāro ca amacce ekekapurisasahassaparivāraṃ 1- theraṃ gaṇhitvā āgacchathāti pesesi. Te gantvā rājā tumhe pakkosatīti āhaṃsu. Thero na āgañchi. Dutiyampikho rājā aṭṭha dhammakathike aṭṭha ca amacce sahassasahassaparivāreyeva pesesi rājā bhante pakkosatīti vatvā gaṇhitvāva āgacchathāti. Te tatheva āhaṃsu. Dutiyampikho thero nāgañchi. Rājā there pucchi ahaṃ bhante dvikkhattuṃ pahiṇiṃ kasmā thero nāgacchatīti. Rājā pakkosatīti vuttattā mahārāja @Footnote: 1. ekekaṃ purisasahassaparivāraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.

Nāgacchati evaṃ pana vutte āgaccheyya sāsanaṃ bhante osīdati amhākaṃ sāsanaṃ paggaṇhaṇatthāya sahāyakā hothāti. Atha rājā tathā vatvā soḷasa dhammakathike soḷasa ca amacce sahassasahassaparivāre pesesi. Bhikkhū puna paṭipucchi mahallako nukho bhante thero daharo nukhoti. Mahallako mahārājāti. Vayhaṃ vā sivikaṃ vā abhiruhissati bhanteti. Nābhiruhissati mahārājāti. Kuhiṃ bhante thero vasatīti. Upari gaṅgāya mahārājāti. Rājā āha tenahi bhaṇe nāvāsaṅghāṭaṃ bandhitvā tattheva theraṃ nisīdāpetvā dvīsupi tīresu ārakkhaṃ saṃvidhāya theraṃ ānethāti. Bhikkhū ca amaccā ca therassa santikaṃ gantvā rañño sāsanaṃ ārocesuṃ. Thero sutvā yaṃ kho ahaṃ mūlato paṭṭhāya sāsanaṃ paggaṇhissāmīti pabbajitomhi ayaṃ dāni me so kālo anuppattoti cammakhaṇḍaṃ gahetvā uṭṭhahi. Atha thero sve pāṭaliputtaṃ sampāpuṇissatīti rattibhāge rājā supinaṃ addasa. Evarūpo supino ahosi sabbaseto hatthināgo āgantvā rājānaṃ sīsato paṭṭhāya parāmasitvā dakkhiṇahatthe aggahesi. Punadivase rājā supinajjhāyake pucchi mayā evarūpo supino diṭṭho kiṃ me bhavissatīti. Eko taṃ mahārāja samaṇanāgo dakkhiṇahatthe gaṇhissatīti. Atha rājā tāvadeva thero āgatoti sutvā gaṅgātīraṃ gantvā nadiṃ otaritvā abbhuggacchanto jānumatte udake theraṃ sampāpuṇitvā therassa nāvāto otarantassa hatthaṃ adāsi. Thero rājānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.

Dakkhiṇahatthe aggahesi. Taṃ disvā asiggāhā therassa sīsampātessāmāti kosato asiṃ abbāhiṃsu. Kasmā. Etaṃ kira cārittaṃ rājakulesu yo rājānaṃ hatthe gaṇhāti tassa asinā sīsampātetabbanti. Rājā chāyaṃyeva disvā āha pubbepi ahaṃ bhikkhūsu viruddhakāraṇā assādaṃ na vindāmi mākho there virujjhitthāti. Thero pana kasmā rājānaṃ hatthe aggahesīti. Yasmā raññā pañhaṃ pucchanatthāya pakkosāpito tasmā antevāsiko me ayanti aggahesi. Rājā theraṃ attano uyyānaṃ netvā bāhirato tikkhattuṃ parivārāpetvā ārakkhaṃ ṭhapetvā sayameva therassa pāde dhovitvā telena makkhetvā therassa santike nisīditvā paṭibalo nukho thero mama kaṅkhaṃ chinditvā uppannaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametvā sāsanaṃ paggaṇhitunti vīmaṃsanatthāya ahaṃ bhante ekaṃ pāṭihāriyaṃ daṭṭhukāmoti āha. Kataraṃ pāṭihāriyaṃ daṭṭhukāmosi mahārājāti. Paṭhavīkampanaṃ daṭṭhukāmo bhanteti. Sakalaṃ paṭhavīkampanaṃ daṭṭhukāmosi mahārāja padesapaṭhavīkampananti. Kataraṃ panettha bhante dukkaranti. Kinnukho mahārāja kaṃsapātiyā udakapuṇṇāya sabbaṃ udakaṃ kampetuṃ dukkaraṃ udāhu upaḍḍhanti. Upaḍḍhaṃ bhanteti. Evameva kho mahārāja padesapaṭhavīkampanaṃ dukkaranti. Tenahi bhante padesapaṭhavīkampanaṃ passissāmīti. Tenahi mahārāja samantato yojane yojane puratthimāya disāya ekena cakkena sīmaṃ akkamitvā ratho tiṭṭhatu dakkhiṇāya disāya dvīhi pādehi sīmaṃ akkamitvā asso

--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.

Tiṭṭhatu pacchimāya disāya ekena pādena sīmaṃ akkamitvā puriso tiṭṭhatu uttarāya disāya upaḍḍhabhāgena akkamitvā ekā udakapātī tiṭṭhatūti. Rājā tathā kārāpesi. Thero abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya rājā passatūti yojanappamāṇaṃ paṭhavīcalanaṃ adhiṭṭhahi. Puratthimadisāya rathassa antosīmāya ṭhitova pādo cali itaro na cali. Evaṃ dakkhiṇapacchimadisāsu assapurisānaṃ antosīmāya ṭhitapādāyeva caliṃsu upaḍḍhūpaḍḍhaṃ sarīrañca. Uttaradisāya udakapātiyāpi antosīmāya ṭhitaṃ upaḍḍhabhāgagatameva udakaṃ cali avasesaṃ niccalamahosīti. Rājā taṃ pāṭihāriyaṃ disvā sakkati dāni 1- thero sāsanaṃ paggahitunti niṭṭhaṃ gantvā attano kukkuccaṃ pucchi ahaṃ bhante ekaṃ amaccaṃ vihāraṃ gantvā adhikaraṇaṃ vūpasametvā uposathaṃ kārehīti pahiṇiṃ so vihāraṃ gantvā ettake bhikkhū jīvitā voropesi etaṃ pāpaṃ kassa hotīti. Kiṃ pana te mahārāja atthi cittaṃ ayaṃ vihāraṃ gantvā bhikkhū ghātetūti. Natthi bhanteti. Sace te mahārāja natthi evarūpaṃ cittaṃ natthi tuyhaṃ pāpanti. Atha thero rājānaṃ etamatthaṃ iminā suttena saññāpesi cetanāhaṃ bhikkhave kammaṃ vadāmi cetayitvā kammaṃ karoti kāyena vācāya manasāti 2-. Tamevatthaṃ paridīpetuṃ tittirajātakaṃ 3- āhari atīte mahārāja dīpakatittiro tāpasaṃ pucchi ñātako no nisinnoti bahu āgacchatī jano @Footnote: 1. sakkhatītipi dissati . 2. aṅ. chakka. 22/463 . 3. jā. catukka. 4/305.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.

Paṭicca kammaṃ phussati 1- tasmiṃ me saṅkatī manoti. Tāpaso āha atthi pana te cittaṃ mama saddena ca rūpadassanena ca āgantvā ete pakkhino bajjhantu vā haññantu vāti. Natthi bhanteti tittiro āha. Tato naṃ tāpaso saññāpesi sace te natthi cittaṃ natthi pāpaṃ cetayantameva hi kammaṃ phussati nācetayanti na paṭicca kammaṃ phussati mano ca nappadussati appossukkassa bhadrassa na pāpamupalippatīti. Evaṃ thero rājānaṃ saññāpetvā tattheva rājuyyāne satta divasāni vasanto rājānaṃ samayaṃ uggaṇhāpesi. Rājā sattame divase asokārāme bhikkhusaṅghaṃ santipātāpetvā sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā sāṇipākārantare nisinno ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato ekato kārāpetvā ekamekaṃ bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi kiṃvādī sammāsambuddhoti. Tato sassatavādino sassatavādīti āhaṃsu. Ekaccasassatikā antānantikā amarāvikkhepikā adhiccasamuppannikā saññivādā asaññivādā nevasaññināsaññivādā ucchedavādā diṭṭhadhammanibbānavādā diṭṭhadhammanibbānavādīti āhaṃsu. Rājā paṭhamameva samayassa uggahitattā na ime bhikkhū aññatitthiyā imeti ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassā ahesuṃ. Athaññe bhikkhū pakkosāpetvā pucchi kiṃvādī bhante sammāsambuddhoti. Vibhajjavādī mahārājāti. @Footnote: 1. paṭiccakammaṃ phusatītipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.

Evaṃ vutte rājā theraṃ pucchi vibhajjavādī bhante sammāsambuddhoti. Āma mahārājāti. Tato rājā suddhaṃdāni bhante sāsanaṃ karotu bhikkhusaṅgho uposathanti ārakkhaṃ datvā nagaraṃ pāvisi. Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ sannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ. Tasmiṃ samāgame moggalīputtatissatthero parappavādaṃ maddanto kathāvatthuppakaraṇaṃ akāsi. Tato saṭṭhisatasahassasaṅkhyesu bhikkhūsu uccinitvā tipiṭakapariyattidharānaṃ pabhinnapaṭisambhidānaṃ tevijjādibhedānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamekaṃ gahetvā yathā mahākassapatthero ca yasatthero ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu evameva dhammañca vinayañca saṅgāyanto sabbaṃ sāsane malaṃ visodhetvā tatiyasaṅgītiṃ akāsi. Saṅgītipariyosāne anekappakāraṃ paṭhavī akampittha. Ayaṃ saṅgīti navahi māsehi niṭṭhitā yā loke katā bhikkhusahassena tasmā sahassikāti ca purimā dve upādāya tatiyāti ca vuccatīti. Ayaṃ tatiyasaṅgīti. Ettāvatā ca kenābhaṭanti etassa pañhassa visajjanatthaṃ yamavocumhā jambudīpe tāva upālittheraṃ ādiṃ katvā ācariyaparamparāya yāva tatiyasaṅgīti tāva ābhaṭaṃ tatrāyaṃ ācariyaparamparā upāli dāsako ceva soṇako siggavo tathā tisso moggaliputto ca pañcete vijitāvino

--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.

Paramparāya vinayaṃ dīpe jambusirivhaye acchijjamānaṃ ānesuṃ tatiyo yāva saṅgahoti tassattho pakāsito hoti. Tatiyasaṅgahato pana uddhaṃ imaṃ dīpaṃ mahindādīhi ābhaṭaṃ mahindato uggahetvā kañci kālaṃ ariṭṭhattherādīhi ābhaṭaṃ tato yāva ajjatanā tesaṃyeva antevāsikaparamparabhūtāya ācariyaparamparāya ābhaṭanti veditabbaṃ. Yathāhu porāṇā. Tato mahindo iṭṭiyo uttiyo sambalo tathā .............. 1- Bhaddanāmo ca paṇḍito ete nāgā mahāpaññā jambudīpā idhāgatā vinayaṃ te vācayiṃsu piṭakaṃ tambapaṇṇiyā nikāye pañca vācesuṃ satta ceva pakāraṇe. Tato ariṭṭho medhāvī tissadatto ca paṇḍito visārado kāḷasumano thero ca dīghanāmako ............ 1- Dīghasumano ca paṇḍito punareva kāḷasumano nāgatthero buddharakkhito tissatthero ca medhāvī devatthero ca paṇḍiro punareva sumano medhāvī vinaye ca visārado bahussuto cūḷanāgo gajova duppadhaṃsiyo dhammapālitanāmo ca rohaṇe sādhupūjito @Footnote: 1. ayaṃ visamapādo naṭṭho paññāyati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.

Tassa sisso mahāpañño khemanāmo tipeṭako dīpe tārakarājāva paññāya atirocatha upatisso ca medhāvī pussadevo mahākavi punareva sumano medhāvī pupphanāmo bahussuto mahākavi mahāsīvo piṭake sabbattha kovido punareva upāli medhāvī vinaye ca visārado mahānāgo mahāpañño saddhammavaṃsakovido punareva abhayo medhāvī piṭake sabbattha kovido tissatthero ca medhāvī vinaye ca visārado tassa sisso mahāpañño pupphanāmo bahussuto sāsanaṃ anurakkhanto jambudīpe patiṭṭhito cūḷābhayo ca medhāvī vinaye ca visārado tissatthero ca medhāvī saddhammavaṃsakovido cūḷadevo ca medhāvī vinaye ca visārado sīvatthero ca medhāvī vinaye sabbattha kovido ete nāgā mahāpaññā vinayaññū maggakovidā vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti. Tatrāyaṃ anupubbīkathā. Moggalīputtatissatthero kira imaṃ tatiyasaṅgītiṃ katvā evaṃ cintesi tattha nukho anāgate sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ bhaveyyāti. Athassa upaparikkhato etadahosi paccantimesu janapadesu suppatiṭṭhitaṃ bhavissatīti. So tesaṃ bhikkhūnaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.

Bhāraṃ katvā te te bhikkhū tattha tattha pesesi. Majjhantikattheraṃ kasmīragandhāraraṭṭhaṃ pesesi tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti. Mahādevattheraṃ tatheva vatvā mahisakamaṇḍalaṃ pesesi. Rakkhitattheraṃ vanavāsiṃ. Yonakadhammarakkhitattheraṃ aparantakaṃ. Mahādhammarakkhitattheraṃ mahāraṭṭhaṃ. Mahārakkhitattheraṃ yonakalokaṃ. Majjhimattheraṃ himavantappadesabhāgaṃ. Soṇakattherañca uttarattherañca suvaṇṇabhūmiṃ. Attano saddhivihārikaṃ mahindattheraṃ iṭṭiyattherena uttiyattherena sambalattherena bhaddasālattherena saddhiṃ tambapaṇṇidīpaṃ pesesi tumhe tambapaṇṇidīpaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpethāti. Sabbepi taṃ taṃ disābhāgaṃ gacchantā attapañcamā agamaṃsu paccantimesu janapadesu pañcavaggo gaṇo alaṃ upasampadakammāyāti maññamānā. Tena kho pana samayena kasmīragandhāraraṭṭhe sassapākasamaye āravāḷo nāma nāgarājā karakavassaṃ nāma vassaṃ vassāpetvā sassaṃ harāpetvā mahāsamuddaṃ pāpeti. Majjhantikatthero pāṭaliputtato vehāsaṃ abbhuggantvā hamavati āravāḷadahassa upari otaritvā āravāḷadahapiṭṭhiyaṃ caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti. Nāgamāṇavikā taṃ disvā āravāḷassa nāgarājassa ārocesuṃ mahārāja eko chinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍu kāsāvavasano amhākaṃ udakaṃ dūsetīti. Nāgarājā taṃ sutvā tāvadeva kodhābhibhūto nikkhamitvā theraṃ disvā makkhaṃ asahamāno antalikkhe anekāni bhiṃsanakāni nimmini. Tato tato bhusā vātā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.

Vāyanti. Rukkhā bhijjanti. Pabbatakūṭāni patanti. Meghā gajjanti. Vijjulatā niccharanti. Asaniyo phalanti. Bhinnaṃ viya gagaṇaṃ udakaṃ paggharati. Bhayānakarūpā nāgakumārā sannipatanti. Sayampi dhūmāyati pajjalati paharaṇavuṭṭhiyo visajjeti ko ayaṃ muṇḍako chinnabhinnapaṭadharotiādīhi pharusavacanehi theraṃ santajjeti. Etha gaṇhatha hanatha niddamathaṃ 1- imaṃ samaṇanti nāgabalaṃ āṇāpesi. Thero sabbantaṃ bhiṃsanakaṃ nāgabalaṃ attano iddhibalena paṭibāhitvā nāgarājānaṃ āha sadevakopi ce loko āgantvā tāsayeyya maṃ na me paṭibalo assa janetuṃ bhayabheravaṃ. Sacepi tvaṃ mahiṃ sabbaṃ sasamuddaṃ sapabbataṃ ukkhipitvā mahānāga khipeyyāsi mamūpari neva me sakkuṇeyyāsi janetuṃ bhayabheravaṃ. Aññadatthuṃ tavevassa vighāto uragādhipāti. Evaṃ vutte nāgarājā vihatānubhāvo nipphalavāyāmo dukkhī dummano pajjhāyanto ahosi. Taṃ thero taṃkhaṇānurūpāya dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tīsu saraṇesu pañcasu sīlesu ca patiṭṭhāpesi saddhiṃ caturāsītiyā nāgasahassehi. Aññepi bahū himavantavāsino yakkhā ca gandhabbā ca kumbhaṇḍā ca therassa dhammakathaṃ sutvā saraṇesu ca @Footnote: 1. niddhamathātipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.

Sīlesu ca patiṭṭhahiṃsu. Pañcakopi yakkho saddhiṃ hāritiyā yakkhiniyā pañcahi ca puttasatehi paṭhame phale patiṭṭhito. Athāyasmā majjhantikatthero sabbepi nāgayakkharakkhase āmantetvā evamāha mā dāni kodhaṃ janayittha ito uddhaṃ yathā pure sassaghātañca mākattha sukhakāmā hi pāṇino karotha mettaṃ sattesu vasantu manujā sukhanti. Te sabbe sādhu bhanteti therassa paṭissuṇitvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjiṃsu. Taṃdivasameva ca nāgarājassa pūjāsamayo hoti. Atha nāgarājā attano ratanamayaṃ pallaṅkaṃ āharāpetvā therassa paññāpesi. Nisīdi thero pallaṅke. Nāgarājāpi theraṃ vījayamāno samīpe aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe kasmīragandhāraraṭṭhavāsino manussā āgatā theraṃ disvā amhākaṃ nāgarājatopi thero mahiddhikataroti therameva vanditvā nisinnā. Thero tesaṃ āsivisopamasuttantaṃ 1- kathesi. Suttapariyosāne asītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Kulasatasahassaṃ pabbaji. Tato pabhūti ca kasmīragandhārā yāvajjatanā kāsāvappajjotā isivātapaṭivātāeva. Gantvā kasmīragandhāraṃ isi majjhantiko tadā duṭṭhaṃ nāgaṃ pasādetvā mocesi bandhanā bahūti. Mahādevattheropi mahisakamaṇḍalaṃ gantvā devadūtasuttaṃ kathesi. Suttapariyosāne cattāḷīsapāṇasahassāni dhammacakkhuṃ paṭilabhiṃsu. @Footnote: 1. alagaddūpamasuttaṃ bhavitabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.

Cattāḷīsaṃyeva pāṇasahassāni pabbajiṃsu. Gantvāna raṭṭhaṃ mahisaṃ mahādevo mahiddhiko codetvā devadūtehi mocesi bandhanā bahūti. Rakkhitatthero pana vanavāsiṃ gantvā ākāse ṭhatvā anamataggapariyāyakathāya vanavāsike pasādesi. Kathāpariyosāne panassa saṭṭhisahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Sattattiṃsasahassamattā pabbajiṃsu. Pañca vihārasatāni patiṭṭhahiṃsu. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Gantvāna rakkhitatthero vanavāsiṃ mahiddhiko antalikkhe ṭhito tattha desesi anamataggiyanti. Yonakadhammarakkhitattheropi aparantakaṃ gantvā aggikkhandhūpamasuttantakathāya aparantake pasādetvā sattattiṃsapāṇasahassāni dhammāmataṃ pāyesi. Khattiyakulatoyeva purisasahassaṃ pabbaji. Samadhikāni ca cha itthīsahassāni. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Aparantakaṃ vigāhitvā yonako dhammarakkhito aggikkhandhūpamenettha pasādesi jane bahūti. Mahādhammarakkhitatthero pana mahāraṭṭhaṃ gantvā mahānārada- kassapajātakakathāya mahāraṭṭhake pasādetvā caturāsītipāṇasahassāni maggaphalesu patiṭṭhāpesi. Terasa sahassāni pabbajiṃsu. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.

Mahāraṭṭhaṃ isi gantvā so mahādhammarakkhito jātakaṃ kathayitvāna pasādesi mahājananti. Mahārakkhitattheropi yonakaraṭṭhaṃ gantvā kāḷakārāmasuttantakathāya yonakalokaṃ pasādetvā sattattiṃsasahassādhikassa pāṇasatasahassassa maggaphalālaṅkāraṃ adāsi. Santike cassa dasa sahassāni pabbajiṃsu. Evaṃ sopi tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Yonakaraṭṭhaṃ tadā gantvā so mahārakkhito isi kāḷakārāmasuttena te pasādesi yonaketi. Majjhimatthero pana kassapagottattherena aḷakadevattherena dundubhissarattherena sahassadevattherena ca saddhiṃ himavantappadesabhāgaṃ gantvā dhammacakkappavattanasuttantakathāya taṃ padesaṃ pasādetvā asītipāṇakoṭiyo maggaphalaratanāni paṭilābhesi. Pañcapi cete therā pañca raṭṭhāni pasādesuṃ. Ekamekassa santike satasahassamattā pabbajiṃsu. Evaṃ te tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ. Gantvāna majjhimatthero himavantaṃ pasādayi yakkhasenaṃ pakāsento dhammacakkappavattanti. Soṇakattheropi saddhiṃ uttarattherena suvaṇṇabhūmiṃ agamāsi. Tena ca samayena tattha ekā rakkhasī samuddato nikkhamitvā rājakule jāte jāte dārake khādati. Taṃdivasameva rājakule eko dārako jāto hoti. Manussā theraṃ disvā rakkhasānaṃ sahāyako esoti maññamānā āvudhāni gahetvā theraṃ paharitukāmā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.

Gacchanti. Thero kiṃ tumhe āvudhahatthā āgacchathāti āha. Te āhaṃsu rājakule jāte jāte dārake rakkhasā khādanti tesaṃ tumhe sahāyakāti. Thero na mayaṃ rakkhasasahāyakā samaṇā nāma mayaṃ viratā pāṇātipātā .pe. Viratā majjapānā ekabhattikā sīlavanto brahmacārino kalyāṇadhammāti āha. Tasmiṃyeva ca khaṇe sā rakkhasī saparivārā samuddato nikkhami rājakule dārako jāto taṃ khādissāmāti. Manussā taṃ disvā esā bhante rakkhasī āgacchatīti bhītā viraviṃsu. Thero rakkhasehi dviguṇe attabhāve nimminitvā tehi attabhāvehi taṃ rakkhasiṃ saparisaṃ majjhe katvā ubhosu passesu parikkhipi. Tassā saparisāya etadahosi addhā imehi idaṃ ṭhānaṃ laddhaṃ bhavissati mayaṃ pana imesaṃ bhakkhā bhavissāmāti. Sabbe rakkhasā vegasā palāyiṃsu. Theropi te yāva adassanaṃ tāva palāpetvā dīpassa samantato ārakkhaṃ ṭhapesi. Tasmiṃ pana samaye sannipatitaṃ mahājanakāyaṃ brahmajālasuttantakathāya pasādetvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpesi. Saṭṭhisahassānaṃ panettha dhammābhisamayo ahosi. Kuladārakānaṃ aḍḍhuḍḍhāni sahassāni pabbajiṃsu. Kuladhītānaṃ diyaḍḍhasahassaṃ. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Tato pabhūti rājakule jātadārakānaṃ soṇuttaranāmameva karonti. Suvaṇṇabhūmiṃ gantvāna soṇuttarā mahiddhikā pisāce niddhamitvāna brahmajālaṃ adesisunti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.

Mahindatthero pana tambapaṇṇidīpaṃ gantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti upajjhāyena ca bhikkhusaṅghena ca ajjhiṭṭho cintesi kālo nukho me tambapaṇṇidīpaṃ gantuṃ hoti. Athassa vīmaṃsato na tāva kāloti ahosi. Kiṃ panassa disvā etadahosi. Muṭasīvarañño mahallakabhāvaṃ . tato cintesi ayaṃ rājā mahallako na sakkā imaṃ gaṇhitvā sāsanaṃ paggahetuṃ idāni panassa putto devānaṃpiyatisso rajjaṃ kāressati taṃ gaṇhitvā sakkā bhavissati sāsanaṃ paggahetuṃ handa yāva so samayo āgacchati tāva ñātake olokema puna dāni mayaṃ imaṃ janapadaṃ āgaccheyyāma vā na vāti. So evaṃ cintetvā upajjhāyañca bhikkhusaṅghañca vanditvā asokārāmato nikkhamma tehi iṭṭiyādīhi catūhi therehi saṅghamittāya puttena sumanasāmaṇerena bhaṇḍakena ca upāsakena saddhiṃ rājagahanagaraparivattakena dakkhiṇāgirijanapadena cārikañcaramāno ñātake olokento cha māse atikkāmesi. Athānupubbena mātu nivāsanaṭṭhānaṃ vedisanagarannāma 1- sampatto. Asoko kira kumārakāle janapadaṃ labhitvā ujjeniṃ gacchanto vedisanagaraṃ patvā vedisaseṭṭhissa dhītaraṃ aggahesi. Sā taṃdivasameva gabbhaṃ gahetvā ujjeniyaṃ mahindakumāraṃ vijāyi. Kumārassa cuddasavassakāle rājā abhisekaṃ pāpuṇi. Sā tassa mātā tena samayena ñātighare vasati. Tena vuttaṃ anupubbena mātu nivāsanaṭṭhānaṃ vedisanagarannāma sampattoti. Sampattañca @Footnote: 1. veṭisanagarannāmātipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.

Pana theraṃ disvā theramātā devī pāde sirasā vanditvā bhikkhaṃ datvā theraṃ attanā kataṃ vedisagirimahāvihāraṃ nāma āropesi. Thero tasmiṃ vihāre nisinno cintesi amhākaṃ idha kattabbakiccaṃ niṭṭhitaṃ samayo nukho idāni laṅkādīpaṃ gantunti. Tato cintesi anubhavatu tāva me pitarā pesitaṃ abhisekaṃ devānaṃpiyatisso ratanattayaguṇañca suṇātu chaṇatthañca nagarato nikkhamitvā missakapabbataṃ abhiruhatu tadā taṃ tattha dakkhissāmāti. Athāparaṃ ekamāsaṃ tattheva vāsaṃ kappesi. Māsātikkamena ca jeṭṭhamūlamāsapuṇṇamāyaṃ uposathadivase sannipatitā sabbepi kālo nukho amhākaṃ tambapaṇṇidīpaṃ gamanāya udāhu noti mantayiṃsu. Tenāhu porāṇā mahindo nāma nāmena saṅghatthero tadā ahu iṭṭiyo uttiyo thero bhaddasālo ca sambalo sāmaṇero ca sumano chaḷabhiñño mahiddhiko bhaṇḍako sattamo tesaṃ diṭṭhasacco upāsako iti hete mahānāgā mantayiṃsu rahogatāti. Tadā sakko devānamindo mahindattheraṃ upasaṅkamitvā etadavoca kālakato bhante muṭasīvarājā idāni devānaṃpiyatissamahārājā rajjaṃ kāresi sammāsambuddhena ca tumhe byākatā anāgate mahindo nāma bhikkhu tambapaṇṇidīpaṃ pasādessatīti tasmātiha vo bhante kālo dīpavaraṃ gamanāya ahampi vo sahāyo bhavissāmīti. Kasmā pana sakko evamāha. Bhagavā kirassa bodhimūleeva buddhacakkhunā lokaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.

Voloketvā anāgate imassa dīpassa sampattiṃ disvā etamatthaṃ ārocesi tadā tvaṃpi sahāyo bhaveyyāsīti ca āṇāpesi. Tasmā evamāha. Thero tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā attasattamo vedisapabbatā vehāsaṃ uppatitvā anurādhapurassa puratthimadisāya missakapabbate patiṭṭhahi yaṃ etarahi cetiyapabbatotipi sañjānanti. Tenāhu porāṇā vedisagirimhi rājagahe vasitvā tiṃsarattiyo kālova gamanassāti gacchāma dīpamuttamaṃ paḷīnā jambudīpāto haṃsarājāva ambare evamuppatitā therā nipatiṃsu naguttame purato puraseṭṭhassa pabbate meghasannibhe patiṭṭhahiṃsu piḷakūṭamhi haṃsāva nagamuddhanīti. Evaṃ iṭṭiyādīhi saddhiṃ āgantvā patiṭṭhahanto ca āyasmā mahindatthero sammāsambuddhassa parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari chattiṃsatime vasse imasmiṃ dīpe patiṭṭhahīti veditabbo. Ajātasattussa hi aṭṭhame vasse sammāsambuddho parinibbāyi. Tasmiṃyeva vasse sīhakumārassa putto tambapaṇṇidīpassa ādirājā vijayakumāro imaṃ dīpamāgantvā manussāvāsaṃ akāsi. Jambudīpe udayabhaddassa cuddasame vasse idha vijayo kālamakāsi. Udayabhaddassa pañcadasame vasse paṇḍuvāsudevo nāma imasmiṃ dīpe rajjaṃ pāpuṇi. Tattha nāgadassakarañño vīsatime vasse idha paṇḍuvāsudevo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.

Kālamakāsi. Tasmiṃyeva vasse abhayo nāma rājakumāro imasmiṃ dīpe rajjaṃ pāpuṇi. Tattha susūnāgarañño sattarasame vasse idha abhayarañño vīsativassāni paripūriṃsu. Atha abhayassa vīsatime vasse pakuṇḍakābhayo nāma dāmariko rajjaṃ aggahesi. Tattha kāḷāsokassa soḷasame vasse idha pakuṇḍakassa sattarasa vassāni paripūriṃsu. Tāni heṭṭhā ekena vassena saha aṭṭhārasa honti. Tattha candaguttassa cuddasame vasse idha pakuṇḍakābhayo kālamakāsi. Muṭasīvarājā rajjaṃ pāpuṇi. Tattha asokadhammarājassa sattarasame vasse idha muṭasīvarājā kālamakāsi. Devānaṃpiyatisso rajjaṃ pāpuṇi. Parinibbute ca sammāsambuddhe ajātasattu catuvīsati vassāni rajjaṃ kāresi. Udayabhaddo ca soḷasa. Anuruddho ca muṇḍo ca aṭṭha. Nāgadassako catuvīsati. Susūnāgo aṭṭhārasa. Tasseva putto asoko aṭṭhavīsati. Asokassa puttā dasabhātukarājāno dvevīsativassāni rajjaṃ kāresuṃ. Tesaṃ pacchato nava nandā dvevīsatimeva. Candagutto catuvīsati. Vindusāro 1- aṭṭhavīsati. Tassāvasāne asoko rajjaṃ pāpuṇi. Tassa pure abhisekā cattāri. Abhisekato aṭṭhārasame vasse imasmiṃ dīpe mahindatthero patiṭṭhito. Evametena rājavaṃsānusārena veditabbametaṃ sammāsambuddhassa parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari chattiṃsatime vasse imasmiṃ dīpe patiṭṭhahīti. Tasmiñca divase tambapaṇṇidīpe jeṭṭhamūlanakkhattannāma hoti. @Footnote: 1. bindusārotipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.

Rājā nakkhattaṃ ghosāpetvā chaṇaṃ karothāti amacce āṇāpetvā cattāḷīsapurisasahassaparivāro nagaramhā nikkhamitvā yena missakapabbato tena pāyāsi migavaṃ kīḷitukāmo. Atha tasmiṃ pabbate adhivatthā ekā devatā rañño there dassessāmīti rohitamigarūpaṃ gahetvā avidūre tiṇapaṇṇāni khādamānā viya carati. Rājā taṃ disvā ayuttandāni pamattaṃ vijjhitunti jiyaṃ pothesi. Migo ambatthalamaggaṃ gahetvā palāyituṃ ārabhi. Rājā piṭṭhito piṭṭhito anubandhanto ambatthalameva abhiruhi. Migopi therānaṃ avidūre antaradhāyi. Mahindatthero rājānaṃ avidūre āgacchantaṃ disvā mamaṃyeva rājā passatu mā itareti adhiṭṭhahitvā tissa tissa ito ehīti āha. Rājā sutvā cintesi imasmiṃ dīpe jāto maṃ tissoti nāmaṃ gahetvā ālapituṃ samattho nāma natthi ayaṃ pana chinnabhindapaṭadharo bhaṇḍu kāsāvavasano maṃ nāmena ālapati ko nukho ayaṃ bhavissati manusso vā amanusso vāti. Thero āha samaṇā mayaṃ mahārāja dhammarājassa sāvakā taveva anukampāya jambudīpā idhāgatāti. Tena samayena devānaṃpiyatissamahārājā ca asokadhammarājā ca adiṭṭhasahāyakā honti. Devānaṃpiyatissamahārājassa ca puññānubhāvena chātakapabbatapāde ekamhi veḷugumbe tisso veḷuyaṭṭhiyo rathayaṭṭhippamāṇā uppajjiṃsu. Ekā latāyaṭṭhināma ekā pupphayaṭṭhi nāma ekā sakuṇayaṭṭhināma. Tāsu latāyaṭṭhi sayaṃ rajatavaṇṇā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.

Hoti. Taṃ alaṅkaritvā uppannalatā kañcanavaṇṇā khāyati. Pupphayaṭṭhiyaṃ pana nīlapītalohitodātakāchavaṇṇāni pupphāni suvibhattavaṇṭapattakiñjakkhāni hutvā khāyanti. Sakuṇayaṭṭhiyaṃ pana haṃsakukkuṭajīvañjīvakādayo sakuṇā nānappakārāni ca catuppadāni 1- sajīvāni viya khāyanti. Vuttampi cetaṃ dīpavaṃse chātapabbatapādamhi veḷuyaṭṭhī tayo ahu setā rajatayaṭṭhī ca latā kañcanasannibhā nīlādi yādisaṃ pupphaṃ pupphayaṭṭhimhi tādisaṃ sakuṇā sakuṇayaṭṭhimhi sarūpeneva saṇṭhitāti. Samuddatopissa muttāmaṇiveḍuriyādi anekavihitaṃ ratanaṃ uppajji. Tambapaṇṇiyaṃ pana aṭṭha muttā uppajjiṃsu hayamuttā gajamuttā rathamuttā āmalakamuttā valayamuttā aṅguliveṭhakamuttā kakudhaphalamuttā pākatikamuttāti. So tā ca yaṭṭhiyo tā ca muttā aññañca bahuṃ ratanaṃ asokassa dhammarañño paṇṇākāratthāya pesesi. Asoko pasīditvā tassa pañcarājakakudhabhaṇḍāni pahiṇi chattaṃ cāmaraṃ khaggaṃ moliratanaṃ pādukaṃ aññañca abhisekatthāya bahuvidhaṃ paṇṇākāraṃ. Seyyathīdaṃ. Saṅkhaṃ gaṅgodakaṃ 2- vaḍḍhamānaṃ vaṭaṃsakaṃ bhiṅgāraṃ nandiyāvaṭaṃ sivikaṃ kaññaṃ adhovimaṃ dussayugaṃ hatthapuñchanaṃ haricandanaṃ aruṇavaṇṇamattikaṃ añjanaṃ harītakaṃ āmalakanti. Vuttampi @Footnote: 1. idaṃ padaṃ savisesanaṃ puṃliṅgikaṃ kattabbaṃ. @2. anotattodakameva gaṅgodakanti vuttanti sāratthadīpanī.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.

Cetaṃ dīpavaṃse vālavījaniṃ uṇhissaṃ chattaṃ khaggañca pādukaṃ veṭhanaṃ sārapāmaṅgaṃ bhiṅgāraṃ nandivaṭṭakaṃ sivikaṃ saṅkhaṃ vaṭaṃsakañca adhovimaṃ vatthakoṭikaṃ sovaṇṇapātiṃ kaṭacchuṃ mahagghaṃ hatthapuñchanaṃ anotattodakaṃ kājaṃ uttamaṃ haricandanaṃ aruṇavaṇṇamattikaṃ añjanaṃ nāgamāhaṭaṃ harītakaṃ āmalakaṃ mahagghaṃ amatosadhaṃ saṭṭhivāhasataṃ sāliṃ sugandhaṃ suvakāhaṭaṃ puññakammābhinibbattaṃ pāheti 1- asokavhayoti. Na kevalañca etaṃ āmisapaṇṇākāraṃ imaṃ kira dhammapaṇṇākārampi pesesi ahaṃ buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gato upāsakattaṃ desesiṃ sakyaputtassa sāsane imesu tīsu vatthūsu uttamesu naruttama tvampi cittaṃ pasādehi saddhā saraṇamupehīti. Svāyaṃ rājā taṃ divasaṃ asokaraññā pesitena abhisekena ekamāsābhisitto hoti. Visākhapuṇṇamāyaṃ hissa abhisekamakaṃsu. So acirassutaṃ taṃ sāsanappavuttiṃ anussaramāno taṃ therassa samaṇā mayaṃ mahārāja dhammarājassa sāvakāti vacanaṃ sutvā ayyā nukho āgatāti tāvadeva āvudhaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi @Footnote: 1. pāhesītipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.

Sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamāno. Yathāha. Āvudhaṃ nikkhipitvāna ekamantaṃ upāvisi nisajja rājā sammodi bahuṃ atthūpasaṃhitanti. Sammodanīyaṃ kathañca kurumāneyeva tasmiṃ tānipi cattāḷīsapurisasahassāni āgantvā taṃ parivāresuṃ. Tadā thero itarepi cha jane dassesi. Rājā disvā ime kadā āgatāti āha. Mayā saddhiṃyeva mahārājāti. Idāni pana jambudīpe aññepi evarūpā samaṇā santīti. Santi mahārāja etarahi jambudīpo kāsāvappajjoto isivātapaṭivāto tasmiṃ tevijjā iddhipattā ca cetopariyāyakovidā khīṇāsavā arahanto bahū buddhassa sāvakāti. Bhante kena āgatatthāti. Neva mahārāja udakena na thalenāti. Rājā ākāsena āgatāti aññāsi. Thero atthi nukho rañño paññāveyyattikanti vīmaṃsanatthāya āsannaṃ ambarukkhaṃ ārabbha pañhaṃ pucchi kiṃnāmo ayaṃ mahārāja rukkhoti. Ambarukkho nāma bhanteti. Imaṃ pana mahārāja ambaṃ muñcitvā añño ambo atthi natthīti. Atthi bhante aññepi bahū ambarukkhāti. Imañca ambaṃ te ca ambe muñcitvā atthi nukho mahārāja aññe rukkhāti. Atthi bhante te pana na ambarukkhāti. Aññe ambe ca anambe ca muñcitvā atthi pana añño rukkhoti. Ayameva bhante ambarukkhoti. Sādhu mahārāja

--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.

Paṇḍitosi atthi pana te mahārāja ñātakāti. Atthi me bhante bahū janāti. Te muñcitvā aññe keci aññātakāpi atthi mahārājāti. Aññātakā bhante ñātakehi bahutarāti. Tava ñātake ca aññātake ca muñcitvā atthi añño koci mahārājāti. Ahaṃ bhanteti. Sādhu mahārāja attā nāma attano neva ñātako na aññātakoti. Atha thero paṇḍito rājā sakkissati 1- dhammaṃ aññātunti cūḷahatthipadopamasuttantaṃ kathesi. Kathāpariyosāne rājā tīsu saraṇesu patiṭṭhahi saddhiṃ cattāḷīsāya pāṇasahassehi. Taṃ khaṇaṃyeva ca rañño bhattaṃ āhariyittha. Rājā ca suttantaṃ suṇanto evaṃ aññāsi na imesaṃ imasmiṃ kāle bhojanaṃ kappatīti. Apucchitvā pana bhuñjituṃ ayuttanti cintetvā bhuñjissatha bhanteti pucchi. Na mahārāja amhākaṃ imasmiṃ kāle bhojanaṃ kappatīti. Kasmiṃ kāle bhante kappatīti. Aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva majjhantikasamayā mahārājāti. Gacchāma bhante nagaranti. Alaṃ mahārāja idheva vasissāmāti. Sace bhante tumhe vasatha ayaṃ dārako āgacchatūti. Mahārāja ayaṃ dārako āgataphalo viññātasāsano pabbajjāpekkho idāni pabbajissatīti. Rājā tenahi bhante sve rathaṃ pesissāmi taṃ abhiruhitvā āgaccheyyāthāti vatvā vanditvā pakkāmi. Thero acirapakkantassa rañño sumanasāmaṇeraṃ āmantesi ehi tvaṃ sumana dhammassavanakālaṃ ghosehīti. Bhante kittakaṃ ṭhānaṃ sāvento ghosemīti. @Footnote: 1. sakkhissatītipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.

Sakalatambapaṇṇidīpanti. Sādhu bhanteti sāmaṇero abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhahitvā samāhitena cittena sakalatambapaṇṇidīpaṃ sāvento tikkhattuṃ dhammassavanakālaṃ ghosesi. Rājā taṃ saddaṃ sutvā therānaṃ santikaṃ pesesi kiṃ bhante atthi koci upaddavoti. Natthamhākaṃ koci upaddavo dhammassavanakālaṃ ghosāpayimhā buddhavacanaṃ kathetukāmamhāti. Tañca pana sāmaṇerassa saddaṃ sutvā bhummā devā saddamanussāvesuṃ. Etenūpāyena yāva brahmalokā saddo abbhuggañchi. Tena saddena mahādevatāsannipāto ahosi. Thero mahantaṃ devatāsannipātaṃ disvā samacittasuttantaṃ kathesi. Kathāpariyosāne asaṅkheyyānaṃ devānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Bahū nāgā ca supaṇṇā ca saraṇesu patiṭṭhahiṃsu. Yādiso ca sārīputtattherassa imaṃ suttantaṃ kathayato devatānaṃ sannipāto ahosi tādiso mahindattherassāpi jāto. Atha tassā rattiyā accayena rājā therānaṃ rathaṃ pesesi. Sārathi rathaṃ ekamante ṭhapetvā therānaṃ ārocesi āgato bhante ratho abhiruhatha gacchissāmāti. Therā na mayaṃ rathaṃ abhiruhāma gaccha tvaṃ pacchā mayaṃ gacchissāmāti vatvā vehāsaṃ abbhuggantvā anurādhapurassa puratthimadisāya paṭhamacetiyaṭṭhāne otariṃsu. Taṃ hi cetiyaṃ therehi paṭhamaṃ otiṇṇaṭṭhāne katattāyeva paṭhamacetiyanti vuccati. Rājāpi sārathiṃ pesetvā antonivesane maṇḍapaṃ paṭiyādethāti amacce āṇāpesi. Tāvadeva sabbe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.

Haṭṭhatuṭṭhā ativiya pāsādikaṃ maṇḍapaṃ paṭiyādesuṃ. Puna rājā cintesi hīyo thero sīlakkhandhaṃ kathayamāno uccāsayanamahāsayanaṃ na kappatīti āha nisīdissanti nukho ayyā āsanesu na nisīdissantīti. Tassevaṃ cintayantasseva so sārathi nagaradvāraṃ sampatto. Tato addasa there paṭhamataraṃ āgantvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupante. Disvā ativiya pasannacitto hutvā āgantvā rañño ārocesi āgatā deva therāti. Rājā rathaṃ āruḷhāti pucchi. Na āruḷhā deva apica mama pacchato nikkhamitvā paṭhamataraṃ āgantvā pācīnadvāre ṭhitāti. Rājā rathampi nābhiruhiṃsūti sutvā na dāni ayyā uccāsayanaṃ sādiyissantīti cintetvā tenahi bhaṇe therānaṃ bhummattharaṇasaṅkhepena āsanāni paññāpethāti vatvā paṭipathaṃ agamāsi. Amaccā paṭhaviyaṃ taṭṭikaṃ paññāpetvā upari kojavakādīni citrattharaṇāni paññāpesuṃ. Uppādapāṭhakā disvā gahitādāni imehi ayaṃ paṭhavī ime tambapaṇṇidīpassa sāmikā bhavissantīti byākariṃsu. Rājāpi gantvā there vanditvā mahindattherassa hatthato pattaṃ gahetvā mahatiyā pūjāya ca sakkārena ca there nagaraṃ pavesetvā antonivesanaṃ pavesesi. Thero āsanappaññattaṃ disvā amhākaṃ sāsanaṃ sakalalaṅkādīpe paṭhavī viya patthaṭaṃ niccalañca hutvā patiṭṭhahissatīti cintento nisīdi. Rājā there paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā anuḷādevīpamukhāni pañcaitthīsatāni therānaṃ abhivādanaṃ pūjāsakkārañca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.

Karontūti pakkosāpetvā ekamantaṃ nisīdi. Thero bhattakiccāvasāne rañño saparijanassa dhammaratanavassaṃ vassanto petavatthuṃ vimānavatthuṃ saccasaṃyuttañca kathesi. Taṃ therassa dhammadesanaṃ sutvā tāni pañcapi itthīsatāni sotāpattiphalaṃ sacchākaṃsu. Yepi te manussā purimadivase missakapabbate there addasaṃsu te tesu tesu ṭhānesu therānaṃ guṇe kathenti. Tesaṃ sutvā mahājanakāyo rājaṅgaṇe sannipatitvā mahāsaddamakāsi. Rājā kiṃ eso saddoti pucchi. Nāgarā deva there daṭṭhuṃ na labhāmāti viravantīti. Rājā sace idha pavisissanti okāso na bhavissatīti cintetvā gacchatha bhaṇe hatthisālaṃ paṭijaggitvā vālukaṃ ākīritvā pañcavaṇṇāni pupphāni vikīritvā celavitānaṃ bandhitvā maṅgalahatthiṭṭhāne therānaṃ āsanāni paññāpethāti āha. Rājaamaccā tathā akaṃsu. Thero tattha gantvā nisīditvā devadūtasuttantaṃ kathesi. Kathāpariyosāne pāṇasahassaṃ sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tato hatthisālā atisambādhāti dakkhiṇadvāre nandanavanuyyāne āsanaṃ paññāpesuṃ. Thero tattha nisīditvā āsivisopamasuttantaṃ kathesi. Tampi sutvā pāṇasahassaṃ sotāpattiphalaṃ paṭilabhi. Evaṃ āgatadivasato dutiyadivase aḍḍhateyyānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Therassa nandanavanuyyāne āgatāgatāhi kulitthīhi kulasuṇhāhi kulakumārīhi saddhiṃ sammodamānasseva sāyaṇhasamayo jāto . Thero kālaṃ sallakkhetvā gacchāmadāni missakapabbatanti uṭṭhahi. Amaccā kattha bhante gacchathāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.

Amhākaṃ nivāsanaṭṭhānanti. Te rañño saṃviditaṃ katvā rājānumatena āhaṃsu akālo bhante idāni tattha gantuṃ idameva nandanavanuyyānaṃ ayyānaṃ āvāsanaṭṭhānaṃ hotūti. Alaṃ gacchāmāti. Puna rañño vacanenāhaṃsu rājā bhante āha etaṃ meghavanaṃ nāma uyyānaṃ mama pitu santakaṃ nagarato nātidūraṃ nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ ettha therā vāsaṃ kappentūti. Vasiṃsu therā meghavanuyyāne. Rājāpi kho tassā rattiyā accayena therassa samīpaṃ gantvā sukhasayitabhāvaṃ pucchitvā kappati bhante bhikkhusaṅghassa ārāmoti pucchi. Thero kappati mahārājāti vatvā imaṃ suttaṃ āhari anujānāmi bhikkhave ārāmanti. Rājā tuṭṭho suvaṇṇabhiṅgāraṃ gahetvā therassa hatthe udakaṃ pātetvā mahāmeghavanaṃ uyyānaṃ adāsi. Saha udakapātena paṭhavī kampi. Ayaṃ mahāvihāre paṭhamo paṭhavīkampo ahosi. Rājā bhīto theraṃ pucchi kasmā bhante paṭhavī kampatīti. Mā bhāyi mahārāja imasmiṃ dīpe dasabalassa sāsanaṃ patiṭṭhahissati idañca paṭhamaṃ mahāvihāraṭṭhānaṃ bhavissati tassetaṃ pubbanimittanti. Rājā bhiyyoso mattāya pasīdi. Thero punadivasepi rājageheyeva bhuñjitvā nandanavane anamataggiyāni kathesi. Punadivase aggikkhandhopamasuttaṃ kathesi. Eteneva upāyena sattadivasāni kathesi. Aḍḍhanavamānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Tato paṭṭhāya nandanavanaṃ sāsanassa jotipātubhāvaṭṭhānanti katvā jotivananti nāmaṃ labhi. Sattame pana divase therā antepure

--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.

Rañño appamādasuttaṃ kathayitvā cetiyagirimeva agamaṃsu. Athakho rājā amacce pucchi thero amhe gāḷhena ovādena ovadi gaccheyya nukhoti. Amaccā tumhehi deva thero ayācito sayameva āgato tasmā tassa anāpucchāva gamanampi bhaveyyāti āhaṃsu. Tato rājā rathaṃ abhiruhitvā dve ca deviyo āropetvā cetiyagiriṃ agamāsi mahaccarājānubhāvena. Gantvā deviyo ekamantaṃ apakkamāpetvā sayaṃ therānaṃ samīpaṃ upasaṅkanto ativiya kilantarūpo hutvā upasaṅkami. Tato naṃ thero āha kasmā tvaṃ mahārāja evaṃ kilamamānova āgatoti. Tumhe mama gāḷhaṃ ovādaṃ datvā idāni gantukāmā nukhoti jānanatthaṃ bhanteti. Na mayaṃ mahārāja gantukāmā apica vassūpanāyikakālonāmāyaṃ mahārāja tatra samaṇena vassūpanāyikaṃ ṭhānaṃ ñātuṃ vaṭṭatīti. Taṃ divasameva ariṭṭho nāma amacco pañcapaññāsāya jeṭṭhakaniṭṭhabhātukehi saddhiṃ rañño samīpe ṭhito āha acchāmahaṃ deva therānaṃ santike pabbajitunti. Sādhu bhaṇe pabbajassūti. Rājā anujānitvā theraṃ sampaṭicchāpesi. Thero tadaheva pabbājesi. Sabbe khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Rājāpi kho taṃ khaṇaṃyeva kaṇṭakehi cetiyaṅgaṇaṃ parikkhipitvā aṭṭhasaṭṭhiyā leṇesu kammaṃ paṭṭhapetvā nagarameva agamāsi. Tepi therā dasabhātikasamākulaṃ rājakulaṃ pasādetvā mahājanaṃ ovadamānā cetiyagirimhi vassaṃ vasiṃsu. Tadāpi cetiyagirimhi paṭhamavassaṃ upagatā dvāsaṭṭhī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.

Arahanto ahesuṃ. Athāyasmā mahāmahindo vuṭṭhavasso pavāretvā kattikapuṇṇamāyaṃ uposathadivase rājānaṃ etadavoca mahārāja amhehi ciraṃ diṭṭho sammāsambuddho anāthavāsaṃ vasimhā icchāma jambudīpaṃ gantunti. Rājā āha bhante tumhe catūhi paccayehi upaṭṭhahāmi ayañca mahājano tumhe nissāya tīsu saraṇesu patiṭṭhito kasmā tumhe ukkaṇṭhathāti. Ciraṃ diṭṭho no mahārāja sammāsambuddho abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammasāmīkammakaraṇaṭṭhānaṃ natthi tenamhā ukkaṇṭhitāti. Nanu bhante tumhe avocuttha parinibbuto sammāsambuddhoti. Kiñcāpi mahārāja parinibbuto athakhvassa sarīradhātuyo tiṭṭhantīti. Aññātaṃ bhante thūpapatiṭṭhānaṃ tumhe ākaṅkhathāti karomi bhante thūpaṃ bhūmibhāgaṃdāni vicinātha apica bhante dhātuyo kuto lacchāmāti. Sumanena saddhiṃ mantehi mahārājāti. Sādhu bhanteti rājā sumanaṃ upasaṅkamitvā pucchi kutodāni bhante dhātuyo lacchāmāti. Sumano āha appossukko tvaṃ mahārāja vīthiyo sodhāpetvā dhajapaṭākapuṇṇaghaṭādīhi alaṅkārāpetvā saparijano uposathaṅgāni samādiyitvā sabbatālāvacare upaṭṭhapetvā maṅgalahatthiṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ kārāpetvā upari cassa setacchattaṃ ussāpetvā sāyaṇhasamaye mahānāgavanuyyānābhimukho yāhi addhā tasmiṃ ṭhāne dhātuyo lacchasīti. Rājā sādhūti sampaṭicchi. Therā cetiyagirimeva agamaṃsu. Tatrāyasmā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.

Mahindatthero sumanaṃ sāmaṇeramāha gaccha tvaṃ sāmaṇera jambudīpe tava ayyakaṃ asokaṃ dhammarājānaṃ upasaṅkamitvā mama vacanena evaṃ vadehi sahāyo te mahārāja devānaṃ piyatisso buddhasāsane pasanno thūpaṃ patiṭṭhāpetukāmo tumhākaṃ kira hatthe dhātu atthi taṃ me dethāti taṃ gahetvā sakkaṃ devarājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadehi tumhākaṃ kira mahārāja hatthe dve dhātuyo atthi dakkhiṇadāḍhañca dakkhiṇakkhakañca tato tumhe dakkhiṇadāḍhaṃ pūjetha dakkhiṇakkhakaṃ pana mayhaṃ dethāti evañca naṃ vadehi kasmā tvaṃ mahārāja amhe tambapaṇṇidīpaṃ pahiṇitvā pamajjasīti. Sādhu bhanteti kho sumano therassa vacanaṃ samapaṭicchitvā tāvadeva pattacīvaramādāya vehāsaṃ abbhuggantvā pāṭaliputtadvāre oruyha rañño santikaṃ gantvā etamatthaṃ ārocesi. Mahārājā tuṭṭho sāmaṇerassa hatthato pattaṃ gahetvā gandhehi ubbaṭṭetvā varamuttasadisānaṃ dhātūnaṃ pūretvā adāsi. So taṃ gahetvā sakkaṃ devarājānaṃ upasaṅkami. Sakko devarājā sāmaṇeraṃ disvā kiṃ bhante sumana āhiṇḍasīti āha. Tvaṃ mahārāja amhe tambapaṇṇidīpaṃ pesetvā kasmā pamajjasīti. Nappamajjāmi bhante vadehi kiṃ karomīti. Tumhākaṃ kira hatthe dve dhātuyo atthi dakkhiṇadāḍhañca dakkhiṇakkhakañca tato tumhe dakkhiṇadāḍhaṃ pūjetha dakkhiṇakkhakampana mayhaṃ dethāti. Sādhu bhanteti kho sakko devānamindo yojanappamāṇaṃ maṇithūpaṃ ugghāṭetvā dakkhiṇakkhakaṃ dhātuṃ nīharitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.

Sumanassa adāsi. So taṃ gahetvā cetiyagirimhiyeva patiṭṭhāsi. Athakho mahindappamukhā sabbepi te mahānāgā asokadhammarājena dinnadhātuyo cetiyagirimhiyeva patiṭṭhapetvā dakkhiṇakkhakaṃ ādāya vaḍḍhamānakacchāyāya mahānāgavanuyyānaṃ agamaṃsu. Rājāpi kho sumanena vuttappakāraṃ pūjāsakkāraṃ katvā hatthikkhandhavaragato sayaṃ maṅgalahatthimatthake setacchattaṃ dhārayamāno mahānāgavanuyyānaṃ sampāpuṇi. Athassa etadahosi sace ayaṃ sammāsambuddhassa dhātu chattaṃ apanamatu maṅgalahatthī jannukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhahatu dhātucaṅkoṭakaṃ mayhaṃ matthake patiṭṭhātūti. Saha rañño cittuppādena chattaṃ apanami hatthī jannukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhahi dhātucaṅkoṭakaṃ rañño matthake patiṭṭhahi. Rājā amateneva abhisittagatto viya paramena pītipāmujjena samannāgato pucchi dhātuṃ bhante kiṃ karomāti. Hatthikumbhamhiyeva tāva mahārāja ṭhapehīti. Rājā dhātucaṅkoṭakaṃ gahetvā hatthikumbhe ṭhapesi. Pamudito nāgo koñcanādaṃ nadi. Mahāmegho uṭṭhahitvā pokkharavassaṃ vassi. Udakapariyantaṃ katvā mahābhūmicālo ahosi paccantepi nāma sammāsambuddhassa dhātu patiṭṭhahissatīti. Devamanussā pamodiṃsu. Evaṃ iddhānubhāvasiriyā devamanussānaṃ pītiṃ janayanto puṇṇamāyaṃ mahāvīro cātummāsiniyā idha āgantvā devalokamhā hatthikumbhe patiṭṭhitoti. Atha so hatthināgo anekatālāvacaraparivārito ativiya uḷārena pūjāsakkārena sakkariyamāno pacchimadisābhimukho hutvā apasakkanto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.

Yāva nagarassa puratthimadvāraṃ tāva gantvā puratthimadvārena nagaraṃ pavisitvā sakalanāgarehi uḷārāya pūjāya kariyamānāya dakkhiṇadvārena nikkhamitvā thūpārāmassa pacchimadisābhāge mahejavatthu nāma kira atthi tattha gantvā puna thūpārāmābhimukhoyeva paṭinivatti. Tena ca samayena thūpārāme purimakānaṃ tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ paribhogacetiyaṭṭhānaṃ hoti. Atīte kira ayaṃ dīpo ojadīpo nāma ahosi. Rājā abhayo nāma. Nagaraṃ abhayapurannāma. Cetiyapabbato devakūṭapabbato nāma. Thūpārāmo paṭiyārāmo nāma. Tena kho pana samayena kakusandho bhagavā loke uppanno hoti. Tassa sāvako mahādevo nāma bhikkhusahassena saddhiṃ devakūṭe patiṭṭhāsi mahindatthero viya cetiyapabbate. Tena samayena ojadīpe sattā pajjarakena anayabyasanaṃ āpajjanti . addasā kho kakusandho bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento te satte anayabyasanamāpajjante. Disvā cattāḷīsāya bhikkhusahassena parivuto agamāsi. Tassānubhāvena tāvadeva pajjarako vūpasanto. Roge vūpasante bhagavā dhammaṃ desesi. Caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Bhagavā dhammakarakaṃ datvā pakkāmi. Taṃ anto pakkhipitvā paṭiyārāme cetiyaṃ akaṃsu. Mahādevo dīpaṃ anusāsanto vihāsi. Konāgamanassa pana bhagavato kāle ayaṃ dīpo varadīpo nāma ahosi. Rājā samiddhi nāma. Nagaraṃ vaḍḍhamānaṃ nāma. Pabbato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.

Suvaṇṇakūṭo nāma. Tena kho pana samayena varadīpe dubbuṭṭhikā hoti dubbhikkhaṃ dussassaṃ. Sattā chātakarogena anayabyasanaṃ āpajjanti. Addasā kho konāgamano bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento te satte anayabyasanaṃ āpajjante. Disvā tiṃsabhikkhusahassaparivuto agamāsi. Buddhānubhāvena devo sammādhāraṃ anuppavecchi. Subhikkhaṃ ahosi. Bhagavā dhammaṃ desesi. Caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Bhagavā bhikkhusahassaparivāraṃ mahāsumanaṃ nāma theraṃ dīpe ṭhapetvā kāyabandhanaṃ datvā pakkāmi. Taṃ anto pakkhipitvā cetiyamakaṃsu. Kassapassa pana bhagavato kāle ayaṃ dīpo maṇḍadīpo nāma ahosi. Rājā jayanto nāma. Nagaraṃ visālaṃ nāma. Pabbato subhakūṭo nāma. Tena kho pana samayena maṇḍadīpe mahāvivādo hoti. Bahū sattā kalahaviggahajātā anayabyasanaṃ āpajjanti. Addasā kho kassapo bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento te satte anayabyasanaṃ āpajjante. Disvā vīsatibhikkhusahassaparivuto āgantvā vivādaṃ vūpasametvā dhammaṃ desesi. Caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Bhagavā bhikkhusahassaparivāraṃ sabbanandiṃ nāma theraṃ dīpe patiṭṭhāpetvā udakasāṭikaṃ datvā pakkāmi. Taṃ anto pakkhipitvā cetiyamakaṃsu. Evaṃ thūpārāme purimakānaṃ tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ paribhogacetiyāni patiṭṭhahiṃsu. Tāni sāsanantaradhānena nassanti. Ṭhānamattaṃ avasissati. Tasmā vuttaṃ tena ca samayena thūpārāme purimakānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.

Tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ paribhogacetiyaṭṭhānaṃ hotīti. Tadetaṃ vinaṭṭhesu cetiyesu devatānubhāvena kaṇṭakasamākiṇṇasākhehi nānāgacchehi parivutaṃ tiṭṭhati mā naṃ koci ucchiṭṭhāsucimalakacavarehi sandūsesīti. Atha tassa hatthino purato gantvā rājapurisā sabbagacche chinditvā bhūmiṃ sodhetvā taṃ hatthatalasadisamakaṃsu. Hatthināgo gantvā taṃ ṭhānaṃ purato katvā tassa pacchimadisābhāge bodhirukkhaṭṭhāne aṭṭhāsi. Athassa matthakato dhātuṃ oropetuṃ ārabhiṃsu. Nāgo oropetuṃ na deti. Rājā theraṃ pucchi kasmā bhante nāgo dhātuṃ oropetuṃ na detīti. Āruḷhaṃ mahārāja oropetuṃ na vaṭṭatīti. Tasmiñca kāle abhayavāpiyā udakaṃ chinnaṃ hoti. Samantā bhūmi phalitā hoti. Suuddharā mattikāpiṇḍā. Tato mahājano sīghaṃ sīghaṃ mattikaṃ āharitvā hatthikumbhappamāṇaṃ vatthumakāsi. Tāvadeva thūpakaraṇatthaṃ iṭṭhakā kātuṃ ārabhiṃsu. Yāva iṭṭhakā pariniṭṭhanti tāva hatthināgo katipāhaṃ divā bodhirukkhaṭṭhāne hatthisālāyaṃ tiṭṭhati rattiṃ thūpapatiṭṭhānabhūmiṃ pariyāyati. Atha vatthuṃ cināpetvā rājā theraṃ pucchi kīdiso bhante thūpo kātabboti. Vīhirāsisadiso mahārājāti . sādhu bhanteti rājā jaṅghappamāṇaṃ thūpaṃ cināpetvā dhātuṃ oropanatthāya mahāsakkāraṃ kāresi. Sakalanagarañca janapado ca dhātumahadassanatthaṃ sannipati. Sannipatite ca tasmiṃ mahājanakāye dasabalassa dhātu hatthikumbhato sattatālappamāṇaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Tehi tehi dhātuppadesehi channaṃ vaṇṇānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.

Udakadhārā ca aggikkhandhā ca pavattanti. Sāvatthiyaṃ gaṇḍāmbamūle bhagavato 1- dassitapāṭihāriyasadisameva pāṭihāriyaṃ ahosi. Tañca kho neva therānubhāvena na devatānubhāvena apica kho buddhānubhāveneva. Bhagavā kira dharamānova adhiṭṭhāsi mayi parinibbute tambapaṇṇidīpe anurādhapurassa dakkhiṇabhāge purimakānaṃ tiṇṇaṃ buddhānaṃ paribhogacetiyaṭṭhāne mama dakkhiṇakkhakadhātupatiṭṭhānadivase yamakapāṭihāriyaṃ hotūti. Evaṃ acintiyā buddhā buddhadhammā acintiyā acintiye pasannānaṃ vipāko hotyacintiyoti. Sammāsambuddho kira imaṃ dīpaṃ dharamānakālepi tikkhattuṃ agamāsi. Paṭhamaṃ yakkhadamanatthaṃ ekakova āgantvā yakkhe dametvā mayi parinibbute imasmiṃ dīpe mama sāsanaṃ patiṭṭhahissatīti tambapaṇṇidīpe rakkhaṃ karonto tikkhattuṃ dīpaṃ āvijjhi. Dutiyaṃ mātulabhāgineyyānaṃ nāgarājūnaṃ damanatthāya ekakova āgantvā te dametvā agamāsi. Tatiyaṃ pañcasatabhikkhuparivāro āgantvā mahācetiyaṭṭhāne ca thūpārāmacetiyaṭṭhāne ca mahābodhippatiṭṭhāne ca mutiṅgaṇacetiyaṭṭhāne ca dīghavāpīcetiyaṭṭhāne ca kalyāṇiyacetiyaṭṭhāne ca nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. Idamassa catutthaṃ dhātusarīrena āgamanaṃ. Dhātusarīrato ca panassa nikkhantaudakaphusitehi sakale tambapaṇṇitthale na koci phuṭṭhokāso 2- nāma ahosi. Evamassa taṃ dhātusarīraṃ udakaphusitehi tambapaṇṇitthalassa pariḷāhaṃ vūpasametvā @Footnote: 1. bhagavatātipi dissati . 2. aphuṭṭhokāsoti yojanāpāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.

Mahājanassa pāṭihāriyaṃ dassetvā otaritvā rañño matthake patiṭṭhāsi. Rājā saphalaṃ manussapaṭilābhaṃ maññamāno mahantaṃ sakkāraṃ karitvā dhātuṃ patiṭṭhāpesi. Saha dhātupatiṭṭhānena mahābhūmicālo ahosi. Tasmiñca pana dhātupāṭihāriye cittaṃ pasādetvā rañño bhātā abhayo nāma rājakumāro purisasahassena saddhiṃ pabbaji. Vetāligāmato pañca dārakasatāni pabbajiṃsu. Tathā dvāramaṇḍalādīhi gāmakehi nikkhamitvā pañca pañca dārakasatāni. Sabbānipi antonagarato ca bahinagarato ca pabbajitāni tiṃsa bhikkhusahassāni ahesuṃ. Niṭṭhite pana thūpasmiṃ rājā ca rājabhattikā ca deviyo ca devanāgayakkhānampi vimhayakaraṃ paccekaṃ paccekaṃ pūjamakaṃsu. Niṭṭhitāya pana dhātupūjāya patiṭṭhite dhātuvare mahindatthero meghavanuyyānameva gantvā vāsaṃ kappesi. Tasmiṃ kho pana samaye anuḷā devī pabbajitukāmā hutvā rañño ārocesi. Rājā tassā vacanaṃ sutvā therametadavoca anuḷā bhante devī pabbajitukāmā pabbājetha nanti. Na mahārāja amhākaṃ mātugāmaṃ pabbājetuṃ kappati pāṭaliputte pana mayhaṃ bhaginī saṅghamittattherī nāma atthi taṃ pakkosāpehi imasmiṃ ca pana mahārāja dīpe purimakānaṃ tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ bodhi patiṭṭhāsi amhākaṃpi bhagavato sarasaraṃsijālavisajjanakena bodhinā idha patiṭṭhātabbaṃ tasmā tathā sāsanaṃ pahiṇeyyāsi yathā saṅghamittā bodhiṃ gahetvā āgaccheyyāti. Sādhu bhanteti rājā therassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.

Vacanaṃ sampaṭicchitvā amaccehi saddhiṃ mantetvā ariṭṭhaṃ nāma attano bhāgineyyaṃ āha sakkissasi tvaṃ pāṭaliputtaṃ gantvā mahābodhinā saddhiṃ ayyaṃ saṅghamittattheriṃ ānetunti. Sakkissāmi deva sace me pabbajjaṃ anujānissasīti. Gaccha tāta theriṃ ānetvā pabbajāhīti. So rañño ca therassa ca sāsanaṃ gahetvā therassa adhiṭṭhānabalena ekadivaseneva jambukolapaṭṭanaṃ gantvā nāvaṃ abhiruhitvā samuddaṃ atikkamitvā pāṭaliputtameva agamāsi. Anuḷāpi kho devī pañcahi kaññāsatehi pañcahi ca antepurikāsatehi saddhiṃ dasa sīlāni samādayitvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā nagarassa ekadese upassayaṃ kārāpetvā nivāsaṃ kappesi. Ariṭṭhopi taṃdivasameva gantvā rañño sāsanaṃ appesi evañca avoca putto te deva mahindatthero evamāha sahāyakassa kira te devānaṃpiyatissassa bhātu jāyā anuḷā nāma devī pabbajitukāmā taṃ pabbājetuṃ ayyaṃ saṅghamittattheriṃ pahiṇatha ayyāyeva ca saddhiṃ mahābodhinti. Therassa sāsanaṃ ārocetvā saṅghamittattheriṃ upasaṅkamitvā evamāha ayye tumhākaṃ bhātā mahindatthero maṃ tumhākaṃ santike pesesi devānaṃpiyatissarañño bhātu jāyā anuḷā devī pañcahi kaññāsatehi pañcahi ca antepurikāsatehi saddhiṃ pabbajitukāmā taṃ kira āgantvā pabbājethāti. Sā tāvadeva turitaturitā rañño santikaṃ gantvā evamāha mahārāja mayhaṃ bhātā mahindatthero evaṃ pahiṇi rañño kira bhātu jāyā anuḷā nāma devī pañcahi kaññāsatehi pañcahi ca antepurikāsatehi saddhiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.

Pabbajitukāmā mayhaṃ āgamanaṃ udikkhati icchāmahaṃ mahārāja tambapaṇṇidīpaṃ gantunti. Rājā āha amma puttopi me mahindatthero nattā ca sumanasāmaṇero maṃ chinnahatthaṃ viya karontā tambapaṇṇidīpaṃ gatā tassa mayhaṃ tepi apassantassa uppanno soko tava mukhaṃ passantassa vūpasamati alaṃ amma mā agamāsīti. Bhāriyaṃ me mahārāja bhātuno vacanaṃ anuḷāpi khattiyā itthīsahassaparivutā pabbajjāpurekkhārā maṃ paṭimāneti gacchāmahaṃ mahārājāti. Tenahi amma mahābodhiṃ gahetvā gacchāhīti. Kuto raññā laddho mahābodhīti. Rājā kira tato pubbe eva dhātuggahaṇatthāya anāgate sumane laṅkādīpaṃ mahābodhiṃ pesetukāmo kathannukho asatthaghātārahaṃ mahābodhiṃ pesessāmīti upāyaṃ apassanto mahādevaṃ nāma amaccaṃ pucchi. So āha santi deva bahū paṇḍitā bhikkhūti. Taṃ sutvā rājā bhikkhusaṅghassa bhattaṃ paṭiyādetvā bhattakiccāvasāne saṅghaṃ pucchi gantabbaṃ nu kho bhante bhagavato mahābodhinā laṅkādīpannoti. Saṅgho moggalīputtatissattherassa bhāraṃ akāsi. Thero gantabbaṃ mahārāja mahābodhinā laṅkādīpanti vatvā bhagavato pañca mahāadhiṭṭhānāti kathesi. Katamāni pañca. Bhagavā kira parinibbānamañce nipanno laṅkādīpe mahābodhippatiṭṭhāpanatthāya asokamahārājā mahābodhiṃ gahaṇatthaṃ gamissati tadā mahābodhissa dakkhiṇasākhā sayameva chijjitvā suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhātūti adhiṭṭhāsi. Idamekamadhiṭṭhānaṃ. Tattha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.

Patiṭṭhānakāle ca mahābodhi himavalāhakagabbhaṃ pavisitvā tiṭṭhatūti adhiṭṭhāsi. Idaṃ dutiyamadhiṭṭhānaṃ. Sattame divase himavalāhakagabbhato oruyha suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhahanto pattehi ca phalehi ca chabbaṇṇaraṃsiyo muñcatūti adhiṭṭhāsi. Idaṃ tatiyamadhiṭṭhānaṃ. Thūpārāme dakkhiṇakkhakadhātu cetiyamhi patiṭṭhānadivase yamakapāṭihāriyaṃ karotūti adhiṭṭhāsi. Idaṃ catutthamadhiṭṭhānaṃ. Laṅkādīpamhiyeva me doṇamattā dhātuyo mahācetiyamhi patiṭṭhānakāle buddhavesaṃ gahetvā ākāsaṃ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ karontūti adhiṭṭhāsi. Idaṃ pañcamamadhiṭṭhānaṃ. Rājā imāni pañca mahāadhiṭṭhānāni sutvā pasannacitto pāṭaliputtato yāva mahābodhi tāva maggaṃ paṭijaggāpetvā suvaṇṇakaṭāhatthāya bahuṃ suvaṇṇaṃ nīharāpesi. Tāvadeva rañño cittaṃ ñatvā vissukammadevaputto kammāravaṇṇaṃ nimminitvā purato aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā tāta imaṃ suvaṇṇaṃ gahetvā kaṭāhaṃ karohīti āha. Pamāṇaṃ deva jānāthāti. Tvameva tāta ñatvā pamāṇaṃ karohīti. Sādhu deva karissāmīti suvaṇṇaṃ gahetvā attano ānubhāvena hatthena parimajjitvā suvaṇṇakaṭāhaṃ nimmini navahatthaparikkhepaṃ pañcahatthubbedhaṃ tihatthavikkhambhaṃ aṭṭhaṅgulabahalaṃ hatthisoṇḍamūlappamāṇamukhavaṭṭiṃ. Atha rājā sattayojanāyāmāya tiyojanavitthārāya mahatiyā senāya pāṭaliputtato nikkhamitvā ariyasaṅghaṃ ādāya mahābodhisamīpaṃ agamāsi. Senā samussitaddhajapaṭākaṃ nānāratanavicittaṃ anekālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ nānāvidhakusumasamākiṇṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.

Anekaturiyasaṅghuṭṭhaṃ mahābodhiṃ parikkhipi. Rājā sahassamatte gaṇapāmokkhe mahāthere gahetvā sakalajambudīpe pattābhisekānaṃ rājūnaṃ sahassena attānañca mahābodhiñca parivārāpetvā mahābodhimūle ṭhatvā mahābodhiṃ olokesi. Mahābodhissa khandhañca dakkhiṇamahāsākhāya catuhatthappamāṇaṃ padesañca ṭhapetvā avasesaṃ adassanaṃ agamāsi. Rājā taṃ pāṭihāriyaṃ disvā uppannapītipāmujjo ahaṃ bhante imaṃ pāṭihāriyaṃ disvā tuṭṭho mahābodhiṃ dīparajjena pūjemīti bhikkhusaṅghassa vatvā abhisekaṃ adāsi. Tato pupphagandhādīhi pūjetvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditvā uṭṭhāya añjaliṃ paggayha ṭhatvā saccavacanakiriyāya mahābodhiṃ gaṇhitukāmo bhūmito yāva mahābodhissa dakkhiṇasākhā tāva uccaṃ katvā ṭhapitassa sabbaratanamayapīṭhassa upari suvaṇṇakaṭāhaṃ ṭhapāpetvā ratanapīṭhaṃ āruyha suvaṇṇatulikaṃ gahetvā manosilāya lekhaṃ katvā yadi mahābodhinā laṅkādīpe patiṭṭhātabbaṃ yadi cāhaṃ buddhasāsane nibbematiko bhaveyyaṃ mahābodhi sayameva imasmiṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhātūti saccavacanakiriyamakāsi. Saha saccavacanakiriyāya bodhisākhā manosilāya paricchinnaṭṭhāne chijjitvā gandhakalalapūrassa suvaṇṇakaṭāhassa upari aṭṭhāsi. Tassa ubbedhena dasahattho khandho hoti. Catuhatthā pañcamahāsākhā pañcahiyeva phalehi paṭimaṇḍitā. Khuddakasākhānaṃ pana sahassaṃ. Atha rājā mūlalekhāya upari tivaṅgule padese aññaṃ lekhaṃ paricchindi. Tato tāvadeva bubbuḷakā hutvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.

Dasa mahāmūlāni nikkhamiṃsu. Puna uparupari tivaṅgule tivaṅgule aññā nava lekhā paricchindi. Tāhipi dasa dasa bubbuḷakā hutvā navutimūlāni nikkhamiṃsu. Paṭhamakā dasa mahāmūlā caturaṅgulamattaṃ nikkhantā. Itarepi gavakkhajālasadisaṃ anusibbantā nikkhantā. Ettakaṃ pāṭihāriyaṃ rājā ratanapīṭhamatthake ṭhitoyeva disvā añjaliṃ paggayha mahānādaṃ nadi. Anekāni bhikkhusahassāni sādhukāramakaṃsu. Sakalarājasenā unnādinī ahosi. Celukkhepasatasahassāni pavattiṃsu. Bhummaṭṭhakadeve ādiṃ katvā yāva brahmakāyikā devā tāva sādhukāraṃ pavattayiṃsu. Rañño imaṃ pāṭihāriyaṃ passantassa pītiyā nirantaraṃ phuṭṭhasarīrassa añjaliṃ paggahetvā ṭhitasseva mahābodhi mūlasatena suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhāsi. Dasa mahāmūlā suvaṇṇakaṭāhatalaṃ āhacca aṭṭhaṃsu. Avasesā navuti anupubbena vaḍḍhanakā hutvā gandhakalale oruyha ṭhitā. Evaṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhitamatte mahābodhimhi mahāpaṭhavī cali. Ākāse devadundubhiyo 1- phaliṃsu. Pabbatānaṃ naccehi devatānaṃ sādhukārehi yakkhānaṃ hiṅkārehi asurānaṃ thutijappehi brahmānaṃ apphoṭanehi meghānaṃ gajjitehi catuppadānaṃ ravehi pakkhīnaṃ virutehi sabbatālāvacarānaṃ sakasakapaṭibhāṇehi paṭhavītalato yāva brahmalokā tāva ekakolāhalamekaninnādaṃ ahosi. Pañcasu sākhāsu phalato phalato chabbaṇṇaraṃsiyo nikkhamitvā sakalacakkavāḷaṃ ratanagopānasīvinaddhaṃ viya kurumānā yāva brahmalokā abbhuggacchiṃsu. Taṃ khaṇato ca pana pabhūti satta divasāni mahābodhi @Footnote: 1. devadundubhiyotipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.

Himavalāhakagabbhaṃ pavisitvā aṭṭhāsi. Na koci mahābodhiṃ passati. Rājā ratanapīṭhato oruyha satta divasāni mahābodhipūjaṃ kāresi. Sattame divase sabbadisāhi himañca raṃsiyo ca āvattitvā mahābodhimeva pavisiṃsu. Vigatahimavalāhake vippasanne cakkavāḷagabbhe mahābodhi paripuṇṇakhandhasākhāpasākho pañcaphalapaṭimaṇḍito suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhitova paññāyittha. Rājā mahābodhiṃ disvā tehi pāṭihāriyehi sañjanitapītipāmujjo sakalajambudīparajjena taruṇamahābodhiṃ pūjessāmīti abhisekaṃ datvā satta divasāni mahābodhiṭṭhāneyeva aṭṭhāsi. Mahābodhi pubbakattikapavāraṇadivase sāyaṇhasamaye paṭhamaṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhahi. Tato himagabbhasattāhaṃ abhisekasattāhañca vītināmetvā kāḷapakkhassa uposathadivase rājā ekadivaseneva pāṭaliputtaṃ pavisitvā kattikajuṇhapakkhassa pāṭipadadivase mahābodhiṃ pācīnamahāsālamūle ṭhapesi. Suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhitadivasato sattarasame divase mahābodhissa abhinavaṅkurā pāturahesuṃ. Te disvāpi pasanno rājā puna mahābodhiṃ rajjena pūjento sakalajambudīpābhisekamadāsi. Sumanasāmaṇero kattikapuṇṇamīdivase dhātuggahaṇatthaṃ gato mahābodhissa kattikacchaṇabhūtaṃ pūjaṃ addasa. Evaṃ mahābodhimaṇḍato ānetvā pāṭaliputte ṭhapitaṃ mahābodhiṃ sandhāya āha tenahi amma mahābodhiṃ gahetvā yāhīti. Sā sādhūti sampaṭicchi. Rājā mahābodhirakkhaṇatthāya aṭṭhārasa devatākulāni aṭṭha amaccakulāni aṭṭha brāhmaṇakulāni aṭṭha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.

Kuṭumbiyakulāni aṭṭha gopakakulāni aṭṭha taracchakulāni aṭṭha ca kāliṅgakulāni datvā udakāsiñcanatthāya aṭṭha suvaṇṇaghaṭe aṭṭha ca rajataghaṭe datvā iminā parivārena mahābodhiṃ gaṅgāya nāvaṃ āropetvā sayaṃpi nagarato nikkhamitvā vijjhāṭaviṃ samatikkamma anupubbena sattahi divasehi tāmbalittiṃ anuppatto. Antarāmagge devanāgamanussā uḷāraṃ mahābodhipūjaṃ akaṃsu. Rājāpi samuddatīre satta divasāni mahābodhiṃ ṭhapetvā sakalajambudīpe mahārajjaṃ adāsi. Idamassa tatiyaṃ jambudīparajjasampadānaṃ hoti. Evaṃ mahārajjena pūjetvā migasirassa paṭhamapāṭipadadivase asoko dhammarājā mahābodhiṃ ukkhipitvā galappamāṇaṃ udakaṃ oruyha nāvāyaṃ patiṭṭhapetvā saṅghamittatherimpi saparivāraṃ nāvaṃ āropetvā ariṭṭhaṃ amaccaṃ etadavoca ahaṃ tāta mahābodhiṃ tikkhattuṃ sakalajambudīparajjena pūjetvā galappamāṇaṃ udakaṃ oruyha mama sahāyassa pesesiṃ sopi evameva mahābodhiṃ pūjetūti. Evaṃ sahāyassa sāsanaṃ datvā gacchati vata re dasabalassa sarasaraṃsijālaṃ vimuñcamāno mahābodhirukkhoti kanditvā añjaliṃ paggahetvā assūni pavattayamāno aṭṭhāsi. Sāpi kho mahābodhisamāruḷhā nāvā passato passato mahājanassa mahāsamuddatalaṃ pakkhantā. Mahāsamudde samantā yojanaṃ vīciyo vūpasantā. Pañcavaṇṇāni padumāni pupphitāni. Antalikkhe dibbāni turiyāni pavajjiṃsu. Ākāsajalathalarukkhādisannissitāhi devatāhi pavattitā ativiya uḷārā pūjā ahosi. Saṅghamittattherī supaṇṇarūpena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.

Mahāsamudde nāgakulāni santāsesi. Te cutrastarūpā nāgā āgantvā taṃ vibhūtiṃ passitvā theriṃ yācitvā mahābodhiṃ nāgabhavanaṃ atiharitvā satta divasāni nāgarajjena pūjetvā puna nāvāya patiṭṭhāpesuṃ. Taṃdivasameva nāvā jambukoḷapaṭṭanaṃ agamāsi. Asokamahārājāpi mahābodhiviyogadukkhito kanditvā roditvā yāva dassanavisayaṃ oloketvā paṭinivatti. Devānaṃpiyatisso mahārājāpi kho sumanasāmaṇerassa vacanena migasiramāsassa paṭhamapāṭipadadivasato pabhūti uttaradvārato paṭṭhāya yāva jambukoḷapaṭṭanaṃ tāva maggaṃ sodhāpetvā alaṅkārāpetvā nagarato nikkhamanadivase uttaradvārasamīpe samuddasālavatthusmiṃ ṭhitoyeva tāya vibhūtiyā mahāsamudde āgacchantaṃyeva mahābodhiṃ therassa ānubhāvena disvā tuṭṭhamānaso hutvā nikkhamitvā sabbaṃ maggaṃ pañcavaṇṇehi pupphehi okīrāpento antarantarā pupphaagghiyāni ṭhapento ekāheneva jambukoḷapaṭṭanaṃ gantvā sabbatālāvacaraparivuto pupphadhūpagandhādīhi pūjayamāno galappamāṇaṃ udakaṃ oruyha āgato vata re dasabalassa sarasaraṃsijālavisajjanako mahābodhirukkhoti pasannacitto mahābodhiṃ ukkhipitvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhapetvā mahābodhiṃ parivāretvā āgatehi soḷasahi jātisampannakulehi saddhiṃ samuddato paccuttaritvā samuddatīre mahābodhiṃ ṭhapetvā tīṇi divasāni sakalatambapaṇṇidīparajjena pūjesi. Soḷasannaṃ jātisampannakulānaṃ rajjaṃ vicāresi. Atha catutthe divase mahābodhiṃ ādāya uḷāraṃ pūjaṃ kurumāno anupubbena anurādhapuraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.

Sampatto. Anurādhapurepi mahāsakkāraṃ katvā cātuddasīdivaseyeva vaḍḍhamānakacchāyāya mahābodhiṃ uttaradvāre pavesetvā nagaramajjhena atiharanto dakkhiṇadvārena nikkhamitvā dakkhiṇadvārato pañcadhanusatike ṭhāne yattha amhākaṃ sammāsambuddho nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi purimakā ca tayo sammāsambuddhā samāpattiṃ appetvā nisīdiṃsu yattha kakusandhassa bhagavato mahāsirisabodhi konāgamanassa bhagavato udumbarabodhi kassapasammāsambuddhassa ca nigrodhabodhi patiṭṭhāsi tasmiṃ mahāmeghavanuyyānassa tilakabhūte sumanasāmaṇerassa vacanena paṭhamameva katabhūmiparikamme rājavatthudvārakoṭṭhakaṭṭhāne mahābodhiṃ patiṭṭhāpesi. Kathaṃ. Katāni kira bodhiṃ parivāretvā āgatāni soḷasa jātisampannakulāni rājavesaṃ gaṇhiṃsu. Rājā dovārikavesaṃ gaṇhi. Soḷasa kulāni mahābodhiṃ gahetvā oropayiṃsu. Mahābodhi tesaṃ hatthato muttasamanantarameva asītihatthappamāṇaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā chabbaṇṇaraṃsiyo muñci. Raṃsiyo sakaladīpaṃ pattharitvā upari brahmalokaṃ āhacca aṭṭhaṃsu. Mahābodhipāṭihāriyaṃ disvā sañjātappasādāni dasa purisasahassāni anupubbavipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā pabbajiṃsu. Yāva suriyassatthaṅgamā mahābodhi antalikkhe aṭṭhāsi. Atthamite 1- pana suriye rohiṇīnakkhattena paṭhaviyaṃ patiṭṭhahi. Saha mahābodhipatiṭṭhānā udakapariyantaṃ katvā mahāpaṭhavī akampi. Patiṭṭhahitvā ca pana mahābodhi satta divasāni himagabbhe sannisīdi. Lokassa adassanaṃ agamāsi. Sattame divase vigatavalāhakaṃ nabhaṃ ahosi. Chabbaṇṇaraṃsiyo @Footnote: 1. atthaṅgamitetipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.

Jalantā vippharantā nicchariṃsu. Mahābodhissa khandho ca sākhāyo ca pattāni ca pañca phalāni ca dassiṃsu. Mahindatthero ca saṅghamittattherī ca rājā ca saparivārā mahābodhiṭṭhānameva agamaṃsu. Yebhuyyena ca sabbe dīpavāsino sannipatiṃsu. Tesaṃ passantānaṃyeva uttarasākhato ekaṃ phalaṃ pacitvā sākhato mucci. Thero hatthaṃ upanāmesi. Phalaṃ therassa hatthe patiṭṭhāsi. Taṃ thero ropaya mahārājāti rañño adāsi. Rājā gahetvā suvaṇṇakaṭāhe madhurapaṃsuṃ ākīritvā gandhakalalaṃ pūretvā ropetvā mahābodhiāsannaṭṭhāne ṭhapesi. Sabbesaṃ passantānaṃyeva catuhatthappamāṇā aṭṭha taruṇabodhirukkhā uṭṭhahiṃsu. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā aṭṭha taruṇabodhirukkhe setacchattena pūjetvā abhisekaṃ adāsi. Tato ekaṃ bodhirukkhaṃ āgamanakāle mahābodhinā paṭhamapatiṭṭhitokāse jambukoḷapaṭṭane ropayiṃsu. Ekaṃ gavakkabrāhmaṇassa gāmadvāre ekaṃ thūpārāme ekaṃ issaranimmānavihāre ekaṃ paṭhamacetiyaṭṭhāne rohaṇajanapadamhiyeva candanagāme. Itaresaṃ catunnaṃ phalānaṃ bījehi jāte dvattiṃsa bodhitaruṇe yojaniyaārāmesu patiṭṭhapesuṃ. Evaṃ puttanattaparamparāya samantā dīpavāsīnaṃ hitāya sukhāya patiṭṭhite dasabalassa saddhammaddhajabhūte mahābodhimhi anuḷā devī pañcahi kaññāsatehi pañcahi ca antepurikāsatehīti mātugāmasahassena saddhiṃ saṅghamittattheriyā santike pabbajitvā nacirasseva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.

Saparivārā arahatte patiṭṭhāsi. Ariṭṭhopi kho rañño bhāgineyyo pañcahi purisasatehi saddhiṃ therassa santike pabbajitvā nacirasseva saparivāro arahatte patiṭṭhāsi. Athekadivasaṃ rājā mahābodhiṃ vanditvā therena saddhiṃ thūpārāmaṃ gacchati. Tassa lohapāsādaṭṭhānaṃ sampattassa purisā pupphāni abhihariṃsu. Rājā therassa pupphāni adāsi. Thero pupphehi lohapāsādaṭṭhānaṃ pūjesi. Pupphesu bhūmiyaṃ patitamattesu mahābhūmicālo ahosi. Rājā kasmā bhante bhūmi calitthāti pucchi. Imasmiṃ mahārāja okāse saṅghassa anāgate uposathāgāraṃ bhavissati tassetaṃ pubbanimittanti. Rājā puna therena saddhiṃ gacchanto ambaṅgaṇaṭṭhānaṃ sampatto. Tatthassa vaṇṇagandhasampannaṃ atimadhurarasamekaṃ ambapakkaṃ āharīyittha. Rājā taṃ therassa paribhogatthāya adāsi. Thero tattheva paribhuñjitvā idaṃ ettheva ropethāti āha. Rājā taṃ ambaṭṭhiṃ gahetvā tattheva ropetvā udakaṃ āsiñci. Saha ambabījaropanena paṭhavī saṅkampi. Rājā kasmā bhante paṭhavī kampitthāti pucchi. Imasmiṃ mahārāja okāse saṅghassa anāgate ambaṅgaṇannāma sannipātaṭṭhānaṃ bhavissati tassetaṃ pubbanimittanti. Rājā tattha aṭṭha pupphamuṭṭhiyo okīritvā vanditvā puna therena saddhiṃ gacchanto mahācetiyaṭṭhānaṃ patto. Tatthassa campakapupphāni abhihariṃsu. Tāni rājā therassa adāsi. Thero mahācetiyaṭṭhānaṃ pupphehi pūjetvā vandi. Tāvadeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.

Mahāpaṭhavī saṅkampi. Rājā kasmā bhante paṭhavī kampitthāti pucchi. Imasmiṃ mahārāja okāse anāgate buddhassa bhagavato asadiso mahāthūpo bhavissati tassetaṃ pubbanimittanti. Rājā ahameva karomi bhanteti. Alaṃ mahārāja tumhākaṃ aññaṃ bahu kammaṃ atthi tumhākaṃ pana nattā duṭṭhagāmaṇī abhayo nāma kāressatīti. Atha rājā sace bhante mayhaṃ nattā karissati kataṃyeva mayāti dvādasahatthaṃ pāsāṇatthambhaṃ āharāpetvā devānaṃpiyatissarañño nattā duṭṭhagāmaṇī abhayo nāma imasmiṃ padese thūpaṃ karotūti akkharāni likhāpetvā patiṭṭhāpetvā theraṃ pucchi patiṭṭhitaṃ nu kho bhante tambapaṇṇidīpe sāsananti. Patiṭṭhitaṃ mahārāja sāsanaṃ mūlāni panassa na tāva otarantīti. Kadā pana bhante mūlāni otiṇṇāni nāma bhavissantīti. Yadā mahārāja tambapaṇṇidīpakānaṃ mātāpitūnaṃ tambapaṇṇidīpe jāto dārako tambapaṇṇidīpe pabbajitvā tambapaṇṇidīpamhiyeva vinayaṃ uggahetvā tambapaṇṇidīpe vācessati tadā sāsanassa mūlāni otiṇṇāni nāma bhavissantīti. Atthi pana bhante īdiso bhikkhūti. Atthi mahārāja mahāariṭṭho bhikkhu paṭibalo etasmiṃ kammeti. Mayā ettha bhante kiṃ kattabbanti. Maṇḍapaṃ mahārāja kātuṃ vaṭṭatīti. Sādhu bhanteti rājā meghavaṇṇābhayassa amaccassa pariveṇaṭṭhāne mahāsaṅgītikāle ajātasattumahārājena katamaṇḍapappakāraṃ rājānubhāvena maṇḍapaṃ kāretvā sabbatālāvacare sakasakasippesu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.

Payojetvā sāsanassa mūlāni otarantāni passissāmīti anekapurisasahassaparivuto thūpārāmaṃ anuppatto. Tena kho pana samayena thūpārāme aṭṭhasaṭṭhi bhikkhusahassāni sannipatiṃsu. Mahāmahindattherassa āsanaṃ dakkhiṇābhimukhaṃ paññattaṃ hoti. Mahāariṭṭhattherassa dhammāsanaṃ uttarābhimukhaṃ paññattaṃ hoti. Athakho mahāariṭṭhatthero mahindattherena ajjhiṭṭho attano anurūpena pattānukkamena dhammāsane nisīdi. Mahindattherappamukhā aṭṭhasaṭṭhi mahātherā dhammāsanaṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Raññopi kaniṭṭhabhātā mattābhayatthero nāma dhuraggāho hutvā vinayaṃ uggaṇhissāmīti pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ mahāariṭṭhattherassa dhammāsanameva parivāretvā nisīdi. Avasesāpi bhikkhū sarājikā ca parisā attano attano pattāsane nisīdiṃsu. Athāyasmā mahāariṭṭhatthero tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūleti vinayanidānaṃ abhāsi. Bhāsite ca panāyasmatā ariṭṭhattherena vinayanidāne ākāsaṃ mahāviravaṃ viravi. Akālavijjulatā nicchariṃsu. Devatā sādhukāraṃ adaṃsu. Mahāpaṭhavī udakapariyantaṃ katvā saṅkampi. Evaṃ anekesu pāṭihāriyesu vattamānesu āyasmā ariṭṭhatthero mahāmahindappamukhehi aṭaṭhasaṭṭhiyā paccekagaṇīhi khīṇāsavamahātherehi tadaññehi ca saṭṭhisahassehi bhikkhūhi parivuto paṭhamakattikapavāraṇādivase thūpārāmamahāvihāramajjhe satthukaruṇādiguṇaparidīpakaṃ bhagavato anusaṭṭhikarānaṃ kāyakammavacīkammavipphanditavinayanaṃ vinayapiṭakaṃ pakāsesi. Pakāsetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.

Ca yāvatāyukaṃ tiṭṭhamāno bahūnaṃ vācetvā bahūnaṃ hadaye patiṭṭhāpetvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Tepi kho mahāmahindappamukhā tasmiṃ samāgame aṭṭhasaṭṭhi mahātherā dhuraggāhā samāgatā paccekagaṇino sabbe dhammarājassa sāvakā khīṇāsavā vasippattā tevijjā iddhikovidā uttamatthamabhiññāya anusāsiṃsu rājino. Ālokaṃ dassayitvāna obhāsetvā mahiṃ imaṃ jalitvā aggikhandhāva parinibbiṃsu mahesayo. Tesaṃ parinibbānato aparabhāge aññepi tesaṃ therānaṃ antevāsikā tissadattakāḷasumanadīghasumanādayo ca mahāariṭṭhattherassa antevāsikānaṃ antevāsikā cāti evaṃ pubbe vuttappakārā ācariyaparamparā imaṃ vinayapiṭakaṃ yāva ajjatanā ānesuṃ. Tena vuttaṃ tatiyasaṅgahato pana uddhaṃ imaṃ dīpaṃ mahindādīhi ābhaṭaṃ mahindato uggahetvā kañci kālaṃ ariṭṭhattherādīhi ābhaṭaṃ tato yāva ajjatanā tesaṃyeva antevāsikaparamparabhūtāya ācariyaparamparāya ābhaṭanti. Kattha patiṭṭhitanti. Yesaṃ pālito ca atthato ca anūnaṃ vattati maṇighaṭe pakkhittatelamiva īsakampi na paggharati evarūpesu adhimattasatigatidhitimantesu lajjīsu kukkuccakesu sikkhākāmesa puggalesu patiṭṭhitanti veditabbaṃ. Tasmā vinayapatiṭṭhāpanatthaṃ vinayapariyattiyā ānisaṃsaṃ sallakkhetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.

Sikkhākāmena bhikkhunā vinayo pariyāpuṇitabbo. Tatrāyaṃ vinayapariyattiyā ānisaṃso. Vinayapariyattikusalo hi puggalo sāsane paṭiladdhasaddhānaṃ kulaputtānaṃ mātāpituṭṭhāniyo hoti. Tadāyattā hi nesaṃ pabbajā upasampadā vattānuvattapaṭipatti ācāragocarakusalatā. Apicassa vinayapariyattiṃ nissāya attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito kukkuccappakatānaṃ paṭissaraṇaṃ hoti visārado saṅghamajjhe voharati paccatthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhāti saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hoti. Tenāha bhagavā pañcime bhikkhave ānisaṃsā vinayadhare puggale attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito .pe. Saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hotīti 1-. Ye cāpi saṃvaramūlakā kusalā dhammā vuttā bhagavatā vinayadharo puggalovesaṃ dāyādo vinayamūlakattā tesaṃ dhammānaṃ. Vuttampi hetaṃ bhagavatā vinayo saṃvaratthāya saṃvaro avipaṭisāratthāya avipaṭisāro pāmujjatthāya pāmujjaṃ pītatthāya pīti passaddhatthāya passaddhi sukhatthāya sukhaṃ samādhatthāya samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthāya nibbidā virāgatthāya virāgo vimuttatthāya vimatti vimuttiñāṇadassanatthāya vimuttiñāṇadassanaṃ anupādāparinibbānatthāya etadatthā kathā etadatthā mantanā etadatthā upanisā etadatthaṃ sotāvadhānaṃ yadidaṃ anupādā cittassa vimokkhoti 2-. Tasmā vinayapariyattiyā āyogo @Footnote: 1. naYu. vi. parivāra. 8/453. 2. vi. parivāra. 8/406.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.

Karaṇīyoti. Ettāvatā yā sā vinayasaṃvaṇṇanatthaṃ mātikā ṭhapitā tattha vuttaṃ yena yadā yasmā dhāritaṃ yena cābhaṭaṃ yattha patiṭṭhitañceta- metaṃ vatvā vidhintatoti imissā tāva gāthāya attho pakāsito. Vinayassa ca bāhiranidānasaṃvaṇṇanā yathādhippāyaṃ saṃvaṇṇitā hotīti. -------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.

Verañjakaṇḍavaṇṇanā {1} idāni tenātiādipāṭhassa atthaṃ nānappakārato dassayanto karissāmi vinayassatthavaṇṇananti vuttattā tena samayena buddho bhagavātiādīnaṃ atthavaṇṇanaṃ karissāmi. Seyyathīdaṃ. Tenāti aniyamaniddesavacanaṃ. Tassa sarūpena avuttenāpi aparabhāge atthato siddhena yenāti iminā vacanena paṭiniddeso veditabbo. Aparabhāge hi vinayappaññattiyācanahetubhūto āyasmato sārīputtassa parivitakko siddho. Tasmā yena samayena so parivitakko udapādi tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatīti evamettha sambandho veditabbo. Ayaṃ hi sabbasmiṃpi vinaye yutti yadidaṃ yattha yattha tenāti vuccati tattha tattha pubbe vā pacchā vā atthato siddhena yenāti iminā vacanena paṭiniddeso kātabboti. Tatrīdaṃ mukhamattanidassanaṃ. Tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi yena sudinno methunaṃ dhammaṃ paṭisevi yasmā paṭisevi tasmā paññāpessāmīti vuttaṃ hoti. Evantāva pubbe atthato siddhena yenāti iminā vacanena paṭiniddeso yujjati. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati yena samayena dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni 1- adinnaṃ ādiyīti evaṃ pacchā atthato siddhena yenāti iminā vacanena paṭiniddeso @Footnote: 1. porāṇaācariyakamatiyā dāranīti padaṃ sarūpavisesanantipi vuccati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.

Yujjatīti. Vutto tenāti vacanassa attho. Samayenāti ettha pana samayasaddo tāva samavāye khaṇe kāle samūhe hetudiṭṭhisu paṭilābhe pahāne ca paṭivedhe ca dissati. Tathāhissa appeva nāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyāti 1- evamādīsu samavāyo attho. Eko ca kho bhikkhave khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyāti 2- evamādīsu khaṇo attho. Uṇhasamayo pariḷāhasamayoti 3- evamādīsu kālo. Mahāsamayo pavanasminti 4- evamādīsu samūho. Samayopi kho te bhaddāli apaṭividdho ahosi bhagavāpi kho sāvatthiyaṃ viharati sopi maṃ jānissati bhaddāli nāma bhikkhu satthu sāsane sikkhāya aparipūrīkārīti ayampi kho te bhaddāli samayo apaṭividdho ahosīti 5- evamādīsu hetu. Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tiṇḍukācire ekasālake mallikāya ārāme paṭivasatīti 6- evamādīsu diṭṭhi. Diṭṭhe dhammeva yo cattho yo cattho samparāyiko atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti 7- evamādīsu paṭilābho. Sammāmānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti 8- @Footnote: 1. dī. Sī. 9/251. 2. aṅ. aṭṭhaka. 23/230. 3. vi. mahāvibhaṅga. 2/399. 4. dī. @mahā. 10/287. 5. Ma. Ma. 13/165. 6. Ma. Ma. 13/342. 7. saṃ. sa. 15/126 @diṭṭhe dhamme ca yo atthoti pāliyaṃ dissati. 8. aṅ. catukka. 21/223.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.

Evamādīsu pahānaṃ. Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho abhisamayaṭṭhoti 1- evamādīsu paṭivedho attho. Idha panassa kālo attho. Tasmā yena kālena āyasmato sārīputtassa vinayappaññattiyācanahetubhūto parivitakko udapādi tena kālenāti evamettha attho daṭṭhabbo. Etthāha atha kasmā yathā suttante ekaṃ samayanti upayogavacanena niddeso kato abhidhamme ca yasmiṃ samaye kāmāvacaranti bhummavacanena tathā akatvā idha tena samayenāti karaṇavacanena niddeso katoti. Tattha tathā idha ca aññathā atthasambhavato. Kathaṃ. Suttante tāva accantasayogattho sambhavati. Yaṃ hi samayaṃ bhagavā brahmajālādīsu suttantāni desesi accantameva taṃ samayaṃ karuṇāvihārena vihāsi. Tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha upayoganiddeso kato. Abhidhamme ca adhikaraṇattho bhāvena bhāvalakkhaṇattho ca sambhavati. Adhikaraṇaṃ hi kālattho samūhattho ca samayo tattha vuttānaṃ phassādidhammānaṃ khaṇasamavāyahetusaṅkhātassa samayassa bhāvena tesaṃ bhāvo lakkhiyati. Tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha bhummavacanena niddeso kato. Idha pana hetuattho karaṇattho ca sambhavati. Yo hi so sikkhāpadappaññattisamayo sārīputtādīhi dūviññeyyo tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtena ca sikkhāpadāni paññāpayanto sikkhāpadappaññattihetuñca avekkhamāno bhagavā tattha @Footnote: 1. khu. paṭi. 31/454.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.

Tattha vihāsi. Tasmā tadatthajotanatthaṃ idha karaṇavacanena niddeso katoti veditabbo. Hoti cettha upayogena bhummena taṃ taṃ atthamavekkhiya aññattha samayo vutto karaṇeneva so idhāti. Porāṇā pana vaṇṇayanti taṃ samayanti vā tasmiṃ samayeti vā tena samayenāti vā abhilāpamattabhedo esa sabbattha bhummameva atthoti. Tasmā tesaṃ laddhiyā tena samayenāti vuttepi tasmiṃ samayeti attho veditabbo. Buddho bhagavāti imesaṃ padānaṃ parato atthaṃ vaṇṇayissāmi. Verañjāyaṃ viharatīti ettha pana verañjāti aññatarassa nagarassetaṃ adhivacanaṃ. Tassaṃ verañjāyaṃ. Samīpatthe bhummavacanaṃ. Viharatīti avisesena iriyāpathadibbabrahmaariyavihāresu aññataravihārasamaṅgiparidīpanametaṃ. Idha pana ṭhānagamanāsanasayanappabhedesu iriyāpathesu aññatarairiyāpathasamāyogaparidīpanaṃ. Tena ṭhitopi gacchantopi nisinnopi sayānopi bhagavā viharaticceva veditabbo. So hi ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aññena iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ attabhāvaṃ harati pavatteti tasmā viharatīti vuccati. Naḷerupucimandamūleti ettha naḷeru nāma yakkho. Pucimandoti nimbarukkho. Mūlanti samīpaṃ. Ayaṃ hi mūlasaddo mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷamattānipītiādīsu mūlamūle dissati. Lobho akusalamūlantiādīsu asādhāraṇahetumhi. Yāva majjhantike

--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.

Kāle chāyā pharati nivāte paṇṇāni patanti ettāvatā rukkhamūlantiādīsu samīpe. Idha pana samīpe adhippeto. Tasmā naḷeruyakkhena adhigahitassa pucimandassa samīpeti evamettha attho daṭṭhabbo. So kira pucimando rammaṇīyo pāsādiko anekesaṃ rukkhānaṃ adhipaccaṃ viya kurumāno tassa nagarassa avidūre gamanāgamanasampanne ṭhāne ahosi. Athakho bhagavā verañjaṃ gantvā paṭirūpe ṭhāne viharanto tassa rukkhassa samīpe heṭṭhābhāge vihāsi. Tena vuttaṃ verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūleti. Tattha siyā yadi tāva bhagavā verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūleti na vattabbaṃ atha tattha viharati verañjāyanti na vattabbaṃ na hi sakkā ubhayattha teneva samayena apubbaṃ acarimaṃ viharitunti. Nakhopanetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ nanu avocumhā samīpatthe bhummavacananti tasmā yathā gaṅgāyamunādīnaṃ samīpe goyūthāni carantāni gaṅgāya caranti yamunāya carantīti vuccanti evamidhāpi yadidaṃ verañjāya samīpe naḷerupucimandamūlaṃ tattha viharanto vuccati verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūleti. Gocaragāmanidassanatthaṃ hissa verañjāvacanaṃ. Pabbajitānurūpanivāsanaṭṭhānanidassanatthaṃ naḷerupucimandamūlavacanaṃ. Tattha verañjākittanena āyasmā upālitthero bhagavatā 1- gahaṭṭhānuggahakaraṇaṃ dasseti. Naḷerupucimandamūlakittanena pabbajitānuggahakaraṇaṃ. Tathā purimena paccayaggahaṇato attakilamathānuyogavivajjanaṃ pacchimena vatthukāmappahānato kāmasukhallikānuyogavivajjanupāyanidassanaṃ. Purimena @Footnote: 1. bhagavatotipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.

Ca dhammadesanābhiyogaṃ pacchimena vivekādhimuttiṃ. Purimena karuṇāya upagamanaṃ pacchimena paññāya apagamanaṃ. Purimena sattānaṃ hitasukhanipphādanādhimuttataṃ pacchimena parahitasukhakaraṇe nirupalepanaṃ. Purimena dhammikasukhāpariccāganimittaṃ phāsuvihāraṃ pacchimena uttarimanussadhammānuyoganimittaṃ. Purimena manussānaṃ upakārabahulataṃ pacchimena devatānaṃ. Purimena loke jātassa loke saṃvaḍḍhabhāvaṃ pacchimena loke anupalittataṃ. Purimena ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ katamo ekapuggalo tathāgato arahaṃ sammāsambuddhoti 1- vacanato yadatthaṃ bhagavā uppanno tadatthaparinipphādanaṃ pacchimena yattha uppanno tadanurūpaṃ vihāraṃ. Bhagavā hi paṭhamaṃ lumbinīvane dutiyaṃ bodhimaṇḍeti lokiyalokuttarāya uppattiyā vaneyeva uppanno tenassa vaneyeva vihāraṃ dassetītievamādinā nayenettha atthayojanā veditabbā. Mahatā bhikkhusaṅghena saddhinti ettha mahatāti guṇamahattenapi mahatā saṅkhyāmahattenapi mahatā. So hi bhikkhusaṅgho guṇehipi mahā ahosi yasmā yo tattha pacchimako so sotāpanno. Saṅkhyāyapi mahā pañcasatasaṅkhyattā. Bhikkhūnaṃ saṅgho bhikkhusaṅgho. Tena bhikkhusaṅghena. Diṭṭhisīlasāmaññasaṅkhātasaṅghāṭena samaṇagaṇenāti attho. Saddhinti ekato. Pañcamattehi bhikkhusatehīti pañca @Footnote: 1. aṅ. tika. 20/28.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.

Mattā etesanti pañcamattā. Mattāti pamāṇaṃ vuccati. Tasmā yathā bhojane mañtaññūti vutte bhojane mattaṃ jānāti pamāṇaṃ jānātīti attho hoti evamidhāpi tesaṃ bhikkhusatānaṃ pañca mattā pañca pamāṇanti evamattho daṭṭhabbo. Bhikkhūnaṃ satāni bhikkhusatāni. Tehi pañcamattehi bhikkhusatehi. Etena yaṃ vuttaṃ mahatā bhikkhusaṅghena saddhinti ettha tassa mahato bhikkhusaṅghassa saṅkhyāmahattaṃ dassitaṃ hoti. Parato panassa nirabbudo hi sārīputta bhikkhusaṅgho nirādīnavo apagatakāḷako suddho sāre patiṭṭhito imesaṃ hi sārīputta pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ yo pacchimako so sotāpannoti vacanena guṇamahattaṃ āvibhavissati. Assosi kho verañjo brāhmaṇoti assosīti suṇi upalabhi sotadvārasampattavacananigghosānusārena aññāsi. Khoti padapūraṇamatte avadhāraṇatthe vā nipāto. Tattha avadhāraṇatthena assosieva nāssa koci savanantarāyo ahosīti ayamattho veditabbo. Padapūraṇena padabyañjanasiliṭṭhatāmattameva. Verañjāyaṃ jāto verañjo. Verañjāyaṃ bhavo verañjo. Verañjā vā assa nivāsoti verañjo. Mātāpitūhi katanāmavasena panāyaṃ udayoti vuccati. Brahmaṃ aṇatīti brāhmaṇo. Mante sajjhāyatīti attho. Idameva hi jātibrāhmaṇānaṃ niruttivacanaṃ. Ariyā pana bāhitapāpattā brāhmaṇāti vuccanti. Idāni yamatthaṃ verañjo brāhmaṇo assosi taṃ pakāsento

--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.

Samaṇo khalu bho gotamotiādimāha. Tattha samitapāpattā samaṇoti veditabbo. Vuttaṃ hetaṃ bāhitapāpoti brāhmaṇo samitattā samaṇoti vuccatīti. Bhagavā ca anuttarena ariyamaggena samitapāpo. Tenassa yathābhuccaguṇādhigatametaṃ nāmaṃ yadidaṃ samaṇoti. Khalūti anussavatthe nipāto. Bhoti brāhmaṇajātikānaṃ jātisamudāgataṃ ālapanamattaṃ. Vuttampi hetaṃ bhovādī nāma so hoti save hoti sakiñcanoti. Gotamoti bhagavantaṃ gottavasena parikitteti. Tasmā samaṇo khalu bho gotamoti ettha samaṇo kira bho gotamagottoti evamattho daṭṭhabbo. Sakyaputtoti idaṃ pana bhagavato uccākulaparidīpanaṃ. Sakyakulā pabbajitoti saddhāpabbajitabhāvaparidīpanaṃ. Kenaci pārijuññena anabhibhūto aparikkhīṇaṃyeva taṃ kulaṃ pahāya saddhāya pabbajitoti vuttaṃ hoti. Tato paraṃ vuttatthameva. Taṃkho panāti itthambhūtākhyānatthe upayogavacanaṃ. Tassa kho pana bhoto gotamassāti attho. Kalyāṇoti kalyāṇaguṇasamannāgato. Seṭṭhoti vuttaṃ hoti. Kittisaddoti kittiyeva thutighoso vā. Itipi so bhagavātiādīsu pana ayaṃ tāva yojanā so bhagavā itipi arahaṃ itipi sammāsambuddho .pe. Itipi bhagavāti. Iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hoti. Idāni vinayadharānaṃ suttantanayakosallatthaṃ vinayasaṃvaṇṇanārambhe buddhaguṇapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya cittasampahaṃsanatthañca etesaṃ padānaṃ vitthāranayena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.

Vaṇṇanaṃ karissāmi. Tasmā yaṃ vuttaṃ so bhagavā itipi arahantiādi tattha ārakattā arīnaṃ arānañca hatattā paccayādīnaṃ arahattā pāpakaraṇe rahābhāvāti imehi tāva kāraṇehi so bhagavā arahanti veditabbo. Ārakā hi so sabbakilesehi suvidūravidūre ṭhito maggena savāsanānaṃ kilesānaṃ viddhaṃsitattāti ārakattā arahaṃ. Te cānena kilesārayo maggena hatāti arīnaṃ hatattāpi arahaṃ. Yaṃ cetaṃ avijjābhavataṇhāmayanābhi puññādiabhisaṅkhārāraṃ jarāmaraṇanemi āsavasamudayamayena akkhena vijjhitvā tibhavarathe samāyojitaṃ anādikālappavattaṃ saṃsāracakkaṃ tassānena bodhimaṇḍe viriyapādehi sīlapaṭhaviyaṃ patiṭṭhāya saddhāhatthena kammakkhayakaraṃ ñāṇapharasuṃ gahetvā sabbe arā hatāti arānaṃ hatattāpi arahaṃ. Athavā saṃsāracakkanti anamataggasaṃsāravaṭṭaṃ vuccati. Tassa ca avijjā nābhi mūlakattā jarāmaraṇaṃ nemi pariyosānattā sesā dasa dhammā arā avijjāmūlakattā jarāmaraṇapariyantattā ca. Tattha dukkhādīsu aññāṇaṃ avijjā. Kāmabhave ca avijjā kāmabhave saṅkhārānaṃ paccayo hoti. Rūpabhave avijjā rūpabhave saṅkhārānaṃ paccayo hoti. Arūpabhave avijjā arūpabhave saṅkhārānaṃ paccayo hoti. Kāmabhave saṅkhārā kāmabhave paṭisandhiviññāṇassa paccayā honti. Esa nayo itaresu. Kāmabhave paṭisanadhiviññāṇaṃ kāmabhave nāmarūpassa paccayo hoti. Tathā rūpabhave. Arūpabhave nāmasseva paccayo hoti. Kāmabhave nāmarūpaṃ kāmabhave saḷāyatanassa paccayo hoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Rūpabhave nāmarūpaṃ rūpabhave tiṇṇaṃ āyatanānaṃ paccayo hoti. Arūpabhave nāmaṃ arūpabhave ekassāyatanassa paccayo hoti. Kāmabhave saḷāyatanaṃ kāmabhave chabbidhassa phassassa paccayo hoti. Rūpabhave tīṇi āyatanāni rūpabhave tiṇṇaṃ phassānaṃ. Arūpabhave ekamāyatanaṃ arūpabhave ekassa phassassa paccayo hoti. Kāmabhave cha phassā kāmabhave channaṃ vedanānaṃ paccayā honti. Rūpabhave tayo tattheva tissannaṃ. Arūpabhave eko phasso tattheva ekissā vedanāya paccayo hoti. Kāmabhave cha vedanā kāmabhave channaṃ taṇhākāyānaṃ paccayā honti. Rūpabhave tisso tattheva tiṇṇaṃ. Arūpabhave ekā vedanā arūpabhave ekassa taṇhākāyassa paccayo hoti. Tattha tattha sā sā taṇhā tassa tassa upādānassa. Upādānādayo bhavādīnaṃ. Kathaṃ. Idhekacco kāme paribhuñjissāmīti kāmūpādānapaccayā kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati duccaritapāripūriyā apāye uppajjati. Tatthassa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo khandhānaṃ nibbatti jāti paripāko jarā bhedo maraṇaṃ. Aparo saggasampattiṃ anubhavissāmīti tatheva sucaritañcarati sucaritapāripūriyā sagge uppajjati. Tatthassa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavoti soeva nayo. Aparo pana brahmaloke sampattiṃ anubhavissāmīti kāmūpādānapaccayā mettaṃ bhāveti karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāveti bhāvanāpāripūriyā brahmaloke nibbattati. Tatthassa nibbattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavoti soyeva nayo. Aparo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

Arūpabhave sampattiṃ anubhavissāmīti tatheva ākāsānañcāyatanādisamāpattiyo bhāveti bhāvanāpāripūriyā tattha tattha nibbattati. Tatthassa nibbattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo kammanibbattā khandhā upapattibhavo khandhānaṃ nibbatti jāti paripāko jarā bhedo maraṇanti. Esa nayo sesūpādānamūlikāsupi yojanāsu. Evamayaṃ avijjā hetu saṅkhārā hetusamuppannā ubhopete hetusamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiññāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ anāgatampi addhānaṃ avijjā hetu saṅkhārā hetusamuppannā ubhopete hetusamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiññāṇanti. Etena nayena sabbapadāni vitthāretabbāni. Tattha avijjāsaṅkhārā eko saṅkhepo. Viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā eko. Taṇhūpādānabhavā eko. Jātijarāmaraṇaṃ eko. Purimasaṅkhepo cettha atīto addhā. Dve majjhimā paccuppanno. Jātijarāmaraṇaṃ anāgato. Avijjāsaṅkhāraggahaṇena cettha taṇhūpādānabhavā gahitāva hontīti ime pañca dhammā atīte kammavaṭṭaṃ. Viññāṇādayo pañca etarahi vipākavaṭṭaṃ. Taṇhūpādānabhavaggahaṇena avijjāsaṅkhārā gahitāva hontīti ime pañca dhammā etarahi kammavaṭṭaṃ. Jātijarāmaraṇāpadesena viññāṇādīnaṃ niddiṭṭhattā ime pañca dhammā āyatiṃ vipākavaṭṭaṃ. Te ākārato vīsatividhā honti. Saṅkhāraviññāṇānañcettha antarā eko sandhi. Vedanātaṇhānamantarā eko. Bhavajātīnamantarā ekoti. Iti bhagavā etaṃ catasaṅkhepaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.

Tiyaddhaṃ vīsatākāraṃ tisandhiṃ paṭiccasamuppādaṃ sabbākārato jānāti passati aññāti paṭivijjhati. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiññāṇanti. Iminā dhammaṭṭhitiññāṇena bhagavā te dhamme yathābhūtaṃ ñatvā tesu nibbindanto virajjanto vimuccanto vuttappakārassa imassa saṃsāracakkassa are hani vihani viddhaṃsesi. Evampi arānaṃ hatattāpi arahaṃ. Aggadakkhiṇeyyattā ca cīvarādipaccaye arahati pūjāvisese ca. Teneva uppanne tathāgate yekeci mahesakkhā devamanussā na te aññattha pūjaṃ karonti. Tathāhi brahmā sahampati sinerumattena ratanadāmena tathāgataṃ pūjesi. Yathābalañca aññe devā manussā ca bimbisārakosalarājādayo. Parinibbutampi ca bhagavantaṃ uddissa channavutikoṭidhanaṃ vissajjetvā asokamahārājā sakalajambudīpe caturāsītivihārasahassāni patiṭṭhāpesi. Ko pana vādo aññesaṃ pūjāvisesānanti paccayādīnaṃ arahattāpi arahaṃ. Yathā ca loke keci paṇḍitamānino bālā asilokabhayena raho pāpaṃ karonti evamesa na kadāci karotīti pāpakaraṇe rahābhāvatopi arahaṃ. Hoti cettha ārakattā ca hatattā kilesārīna so muni hatasaṃsāracakkāro paccayādīnamāraho 1- na raho karoti pāpāni arahantena vuccatīti. Sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā pana @Footnote: 1. paccayādīna cāraho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.

Sammāsambuddho. Tathāhesa sabbadhamme sammāsambuddho abhiññeyye dhamme abhiññeyyato buddho pariññeyye dhamme pariññeyyato buddho pahātabbe dhamme pahātabbato buddho sacchikātabbe dhamme sacchikātabbato buddho bhāvetabbe dhamme bhāvetabbato buddho. Tenevāha abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ pahātabbaṃ pahīnamme tasmā buddhosmi brāhmaṇāti 1-. Apica cakkhuṃ dukkhasaccaṃ tassa mūlakāraṇabhāvena taṃsamuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ ubhinnamappavatti nirodhasaccaṃ nirodhappajānanā paṭipadā maggasaccanti evaṃ ekekapaduddhārenāpi sabbadhamme sammā sāmañca buddho. Esa nayo sotaghānajivhākāyamanesu. Eteneva nayena rūpādīni cha āyatanāni cakkhuviññāṇādayo cha viññāṇakāyā cakkhusamphassādayo cha phassā cakkhusamphassajāvedanādayo cha vedanā rūpasaññādayo cha saññā rūpasañcetanādayo cha cetanā rūpataṇhādayo cha taṇhākāyā rūpavitakkādayo cha vitakkā rūpavicārādayo cha vicārā rūpakkhandhādayo pañcakkhandhā dasa kasiṇāni dasa asubhāni dasa anussatiyo uddhumātakasaññādivasena dasa saññā kesādayo dvattiṃsākārā dvādasāyatāni aṭṭhārasa dhātuyo kāmabhavādayo nava bhavā paṭhamādīni cattāri jhānāni mettābhāvanādayo catasso appamaññāyo ākāsānañcāyatanādikā catasso @Footnote: 1. khu. su. 25/444.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.

Arūpasamāpattiyo paṭilomato jarāmaraṇādīni anulomato avijjādīni paṭiccasamuppādaṅgāni ca yojetabbāni. Tatrāyaṃ ekapadayojanā. Jarāmaraṇaṃ dukkhasaccaṃ jāti samudayasaccaṃ ubhinnampi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ nirodhappajānanā paṭipadā maggasaccanti evaṃ ekekapaduddhārena sabbadhamme sammā sāmañca buddho anubuddho paṭividdho. Tena vuttaṃ sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā pana sammāsambuddhoti. Vijjāhi ca pana caraṇena ca sampannattā vijjācaraṇasampanno. Tattha vijjāti tissopi vijjā aṭṭhapi vijjā. Tisso bhayabheravasutte vuttanayeneva veditabbā. Aṭṭha ambaṭṭhasutte. Tatra hi vipassanāñāṇena manomayiddhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā. Caraṇanti sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta saddhammā cattāri jhānānīti ime paṇṇarasa dhammā veditabbā. Imeyeva hi paṇṇarasa dhammā yasmā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ tasmā caraṇanti vuttā. Yathāha. Idha mahānāma ariyasāvako sīlavā hotīti 1-. Vitthāro. Bhagavā imāhi vijjāhi iminā ca caraṇena samannāgato tena vuccati vijjācaraṇasampannoti. Tattha vijjāsampadā bhagavato sabbaññutaṃ pūretvā ṭhitā. Caraṇasampadā mahākāruṇikataṃ. So sabbaññutāya sabbasattānaṃ @Footnote: 1. Ma. Ma. 13/26.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.

Atthānatthaṃ ñatvā mahākāruṇikatāya anatthaṃ parivajjetvā atthe niyojeti yathātaṃ vijjācaraṇasampanno. Tenassa sāvakā supaṭipannā honti no duppaṭipannā vijjācaraṇavipannānaṃ sāvakā attantapādayo viya. Sobhanagamanattā sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā sammā gatattā sammā ca gadattā sugato. Gamanampi hi gatanti vuccati. Tañca bhagavato sobhaṇaṃ parisuddhamanavajjaṃ. Kiṃ pana tanti. Ariyamaggo. Tena hesa gamanena khemaṃ disaṃ asajjamāno gatoti sobhanagamanattā sugato. Sundarañcesa ṭhānaṃ gato amataṃ nibbānanti sundaraṃ ṭhānaṃ gatattāpi sugato. Sammā ca gatoti sugato tena tena maggena pahīne kilese puna apaccāgacchanto. Vuttañcetaṃ sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti sugato .pe. Arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti sugatoti. Sammā vā gato dīpaṅkarapādamūlato pabhūti yāva bodhimaṇḍā tāva samattiṃsapāramipūritāya sammāpaṭipattiyā sabbalokassa hitasukhameva karonto sassataṃ ucchedaṃ kāmasukhaṃ attakilamathanti ime ca ante anupagacchanto gatoti sammā gatattāpi sugato. Sammā cesa gadati yuttaṭṭhāne yuttameva vācaṃ bhāsatīti sammā gadattāpi sugato. Tatrīdaṃ sādhakasuttaṃ yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ appiyā amanāpā na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati yampi tathāgato vācaṃ jānāti bhataṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.

Tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ appiyā amanāpā tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati yañca kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ appiyā amanāpā tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya yampi tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ piyā manāpā na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati yampi tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ piyā manāpā tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati yañca kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ piyā manāpā tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāyāti 1-. Evaṃ sammā gadattāpi sugato veditabbo. Sabbathā viditalokattā pana lokavidū. So hi bhagavā sabhāvato samudayato nirodhato nirodhūpāyatopi sabbathā lokaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi. Yathāha. Yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na uppajjati nāhantaṃ gamanena lokassantaṃ ñāteyyaṃ diṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi na cāhaṃ āvuso appatvāva lokassantaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi apicāhaṃ āvuso imasmiṃyeva byāmamatte kalevare sasaññamhi samanake lokañca paññāpemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadaṃ @Footnote: 1. Ma. Ma. 13/91.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.

Gamanena na pattabbo lokassanto kudācanaṃ na ca appatvā lokassantaṃ dukkhā atthi pamocanaṃ. Tasmā have lokavidū sumedho lokantagū vūsitabrahmacariyo lokassa antaṃ samitā viñātā nāsiṃsatī lokamimaṃ parañcāti 1-. Apica tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti. Tatra eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikāti 2- āgataṭṭhāne saṅkhāraloko veditabbo. Sassato lokoti vā asassato lokoti 3- vā āgataṭṭhāne sattaloko. Yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā tāva sahassadhā loko ettha te vattate vasoti 4-. Āgataṭṭhāne okāsaloko. Tampi bhagavā sabbathā avedi. Tathāhissa eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā dve lokā nāmañca rūpañca tayo lokā tisso vedanā cattāro lokā cattāro āhārā pañca lokā pañcupādānakkhandhā cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni satta lokā satta viññāṇaṭṭhitiyo aṭṭha lokā aṭṭha lokadhammā nava lokā nava sattāvāsā dasa lokā dasāyatanāni dvādasa lokā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa @Footnote: 1. aṅ. catukka. 21/62. pāliyampana vusitabrahmacariyo, samitāvi ñatvāti dissati. @2. khu. paṭi. 31/179. 3. Ma. Ma. 13/143. 4. Ma. Ma. 12/594.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.

Lokā aṭṭhārasa dhātuyoti 1- ayaṃ saṅkhāralokopi sabbathā vidito. Yasmā panesa sabbesampi sattānaṃ āsayaṃ jānāti anusayaṃ jānāti caritaṃ jānāti adhimuttiṃ jānāti aparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbe abhabbe satte jānāti tasmāssa sattalokopi sabbathā vidito. Yathā ca sattaloko evaṃ okāsalokopi. Tathāhesa ekaṃ cakkavāḷaṃ āyāmato ca vitthārato ca yojanānaṃ dvādasasatasahassāni tīṇi sahassāni cattāri satāni paññāsañca yojanāni parikkhepato sabbaṃ satasahassāni chattiṃsa parimaṇḍalaṃ dasañceva sahassāni aḍḍhuḍḍhāni satāni ca tattha duve satasahassāni cattāri nahutāni ca ettakaṃ bahalattena saṅkhātāyaṃ vasundharā. Tassāeva 2- sandhārakaṃ cattāri satasahassāni aṭṭheva nahutāni ca ettakaṃ bahalattena jalaṃ vāte patiṭṭhitaṃ. Tassāpi sandhārako nava satasahassāni māluto nabhamuggato saṭṭhiñceva sahassāni esā lokassa saṇṭhiti. Evaṃ saṇṭhite cettha yojanānaṃ caturāsītisahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave accuggato tāvadeva sineru pabbatuttamo. @Footnote: 1. khu. paṭi. 31/179. 2. tassāyevātipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.

Tato upaḍḍhupaḍḍhena pamāṇena yathākkamaṃ ajjhogāḷhuggatā dibbā nānāratanacittitā 1- yugandharo isindharo karaviko sudassano nemindharo vinattako assakaṇṇo girībrahā ete satta mahāselā sinerussa samantato mahārājānamāvāsā devayakkhanisevitā yojanānaṃ satānucco himavā pañca pabbato yojanānaṃ sahassāni tīṇi āyatavitthato caturāsītisahassehi kūṭehi paṭimaṇḍito. Tipañcayojanakkhandha- parikkhepā nagavhayā paññāsayojanakkhandha- sākhāyāmā samantato satayojanavitthiṇṇā tāvadeva ca uggatā jambū yassānubhāvena jambudīpo pakāsito. Dve asītisahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave accuggato tāvadeva cakkavāḷasiluccayo parikkhipitvā taṃ sabbaṃ lokadhātumayaṃ ṭhito. Tattha candamaṇḍalaṃ ekūnapaññāsayojanaṃ. Suriyamaṇḍalaṃ paññāsayojanaṃ. Tāvatiṃsabhavanaṃ dasasahassayojanaṃ. Tathā asurabhavanaṃ avīcimahānirayo jambudīpo ca. Aparagoyānaṃ sattasahassayojanaṃ. Tathā pubbevidehaṃ. Uttarakuru aṭṭhasahassayojanaṃ. Ekameko cettha @Footnote: 1. nānāratanacittakātipi dissati. 2. karavīkotipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

Mahādīpo pañcasatapañcasataparittadīpaparivāro. Taṃ sabbampi ekaṃ cakkavāḷaṃ ekā lokadhātu tadantaresu lokantarikanirayo 1- evaṃ anantāni cakkavāḷāni anantā lokadhātuyo bhagavā anantena buddhañāṇena avedi aññāsi paṭivijjhi. Evamassa okāsalokopi sabbathā vidito. Evampi sabbathā viditalokattā lokavidū. Anuttaroti attano pana guṇehi visiṭṭhatarassa kassaci abhāvā natthi etassa uttaroti anuttaro. Tathāhesa sīlaguṇenāpi sabbalokaṃ abhibhavati samādhipaññāvimuttivimuttiññāṇadassanaguṇenāpi. Sīlaguṇenāpi asamo asamasamo apaṭimo apaṭibhāgo apaṭipuggalo .pe. Vimuttiññāṇadassanaguṇenāpi. Yathāha. Nakho panāhaṃ bhikkhave samanupassāmi sadevake loke .pe. Sadevamanussāya attanā sīlasampannataranti 2-. Vitthāro. Evaṃ aggappasādasuttādīni na me ācariyo atthīti 3- ādikā gāthāyo ca vitthāretabbā. Purisadamme sāretīti purisadammasārathi dameti vinetīti vuttaṃ hoti. Tattha purisadammāti adantā dametuṃ yuttā tiracchānapurisāpi manussapurisāpi amanussapurisāpi. Tathāhi bhagavatā tiracchānapurisāpi apalālo nāgarājā cūḷodaro mahodaro aggisikho dhūmasikho ālavāḷo nāgarājā dhanapālako hatthītievamādayo damitā nibbisā katā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpitā. Manussapurisāpi saccakaniggaṇṭhaputta- ambaṭṭhamāṇavapokkharasātisoṇadaṇḍakūṭadantādayo. @Footnote: 1. lokantariyanirayātipi . 2. saṃ. sa. 15/204. 3. Ma.mū. 12/329.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

Amanussāpurisāpi āḷavakasūcilomakharalomayakkhasakkadevarājādayo damitā vinītā vicitrehi vinayanūpāyehi. Ahaṃkho kesi purisadamme saṇhenapi vinemi pharusenapi vinemi saṇhapharusenapi vinemīti 1- idañcettha suttaṃ vitthāretabbaṃ. Athavā anuttaro purisadammasārathīti ekamevidaṃ atthapadaṃ. Bhagavā hi tathā purisadamme sāreti yathā ekapallaṅkeneva nisinnā aṭṭha disā asajjamānā dhāvanti tasmā anuttaro purisadammasārathīti vuccati. Hatthidamakena bhikkhave hatthidammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvatīti 2- idañcettha suttaṃ vitthāretabbaṃ. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsatīti satthā. Apica satthāti bhagavā satthavāho. Yathā satthavāho satthe kantāraṃ tāreti corakantāraṃ tāreti vāḷakantāraṃ tāreti dubbhikkhakantāraṃ tāreti nirudakakantāraṃ tāreti uttāreti nittāreti pattāreti khemantabhūmiṃ sampāpeti evameva bhagavā satthā satthavāho satte kantāraṃ tāreti jātikantāraṃ tāretītiādinā 3- niddesanayena cettha attho veditabbo. Devamanussānanti devānañca manussānañca. Ukkaṭṭhaparicchedavasenetaṃ vuttaṃ bhabbapuggalaparicchedavasena ca. Bhagavā pana tiracchānagatānampi anusāsanappadānena satthāyeva. Tepi hi bhagavato dhammassavanena upanissayasampattiṃ patvā tāyaeva upanissayasampattiyā dutiye vā tatiye vā attabhāve maggaphalabhāgino honti. Maṇḍūkadevaputtādayo @Footnote: 1. aṅ. cakukka. 21/151. 2. Ma. u. 14/409. 3. khu. cū. 30/313.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

Cettha nidassanaṃ. Bhagavati kira gaggarāya pokkharaṇiyā tīre campānagaravāsīnaṃ dhammaṃ desayamāne eko maṇḍūko bhagavato sare nimittaṃ aggahesi. Taṃ eko vacchapālako daṇḍamolubbha tiṭṭhanto sīse sannirumhitvā 1- aṭṭhāsi. So tāvadeva kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane dvādasayojanike kanakavimāne nibbatti suttappabuddho viya. Tattha accharāsaṅghaparivutaṃ attānaṃ disvā are ahampi nāma idha nibbatto kinnukho kammaṃ akāsinti āvajjento na aññaṃ kiñci addasa aññatra bhagavato sare nimittaggāhā. So tāvadeva saha vimānena āgantvā bhagavato pāde sirasā vandi. Bhagavā jānantova pucchi ko me vandati pādāni iddhiyā yasasā jalaṃ abhikkantena vaṇṇena sabbā obhāsayaṃ disāti. Maṇḍūkohaṃ pure āsiṃ udake vārigocaro tava dhammaṃ suṇantassa avadhi vacchapālakoti. Bhagavā tassa dhammaṃ desesi. Caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Devaputtopi sotāpattiphale patiṭṭhāya sitaṃ katvā pakkāmīti. Yaṃ pana kiñci atthi ñeyyaṃ nāma sabbassa buddhattā vimokkhantikaññāṇavasena buddho. Yasmā vā cattāri saccāni attanāpi bujjhi aññepi satte bodhesi tasmā evamādīhipi kāraṇehi buddho. Imassapitthassa viññāpanatthaṃ bujjhitā @Footnote: 1. sannirumbhitvātipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

Saccānīti buddho bodhetā pajāyāti buddhoti 1- evaṃ pavatto sabbopi niddesanayo paṭisambhidānayo vā vitthāretabbo. Bhagavāti idaṃ panassa guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanaṃ. Tenāhu porāṇā bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ bhagavāti vacanamuttamaṃ garugāravayutto so bhagavā tena vuccatīti. Catubbidhaṃ hi nāma āvatthikaṃ liṅgikaṃ nemittakaṃ adhiccasamuppannanti. Adhiccasamuppannaṃ nāma lokiyavohārena yādicchakanti vuttaṃ hoti. Tattha vaccho damo balivaddoti evamādi āvatthikaṃ. Daṇḍī chattī sikhī karīti evamādi liṅgikaṃ. Tevijjo chaḷabhiññoti evamādi nemittakaṃ. Sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhakoti evamādi vacanatthamanapekkhitvā pavattaṃ adhiccasamuppannaṃ. Idaṃ pana bhagavāti nāmaṃ nemittakaṃ na mahāmāyāya na suddhodanamahārājena na asītiññātisahassehi kataṃ na sakkasantusitādīhi devatāvisesehi. Vuttaṃ cetaṃ dhammasenāpatinā bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ .pe. Vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 2-. Yaṃ guṇanemittakañcetaṃ nāmaṃ tesaṃ guṇānaṃ pakāsanatthaṃ imaṃ gāthaṃ vadanti bhagī bhajī bhāgī vibhattavā iti akāsi bhagganti garūti bhāgyavā @Footnote: 1. khu. cū. 30/271. khu. paṭi. 31/261. 2. khu. cū. 30/11.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

Bahūni ñāyehi subhāvitattano bhavantago so bhagavāti vuccatīti. Niddese vuttanayeneva cettha tesaṃ tesaṃ padānamattho daṭṭhabbo. Ayaṃ pana aparo nayo. Bhāgyavā bhaggavā yutto bhaggehi ca vibhattavā bhattavā vantagamano bhavesu bhagavā tatoti. Tattha vaṇṇāgamo vaṇṇavipariyāyoti etaṃ niruttilakkhaṇaṃ gahetvā saddanayena vā pisodarādipakkhepalakkhaṇaṃ gahetvā yasmā lokiyalokuttarasukhābhinibbattakaṃ dānasīlādipārappattaṃ bhāgyamassa atthi tasmā bhāgyavāti vattabbe bhagavāti vuccatīti ñātabbaṃ. Yasmā pana lobhadosamohaviparītamanasikāraahirikānottappakodhūpanāhamakkha- palāsaissāmacchariyamāyāsātheyyathambhasārambhamānātimānamadappamāda- taṇhāvijjātividhākusalamūladuccaritasaṅkilesamalavisamasaññāvitakka- papañcacatubbidhavipariyesaāsavagaṇṭhaoghayogāgatitaṇhūpādānapañca- cetokhīlavinibandhanīvaraṇābhinandanachavivādamūlachataṇhākāyasattānusaya- aṭṭhamicchattanavataṇhāmūlakadasākusalakammapathadvāsaṭṭhidiṭṭhigataaṭṭhasata- taṇhāviparītappabhedasabbadarathapariḷāhakilesasatasahassāni 1- saṅkhepato vā pañcakilesakkhandhaabhisaṅkhāramaccudevaputtamāre abhañji tasmā bhaggattā etesaṃ parissayānaṃ bhaggavāti vattabbe bhagavāti vuccati. Āha cettha bhaggarāgo bhaggadoso bhaggamoho anāsavo @Footnote: 1. taṇhāvicarita...itipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

Bhaggassa pāpakā dhammā bhagavā tena vuccatīti. Bhāgyavatāya cassa satapuññalakkhaṇadharassa rūpakāyasampatti dīpitā hoti. Bhaggadosatāya dhammakāyasampatti. Tathā lokiyaparikkhakānaṃ bahumatabhāvo gahaṭṭhapabbajitehi abhigamanīyatā abhigatānañca tesaṃ kāyacittadukkhāpanayane paṭibalabhāvo āmisadānadhammadānehi upakāritā lokiyalokuttarasukhehi ca saññojanasamatthatā dīpitā hoti. Yasmā ca loke issariyadhammayasasirikāmappayattesu chasu dhammesu bhagasaddo vattati. Paramañcassa sakacitte issariyaṃ aṇimālaṅghimādikaṃ vā lokiyasammataṃ sabbākāraparipūraṃ atthi. Tathā lokuttaradhammo lokattayabyāpako yathābhuccaguṇādhigato ativiya parisuddho yaso rūpakāyadassanabyāvaṭajananayanamanappasādajananasamatthā sabbākāraparipūrā sabbaṅgapaccaṅgasiri yaṃ yaṃ etena icchitaṃ paṭṭhitaṃ attahitaṃ parihitaṃ vā tassa tassa tatheva abhinipphannattā icchitatthanipphattisaññito kāmo sabbalokagarubhāvuppattihetubhūto sammāvāyāmasaṅkhāto payatto vā atthi. Tasmā imehi bhagehi yuttattāpi bhagā assa santīti iminā atthena bhagavāti vuccati. Yasmā pana kusalādīhi bhedehi sabbadhamme khandhāyatanadhātusaccaindriyapaṭiccasamuppādādīhi vā kusalādidhamme pīḷanasaṅkhatasantāpavipariṇāmaṭṭhena vā dukkhamariyasaccaṃ āyuhananidānasaṃyogapalibodhaṭṭhena samudayaṃ nissaraṇavivekāsaṅkhataamataṭṭhena nirodhaṃ niyyānikahetudassanādhipateyyaṭṭhena maggaṃ vibhattavā vibhajitvā vivaritvā desitavāti vuttaṃ hoti tasmā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Vibhattavāti vattabbe bhagavāti vuccati. Yasmā ca esa dibbabrahma- ariyavihāre kāyacittaupadhiviveke suññatāppaṇihitānimittavimokkhe aññe ca lokiyalokuttare uttarimanussadhamme bhaji sevi bahulamakāsi tasmā bhattavāti vattabbe bhagavāti vuccati. Yasmā pana tīsu bhavesu taṇhāsaṅkhātaṃ gamanamanena vantaṃ tasmā bhavesu vantagamanoti vattabbe bhavasaddato bhakāraṃ gamanasaddato gakāraṃ vantasaddato vakārañca dīghaṃ katvā ādāya bhagavāti vuccati. Yathā loke mehanassa khassa mālāti vattabbe mekhalāti vuccati. So imaṃ lokanti so bhagavā imaṃ lokaṃ. Idāni vattabbaṃ nidasseti. Sadevakanti saha devehi sadevakaṃ. Evaṃ saha mārena samārakaṃ saha brahmunā sabrahmakaṃ saha samaṇabrāhmaṇehi sassamaṇabrāhmaṇiṃ. Pajātattā pajā. Taṃ pajaṃ. Saha devamanussehi sadevamanussaṃ. Tattha sadevakavacanena pañcakāmāvacara- devaggahaṇaṃ veditabbaṃ. Samārakavacanena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ veditabbaṃ. Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇaṃ. Sassamaṇabrāhmaṇīvacanena sāsanassa paccatthikapaccāmitta- samaṇabrāhmaṇaggahaṇaṃ samitapāpavāhitapāpasamaṇabrāhmaṇaggahaṇañca. Pajāvacanena sattalokaggahaṇaṃ. Sadevamanussavacanena sammatidevaavasesamanussaggahaṇaṃ. Evamettha tīhi padehi okāsaloko dvīhi pajāvasena sattaloko gahitoti veditabbo. Aparo nayo. Sadevakaggahaṇena arūpāvacaraloko gahito. Samārakaggahaṇena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

Chakāmāvacaradevaloko. Sabrahmakaggahaṇena rūpibrahmaloko sassamaṇabrāhmaṇādiggahaṇena catupparisavasena sammatidevehi vā saha manussaloko avasesasabbasattaloko vā gahito. Apicettha sadevakavacanena ukkaṭṭhaparicchedato sabbassāpi lokassa sacchikatabhāvaṃ sāvento tassa bhagavato kittisaddo abbhuggato. Tato yesaṃ siyā māro mahānubhāvo chakāmāvacarissaro vasavattī kiṃ sopi etena sacchikatoti tesaṃ vimatiṃ vidhamento samārakanti abbhuggato. Yesaṃ pana siyā brahmā mahānubhāvo ekaṅguliyā ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ pharati dvīhi .pe. Dasahi aṅgulīhi dasasu cakkavāḷasahassesu ālokaṃ pharati anuttarañca jhānasamāpattisukhaṃ paṭisaṃvedeti kiṃ sopi sacchikatoti tesaṃ vimatiṃ vidhamento sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajanti abbhuggato. Evaṃ ukkaṭṭhānānaṃ sacchikatabhāvaṃ pakāsetvā atha sammatideve avasesamanusse ca upādāya ukkaṭṭhaparicchedavasena sesasattalokassa sacchikatabhāvaṃ pakāsento sadevamanussanti abbhuggato. Ayamettha anusandhikkamo. Sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetīti ettha pana sayanti sāmaṃ aparaneyyo hutvā. Abhiññāti abhiññāya adhikena ñāṇena ñatvāti attho. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā. Etena anumānādipaṭikkhepo kato hoti. Pavedetīti bodheti ñāpeti pakāseti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ .pe. Pariyosānakalyāṇanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

So bhagavā sattesu kāruññataṃ paṭicca hitvāpi anuttaraṃ vivekasukhaṃ dhammaṃ deseti. Tañcakho appaṃ vā bahuṃ vā desento ādikalyāṇāditippakārameva deseti. Kathaṃ. Ekagāthāpi hi samantabhadrakattā dhammassa paṭhamapādena ādikalyāṇā dutiyatatiyapādehi majjhekalyāṇā pacchimapādena pariyosānakalyāṇā. Ekānusandhikaṃ suttaṃ nidānena ādikalyāṇaṃ nigamanena pariyosānakalyāṇaṃ sesena majjhekalyāṇaṃ. Nānānusandhikaṃ suttaṃ paṭhamānusandhinā ādikalyāṇaṃ pacchimena pariyosānakalyāṇaṃ sesehi majjhekalyāṇaṃ. Sakalopi sāsanadhammo attano atthabhūtena sīlena ādikalyāṇo samathavipassanāmaggaphalehi majjhekalyāṇo nibbānenapi pariyosānakalyāṇo. Sīlasamādhīhi vā ādikalyāṇo vipassanāmaggehi majjhekalyāṇo phalanibbānehi pariyosānakalyāṇo. Buddhasubodhitāya vā ādikalyāṇo dhammasudhammatāya majjhekalyāṇo saṅghasupaṭipattiyā pariyosānakalyāṇo. Taṃ sutvā tathattāya paṭipannena adhigantabbāya abhisambodhiyā vā ādikalyāṇo paccekabodhiyā majjhekalyāṇo sāvakabodhiyā pariyosānakalyāṇo. Suyyamānopesa nīvaraṇavikkhambhanato savanenapi kalyāṇameva āvahatīti ādikalyāṇo paṭipajjiyamāno samathavipassanāsukhāvahanato paṭipattiyāpi kalyāṇameva āvahatīti majjhekalyāṇo tathā paṭipanno ca paṭipattiphale niṭṭhite tādibhāvāvahanato paṭipattiphalenapi kalyāṇameva āvahatīti pariyosānakalyāṇo. Nāthappabhavattā ca pabhavasuddhiyā ādikalyāṇo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

Atthasuddhiyā majjhekalyāṇo kiccasuddhiyā pariyosānakalyāṇo. Tasmā eso bhagavā appaṃ vā bahuṃ vā desento ādikalyāṇāditippakārameva desetīti veditabbo. Sātthaṃ sabyañjananti evamādīsu pana yasmā imaṃ dhammaṃ desento sāsanabrahmacariyaṃ maggabrahmacariyañca pakāseti nānānayehi dīpeti. Tañca yathānurūpaṃ atthasampattiyā sātthaṃ byañjanasampattiyā sabyañjanaṃ. Saṅkāsanappakāsana vivaraṇa vibhajana uttānīkaraṇappaññatti attha padasamāyogato sātthaṃ akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesasampattiyā sabyañjanaṃ. Atthagambhīratāpaṭivedhagambhīratāhi sātthaṃ dhammagambhīratādesanāgambhīratāhi sabyañjanaṃ. Atthapaṭibhāṇapaṭisambhidāvisayato sātthaṃ dhammaniruttipaṭisambhidāvisayato sabyañjanaṃ. Paṇḍitavedanīyato parikkhakajanappasādakanti sātthaṃ saddheyyato lokiyajanappasādakanti sabyañjanaṃ. Gambhīrādhippāyato sātthaṃ uttānapadato sabyañjanaṃ. Upanetabbassa abhāvato sakalaparipuṇṇabhāvena kevalaparipuṇṇaṃ apanetabbassa abhāvato niddosabhāvena parisuddhaṃ sikkhāttayapariggahitattā brahmabhūtehi seṭṭhehi caritabbato tesañca cariyabhāvato brahmacariyaṃ tasmā sātthaṃ sabyañjanaṃ .pe. Brahmacariyaṃ pakāsetīti vuccati. Apica yasmā sanidānaṃ sauppattikañca desento ādikalyāṇaṃ deseti veneyyānaṃ anurūpato atthassa aviparītatāya ca hetūdāharaṇayuttato ca majjhekalyāṇaṃ sotūnaṃ saddhāpaṭilābhena nigamanena ca pariyosānakalyāṇaṃ deseti. Evaṃ desento ca brahmacariyaṃ pakāseti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Tañca paṭipattiyā adhigamabyattito sātthaṃ pariyattiyā āgamabyattito sabyañjanaṃ sīlādipañcadhammakkhandhayuttato kevalaparipuṇṇaṃ nirupakkilesato nittharaṇatthāya pavattito lokāmisanirapekkhato ca parisuddhaṃ seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtānaṃ buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ cariyato brahmacariyanti vuccati. Tasmāpi so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ .pe. Brahmacariyaṃ pakāsetīti vuccati. Sādhu kho panāti sundaraṃ kho pana. Atthāvahaṃ sukhāvahanti vuttaṃ hoti. Tathārūpānaṃ arahatanti yathārūpo so bhavaṃ gotamo evarūpānaṃ yathābhuccaguṇādhigamena loke arahantoti laddhasaddhānaṃ arahataṃ. Dassanaṃ hotīti pasādasommāni akkhinī ummiletvā dassanamattampi sādhu hotīti evaṃ ajjhāsayaṃ katvā. {2} Athakho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenūpasaṅkamīti yenāti bhummatthe karaṇavacanaṃ. Tasmā yattha bhagavā tattha upasaṅkamīti evamettha attho daṭṭhabbo. Yena vā kāraṇena bhagavā devamanussehi upasaṅkamitabbo tena kāraṇena upasaṅkamīti evamettha attho daṭṭhabbo. Kena ca kāraṇena bhagavā upasaṅkamitabbo. Nānappakāraguṇavisesādhigamādhippāyena sādhuphalūpabhogādhippāyena dijagaṇehi niccaphalitamahārukkho viya. Upasaṅkamīti ca gatoti vuttaṃ hoti. Upasaṅkamitvāti upasaṅkamanapariyosānaparidīpanaṃ. Athavā evaṃ gato tato āsannataraṃ ṭhānaṃ bhagavato samīpasaṅkhātaṃ gantvātipi vuttaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

Bhagavā saddhiṃ sammodīti yathā gamanīyādīni 1- pucchanto bhagavā tena evaṃ sopi bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosi sītodakaṃ viya uṇhodakena sammoditaṃ ekībhāvaṃ agamāsi. Yāya ca kacci bho gotama khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kacci bhoto gotamassa sāvakānañca appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihārotiādikāya kathāya sammodi. Taṃ pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ yuttabhāvato ca sammodanīyaṃ atthabyañjanamadhuratāya sucirampi kālaṃ sāretuṃ nirantaraṃ pavattetuṃ araharūpato saritabbabhāvato ca sārāṇīyaṃ. Suyyamānasukhato ca sammodanīyaṃ anussariyamānasukhato sārāṇīyaṃ. Tathā byañjanaparisuddhatāya sammodanīyaṃ atthaparisuddhatāya sārāṇīyanti. Evaṃ anekehi pariyāyehi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā pariyosāpetvā niṭṭhāpetvā yenatthena āgato taṃ pucchitukāmo ekamantaṃ nisīdi. Ekamantanti bhāvanapuṃsakaniddeso visamaṃ candimasuriyā anuparivattantītiādīsu viya. Tasmā yathā nisinno ekamantaṃ nisinno hoti tathā nisīdīti evamettha attho daṭṭhabbo. Bhummatthe vā etaṃ upayogavacanaṃ. Nisīdīti upāvisi. Paṇḍitā hi purisā garuṭṭhāniyaṃ upasaṅkamitvā āsanakusalatāya ekamantaṃ nisīdanti. Ayañca tesaṃ aññataro tasmā ekamantaṃ nisīdi. Kathaṃ nisinno pana ekamantaṃ nisinno hotīti. Cha nisajjadose vajjetvā. Seyyathīdaṃ. Atidūramaccāsannaṃ uparivātamunnatappadesaṃ atisammukhā atipacchāti. Atidūre nisinno hi sace kathetukāmo @Footnote: 1. khamanīyādīnīti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.

Hoti uccāsaddena kathetabbaṃ hoti. Accāsanne nisinno saṅghaṭṭanaṃ karoti. Uparivāte nisinno sarīragandhena bādhati. Unnatappadese nisinno agāravaṃ pakāseti. Atisammukhā nisinno sace daṭṭhukāmo hoti cakkhunā cakkhuṃ āhacca daṭṭhabbaṃ hoti. Atipacchā nisinno sace daṭṭhukāmo hoti gīvaṃ pasāretvā daṭṭhabbaṃ hoti. Tasmā ayampi ete cha nisajjadose vajjetvā nisīdi. Tena vuttaṃ ekamantaṃ nisīdīti. Ekamantaṃ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca. Etanti idāni vattabbamatthaṃ dasseti. Dakāro padasandhikaro. Avocāti abhāsi. Sutammetanti sutaṃ me taṃ. Etaṃ mayā sutanti idāni vattabbamatthaṃ dasseti. Bho gotamāti bhagavantaṃ gottena ālapati. Idāni yaṃ tena sutaṃ taṃ dassento na samaṇo gotamoti evamādimāha. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Brāhmaṇeti jātibrāhmaṇe. Jiṇṇeti jajjarībhūte jarāya khaṇḍiccādibhāvaṃ āpādite. Vuḍḍheti aṅgapaccaṅgānaṃ vuḍḍhimariyādappatte. Mahallaketi jātimahallakatāya samannāgate. Cirakālappasūteti vuttaṃ hoti. Addhagateti addhānaṃ gate. Dve tayo rājaparivaṭṭe atīteti adhippāyo. Vayoanuppatteti pacchimavayaṃ sampatte. Pacchimavayo nāma vassasatassa pacchimo tatiyabhāgo. Apica jiṇṇeti porāṇe. Cirakālappavattakulanvayeti vuttaṃ hoti. Vuḍḍheti sīlācārādiguṇavuḍḍhiyutte.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.

Mahallaketi vibhavamahantatāya samannāgate mahaddhane mahābhoge. Addhagateti maggapaṭipanne brāhmaṇānaṃ vattacariyādimariyādaṃ avītikkamma caramāne. Vayoanuppatteti jātivuḍḍhabhāvaṃ antimavayaṃ anuppatteti evamettha yojanā veditabbā. Idāni abhivādetīti evamādīni na samaṇo gotamoti ettha vuttanakārena yojetvā evamatthato veditabbāni na vandati nāsanā vuṭṭhahati nāpi idha bhonto nisīdantūti evaṃ āsanena upanimantetīti. Ettha hi vāsaddo vibhāvane nāma atthe rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vātiādīsu viya. Evaṃ vatvā atha attano abhivādanādīni akarontaṃ bhagavantaṃ disvā āha tayidaṃ bho gotama tathevāti yantaṃ mayā sutaṃ taṃ tatheva taṃ savanañca me dassanañca saṃsandati sameti atthato ekībhāvaṃ gacchati. Na hi bhavaṃ gotamo .pe. Āsanena vā nimantetīti evaṃ attanā sutaṃ diṭṭhena nigametvā nindanto āha tayidaṃ bho gotama na sampannamevāti taṃ abhivādanādīnaṃ akaraṇaṃ na yuttameva. Athassa bhagavā attukkaṃsanaparavambhanadosaṃ anupagamma karuṇāsītalahadayena taṃ aññāṇaṃ vidhamitvā yuttabhāvaṃ dassetukāmo āha nāhantaṃ brāhmaṇa .pe. Muddhāpi tassa vipateyyāti. Tatrāyaṃ saṅkhepattho. Ahaṃ brāhmaṇa apaṭihatena sabbaññutaññāṇacakkhunā olokentopi taṃ puggalaṃ etasmiṃ sadevakādibhede loke na passāmi yaṃ ahaṃ abhivādeyyaṃ vā paccuṭṭheyyaṃ vā āsanena vā nimanteyyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.

Anacchariyaṃ vā etaṃ yvāhaṃ ajja sabbaññutappatto evarūpaṃ nipaccakārārahaṃ puggalaṃ na passāmi. Apica kho yadāpāhaṃ sampatijātova uttarenābhimukho sattapadavītihārena gantvā sakalaṃ dasasahassalokadhātuṃ olokesiṃ tadāpi etasmiṃ sadevakādibhede loke taṃ puggalaṃ na passāmi yamahaṃ abhivādeyyaṃ vā paccuṭṭheyyaṃ vā āsanena vā nimanteyyaṃ. Athakho maṃ soḷasakappasahassāyuko khīṇāsavamahābrahmāpi añjaliṃ paggahetvā tvaṃ loke mahāpuriso tvaṃ sadevakassa lokassa aggo ca jeṭṭho ca seṭṭho ca natthi tayā uttaritaroti sañjātasomanasso paṭimānesi. Tadāpicāhaṃ attanā uttaritaraṃ apassanto āsabhiṃ vācaṃ nicchāresiṃ aggohamasmi lokassa jeṭṭhohamasmi lokassa seṭṭhohamasmi lokassāti. Evaṃ sampatijātassāpi mayhaṃ abhivādanādiraho puggalo natthi. Svāhaṃ idāni sabbaññutappatto kaṃ abhivādeyyaṃ vā .pe. Āsanena vā nimanteyyaṃ tasmā tvaṃ brāhmaṇa mā tathāgatā evarūpaṃ nipaccakāraṃ paṭṭhayittha yaṃ hi brāhmaṇa tathāgato abhivādeyya vā .pe. Āsanena vā nimanteyya muddhāpi tassa puggalassa rattipariyosāne paripākasithilabandhanaṃ vaṇṭā pamuttaṃ tālaphalamiva gīvato pacchijjitvā sahasāva bhūmiyaṃ vipateyya. {3} Evaṃ vuttepi brāhmaṇo duppaññatāya tathāgatassa lokajeṭṭhakabhāvaṃ asallakkhento kevalaṃ taṃ vacanaṃ asahamāno āha arasarūpo bhavaṃ gotamoti. Ayaṃ kirassa adhippāyo yaṃ loke

--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.

Abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammasāmīcikammaṃ sāmaggīrasoti vuccati taṃ bhoto gotamassa natthi tasmā arasarūpo bhavaṃ gotamo arasajātiko arasasabhāvoti. Athassa bhagavā cittamudubhāvajananatthaṃ ujuvipaccanīkabhāvaṃ pariharanto aññathā tassa vacanassatthaṃ attani sandassento atthi khvesa brāhmaṇa pariyāyotiādimāha. Tattha pariyāyoti kāraṇaṃ. Ayaṃ hi pariyāyasaddo desanāvārakāraṇesu vattati. Madhupiṇḍikapariyāyotveva naṃ dhārehītiādīsu hi esa desanāyaṃ vattati. Kassa nukho ānanda ajja pariyāyo bhikkhuniyo ovadituntiādīsu vāre. Sādhu bhante bhagavā aññaṃ pariyāyaṃ ācikkhatu yathāyaṃ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyātiādīsu kāraṇe. Svāyaṃ idha kāraṇe vattati. Tasmā ettha evamattho daṭṭhabbo atthi kho brāhmaṇa etaṃ kāraṇaṃ yena kāraṇena maṃ arasarūpo bhavaṃ gotamoti vadamāno puggalo sammā vadeyya avitathavādīti saṅkhaṃ gaccheyya. Katamo pana soti. Ye te brāhmaṇa rūparasā .pe. Phoṭṭhabbarasā te tathāgatassa pahīnāti. Kiṃ vuttaṃ hoti. Ye te jātivasena vā uppattivasena vā seṭṭhasammatānampi puthujjanānaṃ rūpārammaṇādīni assādentānaṃ abhinandantānaṃ rajjantānaṃ uppajjanti kāmasukhassādasaṅkhātā rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā phoṭṭhabbarasā ye imaṃ lokaṃ gīvāyaṃ bandhitvā viya āviñchanti vatthārammaṇādisāmaggiyañca sati uppannattā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.

Sāmaggīrasāti vuccanti te sabbepi tathāgatassa pahīnā. Mayhaṃ pahīnāti vattabbepi mamaṃkārena attānaṃ anukkhipanto dhammaṃ deseti. Desanāvilāso vā esa bhagavato. Tattha pahīnāti cittasantānato vigatā jahitā vā. Etasmiṃ panatthe karaṇe sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Ariyamaggasatthena ucchinnaṃ taṇhāvijjāmayaṃ mūlametesanti ucchinnamūlā. Tālavatthu viya nesaṃ vatthu katanti tālāvatthukatā. Yathā hi tālarukkhaṃ samūlaṃ uddharitvā tassa vatthumatte tasmiṃ padese kate na puna tassa tālassa uppatti paññāyati evaṃ ariyamaggasatthena samūle rūpādirase uddharitvā tesaṃ pubbe uppannapubbabhāvena vatthumatte cittasantāne kate sabbepi te tālāvatthukatāti vuccanti. Aviruḷhidhammatā vā matthakacchinnatālo viya katāti tālāvatthukatā. Yasmā pana evaṃ tālāvatthukatā anabhāvaṃ katā honti yathā nesaṃ pacchābhāvo na hoti tathā katā honti tasmā āha anabhāvaṃ katāti. Ayaṃ hettha padacchedo anuabhāvaṃ katā anabhāvaṃ katāti. Anabhāvaṃ gatātipi pāṭho. Tassa anuabhāvaṃ gatāti attho. Tattha padacchedo anuabhāvaṃ gatā anabhāvaṃ gatāti yathā anuacchariyā anacchariyāti. Āyatiṃ anuppādadhammāti anāgate anuppajjanakasabhāvā. Ye hi abhāvaṃ gatā te kathaṃ uppajjissanti. Tenāha anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammāti. Ayaṃ kho brāhmaṇa pariyāyoti idaṃ kho brāhmaṇa kāraṇaṃ yena maṃ sammā vadamāno vadeyya arasarūpo samaṇo gotamoti. No ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.

Kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesīti yañca kho maṃ sandhāya tvaṃ vadesi so pariyāyo na hoti. Kasmā pana bhagavā evamāha nanu evaṃ vutte yo brāhmaṇena vutto sāmaggīraso tassattani vijjamānatā anuññātā hotīti. Vuccate. Na hoti. Yo hi taṃ sāmaggīrasaṃ kātuṃ bhabbo hutvā na karoti so tadabhāvena arasarūpoti vattabbo bhaveyya. Bhagavā pana abhabbova taṃ kātuṃ tenassa karaṇe abhabbataṃ pakāsento āha no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesīti yaṃ pariyāyaṃ sandhāya tvaṃ maṃ arasarūpoti vadasi so amhesu neva vattabboti. {4} Evaṃ brāhmaṇo attanā adhippetaṃ arasarūpataṃ āropetuṃ asakkonto athāparaṃ nibbhogo bhavantiādimāha. Sabbapariyāyesu cettha vuttanayeneva yojanākkamaṃ viditvā sandhāya bhāsitamatthaṃ evaṃ veditabbaṃ. Brāhmaṇo tameva vayovuḍḍhānaṃ abhivādanakammādiṃ loke sāmaggīparibhogoti maññamāno tadabhāvena bhagavantaṃ nibbhogoti āha. Bhagavā yvāyaṃ rūpādīsu sattānaṃ chandarāgaparibhogo tadabhāvaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. {5} Puna brāhmaṇo yaṃ loke vayovuḍḍhānaṃ abhivādanādikulasamudācārakammaṃ lokiyā karonti tassa akiriyaṃ sampassamāno bhagavantaṃ akiriyavādoti āha. Bhagavā pana yasmā kāyaduccaritādīnaṃ akiriyaṃ vadati tasmā taṃ akiriyavādaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. Tattha ca kāyaduccaritanti pāṇātipātaadinnādānamicchācāracetanā veditabbā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.

Vacīduccaritanti musāvādapisuṇāvācapharusavācasamphappalāpacetanā veditabbā. Manoduccaritanti abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo veditabbā. Ṭhapetvā te dhamme avasesā akusalā dhammā anekavihitā pāpakā akusalā dhammāti veditabbā. {6} Puna brāhmaṇo tameva abhivādanādikammaṃ bhagavati apassanto imaṃ āgamma ayaṃ lokatanti lokappaveṇi ucchijjatīti maññamāno bhagavantaṃ ucchedavādoti āha. Bhagavā pana yasmā aṭṭha lobhasahagatacittuppādesu pañcakāmaguṇikarāgassa dvīsu akusalacittesu uppajjamānakadosassa ca anāgāmimaggena ucchedaṃ vadati sabbākusalasambhavassa pana niravasesassa mohassa arahattamaggena ucchedaṃ vadati ṭhapetvā te tayo avasesānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ yathānurūpaṃ catūhi maggehi ucchedaṃ vadati tasmā taṃ ucchedavādaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. {7} Puna brāhmaṇo jigucchati maññe samaṇo gotamo idaṃ vayovuḍḍhānaṃ abhivādanādikulasamudācārakammantena na taṃ karotīti maññamāno bhagavantaṃ jegucchīti āha. Bhagavā pana yasmā jigucchati kāyaduccaritādīhi. Kiṃ vuttaṃ hoti. Yañca tividhaṃ kāyaduccaritaṃ yañca catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ yañca tividhaṃ manoduccaritaṃ yā ca ṭhapetvā tāni duccaritāni avasesānaṃ lāmakaṭṭhena pāpakānaṃ akosallasambhūtaṭṭhena akusalānaṃ dhammānaṃ samāpatti samāpajjanā samaṅgibhāvo taṃ sabbampi gūthaṃ viya maṇḍanakajātiyo puriso jigucchati hiriyati. Tasmā taṃ jegucchitaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.

Tattha kāyaduccaritenāti upayogatthe karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. {8} Puna brāhmaṇo tameva abhivādanādikammaṃ bhagavati apassanto ayaṃ imaṃ lokajeṭṭhakakammaṃ vineti vināseti athavā yasmā etaṃ sāmīcikammaṃ na karoti tasmā ayaṃ vinetabbo niggaṇhitabboti maññamāno bhagavantaṃ venayikoti āha. Tatrāyaṃ padattho. Vinayatīti vinayo vināsetīti vuttaṃ hoti. Vinayoeva venayiko. Vinayaṃ vā arahatīti venayiko. Niggahaṃ arahatīti vuttaṃ hoti. Bhagavā pana yasmā rāgādīnaṃ vinayāya vūpasamāya dhammaṃ deseti tasmā venayiko hoti. Ayameva ettha padattho. Vinayāya dhammaṃ desetīti venayiko. Vicitrā hi taddhitavutti. Svāyantaṃ venayikabhāvaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. {9} Puna brāhmaṇo yasmā abhivādanādīni sāmīcikammāni karontā vayovuḍḍhe tosenti hāsenti akarontā pana tāpenti vihesenti domanassaṃ nesaṃ uppādenti bhagavā ca tāni na karoti tasmā ayaṃ vayovuḍḍhe tappatīti maññamāno sappurisācāravirahitattā vā kapaṇapuriso ayanti maññamāno bhagavantaṃ tapassīti āha. Tatrāyaṃ padattho. Tapatīti tapo roseti vihesetīti vuttaṃ hoti. Sāmīcikammākaraṇassetaṃ nāmaṃ. Tapo assa atthīti tapassī. Dutiye atthavikappe byañjanāni avicāretvā loke kapaṇapuriso tapassīti vuccati. Bhagavā pana ye akusalā dhammā lokaṃ tapanato tapanīyāti vuccanti tesaṃ pahīnattā yasmā tapassīti saṅkhaṃ gato tasmā taṃ tapassitaṃ attani sampassamāno aparaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.

Pariyāyaṃ anujānāti. Tatrāyaṃ padattho. Tapantīti tapā. Akusalānaṃ dhammānametaṃ adhivacanaṃ. Vuttampi hetaṃ idha tappati pecca tappatīti gāthāyaṃ. Te tape assi nirassi pahāsi viddhaṃsesīti tapassī. {10} Puna brāhmaṇo taṃ abhivādanādikammaṃ devalokagabbhasampattiyā devalokapaṭisandhipaṭilābhāya saṃvattatīti maññamāno bhagavati cassa abhāvaṃ disvā bhagavantaṃ apagabbhoti āha. Kodhavasena vā bhagavato mātu kucchismiṃ paṭisandhiggahaṇe dosaṃ dassentopi evamāha. Tatrāyaṃ padattho. Gabbhato apagatoti apagabbho. Abhabbo devalokūpapattiṃ pāpuṇitunti adhippāyo. Hīno vā gabbho assāti apagabbho. Devalokagabbhaparibāhirattā āyatiṃ hīnagabbhapaṭilābhabhāgīti hīno vāssa mātu kucchismiṃ gabbhavāso ahosīti adhippāyo. Bhagavato pana yasmā āyatiṃ gabbhaseyyā apagatā tasmā so taṃ apagabbhataṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. Tatra ca yassa kho brāhmaṇa āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnāti etesaṃ padānaṃ evamattho daṭṭhabbo. Brāhmaṇa yassa puggalassa anāgate gabbhaseyyā punabbhave ca abhinibbatti anuttarena maggena vihatakāraṇattā pahīnā. Gabbhaseyyāgahaṇena cettha jalābujāyoni gahitā. Punabbhavābhinibbattiggahaṇena itarā tissopi. Apica gabbhassa seyyā gabbhaseyyā punabbhavoeva abhinibbatti punabbhavābhinibbattīti evamettha attho daṭṭhabbo. Yathā ca viññāṇaṭṭhitīti vuttepi na viññāṇato aññā ṭhiti atthi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.

Evamidhāpi na gabbhato aññā seyyā veditabbā. Abhinibbatti ca nāma yasmā punabbhavabhūtāpi apunabbhavabhūtāpi atthi idha ca punabbhavabhūtā adhippetā tasmā vuttaṃ punabbhavoeva abhinibbatti punabbhavābhinibbattīti. {11} Evaṃ āgatakālato paṭṭhāya arasarūpatādīhi aṭṭhahi akkosavatthūhi akkosantampi brāhmaṇaṃ bhagavā dhammissaro dhammarājā dhammasāmī tathāgato anukampāya sītaleneva cakkhunā olokento yaṃ dhammadhātuṃ paṭivijjhitvā desanāvilāsappatto hoti tassā dhammadhātuyā supaṭividdhattā vigatabalāhake antalikkhe samabbhuggato puṇṇacando viya saradakāle suriyo viya ca brāhmaṇassa hadayandhakāraṃ vidhamanto tāniyeva akkosavatthūni tena tena pariyāyena aññathā dassetvā punapi attano karuṇāvipphāraṃ aṭṭhahi lokadhammehi akampiyabhāvena paṭiladdhaṃ tādiguṇalakkhaṇaṃ paṭhavīsamacittataṃ akuppadhammatañca pakāsento ayaṃ brāhmaṇo kevalaṃ palitasirakhaṇḍadantavalitatacatādīhi attano vuḍḍhabhāvaṃ sañjānāti no ca kho jānāti attānaṃ jātiyā anugataṃ jarāya anusaṭaṃ byādhinā abhibhūtaṃ maraṇena abbhāhataṃ vaṭṭakhāṇubhūtaṃ ajja maritvā puna sveva uttānasayanadārakabhāvagamaniyaṃ mahantena kho pana ussāhena mama santikaṃ āgato tadassa āgamanaṃ sātthakaṃ hotūti cintetvā imasmiṃ loke attano apaṭisamaṃ purejātabhāvaṃ dassento seyyathāpi brāhmaṇātiādinā nayena brāhmaṇassa dhammadesanaṃ vaḍḍhesi. Tattha seyyathāti opammatthe nipāto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page149.

Pīti sambhāvanatthe. Ubhayenāpi yathā nāma brāhmaṇāti dasseti. Kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vāti ettha pana kiñcāpi kukkuṭiyā vuttappakārato ūnādhikānipi aṇḍāni honti athakho vacanasiliṭṭhatāya evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Evaṃ hi loke siliṭṭhavacanaṃ hoti. Tānissūti tāni assu. Bhaveyyunti vuttaṃ hoti. Kukkuṭiyā sammā adhisayitānīti tāya janettiyā kukkuṭiyā pakkhe pasāretvā tesaṃ upari sayantiyā sammā adhisayitāni. Sammā pariseditānīti kālena kālaṃ utuṃ gaṇhāpentiyā suṭṭhu samantato seditāni. Usmīkatānīti vuttaṃ hoti. Sammā paribhāvitānīti kālena kālaṃ suṭṭhu samantato bhāvitāni. Kukkuṭīgandhaṃ gāhāpitānīti vuttaṃ hoti. Idāni yasmā tāya kukkuṭiyā evaṃ tīhi pakārehi tāni aṇḍāni paripāliyamānāni na pūtīni honti yopi nesaṃ allasineho so pariyādānaṃ gacchati kapālaṃ tanukaṃ hoti pādanakhasikhā ca mukhatuṇḍakañca kharaṃ hoti kukkuṭapotakā pariṇāmaṃ gacchanti kapālassa tanuttā bahiddhā āloko anto paññāyati atha te kukkuṭapotakā ciraṃvata mayaṃ saṅkuṭitahatthapādā sambādhe sayimhā ayañca bahi āloko dissati ettha dāni no sukhavihāro bhavissatīti nikkhamitukāmā hutvā kapālaṃ pādena paharanti gīvaṃ pasārenti. Tato taṃ kapālaṃ dvedhā bhijjati. Kukkuṭapotakā pakkhe vidhunantā taṃkhaṇānurūpaṃ viravantā nikkhamanti. Evaṃ nikkhamantānañca nesaṃ yo paṭhamataraṃ nikkhamati so jeṭṭhoti vuccati tasmā bhagavā tāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page150.

Upamāya attano jeṭṭhabhāvaṃ sādhetukāmo brāhmaṇaṃ pucchati yo nukho tesaṃ kukkuṭacchāpakānaṃ .pe. Kinti svāssa vacanīyoti. Tattha kukkuṭacchāpakānanti kukkuṭapotakānaṃ. Kinti svāssa vacanīyoti so kinti vacanīyo assa kiṃ vattabbo bhaveyya jeṭṭho vā kaniṭṭho vāti. Sesaṃ uttānatthameva. Tato brāhmaṇo āha jeṭṭhotissa bho gotama vacanīyoti bho gotama so jeṭṭho iti assa vacanīyoti. Kasmā iti ce. So hi nesaṃ jeṭṭhoti yasmā so nesaṃ vuḍḍhataroti attho. Athassa bhagavā opammaṃ paṭipādento āha evameva kho brāhmaṇa yathā so kukkuṭacchāpako evaṃ ahampi avijjāgatāya pajāyāti. Avijjāgatāyāti avijjā vuccati aññāṇaṃ tattha gatāya. Pajāyāti sattādhivacanametaṃ. Tasmā ettha avijjaṇḍakosassa anto paviṭṭhesu sattesūti evaṃ attho daṭṭhabbo. Aṇḍabhūtāyāti aṇḍe bhūtāya jātāya sañjātāya. Yathā hi aṇḍe nibbattā ekacce sattā aṇḍabhūtāti vuccanti evamayaṃ sabbāpi pajā avijjaṇḍakose nibbattattā aṇḍabhūtāti vuccati. Pariyonaddhāyāti tena avijjaṇḍakosena samantato onaddhāya baddhāya veṭhitāya. Avijjaṇḍakosampadāletvāti taṃ avijjāmayaṃ aṇḍakosaṃ bhinditvā. Ekova loketi sakalepi lokasannivāse ahameva eko adutiyo. Anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti anuttaranti uttaravirahitaṃ sabbaseṭṭhaṃ. Sammāsambodhinti sammā sāmañca bodhiṃ. Athavā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page151.

Pasaṭṭhaṃ sundarañca bodhiṃ. Bodhīti rukkhopi maggopi sabbaññutaññāṇampi nibbānampi vuccati. Bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddhoti ca antarā ca bodhiṃ antarā ca gayanti ca āgataṭṭhānesu hi rukkho bodhīti vuccati. Sattattiṃsabodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ catūsu maggesu ñāṇanti āgataṭṭhāne maggo. Pappoti bodhiṃ varabhūrimedhasoti āgataṭṭhāne sabbaññutaññāṇaṃ. Patvāna bodhiṃ amataṃ asaṅkhatanti āgataṭṭhāne nibbānaṃ. Idha pana bhagavato arahattamaggaññāṇaṃ adhippetaṃ. Sabbaññutaññāṇantipi vadanti. Aññesaṃ arahattamaggo anuttaro bodhi hoti na hotīti. Na hoti. Kasmā. Asabbaguṇadāyakattā. Tesaṃ hi kassaci arahattamaggo arahattaphalameva deti. Kassaci tisso vijjā. Kassaci cha abhiññā . Kassaci catasso paṭisambhidā. Kassaci sāvakapāramīñāṇaṃ. Paccekabuddhānampi paccekabodhiññāṇameva deti. Buddhānaṃ pana arahattamaggo sabbaguṇasampattiṃ deti abhiseko viya rañño sabbalokissariyabhāvaṃ. Tasmā aññassa kassacipi anuttaro bodhi na hotīti. Abhisambuddhoti abbhaññāsiṃ paṭivijjhiṃ pattomhi adhigatomhīti vuttaṃ hoti. Idāni yadetaṃ bhagavatā evameva kho ahaṃ brāhmaṇātiādinā nayena vuttaṃ opammasampaṭipādanaṃ taṃ evaṃ atthena saṃsandetvā veditabbaṃ. Yathā hi tassā kukkuṭiyā attano aṇḍesu adhisayitāditividhakiriyākaraṇaṃ evaṃ bodhipallaṅke nisinnassa bodhisattabhūtassa bhagavato attano cittasantāne aniccaṃ dukkhamanattāti tividhānupassanākaraṇaṃ. Kukkuṭiyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page152.

Tividhakiriyāsampādanena aṇḍānaṃ apūtibhāvo viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇassa aparihāni. Kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena aṇḍānaṃ allasinehapariyādānaṃ viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena bhavattayānugata- nikantisinehapariyādānaṃ. Kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena aṇḍakapālānaṃ tanubhāvo viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena avijjaṇḍakosassa tanubhāvo. Kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena kukkuṭacchāpakassa pādanakhatuṇḍakānaṃ thaddhakharabhāvo viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇassa tikkhakharavippasannasūrabhāvo. Kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena kukkuṭacchāpakassa pariṇāmakālo viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇassa pariṇāmakālo vaḍḍhitakālo gabbhagahaṇakālo veditabbo. Tato kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena kukkuṭacchāpakassa pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosampadāletvā pakkhe papphoṭetvā sotthinā abhinibbidākālo 1- viya tassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇaṃ gabbhaṃ gaṇhāpetvā anupubbādhigatena arahattamaggena avijjaṇḍakosampadāletvā abhiññāpakkhe papphoṭetvā sotthinā sakalabuddhaguṇasacchikatakālo veditabbo. Svāhaṃ brāhmaṇa jeṭṭho seṭṭho lokassāti so ahaṃ brāhmaṇa yathā tesaṃ kukkuṭapotakānaṃ paṭhamataraṃ aṇḍakosampadāletvā abhinibbatto kukkuṭapotako jeṭṭho hoti evaṃ avijjāgatāya pajāya taṃ @Footnote: 1. abhinibbidhā...itipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page153.

Avijjaṇḍakosampadāletvā paṭhamataraṃ ariyāya jātiyā jātattā jeṭṭho vuḍḍhatamoti saṅkhaṃ gato sabbaguṇehi pana apaṭisamattā seṭṭhoti. Evaṃ bhagavā attano anuttaraṃ jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ brāhmaṇassa pakāsetvā idāni yāya paṭipadāya taṃ adhigato taṃ paṭipadaṃ pubbabhāgato pabhūti dassetuṃ āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇātiādimāha. Imaṃ vā bhagavato anuttaraṃ jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ sutvā brāhmaṇassa cittamevaṃ uppannaṃ kāya nukho paṭipadāya imaṃ pattoti tassa cittamaññāya imāyāhaṃ paṭipadāya imaṃ anuttaraṃ jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ pattoti dassento evamāha. Tattha āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇa viriyaṃ ahosīti brāhmaṇa na mayā ayaṃ anuttaro jeṭṭhaseṭṭhabhāvo kusītena muṭṭhassatinā sāraddhakāyena vikkhittacittena adhigato apica kho tadadhigamāya āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ ahosi bodhimaṇḍe nisinnena mayā caturaṅgasamannāgataṃ viriyaṃ āraddhaṃ ahosi. Paggahitaṃ asithilappavattitanti vuttaṃ hoti. Āraddhattāyeva ca me taṃ asallīnaṃ ahosi. Na kevalañca viriyameva satipi me ārammaṇābhimukhībhāvena upaṭṭhitā ahosi upaṭṭhitattāyeva ca appamuṭṭhā. Passaddho kāyoti kāyacittappassaddhivasena kāyopi me passaddho ahosi. Tattha yasmā nāmakāye passaddhe rūpakāyopi passaddhoeva hoti tasmā nāmakāyo rūpakāyoti avisesetvāva passaddho kāyoti vuttaṃ. Asāraddhoti so ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page154.

Kho passaddhattāyeva asāraddho. Vigatadarathoti vuttaṃ hoti. Samāhitaṃ cittaṃ ekagganti cittaṃpi me sammā āhitaṃ suṭṭhu ṭhapitaṃ appitaṃ viya ahosi samāhitattāeva ca ekaggaṃ acalaṃ nipphandananti. Ettāvatā jhānassa pubbabhāgapaṭipadā kathitā hoti. Idāni imāya paṭipadāya adhigataṃ paṭhamajjhānaṃ ādiṃ katvā vijjāttayapariyosānaṃ visesaṃ dassento sokho ahantiādimāha. Tattha vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehītiādīnaṃ kiñcāpi tattha katame kāmā chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo ime vuccanti kāmā tattha katame akusalā dhammā kāmacchando .pe. Vicikicchā ime vuccanti akusalā dhammā iti imehi ca kāmehi imehi ca akusalehi dhammehi vivitto hoti pavivitto tena vuccati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehītiādinā nayena vibhaṅgeyeva attho vutto tathāpi aṭṭhakathānayaṃ vinā na suṭṭhu pākaṭo hoti aṭṭhakathānayeneva naṃ pakāsayissāmi. Seyyathīdaṃ. Vivicceva kāmehīti kāmehi viviccitvā vinā hutvā apasakkitvā. Yo panāyamettha evakāro so niyamatthoti veditabbo. Yasmā ca niyamattho tasmā tasmiṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharaṇasamaye avijjamānānampi kāmānaṃ tassa paṭhamajjhānassa paṭipakkhabhāvaṃ kāmapariccāgeneva cassa adhigamaṃ dīpeti. Kathaṃ. Vivicceva kāmehīti evaṃ hi niyame kariyamāne

--------------------------------------------------------------------------------------------- page155.

Idaṃ paññāyati nūnimassa jhānassa kāmā paṭipakkhabhūtā yesu sati idaṃ nappavattati andhakāre sati padīpo viya tesaṃ pariccāgeneva cassa adhigamo hoti orimatīrapariccāgena pārimatīrasseva tasmā niyamaṃ karotīti. Tattha siyā kasmā panesa pubbapadeyeva vutto na uttarapade kiṃ akusalehi dhammehi aviviccāpi jhānaṃ upasampajja vihareyyāti. Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tannissaraṇato hi pubbapade esa vutto. Kāmadhātusamatikkamanato hi kāmarāgapaṭipakkhato ca idaṃ jhānaṃ kāmānameva nissaraṇaṃ. Yathāha. Kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammanti. Uttarapadepi panesa yathā idheva bhikkhave paṭhamo samaṇo idha dutiyo samaṇoti ettha evakāro ānetvā vuccati evaṃ vattabbo. Na hi sakkā ito aññehipi nīvaraṇasaṅkhātehi akusaladhammehi avivicca jhānaṃ upasampajja viharituṃ tasmā vivicceva kāmehi vivicceva akusalehi dhammehīti evaṃ padadvayepi esa daṭṭhabbo. Padadvayepi ca kiñcāpi viviccāti iminā sādhāraṇavacanena tadaṅgavivekādayo kāyavivekādayo ca sabbepi vivekā saṅgahaṃ gacchanti tathāpi kāyaviveko cittaviveko vikkhambhanavivekoti tayoeva idha daṭṭhabbā. Kāmehīti iminā pana padena ye ca niddese katame vatthukāmā manāpiyā rūpātiādinā nayena vatthukāmā vuttā ye ca tattheva vibhaṅge ca chando kāmotiādinā nayena kilesakāmā vuttā te sabbepi saṅgahitā icceva daṭṭhabbā. Evaṃ hi sati vivicceva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page156.

Kāmehīti vatthukāmehipi viviccevāti attho yujjati. Tena kāyaviveko vutto hoti. Vivicca akusalehi dhammehīti kilesakāmehi sabbākusalehi vā viviccāti attho yujjati. Tena cittaviveko vutto hoti. Purimena cettha vatthukāmehi vivekavacanatoyeva kāmasukhapariccāgo dutiyena kilesakāmehi vivekavacanato nekkhammasukhapariggaho vibhāvito hoti. Evaṃ vatthukāmakilesakāmavivekavacanatoyeva ca etesaṃ paṭhamena saṅkilesavatthuppahānaṃ dutiyena saṅkilesappahānaṃ paṭhamena lolabhāvassa hetupariccāgo dutiyena bālabhāvassa paṭhamena ca payogasuddhi dutiyena āsayaposanaṃ vibhāvitaṃ hotīti viññātabbaṃ. Esa tāva nayo kāmehīti ettha vuttakāmesu vatthukāmapakkhe. Kilesakāmapakkhe pana chandoti ca rāgoti ca evamādīhi anekabhedo kāmacchandoyeva kāmoti adhippeto. So ca akusalapariyāpannopi samāno tattha katamo kāmacchando kāmotiādinā nayena vibhaṅge jhānapaṭipakkhato visuṃ vutto. Kilesakāmattā vā purimapade vutto. Akusalapariyāpannattā dutiyapade. Anekabhedato cassa kāmatoti avatvā kāmehīti vuttaṃ. Aññesampi ca dhammānaṃ akusalabhāve vijjamāne tattha katame akusalā dhammā kāmacchandotiādinā nayena vibhaṅge uparijhānaṅgānaṃ paccanīkapaṭipakkhabhāvadassanato nīvaraṇāneva vuttāni. Nīvaraṇāni hi jhānaṅgapaccanīkāni. Tesaṃ jhānaṅgānameva paṭipakkhāni viddhaṃsakānīti vuttaṃ hoti. Tathā hi samādhi kāmacchandassa paṭipakkho pīti byāpādassa vitakko

--------------------------------------------------------------------------------------------- page157.

Thīnamiddhassa sukhaṃ uddhaccakukkuccassa vicāro vicikicchāyāti peṭake vuttaṃ. Evamettha vivicceva kāmehīti iminā kāmacchandassa vikkhambhanaviveko vutto hoti. Vivicca akusalehi dhammehīti iminā pañcannampi nīvaraṇānaṃ. Aggahitaggahaṇena pana paṭhamena kāmacchandassa dutiyena sesanīvaraṇānaṃ. Tathā paṭhamena tīsu akusalamūlesu pañcakāmaguṇabhedavisayassa lobhassa dutiyena āghātavatthubhedādivisayānaṃ dosamohānaṃ. Oghādīsu vā dhammesu paṭhamena kāmoghakāmayogakāmāsavakāmūpādānaabhijjhākāyagaṇṭhakāmarāgasaṃyojanānaṃ dutiyena avasesaoghayogāsavaupādānagaṇṭhasaṃyojanānaṃ. Paṭhamena ca taṇhāya taṃsampayuttakānañca dutiyena avijjāya taṃsampayuttakānañca. Apica paṭhamena lobhasampayuttaaṭṭhacittuppādānaṃ dutiyena sesānaṃ catunnaṃ akusalacittuppādānaṃ vikkhambhanaviveko vutto hotīti veditabbo. Ayaṃ tāva vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehīti ettha atthappakāsanā. Ettāvatā ca paṭhamassa jhānassa pahānaṅgaṃ dassetvā idāni sampayogaṅgaṃ dassento savitakkaṃ savicārantiādimāha. Tattha vitakkanaṃ vitakko ohananti 1- vuttaṃ hoti. Svāyaṃ ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇo āhananapariyāhananaraso. Tathā hi tena yogāvacaro ārammaṇaṃ vitakkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ karotīti vuccati. Ārammaṇe cittassa ānayanapaccupaṭṭhāno. Vicaraṇaṃ vicāro anusañcaraṇanti vuttaṃ hoti. Svāyaṃ @Footnote: 1. ūhanantipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page158.

Ārammaṇānumajjanalakkhaṇo tattha sahajātānuyojanaraso cittassa anuppabandhanapaccupaṭṭhāno. Santepi ca nesaṃ katthaci aviyoge oḷārikatthena pubbaṅgamatthena ca ghaṇḍābhighātasaddo 1- viya cetaso paṭhamābhinipāto vitakko sukhumatthena anuravo viya anuppabandho vicāro. Vipphāravā cettha vitakko paripphandabhāvo cittassa ākāse uppatitukāmassa pakkhino pakkhavikkhepo viya padumābhimukhapāto viya ca gandhānubandhacetaso bhamarassa santavutti vicāro nātiparipphandabhāvo cittassa ākāse uppatitassa pakkhino pakkhappasāraṇaṃ viya paribbhamanaṃ viya ca padumābhimukhapatitassa bhamarassa padumassa uparibhāge. So pana tesaṃ viseso paṭhamadutiyajjhānesu pākaṭo hoti. Iti iminā ca vitakkena iminā ca vicārena saha vattati rukkho viya pupphena ca phalena cāti idaṃ jhānaṃ savitakkaṃ savicāranti vuccati. Vibhaṅge pana iminā ca vitakkena iminā ca vicārena upeto hoti samupetotiādinā nayena puggalādhiṭṭhānā desanā katā. Attho pana tatrāpi evameva daṭṭhabbo. Vivekajanti ettha vivitti viveko nīvaraṇavigamoti attho. Vivittoti vā viveko nīvaraṇavivitto jhānasampayuttadhammarāsīti attho. Tasmā vivekā tasmiṃ vā viveke jātanti vivekajaṃ. Pītisukhanti ettha pīnayatīti pīti. Sā sampiyāyanalakkhaṇā kāyacittapīnanarasā pharaṇarasā vā odagyapaccupaṭṭhānā. Sukhanaṃ sukhaṃ. Suṭṭhu vā khādati khanati ca kāyacittābādhanti sukhaṃ. Taṃ sātalakkhaṇaṃ taṃsampayuttānaṃ upabrūhanarasaṃ anuggahapaccupaṭṭhānaṃ. Satipi ca nesaṃ katthaci aviyoge @Footnote: 1. ghaṇṭāvighāta...itipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page159.

Iṭṭhārammaṇapaṭilābhatuṭṭhi pīti paṭiladdharasānubhavanaṃ sukhaṃ. Yattha pīti tattha sukhaṃ. Yattha sukhaṃ tattha na niyamato pīti. Saṅkhārakkhandhasaṅgahitā pīti vedanākkhandhasaṅgahitaṃ sukhaṃ. Kantārakhinnassa vanantūdakantadassanassavanesu viya pīti vanacchāyappavesanaudakaparibhogesu viya sukhaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ samaye pākaṭabhāvato cetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayañca pīti idañca sukhaṃ assa jhānassa asmiṃ vā jhāne atthīti idaṃ jhānaṃ pītisukhanti vuccati. Athavā pīti ca sukhañca pītisukhaṃ dhammavinayādayo viya. Vivekajaṃ pītisukhamassa jhānassa asmiṃ vā jhāne atthīti evaṃpi vivekajaṃ pītisukhaṃ. Yatheva hi jhānaṃ evaṃ pītisukhaṃ cettha vivekajameva hoti. Tañcassa atthīti tasmā ekapadeneva vivekajapītisukhantipi vuttaṃ yujjati. Vibhaṅge pana idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagatantiādinā nayenetaṃ vuttaṃ. Attho pana tatrāpi evameva daṭṭhabbo. Paṭhamanti gaṇanānupubbato paṭhamaṃ. Idaṃ paṭhamaṃ samāpajjatīti paṭhamaṃ. Paccanīkadhamme jhāpetīti jhānaṃ. Iminā yogino jhāyantītipi jhānaṃ. Paccanīkadhamme dahanti gocaraṃ vā cintentīti attho. Sayaṃ vā taṃ jhāyati upanijjhāyatīti jhānaṃ. Teneva taṃ upanijjhāyanalakkhaṇanti vuccati. Tadetaṃ ārammaṇūpanijjhānaṃ lakkhaṇūpanijjhānanti duvidhaṃ hoti. Tattha ārammaṇūpanijjhānanti saha upacārena aṭṭhasamāpattiyo vuccanti. Kasmā. Kasiṇārammaṇūpanijjhāyanato. Lakkhaṇūpanijjhānanti vipassanāmaggaphalāni vuccanti. Kasmā. Lakkhaṇūpanijjhāyanato. Ettha hi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page160.

Vipassanā aniccalakkhaṇādīni upanijjhāyati. Vipassanāya upanijjhāyanakiccaṃ pana maggena sijjhatīti maggo lakkhaṇūpanijjhānanti vuccati. Phalaṃ pana nirodhassa tathalakkhaṇaṃ upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānanti vuccati. Imasmiṃ pana atthe ārammaṇūpanijjhānameva jhānanti adhippetaṃ. Etthāha katamaṃ pana taṃ jhānaṃ nāma yaṃ savitakkaṃ savicāraṃ .pe. Pītisukhanti evaṃ apadesaṃ arahatīti. Vuccate. Yathā sadhano saparijanotiādīsu ṭhapetvā dhanañca parijanañca añño apadesāraho na hoti evaṃ ṭhapetvā vitakkādidhamme aññaṃ apadesārahaṃ natthi. Yathā pana sarathā sapattikā senāti vuttesu senaṅgesueva senāsammati evamidha pañcasu aṅgesuyeva jhānasammati veditabbā. Katamesu pañcasu. Vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittekaggatāti etesu. Etāneva hissa savitakkaṃ savicārantiādinā nayena aṅgabhāvena vuttāni. Avuttattā ekaggatā aṅgaṃ na hotīti ce. Tañca na. Kasmā. Vuttattā eva. Sāpi hi vibhaṅge jhānanti vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassekaggatāti evaṃ vuttāyeva tasmā yathā savitakkaṃ savicāranti evaṃ sacittekaggatanti idha avuttepi iminā vibhaṅgavacanena cittekaggatāpi aṅgamevāti veditabbā. Yena hi adhippāyena bhagavatā uddeso kato soeva tena vibhaṅgepi pakāsitoti. Upasampajjāti upagantvā pāpuṇitvāti vuttaṃ hoti. Upasampādayitvā vā nipphādetvāti vuttaṃ hoti. Vibhaṅge pana

--------------------------------------------------------------------------------------------- page161.

Upasampajjāti paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadāti vuttaṃ. Tassāpi evamevattho veditabbo. Vihāsinti bodhimaṇḍe nisajjāsaṅkhātena iriyāpathavihārena itivuttappakārajjhānasamaṅgī hutvā attabhāvassa iriyanaṃ vuttiṃ pālanaṃ yapanaṃ yāpanaṃ cāraṃ vihāraṃ abhinipphādesinti attho. Vuttaṃ hetaṃ vibhaṅge viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati tena vuccati viharatīti. Kiṃ pana katvā bhagavā imaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsīti. Kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā. Kataraṃ. Ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ. Aññena tadatthikena kiṃ kātabbanti. Aññenapi etaṃ vā kammaṭṭhānaṃ paṭhavīkasiṇādīnaṃ vā aññataraṃ bhāvetabbaṃ. Tesaṃ bhāvanānayo visuddhimagge vuttanayeneva veditabbo. Idha pana vuccamāne atibhāriyaṃ vinayanidānaṃ hoti. Tasmā pāliyā atthappakāsanamattameva karomāti. Paṭhamajjhānakathā niṭṭhitā. Vitakkavicārānaṃ vūpasamāti vitakkassa ca vicārassa cāti imesaṃ dvinnaṃ vūpasamā samatikkamā. Dutiyajjhānakkhaṇe apātubhāvāti vuttaṃ hoti. Tattha kiñcāpi dutiyajjhāne sabbepi paṭhamajjhānadhammā na santi aññeva hi paṭhamajjhāne phassādayo aññe idha oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ adhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ajjhattanti idha niyakajjhattaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page162.

Adhippetaṃ. Vibhaṅge pana ajjhattaṃ paccattanti 1- ettakameva vuttaṃ. Yasmā pana niyakajjhattaṃ adhippetaṃ tasmā attani jātaṃ attano santāne nibbattanti ayamettha attho. Sampasādananti sampasādanaṃ vuccati saddhā sampasādanayogato jhānampi sampasādanaṃ nīlavaṇṇayogato nīlaṃ vatthaṃ viya. Yasmā vā taṃ jhānaṃ sampasādanasamannāgatattā vitakkavicārakkhobhavūpasamanena ceto sampasādayati tasmāpi sampasādananti vuttaṃ. Imasmiñca atthavikappe sampasādanaṃ cetasoti evaṃ padasambandho veditabbo. Purimasmiṃ pana atthavikappe cetasoti etaṃ ekodibhāvena saddhiṃ yojetabbaṃ. Tatrāyaṃ atthayojanā. Eko udetīti ekodi vitakkavicārehi anajjhārūḷhattā aggo seṭṭho hutvā udetīti attho. Seṭṭhopi hi loke ekoti vuccati. Vitakkavicāravirahito vā eko asahāyo hutvā itipi vaṭṭati. Athavā sampayuttadhamme udayatīti udi uṭṭhāpetīti attho. Seṭṭhaṭṭhena eko ca so udi cāti ekodi. Samādhissetaṃ adhivacanaṃ. Iti imaṃ ekodiṃ bhāveti vaḍḍhayatīti idaṃ dutiyajjhānaṃ ekodibhāvaṃ. So panāyaṃ ekodi yasmā cetaso na sattassa na jīvassa tasmā etaṃ cetaso ekodibhāvanti vuttaṃ. Nanu cāyaṃ saddhā paṭhamajjhānepi atthi ayañca ekodināmako samādhi atha kasmā idameva sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvañcāti vuttaṃ. Vuccate. Aduṃ hi paṭhamajjhānaṃ vitakkavicārakkhobhena @Footnote: 1. abhi. vi. 35/348.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page163.

Vīcitaraṅgasamākulamiva jalaṃ na suppasannaṃ hoti tasmā satiyāpi saddhāya sampasādananti na vuttaṃ. Na suppasannattāyeva cettha samādhipi na suṭṭhu pākaṭo tasmā ekodibhāvantipi na vuttaṃ. Imasmiṃ pana jhāne vitakkavicārapalibodhābhāvena laddhokāsā balavatī saddhā balavasaddhāsahāyapaṭilābheneva samādhipi pākaṭo tasmā idameva evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Vibhaṅge pana sampasādananti yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo. Cetaso ekodibhāvanti yā cittassa ṭhiti .pe. Samādhīti 1- ettakameva vuttaṃ. Evaṃ vuttena panetena saddhiṃ ayaṃ atthavaṇṇanā yathā na virujjhati aññadatthuṃ saṃsandati ceva sameti ca evaṃ veditabbā. Avitakkaṃ avicāranti bhāvanāya pahīnattā etasmiṃ etassa vā vitakko natthīti avitakkaṃ. Imināva nayena avicāraṃ. Vibhaṅgepi vuttaṃ iti ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati avitakkaṃ avicāranti. Etthāha nanu ca vitakkavicārānaṃ vūpasamāti imināpi ayaṃ attho siddho atha kasmā puna vuttaṃ avitakkaṃ avicāranti. Vuccate. Evameva siddhovāyamattho na panetaṃ tadatthadīpakaṃ. Nanu avocumha oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ samādhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti. Apica @Footnote: 1. abhi. vi. 35/348.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page164.

Vitakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ sampasādanaṃ na kilesakālussiyassa vitakkavicārānaṃ vūpasamā ca ekodibhāvaṃ na upacārajjhānamiva nīvaraṇappahānā paṭhamajjhānamiva ca aṅgapātubhāvāti evaṃ sampasādanaekodibhāvānaṃ hetuparidīpakamidaṃ vacanaṃ. Tathā vitakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ avitakkaṃ avicāraṃ na tatiyacatutthajjhānāni viya cakkhuviññāṇādīni viya ca abhāvāti evaṃ avitakkaavicārabhāvassa hetuparidīpakañca na vitakkavicārābhāvamattaparidīpakaṃ. Vitakkavicārābhāvamattaparidīpakameva pana avitakkaṃ avicāranti idaṃ vacanaṃ tasmā purimaṃ vatvāpi vattabbamevāti. Samādhijanti paṭhamajjhānasamādhito vā sampayuttasamādhito vā jātanti attho. Tattha kiñcāpi paṭhamampi sampayuttasamādhito jātaṃ athakho ayameva samādhīti vattabbataṃ arahati vitakkavicārakkhobhavirahena ativiya acalattā suppasannattā ca tasmā imassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ idameva samādhijanti vuttaṃ. Pītisukhanti idaṃ vuttanayameva. Dutiyanti gaṇanānupubbato dutiyaṃ. Idaṃ dutiyaṃ samāpajjatītipi dutiyaṃ. Jhānanti ettha pana yathā paṭhamajjhānaṃ vitakkādīhi pañcaṅgikaṃ hoti evamidaṃ sampasādādīhi caturaṅgikanti veditabbaṃ. Yathāha. Jhānanti sampasādo pīti sukhaṃ cittassa ekaggatāti 1-. Pariyāyoyeva ceso. Sampasādanaṃ pana ṭhapetvā nippariyāyena tivaṅgikamevetaṃ hoti. Yathāha. Katamaṃ tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti pīti sukhaṃ cittassa ekaggatāti 2-. @Footnote: 1. abhi. vi. 35/349. 2. abhi. vi. 35/355.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page165.

Sesaṃ vuttanayamevāti. Dutiyajjhānakathā niṭṭhitā. Pītiyā ca virāgāti ettha vuttatthāyeva pīti. Virāgoti tassā jigucchanaṃ vā samatikkamo vā. Ubhinnamantarā casaddo sampiṇḍanattho. So vūpasamaṃ vā sampiṇḍeti vitakkavicāravūpasamaṃ vā. Tattha yadā vūpasamameva sampiṇḍeti tadā pītiyā virāgā ca kiñci bhiyyo vūpasamā cāti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāya virāgo jigucchanattho hoti tasmā pītiyā jigucchanā ca vūpasamā cāti ayamattho daṭṭhabbo. Yadā pana vitakkavicāravūpasamaṃ sampiṇḍeti tadā pītiyā ca virāgā kiñci bhiyyo vitakkavicārānañca vūpasamāti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāya virāgo samatikkamanattho hoti tasmā pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti ayamattho daṭṭhabbo. Kāmañcete vitakkavicārā dutiyajjhāneyeva vūpasantā imassa pana jhānassa maggaparidīpanatthaṃ vaṇṇabhaṇanatthañcetaṃ vuttaṃ. Vitakkavicārānañca vūpasamāti hi vutte idaṃ paññāyati nūna vitakkavicārānaṃ vūpasamo maggo imassa jhānassāti. Yathā ca tatiye ariyamagge appahīnānampi sakkāyadiṭṭhādīnaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāti evaṃ pahānaṃ vuccamānaṃ vaṇṇabhaṇanaṃ hoti tadadhigamāya ussukkānaṃ ussāhajananatthaṃ evameva idha avūpasantānampi vitakkavicārānaṃ vapasamo vuccamāno vaṇṇabhaṇanaṃ hoti. Tenāyamattho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page166.

Vutto pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti. Upekkhako ca vihāsinti ettha upapattito ikkhatīti upekkhā samaṃ passati apakkhapatitāva hutvā passatīti attho. Tāya visadāya vipulāya thāmagatāya samannāgatattā tatiyajjhānasamaṅgī upekkhakoti vuccati. Upekkhā pana dasavidhā hoti chaḷaṅgūpekkhā brahmavihārūpekkhā bojjhaṅgūpekkhā viriyūpekkhā saṅkhārūpekkhā vedanūpekkhā vipassanūpekkhā tatramajjhattūpekkhā jhānūpekkhā pārisuddhiupekkhāti. Evamayaṃ dasavidhāpi tattha tattha āgatanayato bhūmipuggala- cittārammaṇakkhandhasaṅgahaekakkhaṇakusalattikasaṅkhepavasena ca papañcasūdaniyā majjhimaṭṭhakathāya bhayabheravasuttavaṇṇanāya atthasāliniyā vā dhammasaṅgahaṭṭhakathāya vuttanayena veditabbā. Idha pana vuccamānā vinayanidānaṃ atibhāriyaṃ karotīti na vuttā. Lakkhaṇādito pana idha adhippetūpekkhā majjhattalakkhaṇā anābhogarasā abyāpārapaccupaṭṭhānā pītivirāgapadaṭṭhānāti. Etthāha nanu cāyaṃ atthato tatramajjhattūpekkhāva hoti sā ca paṭhamadutiyajjhānesupi atthi tasmā tatrāpi upekkhako ca vihāsinti evamayaṃ vattabbā siyā sā kasmā na vuttāti. Aparibyattakiccato. Aparibyattaṃ hi tassā tattha kiccaṃ vitakkādīhi abhibhūtattā. Idha panāyaṃ vitakkavicārapītīhi anabhibhūtattā ukkhittasirā viya hutvā paribyattakiccā jātā tasmā vuttāti. Niṭṭhitā upekkhako ca vihāsinti etassa sabbaso attavaṇṇanā. Idāni sato ca sampajānoti ettha saratīti sato. Sampajānātīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page167.

Sampajāno. Puggalena sati ca sampajaññañca vuttaṃ. Tattha saraṇalakkhaṇā sati appamusanarasā ārakkhapaccupaṭṭhānā. Asammohalakkhaṇaṃ sampajaññaṃ tīraṇarasaṃ pavicayapaccupaṭṭhānaṃ. Vitthārato panetaṃ majjhimaṭṭhakathāyaṃ satipaṭṭhānavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha kiñcāpi idaṃ satisampajaññaṃ purimajjhānesupi atthi. Muṭṭhassatissa hi asampajānassa upacāramattaṃpi na sampajjati pageva appanā. Oḷārikattā pana tesaṃ jhānānaṃ bhūmiyaṃ viya purisassa cittassa gati sukhā hoti abyattaṃ tattha satisampajaññakiccaṃ. Oḷārikaṅgappahānena pana sukhumattā imassa jhānassa purisassa khuradhārāyaṃ viya satisampajaññakiccapariggahitāyeva cittassa gati icchitabbāti idheva vuttaṃ. Kiñci bhiyyo yathāpi dhenupako vaccho dhenuto apanīto arakkhiyamāno punareva dhenuṃ upagacchati evamidaṃ tatiyajjhānasukhaṃ pītito apanītaṃ satisampajaññārakkhena arakkhiyamānaṃ punareva pītiṃ upagaccheyya pītisampayuttameva siyā. Sukhe cāpi sattā sārajjanti idañca atimadhuraṃ sukhaṃ tato paraṃ sukhābhāvā satisampajaññānubhāvena panettha sukhe asārajjanā hoti no aññathāti imampi atthavisesaṃ dassetuṃ idaṃ idheva vuttanti veditabbaṃ. Idāni sukhañca kāyena paṭisaṃvedesinti ettha kiñcāpi tatiyajjhānasamaṅgino sukhapaṭisaṃvedanābhogo natthi evaṃ santepi yasmā tassa nāmakāyena sampayuttaṃ sukhaṃ yaṃ vā taṃ nāmakāyasampayuttaṃ sukhaṃ taṃsamuṭṭhānenassa yasmā atipaṇītena rūpena rūpakāyo phuṭṭho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page168.

Yassa phuṭṭhattā jhānā vuṭṭhitopi sukhaṃ paṭisaṃvedeyya tasmā etamatthaṃ dassento sukhañca kāyena paṭisaṃvedesinti āha. Idāni yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti ettha yaṃjhānahetu yaṃjhānakāraṇā taṃtatiyajjhānasamaṅgipuggalaṃ buddhādayo ariyā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti pakāsenti pasaṃsantīti adhippāyo. Kinti. Upekkhako satimā sukhavihārīti. Taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja vihāsinti evamettha yojanā veditabbā. Kasmā pana taṃ te evaṃ pasaṃsantīti. Pasaṃsārahato. Ayaṃ hi yasmā atimadhurasukhe sukhapāramippattepi tatiyajjhāne upekkhako na tattha sukhābhisaṅgena ākaḍḍhiyati yathā ca pīti na uppajjati evaṃ upaṭṭhitassatitāya satimā yasmā ca ariyakantaṃ ariyajanasevitameva ca asaṅkiliṭṭhaṃ sukhaṃ nāmakāyena paṭisaṃvedeti tasmā pasaṃsāraho. Iti pasaṃsārahato naṃ ariyā te evaṃ pasaṃsārahahetubhūte guṇe pakāsentā upekkhako satimā sukhavihārīti evaṃ pasaṃsantīti veditabbaṃ. Tatiyanti gaṇanānupubbato tatiyaṃ. Idaṃ tatiyaṃ samāpajjatītipi tatiyaṃ. Jhānanti ettha yathā dutiyaṃ sampasādādīhi caturaṅgikaṃ evamidaṃ upekkhādīhi pañcaṅgikaṃ. Yathāha. Jhānanti upekkhā sati sampajaññaṃ sukhaṃ cittassa ekaggatāti. Pariyāyoyeva ceso. Upekkhāsatisampajaññāni pana ṭhapetvā nippariyāyena duvaṅgikamevetaṃ hoti. Yathāha. Katamaṃ tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti sukhaṃ cittassekaggatāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page169.

Sesaṃ vuttanayamevāti. Tatiyajjhānakathā niṭṭhitā. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānāti kāyikasukhassa ca kāyikadukkhassa ca pahānā. Pubbevāti tañca kho pubbeva na catutthajjhānakkhaṇe. Somanassadomanassānaṃ atthaṅgamāti cetasikasukhassa cetasikadukkhassa cāti imesampi dvinnaṃ pubbeva atthaṅgamā pahānā icceva vuttaṃ hoti. Kadā pana nesaṃ pahānaṃ hotīti. Catunnaṃ jhānānaṃ upacārakkhaṇe. Somanassaṃ hi catutthassa jhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyati. Dukkhadomanassasukhāni paṭhamadutiyatatiyānaṃ upacārakkhaṇesu. Evametesaṃ pahānakkamena avuttānaṃ indriyavibhaṅge pana indriyānaṃ uddesakkameneva idhāpi vuttānaṃ sukhadukkhasomanassadomanassānaṃ pahānaṃ veditabbaṃ. Yadi panetāni tassa tassa jhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyanti atha kasmā kattha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi .pe. Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati kattha cuppannaṃ domanassindriyaṃ sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā .pe. Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati etthuppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatīti 1- evaṃ jhānesveva nirodho vuttoti. Atisayanirodhattā. Atisayanirodho hi nesaṃ paṭhamajjhānādīsu @Footnote: 1. saṃ. mahāvāra. 19/283.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page170.

Nirodho. Nirodhoyeva pana upacārakkhaṇe nātisayanirodhoti. Tathā hi nānāvajjane paṭhamajjhānūpacāre niruddhassāpi dukkhindriyassa ḍaṃsamakasādisamphassena vā visamāsanūpatāpena vā siyā uppatti na tveva antoappanāyaṃ. Upacāre vā niruddhampetaṃ na suṭṭhu niruddhaṃ hoti paṭipakkhena avihatattā. Antoappanāyaṃ pana pītipharaṇena sabbo kāyo sukhokkanto hoti. Sukhokkantakāyassa ca suṭṭhu niruddhaṃ hoti dukkhindriyaṃ paṭipakkhena vihatattā. Nānāvajjaneeva ca dutiyajjhānūpacāre pahīnassa domanassindriyassa yasmā etaṃ vitakkavicārapaccayepi kāyakilamathe cittūpaghāte ca sati uppajjati vitakkavicārābhāve ca neva uppajjati yattha pana uppajjati tattha vitakkavicārabhāve appahīnāeva dutiyajjhānūpacāre vitakkavicārāti tatthassa siyā uppatti appahīnapaccayattā na tveva dutiyajjhāne pahīnapaccayattā. Tathā tatiyajjhānūpacāre pahīnassāpi sukhindriyassa pītisamuṭṭhānappaṇītarūpaphuṭṭhakāyassa siyā uppatti na tveva tatiyajjhāne. Tatiyajjhāne hi sukhassa paccayabhūtā pīti sabbaso niruddhāti. Tathā catutthajjhānūpacāre pahīnassāpi somanassindriyassa pītiāsannattā appanāpattāya upekkhāya abhāvena sammā anatikkantattā ca siyā uppatti na tveva catutthajhāne. Tasmā evañca etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatīti tattha tattha aparisesaggahaṇaṃ katanti. Etthāha athevaṃ tassa tassa jhānassūpacāre pahīnāpi etā vedanā idha kasmā samāharīti. Sukhaggahaṇatthaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page171.

Yā hi ayaṃ adukkhamasukhanti ettha adukkhamasukhā vedanā vuttā sā sukhumā atidūviññeyyā na sakkā sukhena gahetuṃ tasmā yathā nāma duṭṭhassa yathā vā tathā vā upasaṅkamitvā gahetuṃ asakkuṇeyyassa goṇassa gahaṇatthaṃ gopo ekasmiṃ vaje sabbā gāvo samāharati athekekaṃ nīharanto paṭipāṭiyā āgataṃ ayaṃ so gaṇhātha nanti tampi gāhayati evameva bhagavā sukhaggahaṇatthaṃ sabbā etā samāhari. Evaṃ hi samāhaṭā etā dassetvā yaṃ neva sukhaṃ na dukkhaṃ na somanassaṃ na domanassaṃ ayaṃ adukkhamasukhā vedanāti sakkā hoti esā gahayituṃ apica adukkhamasukhāya cetovimuttiyā paccayadassanatthañcāpi etā vuttāti veditabbā. Sukhappahānādayo hi tassā paccayā. Yathāha. Cattāro kho āvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā idhāvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā .pe. Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ime kho āvuso cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyāti 1-. Yathā vā aññattha pahīnāpi sakkāyadiṭṭhiādayo tatiyamaggassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ tattha pahīnāti vuttā evaṃ vaṇṇabhaṇanatthampetassa jhānassetā idha vuttāti veditabbā. Paccayaghātena vā ettha rāgadosānaṃ atidūrabhāvaṃ dassetumpetā vuttāti veditabbā. Etāsu hi sukhaṃ somanassassa paccayo somanassaṃ rāgassa dukkhaṃ domanassassa paccayo domanassaṃ dosassa @Footnote: 1. Ma. Ma. 12/553.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page172.

Sukhādighātena ca sapaccayā rāgadosā hatāti atidūre hontīti. Adukkhamasukhanti dukkhābhāvena adukkhaṃ sukhābhāvena asukhaṃ. Etenettha dukkhasukhapaṭipakkhabhūtaṃ tatiyavedanaṃ dīpeti. Na dukkhasukhābhāvamattaṃ. Tatiyavedanā nāma adukkhāsukhā upekkhātipi vuccati. Sā iṭṭhāniṭṭhaviparītānubhavanalakkhaṇā majjhattarasā avibhūtapaccupaṭṭhānā sukhanirodhapadaṭṭhānāti veditabbā. Upekkhāsatipārisuddhinti upekkhāya janitassatipārisuddhiṃ. Imasmiṃ hi jhāne suparisuddhā sati yā ca tassā satiyā pārisuddhi sā upekkhāya katā na aññena tasmā etaṃ upekkhāsatipārisuddhīti vuccati. Vibhaṅgepi vuttaṃ ayaṃ sati imāya upekkhāya vivaṭā hoti parisuddhā pariyodātā tena vuccati upekkhāsatipārisuddhīti 1-. Yāya ca upekkhāya ettha satiyā pārisuddhi hoti sā atthato tatramajjhattatāti veditabbā. Na kevalaṃ cettha tāya satiyeva parisuddhā apica kho sabbepi sampayuttadhammā. Satisīsena pana desanā vuttā. Tattha kiñcāpi ayaṃ upekkhā heṭṭhāpi tīsu jhānesu vijjati yathā pana divā suriyappabhābhibhavā somabhāvena ca attano upakārakattena vā sabhāgāya rattiyā alābhā divā vijjamānāpi candalekhā aparisuddhā hoti apariyodātā evamayampi tatramajjhattūpekkhācandalekhā vitakkādipaccanīkadhammatejābhibhavā sabhāgāya ca upekkhāvedanārattiyā alābhā vijjamānāpi paṭhamādijjhānabhede aparisuddhā hoti. Tassā ca @Footnote: 1. abhi. vi. 35/352.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page173.

Aparisuddhāya divā aparisuddhacandalekhāya pabhā viya sahajātāpi satiādayo aparisuddhāva honti. Tasmā tesu ekampi upekkhāsatipārisuddhīti na vuttaṃ. Idha pana vitakkādipaccanīkadhamma- tejābhibhavābhāvā sabhāgāya ca upekkhāvedanārattiyā paṭilābhā ayaṃ tatramajjhattūpekkhācandalekhā ativiya parisuddhā. Tassā parisuddhattā parisuddhacandalekhāpabhā viya sahajātāpi satiādayo parisuddhā honti pariyodātā. Tasmā idameva upekkhāsatipārisuddhīti vuttanti veditabbaṃ. Catutthanti gaṇanānupubbato catutthaṃ. Idaṃ catutthaṃ samāpajjatīti catutthaṃ. Jhānanti ettha yathā tatiyaṃ upekkhādīhi pañcaṅgikaṃ evamidaṃ upekkhādīhi tivaṅgikaṃ. Yathāha. Jhānanti upekkhā sati cittassekaggatāti. Pariyāyoeva ceso. Ṭhapetvā pana satiṃ upekkhāvedanameva gahetvā nippariyāyena duvaṅgikametaṃ hoti. Yathāha. Katamaṃ tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti upekkhā cittassekaggatāti. Sesaṃ vuttanayamevāti. Catutthajjhānakathā niṭṭhitā. {12} Iti imāni cattāri jhānāni kesañci cittekaggatatthāni honti kesañci vipassanāpādakāni kesañci abhiññāpādakāni kesañci nirodhapādakāni kesañci bhavokkamanatthāni. Tattha khīṇāsavānaṃ cittekaggatatthāni honti. Te hi samāpajjitvā ekaggacittā sukhaṃ divasaṃ viharissāmāti icceva kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo nibbattenti. Sekkhaputhujjanānaṃ samāpattito vuṭṭhāya samāhitena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page174.

Cittena vipassissāmāti nibbattentānaṃ vipassanāpādakāni honti. Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya ekopi hutvā bahudhā hotīti 1- vuttanayā abhiññāyo paṭṭhentā nibbattenti tesaṃ abhiññāpādakāni honti. Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā sattāhaṃ acittakā hutvā diṭṭheva dhamme nirodhaṃ nibbānaṃ patvā sukhaṃ viharissāmāti nibbāttenti tesaṃ nirodhapādakāni honti. Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā aparihīnajjhānā hutvā brahmaloke uppajjissāmāti nibbattenti tesaṃ bhavokkamanatthāni honti. Bhagavatā panidaṃ catutthajjhānaṃ bodhirukkhamūle nibbattitaṃ taṃ tassa vipassanāpādakañceva ahosi abhiññāpādakañca nirodhapādakañca sabbakiccasādhakañca sabbalokiyalokuttaraguṇadāyakanti veditabbaṃ. Yesañca guṇānaṃ dāyakaṃ ahosi tesaṃ ekadesaṃ dassento evaṃ samāhite cittetiādimāha. Tattha soti so ahaṃ. Evanti catutthajjhānakkamanidassanametaṃ. Iminā kamena catutthajjhānaṃ paṭilabhitvāti vuttaṃ hoti. Samāhiteti iminā catutthajjhānasamādhinā samāhite. Parisuddhetiādīsu pana upekkhāsatipārisuddhibhāvena parisuddhe. Parisuddhattāyeva pariyodāte pabhassareti vuttaṃ hoti. Sukhādīnaṃ paccayānaṃ ghātena vihatarāgādiaṅgaṇattā anaṅgaṇe. Anaṅgaṇattāyeva vigatūpakkilese. @Footnote: 1. aṅ. tika. 20/217.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page175.

Aṅgaṇena hi cittaṃ upakkilissati. Subhāvitattā mudubhūte vasībhāvappatteti vuttaṃ hoti. Vase vattamānaṃ hi cittaṃ mudūti vuccati. Muduttāeva ca kammaniye kammakkhame kammayoggeti vuttaṃ hoti. Mudu hi cittaṃ kammaniyaṃ hoti sunidhantamiva suvaṇṇaṃ. Tadubhayampi ca subhāvitattāeva. Yathāha. Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ mudu ca hoti kammaniyañca yathayidaṃ bhikkhave cittanti 1-. Etesu parisuddhabhāvādīsu ṭhitattā ṭhite ṭhitattāyeva āneñjappatte acale niriñjaneti vuttaṃ hoti. Mudukammaññabhāvena vā attano vase ṭhitattā ṭhite. Saddhādīhi pariggahitattā āneñjappatte. Saddhāpariggahitaṃ hi cittaṃ asaddhiyena na iñjati viriyapariggahitaṃ kosajjena na iñjati satipariggahitaṃ pamādena na iñjati samādhipariggahitaṃ uddhaccena na iñjati paññāpariggahitaṃ avijjāya na iñjati obhāsagataṃ kilesandhakārena na iñjati imehi chahi dhammehi pariggahitaṃ āneñjappattaṃ hoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ abhinīhārakkhamaṃ hoti abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya. Aparopi nayo. Catutthajjhānasamādhinā samāhite nīvaraṇadūrībhāvena parisuddhe vitakkādisamatikkamena pariyodāte jhānapaṭilābhapaccayānaṃ 2- pāpakānaṃ icchāvacarānaṃ abhāvena anaṅgaṇe icchāya avacarānaṃ icchāvasena otiṇṇānaṃ pavattānaṃ nānappakārānaṃ kāmarāgapaccayānanti attho. Abhijjhādīnaṃ @Footnote: 1. aṅ. eka. 20/11. 2. visuddhimagga. 2/203. peḌna jhānapaṭilābhapaccanīkānaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page176.

Cittūpakkilesānaṃ vigamena vigatūpakkilese. Ubhayampi cetaṃ anaṅgaṇavatthusuttānusārena veditabbaṃ. Vasippattiyā mudubhūte iddhipādabhāvūpagamanena kammaniye bhāvanāpāripūriyā paṇītabhāvūpagamanena ṭhite āneñjappatte yathā āneñjappattaṃ hoti evaṃ ṭhiteti attho. Evampi aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ abhinīhārakkhamaṃ hoti abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya pādakaṃ padaṭṭhānabhūtanti. Pubbenivāsānussatiññāṇāyāti evaṃ abhiññāpādake jāte etasmiṃ citte pubbenivāsānussatimhi yaṃ ñāṇaṃ tadatthāya. Tattha pubbenivāsoti pubbe atītajātīsu nivuṭṭhakkhandhā. Nivuṭṭhāti ajjhāvuṭṭhā anubhūtā attano santāne uppajjitvā niruddhā. Nivuṭṭhadhammā vā. Nivuṭṭhāti gocaranivāsena nivuṭṭhā attano viññāṇena viññātā paricchinnā paraviññāṇaviññātāpi vā chinnavaṭṭumakānussaraṇādīsu. Pubbenivāsānussatīti yāya satiyā pubbenivāsaṃ anussati pubbenivāsānussati. Ñāṇanti tāya satiyā sampayuttaṃ ñāṇaṃ. Evamimassa pubbenivāsānussatiññāṇassa atthāya pubbenivāsānussatiññāṇāya etassa ñāṇassa adhigamāya pattiyāti vuttaṃ hoti. Abhininnāmesinti abhinīhariṃ. Soti so ahaṃ. Anekavihitanti anekavidhaṃ anekehi vā pakārehi pavattitaṃ saṃvaṇṇitanti attho. Pubbenivāsanti samanantarātītaṃ bhavaṃ ādiṃ katvā tattha tattha nivuṭṭhasantānaṃ. Anussarāmīti ekaṃpi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyoti evaṃ jātipaṭipāṭiṃ anugantvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page177.

Anugantvā sarāmi anueva 1- vā sarāmi citte abhininnāmitamatteeva sarāmīti dasseti. Pūritapāramīnaṃ hi mahāpurisānaṃ parikammakaraṇaṃ natthi tena te cittaṃ abhininnāmitvāva saranti. Ādikammikakulaputtā pana parikammaṃ katvā saranti. Tasmā tesaṃ vasena parikammaṃ vattabbaṃ siyā. Taṃ pana vuccamānaṃ atibhāriyaṃ vinayanidānaṃ karoti. Tasmā taṃ na vadāma. Atthikehi pana visuddhimagge vuttanayena gahetabbaṃ. Idha pana pālimeva vaṇṇayissāma. Seyyathīdanti āraddhappakāradassanatthe nipāto. Teneva yvāyaṃ pubbenivāso āraddho tassa pakārappabhedaṃ dassento ekampi jātintiādimāha. Tattha ekampi jātinti ekampi paṭisandhimūlaṃ cutipariyosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ khandhasantānaṃ. Esa nayo dvepi jātiyotiādīsu. Anekepi saṃvaṭṭakappetiādīsu pana parihāyamāno kappo saṃvaṭṭakappo vaḍḍhamāno vivaṭṭakappoti veditabbo. Tattha saṃvaṭṭena saṃvaṭṭaṭṭhāyikappo gahito hoti taṃmūlakattā. Vivaṭṭena ca vivaṭṭaṭṭhāyī. Evaṃ hi sati yāni tāni cattārīmāni bhikkhave kappassa asaṅkheyyāni katamāni cattāri saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyīti 2- vuttāni tāni sabbāni pariggahitāni honti. Tattha tayo saṃvaṭṭā tejosaṃvaṭṭo āposaṃvaṭṭo vāyosaṃvaṭṭoti. Tisso saṃvaṭṭasīmāyo ābhassarā subhakiṇhā vehapphalāti. Yadā kappo tejena saṃvaṭṭati ābhassarato heṭṭhā agginā dayhati. Yadā @Footnote: 1. anudevātipi dissati . 2. aṅ. catukka. 21/190.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page178.

Udakena saṃvaṭṭati subhakiṇhato heṭṭhā udakena viliyati. Yadā vātena saṃvaṭṭati vehapphalato heṭṭhā vātena viddhaṃsiyati. Vitthārato pana sadāpi ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassati. Buddhakkhettannāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ āṇakkhettaṃ visayakkhettañca. Tattha jātikkhettaṃ dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti yaṃ tathāgatassa paṭisandhiādīsu kampati. Āṇakkhettaṃ koṭisatasahassacakkavāḷapariyantaṃ yattha ratanaparittaṃ mettaparittaṃ khandhaparittaṃ dhajaggaparittaṃ āṭānāṭiyaparittaṃ moraparittanti imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo pavattati. Visayakkhettaṃ anantamaparimāṇaṃ yaṃ yāvatā vā pana ākaṅkheyyāti vuttaṃ yattha yaṃ yaṃ ākaṅkhati taṃ taṃ anussarati. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇakkhettaṃ vinassati. Tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti. Vinassantañca ekatova vinassati. Saṇṭhahantampi ekato saṇṭhahati. Tassa vināso ca saṇṭhahanañca visuddhimagge vuttaṃ. Atthikehi tato gahetabbaṃ. Ye pana te saṃvaṭṭavivaṭṭā vuttā etesu bhagavā bodhimaṇḍe sammāsambodhiṃ abhisambujjhanatthāya nisinno anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe sari. Kathaṃ. Amutrāsintiādinā nayena. Tattha amutrāsinti ahaṃ amumhi saṃvaṭṭakappe ahaṃ amumhi bhave vā yoniyā vā gatiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā ahosiṃ. Evannāmoti vessantaro vā jotipālo vā. Evaṃgottoti bhagavo vā gotamo vā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page179.

Evaṃvaṇṇoti odāto vā sāmo vā. Evamāhāroti sālimaṃsodanāhāro vā pavattaphalabhojano vā. Evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedīti anekappakārena kāyikacetasikānaṃ sāmisanirāmisādippabhedānaṃ vā sukhadukkhānaṃ paṭisaṃvedī. Evamāyupariyantoti evaṃvassasataparimāṇāyupariyanto caturāsītikappasahassaparimāṇāyupariyanto vā. So tato cuto amutra udapādinti so ahaṃ tato bhavato yonito gatito viññāṇaṭṭhitito sattāvāsato sattanikāyato vā cuto puna amukasmiṃ nāma bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sattanikāye vā udapādiṃ. Tatrāpāsinti atha tatrāpi bhave vā yoniyā vā gatiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā puna ahosiṃ. Evaṃnāmotiādi vuttanayameva. Athavā yasmā amutrāsinti idaṃ anupubbena ārohantassa yāvadicchakaanussaraṇaṃ so tato cutoti paṭinivattantassa paccavekkhaṇaṃ tasmā idhūpapannoti imissā idhūpapattiyā anantaraṃ amutra udapādinti tusitabhavanaṃ sandhāyāhāti veditabbo. Tatrāpāsiṃ evannāmoti tatrāpi tusitabhavane setuketu nāma devaputto ahosiṃ. Evaṃgottoti tāhi devatāhi saddhiṃ ekagotto. Evaṃvaṇṇoti suvaṇṇavaṇṇo. Evamāhāroti dibbasudhāhāro. Evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedīti evaṃ dibbasukhaṃ paṭisaṃvedī. Dukkhaṃ pana saṅkhāradukkhamattameva. Evamāyupariyantoti evaṃ sattapaññāsavassakoṭisaṭṭhivassasatasahassāyupariyanto. So tato cutoti so ahaṃ tato tusitabhavanato cuto. Idhūpapannoti idha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page180.

Mahāmāyāya deviyā kucchismiṃ nibbatto. Itīti evaṃ. Sākāraṃ sauddesanti nāmagottavasena sauddesaṃ vaṇṇādivasena sākāraṃ. Nāmagottena hi satto naro tisso 1- gotamoti uddisiyati. Vaṇṇādīhi odāto sāmoti nānattato paññāyati. Tasmā nāmagottaṃ uddeso itare ākārā. Kiṃ pana buddhāyeva pubbenivāsaṃ sarantīti. Vuccate. Na buddhāyeva paccekabuddhasāvakatitthiyāpi no ca kho visesena. Titthiyā hi cattāḷīsaṃyeva kappe saranti na tato paraṃ. Kasmā. Dubbalappaññattā. Tesaṃ hi nāmarūpaparicchedavirahitā dubbalā paññā hoti. Sāvakesu pana asītimahāsāvakā kappasatasahassaṃ saranti. Dve aggasāvakā ekamasaṅkheyyaṃ kappasatasahassañca. Paccekabuddhā dve asaṅkheyyāni kappasatasahassañca. Ettako hi tesaṃ abhinīhāro. Buddhānaṃ pana paricchedo natthi yāva icchanti tāva saranti. Titthiyā ca khandhapaṭipāṭimeva saranti paṭipāṭiṃ muñcitvā cutipaṭisandhivasena sarituṃ na sakkonti. Tesaṃ hi andhānaṃ viya icchitappadesokkamanaṃ natthi. Sāvakā ubhayathāpi saranti. Tathā paccekabuddhā. Buddhā pana khandhapaṭipāṭiyāpi cutipaṭisandhivasenapi sīhokkantavasenapi anekāsu kappakoṭīsu heṭṭhā vā upari vā yaṃ yaṃ ṭhānaṃ ākaṅkhanti taṃ taṃ sabbaṃ sarantiyeva. Ayaṃ kho me brāhmaṇātiādīsu. Meti mayā. Vijjāti viditakaraṇatthena vijjā. Kiṃ viditaṃ karoti. Pubbenivāsaṃ. @Footnote: 1. ito paraṃ katthaci dattotipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page181.

Avijjāti tasseva pubbenivāsassa aviditakaraṇatthena tappaṭicchādakamoho vuccati. Tamoti sveva moho paṭicchādakatthena tamoti vuccati. Ālokoti sāyeva vijjā obhāsakaraṇatthena ālokoti vuccati. Ettha ca vijjā adhigatāti ayaṃ attho. Sesaṃ pasaṃsāvacanaṃ. Yojanā panettha ayaṃ kho me vijjā adhigatā tassa me adhigatavijjassa avijjā vihatā vinaṭṭhāti attho. Kasmā. Yasmā vijjā uppannā. Esa nayo itarasmiṃpi padadvaye. Yathātanti ettha yathāti opamme. Tanti nipāto. Satiyā avippavāsena appamattassa viriyātāpena ātāpino kāye ca jīvite ca anapekkhatāya pahitattassa pesitacittassāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti. Yathā appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avijjā vihaññeyya vijjā uppajjeyya tamo vihaññeyya āloko uppajjeyya evameva mama avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno etassa me padhānānuyogassa anurūpameva phalaṃ laddhanti. Ayaṃ kho me brāhmaṇa paṭhamā abhinibbidā 1- ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhāti ayaṃ kho mama brāhmaṇa pubbenivāsānussatiññāṇamukhatuṇḍakena pubbenivuṭṭhakkhandhapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvā paṭhamā abhinibbidā paṭhamā nikkhanti paṭhamā ariyā jāti ahosi kukkuṭacchāpakasseva mukhatuṇḍakena vā pādanakhasikhāya vā aṇḍakosampadāletvā tamhā aṇḍakosamhā abhinibbidā nikkhanti kukkuṭanikāye pacchājātīti 2-. Pubbenivāsakathā niṭṭhitā. @Footnote: 1. pāliyampana abhinibbidhāti dissati. katthaci abhinibbhidātipi dissati. @2. paccājātīti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page182.

{13} So evaṃ .pe. Cutūpapātaññāṇāyāti cutiyā ca upapāte ca ñāṇāya. Yena ñāṇena sattānaṃ cuti ca upapāto ca ñāyati tadatthanti vuttaṃ hoti. Cittaṃ abhininnāmesinti parikammacittaṃ nīhariṃ. So dibbena .pe. Passāmīti ettha pana pūritapāramīnaṃ mahāsattānaṃ parikammakaraṇaṃ natthi te hi citte abhininnāmitamatte eva dibbena cakkhunā .pe. Satte passanti. Ādikammikakulaputtā parikammaṃ katvā. Tasmā tesaṃ vasena parikammaṃ vattabbaṃ siyā. Taṃ pana vuccamānaṃ atibhāriyaṃ vinayanidānaṃ karoti tasmā taṃ na vadāma. Atthikehi pana visuddhimagge vuttanayena gahetabbaṃ. Idha pana pālimeva vaṇṇayissāma. Soti so ahaṃ. Dibbenātiādīsu dibbasadisattā dibbaṃ. Devatānaṃ hi sucaritakammanibbattaṃ pittasemharudhirādīhi apalibuddhaṃ upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti. Idañcāpi viriyabhāvanābalanibbattaṃ ñāṇacakkhu taṃsadisamevāti dibbasadisattā dibbaṃ. Dibbavihāravasena paṭiladdhattā attanā ca dibbavihārasannissitattāpi dibbaṃ. Ālokapariggahena mahājutikattāpi dibbaṃ. Tirokuḍḍādigatarūpadassanena mahāgatikattāpi dibbaṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ. Dassanaṭṭhena cakkhu cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu. Cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhaṃ. Yo hi cutimattameva passati na upapātaṃ so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo upapātamattameva passati na cutiṃ so navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page183.

Gaṇhāti. Yo pana tadubhayaṃ passati so yasmā duvidhampi taṃ diṭṭhigataṃ ativattati tasmāssa taṃ dassanaṃ diṭṭhivisuddhihetu hoti. Tadubhayañca bhagavā addasa. Tenetaṃ vuttaṃ cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhanti. Ekādasaupakkilesavirahato vā visuddhaṃ. Bhagavato hi ekādasaupakkilesavirahitaṃ dibbacakkhu. Yathāha. So kho ahaṃ anuruddhā vicikicchā cittassa upakkilesoti iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ amanasikāro cittassa thīnamiddhaṃ cittassa chambhitattaṃ cittassa ubbillaṃ cittassa duṭṭhullaṃ cittassa accāraddhaviriyaṃ cittassa atilīnaviriyaṃ cittassa abhijappā cittassa nānattasaññā cittassa atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ so kho ahaṃ anuruddhā appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsaṃ hi kho sañjānāmi na ca rūpāni passāmi rūpāni hi kho passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmīti 1- evamādiṃ. Tadevaṃ ekādasaupakkilesavirahato visuddhaṃ. Manussūpacāraṃ atikkamitvā rūpadassanena atikkantamānusakaṃ. Mānusakaṃ vā maṃsacakkhuṃ atikkantattā atikkantamānusakanti veditabbaṃ. Tena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena. Satte passāmīti manusso maṃsacakkhunā viya satte passāmi dakkhāmi olokemi. Cavamāne upapajjamāneti ettha cutikkhaṇe upapattikkhaṇe vā dibbacakkhunā daṭṭhuṃ na sakkā ye pana āsannacutikā idāni cavissantīti te cavamānā ye ca gahitapaṭisandhikā sampatinibbattā @Footnote: 1. Ma. upari. 14/306.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page184.

Vā te upapajjamānāti adhippetā. Te evarūpe cavamāne upapajjamāne ca passāmīti dasseti. Hīneti mohanissandayuttattā hīnānaṃ jātikulabhogādīnaṃ vasena hīḷite oñāte avaññāte. Paṇīteti amohanissandayuttattā tabbiparīte. Suvaṇṇeti adosanissandayuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. Dubbaṇṇeti dosanissandayuttattā aniṭṭhaakantaamanāpavaṇṇayutte. Abhirūpavirūpetipi attho. Sugateti sugatigate. Alobhanissandayuttattā vā aḍḍhe mahaddhane. Duggateti duggatigate. Lobhanissandayuttattā vā dalidde appannapāne. Yathākammūpageti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ tena tena upagate. Tattha purimehi cavamānetiādīhi dibbacakkhukiccaṃ vuttaṃ. Iminā pana padena yathākammūpagaññāṇakiccaṃ. Tassa ca ñāṇassa ayamuppattikkamo. Heṭṭhā nirayābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nerayikasatte passati mahantaṃ dukkhamanubhavamāne. Taṃ dassanaṃ dibbacakkhukiccameva. So evaṃ manasikaroti kinnukho kammaṃ katvā ime sattā evaṃ dukkhamanubhavantīti. Athassa idannāma katvāti taṃkammārammaṇaṃ ñāṇaṃ uppajjati. Tathā upari devalokābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nandanavanamissakavanapārusakavanādīsu satte passati mahāsampattiṃ anubhavamāne. Tampi dassanaṃ dibbacakkhukiccameva. So evaṃ manasikaroti kinnukho kammaṃ katvā ime sattā evaṃ sampattimanubhavantīti. Athassa idannāma katvāti taṃ kammārammaṇaṃ ñāṇaṃ uppajjati. Idaṃ yathākammūpagaññāṇaṃ nāma. Imassapi visuṃ parikammannāma natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page185.

Yathāpimassa evaṃ anāgataṃsaññāṇassāpi. Dibbacakkhupādakāneva hi imāni dibbacakkhunā saheva ijjhanti. Kāyaduccaritenātiādīsu duṭṭhu caritaṃ duṭṭhaṃ vā caritaṃ kilesapūtikattāti duccaritaṃ. Kāyena duccaritaṃ kāyato vā uppannaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Evaṃ vacīmanoduccaritānipi daṭṭhabbāni. Samannāgatāti samaṅgibhūtā. Ariyānaṃ upavādakāti buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ antamaso gihisotāpannānampi anatthakāmā hutvā antimavatthunā vā guṇapariddhaṃsanena vā upavādakā akkosakā garahakāti vuttaṃ hoti. Tattha natthi imesaṃ samaṇadhammo assamaṇā eteti vadanto antimavatthunā upavadati natthi imesaṃ jhānaṃ vā vimokkhaṃ vā maggo vā phalaṃ vāti vadanto guṇapariddhaṃsanena upavadatīti veditabbo. So ca jānaṃ vā upavadeyya ajānaṃ vā ubhayathāpi ariyūpavādova hoti. Bhāriyaṃ kammaṃ saggāvaraṇaṃ maggāvaraṇañca. Tassa ca āvibhāvatthaṃ idaṃ vatthumudāharanti. Aññatarasmiṃ kira gāme eko thero ca daharabhikkhu ca piṇḍāya caranti. Te paṭhamaghareyeva uḷuṅkamattaṃ uṇhayāguṃ labhiṃsu. Therassa ca kucchivāto atthi. So cintesi ayaṃ yāgu mayhaṃ sappāyā yāva na sītalā hoti tāva naṃ pivāmīti. So manussehi ummāratthāya āhaṭe dārukhaṇḍe nisīditvā taṃ pivi. Itaro taṃ jigucchi aticchāto vatāyaṃ mahallako amhākaṃ lajjitabbataṃ akāsīti. Thero gāme caritvā vihāraṃ gantvā daharabhikkhuṃ āha atthi te āvuso imasmiṃ sāsane

--------------------------------------------------------------------------------------------- page186.

Patiṭṭhāti. Āma bhante sotāpanno ahanti. Tenahāvuso uparimaggatthāya vāyāmaṃ mā akāsi khīṇāsavo tayā upavaditoti. So taṃ khamāpesi. Tenassa taṃ pākatikaṃ ahosi. Tasmā yo aññopi ariyaṃ upavadati tena gantvā sace attanā vuḍḍhataro hoti ahaṃ āyasmantaṃ idañcīdañca avacaṃ taṃ me khamāhīti khamāpetabbo. Sace navakataro hoti vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ahaṃ bhante tumhe idañcīdañca avacaṃ taṃ me khamathāti khamāpetabbo. Sace so nakkhamati disāpakkanto vā hoti ye tasmiṃ vihāre bhikkhū vasanti tesaṃ santikaṃ gantvā sace attanā vuḍḍhataro hoti ṭhitakeneva sace navakataro ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā khamāpetabbaṃ. Ahaṃ bhante asukannāma āyasmantaṃ idañcīdañca avacaṃ khamatu me so āyasmāti evaṃ vadantena khamāpetabbaṃ. Sace so parinibbuto hoti parinibbutamañcaṭṭhānaṃ gantvā yāva sīvathikaṃ gantvāpi khamāpetabbaṃ. Evaṃ kate saggāvaraṇañca maggāvaraṇañca na hoti pākatikameva hoti. Micchādiṭṭhikāti viparītadassanā. Micchādiṭṭhikammasamādānāti micchādiṭṭhivasena samādinnanānāvidhakammā ye ca micchādiṭṭhimūlakesu kāyakammādīsu aññepi samādapenti. Tattha ca vacīduccaritaggahaṇeneva ariyūpavāde manoduccaritaggahaṇeneva ca micchādiṭṭhiyā saṅgahitāyapi imesaṃ dvinnaṃ punavacanaṃ mahāsāvajjabhāvadassanatthanti veditabbaṃ. Mahāsāvajjo hi ariyūpavādo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page187.

Anantariyasadiso. Yathāha. Seyyathāpi sārīputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya evaṃ sampadamidaṃ sārīputta vadāmi taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ apaṭinissajjitvā yathābhaṭaṃ nikkhitto evaṃ nirayeti. Micchādiṭṭhito ca mahāsāvajjatarannāma aññaṃ natthi. Yathāha. Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi evaṃ mahāsāvajjataraṃ yathayidaṃ micchādiṭṭhi micchādiṭṭhiparamāni bhikkhave vajjānīti 1-. Kāyassa bhedāti upādinnakkhandhapariccāgā. Parammaraṇāti tadanantaraṃ abhinibbattakkhandhaggahaṇā. Athavā kāyassa bhedāti jīvitindriyassūpacchedā. Parammaraṇāti cuticittato uddhaṃ. Apāyantievamādi sabbaṃ nirayavevacanaṃ. Nirayo hi saggamokkhahetubhūtā puññasammatā ayā apetattā sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati. Dosabahulatāya vā duṭṭhena kammunā nibbattā gatīti duggati. Vivasā nipatanti tattha dukkaṭakārinoti vinipāto. Vinassantā vā ettha nipatanti sambhajjamānaṅgapaccaṅgāti 2- vinipāto. Natthi ettha assādasaññito āyoti nirayo. Athavā apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ dīpeti. Tiracchānayoni hi apāyo sugatito apetattā na duggati mahesakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ sambhavato. Duggatiggahaṇena pittivisayaṃ dīpeti. So hi apāyo ceva duggati ca sugatito @Footnote: 1. aṅ. tika. 20/44. 2. sambhijjamānaṅga...itipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page188.

Apetattā dukkhassa ca gatibhūtattā na tu vinipāto asurasadisaṃ avinipātitattā. Petamahaddhikānaṃ hi vimānānipi nibbattanti. Vinipātaggahaṇena asurakāyaṃ dīpeti. So hi yathāvuttenatthena apāyo ceva duggati ca sabbasamussayehi ca vinipātitattā vinipātoti vuccati. Nirayaggahaṇena avīciādimanekappakāraṃ nirayameva dīpeti. Upapannāti upagatā tattha abhinibbattāti adhippāyo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo. Ayaṃ pana viseso. Ettha sugatiggahaṇena manussagatiṃpi 1- saṅgayhati. Saggaggahaṇena devagatiyeva. Tattha sundarā gatīti sugati. Rūpādīhi visayehi suṭṭhu aggoti saggo. So sabbopi lujjanappalujjanaṭṭhena lokoti ayaṃ vacanattho. Vijjāti dibbacakkhuññāṇavijjā. Avijjāti sattānaṃ cutipaṭisandhipaṭicchādikā avijjā. Sesaṃ vuttanayamevāti. Dibbacakkhukathā niṭṭhitā. Ayameva hettha viseso. Yathā pubbenivāsakathāyaṃ pubbenivāsānussatiññāṇamukhatuṇḍakena pubbenivuṭṭhakkhandhapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvāti vuttaṃ evamidha cutūpapātaññāṇamukhatuṇḍakena cutūpapātapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvāti vattabbaṃ. {14} So evaṃ samāhite citteti idha vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ. Āsavānaṃ khayaññāṇāyāti arahattamaggaññāṇatthāya. Arahattamaggo hi āsavavināsanato āsavānaṃ khayoti @Footnote: 1. manussagatipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page189.

Vuccati. Tatra cetaṃ ñāṇaṃ tattha pariyāpannattāti. Cittaṃ abhininnāmesinti vipassanācittaṃ abhinīhariṃ. So idaṃ dukkhantievamādīsu ettakaṃ dukkhaṃ na ito bhiyyo dukkhanti sabbampi dukkhasaccaṃ sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ jāniṃ paṭivijjhiṃ tassa ca dukkhassa nibbattikaṃ taṇhaṃ ayaṃ dukkhasamudayoti tadubhayampiyaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhati taṃ tesaṃ appavattiṃ nibbānaṃ ayaṃ dukkhanirodhoti tassa ca sampāpakaṃ ariyamaggaṃ ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ jāniṃ paṭivijjhinti evamattho veditabbo. Evaṃ sarūpato saccāni dassetvā idāni kilesavasena pariyāyato dassento ime āsavātiādimāha. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passatoti tassa mayhaṃ evaṃ jānantassa evaṃ passantassa. Saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathesi. Kāmāsavāti kāmāsavato. Vimuccitthāti iminā phalakkhaṇaṃ dasseti. Maggakkhaṇe hi cittaṃ vimuccati phalakkhaṇe vimuttaṃ hoti. Vimuttasmiṃ vimuttamiti 1- ñāṇanti iminā paccavekkhaṇaññāṇaṃ dasseti. Khīṇā jātītiādīhi tassa bhūmiṃ. Tena hi ñāṇena bhagavā paccavekkhanto khīṇā jātītiādīni abbhaññāsi. Katamā pana bhagavato jāti khīṇā kathañca naṃ abbhaññāsīti. Vuccate. Na tāvassa atītā jāti khīṇā pubbeva khīṇattā na anāgatā anāgate vāyāmābhāvato na paccuppannā vijjamānattā. @Footnote: 1. porāṇapotthakesu vimuttamhīti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page190.

Yā pana maggassa abhāvitattā uppajjeyya ekacatuppañcavokārabhavesu ekacatuppañcakkhandhappabhedā jāti sā maggassa bhāvitattā anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ apaṭisandhikaṃ hotīti jānanto abbhaññāsi. Vusitanti vuṭṭhaṃ parivuṭṭhaṃ kataṃ caritaṃ niṭṭhitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Khīṇāsavo vuṭṭhavāso. Tasmā bhagavā attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto vusitaṃ brahmacariyanti abbhaññāsi. Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti. Khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā bhagavā attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto kataṃ karaṇīyanti abbhaññāsi. Nāparaṃ itthattāyāti idāni puna itthabhāvāya evaṃ soḷasakiccabhāvāya kilesakkhayāya vā maggabhāvanākiccaṃ me natthīti abbhaññāsi. Idāni evaṃ paccavekkhaṇaññāṇapariggahitaṃ taṃ āsavānaṃ khayaññāṇādhigamaṃ brāhmaṇassa dassento ayaṃ kho me brāhmaṇātiādimāha. Tattha vijjāti arahattamaggaññāṇavijjā. Avijjāti catussaccapaṭicchādikā avijjā. Sesaṃ vuttanayameva 1-. @Footnote: 1. dibbacakkhukathaṃ upādāya ito paraṃ āsavakkhayakathā niṭṭhitāti vacanena bhavitabbaṃ. @tañcakho na katthaci dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page191.

Ayaṃ pana viseso. Ayaṃ kho me brāhmaṇa tatiyā abhinibbidā ahosīti ettha ayaṃ kho mama brāhmaṇa āsavānaṃ khayaññāṇamukhatuṇḍakena catussaccapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosaṃ padāletvā tatiyā abhinibbidā tatiyā nikkhanti tatiyā ariyā jāti ahosi kukkuṭacchāpakasseva mukhatuṇḍakena vā pādanakhasikhāya vā aṇḍakosaṃ padāletvā tamhā aṇḍakosamhā abhinibbidā nikkhanti kukkuṭanikāye pacchājātīti. 1- Ettāvatā kiṃ dassesīti. So hi brāhmaṇa kukkuṭacchāpako aṇḍakosampadāletvā tato nikkhamanto sakideva jāyati ahaṃ pana pubbenivuṭṭhakkhandhapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosaṃ bhinditvā paṭhamantāva pubbenivāsānussatiññāṇavijjāya jāto tato sattānaṃ cutipaṭisandhipaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvā dutiyaṃ dibbacakkhuññāṇavijjāya jāto puna catussaccapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvā tatiyaṃ āsavānaṃ khayaññāṇavijjāya jāto evaṃ tīhi vijjāhi tikkhattuṃ jātomhi sā ca me jāti arayā sundarā parisuddhāti idaṃ dassesi. Evaṃ dassento ca pubbenivāsaññāṇena atītaṃsaññāṇaṃ dibbacakkhunā paccuppannānāgataṃsaññāṇaṃ āsavakkhayena sakalalokiyalokuttaraguṇanti evaṃ tīhi vijjāhi sabbepi sabbaññuguṇe pakāsetvā attano ariyāya jātiyā jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ brāhmaṇassa dassesi. {15} Evaṃ vutte verañjo brāhmaṇoti evaṃ bhagavatā lokānukampakena brāhmaṇaṃ anukampamānena vinigūhitabbepi attano ariyāya jātiyā jeṭṭhaseṭṭhabhāve vijjāttayappakāsitāya dhammadesanāya vutte @Footnote: 1. paccājātīti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page192.

Pītivipphāraparipuṇṇagattacitto verañjo brāhmaṇo taṃ bhagavato ariyāya jātiyā jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ viditvā īdisaṃ nāmāhaṃ sabbalokaseṭṭhaṃ sabbaguṇasamannāgataṃ sabbaññuṃ aññesaṃ abhivādanādikammaṃ na karotīti avacaṃ dhiratthu vata re aññāṇanti attānaṃ garahitvā ayaṃ dāni loke ariyāya jātiyā purejātaṭṭhena jeṭṭho sabbaguṇehi apaṭisamaṭṭhena seṭṭhoti niṭṭhaṃ gantvā bhagavantaṃ etadavoca jeṭṭho bhavaṃ gotamo seṭṭho bhavaṃ gotamoti. Evañca vatvā puna taṃ bhagavato dhammadesanaṃ abbhanumodamāno abhikkantaṃ bho gotamātiādimāha. Tatthāyaṃ abhikkantasaddo khayasundaraabhirūpaabbhanumodanesu dissati. Abhikkantā bhante ratti nikkhanto paṭhamo yāmo ciraṃ nisinno bhikkhusaṅghotiādīsu hi khaye dissati. Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cātiādīsu sundare. Ko me vandati pādāni iddhiyā yasasā jalaṃ abhikkantena vaṇṇena sabbā obhāsayaṃ disāti- ādīsu abhirūpe. Abhikkantaṃ bhantetiādīsu abbhanumodane. Idhāpi abbhanumodaneyeva. Yasmā ca abbhanumodane tasmā sādhu sādhu bho gotamāti vuttaṃ hotīti veditabbaṃ. Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ turite kotuhalacchare hāse soke pasāde ca kare āmeḍitaṃ 1- budhoti iminā ca lakkhaṇena idha pasādavasena pasaṃsāvasena cāyaṃ dvikkhattuṃ @Footnote: 1. āmeṇḍitantipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page193.

Vuttoti veditabbo. Athavā abhikkantanti atikantaṃ atiiṭṭhaṃ atimanāpaṃ atisundaranti vuttaṃ hoti. Tattha ekena abhikkantasaddena desanaṃ thometi ekena attano pasādaṃ. Ayaṃ hi ettha adhippāyo abhikkantaṃ bho gotama yadidaṃ bhoto gotamassa dhammadesanā abhikkantaṃ yadidaṃ bhoto gotamassa dhammadesanaṃ āgamma mama pasādoti. Bhagavatoyeva pāvacanaṃ dve dve atthe sandhāya thometi. Bhoto gotamassa vacanaṃ abhikkantaṃ dosanāsanato abhikkantaṃ guṇādhigamanato tathā saddhājananato paññājananato sātthato sabyañjanato uttānapadato gambhīratthato kaṇṇasukhato hadayaṅgamato anattukkaṃsanato aparavambhanato karuṇāsītalato paññāvadātato āpātharammaṇīyato vimaddakkhamato suyyamānasukhato vīmaṃsiyamānahitatotievamādīhi yojetabbaṃ. Tato parampi catūhi upamāhi desanaṃyeva thometi. Tattha nikujjitanti adhomukhaṭṭhapitaṃ heṭṭhāmukhajātaṃ vā. Ukkujjeyyāti uparimukhaṃ kareyya. Paṭicchannanti tiṇapaṇṇādicchāditaṃ. Vivareyyāti ugghāṭeyya. Muḷhassāti disāmuḷhassa. Maggaṃ ācikkheyyāti hatthe gahetvā esa maggoti vadeyya. Andhakāreti kāḷapakkhacātuddasīaḍḍharattaghanavanasaṇḍameghapaṭalehi caturaṅge tamasi. Ayaṃ tāva anuttānapadattho. Ayaṃ pana adhippāyayojanā. Yathā koci nikujjitaṃ ukkujjeyya evaṃ saddhammavimukhaṃ asaddhammapatitaṃ maṃ asaddhammā vuṭṭhāpentena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page194.

Yathā paṭicchannaṃ vivareyya evaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānā pabhūti micchādiṭṭhigahanapaṭicchannaṃ sāsanaṃ vivarantena yathā muḷhassa maggaṃ ācikkheyya evaṃ kummaggamicchāmaggapaṭipannassa me saggamokkhamaggaṃ ācikkhantena yathā andhakāre telappajjotaṃ dhāreyya evaṃ mohandhakāranimuggassa me buddhādiratanarūpāni apassato tappaṭicchādaka- mohandhakāraviddhaṃsakadesanāpajjotaṃ dhārentena mayhaṃ bhotā gotamena etehi pariyāyehi pakāsitattā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Evaṃ dhammadesanaṃ thometvā imāya desanāya ratanattaye pasannacitto pasannākāraṃ karonto esāhantiādimāha. Tattha esāhanti eso ahaṃ. Bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmīti bhavantaṃ gotamaṃ saraṇanti gacchāmi bhavaṃ me gotamo saraṇaṃ parāyanaṃ aghassa tātā 1- hitassa ca vidhātāti iminā adhippāyena bhavantaṃ gotamaṃ gacchāmi bhajāmi sevāmi payirupāsāmi evaṃ jānāmi bujjhāmīti. Yesaṃ hi dhātūnaṃ gati attho buddhipi tesaṃ attho. Tasmā gacchāmīti imassa jānāmi bujjhāmīti ayaṃpi attho vutto. Dhammañca bhikkhusaṅghañcāti ettha pana adhigatamagge sacchikatanirodhe yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne ca apāyesu apatamāne dhāretīti dhammo. So atthato ariyamaggo ceva nibbānañca. Vuttaṃ hetaṃ yāvatā bhikkhave dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyatīti. Vitthāro. Na kevalaṃ ariyamaggo ceva nibbānañca apica kho @Footnote: 1. hatātipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page195.

Ariyaphalehi saddhiṃ pariyattidhammopi. Vuttampi hetaṃ chattamāṇavakavimāne 1- rāgavirāgamaneñjamasokaṃ dhammamasaṅkhatamappaṭikūlaṃ madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattaṃ dhammamimaṃ saraṇatthamupehīti. Ettha hi rāgavirāgoti maggo kathito. Aneñjamasokanti phalaṃ. Dhammamasaṅkhatanti nibbānaṃ. Appaṭikūlaṃ madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattanti piṭakattayena vibhattasabbadhammakkhandhāti. Diṭṭhisīlasaṅghāṭena saṃhatoti saṅgho. So atthato aṭṭhaariyapuggalasamūho. Vuttaṃ hetaṃ tasmiṃyeva vimāne yattha ca dinnaṃ mahapphalamāhu catūsu sucīsu purisayugesu aṭṭha ca puggaladhammadasā 2- te saṅghamimaṃ saraṇatthamupehīti bhikkhūnaṃ saṅgho bhikkhusaṅgho. Ettāvatā ca brāhmaṇo tīṇi saraṇagamanāni paṭivedesi. Idāni tesveva tīsu saraṇagamanesu kosallatthaṃ saraṇaṃ saraṇagamanaṃ yo saraṇaṃ gacchati saraṇagamanappabhedo saraṇagamanaphalaṃ saṅkileso bhedoti ayaṃ vidhi veditabbo. So pana idha vuccamāno atibhāriyaṃ vinayanidānaṃ karotīti na vutto. Atthikehi pana papañcasūdaniyaṃ vā majjhimaṭṭhakathāyaṃ bhayabheravasuttavaṇṇanāto paramatthajotikāyaṃ @Footnote: 1. khu. vi. 26/94. 2. pāliyampana puggaladhammaddasāti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page196.

Vā khuddakaṭṭhakathāyaṃ sumaṅgalavilāsiniyaṃ vā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ saraṇavaṇṇanāto gahetabboti. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretūti maṃ bhavaṃ gotamo upāsako ayanti evaṃ dhāretūti attho. Upāsakavidhikosallatthaṃ panettha ko upāsako kasmā upāsakoti vuccati kimassa sīlaṃ ko ājīvo kā vipatti kā sampattīti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Taṃ atibhārakaraṇato idha na vibhattaṃ. Atthikehi pana papañcasūdaniyaṃ majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Ajjataggeti ettha ayaṃ aggasaddo ādikoṭikoṭṭhāsaseṭṭhesu dissati. Ajjatagge samma dovārika āvarāmi dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnantiādīsu hi ādimhi dissati. Teneva aṅgulaggena taṃ aṅgulaggaṃ parāmaseyya ucchuggaṃ veḷuggantiādīsu koṭiyaṃ. Ambilaggaṃ vā madhuraggaṃ vā tittikaggaṃ vā anujānāmi bhikkhave vihāraggena vā pariveṇaggena vā bhājetuntiādīsu koṭṭhāse. Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dvipadā vā .pe. Tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatītiādīsu seṭṭhe. Idha panāyaṃ ādimhi daṭṭhabbo. Tasmā ajjataggeti ajjaggaṃ 1- ādiṃ katvāti evamettha attho veditabbo. Ajjagganti 1- ajjabhāvanti vuttaṃ hoti. Ajjadagge icceva vā pāṭho. Dakāro padasandhikaro. Ajja aggaṃ katvāti vuttaṃ hoti. Pāṇupetanti pāṇehi upetaṃ yāva me jīvitaṃ pavattati tāva upetaṃ anaññasatthukaṃ tīhi saraṇagamanehi saraṇaṃ gataṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu @Footnote: 1. ajjatanti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page197.

Jānātu ahañhi sacepi me tikhiṇena asinā sīsaṃ chindeyyuṃ neva buddhaṃ. Na buddhoti vā dhammaṃ na dhammoti vā saṅghaṃ na saṅghoti vā vadeyyanti. Ettha ca brāhmaṇo pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti puna saraṇagamanaṃ vadanto attasanniyyātanaṃ pakāsetīti veditabbo. Evaṃ attānaṃ niyyādetvā bhagavantaṃ saparisaṃ upaṭṭhātukāmo āha adhivāsetu ca me bhavaṃ gotamo verañjāyaṃ vassāvāsaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti. Kiṃ vuttaṃ hoti. Upāsakañca maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu adhivāsetu ca me verañjāyaṃ vassāvāsaṃ tayo māse verañjaṃ upanissāya mama anuggahatthaṃ vassāvāsaṃ sampaṭicchatūti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvenāti athassa vacanaṃ sutvā bhagavā kāyaṅgaṃ vā vācaṅgaṃ vā acopetvā abbhantareyeva khantiṃ dhāretvā tuṇhībhāvena adhivāsesi. Brāhmaṇassa anuggahatthaṃ manasāva sampaṭicchīti vuttaṃ hoti. Athakho verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ viditvāti athakho verañjo brāhmaṇo sace me samaṇo gotamo nādhivāseyya kāyena vā vācāya vā paṭikkhipeyya yasmā pana apaṭikkhipitvā abbhantare khantiṃ dhāresi tasmā me manasāva adhivāsesīti evaṃ ākārasallakkhaṇakusalatāya bhagavato adhivāsanaṃ viditvā attano nisinnāsanato uṭṭhāya catūsu disāsu bhagavantaṃ sakkaccaṃ abhivādetvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā āgatakālato pabhūti jātimahallakabrāhmaṇānaṃ abhivādanādīni na karotīti vigarahitvāpi idāni viññātabuddhaguṇo kāyena vācāya manasā ca anekakkhattuṃ vandantopi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page198.

Atittoyeva hutvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjalimpaggayha sirasmiṃ patiṭṭhāpetvā yāva dassanavisayo tāva paṭimukhoyeva apakkamitvā dassanavisayaṃ vijahanaṭṭhāne vanditvā pakkāmi. {16} Tena kho pana samayena verañjā dubbhikkhā hotīti yasmiṃ verañjena brāhmaṇena bhagavā verañjaṃ upanissāya vassāvāsaṃ yācito tena samayena verañjā dubbhikkhā hoti. Dubbhikkhāti dullabhabhikkhā. Sā pana dullabhabhikkhatā yattha manussā assaddhā honti appasannā tattha susassakālepi atisamagghepi pubbaṇṇāparaṇṇe hoti verañjāyaṃ pana yasmā na tathā ahosi apica kho dussassatāya chātakadosena ahosi tasmā tamatthaṃ dassento dvīhitikātiādimāha. Tattha dvīhitikāti dvidhā pavattaīhitikā. Īhitannāma iriyā dvidhā pavattā cittairiyā cittaīhā. Ettha lacchāma nukho kiñci bhikkhamānā na lacchāmāti jīvituṃ vā sakkhissāma nukho noti ayamettha adhippāyo. Athavā dvīhitikāti dujjīvikā. Īhitaṃ īhā iriyanaṃ pavattanaṃ jīvitantiādīni hi padāni ekatthāni. Tasmā dukkhena īhitaṃ ettha pavattatīti dvīhitikāti ayamettha padattho. Setaṭṭhikāti setakāni aṭṭhīni etthāti setaṭṭhikā. Divasaṃpi yācitvā kiñci aladdhā matānaṃ kapaṇamānussakānaṃ ahicchattakavaṇṇehi aṭṭhikehi tatra tatra parikiṇṇāti vuttaṃ hoti. Setaṭṭikātipi pāṭho. Tassattho setā aṭṭi etthāti setaṭṭikā. Aṭṭīti āturatā byādhirogo. Tattha ca sassānaṃ gabbhaggahaṇakāle

--------------------------------------------------------------------------------------------- page199.

Setakarogena upahatameva pacchinnakhīraṃ aggahitataṇḍulaṃ paṇḍarapaṇḍaraṃ sālisīsaṃ vā yavagodhumasīsaṃ vā nikkhamati tasmā setaṭṭikāti vuccati. Vappakāle suṭṭhu abhisaṅkharitvāpi vuttasassaṃ tattha salākā eva sampajjatīti salākāvuttā. Salākāya vā tattha jīvitaṃ pavattentīti salākāvuttā. Kiṃ vuttaṃ hoti. Tattha kira dhaññavikkayakānaṃ santikaṃ kayakesu gatesu dubbalamanusse abhibhavitvā balavamanussā dhaññaṃ kīṇitvā gacchanti. Dubbalamanussā alabhamānā mahāsaddaṃ karonti. Dhaññavikkayakā sabbesaṃ saṅgahaṃ karissāmāti dhaññakaraṇaṭṭhāne dhaññamāpakaṃ nisīdāpetvā ekapasse vaṇṇajjhakkhaṃ 1- nisīdāpesuṃ. Dhaññatthikā vaṇṇajjhakkhassa santikaṃ gacchanti. So āgatapaṭipāṭiyā mūlaṃ gahetvā itthannāmassa ettakaṃ dātabbanti salākaṃ likhitvā deti. Te taṃ gahetvā dhaññamāpakassa santikaṃ gantvā dinnapaṭipāṭiyā dhaññaṃ gaṇhanti. Evaṃ salākāya tattha jīvitaṃ pavattentīti salākāvuttā. Na sukarā uñchena paggahena yāpetunti paggahena yo uñcho tena yāpetuṃ na sukarā. Pattaṃ paggahetvā yaṃ ariyā uñchaṃ karonti bhikkhācariyaṃ caranti tena uñchena yāpetuṃ na sukarāti vuttaṃ hoti. Tadā kira tattha sattaṭṭhagāme piṇḍāya caritvā ekadivasampi yāpanamattaṃ na labhanti. Tena kho pana samayena uttarāpathakā assabāṇijā .pe. Assosi kho bhagavā udukkhalasaddanti. Tenāti yasmiṃ samaye bhagavā verañjaṃ upanissāya vassāvāsaṃ upagato tena samayena @Footnote: 1. vaṇṇajjhakkhanti kahāpaṇaparikkhakanti ṭīkā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page200.

Uttarāpathavāsikā uttarāpathato vā āgatattā evaṃladdhavohārā assabāṇijā uttarāpathe assānaṃ uṭṭhānaṭṭhāne pañca assasatāni gahetvā diguṇatiguṇaṃ lābhaṃ paṭṭhayamānā desantaraṃ gacchantā tehi attano vikkāyikabhaṇḍabhūtehi pañcamattehi assasatehi verañjāyaṃ vassāvāsaṃ upagatā honti. Kasmā. Na hi sakkā tasmiṃ dese vassike cattāro māse addhānaṃ paṭipajjituṃ. Upagacchantā ca bahinagare udakena anajjhottharaṇīye ṭhāne attano ca vāsāgārāni assānañca mandiraṃ kārāpetvā vatiyā parikkhipiṃsu. Tāni tesaṃ vasanaṭṭhānāni assamaṇḍalikāyoti paññāyiṃsu. Tenāha tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṃ pattha pattha pulakaṃ paññattaṃ hotīti. Patthapatthapulakanti ekamekassa 1- bhikkhuno patthapatthappamāṇaṃ pulakaṃ. Pattho nāma nāḷīmattaṃ hoti ekassa purisassa alaṃ yāpanāya. Vuttampi hetaṃ patthodano nālamayaṃ duvinnanti. Pulakannāma nitthusaṃ katvā ussedetvā gahitayavataṇḍulā vuccanti. Yadi hi sathusā honti pāṇakā vijjhanti addhānakkhamā na honti tasmā te bāṇijā addhānakkhamaṃ katvā yavataṇḍulaṃ ādāya addhānaṃ paṭipajjanti yattha assānaṃ khādanīyaṃ tiṇaṃ dullabhaṃ bhavissati tattheva taṃ assabhattaṃ bhavissatīti. Kasmā pana tehi taṃ bhikkhūnaṃ paññattanti. Vuccate. Na hi te dakkhiṇāpathamanussā viya assaddhā appasannā. Te pana saddhā pasannā buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā. @Footnote: 1. ekekassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page201.

Te pubbaṇhasamayaṃ kenacideva karaṇīyena nagaraṃ pavisantā dve tayo divase addasaṃsu sattaṭṭha bhikkhū sunivatthe supārute iriyāpathasampanne sakalampi nagaraṃ piṇḍāya caritvā kiñci alabhamāne. Disvāna tesaṃ etadahosi ayyā imaṃ nagaraṃ upanissāya vassaṃ upagatā chātakañca vattati na ca kiñci labhanti ativiya kilamanti mayañcamhā āgantukā na sakkoma nesaṃ devasikaṃ yāguñca bhattañca paṭiyādetuṃ amhākaṃ pana assā sāyañca pāto ca dvikkhattuṃ bhattaṃ labhanti yannūna mayaṃ ekamekassa assassa pātarāsabhattato ekamekassa bhikkhuno patthapatthapulakaṃ dadeyyāma evaṃ ayyā na ca kilamissanti assā ca yāpessantīti. Te bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā etamatthaṃ ārocetvā bhante tumhe patthapatthapulakaṃ paṭiggahetvā yaṃ vā taṃ vā katvā paribhuñjathāti yācitvā devasikaṃ patthapatthapulakaṃ paññāpesuṃ. Tena vuttaṃ tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṃ patthapatthapulakaṃ paññattaṃ hotīti. Paññattanti niccabhattasaṅkhepena ṭhapitaṃ. Idāni bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvātiādīsu. Pubbaṇhasamayanti divasassa pubbabhāgasamayaṃ. Pubbaṇhasamayeti attho. Pubbaṇhe vā samayaṃ pubbaṇhasamayaṃ. Pubbaṇhe ekaṃ khaṇanti vuttaṃ hoti. Evaṃ accantasaṃyoge upayogavacanaṃ labbhati. Nivāsetvāti paridahitvā. Vihāranivāsanaparivattanavasenetaṃ veditabbaṃ. Na hi te tato pubbe anivatthā ahesuṃ. Pattacīvaramādāyāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page202.

Pattaṃ hatthehi cīvaraṃ kāyena ādiyitvā sampaṭicchitvā dhāretvāti attho. Yena vā tena vā hi pakārena gaṇhantā ādāya icceva vuccanti. Yathā samādāyeva pakkamatīti. Piṇḍaṃ alabhamānāti sakalampi verañjaṃ caritvā tiṭṭhatu piṇḍo antamaso aticchathāti vācampi alabhamānā. Patthapatthapulakaṃ ārāmaṃ haritvāti gatagataṭṭhāne laddhaṃ ekamekaṃ pattha pattha pulakaṃ gahetvā ārāmaṃ netvā. Udukkhale koṭṭetvā paribhuñjantīti therānaṃ koci kappiyakārako natthi yo tesaṃ taṃ gahetvā yāguṃ vā bhattaṃ vā paceyya. Sāmaṃpi pacanaṃ samaṇasāruppaṃ na hoti na ca vaṭṭati. Te evaṃ no sallahukavuttitā ca bhavissati sāmapākaparimocanañcāti aṭṭhaṭṭha janā vā dasa dasa janā vā ekato hutvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā sakaṃ sakaṃ paṭivisaṃ 1- udakena temetvā paribhuñjanti. Evaṃ paribhuñjitvā appossukkā samaṇadhammaṃ karonti. Bhagavato pana te assavāṇijā patthapulakañca denti tadupiyañca sappimadhusakkharaṃ. Taṃ āyasmā ānando āharitvā silāyaṃ piṃsati. Puññavatā paṇḍitapurisena kataṃ manāpameva hoti. Atha naṃ piṃsitvā sappiādīhi sammāyojetvā bhagavato upanāmeti. Athettha devatā dibbojaṃ pakkhipanti. Taṃ bhagavā paribhuñji. Paribhuñjitvā phalasamāpattiyā kālaṃ vītināmeti. Na tato paṭṭhāya piṇḍāya carati. Kiṃ panānandatthero tadā bhagavato upaṭṭhāko hotīti. Na hoti no ca kho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ laddho. Bhagavato @Footnote: 1. paṭiviṃsantipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page203.

Hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassabbhantare nibaddhūpaṭṭhāko nāma natthi. Kadāci nāgasamālatthero bhagavantaṃ upaṭṭhāpesi kadāci nāgitatthero kadāci meghiyatthero kadāci upavāṇatthero kadāci sāgatatthero kadāci sunakkhatto licchaviputto. Te attano ruciyā upaṭṭhahitvā yadā icchanti tadā pakkamanti. Ānandatthero tesu upaṭṭhahantesa appossukko hoti pakkantesu sayameva vattapaṭipattiṃ karoti. Bhagavāpi kiñcāpi me ñātiseṭṭho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ na tāva labhati athakho evarūpesu ṭhānesu ayameva paṭirūpo [1]- adhivāsesi. Tena vuttaṃ āyasmā ānando pattha pattha pulakaṃ silāyaṃ piṃsitvā bhagavato upanāmeti taṃ bhagavā paribhuñjatīti. Nanu ca manussā dubbhikkhakāle ativiya ussāhajātā puññāni karonti attanā abhuñjitvāpi bhikkhūnaṃ dātabbaṃ maññanti te tadā kasmā kaṭacchubhikkhampi na adaṃsu ayañca verañjo brāhmaṇo mahatā ussāhena bhagavantaṃ vassāvāsaṃ yāci so kasmā bhagavato atthibhāvampi na jānātīti. Vuccate. Mārāvaṭṭanāya. Verañjaṃ hi brāhmaṇaṃ bhagavato santikā pakkantamattameva sakalañca nagaraṃ samantā [2]- yojanamattaṃ yattha sakkā purebhattaṃ piṇḍāya caritvā paccāgantuṃ taṃ sabbaṃ māro āvaṭṭetvā mohetvā sabbesaṃ asallakkhaṇabhāvaṃ katvā pakkāmi tasmā na koci antamaso sāmīcikammampi kattabbaṃ maññittha. Kiṃ pana bhagavāpi mārāvaṭṭanaṃ ajānitvā tattha vassaṃ upagatoti. No ajānitvā. Atha kasmā campāsāvatthīrājagahādīnaṃ aññatarasmiṃ na upagatoti. @Footnote: 1. etthantare itisaddo naṭṭho bhaveyya yojanāyaṃ dissamānattā. 2. etthantarepi @casaddo dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page204.

Tiṭṭhantu campāsāvatthīrājagahādīni sacepi bhagavā tasmiṃ saṃvacchare uttarakuruṃ vā tidasapuraṃ vā gantvā vassaṃ upagaccheyya taṃpi māro āvaṭṭeyya. So kira taṃ saṃvaccharaṃ ativiya āghātena pariyuṭṭhitacitto ahosi. Idha pana bhagavā imaṃ atirekaṃ kāraṇaṃ addasa assavāṇijā bhikkhūnaṃ saṅgahaṃ karissantīti tasmā verañjāyameva vassaṃ upagañci. Kiṃ pana māro vāṇijake āvaṭṭetuṃ na sakkotīti. No na sakkoti te pana āvaṭṭitapariyosāne āgamiṃsu. Paṭinivattitvā kasmā na āvaṭṭesīti. Avisayhatāya. Na hi so tathāgatassa abhihaṭabhikkhāya nibaddhadānassa appitavattassa antarāyaṃ kātuṃ visahati. Catunnaṃ hi na sakkā antarāyo kātuṃ. Katamesaṃ catunnaṃ. Tathāgatassa abhihaṭabhikkhāsaṅkhepena vā nibaddhadānassa appitavattasaṅkhepena vā pariccattānaṃ catunnaṃ paccayānaṃ na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ buddhānaṃ jīvitassa na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ asītiyā anubyañjanānaṃ byāmappabhāya vā na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ candimasuriyadevabrahmānampi hi pabhā tathāgatassa anubyañjanabyāmappabhāpadesaṃ patvā vihatānubhāvā honti buddhānaṃ sabbaññutaññāṇassa na sakkā kenaci antarāyo kātunti imesaṃ catunnaṃ na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ. Tasmā mārena akatantarāyabhikkhaṃ bhagavā sasāvakasaṅgho tadā paribhuñjīti veditabbo. Evaṃ paribhuñjanto ca ekadivasaṃ. Assosi kho bhagavā udukkhalasaddanti bhagavā pattha pattha pulakaṃ koṭṭentānaṃ bhikkhūnaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page205.

Musalasaṅghaṭṭajanitaṃ udukkhalasaddaṃ suṇi. Tato paraṃ jānantāpi tathāgatātievamādi yaṃ parato kinnukho so ānanda udukkhalasaddoti pucchi tassa parihāradassanatthaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ saṅkhepavaṇṇanā. Tathāgatā nāma jānantāpi sace tādisaṃ pucchākāraṇaṃ hoti pucchanti sace pana tādisaṃ pucchākāraṇaṃ natthi jānantāpi na pucchanti. Yasmā pana buddhānaṃ ajānanaṃ nāma natthi tasmā ajānantāpīti na vuttaṃ. Kālaṃ viditvā pucchantīti sace tassā pucchāya so kālo hoti evaṃ taṃ kālaṃ viditvā pucchanti sace na hoti evampi kālaṃ viditvā na pucchanti. Evaṃ pucchantāpi ca atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti yaṃ atthanissitaṃ kāraṇanissitaṃ tadeva pucchanti no anatthasaṃhitaṃ. Kasmā. Yasmā anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ. Setu vuccati maggo. Maggeneva tādisassa vacanassa ghāto samucchedoti vuttaṃ hoti. Idāni atthasaṃhitanti ettha yaṃ atthanissitaṃ vacanaṃ tathāgatā pucchanti taṃ dassento dvīhi ākārehītiādimāha. Tattha ākārehīti kāraṇehi. Dhammaṃ vā desessāmāti atthuppattiyuttaṃ suttaṃ vā pubbacaritakāraṇayuttaṃ jātakaṃ vā kathayissāma. Sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññāpessāmāti sāvakānaṃ vā tāya pucchāya vītikkamaṃ pākaṭaṃ katvā garukaṃ vā lahukaṃ vā sikkhāpadaṃ paññāpessāma āṇaṃ ṭhapessāmāti. Athakho bhagavā .pe. Etamatthaṃ ārocesīti ettha natthi kiñci vattabbaṃ. Pubbe vuttameva hi bhikkhūnaṃ pattha pattha pulakaṃ paṭilābhaṃ 1- sallahukavuttitaṃ @Footnote: 1. patthapatthapulakapaṭilābhanti ekapadameva.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page206.

Sāmapākaparimocanañca ārocento etamatthaṃ ārocesīti vuccati. Sādhu sādhu ānandāti idaṃ pana bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ sampahaṃsento āha. Sādhukāraṃ pana datvā dvīsu ākāresu ekaṃ gahetvā dhammaṃ desento āha tumhehi ānanda sappurisehi vijitaṃ pacchimā janatā sālimaṃsodanaṃ atimaññissatīti. Tatrāyaṃ adhippāyo tumhehi ānanda sappurisehi evaṃ dubbhikkhe dullabhapiṇḍe imāya sallahukavuttitāya iminā ca sallekhena vijitaṃ. Kiṃ vijitanti. Dubbhikkhaṃ vijitaṃ lobho vijito icchācāro vijito. Kathaṃ. Ayaṃ verañjā dubbhikkhā samantato pana anantarā gāmanigamā phalabhāranamitasassā subhikkhā sulabhapiṇḍā handa mayaṃ tattha gantvā paribhuñjissāma evaṃ santepi bhagavā idheva amhe gaṇhitvā vasatīti ekabhikkhussāpi cintā vā vighāto vā natthi evaṃ tāva dubbhikkhaṃ vijitaṃ abhibhūtaṃ attano vase vattitaṃ. Kathaṃ lobho vijito. Ayaṃ verañjā dubbhikkhā samantato pana anantarā gāmanigamā phalabhāranamitasassā subhikkhā sulabhapiṇḍā handa mayaṃ tattha gantvā paribhuñjissāmāti lobhavasena ekabhikkhunāpi ratticchedo vā pacchimikāya tattha vassaṃ upagacchāmāti vassacchedo vā na kato evaṃ lobho vijito. Kathaṃ icchācāro vijito. Ayaṃ verañjā dubbhikkhā ime ca manussā amhe dve tayo māse vasantepi na kismiñci maññanti yannūna mayaṃ guṇavaṇijjaṃ katvā asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī .pe. Asuko chaḷabhiññoti evaṃ manussānaṃ aññamaññaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page207.

Pakāsetvā kucchiṃ paṭijaggitvā pacchā sīlaṃ adhiṭṭhaheyyāmāti ekabhikkhunāpi evarūpā icchā na uppāditā evaṃ icchācāro vijito abhibhūto attano vase vattitoti. Anāgate pana pacchimā janatā vihāre nisinnā appakasireneva labhitvāpi kiṃ idaṃ uttaṇḍulaṃ atikilinnaṃ aloṇaṃ atiloṇaṃ anambilaṃ accambilaṃ ko iminā atthotiādinā nayena sālimaṃsodanaṃ atimaññissati oñātaṃ avaññātaṃ karissati. Athavā janapado nāma na sabbakālaṃ dubbhikkho hoti ekadā dubbhikkho hoti ekadā subhikkho hoti svāyaṃ yadā subhikkho bhavissati tadā tumhākaṃ sappurisānaṃ imāya paṭipattiyā pasannā manussā bhikkhūnaṃ yāgukhajjakādippabhedena anekappakāraṃ sālivikatiṃ maṃsodanañca dātabbaṃ maññissanti taṃ tumhe nissāya uppannaṃ sakkāraṃ tumhākaṃ sabrahmacārisaṅkhātā pacchimā janatā tumhākaṃ antare nisīditvā anubhavamānāva atimaññissati tappaccayaṃ mānañca karissati. Kathaṃ. Kasmā ettakaṃ pakkaṃ kiṃ tumhākaṃ bhājanāni natthi yattha attano santakaṃ pakkhipitvā ṭhapeyyāthāti. {17} Athakho āyasmā mahāmoggallānotiādīsu. Āyasmāti piyavacanametaṃ garugāravasappatissādhivacanametaṃ. Mahāmoggallānoti mahā ca so guṇamahattena moggallāno ca gottenāti mahāmoggallāno. Etadavocāti etaṃ avoca idāni vattabbaṃ etarahi bhantetiādivacanaṃ dasseti. Kasmā avoca. Thero kira

--------------------------------------------------------------------------------------------- page208.

Pabbajitvā sattame divase sāvakapāramīñāṇassa matthakaṃ patto satthārāpi mahiddhikatāya etadagge ṭhapito. So taṃ attano mahiddhikataṃ nissāya cintesi ayaṃ verañjā dubbhikkhā bhikkhū ca kilamanti yannūnāhaṃ paṭhaviṃ parivattetvā bhikkhū pappaṭakojaṃ bhojeyyanti. Athassa etadahosi sace panāhaṃ bhagavato santike viharanto bhagavantaṃ ayācitvā evaṃ kareyyaṃ na me taṃ assa paṭirūpaṃ yugaggāho viya bhagavatā saddhiṃ kato bhaveyyāti tasmā yācitukāmo āgantvā bhagavantaṃ etadavoca. Heṭṭhimatalaṃ sampannanti paṭhaviyā kira heṭṭhimatale paṭhavīmaṇaḍo paṭhavojo paṭhavīpappaṭako atthi taṃ sandhāya vadati. Tattha sampannanti madhuraṃ sādhurasanti attho. Yatheva hi tatrassa rukkho sampannaphalo ca uppannaphalo cāti ettha madhuraphaloti attho evamidhāpi sampannanti madhuraṃ sādhurasanti veditabbaṃ. Seyyathāpi khuddakamadhu anīlakanti idaṃ panassa madhuratāya opammanidassanatthaṃ vuttaṃ. Khuddakamadhūti khuddakamakkhikāhi katamadhu. Anīlakanti nimmakkhikaṃ nimmakkhikaṇḍakaṃ parisuddhaṃ. Etaṃ kira madhu sabbamadhūhi aggañca seṭṭhañca surasañca ojavantañca. Tenāha seyyathāpi khuddakamadhu anīlakaṃ evamassādanti. Sādhāhaṃ bhanteti sādhu ahaṃ bhante. Ettha ca sādhūti āyācanavacanametaṃ. Paṭhavīparivattanaṃ āyācanto hi thero bhagavantaṃ evamāha. Parivatteyyanti ukkujjeyyaṃ heṭṭhimatalaṃ uparimaṃ kareyyaṃ. Kasmā. Evaṃ hi kate sukhena bhikkhū pappaṭakojaṃ paṭhavīmaṇḍaṃ paribhuñjissantīti. Atha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page209.

Bhagavā ananuññātukāmopi theraṃ sīhanādaṃ nadāpetuṃ pucchi ye pana te moggallāna paṭhavīnissitā pāṇā te kathaṃ karissasīti. Ye paṭhavīnissitā gāmanigamādīsu pāṇā te paṭhaviyā parivattiyamānāya ākāse saṇṭhātuṃ asakkonte kathaṃ karissasi kattha ṭhapessasīti. Atha thero bhagavatā etadagge ṭhapitabhāvānurūpaṃ attano iddhānubhāvaṃ pakāsento ekāhaṃ bhantetiādimāha. Tassattho ekaṃ ahaṃ bhante hatthaṃ yathā ayaṃ mahāpaṭhavī evaṃ abhinimmissāmi paṭhavīsadisaṃ karissāmi evaṃ katvā ye paṭhavīnissitā pāṇā te ekasmiṃ hatthatale ṭhite pāṇe dutiyahatthatale saṅkāmento viya tattha saṅkāmessāmīti. Athassa bhagavā āyācanaṃ paṭikkhipanto alaṃ moggallānātiādimāha. Tattha alanti paṭikkhepavacanaṃ. Vipallāsampi sattā paṭilabheyyunti viparītaggāhampi sattā sampāpuṇeyyuṃ. Kathaṃ. Ayannu kho paṭhavī udāhu na ayanti. Athavā amhākaṃ nukho ayaṃ gāmo udāhu aññesanti. Evaṃ nigamajanapadakkhettārāmādīsu. Na vā esa vipallāso. Acinteyyo hi iddhimato iddhivisayo. Evaṃ pana vipallāsaṃ paṭilabheyyuṃ idaṃ dubbhikkhaṃ nāma na idāneva hoti anāgatepi bhavissati tadā bhikkhū tādisaṃ iddhimantaṃ sabrahmacāriṃ kuto labhissanti te sotāpannasakadāgāmianāgāmisukkhavipassakajjhānalābhī paṭisambhidappattā khīṇāsavāpi samānā iddhibalābhāvā parakulāni piṇḍāya upasaṅkamissanti tatra manussānaṃ evaṃ bhavissati buddhakāle bhikkhū

--------------------------------------------------------------------------------------------- page210.

Sikkhāsu paripūrīkārino ahesuṃ te guṇe nibbattetvā dubbhikkhakāle paṭhaviṃ parivattetvā pappaṭakojaṃ paribhuñjiṃsu idāni pana sikkhāya paripūrīkārino natthi yadi siyuṃ tatheva kareyyuṃ na amhākaṃ yaṅkiñci pakkaṃ vā āmaṃ vā khādituṃ dadeyyunti evaṃ te santesuyeva ariyapuggalesu natthi ariyapuggalāti imaṃ vipallāsaṃ paṭilabheyyuṃ. Vipallāsavasena ca ariye garahantā upavadantā apāyūpagā bhaveyyuṃ tasmā mā te rucci paṭhaviṃ parivattetunti. Atha thero imaṃ āyācanaṃ alabhamāno aññaṃ yācanto sādhu bhantetiādimāha. Tampissa bhagavā paṭikkhipanto alaṃ moggallānātiādimāha. Tattha kiñcāpi na vuttaṃ vipallāsampi sattā paṭilabheyyunti atha kho pubbe vuttanayeneva gahetabbaṃ. Atthopi cassa vuttasadisoyeva veditabbo. Yadi pana bhagavā anujāneyya thero kiṃ kareyyāti. Mahāsamuddaṃ ekena padavītihārena atikkamitabbaṃ mātikāmattaṃ adhiṭṭhahitvā naḷerupucimandato uttarakuruṃ abhimukhaṃ maggaṃ nīharitvā uttarakuruṃ gamanāgamanasampanne ṭhāne katvā dasseyya yathā bhikkhū gocaragāmaṃ viya yathāsukhaṃ piṇḍāya pavisitvā nikkhameyyunti. Niṭṭhitā mahāmoggallānassa sīhanādakathā. {18} Idāni āyasmā upāli vinayappaññattiyā mūlato pabhūti nidānaṃ dassetuṃ sārīputtattherassa sikkhāpadapaṭisaṃyuttaṃ vitakkuppādaṃ dassento atha kho āyasmato sārīputtassātiādimāha. Tattha raho gatassāti rahasi gatassa. Paṭisallīnassāti paṭisallīnassa ekībhāvaṃ gatassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page211.

Katamesānanti atītesu vipassiādīsu buddhesu katamesaṃ. Ciraṃ assa ṭhiti cirā vā assa ṭhitīti ciraṭṭhitikaṃ. Sesamettha uttānapadatthameva. Kiṃ pana thero imaṃ attaparivitakkaṃ sayaṃ vinicchinituṃ na sakkotīti. Vuccate. Sakkoti ca na sakkoti ca. Ayaṃ hi imesaṃ nāma buddhānaṃ sāsanaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi imesaṃ ciraṭṭhitikanti ettakaṃ sakkoti vinicchinituṃ iminā pana kāraṇena na ciraṭṭhitikaṃ ahosi iminā ciraṭṭhitikanti etaṃ na sakkoti. Mahāpadumatthero panāha etampi soḷasavidhāya paññāya matthakappattassa aggasāvakassa na bhāriyaṃ sammāsambuddhena pana saddhiṃ ekaṭṭhāne vasantassa sayaṃ vinicchayakaraṇaṃ tulaṃ chaḍḍetvā hatthena tulanasadisaṃ hotīti bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā pucchi. Athassa bhagavā pucchaṃ visajjento bhagavato ca sārīputta vipassissātiādimāha. Taṃ uttānatthameva. {19} Puna thero kāraṇaṃ pucchanto ko nukho bhante hetūtiādimāha. Tattha ko nukho bhanteti kāraṇapucchā. Tassa katamo nukho bhanteti attho. Hetu paccayoti ubhayametaṃ kāraṇādhivacanaṃ. Kāraṇaṃ hi yasmā tena tassa phalaṃ hinoti pavattati tasmā hetūti vuccati. Yasmā taṃ paṭicca eti pavattati tasmā paccayoti vuccati. Evaṃ atthato ekampi vohāravasena vacanasiliṭṭhatāya ca tatra tatra etaṃ ubhayampi vuccati. Sesamettha uttānatthameva. Idāni taṃ hetuñca paccayañca dassetuṃ bhagavā ca sārīputta vipassītiādimāha. Tattha kilāsuno ahesunti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page212.

Na ālasiyakilāsuno. Na hi buddhānaṃ ālasiyaṃ vā osannaviriyatā vā atthi. Buddhā hi ekassa vā dvinnaṃ vā sakalacakkavāḷassa vā dhammaṃ desentā samakeneva ussāhena desenti na parisāya appabhāvaṃ disvā osannaviriyā honti nāpi mahantabhāvaṃ disvā ussannaviriyā. Yathā hi sīho migarājā sattannaṃ divasānaṃ accayena gocarāya pakkamanto khuddake vā mahante vā pāṇe disvā ekasadiseneva vegena patati taṃ kissa hetu mā me javo parihāyīti evaṃ buddhā appakāya vā mahatiyā vā parisāya samakeneva ussāhena dhammaṃ desenti taṃ kissa hetu mā no dhammagarukā 1- parihāyīti. Dhammagaruno hi buddhā dhammagāravāti. Yathā pana amhākaṃ bhagavā mahāsamuddaṃ pūrayamāno viya vitthārena dhammaṃ desesi evaṃ te na desesuṃ. Kasmā. Sattānaṃ apparajakkhatāya. Tesaṃ kira kāle dīghāyukā sattā apparajakkhā ahesuṃ. Te catussaccapaṭisaṃyuttaṃ ekagāthampi sutvā dhammaṃ abhisamenti tasmā na vitthārena dhammaṃ desesuṃ. Teneva kāraṇena appakañca nesaṃ ahosi suttaṃ .pe. Vedallanti. Tattha suttādīnaṃ nānattaṃ paṭhamasaṅgītivaṇṇanāyaṃ vuttameva. Appaññattaṃ sāvakānaṃ sikkhāpadanti sāvakānaṃ niddosatāya dosānurūpatāya paññāpetabbaṃ sattāpattikkhandhavasena āṇāsikkhāpadaṃ appaññattaṃ. Anuddiṭṭhaṃ pāṭimokkhanti 2- @Footnote: 1. dhammagarutāti bhaveyya . 2. ādimetaṃ mukhametaṃ pamukhametaṃ kusalānaṃ dhammānanti @tassa padabhājane vuttattā pātimokkhantipi mati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page213.

Anvaḍḍhamāsaṃ āṇāpāṭimokkhaṃ anuddiṭṭhaṃ ahosi. Ovādapāṭimokkhameva te uddisiṃsu. Tampi ca no anvaḍḍhamāsaṃ. Tathā hi vipassī bhagavā channaṃ channaṃ vassānaṃ sakiṃ sakiṃ ovādapāṭimokkhaṃ uddisi. Tañcakho sāmaṃyeva. Sāvakā panassa attano attano vasanaṭṭhānesu na uddisiṃsu. Sakalajambudīpe ekasmiṃyeva ṭhāne bandhumatiyā rājadhāniyā kheme migadāye vipassissa bhagavato vasanaṭṭhāne sabbopi bhikkhusaṅgho uposathaṃ akāsi. Tañcakho saṅghūposathameva na gaṇūposathaṃ na puggalūposathaṃ na pārisuddhiuposathaṃ na adhiṭṭhānūposathaṃ. Tadā kira jambudīpe caturāsītivihārasahassāni honti. Ekamekasmiṃ 1- vihāre abbokiṇṇāni dasaṃpi vīsaṃpi tiṃsaṃpi bhikkhusahassāni vasanti bhiyyopi vasanti. Uposathārocitakā devatā tattha tattha gantvā ārocenti mārisā ekaṃ vassaṃ atikkantaṃ dve tīṇi cattāri pañca vassāni atikkantāni idaṃ chaṭṭhaṃ vassaṃ āgaminiyā puṇṇamāsiniyā buddhadassanatthaṃ uposathakaraṇatthañca gantabbaṃ sampatto vo sannipātakāloti. Tato sānubhāvā bhikkhū attano ānubhāvena gacchanti. Itare devatānubhāvena. Kathaṃ. Te kira bhikkhū pācīnasamuddante pacchimauttaradakkhiṇasamuddante vā ṭhitā gamiyavattaṃ pūretvā pattacīvaramādāya gacchāmāti cittaṃ uppādenti. Saha cittuppādā uposathaggaṃ gatāva honti. Te vipassisammāsambuddhaṃ abhivādetvā nisīdanti. Bhagavāpi sannisinnāya @Footnote: 1. ekekasmiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page214.

Parisāya imaṃ ovādapāṭimokkhaṃ uddisati khantī paramaṃ tapo tītikkhā nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā na hi pabbajito parūpaghātī samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassūpasampadā sacittapariyodapanaṃ etaṃ buddhāna sāsanaṃ anupavādo anupaghāto pāṭimokkhe ca saṃvaro mattaññutā ca bhattasmiṃ pantañca sayanāsanaṃ adhicitte ca āyogo etaṃ buddhāna sāsananti 1-. Eteneva upāyena itaresampi buddhānaṃ pāṭimokkhuddeso veditabbo. Sabbabuddhānaṃ hi imā tissova ovādapāṭimokkhagāthāyo honti. Tā dīghāyukabuddhānaṃ yāva sāsanapariyantā uddesamāgacchanti. Appāyukabuddhānaṃ pana paṭhamabodhiyaṃyeva. Sikkhāpadappaññattikālato pana pabhūti āṇāpāṭimokkhameva uddisiyati. Tañcakho bhikkhūyeva uddisanti na buddhā. Tasmā amhākampi bhagavā paṭhamabodhiyaṃ vīsativassamattameva idaṃ ovādapāṭimokkhaṃ uddisi. Athekadivasaṃ pubbārāme migāramātupāsāde nisinno bhikkhū āmantesi na dānāhaṃ bhikkhave ito paraṃ uposathaṃ karissāmi pāṭimokkhaṃ uddisissāmi tumheva dāni bhikkhave ito paraṃ uposathaṃ kareyyātha pāṭimokkhaṃ @Footnote: 1. dī. mahā. 10/57.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page215.

Uddiseyyātha aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ kareyya pāṭimokkhaṃ uddiseyyāti 1-. Tato paṭṭhāya bhikkhū āṇāpāṭimokkhaṃ uddisanti. Idaṃ āṇāpāṭimokkhaṃ tesaṃ anuddiṭṭhaṃ ahosi. Tena vuttaṃ anuddiṭṭhaṃ pāṭimokkhanti. Tesaṃ buddhānanti tesaṃ vipassiādīnaṃ tiṇṇaṃ buddhānaṃ. Antaradhānenāti khandhantaradhānena. Parinibbānenāti vuttaṃ hoti. Buddhānubuddhānanti ye tesaṃ buddhānaṃ anubuddhā sammukhasāvakā tesañca khandhantaradhānena. Ye te pacchimā sāvakāti ye te sammukhasāvakānaṃ santike pabbajitā pacchimā sāvakā. Nānānāmāti buddharakkhito dhammarakkhito saṅgharakkhitoti- ādināmavasena vividhanāmā. Nānāgottāti gotamo moggallānoti- ādigottavasena vividhagottā. Nānājaccāti khattiyo brāhmaṇoti- ādijātivasena nānājaccā. Nānākulā pabbajitāti khattiyakulādivasena vā uccanīcauḷārānuḷārabhogādikulavasena vā vividhakulā nikkhamma pabbajitā. Te taṃ brahmacariyanti te pacchimā sāvakā yasmā ekanāmā ekagottā ekajātiyā ekakulā pabbajitā amhākaṃ sāsanaṃ tanti paveṇīti attano bhāraṃ katvā brahmacariyaṃ rakkhanti ciraṃ pariyattidhammaṃ pariharanti ime ca tādisā na honti tasmā aññamaññaṃ viheṭhentā vilomaṃ gaṇhantā asuko thero jānissati asko thero jānissatīti sithilaṃ karontā taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva @Footnote: 1. vi. cullavagga. 7/292.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page216.

Antaradhāpesuṃ saṅgahaṃ āropetvā na rakkhiṃsu. Seyyathāpīti tassatthassa opammanidassanaṃ. Vikīratīti vikkhipati. Vidhamatīti ṭhānantaraṃ neti. Viddhaṃsetīti ṭhitaṭṭhānato apaneti. Yathātaṃ suttena asaṅgahitattāti yathā suttena agaṇṭhitattā abaddhattā evaṃ vikīrati. Yathā suttena asaṅgahitāni vikīriyanti evaṃ vikīratīti vuttaṃ hoti. Evameva khoti opammasampaṭipādanaṃ. Antaradhāpesunti vaggasaṅgahapaṇṇāsasaṅgahādīhi asaṅgaṇhantā yaṃ yaṃ attano ruccati taṃ tadeva gahetvā sesaṃ vināsesuṃ adassanaṃ nayiṃsu. Kilāsuno ca te bhagavanto ahesuṃ sāvakānaṃ cetasā ceto paricca ovaditunti apica sārīputta te buddhā attano cetasā sāvakānaṃ ceto paricca paricchinditvā ovadituṃ kilāsuno ahesuṃ paracittaṃ ñatvā anusāsanaṃ na bhāriyato na papañcato addasiṃsu. Bhūtapubbaṃ sārīputtātiādi tesaṃ kilāsubhāvappakāsanatthaṃ vuttaṃ. Bhiṃsanaketi bhayānake bhayajanake. Evaṃ vitakkethāti nekkhammavitakkādayo tayo kusalavitakke vitakketha. Mā evaṃ vitakkayitthāti kāmavitakkādayo tayo akusalavitakke mā vitakkayittha. Evaṃ manasi karothāti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti manasi karotha. Mā evaṃ manasākatthāti niccaṃ sukhaṃ attā subhanti mā manasi akattha. Idaṃ pajahathāti akusalaṃ pajahatha. Idaṃ upasampajja viharathāti kusalaṃ upasampajja paṭilabhitvā nipphādetvā viharatha. Anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page217.

Aggahetvā vimucciṃsu. Tesaṃ hi cittāni yehi āsavehi vimucciṃsu na te tāni gahetvā vimucciṃsu. Anuppādanirodhena pana nirujjhamānā 1- aggahetvā vimucciṃsu. Tena vuttaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. Sabbepi te arahattaṃ pattā suriyaraṃsisamphuṭṭhamiva padumavanaṃ vikasitacittā ahesuṃ. Tatra sudaṃ sāriputta bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hotīti tatrāti purimavacanāpekkhanaṃ. Sudanti padapūraṇamatte nipāto. Sārīputtāti ālapanaṃ. Ayaṃ panettha atthayojanā. Tatrāti yaṃ vuttaṃ aññatarasmiṃ bhiṃsanake vanasaṇḍeti tatra yo so bhiṃsanakoti vanasaṇḍo vutto tassa bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakabhāvo bhiṃsanakatā bhiṃsanakatasmiṃ bhiṃsanakakiriyāya hotīti attho. Kiṃ hoti. Idaṃ hoti yokoci avītarāgo .pe. Lomāni haṃsantīti. Athavā tatrāti sāmiatthe bhummaṃ. Su iti nipāto kiṃsu nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇātiādīsu viya. Idanti adhippetamatthaṃ paccakkhaṃ viya katvā dassanavacanaṃ. Su idanti sudaṃ. Sandhivasena ikāralopo veditabbo cakkhundriyaṃ itthindrayaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ kiṃsūdha vittantiādīsu viya. Ayaṃ panettha atthayojanā. Tassa sārīputta bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ idaṃ su hoti. Bhiṃsanakatasmintibhiṃsanakabhāveti attho. Ekassa takārassa lopo daṭṭhabbo. Bhiṃsanakattasmintiyeva vā pāṭho. Bhiṃsanakatāya iti vā vattabbe liṅgavipallāso kato. Nimittatthe cettha bhummavacanaṃ. Tasmā @Footnote: 1. nirujjhamāneti yojanāpāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page218.

Evaṃ sambandho veditabbo bhiṃsanakabhāve idaṃ su hoti bhiṃsanakabhāvanimittaṃ bhiṃsanakabhāvahetu bhiṃsanakabhāvapaccayā idaṃ su hoti yokoci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ pavisati yebhuyyena lomāni haṃsantīti bahutarāni lomāni haṃsanti uddhamukhāni sūcisadisāni kaṇṭakasadisāni ca hutvā tiṭṭhanti appāni na haṃsanti bahutarānaṃ vā sattānaṃ haṃsanti appakānaṃ atisūrapurisānaṃ na haṃsanti. Idāni ayaṃ kho sārīputta hetūtiādi nigamanaṃ. Yañcettha antarantarā na vuttaṃ taṃ uttānatthameva tasmā pālikkameneva veditabbaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosīti taṃ purisayugavasena vuttanti veditabbaṃ. Vassagaṇanāya hi vipassissa bhagavato asītivassasahassāni āyu sammukhasāvakānampissa tattakameva. Evaṃ yvāssa sabbapacchimako sāvako tena saha ghaṭetvā satasahassaṃ saṭṭhimattāni ca vassasahassāni brahmacariyaṃ aṭṭhāsi. Purisayugavasena pana yugaparamparāya āgantvā dveyeva purisayugāni aṭṭhāsi. Tasmā na ciraṭṭhitikanti vuttaṃ. Sikhissa pana bhagavato sattativassasahassāni āyu sammukhasāvakānampissa tattakameva. Vessabhussa bhagavato saṭṭhivassasahasasāni āyu sammukhasāvakānampissa tattakameva. Evaṃ tesampi ye sabbapacchimasāvakā tehi saha ghaṭetvā satasahassato uddhaṃ cattāḷīsamattāni vīsatimattāni ca vassasahassāni brahmacariyaṃ aṭṭhāsi. Purisayugavasena pana yugaparamparāya āgantvā dve dveyeva purisayugāni aṭṭhāsi. Tasmā na ciraṭṭhitikanti vuttaṃ. {20} Evaṃ āyasmā sārīputto tiṇṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page219.

Buddhānaṃ brahmacariyassa na ciraṭṭhitikāraṇaṃ sutvā itaresaṃ tiṇṇaṃ brahmacariyassa ciraṭṭhitikāraṇaṃ sotukāmo puna bhagavantaṃ ko pana bhante hetūtiādinā nayena pucchi. Bhagavāpissa byākāsi. Taṃ sabbaṃ vuttapaṭipakkhavasena veditabbaṃ. Ciraṭṭhitikabhāvepi cettha tesaṃ buddhānaṃ āyuparimāṇatopi purisayugatopi ubhayathā ciraṭṭhitikatā veditabbā. Kakusandhassa hi bhagavato cattāḷīsavassasahassāni āyu konāgamanassa bhagavato tiṃsavassasahassāni kassapassa bhagavato vīsativassasahassāni sammukhasāvakānampi tesaṃ tattakameva. Bahūni ca nesaṃ sāvakayugāni paramparāya brahmacariyaṃ pavattesuṃ. Evaṃ tesaṃ āyuparimāṇatopi sāvakayugatopi ubhayathā brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosi. Amhākaṃ pana bhagavato kassapassa bhagavato upaḍḍhāyuppamāṇe dasavassasahassāyukakāle uppajjitabbaṃ siyā taṃ asambhuṇantena pañcavassasahassāyukakāle ekavassasahassāyukakāle pañcavassasatāyukakālepi vā uppajjitabbaṃ siyā yasmā panassa buddhattakārake dhamme esantassa pariyesantassa ñāṇaṃ paripācentassa gabbhaṃ gaṇhāpentassa vassasatāyukakāle ñāṇaṃ paripākamagamāsi tasmā atiparittāyukakāle uppanno tenassa sāvakaparamparāvasena ciraṭṭhitikampi brahmacariyaṃ āyuparimāṇavasena vassagaṇanāya aciraṭṭhitikamevāti vattaṃ vaṭṭati. {21} Athakho āyasmā sārīputtoti ko anusandhi. Evaṃ tiṇṇaṃ buddhānaṃ brahmacariyassa ciraṭṭhitikāraṇaṃ sutvā sikkhāpadappaññattiyeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page220.

Ciraṭṭhitikabhāvahetūti niṭṭhaṃ gantvā bhagavatopi brahmacariyassa ciraṭṭhitikabhāvaṃ icchanto āyasmā sārīputto bhagavantaṃ sikkhāpadappaññattiṃ yāci. Tassā yācanavidhidassanatthametaṃ vuttaṃ athakho āyasmā sārīputto uṭṭhāyāsanā .pe. Ciraṭṭhitikanti. Tattha addhaniyanti addhānakkhamaṃ. Dīghakālikanti vuttaṃ hoti. Sesaṃ uttānatthameva. Athassa bhagavā na tāvāyaṃ sikkhāpadappaññattikāloti pakāsento āgamehi tvaṃ sārīputtātiādimāha. Tattha āgamehi tvanti tiṭṭha tāva tvaṃ. Adhivāsehi tāva tvanti vuttaṃ hoti. Ādaravasena cetaṃ dvikkhattuṃ vuttaṃ. Etena bhagavā sikkhāpadappaññattiyā sāvakānaṃ visayabhāvaṃ paṭikkhipitvā buddhavisayo sikkhāpadappaññattīti āvikaronto tathāgatovātiādimāha. Ettha ca tatthāti sikkhāpadappaññattiyācanāpekkhaṃ bhummavacanaṃ. Tatrāyaṃ yojanā yaṃ vuttaṃ tayā sikkhāpadaṃ paññāpeyyāti tattha tassā sikkhāpadappaññattiyā tathāgatoyeva kālaṃ jānissatīti. Evaṃ vatvā akālaṃ tāva dassetuṃ na tāva sārīputtātiādimāha. Tattha āsavā tiṭṭhanti etesūti āsavehi ṭhātabbā na vokkamitabbāti vā āsavaṭṭhāniyā. Yesu diṭṭhadhammikasamparāyikā dukkhāsavā ca kilesāsavā ca parūpavādavippaṭisāravadhabandhanādayo ceva apāyadukkhavisesabhūtā ca āsavā tiṭṭhantiyeva yasmā nesaṃ te kāraṇaṃ hontīti attho. Te āsavaṭṭhāniyā vītikkamadhammā yāva na saṅghe pātubhavanti na tāva satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpetīti ayamettha yojanā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page221.

Yadi hi paññāpeyya parūpavādā parūpārambhā garahadosā na parimucceyya. Kathaṃ. Paññāpentena hi yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyātiādi sabbaṃ paññāpetabbaṃ bhaveyya. Adisvā ca vītikkamadosaṃ imaṃ paññattiṃ ñatvā pare evaṃ upavādañca upārambhañca garahañca pavatteyyuṃ kathaṃ hi nāma samaṇo gotamo bhikkhusaṅgho me anvāyiko vacanakaroti ettāvatā sikkhāpadehi paliveṭhessati pārājikaṃ paññāpessati nanu ime kulaputtā mahantañca bhogakkhandhaṃ mahantañca ñātiparivaṭṭaṃ hatthagatāni ca rajjānipi pahāya pabbajitā ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭhā sikkhāya tibbagāravā kāye ca jīvite ca nirapekkhā viharanti tesu nāma ko lokāmisabhūtaṃ methunaṃ vā paṭisevissati parabhaṇḍaṃ vā harissati parassa vā iṭṭhaṃ kantaṃ atimadhuraṃ jīvitaṃ upacchindissati abhūtaguṇakathāya vā jīvitaṃ kappessati nanu pārājike appaññattepi pabbajjāsaṅkhepenevetaṃ pākaṭaṃ katanti. Tathāgatassapi thāmañca balañca sattā na jāneyyuṃ paññattampi sikkhāpadaṃ kuppeyya na yathāṭhāne tiṭṭheyya. Seyyathāpi nāma akusalo vejjo kañci anuppannagaṇḍaṃ purisaṃ pakkositvā ehambho purisa imasmiṃ te sarīrappadese mahāgaṇḍo uppajjitvā anayabyasanaṃ pāpessati paṭikacceva naṃ tikicchāpehīti vatvā sādhācariya tvaṃyeva naṃ tikicchassūti vutto tassa arogaṃ sarīrappadesaṃ phāletvā lohitaṃ nīharitvā ālepanabandhanadhovanādīhi taṃ padesaṃ sañchaviṃ katvā taṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page222.

Purisaṃ vadeyya mahārogo te mayā tikicchito dehi me deyyadhammanti. So taṃ kimayaṃ bālavejjo vadati kataro kira me iminā rogo tikicchito nanu me ayaṃ dukkhañca janesi lohitakkhayañca maṃ pāpesīti evaṃ upavadeyya ceva upārambheyya ca garaheyya ca na cāssa guṇaṃ jāneyya evameva yadi anuppanne vītikkamadose satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeyya parūpavādādīhi ca na parimucceyya na cāssa thāmaṃ vā balaṃ vā sattā jāneyyuṃ paññattampi sikkhāpadaṃ kuppeyya na yathāṭhāne tiṭṭheyya. Tasmā vuttaṃ na tāva sārīputta satthā sāvakānaṃ .pe. Pātubhavantīti. Evaṃ akālaṃ dassetvā puna kālaṃ dassetuṃ yato ca kho sārīputtātiādimāha. Tattha yatoti yadā. Yasmiṃ kāleti vuttaṃ hoti. Sesaṃ vuttānusāreneva veditabbaṃ. Ayaṃ vā ettha saṅkhepattho. Yasmiṃ nāma kāle āsavaṭṭhāniyā dhammāti saṅkhaṃ gatā vītikkamadosā saṅghe pātubhavanti tadā satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti uddisati pāṭimokkhaṃ kasmā tesaṃyeva āsavaṭṭhāniyā dhammāti saṅkhaṃ gatānaṃ vītikkamadosānaṃ paṭighātāya. Evaṃ paññāpento yathā nāma kusalo vejjo uppannaṃ gaṇḍaṃ phālanālepanabandhanadhovanādīhi tikicchanto ropetvā sañchaviṃ katvā na tveva upavādādiraho hoti sake ca ācariyake viditānubhāvo hutvā sakkāraṃ pāpuṇāti evaṃ na ca upavādādiraho hoti sake ca sabbaññuvisaye viditānubhāvo hutvā sakkāraṃ pāpuṇāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page223.

Tañcassa sikkhāpadaṃ akuppaṃ hoti yathāṭhāne tiṭṭhatīti. Evaṃ āsavaṭṭhāniyānaṃ dhammānaṃ anuppattiṃ sikkhāpadappaññattiyā akālaṃ uppattiñca kālanti vatvā idāni tesaṃ dhammānaṃ anuppattikālañca dassetuṃ na tāva sārīputta idhekaccetiādimāha. Tattha uttānatthāni padāni pālivaseneva veditabbāni. Ayaṃ pana anuttānapadavaṇṇanā. Rattiyo jānantīti rattaññū. Attano pabbajitadivasato paṭṭhāya pahutā rattiyo jānanti cirapabbajitāti vuttaṃ hoti. Rattaññūbhi mahattaṃ rattaññumahattaṃ. Cirapabbajitehi mahantabhāvanti attho. Tatra rattaññumahattaṃ patte saṅghe upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ ārabbha sikkhāpadaṃ paññattanti veditabbaṃ. So hāyasmā ūnadasavasse bhikkhū upasampādente disvā ekavasso saddhivihāriyaṃ upasampādesi. Athakho bhagavā sikkhāpadaṃ paññāpesi na bhikkhave ūnadasavassena upasampādetabbo yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassāti 1-. Evaṃ paññatte sikkhāpade puna bhikkhū dasavassamhā dasavassamhāti bālā abyattā upasampādenti. Atha bhagavā aparampi sikkhāpadaṃ paññāpesi na bhikkhave bālena abyattena dasavassena upasampādetabbo yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassa anujānāmi bhikkhave byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetunti 2-. Rattaññumahattaṃ pattakāle dve sikkhāpadāni paññattāni. Vepullamahattanti @Footnote: 1. vi. mahāvagga. 4/109. 2. vi. mahāvagga. 4/110.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page224.

Vipulabhāvena mahattaṃ. Saṅgho hi yāva na theranavamajjhimānaṃ vasena vepullamahattaṃ patto hoti tāva senāsanāni pahonti sāsane ekacce āsavaṭṭhāniyā dhammā na uppajjanti vepullamahattaṃ patte pana te uppajjanti. Atha satthā sikkhāpadaṃ paññāpeti. Tattha vepullamahattaṃ patte saṅghe paññattasikkhāpadāni yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridvirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya pācittiyaṃ yā pana bhikkhunī anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya pācittiyaṃ yā pana bhikkhunī ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyya pācittiyanti iminā nayena veditabbāni. Lābhaggamahattanti lābhassa aggamahattaṃ. Yo lābhassa aggo uttamo mahantabhāvo taṃ patto hotīti attho. Lābhena vā aggamahattampi lābhena seṭṭhattañca mahantattañca pattoti attho. Saṅgho hi yāva na lābhaggamahattaṃ patto hoti tāva na lābhaṃ paṭicca āsavaṭṭhāniyā dhammā uppajjanti patte pana uppajjanti. Atha satthā sikkhāpadaṃ paññāpeti yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya pācittiyanti. Idaṃ hi lābhaggamahattaṃ patte saṅghe sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Bāhusaccamahattanti bāhusaccassa mahantabhāvaṃ. Saṅgho hi yāva na bāhusaccamahattaṃ patto hoti tāva na āsavaṭṭhāniyā dhammā uppajjanti. Bāhusaccamahattaṃ patte pana yasmā ekampi nikāyaṃ dvepi .pe. Pañcapi nikāye uggahetvā ayoniso ummujjamānā puggalā rasena rasaṃ saṃsandetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page225.

Uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ dīpenti. Atha satthā yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi .pe. Samaṇuddesopi ce evaṃ vadeyyātiādinā nayena sikkhāpadaṃ paññāpetīti. Evaṃ bhagavā āsavaṭṭhāniyānaṃ dhammānaṃ anuppattikālañca uppattikālañca dassetvā tasmiṃ samaye sabbasopi tesaṃ abhāvaṃ dassento nirabbudo hi sārīputtātiādimāha. Tattha nirabbudoti abbudavirahito. Abbudāti vuccanti corā. Niccoroti attho. Coroti ca imasmiṃ atthe dussīlā adhippetā. Te hi assamaṇā hutvā samaṇapaṭiññatāya paresaṃ paccaye corenti tasmā nirabbudo niccoro niddussīloti vuttaṃ hoti. Nirādīnavoti nirupaddavo nirupasaggo. Dussīlādīnavavirahitoyevāti vuttaṃ hoti. Apagatakāḷakoti kāḷakā vuccanti dussīlāyeva. Te hi suvaṇṇavaṇṇāpi samānā kāḷakadhammasamāyogā kāḷakātveva veditabbā. Tesaṃ abhāvā apagatakāḷako. Apahatakāḷakotipi pāṭho. Suddhoti apagatakāḷakattāyeva suddho. Pariyodātoti pabhassaro. Sāre patiṭṭhitoti sāroti vuccanti sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanaguṇā. Tasmiṃ sāre patiṭṭhitattā sāre patiṭṭhito. Evaṃ sāre patiṭṭhitabhāvaṃ vatvā puna so cassa sāre patiṭṭhitabhāvo evaṃ veditabboti dassento imesaṃ hi sārīputtātiādimāha. Tatrāyaṃ saṅkhepavaṇṇanā yānīmāni verañjāyaṃ vassāvāsaṃ upagatāni pañca bhikkhusatāni imesaṃ yo guṇavasena pacchimako sabbaparittaguṇo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page226.

Bhikkhu so sotāpannoti. Sotāpannoti sotaṃ āpanno. Sototi ca maggassetaṃ adhivacanaṃ. Sotāpannoti tena samannāgatassa puggalassa. Yathāha. Soto sototi hīdaṃ sārīputta vuccati katamo nukho sārīputta sototi. Ayameva hi bhante ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi .pe. Sammāsamādhīti. Sotāpanno sotāpannoti hīdaṃ sārīputta vuccati katamo nukho sārīputta sotāpannoti. Yo hi bhante iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṃ vuccati sotāpanno soyamāyasmā evannāmo evaṃgottoti. Idha pana maggena phalassa nāmaṃ dinnaṃ tasmā phalaṭṭho sotāpannoti veditabbo. Avinipātadhammoti vinipātetīti vinipāto. Nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo. Na attānaṃ apāyesu vinipātanasabhāvoti vuttaṃ hoti. Kasmā. Ye dhammā apāyagamaniyā tesaṃ parikkhayā. Vinipātanaṃ vā vinipāto. Nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo. Apāyesu vinipātanasabhāvo assa natthīti vuttaṃ hoti. Sammattaniyāmena maggena niyatattā niyato. Sambodhi paraṃ ayanaṃ parā gati assāti sambodhiparāyano. Uparimaggattayaṃ avassaṃ sampāpakoti attho. Kasmā. Paṭiladdhapaṭhamamaggattāti. {22} Evaṃ dhammasenāpatiṃ saññāpetvā verañjāyaṃ taṃ vassāvāsaṃ vītināmetvā vuṭṭhavasso mahāpavāraṇāya pavāretvā athakho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. Āmantesīti ālapi abhāsi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page227.

Sambodhesi. Kinti. Āciṇṇaṃ kho panetantievamādiṃ. Āciṇṇanti caritaṃ vattamanudhammatā. Taṃ kho panetaṃ āciṇṇaṃ duvidhaṃ hoti buddhāciṇṇaṃ sāvakāciṇṇanti. Katamaṃ buddhāciṇṇaṃ. Idantāva ekaṃ yehi nimantitā vassaṃ vasanti na te anapaloketvā anāpucchitvā janapadacārikaṃ pakkamanti. Sāvakā pana apaloketvā vā anapaloketvā vā yathāsukhaṃ pakkamanti. Aparampi buddhāciṇṇaṃ vuṭṭhavassā pavāretvā janasaṅgahatthāya janapadacārikaṃ pakkamantiyeva. Janapadacārikaṃ carantā ca mahāmaṇḍalaṃ majjhimamaṇḍalaṃ antimamaṇḍalanti imesaṃ tiṇṇaṃ maṇḍalānaṃ aññatarasmiṃ maṇḍale caranti. Tattha mahāmaṇḍalaṃ navayojanasatikaṃ. Majjhimamaṇḍalaṃ chayojanasatikaṃ. Antimamaṇḍalaṃ tiyojanasatikaṃ. Yadā mahāmaṇḍale cārikaṃ caritukāmā honti mahāpavāraṇāya pavāretvā pāṭipadadivase mahābhikkhusaṅghaparivārā nikkhamitvā gāmanigamādīsu mahājanaṃ āmisapaṭiggahena anuggahantā dhammadānena cassa vivaṭṭūpanissitaṃ kusalaṃ vaḍḍhentā navahi māsehi janapadacārikaṃ pariyosāpenti. Sace pana antovasse bhikkhūnaṃ samathavipassanā taruṇā honti mahāpavāraṇāya appavāretvā pavāraṇāsaṅgahaṃ datvā kattikapuṇṇamāya pavāretvā migasirassa paṭhamadivase mahābhikkhusaṅghaparivārā nikkhamitvā vuttanayeneva majjhimamaṇḍale aṭṭhahi māsehi cārikaṃ pariyosāpenti. Sace pana nesaṃ vuṭṭhavassānaṃ aparipakkindriyā veneyyasattā honti. Tesaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page228.

Indriyaparipākaṃ āgamentā migasiramāsampi tattheva vasitvā pussamāsassa paṭhamadivase mahābhikkhusaṅghaparivārā nikkhamitvā vuttanayeneva antimamaṇḍale sattahi māsehi cārikaṃ pariyosāpenti. Tesu ca maṇḍalesu yattha katthaci carantāpi te te satte kilesehi viyojentā sotāpattiphalādīhi saṃyojentā veneyyavaseneva nānāvaṇṇāni pupphāni ocinantā viya vicaranti. Aparampi buddhānaṃ āciṇṇaṃ devasikaṃ paccūsasamaye santaṃ sukhaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā phalasamāpattisamāpajjanaṃ phalasamāpattiyā vuṭṭhahitvā mahākaruṇāsamāpattiyā samāpajjanaṃ tato dasasahassacakkavāḷe bodhaneyyasattasamolokanaṃ. Aparampi buddhānaṃ āciṇṇaṃ āgantukehi saddhiṃ paṭhamataraṃ paṭisanthārakaraṇaṃ atthuppattivasena dhammadesanā otiṇṇe dose sikkhāpadappaññāpananti. Idaṃ buddhāciṇṇaṃ. Katamaṃ sāvakāciṇṇaṃ. Buddhassa bhagavato kāle dvikkhattuṃ sannipāto pure vassūpanāyikāya ca kammaṭṭhānagahaṇatthaṃ vuṭṭhavassānañca adhigataguṇārocanatthaṃ uparikammaṭṭhānagahaṇatthañca. Idaṃ sāvakāciṇṇaṃ. Idha pana buddhāciṇṇaṃ dassento āha āciṇṇaṃ kho panetaṃ ānanda tathāgatānanti. Āyāmāti āgacchayāma. Apalokessāmāti cārikañcaraṇatthāya āpucchissāma. Evanti sampaṭicchanatthe nipāto. Bhanteti gāravādhivacanametaṃ. Satthuno paṭivacanadānantipi vaṭṭati. Bhagavato paccassosīti bhagavato vacanaṃ paṭiassosi abhimukho hutvā suṇi sampaṭicchi. Evanti iminā vacanena paṭiggahesīti vuttaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page229.

Athakho bhagavā nivāsetvāti idha pubbaṇhasamayanti vā sāyaṇhasamayanti vā na vuttaṃ. Evaṃ santepi bhagavā katabhattakicco majjhantikaṃ vītināmetvā āyasmantaṃ ānandaṃ pacchāsamaṇaṃ katavā nagaradvārato paṭṭhāya nagaravīthiyo suvaṇṇarasapiñjarāhi buddharaṃsīhi samujjotayamāno yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenūpasaṅkami. Gharadvāre ṭhitamattameva cassa bhagavantaṃ disvā parijano ārocesi. Brāhmaṇo satiṃ paṭilabhitvā saṃvegajāto sahasā vuṭṭhāya mahārahaṃ āsanaṃ paññāpetvā bhagavantaṃ paccuggamma ito bhagavā upasaṅkamatūti āha. Bhagavā upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Athakho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ upanisīditukāmo attanā ṭhitappadesato yena bhagavā tenūpasaṅkami. Ito paraṃ uttānatthameva. Yaṃ pana brāhmaṇo āha apica yo deyyadhammo so na dinnoti tatrāyamadhippāyo mayā nimantitānaṃ vassaṃ vuṭṭhānaṃ tumhākaṃ temāsaṃ divase divase pāto yāgukhajjakaṃ majjhantike khādanīyaṃ bhojanīyaṃ sāyaṇhakāle anekavidhapānavikatigandhapupphādīhi pūjāsakkāroti evamādiko yo deyyadhammo dātabbo assa so na dinnoti. Tañca kho no asantanti ettha pana liṅgavipallāso veditabbo. So ca kho deyyadhammo amhākaṃ no asantoti ayaṃ hettha attho. Athavā yaṃyaṃ mayaṃ tumhākaṃ dadeyyāma tañca kho no asantanti evamettha attho veditabbo. Nopi adātukamyatāti adātukāmatāpi no natthi yathā pahutavittūpakaraṇānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page230.

Maccharīnaṃ. Taṃ kutettha labbhā bahukiccā gharāvāsāti. Ttarāyaṃ yojanā. Yasmā bahukiccā gharāvāsā tasmā ettha santepi deyyadhamme dātukamyatāya ca taṃ kuto labbhā kuto taṃ sakkā laddhuṃ yaṃ mayaṃ tumhākaṃ deyyadhammaṃ dadeyyāmāti gharāvāsaṃ garahanto āha. So kira mārena āvaṭṭitabhāvaṃ na jānāti gharāvāsapalibodhena me satisammoso jātoti maññi. Tasmā evamāha. Apica taṃ kutettha labbhāti imasmiṃ temāsabbhantare yamahaṃ tumhākaṃ dadeyyaṃ taṃ kuto labbhā bahukiccā hi gharāvāsāti evamettha yojanā veditabbā. Atha brāhmaṇo yannūnāhaṃ yaṃ me tīhi māsehi dātabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ ekadivaseneva dadeyyanti cintetvā adhivāsetu me bhavaṃ gotamotiādimāha. Tattha svātanāyāti yaṃ me tumhesu sakkāre kate sve bhavissati puññañceva pītipāmujjañca tadatthāya. Atha tathāgato sace ahaṃ nādhivāseyyaṃ ayaṃ temāsaṃ kiñci aladdhā kupito maññe tena me yāciyamāno ekabhattampi na paṭiggaṇhāti natthi imasmiṃ adhivāsanakkhanti asabbaññū ayanti evaṃ brāhmaṇo ca verañjāvāsino ca garahitvā bahuṃ apuññaṃ pasaveyyuṃ taṃ tesaṃ mā ahosīti tesaṃ anukampāya adhivāsesi bhagavā 1- tuṇhībhāvena. Adhivāsetvā ca athakho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ alaṃ gharāvāsapalibodhacintāyāti saññāpetvā taṃ khaṇānurūpāya dhammiyā kathāya diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ @Footnote: 1. tathāgatoti padaṃ bhagavāti padassa visesananti yojanā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page231.

Sandassetvā kusale dhamme samādapetvā gaṇhāpetvā tattha ca naṃ samuttejetvā saussāhaṃ katvā tāya saussāhatāya aññehi ca vijjamānaguṇehi sampahaṃsetvā dhammaratanavassaṃ vassitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Pakkante ca pana bhagavati verañjo brāhmaṇo puttadāraṃ āmantesi mayaṃ bhaṇe bhagavantaṃ temāsaṃ nimantetvā ekadivasaṃ ekabhattampi nādamhā handa dāni tathā dānaṃ paṭiyādetha yathā temāsikopi deyyadhammo sve ekadivaseneva dātuṃ sakkā hotīti. Tato paṇītadānaṃ paṭiyādāpetvā yaṃ divasaṃ bhagavā nimantito tassā 1- rattiyā accayena āsanaṭṭhānaṃ alaṅkārāpetvā mahārahāni āsanāni paññāpetvā gandhadhūpavāsakusumavicitraṃ mahāpūjaṃ sajjitvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi. Tena vuttaṃ athakho verañjo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena .pe. Niṭṭhitaṃ bhattanti. {23} Bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto tattha agamāsi. Tena vuttaṃ athakho bhagavā .pe. Nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghanti. Athakho verañjo brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghanti buddhappamukhanti buddhapariṇāyakaṃ. Buddhaṃ saṅghattheraṃ katvā nisinnanti vuttaṃ hoti. Paṇītenāti uttamena. Sahatthāti sahatthena. Santappetvāti suṭṭhu tappetvā paripuṇṇaṃ suhitaṃ yāvadatthaṃ katvā. Sampavāretvāti suṭṭhu pavāretvā alaṃ alanti hatthasaññāya ca mukhasaññāya ca vacībhedena ca paṭikkhipāpetvā. Bhuttāvinti bhuttavantaṃ. @Footnote: 1. tassa iti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page232.

Onītapattapāṇinti pattato onītapāṇiṃ apanītahatthanti vuttaṃ hoti. Ticīvarena acchādesīti ticīvaraṃ bhagavato adāsi. Idaṃ pana vohāravacanamattaṃ hoti ticīvarena acchādesīti. Tasmiṃ ca ticīvare ekameko sāṭako sahassaṃ agghati. Iti brāhmaṇo bhagavato tisahassagghanakaṃ ticīvaramadāsi uttamaṃ kāsiyavatthasadisaṃ. Ekamekañca bhikkhuṃ ekamekena dussayugenāti ekamekena dussayugalena. Tatra ekasāṭako pañca satāni agghati. Evaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ pañcasatasahassagghanakāni dussāni adāsi. Brāhmaṇo ettakampi datvā atuṭṭho puna sattaṭṭhasahassagghanake aneke rattakambale ca pattuṇṇapaṭapaṭe 1- ca phāletvā phāletvā āyogaaṃsavaddhakakāyabandhana- parissāvanādīnaṃ atthāya adāsi. Satapākasahassapākānañaca bhesajjatelānaṃ tumbāni pūretvā ekamekassa bhikkhuno abbhañjanatthāya sahassagghanakaṃ telamadāsi. Kiṃ bahunā catuppaccayesu. Na koci parikkhāro samaṇaparibhogo adinno nāma ahosi. Pāliyaṃ pana cīvaramattameva vuttaṃ. Evaṃ mahāyāgaṃ yajitvā saputtadāraṃ vanditvā nisinnaṃ athakho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ temāsaṃ mārāvaṭṭanena dhammassavanāmatarasaparibhogaparihīnaṃ ekadivaseneva dhammāmatavassaṃ vassitvā paripuṇṇasaṅkappaṃ kurumāno dhammiyā kathāya sandassetvā .pe. Uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Brāhmaṇopi saputtadāro bhagavantañca bhikkhusaṅghañca vanditvā punapi bhante amhākaṃ anuggahaṃ kareyyāthāti @Footnote: 1. pattuṇṇapaṭṭapaṭe.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page233.

Evamādīni vadanto anuvajitvā assūni pavattayamāno nivatti. Athakho bhagavā verañjāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvāti yathāajjhāsayaṃ yathārucitaṃ vāsaṃ vasitvā verañjāya nikkhamitvā mahāmaṇḍalacārika- caraṇakāle gantabbaṃ buddhavīthiṃ pahāya dubbhikkhadosena kilantaṃ bhikkhusaṅghaṃ ujunā maggena gahetvā gantukāmo soreyyādīni anupagamma payāgapatiṭṭhānaṃ gantvā tattha gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena bārāṇasī tadavasari. Tena avasarīti tadavasari. Tatrāpi yathāajjhāsayaṃ viharitvā vesāliṃ agamāsi. Tena vuttaṃ anupagamma soreyyaṃ .pe. Vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyanti. Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya verañjakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. Tatrīdaṃ samantapāsādikāya samantapāsādikattasmiṃ ācariyaparamparato nidānavatthuppabhedadīpanato parasamayavivajjanato sakasamayavisuddhito ceva byañjanaparisodhanato padatthato pāliyojanākkamato sikkhāpadavinicchayato vibhaṅganayabhedadassanato sampassataṃ na dissati kiñci apāsādikaṃ yato ettha viññūnamayaṃ tasmā samantapāsādikātveva saṃvaṇṇanā pavattā vinayassa veneyyadamanakusalena vuttassa lokanāthena lokamanukampamānenāti. ---------------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 1 page 1-233. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=1&A=1&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=1&A=1&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=1              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=1&A=1              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=1&A=1              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=1&A=1              Contents of The Tipitaka Volume 1 http://84000.org/tipitaka/read/?index_1

no pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]