ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 51 : PALI ROMAN Buddha.A. (madhurattha.)

page1.

Madhuratthavilāsinī nāma khuddakanikāyaṭṭhakathā buddhavaṃsavaṇṇanā -------- namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Ganthārambhakathā anantañāṇaṃ karuṇālayaṃ layaṃ malassa buddhaṃ susamāhitaṃ hitaṃ namāmi dhammaṃ bhavasaṃvaraṃ varaṃ guṇākarañceva niraṅgaṇaṃ gaṇaṃ. Paññāya seṭṭho jinasāvakānaṃ yaṃ dhammasenāpati dhammarājaṃ apucchi satthāramapārapāraguṃ niraṅgaṇaṃ ñātigaṇassa majjhe. Subuddhavaṃsenidha buddhavaṃso visuddhavaṃsena vināyakena hatāvakāsena 1- pakāsito yo 2- samādhivāsena 3- tathāgatena. @Footnote: 1 Ma. hitāvakāsena 2 Sī.,i. so 3 Sī. samācitaṃsena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.

Yāvajjakālā avināsayantā pāḷikkamañceva ca pāḷiyatthaṃ tathānusandhiṃ 1- sugatassa puttā yathāsutaṃyeva samāhariṃsu. Tasseva sambuddhavaranvayassa sadā janānaṃ savanāmatassa pasādapaññājananassa yasmā saṃvaṇṇanānukkamato pavattā. Sakkaccasaddhammaratena buddha- sīhena sīlādiguṇoditena āyācitohaṃ sucirampi kālaṃ tasmāssa saṃvaṇṇanamārabhissaṃ. Sadā janānaṃ kalināsanassa 2- ciraṭṭhitatthaṃ jinasāsanassa mamāpi puññodayavuddhiyatthaṃ pasādanatthañca mahājanassa. Mahāvihārāgatapāḷimagga- sannissitā saṅkaradosahīnā samāsatoyaṃ pana buddhavaṃsa- saṃvaṇṇanā hessati sārabhūtā. @Footnote: 1 Ma. gāthānusandhiṃ 2 Ma. kalisāsanassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.

Sotabbarūpaṃ pana buddhavaṃsa- kathāya aññaṃ idha natthi yasmā pasādanaṃ buddhaguṇe ratānaṃ pavāhanaṃ pāpamahāmalassa. Tasmā hi sakkaccasamādhiyuttā vihāya vikkhepamanaññacittā saṃvaṇṇanaṃ vaṇṇayato suvaṇṇaṃ 1- nidhāya kaṇṇaṃ madhuraṃ suṇātha. Sabbampi hitvā pana kiccamaññaṃ sakkacca maccenidha 2- niccakālaṃ sotuṃ kathetumpi budhena yuttā kathā panāyaṃ atidullabhāti. Tattha "buddhavaṃsasaṃvaṇṇanā hessati sārabhūtā"ti vuttattā buddhavaṃso tāva vavatthapetabbo. Tatridaṃ vavatthānaṃ:- ito heṭṭhā kappasatasahassādhikesu catūsu asaṅkhyeyyesu uppannānaṃ pañcavīsatiyā buddhānaṃ uppannakappādi- paricchedavasena paveṇivitthārakathā "buddhavaṃso nāmā"ti veditabbo. Svāyaṃ kappaparicchedo nāmaparicchedo gottaparicchedo jātiparicchedo nagaraparicchedo pituparicchedo mātuparicchedo bodhirukkhaparicchedo dhammacakkappavattana- paricchedo abhisamayaparicchedo sāvakasannipātaparicchedo aggasāvakaparicchedo upaṭṭhākaparicchedo aggasāvikāparicchedo parivārabhikkhuparicchedo raṃsiparicchedo @Footnote: 1 Ma. suciṇṇaṃ 2 Ma. sakkaccamaññenidha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.

Sarīrappamāṇaparicchedo bodhisattādhikāraparicchedo byākaraṇaparicchedo bodhisattapadhāna- paricchedo āyuparicchedo parinibbānaparicchedoti imehi pāḷiyā āgatehi bāvīsatiyā paricchedehi paricchinno vavatthito. Pāḷianāruḷho pana sambahulavāropettha ānetabbo. So agāravāsa- paricchedo pāsādattayaparicchedo nāṭakitthiparicchedo aggamahesiparicchedo puttaparicchedo yānaparicchedo abhinikkhamanaparicchedo padhānaparicchedo upaṭṭhākaparicchedo vihāraparicchedoti dasadhā vavatthito hoti. Taṃ sambahulavārampi yathāṭṭhāne mayaṃ pana dassetvāva gamissāma 1- tattha tattha samāsato. So evaṃ vavatthito pana:- kenāyaṃ desito kattha kassatthāya ca desito kimatthāya kadā kassa vacanaṃ kena cābhato. Sabbametaṃ vidhiṃ vatvā pubbameva samāsato pacchāhaṃ buddhavaṃsassa karissāmatthavaṇṇananti tattha kenāyaṃ desitoti ayaṃ buddhavaṃso kena desito? sabbadhammesu appaṭihatañāṇacārena dasabalena catuvesārajjavisāradena dhammarājena dhammasāminā tathāgatena sabbaññunā sammāsambuddhena desito. Kattha desitoti kapilavatthumahānagare nigrodhārāmamahāvihāre paramarucirasandassane devamanussanayananipātabhūte ratanacaṅkame caṅkamantena desito. Kassatthāya ca desitoti dvāsītiyā ñātisahassānaṃ anekakoṭīnañca devamanussānaṃ atthāya desito. @Footnote: 1 Ma. kathessāma

--------------------------------------------------------------------------------------------- page5.

Kimatthāya desitoti caturoghanittharaṇatthāya desito. Kadā desitoti bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasi. Kathaṃ? paṭhamaṃ vassaṃ isipatane dhammacakkaṃ 1- pavattetvā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amatapānaṃ pāyetvā bārāṇasiṃ upanissāya isipatane migadāye vasi. Dutiyaṃ sassaṃ rājagahaṃ upanissāya veḷuvane mahāvihāre. Tatiyacatutthānipi tattheva. Pañcamaṃ vesāliṃ upanissāya mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Chaṭṭhaṃ makulapabbate. Sattamaṃ tāvatiṃsabhavane. Aṭṭhamaṃ bhaggesu suṃsumāragiriṃ upanissāya bhesakaḷāvane. Navamaṃ kosambiyaṃ. Dasamaṃ pālileyyakavanasaṇḍe. Ekādasamaṃ nāḷāyaṃ brāhmaṇagāme. Dvādasamaṃ verañjāyaṃ. Terasamaṃ cāliyapabbate. Cuddasamaṃ jetavanamahāvihāre. Pañcadasamaṃ kapilavatthu- mahānagare. Soḷasamaṃ āḷavakaṃ dametvā caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ pāyetvā āḷaviyaṃ. Sattarasamaṃ rājagaheyeva. Aṭṭhārasamaṃ cāliyapabbateyeva. Tathā ekūnavīsatimaṃ. Vīsatimaṃ pana vassaṃ rājagaheyeva vasi. Tena vuttaṃ "bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattheva ganatvā vasī"ti. Tato paṭṭhāya sāvatthiṃyeva upanissāya jetavanamahāvihāre ca pubbārāme ca dhuvaparibhogavasena vasi. Yadā pana satthā buddho hutvā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye paṭhamaṃ vassaṃ vasitvā vuṭṭhavasso pavāretvā uruvelaṃ gantvā tattha tayo māse vasanto tebhātikajaṭile dametvā bhikkhusahassehi kataparivāro phussamāsapuṇṇamāyaṃ rājagahaṃ gantvā dve māse tattheva vasi, tadā bārāṇasito nikkhantassa panassa pañca māsā jātā. Sakalo hemanto atikkanto. Udāyittherassa @Footnote: 1 vi.mahā. 4/13/13, saṃ.mahā. 19/1081/367, khu.paṭi. 31/30/358

--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.

Āgatadivasato sattaṭṭhadivasā vītivattā. So pana phaggunīpuṇṇamāsiyaṃ cintesi "atikkanto hemanto, vasantakālo anuppatto, samayo tathāgatassa kapilapuraṃ gantun"ti. So evaṃ cintetvā kulanagaragamatthāya saṭṭhimattāhi gāthāhi gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi. Atha satthā cassa vacanaṃ sutvā ñātisaṅgahaṃ kātukāmo hutvā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi kapilavatthuvāsīnaṃ dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatiyā khīṇāsavasahassehi parivuto rājagahato nikkhamitvā divase divase yojanaṃ gacchanto rājagahato saṭṭhiyojanaṃ kapilavatthupuraṃ dvīhi māsehi sampāpuṇitvā tattha ñātīnaṃ vandāpanatthaṃ yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Tadāyaṃ buddhavaṃso desito. Kassa vacananti sāvakapaccekabuddhānaṃ asādhāraṇaṃ sammāsambuddhasseva vacanaṃ. Kenābhatoti ācariyaparamparāya ābhato. Ayaṃ hi sāriputtatthero bhaddajī tisso kosiyaputto siggavo moggalliputto sudatto dhammiko dāsako soṇako revatoti evamādīhi yāva tatiyasaṅgītikālā ābhato, tato uddhampi tesaṃyeva sissānusissehīti evaṃ tāva ācariyaparamparāya yāvajjakālā ābhatoti veditabbo. Ettāvatā:- "kenāyaṃ desito tattha kassatthāya ca desito kimatthāya kadā kassa vacanaṃ kena cābhato"ti ayaṃ gāthā vuttatthā hoti. --------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.

Nidānakathā bāhiranidāna evaṃ ābhatassa panassa imāni atthavaṇṇanā hoti, sā panāyaṃ atthavaṇṇanā yasmā dūrenidānaṃ avidūrenidānaṃ santikenidānanti imāni tīṇi nidānāni dassetvāva vaṇṇitā suvaṇṇitā nāma hoti. Ye ca naṃ suṇanti, tehi samudāgamato paṭṭhāya viññātattā suviññātāva hoti, tasmā tāni nidānāni dassetvāva vaṇṇayissāma. Tattha ādito paṭṭhāya tāva tesaṃ nidānānaṃ paricchedo veditabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepato atthadīpanā:- dīpaṅkaradasabalassa pādamūle katābhinīhārassa mahāsattassa yāva vessantarattabhāvā cavitvā tusitabhavane 1- nibbatti, tāva pavattā kathā dūrenidānaṃ nāma. Tusitabhavanato cavitvā yāva bodhimaṇḍe sabbaññutañāṇappatti, tāva pavattā kathā avidūrenidānaṃ nāma. "ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme"ti ca, "rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe"ti ca, "vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgāra- sālāyan"ti ca evaṃ mahābodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇappattito yāva parinibbānamañcā etasmiṃ antare bhagavā yattha yattha vihāsi, taṃ taṃ santikenidānaṃ nāmāti veditabbaṃ. Ettāvatā saṅkhepeneva tiṇṇaṃ dūrāvidūrasantikenidānānaṃ vasena bāhiranidānavaṇṇanā samattā hotīti. Bāhiranidānaṃ niṭṭhitaṃ. -------------- @Footnote: 1 Ma. tusitapure

--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.

Abbhantaranidāna 1. Ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā idāni pana:- [1] "brahmā ca lokādhipatī sahampati 1- katañjalī anadhivaraṃ ayācatha santīdha sattāpparajakkhajātikā desehi dhammaṃ anukampimaṃ pajan"ti 2- ādinayappavattassa abbhantaranidānassa atthavaṇṇanā hoti. Ettha "ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe"ti- ādisuttantesu viya "ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme, atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ buddhavaṃsaṃ apucchī"ti evamādinā nayena nidānaṃ avatvā kasmā "brahmā ca lokādhipatī sahampati, katañjalī anadhivaraṃ ayācathā"tiādinā nayena nidānaṃ vuttanti? vuccate:- bhagavato sabbadhamma- desanākāraṇabhūtāya brahmuno dhammasenāyācanāya sandassanatthaṃ vuttanti. "kadāyaṃ dhammadesanatthaṃ ajjhiṭṭho brahmunā jino kadā tattha ca kenāyaṃ gāthā hi samudīritā"ti? vuccate:- buddhabhūtassa pana bhagavato aṭṭhame sattāhe satthā dhammadesanatthāya brahmunā ajjhiṭṭho āyācito. @Footnote: 1 cha.Ma. sahampatī 2 khu. buddha. 33/1/435

--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.

Tatrāyaṃ anupubbikathā:- mahāpuriso kira katābhīnīhāro mahābhinikkhamanadivase vivaṭapākaṭabībhacchasayanāsanaceṭikā nāṭakitthiyo disvā atīva saṃviggahadayo paṭekadesāvacchannaṃ channaṃ āmantetvā "arinaravaramanthakaṃ kaṇṭhakaṃ 1- nāma turaṅgavaramāharā"ti kaṇṭhakaṃ āharāpetvā channasahāyo varaturaṅgamāruyha nagaradvāre adhivatthāya devatāya nagaradvāre vivaṭe nagarato nikkhamitvā tīṇi rajjāni tena rattāvasesena atikkamitvā anomasatto anomāya nāma nadiyā tīre ṭhatvā channamevamāha "../../bdpicture/channaṃ tvaṃ mama imāni aññehi asādhāraṇāni 2- ābharaṇāni kaṇṭhakañca varaturaṅgamādāya kapilavatthupuraṃ 3- gacchāhī"ti channaṃ vissajjetvā asitoraganīluppalasadisenāsinā sakesamakuṭaṃ chinditvā ākāse ukkhipitvā devadattiyaṃ pattacīvaraṃ gahetvā sayameva pabbajitvā anupubbena cārikaṃ caramāno anilabalasamuddhutataraṅgabhaṅgaṃ asaṅgaṃ gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā maṇigaṇaraṃsijāla- vijjotitarājagahaṃ rājagahaṃ nāma nagaraṃ pavisitvā tattha issariyamadamattaṃ janaṃ parihāsento viya ca uddhatavesassa janassa lajjamuppādayamāno viya ca vayakantīhi nāgarajanahadayāni attani bandhanto viya ca dvattiṃsavaramahāpurisalakkhaṇavirājitāya rūpasiriyā sabbajananayanāni vilumpamāno viya ca rūpīpādasañcaro puññasañcayo viya ca pabbato viya ca gamanena nissaṅgo santindriyo santamānaso yugamattaṃ pekkhamāno rājagahaṃ piṇḍāya caritvā yāpanamattaṃ bhattaṃ gahetvā nagarato nikkhamitvā paṇḍavapabbatapasse chāyūdakasampanne sucibhūmibhāge 4- paramaramaṇīye pavivitte okāse nisīditvā paṭisaṅkhānabalena missakabhattaṃ paribhuñjitvā paṇḍavagirānusārena 5- bimbisārena magadhamahārājena mahāpurisassa santikaṃ gantvā nāmagottaṃ pucchitvā tena pamuditahadayena "mama rajjabhāgaṃ gaṇhāhī"ti rajjena @Footnote: 1 Sī. kanthakaṃ, Ma. kaṇṭakaṃ 2 Sī. asubharāni 3 cha.Ma. kapilapuraṃ @4 Sī.,i. subhūmibhāge 5 Sī. mandāragirisārena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.

Nimantiyamāno "alaṃ mahārāja na mayhaṃ rajjenattho ahaṃ rajjaṃ pahāya lokahitatthāya padhānamanuyuñjitvā loke vivaṭacchado buddho bhavissāmīti nikkhanto"ti vatvā tena ca "buddho hutvā sabbapaṭhamaṃ mama vijitaṃ osareyyāthā"ti vutto "sādhū"ti tassa paṭiññaṃ datvā āḷārañca udakañca 1- upasaṅkamitvā tesaṃ dhammadesanāya sāraṃ avindanto tato pakkamitvā uruvelāyaṃ chabbassāni dukkarakārikaṃ karontopi amataṃ adhigantuṃ asakkonto oḷārikāhārapaṭisevanena sarīraṃ santappesi. Tadā pana uruvelāyaṃ senānigame 2- senānigamakuṭumbikassa dhītā sujātā nāma dārikā vayappattā ekasmiṃ nigrodharukkhe patthanamakāsi "sacāhaṃ samajātikaṃ kulagharaṃ gantvā paṭhamagabbhe puttaṃ labhissāmi, balikammaṃ karissāmī"ti. Tassā sā patthanā samijjhi. Sā visākhapuṇṇamadivase 3- "ajja balikammaṃ karissāmī"ti pātova pāyāsaṃ anāyāsaṃ paramamadhuraṃ sampaṭipādesi. Bodhisattopi tadaheva katasarīrapaṭijaggano bhikkhācārakālaṃ āgamayamāno pātova gantvā tasmiṃ nigrodharukkhamūle nisīdi. Atha kho puṇṇā nāma dāsī tassā dhātī rukkhamūlasodhanatthāya gatā bodhisattaṃ pācīnalokadhātuṃ olokayamānaṃ nisinnaṃ sañjhāppabhānurañjitavarakanakagirisikharasadisa- sarīrasobhaṃ timiranikaranidhānakaraṃ kamalavanavikasanakaraṃ ghanavivaramupagataṃ 4- divasakaramiva taruvaramupagataṃ munidivasakaramaddasa. Sarīrato cassa nikkhantāhi pabhāhi sakalañca taṃ rukkhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ disvā tassā etadahosi "ajja amhākaṃ devatā rukkhato oruyhaṃ sahattheneva baliṃ paṭiggahetukāmā hutvā nisinnā"ti. Sā vegena gantvā sujātāya etamatthaṃ ārocesi. Tato sujātā sañjātasaddhā hutvā sabbālaṅkārena alaṅkaritvā satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ paramamadhurassa madhupāyāsassa pūretvā aparāya suvaṇṇapātiyā @Footnote: 1 Sī. ālārañca uddakañca 2 Sī. senānīnigame, Ma. senānīgāme @3 cha.Ma. vesākha...evamuparipi 4 Sī.,i ghanavivaragataṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.

Pidahitvā sīsenādāya nigrodharukkhābhimukhī agamāsi. Sā gacchantī dūratova taṃ bodhisattaṃ rukkhadevatamiva sakalaṃ taṃ rukkhaṃ sarīrappabhāya suvaṇṇavaṇṇaṃ katvā puññasañcayamiva rūpavantaṃ nisinnaṃ disvā pītisomanassajātā sujātā "rukkhadevatā"ti saññāya diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatonatā gantvā sīsato taṃ suvaṇṇapātiṃ otāretvā mahāsattassa hatthe ṭhapetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā "yathā mama manoratho nipphanno, evaṃ tumhākampi nipphajjatū"ti vatvā pakkāmi. Atha kho bodhisattopi suvaṇṇapātiṃ gahetvā nerañjarāya nadiyā tīraṃ gantvā suppatiṭṭhitassa nāma titthassa tīre suvaṇṇapātiṃ ṭhapetvā nhātvā 1- paccuttaritvā ekūnapaññāsapiṇḍe karonto taṃ pāyāsaṃ paribhuñjitvā "sacāhaṃ ajja buddho bhavissāmi, 2- ayaṃ suvaṇṇapāti paṭisotaṃ gacchatū"ti khipi. Sā pāti paṭisotaṃ gantvā kāḷassa nāma nāgarājassa bhavanaṃ pavisitvā tiṇṇaṃ buddhānaṃ thālakāni ukkhipitvā tesaṃ heṭṭhā aṭṭhāsi. Mahāsatto tattheva vanasaṇḍe divāvihāraṃ vītināmetvā sāyanhasamaye sotthiyena 3- nāma tiṇahārakena mahāpurisassa ākāraṃ ñatvā dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā bodhimaṇḍamāruyha dakkhiṇadisābhāge aṭṭhāsi. So pana padeso paduminipatte udakabindu viya akampittha. mahāpuriso 4- "ayaṃ padeso mama guṇaṃ dhāretuṃ asamattho"ti pacchimadisābhāgamagamāsi. Sopi tatheva kampittha. Puna uttaradisābhāgamagamāsi. Sopi tatheva kampittha puna puratthimadisābhāgamagamāsi. Tattha pallaṅkappamāṇaṭṭhānaṃ niccalaṃ ahosi. Mahāpuriso "idaṃ ṭhānaṃ kilesa- viddhaṃsanaṭṭhānan"ti sanniṭṭhānaṃ katvā tāni tiṇāni agge gahetvā cālesi. Tāni @Footnote: 1 cha.Ma. nhatvā. evamuparipi 2 Sī.,i. bhavāmi @3 Ma. sottiyena. suddhiyena 4 Sī. bodhisatto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.

Tūlikaggena paricchinnāni viya ahesuṃ. Bodhisatto "bodhiṃ apatvāva imaṃ pallaṅkaṃ na bhindissāmī"ti caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā pallaṅkaṃ ābhujitvā bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā puratthābhimukho nisīdi. Taṅkhaṇaññeva sabbalokābhihāro māro bāhusahassaṃ māpetvā diyaḍḍhayojanasatikaṃ himagirisikharasadisaṃ girimekhalaṃ nāma arivaravāraṇaṃ varavāraṇaṃ abhiruyha navayojanikena dhanuasipharasusarasattisabalenātibahalena mārabalena samparivuto samantā 1- pabbato viya ajjhottharanto mahāsapattaṃ viya mahāsattaṃ samupāgami. Mahāpuriso sūriye dharanteyeva atitumūlaṃ mārabalaṃ vidhamitvā vikasitajayasumanakusumasadisassa cīvarassa upari patamānehi rattapavālaṅkurasadisaruciradassanehi bodhirukkhaṅkurehi pītiyā viya pūjiyamāno eva paṭhamayāme pubbenivāsānussatiñāṇaṃ labhitvā majjhimayāme dibbacakkhuñāṇaṃ visodhetvā pacchimayāme paṭiccasamuppāde ñāṇaṃ otāretvā vaṭṭavivaṭṭaṃ sammasanto aruṇodake buddho hutvā:- "anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ gahakāraṃ 2- gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ gahakāraka diṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi. Sabbā te phāsukā bhaggā gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagā"ti 3- imaṃ udānaṃ udānetvā 4- sattāhaṃ vimuttisukhapaṭisevanena vītināmetvā aṭṭhame divase samāpattito vuṭṭhāya devatānaṃ kaṅkhaṃ ñatvā tāsaṃ kaṅkhāvidhamanatthaṃ ākāse uppatitvā yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā tāsaṃ kaṅkhaṃ vidhamitvā pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā "imasmiṃ vata me pallaṅke @Footnote: 1 Sī. samantato 2 Sī. gahakārakaṃ @3 khu.dha. 25/153-4/44 4 Sī. udānento

--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.

Sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhan"ti cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pūritānaṃ pāramīnaṃ phalādhigamaṭṭhānaṃ pallaṅkañceva bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃ nāma jātaṃ. Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antare puratthimapacchimato āyate ratanacaṅkame caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyaṃ nāma jātaṃ. Tato pacchimadisābhāge devatā ratanagharaṃ nāma māpesuṃ, tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ visesato cettha anantanayasamantapaṭṭhānaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi. Taṃ ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃ nāma jātaṃ. Evaṃ bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami, tatthāpi dhammaṃ vicinantoyeva vimuttisukhañca paṭisaṃvedento ajapālanigrodhe sattāhaṃ vītināmesi. Evaṃ aparaṃ sattāhaṃ mucalinde nisīdi. Tassa nisinnamattasseva bhagavato sakalacakkavāḷagabbhaṃ pūrento mahāakālamegho udapādi. Tasmiṃ pana uppanne mucalindo nāgarājā cintesi "ayaṃ mahāmegho satthari mayhaṃ bhavanaṃ paviṭṭhamatte uppanno vāsāgāramassa laddhuṃ vaṭṭatī"ti. So sattaratanamayaṃ devavimānasadisaṃ dibbavimānaṃ nimminituṃ samatthopi "evaṃ kate na mayhaṃ mahapphalaṃ bhavissati, dasabalassa kāyaveyyāvaccaṃ karissāmī"ti atimahantaṃ attabhāvaṃ katvā satthāraṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari mahantaṃ phaṇaṃ katvā aṭṭhāsi. Atha bhagavā parikkhepassa antova mahati okāse sabbaratanamaye paccagghapallaṅke 1- upari viniggalantavividhasurabhikusumadāmavitāne vividhasurabhigandhavāsite gandhakuṭiyaṃ viharanto viya vihāsi. Evaṃ bhagavā taṃ sattāhaṃ tattha vītināmetvā tato aparaṃ @Footnote: 1 Sī.,i. maṇḍape pallaṅke

--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.

Sattāhaṃ rājāyatane nisīdi. Tatthāpi vimuttisukhapaṭisaṃvediyeva. Ettāvatā sattasattāhāni paripuṇṇāni ahesuṃ. Etthantare bhagavā jhānasukhena phalasukhena ca vītināmesi. Athassa sattasattāhātikkame "mukhaṃ dhovissāmī"ti cittaṃ uppajji. Sakko devānamindo agadaharītakaṃ āharitvā adāsi. Athassa sakko nāgalatādantakaṭṭhañca mukhadhovanaudakañca adāsi. Tato bhagavā dantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattadahodakena mukhaṃ dhovitvā rājāyatanamūle nisīdi. Tasmiṃ samaye catūhi lokapālehi upanīte paccagghe selamaye patte tapussabhallikānaṃ vāṇijānaṃ manthañca madhupiṇḍikañca paṭiggahetvā paribhuñjitvā paccāgantvā ajapālanigrodharukkhamūle nisīdi. Athassa tattha nisinnamattasseva attanā adhigatassa dhammassa gambhīrabhāvaṃ paccavekkhantassa sabbabuddhānaṃ āciṇṇo "adhigato kho mayāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo"ti 1- paresaṃ dhammaṃ adesetukāmatākārappatto parivitakko udapādi. Atha brahmā sahampati dasabalassa cetasā cetoparivitakkamaññāya "nassati vata bho loko, vinassati vata ko loko"ti 2- vācaṃ nicchārento dasasahassa- cakkavāḷabrahmagaṇaparivuto sakkasuyāmasantusitanimmitaparanimmitavasavattīhi 3- anugato āgantvā bhagavato purato pāturahosi. So attano patiṭṭhānatthāya paṭhaviṃ nimminitvā dakkhiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ paṭhaviyaṃ nihantvā jalajāmalāvikalakamalakulasadisaṃ 4- dasanakhasamodhānasamujjalamañliṃ sirasmiṃ katvā "desetu bhante bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ, santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro"ti, 5- @Footnote: 1 dī.mahā. 10/64/31, Ma.mū. 12/281/242, saṃ.sa. 15/172/164, vi.mahā. 4/7/6 @2 vi.mahā. 4/8/7, saṃ.sa. 15/172/165, Ma.mū. 12/282/243 @3 cha.Ma....santusitaparanimmitavasavattīhi 4 Sī.,i. jalamānāmalāvikala... @5 saṃ.sa. 15/172/165, vi.mahā. 4/8/7

--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.

"pāturahosi magadhesu pubbe dhammo asuddho samalehi cintito apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito yathāpi passe janataṃ samantato tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha pāsādamāruyha samantacakkhu sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma satthavāha anaṇa vicara loke desassu 1- bhagavā dhammaṃ aññātāro bhivsantī"ti, 2- "nanu tumhehi `buddho bodheyyaṃ tiṇṇo tāreyyaṃ mutto moceyyan'ti:- `kiṃ me aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha sabbaññutaṃ pāpuṇitvā tārayissaṃ sadevakan'ti, 3- patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññubhāvaṃ patto"ti ca, "tumhehi dhamme adesiyamāne ko hi nāma añño dhammaṃ desessati, kimaññaṃ lokassa saraṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ parāyanan"ti ca evamādīhi anekehi nayehi bhagavantaṃ dhammadesanatthaṃ @Footnote: 1 ka. desetu 2 vi.mahā. 4/8/7, Ma.mū. 12/282/243, saṃ.sa. 15/172/165 @3 khu.buddha. 33/55/453

--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.

Ayāci. Tena vuttaṃ "buddhabhūtassa pana bhagavato aṭṭhame sattāhe satthā dhammadesanatthāya brahmunā āyācito"ti. Idāni "kadā kattha ca kenāyaṃ, gāthā hi samudīritā"ti imesaṃ pañhānaṃ vissajjanāya 1- okāso anuppatto. Tattha kadā vuttāti? paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttā. Paṭhamamahāsaṅgīti nāmesā saṅgītikkhandhake 2- vuttanayeneva veditabbā. Kattha kena vuttāti? bhagavati kira parinibbute rājagahanagare vebhārapabbatapasse Sattapaṇṇiguhādvāre vijitasabbasattunā ajātasattunā magadhamahārājena dhammasaṅgāyanatthaṃ kārite paripuṇṇacandamaṇḍalasaṅkāse daṭṭhabbasāramaṇḍe maṇḍape dhammāsanagatenāyasmatā ānandattherena "brahmā ca lokādhipatī"ti ayaṃ gāthā vuttāti veditabbā. Ayamettha gāthāsambandho. Ettāvatā:- "kadāyaṃ dhammadesanatthaṃ ajjhiṭṭho brahmunā jino kadā kattha ca kenāyaṃ gāthā hi samudīritā"ti ayampi gāthā vuttatthā hoti. Evaṃ iminā sambandhena vuttāya panassā anuttānapadavaṇṇanaṃ karissāma. Tattha brahmāti brūhito tehi tehi guṇavisesehīti brahmā. Ayaṃ pana brahmasaddo mahābrahmabrāhmaṇatathāgatamātāpituseṭṭhādīsu dissati. Tathā hi "dvisahasso brahmā"tiādīsu 3- mahābrahmāti adhippeto. "tamonudo buddho samantacakkhu lokantagū sabbabhavātivatto anāsavo sabbadukkhappahīno 4- saccavhayo brahmupāsito 5- me"ti 6- @Footnote: 1 Ma. padānaṃ vissajjanassa 2 vi.cūḷa. 7/437/274 3 Ma.u. 14/166/149 @4 ka. sabbadukkhappahāno 5 cha.Ma. brahme upāsito 6 khu.su. 25/1140/552

--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.

Ettha brāhmaṇo. "brahmāti kho bhikkhave tathāgatassetaṃ adhivacanan"ti 1- ettha tathāgato. "brahmāti mātāpitaro pubbācariyāti vuccare"ti 2- ettha mātāpitaro "brahmacakkaṃ pavattetī"ti 3- ettha seṭṭho adhippeto. Idha pana paṭhamajjhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto kappāyuko mahābrahmā adhippeto. 4- Casaddo sampiṇḍanattho, brahmā ca aññe ca dasasu cakkavāḷasahassesu brahmāno cāti attho, padapūraṇamatto vā. Lokādhipatīti ettha lokoti saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti tayo lokā. Tesu idha sattaloko adhippeto. Tassa issaro adhipatīti lokādhipati, lokekadesassāpi adhipati lokādhipatīti vuccati devādhipati narādhipati viya. Sahampatīti so kira kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma thero paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā aparihīnajjhāno jīvitapariyosāne paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyukamahābrahmā hutvā nibbatto, tatra pana naṃ "sahampati brahmā"ti sañjānanti. "sahakapatī"ti vattabbe anussarāgamaṃ 5- katvā ruḷhīvasena "sahampatī"ti vadanti. Katañjalīti katañjaliko, añjalipuṭaṃ sirasi katvāti attho. Anadhivaranti accantavaro adhivaro nāssa atthīti anadhivaro, na tato adhiko varo atthīti vā anadhivaro, anuttaroti attho, taṃ anadhivaraṃ. Ayācathāti ayācittha ajjhesi. Idāni yassatthāya so bhagavantaṃ ayāci. Tamatthaṃ dassetuṃ "santīdha sattātiādi vuttaṃ. Tattha santīti saṃvijjanti upalabbhanti, buddhacakkhussa āpāthaṃ @Footnote: 1 pa.sū. 1/3/37 @2 aṅ.tika. 20/31/127, aṅ.catukka. 21/63/80, khu.iti. 25/106/325. @khu.jā. 28/18155 (syā) 3 Ma.mū. 12/148/107, saṃ.ni. 16/21/28, @aṅ.catukka. 21/8/10, aṅ.pañcaka. 22/11/10, khu.paṭi. 31/44/389 @4 pa.sū. 1/3/38 5 Ma. anussārāgamaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.

Āgacchantā atthīti attho. Idhāti ayaṃ desāpadese nipāto. Svāyaṃ katthaci sāsanaṃ upādāya vuccati. Yathāha "idheva bhikkhave samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi aññehī"ti. 1- Katthaci okāsaṃ. Yathāha:- "idheva tiṭṭhamānassa devabhūtassa me sato punavāyu 2- ca me laddho evaṃ jānāhi mārisā"ti. 3- Katthaci padapūraṇamattameva hoti. Yathāha "idhāhaṃ bhikkhave bhuttāvī assaṃ pavārito"ti. 4- Katthaci lokaṃ upādāya. Yathāha "idha tathāgato loke uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāyā"ti. 5- Idhāpi lokameva upādāya vuttoti veditabbo. Tasmā imasmiṃ sattaloketi attho. Sattāti rūpādīsu khandhesu chandarāgena sattā visattā āsattā laggā lagitāti sattā, sattāti pāṇino vuccanti. Ruḷhīsaddena pana vītarāgesupi ayaṃ vohāro vattatiyeva. Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ evaṃsabhāvā ca teti apparajakkhajātikā, appaṃ rāgādirajameva vā yesaṃ te apparajakkhā, te apparajakkhasabhāvā apparajakkhajātikāti evamettha attho daṭṭhabbo. Tesaṃ apparajakkhajātikānaṃ. "sattānan"ti vibhattivipariṇāmaṃ katvā "desehi dhamman"ti iminā sambandhaṃ katvā attho daṭṭhabbo. Desehīti āyācanavacanametaṃ, desehi kathehi upadisāti attho. Dhammanti ettha ayaṃ dhammasaddo pariyattisamādhipaññāpakatisabhāvasuññatāpuññaāpattiñeyyacatusaccadhammādīsu dissati. Tathā hi "idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ @Footnote: 1 dī.mahā. 10/214/133, Ma.mū. 12/139/98, aṅ.catukka. 21/241/265 @2 cha.Ma. punarāyu 3 dī.mahā. 10/369/244 @4 Ma.mū. 12/30/17 5 aṅ.ekaka. 20/170/22

--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.

.pe. Vedallan"tiādīsu 1- pariyattiyaṃ dissati. "evaṃdhammā te bhagavanto ahesun"tiādīsu samādhimhi. "yassete caturo dhammā vānarinda yathā tava saccaṃ dhammo dhiti cāgo diṭṭhaṃ so ativattatī"ti- ādīsu 2- paññāya. Byādhidhammā 3- jarādhammā, atho maraṇadhammino"tiādīsu 3- pakati. "kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā"tiādīsu 4- sabhāve. "tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti khandhā hontī"tiādīsu 5- suññatāyaṃ. "dhammo suciṇṇo sukhamāvahātī"tiādīsu 6- puññe. "dve aniyatā dhammā"tiādīsu 7- āpattiyaṃ. "sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchantī"tiādīsu 8- ñeyye. "diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo"tiādīsu 9- catusaccadhamme. Idhāpi catusaccadhamme daṭṭhabbo. 10- Anukampāti anukampaṃ anuddayaṃ karohi. Imanti pajaṃ niddisanto āha. Pajanti pajātattā pajā, taṃ pajaṃ, sattanikāyaṃ saṃsāradukkhato mocehīti adhippāyo. Keci pana:- "bhagavāti lokādhipatī naruttamo katañjalī brahmagaṇehi yācito"ti paṭhanti. Ettāvatā sabbaso ayaṃ gāthā vuttatthā hoti. Atha bhagavato taṃ brahmuno sahampatissa āyācanavacanaṃ sutvā aparimitasamayasamuditakaruṇābalassa dasabalassa parahitakaraṇanipuṇamaticārassa sabbasattesu @Footnote: 1 Ma.mū. 12/239/201, aṅ.catukka. 21/102/117 2 khu.jā. 27/57/18 (syā) @3 cha.Ma. jātidhammā aṅ.tika. 20/39/141 4 abhi.saṅ. 34/1/1 5 abhi.saṅ. 34/121/41 @6 khu.su. 25/184/369, khu.thera. 26/303/318, khu.jā. 27/1420,2283/290,473 (syā) @7 vi.mahāvi. 1/443/332 @8 khu.mahā. 29/727/432 (syā) khu.cūḷa. 30/492/238 (syā) khu.paṭi. 31/5/408 @9 dī.Sī. 9/299/108, vi.mahā. 4/18,57/16,48 10 pa.sū. 1/1/18

--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.

Okāsakaraṇamattesu mahākaruṇā udapādi. Taṃ pana bhagavato karuṇuppattiṃ dassentehi saṅgītikāle saṅgītikārakehi:- [2] "sampannavijjācaraṇassa tādino jutindharassantimadehadhārino tathāgatassappaṭipuggalassa uppajji kāruññatā sabbasatte"ti ayaṃ gāthā ṭhapitā. Tattha sampannavijjācaraṇassāti sampannaṃ nāma tividhaṃ paripuṇṇasamaṅgimadhuravasena. Tattha:- "sampannaṃ sālikedāraṃ suvā bhuñjanti kosiya paṭivedemi te brahme na te 1- vāretumussahe"ti 2- idaṃ paripuṇṇasampannaṃ nāma. "iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto upāgato sampanno samannāgato"ti 3- idaṃ samaṅgisampannaṃ nāma. "imissā bhante mahāpaṭhaviyā heṭṭhimatalaṃ sampannaṃ, seyyathāpi khuddamadhuṃ anīlakaṃ, evamassādan"ti 4- idaṃ madhurasampannaṃ nāma. Idha paripuṇṇasampannampi samaṅgisampannampi yujjati. 5- Vijjāti paṭipakkhadhamme vijjhanaṭṭhena viditakaraṇaṭṭhena vinditabbaṭṭhena ca vijjā. Tā pana tissopi vijjā aṭṭhapi vijjā. Tisso vijjā bhayabheravasutte 6- āgatanayeneva veditabbā, aṭṭha ambaṭṭhasutte. 7- Tatra hi vipassanāñāṇena manomayiddhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā. Caraṇanti sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo @Footnote: 1 cha.Ma. naṃ 2 khu.jā. 27/1872/366 (syā) 3 abhi.vi. 35/511/296 @4 vi.mahāvi. 1/17/8 5 pa.sū. 1/64/166 6 Ma.mū. 12/52-5/29 @7 dī.Sī. 9/278-9/98

--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.

Saddhā hirī ottappaṃ bāhusaccaṃ āraddhavīriyatā upaṭṭhitassatitā paññāsampannatā cattāri rūpāvacarajhānānīti ime paṇṇarasa dhammā veditabbā. Imeyeva hi paṇṇarasa dhammā yasamā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ, tasmā "caraṇan"ti vuttā. Yathāha "idha mahānāma ariyasāvako sīlavā hotī"ti 1- sabbaṃ majjhimapaṇṇāsake vuttanayeneva veditabbaṃ. Vijjā ca caraṇañca vijjācaraṇāni, sampannāni paripuṇṇāni vijjācaraṇāni yassa soyaṃ sampannavijjācaraṇo, vijjācaraṇehi sampanno samaṅgībhūto, samannāgatoti vā sampannavijjācaraṇo. Ubhayathāpi attho yujjateva, tassa sampannavijjācaraṇassa. 2- Tādinoti "iṭṭhepi tādī aniṭṭhepi tādī"tiādinā nayena mahāniddese 3- āgatatādilakkhaṇena tādino, iṭṭhāniṭṭhādīsu avikārassa tādisassāti attho. Jutindharassāti jutimato, yugandhare, yugandhare saradasamaye samuditadivasakarātirekatara- sassirikasarīrajutivisaradharassāti 4- attho. "paññāpajotadharassā"ti vā vattuṃ vaṭṭati. Vuttañhetaṃ:- "cattāro loke pajjotā pañcamettha na vijjati divā tapati ādicco rattimābhāti candimā. Atha aggi divārattiṃ tattha tattha pabhāsati sambuddho tapataṃ seṭṭho esā ābhā anuttarā"ti. 5- Tasmā ubhayathāpi sarīrapaññājutivisaradharassāti attho. Antimadehadhārinoti sabbapacchimasarīradhārino, apunabbhassāti attho. Tathāgatassāti ettha aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā "tathāgato"ti vuccati, katamehi aṭṭhahi? tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti @Footnote: 1 Ma.Ma. 13/24/18 2 vi.A. 1/121 (syā) @3 khu.mahā. 29/180,895/138,562 (syā) @4 Sī.,i. yuganidhanasamayasamuditadivasakarātirekatarasarīrajutivisarassāti @5 saṃ.sa. 15/26,85/18,54

--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.

Tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti. Kathaṃ bhagavā tathā āgatoti tathāgato? yathā yena abhinīhārena Dānapāramiṃ pūretvā sīlanekkhammapaññāvīriyakhantisaccaadhiṭṭhānamettupekkhāpāramiṃ pūretvā imā dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samattiṃsa pāramiyo pūretvā aṅgapariccāgaṃ jīvitapariccāgaṃ dhanarajjaputtadārapariccāganti 1- ime pañca mahāpariccāge pariccajitvā yathā vipassiādayo sammāsambuddhā āgatā, tathā amhākampi bhagavā āgatoti tathāgato. Yathāha:- "yatheva lokamhi vipassiādayo sabbaññubhāvaṃ munayo idhāgatā tathā ayaṃ sakyamunīpi āgato tathāgato vuccati tena cakkhumā"ti. (1) Kathaṃ tathā gatoti tathāgato? yathā sampatijātā vipassiādayo samehi pādehi paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya uttarābhimukhā sattapadavītihārena gatā, tathā amhākampi bhagavā gatoti tathāgato. Yathāha:- "muhuttajātova gavampatī yathā samehi pādehi phusī vasundaraṃ so vikkamī sattapadāni gotamo setañca chattaṃ anudhārayuṃ marū. Gantvāna so sattapadāni gotamo disā vilokesi samā samantato @Footnote: 1 Ma. dārapariccāgaṃ puttapariccāgaṃ rajjapariccāganti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.

Aṭṭhaṅgupetaṃ giramabbhudīrayī sīho yathā pabbatamuddhaniṭṭhito"ti. (2) Kathaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato? sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ salakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañca tathaṃ avitathaṃ ñāṇagatiyā āgato avirajjhitvā patto 1- anubuddhoti tathāgato. "sabbesaṃ pana dhammānaṃ sakasāmaññalakkhaṇaṃ tathamevāgato yasmā tasmā satthā tathāgato"ti. (3) Kathaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato? tathadhammā nāma cattāri ariyasaccāni. Yathāha "cattārimāni bhikkhave tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? `idaṃ dukkhan'ti bhikkhave tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametan"ti Vitthāro. 2- Tāni ca bhagavā abhisambuddho, tasmā tathānaṃ abhisambuddhattā "tathāgato"ti vuccati. Abhisambuddhattho hi ettha gatasaddo. Tathanāmāni saccāni abhisambujjhi nāyako tasmā tathānaṃ saccānaṃ sambudadhattā tathāgato. (4) Kathaṃ tathadassitāya tathāgato? bhagavā hi aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ cakkhusotaghānajivhākāyamanodvāresu āpāthaṃ āgacchantaṃ rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇaṃ tathāgato sabbākārato jānāti passatīti, evaṃ tathadassitāya tathāgato. Atha vā yaṃ loke tathaṃ, taṃ lokassa tatheva dasseti. Tatopi bhagavā tathāgato. Ettha tathadassiatthe "tathāgato"ti padasambhavo veditabbo. @Footnote: 1 Sī. arirajñitvāva gato 2 saṃ.mahā. 19/1090/375

--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.

Tathākārena yo dhamme jānāti anupassati tathadassīti sambuddho tasmā vutto tathāgato. (5) Kathaṃ tathavāditāya tathāgato? yañca abhisambodhiyā parinibbānassa ca antare pañcacattālīsasassaparimāṇakāle suttādinavaṅgasaṅgahitaṃ bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena, sabbaṃ taṃ ekatulāya tulitaṃ viya tathameva avitathameva hoti. Tenevāha:- "yañca cunda rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā. Tasmā' tathāgato'ti vuccatī"ti. 1- Ettha pana gadaattho hi gatasaddo. Evaṃ tathavāditāya tathāgato. Āgadanaṃ āgado, vacananti attho. Tatho aviparīto āgado assāti tathāgato. Dakārassa takāraṃ katvā vutto. Tathāvādī jino yasmā tathadhammappakāsako tathāmāgadanañcassa tasmā buddho tathāgato. (6) Kathaṃ tathākāritāya tathāgato? bhagavā hi yaṃ yaṃ vācaṃ abhāsi, taṃ taṃ eva kāyena karoti, vācāya kāyo anulometi, kāyassapi vācā. Tenevāha:- "yathā vādī bhikkhave tathāgato tathā kārī, yathā kārī tathā vādī .pe. Tasmā' tathāgato'ti vuccatī"ti. 1- Yathā ca vācā gatā, kāyopi tathā gato, yathā kāyo gato, vācāpi tathā gatā. Evaṃ tathākāritāya tathāgato. @Footnote: 1 aṅ.catukka. 21/23/28, khu.cūḷa. 30/480/229 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.

Yathā vācā gatā tassa tathā kāyo gato yato tathāvāditāya sambuddho satthā tasmā tathāgato. (7) Kathaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato? upari bhavaggaṃ heṭṭhā avīciṃ pariyantaṃ katvā tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu sabbasatte abhibhavati sīlenapi samādhināpi paññāyapi vimuttiyāpi vimuttiñāṇadassanenapi, na tassa tulā vā pamāṇaṃ vā atthi, atha kho atulo appameyyo anuttaro. Tenevāha:- "sadevake bhikkhave loke .pe. Tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, tasmā' tathāgato'ti vuccatī"ti. 1- Tatrevaṃ padasiddhi veditabbā:- agado viya agado. Ko panesa? desanāvilāso ceva puññussayo 2- ca. Tena hesa mahānubhāvo bhisakko dibbāgadena sappe viya sabbaparappavādino sadevakañca lokaṃ abhibhavati, iti sabbalokābhibhavanato aviparīto desanāvilāso ceva puññussayo ca agado assāti dakārassa takāraṃ katvā "tathāgato"ti veditabbo. Evaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato. Tatho aviparīto ca agado yassa satthuno vasavattīti so tena hoti satthā tathāgato. 3- (8) Appaṭipuggalassāti paṭipuggalavirahitassa, añño koci "ahaṃ buddho"ti evaṃ paṭiññaṃ dātuṃ samattho nāmassa puggalo natthīti appaṭipuggalo, tassa appaṭipuggalassa. Uppajjīti uppanno udapādi. Kāruññatāti karuṇāya bhāvo kāruññatā. Sabbasatteti niravasesasattapariyādānavacanaṃ, sakale sattanikāyeti attho. Ettāvatā ayampi gāthā vuttatthā hoti. @Footnote: 1 aṅ.catukka. 21/23/28, khu.cūḷa. 30/480/229 (syā) 2 Sī.,i. puññavilāso @3 su.vi. 1/7/66, pa.sū. 1/12/56, mano.pū. 1/170/100

--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.

Atha bhagavā brahmunā dhammadesanatthāya āyācito sattesu kāruññataṃ uppādetvā dhammaṃ desetukāmo mahābrahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi:- "apārutā tesaṃ amatassa dvārā ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme"ti. 1- Atha kho brahmā sahampati "katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā"ti ñatvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasi katvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā brahmagaṇaparivuto pakkāmi. Atha satthā tassa brahmuno paṭiññaṃ datvā "kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyan"ti 2- cintento "āḷāro paṇḍito so imaṃ dhammaṃ khippaṃ ājānissatī"ti cittaṃ uppādetvā puna olokento tassa sattāhaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā udakassa ca abhidosa- kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā puna "kahaṃ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī"ti pañcavaggiye āvajjento "bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye"ti ñatvā āsāḷhiyaṃ pabhātāya rattiyā kālasseva pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanikaṃ maggaṃ paṭipanno antarāmagge upakaṃ nāma ājīvakaṃ disvā tassa attano buddhabhāvamāvikatvā taṃdivasameva sāyaṇhasamaye isipatanamagamāsi. Tattha pañcavaggiyānaṃ attano buddhabhāvaṃ pakāsetvā paññattavarabuddhāsanagato pañcavaggiye bhikkhū āmantetvā dhammacakkappavattanasuttantaṃ 3- desesi. Tesu aññāsikoṇḍaññatthero desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā suttapariyosāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā @Footnote: 1 Ma.mū. 12/283/244, saṃ.sa. 15/172/167, dī.mahā. 10/71/35, vi.mahā. 4/9/9 @2 Ma.mū. 12/284/245, vi.mahā. 4/10/10 3 vi.mahā. 4/13/13, saṃ.mahā. 19/1081/367, @khu.paṭi. 31/30/358

--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.

Tattheva vassaṃ upagantvā punadivase vappattheraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpesi. Eteneva upāyena sabbe te sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā puna pañcamiyaṃ pakkhassa pañcapi te there sannipātetvā anattalakkhaṇasuttantaṃ 1- desesi. Desanāpariyosāne pañcapi therā arahatte patiṭṭhahiṃsu. Atha satthā tattheva yasassa kulaputtassa upanissayaṃ disvā gehaṃ pahāya nikkhantaṃ disvā "ehi yasā"ti 2- pakkositvā tasmiññeva rattibhāge sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā punadivase arahatte ca patiṭṭhāpetvā aparepi tassa sahāyake catupaṇṇāsajane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahatte patiṭṭhāpesi. Evaṃ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu satthā vuṭṭhavasso pavāretvā bhikkhū āmantetvā etadavoca:- "paratthaṃ cattano atthaṃ karontā paṭhaviṃ imaṃ byāharantā manussānaṃ dhammaṃ caratha bhikkhavo. Viharatha vivittesu pabbatesu vanesu ca pakāsayantā saddhammaṃ lokassa satataṃ mama. Karontā dhammadūteyyaṃ vikhyāpayatha bhikkhavo santi atthāya sattānaṃ subbatā vacanaṃ mama. Sabbaṃ pidahatha dvāraṃ apāyānamanāsavā saggamokkhassa maggassa dvāraṃ vivarathāsamā. Desanāpaṭipattīhi karuṇādhiguṇālayā buddhiṃ saddhañca lokassa abhivaḍḍhetha sabbaso. Gihīnamupakarontānaṃ niccamāmisadānato karotha dhammadānena tesaṃ paccūpakārakaṃ. @Footnote: 1 vi.mahā. 4/20/17, saṃ.kha. 17/59/55 2 vi.mahā. 4/26/21

--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.

Samussayatha saddhammaṃ desayantā isiddhajaṃ katakattabbakammantā paratthaṃ paṭipajjathā"ti. Evañca pana vatvā bhagavā te bhikkhū disāsu vissajjetvā sayaṃ uruvelaṃ gacchanto antaramagge kappāsikavanasaṇḍe tiṃsa bhaddavaggiyakumāre vinesi. Tesu yo sabbapacchimako, so sotāpanno, sabbaseṭṭho anāgāmī, ekopi arahā vā puthujjano vā nāhosi. Tepi sabbe ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile dametvā ehibhikkhubhāvena pabbājetvā gayāsīse nisīdāpetvā ādittapariyāyadesanāya 1- arahatte patiṭṭhāpetvā tena arahantasahassena bhagavā parivuto "bimbisārassa rañño paṭiññaṃ mocessāmī"ti rājagahanagarūpacāre laṭṭhivanuyyānaṃ nāma agamāsi. Tato uyyānapāliko rañño ārocesi. Rājā "satthā āgato"ti sutvā dvādasanahutehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto dasabalaṃ ghanavivaragatamiva divasakaraṃ vanavivaragataṃ munivaradivasakaraṃ upasaṅkamitvā cakkālaṅkatatalesu jalajāmalāvikalakamalakomalesu dasabalassa pādesu makuṭamaṇijutivisaravijjotinā sirasā nipatitvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ parisāya. Atha kho tesaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi "kiṃ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape brahcariyaṃ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe"ti. Atha kho bhagavā tesaṃ cetoparivitakkamaññāya theraṃ gāthāya ajjhabhāsi:- "kimeva disvā uruvelavāsi pahāsi aggiṃ kisakovadāno @Footnote: 2 vi.mahā. 4/54/44, saṃ.saḷā. 18/31/23 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page29.

Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ kathaṃ pahīnaṃ tava aggihuttan"ti. 1- Thero bhagavato adhippāyaṃ viditvā:- "rūpe ca sadde ca atho rase ca kāmitthiyo cābhivadanti yaññā etaṃ malantī upadhīsu ñatvā tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin"ti 1- imaṃ gāthaṃ vatvā attano sāvakabhāvappakāsanatthaṃ tathāgatassa pādesu sirasā nipatitvā "satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī"ti vatvā ekatāladvitāla- .pe. Sattatālappamāṇaṃ vehāsaṃ sattakkhattuṃ abbhuggantvā pāṭihāriyaṃ katvā ākāsato oruyha bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha kho mahājano tassa taṃ pāṭihāriyaṃ disvā "aho mahānubhāvā buddhā nāma, evaṃ thāmagatadiṭṭhiko attānaṃ' arahā ahan'ti maññamāno uruvelakassapopi diṭṭhijālaṃ bhinditvā tathāgatena damito"ti dasabalassa guṇakathaṃ kathesi. Taṃ sutvā satthā "nāhamidāniyeva imaṃ uruvelakassapaṃ damemi, atītepi esa mayā damitoyevā"ti āha. Atha kho so mahājano uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ vanditvā sirasi añjaliṃ paggahetvā evamāha "bhante idāni amhehi esa damito diṭṭho, kathaṃ panesa atīte bhagavatā damito"ti. Tato satthā tena mahājanena yācito bhavantarena paricchannaṃ mahānāradakassajātakaṃ 2- kathetvā cattāri ariyasaccāni pakāsesi. Tato satthu dhammakathaṃ sutvā rājā bimbisāro ekādasanahutehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi, ekanahutaṃ upāsakattaṃ paṭivedesi. @Footnote: 1 vi.mahā. 4/55/47 2 khu.jā. 28/1153/246 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.

Rājā saraṇaṃ gantvā svātanāya bhagavantaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghena nimantetvā bhagavantaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā pakkāmi. Punadivase bhagavā bhikkhusahassaparivuto marugaṇaparivuto 1- viya dasasatanayano devarājā, brahmagaṇaparivuto viya mahābrahmā rājagahaṃ pāvisi. Rājā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa dānaṃ datvā bhojanapariyosāne bhagavantaṃ etadavoca "ahaṃ bhante tīṇi ratanāni 2- vinā vasituṃ 3- na sakkhissāmi, velāya vā avelāya vā bhagavato santikaṃ āgamissāmi, laṭṭhivanaṃ nāma atidūre, idaṃ pana amhākaṃ veḷuvanaṃ nāma uyyānaṃ pavivekakāmānaṃ nātidūraṃ naccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ nijjanasambādhaṃ pavivekasukhaṃ chāyūdakasampannaṃ sītalasilātalasamalaṅkataṃ paramaramaṇīyabhūmibhāgaṃ surabhikusumataruvaranirantaraṃ ramaṇīyapāsādahammiyavimāna- vihāraḍḍhayogamaṇḍapādipaṭimaṇḍitaṃ. Idaṃ me bhante bhagavā paṭiggaṇhātu navatapanaṅgārasaṅkāsena suvaṇṇabhiṅgārena 4- surabhikusumavāsitaṃ maṇivaṇṇaudakaṃ gahetvā veḷuvanārāmaṃ pariccajanto dasabalassa hatthe udakaṃ pātesi. Tasmiṃ ārāmapaṭiggahaṇe "buddhasāsanassa mūlāni otiṇṇānī"ti pītivasaṃ gatā naccantī viya ayaṃ mahāpaṭhavī kampi. Jambudīpe pana ṭhapetvā veḷuvanamahāvihāraṃ aññaṃ paṭhaviṃ kampetvā gahitasenāsanaṃ nāma natthi. Atha satthā veḷuvanārāmaṃ paṭiggahetvā rañño vihāradānānumodanaṃ akāsi:- "āvāsadānassa panānisaṃsaṃ ko nāma vattuṃ puriso samattho aññatra buddhā pana lokanāthā yutto mukhānaṃ nahutena cāpi. @Footnote: 1 Sī.,i. amara... 2 Ma. saraṇāni @3 Ma. vattituṃ 4 Sī.,i.,Ma. bhiṅkārena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.

Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca varaṃ pasatthaṃ paṭibhānameva dadāti nāmāti pavuccate so yo deti saṃghassa naro vihāraṃ. Dātā nivāsassa nivāraṇassa sītādino jīvitupaddavassa pāleti āyuṃ pana tassa yasmā āyuppado hoti tamāhu santo. Accuṇhasīte vasato nivāse balañca vaṇṇo paṭikā na hoti tasmā hi so deti vihāradātā balañca vaṇṇaṃ paṭibhānameva. Dukkhassa sītuṇhasarīsapā ca vātātapādippabhavassa loke nivāraṇā nekavidhassa niccaṃ sukhappado hoti vihāradātā. Sītuṇhavātātapaḍaṃsavuṭṭhi sarīsapāvāḷamigādidukkhaṃ yasmā nivāreti vihāradātā tasmā sukhaṃ vindati so parattha. Pasannacitto bhavabhogahetuṃ manobhirāmaṃ mudito vihāraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.

Yo deti sīlādiguṇoditānaṃ sabbaṃ dado nāma pavuccate so. Pahāya maccheramalaṃ salobhaṃ guṇālayānaṃ nilayaṃ dadāti khittova so tattha parehi sagge yathābhataṃ jāyati vītasoko. Vare cārurūpe vihāre uḷāre naro kāraye vāsaye tattha bhikkhū dadeyyannapānañca vatthañca nesaṃ pasannena cittena sakkacca niccaṃ. Tasmā mahārāja bhavesu bhoge manorame paccanubhuyya bhiyyo vihāradānassa phalena santaṃ sukhaṃ asokaṃ adhigaccha pacchā"ti. Iccevaṃ munirājā nararājassa bimbisārassa vihāradānānumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṃghaparivuto paramadassanīyāya attano sarīrappabhāya suvaṇṇarasasekapiñcharāni viya nagaravanavimānādīni kurumāno anopamāya buddhasīlāya anantāya buddhasiriyā veḷuvanamahāvihārameva pāvisīti. Akīḷane veḷuvane vihāre tathāgato tattha manobhirāme nānāvihārena vihāsi dhīro veneyyakānaṃ 1- samudikkhamāno. @Footnote: 1 Ma. veneyyakālaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.

Athevaṃ bhagavati tasmiṃ viharante suddhodanamahārājā "putto me chabbassāni dukkarakārikaṃ katvā paramābhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko rājagahaṃ patvā veḷuvanamahāvihāre viharatī"ti sutvā aññataraṃ mahāmaccaṃ āmantesi "ehi bhaṇe purisasahassaparivāro rājagahaṃ gantvā mama vacanena `pitā vo suddhodanamahārājā taṃ daṭṭhukāmo'ti vatvā puttaṃ me gaṇhitvā ehī"ti. So "sādhu devā"ti rañño paṭissuṇitvā purisasahassaparivāro saṭṭhiyojanamaggaṃ gantvā dhammadesanavelāya vihāraṃ pāvisi. So "tiṭṭhatu tāva raññā pahitasāsanan"ti parisapariyante ṭhito satthu dhammadesanaṃ sutvā yathāṭhitova saddhiṃ purisasahassena arahattaṃ patvā pabbajjaṃ yāci. Bhagavā "etha bhikkhavo"ti hatthaṃ pasāresi, te sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā vassasaṭṭhittherā viya 1- ākappasampannā hutvā bhagavantaṃ parivāresuṃ. Rājā "neva gato āgacchati, na ca sāsanaṃ suyyatī"ti cintetvā teneva nīhārena navakkhattuṃ amacce pesesi. Tesu navasu purisasahassesu ekopi rañño nārocesi. Na sāsanaṃ vā pahiṇi. Sabbe arahattaṃ patvāva pabbajiṃsu. Atha rājā cintesi "ko nu kho mama vacanaṃ karissatī"ti sabbarājabalaṃ olokento udāyiṃ addasa. So kira rañño sabbatthasādhako amacco abbhantariko ativissāsiko bodhisattena saddhiṃ ekadivaseyeva jāto sahapaṃsukīḷiko sahāyo. Atha naṃ rājā āmantesi "tāta udāyi ahaṃ mama puttaṃ daṭṭhukāmo navapurisasahassāni pesesiṃ, ekapurisopi āgantvā sāsanamattampi ārocetā natthi, dujjāno kho pana me jīvitantarāyo, ahaṃ jīvamānova puttaṃ daṭṭhumicchāmi, sakkhissasi me puttaṃ dassetun"ti. So "sakkhissāmi deva sace pabbajituṃ labhissāmī"ti āha. "tāta tvaṃ pabbajitvā vā apabbajitvā vā @Footnote: 1 Sī. vassasatikattherā viya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.

Mayhaṃ puttaṃ dassehī"ti. So "sādhu devā"ti rañño sāsanaṃ ādāya rājagahaṃ gantvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saddhiṃ purisasahassena arahattaṃ patvā ehibhikkhubhāve patiṭṭhāya phaggunīpuṇṇamāsiyaṃ cintesi "atikkanto hemanto, vasantasamayo anuppatto, supupphitā vanasaṇḍā, paṭipajjanakkhamo maggo, kālo dasabalassa ñātisaṅgahaṃ kātun"ti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā saṭṭhimattāhi gāthāhi bhagavato kulanagaraṃ gamanatthāya gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi:- - "aṅgārino dāni dumā bhadante phalesino chadanaṃ vippahāya te accimantova pabhāsayanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. 1- (1) Dumā vicittā suvirājamānā rattaṅkureheva ca pallavehi ratanujjalamaṇḍapasannibhāsā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (2) supupphitaggā kusumehi bhūsitā manuññabhūtā sucisādhugandhā rukkhā virocanti ubhosu passesu samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (3) @Footnote: * catusaṭṭhimamtā imā gāthāyo porāṇatālapaṇṇapotthakesu dissanti. Sī.,i. @mūlesu pana peyyālamukhena niddiṭṭhā ādiantabhūtā dveyeva gāthāyo dissanti. @tāsu ca catusaṭṭhimattāsu gāthāsu aṭṭhacattālīsa gāthāyo apadānaṭṭhakathāyaṃ @khu.apa.A. 2/78 ātatā. idha pana `saṭṭhimattāhi gāthāhī'ti vuttavacanamanu- @vattitvā porāṇatālapaṇṇapotthakesu āgatanayeneva muddāpitā. appakaṃ @panet thaūnamadhikaṃ gaṇanūpagaṃ na hotīti gahetabbaṃ 1 Sī. bhagīrathānaṃ, Ma. bhagīrasānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.

Phalehinekehi samiddhibhūtā vicittarukkhā ubhatovakāse, khuddaṃ pipāsampi vinodayanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (4) vicittamālā sucipallavehi susajjitā morakalāpasannibhā rukkhā virocanti ubhosu passesu samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (5) virocamānā phalaphallavehi susajjitā vāsanivāsabhūtā tosenti addhānakilantasatte samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (6) suphullitaggā vanagumbanissitā latā anekā suvirājamānā tosenti satte maṇimaṇḍapāva samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (7) latā anekā dumanissitāva piyehi saddhiṃ sahitā vadhūva palobhayantī hi sugandhagandhā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (8) vicittanīlādimanuññavaṇṇā dijā samantā abhikūjamānā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.

Tosenti mañjussaratā ratīhi samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (9) migā ca nānā suvirājamānā uttuṅgakaṇṇā ca manuññanettā disā samantā mabhidhāvayanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (10) manuññabhūtā ca mahī samantā virājamānā haritāva saddalā supupphirukkhā moḷinivalaṅkatā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (11) susajjitā muttamayāva vālukā susaṇṭhitā cārusuphassadātā virocayanteva disā samantā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (12) samaṃ suphassaṃ sucibhūmibhāgaṃ manuññapupphodayagandhavāsitaṃ virājamānaṃ sucimañca sobhaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (13) susajjitaṃ nandanakānanaṃva vicittanānādumasaṇḍamaṇḍitaṃ sugandhabhūtaṃ pavanaṃ surammaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (14)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.

Sarā vicittā vividhā manoramā susajjitā paṅkajapuṇḍarīkā 1- pasannasītodakacārupuṇṇā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (15) suphullanānāvidhapaṅkajehi virājamānā sucigandhagandhā pamodayanteva narāmarānaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (16) suphullapaṅkeruhasannisinnā 2- dijā samantā mabhinādayantā modanti bhariyāhi samaṅgino te samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (17) suphullapupphehi rajaṃ gahetvā alī vidhāvanti vikūjamānā madhumhi gandho vidisaṃ pavāyati samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (18) abhinnanādā madavāraṇā ca girīhi najjo suvirājitāva savanti dhāvanti ca vāridhārā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (19) @Footnote: 1 Ma. mahāpaṅkajapuṇḍarīkehi 2 Ma....sannissitā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.

Girī samantāva padissamānā mayūragīvā iva nīlavaṇṇā disā rajindāva 1- virocayanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (20) mayūrasaṅghā girimuddhanasmiṃ naccanti nārīhi samaṅgibhūtā kūjanti nānāmadhurassarehi samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (21) suvādikā nekadijā manuññā vicittapattehi virājamānā girimhi ṭhatvā abhinādayanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (22) suphullapupphā karamābhikiṇṇā sugandhanānādalalaṅkatā ca girī virocanti disā samantā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (23) jalāsayā nekasugandhagandhā surindauyyānajalāsayāva savanti najjo suvirājamānā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (24) @Footnote: 1 Ma. gajindāva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.

Vicittatitthehi alaṅkatā ca manuññanānāmigapakkhipāsā najjo virocanti susandamānā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (25) usosu passesu jalāsayesu supupphitā cārusugandharukkhā 1- vibhūsitaggā surasundarī ca samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (26) sugandhanānādumajālakiṇṇaṃ vanaṃ vicittaṃ suranandanaṃva manobhirāmaṃ satataṃ gatīnaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (27) sampannanānāsuciannapānā sabyañjanā sādhurasena yuttā pathesu gāme sulabhā manuññā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (28) virājitā asāsi mahī samantā vicittavaṇṇā kusumāsanassa rattindagopehi alaṅkatāva samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (29) @Footnote: 1 Ma. tārusugandharukkhā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.

Visuddhasuddhādiguṇehi yuttā sambuddharājaṃ abhipatthayantā bahūhi tattheva janā samantā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (30) vicitraārāmasupokkharañño 1- vicitranānāpadumehi channā bhisehi khīraṃva rasaṃ pavāyati samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (31) vicitranīlacchadanenalaṅkatā manuññarukkhā ubhatovakāse samuggatā sattasamūhabhūtā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (32) vicitranīlabbhamivāyataṃ vanaṃ surindaloke iva nandanaṃ vanaṃ sabbotukaṃ sādhusugandhapupphaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (33) subhañjasaṃ yojanayojanesu subhikkhagāmā sulabhā manuññā janābhikiṇṇā sulabhannapānā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (34) @Footnote: 1 Ma.... pokkharaññā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.

Pahūtachāyūdakarammabhūtā nivāsinaṃ 1- sabbasukhappadātā visālasālā ca sabhā ca bahū samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (35) vicittanānādumasaṇḍamaṇḍitā manuññauyyānasupokkharañño sumāpitā sādhusugandhagandhā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (36) vāto mudūsītalasādhurūpo nabhā ca abbhā vigatā samantā disā ca sabbāva virocayanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (37) pathe rajonuggamanatthameva rattiṃ pavassanti ca mandavuṭṭhī nabhe ca sūro mudukova tāpo samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (38) madappabāhā madahatthisaṅghā kareṇusaṅghehi sukīḷayanti disā vidhāvanti ca gajjayantā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (39) @Footnote: 1 Ma. nivāsinā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.

Vanaṃ sunīlaṃ abhidassanīyaṃ nilabbhakūṭaṃ iva rammabhūtaṃ vilokitānaṃ ativimhanīyaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (40) visuddhamabbhaṃ gaganaṃ surammaṃ maṇimayehi samalaṅkatāva disā ca sabbā atirocayanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (41) gandhabbavijjādharakinnarā ca sugītiyantā madhurassarena caranti tasmiṃ pavane suramme samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (42) kilesasaṅghassa bhitāsakehi tapassisaṅghehi nisevitaṃ vanaṃ vihāraārāmasamiddhibhūtaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (43) samiddhinānāphalino vanantā anākulā niccamanobhirammā samādhipītiṃ abhivaḍḍhayanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (44)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.

Nisevitaṃ nekadijehi niccaṃ gāmena gāmaṃ satataṃ vasantā pure pure gāmavarā ca santi 1- samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (45) vatthannapānaṃ sayanāsanañca gandhañca mālañca vilepanañca tahiṃ samiddhā janatā bahū ca samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (46) puññiddhiyā sabbayasaggapattā janā ca tasmiṃ sukhitā samiddhā pahūtabhogā vividhā vasanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (47) nabhe ca abbhā suvisuddhavaṇṇā disā ca cando suvirājitova rattiñca vāto mudusītalo ca samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (48) canduggame sabbajanā pahaṭṭhā sakaṅgaṇe citrakathā vadantā piyehi saddhiṃ abhimodayanti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (49) @Footnote: 1 Ma. gāmavarā vasangi, gāmavare vasanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.

Candassa raṃsīhi nabhaṃ viroci mahī ca saṃsuddhamanuññavaṇṇā disā ca sabbā parisuddharūpā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (50) dūre ca disvā varacandaraṃsiṃ pupphiṃsu pupphāni mahītalasmiṃ samantato gandhaguṇatthikānaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (51) candassa raṃsīhi vilimpitāva 1- mahī samantā kusumenalaṅkatā viroci sabbaṅgasumālinīva samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (52) kucanti hatthīpi madena mattā vicittapiñchā ca dijā samantā karonti nādaṃ pavane suramme samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (53) pathañca sabbaṃ paṭipajjanakkhamaṃ iddhaṃ ca raṭṭhaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ sabbatthutaṃ sabbasukhappadānaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (54) @Footnote: 1 Ma. vilīyanāva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.

Vanañca sabbaṃ suvicittarūpaṃ sumāpitaṃ nandanakānanaṃva yatīna pītiṃ satataṃ janeti samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (55) alaṅkataṃ devapuraṃva rammaṃ kapilavatthuṃ iti nāmadheyyaṃ kulanagaraṃ idha sassirikaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (56) manuññaaṭṭālavicittarūpaṃ suphullapaṅkeruhasaṇḍamaṇḍitaṃ vicittaparikhāhi puraṃ surammaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (57) vicittapākārañca toraṇañca subhaṅgaṇaṃ devanivāsabhūtaṃ manuññavīthi 1- suralokasannibhaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ, (58) alaṅkatā sākiyarājaputtā virājamānā varabhūsanehi surindaloke iva devaputtā samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (59) @Footnote: 1 Ma. manuññavitti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.

Suddhodano munivaraṃ abhidassanāya amaccaputte dasadhā apesayi balena saddhiṃ mahatā muninda samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (60) nevāgataṃ passati neva vācaṃ sokābhibhūtaṃ naravīraseṭṭhaṃ tosetumicchāmi narāmipattaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (61) taṃdassanenabbhutapītirāsi udikkhamānaṃ dvipadānamindaṃ tosehi taṃ muninda guṇaseṭṭhaṃ samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (62) āsāya kassate khettaṃ bījaṃ āsāya vappati āsāya vāṇijā yanti samudaṃ dhanahārakā yāya āsāya tiṭṭhāmi sā me āsā samijjhatu. (63) nātisītaṃ nātiuṇhaṃ nātidubbhikkhachātakaṃ (64) saddalā haritā bhūmi esa kālo mahāmunī"ti. (68) Atha naṃ satthā "kiṃ nu kho udāyi gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesī"ti āha. "bhante tumhākaṃ pitā suddhodanamahārājā daṭṭhukāmo, karotha ñātakānaṃ saṅgahan"ti āha. "sādhu udāyi karissāmi ñātisaṅgahaṃ, tena hi bhikkhusaṃghassa ārocehi, gamiyavattaṃ pūressantī"ti āha. "sādhu bhante"ti thero bhikkhusaṃghassa ārocesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.

Satthā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi, kapilavatthuvāsīnaṃ dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatiyā khīṇāsavabhikkhusahassehi parivuto rājagahā nikkhamitvā divase divase yojanaṃ yojanaṃ gacchanto dvīhi māsehi kapilavatthupuraṃ sampāpuṇi. Sākiyāpi anuppatteyeva bhagavati "ammākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā"ti bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vīmaṃsamānā "nigrodhasakkassārāmo ramaṇīyo"ti sallakkhetvā sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ kāretvā gandhapupphahatthā pacucggamanaṃ karontā sabbālaṅkārehi samalaṅkatagattā gandhapupphacuṇṇādīhi pūjayamanā bhagavantaṃ purakkhatvā nigrodhārāmameva agamaṃsu. Tatra bhagavā vīsatiyā khīṇāsavasahassehi parivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā pana mānajātikā mānatthaddhā, "siddhatthakumāro amhehi daharataro, amhākaṃ kaniṭṭho bhātā putto bhāgineyyo nattā"ti cintetvā daharadahare dhājakumāre āhaṃsu "tumhe vandatha, mayaṃ tumhākaṃ piṭṭhito piṭṭhito nisīdissāmā"ti. Tesvevaṃ nisinnesu bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā "ime ñātakā attano moghajiṇṇabhāvena na maṃ vandanti, na panete jānanti `buddho nāma kīdiso, buddhabalaṃ nāma kīdisan'ti vā, `buddho nāma ediso, buddhabalaṃ nāma edisan'ti vā handāhaṃ attano buddhabalaṃ iddhibalañca dassento pāṭihāriyañca kareyyaṃ, ākāse dasasahassacakkavāḷavitthataṃ sabbaratanamayaṃ caṅkamaṃ māpetvā tattha caṅkamanto mahājanassa ajjhāsayaṃ oloketvā dhammañca deseyyan"ti cintesi. Tena vuttaṃ saṅgītikārakehi bhagavato parivitakkadassanatthaṃ:- [3] "na hete jānanti sadevamānusā 1- buddho ayaṃ kīdisako naruttamo @Footnote: 1 pāḷi. sadevamanussā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.

Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ. [4] Na hete jānanti sadevamānusā 1- buddho ayaṃ edisako 2- naruttamo iddhibalaṃ paññabalañca edisaṃ 3- buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ. 3- [5] Handāhaṃ dassayissāmi buddhabalamanuttaraṃ caṅkamaṃ māpayissāmi nabhe ratanamaṇḍitan"ti. 4- Tattha na hete jānantīti na hi ete jānanti. Nakāro paṭisedhattho. Hikāro kāraṇatthe nipāto. Yasmā panete mama ñātiādayo devamanussā mayā buddhabale ca iddhibale ca anāvikate na jānanti "ediso buddho, edisaṃ iddhibalan"ti, tasmā ahaṃ mama buddhabalañca iddhibalañca dasseyyanti attho. Sadevamānusāti ettha devāti upapattidevā adhippetā. Saha devehīti sadevā. Ke te? mānusā, sadevā eva mānusā sadevamānusā. Atha vā devoti sammutidevo suddhodano rājā adhippeto. Saha devena raññā suddhodanenāti sadevā. Mānusāti ñātimānusā, sadevā sasuddhodanā mānusā sadevamānusā sarājāno vā ete mama ñātimānusā mama balaṃ na vijānantīti attho, sesadevāpī saṅgahaṃ gacchantiyeva. Sabbepi devā devanaṭṭhena "devā"ti vuccanti. Devanaṃ nāma dhātuattho kīḷādi. Atha vā devā ca mānusā ca devamānusā, saha devamānusehi sadevamānusā, ke te? lokāti vacanaseso daṭṭhabbo. Buddhoti catusaccadhamme buddho anubuddhoti buddho. Yathāha:- @Footnote: 1 pāḷi. sadevamanussā 2 pāḷi. īdisako @3 pāḷi. īdisaṃ 4 khu.buddha. 33/5/438

--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.

"abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ pahātabbaṃ pahīnaṃ me tasmā buddhosmi brāhmaṇā"ti. 1- Idha pana kattukārake buddhasaddasiddhi daṭṭhabbā. Adhigatavisesehi devamanussehi "sammāsambuddho vata so bhagavā"ti evaṃ buddhattā ñātattā buddho. Idha kammakārake buddhasaddasiddhi daṭṭhabbā. Buddhamassa atthīti vā buddho, buddhavantoti attho. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ. Kīdisakoti kīdiso kiṃsarikkhako kiṃsadiso kiṃvaṇṇo kiṃsaṇṭhāno dīgho vā rasso vāti attho. Naruttamoti narānaṃ, naresu vā uttamo pavaro seṭṭhoti naruttamo. Iddhibalanti ettha ijjhanaṃ iddhi nipphattiatthena paṭilābhaṭṭhena ca iddhi. Atha vā ijjhanti tāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi. Sā pana dasavidhā hoti. Yathāha:- "iddhiyoti dasa iddhiyo. Katamā dasa? adhiṭṭhānā iddhi, vikubbanā iddhi, manomayā iddhi, ñāṇavipphāravā iddhi, samādhi vipphārā iddhi, ariyā iddhi, kammavipākajā iddhi, puññavato idadhi, vijjāmayā iddhi, tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhī"ti. 2- Tāsaṃ idaṃ nānattaṃ:- pakatiyā eko bahukaṃ āvajjeti, sataṃ vā sahassaṃ vā āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti "bahuko homī"ti 3- evaṃ vibhajitvā dassitā iddhi adhiṭṭhānavasena nipphannattā adhiṭṭhānāiddhi nāma. Tassāyamattho:- @Footnote: 1 Ma.Ma. 13/392/376, khu.su. 25/564/448 @2 khu.paṭi. 31/9/417 3 khu.paṭi. 31/10/419

--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.

Abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya sace sataṃ icchati "sati homi, sataṃ homī"ti kāmāvacaraparikammacittehi parikammaṃ katvā puna abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhagaya puna āvajjitvā adhiṭṭhāti, adhiṭṭhānacittena saheva sataṃ hoti. Sahassādīsupi eseva nayo. Tattha pādakajjhānacittaṃ nimittārammaṇaṃ parikammacittāni satārammaṇāni vā sahassādīsu aññatarārammaṇāni vā, tāni ca kho vaṇṇavasena, no paṇṇattivasena. Adhiṭṭhānacittampi satārammaṇameva, taṃ pana appanācittaṃ viya gotrabhuanantarameva uppajjati rūpāvacaracatutthajjhānikaṃ. So pana pakativaṇṇaṃ vijahitvā kumāravaṇṇaṃ vā dasseti nāgavaṇṇaṃ vā dasseti. Supaṇṇavaṇṇaṃ vā .pe. Vividhampi senābyūhaṃ vā dassetīti, 1- evaṃ āgatā iddhi pakativaṇṇavijahanavikāravasena pavattattā vikubbaniddhi nāma. "idha bhikkhu imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyan"ti 2- iminā nayena āgatā iddhi sarīrasseva abbhantare aññassa manomayassa sarīrassa nipphattivasena pavattattā manomayiddhi nāma. Ñāṇuppattito pubbe vā pacchā vā taṅkhaṇe vā tena attabhāvena paṭilabhitabbaarahattañāṇānubhāvena nibbatto viseso ñāṇavipphārā iddhi nāma. Āyasmato bākulassa ca āyasmato saṅkiccassa ca ñāṇavipphārā iddhi, tesaṃ vatthu cettha kathetabbaṃ. Samādhito pubbe vā pacchā vā taṅkhaṇe vā samathānubhāvena nibbatto viseso samādhivipphārā iddhi nāma. Āyasmato sāriputtassa samādhivipphārā iddhi, 3- āyasmato sañjīvassa samādhivipphārā iddhi, 4- āyasmato khāṇukoṇḍaññassa samādhivipphārā iddhi, 5- @Footnote: 1 khu.paṭi. 31/13/422 2 khu.paṭi. 31/14/422 3 khu.u. 25/34/146 @4 Ma.mū. 12/507/451 5 dhammapada.A. 4/135 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.

Uttarāya upāsikāya samādhivipphārā iddhi, 1- sāmāvatiyā upāsikāya samādhivipphārā iddhīti 2- tesaṃ vatthūnettha kathetabbāni, ganthavitthāradosaparihāratthaṃ pana mayā na vitthāritāni. Katamā ariyā iddhi? idha bhikkhu sace ākaṅkhati "paṭikūle Appaṭikūlasaññī vihareyyan"ti appaṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati "appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan"ti paṭikūlasaññī tattha viharati .pe. Upekkhako tattha viharati sato sampajānoti. 3- Ayaṃ hi cetovasippattānaṃ ariyānaṃyeva sambhavato ariyā iddhi nāma. Katamā kammavipākajā iddhi? sabbesaṃ pakkhīnaṃ sabbesaṃ devānaṃ Paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ ekaccānañca vinipātikānaṃ vehāsagamanādikā kammavipākajā iddhi nāma. Katamā puññavato iddhi? rājā cakkavattī vehāsaṃ gacchati saddhiṃ Caturaṅginiyā senāya. Jaṭilakassa gahapatissa asītihattho suvaṇṇapabbato nibbatti. Ayaṃ puññavato iddhi nāma. Ghosakassa gahapatino 4- sattasu ṭhānesu māraṇatthāya upakkame katepi arogabhāvo puññavato iddhi. Meṇḍakaseṭṭhissa 5- aṭṭhakarīsamatte padese sattaratanamayānaṃ meṇḍakānaṃ pātubhāvo puññavato iddhi. Katamā vijjāmayā iddhi? vijjadharā vijjaṃ parijappitvā vehāsaṃ gacchanti, Ākāse antalikkhe hatthimpi dassenti .pe. Vividhampi senābyūhaṃ dassentī"ti ādinayappavattā 6- vijjāmayā iddhi nāma. Taṃ taṃ kammaṃ katvā nibbatto viseso sammāpayogapaccayā ijjhanatthena iddhīti ayaṃ tattha tattha sammāpayogapaccayā @Footnote: 1 dhammapada.A. 6/172 (syā) 2 dhammapada.A. 2/53 (syā), mano.pū. 1/260-1/367 @3 khu.paṭi. 31/17/424 4 dhammapada.A. 2/8-26 (syā) @5 dhammapada.A. 7/28-37 (syā) 6 khu.paṭi. 31/18/425

--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.

Ijjhanatthena iddhi nāma. Imissā dasavidhāya iddhiyā balaṃ iddhibalaṃ nāma, idaṃ mayhaṃ iddhibalaṃ na jānantīti attho. 1- Paññābalanti sabbalokiyalokuttaraguṇavisesadāyakaṃ arahattamaggapaññābalaṃ adhippetaṃ, tampi ete na jānanti. Keci "../../bdpicture/channaṃ asādhāraṇañāṇānametaṃ adhivacanaṃ paññābalan"ti vadanti. Buddhabalanti ettha buddhānubhāvo, dasabalañāṇāni vā. Tattha dasabalañāṇāni nāma ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ, atītānāgata- paccuppannakammavipākajānanañāṇaṃ, sabbatthagāminipaṭipadāñāṇaṃ, anekadhātunānādhātu- lokajānanañāṇaṃ, nānādhimuttikañāṇaṃ, āsayānusayañāṇaṃ, jhānivimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesavodānavuṭṭhānesu yathābhūtañāṇaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇaṃ, cutūpapātañāṇaṃ, āsavakkhayañāṇanti imāni dasa. Imesaṃ dasannaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ buddhabalanti. Edisanti īdisaṃ, ayameva vā pāṭho. Handāti vavassaggatthe nipāto. Ahanti attānaṃ niddisati. Kiṃ vuttaṃ hoti? yasmā panete mama ñātakā buddhabalaṃ vā buddhaguṇe vā na jānanti, kevalaṃ attano moghajiṇṇabhāvaṃ nissāya mānavasena sabbalokajeṭṭhaseṭṭhaṃ maṃ na vandanti. Tasmā tesaṃ mānaketu atthi, taṃ bhañjitvā vandanatthaṃ buddhabalaṃ dasseyyanti vuttaṃ hoti. Dassayissāmīti dasseyyaṃ. "dassessāmī"ti ca pāṭho, soyevattho. Buddhabalanti buddhānubhāvaṃ, buddhañāṇavisesaṃ vā. Anuttaranti niruttaraṃ. Caṅkamanti caṅkamitabbaṭṭhānaṃ vuccati. Māpayissāmīti māpeyya. "caṅkamanaṃ māpessāmī"ti ca pāṭho, soyevattho. Nabheti ākāse. Sabbaratanamaṇḍitanti sabbehi ratijananaṭṭhena ratanehi muttāmaṇiveḷuriyasaṅkhasilāpavāḷarajatasuvaṇṇa- masāragallalohitaṅkehi dasahi dasahi maṇḍito alaṅkato sabbaratanamaṇḍito, taṃ sabbaratanamaṇḍitaṃ. "nabhe ratanamaṇḍitan"ti paṭhanti keci. @Footnote: 1 visuddhi. 2/211-212 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.

Kathevaṃ bhagavatā cintitamatte dasasahassacakkavāḷavāsino bhummādayo devā pamuditahadayā sādhukāraṃ adaṃsu. Tamatthaṃ pakāsentehi saṅgītikārakehi:- [6] "bhummā mahārājikā tāvatiṃsā yāmā ca devā tusitā nimmitā paranimmitā yepi ca brahmakāyikā ānanditā vipulamakaṃsu ghosan"ti- ādigāthāyo ṭhapitāti veditabbā. Tattha bhummāti bhummaṭṭhā, pāsāṇapabbatavanarukkhādīsu ṭhitā. Mahārājikāti mahārājapakkhikā. Bhummaṭṭhānaṃ devatānaṃ saddaṃ sutvā ākāsaṭṭhakadevatā tato abbhavalāhakā devatā, tato uṇhavalāhakā devatā, tato sītavalāhakā devatā, tato vassavalāhakā devatā, tato vātavalāhakā devatā, tato cattāro mahārājāno, tato tāvatiṃsā, tato yāmā, tato tusitā, tato nimmānaratī. Tato paranimmitavasavattī, tato brahmakāyikā, tato brahmapurohitā, tato mahābrahmāno, tato parittābhā, tato appamāṇābhā, tato ābhassarā, tato parittasubhā, tato appamāṇasubhā, tato subhakiṇhā, tato vehapphalā, tato avihā, tato atappā, tato sudassā tato sudassī, tato akaniṭṭhā devatā saddaṃ sutvā mahantaṃ saddaṃ akaṃsu. Asaññino ca arūpāvacarasatte ca ṭhapetvā sotāyatanapavattiṭṭhāne sabbe devamanussanāgādayo pītivasaṃ gatahadayā ukkuṭṭhisaddaṃ akaṃsūti attho. Ānanditāti pamuditahadayā, sañjātapītisomanassā hutvāti attho. Vipulanti puthulaṃ. Atha satthā cintitasamanantarameva odātakasiṇasamāpattiṃ samāpajjitvā "dasasu cakkavāḷasahassesu āloko hotū"ti adhiṭṭhāsi, tena adhiṭṭhānacittena saheva āloko ahosi paṭhavito paṭṭhāya yāva akaniṭṭhabhavanā. Tena vuttaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.

[7] "obhāsitā ca paṭhavī sadevakā puthū ca lokantarikā asaṃvutā tamo ca tibbo vihato tadā ahu disvāna accherakaṃ pāṭihīran"ti. 1- Tattha obhāsitāti pakāsitā. Paṭhavīti etthāyaṃ paṭhavī catubbidhā kakkhaḷapaṭhavī sasambhārapaṭhavī nimittapaṭhavī sammutipaṭhavīti. Tāsu "katamā cāvuso ajjhattikā paṭhavīdhātu? yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigatan"tiādīsu 2- vuttā ayaṃ kakkhaḷapaṭhavī nāma. "yo pana bhikkhu paṭhaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā"tiādīsu 3- vuttā sasambhārapaṭhavī, ye ca kesādayo vīsati koṭṭhāsā, ayolohādayo ca bāhirā, sāpi vaṇṇādīhi sambhārehi saddhiṃ paṭhavīti sasambhārapaṭhavī nāma. "paṭhavīkasiṇameko sañjānātī"tiādīsu 4- nimittapaṭhavī "ārammaṇapaṭhavī"tipi vuccati. Paṭhavīkasiṇajhānalābhī devaloke nibbatto āgamanavasena "paṭhavīdevo"ti nāmaṃ labhati. Vuttañhetaṃ "āpo ca devā paṭhavī"tiādīsu 5- ayaṃ sammutipaṭhavī, paññattipaṭhavī nāmāti veditabbā. Idha pana sasambhārapaṭhavī adhippetā. 6- Sadevakāti sadevalokā. "sadevatā"tipi pāṭho atthi ce sundarataraṃ, sadevako manussaloko obhāsitoti attho. Puthūti bahū. Lokantarikāti asurakāyanarakānametaṃ adhivacanaṃ, tā pana tiṇṇaṃ cakkavāḷānaṃ antarā ekā lokantarikā hoti, tiṇṇaṃ sakaṭacakkānaṃ aññamaññaṃ āhacca ṭhitānaṃ majjheokāso viya ekeko lokantarikanirayo, parimāṇato aṭṭhayojanasahasso hoti. Asaṃvutāti heṭṭhā appatiṭṭhā. Tamo cāti andhakāro. Tibboti bahalo ghano. @Footnote: 1 accherakapāṭihīraṃ (syā) 2 abhi.vi. 35/173/96 @3 vi.mahā. 2/85/158 4 dī.pā. 11/360/278 @5 dī.mahā. 10/340/222 6 pa.sū. 1/2/27

--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.

Candimasūriyālokābhāvato niccandhakārova hoti. Vihatoti viddhasto. Tadāti yadā pana bhagavā sattesu kāruññataṃ paṭicca pāṭihāriyakaraṇatthaṃ ālokaṃ phari, tadā so tamo tibbo lokantarikāsu ṭhito, vihato viddhasto ahosīti attho. Accherakanti accharāpaharaṇayoggaṃ, 1- vimhayavasena aṅgulīhi paharaṇayogganti attho. Pāṭihīranti paṭipakkhaharaṇato pāṭihīraṃ. Paṭiharati sattānaṃ diṭṭhimānopagatāni cittānīti vā pāṭihīraṃ appasannānaṃ sattānaṃ pasādaṃ paṭiāharatīti vā pāṭihīraṃ. "pāṭiheran"tipi pāṭho. Soyevattho. Ettha ālokavidhānavisesassetaṃ adhivacanaṃ. Disvāna accherakaṃ pāṭihīranti ettha devā ca manussā ca lokantarikāsu nibbattasattāpi ca taṃ bhagavato pāṭihāriyaṃ disvā paramappītisomanassaṃ agamaṃsūti idaṃ vacanaṃ āharitvā attho daṭṭhabbo, itarathā na pubbena vā paraṃ, na parena vā pubbaṃ yujjati. Idāni na kevalaṃ manussalokesuyeva āloko atthi, sabbattha tividhepi saṅkhārasattokāsasaṅkhāte loke ālokoyevāti dassanatthaṃ:- [8] "sadevagandhabbamanussarakkhase ābhā uḷārā vipulā ajāyatha imasmiṃ loke parasmiñcobhayasmiṃ adho ca uddhaṃ tiriyañca vitthatan"ti ayaṃ gāthā vuttā. Tattha devāti sammutidevā upapattidevā visuddhidevāti sabbepi devā idha saṅgahitā. Devā ca gandhabbā ca manussā ca rakkhasā ca devagandhabbamanussa- rakkhasā. Saha devagandhabbamanussarakkhasehīti sadevagandhabbamanussarakkhaso. Ko @Footnote: 1 Ma. accharāphoṭanayoggaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.

Pana so? loko. Tasmiṃ sadevagandhabbamanussarakkhase loke. Ābhāti āloko. Uḷārāti etthāyaṃ uḷārasaddo madhuraseṭṭhavipulādīsu dissati. Tathā hesa "uḷārāni khādanīyabhojanīyāni khādanti bhuñjantī"tiādīsu 1- madhure dissati. "uḷārāya kho pana bhavaṃ vacchāyano pasaṃsāya samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsatī"tiādīsu 2- seṭṭhe. "atikkamma devānaṃ devānubhāvaṃ appamāṇo uḷāro obhāso"tiādīsu 3- vipule. Svāyaṃ idha seṭṭhe daṭṭhabbo. 4- Vipulāti appamāṇā. Ajāyathāti uppajji udapādi pavattittha. Imasmiṃ loke parasmiñcāti imasmiṃ manussaloke ca parasmiṃ devaloke cāti attho. Ubhayasminti tadubhayasmiṃ, ajjhattabahiddhādīsu viya daṭṭhabbaṃ. Adho cāti avīciādīsu nirayesu. Uddhanti bhavaggatopi uddhaṃ ajaṭākāsepi. Tiriyañcāti tiriyatopi dasasu cakkavāḷasahassesu. Vitthatanti visaṭaṃ. Andhakāraṃ vidhamitvā vuttappakāraṃ lokañca padesañca ajjhottharitvā ābhā pavattitthāti attho. Atha vā tiriyañca vitthatanti tiriyato vitthataṃ mahantaṃ, appamāṇaṃ padesaṃ ābhā pharitvā aṭṭhāsīti attho. Atha bhagavā dasahassacakkavāḷesu ālokapharaṇaṃ katvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya āvajjitvā adhiṭṭhānacittena ākāsamabbhuggantvā tesaṃ ñātīnaṃ sīsesu pādapaṃsuṃ okiramāno viya mahatiyā devamanussaparisāya majjhe yamakapāṭihāriyaṃ dasseti. Taṃ pana pāḷito evaṃ veditabbaṃ 5-:- katamaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇaṃ? idha tathāgato yamakapāṭihīraṃ karoti asādhāraṇaṃ sāvakehi uparimakāyato aggikkhandho @Footnote: 1 Ma.mū. 12/366 329 2 Ma.mū. 12/288/252 @3 dī.mahā. 10/32/13, Ma.u. 14/201/169 @4 dī.pā.A. 3/142/65 5 khu.paṭi. 31/116/128

--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.

Pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati. Heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattati. Puratthimakāyato aggikkhandho pavattati, pacchimakāyato udakadhārā pavattati. Pacchimakāyato aggikkhandho pavattati, puratthimakāyato udakadhārā pavattati. Dikkhiṇaakkhito aggikkhandho pavattati, vāmaakkhito udakadhārā pavattati. Vāmaakkhito aggikkhandho pavattati, dakkhiṇaakkhito udakadhārā pavattati. Dakkhiṇakaṇṇasotato aggikkhandho pavattati, vāmakaṇṇasotato udakadhārā pavattati. Vāmakaṇṇasotato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇakaṇṇasotato udakadhārā pavattati. Dakkhiṇanāsikāsotato aggikkhandho pavattati, vāmanāsikāsotato udakadhārā pavattati. Vāmanāsikāsotato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇanāsikāsotato udakadhārā pavattati. Dakkhiṇaaṃsakūṭato aggikkhandho pavattati, vāmaaṃsakūṭato udakadhārā pavattati, vāmaaṃsakūṭato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇaaṃsakūṭato udakadhārā pavattati. Dakkhiṇahatthato aggikkhandho pavattati, vāmahatthato udakadhārā pavattati. Vāmahatthato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇahatthato udakadhārā pavattati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.

Dakkhiṇapassato aggikkhandho pavattati, vāmapassato udakadhārā pavattati. Vāmapassato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapassato udakadhārā pavattati. Dakkhiṇapādato aggikkhandho pavattati. Vāmapādato udakadhārā pavattati. Vāmapādato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapādato udakadhārā pavattati. Aṅgulaṅgulehi aggikkhandho pavattati, aṅgulantarikāhi udakadhārā pavattati. Aṅgulantarikāhi aggikkhandho pavattati, aṅgulaṅgulehi udakadhārā pavattati. Ekekalomato aggikkhandho pavattati, ekekalomato udakadhārā pavattati. Lomakūpato lomakūpato aggikkhandho pavattati, lomakūpato lomakūpato udakadhārā pavattati. Channaṃ vaṇṇānaṃ nīlānaṃ pītakānaṃ lohitakānaṃ odātānaṃ mañjeṭṭhānaṃ 1- pabhassarānaṃ. Bhagavā caṅkamati, nimmito tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā tiṭṭhati, nimmito caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā nisīdati, nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā seyyaṃ kappeti. Nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā. Nimmito caṅkamati, bhagavā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. mañjiṭṭhānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.

Vā kappeti. Nimmito tiṭṭhati, bhagavā caṅkamati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito nisīdati, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā seyyaṃ vā kappeti. Nimmito seyyaṃ kappeti, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā, idaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇanti veditabbaṃ. Tassa pana bhagavato tejokasiṇasamāpattivasena uparimakāyato aggikkhandho pavattati. āpokasiṇasamāpattivasena heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattatīti puna udakadhārāya pavattaṭṭhānato aggikkhandho pavattati, aggikkhandhassa pavattaṭṭhānato udakadhārā pavattatīti dassetuṃ "heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattatī"ti vuttanti veditabbā. Eseva nayo sesapadesupi. Aggikkhandho panettha udakadhārāya asammissova ahosi. Tathā udakadhārā aggikkhandhena. Rasmīsu pana dutiyā dutiyā rasmi purimāya purimāya purimāya yamakā viya ekakkhaṇe pavattati. Dvinnañca cittānaṃ ekakkhaṇe pavatti nāma natthi, buddhānaṃ pana bhavaṅgaparivāsassa lahukatāya pañcahākārehi ciṇṇavasitāya etā rasmiyo ekakkhaṇe viya pavattanti, tasmā pana rasmiyā āvajjana- parikammādhiṭṭhānāni visuṃyeva. Nīlarasmiatthāya hi bhagavā nīlakasiṇaṃ samāpajjati. Pītarasmiādīnaṃ atthāya pītakasiṇādīni samāpajjati. Evaṃ bhagavato yamakapāṭihīre kayiramāne sakalassāpi dasasahassacakkavāḷassa alaṅkārakaraṇakālo viya ahosi. Tena vuttaṃ:- [9] "sattuttamo anadhivaro vināyako satthā ahū devamanussapūjito mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo dassesi accherakaṃ pāṭihīran"ti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.

Tattha sattuttamoti attano sīlādīhi guṇehi sabbesu sattesu uttamo pavaro seṭṭhoti sattuttamo, sattānaṃ vā uttamo sattuttamo. Sattanti hi ñāṇassa 1- nāmaṃ, tena dasabalacatuvesārajjachaasādhāraṇañāṇasaṅkhātena sattena seṭṭho uttamoti sattuttamo, samānādhikaraṇavasena satto uttamoti vā sattuttamo. Yadi evaṃ "uttamasatto"ti vattabbaṃ uttamasaddassa pubbanipātapāṭhato. Na panesa bhedo 2- aniyamato bahulavacanato ca naruttamapurisuttamanaravarādisaddā viya daṭṭhabbo. 3- Atha vā sattaṃ uttamaṃ yassa so sattuttamo, idhāpi ca uttamasaddassa pubbanipāto bhavati. Uttamasattoti visesanassa pubbanipātapāṭhato "cittagū paddhagū"ti 4- ettha viyāti nāyaṃ doso. Ubhayavisesanato vā āhitaggiādipāṭho viya daṭṭhabbo. Vināyakoti bahūhi vinayanūpāyehi satte vineti dametīti vināyako. Satthāti diṭṭhadhammikasamparāyikatthehi yathārahaṃ satte anusāsatīti satthā. Ahūti ahosi. Devamanussapūjitoti dibbehi pañcakāmaguṇehi dibbanti kīḷantīti devā. Manassa ussannattā manussā, devā ca manussā ca devamanussā, devamanussehi pūjito devamanussapūjito. Pupphādipūjāya ca paccayapūjāya ca pūjito, apacitoti attho. Kasmā pana devamanussānameva gahaṇaṃ kataṃ, nanu bhagavā tiracchānagatehipi āravāḷakāḷāpalāladhanapālapālileyyakanāgādīhi sātāgirāḷavakahemavatasūcilomakharalomayakkhādīhi vinipātagatehipi pūjitoyevāti? saccamevetaṃ, ukkaṭṭhaparicchedavasena sabbapuggalaparicchedavasena cetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Mahānubhāvoti mahatā buddhānubhāvena samannāgato. Satapuññalakkhaṇoti anantesu cakkavāḷesu sabbe sattā ekekaṃ puññakammaṃ satakkhattuṃ kareyyuṃ ettakehi janehi katakammaṃ bodhisatto sayameva ekako 5- sataguṇaṃ katvā nibbatto. Tasmā @Footnote: 1 Sī. viññāṇassa 2 Sī.,i. doso @3 Sī.,i. daṭṭhabbaṃ 4 Ma. cittabhū sabalabhūti 5 Ma. eko

--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.

"satapuññalakkhaṇo"ti vuccati. Keci pana "satena satena puññakammena nibbattaekekalakkhaṇo"ti vadanti. "evaṃ sante yo koci buddho bhaveyyā"ti taṃ aṭṭhakathāsu paṭikkhittaṃ. Dassesīti sabbesaṃ devamanussānaṃ ativimhayakaraṃ yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Atha satthā ākāse pāṭihāriyaṃ katvā mahājanassa cittācāraṃ oloketvā tassa ajjhāsayānukūlaṃ dhammakathaṃ caṅkamanto kathetukāmo ākāse dasasahassacakkavāḷavitthataṃ sabbaratanamayaṃ ratanacaṅkamaṃ māpesi. Tena vuttaṃ:- [10] "so yācito devavarena cakkhumā atthaṃ samekkhitvā tadā naruttamo caṅkamaṃ māpayi lokanāyako suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitan"ti. Tattha soti so satthā. Yācitoti paṭhameva aṭṭhame sattāhe dhammadesanāya yācitoti attho. Devavarenāti sahampatibrahmunā. Cakkhumāti ettha cakkhatīti cakkhu, samavisamaṃ vibhāvayatīti attho. Taṃ pana cakkhu duvidhaṃ ñāṇacakkhu maṃsacakkhūti. Tattha ñāṇacakkhu pañcavidhaṃ buddhacakkhu dhammacakkhu samantacakkhu dibbacakkhu paññācakkhūti. Tesu buddhacakkhu nāma āsayānusayañāṇañceva indriyaparopariyatta- ñāṇañca, yaṃ "buddhacakkhunā lokaṃ volokento"ti 1- āgataṃ. Dhammacakkhu nāma heṭṭhimā tayo maggā tīṇi ca phalāni, yaṃ "virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādī"ti 2- āgataṃ. Samantacakkhu nāma sabbaññutaññāṇaṃ, yaṃ "tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, pāsādamāruyha samantacakkhū"ti 3- āgataṃ, dibbacakkhu nāma ālokavaḍḍhanena @Footnote: 1 dī.mahā. 10/69/33, Ma.mū. 12/283/244, Ma.Ma. 13/339/321, @saṃ.sa. 15/172/166, vi.mahā. 4/9/9 @2 vi.mahā. 4/16/15, dī.Sī. 9/355/149, saṃ.mahā. 19/1081/369, khu.paṭi. 31/30/360 @3 vi.mahā. 4/8/8, dī.mahā. 10/70/34, Ma.mū. 12/282/243, @Ma.Ma. 13/338/320, saṃ.sa. 15/172/166

--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.

Uppannābhiññācittena sampayuttañāṇaṃ, yaṃ "dibbena cakkhunā visuddhenā"ti 1- āgataṃ. Paññācakkhu nāma "cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādī"ti 2- ettha pubbenivāsādiñāṇaṃ paññācakkhūti āgataṃ. Maṃsacakkhu nāma "cakkhuñca paṭicca rūpe cā"ti 3- ettha pasādamaṃsacakkhu vuttaṃ. 4- Taṃ pana duvidhaṃ sasambhāracakkhu pasādacakkhūti. Tesu yvāyaṃ akkhikūpake akkhipattakehi parivārito maṃsapiṇḍo yattha catasso dhātuyo vaṇṇagandharasojā sambhavo jīvitaṃ bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti saṅkhepato terasa sambhārā honti. Vitthārato pana sambhavamānāni catusamuṭṭhānāni chattiṃsa jīvitaṃ bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti. Ime kammasamuṭṭhānā cattāro cāti sasambhārā 5- honti, idaṃ sasambhāracakkhu nāma. Yaṃ pana setamaṇḍalaparicchinnena kaṇhamaṇḍalena parivārite diṭṭhamaṇḍale sanniviṭṭhaṃ rūpadassanasamatthaṃ pasādamattaṃ, idaṃ pasādacakkhu nāma. Sabbāni panetāni ekavidhāni aniccato saṅkhatato, duvidhāni sāsavānāsavato lokiyalokuttarato, tividhāni bhūmito upādiṇṇattikato, catubbidhāni ekantaparittaappamāṇāniyatārammaṇato, pañcavidhāni rūpanibbānārūpasabbārammaṇānārammaṇa- vasena, chabbidhāni honti buddhacakkhādivasena. Iccevametāni vuttappakārāni cakkhūni assa bhagavato santīti bhagavā cakkhumāti vuccati. Atthaṃ samekkhitvāti caṅkamaṃ māpetvā, dhammadesanānimittaṃ devamanussānaṃ hitatthaṃ upaparikkhitvā upadhāretvāti adhippāyo. Māpayīti māpesi. Lokanāyakoti saggamokkhābhimukhaṃ @Footnote: 1 Ma.mū. 12/148, 284, 385, 432/109, 245, 344, 379, Ma.Ma. 13/341/323, @Ma.u. 14/82, 261/64, 230, vi.mahā.vi. 1/13/6, vi.mahā. 4/10/10 @2 saṃ.mahā. 19/1081/368, vi.mahā. 4/15/14, abhi.ka. 37/405/246, khu.paṭi. 31/30/359 @3 Ma.mū. 12/204, 400/172, 357 Ma.u. 14/240, 425, 426/361, 366, 367, @saṃ.ni. 16/43/69, saṃ.saḷā. 18/64/40 (syā), @abhi.ka. 37/465, 467, 469/281, 282, 283 @4 su.vi. 1/203/165 5 Sī. cattālīsa sambhārā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.

Lokaṃ nayatīti lokanāyako. Suniṭṭhitanti suṭṭhu niṭṭhitaṃ, pariyositanti attho. Sabbaratananimmitanti dasavidharatanamayaṃ. Idāni bhagavato tividhapāṭihāriyasampattidassanatthaṃ:- [11] "iddhī ca ādesanānusāsanī tipāṭihīre bhagavā vasī ahu caṅkamaṃ māpayi lokanāyako suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitan"ti vuttaṃ. Tattha iddhīti iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyaṃ nāma. Taṃ pana ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hotītiādinayappavattaṃ. 1- Ādesanāti parassa cittācāraṃ ñatvā kathanaṃ ādesanāpāṭihāriyaṃ, taṃ sāvakānañca buddhānañca satatadhammadesanā. Anusāsanīti anusāsanipāṭihāriyaṃ, tassa tassa ajjhāsayānukūlamovādoti attho. Iti etāni tīṇi pāṭihāriyāni. Tattha iddhipaṭihāriyena anusāsanipāṭihāriyaṃ mahāmoggallānassa āciṇṇaṃ, ādesanāpāṭihāriyena anusāsanipāṭihāriyaṃ dhammasenāpatissa, anusāsanipāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ satatadhammadesanā. Tipāṭihīreti etesu tīsu pāṭihāriyesūti attho. Bhagavāti idaṃ guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi:- "bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ bhagavāti vacanamuttamaṃ garu gāravayutto so bhagavā tena vuccatī"ti. 2- Vasīti etasmiṃ tividhepi pāṭihāriye vasippatto, ciṇṇavasīti attho. Vasiyo nāma pañca vasiyo āvajjanasamāpajjanaadhiṭṭhānavuṭṭhānapaccavekkhaṇasaṅkhātā. Tatra yaṃ yaṃ jhānaṃ yathicchakaṃ yāvaticchakaṃ āvajjati āvajjanāya dandhāyitattaṃ @Footnote: 1 dī.Sī. 9/238/78, Ma.mū. 12/147/106, khu.paṭi. 31/10/418 @2 visuddhi. 1/268 (syā), su.vi. 1/1/33, pa.sū. 1/1/11, samanta. 1/130 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.

Natthīti sīghaṃ āvajjetuṃ samatthatā āvajjanavasī nāma. Tathā yaṃ yaṃ jhānaṃ yathicchakaṃ yāvaticchakaṃ .pe. Samāpajjati samāpajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti sīghaṃ samāpajjanasamatthatā samāpajjanavasī nāma. Sīghaṃ kālaṃ ṭhapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasī nāma. Tatheva lahuṃ vuṭṭhātuṃ samatthatā vuṭṭhānavasī nāma. Paccavekkhaṇavasī pana paccavekkhaṇajavanāneva honti tāni āvajjanānantarāneva hutvā uppajjantīti āvajjanavasiyā eva vuttāni. Iti imāsu pañcasu vasīsu ciṇṇavasitā vasī nāma hoti. Tena vuttaṃ "tipāṭihīre bhagavā vasī ahū"ti. Idāni tassa ratanacaṅkamassa nimmitavidhānassa dassanatthaṃ:- [12] "dasasahassīlokadhātuyā sinerupabbatuttame thambheva dassesi paṭipāṭiyā caṅkame ratanāmaye"ti 1- ādigāthāyo vuttā. Tattha dasasahassīlokadhātuyāti dasasu cakkavāḷasahassesu. Sinerupabbatuttameti mahāmerusaṅkhāte seṭṭhapabbate. Thambhevāti thambhe viya dasacakkavāḷasahassesu ye sinerupabbatā, te paṭipāṭiyā ṭhite suvaṇṇathambhe viya katvā tesaṃ upari caṅkamaṃ māpetvā dassesīti attho. Ratanāmayeti ratanamaye. [13] Dasasahassaṃ 2- atikkammāti ratanacaṅkamaṃ pana bhagavā māpento tassa ekaṃ koṭiṃ sabbapariyantaṃ pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ ekaṃ koṭiṃ pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ atikkamitvā ṭhitaṃ katvā māpesi. Tena vuttaṃ:- "dasasahassaṃ atikkamma caṅkamaṃ māpayī jino sabbasoṇṇamayā passe caṅkame ratanāmaye"ti. 1- @Footnote: 1 khu.buddha. 33/12, 13/439 2 cha.Ma. dasasahassī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.

Tattha jinoti kilesārijayanato jino. Sabbasoṇṇamayā passeti tassa pana evaṃ nimmitassa caṅkamassa ubhayapassesu suvaṇṇamayā paramaramaṇīyā mariyādabhūmi ahosi, majjhe maṇimayāti adhippāyo. [14] Tulāsaṅghāṭāti tulāyugaḷā, tā nānāratanamayāti veditabbā. Anuvattāti 1- anurūpā. Sovaṇṇaphalakatthakāti 2- sovaṇṇamayehi phalakehi atthakā, tulāsaṅghātānaṃ upari suvaṇṇamayo padaracchadoti attho. Vedikā sabbasovaṇṇāti vedikā pana sabbāpi suvaṇṇamayā, yā panesā caṅkamanaparikkhepavedikā, sā ekāva, aññehi ratanehi asammisāti attho. Dubhato passesu nimmitāti ubhosu passesu nimmitā. Dakāro padasandhikaro. [15] Maṇimuttāvālukākiṇṇāti 3- maṇimuttāmayavālukākiṇṇā. Atha vā maṇayo ca muttā ca vālukā ca maṇimuttāvālukā. Tāhi maṇimuttāvālukāhi ākiṇṇā santhatāti maṇimuttāvālukākiṇṇā. Nimmitoti iminākārena nimmito kato. Ratanāmayoti sabbaratanamayo, caṅkamoti attho. Obhāseti disā sabbāti sabbāpi dasa disā obhāseti pakāseti. Sataraṃsīvāti sahassaraṃsiādicco viya. Uggatoti udito. Yathā pana abbhuggato sahassaraṃsi sabbāpi dasa disā obhāseti, evameva esopi sabbaratanamayo caṅkamo obhāsetīti attho. Idāni pana niṭṭhite caṅkame tattha bhagavato pavattidassanatthaṃ:- [16] "tasmiṃ caṅkamane dhīro dvattiṃsavaralakkhaṇo virocamāno sambuddho caṅkame caṅkamī jino. [17] Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pārichattakaṃ caṅkamane okiranti sabbe devā samāgatā. @Footnote: 1 cha.Ma. anuvaggāti 2 cha.Ma....phalakatthatāti 3 pāḷi....kiṇṇoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.

[18] Passanti taṃ devasaṅghā dasasahassī pamoditā 1- namassamānā nipatanti tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā"ti gāthāyo vuttā. Tattha dhīroti dhitiyutto. Dvattiṃsavaralakkhaṇoti suppatiṭṭhitapādatalādīhi dvattiṃsamahāpurisalamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatoti attho. Dibbanti devaloke bhavaṃ jātaṃ dibbaṃ. Pārichattakanti devānaṃ tāvatiṃsānaṃ koviḷārarukkhassa nissandena samantā yojanasataparimāṇo paramadassanīyo pāricchattakarukkho nibbatti. Yasmiṃ pupphite sakalaṃ devanagaraṃ ekasurabhigandhavāsitaṃ hoti, tassa kusumareṇuokiṇṇāni navakanakavimānāni piñjarāni hutvā khāyanti. Imassa pana pāricchattakarukkhassa pupphañca pāricchattakanti vuttaṃ. Caṅkame okirantīti tasmiṃ ratanacaṅkame avakiranti, tena vuttappakārena pupphena tasmiṃ caṅkame caṅkamamānaṃ bhagavantaṃ pūjentīti attho. Sabbe devāti kāmāvacaradevādayo devā. Tenāha "passanti taṃ devasaṅghā"ti. Taṃ bhagavantaṃ ratanacaṅkamane caṅkamantaṃ sakesu ālayesupi passantīti attho. Dasasahassīti bhummatthe paccattavacanaṃ, dasasahassiyaṃ devasaṅghā taṃ passantīti attho. Pamoditāti pamuditā. Nipatantīti sannipatanti. Tuṭṭhahaṭṭhāti pītivasena tuṭṭhahaṭṭhā. Pamoditāti idāni vattabbehi tāvatiṃsādidevehi saddhinti sambandho daṭṭhabbo, itarathā punaruttidosato na muccati. Atha vā pamoditā taṃ bhagavantaṃ passanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā tahiṃ tahiṃ sannipatantīti attho. Idāni ye passiṃsu ye sannipatiṃsu, te sarūpato dassetuṃ:- [19] "tāvatiṃsā ca yāmā ca tusitā cāpi devatā nimmānaratino devā ye devā vasavattino udaggacittā sumanā passanti lokanāyakaṃ. @Footnote: 1 pāḷi. samāgatā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.

[20] Sadevagandhabbamanussarakkhasā nāgā supaṇṇā atha vāpi kinnarā passanti taṃ lokahitānukampakaṃ nabheva accuggatacandamaṇḍalaṃ. [21] Ābhassarā subhakiṇhā vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā 1- susuddhasukkavatthavasanā tiṭṭhanti pañjalīkatā. [22] Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ mandāravaṃ 2- candanacuṇṇamissitaṃ 3- bhamenti 4- celāni ca ambare tadā aho jino lokahitānukampako"ti imā gāthāyo vuttā. Tattha udaggacittāti pītisomanassavasena udaggacittā. Sumanāti udaggacittattā eva sumanā. Lokahitānukampakanti lokahitañca lokānukampakañca. Lokahitena vā anukampakaṃ lokahitānukampakaṃ. Nabheva accuggatacandamaṇḍalanti ettha ākāse abhinavoditaṃ paripuṇṇaṃ sabbopaddavavinimuttaṃ saradasamaye candamaṇḍalaṃ viya buddhasiriyā virocamānaṃ nayanānandakaraṃ passantīti attho. Ābhassarāti ukkaṭṭhaparicchedavasena vuttaṃ. Parittābhaappamāṇābhaābhassarā parittamajjhimapaṇītabhedena dutiyajjhānenābhinibbattā sabbeva gahitāti veditabbā. @Footnote: 1 pāḷi. ayaṃ pāṭho na dissati 2 i. mandāvaraṃ @3 pāḷi....missakaṃ 4 pāḷi. bhamanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.

Subhakiṇhāti idaṃ ukkaṭṭhaparicchedavaseneva vuttaṃ, tasmā parittasubhaappamāṇasubha- subhakiṇhāparittādibhedena tatiyajjhānena nibbattā sabbeva gahitāti veditabbā. Vehapphalāti vipulā phalāti vehappalā. Te catutthajjhānanibbattā asaññasattehi ekatalavāsino. Heṭṭhā pana paṭhamajjhānanibbattā brahmakāyikādayo dassitā. Tasmā idha na dassitā. Cakkhusotānamabhāvato asaññasattā ca arūpino ca idha na uddiṭṭhā. Akaniṭṭhā ca devatāti idhāpi ukkaṭṭhaparicchedavaseneva vuttaṃ. Tasmā avihātappasudassāsudassiakaniṭṭhasaṅkhātā pañcapi suddhāvāsā gahitāti veditabbā. Susuddhasukkavatthavasanāti suṭṭhu suddhāni susuddhāni sukkāni odātāni. Susuddhāni sukkāni vatthāni nivatthāni ceva pārutāni ca yehi te susuddhasukkavatthavasanā, paridahitaparisuddhapaṇḍaravatthāti attho. "susuddhasukkavasanā"tipi pāṭho. Pañjalīkatāti katapañjalikā kamalamakulasadisaṃ añjaliṃ sirasi katvā tiṭṭhanti. Muñcantīti okiranti. Pupphaṃ panāti kusumaṃ pana. "pupphāni vā"tipi pāṭho, vacanavipariyāso daṭṭhabbo. Attho panassa soyeva. Pañcavaṇṇikanti pañcavaṇṇaṃ nīlapītalohitodātamañjiṭṭhakavaṇṇavasena pañcavaṇṇaṃ. Candanacuṇṇa- missikanti candanacuṇṇena missitaṃ. Bhamenti celānīti bhamayanti vatthāni. Aho jino lokahitānukampakoti "aho jino lokahito aho ca lokahitānukampako aho kāruṇiko"ti evamādīni thutivacanāni uggirantā. Muñcanti pupphaṃ bhamayanti celānīti sambandho. Idāni tehi payuttāni thutivacanāni dassetuṃ imā gāthāyo vuttā:- [23] "tuvaṃ satthā ca ketū 1- ca dhajo yūpo ca pāṇinaṃ parāyano patiṭṭhā ca dīpo ca dvipaduttamo. @Footnote: 1 pāḷi. ketu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.

[24] Dasasahassīlokadhātuyā devatāyo mahiddhikā parivāretvā namassanti tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. [25] Devatā devakaññā ca pasannā tuṭṭhamānasā pañcavaṇṇikapupphehi pūjayanti narāsabhaṃ. [26] Passanti taṃ devasaṅghā pasannā tuṭṭhamānasā pañcavaṇṇikapupphehi pūjayanti narāsabhaṃ. [27] Aho acchariyaṃ loke abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ na medisaṃ bhūtapubbaṃ accheraṃ lomahaṃsanaṃ. [28] Sakasakamhi bhavane nisīditvāna devatā hasanti tā mahāhasitaṃ disvānaccherakaṃ nabhe. [29] Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā tiṇapanthanivāsino 1- katañjalī namassanti tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. [30] Yepi dīghāyukā nāgā puññavanto mahiddhikā pamoditā namassanti pūjayanti naruttamaṃ. [31] Saṅgītiyo pavattanti ambare anilañjase cammanaddhāni vādenti disvānaccherakaṃ nabhe. [32] Saṅkhā ca paṇavā ceva athopi deṇḍimā 2- bahū antalikkhasmiṃ vajjanti disvānaccherakaṃ nabhe. [33] Abbhuto vata no ajja uppajji lomahaṃsano dhuvamatthasiddhiṃ labhāma khaṇo no paṭipādito. @Footnote: 1 pāḷi. bhummaṭṭhā tiṇosadhinivāsino 2 cha.Ma. ḍiṇḍimā. evamuparipi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.

[34] Buddhoti tesaṃ sutvāna pīti uppajji tāvade buddho buddhoti kathayantā tiṭṭhanti pañjalīkatā. [35] Hiṅkārā sādhukārā ca 1- ukkuṭṭhi sampahaṃsanaṃ 2- pajā ca vividhā gagane vattanti pañjalīkatā. [36] Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca bhujāni pothenti 3- ca naccayanti ca muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ. 4- [37] Yathā tuyhaṃ mahāvīra pādesu cakkalakkhaṇaṃ dhajavajirapaṭākā 5- vaḍḍhamānaṅkusācitan"ti. 6- Tattha idhalokaparalokahitatthaṃ sāsatīti satthā. Ketūti ketuno apacitikātabbaṭṭhena ketu viyāti ketu. Dhajoti indadhajo samussayaṭṭhena dassanīyaṭṭhena ca tvaṃ dhajo viyāti dhajoti. Atha vā yathā hi loke yassa kassaci dhajaṃ disvāva "ayaṃ dhajo itthannāmassā"ti dhajavā dhajīti paññāyati, evameva bhagavā paññānibbānādhigamāya bhagavantaṃ disvāva nibbānādhigamo paññāyati. Tena vuttaṃ "dhajo yūpo cā"ti. Kūṭadantasutte 7- vuttānaṃ dānādiāsavakkhayañāṇapariyosānānaṃ sabbayāgānaṃ yajanatthāya samussito yūpo tuvanti attho. Parāyanoti paṭisaraṇaṃ. Patiṭṭhāti yathā mahāpaṭhavī sabbapāṇīnaṃ ādhārabhāvena patiṭṭhā nissayabhūtā, evaṃ tuvampi patiṭṭhābhūtā. Dīpo cāti padīpo, yathā caturaṅge tamasi vattamānānaṃ sattānaṃ āropito padīpo rūpasandassano hoti, evaṃ avijjandhakāre vattamānānaṃ @Footnote: 1 pāḷi. hiṅkāraṃ sādhukārañca 2 pāḷi. sampanādanaṃ 3 pāḷi. phoṭenti @4 pāḷi...missakaṃ 5 pāḷi. dhajaṃ vidharapaṭākaṃ @6 pāḷi....kusāpitaṃ 7 dī.Sī. 9/348/144

--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.

Sattānaṃ paramatthasandassano padīpo tuvanti attho. Atha vā mahāsamudde bhinnanāvānaṃ sattānaṃ samuddadīpo yathā patiṭṭhā hoti, evaṃ tuvampi saṃsārasāgare alabbhaneyyapatiṭṭhe osīdantānaṃ dīpo viyāti dīpoti attho. Dipaduttamoti dvipadānaṃ uttamo dvipaduttamo, ettha pana niddhāraṇa- lakkhaṇassa abhāvato chaṭṭhīsamāsassa paṭisedho natthi, niddhāraṇalakkhaṇāya chaṭṭhiyā samāso paṭisiddho. Sammāsambuddho pana apadānaṃ dvipadānaṃ catuppadānaṃ bahuppadānaṃ rūpīnaṃ arūpīnaṃ saññīnaṃ asaññīnaṃ nevasaññīnāsaññīnaṃ uttamova, kasmā panidha "dvipaduttamo"ti vuttoti ce? seṭṭhataravasena. Imasmiṃ hi loke seṭṭho nāma uppajjamāno apadacatuppadabahuppadesupi nuppajjati. Ayaṃ dvipadesuyeva uppajjati. Kataradvipadesūti? manussesu ceva devesu ca. Manussesu uppajjamāno tisahassimahāsahassilokadhātu vase kattuṃ samattho buddho hutvā nibbattati. Devesu uppajjamāno dasasahassilokadhātu vasavattī mahābrahmā hutvā nibbattati. So tassa kappiyakārako vā ārāmiko vā sampajjati. Iti tatopi seṭṭhataravasena "dvipaduttamo"ti vutto. Dasasahassīlokadhātuyāti dasasahassisaṅkhātāya lokadhātuyā. Mahiddhikāti mahatiyā iddhiyā yuttā, mahānubhāvāti attho. Parivāretvāti bhagavantaṃ samantato parikkhipitvā. Pasannāti sañjātasaddhā. Narāsabhanti narapuṅgavaṃ. Aho acchariyanti ettha andhassa pabbatārohanaṃ viya niccaṃ na hotīti acchariyaṃ, accharāyogganti vā acchariyaṃ, "aho idaṃ vimhayan"ti accharaṃ paharituṃ yuttanti attho. Abbhutanti abhūtapubbaṃ abhūtanti abbhutaṃ. Ubhayampetaṃ vimhayāvahassādhivacanaṃ. Lomahaṃsananti lomānaṃ uddhaggabhāvakaraṇaṃ. Na medisaṃ bhūtapubbanti na mayā īdisaṃ bhūtapubbaṃ, abbhutaṃ diṭṭhanti attho. Diṭṭhanti vacanaṃ āharitvā gahetabbaṃ. Accheranti acchariyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.

Sakasakamhi bhavaneti attano attano bhavane. Nisīditvānāti upavissa. Devatāti idaṃ pana vacanaṃ devānampi devadhītānampi sādhāraṇavacananti veditabbaṃ. Hasanti tāti tā devatā hasanti, pītivasaṃ gatahadayatāya mihitamattaṃ akatvā aṭṭahāsaṃ hasantīti attho. Nabheti ākāse. Ākāsaṭṭhāti ākāse vimānādīsu ṭhitā, eseva nayo bhūmaṭṭhesupi. Tiṇapanthanivāsinoti 1- tiṇamaggesu ceva panthesu ca nivāsino. Puññavantoti mahāpuññā. Mahiddhikāti mahānubhāvā. Saṅgītiyo pavattentīti devanāṭakasaṅgītiyo pavattenti, tathāgataṃ pūjanatthāya payujjantīti attho. Ambareti ākāse. Anilañjaseti anilapathe, ambarassa anekatthattā "anilañjale"ti vuttaṃ, purimasseva vevacanaṃ. Cammanaddhānīti cammavinaddhāni. Ayameva vā pāṭho, devadundubhiyoti attho. Vādentīti vādayanti devatā. Saṅkhāti dhamanasaṅkhā. Paṇavāti tanumajjhaturiyavisesā. Deṇḍimāti tiṇavākhuddakabheriyo vuccanti. Vajjantīti vādayanti. Abbhuto vata noti acchariyo vata nu. Uppajjīti uppanno. Lomahaṃsanoti lomahaṃsanakaro. Dhuvanti yasmā pana abbhuto ayaṃ satthā loke uppanno, tasmā dhuvaṃ avassaṃ atthasiddhiṃ labhāmāti adhippāyo. Labhāmāti labhissāma. Khaṇoti aṭṭhakkhaṇavirahito navamo khaṇoti attho. Noti amhākaṃ. Paṭipāditoti 2- paṭiladdho. Buddhoti tesaṃ sutvānāti buddhoti idaṃ vacanaṃ sutvā tesaṃ devānaṃ pañcavaṇṇā pīti udapādīti attho. Tāvadeti tasmiṃ kāle. Hiṅkārāti hiṅkārasaddā hiṃhinti yakkhādayo 3- pahaṭṭhakāle karonti. Sādhukārāti sādhukārasaddā ca pavattanti. Ukkuṭṭhīti ukkuṭṭhisaddo ca unnādasaddo cāti attho. Pajāti @Footnote: 1 pāḷi. tiṇosasadhanivāsino 2 pāḷi. paṭipāṭito 3 Sī.... saddhādayo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.

Devādayo adhippetā. Keci "paṭākā vividhā gagane vattantī"ti paṭhanti. Gāyantīti buddhaguṇapaṭisaṃyuttaṃ gītaṃ gāyanti. Seḷentīti mukhena seḷitasaddaṃ karonti. Vādayantīti mahatī vipañcikāmakaramukhādayo vīṇā ca turiyāni ca tathāgatassa pūjanatthāya vādenti payojenti. Bhujāni pothentīti bhuje apphoṭenti. Liṅgavipariyāso daṭṭhabbo. Naccanti cāti aññe ca naccāpenti sayañca naccanti. Yathā tuyhaṃ mahāvīra, pādesu cakkalakkhaṇanti ettha yena pakārena yathā. Mahāvīriyena yogato mahāvīro. Pādesu cakkalakkhaṇanti tava ubhosu pādatalesu sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ cakkalakkhaṇaṃ sobhatīti attho. Cakkasaddo panāyaṃ sampattirathaṅgairiyāpathadānaratanadhammakhuracakkalakkhaṇādīsu dissati. "cattārimāni bhikkhava cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussānan"tiādīsu 1- sampattiyaṃ dissati. "cakkaṃva vahato padan"tiādīsu 2- rathaṅge. "catukkaṃ navadvāran"tiādīsu 3- ariyāpathe. "dadaṃ bhuñja ca mā ca pamādo, cakkaṃ vattaya sabbapāṇīnan"ti 4- ettha dāne. "dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhūtan"ti 5- ettha ratanacakke. "mayā pavattitaṃ cakkan"ti 6- ettha pana dhammacakke. "icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake"ti 7- ettha khuracakke, paharaṇacakketi attho. "pādatalesu cakkāni jātānī"ti 8- ettha lakkhaṇe. Idhāpi lakkhaṇacakke daṭṭhabbo. 9- Dhajavajirapaṭākā, vaḍḍhanānaṅkusācitanti dhajena ca vajirena ca paṭākāya ca vaḍḍhamānena ca aṅkusena ca ācitaṃ alaṅkataṃ parivāritaṃ pādesu cakkalakkhaṇanti @Footnote: 1 aṅ. catukka. 21/31/37 2 khu.dha. 25/1/15 @3 saṃ.sa. 15/29, 109/18, 75 4 khu.jā. 27/1110/234 (syā) @5 dī.mahā. 10/143/150, dī.pā. 11/83, 85/50-2, Ma.u. 14/256/223 @6 khu.su. 25/563/448, khu.buddha. 33/17/575 @7 khu.jā. 27/104, 796/34, 180 (syā) @8 dī.mahā. 10/35/15, dī.pā. 11/200/123, Ma.Ma. 13/386/368 @9 pa.sū. 1/148/348, mano.pū. 1/187/108

--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.

Attho. Cakkalakkhaṇe pana gahite sesalakkhaṇāni gahitāneva honti. Tathā asīti anubyañjanāni byāmappabhā ca. Tasmā tehi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāsītianubyañjana- byāmappabhāhi samalaṅkato bhagavato kāyo sabbaphāliphullo viya pāricchattako vikasitapadumaṃ viya kamalavanaṃ vividharatanavicittaṃ viya navakanakatoraṇaṃ tārāmarīcivirājitamiva gaganatalaṃ ito cito ca vidhāvamānā vipphandamānā chabbaṇṇabuddharasmiyo muñcamāno ativiya sobhati. Idāni bhagavato rūpakāyadhammakāyasampattidassanatthaṃ:- [38] "rūpe sīle samādhimhi paññāya ca asādiso vimuttiyā asamasamo dhammacakkappavattane"ti ayaṃ gāthā vuttā. Tattha rūpeti ayaṃ rūpasaddo khandhabhavanimittapaccayasarīravaṇṇasaṇṭhānādīsu dissati. Yathāha "yaṅkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannan"ti 1- ettha rūpakkhandhe dissati. "rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī"ti 2- ettha rūpabhave. "ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passatī"ti 3- ettha kasiṇanimitte. "sarūpā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā no arūpā"ti 4- ettha paccaye. "ākāso parivārito rūpantveva saṅkhaṃ gacchatī"ti 5- ettha sarīre. "cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan"ti 6- ettha vaṇṇa. "rūpappamāṇo rūpappasanno"ti 7- ettha saṇṭhāne. Idhāpi saṇṭhāne daṭṭhabbo 8- sīleti catubbidhe sīle. Samādhimhīti tividhepi samādhimhi. @Footnote: 1 vi.mahā. 4/22/19, Ma.mū. 12/244, 361/206, 324, @Ma.u. 14/86, 89/68,70, abhi.vi. 35/2/1 @2 abhi.saṅ. 34/160-272/50-82. abhi.vi. 35/347-8/224-5 @3 abhi.saṅ. 34/204-249/64-76 @4 aṅ.duka. 20/83/79 5 Ma.mū. 12/306/269 @6 Ma.mū. 12/204,400/172, 357, Ma.u. 14/421/361-2, saṃ.saḷā. 18/63/39 (syā), @abhi.ka. 37/463, 465, 464,, 469/280-283 @7 aṅ.catukka. 21/65/81 8 mano.pū. 1/1/18

--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.

Paññāyāti lokiyalokuttarāya paññāya. Asādisoti asadiso anupamo. Vimuttiyāti phalavimuttiyā. Asamasamoti asamā atītā buddhā tehi asamehi buddhehi sīlādīhi samoti asamasamo. Ettāvatā bhagavato rūpakāyasampatti dassitā. Idāni bhagavato kāyabalādiṃ dassetuṃ:- [39] "dasanāgabalaṃ kāye tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ iddhi balena asamo dhammacakkappavattane"ti vuttaṃ. Tattha dasanāgabalanti dasachaddantanāgabalaṃ. Duvidhaṃ hi tathāgatassa balaṃ kāyabalaṃ ñāṇabalañcāti. Tattha kāyabalaṃ hatthikulānusārena veditabbaṃ. Kathaṃ? "kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ gandhamaṅgalahemañca uposathachaddantime dasā"ti 1- iminā dasa hatthikulāni veditabbāni. Kāḷāvakoti pakatihatthikulaṃ. Yaṃ dasannaṃ purisānaṃ kāyabalaṃ, taṃ ekassa kāḷāvakassa hatthino balaṃ. Yaṃ dasannaṃ kāḷāvakānaṃ balaṃ, taṃ ekassa gaṅgeyyassāti eteneva upāyena yāva chaddantabalaṃ netabbanti. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ balaṃ, taṃ ekassa tathāgatassa balaṃ, nārāyanabalaṃ vajirabalanti idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthigaṇanāya hatthikoṭisahassānaṃ balaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa pakatikāyabalaṃ, ñāṇabalaṃ pana appameyyaṃ dasabalañāṇaṃ catuvesārajjañāṇaṃ aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ catuyoniparicchedakañāṇaṃ pañcagatiparicchedakañāṇaṃ cuddasa buddhañāṇānīti evamādikaṃ ñāṇabalaṃ. Idha pana kāyabalaṃ adhippetaṃ. Kāye, tuyhaṃ pākatikaṃ balanti tañca pana tava kāye pākatikabalanti attho. Tasmā "dasanāgabalan"ti dasachaddantanāgabalan"ti attho. @Footnote: 1 pa.sū. 1/148/346, sā.pa. 2/22/50, su.vi. 2/198/178, abhi.A. 2/760/425

--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.

Idāni ñāṇabalaṃ dassento "iddhibalena asamo, dhammacakkappavattane"ti āha. Tattha iddhibalena asamoti vikubbanādhiṭṭhānādinā iddhibalena asamo asadiso anupamo. Dhammacakkappavattaneti desanāñāṇepi asamoti attho. Idāni "yo evamādiguṇasamannāgato satthā, so sabbalokekanāyako, taṃ satthāraṃ namassathā"ti tathāgatassa paṇāmane niyogadassanatthaṃ:- [40] "evaṃ sabbaguṇūpetaṃ sabbaṅgasamupāgataṃ mahāmuniṃ kāruṇikaṃ lokanāthaṃ namassathā"ti vuttaṃ. Tattha evanti vuttappakāranidassane nipāto. Sabbaguṇūpetanti ettha sabboti ayaṃ niravasesavācī. Guṇoti ayaṃ guṇasaddo anekesu atthesu dissati. Tathāhesa "anujānāmi bhikkhave ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭin"ti 1- ettha paṭalatthe dissati. "accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahantī"ti 2- ettha rāsatthe. "sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā"ti 3- ettha ānisaṃsatthe. "antaṃ antaguṇaṃ "4- "kayirā mālāguṇe bahū"ti 5- ettha bandhanatthe "aṭṭhaṅguṇasemupetaṃ, abhiññābalamāharin"ti 6- ettha sampattiatthe. Idhāpi sampattiatthe daṭṭhabbo. 7- Tasmā sabbehi lokiyalokuttarehi guṇehi sabba- sampattīhi upetaṃ samannāgatanti attho. Sabbaṅgasamupāgatanti sabbehi buddhaguṇehi guṇaṅgehi vā samupāgataṃ samannāgataṃ. Mahāmuninti aññehi paccekabuddhādīhi munīhi adhikabhāvato mahanto munīti vuccati mahāmuni. Kāruṇikanti karuṇāguṇayogato @Footnote: 1 vi.mahā. 5/348/151 2 saṃ.sa. 15/4/3 3 Ma.u. 14/379/324 @4 dī.mahā. 10/377/251, Ma.mū. 12/110, 302/79, 263, @Ma.Ma. 13/114/92, Ma.u. 14/154, 349/138, 307, khu.khu. 25/3/2 @5 khu.dha. 25/53/26 6 khu.buddha. 33/29/450 @7 su.vi. 1/546/336, pa.sū. 1/166/378

--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.

Kāruṇikaṃ. Lokanāthanti sabbalokekanāthaṃ, sabbalokehi "ayaṃ no dukkhopatāpassa āhantā sametā"ti evamāsīsīyatīti attho. Idāni dasabalassa sabbanipaccākārassa arahabhāvadassanatthaṃ:- [41] "abhivādanaṃ thomanañca vandanañca pasaṃsanaṃ namassanañca pūjañca sabbaṃ arahasī tuvaṃ. [42] Ye keci loke vandaneyyā vandanaṃ arahanti ye sabbaseṭṭho mahāvīra sadiso te na vijjatī"ti vuttaṃ. Tattha abhivādananti aññehi attano abhivādanakārāpanaṃ. Thomananti parammukhato thuti. Vandananti paṇāmanaṃ. Pasaṃsananti sammukhato pasaṃsanaṃ. Namassananti añjalikaraṇaṃ. Manasā namassanaṃ vā. Pūjananti mālāgandhavilepanādīhi pūjanañca. Sabbanti sabbampi taṃ 1- vuttappakāraṃ sakkāravisesaṃ tvaṃ arahasi yuttoti attho. Ye keci loke vandaneyyāti ye keci loke vanditabbā vandanīyā vandanaṃ arahanti. Yeti ye pana loke vandanaṃ arahanti. Idaṃ pana purimapadasseva vevacanaṃ. Sabbaseṭṭhoti sabbesaṃ tesaṃ seṭṭho uttamo, tvaṃ mahāvīra sadiso te loke koci na vijjatīti attho. Atha bhagavati yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā ratanacaṅkamaṃ māpetvā tatra caṅkamamāne āyasmā sāriputto rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate pañcahi parivārabhikkhusatehi. Atha thero bhagavantaṃ olokento addasa kapilavatthupure 2- ākāse ratanacaṅkame cakkamamānaṃ. Tena vuttaṃ:- [43] "sāriputto mahāpañño samādhijjhānakovido gijjhakūṭe ṭhitoyeva passati lokanāyakan"tiādi. @Footnote: 1 Sī.,i. sabbamidaṃ 2 cha.Ma. kapilapure

--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.

Tattha sāriputtoti rūpasāriyā nāma brāhmaṇiyā puttoti sāriputto mahāpaññoti mahatiyā soḷasavidhāya paññāya samannāgatoti mahāpañño. Samādhijjhānakovidoti ettha samādhīti cittaṃ samaṃ ādahati ārammaṇe ṭhapetīti samādhi. So tividho hoti savitakkasavicāro avitakkavicāramatto avitakkaavicāro samādhīti. Jhānanti paṭhamajjhānaṃ dutiyajjhānaṃ tatiyajjhānaṃ catutthajjhānanti imehi paṭhamajjhānādīhi mettājhānādīnipi saṅgahitāneva honti, jhānampi duvidhaṃ hoti lakkhaṇūpanijjhānaṃ ārammaṇūpanijjhānanti. Tattha aniccādilakkhaṇaṃ upanijjhāyatīti vipassanāñāṇaṃ "lakkhaṇūpanijjhānan"ti vuccati. Paṭhamajjhānādikaṃ pana ārammaṇūpanij- jhānato paccanīkajhāpanato vā jhānanti vuccati. Samādhīsu ca jhānesu ca kovidoti samādhijjhānakovido, samādhijjhānakusaloti attho. Gijjhakūṭeti evaṃnāmake pabbate ṭhitoyeva. Passatīti passi. [44] Suphullaṃ sālarājaṃvāti samavaṭṭakkhandhaṃ samuggatavipulakomalaphalapallavaṅkura- samalaṅkatasākhaṃ sabbaphāliphullaṃ sālarājaṃ viya sīlamūlaṃ samādhikkhandhaṃ paññāsākhaṃ vaṅkuraabhiññāpupphaṃ vimuttiphalaṃ dasabalasālarājaṃ olokesīti evaṃ olokapadena 1- sambandho. Candaṃva gagane yathāti abbhāhimadhūmarajorāhupasaggavinimuttaṃ 2- tāragaṇaparivutaṃ saradasamaye paripuṇṇaṃ viya rajanikaraṃ sabbakilesatimiravidhamanakaraṃ 3- veneyyajanakumudavanavikasanakaraṃ munivararajanikaraṃ oloketīti attho. Yathāti nipātamattaṃ. Majjhaṇhikeva sūriyanti majjhaṇhikasamaye siriyā paṭutarakiraṇamālinaṃ aṃsumālinamiva virocamānaṃ. Narāsabhanti naravasabhaṃ. [45] Jalantanti daddaḷhamānaṃ, saradasamayaṃ paripuṇṇacandasassirikacāru- vadanasobhaṃ lakkhaṇānubyañjanasamalaṅkatavarasarīraṃ paramāya buddhasiriyā virocamānanti @Footnote: 1 Sī. ulloketīti evaṃ ullokapadena @2 Sī.,i. abbhamahika... 3 Sī.,i. timiranikaravidhamanakaraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.

Attho. Dīparukkhaṃvāti āropitadīpaṃ dīparukkhamiva. Taruṇasūriyaṃva uggatanti abhinavoditādiccamiva, sommabhāvena jalantanti attho. Sūriyassa taruṇabhāvo pana udayaṃ paṭicca vuccati. Na hi candassa viya hānivuddhiyo atthi. Byāmappabhā- nurañjitanti byāmappabhāya anurañjitaṃ. Dhīraṃ passati lokanāyakanti sabbalokekadhīraṃ passati nāyakanti attho. Athāyasmā dhammasenāpati atisītalasaliladharanikaraparicumbitakūṭe 1- nānāvidha- surabhitarukusumavāsitakūṭe paramaruciracittakūṭe gijjhakūṭe pabbate ṭhatvāva dasahi cakkavāḷasahassehi āgatehi devabrahmagaṇehi parivutaṃ bhagavantaṃ anuttarāya buddhasiriyā anopamāya buddhalīlāya sabbaratanamaye caṅkame caṅkamamānaṃ disvā "handāhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā buddhaguṇaparidīpanaṃ buddhavaṃsadesanaṃ yāceyyan"ti cintetvā attanā saddhiṃ vasamānāni pañca bhikkhusatāni sannipātesi. Tena vuttaṃ:- [46] "pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ katakiccāna tādinaṃ khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ khaṇena sannipātayī"ti. Tattha pañcannaṃ bhikkhusatānanti pañca bhikkhusatāni, upayogatthe sāmivacanaṃ daṭbbaṃ. Katakiccānanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahāna- sacchikiriyabhāvanāvasena pariniṭṭhitasoḷasakiccānanti attho. Khīṇāsavānanti parikkhīṇacaturāsavānaṃ. Vimalānanti vigatamalānaṃ, khīṇāsavattā vā vimalānaṃ paramaparisuddha- cittasantānānanti attho. Khaṇenāti khaṇeyeva. Sannipātayīti sannipātesi. 2- Idāni tesaṃ bhikkhūnaṃ sannipāte gamane ca kāraṇaṃ dassanatthaṃ:- [47] "lokappasādanaṃ nāma pāṭihīraṃ nidassayi amhepi tattha gantvāna vandissāma mayaṃ jinaṃ. @Footnote: 1 Sī. asitasaliladhara 2 Sī. sannipātāpesi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.

[48] "etha sabbe gamissāma pucchissāma mayaṃ jinaṃ kaṅkhaṃ vinodayissāma passitvā lokanāyakan"ti imā gāthāyo vuttā. Tattha lokappasādanaṃ nāmāti lokassa pasādakaraṇato lokappasādanaṃ pāṭihīraṃ vuccati. "ullokappasādanaṃ nānā"tipi pāṭho. Tassa lokavivaraṇa- pāṭihāriyanti attho. Taṃ pana uddhaṃ akaniṭṭhabhavanato heṭṭhā yāva avīci etthantare ekālokaṃ katvā etthantare sabbesampi sattānaṃ aññamaññaṃ dassanakaraṇādhiṭṭhānanti vuccati. Nidassayīti dassesi. Amhepiti mayampi. Tatthāti yattha bhagavā. Tattha gantvānāti attho vandissāmāti mayaṃ bhagavato pāde sirasā vandissāma. Ettha pana amhepi, mayanti imesaṃ dvinnaṃ saddānaṃ purimassa gamanakiriyāya sambandho daṭṭhabbo, pacchimassa vandanakiriyāya. Itarathā hi punaruttidosato na muccati. Ethāti āgacchatha. Kaṅkhaṃ vinodayissāmāti etthāha:- khīṇāsavānaṃ pana kaṅkhā nāma kācipi natthi, kasmā thero evamāhāti? saccamevetaṃ, paṭhamamaggeneva samucchedaṃ gatā. Yathāha:- "katame dhammā dassanena pahātabbāti? cattāro diṭṭhigata- sampayuttacittuppādā vicikicchāsahagato cittuppādo apāyagamanīyo lobho doso moho māno tadekaṭṭhā ca kilesā"ti. 1- Na panesā vicikicchāsaṅkhātā kaṅkhāti, kintu paññattiajānanaṃ nāma. Thero pana bhagavantaṃ buddhavaṃsaṃ pucchitukāmo, so pana buddhānaṃyeva visayo, na paccekabuddhabuddhasāvakānaṃ, tasmā thero avisayattā evamāhāti veditabbaṃ. Vinodayissāmāti vinodessāma. @Footnote: 1 abhi.saṅ. 34/1405/311

--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.

Atha kho te bhikkhū therassa vacanaṃ sutvā attano attano pattacīvaramādāya suvammitā viya mahānāgā pabhinnakilesā chinnabandhanā appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasampannā taramānā sannipatiṃsu. Tena vuttaṃ:- [49] "sādhūti te paṭissutvā nipakā saṃvutindriyā pattacīvaramādāya taramānā upāgamun"ti. Tattha sādhūti ayaṃ sādhusaddo āyācanasampaṭicchanasampahaṃsanasundarādīsu dissati. Tathā hesa "sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetū"tiādīsu 1- āyācane dissati. "sādhu bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā"tiādīsu 2- sampaṭicchane. "sādhu sādhu sāriputtā"ti ādīsu 3- sampahaṃsane. "sādhu dhammaruci rājā sādhu paññāṇavā naro sādhu mittānamaddubbho pāpassākaraṇaṃ sukhan"ti- ādīsu 4- sundare. Idha sampaṭicchane. Tasmā sādhu suṭṭhūti therassa vacanaṃ sampaṭicchitvāti attho. 5- Nipakāti paṇḍitā paññavantā. Saṃvutindriyāti indriyesu guttadvārā, indriyasaṃvarasamannāgatāti attho. Taramānāti turinā. Upāgamunti theraṃ upasaṅkamiṃsu. [50-51] Idāni dhammasenāpatissa pavattiṃ dassentehi saṅgītikārakehi "khīṇāsavehi vimalehī"tiādigāthāyo vuttā. Tattha dantehīti kāyena ca cittena ca dantehi. Uttame dameti arahatte, nimittatthe bhummaṃ daṭṭhabbaṃ. Tehi bhikkhūhīti @Footnote: 1 saṃ.saḷā. 18/131/89 (syā) saṃ.mahā. 19/381/143, aṅ.catukka. 21/257/276 @2 Ma.u. 14/86/67 3 dī.pā. 11/349/240 @4 khu.jā. 28/50/20 (syā) 5 su.vi. 1/189/154-5, pa.sū. 1/1/20, sā.pa. 2/8

--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.

Pañcahi bhikkhusatehi. Mahāgaṇīti sīlādīhi ca saṅkhyāvasena ca mahanto gaṇo assa atthīti mahāgaṇī, nānāpadavasena vā sīlādīhi guṇehi mahanto gaṇoti mahāgaṇo, mahāgaṇo assa atthīti mahāgaṇī. Laḷanto devova gaganeti iddhivilāsena vilāsento devo viya gaganatale bhagavantaṃ upasaṅkamīti attho. [52] Idāni "te itthambhūtā upasaṅkamiṃsū"ti upasaṅkamavidhānadassanatthaṃ "ukkāsitañca khipitan"tiādi 1- āraddhaṃ. Tattha ukkāsitañcāti ukkāsita- saddañca. Khipitanti khipitasaddañca ajjhupekkhiyāti upekkhitvā, taṃ ubhayaṃ akatvāti adhippayo. Subbatāti suvimaladhutaguṇā. Sappatissāti sahapatissayā, nīcavuttinoti attho. [53] Sayambhunti sayameva aññāpadesaṃ vinā pāramiyo pūretvā adhigatabuddhabhāvanti attho. Accuggatanti abhinavoditaṃ. Candaṃvāti candaṃ viya, nabhe jalantaṃ bhagavantaṃ gagane candaṃ viya passantīti evaṃ padasambandho daṭṭhabbo. Idhāpi yathāsaddo nipātamattova. [54] Vijjuṃvāti vijjughanaṃ viya. Yadi ciraṭṭhitikā acirappabhā assa tādisanti attho. Gagane yathāti ākāse yathā, idhāpi yathāsaddo nipātamattova. Ito parampi īdisesu ṭhānesu yathāsaddo nipātamattoti daṭṭhabbo. [55] Rahadamiva vippasannanti atigambhīravitthataṃ mahārahadaṃ viya anāvilaṃ vippasannaṃ salilaṃ. Suphullaṃ padumaṃ yathāti suvikasitapadumavanaṃ rahadamivāti attho daṭṭhabbo. "suphullaṃ kamalaṃ yathā"tipi pāṭho, tassa kamanīyabhāvena suphullaṃ kamalavanamivāti attho. [56] Atha te bhikkhū dhammasenāpatippamukhā añjaliṃ sirasi katvā dasabalassa cakkālaṅkatatalesu pādesu nipatiṃsūti attho. Tena vuttaṃ "añjaliṃ @Footnote: 1 Sī.,Ma. khipitañcāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.

Paggahetvāna, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā"tiādi. Tattha nipatantīti nipatiṃsu, vandiṃsūti attho. Cakkalakkhaṇeti cakkaṃ lakkhaṇaṃ yasmiṃ pāde so pādo cakkalakkhaṇo, tasmiṃ cakkalakkhaṇe. Jātivasena "pāde"ti vuttaṃ, satthuno cakkālaṅkatatalesu pādesu nipatiṃsūti attho. [57] Idāni tesaṃ kesañci therānaṃ nāmaṃ dassentehi "sāriputto mahāpañño, koraṇḍasamasādiso"tiādigāthāyo vuttā. Tattha koraṇḍasamasādisoti koraṇḍakusumasadisavaṇṇo, yadi evaṃ "koraṇḍasamo"ti vā "koraṇḍasadiso"ti vā vattabbaṃ, kiṃ dvikkhattuṃ "samasādiso"ti vuttanti ce? nāyaṃ doso, tādiso koraṇḍasamattā koraṇḍasadisabhāveneva koraṇḍasamasādiso. Na panādhikavacanavasenāti adhippāyo. Samādhijjhānakusaloti ettha ayaṃ kusalasaddo tāva arogyānavajjacheka- sukhavipākādīsu dissati. Ayaṃ hi "kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayan"ti- ādīsu 1- ārogye dissati. "katamo pana bhante kāyasamācāro kusalo? yo kho mahārāja kāyasamācāro anavajjo"ti 2- evamādīsu anavajje. "kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgānan"tiādīsu 3- cheke. "kusalassa kammassa katattā upacitattā"ti- ādīsu 4- sukhavipāke. Idha pana cheke daṭṭhabbo 5- vandateti vanditattha. [58] Gajjitāti gajjantīti gajjitā. Kālameghovāti nīlasaliladharo viya gajjitā iddhivisayeti adhippāyo. Nīluppalasamasādisoti nīlakuvalayasadisavaṇṇo. Heṭṭhā vuttanayenevetthāpi attho veditabbo. Moggallānoti evaṃgottavasena laddhanāmo kolito. [59] Mahākassapopi cāti uruvelakassapanadīkassapagayākassapakumārakassape khuddānukhuddake there upādāya ayaṃ mahā, tasmā "mahākassapo"ti vutto. @Footnote: 1 khu.jā. 27/2113/433, khu.jā. 28/151/61 (syā) @2 Ma.Ma. 13/361/348 3 Ma.Ma. 13/87/64 @4 abhi.saṅ. 34/431/120 5 abhi.A. 1/86

--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.

Pi cāti sambhāvanasampiṇḍanattho. Uttattakanasannibhoti santattasuvaṇṇasadisachavivaṇṇo. Dhutaguṇeti ettha kilesadhunanato dhammo dhuto nāma, dhutaguṇo nāma dhutadhammo. Katamo pana dhutadhammo nāma? appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā pavivekatā idamaṭṭhikatāti ime dhutaṅgacetanāya parivārabhūtā pañca dhammā "appicchaṃyeva nissāyā"tiādivacanato dhutadhammā nāma. Atha vā kilese dhunanato ñāṇaṃ dhutaṃ nāma, tasmiṃ dhutaguṇe. Agganikkhittoti aggo seṭṭho koṭibhūtoti ṭhapito. "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ yadidaṃ mahākassapo"ti 1- ṭhānantare ṭhapitoti attho. Ayaṃ pana aggasaddo ādikoṭi- koṭṭhāsaseṭṭhādīsu dissati. Tathā hesa "ajjatagge samma dovārika āvarāmi dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnan"tiādīsu 2- ādimhi dissati. "teneva aṅgulaggena taṃ aṅgulaggaṃ parāmaseyya, 3- ucchaggaṃ veḷuggan"tiādīsu koṭiyaṃ. "ambilaggaṃ vā madhuraggaṃ vā "4- anujānāmi bhikkhave vihāraggena vā pariveṇaggena vā bhājetun"tiādīsu 5- koṭṭhāse. "yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dvipadā vā .pe. Tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī"tiādīsu 6- seṭṭhe. Svāyamidha seṭṭhe daṭṭhabbo. Koṭiyampi vattati. Thero attano ṭhāne seṭṭho ceva koṭibhūto ca. Tena vuttaṃ "agganikkhitto"ti, aggo seṭṭho koṭibhūtoti attho. 7- Thomitoti pasaṃsito. Devamanussādīhi. Satthu vaṇṇitoti satthārā vaṇṇito thuto "kassapo bhikkhave candūpamo kulāni upasaṅkamati apakasseva kāyaṃ apakassa cittaṃ niccanavako kulesu appagabbho"ti 8- evamādīhi anekehi suttanayehi vaṇṇito pasattho, sopi bhagavantaṃ vandatīti attho. @Footnote: 1 aṅ.ekaka. 20/191/23 2 Ma.Ma. 13/70/47 3 abhi.ka. 37/1073/343 @4 aṅ.catukka. 21/34/39 5 vi.cūḷa. 7/318/89, su.vi. 1/250/212 @6 aṅ.catukka. 21/34/39, su.vi. 1/250/212 7 su.vi. 1/250/212 @8 saṃ.ni. 16/146/190

--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.

[60] Dibbacakkhūnanti dibbaṃ cakkhu yesaṃ atthi te dibbacakkhū, tesaṃ dibbacakkhūnaṃ bhikkhūnaṃ aggo seṭṭhoti attho. Yathāha "edaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho"ti. 1- Anuruddhatthero bhagavato cūḷapituno amitodanassa nāma sakkassa putto mahānāmassa kaniṭṭhabhātā mahāpuñño paramasukhumālo, so attasattamo nikkhamitvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, tassa pabbajjānukkamo saṃghabhedakakkhandhake 2- āgatova, avidūrevāti bhagavato santikeyeva. [61] Āpattianāpattiyāti āpattiyañca anāpattiyañca kovido. Satekicchāyāti sappaṭikammāyapi cāti attho. Tattha sappaṭikammā sā chabbidhā hoti. Appaṭikammā sā pārājikāpatti. "āpattianāpattiyā, satekicchāya kovido"tipi pāṭho, soyeva attho. Vinayeti vinayapiṭake. Agganikkhittoti "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī"ti 3- etadaggaṭṭhāne ṭhapitoti attho. Upālīti upālitthero. Satthu vaṇṇitoti satthārā vaṇṇito pasattho. Thero kira tathāgatasseva santike vinayapiṭakaṃ uggaṇhitvā bhārukacchakavatthuṃ 4- ajjukavatthuṃ 5- kumārakassapavatthunti 6- iminā tīṇi vatthūni sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā kathesi. Tasmā thero vinayadharānaṃ bhikkhūnaṃ aggoti evamādinā nayena satthārā vaṇṇitoti vutto. [62] Sukhumanipuṇatthapaṭividdhoti paṭividdhasukhumanipuṇattho, paṭividdhaduddasa- nipuṇatthoti attho. Kathikānaṃ pavaroti dhammakathikānaṃ seṭṭho. "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ puṇṇo mantāniputto"ti 7- @Footnote: 1 aṅ.ekaka. 20/192/23 2 vi.cūḷa. 7/330/112 3 aṅ.ekaka. 20/228/25 @4 vi.mahāvi. 1/78/52 5 vi.mahāvi 1/158/90 @6 Ma.mū. 12/249/211 7 aṅ.ekaka. 20/196/23

--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.

Etadaggapāḷiyaṃ āropito. Tena vuttaṃ "kathikānaṃ pavaro"ti. Gaṇīti sasaṃgho. Therassa kira santike pabbajitā kulaputtā pañcasatā ahesuṃ. Sabbepi te dasabalassa jātabhūmikā jātaraṭṭhavāsino sabbeva khīṇāsavā sabbeva dasakathāvatthu- lābhino. Tena vuttaṃ "gaṇī"ti. Isīti esati gavesati kusale dhammeti isi. Mantāniyā puttoti mantāniyā nāma brāhmaṇiyā putto. Puṇṇoti tassa nāmaṃ. Vissutoti attano appicchatādīhi guṇehi vissuto. Aññāsikoṇḍaññatthero pana satthari abhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakke anupubbena āgantvā rājagahaṃ upanissāya viharante kapilavatthuṃ āgantvā attano bhāgineyyaṃ puṇṇaṃ nāma māṇavaṃ pabbājetvā bhagavantaṃ vanditvā āpucachitvā nivāsatthāya sayaṃ chaddantadahaṃ gato. Puṇṇo pana bhagavantaṃ dassanāya therena saddhiṃ āgantvā "mayhaṃ pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pāpetvā dasabalassa santikaṃ gamissāmī"ti kapilavatthupureyeva 1- ohīno, so yonisomanasikāraṃ karonto nacirasseva arahattaṃ patvā bhagavantaṃ upasaṅkami. Ettha pana anuruddhatthero ca upālitthero ca ime dveā therā bhagavato kapilavatthupuraṃ pavisitvā ñātisamāgamadivase pabbajitā viya dassitā, taṃ pana khandhakapāḷiyā aṭṭhakathāya ca na sameti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Atha satthā sāriputtattherādīnaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ cittācāramaññāya attano guṇe kathetumārabhi. Tena vuttaṃ:- [63] "etesaṃ cittamaññāya opammakusalo muni kaṅkhacchedo mahāvīro kathesi attano guṇan"ti. Tattha opammakusaloti upamāya kusalo. Kaṅkhacchedoti sabbasattānaṃ saṃsayacchedako. @Footnote: 1 cha.Ma. kapilapureyeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.

Idāni ye guṇe kathesi. Te dassetuṃ:- [64] "cattāro te asaṅkhyeyyā koṭi yesaṃ na nāyati sattakāyo ca ākāso cakkavāḷā canantakā buddhañāṇaṃ appameyyaṃ na sakkā ete vijānitun"ti 1- vuttaṃ. Tattha cattāroti gaṇanaparicchedo. Eteti idāni vattabbe atthe nidasseti. Asaṅkhyeyyāti saṅkhyātumasakkuṇeyyattā asaṅkhyeyyā, gaṇanapathaṃ vītivattāti attho koṭīti ādi vā anto vā mariyādā. Yesanti yesaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ. Na nāyatīti na paññāyati. Idāni te vuttappakāre cattāro asaṅkhyeyye dassetuṃ "sattakāyo"tiādi vuttaṃ. Sattakāyoti sattasamūho, sattakāyo ananto aparimāṇo appameyyo. Tathā ākāso ākāsassāpi anto natthi. Tathā cakkavāḷāni anantāni eva. Buddhañāṇaṃ sabbaññutaññāṇaṃ appameyyaṃ. Na sakkā ete vijānitunti yasmā panete anantā, tasmā na sakkā vijānituṃ. [65] Idāni satthā attano iddhivikubbane sañjātacchariyabbhutānaṃ devamanussādīnaṃ kinnāmetaṃ acchariyaṃ, itopi visiṭṭhataraṃ acchariyaṃ abbhutaṃ atthi, mama taṃ suṇāthāti dhammadesanaṃ vaḍḍhento:- "kimetaṃ acchariyaṃ loke yaṃ me iddhivikubbanaṃ aññe bahū acchariyā abbhutā lomahaṃsanā"ti.- ādimāha. Tattha kinti paṭikkhepavacanaṃ. Etanti idaṃ iddhivikubbanaṃ sandhāyāha. Yanti yaṃsaddo "yaṃ taṃ apucchimha akittayīno, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha @Footnote: 1 khu.buddha. 33/64/445

--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.

Brūhī"tiādīsu 1- upayogavacane dissati. "aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā"ti 2- ettha kāraṇavacane. "yaṃ vipassī bhagavā kappe udapādī"ti 3- ettha bhumme. "yaṃ kho me bhante devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ārocemi taṃ bhagavato"ti- ādīsu 4- paccattavacane. Idhāpi paccattavacane daṭṭhabbo. "aññe bahū mama acchariyā abbhutavisesā santīti dīpeti. Idāni te acchariye dassento:- [66] "yadāhaṃ tusite kāye santusito nāmahaṃ tadā dasasahassī samāgamma yācanti pañjalī maman"ti- ādimāha. Tattha yadāti yasmiṃ kāle. Ahanti attānaṃ niddisati. Tusite kāyeti tusitasaṅkhāte devanikāye. Yadā panāhaṃ samattiṃsa pāramiyo pūretvā pañca mahāpariccāge pariccajitvā ñātatthacariyalokatthacariyabuddhatthacariyānaṃ koṭiṃ patvā sattasatakamahādānāni datvā sattakkhattuṃ paṭhaviṃ kampetvā vessantarattabhāvato cavitvā dutiye cittavāre tusitabhavane nibbatto tadāpi santusito nāma devarājā ahosiṃ. Dasasahassī samāgammāti dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitvāti attho. Yācanti pañjalī mamanti maṃ upasaṅkamitvā "mārisa tayā dasa pāramiyo pūrentena na sakkasampattiṃ na mārasampattiṃ na brahmasampattiṃ na cakkavattisampattiṃ patthentena pūritā, lokanittharaṇatthāya pana buddhattaṃ patthayamānena pūritā, so tava kālo mārisa buddhattāya samayo mārisa buddhattāyā"ti yācanti mamanti. Tena vuttaṃ:- @Footnote: 1 khu.su. 25/1059/535, khu.mahā. 29/506/337 (syā) khu.cūḷa. 30/161/81 (syā) @2 aṅ.ekaka. 20/277/29, Ma.u. 14/129/115, abhi.vi. 35/809/410 @3 dī.mahā. 10/4/2 4 dī.mahā. 10/293/189

--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.

[67] "kālo kho te 1- mahāvīra uppajja mātukucchiyaṃ sadevakaṃ tārayanto bujjhassu amataṃ padan"ti. Tattha kālo teti kālo tava, ayameva vā pāṭho. Uppajjāti paṭisandhiṃ gaṇha, "okkamā"tipi pāṭho. Sadevakanti sadevakaṃ lokanti attho. Tārayantoti ettha pāramiyo pūrentopi tārayati nāma, pāramiyo matthakaṃ pāpentopi tārayati nāma, vessantarattabhāvato cavitvā tusitapure paṭisandhiṃ gahetvā saṭṭhivassasata- sahassādhikāni sattapaṇṇāsavassakoṭiyo tattha tiṭṭhantopi tārayati nāma, devatāhi yācito pañcavidhaṃ mahāvilokitaṃ viloketvā mahāmāyādeviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhantopi dasamāse gabbhavāsaṃ vasantopi tārayati nāma, ekūnatiṃsa vassāni agāramajjhe tiṭṭhantopi tārayati nāma. Rāhulabhaddassa jātadivase channasahāyo kaṇṭhakaṃ āruyha nikkhamantopi tīṇi rajjāni atikmitvā anomāya nāma nadiyā tīre pabbajantopi tārayati nāma, chabbassāni padhānaṃ karontopi visākhā- puṇṇamāyaṃ mahābodhimaṇḍaṃ āruyha mārabalaṃ vidhamitvā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā pacchimayāme dvādasaṅgaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomato sammasitvā sotāpattimaggaṃ paṭivijjhantopi tārayati nāma, sotāpattiphalakkhaṇepi, sakadāgāmimaggakkhaṇepi, sakadāgāmiphalakkhaṇepi, anāgāmimaggakkhaṇepi, anāgāmiphalakkhaṇepi, arahattamaggakkhaṇepi, arahatta- phalakkhaṇepi tārayati nāma, yadā aṭṭhārasadevatākoṭisahassehi pañcavaggiyānaṃ amatapānaṃ adāsi, tato paṭṭhāya tārayi nāmāti vuccati. Tena vuttaṃ:- "sadevakaṃ tārayanto bujjhassu amataṃ padan"ti. Atha mahāsatto devatāhi yāciyamānopi devatānaṃ paṭiññaṃ adatvāva kāladīpadesakulajanettiāyuparicchedavasena pañcavidhaṃ mahāvilokanaṃ nāma vilokesi. @Footnote: 1 Ma. kāloyaṃ te

--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.

Tattha "kālo nu kho, na kālo"ti paṭhamaṃ kālaṃ vilokesi. Tattha vassasatasahassato uddhaṃ āyukālo kālo nāma na hoti. Kasmā? jātijarāmaraṇādīnaṃ apākatattā, buddhānañca dhammadesanā nāma tilakkhaṇamuttā nāma natthi, tesaṃ aniccaṃ dukkhamanattāti kathentānaṃ "kinnāmete kathentī"ti na saddahanti, tato abhisamayo na hoti, tasmiṃ asati aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti. Tasmā so akālo. Vassasatato ūno āyukālopi kālo na hoti. Kasmā? tadā sattā ussannakilesā honti, ussannakilesānañca dinno ovādo ovādaṭṭhāne na tiṭṭhati, tasmā sopi akālo. Vassasatasahassato paṭṭhāya heṭṭhā vassasatato paṭṭhāya uddhaṃ āyukālo kālo nāma. Idāni vassasatāyukā manussāti atha bodhisatto "nibbattitabbakālo"ti addasa. Tato dīpaṃ olokento "jambudīpeyeva buddhā nibbattantī"ti dīpaṃ passi. Tato "jambudīpo nāma mahā dasayojanasahassaparimāṇo, katarasmiṃ nu kho padese buddhā nibbattantī"ti tesaṃ vilokento majjhimadesaṃ passi. Tato kulaṃ vilokento "buddhā nāma lokasammate kule nibbattanti, idāni khattiyakulaṃ lokasammataṃ, tattha nibbattissāmi, suddhodano nāma me rājā pitā bhavissatī"ti kulaṃ addasa. Tato mātaraṃ vilokento "buddhamātā nāma lolā surādhuttā na hoti, akhaṇḍapañcasīlāti ayañca mahāmāyā nāma devī edisā, ayaṃ me mātā bhavissatīti kittakaṃ assā āyū"ti āvajjento dasannaṃ māsānaṃ upari sattadivasāni passi. Iti imaṃ pañcavidhavilokanaṃ viloketvā "kālo me mārisa buddhabhāvāyā"ti devatānaṃ paṭiññaṃ datvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā sakyarājakule māyādeviyā kucchiyaṃ paṭisandhiṃ aggahesi. Tena vuttaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.

[68] "tusitā kāyā cavitvāna yadā okkami kucchiyaṃ dasasahassī lokadhātu kampittha dharaṇī tadā"ti- ādi. Tattha okkamīti okkamiṃ pāvisiṃ. Kucchiyanti mātukucchimhi. Dasasahassī lokadhātu, kampitthāti sato sampajāno pana bodhisatto mātukucchiṃ okkamanto ekūnavīsatiyā paṭisandhicittesu mettāpubbabhāgassa somanassasahagatañāṇasampayutta- asaṅkhārikakusalacittassa sadisamahāvipākacittena āsāḷhipuṇṇamāyaṃ uttarāsāḷha- nakkhatteneva paṭisandhiṃ aggahesi. Tadā dasasahassīlokadhātu sakalāpi kampi saṅkampi sampakampīti attho. Dharaṇīti dhāreti sabbe thāvarajaṅgameti dharaṇī, paṭhavī. [69] Sampajānova nikkhaminti ettha yadā panāhaṃ sato sampajānova mātukucchito dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya nisseṇito otaranto puriso viya ca dve hatthe ca pāde ca pasāretvā ṭhitakova mātukucchisambhavena kenaci asucinā amakkhitova nikkhamiṃ. Sādhukāraṃ pavattentīti sādhukāraṃ pavattayanti, sādhukāraṃ dentīti attho. Pakampitthāti kampittha, okkamanepi mātukucchito nikkhamanepi dasasahassī pakampitthāti attho. [70] Atha bhagavā gabbhokkantiādīsu attanā samasamaṃ adisvā gabbhokkanti- ādīsu attano acchariyadassanattaṃ "okkanti me samo natthī"ti imaṃ gāthamāha. Tattha okkantīti gabbhokkantiyaṃ, bhummatthe paccattavacanaṃ, paṭisandhig- gahaṇeti attho. Meti mayā. Samoti sadiso natthi. Jātitoti ettha jāyati etāya mātuyāti mātā "jātī"ti vuccati, tato jātito mātuyāti attho. Abhinikkhameti mātukucchito abhinikkhamane pasave satīti attho. Sambodhiyanti ettha pasatthā sundarā bodhi sambodhi. Ayaṃ pana bodhisaddo rukkhamagganibbānasabbaññutaññāṇādīsu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.

Dissati. "bodhirukkhamūle paṭhamākisambuddho"ti 1- ca, "antarā ca gayaṃ antarā ca bodhin"ti 2- ca āgataṭṭhāne hi rukkho bodhīti vuccati. "bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇan"ti 3- āgataṭṭhāne. Maggo. "patvāna bodhiṃ amataṃ asaṅkhatan"ti āgataṭṭhāne nibbānaṃ. "pappoti bodhiṃ varabhūrimedhaso"ti 4- āgataṭṭhāne sabbaññutaññāṇaṃ. Idha pana bhagavato arahattamaggañāṇaṃ adhippetaṃ. Apare "sabbaññutaññāṇan"tipi vadanti, tassaṃ sambodhiyaṃ 5- ahaṃ seṭṭhoti attho. Kasmā pana bhagavā sambodhiṃ paṭicca attānaṃ pasaṃsatīti? sabbaguṇadāyakattā. Bhagavato hi sambodhi sabbaguṇadāyikā sabbepi niravasese buddhaguṇe dadāti, na pana aññesaṃ. Aññesaṃ pana kassaci arahattamaggo arahattaphalameva deti, kassaci tisso vijjā, kassaci cha abhiññā, kassaci catasso paṭisambhidā, kassaci sāvakapāramiñāṇaṃ, paccekabuddhānaṃ paccekabodhiñāṇameva deti. Buddhānaṃ pana sabbaguṇasampattiṃ deti. Tasmā bhagavā sabbaguṇadāyakattā "sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho"ti attānaṃ pasaṃsati. Apica bhūmiṃ cāletvā sambodhiṃ pāpuṇi, tasmā "sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho"ti vadati. Dhammacakkappavattaneti ettha dhammacakkaṃ pana duvidhaṃ hoti paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañcāti. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ kusalaṃ upekkhāsahagataṃ avitakkaavicāraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ abyākataṃ, ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ. Idha pana desanāñāṇaṃ adhippetaṃ. @Footnote: 1 vi.mahā. 4/1/1, khu.u. 25/1/93 @2 Ma.mū. 21/285/246, Ma.Ma. 13/341/323, vi.mahā. 4/11/11 @3 khu.cūḷa. 30/667/321 (syā) 4 dī.pā. 11/217/137 5 Sī. sammāsambodhiyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.

[71] Idāni bhagavato gabbhokkamaneva paṭhavīkampanādikaṃ pavattiṃ sutvā "aho acchariyaṃ loke"ti devatāhi ayaṃ gāthā vuttā. Tattha buddhānaṃ guṇamahantatāti aho buddhānaṃ guṇamahantabhāvo, aho buddhānaṃ mahānubhāvoti attho. Dasasahassī lokadhātu, chappakāraṃ pakampathāti dasasu cakkavāḷasahassesu mahāpaṭhavī chappakāraṃ pakampittha calittha. Kathaṃ? puratthimato unnamati pacchimato onamati, pacchimato unnamati puratthimato onamati, uttarato unnamati dakkhiṇato onamati, dakkhiṇato unnamati uttarato onamati, majjhimato unnamati pariyantato onamati, pariyantato unnamati majjhimato onamatīti evaṃ chappakāraṃ anilabalacalitajalataraṅgabhaṅgasaṅghaṭṭitā viya nāvā catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā paṭhavīsandhārakajalapariyantā acetanāpi samānā sacetanā viya ayaṃ mahāpaṭhavī pītiyā naccantī viya akampitthāti attho. Obhāso ca mahā āsīti atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ uḷāro obhāso ahosīti attho. Accheraṃ lomahaṃsananti accherañca lomahaṃsanañca ahosīti attho. [72] Idāni paṭhavīkampanālokapātubhāvādīsu acchariyesu vattamānesu bhagavato pavattidassanatthaṃ "bhagavā tamhi samaye"tiādigāthāyo vuttā. Tattha lokajeṭṭhoti lokaseṭṭho. Sadevakanti sadevakassa lokassa, sāmiatthe upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Dassayantoti pāṭihāriyaṃ dassento. [73] Caṅkamantovāti dasalokadhātusahassāni ajjhottharitvā ṭhite tasmiṃ ratanamaye caṅkame caṅkamamānova kathesi. Lokanāyakoti atha satthā manosilātale sīhanādaṃ nadanto sīho viya gajjanto pāvussakamegho viya ca ākāsagaṅgaṃ otārento viya aṭṭhaṅgasamannāgatena 1- savanīyena kamanīyena brahmassarena nānānayavicittaṃ catusaccapaṭisaṃyuttaṃ tilakkhaṇāhataṃ madhuradhammakathaṃ kathesīti attho. @Footnote: 1 dī.mahā. 10/185-301/181-195

--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.

Antarā na nivatteti, catuhatthe caṅkame yathāti ettha satthārā pana nimmitassa tassa caṅkamassa ekā koṭi pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ekā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ evaṃ ṭhite tasmiṃ ratanacaṅkame caṅkamamāno satthā ubho koṭiyo patvāva nivattati, antarā ubho koṭiyo apatvā na nivattati. Yathā catuhatthappamāṇe caṅkame caṅkamamāno ubho koṭiyo sīghameva patvā nivattati, evaṃ antarā na nivattatīti attho. Kiṃ pana bhagavā dasasahassayojanap- pamāṇāyāmaṃ caṅkamaṃ rassamakāsi, tāvamahantaṃ vā attabhāvaṃ nimminīti? na panevamakāsi. Acinteyyo buddhānaṃ buddhānubhāvo. Akaniṭṭhabhavanato paṭṭhāya yāva avīci, tāva ekaṅgaṇā ahosi. Tiriyato ca dasacakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Devā manusse passanti, manussāpi deve passanti. Yathā sabbe devamanussā pakatiyā caṅkamamānaṃ passanti, evaṃ bhagavantaṃ caṅkamamānaṃ passiṃsūti. Bhagavā pana caṅkamantova dhammaṃ deseti antarā samāpattiñca samāpajjati. Atha āyasmā sāriputto aparimitasamayasamupacitakusalabalajanitadvattiṃsavaralakkhaṇopasobhitaṃ asītānubyañjanavirājitaṃ varasarīraṃ saradasamaye paripuṇṇaṃ viya rajanikaraṃ sabbaphāliphullaṃ viya ca yojanasatubbedhaṃ pāricchattakaṃ aṭṭhārasaratanubbedhaṃ byāmappabhāparikkhepasassirikaṃ varakanakagirimiva jaṅgamaṃ anopamāya buddhalīlāya anopamena buddhasirivilāsena caṅkamantaṃ dasasahassidevagaṇaparivutaṃ bhagavantaṃ addasa. Disvāna "ayaṃ pana sakalāpi dasasahassī lokadhātu sannipatitā, mahatiyā panettha dhammadesanāya bhavitabbaṃ, buddhavaṃsadesanā pana bahūpakārā bhagavati pasādāvahā, yannūnāhaṃ dasabalassa abhinīhārato paṭṭhāya buddhavaṃsaṃ paripuccheyyan"ti cintetvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dasanakhasamujjalaṃ jalajāmalāvikalakamalamakulasadisaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.

Añjaliṃ sirasi katvā bhagavantaṃ "kīdiso te mahāvīrā"tiādikaṃ paripucchi. Tena vuttaṃ:- [74] "sāriputto mahāpañño samādhijjhānakovido paññāya pāramippatto pucchati lokanāyakaṃ. [75] Kīdiso te mahāvīra abhinīhāro naruttama kamhi kāle tayā dhīra 1- patthitā bodhimuttamā"ti- ādi. Kā nāmāyaṃ anusandhīti? pucchānusandhi nāma. Tisso hi anusandhiyo pucchānusandhi ajjhāsayānusandhi yathānusandhīti. Tattha "evaṃ vutte aññataro bhikkhu 2- bhagavantaṃ etadavoca kiṃ nu kho bhante orimaṃ tīraṃ kiṃ pārimaṃ tīran"ti 3- evaṃ pucchantānaṃ bhagavatā vissajjitasuttavasena pucchānusandhi veditabbā. "atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi' iti kira bho rūpaṃ anattā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ anattā, anattakatāni kammāni kamattānaṃ 4- phusissantī'ti. Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthusāsanaṃ atidhāvitabbaṃ maññeyya' iti kira bho rūpaṃ anattā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ anattā, anattakatāni kammāni kamattānaṃ phusissantī'ti .pe. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā "5- evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ viditvā bhagavatā vuttavasena ajjhāsayānusandhi veditabbā. Yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa dhammassa anurūpadhammavasena vā paṭikkhepavasena vā yesu suttesu uparidesanā āgacchati, tesaṃ vasena yathānusandhi veditabbā. Tena vuttaṃ "pucchānusandhī"ti. @Footnote: 1 vīra (syā) 2 Sī.,Ma.nando gopālako @3 saṃ.saḷā. 18/323/224 (syā) 4 Sī. kathamattānaṃ 5 Ma.u. 14/90/70-1

--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.

Tattha paññāya pāramippattoti sāvakapāramiñāṇassa matthakaṃ patto. Pucchatīti apucchi. Tattha pucchā nāma adiṭṭhajotanāpucchā diṭṭhasaṃsandanāpucchā vimaticchedanā- pucchā anumatipucchā kathetukamyatāpucchāti pañcavidhā hoti. Tatthāyaṃ therassa katamā pucchāti ce? yasmā panāyaṃ buddhavaṃso kappasatasahassādhikaasaṅkhyeyyopacitañña- sambhārānaṃ paccekabuddhānaṃ kappasatasahassādhikaasaṅkhyeyyocitapuññasambhārānaṃ dvinnaṃ aggasāvakānañca kappasatasahassopacitapuññasambhārānaṃ sesamahāsāvakānaṃ vā avisayo, sabbaññubuddhānaṃyeva visayo, tasmā therassa adiṭṭhajotanā pucchāti veditabbā. Kīdisoti pucchanākāro, kiṃ pakāroti attho. Teti tava. Abhinīhāroti abhinīhāro nāma buddhabhāvatthaṃ mānasaṃ bandhitvā "buddhabyākaraṇaṃ aladdhā na uṭṭhahissāmī"ti vīriyamadiṭṭhāya nipajjanaṃ. Tena vuttaṃ:- "kīdiso te mahāvīra abhinīhāro naruttamā"ti. Kamhi kāleti kasmiṃ kāle. Patthitāti icchitā abhikaṅkhitā, "buddho bodheyyaṃ mutto moceyyan"tiādinā nayena buddhabhāvāya paṇidhānaṃ kadā katanti apucchi. Bodhīti sammāsambodhi, arahattamaggañāṇassa ca sabbaññutaññāṇassa cetaṃ adhivacanaṃ. Uttamāti sāvakabodhipaccekabodhīhi seṭṭhattā uttamāti vuttā. Ubhinnamantarā makāro padasandhikaro. Idāni buddhabhāvakārake dhamme pucchanto:- [76] "dānaṃ sīlañca nekkhammaṃ paññāvīriyañca kīdisaṃ khantisaccamadhiṭṭhānaṃ mettūpekkhā ca kīdisā. [77] Dasa pāramī mahāvīra kīdisī lokanāyaka kathaṃ upapāramī puṇṇā paramatthapāramī kathan"ti āha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.

Tattha dānapāramiyaṃ tāva bāhirabhaṇḍapariccāgo pāramī nāma, aṅgapariccāgo upapāramī nāma. Jīvitapariccāgo paramatthapāramī nāmāti. Esa nayo sesapāramīsupi. Evaṃ dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samattiṃsa pāramiyo honti. Tattha bodhisattassa dānapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sasapaṇḍitajātake:- "bhikkhāya upagataṃ disvā sakattānaṃ pariccajiṃ dānena me samo natthi esā me dānapāramī"ti 1- evaṃ paraṃ jīvitapariccāgaṃ karontassa dānapāramī paramatthapāramī nāma jātā. Tathā sīlapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekanteneva panassa saṅkhapālajātake:- "sūlehi vinivijjhante koṭṭayantepi sattibhi bhojaputte na kuppāmi esā me sīlapāramī"ti 2- evaṃ attapariccāgaṃ karontassa sīlapāramī paramatthapāramī nāma jātā. Tathā mahārajjaṃ pahāya nekkhammapāramiyā pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa cūḷasuttasomajātake:- "mahārajjaṃ hatthagataṃ kheḷapiṇḍaṃva chaḍḍayiṃ cajato na hoti lagganaṃ esā me nekkhammapāramī"ti 3- evaṃ nissaṅgatāya rajjaṃ chaḍḍetvā nikkhamantassa nekkhammapāramī paramatthapāramī nāma jātā. Tathā mahosadhapaṇḍitakālādīsu paññāpāramiyā pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sattubhattakapaṇḍitakāle:- @Footnote: 1 khu.cariyā. 33/10/567 (syā), abhi.A. 1/78 @2 khu.cariyā. 33/20/578 (syā), abhi.A. 1/78 3 abhi.A. 1/78

--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.

"paññāya vicinantohaṃ brāhmaṇaṃ mocayiṃ dukkhā paññāya me samo natthi esā me paññāpāramī"ti 1- antobhastagataṃ 2- sappaṃ dassentassa paññāpāramī paramatthapāramī nāma jātā. Tathā vīriyapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa parimāṇaṃ mahājanakajātake:- "atīradassī jalamajjhe hatā sabbeva mānusā cittassa aññathā natthi esā me vīriyapāramī"ti 1- evaṃ mahāsamuddaṃ tarantassa vīriyapāramī paramatthapāramī nāma jātā. Tathā khantivādijātake:- "acetanaṃva koṭṭente tiṇhena pharasunā mamaṃ kāsirāje na kuppāmi esā me khantipāramī"ti 3- evaṃ acetanabhāvena viya mahādukkhaṃ adhivāsentassa khantipāramī paramatthapāramī nāma jātā. Tathā mahāsuttasomajātake:- "saccavācaṃnurakkhanto cajitvā mama jīvitaṃ mocesiṃ ekasataṃ khattiye esā me saccapāramī"ti 3- evaṃ jīvitaṃ cajitvā saccaṃ anurakkhantassa saccapāramī paramatthapāramī nāma jātā. Tathā mūgapakkhajātake:- "mātā pitā na me dessā attā me na ca dessiyo sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā vataṃ adhiṭṭhahin"ti evaṃ jīvitampi pariccajitvā vataṃ adhiṭṭhahantassa adhiṭṭhānapāramī paramatthapāramī nāma jātā. @Footnote: 1 abhi.A. 1/79 2 Sī. antobhassataragataṃ 3 abhi.A. 1/79

--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.

Tathā suvaṇṇasāmajātake 1-:- "na maṃ koci uttasati napi 2- bhāyāmi kassaci mettābalenupatthaddho ramāmi pavane tadā"ti 3- evaṃ jīvitampi anoloketvā mettāyantassa mettāpāramī paramatthapāramī nāma jātā. Tathā lomahaṃsajātake:- "susāne seyyaṃ kappemi chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ 4- gāmaṇḍalā 5- upagantvā 6- rūpaṃ dassentinappakan"ti 7- evaṃ gāmadārakesu niṭṭhubhanādīhi ceva mālāgandhūpahārādīhi ca sukhadukkhaṃ upādentesupi upekkhaṃ anativattantassa upekkhāpāramī paramatthapāramī nāma jātā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana cariyāpiṭakato gahetabbo. Idāni therena puṭṭhassa bhagavato byākaraṇaṃ dassentehi saṅgītikārakehi:- [78] "tassa puṭṭho viyākāsi karavīkamadhuragiro nibbāpayanto hadayaṃ hāsayanto sadevakaṃ. [79] Atītabuddhānaṃ jinānaṃ desitaṃ nikīḷitaṃ 8- buddhaparamparāgataṃ pubbenivāsānugatāya buddhiyā pakāsayī lokahitaṃ sadevake"ti vuttaṃ. @Footnote: 1 Sī. ekarājajātake 2 napihaṃ (syā) 3 khu.cariyā. 33/33/593 @4 upanidhāya (syā) 5 Sī.,i. gomaṇḍalā 6 upāgantvā (syā) @7 khu.cariyā. 33/35/594 (syā) 8 Sī.,i.,Ma. nikīnitaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.

Tattha tassa puṭṭho viyākāsīti tena dhammasenāpatinā puṭṭho hutvā tassa byākāsi, attano abhinīhārato paṭṭhāya abhisambodhipariyosānaṃ sabbaṃ buddhavaṃsaṃ kathesīti attho. Karavīkamadhuragiroti karavīkasakuṇassa viya madhurā girā yassa so karavīkamadhuragiro, karavīkamadhuramañjussaroti attho. Tatridaṃ karavīkānaṃ madhurassaratā karavīkasakuṇā kira madhurarasaṃ ambapakkaṃ mukhatuṇḍakena paharitvā paggharitaṃ phalarasaṃ pivitvā pakkhena tāḷaṃ datvā vikūjamāne catuppadā madamattā viya saḷituṃ ārabhanti, gocarapasutāpi catuppadagaṇā mukhagatānipi tiṇāni chaḍdetvā taṃ nādaṃ suṇanti, vāḷamigā khuddakamige anubandhamānā ukkhittaṃ pādaṃ anikkhipitvā cittakatā viya tiṭṭhanti, anubandhamigāpi maraṇabhayaṃ hitvā tiṭṭhanti, ākāse pakkhandantā pakkhinopi pakkhe pasāretvā tiṭṭhanti, udake macchāpi kaṇṇapaṭalaṃ acālentā taṃ saddaṃ suṇamānā tiṭṭhanti. Evaṃ madhurassarā karavīkā. 1- Nibbāpayanto hadayanti kilesaggisantattasabbajanamānasaṃ dhammakathāmatadhārāya sītibhāvaṃ janayantoti attho. Hāsayantoti tosayanto. Sadevakaṃ lokaṃ. Atītabuddhānanti atītānaṃ buddhānaṃ. 2- Amhākaṃ bhagavato abhinīhārassa purato pana taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro dīpaṅkaroti cattāro buddhā ekasmiṃ kappe nibbattiṃsu. Tesaṃ aparabhāge koṇḍaññādayo tevīsati 2- buddhāti sabbe dīpaṅkarādayo catuvīsati buddhā idha "atītabuddhā"ti adhippetā, tesaṃ atītabuddhānaṃ. Jinānanti tasseva vevacanaṃ. Desitanti kathitaṃ. Catuvīsatiyā buddhānaṃ catusaccapaṭisaṃyuttaṃ dhammakathaṃ. Nikīḷitanti tesaṃ caritaṃ. Kappajātigottāyubodhisāvaka- sannipātaupaṭṭhākamātāpituputtabhariyāparicchedādikaṃ nikīḷitaṃ nāma. Buddhaparamparā- gatanti dīpaṅkaradasabalato paṭṭhāya yāva kassapaparamparato āgataṃ desitaṃ nikīḷitaṃ vāti @Footnote: 1 su.vi. 2/38/48, pa.sū. 3/386/276 2 Sī.,i. ayaṃ pāṭho na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.

Attho. Pubbenivāsānugatāya buddhiyāti ekampi jātiṃ dvepi jātiyoti 1- evaṃ vibhattaṃ pubbe nivuṭṭhakkhandhasantānasaṅkhātaṃ pubbenivāsaṃ anugatā upagatā tāya pubbenivāsānugatāya buddhiyā. Pubbenivāsānussatiñāṇenāti attho. Pakāsayīti byākāsi. Lokahitanti sabbalokahitaṃ buddhavaṃsaṃ. Sadevaketi sadevake loketi. Attho. [80] Atha bhagavā karuṇāsītalena hadayena sadevakaṃ lokaṃ savane niyojento "pītipāmojjajanan"tiādimāha. Tattha pītipāmojjajanananti pītipāmojjakaraṃ pītiyā pubbabhāgaṃ pāmojjaṃ, pañcavaṇṇāya pītiyā jananti attho. Sokasallavinodanti sokasaṅkhātānaṃ sallānaṃ vinodanaṃ viddhaṃsanaṃ. Sabbasampatti- paṭilābhanti sabbāpi devamanussasampattiādayo sampattiyo paṭilabhanti etenāti sabbasampattipaṭilābho, taṃ sabbasampattipaṭilābhaṃ buddhavaṃsadesananti attho. Cittīkatvāti citte katvā, buddhānussatiṃ purakkhatvāti attho. Suṇāthāti nisāmetha nibodhatha. Meti mama. [81] Madanimmadananti jātimadādīnaṃ sabbamadānaṃ nimmadanakaraṃ. Sokanudanti soko nāma ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa cittasantāPo. Kiñcāpi atthato domanassameva hoti, evaṃ santepi anto nijjhānalakkhaṇo, cetaso parinijjhāyanaraso, anusocanapaccuppaṭṭhāno, taṃ sokaṃ nudatīti sokanudo, taṃ sokanudaṃ. Saṃsāraparimocananti saṃsārabandhanato parimocanakaraṃ. "saṃsārasamatikkaman"tipi pāṭho, tassa saṃsārasamatikkamakaranti attho. Sabdukkhakkhayanti ettha dukkhasaddo dukkhavedanādukkhavatthudukkhārammaṇadukkha- paccayadukkhaṭṭhānādīsu dissati. Ayañhi "dukkhassa ca pahānā"tiādīsu 2- @Footnote: 1 vi.mahāvi. 1/12/5, Ma.mū. 12/148, 384, 431/108, 344,379, Ma.Ma. 13/233/209 @2 dī.Sī. 9/232/76, Ma.mū. 12/383, 430/343, 378, vi.mahāvi. 1/11/5

--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.

Dukkhavedanāyaṃ dissati. "jātipi dukkhā jarāpi dukkhā"tiādīsu 1- dukkhavatthusmiṃ. "yasmā ca kho mahāli rūpaṃ dukkhaṃ dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantan"tiādīsu 2- dukkhārammaṇe. "dukkho pāpassa accayo"tiādīsu 3- dukkhapaccaye. "yāvañcidaṃ bhikkhave na sukaraṃ 4- akkhānena pāpuṇituṃ yāva dukkhā nirayā"tiādīsu 5- dukkhaṭṭhāne. Idha panāyaṃ dukkhavatthusmiṃ dukkhapaccayepi ca daṭṭhabbo. Tasmā jātiādisabbadukkhakkhayakaranti attho. 6- Magganti ettha kusalatthikehi maggīyati, kilese vā mārento gacchatīti maggoti buddhavaṃsadesanā vuccati, taṃ nibbānassa maggabhūtaṃ buddhavaṃsadesanaṃ. Sakkaccanti sakkaccaṃ cittīkatvā, ohitasotā hutvāti attho. Paṭipajjathāti adhitiṭṭhatha, 7- suṇāthāti attho. Atha vā pītipāmojjajananaṃ sokasallavinodanaṃ sabbasampattipaṭilābhahetubhūtaṃ imaṃ buddhavaṃsadesanaṃ sutvā idāni madanimmadanādiguṇavisesāvahaṃ sabbadukkhakkhayaṃ buddhabhāvamaggaṃ paṭipajjathāti sabbesaṃ devamanussānaṃ buddhattaṃ paṇidhāya ussāhaṃ janeti. Sesamettha uttānamevāti. Iti madhuratthavilāsiniyā buddhavaṃsaṭṭhakathāya ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. Niṭṭhitā ca sabbākārena abbhantaranidānassatthavaṇṇanā. ----------------- 2. Sumedhapatthanākathāvaṇṇanā idāni:- [1-2] "kappe ca satasahasse caturo ca asaṅkhiye amaraṃ nāma nagaraṃ dassaneyyaṃ manoraman"ti- ādinayappavattāya buddhavaṃsavaṇṇanāya okāso anuppatto. Sā panesā buddhavaṃsavaṇṇanā yasmā suttanikkhepaṃ vicāretvā vuccamānā pākaṭā hoti, tasmā @Footnote: 1 dī.mahā. 10/387/260, saṃ.mahā. 19/1081/367 2 saṃ.kha. 17/60/58 @3 khu.dha. 25/117/37 4 cha. sukarā 5 Ma.u. 14/250/218 @6 abhi.A. 1/2/89 7 Ma. adhiṭṭhatha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.

Suttanikkhepavicāraṇā tāva veditabbā. Cattāro hi suttanikkhepā attajjhasayo parajjhāsayo pucchāvasiko aṭṭhuppattikoti. Tattha yāni suttāni bhagavā parehi anajjhiṭṭho kevalaṃ attano ajjhāsayena kathesi. Seyyathidaṃ:- ākaṅkheyyasuttaṃ 1- vatthasuttanti 2- evamādīni, tesaṃ attajjhāsayo nikkhePo. Yāni vā pana "paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā, yannūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyyan"ti 3- evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ khantiṃ manaṃ bujjhanakabhāvañca oloketvā parajjhāsayavasena kathitāni. Seyyathidaṃ:- rāhulovādasuttaṃ 4- dhammacakkappavattanasuttanti 5- evamādīni, tesaṃ parajjhāsayo nikpekho. Bhagavantaṃ upasaṅkamitvā te te devamanussā pañhaṃ pucchanti. Evaṃ puṭṭhena pana bhagavatā yāni kathitāni devatāsaṃyutta 6- bojjhaṅgasaṃyuttādīni, 7- tesaṃ pucchāvasiko nikkhePo. Yāni vā pana uppannaṃ kāraṇaṃ paṭicca desitāni 8- dhammadāyādaputtamaṃsūpamādīni, 9- tesaṃ aṭṭhuppattiko nikkhePo. Evametesu catūsu suttanikkhepesu imassa buddhavaṃsassa pucchāvasiko nikkhePo. Pucchāvasena hi bhagavatā ayaṃ nikkhitto. Kassa pucchāvasena? āyasmato sāriputtattherassa. Vuttañhetaṃ asmiṃ nidānasmiṃ eva:- "sāriputto mahāpuñño samādhijjhānakovido paññāya pāramippatto pucchati lokanāyakaṃ kīdiso te mahāvīra abhinīhāro naruttamā"ti 10- ādi. Tenesā buddhavaṃsadesanā pucchāvasikāti veditabbā. @Footnote: 1 Ma.mū. 12/64/43, Ma.u. 14/416/356 2 Ma.mū. 12/70/48 @3 Ma.u. 14/416/356, saṃ.saḷā. 18/187/132 (syā) @4 Ma.Ma. 13/113/91 5 vi.mahā. 4/13/13,saṃ.mahā. 19/1081/367, @khu.paṭi. 31/598-506 (syā) 6 saṃ.sa. 15/1/1 @7 saṃ.mahā. 19/182/58 8 Ma.mū. 12/29/17 @9 saṃ.ni. 16/63/95 10 khu.buddha 33/1 (74)/414 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.

Tattha kappe ca satasahasseti ettha kappasaddo panāyaṃ abhisaddahanavohārakāla- paññattichedanavikappanalesasamantabhāvaāyukappamahākappādīsu dissati. Tathā hi "okappanīyametaṃ bhoto gotamassa. Yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā"tiādī 1- abhisaddahane dissati. "anujānāmi bhikkhave pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitun"ti 2- evamādīsu vohāre. "yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī"tiādīsu 3- kāle. "iccāyasmā kappo"ti 4- ca, "nigrodhakappo iti tassa nāmaṃ, tayā kataṃ bhagavā brāhmaṇassā"ti 5- ca eāmādīsu paññattiyaṃ. "alaṅkato kappitakesamassū"ti 6- evamādīsu chedane. "kappati dvaṅgulakappo"tiādīsu 7- vikappe. "itthi vappo nipajjitun"tiādīsu 8- lese. "kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā"tiādīsu 9- samantabhāve. "tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappan"ti 10- ettha āyukappe. "kīva dīgho nu kho bhante kappo"ti 11- ettha mahākappe. Ādisaddena "satthukappena vata kira bho mayaṃ sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimhā"ti 12- ettha paṭibhāge. "kappo naṭṭho hoti. Kappakatokāso jiṇṇo hotī"ti 13- ettha vinayakappe. Idha pana mahākappe daṭṭhabbo. Tasmā kappe ca satasahasseti mahākappānaṃ satasahassānanti attho. 14- Caturo ca asaṅkhiyeti "catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake"ti vacanaseso daṭṭhabbo. Kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthaketi attho. Amaraṃ nāma nagaranti "amaran"ti ca "amaravatī"ti ca laddhanāmaṃ nagaraṃ ahosi. Keci panettha aññenāpi pakārena @Footnote: 1 Ma.mū. 12/387/345 2 vi.cūḷa. 7/250/7 3 Ma.mū. 12/387/345 @4 khu.su. 25/1099/544, khu.cūḷa. 30/366/176 5 khu.su. 25/347/399 @6 khu.jā. 28/912/321 (syā) 7 vi.cūḷa. 7/446/286 @8 aṅ.aṭṭhaka. 23/185 (95)/345 (syā) @9 Ma.u. 14/387/333, khu.su. 25/13, khu.su. 25/91/355 @10 dī.mahā. 10/167, 178/92, 102, khu.u. 25/51/180 @11 saṃ.ni. 16/128-29/175 12 Ma.mū. 12/260/221 13 vi.mahāvi. 2/371/287 @14 su.vi. 1/29/96, su.vi. 3/275/154, sā.pa. 1/1/15, @mano.pū. 2/128/269, khu.A. 1/101

--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.

Vaṇṇayanti, kiṃ tehi, nāmamattaṃ panetaṃ tassa nagarassa. Dassaneyyanti suvibhatta- vicitracaccaradvāracatukkasiṅghāṭakapākāraparikkhepapāsādahammiyabhavanasamalaṅkatattā- dassanīyaṃ. Manoramanti samasuciparamaramaṇīyabhūmibhāgattā chāyūdakasampannattā sulabhāhārattā sabbopakaraṇayuttattā ca samiddhattā devamanussādīnaṃ mano ramayatīti manoramaṃ dasahi saddehi avivittanti hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena saṅkhasaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena sammatāḷa- saddena "bhuñjatha pivatha khādathā"ti dasamena saddenāti imehi dasahi saddehi avivittaṃ ahosi, sabbakālaṃ anupamussavasamajjanāṭakā kīḷantīti attho. Annapānasamāyuttanti annena catubbidhena āhārena ca pānena ca suṭṭhu āyutaṃ annapānasamāyutaṃ, iminā subhikkhatā dassitā, bahuannapānasamāyutanti attho. Idāni te dasa sadde vatthuto dassanatthaṃ:- "hatthisaddaṃ assasaddaṃ bherisaṅkharathāni ca khādatha pivatha ceva annapānena ghositan"ti vuttaṃ. Tattha hatthisaddanti hatthīnaṃ koñcanādasaddena, karaṇatthe upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Esa nayo sesapadesupi. Bherisaṅkharathāni cāti bherisaddena ca saṅkhasaddena ca rathasaddena cāti attho. Liṅgavipariyāsena vuttaṃ, khādatha pivathāti evamādinayappavattena annapānapaṭisaṃyuttena ghositaṃ abhināditanti attho. Etthāha:- tesaṃ pana saddānaṃ ekadesova dassito, na sakaloti? na Ekadeso sakalo dasavidho dassitova. Kathaṃ? bherisaddena mudiṅgasaddo saṅgahito, Saṅkhasaddena vīṇāgītasammatāḷasaddā saṅgahitāti daseva dassitā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.

Evaṃ ekena pariyāyena nagarasampattiṃ vaṇṇetvā puna tameva dassetuṃ:- [3] "nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ sabbakammamupāgataṃ sattaratanasampannaṃ nānājanasamākulaṃ samiddhaṃ devanagaraṃva āvāsaṃ puññakamminan"ti vuttaṃ tattha sabbaṅgasampannanti pākāragopuraṭṭālakādisabbanagarāvayavasampannaṃ, paripuṇṇasabbavittūpakaraṇadhanadhaññatiṇakaṭṭhodakanti vā attho. Sabbakammamupāgatanti sabbakammantena upagataṃ, samupagatasabbakammantanti attho. Sattaratanasampannanti paripuṇṇamuttādisattaratanaṃ, cakkavattinivāsabhūmito vā hatthiratanādīhi sattaratanehi sampannaṃ. Nānājanasamākulanti nānāvidhadesabhāsehi 1- janehi samākulaṃ. Samiddhanti manussopabhogasabbopakaraṇehi samiddhaṃ phītaṃ. Devanagaraṃvāti devanagaraṃ viya ālakamandā viya amaravatī samiddhanti vuttaṃ hoti. Āvāsaṃ puññakamminanti āvasanti ettha puññakammino janāti āvāso. "āvāso"ti vattabbe "āvāsan"ti liṅgabhedaṃ katvā vuttanti veditabbaṃ. Paññāyati tenāti puññaṃ, kularūpamahābhogissariyavasena 2- paññāyatīti attho. Punātīti vā puññaṃ. Sabbakusalamalarajāpavāhakattā puññaṃ kammaṃ yesaṃ atthi te puññakammino, tesaṃ puññakamminaṃ āvāsabhūtanti attho. Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā kulaparivaṭṭā akkhitto anupakuṭṭho jātivādena, abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, so tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahosi sanighaṇḍukeṭubhānaṃ @Footnote: 1 Sī.,i. nānāvesa... 2 Sī.,i. kularūpamativibhavissariyavasena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.

Sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo anavayo lokāyatamahāpurisa- lakkhaṇesu. Tassa pana daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādivividharatanabharite gabbhe viravitvā "ettakaṃ te kumāra mātu santakaṃ, ettakaṃ pitu santakaṃ, ettakaṃ ayyakapayyakānaṃ santakan"ti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā "etaṃ paṭipajjāhī"ti niyyātesi. So "sādhū"ti sampaṭicchitvā puññāni karonto agāraṃ ajjhāvasi. Tena vuttaṃ:- [4] "nagare amaravatiyā sumedho nāma brāhmaṇo anekakoṭisannicayo pahūtadhanadhaññavā. [5] Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū lakkhaṇe itihāse ca sadhamme pāramiṃ gato"ti. Tattha nagare amaravatiyāti amaravatīsaṅkhāte nagare. Sumedho nāmāti ettha "medhā"ti paññā vuccati. Sā tassa sundarā pasatthāti sumedhoti paññāyittha. Brāhmaṇoti brahmaṃ aṇati sikkhatīti brāhmaṇo, mante sajjhāyatīti attho. Akkharacintakā pana "brahmuno apaccaṃ brāhmaṇo"ti vadanti. Ariyā pana bāhitapāpattā brāhmaṇāti. Anekakoṭisannicayoti koṭīnaṃ sannicayo koṭisannicayo, aneko koṭisannicayo yassa soyaṃ anekakoṭisannicayo, anekakoṭidhanasannicayoti attho. Pahūtadhanadhaññavāti bahuladhanadhaññavā. Purimaṃ bhūmigatagabbhagatadhanadhaññavasena vuttaṃ, idaṃ niccaparibhogūpagatadhanadhaññavasena vuttanti veditabbaṃ. Ajjhāyakoti na jhāyatīti ajjhāyako, jhānabhāvanārahitoti attho. Vuttañhetaṃ "na dānime jhāyantīti. Na dānime jhāyantīti kho vāseṭṭha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.

`ajjhāyakā Ajjhāyakātveva tatiyaṃ 1- akkharaṃ upanibbattan"ti 2- evaṃ paṭhamakappikakāle jhānavirahitānaṃ brāhmaṇānaṃ garahavacanaṃ uppannaṃ. Idāni mantaṃ jhāyatīti ajjhāyako, mante parivattetīti iminā atthena pasaṃsavacanaṃ katvā voharanti. Mante dhāretīti mantadharo. Tiṇṇaṃ vedānanti iruvedayajuvedasāmavedānaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ. Ayaṃ pana vedasaddo ñāṇasomanassaganthesu dissati. Tathā hesa "yaṃ brāhmaṇaṃ vedagumābhijaññā, 3- akiñcanaṃ kāmabhave asattan"tiādīsu 4- ñāṇe dissati. "ye vedajātā vicaranti loke"tiādīsu 5- somanasse. "tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānan"tiādīsu 6- ganthe. Idhāpi ganthe. 7- Pāragūti tiṇṇaṃ vedānaṃ oṭṭhapahatakaraṇamattena pāraṃ gatoti pāragū. Lakkhaṇeti itthilakkhaṇapurisalakkhaṇamahāpurisalakkhaṇādike lakkhaṇe. Itihāseti itiha āsa, itiha āsāti īdisavacanapaṭisaṃyutte purāṇasaṅkhāte ganthavisese. Sadhammeti brāhmaṇānaṃ sake dhamme sake ācariyake vā. Pāramiṃ gatoti pāraṃ gato, disāpāmokkho ācariyo ahosīti attho. Athekadivasaṃ so dasaguṇagaṇārādhitapaṇḍito sumedhapaṇḍito uparipāsādavaratale rahogato hutvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno cintesi "punabbhave paṭisandhiggahaṇaṃ nāma dukkhaṃ, tathā nibbattanibbattaṭṭhāne sarīrabhedanaṃ, ahañca jātidhammo jarādhammo byādhidhammo maraṇadhammo, evaṃ bhūtena mayā ajātiṃ ajaraṃ abyādhiṃ amaraṇaṃ sukhaṃ sivaṃ nibbānaṃ pariyesituṃ vaṭṭati, avassaṃ bhavacārakato muccitvā nibbānagāminā ekena maggena bhavitabban"ti. Tena vuttaṃ:- @Footnote: 1 Sī.,Ma. dutiyaṃ 2 dī.pā. 11/132/81 3 Sī. vedagumaddasāni @4 khu.su. 25/1066/537 5 aṅ.catukka. 21/57/72 @6 dī.Sī. 9/256/87 7 pa.sū. 1/75/186

--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.

[6] "rahogato nisīditvā evaṃ cintesahaṃ tadā dukkho punabbhavo nāma sarīrassa ca bhedanaṃ. [7] Jātidhammo jarādhammo byādhidhammo sahaṃ tadā ajaraṃ amaraṃ khemaṃ pariyesissāmi nibbutiṃ. [8] Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko. [9] Atthi hehiti so 1- maggo na so sakkā na hetuye pariyesissāmi taṃ maggaṃ bhavato parimuttiyā"ti. Ettha pana gāthāsambandhañca anuttānapadānamatthañca vatvāva gamissāma. Tattha rahogatoti rahasi gato, rahasi ṭhāne nisinno. Evaṃ cintesahanti evaṃ cintesiṃ ahaṃ. Evanti iminā cintanākāraṃ dasseti. Tadāti tasmiṃ sumedhapaṇḍitakāle. "evaṃ cintesahan"ti bhagavā iminā attanā saddhiṃ sumedhapaṇḍitaṃ ekattaṃ karoti. Tasmā tadā so sumedho ahamevāti pakāsento "evaṃ cintesahaṃ tadā"ti bhagavā uttamapurisavasenāha. Jātidhammoti jātisabhāvo. Esa nayo sesapadesupi. Nibbutinti nibbānaṃ. Yaṃnūnāti parivitakkanatthe nipāto, yadi panāhanti attho. Pūtikāyanti pūtibhūtaṃ kāyaṃ. Nānākuṇapapūritanti muttakarīsapubbalohitapittasemhakheḷasiṅghāṇikādi- anekakuṇapapūritaṃ. 2- Anapekkhoti anālayo. Atthīti avassaṃ upalabbhati. Hehitīti bhavissati, parivitakkanavacanamidaṃ. Na so sakkā na hetuyeti tena maggena 3- na sakkā na bhavituṃ. So pana maggo hetuyeti hetubhāvāya na na hoti, hetuyevāti attho. Bhavato parimuttiyāti bhavabandhanavimuttiyāti attho. @Footnote: 1 Sī. yo 2 Sī....bharitaṃ 3 Sī. ekena pana maggena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.

Idāni attanā parivitakkitamatthaṃ sampādayituṃ "yathāpī"tiādimāha. Yathā hi loke dukkhassa paṭipakkhabhūtaṃ sukhaṃ nāma atthi, evaṃ bhave sati tappaṭipakkhena vibhavenāpi bhavitabbaṃ, yathā ca uṇhe sati tassa vūpasamabhūtaṃ sītalampi atthi, evaṃ rāgādiaggīnaṃ vūpasamena nibbānena bhavitabbaṃ. Yathā ca pāpassa lāmakassa dhammassa paṭipakkhabhūto kalyāṇo anavajjadhammopi atthiyeva, evameva pāpikāya jātiyā sati sabbajātikhepanato ajātisaṅkhātena nibbānenāpi bhavitabbamevāti. Tena vuttaṃ:- [10] "yathāpi dukkhe vijjante sukhaṃ nāmapi vijjati evaṃ bhave vijjamāne vibhavopicchitabbako. [11] Yathāpi uṇhe vijjante aparaṃ vijjati sītalaṃ evaṃ tividhaggi vijjante nibbānaṃ icchitabbakaṃ. [12] Yathāpi pāpe vijjante kalyāṇamapi vijjati evameva jāti vijjante ajātipicchitabbakan"ti. Tattha yathāpīti opammatthe nipāto. Sukhanti kāyikacetasikasukhaṃ, suṭṭhu dukkhaṃ khaṇatīti sukhaṃ. Bhaveti janane. Vibhavoti ajananaṃ, janane vijjamāne ajananadhammopi icchitabbo. Tividhaggi vijjanteti tividhe rāgādike aggimhi vijjamāneti attho. Nibbānanti tassa tividhassa rāgādiaggissa nibbāpanaṃ upasamanaṃ nibbānañca icchitabbaṃ. Pāpeti akusale lāmake. Kalyāṇamapīti kusalamapi. Evamevāti evamevaṃ. Jāti vijjanteti jātiyā vijjamānāyāti attho. Liṅgabhedañca vibhattilopañca katvā vuttaṃ. Ajātipīti jātikhepanaṃ ajātinibbānampi icchitabbaṃ. Athāhaṃ parampi cintesiṃ "yathā nāma gūtharāsimhi nimuggena purisena dūratova kamalakuvalayapuṇḍarīkasaṇḍamaṇḍitaṃ vimalasalilaṃ taḷākaṃ disvā' katarena nu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.

Kho maggena tattha gantabban'ti taḷākaṃ gavesituṃ yuttaṃ. Yaṃ tassa agavesanaṃ, na so tassa taḷākassa doso, tassa purisasseva doso. Evameva kilesamaladhovane amatamahātaḷāke vijjamāne yaṃ tassa agavesanaṃ, na so amatasaṅkhātassa nibbānamahātaḷākassa doso, purisasseva doso. Yathā pana corehi saṃparivārito puriso palāyanamagge vijjamānepi sace so na palāyati, na so tassa maggassa doso, tassa purisasseva doso. Evameva kilesacorehi parivāretvā gahitassa purisassa vijjamāneyeva nibbānamahānagaragāmimhi sive mahāmagge tassa maggassa agavesanaṃ nāma na maggassa doso, purisasseva doso. Yathā byādhipīḷito puriso vijjamāne byādhitikicchake vejje sace taṃ vejjaṃ gavesitvā taṃ byādhiṃ na tikicchāpeti, na so vejjassa doso, tassa purisasseva doso. Evameva pana yo kilesabyādhiparipīḷito kilesavūpasamamaggakovidaṃ vijjamānameva ācariyaṃ na gavesati, tasseva doso, na kilesabyādhivināyakassa ācariyassa doso"ti. Tena vuttaṃ:- [13] "yathā gūthagato puriso taḷākaṃ disvāna pūritaṃ na gavesati taṃ taḷākaṃ na doso taḷākassa so. [14] Evaṃ kilesamaladhovaṃ vijjante amatantaḷe na gavesati taṃ taḷākaṃ na doso amatantaḷe. [15] Yathā arīhi pariruddho vijjante gamanampathe na palāyati so puriso na doso añjasassa so. [16] Evaṃ kilesapariruddho vijjamāne sive pathe na gavesati taṃ maggaṃ na doso sivamañjase. [17] Yathāpi byādhito puriso vijjamāne tikicchake na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ na doso so tikicchake.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.

[18] Evaṃ kilesabyādhīhi dukkhito patipīḷito na gavesati taṃ ācariyaṃ na doso so vināyake"ti. Tattha gūthagatoti gūthakūpagato, gūthena gato makkhito vā. Kilesamaladhovanti kilesamalasodhane, 1- bhummatthe paccattavacanaṃ. Amatantaḷeti amatasaṅkhātassa taḷākassa, sāmiatthe bhummavacanaṃ daṭṭhabbaṃ, anussaraṃ pakkhipitvā vuttaṃ. Arīhīti paccatthikehi. Pariruddhoti samantato niruddho. Gamanampatheti gamanapathe. Chandāvināsatthaṃ anussarāgamanaṃ katvā vuttaṃ. Na palāyatīti yadi na palāyeyya. So purisoti so corehi pariruddho puriso. Añjasassāti maggassa. Maggassa hi:- "maggo pantho patho pajjo añjasaṃ vaṭumāyanaṃ nāvā uttarasetu ca kullo ca bhisi saṅkamo"ti 2- bahūni nāmāni. Svāyamidha añjasanāmena vutto. Siveti sabbupaddavābhāvato sive. Sivamañjaseti sivassa añjasassāti attho. Tikicchaketi vejje. Na tikicchāpetīti na tikicchāpeyya. Na doso so tikicchaketi tikicchakassa doso natthi, byādhitasseva dosoti attho. Dukkhitoti sañjātakāyikacetasikadukkho. Ācariyanti mokkhamaggācariyaṃ. Vināyaketi ācariyassa. Evaṃ panāhaṃ cintetvā uttarimpi evaṃ cintesiṃ "yathāpi maṇḍanakajātiko puriso kaṇṭhe āsattaṃ kuṇapaṃ chaḍḍetvā sukhī gaccheyya, evaṃ mayāpi imaṃ pūtikāyaṃ chaḍḍetvā anapekkhena nibbānamahānagaraṃ pavisitabbaṃ. Yathā ca naranāriyo ukkārabhūmiyaṃ uccārapassāvaṃ katvā na taṃ ucchaṅgena vā ādāya dasante vā veṭhetvā ādāya gacchanti atha kho jigucchamānā oloketumpi @Footnote: 1 Sī.,i....dhovane 2 khu.cūḷa. 30/568/277 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.

Anicchantā anapekkhā chaḍḍetvā gacchanti, evaṃ mayāpi imaṃ pūtikāyaṃ anapekkhena chaḍḍetvā amataṃ nibbānanagaraṃ pavisituṃ vaṭṭati. Yathā ca nāvikā nāma jajjaraṃ nāvaṃ udakagāhiniṃ chaḍḍetvā anapekkhāva gacchanti, evamahampi imaṃ navahi vaṇamukhehi paggharantaṃ kāyaṃ chaḍḍetvā anapekkho nibbānamahānagaraṃ pavisissāmi. Yathā ca koci puriso muttāmaṇiveḷuriyādīni nānāvidhāni ratanāni ādāya corehi saddhiṃ maggaṃ gacchanto attano ratanavināsabhayena te core chaḍḍetvā khemaṃ maggaṃ gaṇhāti, evamayampi pūtikāyo ratanavilopakacorasadiso. Sacāhaṃ ettha taṇhaṃ karissāmi, ariyamaggakusaladhammaratanāni me nassissanti, tasmā mayā imaṃ mahācorasadisaṃ karajakāyaṃ chaḍḍetvā nibbānamahānagaraṃ pavisituṃ vaṭṭatī"ti. Tena vuttaṃ:- [19] "yathāpi kuṇapaṃ puriso kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya mocayitvāna gaccheyya sukhī serī sayaṃvaSī. [20] Tathevimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapasañcayaṃ chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko. [21] Yathā uccāraṭṭhānamhi 1- karīsaṃ naranāriyo chaḍḍayitvāna gacchanti anapekkhā anatthikā. [22] Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ chaḍḍayitvāna gacchissaṃ vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ. [23] Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ paluggaṃ udagāhiniṃ 2- sāmī chaḍḍetvā gacchanti anapekkhā anatthikā. [24] Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ navacchiddaṃ dhuvassavaṃ chaḍḍayitvāna gacchissaṃ jiṇṇanāvaṃva sāmikā. @Footnote: 1 Ma. ussāsaṭṭhānamhi, ussāsaṭhānamhi (syā) @2 Sī. udakagāhīṇiṃ, paluttaṃ udakagāhiniṃ (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.

[25] Yathāpi puriso corehi gacchanto bhaṇḍamādiya bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā chaḍḍayitvāna gacchati. [26] Evameva ayaṃ kāyo mahācorasamo viya pahāyimaṃ gamissāmi kusalacchedanābhayā"ti. Tattha yathāpi kuṇapaṃ purisoti yathāpi daharo yuvā maṇḍanakajātiko puriso ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭīyitvā harāyitvā jigucchitvā taṃ kuṇapaṃ mocetvā gaccheyya. Sukhīti sukhito. Serīti yathicchakavihārī. Nānākuṇapasañcayanti anekavidhakuṇaparāsibhūtaṃ. "nānākuṇapapūritan"tipi pāṭho. Uccāraṭṭhānamhīti uccārenti vaccaṃ karonti etthāti uccāro, uccāro ca so ṭhānañceti uccāraṭṭhānaṃ. Atha vā ussāsiyyatīti ussāso, vaccassetaṃ nāmaṃ, tassa ṭhānaṃ ussāsaṭṭhānaṃ, tasmiṃ ussāsaṭṭhānamhi, ukkāraṭṭhāneti attho. Vaccaṃ katvā yathā kuṭinti vaccaṃ katvā kuṭiṃ naranāriyo viyāti attho. Jajjaranti jiṇṇaṃ. Palugganti palujjantiṃ, vikirantinti attho. Udagāhininti udakagāhiniṃ. Sāmīti nāvāsāmikā. Navacchiddanti cakkhusotādīhi navahi vaṇamukhehi chiddāvacchiddehi yuttattā navacchiddaṃ. Dhuvassavanti dhuvanissandaṃ, niccaṃ paggharaṇāsucinti attho. Bhaṇḍamādiyāti yaṅkiñci bhaṇḍaṃ ādiya. Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvāti bhaṇḍassa acchindanena bhayaṃ disvāti attho. Evamevāti so bhaṇḍamādāya gacchanto puriso viya. Ayaṃ kāyoti ayaṃ pana kucchitānaṃ paramajegucchānaṃ āyoti kāyo. Āyoti uppattiṭṭhānaṃ. Āyanti tatoti āyo, kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṃ kesādīnaṃ āyoti kāyo. Mahācorasamo viyāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.

Cakkhuādīhi rūpādīsu piyarūpesu sārajjanādivasena pāṇātipātādinnādānādicoro 1- hutvā sabbakusalaṃ vilumpatīti mahācorasamo. Tasmā yathā so ratanabhaṇḍamādāya corehi saddhiṃ gacchanto puriso te core pahāya gacchati, evamevāhampi imaṃ mahācorasamaṃ kāyaṃ pahāya attano sotthibhāvakaraṃ maggaṃ gavesituṃ gamissāmīti atthasambandho veditabbo. Kusalacchedanābhayāti kusaladhammavilopanabhayenāti 2- attho. Athevaṃ sumedhapaṇḍito nānāvidhāhi upamāhi nekkhammakāraṇaṃ cintetvā punapi cintesi "imaṃ mahādhanarāsiṃ saṃharitvā mayhaṃ pitupitāmahādayo paralokaṃ gacchantā ekakahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti gantvā rañño ārocesi "ahaṃ mahārāja jātijarādīhi upaddutahadayo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi, mayhaṃ anekakoṭisatasahassaṃ dhanaṃ atthi, taṃ devo paṭipajjatū"ti rājā āha "na mayhaṃ te dhanena attho, tvaṃyeva yadicchakaṃ karohī"ti. So ca "sādhu devā"ti nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā vatthukāme ca kilesakāme ca pahāya amaravaranagarasadisato amaranagarato nikkhamitvā ekakova nānāmigagaṇavante himavante dhammikaṃ nāma pabbataṃ nissāya assamaṃ katvā tattha paṇṇasālaṃ katvā pañcadosavivajjitaṃ caṅkamaṃ māpetvā aṭṭhaguṇasamupetaṃ abhiññābalaṃ samāharituṃ navadosasamannāgataṃ sāṭakaṃ pajahitvā dvādasaguṇamupāgataṃ vākacīraṃ nivāsetvā pabbaji. Evaṃ pana so pabbajito aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ paṇṇasālaṃ pahāya dasaguṇasamannāgataṃ rukkhamūlaṃ upagantvā sabbadhaññavikatiṃ pahāya pavattaphalabhojano hutvā nisajjaṭṭhānacaṅkamanavasena padhānaṃ padahanto @Footnote: 1 Sī.,i....paro 2 Ma. kusalakamMa...

--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.

Sattāhabbhantareyeva aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ pañcannañca abhiññānaṃ lābhī ahosi. Tena vuttaṃ:- [27] "evāhaṃ cintayitvāna nekakoṭisataṃ dhanaṃ nāthānāthānaṃ datvāna himavantamupāgamiṃ. [28] Himavantassāvidūre dhammiko nāma 1- pabbato assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā. [29] Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ pañcadosavivajjitaṃ aṭṭhaguṇasamupetaṃ abhiññābalamāhariṃ. [30] Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha navadosasamupāgataṃ vākacīraṃ nivāsesiṃ dvādasaguṇamupāgataṃ. [31] Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ pajahiṃ paṇṇasālakaṃ upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇe dasahupāgataṃ. [32] Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ pajahiṃ niravasesato anekaguṇasampannaṃ pavattaphalamādiyiṃ. [33] Tatthappadhānaṃ padahiṃ nisajjaṭṭhānacaṅkame abbhantaramhi sattāhe abhiññābalapāpuṇin"ti. Tattha evāhanti evaṃ ahaṃ, heṭṭhā vuttappakārena cintetvāti attho. Nāthānāthānanti sanāthānamanāthānañca aḍḍhānañceva daliddānañca "atthikā gaṇhantū"ti saha koṭṭhāgārehi datvāti attho. Himavantassāvidūreti himavantapabbatarājassa avidūre samīpe. Dhammiko nāma pabbatoti evaṃnāmako pabbato, kasmā panāyaṃ dhammikoti? yebhuyyena pana bodhisattā isipabbajjaṃ pabbajitvā @Footnote: 1 Sī. dhammako nāma

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Taṃ pabbataṃ upanissāya abhiññāyo nibbattetvā samaṇadhammaṃ akaṃsu. Tasmā samaṇadhammassa nissayabhūtattā "dhammiko"tveva pākaṭo ahosi. Assamo sukato mayhantiādinā sumedhapaṇḍitena assamapaṇṇasālā caṅkamā sahatthā māpitā viya vuttā, na ca pana sahatthā māpitā, kintu sakkena devena pesite vissakammunā 1- devaputtena nimmitā. Bhagavā pana tadā attano puññānubhāvena nibbattaṃ taṃ sampadaṃ sandhāya "sāriputta tasmiṃ pabbate:- assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā caṅkamaṃ tattha māpesiṃ pañcadosavivajjitan"ti- ādimāha. Tattha paṇṇasālāti paṇṇachadanasālā. Tatthāti tasmiṃ assamapade. Pañcadosavivajjitanti pañcahi caṅkamadosehi vivajjitaṃ. Katame pañca caṅkamadosā nāma? thaddhavisamatā antorukkhatā gahanacchannatā atisambādhatā ativisālatāti imehi pañcahi dosehi vivajjitaṃ. Ukkaṭṭhaparicchedena dīghato saṭṭhiratano vitthārato diyaḍḍharatano caṅkamo vutto. Atha vā pañcadosavivajjitanti pañcahi nīvaraṇadosehi vivajjitaṃ parihīnaṃ abhiññābalamāharinti iminā uttarapadena sambandho daṭṭhabbo. 2- Aṭṭhaguṇasamupetanti "evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte"ti evaṃ vuttehi aṭṭhaguṇehi 3- samannāgataṃ abhiññābalaṃ āhariṃ ānesinti attho. Keci pana "aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṃ, aṭṭhimāni samaṇasukhāni nāma dhanadhaññapariggahābhāvo, anavajjapiṇḍapātapariyesanabhāvo, nibbutapiṇḍabhuñjanabhāvo, raṭṭhaṃ pīḷetvā dhanadhaññādīsu gaṇhantesu rājapurisesu @Footnote: 1 Ma. vissukammunā 2 abhi.A. 1/39 @3 vi.mahā.vi. 1/12/5, dī.Sī. 9/234, 236/77-84. @Ma.mū. 12/384-6, 431-3/344, 379-80

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

Raṭṭhapīḷanakilesābhāvo, upakaraṇesu nicchandarāgabhāvo, coravilopane nibbhayabhāvo, rājarājamahāmattehi asaṃsaṭṭhabhāvo, catūsu disāsu appaṭihatabhāvoti imehi aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṃ samupetaṃ assamaṃ māpesin"ti assamena sambandhaṃ katvā vadanti, taṃ pāḷiyā na sameti. Sāṭakanti vatthaṃ. Tatthāti tasmiṃ assame. Navadosamupāgatanti sāriputta tattha vasanto attano nivatthapārutaṃ mahagghasāṭakaṃ pajahiṃ pariccajiṃ. Sāṭakaṃ pajahanto ca tattha nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṃ pabbajitānaṃ hi sāṭakasmiṃ nava dosā pakāsitā. Katame nava? sāṭakassa mahagghabhāvo, parapaṭibaddhabhāvo, paribhogena lahukaṃ kilissanabhāvo, kiliṭṭho ca dhovitabbo puna rajitabbo ca hoti paribhogena jīraṇabhāvo, jiṇṇassa puna tunnakaraṇaṃ vā aggaḷadānaṃ vā kātabbaṃ hoti puna pariyesanāya durabhisambhavabhāvo, tāpasapabbajjāya ananucchavikabhāvo, paccatthikānaṃ sādhāraṇabhāvo, yathā naṃ na paccatthikā gaṇhanti, evaṃ gopetabbo hoti paridahato vibhūsanaṭṭhānabhāvo, gahetvā carantassa mahicchabhāvoti etehi navahi dosehi 1- upagataṃ sāṭakaṃ pahāya vākacīraṃ nivāsesinti dīpeti. Vākacīranti muñjatiṇaṃ hīrāhīraṃ katvā ganthetvā kataṃ vākamayacīraṃ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho. Dvādasaguṇamupāgatanti dvādasahi ānisaṃsehi upetaṃ. Ettha guṇasaddo ānisaṃsaṭṭho "sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā"tiādīsu 2- viya. Makāro padasandhikaro. Vākacīrasmiṃ dvādasānisaṃsā appagghatā, aparāyattatā, sahatthā kātuṃ sakkuṇeyyatā, (3)- paribhogena jiṇṇepi sibbitabbābhāvo, corabhayābhāvo, pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo, tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo, sevamānassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo, cīvarappaccaye @Footnote: 1 apadāna-ṭṭha. 1/11 (cha.Ma.) 2 Ma.u. 14/379/324 @3 Ma. (paribhogena saṇikaṃ kilissati)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.

Appicchabhāvo, paribhogasukhabhāvo, vākuppattiyā sulabhabhāvo, vākacīre naṭṭhepi anapekkhabhāvoti imehi dvādasahi guṇehi sampannaṃ. 1- Atha sumedhapaṇḍito tattha paṇṇasālāyaṃ viharanto paccūsasamaye paccuṭṭhāya attano nikkhamanakāraṇaṃ paccavekkhamāno evaṃ kira cintesi "ahaṃ pana navakanakakaṭakanūpurādisaṅghaṭṭanasaddasammissitamadhurahasitakathitagehajanaramaṇīyaṃ uḷāravibhavasobhitaṃ suravarabhavanākāramagāraṃ kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya vivekārāmatāya sabbajanapāpapavāhanaṃ tapovanaṃ paviṭṭhosmi, idha pana me paṇṇasālāya vāso dutiyo gharāvāso viya hoti, handāhaṃ rukkhamūle vaseyyan"ti. Tena vuttaṃ:- #[31] "aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ pajahiṃ paṇṇasālakan"ti. Tattha aṭṭhadosasamākiṇṇanti aṭṭhahi dosehi samākiṇṇaṃ saṃyuttaṃ. Katamehi aṭṭhahi? mahāsambhārehi nipphādanīyatā, tiṇapaṇṇamattikādīhi niccaṃ paṭijagganīyatā, senāsanaṃ nāma mahallakassa pāpuṇātīti avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā na hotīti vuṭṭhāpanīyabhāvo, sītuṇhassa paṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo, gharaṃ paviṭṭhena yaṅkiñci pāpaṃ sakkā kātunti garahapaṭicchādanakaraṇabhāvo, "mayhamidan"ti sapariggahabhāvo, gehassa atthibhāvo sadutiyakavāso, ūkāmaṅkuṇagharagoḷikādīnaṃ 2- sādhāraṇatāya bahusādhāraṇabhāvoti iti ime aṭṭha ādīnave 3- disvā mahāsatto paṇṇasālaṃ pajahiṃ. Guṇe dasahupāgatanti channaṃ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṃ, rukkhamūlaṃ upagatosmīti attho. Katamehi dasahi? appasamārambhatā, upagamanamattamevettha hotīti sulabhānavajjatā, abhiṇhaṃ tarupaṇṇavikāradassanena aniccasaññā- samuṭṭhāpanatā, senāsanamaccherābhāvo, tattha hi pāpaṃ karonto lajjatīti @Footnote: 1 apadāna-ṭṭha. 1/11, abhi.A. 1/41 @2 Sī. ūkāmaṅguṇa... 3 apadāna-ṭṭha. 1/12 (cha.Ma.)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.

Pāpakaraṇārahābhāvo, pariggahakaraṇābhāvo, devatāhi saha vāso, channapaṭikkhepo, paribhogasukhatā, rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvoti iti ime dasa guṇe 1- disvā rukkhamūlaṃ upagatosmīti vadati. Āha ca:- "vaṇṇito buddhaseṭṭhena nissayoti ca bhāsito nivāso pavivittassa rukkhamūlasamo kuto. Āvāsamaccherahare devatāparipālite pavivitte vasanto hi rukkhamūlamhi subbato. Abhirattāni nīlāni paṇḍūni patitāni ca passanto tarupaṇṇāni niccasaññaṃ panūdati. Tasmā hi buddhadāyajjaṃ bhāvanābhiratālayaṃ vivittaṃ nātimaññeyya rukkhamūlaṃ vicakkhaṇo"ti. 2- Atha sumedhapaṇḍito paṇṇasālāya diṭṭhadoso hutvā rukkhamūlasenāsane laddhānisaṃso viharanto uttaripi cintesi "āhāratthāya me gāmagamanaṃ āhārapariyesanadukkhaṃ, nāhaṃ kenaci pārijuññena nikkhamitvā āhāratthāya pabbajito, āhārapariyesanamūlassa ca dukkhassa pamāṇaṃ natthi, yannūnāhaṃ pavattaphalena yāpeyyan"ti. Imaṃ pana atthavisesaṃ dīpento:- #[32-33] "vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ pajahiṃ niravasesato anekaguṇasampannaṃ pavattaphalamādiyin"ti- ādimāha. Tattha vāpitanti vapitvā nipphannaṃ. Ropitanti ropitvā nipphannaṃ, vapanaropanavasena duvidhāva sassanipphatti, taṃ duvidhampi attano appicchatāya @Footnote: 1 apadāna-ṭṭha. 1/13 (cha.Ma.) 2 visuddhi. 1/93 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.

Pahāya pavattaphalena yāpesiṃ. Pavattaphalanti sayameva patitaphalaṃ ādiyinti paribhuñjiṃ. "pavattaphalasantuṭṭho aparāyattajīviko pahīnāhāraloluppo hoti cātuddiso muni. Jahāti rasataṇhañca ājīvo tassa sujjhati tasmā hi nātimaññeyya pavattaphalabhojanan"ti 1- evaṃ pavattamāno sumedhapaṇḍito nacirasseva antosattāhe aṭṭha samāpattiyo pañca abhiññāyo ca pāpuṇi. Imamatthaṃ pakāsentena "tatthappadhānaṃ padahin"tiādi vuttaṃ. Tattha tatthāti tasmiṃ assame. Padhānanti vīriyaṃ, vīriyaṃ hi padahitabbato padhānabhāvakaraṇato vā "padhānan"ti vuccati. Padahinti vīriyamārabhiṃ. Nisajjaṭṭhānacaṅkameti nisajjāya ca ṭhānena ca caṅkamena ca. Sumedhapaṇḍito pana seyyaṃ paṭikkhipitvā nisajjaṭṭhānacaṅkameheva rattindivaṃ vītināmetvā sattāhabbhantareyeva abhiññābalaṃ pāpuṇi. Evaṃ pana abhiññābalaṃ patvā sumedhatāpase samāpattisukhena vītināmente tadā sabbajanasaṅgahakaro mārabalabhayaṃkaro ñāṇadīpaṅkaro dīpaṅkaro nāma satthā loke udapādi. Saṅkhepeneva tassāyamanupubbikathā:- ayaṃ kira dīpaṅkaro nāma mahāsatto samattiṃsa pāramiyo pūretvā vessantarattabhāvasadise attabhāve ṭhito paṭhavikampanādīni mahādānāni datvā āyupariyosāne tusitapure nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi sannipatitvā:- "kālo kho te 2- mahāvīra uppajja mātukucchiyaṃ sadevakaṃ tārayanto bujjhassu amataṃ padan"ti 3- @Footnote: 1 visuddhi. 1/83 thokaṃ visadisaṃ (syā) 2 pāḷi. kāloyaṃ te @3 khu.buddha. 33/1/413 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.

Vutte tato so devatānaṃ vacanaṃ sutvā ca pañca mahāvilokanāni viloketvā tato cuto rammavatīnagare attano yasavibhūtiyā vijitavāsudevassa naradevassa sudevassa nāma rañño kule sumedhāya deviyā kucchismiṃ āsāḷhipuṇṇamiyā uttarāsāḷhanakkhattena paṭisandhiṃ gahetvā mahatā parivārena parihariyamāno mahādeviyā kucchimhi maṇikūṭagato viya kenaci asucinā amakkhito dasa māse vasitvā saliladharavivaragato saradakālacando viya tassā udarato nikkhami. Dvattiṃsa pubbanimitta tassa pana dīpaṅkarakumārassa paṭisandhikkhaṇepi vijātakkhaṇepi dvattiṃsa pubbanimittāni 1- pāṭihāriyāni pāturahesuṃ. Sabbesu sabbaññubodhisattesu mātukucchiṃ okkamantesu nikkhamantesu sambujjhantesu dhammacakkaṃ pavattantesūti imesu catūsu ṭhānesu dvattiṃsa pāṭihāriyāni pavattanteva. Tasmā mayā pākaṭattā dīpaṅkarakumārassa jātiyaṃ dassitāni:- "dīpaṅkare cārukare kumāre sivaṅkare santikareva jāte 2- pakampi saṅkampi tadā samantā sahassasaṅkhyā dasalokadhātu. Cakkavāḷasahassesu dasasahasseva devatā ekasmiṃ cakkavāḷasmiṃ tadā sannipatiṃsu tā. Bodhisattaṃ mahāsattaṃ jātamattantu devatā paṭhamaṃ paṭiggaṇhiṃsu pacchā taṃ manujā pana. @Footnote: 1 su.vi. 2/31/34-5, pa.sū. 3/207/134-5, apadāna-ṭṭha. 1/62-63 @jātaka-ṭṭha. 1/60-61 (cha.Ma.) 2 Sī. santikaretha jāte

--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.

Avāditā kenaci cammanaddhā supokkharā dundubhiyo ca vīṇā aghaṭṭitānābharaṇāni tasmiṃ khaṇe samantā madhuraṃ raviṃsu. Chijjiṃsu sabbattha ca bandhanāni sayaṃ vigacchiṃsu ca sabbarogā rūpāni passiṃsu ca jātiandhā saddaṃ samantā badhirā suṇiṃsu. Anussatiṃ jātijaḷā manussā labhiṃsu yānaṃ padasāva paṅgulā videsayātā sayameva nāvā sapaṭṭanaṃ sīghamupāgamiṃsu. Ākāsaṭṭhaṃ 1- bhūmigatañca sabbaṃ sayaṃ samantā ratanaṃ viroci nibbāyi ghore niraye hutāso nadīsu toyampi ca nappavatti. Lokantare dukkhanirantarepi pabhā uḷārā vipulā ahosi tathā tadā santataraṅgamālo mahāsamuddo madhurodakoyaṃ. @Footnote: 1 Sī.,i. ākāsagaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.

Na vāyi vāto pharuso kharo vā samphullapupphā taravo ahesuṃ viroci cando adhikaṃ satāro na cāpi uṇho suriyo ahosi. Khagā nabhamhāpi 1- ca rukkhato ca haṭṭhāva heṭṭhā paṭhavī bhajiṃsu mahācatuddīpagato ca megho pavassi toyaṃ madhuraṃ samantā. Ṭhatvāva dibbe bhavane sakasmiṃ pasannacittā pana devatāyo 2- nacciṃsu gāyiṃsu ca vādayiṃsu seḷiṃsu tā keḷimakaṃsu ceva. Sayaṃ kira dvāramahākavāṭā khaṇeva tasmiṃ vivaṭā ahesuṃ mahājane neva khudā pipāsā pīḷesi lokaṃ kira kañci kañci. Ye niccaverā pana pāṇisaṅghā te mettacittaṃ paramaṃ labhiṃsu kākā ulūkehi cariṃsu saddhiṃ koṇā 3- varāhehi akaṃsu keḷiṃ. @Footnote: 1 Sī.,i.,Ma. nagamhā 2 i. devakāyā 3 Ma. kokā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.

Ghorāpi sappānamukhāpi sappā 1- kīḷiṃsu kāmaṃ nakulehi saddhiṃ gaṇhiṃsu majjārasiresu yūkā 2- vissatthacittā gharamūsikāpi. Buddhantarenāpi aladdhatoye pisācaloke vigatā pipāsā khujjā ahesuṃ samacārukāyā mūgā ca vācaṃ madhuraṃ labhiṃsu. Pasannacittā pana pāṇisaṅghā tadaññamaññaṃ piyamālapiṃsu assā ca hesiṃsu pahaṭṭhacittā gajjiṃsu mattā varavāraṇāpi. Surabhicandanacuṇṇasamākulā kusumakuṅkumadhūpasugandhinī vividhacārumahaddhajamālinī dasasahassi ahosi samantato"ti. Tatra hissa dasasahassilokadhātukampo sabbaññutaññāṇapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, devatānaṃ ekacakkavāḷe sannipāto dhammacakkappavattanakāle ekappahāreneva sannipatitvā dhammapaṭiggahaṇassa pubbanimittaṃ, paṭhamaṃ devatānaṃ paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ, pacchā manussānaṃ @Footnote: 1 Ma. ghoravisānaghorāpi sappā 2 Ma. majjārasaresu yutā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.

Paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ cammanaddhadundubhīnaṃ sayameva vajjanaṃ mahantiyā dhammabheriyā anusāvanassa pubbanimittaṃ, vīṇābharaṇānaṃ sayameva vajjanaṃ anupubbavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, bandhanānaṃ sayameva chedo asmimānasamucchedassa pubbanimittaṃ, mahājanassa sabbarogavigamo catusaccaphalapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, jaccandhānaṃ rūpadassanaṃ dibbacakkhupaṭilābhassa pubbanimittaṃ, badhirānaṃ saddassavanaṃ dibbasotadhātupaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Jātijaḷānaṃ anussatuppādo catusatipaṭṭhānapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, paṅgulānaṃ padasā gamanaṃ caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, videsagatānaṃ nāvānaṃ sapaṭṭanāgamanaṃ catupaṭisambhidādhigamassa. Ratanānaṃ sayameva virocanaṃ dhammobhāsapaṭilābhassa, niraye agginibbāyanaṃ ekādasagginibbāyanassa, nadīsu toyassa nappavattanaṃ catuvesārajjapaṭilābhassa, lokantare āloko avijjandhakāraṃ vidhametvā ñāṇālokadassanassa, mahāsamuddassa madhurodakatā nibbānarasena ekarasabhāvassa, vātassa avāyanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhigatabhedanassa, tarūnaṃ pupphitabhāvo vimuttipupphehi pupphitabhāvassa pubbanimittaṃ. Candassa ativirocanaṃ bahujanakantatāya pubbanimittaṃ, sūriyassa nātiuṇhavimalabhāvo kāyikacetasikasukhuppattiyā, khagānaṃ nagādīhi paṭhavigamanaṃ ovādaṃ sutvā mahājanassa pāṇehi saraṇagamanassa, mahato catuddīpagatameghassa pavassanaṃ mahato dhammavassassa, devatānaṃ sakasakabhavanesveva ṭhatvā naccādīhi kīḷanaṃ buddhabhāvaṃ patvā udānudānassa, 1- dvārakavāṭānaṃ sayameva vivaraṇaṃ aṭṭhaṅgikamaggadvāravivaraṇassa, khudāpīḷanassa abhāvo kāyagatāsatiyā amatapaṭilābhassa, pipāsāpīḷanassa abhāvo vimuttisukhena sukhitabhāvassa, verīnaṃ mettacittapaṭilābho @Footnote: 1 Sī. uddānuddānassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

Catubrahmavihārapaṭilābhassa, dasasahassilokadhātuyā ekadhajamālitā ariyadhajamālitāya pubbanimittaṃ, sesavisesā pana sesabuddhaguṇapaṭilābhassa pubbanimittānīti veditabbā. Atha dīpaṅkarakumāro mahatiyā sampattiyā paricāriyamāno anukkamena bhaddaṃ yobbanaṃ patvā tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasirimanubhavanto uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jiṇṇabyādhimatasaṅkhāte tayo devadūte disvā sañjātasaṃvego nivattitvā sudassananagarasadisavibhavasobhaṃ rammavatī nāma nagaraṃ pāvisi. Nagaraṃ pavisitvā puna catutthavāre hatthācariyaṃ pakkosāpetvā etadavoca "ahaṃ tāta uyyānadassanatthāya nikkhamissāmi hatthiyānāni kappāpehī"ti. So "sādhu devā"ti paṭisuṇitvā caturāsītihatthisahassāni kappāpesi. Atha vissakammo 1- nāma devaputto bodhisattaṃ nānāvirāgavasananivāsanaṃ āmukkamuttāhārakeyūraṃ 2- ruciranavakanakaṭakamakuṭakuṇḍaladharaṃ paramasurabhikusumamālasamalaṅkata- siroruhaṃ samalaṅkari kira. Atha dīpaṅkarakumāro devakumāro viya caturāsītiyā hatthisahassehi parivuto hatthikkhandhavaragato mahatā balakāyena parivuto ratijananaṃ uyyānaṃ pavisitvā hatthikkhandhato orayha taṃ uyyānamanusañcaritvā paramaruciradassane sakahadayasītale silātale nisīditvā pabbajjāya cittaṃ uppādesi. Taṅkhaṇaññeva suddhāvāsakhīṇāsavo mahābrahmā aṭṭha samaṇaparikkhāre ādāya mahāpurisassa cakkhupathe pāturahosi. Mahāpuriso taṃ disvā "kimidan"ti pucchitvā "samaṇaparikkhāro"ti sutvā alaṅkārabhaṇḍaṃ omuñcitvā pasādhanabhaṇḍāgārikassa hatthe datvā maṅgalakhaggamādāya saddhiṃ makuṭena kese chanditvā antalikkhe ākāse ukkhipi. Atha sakko devarājā suvaṇṇacaṅkoṭakena taṃ kesamakuṭaṃ ādāya sinerumuddhani tiyojanappamāṇaṃ indanīlamaṇimayaṃ makuṭacetiyaṃ nāma akāsi. Atha mahāpuriso devadattiyaṃ arahattadhajaṃ @Footnote: 1 Ma. visukammo 2 Sī. āmuttamuttaṅkita...

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

Kāsāvaṃ paridahitvā sāṭakayugaṃ ākāse khipi. Taṃ brahmā paṭiggahetvā brahmaloke dvādasayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ cetiyamakāsi. Dīpaṅkarakumāraṃ pana pabbajjantaṃ ekā purisakoṭi anupabbaji. Tāya pana parisāya parivuto bodhisatto dasa māse padhānacariyaṃ acari. Atha visākhapuṇṇamāya aññataraṃ nagaraṃ piṇḍāya pāvisi. Tasmiṃ kira nagare taṃdivasaṃ devatānaṃ balikaraṇatthāya nirudakapāyāsaṃ paciṃsu. Tassa pana mahāsattassa saparisassa piṇḍāya paviṭṭhassa manussā adaṃsu. Taṃ kira sabbesaṃ koṭisaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ pariyattaṃ ahosi. Mahāpurisassa pana patte devatā dibbojaṃ pakkhipiṃsu. Taṃ paribhuñjitvā tattheva sālavane divāvihāraṃ vītināmetvā sāyanhasamaye paṭisallānā vuṭṭhāya gaṇaṃ vissajjetvā sunandena nāmājīvakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā pipphalibodhirukkhamūlaṃ gantvā tiṇasantharaṃ santharitvā navutihatthaṃ bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā pallaṅkaṃ ābhujitvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā bodhirukkhamūle nisīdi. Tato mārabalaṃ vidhamitvā rattiyā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā pacchimayāme anulomapaṭilomavasena paccayākāraṃ sammasitvā ānāpānacatutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā udayabbayavasena samapaññāya lakkhaṇāni disvā yāva gotrabhuñāṇaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā aruṇodaye ariyamaggena sakalabuddhaguṇe paṭivijjhitvā buddhasīhanādaṃ naditvā sattasattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā brahmuno dhammadesanaṃ paṭiññāya sunandārāme dhammacakkaṃ pavattetvā koṭisatānaṃ devamanussānaṃ dhammāmataṃ pāyetvā catuddīpikamahāmegho viya dhammavassaṃ vassento mahājanassa bandhanamokkhaṃ karonto janapadacārikaṃ vicari.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

Tadā kira sumedhapaṇḍito samāpattisukhena vītināmento neva paṭhavikampanamaddasa na tāni nimittāni. Tena vuttaṃ:- [34] "evaṃ me siddhippattassa vasībhūtassa sāsane dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako. [35] Uppajjante ca jāyante bujjhante dhammadesane caturo nimitte nāddasaṃ jhānaratisamappito"ti. Tattha evanti idāni vattabbaṃ nidasseti. Meti mama. Siddhippattassāti pañcābhiññāsiddhippattassa. Vasībhūtassāti bhūtavasissa, ciṇṇavasībhāvamupagatassāti attho. Sāsaneti vivekamānasānaṃ 1- sāsane, anādaralakkhaṇe sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Jinoti kilesārijayanena jino. Uppajjanteti paṭisandhiggahaṇe. Jāyanteti mātukucchito nikkhamane. Bujjhanteti anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhante. Dhammadesaneti dhammacakkappavattane. Caturo nimitteti cattāri nimittāni. Dīpaṅkarassa dasabalassa paṭisandhijātibodhidhammacakkappavattanesu catūsu ṭhānesu dasasahassilokadhātukampanādīni nimittānīti attho. Etthāha:- tāni pana bahūni nimittāni, kasmā "caturo nimitte"ti vuttaṃ, ayuttaṃ nanūti? nāyuttaṃ. Yadipi etāni bahūni nimittāni, catūsu ṭhānesu pana pavattattā "caturo nimitte"ti vuttaṃ. Nāddasanti nāddasiṃ. Idāni tesaṃ catunnaṃ nimittānaṃ adassane kāraṇaṃ niddisanto "jhānaratisamappito"ti āha. Jhānaratīti samāpattisukhassetaṃ adhivacanaṃ. Jhānaratiyā samappitattā samaṅgībhūtattā tāni nimittāni nāddasanti attho. @Footnote: 1 Sī.,i. vemānasatāpasānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

Atha tasmiṃ kāle dīpaṅkaradasabalo catūhi khīṇāsavasatasahassehi parivuto anupubbena cārikaṃ caramāno paramarammaṃ rammaṃ nāma nagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasati. Rammanagaravāsino "dīpaṅkaro kira dasabalo anuttaraṃ sammāsambodhiṃ patvā pavattitapavaradhammacakko anupubbena cārikaṃ caramāno rammanagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasatī"ti sutvā sappiādīni bhesajjāni gahetvā bhuttapātarāsā suddhuttarāsaṅgā 1- pupphadhūpagandhahatthā yena buddho tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā satthāraṃ vanditvā pupphādīhi pūjetvā ekamantaṃ nisīditvā atimadhuraṃ dhammakathaṃ sutvā svātanāya bhagavantaṃ nimantetvā uṭṭhāyāsanā dasabalaṃ padakkhiṇaṃ pakkamiṃsu. Te punadivase asadisamahādānaṃ sajjetvā maṇḍapaṃ kāretvā vimalakomalehi nīluppalehi chādetvā catujjātigandhena paribhaṇḍaṃ kāretvā lājapañcamāni surabhikusumāni vikiritvā maṇḍapassa catūsu koṇesu sītalamadhuravāripuṇṇā cāṭiyo ṭhapetvā kadalipaṇṇehi pidahitvā maṇḍapopari jayasumanakusumasadisaṃ paramaruciradassanaṃ celavitānaṃ bandhitvā suvaṇṇamaṇirajatatārakāhi racayitvā tattha gandhadāmapupphadāmapattadāmaratanadāmāni olambetvā dhūpehi duddinaṃ katvā sakalañca taṃ rammaṃ rammanagaraṃ sammaṭṭhaṃ saphalakadaliyo ca pupphasamalaṅkate puṇṇaghaṭe ca ṭhapāpetvā nānāvirāgā dhajapaṭākāyo ca samussāpetvā mahāvīthiyā ubhosu passesu sāṇipākārehi parikkhipitvā dīpaṅkaradasabalassa āgamanamaggaṃ alaṅkarontā udakaparibhinnaṭṭhānesu paṃsuṃ pakkhipitvā cikkhallakampi paṭhavī asamaṃ samaṃ katvā muttāsadisāhi vālukāhi ākiranti, lājapañcamehi ca pupphehi ākiranti, saphalakadalikamuke ca patiṭṭhāpenti. @Footnote: 1 Sī. sauttarāsaṅgā, i. suttarāsaṅgā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

Atha tasmiṃ kāle sumedhatāpaso attano assamapadato uggantvā rammanagaravāsīnaṃ tesaṃ manussānaṃ uparibhāgena ākāsena gacchanto te haṭṭhapahaṭṭhe maggaṃ sodhente ca alaṅkaronte ca disvā "kiṃ nu kho kāraṇan"ti cintetvā sabbesaṃ passantānaññeva ākāsato oruyha ekamante ṭhatvā te manusse pucchi "ambho kassatthāya tumhe imaṃ maggaṃ sodhethā"ti. Tena vuttaṃ:- [36] "paccantadesavisaye nimantetvā tathāgataṃ tassa āgamanaṃ maggaṃ sodhenti tuṭṭhamānasā. [37] Ahantena samayena nikkhamitvā sakassamā dhunanto vākacīrāni gacchāmi ambare tadā. [38] Vedajātaṃ janaṃ disvā tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ orohitvāna gaganā manusse pucchi tāvade. [39] Tuṭṭhahaṭṭho pamudito vedajāto mahājano kassa sodhīyati maggo añjasaṃ vaṭumāyanan"ti. 1- Tattha paccantadesavisayeti majjhimadesasseva ekapasse paccantadesasaññite janapade. Tassa āgamanaṃ magganti tena āgantabbaṃ magganti attho. Ahantena samayenāti ahaṃ tasmiṃ samaye, bhummatthe cetaṃ karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sakassamāti attano assamapadato nikkhamitvā. Dhunantoti odhunanto. "tena samayena "ca, "tadā "cāti imesaṃ dvinnaṃ padānaṃ ekatthattā purimassa nikkhamanakiriyāya pacchimassa ca gamanakiriyāya saddhiṃ sambandho veditabbo, itarathā punaruttidosā na muccati. Tadāti tasmiṃ samaye. @Footnote: 1 khu.buddha. 33/36-39/451

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

Vedajātanti sañjātasomanassaṃ. Tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditanti imāni tīṇi padāni aññamaññavevacanāni aññamaññassa atthadīpanāni. Atha vā sukhena tuṭṭhaṃ, pītiyā haṭṭhaṃ, pāmojjena pamuditaṃ. Orohitvānāti otaritvā. Manusse pucchīti mānuse pucchi. Ayameva vā pāṭho. Tāvadeti tadā, taṅkhaṇeyevāti attho. Idāni pucchitamatthaṃ dassentena "tuṭṭhahaṭṭho pamudito"tiādi vuttaṃ. Tattha ayaṃ mahājano tuṭṭhahaṭṭho pamoditahadayo hutvā maggaṃ sodheti, kiṃ kāraṇā sodheti, kassatthāya vā sodhetīti evaṃ "sodheti "saddaṃ āharitvā attho daṭṭhabbo, itarathā na yujjati. Sodhīyatīti suddhabhāvo karīyati. Maggo añjasaṃ vaṭumāyananti maggassevetāni vevacanāni. Evaṃ tena sumedhatāpasena puṭṭhā te manussā āhaṃsu "bhante sumedha kiṃ na jānātha dīpaṅkaro nāma buddho anuttaraṃ sammāsambodhiṃ patvā pavattitapavaradhammacakko janapadacārikaṃ caramāno anukkamena amhākaṃ nagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasati, mayaṃ taṃ bhagavantaṃ nimantetvā tasseva buddhassa bhagavato āgamanamaggaṃ sodhemā"ti. Tato taṃ sutvā sumedhapaṇḍito cintesi "buddhoti kho panesa ghosopi dullabho, pageva buddhuppādo, tena hi mayāpi imehi manussehi saddhiṃ dasabalassa āgamanamaggaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī"ti. So te manusse āha "sace bho tumhe imaṃ maggaṃ buddhassa sodhetha, mayhampi ekaṃ okāsaṃ detha, ahampi tumhehi saddhiṃ buddhassa maggaṃ sodhessāmī"ti. Tato te "sādhū"ti sampaṭicchitvā "ayaṃ sumedhapaṇḍito mahiddhiko mahānubhāvo"ti jānamānā dubbisodhanaṃ udakasambhinnaṃ ativiya visamaṃ ekaṃ okāsaṃ sallakkhetvā "imaṃ okāsaṃ tumhe sodhetha, alaṅkarotha cā"ti adaṃsu. Tato sumedhapaṇḍito buddhārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā cintesi "ahaṃ pana imaṃ okāsaṃ iddhiyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Paramadassanīyaṃ kātuṃ pahomi, evaṃ kate pana maṃ na paritosessati. Ajja pana mayā kāyaveyyāvaccaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti paṃsuṃ āharitvā taṃ padesaṃ pūreti. Tassa pana tasmiṃ padese asodhite vippakateyeva rammanagaravāsino manussā bhagavato kālamārocesuṃ "niṭṭhitaṃ bhante bhattan"ti evaṃ tehi kāle ārocite dasabalo jayasumanakusumasadisavaṇṇaṃ dupaṭṭacīvaraṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā nivāsetvā tassupari suvaṇṇapāmaṅgena jayasumanakusumakalāpaṃ parikkhipanto viya vijjulatāsassirikaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā kanakagirisikharamatthake lākhārasaṃ parisiñcanto viya suvaṇṇacetiyaṃ pavāḷajālena parikkhipanto viya ca suvaṇṇagghikaṃ rattakambalena paṭimuñcanto viya ca saradasamayarajanikaraṃ rattavalāhakena paṭicchādento viya ca lākhārasena tintakiṃsukakusumasadisavaṇṇaṃ rattavarapaṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā gandhakuṭidvārato kañcanaguhato sīho viya nikkhamitvā gandhakuṭipamukhe aṭṭhāsi. Atha sabbe bhikkhū attano attano pattacīvaramādāya bhagavantaṃ parivārayiṃsu. Te pana parivāretvā ṭhitā bhikkhū evarūpā ahesuṃ:- "appicchā pana santuṭṭhā vattāro vacanakkhamā pavivittā asaṃsaṭṭhā vinītā pāpagarahino. Sabbepi sīlasampannā samādhijjhānakovidā paññāvimuttisampannā tipañcacaraṇāyutā. Khīṇāsavā vasippattā iddhimanto yasassino santindriyā damappattā suddhā khīṇapunabbhavā"ti. Iti bhagavā sayaṃ vītarāgo vītarāgehi vītadoso vītadosehi vītamoho vītamohehi parivuto ativiya virocittha. Atha satthā mahānubhāvānaṃ khīṇāsavānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

Chaḷabhiññānaṃ catūhi satasahassehi parivuto marugaṇaparivuto 1- dasasatanayano viya brahmagaṇaparivuto hāritamahābrahmā viya ca aparimitasamayasamupacitakusalabalajanitāya anopamāya buddhalīḷāya tārāgaṇaparivuto saradasamayarajanikaro viya ca gaganatalaṃ taṃ maggaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ paṭipajji. Suvaṇṇavaṇṇāya pabhāya dhīro suvaṇṇavaṇṇe kira maggarukkhe suvaṇṇavaṇṇe kusume karonto suvaṇṇavaṇṇo paṭipajji maggaṃ. Sumedhatāpasopi tena alaṅkatapaṭiyattena saggena āgacchantassa dīpaṅkarassa bhagavato dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ asītyānubyañjanehi anurañjitaṃ byāmappabhāya parikkhepaṃ sassirikaṃ indanīlamaṇisadisaṃ ākāse nānappakārā vijjulatā viya chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjentaṃ rūpasobhaggappattaṃ attabhāvaṃ akkhīni ummīletvā oloketvā "ajja mayā dasabalassa jīvitapariccāgaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti "mā bhagavā kalale akkami, maṇimayaphalakasetuṃ akkamanto viya saddhiṃ catūhi khīṇāsavasatasahassehi mama piṭṭhiṃ akkamanto gacchatu, taṃ me bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti kese mocetvā ajinajaṭāvākacīrāni kāḷavaṇṇe kalale pattharitvā tattheva kalalapiṭṭhe nipajji, tena vuttaṃ:- [40] "te me puṭṭhā viyākaṃsu `buddho loke anuttaro dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako tassa sodhīyati maggo añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.' [41] Buddhoti vacanaṃ 2- sutvāna pīti uppajji tāvade buddho buddhoti kathayanto somanassaṃ pavedayiṃ. @Footnote: 1 Sī.,Ma. amaragaṇa... 2 Sī.,i.,Ma. mama

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

[42] Tattha ṭhatvā vicintesiṃ tuṭṭho saṃviggamānaso `idha bījāni ropissaṃ khaṇo ve mā upaccagā.' [43] Yadi budadhassa sodhetha ekokāsaṃ dadātha me ahampi sodhayissāmi añjasaṃ vaṭumāyanaṃ. [44] Adaṃsu te mamokāsaṃ sodhetuṃ añjasaṃ tadā buddho buddhoti cintento maggaṃ sodhemahaṃ tadā. [45] Aniṭṭhite mamokāse dīpaṅkaro mahāmuni catūhi satasahassehi chaḷabhiññehi tādihi khīṇāsavehi vimalehi paṭipajji añjasaṃ jino. [46] Paccuggamanā vattanti vajjanti bheriyo bahū āmoditā naramarū sādhukāraṃ pavattayuṃ. [47] Devā manusse passanti manussāpi ca devatā ubhopi te pañjalikā anuyanti tathāgataṃ. [48] Devā dibbehi turiyehi manussā mānusehi ca ubhopi te vajjayantā anuyanti tathāgataṃ. [49] Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pārichattakaṃ disodisaṃ okiranti ākāsanabhagatā marū. [50] Dibbaṃ candanacuṇṇañca varagandhañca kevalaṃ disodisaṃ okiranti ākāsanabhagatā marū. [51] Campakaṃ saralaṃ nīpaṃ nāgapunnāgaketakaṃ disodisaṃ ukkhipanti bhūmitalagatā naRā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

[52] Kese muñcitvāhaṃ tattha vākacīrañca cammakaṃ kalale pattharitvāna avakujjo nipajjahaṃ. [53] Akkamitvāna maṃ buddho saha sissehi gacchatu mā naṃ kalale akkamittha 1- hitāya me bhavissatī"ti. Tattha viyākaṃsūti byākariṃsu. "dīpaṅkaro nāma jino. Tassa sodhīyati patho"tipi pāṭho. Somanassaṃ pavedayinti somanassamanubhavinti attho. Tattha ṭhatvāti yasmiṃ padese ākāsato otari, tattheva ṭhatvā. Saṃviggamānasoti pītivimhitamānaso. Idhāti imasmiṃ dīpaṅkare puññakkhette. Bījānīti kusalabījāni. Ropissanti ropissāmi. Khaṇoti aṭṭhakkhaṇavirahito navamo khaṇasannipāto. Atidullabho so mayā paṭiladdho. Veti nipātamattaṃ. Mā upaccagāti so mā accagamā, mā atikkamīti attho. Dadāthāti detha. Teti ye me puṭṭhā manussā, teti attho. Sodhemahaṃ tadāti sodhemi ahaṃ tadā. Aniṭṭhiteti apariyosite 2- vippakate. Khīṇāsavehīti ettha cattāro āsavā kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavoti 3- ime cattāro āsavā yesaṃ khīṇā pahīnā samucchinnā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, te khīṇāsavā, tehi khīṇāsavehi. Khīṇāsavattāyeva vimalehi. Devā manusse passantīti ettha devānaṃ manussadassane vattabbaṃ natthi, pakatidassanavasena pana yathā manussā idha ṭhatvā passanti, evaṃ devāpi manusse passantīti attho. Devatāti deve. Ubhopīti ubho devāmanussā. Pañjalikāti katapañjalikā, ubhopi hatthe sirasi patiṭṭhāpetvāti attho. Anuyanti @Footnote: 1 ma akkamittho 2 Sī. aparisodhite @3 khu.cūḷa. 30/411/196 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Tathāgatanti tathāgatassa pacchato yanti, anuyoge sati sāmiatthe upayogavacanaṃ hotīti lakkhaṇaṃ. Tena vuttaṃ "anuyanti tathāgatan"ti. Vajjayantāti vādentā. Mandāravanti mandāravapupphaṃ. Disodisanti disato disato. Okirantīti avakiranti. Ākāsanabhagatāti ākāsasaṅkhāte nabhasi gatā. Atha vā ākāsaṃ gatā saggagatāva. "nabho"ti hi saggo vuccati. Marūti amaRā. Saralanti saralatarukusumaṃ. Nīpanti kadambapupphaṃ. Nāgapunnāgaketakanti nāgapunnāgaketakapupphāni ca. Bhūmitalagatāti bhūmigatā. Kese muñcitvāhanti ahaṃ kese baddhā kalāpakuṭilajaṭā muñcitvā, vippakiritvāti attho. Tatthāti mayhaṃ dinne okāse. Cammakanti cammakkhaṇḍaṃ. Kalaleti cikkhallakaddame. Avakujjoti adhomukho hutvā. Nipajjahanti nipajjiṃ ahaṃ. Mā nanti ettha māti paṭisedhatthe nipāto. Nanti padapūraṇatthe nipāto, buddho kalale mā akkamitthāti attho. Hitāya me bhavissatīti taṃ kalale anakkamanaṃ dīgharattaṃ mama hitatthāya bhavissatīti. "sukhāya me bhavissatī"tipi pāṭho. Tato sumedhapaṇḍito kalalapiṭṭhe nipanno evaṃ cintesi "sacāhaṃ iccheyyaṃ sabbakilese jhāpetvā saṃghanavako hutvā rammanagaraṃ paviseyyaṃ, aññātakavesena pana me kilese jhāpetvā nibbānappattiyā kiccaṃ natthi, yannūnāhaṃ dīpaṅkaradasabalo viya paramābhisambodhiṃ patvā dhammanāvaṃ āropetvā mahājanaṃ saṃsārasāgarā uttāretvā pacchā parinibbāyeyyaṃ, idaṃ me patirūpan"ti. Tato aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji. Tena vuttaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

[54] "paṭhaviyaṃ nipannassa evaṃ me āsi cetaso icchamāno ahaṃ ajja kilese jhāpaye mama. [55] Kiṃ me aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha sabbaññutaṃ pāpuṇitvā buddho hessaṃ 1- sadevake. [56] Kiṃ me ekena tiṇṇena purisena thāmadassinā sabbaññutaṃ pāpuṇitvā santāressaṃ sadevakaṃ. [57] Iminā me adhikārena katena purisuttame sabbaññutaṃ pāpuṇitvā 2- tāremi janataṃ bahuṃ. [58] Saṃsārasotaṃ chinditvā viddhaṃsetvā tayo bhave dhammanāvaṃ samāruyha santāressaṃ sadevakan"ti. Tattha paṭhaviyaṃ nipannassāti puthaviyā nipannassa. Ayameva vā pāṭho. Cetasoti cetaso parivitakko ahosīti attho. "evaṃ me āsi cetanā"tipi pāṭho. Icchamānoti ākaṅkhamāno. Kileseti kilissanti upatāpentīti kilesā, rāgādayo dasa. Jhāpayeti jhāpeyyaṃ, mama kilese jhāpaye ahanti attho. Kinti paṭikkhepavacanaṃ. Aññātavesenāti apākaṭavesena, aviññātena paṭicchannena. Idha pana bhikkhū viya āsavakkhayaṃ katvā kiṃ, buddhakare dhamme pūretvā paṭisandhijātibodhidhammacakkappavattanesu mahāpaṭhavikampanaṃ katvā buddho bodhetā, tiṇṇo tāretā, mutto mocetā bhaveyyanti adhippāyo. Sadevaketi sadevake loke. @Footnote: 1 matto moce (syā) 2 pāpuṇāmi (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.

Thāmadassināti attano thāmabalaṃ passamānena. Santāressanti santāressāmi. Sadevakanti sadevakaṃ sattanikāyaṃ, sadevakaṃ lokaṃ vā. Adhikārenāti adhivisiṭṭhena kārena, buddhassa mama jīvitaṃ pariccajitvā kalalapiṭṭhe sayanenādhikārenāti attho. Saṃsārasotanti kammakilesavasena yonigativiññāṇaṭṭhitinavasattāvāsesu ito cito ca saṃsaraṇaṃ saṃsāro. Yathāha:- "khandhānañca paṭipāṭi dhātuāyatanāna ca abbocchinnaṃ vattamānā saṃsāroti pavuccatī"ti. 1- Saṃsāro ca so sotañceti saṃsārasotaṃ, taṃ saṃsārasotaṃ. 2- Atha vā saṃsārassa sotaṃ saṃsārasotaṃ, saṃsārakāraṇaṃ taṇhāsotaṃ chinditvāti attho. Tayo bhaveti kāmarūpārūpabhave. Tibhavanibbattakakammakilesā tayo bhavāti adhippetā. Dhammanāvanti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. So hi caturoghuttaraṇaṭṭhena "dhammanāvā"ti vuccati. Samāruyhāti āruyha. Santāressanti santāressāmi. Yasmā pana buddhattaṃ patthentassa:- [59] Manussattaṃ liṅgasampatti hetu satthāradassanaṃ pabbajjā guṇasampatti adhikāro ca chandatā aṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhati. 3- Tattha manussattanti manussattabhāveyeva ṭhatvā buddhattaṃ patthentassa patthanā samijjhati, na nāgajātiādīsu ṭhitānaṃ. Kasmāti ce? ahetukabhāvato. Liṅgasampattīti manussattabhāve vattamānassāpi purisaliṅge ṭhitasseva patthanā samijjhati, na itthiyā vā paṇḍakanapuṃsakaubhatobyañjanakānaṃ vā @Footnote: 1 visuddhi. 3/145 (syā), su.vi. 2/95/94, sā.pa. 2/60/110, mano.pū. 2/199/435, @abhi.A. 1/11, u.dāna.A. 39/289, itivuttaka.A. 14/66, thera.A. 1/236, 316 @2 Ma. taṃ chinditvā 3 abhi.A. 1/76, udāna.A. 137

--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.

Samijjhati. Kasmāti ce? lakkhaṇapāripūriyā abhāvato. Vuttañhetaṃ "aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho"ti 1- vitthāro. Tasmā itthiliṅge ṭhitassa manussajātikassāpi patthanā na samijjhati. Hetūti purisassāpi tasmiṃ attabhāve arahattappattiyā hetusampannasseva patthanā samijjhati, no itarassa. Satthāradassananti sace jīvamānakabuddhasseva santike pattheti patthanā samijjhati. Parinibbute bhagavati cetiyassa santike vā bodhirukkhamūle vā paṭimāya vā paccekabuddhabuddhasāvakānaṃ vā santike patthanā na samijjhati. Kasmā? bhabbābhabbake ñatvā kammavipākaparicchedakañāṇena paricchinditvā byākātuṃ asamatthattā. Tasmā buddhassa santikeyeva patthanā samijjhati. Pabbajjāti buddhassa bhagavato santike patthentassāpi kammakiriyāvādīsu tāpasesu vā bhikkhūsu vā pabbajitasseva patthanā samijjhati, no gihiliṅge ṭhitassa. Kasmā? pabbajitāyeva hi bodhisattā sambodhiṃ adhigacchanti, na gahaṭṭhā. Tasmā ādimhi paṇidhānakālepi pabbajiteneva bhavitabbaṃ. Guṇasampattīti pabbajitassāpi aṭṭhasamāpattilābhino pañcābhiññasseva samijjhati, na pana imāya guṇasampattiyā virahitassa. Kasmā? nigguṇassa tadabhāvato. Adhikāroti guṇasampannenāpi yena attano jīvitaṃ buddhānaṃ pariccattaṃ hoti, tassa iminā adhikārena sampannasseva samijjhati, na itarassa. Chandatāti abhinīhārasampannassāpi yassa buddhakārakadhammānaṃ atthāya mahanto chando vāyāmo ca ussāho ca pariyeṭṭhi ca. Tasseva @Footnote: 1 Ma.u. 14/130/115, aṅ.ekaka. 20/279/29, abhi.vi. 35/805/410

--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.

Samijjhati, na itarassa. Tatridaṃ chandamahantatāya opammaṃ:- sace hi evamassa "yo pana sakalacakkavāḷagabbhaṃ ekodakībhūtaṃ attano bāhubalena uttaritvā pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇāti. Yo panimaṃ attano dukkaraṃ na maññati' ahaṃ imaṃ uttaritvā pāraṃ gamissāmī'ti "evaṃ mahatā chandena ussāhena samannāgato hoti, tassa patthanā samijjhati, na itarassa. 1- Sumedhapaṇḍito pana ime aṭṭha dhamme samodhānetvāva buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji. Dīpaṅkaropi bhagavā āgantvā sumedhapaṇḍitassa sīsabhāge ṭhatvā kalalapiṭṭhe nipannaṃ sumedhatāpasaṃ disvā "ayaṃ tāpaso buddhattāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, ijjhissati nu kho etassa patthanā udāhu no"ti anāgataṃsañāṇaṃ pesetvā upadhārento "ito kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissatī"ti ñatvā ṭhitakova parisamajjhe byākāsi "passatha no tumhe bhikkhave imaṃ uggatapaṃ tāpasaṃ kalalapiṭṭhe nipannan"ti. Evaṃ bhanteti. Ayaṃ buddhattāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, samijjhissati imassa tāpasassa patthanā, ayaṃ hi ito kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho loke bhavissati. Tasmiṃ panassa attabhāve kapilavatthu nāma nagaraṃ nivāso bhavissati, mahāmāyā nāma devī mātā, suddhodano nāma rājā pitā, upatisso ca kolito ca dve aggasāvakā, ānando nāma upaṭṭhāko, khemā ca uppalavaṇṇā ca dve aggasāvikā bhavissanti. Ayaṃ paripakkañāṇo hutvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā mahāpadhānaṃ padahitvā nigrodhamūle sujātāya nāma kumāriyā dinnaṃ pāyāsaṃ paṭiggahetvā nerañjarāya tīre paribhuñjitvā bodhimaṇḍaṃ āruyha assattharukkhamūle abhisambujjhissatīti. Tena vuttaṃ:- [60] "dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho ussīsake maṃ ṭhatvāna idaṃ vacanamabravi. @Footnote: 1 suttanipāta-ṭṭha. 1/43, apadāna-ṭṭha. 1/18-19, (cha.Ma.). @cariyāpiṭaka.A. 393 pakiṇṇakakathā (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.

[61] Passatha imaṃ tāpasaṃ jaṭilaṃ uggatāpanaṃ aparimeyyito kappe buddho loke bhavissati. [62] Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ. [63] Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti. [64] Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ada 1- so jino paṭiyattavaramaggena bodhimūlamupehiti. [65] Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso. [66] Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo. [67] Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. [68] Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā. [69] Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā uttarā nandamātā ca aggā hessantupaṭṭhikā"ti. @Footnote: 1 Sī. ādāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.

Tattha lokavidūti sabbathā viditalokattā pana lokavidū. Bhagavā hi sabhāvato samudayato nirodhato nirodhūpāyatoti sabbathāpi lokaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi. Tasmā lokavidūti vuccati. Yathāha:- "tasmā have lokavidū sumedho lokantagū vūsitabrahmacariyo lokassa antaṃ samitāvi ñatvā nāsīsatī lokamimaṃ parañcā"ti. 1- Apica tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti. Tattha saṅkhāraloko nāma paṭiccasamuppannā paṭhaviādayo dhammā. Sattaloko nāma saññino asaññino nevasaññināsaññino ca sattā. Okāsaloko nāma sattānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Ime pana tayopi lokā bhagavatā yathāsabhāvato viditā, tasmā lokavidūti vuccati. Āhutīnaṃ paṭiggahoti dānānaṃ paṭiggahetuṃ arahattā dakkhiṇeyyattā āhutīnaṃ paṭiggaho. Ussīsake maṃ ṭhatvānāti mama sīsasamīpe ṭhatvā idaṃ idāni vattabbaṃ vacanaṃ abravīti attho. Jaṭilanti jaṭā assa santīti jaṭilo. Taṃ jaṭilaṃ. Uggatāpananti uggatāpasaṃ. Ahūti ahani, athāti attho. Ayameva vā pāṭho. Kapilavhayāti kapilaavhayā abhidhānā. Rammāti ramaṇīyato. Padhānanti vīriyaṃ. Ehītīti essati gamissati. Sesagāthāsu uttānamevāti. Tato sumedhapaṇḍito "mayhaṃ kira patthanā samijjhissatī"ti sañjātasomanasso ahosi. Mahājano dīpaṅkaradasabalassa vacanaṃ sutvā "sumedhatāpaso kira buddhabījaṅkuro"ti haṭṭhatuṭṭho ahosi. Evañcassa ahosi "yathā nāma puriso nadiṃ @Footnote: 1 saṃ.sa. 15/107/75, aṅ. catukka. 21/45/54

--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.

Taranto ujukena titthena tarituṃ asakkonto heṭṭhātitthena uttarati, evameva mayaṃ dīpaṅkaradasabalassa sāsane maggaphalaṃ alabhamānā anāgate yadā tvaṃ buddho bhavissasi, tadā tava sammukhā maggaphalaṃ sacchikātuṃ samatthā bhaveyyāmā"ti patthanaṃ akaṃsu. Dīpaṅkaradasabalo bodhisattaṃ mahāsattaṃ pasaṃsitvā aṭṭhahi pupphamuṭṭhīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Tepi catusatasahassā khīṇāsavā bodhisattaṃ pupphehi ca gandhehi ca pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Devamanussā pana tatheva pūjetvā vanditvā pakkamiṃsu. Atha sabbalokamatidīpaṅkaro dīpaṅkaro bhagavā catūhi khīṇāsavasatasahassehi parivuto rammanagaravāsīhi pūjiyamāno devatāhi abhivandiyamāno 1- sañjhāppabhānurañjita- varakanakagirisikharo viya jaṅgamamāno anekesu pāṭihāriyesu vattamānesu tena alaṅkatapaṭiyattena maggena gantvā nānāsurabhikusumagandhavāsitaṃ cuṇṇasammodagandhaṃ samussitadhajapaṭākaṃ gandhānubaddhahadayehi 2- bhamaragaṇehi gumbagumbāyamānaṃ 3- dhūpandhakāraṃ amarapurasadisasobhaṃ abhirammaṃ rammanagaraṃ pavisitvā paññatte mahārahe buddhāsane yugandharamatthake saradasamayarucirakararajanikaro timiranikaranidhanakaro kamalavanavikasanakaro divasakaro viya dasabaladivasakaro nisīdi. Bhikkhusaṃghopi paṭipāṭiyā attano attano pattāsane nisīdi. Rammanagaravāsino pana upāsakā saddhādiguṇasampannā nānāvidhakhajjādīhi samalaṅkataṃ vaṇṇagandharasasampannaṃ asadisaṃ sukhanidānaṃ dānaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa adaṃsu. Atha kho bodhisatto dasabalassa byākaraṇaṃ sutvā buddhabhāvaṃ karatalagatamiva maññamāno pamuditahadayo sabbesu paṭikkantesu sayanā vuṭṭhāya "pāramiyo vicinissāmī"ti puppharāsimatthake pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Evaṃ nisinne mahāsatte sakaladasasahassacakkavāḷadevatā sādhukāraṃ datvā "ayya sumedhatāpasa @Footnote: 1 Sī.,i. abhinandiyamāno 2 Ma. gandhāvabaddha... 3 Sī.,i. gumugumāyamānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.

Porāṇakabodhisattānaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā' pāramiyo vicinissāmī'ti nisinnakāle yāni pubbanimittāni nāma paññāyanti, tāni sabbānipi ajja pātubhūtāni, nissaṃsayena tvaṃ buddho bhavissasi, mayametaṃ jānāma' yassetāni nimittāni paññāyanti, so ekanteneva buddho bhavissati, tasmā tvaṃ attano vīriyaṃ daḷhaṃ katvā paggaṇhā"ti bodhisattaṃ nānappakārāhi thutīhi abhitthaviṃsu. Tena vuttaṃ:- [70] "idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino āmoditā naramarū buddhabījaṃ kira 1- ayaṃ. [71] Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā. [72] Yadimassa lokanāthassa virajjhissāmi sāsanaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. [73] Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya heṭṭhātitthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ. [74] Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. [75] Dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho mama kammaṃ pakittetvā dakkhiṇapādamuddhari. [76] Ye tatthāsuṃ jinaputtā padakkhiṇamakaṃsu maṃ devā manussā asurā ca abhivādetvāna pakkamuṃ. @Footnote: 1 Sī.,i. buddhabījaṅkaro, buddhavījaṅkaro ayaṃ (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.

[77] Dassanaṃ me atikkante sasaṃghe lokanāyake sayanā vuṭṭhahitvāna pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. [78] Sukhena sukhito homi pāmojjena pamodito pītiyā ca abhissanno pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. [79] Pallaṅkena nisīditvā evaṃ cintesahaṃ tadā vasībhūto ahaṃ jhāne abhiññāpāramiṃ gato. 1- [80] Sahassiyamhi lokamhi isayo natthi me samā asamo iddhidhammesu alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ. [81] Pallaṅkābhujane mayhaṃ dasasahassādhivāsino mahānādaṃ pavattesuṃ dhuvaṃ buddho bhavissasi. [82] Yā pubbe bodhisattānaṃ pallaṅkavaramābhuje nimittāni padissanti tāni ajja padissare. [83] Sītaṃ byapagataṃ hoti uṇhañca upasammati tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [84] Dasasahassī lokadhātu nissaddā honti nirākulā tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [85] Mahāvātā na vāyanti na sandanti savantiyo tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [86] Thalajā dakajā pupphā sabbe pupphanti tāvade tepajja pupphitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. @Footnote: 1 cha.Ma. abhiññāsu pāramiṃ gato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.

[87] Latā vā yadi vā rukkhā 1- phalabhārā honti tāvade 1- tepajja phalitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. [88] Ākāsaṭṭhā ca bhummaṭṭhā ratanā jotanti tāvade tepajja ratanā jotanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [89] Mānussakā ca dibbā ca turiyā vajjanti tāvade tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [90] Vicittapupphā gaganā abhivassanti tāvade tepi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [91] Mahāsamuddo ābhujati dasasahassī pakampati tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [92] Niraye dasasahasse aggī nibbanti tāvade tepajja nibbutā aggī dhuvaṃ buddho bhavissasi. [93] Vimalo hoti sūriyo sabbā dissanti tārakā tepi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [94] Anovaṭṭhena udakaṃ mahiyā ubbhijji tāvade tampajjubbhijjate mahiyā dhuvaṃ buddho bhavissasi. [95] Tārāgaṇā virocanti nakkhattā gaganamaṇḍale visākhā candimāyuttā dhuvaṃ buddho bhavissasi. [96] Bilāsayā darīsayā nikkhamanti sakāsayā tepajja āsayā chuddhā dhuvaṃ buddho bhavissasi. @Footnote: 1-1 ka. phalaṃ dhārenti tāvade

--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.

[97] Na honti arati sattānaṃ santuṭṭhā honti tāvade tepajja sabbe santuṭṭhā dhuvaṃ buddho bhavissasi. [98] Rogā tadupasammanti jighacchā ca vinassati tānipajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [99] Rāgo tadā tanu hoti doso moho vinassati tepajja vigatā 1- sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. [100] Bhayaṃ tadā na bhavati ajjapetaṃ padissati tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi. [101] Rajonuddhaṃsatī uddhaṃ ajjapetaṃ padissati tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi. [102] Aniṭṭhagandho pakkamati dibbagandho pavāyati sopajja vāyatī gandho dhuvaṃ buddho bhavissasi. [103] Sabbe devā padissanti ṭhapayitvā 2- arūpino tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [104] Yāvatā nirayā nāma sabbe dissanti tāvade tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. [105] Kuṭṭā 3- kavāṭā selā ca na hontāvaraṇā tadā ākāsabhūtā tepajja dhuvaṃ buddho bhavissasi. [106] Cutī ca upapattī ca khaṇe tasmiṃ na vijjati tānipajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. @Footnote: 1 Ma. vihatā 2 pāḷi. ṭhapetvā ca 3 pāḷi. kuṭā,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page149.

[107] Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ mā nivatta abhikkama mayampetaṃ vijānāma dhuvaṃ buddho bhavissasī"ti. Tattha idaṃ sutvāna vacananti idaṃ dīpaṅkarassa bhagavato bodhisattassa byākaraṇavacanaṃ sutvā. Asamassāti samassa sadisassa abhāvato asamassa. Yathāha:- "na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati sadevakasmiṃ lokasmiṃ natthi me paṭipuggalo"ti. 1- Mahesinoti mahante sīlasamādhipaññākkhandhe esi gavesīti mahesī, tassa mahesino. Naramarūti narā ca amarā ca, ukkaṭṭhaniddeso panāyaṃ sabbepi dasasahassilokadhātuyā nāgasupaṇṇayakkhādayopi āmoditāva. Buddhabījaṃ kira ayanti ayaṃ kira buddhaṅkuro uppannoti āmoditāti attho. Ukkuṭṭhisaddāti unnādasaddā vattanti. Apphoṭentīti hatthehi bāhā abhihananti. Dasasahassīti dasasahassilokadhātuyo. Sadevakāti saha devehi sadevakā dasasahassī namassantīti attho. Yadimassāti yadi imassa, ayameva vā pāṭho. Virajjhissāmāti yadi na sampāpuṇissāma. Anāgatamhi addhāneti anāgate kāle. Hessāmāti bhavissāma. Sammukhāti sammukhībhūtā. Imanti imassa, sāmiatthe upayogavacanaṃ. Nadiṃ tarantāti nadītaraṇakā. "naditarantā"tipi pāṭho. Paṭitītthanti paṭimukhatitthaṃ. Virajjhiyāti virajjhitvā. Yadi muñcāmāti yadi imaṃ bhagavantaṃ muñcitvā akatakiccā gamissāmā"ti 2- attho. Mama kammaṃ pakittetvāti mama bhāvitamattaṃ byākaritvā. Dakkhiṇapādamuddharīti dakkhiṇaṃ pādaṃ ukkhipi, "katapadakkhiṇo"tipi pāṭho. @Footnote: 1 vi. mahā. 4/11/11, Ma.mū. 12/285/246, Ma.Ma. 13/341/323 @2 Sī.,i. bhavissāmāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page150.

Jinaputtāti dīpaṅkarassa satthuno sāvakā. Devā manussā asurā ca, abhivādetvāna pakkamunti devādayo sabbepi ime maṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā pupphādīhi pūjetvā suppatiṭṭhitapañcaṅgā vanditvā nivattitvā punappunaṃ oloketvā madhuratthabyañjanāhi nānappakārāhi thutīti vaṇṇentā pakkamiṃsu. "narā nāgā ca gandhabbā, abhivādetvāna pakkamun"tipi pāṭho. Dassanaṃ me atikkanteti mama dassanavisayaṃ bhagavati atikkante. "jahite dassanūpacāre"tipi pāṭho. Sasaṃgheti saddhiṃ saṃghena sasaṃgho, tasmiṃ sasaṃghe. Sayanā vuṭṭhahitvānāti nipannaṭṭhānato kalalato uṭṭhahitvā. Pallaṅkaṃ ābhujinti katapallaṅko hutvā puppharāsimhi nisīdinti attho. "haṭṭho haṭṭhena cittena, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā"tipi pāṭho. So uttānatthova. Pītiyā ca abhissannoti pītiparipphuṭo. Vasībhūtoti vasībhāvappatto. Jhāneti rūpāvacarārūpāvacarajjhānesu. Sahassiyamhīti dasasahassiyaṃ. Lokamhīti lokadhātuyā. Me samāti mayā sadisā. Avisesena "me samā natthī"ti vatvā idāni tameva niyamento "asamo iddhidhammesū"ti āha. Tattha iddhidhammesūti pañcasu iddhidhammesūti attho. Alabhinti paṭilabhiṃ. Īdisaṃ sukhanti īdisaṃ somanassaṃ. Atha sumedhatāpaso dasabalassa byākaraṇaṃ sutvā buddhabhāvaṃ karatalagatakālamiva maññamāno pamuditahadayo dasasu lokadhātusahassesu suddhāvāsamahābrahmāno atītabuddhassāvino niyatabodhisattānaṃ byākaraṇe uppajjamānapāṭihāriyadassanena tathāgatavacanassa avitathataṃ pakāsento maṃ paritosayantā imā gāthāyo āhaṃsūti dassento bhagavā "pallaṅkābhujane mayhan"tiādimāha. Tattha pallaṅkābhujane mayhanti mama pallaṅkābhujane. Ayameva vā pāṭho. Dasasahassādhivāsinoti dasasahassivāsino mahābrahmāno. Yā pubbeti yāni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page151.

Pubbe, vibhattilopaṃ katvā vuttanti veditabbaṃ. Pallaṅkavaramābhujeti varapallaṅkābhujane. Nimittāni padissantīti nimittāni padissiṃsūti attho. Atītavacane vattabbe vattamānavacanaṃ vuttaṃ. Kiñcāpi vuttaṃ, atītavasena attho gahetabbo. Tāni ajja padissareti pubbepi niyatabodhisattānaṃ pallaṅkābhujane yāni nimittāni uppajjiṃsu, tāni nimittāni ajja padissare. Tasmā tvaṃ dhuvameva buddho bhavissasīti attho. Na pana tāniyeva nimittāni uppajjiṃsu, taṃsadisattā "tāni ajja padissare"ti vuttanti veditabbaṃ. Sītanti sītattaṃ. Byapagatanti gataṃ vigataṃ. Tānīti sītavigamanauṇhupasamanānīti attho. Nissaddāti asaddā anigghosā. Nirākulāti anākulā, ayameva vā pāṭho. Na sandantīti na vahanti nappavattanti. Savantiyoti nadiyo. Tānīti avāyanaasandanāni. Thalajāti paṭhavitalapabbatarukkhesu jātāni. Dakajāti odakāni pupphāni. Pupphantīti pubbe bodhisattānaṃ pupphiṃsu, atītatthe vattamānavacanaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Tepajja pupphitānīti tāni pupphāni ajja pupphitānīti attho. Phalabhārāti phaladhaRā. Tepajjāti tepi ajja, pulliṅgavasena "tepī"ti vuttaṃ "latā vā rukkhā vā"ti vuttattā. Phalitāti sañjātaphalā. Ākāsaṭṭhā ca bhummaṭṭhā cāti ākāsagatā ca bhūmigatā ca. Ratanānīti muttādīni ratanāni. Jotantīti obhāsanti. Mānussakāti manussānaṃ santakā mānussakā. Dibbāti devānaṃ santakā dibbā. Turiyāti ātataṃ vitataṃ ātatavitataṃ susiraṃ ghananti pañca turiyāni. Tattha ātataṃ nāma cammapariyonaddhesu bheriādīsu ekatalaturiyaṃ. Vitataṃ nāma ubhayatalaṃ. Ātatavitataṃ nāma sabbato pariyonaddhaṃ mahativallakiādikaṃ. Susiraṃ nāma vaṃsādikaṃ. Ghanaṃ nāma sammatāḷādikaṃ. Vajjantīti heṭṭhā vuttanayena vajjiṃsu, atītatthe vattamānavacanaṃ veditabbaṃ. Esa nayo upari īdisesu vacanesupi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page152.

Abhiravantīti tatra tatra kusalehi sumuñcitā suppatāḷitā suvāditā viya abhiravanti, abhinadantīti attho. Vicittapupphāti vicitrāni nānāgandhavaṇṇāni pupphāni. Abhivassantīti abhivassiṃsu, nipatiṃsūti attho. Tepīti tānipi vicitrapupphāni abhivassantāni padissanti, devabrahmagaṇehi okiriyamānānīti adhippāyo. Ābhujatīti osakkati. Tepajjabhoti tepi ajja ubho mahāsamuddadasasahassiyo. Abhiravantīti abhinadanti. Nirayeti nirayesu. Dasasahassāti anekadasasahassā. Nibbantīti sammanti, santiṃ upentīti attho. Tārakāti nakkhattāni, tepi ajja padissatīti tepi sūriyassa vimalabhāvā tārakā ajja divā dissanti. Anovaṭṭhenāti anovaṭṭhe, bhummatthe karaṇavacanaṃ. Atha vā anovaṭṭheti anabhivaṭṭhepi. Nāti nipātamattaṃ "sutvā na dūtavacanan"tiādīsu viya. Tampajjubbhujjateti tampi udakaṃ ajja ubbhijjati, ubbhijjitvā uṭṭhahatīti attho. Mahiyāti paṭhaviyā, nissakkavacanaṃ. Tārāgaṇāti gahanakkhattādayo sabbe tāragaṇā. Nakkhattāti nakkhattatārakā ca. Gaganamaṇḍaleti sakalagaganamaṇḍalaṃ virocantīti attho. Bilāsayāti bilāsayā ahinakulakumbhīlagodhādayo. Darīsayāti jharāsayā. Ayameva vā pāṭho. Nikkhamantīti nikkhamiṃsu. Sakāsayāti attano attano āsayato. "tadāsayā"tipi pāṭho. Tattha tadā tasmiṃ kāle, āsayato, bilatoti attho. Chuddhāti suchuddhā suvuddhāritā, nikkhantāti attho. Aratīti ukkaṇṭhā. Santuṭṭhāti paramena santuṭṭhena santuṭṭhā. Vinassatīti vigacchati. Rāgoti kāmarāgo. Tadā tanu hotīti oramattako hoti, iminā pariyuṭṭhānābhāvaṃ dīpeti. Vihatāti vinaṭṭhā. Tadāti pubbe, bodhisattānaṃ pallaṅkābhujaneti attho. Na bhavatīti na hoti. Ajjapetanti ajja tava

--------------------------------------------------------------------------------------------- page153.

Pallaṅkābhujanepi etaṃ bhayaṃ na hotevāti attho. Tena liṅgena jānāmāti tena kāraṇena sabbeva mayaṃ jānāma, yaṃ tvaṃ buddho bhavissasīti attho. Anuddhaṃsatīti na uggacchati. 1- Aniṭṭhagandhoti duggandho. Pakkamatīti pakkami vigacchi. Pavāyatīti pavāyi. Sopajjāti sopi dibbagandho ajja. Padissantīti padissiṃsu. Tepajjāti tepi sabbe devā ajja. Yāvatāti paricchedanatthe nipāto, yattakāti attho. Kuṭṭāti 2- pākāRā. Na hontāvaraṇāti āvaraṇakarā na ahesuṃ. Tadāti pubbe. Ākāsabhūtāti te kuṭṭakavāṭapabbatā āvaraṇaṃ tirokaraṇaṃ kātuṃ asakkontā, ajaṭākāsabhūtāti attho. Cutīti maraṇaṃ. Upapattīti paṭisandhiggahaṇaṃ. Khaṇeti pubbe bodhisattānaṃ pallaṅkābhujanakkhaṇe. Na vijjatīti nāhosi. Tānipajjāti tānipi ajja cavanabhavanānīti 3- attho. Mā nivattīti mā paṭikkami. Abhikkamāti parakkama. Sesamettha uttānamevāti. Tato sumedhapaṇḍito dīpaṅkarassa dasabalassa ca dasasahassacakkavāḷa- devatānañca vacanaṃ sutvā bhiyyoso mattāya sañjātussāho hutvā cintesi "buddhā nāma amoghavacanā, natthi buddhānaṃ kathāya aññathattaṃ. Yathā hi ākāse khittassa leḍḍussa patanaṃ dhuvaṃ, jātassa maraṇaṃ, aruṇe uggate sūriyassa abbhuggamanaṃ, 4- āsayā nikkhantassa sīhassa sīhanādanadanaṃ, garugabbhāya itthiyā bhāramoropanaṃ 5- dhuvaṃ avassambhāvī, evameva buddhānaṃ vacanaṃ nāma dhuvaṃ amoghaṃ, addhā ahaṃ buddho bhavissāmīti. Tena vuttaṃ:- [108] "buddhassa vacanaṃ sutvā dasasahassīnacūbhayaṃ tuṭṭhahaṭṭho pamodito evaṃ cintesahaṃ tadā. @Footnote: 1 Sī.,i. anuddhaṃ gacchati na bhavati na hoti 2 ka. kuḍḍāti @3 Sī.,i. vacanauppajjanānīti 4 Sī.,i. uṭṭhānaṃ 5 Sī.,i. bhāramocanaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page154.

[109] Advejjhavacanā buddhā amoghavacanā jinā vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. [110] Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. [111] Yathāpi sabbasattānaṃ maraṇaṃ dhuvasassataṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. [112] Yathā rattikkhaye patte sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. [113] Yathā nikkhantasayanassa sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. [114] Yathā āpannasattānaṃ bhāramoropanaṃ dhuvaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahan"ti. Tattha buddhassa vacanaṃ sutvā, dasasahassīnacūbhayanti dīpaṅkarasammāsambuddhassa ca dasasahassacakkavāḷadevatānañca vacanaṃ sutvā. Ubhayanti ubhayesaṃ, sāmiatthe paccattavacanaṃ, ubhayavacanaṃ vā. Evaṃ cintesahanti evaṃ cintesiṃ ahiṃ. Advejjhavacanāti dvedhā appavattavacanā, ekaṃsavacanāti attho. "acchiddavacanā"tipi pāṭho, tassa niddosavacanāti attho. Amoghavacanāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page155.

Avitathavacanā. Vitathanti vitathavacanaṃ natthīti attho. Dhuvaṃ buddho bhavāmahanti ahaṃ ekaṃseneva buddho bhavissāmīti niyatavasena avassambhāvivasena ca vattamānavacanaṃ katanti veditabbaṃ. Sūriyuggamananti sūriyassa udayanaṃ, ayameva vā pāṭho. Dhuvasassatanti ekaṃsabhāvī ceva sassatañca. Nikkhantasayanassāti sayanato nikkhantassa. Āpannasattānanti garugabbhānaṃ, gabbhinīnanti attho. Bhāramoropananti bhāraoropanaṃ, gabbhassa oropananti, attho. Makāro padasandhikaro, sesametthāpi uttānamevāti. "svāhaṃ addhā buddho bhavissāmī"ti evaṃ katasanniṭṭhāno buddhakārake dhamme upadhāretuṃ "kahaṃ nu kho buddhakārakā dhammā"ti uddhaṃ adho disāsu vidisāsū"ti anukkamena sakalaṃ dhammadhātuṃ vicinanto pubbe porāṇakehi bodhisattehi āsevitanisevitaṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ disvā evaṃ attānaṃ ovadi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya paṭhamaṃ dānapāramiṃ pūreyyāsi. Yathā hi nikujjito udakakumbho nissesaṃ katvā udakaṃ vamatiyeva na paccāharati, evameva dhanaṃ vā yasaṃ vā puttadāraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ vā anoloketvā sabbattha 1- yācakānaṃ sabbaṃ icchiticchitaṃ nissesaṃ katvā dadamāno bodhimūle nisīditvā buddho bhavissasī"ti paṭhamaṃ dānapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- [115] "handa buddhakare dhamme vicināmi ito cito uddhaṃ adho dasa disā yāvatā dhammadhātuyā. [116] Vicinanto tadā dakkhiṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ pubbakehi mahesīhi anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ. @Footnote: 1 Sī.,i. sabbasampatti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page156.

[117] Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya dānapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. [118] Yathāpi kumbho sampuṇṇo yassa kassaci adho kato vamatevudakaṃ nissesaṃ na tattha parirakkhati. [119] Tatheva yācake disvā hīnamukkaṭṭhamajjhime dadāhi dānaṃ nissesaṃ kumbho viya adho kato"ti, tattha handāti vavassaggatthe nipāto. Buddhakare dhammeti buddhattare dhamme. Buddhattakarā nāma dhammā dānapāramitādayo dasa dhammā. Vicināmīti vicinissāmi, vīmaṃsissāmi upaparikkhissāmīti attho. Ito citoti ito ito, ayameva vā pāṭho. Tattha tattha vicināmīti attho. Uddhanti devaloke. Adhoti manussaloke. Dasa disāti dasasu disāsu, kattha nu kho te buddhakārakadhammā uddhaṃ adho tiriyaṃ disāsu vidisāsūti adhippāyo. Yāvatā dhammadhātuyāti ettha yāvatāti paricchedavacanaṃ. Dhammadhātuyāti sabhāvadhammassa, pavattanīti vacanaseso daṭṭhabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? yāvatikā sabhāvadhammānaṃ kāmarūpārūpadhammānaṃ pavatti, tāvatikaṃ vicinissāmīti vuttaṃ hoti. Vicinantoti vīmaṃsanto upaparikkhanto. Pubbakehīti porāṇakehi bodhisattehi. Anuciṇṇanti ajjhāciṇṇaṃ 1- āsevitaṃ. Samādiyāti samādiyanaṃ karohi, ajja paṭṭhāya ayaṃ paṭhamaṃ dānapāramī pūretabbā mayāti evaṃ samādiyāti attho. Dānapāramitaṃ gacchāti dānapāramiṃ gaccha, pūrayāti attho, yadi bodhiṃ pattumicchasīti bodhimūlamupagantvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ pattuṃ icchasi ce. Yassa kassacīti udakassa vā khīrassa vā yassa kassaci sampuṇaṇo. @Footnote: 1 Sī.,i. āciṇṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page157.

Sampuṇṇasaddayoge sati sāmivacanaṃ icchanti saddavidū. Karaṇatthe vā sāmivacanaṃ, yena kenacīti attho, adho katoti heṭṭhāmukhīkato. Na tattha parirakkhatīti tasmiṃ vamane na parirakkhati, nissesaṃ udakaṃ vamatevāti attho. Hīnamukkaṭṭhamajjhimeti hīnamajjhimapaṇīte, makāro padasandhikaro. Kumbho viya adho katoti heṭṭhāmukhīkato viya kumbho. Yācake upagate disvā "tvaṃ sumedha attano anavasesetvā sabbadhanapariccāgena dānapāramiṃ aṅgapariccāgena upapāramiṃ, jīvitapariccāgena paramatthapāramiñca pūrehī"ti evaṃ attanāva attānaṃ ovadi. Athassa "na ettakeheva buddhakārakehi dhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato dutiyaṃ sīlapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya sīlapāramiṃ pūreyyāsi. Yathā camarī migo nāma jīvitampi anoloketvā attano vālameva rakkhati, evaṃ tvampi ito paṭṭhāya jīvitampi anoloketvā sīlameva rakkhanto buddho bhavissasī"ti dutiyaṃ sīlapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- [120] "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. [121] Vicinanto tadā dakkhiṃ dutiyaṃ sīlapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. [122] Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya sīlapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. [123] Yathāpi camarī vālaṃ kismiñci paṭilaggitaṃ upeti maraṇaṃ tattha na vikopeti vāladhiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page158.

[124] Tatheva catūsu bhūmīsu sīlāni paripūraya parirakkha sabbadā sīlaṃ camarī viya vāladhin"ti. Tattha na heteti na hi eteyeva. Bodhipācanāti maggaparipācanā. Sabbaññutaññāṇaparipācanā vā. Dutiyaṃ sīlapāraminti sīlaṃ nāma sabbesaṃ kusaladhammānaṃ patiṭṭhā, sīle patiṭṭhito kusaladhammehi na parihāyati, sabbepi lokiyalokuttaraguṇe paṭilabhati. Tasmā sīlapāramī pūretabbāti dutiyaṃ sīlapāramiṃ addakkhinti attho. Āsevitanisevitanti bhāvitañceva bahulīkatañca. Camarīti camarī migo. Kismiñcīti yattha katthaci rukkhalatākaṇṭakādīsu aññatarasmiṃ. Paṭilaggitanti paṭivilaggitaṃ. Tatthāti yattha vilaggitaṃ, tattheva ṭhatvā maraṇaṃ upagacchati. Na vikopetīti na chindati. Vāladhinti vālaṃ chinditvā na gacchati, tattheva maraṇaṃ upetīti attho. Catūsu bhūmīsu sīlānīti catūsu ṭhānesu vibhattisīlāni, pātimokkhasaṃvaraindriya- saṃvaraājīvapārisuddhipaccayasannissitavasenāti attho. Bhūmivasena pana dvīsuyeva bhūmīsu pariyāpannaṃ tampi catusīlamevāti. Paripūrayāti khaṇḍachiddasabalādiabhāvena paripūraya. Sabbadāti sabbakālaṃ. Camarī viyāti camarī migo viya. Sesametthāpi uttānatthamevāti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakehi dhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya nekkhammapāramimpi pūreyyāsi. Yathāpi suciraṃ bandhanāgāre vasamāno puriso na tattha sinehaṃ karoti, atha kho ukkaṇṭhito avasitukāmo hoti, evameva tvampi sabbabhave bandhanāgārasadise katvā passa, sabbabhavehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page159.

Ukkaṇṭhito muccitukāmo hutvā nekkhammābhimukhova hohi, evaṃ buddho bhavissasī"ti tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- [125] "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. [126] Vicinanto tadā dakkhiṃ tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. [127] Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya nekkhammapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. [128] Yathā andughare puriso ciravuṭṭho dukhaṭṭito na tattha rāgaṃ janeti 1- muttiṃyeva gavesati. [129] Tatheva tvaṃ sabbabhave passa andughare viya nekkhammābhimukho hohi bhavato parimuttiyā"ti. Tattha andughareti bandhanāgāre. Ciravuṭṭhoti cirakālaṃ vuṭṭho. Dukhaṭaṭitoti dukkhapīḷito. Na tattha rāgaṃ janetīti tattha andughare rāgaṃ sinehaṃ na janeti na uppādeti. "imaṃ andugharaṃ muñcitvā nāhaṃ aññattha gamissāmī"ti evaṃ tattha rāgaṃ na janeti, kintu 2- muttiṃyeva mokkhameva gavesatīti adhippāyo. Nekkhammābhimukhoti nikkhamanābhimukho hoti. Bhavatoti sabbabhavehi. Parimuttiyāti parimocanatthāya. "nekkhammābhimukho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasī"tipi pāṭho. Sesamettha uttānatthamevāti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato catutthaṃ paññāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito @Footnote: 1 pāḷi. abhijaneti 2 Sī.,i. kiṃ karosi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page160.

Paṭṭhāya paññāpāramimpi pūreyyāsi. Hīnamajjhimukkaṭṭhesu kañci avajjetvā sabbepi paṇḍite upasaṅkamitvā pañhaṃ puccheyyāsi. Yathāpi piṇḍacāriko bhikkhu hīnādibhedesu kulesu kiñci kulaṃ avivajjetvā paṭipāṭiyā piṇḍāya caranto khippaṃ yāpanamattaṃ labhati, evameva tvampi sabbe paṇḍite upasaṅkamitvā pucchanto buddho bhavissasī"ti catutthaṃ paññāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- [130] "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. [131] Vicinanto tadā dakkhiṃ catutthaṃ paññāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. [132] Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya paññāpāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. [133] Yathāpi bhikkhu bhikkhanto hīnamukkaṭṭhamajjhime kulāni ca vivajjento evaṃ labhati yāpanaṃ. [134] Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ paripucchaṃ budhaṃ janaṃ paññāya pāramiṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Tattha bhikkhantoti piṇḍāya caranto. Hīnamukkaṭṭhamajjhimeti hīnamukkaṭṭhamajjhimāni kulānīti attho. Liṅgavipariyāso kato. Na vivajjentoti na pariharanto gharapaṭipāṭiṃ muñcitvā caranto vivajjeti nāma, evamakatvāti attho. Yāpananti yāpanamattaṃ pāṇadhāraṇaṃ āhāraṃ labhatīti attho. Paripucchanti "kiṃ bhante kusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ. Kiṃ anavajjan"tiādinā 1- nayena tattha abhiññāte paṇḍite jane upasaṅkamitvā paripucchantoti attho budhaṃ jananti paṇḍitaṃ janaṃ. "budhe jane"tipi @Footnote: 1 dī.pā. 11/84, 216/51, 136

--------------------------------------------------------------------------------------------- page161.

Pāṭho. Paññāya pāraminti paññāya pāraṃ. "paññāpāramitaṃ gantvā"tipi pāṭho. Sesametthāpi uttānamevāti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato pañcamaṃ vīriyapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya vīriyapāramimpi pūreyyāsi. Yathāpi sīho migarājā sabbairiyāpathesu daḷhavīriyo hoti, evaṃ tvampi sabbabhavesu sabbairiyāpathesu daḷhavīriyo anolīnavīriyo samāno buddho bhavissasī"ti pañcamaṃ vīriyapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- [135] "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. [136] Vicinanto tadā dakkhiṃ pañcamaṃ vīriyapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. [137] Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya vīriyapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. [138] Yathāpi sīho migarājā nisajjaṭṭhānacaṅkame alīnavīriyo hoti paggahitamano sadā. [139] Tatheva tvaṃ sabbabhave paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ vīriyapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Tattha alīnavīriyoti anolīnavīriyo. Sabbabhaveti jātajātabhave, sabbesu bhavesūti attho. "āraddhavīriyo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasī"tipi pāṭho. Sesametthāpi uttānamevāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page162.

Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya khantipāramiṃ paripūreyyāsi, sammānanepi avamānanepi khamova bhaveyyāsi. Yathā hi paṭhaviyaṃ nāma sucimpi pakkhipanti asucimpi, na ca tena paṭhavī sinehaṃ vā paṭighaṃ vā karoti, khamati sahati adhivāsetiyeva, evameva tvampi sabbesaṃ sammānanāvamānanesu khamo samāno buddho bhavissasī"ti chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- [140] "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. [141] Vicinanto tadā dakkhiṃ chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. [142] Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tattha advejjhamānaso sambodhiṃ pāpuṇissasi. [143] Yathāpi paṭhavī nāma sucimpi asucimpi ca sabbaṃ sahati nikkhepaṃ na karoti paṭighaṃ tayā. [144] Tatheva tvampi sabbesaṃ sammānāvamānakkhamo khantipāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Tattha tatthāti tassaṃ khantipāramiyaṃ. Advejjhamānasoti ekaṃsamānaso. Sucimpīti candanakuṅkumagandhamālādisucimpi. Asucampīti ahikukkuramanussakuṇapagūthamuttakheḷa- siṅghāṇikādiasucimpi. Sahatīti khamati, adhivāseti. Nikkhepanti nikkhittaṃ. Paṭighanti kodhaṃ. Tayāti tāya vuttiyā, tāya nikkhittatāya vā. "paṭighaṃ dayan"tipi pāṭho. Tassa tena nikkhepena paṭighānurodhaṃ na karotīti attho. Sammānāvamānakkhamoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page163.

Sabbesaṃ sammānanāvamānanasaho tvampi bhavāti attho. "tatheva tvampi sabbabhave, sammānanavimānakkhamo"tipi paṭhanti. "khantiyā pāramiṃ gantvā"tipi pāṭho, tassā khantiyā pāramipūraṇavasena gantvāti attho. Sesametthāpi uttānamevāti. Ito paraṃ ettakampi avatvā yattha yattha viseso atthi, taṃ tameva vatvā pāṭhantaraṃ dassetvā gamissāmāti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato sattamaṃ saccapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya saccapāramimpi pūreyyāsi, asaniyā matthake patamānāyapi dhanādīnaṃ atthāya chandādīnaṃ vasena sampajānamusāvādaṃ nāma mā bhāsi. Yathāpi osadhītārakā nāma sabbautūsu attano gamanavīthiṃ vijahitvā aññāya vīthiyā na gacchati, sakavīthiyāva gacchati, evameva tvampi saccaṃ pahāya musāvādaṃ nāma avadantoyeva buddho bhavissasī"ti sattamaṃ saccapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsiṃ. Tena vuttaṃ:- [145] "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. [146] Vicinanto tadā dakkhiṃ sattamaṃ saccapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. [147] Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tattha advejjhavacano sambodhiṃ pāpuṇissasi. [148] Yathāpi osadhī nāma tulābhūtā sadevake samaye utuvasse vā na vokkamati vīthito. [149] Tatheva tvampi saccesu mā vokkamasi vīthito saccapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page164.

Tattha tatthāti saccapāramiyaṃ. Advejjhavacanoti avitathavacano. Osadhī nāmāti osadhītārakā, osadhagahaṇe osadhītārakaṃ uditaṃ disvā osadhaṃ gaṇhanti. Tasmā "osadhītārakā"ti vuccati. Tulābhūtāti pamāṇabhūtā. Sadevaketi sadevakassa lokassa. Samayeti vassasamaye. Utuvasseti hemantagimhesu. "samaye utuvaṭṭe"tipi pāṭho. Tassa samayeti gimhe. Utuvaṭṭeti hemante ca vassāne cāti attho. Na vokkamati vīthitoti taṃtaṃutumhi attano gamanavīthito na vokkamati na vigacchati, cha māse pacchimaṃ disaṃ gacchati, cha māse pubbaṃ disaṃ gacchatīti. Atha vā osadhī nāmāti siṅgiverapipphalimaricādikaṃ osadhaṃ. Na vokkamatīti yaṃ yaṃ phaladānasamatthaṃ osadhaṃ, taṃ taṃ phaladānaṃ okkamma attano phalaṃ adatvā na nivattati. Vīthitoti gamanavīthito, pittaharo pittaṃ harateva, vātaharo vātaṃ harateva, semhaharo semhaṃ haratevāti attho. Sesametthāpi uttānamevāti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya adhiṭṭhānapāramimpi pūreyyāsi, yaṃ adhiṭṭhāsi, tasmiṃ adhiṭṭhāne niccalo bhaveyyāsi, yathā pabbato nāma sabbadisāsu vāte paharantepi na kampati na calati, attano ṭhāneyeva tiṭṭhati, evameva tvampi attano adhiṭṭhāne niccalo hontova buddho bhavissasī"ti aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsīti. Tena vuttaṃ:- [150] "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. [151] Vicinanto tadā dakkhiṃ aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page165.

[152] Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tattha tvaṃ acalo hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi. [153] Yathāpi pabbato selo acalo suppatiṭṭhito na kampati bhusavātehi sakaṭṭhāneva tiṭṭhati. [154] Tatheva tvaṃ adhiṭṭhāne sabbadā acalo bhava adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Tattha seloti silāmayo. Acaloti niccalo. Suppatiṭṭhitoti acalattāva suṭṭhu patiṭṭhito. "yathāpi pabbato acalo, nikhāto suppatiṭṭhito"tipi pāṭho. Bhusavātehīti balavavātehi. Sakaṭṭhānevāti attano ṭhāneyeva, yathāṭhitaṭṭhāneyevāti attho. Sesametthāpi uttānamevāti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato navamaṃ mettāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya mettāpāramiṃ pūreyyāsi, hitesupi ahitesupi ekacittova bhaveyyāsi. Yathāpi udakaṃ nāma pāpajanassapi kalyāṇajanassapi sītabhāvaṃ ekasadisaṃ katvā pharati, evameva tvampi sabbasattesu mettacittena ekacittova hutvā buddho bhavissasī"ti navamaṃ mettāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsī"ti. Tena vuttaṃ:- [155] "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. [156] Vicinanto tadā dakkhiṃ navamaṃ mettāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. [157] Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya mettāya asamo hohi yadi bodhiṃ pattumicchasi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page166.

[158] Yathāpi udakaṃ nāma kalyāṇe pāpake jane samaṃ pharati sītena pavāheti rajomalaṃ. [159] Tatheva tvaṃ hitāhite samaṃ mettāya bhāvaya mettāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Tattha asamo hohīti mettābhāvanāya asadiso hohi. Tattha "tvaṃ samasamo hohī"tipi pāṭho. So uttānatthova. Samanti tulyaṃ. Pharatīti phusati. Pavāhetīti visodheti. Rajoti āgantukarajaṃ. Malanti sarīre uṭṭhitaṃ sedamalādiṃ. "rajamalan"tipi pāṭho. Soyevattho. Hitāhiteti hite ca ahite ca, mitte ca amitte cāti attho. Mettāya bhāvayāti mettaṃ bhāvaya vaḍḍhehi. Sesametthāpi uttānamevāti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato dasamaṃ upekkhāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya upekkhāpāramiṃ paripūreyyāsi, sukhepi dukkhepi majjhattova bhaveyyāsi. Yathāpi paṭhavī nāma sucimpi asucimpi ca pakkhipamāne majjhattāva hoti, evameva tvampi sukhadukkhesu majjhattova honto buddho bhavissasī"ti dasamaṃ upekkhāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- [160] "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. [161] Vicinanto tadā dakkhiṃ dasamaṃ upekkhāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. [162] Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tulābhūto daḷho hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi. [163] Yathāpi paṭhavī nāma nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ upekkhati ubhopete kopānunayavajjitā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page167.

[164] Tatheva tvaṃ sukhadukkhe tulābhūto sadā bhava upekkhāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Tattha tulābhūtoti majjhattabhāve ṭhito, yathā tulāya daṇḍo samaṃ tulito samaṃ tiṭṭhati, na namati na unnamati, evameva tvampi sukhadukkhesu tulāsadiso hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi. Kopānunayavajjitāti paṭighānurodhavajjitā. "dayākopavivijjitā"tipi pāṭho, soyevattho. Sesaṃ khantipāramiyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Tato sumedhapaṇḍito ime dasa pāramidhamme vicinitvā tato paraṃ cintesi "imasmiṃ loke bodhisattehi paripūretabbā bodhipācanā buddhattakarā 1- dhammā ettakāyeva, na ito bhiyyo, imā pana pāramiyo uddhaṃ ākāsepi natthi, na heṭṭhā paṭhaviyampi, na puratthimādīsu disāsupi atthi, mayhaṃyeva pana hadayamaṃsantareyeva patiṭṭhitā"ti. Evaṃ tāsaṃ attano hadaye patiṭṭhitabhāvaṃ disvā sabbāpi tā daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya punappunaṃ sammasanto anulomapaṭilamaṃ sammasi, pariyante gahetvā ādimhi pāpesi, ādimhi gahetvā pariyante ṭhapesi. Majjhe gahetvā ubhato osāpesi, ubhato koṭīsu gahetvā majjhe osāpesi. Bāhirabhaṇḍapariccāgo pāramiyo nāma, aṅgapariccāgo upapāramiyo nāma, jīvitapariccāgo paramatthapāramiyo nāmāti dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paratthapāramiyoti samatiṃsa pāramiyo yamakatelaṃ 2- vinivaṭṭento viya sammasi. Tassa dasa pāramiyo sammasantassa dhammatejena catunahutādikadviyojanasatasahassabahalā vipulā ayaṃ mahāpaṭhavī hatthinā akkantanaḷakalāpo viya uppīḷiyamānaṃ ucchuyantaṃ viya ca mahāviravaṃ viravamānā saṅkampi sampakampi sampavedi. Kulālacakkaṃ viya telayantacakkaṃ viya ca paribbhami. Tena vuttaṃ:- @Footnote: 1 Sī. buddhakārakā 2 Ma. yantayamakatelaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page168.

[165] "ettakāyeva te loke ye dhammā bodhipācanā tatuddhaṃ natthi aññatra daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha. [166] Ime dhamme sammasato sabhāvasarasalakkhaṇe dhammatejena vasudhā dasasahassī pakampatha. [167] Calatī ravatī paṭhavī ucchuyantaṃva pīḷitaṃ telayante yathā cakkaṃ evaṃ kampati medanī"ti. Tattha ettakāyevāti niddiṭṭhānaṃ pāramitānaṃ anūnādhikabhāvassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Tatuddhanti tato dasapāramīhi uddhaṃ natthi. Aññatrāti aññaṃ, lakkhaṇaṃ saddasatthato gahetabbaṃ. Tato dasapāramito añño buddhakārakadhammo natthīti attho. Tatthāti tāsu dasasu pāramīsu. Patiṭṭhahāti patiṭṭha, paripūrento tiṭṭhāti attho. Ime dhammeti pāramidhamme. Sammasatoti upaparikkhantassa. Anādaratthe sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sabhāvasarasalakkhaṇeti sabhāvasaṅkhātena sarasalakkhaṇena sammasantassāti attho. Dhammatejenāti pāramipavicayañāṇatejena. 1- Vasudhāti vasūti ratanaṃ vuccati, taṃ dhāreti, dhīyati vā etthāti vasudhā. Kā sā? medanī. 2- Pakampathāti pakampittha. Sumedhapaṇḍite pana pāramiyo vicinante tassa ñāṇatejena dasasahassī pakampitthāti attho. Calatīti chappakārā 3- kampi. Ravatīti nadati vikūjati. Ucchuyantaṃva pīḷitanti nippīḷitaṃ ucchuyantaṃ viya. "guḷayantaṃva pīḷitan"tipi pāṭho. Soyevattho. Telayanteti telapīḷanayante. Yathā cakkanti cakkikānaṃ mahācakkayantaṃ viya. Evanti yathā telapīḷanacakkayantaṃ paribbhamati kampati, evaṃ ayaṃ medanī kampatīti attho. Sesamettha uttānamevāti. @Footnote: 1 Sī.,i....paricaYu... 2 Sī. medinī 3 Sī.,i. cakkākāraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page169.

Evaṃ mahāpaṭhaviyā kampamānāya rammanagaravāsino manussā bhagavantaṃ parivisayamānā saṇṭhātuṃ asakkontā yugandharavātabbhāhatā mahāsālā viya mucchitā papatiṃsu. Ghaṭādīni kulālabhaṇḍāni pavaṭṭentāni aññamaññaṃ paharantāni cuṇṇavicuṇṇāni ahesuṃ. Mahājano bhītatasito satthāraṃ upasaṅkamitvā "kiṃ nu kho bhagavā' nāgāvaṭṭo ayaṃ, bhūtayakkhadevatāsu aññatarāvaṭṭo vā'ti na hi mayaṃ etaṃ jānāma. Api ca kho sabbopi ayaṃ mahājano bhayena upadduto, kiṃ nu kho imassa lokassa pāpakaṃ bhavissati, udāhu kalyāṇaṃ, kathetha no etaṃ kāraṇan"ti pucchiṃsu. Atha satthā tesaṃ kathaṃ sutvā "tumhe mā bhāyittha, mā kho cintayittha, natthi vo ito nidānaṃ bhayaṃ, yo so mayā ajja sumedhapaṇḍito' anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī'ti byākato, so idāni pāramiyo sammasati, tassa sammasantassa dhammatejena sakaladasasahassī lokadhātu ekappahārena kampati ceva viravati cā"ti āha. Tena vuttaṃ:- [168] "yāvatā parisā āsi buddhassa parivesane pavedhamānā sā tattha mucchitā seti bhūmiyaṃ. [169] Ghaṭānekasahassāni kumbhīnañca satā bahū sañcuṇṇamathitā tattha aññamaññaṃ paghaṭṭitā. [170] Ubbiggā tasitā bhītā bhantā byathitamānasā mahājanā samāgamma dīpaṅkaramupāgamuṃ. [171] Kiṃ bhavissati lokassa kalyāṇamatha pāpakaṃ sabbo upadduto loko taṃ vinodehi cakkhuma.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page170.

[172] Tesaṃ tadā saññāpesi dīpaṅkaro mahāmuni vissatthā hotha mā bhātha imasmiṃ paṭhavikampane. [173] Yamahaṃ ajja byākāsiṃ budadho loke bhavissati eso sammasatī dhammaṃ pubbakaṃ jinasevitaṃ. [174] Tassa sammasato dhammaṃ buddhabhūmiṃ asesato tenāyaṃ kampitā paṭhavī dasasahassī sadevake"ti. Tattha yāvatāti yāvatikā. Āsīti ahosi. "yā tadā parisā āsī"tipi pāṭho, tassa yā tattha parisā ṭhitā āsīti attho. Pavedhamānāti kampamānā. Sāti sā parisā. Tatthāti tasmiṃ parivesanaṭṭhāne. Setīti sayittha. Ghaṭāti ghaṭānaṃ, sāmiatthe paccattavacanaṃ, ghaṭānaṃ nekasahassānīti attho. Sañcuṇṇamathitāti cuṇṇā ceva mathitā ca, mathitasañcuṇṇāti attho. Aññamaññaṃ paghaṭṭitāti aññamaññaṃ pahaṭā. Ubbiggāti utrāsahadayā. Tasitāti sañjātatāsā. Bhītāti bhayabhītā. Bhantāti phandanamānasā, vibbhantacittāti attho. Sabbāni panetāni aññamaññavevacanāni. Samāgammāti samāgantvā. Ayameva vā pāṭho. Upaddutoti upahato. 1- Taṃ vinodehīti taṃ upaddutabhayaṃ vinodehi, vināsayāti attho. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhuma. Tesaṃ tadāti te jane tadā, upayogatthe sāmivacanaṃ. Saññāpesīti ñāpesi bodhesi. Vissatthāti vissatthacittā. Mā bhāthāti mā bhāyatha. Yamahanti yaṃ ahaṃ sumedhapaṇḍitaṃ. Dhammanti pāramidhammaṃ. Pubbakanti porāṇaṃ. Jinasevitanti jinehi bodhisattakāle sevitanti attho. Buddhabhūminti pāramidhammaṃ. 2- Tenāti tena sammasanakāraṇena. Kampitāti calitā. Sadevaketi sadevake loke. @Footnote: 1 Sī.,i. upahato byathito 2 Sī.,i. buddhapāramiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page171.

Tato mahājano tathāgatassa vacanaṃ sutvā haṭṭhatuṭṭho mālāgandhavilepanādīni ādāya rammanagarato nikkhamitvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā mālāgandhādīhi pūjetvā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā rammanagarameva pāvisi. Atha kho bodhisatto dasa pāramiyo sammasitvā vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya nisinnāsanā vuṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- [175] "buddhassa vacanaṃ sutvā mano nibbāyi tāvade sabbe maṃ upasaṅkamma punāpi maṃ abhivandisuṃ. [176] Samādiyitvā buddhaguṇaṃ daḷhaṃ katvāna mānasaṃ dīpaṅkaraṃ namassitvā āsanā vuṭṭhahiṃ tadā"ti. Tattha mano nibbāyīti mahājanassa paṭhavikampane ubbiggahadayassa tattha kāraṇaṃ sutvā mano nibbāyi, santiṃ agamāsīti attho. "jano nibbāyī"tipi pāṭho, so uttānoyeva. Samādiyitvāti sammā ādiyitvā, samādāyāti attho. Buddhaguṇanti pāramiyo. Sesaṃ uttānameva. Atha kho bodhisattaṃ dayitasabbasattaṃ āsanā vuṭṭhahantaṃ sakaladasasahassa- cakkavāḷadevatā sannipatitvā dibbehi mālāgandhādīhi pūjetvā "ayya sumedhatāpasa tayā ajja dīpaṅkaradasabalassa pādamūle mahati patthanā patthitā, sā te anantarāyena samijjhatu, mā te tattha bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā ahosi. Sarīre te appamattakopi rogo mā uppajjatu. Khippaṃ pāramiyo pūretvā sammāsambodhiṃ paṭivijjha. Yathā pupphūpagaphalūpagā rukkhā samaye pupphanti ceva phalanti ca, tatheva tvampi taṃ samayaṃ anatikkamitvā khippaṃ sambodhiṃ phusassū"tiādīni thutimaṅgalāni payirudāhaṃsu, evaṃ payirudāhitvā bodhisattaṃ abhivādetvā attano attano devaṭṭhānameva agamaṃsu. Bodhisattopi devatāhi abhitthuto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page172.

"ahaṃ dasa pāramiyo pūretvā kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake buddho bhavissāmī"ti vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya ākāsamabbhuggantvā isigaṇavantaṃ himavantaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ:- [177] "dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ devā mānusakā ubho samokiranti pupphehi vuṭṭhahantassa āsanā. [178] Vedayanti ca te sotthiṃ devā mānusakā ubho mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ taṃ labhassu yathicchitaṃ. [179] Sabbītiyo vivajjantu soko rogo vinassatu mā te bhavantvantarāyā 1- phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ. [180] Yathāpi samaye patte pupphanti pupphino dumā tatheva tvaṃ mahāvīra buddhañāṇehi pupphasu. [181] Yathā ye keci sambuddhā pūrayuṃ dasa pāramī tatheva tvaṃ mahāvīra pūraya dasa pāramī. [182] Yathā ye keci sambuddhā bodhimaṇḍamhi 2- bujjhare tatheva tvaṃ mahāvīra bujjhassu jinabodhiyaṃ. [183] Yathā ye keci sambuddhā dhammacakkaṃ pavattayuṃ tatheva tvaṃ mahāvīra dhammacakkaṃ pavattaya. [184] Puṇṇamāye yathā cando parisuddho virocati tatheva tvaṃ puṇṇamano viroca dasasahassiyaṃ. [185] Rāhumutto yathā sūriyo tāpena atirocati tatheva lokā muccitvā viroca siriyā tuvaṃ. @Footnote: 1 Sī.,i. tvantarāyo 2 Ma. bodhimūlamhi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page173.

[186] Yathā yā kāci nadiyo osaranti mahodadhiṃ evaṃ sadevakā lokā osarantu tavantike. [187] Tehi thutappasattho so dasa dhamme samādiya te dhamme paripūrento pavanaṃ pāvisī tadā"ti. Tattha dibbanti mandaravapāricchattakasantānakusesayādikaṃ dibbakusumaṃ devā mānusakā ca mānusapupphaṃ gahetvāti attho. Samokirantīti mamopari samokiriṃsūti attho. Vuṭṭhahantassāti vuṭṭhahato. Vedayantīti nivedayiṃsu saññāpesuṃ. Sotthinti sotthibhāvaṃ. Idāni vedayitākāradassanatthaṃ "mahantaṃ patthitaṃ tuyhan"tiādi vuttaṃ. Tayā pana sumedhapaṇḍita mahantaṃ ṭhānaṃ patthitaṃ, taṃ yathāpatthitaṃ labhassūti attho. Sabbītiyoti entīti ītiyo, sabbā ītiyo sabbītiyo, upaddavā. Vivajjantūti mā hontu. Soko rogo vinassatūti socanasaṅkhāto soko rujanasaṅkhāto rogo ca vinassatu. Teti tava. Mā bhavantvantarāyāti mā bhavantu antarāyā. Phusāti adhigaccha pāpuṇāhi. Bodhinti arahattamaggañāṇaṃ sabbaññutaññāṇampi vaṭṭati. Uttamanti seṭṭhaṃ 1- sabbabuddhaguṇadāyakattā arahattamaggañāṇaṃ "uttaman"ti vuttaṃ. 1- Samayeti tassa tassa rukkhassa pupphanasamaye sampatteti attho. Pupphinoti pupphanakā. Buddhañāṇehīti aṭṭhārasahi buddhañāṇehi. Pupphasūti pupphassu. Pūrayunta pūrayiṃsu. Pūrayāti paripūraya. Bujjhareti bujjhiṃsu. Jinabodhiyanti jinānaṃ buddhānaṃ bodhiyā, sabbaññubodhimūleti attho. Puṇṇamāyeti puṇṇamāsiyaṃ. Puṇṇamanoti paripuṇṇamanoratho. @Footnote: 1-1 Sī.,i. ime pāṭhā na dissanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page174.

Rāhumuttoti rāhunā sobbhānunā mutto. Tāpenāti patāpena, ālokena. Lokā muccitvāti lokadhammehi alitto hutvāti attho. Virocāti virāja. Siriyāti buddhasiriyā. Osarantīti mahāsamuddaṃ pavisanti. Osarantūti upagacchantu. Tavantiketi tava santikaṃ. Tehīti devehi. Thutappasatthoti thuto ceva pasattho ca, thutehi vā dīpaṅkarādīhi pasatthoti thutappasattho. Dasa dhammeti dasa pāramidhamme. Pavananti mahāvanaṃ, dhammikapabbate mahāvanaṃ pāvisīti attho. Sesagāthā suuttānā evāti. Iti madhuratthavilāsiniyā buddhavaṃsaṭṭhakathāya sumedhapatthanākathāvaṇṇanā niṭṭhitā. -------------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 51 page 1-174. http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=51&A=1&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=51&A=1&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=33&i=181              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=33&A=6654              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=33&A=8274              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=33&A=8274              Contents of The Tipitaka Volume 33 http://84000.org/tipitaka/read/?index_33

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]