ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 20 : PALI ROMAN Dha.A.3 puppha-bālavagga

page100.

5. Bālavaggavaṇṇanā -------- 1. Aññatarapurisavatthu. (45) "dīghā jāgarato rattīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pasenadikosalañceva aññatarañca purisaṃ ārabbha kathesi. Rājā kira pasenadikosalo ekasmiṃ chaṇadivase alaṅkatappaṭiyattaṃ sabbasetaṃ ekaṃ puṇḍarīkaṃ nāma hatthiṃ āruyha mahantena rājānubhāvena nagaraṃ padakkhiṇaṃ karoti. Ussāraṇāya vattamānāya, leḍḍudaṇḍādīhi pothiyamāno mahājano palāyanto gīvaṃ parivattetvāpi oloketiyeva. Rājūnaṃ kira sudinnadānassetaṃ phalaṃ. Aññatarassāpi duggatapurisassa bhariyā sattabhūmikassa pāsādassa uparimatale ṭhitā ekaṃ vātapānassa kavāṭaṃ vivaritvā rājānaṃ oloketvāva apagacchi. Rañño puṇṇacando valāhakantaraṃ paviṭṭho viya upaṭṭhāsi. So tassā paṭibaddhacitto hatthikkhandhato patanākārappatto viya hutvā khippaṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā antepuraṃ pavisitvā ekaṃ vissāsikaṃ amaccaṃ āha "asukaṭṭhāne te mayā olokitapāsādo diṭṭhoti. "āma devāti. "tatthekaṃ itthiṃ addasāti. "addasaṃ devāti. "gaccha, tassā sassāmikaassāmikabhāvaṃ jānāhīti. So gantvā tassā sassāmikabhāvaṃ ñatvā āgantvā rañño "sassāmikāti ārocesi. Atha raññā "tenahi tassā sāmikaṃ pakkosāhīti vutte, so gantvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.

"ehi bho, rājā taṃ pakkosatīti āha. So "bhariyaṃ me nissāya bhayena uppannena bhavitabbanti cintetvā rañño āṇaṃ paṭibāhituṃ asakkonto gantvā rājānaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ rājā "maṃ upaṭṭhāhīti āha. "alaṃ deva, ahaṃ attano kammaṃ katvā tumhākaṃ suṅkaṃ dadāmi, sā eva me jīvikā hotūti. "tava suṅkena mayhaṃ attho natthi, ajjato paṭṭhāya maṃ upaṭṭhāhīti tassa phalakañca āvudhañca dāpesi. Evaṃ kirassa ahosi "kañcidevassa dosaṃ āropetvā ghātetvā bhariyaṃ gaṇhissāmīti. Atha naṃ so maraṇabhayabhīto appamatto hutvā upaṭṭhāsi. Rājā tassa vivaraṃ apassanto, kāmapariḷāhe vaḍḍhante 1-, "ekamassa dosaṃ āropetvā rājāṇaṃ karissāmīti taṃ pakkosāpetvā evamāha "ambho ito pañcayojanamatthake nadiyā asukaṭṭhānaṃ nāma gantvā sāyaṃ mama nahānavelāya kumuduppalāni ceva aruṇavatīmattikañca āhara, sace tasmiṃ khaṇe nāgaccheyyāsi, āṇaṃ te karissāmīti. Sevako kira catūhipi dāsehi kiliṭṭhataro. Dhanakkītādayo hi dāsā "sīsaṃ me rujjati, piṭṭhi me rujjatīti vatvā acchituṃ labhanti. Sevakassetaṃ natthi, āṇattakammaṃ kātumeva vaṭṭati; tasmā so "avassaṃ mayā gantabbaṃ, kumuduppalehi saddhiṃ aruṇavatīmattikā nāma nāgabhavane uppajjati, ahaṃ kuhiṃ labhissāmīti cintento maraṇabhayabhīto gehaṃ gantvā "bhadde niṭṭhitaṃ me bhattanti āha. "uddhanamatthake sāmīti. So yāva bhattaṃ otarati, tāva sandhāretuṃ asakkonto uḷuṅkena kañjikaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. vaḍḍhanto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.

Harāpetvā yathāladdhena byañjanena saddhiṃ allameva bhattaṃ pacchiyaṃ opīḷetvā ādāya yojanikaṃ maggaṃ pakkhanto, tassa gacchantasseva, bhattaṃ pakkaṃ ahosi. So anucchiṭṭhaṃ katvāva thokaṃ bhattaṃ apanetvā bhuñjanto ekaṃ addhikaṃ disvā "mayā apanītaṃ thokaṃ anucchiṭṭhaṃ bhattameva atthi, gahetvā bhuñja sāmīti. So gaṇhitvā bhuñji. Itaropi bhuñjitvā ekaṃ bhattamuṭṭhiṃ udake khipitvā mukhaṃ vikkhāletvā mahantena saddena "imasmiṃ nadīpadese adhivatthā nāgā supaṇṇā devatā ca vacanaṃ me suṇantu; rājā mayhaṃ āṇaṃ kattukāmo `kumuduppalehi saddhiṃ aruṇavatīmattikaṃ āharāti maṃ āṇāpesi, addhikamanussassa ca me bhattaṃ dinnaṃ, taṃ sahassānisaṃsaṃ, udake macchānaṃ dinnaṃ, taṃ satānisaṃsaṃ, ettakaṃ puññaphalaṃ tumhākaṃ pattiṃ katvā demi; mayhaṃ kumuduppalehi saddhiṃ aruṇavatīmattikaṃ āharathāti tikkhattuṃ anussāvesi. Tattha adhivattho nāgarājā taṃ saddaṃ sutvā mahallakavesena tassa santikaṃ gantvā "kiṃ vadesīti āha. So punapi tatheva vatvā, "mayhaṃ taṃ pattiṃ dehīti vutte, "demi sāmīti āha; punapi "dehīti vutte, "demi sāmīti āha. Evaṃ so dve tayo vāre pattiṃ āharāpetvā kumuduppalehi saddhiṃ aruṇavatīmattikaṃ adāsi. Rājā pana cintesi "manussā nāma bahumantā, sace so kenaci upāyena labheyya, kiccaṃ me na nippajjeyyāti. So sakālasseva dvāraṃ pidahāpetvā muddikaṃ attano santikaṃ āharāpesi. Itaropi puriso rañño nahānavelāyameva āgantvā dvāraṃ alabhanto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.

Dvārapālaṃ pakkositvā "dvāraṃ vivarāti āha. "na sakkā vivarituṃ, rājā sakālasseva muddikaṃ rājagehaṃ harāpesīti. So "rājadūto ahaṃ, dvāraṃ vivarāti vatvāpi dvāraṃ alabhanto "natthi me idāni jīvitaṃ, kinnu kho karissāmīti cintetvā dvārassa upariummāre mattikāpiṇḍaṃ khipitvā tassupari pupphāni laggetvā mahāsaddaṃ karonto "ambho nagaravāsino mayā rañño āṇattiyā katabhāvaṃ jānātha; rājā maṃ akāraṇena vināsetukāmoti tikkhattuṃ viravitvā "kattha nu kho gamissāmīti cintento "bhikkhū nāma muduhadayā, vihāraṃ gantvā nipajjissāmīti sanniṭṭhānamakāsi. Ime nāma sattā sukhitakāle bhikkhūnaṃ atthibhāvaṃpi ajānitvā dukkhābhibhūtāva vihāraṃ gantukāmā honti; tasmā sopi "aññaṃ me tāṇaṃ natthīti vihāraṃ gantvā ekasmiṃ phāsukaṭṭhāne nipajji. Raññopi taṃ rattiṃ niddaṃ alabhantassa itthiṃ anussarantassa, kāmapariḷāho uppajji. So cintesi "vibhātakkhaṇeyeva taṃ purisaṃ ghātetvā taṃ itthiṃ ānessāmīti. Tasmiṃ khaṇeyeva saṭṭhiyojanikāya lohakumbhiyā nibbattā cattāro purisā pakkuṭṭhitāya ukkhaliyā taṇḍulā viya samparivattakā paccamānā tiṃsāya vassasahassehi heṭṭhimatalaṃ patvā aparehi tiṃsāya vassasahassehi puna mukhavaṭṭiṃ pāpuṇiṃsu. Te sīsaṃ ukkhipitvā aññamaññaṃ oloketvā ekekaṃ gāthaṃ vattukāmā vattuṃ asakkontā ekekaṃ akkharaṃ vatvā parivattitvā lohakumbhimeva paviṭṭhā. Rājā niddaṃ alabhanto majjhimayāmasamanantare taṃ saddaṃ sutvā bhīto utrastamānaso "kinnu kho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.

Mayhaṃ jīvitantarāyo bhavissati, udāhu aggamahesiyā, udāhu me rajjaṃ vinassissatīti cintento sakalarattiṃ akkhīni nimmilituṃ nāsakkhi. So aruṇuggamanakāleyeva purohitaṃ pakkosāpetvā "ācariya majjhimayāmasamanantare mahantā bheravasaddā sutā, `rajjassa vā mahesiyā vā mayhaṃ vā kassa antarāyo bhavissatīti na jānāmi, tena me tvaṃ pakkositoti āha. "mahārāja kinte saddā sutāti. "ācariya duiti saiti naiti soiti ime sadde assosiṃ, imesaṃ nipphattiṃ upadhārehīti. Brāhmaṇassa mahandhakāraṃ paviṭṭhassa viya na kiñci paññāyati. "na jānāmīti vutte, pana lābhasakkāro me parihāyissatīti bhāyitvā "bhāriyaṃ mahārājāti āha. "kiṃ ācariyāti. "jīvitantarāyo te paññāyatīti. So diguṇaṃ bhīto "ācariya atthi kiñci paṭighātakāraṇanti āha. "atthi mahārāja, mā bhāyi, ahaṃ tayo vede jānāmīti. "kiṃ pana laddhuṃ vaṭṭatīti. "sabbasataṃ yaññaṃ yajitvā jīvitaṃ labhissasi devāti. "kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti. "hatthisataṃ assasataṃ usabhasataṃ dhenusataṃ ajasataṃ urabbhasataṃ kukkuṭasataṃ sūkarasataṃ dārakasataṃ dārikāsatanti evaṃ ekekaṃ pāṇajātiṃ sataṃ sataṃ katvā gaṇhāpento "sace migajātimeva gaṇhāpessāmi, `attano khādanīyameva gaṇhāpetīti vakkhantīti; tasmā hatthi assamanussepi gaṇhāpesi. Rājā "mama jīvitameva mayhaṃ lābhoti cintetvā "sabbapāṇe sīghaṃ gaṇhāti āha. Āṇattamanussā adhikatare gaṇhiṃsu. Vuttaṃpi cetaṃ kosalasaṃyutte 1- "tena kho pana samayena rañño @Footnote: 1. saṃ. sa. 15/109.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.

Pasenadikosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya; yepissa te honti `dāsāti vā `dāsīti vā 1- `pessāti vā `kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karontīti. Mahājano attano attano ñātīnaṃ atthāya paridevamāno mahāsaddamakāsi. Mahāpaṭhavīudriyanasaddo viya ahosi. Atha mallikā devī taṃ sutvā rañño santikaṃ gantvā "kiṃ nu kho te mahārāja indriyāni apākatikāni, kilantarūpā viya paññāyathāti pucchi. "kiṃ tuyhaṃ mallike, tvaṃ mama kaṇṇamūle āsīvisaṃ gacchantaṃ na jānāsīti. "kiṃ panetaṃ devāti. "rattibhāge me evarūpo nāma saddo suto, sohaṃ purohitaṃ pucchitvā `jīvitantarāyo te paññāyati, sabbasataṃ yaññaṃ yajitvā jīvitaṃ labhissasīti sutvā `mama jīvitameva mayhaṃ lābhoti ime pāṇe gaṇhāpesinti. Mallikā devī "andhabālosi mahārāja; kiñcāpi mahābhakkhosi anekasūpabyañjanavikatiṃ 2- bhojanadoṇapākaṃ bhuñjasi, dvīsu raṭṭhesu rajjaṃ kāresi, paññā pana te mandāti āha. "kasmā evaṃ vadesīti. "kahaṃ tayā aññassa maraṇena aññassa jīvitalābho diṭṭhapubbo, andhabālassa brāhmaṇassa kathaṃ gahetvā kasmā mahājanassa upari dukkhaṃ khipasi? dhūravihāre sadevakassa lokassa aggapuggalo @Footnote: 1. pāliyaṃ ayampāṭho na dissati ña. va. 2. Sī. Ma. Yu....vikatikaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.

Atītādīsu appaṭihatañāṇo satthā vasati, taṃ pucchitvā tassovādaṃ karohīti. Athakho rājā sallahukehi yānehi mallikāya saddhiṃ vihāraṃ gantvā maraṇabhayatajjito kiñci vattuṃ asakkonto satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ satthā "handa kuto nu tvaṃ mahārāja āgacchasi divā divassāti paṭhamataraṃ ālapi. Sopi tuṇhīyeva nisīdi. Tato mallikā bhagavato ārocesi "bhante raññā kira majjhimayāmasamanantare saddo suto, atha naṃ purohitassa ārocesi, purohito `jīvitantarāyo te bhavissati, tassa paṭighātanatthāya sabbasate pāṇe gahetvā tesaṃ galalohitena yaññe yiṭṭhe, jīvitaṃ labhissasīti āha; rājā pāṇe bahū gaṇhāpesi; tenāyaṃ mayā idhānītoti. "evaṃ kira mahārājāti. "evaṃ bhanteti. "kinte saddo sutoti. So attanā sutaniyāmena ācikkhi. Tathāgatassa taṃ sutvāva ekobhāso ahosi. Atha naṃ satthā āha "mā bhāyi mahārāja, tava antarāyo natthi, pāpakammino sattā attano dukkhaṃ āvikarontā evamāhaṃsūti. "kiṃ pana tehi bhante katanti. Bhagavā tesaṃ kammaṃ ācikkhituṃ "tenahi mahārāja suṇāhīti vatvā atītaṃ āhari: "atīte vīsativassasahassāyukesu manussesu, kassapo bhagavā loke uppajjitvā vīsatiyā khīṇāsavasahassehi saddhiṃ cārikaṃ caramāno bārāṇasiṃ agamāsi. Bārāṇasīvāsino dvepi tayopi bahutarāpi ekato hutvā āgantukadānaṃ pavattayiṃsu. Tadā bārāṇasiyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.

Cattāḷīsakoṭivibhavā cattāro seṭṭhiputtā sahāyakā ahesuṃ. Te mantayiṃsu "amhākaṃ gehe bahudhanaṃ, tena kiṃ karomāti. Evarūpe buddhe cārikañcaramāne, "dānaṃ dassāma, pūjaṃ karissāma, sīlaṃ rakkhissāmāti avatvā tesu eko tāva evamāha "tikhiṇaṃ suraṃ pivantā madhuramaṃsaṃ khādantā vicarissāma, idaṃ amhākaṃ jīvitaṃ saphalanti. Aparo evamāha "tivassikaṃ gandhasālitaṇḍulabhattaṃ nānaggarasehi bhuñjantā vicarissāmāti. Aparo evamāha "nānappakāraṃ khajjavikatiṃ pācāpetvā khādantā vicarissāmāti. Aparo evamāha "samma aññaṃpi kiñci na karissāma, `dhanaṃ dassāmāti vutte, anicchamānā nāma itthiyo natthi; tasmā dhanaṃ payojetvā palobhetvā paradārikakammaṃ karissāmāti. "sādhu sādhūti sabbe tassa kathāya aṭṭhaṃsu. Te tato paṭṭhāya abhirūpānaṃ itthīnaṃ dhanaṃ pesetvā visativassasahassāni paradārikakammaṃ katvā kālaṃ katvā avīcimahāniraye nibbattā. Te ekaṃ buddhantaraṃ niraye pacitvā tattha kālaṃ katvā pakkāvasesena saṭṭhiyojanikāya lohakumbhiyā nibbattitvā tiṃsāya vassasahassehi heṭṭhimatalaṃ patvā puna tiṃsāya vassasahassehi kumbhimukhaṃ patvā ekekaṃ gāthaṃ vattukāmā hutvā vattuṃ asakkontā ekekaṃ akkharaṃ vatvā puna parivattitvā kumbhimeva paviṭṭhā, vadehi mahārāja, paṭhamaṃ te kiṃsaddo nāma sutoti. "duiti bhante saddoti. Satthā tena aparipuṇṇaṃ katvā vuttagāthaṃ paripuṇṇaṃ katvā dassento evamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.

"dujjīvitamajīvimhā, yesanno na dadāmha se vijjamānesu bhogesu dīpaṃ nākamha attanoti. 1- Atha rañño imissā gāthāya atthaṃ pakāsetvā "kinte mahārāja dutiyasaddo, tatiyasaddo, catutthasaddo sutoti pucchitvā, "evannāmāti vutte, avasesaṃ paripūrento āha "saṭṭhī vassasahassāni paripuṇṇāni sabbaso niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati? natthi anto kuto anto na anto paṭidissati; tadā hi pakataṃ pāpaṃ mama tuyhañca mārisā. Sohaṃ nūna ito gantvā yoniṃ laddhāna mānusiṃ vadaññū sīlasampanno kāhāmi kusalaṃ bahunti. Paṭipāṭiyā imā gāthā vatvā atthaṃ pakāsetvā "iti kho mahārāja te cattāro janā ekekaṃ gāthaṃ vattukāmā vattuṃ asakkontā ekekameva akkharaṃ vatvā puna taṃ lohakumbhimeva paviṭṭhāti āha. Raññā kira pasenadikosalena tassa saddassa sutakālato paṭṭhāya te heṭṭhā bhassantā eva ajjāpi ekaṃ vassasahassaṃ nātikkamanti. Rañño taṃ desanaṃ sutvā mahāsaṃvego uppajji. So "bhāriyaṃ vatidaṃ paradārikakammaṃ nāma, ekaṃ kira buddhantaraṃ avīciniraye pacitvā tato cutā saṭṭhiyojanikāya lohakumbhiyā nibbattitvā ṭṭhasaṭṭhivassasahassāni 2- pacitvā, evaṃpi tesaṃ dukkhā muccanakālo @Footnote: 1. khu. peta. 26/257. 2. Sī. Ma. Yu. tattha saṭṭhivassasahassāni.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.

Na paññāyati; ahampi paradāre sinehaṃ katvā sabbarattiṃ niddaṃ na labhiṃ, idāni ito paṭṭhāya paradāre mānasaṃ na bandhissāmīti cintetvā tathāgataṃ āha "bhante ajja mayā rattiyā dīghabhāvo ñātoti. Sopi puriso tattheva nisinno taṃ kathaṃ sutvā "laddho me balavappaccayoti satthāraṃ āha "bhante raññā tāva ajja rattiyā dīghabhāvo ñāto, ahaṃ pana hīyo sayameva yojanassa dīghabhāvaṃ aññāsinti. Satthā dvinnampi kathaṃ saṃsandetvā "ekaccassa ratti dīghā hoti, ekaccassa yojanaṃ dīghaṃ hoti, bālassa pana saṃsāro dīghoti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "dīghā jāgarato ratti dīghaṃ santassa yojanaṃ dīgho bālāna saṃsāro saddhammaṃ avijānatanti. Tattha "dīghāti: ratti nāmesā tiyāmamattāva, jāgarantassa pana dīghā hoti diguṇatiguṇā viya hutvā khāyati; tassā dīghabhāvaṃ attānaṃ maṅkuṇasaṅghassa bhattaṃ katvā yāva suriyuggamanā samparivattakaṃ semāno mahākusītopi subhojanaṃ bhuñjitvā sirisayane sayamāno kāmabhogīpi na jānāti, sabbarattiṃ pana padhānaṃ padahanto yogāvacaro ca dhammakathaṃ kathento dhammakathiko ca āsanasamīpe nisīditvā dhammaṃ suṇanto ca sīsarogādīhi phuṭṭho vā hatthapādacchedādīni patto vā vedanābhibhūto ca rattiṃ maggapaṭipanno addhiko ca jānāti. Yojananti: yojanampi catuggāvutamattameva, santassa pana kilantassa dīghaṃ hoti dviguṇaṃ tiguṇaṃ viya khāyati. Sakaladivasaṃ hi maggaṃ gantvā kilanto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.

Paṭipathaṃ āgacchantaṃ disvā "purato gāmo kīvadūroti pucchitvā, "yojananti vutte, thokaṃ gantvā aparampi pucchitvā, tenāpi "yojananti vutte, puna thokaṃ gantvā aparaṃpi pucchati. Sopi "yojananti vadati, te pucchitapucchitā "yojananti vadanti; "dīghaṃ vatidaṃ yojananti ekaṃ yojanaṃ dve tīṇi yojanāni viya maññati. Bālānanti: idhalokaparalokatthaṃ pana ajānantānaṃ bālānaṃ saṃsāravaṭṭassa pariyantaṃ kātuṃ asakkontānaṃ, yaṃ sattattiṃsabodhipakkhikādibhedaṃ saddhammaṃ ñatvā saṃsārassa antaṃ karonti, taṃ saddhammaṃ avijānataṃ saṃsāro dīgho nāma hoti. So hi attano dhammatāya eva dīgho nāma. Vuttampicetaṃ 1- "anamataggoyaṃ bhikkhave saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyatīti. Bālānaṃ pana pariyantaṃ kātuṃ asakkontānaṃ atidīghoevāti. Desanāvasāne so puriso sotāpattiphalaṃ patto. Aññepi bahū sotāpattiphalādīni pattā. Mahājanassa sātthikā desanā jātāti. Rājā satthāraṃ vanditvā gacchantova te satte bandhanā mocesi. Tattha itthīpurisā bandhanā muttā sīsaṃ nahātvā sakāni gehāni gacchantā "cirañjīvatu no ayyā mallikā devī, yaṃ nissāya jīvitaṃ labhimhāti mallikāya guṇaṃ kathayiṃsu. Sāyaṇhasamaye dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "aho paṇḍitā vatāyaṃ mallikā attano paññaṃ nissāya ettakassa janassa jīvitadānaṃ adāsīti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti @Footnote: 1. saṃ. nidāna. 16/212.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.

Vutte, "na bhikkhave mallikā idāneva attano paññaṃ nissāya mahājanassa jīvitadānaṃ deti, pubbepi adāsiyevāti vatvā tamatthaṃ pakāsento atītaṃ āhari: atīte bārāṇasīrañño putto ekaṃ nigrodharukkhaṃ upasaṅkamitvā tattha nibbattāya devatāya āyāci "sāmi devarāja imasmiṃ jambudīpe ekasatarājāno ekasataaggamahesiyo, sacāhaṃ pitu accayena rajjaṃ labhissāmi, etesaṃ galalohitena baliṃ karissāmīti. So, pitari kālakate, rajjaṃ patvā "devatāya me ānubhāvena rajjaṃ pattaṃ, balimassā karissāmīti mahatiyā senāya nikkhamitvā ekaṃ rājānaṃ attano vase vattetvā tena saddhiṃ aparampi aparampīti sabbe rājāno attano vase katvā saddhiṃ aggamahesīhi ādāya gacchanto, uggasenassa nāma sabbakaniṭṭhassa rañño dhammadinnā nāma aggamahesī garugabbhā, taṃ ohāya gantvā "ettakaṃ janaṃ visapānakaṃ pāyetvā māressāmīti rukkhamūlaṃ sodhāpesi. Devatā cintesi "ayaṃ rājā ettake rājāno gaṇhanto maṃ nissāya gaṇhāti, tesaṃ galalohitena mayhaṃ balikammaṃ kātukāmo, sace panāyaṃ ete ghātessati, jambudīpe rājavaṃso ucchijjissati, rukkhamūlaṃpi me asuci bhavissati, sakkhissāmi nu kho taṃ nivāretunti. Sā upadhārentī "nāhaṃ sakkhissāmīti ñatvā aññaṃ devataṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ ārocetvā "tvaṃ sakkhissasīti āha. Tāyapi paṭikkhittā aññaṃpi aññaṃpīti evaṃ sakalacakkavāḷadevatāyo upasaṅkamitvā tāhipi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.

Paṭikkhittā catunnaṃ mahārājānaṃ santikaṃ gantvā "mayaṃ na sakkoma, amhākaṃ pana rājā amhehi puññena ca paññāya ca visiṭṭho, taṃ pucchāti tehipi paṭikkhittakāle sakkaṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ ārocetvā 1- "deva tumhesu appossukkattaṃ āpannesu, khattiyavaṃso ucchijjissati, tassa paṭisaraṇaṃ hothāti āha. Sakko "ahaṃpi taṃ paṭibāhituṃ na sakkhissāmi, upāyaṃ pana te vakkhāmīti vatvā upāyaṃ ācikkhi "gaccha tvaṃ, rañño passantasseva, rattavatthaṃ nivāsetvā attano rukkhato nikkhamitvā gamanākāraṃ dassehi, atha taṃ rājā `devatā me gacchati, nivattāpessāmi nanti nānappakārena yācissati, atha naṃ vadeyyāsi `tvaṃ `ekasatarājāno saddhiṃ aggamahesīhi ānetvā tesaṃ galalohitena baliṃ karissāmīti mayhaṃ āyācitvā uggasenassa rañño deviṃ ohāya āgato; nāhaṃ tādisassa musāvādissa baliṃ sampaṭicchissāmīti; evaṃ kira vutte, rājā taṃ ānāpessati, sā rañño dhammaṃ desetvā ettakassa janassa jīvitadānaṃ dassatīti. Iminā kāraṇena sakko devatāya imaṃ upāyaṃ ācikkhi. Devatā tathā akāsi. Rājāpi taṃ ānāpesi. Sā āgantvā tesaṃ rājūnaṃ pariyante nisinnampi attano rājānameva vandi. Rājā "mayi sabbaseṭṭhake ṭhite, sabbakaniṭṭhaṃ attano sāmikaṃ vandatīti tassā kujjhi. Atha naṃ sā āha "kiṃ mayhaṃ tayi paṭibaddhaṃ, ayaṃ pana me sāmiko issariyassa dātā, imaṃ avanditvā kasmā taṃ vandissāmīti. Rukkhadevatā, passantasseva tassa janassa, @Footnote: 1. Sī. Yu. taṃ pucchāti vadiṃsu. sā gantvā sakkassa tamatthaṃ ārocetvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.

"evaṃ bhadde, evaṃ bhaddeti vatvā taṃ pupphamuṭṭhinā pūjesi. Puna rājā āha "sace maṃ na vandasi, mayhaṃ rajjasiridāyikaṃ evaṃ mahānubhāvaṃ devataṃ kasmā na vandasīti. "mahārāja tayā attano puññe ṭhatvā rājāno gahitā, na devatāya gahetvā dinnāti. Punapi taṃ devatā "evaṃ bhadde, evaṃ bhaddeti vatvā tatheva pūjesi. Puna sā rājānaṃ āha "tvaṃ `devatāya me ettakā rājāno gahetvā dinnāti vadesi, idāni te devatāya upari vāmapasse rukkho agginā daḍḍho, sā taṃ aggiṃ nibbāpetuṃ kasmā nāsakkhi, yadi evaṃ mahānubhāvāti. Punapi taṃ devatā "evaṃ bhadde, evaṃ bhaddeti vatvā tatheva pūjesi. Sā kathayamānā ṭhitā rodi ceva hasi ca. Atha naṃ rājā "kiṃ ummattikāsīti āha. "kasmā deva evaṃ vadesi, na mādisiyo ummattikā hontīti. "atha kiṃkāraṇā rodasi ceva hasi cāti. "suṇāhi mahārāja; ahañhi atīte kuladhītā hutvā patikule vasantī sāmikassa sahāyakaṃ pāhunakaṃ āgataṃ disvā tassa bhattaṃ pacitukāmā `maṃsaṃ āharāti dāsiyā kahāpaṇaṃ datvā, tāya maṃsaṃ alabhitvā āgatāya `natthi maṃsanti vutte, gehassa pacchimabhāge sayitāya eḷikāya sīsaṃ chinditvā bhattaṃ sampādesiṃ; sāhaṃ ekissā eḷikāya sīsaṃ chinditvā niraye pacitvā pakkāvasesena tassā lomagaṇanāya sīsacchedaṃ pāpuṇiṃ; tvaṃ ettakaṃ janaṃ vadhitvā kadā dukkhā muccissasīti evaṃ mahantaṃ tava dukkhaṃ anussarantī rodāmīti vatvā imaṃ gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.

"ekissā kaṇṭhaṃ chinditvā lomagaṇanāya paccisaṃ bahunnaṃ kaṇṭhe chetvāna kathaṃ kāhasi khattiyāti. "atha kasmā te hasitanti. "etasmā dukkhā muttamhīti tusitvā hasiṃ mahārājāti. Punapi taṃ devatā "evaṃ bhadde, evaṃ bhaddeti vatvā pupphamuṭṭhinā pūjesi. Rājā "aho bhāriyaṃ me kammaṃ, ayaṃ kira ekaṃ eḷikaṃ vadhitvā niraye pacitvā pakkāvasesena tassā lomagaṇanāya sīsacchedaṃ pāpuṇi, ahaṃ ettakaṃ janaṃ vadhitvā kadā sotthiṃ pāpuṇissāmīti sabbe rājāno mocetvā attanā mahallakatare vanditvā daharatarānaṃ añjaliṃ paggayha sabbe khamāpetvā sakasakaṭṭhānameva pahiṇi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "evaṃ bhikkhave na idāneva mallikā attano paññaṃ nissāya mahājanassa jīvitadānaṃ deti, pubbepi adāsiyevāti vatvā atītaṃ samodhānesi "tadā bārāṇasīrājā pasenadikosalo ahosi, dhammadinnā devī mallikā, rukkhadevatā ahamevāti. Evaṃ atītaṃ samodhānetvā puna dhammaṃ desento "bhikkhave pāṇātipāto nāma akattabbayuttako, pāṇātipātino hi dīgharattaṃ socantīti vatvā imaṃ gāthamāha "evañce sattā jāneyyuṃ dukkhāyaṃ jātisambhavo; na pāṇo pāṇinaṃ haññe pāṇaghātī hi socatīti. 1- Aññatarapurisavatthu. ---------- @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/6. tadaṭṭhakathā. 1/253.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.

2. Mahākassapattherassasaddhivihārikavatthu. (46) "carañce nādhigaccheyyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto mahākassapattherassa saddhivihārikaṃ ārabbha kathesi. Desanā rājagahe samuṭṭhitā. Theraṃ kira rājagahaṃ nissāya pipphaliguhāyaṃ vasantaṃ dve saddhivihārikā upaṭṭhahiṃsu. Tesu eko sakkaccaṃ vattaṃ karoti, eko tena kataṃ vattaṃ attanā kataṃ viya dassento mukhodakadantakaṭṭhānaṃ paṭiyāditabhāvaṃ ñatvā "bhante mukhodakadantakaṭṭhāni paṭiyāditāni, mukhaṃ dhovathāti vadati, pādadhovananahānādikālepi evameva vadati. Itaro cintesi "ayaṃ niccakālaṃ mayā kataṃ vattaṃ attanā kataṃ viya dasseti, hotu, kattabbamassa 1- karissāmīti; tassa bhuñjitvā supantasseva, nahānodakaṃ tāpetvā ekasmiṃ kuṭe katvā piṭṭhikoṭṭhake ṭhapesi, udakatāpanabhājane pana nāḷimattaṃ udakaṃ sesetvā usumaṃ muñcantaṃ ṭhapesi. Itaro sāyaṇhasamaye pabujjhitvā usumaṃ nikkhamantaṃ disvā "udakaṃ tāpetvā koṭṭhake udakaṃ ṭhapitaṃ bhavissatīti vegena gantvā theraṃ vanditvā "bhante koṭṭhake udakaṃ ṭhapitaṃ, nahāyathāti vatvā therena saddhiṃyeva koṭṭhakaṃ pāvisi. Thero udakaṃ apassanto "kahaṃ udakaṃ āvusoti āha. Daharo aggisālaṃ gantvā bhājane uḷuṅkaṃ otāretvā tucchabhāvaṃ ñatvā "passatha dubbinītassa kammaṃ, tucchabhājanaṃ uddhane āropetvā kuhiṃ gato, ahaṃ `koṭṭhake udakanti saññāya ārocesinti ujjhāyanto ghaṭaṃ ādāya titthaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. kattabbayuttamassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.

Agamāsi. Itaropi piṭṭhikoṭṭhakato udakaṃ āharitvā koṭṭhake ṭhapesi. Theropi cintesi "ayaṃ daharo `udakaṃ me tāpetvā koṭṭhake ṭhapitaṃ, etha, bhante nahāyathāti vatvā idāni ujjhāyanto ghaṭaṃ ādāya titthaṃ gacchati, kinnu kho etanti upadhārento "ettakaṃ kālaṃ esa daharo iminā kataṃ vattaṃ attanā kataṃ viya pakāsesīti ñatvā sāyaṃ āgantvā nisinnassa ovādaṃ adāsi "āvuso bhikkhunā nāma attanā katameva `katanti vattuṃ vaṭṭati, no akataṃ; tvaṃ idāni `koṭṭhake udakaṃ ṭhapitaṃ, nahāyatha bhanteti vatvā, mayi pavisitvā ṭhite, ghaṭaṃ ādāya ujjhāyanto gacchasi; pabbajitassa nāma evaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti. So "passatha therassa kammaṃ, udakamattaṃ nissāya maṃ evaṃ vadesīti kujjhitvā punadivase therena saddhiṃ piṇḍāya na pāvisi. Thero itarena saddhiṃ ekaṃ padesaṃ agamāsi. So, tasmiṃ gate, therassa upaṭṭhākakulaṃ gantvā "thero kahaṃ bhanteti puṭṭho "therassa aphāsukaṃ jātaṃ, vihāreyeva nisinnoti āha. "kiṃ pana bhante laddhuṃ vaṭṭatīti. "evarūpaṃ kira nāma āhāraṃ dethāti. Tena vuttaniyāmeneva sampādetvā adaṃsu. So antarāmaggeva taṃ bhuñjitvā vihāraṃ gato. Theropi gataṭṭhāne mahantaṃ sukhumavatthaṃ labhitvā attanā saddhiṃ gatadaharassa adāsi. so taṃ rajitvā attano nivāsanapārupanaṃ akāsi. Thero punadivase taṃ upaṭṭhākakulaṃ gantvā, "bhante `tumhākaṃ kira aphāsukaṃ jātanti amhehi daharena vuttaniyāmeneva paṭiyādetvā āhāro pesito, paribhuñjitvā vo phāsukaṃ jātanti vutte, tuṇhī ahosi. Vihāraṃ pana gantvā taṃ daharaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Sāyaṃ vanditvā nisinnaṃ evamāha "āvuso tayā kira hīyo evaṃ nāma kataṃ, idaṃ pabbajitānaṃ ananucchavikaṃ, viññattiṃ katvā bhuñjituṃ na vaṭṭatīti. So kujjhitvā there āghātaṃ bandhi "purimadivase udakamattaṃ nissāya maṃ musāvādiṃ katvā ajja attano upaṭṭhākakule bhattamuṭṭhiyā bhuttakāraṇā maṃ `viññattiṃ katvā bhuñjituṃ na vaṭṭatīti vadesi, vatthampi tena attano upaṭṭhākasseva dinnaṃ; aho therassa bhāriyaṃ kammaṃ, jānissāmissa kattabbayuttakanti; punadivase there gāmaṃ pavisante, sayaṃ vihāre ohīyitvā daṇḍaṃ gahetvā paribhogabhājanādīni bhinditvā therassa paṇṇasālāya aggiṃ datvā, yaṃ na jhāyati, taṃ muggarena paharanto bhinditvā nikkhamitvā palāto kālaṃ katvā avīcimahāniraye nibbatti. Mahājano kathaṃ samuṭṭhāpesi "therassa kira saddhivihāriko ovādamattaṃ asahanto kujjhitvā paṇṇasālaṃ jhāpetvā palātoti. Atheko bhikkhu aparabhāge rājagahā nikkhamitvā satthāraṃ daṭṭhukāmo jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā satthārā paṭisanthāraṃ katvā "kuto āgatosīti puṭṭho "rājagahato bhanteti āha. "mama puttassa mahākassapassa khamanīyanti. "khamanīyaṃ bhante, eko panassa saddhivihāriko ovādamattena kujjhitvā paṇṇasālaṃ jhāpetvā palātoti. Satthā "na so idāneva ovādaṃ sutvā kujjhati, pubbepi kujjhiyeva; na ca idāneva kuṭiṃ dūseti, pubbepi dūsesiyevāti vatvā atītaṃ āhari:

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

"atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente, himavantappadese eko siṅgilasakuṇo kulāvakaṃ katvā vasi. Athekadivasaṃ deve vassante, eko makkaṭo sītena kampamāno taṃ padesaṃ agamāsi. Siṅgilo taṃ disvā gāthamāha "manussasseva te sīsaṃ hatthapādā ca vānara atha kena nu vaṇṇena agārante na vijjatīti. 1- Makkaṭo "kiñcāpi me hatthapādā atthi, yāya pana paññāya vicāretvā agāraṃ kareyyaṃ, sā me paññā natthīti cintetvā tamatthaṃ pakāsetukāmo imaṃ gāthamāha "manussasseva me sīsaṃ hatthapādā ca siṅgila, yāhu seṭṭhā manussesu, sā me paññā na vijjatīti. 1- Atha naṃ "evarūpassa tava kathaṃ gharāvāso ijjhissatīti garahanto siṅgilo imaṃ gāthādvayamāha "anavaṭṭhitacittassa lahucittassa dubbhino niccaṃ addhuvasīlassa sukhabhāvo na vijjati. So karassānubhāvaṃ tvaṃ vītivattassu sīliyaṃ, sītavātaparittāṇaṃ karassu kuṭikaṃ kapīti. 1- Makkaṭo "ayaṃ maṃ anavaṭṭhitacittaṃ lahucittaṃ mittadubbhiṃ addhuvasīlaṃ karoti, idānissa dubbhibhāvaṃ dassessāmīti kulāvakaṃ viddhaṃsetvā vippakkīri. Sakuṇo, tasmiṃ kulāvakaṃ gaṇhanteyeva, ekena passena @Footnote: 1. khu. jā. catukka. 27/124. tadaṭṭhakathā. 4/315.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.

Nikkhamitvā palāyi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi "tadā makkaṭo kuṭidūsakabhikkhu ahosi, siṅgilasakuṇo kassapoti, jātakaṃ samodhānetvā "evaṃ bhikkhave na idāneva, pubbepi so ovāde kujjhitvā kuṭiṃ dūsesi; mama puttassa kassapassa evarūpena bālena saddhiṃ vasanato ekakasseva nivāso seyyoti vatvā imaṃ gāthamāha "carañce nādhigaccheyya, seyyaṃ sadisamattano, ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatāti. Tattha "caranti: iriyāpathacāraṃ aggahetvā manasā cāro veditabbo, kalyāṇamittaṃ pariyesantoti attho. Seyyaṃ sadisamattanoti: attano sīlasamādhipaññāguṇehi adhikataraṃ vā sadisaṃ vā na labheyya ce. Ekacariyanti: etesu hi seyyaṃ labhamāno sīlādīhi vaḍḍhati, sadisaṃ labhamāno na parihāyati, hīnena pana saddhiṃ ekato vasanto ekato sambhogaparibhogaṃ karonto sīlādīhi parihāyati. Tena vuttaṃ "evarūpo puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, aññatra anuddayāya aññatra anukampāyāti. Tasmā sace kāruññaṃ paṭicca "ayaṃ maṃ nissāya sīlādīhi vaḍḍhissatīti tamhā puggalā kiñci appaccāsiṃsanto taṃ saṅgaṇhituṃ sakkoti, iccetaṃ kusalaṃ; no ce sakkoti, ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā ekībhāvameva thiraṃ katvā sabbiriyāpathesu ekakova vihareyya. Kiṃkāraṇā? natthi bāle sahāyatāti: sahāyatā nāma cūḷasīlaṃ majjhimasīlaṃ mahāsīlaṃ dasa kathāvatthūni terasa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.

Dhūtaṅgaguṇā vipassanāguṇā cattāro maggā cattāri phalāni tisso vijjā cha abhiññā, ayaṃ sahāyatāguṇo bālaṃ nissāya natthīti. Desanāvasāne āgantukabhikkhu sotāpattiphalaṃ patto. Aññepi bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Desanā mahājanassa sātthikā ahosīti. Mahākassapattherassasaddhivihārikavatthu. --------------- 3. Ānandaseṭṭhivatthu. (47) "puttā matthi dhanamatthīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto ānandaseṭṭhiṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira ānandaseṭṭhī nāma asītikoṭivibhavo mahāmaccharī ahosi. So anvaḍḍhamāsaṃ ñātake sannipātetvā puttaṃ mūlasiriṃ nāma tīsu velāsu evaṃ ovadati "idaṃ cattāḷīsakoṭidhanaṃ bahūti saññaṃ mā akari, vijjamānaṃ dhanaṃ na dātabbaṃ, navaṃ dhanaṃ uppādetabbaṃ, 1- ekekampi hi kahāpaṇaṃ vayaṃ karontassa, dhanaṃ khiyateva; tasmā añjanānaṃ khayaṃ disvā upacikānañca ācayaṃ madhūnañca samāhāraṃ paṇḍito gharamāvaseti. So aparena samayena attano pañcamahānidhiṃ puttassa anācikkhitvā dhananissito maccheramalamalino kālaṃ katvā, tasseva nagarassa @Footnote: 1. Sī. Yu. nipphādetabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.

Ekasmiṃ dvāragāmake caṇḍālānaṃ kulasahassaṃ paṭivasati; tatthekissā caṇḍāliyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Rājā tassa kālakiriyaṃ sutvā puttamassa mūlasiriṃ pakkosāpetvā seṭṭhiṭṭhāne ṭhapesi. Tampi caṇḍālakulasahassaṃ ekatova bhatiyā kammaṃ katvā jīvamānaṃ tassa paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya neva bhatiṃ labhati na yāpanamattato paraṃ bhattapiṇḍampi. Te "mayaṃ etarahi kammaṃ karontāpi piṇḍamattaṃ na labhāma, amhākaṃ antare kālakaṇṇiyā bhavitabbanti dve koṭṭhāsā hutvā, yāva tassa mātāpitaro visuṃ honti, tāva vibhajitvā "imasmiṃ kule kālakaṇṇī uppannāti tassa mātaraṃ nīhariṃsu. Yāvassā so kucchigato, tāva yāpanamattampi kicchena labhitvā puttaṃ vijāyi. Tassa hatthapādā ca akkhīni ca kaṇṇā ca nāsā ca mukhañca na yathāṭṭhāne ahesuṃ. So evarūpena aṅgavekallena samannāgato paṃsupisācako viya ativiya virūpo ahosi. Evaṃ santepi, naṃ mātā na pariccaji. Mātu kucchiyaṃ vasitaputtasmiṃ hi sineho balavā hoti. Sā taṃ kicchena posayamānā, taṃ ādāya gatadivase kiñci alabhitvā, gehe katvā sayameva gatadivase bhatiṃ labhati. Atha naṃ piṇḍāya caritvā jīvituṃ samatthakāle sā kapālaṃ hatthe ṭhapetvā "tāta mayā taṃ nissāya mahādukkhaṃ pattaṃ, 1- idāni na sakkomi taṃ posetuṃ, imasmiṃ nagare kapaṇaddhikādīnaṃ paṭiyattabhattādīni atthi, tattha bhikkhāya caritvā jīvāhīti taṃ vissajjesi. So gharappaṭipāṭiyā caranto ānandaseṭṭhikāle nibbattaṭṭhānaṃ gantvā jātissaro @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. tāta mayaṃ .pe. mahādukkhaṃ pattā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.

Hutvā attano gehaṃ pāvisi. Tīsu naṃ dvārakoṭṭhakesu na koci sallakkhesi. Catutthadvārakoṭṭhake mūlasiriseṭṭhino puttakā disvā ubbiggahadayā parodiṃsu. Atha naṃ seṭṭhipurisā "nikkhama kālakaṇṇīti pothentā nīharitvā saṅkāraṭṭhāne khipiṃsu. Satthā ānandattherena pacchāsamaṇena piṇḍāya caranto taṃ ṭhānaṃ patto theraṃ oloketvā tena puṭṭho taṃ pavattiṃ ācikkhi. Thero mūlasiriṃ pakkosāpesi. Mahājanakāyo sannipati. Satthā mūlasiriṃ āmantetvā "jānāsi etanti pucchitvā, "na jānāmīti vutte, "pitā te ānandaseṭṭhīti vatvā taṃ asaddahantaṃ "ānandaseṭṭhi puttassa te pañcamahānidhiṃ ācikkhāhīti ācikkhāpetvā saddahāpesi. So satthāraṃ saraṇaṃ agamāsi. Satthā tassa dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "puttā matthi, dhanamatthi 1- iti bālo vihaññati, attā hi attano natthi, kuto puttā, kuto dhananti. Tassattho "puttā me atthi, dhanaṃ me atthi iti bālo puttataṇhāya ceva dhanataṇhāya ca haññati vihaññati dukkhīyati; "puttā me nassiṃsūti vihaññati, "nassantīti vihaññati, "nassissantīti vihaññati. Dhanepi eseva nayo. Iti chahākārehi vihaññati, "putte posessāmīti rattiñca divā ca thalapathajalapathādīsu nānappakārato vāyamantopi vihaññati, "dhanaṃ uppādessāmīti kasivaṇijjādīni karontopi vihaññateva; evaṃ vihaññantassa ca @Footnote: 1. Sī. puttā matthi. dhanammatthi Ma. puttamatthi dhanamatthi. Yu. puttā @matthi dhanaṃ matthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.

Attā hi attano natthi, tena vighātena dukkhitaṃ attānaṃ sukhitaṃ kātuṃ asakkontassa pavattiyampissa attā hi attano natthi, maraṇamañce nipannassa maraṇantikāhi vedanāhi aggijālāhi viya pariḍayhamānassa chijjamānesu sandhibandhanesu bhijjamānesu aṭṭhisaṅghātesu nimmiletvā paralokaṃ ummiletvā idhalokaṃ passantassāpi divase divase dvikkhattuṃ nahāpetvā tikkhattuṃ bhojetvā gandhamālādīhi alaṅkaritvā yāvajīvaṃ positopi 1- sahāyabhāvena dukkhaparittāṇaṃ kātuṃ asamatthatāya attā hi attano natthi, kuto puttā kuto dhanaṃ, puttā vā dhanaṃ vā tasmiṃ samaye kimeva karissanti; ānandaseṭṭhinopi kassaci kiñci adatvā puttassatthāya dhanaṃ saṇṭhapetvā pubbe vā maraṇamañce nipannassa idāni vā imaṃ dukkhaṃ pattassa, kuto puttā kuto dhanaṃ, puttā vā dhanaṃ vā kiṃ dukkhaṃ hariṃsu kiṃ vā sukhaṃ uppādayiṃsūti. Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Desanā mahājanassa sātthikā ahosīti. Ānandaseṭṭhivatthu. -------- @Footnote: 1. Sī. Yu. puṭṭhopi. Ma. upaṭṭhāYu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.

4. Gaṇṭhibhedakacoravatthu. (48) "yo bālo maññatī bālyanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto gaṇṭhibhedakacore ārabbha kathesi. Te kira dve sahāyakā dhammassavanatthāya gacchantena mahājanena saddhiṃ jetavanaṃ gantvā, eko dhammakathaṃ assosi. Eko attanā 1- gayhupagaṃ olokesi. Tesu dhammaṃ suṇanto 2- sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Itaro ekassa dussante baddhaṃ pañcamāsakamattaṃ labhi. Tassa taṃ gehe pākavattaṃ jātaṃ, itarassa gehe na paccati. Atha naṃ sahāyakacoro attano bhariyāya saddhiṃ upphaṇḍiyamāno "tvaṃ atipaṇḍitatāya attano gehe pākavattamūlampi na nipphādesīti āha. Itaro "bālabhāveneva vatāyaṃ attano paṇḍitabhāvaṃ maññatīti taṃ pavattiṃ satthu ārocetuṃ ñātīhi saddhiṃ jetavanaṃ gantvā ārocesi. Satthā tassa dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "yo bālo maññatī bālyaṃ, paṇḍito vāpi tena so; bālo ca paṇḍitamānī sa ve bāloti vuccatīti. Tattha "yo bāloti: yo attanā bālo apaṇḍito samāno "bālo ahanti taṃ attano bālyaṃ bālabhāvaṃ maññati jānāti. Tena soti: tena kāraṇena so puggalo paṇḍito vāpi hoti paṇḍitasadiso vāpi. So hi "bālo ahanti jānamāno aññaṃ @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. attano. 2. Ma. tesu eko dhammaṃ suṇamāno.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.

Paṇḍitaṃ upasaṅkamanto payirupāsanto tena paṇḍitabhāvatthāya ovadiyamāno anusāsiyamāno taṃ ovādaṃ uggaṇhitvā paṇḍito vā hoti paṇḍitataro vā. Sa ve bāloti: yo ca bālo samāno "ko añño mayā sadiso bahussuto dhammakathiko vinayadharo dhūtavādo atthīti evaṃ paṇḍitamānīva hoti, so aññaṃ paṇḍitaṃ anupasaṅkamanto apayirupāsanto neva pariyattiṃ uggaṇhāti, na paṭipattiṃ pūreti, ekantaṃ bālabhāvameva pāpuṇāti; so gaṇṭhibhedakacoro viya. Tena vuttaṃ "sa ve bāloti vuccatīti. Desanāvasāne itarassa ñātakehi saddhiṃ mahājano sotāpattiphalaṃ pāpuṇīti. Gaṇṭhibhedakacoravatthu. ---------- 5. Udāyittheravatthu. (49) "yāvajīvampi ce bāloti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto udāyittheraṃ ārabbha kathesi. So kira, mahātheresu pakkantesu, dhammasabhaṃ gantvā dhammāsane nisīdi. Atha naṃ ekadivasaṃ āgantukabhikkhū disvā "ayaṃ bahussuto mahāthero bhavissatīti maññamānā khandhādippaṭisaṃyuttaṃ pañhaṃ pucchitvā kiñci ajānamānaṃ "ko eso buddhehi saddhiṃ ekavihāre

--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.

Vasamāno khandhadhātuāyatanamattampi na jānātīti garahitvā taṃ pavattiṃ tathāgatassa ārocesuṃ. Atha satthā tesaṃ dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "yāvajīvampi ce bālo paṇḍitaṃ payirupāsati, na so dhammaṃ vijānāti, dabbi sūparasaṃ yathāti. Tassattho "bālo nāmesa yāvajīvampi paṇḍitaṃ upasaṅkamanto payirupāsanto "idaṃ buddhavacanaṃ, ettakaṃ buddhavacananti evaṃ pariyattidhammaṃ vā "ayaṃ vihāro, ayaṃ ācāro, ayaṃ gocaro; idaṃ sāvajjaṃ, idaṃ anavajjaṃ, idaṃ sevitabbaṃ, idaṃ na sevitabbaṃ; idaṃ paṭivijjhitabbaṃ, idaṃ sacchikātabbanti evaṃ paṭipattippaṭivedhadhammaṃ vā na jānāti. Yathā kiṃ? dabbi sūparasaṃ yathāti yathā hi dabbi yāva parikkhayā nānappakārāya sūpavikatiyā samparivattamānāpi "idaṃ loṇikaṃ, idaṃ aloṇikaṃ, idaṃ tittakaṃ, idaṃ khārikaṃ, idaṃ kaṭukaṃ, idaṃ ambilaṃ, idaṃ anambilaṃ, idaṃ kasāvanti sūparasaṃ na jānāti; evameva bālo yāvajīvaṃ paṇḍitaṃ payirupāsamāno vuttappakāraṃ dhammaṃ na jānātīti. Desanāvasāne āgantukabhikkhūnaṃ āsavehi cittāni vimucciṃsūti. Udāyittheravatthu. ---------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

6. Pāṭheyyakabhikkhuvatthu. (50) "muhuttamapi ce viññūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto tiṃsamatte pāṭheyyake 1- bhikkhū ārabbha kathesi. Tesaṃ hi bhagavā itthiṃ pariyesantānaṃ kappāsikavanasaṇḍe paṭhamaṃ dhammaṃ desesi. Tadā sabbeva ehibhikkhubhāvaṃ patvā iddhimayapattacīvaradharā hutvā terasa dhūtaṅgāni samādāya vattamānā punapi dīghassa addhuno accayena satthāraṃ upasaṅkamitvā anamataggadhammadesanaṃ sutvā tasmiṃyeva āsane arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Bhikkhū "aho vatimehi bhikkhūhi khippameva dhammo viññātoti dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Taṃ sutvā satthā "na bhikkhave idāneva, pubbepi ime tiṃsamattā sahāyakā dhuttā hutvā tuṇḍilajātake mahātuṇḍilassa dhammadesanaṃ sutvā khippameva dhammaṃ viññāya pañca sīlāni samādayiṃsu, te teneva upanissayena etarahi nisinnāsaneyeva arahattaṃ pattāti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "muhuttamapi ce viññū paṇḍitaṃ payirupāsati, khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathāti. Tassattho "viññū paṇḍitapuriso muhuttampi ce aññaṃ paṇḍitaṃ payirupāsati, so tassa santike uggaṇhanto paripucchanto khippameva pariyattidhammaṃ vijānāti, tato kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā paṭipattiyaṃ @Footnote: 1. pāveyyaketipi padaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

Ghaṭento vāyamanto, yathā nāma anupahatajivhāpasādo puriso rasavijānanatthaṃ jivhagge ṭhapetvāeva loṇikādibhedaṃ rasaṃ vijānāti; evaṃ paṇḍito khippameva lokuttaradhammampi vijānātīti. Desanāvasāne bahū bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsūti. Pāṭheyyakabhikkhuvatthu. --------- 7. Suppabuddhakuṭṭhivatthu. (51) "caranti bālā dummedhāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto suppabuddhakuṭṭhiṃ ārabbha kathesi. Idaṃ suppabuddhavatthu udāne 1- āgatameva. Tadā hi suppabuddhakuṭṭhi parisapariyante nisinno bhagavato dhammadesanaṃ sutvā sotāpattiphalaṃ patvā attanā paṭiladdhaguṇaṃ satthu ārocetukāmo parisamajjhe ogāhituṃ avisahanto mahājanassa satthāraṃ vanditvā anugantvā nivattakāle vihāraṃ agamāsi. Tasmiṃ khaṇe sakko devarājā "ayaṃ suppabuddhakuṭṭhi attanā satthu sāsane paṭiladdhaguṇaṃ pākaṭaṃ kātukāmoti ñatvā "vīmaṃsissāmi nanti gantvā ākāse ṭhito etadavoca "suppabuddha tvaṃ manussadaliddo manussavarāko, ahante apariyantaṃ dhanaṃ dassāmi, `buddho na buddho, dhammo na dhammo, saṅgho na saṅgho, @Footnote: 1. khu. u. 25/146.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

Alaṃ me buddhena, alaṃ me dhammena, alaṃ me saṅghenāti vadehīti. Atha naṃ so āha `kosi tvanti. "ahaṃ sakkoti. "andhabāla ahirika, tvaṃ mayā saddhiṃ kathetuṃ na yuttarūposi, tvaṃ maṃ "duggato daliddo kapaṇoti vadesi, nevāhaṃ duggato na daliddo, sukhappatto ahamasmi mahaddhano, saddhādhanaṃ sīladhanaṃ, hirī, ottappiyaṃ 1- dhanaṃ, sutadhanañca, cāgo ca, paññā ve sattamaṃ dhanaṃ; yassa etā dhanā atthi itthiyā purisassa vā, `adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitanti 2- yesaṃ hi imāni sattavidhaariyadhanāni santi, na te buddhehi vā paccekabuddhehi vā `daliddāti vuccantīti. Sakko tassa kathaṃ sutvā taṃ antarāmagge ohāya satthu santikaṃ gantvā sabbaṃ taṃ vacanappaṭivacanaṃ satthu 3- ārocesi. Atha naṃ bhagavā āha "na kho sakka sakkā tādisānaṃ satenapi sahassenapi suppabuddhakuṭṭhiṃ `buddho na buddhoti vā `dhammo na dhammoti vā `saṅgho na saṅghoti vā kathāpetunti. Suppabuddhopi kho satthu santikaṃ gantvā satthārā katappaṭisammodano attanā paṭiladdhaguṇaṃ satthu ārocetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha naṃ acirapakkantaṃ gāvī taruṇavacchā jīvitā voropesi. Sā kira ekā yakkhinī "pukkusātikulaputtaṃ bāhiyadārucīriyaṃ tambadāṭhikacoraghātakaṃ suppabuddhakuṭṭhinti ime cattāro jane sataṃ @Footnote: 1. Ma. Yu. hiri ottappiyaṃ. 2. aṅ. sattaka. 23/4. @3. Sī. Ma. Yu. satthūti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

Sataṃ attabhāve gāvī hutvā jīvitā voropesi. Te kira atīte cattāro seṭṭhiputtā hutvā ekaṃ nagarasobhiniṃ gaṇikaṃ uyyānaṃ netvā divasaṃ sampattiṃ anubhavitvā sāyaṇhasamaye evaṃ mantayiṃsu "imasmiṃ ṭhāne añño natthi, imissā amhehi dinnaṃ kahāpaṇasahassañca sabbañca pasādhanabhaṇḍaṃ gahetvā imaṃ māretvā gacchāmāti. Sā tesaṃ kathaṃ sutvā "ime nillajjā mayā saddhiṃ abhiramitvā idāni maṃ māretukāmā, jānissāmi tesaṃ kattabbayuttakanti tehi māriyamānā "ahaṃ yakkhinī hutvā, yathā maṃ ete mārenti; evameva te māretuṃ samatthā bhaveyyanti patthanaṃ akāsi. [1]- Sambahulā bhikkhū tassa kālakiriyaṃ bhagavato ārocetvā "tassa kā gati, keneva kāraṇena kuṭṭhibhāvaṃ pattoti pucchiṃsu. Satthā sotāpattiphalaṃ patvā tassa tāvatiṃsabhavane uppannabhāvañca tagarasikhippaccekabuddhaṃ disvā niṭṭhuhitvā apabyāmaṃ katvā dīgharattaṃ niraye pacitvā vipākāvasesena idāni kuṭṭhibhāvappattiñca byākaritvā "bhikkhave ime sattā attanāva attano kaṭukavipākaṃ kammaṃ karontā vicarantīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā uttariṃ dhammaṃ desento [2]- gāthamāha "caranti bālā dummedhā amitteneva attanā karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭakapphalanti. @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. etthantare tassa nissandena ime māresīti atthi. 2. Sī. Ma. Yu. @ etthantare imanti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

Tattha "carantīti; catūhi iriyāpathehi akusalameva karontā vicaranti. Bālāti: idhalokatthañca paralokatthañca ajānantā idha bālā nāma. Dummedhāti: duppaññā. Amittenevāti: amittabhūtena viya verinā hutvā. Kaṭukapphalanti: tikhiṇaphalaṃ dukkhaphalaṃ. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Suppabuddhakuṭṭhivatthu --------- 8. Kasakavatthu. (52) "na taṃ kammaṃ kataṃ sādhūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kasakaṃ ārabbha kathesi. So kira sāvatthito avidūre ekaṃ khettaṃ kasati. Corā udakaniddhamanena nagaraṃ pavisitvā ekasmiṃ aḍḍhakule ummaṅgaṃ bhinditvā pavisitvā bahuṃ hiraññasuvaṇṇaṃ gahetvā udakaniddhamaneneva nikkhamiṃsu. Eko coro te vañcetvā ekaṃ sahassatthavikaṃ ovaṭṭikāyaṃ katvā taṃ khettaṃ gantvā tehi saddhiṃ bhaṇḍaṃ bhājetvā ādāya gacchanto ovaṭṭikato patamānaṃ sahassatthavikaṃ na sallakkhesi. Taṃdivasaṃ satthā paccūsasamaye lokaṃ olokento taṃ kasakaṃ attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā "kinnu kho bhavissatīti upadhārento idaṃ addasa "ayaṃ kasako pātova kasituṃ gamissati, bhaṇḍasāmikāpi corānaṃ anupadaṃ gantvā sahassatthavikaṃ tassa khette

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

Disvā etaṃ gaṇhissanti, maṃ ṭhapetvā tassa añño sakkhi nāma na bhavissati; sotāpattimaggassa upanissayopissa atthi, tattha mayā gantuṃ vaṭṭatīti. Sopi kasako pātova kasituṃ gato. Satthā ānandattherena pacchāsamaṇena tattha agamāsi. Kasako satthāraṃ disvā gantvā bhagavantaṃ vanditvā puna kasituṃ ārabhi. Satthā tena saddhiṃ kiñci avatvā sahassatthavikāya patitaṭṭhānaṃ gantvā taṃ disvā ānandattheraṃ āha "passa ānanda āsīvisoti. "passāmi bhante ghoravisoti. Kasako taṃ kathaṃ sutvā "mama velāya vā avelāya vā caraṇaṭṭhānametaṃ, āsīviso kirettha atthīti cintetvā, satthari ettakaṃ vatvā pakkante, "māressāmi nanti patodayaṭṭhiṃ ādāya gato sahassatthavikaṃ disvā "imaṃ sandhāya satthārā kathitaṃ bhavissatīti taṃ ādāya nivatto abyattatāya taṃ ekamante ṭhapetvā paṃsunā paṭicchādetvā puna kasituṃ ārabhi. Manussāpi vibhātāya rattiyā, gehe corehi katakammaṃ disvā padānupadaṃ gacchantā taṃ khettaṃ gantvā tattha corehi bhaṇḍassa bhājitaṭṭhānaṃ disvā kasakassa padavalañjaṃ addasaṃsu. Te tassa padānusārena gantvā thavikāya ṭhapitaṭṭhānaṃ disvā paṃsuṃ viyūhitvā thavikaṃ ādāya "tvaṃ gehaṃ vilumpitvā khettaṃ kasamāno viya vicarasīti tajjetvā daṇḍena pothetvā netvā rañño dassayiṃsu. Rājā taṃ pavattiṃ sutvā tassa vadhaṃ āṇāpesi. Rājapurisā taṃ pacchābāhuṃ bandhitvā kasāhi tālentā āghātanaṃ nayiṃsu. So kasāhi tāliyamāno aññaṃ kiñci avatvā "passa ānanda āsīvisoti, `passāmi bhante

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Ghoravisoti vadanto gacchati. Atha naṃ rājapurisā "satthu ceva ānandattherassa ca kathaṃ kathesi, kinnāmetanti pucchitvā, "rājānaṃ daṭṭhuṃ labhamāno kathessāmīti vutte, rañño santikaṃ netvā rañño taṃ pavattiṃ kathayiṃsu. Atha naṃ rājā "kasmā evaṃ kathesīti pucchi. Sopi "nāhaṃ deva coroti vatvā kasanatthāya nikkhantakālato paṭṭhāya sabbaṃ taṃ pavattiṃ rañño ācikkhi. Rājā tassa kathaṃ sutvā "ayaṃ bhaṇe loke aggapuggalaṃ satthāraṃ sakkhiṃ apadisati, na yuttaṃ etassa dosaṃ āropetuṃ, ahamettha kattabbaṃ jānissāmīti taṃ ādāya sāyaṇhasamaye satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ pucchi "bhagavā kacci tumhe ānandattherena saddhiṃ etassa kasakassa kasanaṭṭhānaṃ gatāti. "āma mahārājāti. "kiṃ vo tattha diṭṭhanti. "sahassatthavikā mahārājāti. "disvā kiṃ avocutthāti. "idaṃ nāma mahārājāti. "bhante sacāyaṃ puriso tumhādisaṃ apadisaṃ nākarissa, na jīvitaṃ labhissa, tumhehi pana kathitakathaṃ kathetvā tena jīvitaṃ laddhanti. Taṃ sutvā satthā "āma mahārāja, ahampi ettakameva vatvā gato, paṇḍitena nāma yaṃ kammaṃ katvā pacchānutappaṃ hoti na taṃ kattabbanti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā anutappati, yassa assumukho rodaṃ vipākaṃ paṭisevatīti. Tattha "yaṃ katvāti: yaṃ nirayādīsu nibbattanasamatthaṃ dukkhudriyaṃ kammaṃ katvā anussaranto anussaritānussaritakkhaṇe anutappati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

Anusocati, taṃ kataṃ na sādhu na sundaraṃ na siliṭṭhakaṃ. Yassa assumukhoti: yassa assūhi tintamukho rodanto vipākaṃ anubhotīti. Desanāvasāne kasakaupāsako sotāpattiphalaṃ patto. Sampattabhikkhūpi bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Kasakavatthu. -------- 9. Sumanamālākāravatthu. (53) "tañca kammaṃ kataṃ sādhūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto sumanaṃ nāma mālākāraṃ ārabbha kathesi. So kira devasikaṃ bimbisārarājānaṃ pātova aṭṭhahi sumanapupphanāḷīhi upaṭṭhahanto aṭṭhaṭṭhakahāpaṇe labhati. Athekadivasaṃ tasmiṃ pupphāni gahetvā nagaraṃ paviṭṭhamatte, bhagavā mahābhikkhusaṅghaparivuto chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjento mahatā buddhānubhāvena mahatiyā buddhalīḷhāya nagaraṃ piṇḍāya pāvisi. Bhagavā hi ekadā chabbaṇṇaraṃsiyo cīvarena paṭicchādetvā aññataro piṇḍapātiko viya vicarati tiṃsayojanamaggaṃ aṅgulimālassa paccuggamanaṃ gacchanto viya, ekadā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjento kapilavatthuppavesanādīsu viya. Tasmiṃpi divase sarīrato chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjetvā mahatā buddhānubhāvena mahatiyā buddhalīḷhāya rājagahaṃ pāvisi. Atha mālākāro bhagavato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

Ratanagghiyakāñcanagghiyasadisaṃ attabhāvaṃ disvā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇappaṭimaṇḍitaṃ asītyānubyañjanasirisobhaggaṃ oloketvā pasannacitto "kinnu kho satthu adhikāraṃ karomīti cintetvā aññaṃ apassanto "imehi pupphehi bhagavantaṃ pūjessāmīti cintetvā puna cintesi "imāni rañño nibaddhaṃ upaṭṭhānapupphāni, rājā imāni alabhanto maṃ bandhāpeyya vā ghātāpeyya vā raṭṭhato vā pabbājeyya, kinnu kho karomīti. Athassa etadahosi "rājā maṃ ghātetu vā raṭṭhato vā pabbājetu, so hi mayhaṃ dadamānopi imasmiṃ attabhāve jīvitamattaṃ 1- dhanaṃ dadeyya; satthu pūjā pana me anekāsu kappakoṭīsu alaṃ hitāya ceva sukhāya cāti attano jīvitaṃ tathāgatassa pariccaji. So "yāva me pasannacittaṃ na paṭikuṭati: tāvadeva pūjaṃ karissāmīti haṭṭhappahaṭṭho udaggudaggo satthāraṃ pūjesi. Kathaṃ? paṭhamaṃ tāva dve pupphamuṭṭhiyo tathāgatassa upari khipi. Tā uparimatthake vitānaṃ hutvā aṭṭhaṃsu. Aparā dve muṭṭhiyo khipi. Tā dakkhiṇahatthapassena mālāpaṭicchannena 2- otaritvā aṭṭhaṃsu. Aparā dve muṭṭhiyo khipi. Tā piṭṭhipassena otaritvā tatheva aṭṭhaṃsu. Aparā dve muṭṭhiyo khipi. Tā vāmahatthapassena otaritvā tatheva aṭṭhaṃsu. Evaṃ aṭṭha nāḷiyo aṭṭha muṭṭhiyo hutvā catūsu ṭhānesu tathāgataṃ parikkhipiṃsu. Purato gamanadvāramattameva ahosi. Pupphānaṃ vaṇṭāni antomukhāni ahesuṃ, pattāni bahimukhāni. Bhagavā rajatapaṭṭaparikkhitto viya hutvā pāyāsi. Pupphāni acittakānipi @Footnote: 1. jīvanamattanti padena bhavitabbaṃ. 2. mālāpaṭicchadena. (?)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

Sacittakaṃ nissāya abhijjitvā apatitvā satthārā saddhiṃyeva gacchanti ṭhitaṭṭhāne tiṭṭhanti. Satthu sarīrato satasahassavijjulatā viya raṃsiyo nikkhamiṃsu. Purato ca pacchato ca dakkhiṇato ca vāmato ca sīsamatthakato ca nikkhantaraṃsiyo nikkhamiṃsu. Ekāpi sammukhasammukhaṭṭhānena apalāyitvā, sabbāpi satthāraṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā taruṇatālakkhandhappamāṇā hutvā puratoyeva dhāvanti. Sakalanagaraṃ saṅkhubhi. "antonagare nava koṭiyo bahinagare nava koṭiyoti aṭṭhārasasu koṭīsu ekopi puriso vā itthī vā bhikkhaṃ gahetvā na nikkhamanto nāma natthi. Mahājano sīhanādaṃ nadanto celukkhepasahassāni karonto satthu puratova gacchati. Satthāpi mālākārassa guṇaṃ pākaṭaṃ kātuṃ tigāvute nagare bhericaraṇamaggeneva acari. Mālākārassa sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā paripūri. So thokaññeva tathāgatena saddhiṃ caritvā manosilārase nimuggo viya buddharaṃsīnaṃ anto paviṭṭho satthāraṃ thometvā vanditvā tucchapacchimeva gahetvā gehaṃ agamāsi. Atha naṃ bhariyā pucchi "kahaṃ pupphānīti. "satthā me pūjitoti. "rañño idāni kiṃ karissasīti. "rājā maṃ ghātetu vā raṭṭhato vā pabbājetu, ahaṃ jīvitaṃ pariccajitvā satthāraṃ pūjesiṃ, sabbapupphāni aṭṭha muṭṭhiyo ahesuṃ, evarūpā nāma pūjā jātā, mahājano ukkuṭṭhisahassāni karonto satthārā saddhiṃ carati, yo esa mahājanassa ukkuṭṭhisaddo, tasmiṃ ṭhāne esoti. Athassa bhariyā andhabālā evarūpe pāṭihāriye pasādaṃ ajanetvā taṃ akkositvā "rājāno nāma caṇḍā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Sakiṃ kuddhā hatthapādādicchedanena bahumpi anatthaṃ karonti, tayā katakammena mayhampi anattho siyāti putte ādāya rājakulaṃ gantvā raññā pakkositvā "kiṃ etanti pucchitā āha "mama sāmiko tumhākaṃ upaṭṭhānapupphehi satthāraṃ pūjetvā tucchahattho gharaṃ āgantvā `kahaṃ pupphānīti mayā puṭṭho idannāma vadesi, ahaṃ taṃ paribhāsitvā `rājāno nāma caṇḍā sakiṃ kuddhā hatthapādādicchedanena bahumpi anatthaṃ karonti, tayā katakammena mayhampi anattho siyāti taṃ chaḍḍetvā idhāgatā; tena katakammaṃ sukataṃ vā hotu dukkaṭaṃ vā, tassevetaṃ; mayā chaḍḍitabhāvaṃ jānāhi devāti. Rājā paṭhamadassaneneva sotāpattiphalaṃ patto saddhāsampanno ariyasāvako cintesi "aho ayaṃ itthī andhabālā evarūpe guṇe pasādaṃ na uppādesīti. So kuddho viya hutvā "kiṃ amma vadesi, mayhaṃ upaṭṭhānapupphehi tena pūjā katāti. "āma devāti. "bhaddakante kataṃ taṃ chaḍḍentiyā, mama pupphehi pūjākārakassa ahaṃ kattabbayuttakaṃ jānissāmīti taṃ uyyojetvā vegena satthu santikaṃ gantvā vanditvā satthārā saddhiṃyeva vicari. Satthā tassa cittappasādaṃ ñatvā bhericaraṇavīthiyā nagaraṃ caritvā rañño gehadvāraṃ agamāsi. Rājā pattaṃ gahetvā satthāraṃ gehaṃ pavesetukāmo ahosi. Satthā pana rājaṅgaṇeyeva nisīdanākāraṃ dassesi. Rājā taṃ ñatvā "sīghaṃ maṇḍapaṃ karothāti taṃkhaṇaññeva maṇḍapaṃ kārāpesi. Nisīdi satthā saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Kasmā pana satthā rājagehaṃ na pāvisi? evaṃ kirassa ahosi "sacāhaṃ anto pavisitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

Nisīdeyyaṃ, mahājano maṃ daṭṭhuṃ na labheyya, mālākārassa guṇo pākaṭo na bhaveyya, rājaṅgaṇe pana maṃ nisinnaṃ mahājano daṭṭhuṃ labhissati, mālākārassa guṇo pākaṭo bhavissatīti. Guṇavantānaṃ hi guṇaṃ buddhāyeva pākaṭaṃ kātuṃ sakkonti, avasesajano guṇavantānaṃ guṇaṃ kathento maccharāyati. Cattāro pupphapaṭṭā catuddisaṃ aṭṭhaṃsu. Mahājano satthāraṃ parivāresi. Rājā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena āhārena parivisi. Satthā bhattakiccāvasāne anumodanaṃ katvā purimanayeneva catūhi pupphapaṭṭehi parikkhitto sīhanādaṃ nadantena mahājanena parivuto vihāraṃ agamāsi. Rājā satthāraṃ anugantvā nivatto mālākāraṃ pakkosāpetvā "mama āharitabbapupphehi `kinti vatvā satthāraṃ pūjesīti pucchi. Mālākāro "rājā ghātetu vā raṭṭhato vā pabbājetūti jīvitaṃ pariccajitvā satthāraṃ pūjesiṃ devāti āha. Rājā "tvaṃ mahāpuriso nāmāti vatvā "aṭṭha hatthī ca asse ca dāse ca dāsiyo ca mahāpasādhanāni ca aṭṭha kahāpaṇasahassāni ca rājakulato nīharitvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitā aṭṭha nāriyo aṭṭha gāmavare cāti imaṃ sabbaṭṭhakaṃ nāma dānaṃ adāsi. Ānandatthero cintesi "ajja pātova paṭṭhāya sīhanādasahassāni ceva celukkhepasahassāni ca pavattanti, ko nu kho mālākārassa vipākoti. So satthāraṃ pucchi. Atha naṃ satthā "ānanda `iminā mālākārena appamattakaṃ kammaṃ katanti mā sallakkhesi, ayañhi mayhaṃ jīvitaṃ pariccajitvā pūjaṃ akāsi, so evaṃ mayi cittaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.

Pasādetvā kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ na gamissatīti kappānaṃ satasahassaṃ duggatiṃ na gamissati ṭhatvā devamanussesu, phalaṃ etassa kammuno, pacchā paccekasambuddho sumano nāma bhavissatīti āha. Satthu pana vihāraṃ gantvā gandhakuṭiṃ pavisanakāle tāni pupphāni dvārakoṭṭhake patiṃsu. Sāyaṇhasamaye bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "aho acchariyaṃ mālākārassa kammaṃ, dharamānakabuddhassa jīvitaṃ pariccajitvā pupphapūjaṃ katvā taṃkhaṇaññeva sabbaṭṭhakannāma labhīti. Satthā gandhakuṭito nikkhamitvā tiṇṇaṃ gamanānaṃ aññatarena gamanena dhammasabhaṃ gantvā buddhāsane nisīditvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "āma bhikkhave yassa kammassa katattā pacchānutappaṃ na hoti, anussaritānussaritakkhaṇe somanassameva uppajjati, evarūpaṃ kammaṃ kattabbamevāti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "tañca kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā nānutappati, yassa patīto sumano vipākaṃ paṭisevatīti. Tattha "yaṃ katvāti: yaṃ devamanussasampattīnañceva nibbānasampattiyā ca nibbattanasamatthaṃ sukhudriyaṃ kammaṃ katvā nānutappati, athakho diṭṭhadhammeyeva anussaritānussaritakkhaṇe pītivegena patīto somanassavegena ca sumano hutvā āyatiṃ pītisomanassajāto hutvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.

Vipākaṃ paṭisevati, taṃ kammaṃ kataṃ sādhu sundaraṃ siliṭṭhakanti. Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti. Sumanamālākāravatthu. -------- 10. Uppalavaṇṇātherīvatthu. (54) "madhuvā maññatī bāloti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto uppalavaṇṇātheriṃ ārabbha kathesi. Sā kira padumuttarabuddhassa pādamūle patthanaṃ paṭṭhapetvā kappasatasahassaṃ puññāni kurumānā devesu ca manussesu ca saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde devalokato cavitvā sāvatthiyaṃ seṭṭhikule paṭisandhiṃ gaṇhi. Nīluppalagabbhasamānavaṇṇatāya cassā "uppalavaṇṇātveva nāmaṃ akaṃsu. Athassā vayappattakāle sakalajambudīpe rājāno ca seṭṭhino ca seṭṭhissa santikaṃ paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu "dhītaraṃ amhākaṃ detūti. Appahiṇanto nāma nāhosi. Tato seṭṭhī cintesi "ahaṃ sabbesaṃ manaṃ gahetuṃ na sakkhissāmi, upāyaṃ panekaṃ karissāmīti. So dhītaraṃ pakkositvā "amma pabbajituṃ sakkhissasīti āha. Tassā pacchimabhavikattā pitu vacanaṃ sīse āsittasatapākatelaṃ viya ahosi; tasmā pitaraṃ "pabbajissāmi tātāti āha. So tassā mahantaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.

Sakkāraṃ katvā taṃ bhikkhunūpassayaṃ netvā pabbājesi. Tassā acirappabbajitāya eva uposathāgāre tālavāro pāpuṇi. Sā dīpaṃ jāletvā uposathāgāraṃ sammajjitvā dīpasikhāya nimittaṃ gaṇhitvā ṭhitāva punappunaṃ olokayamānā tejokasiṇārammaṇaṃ jhānaṃ nibbattetvā tameva pādakaṃ katvā arahattaṃ pāpuṇi saddhiṃ paṭisambhidāhi ceva abhiññāhi ca. Sā aparena samayena janapadacārikaṃ caritvā paccāgatā andhavanaṃ pāvisi. Tadā bhikkhunīnaṃ araññavāso appaṭikkhitto hoti. Athassā manussā tattha kuṭikaṃ katvā mañcakaṃ paññāpetvā sāṇiyā parikkhipiṃsu. Sā sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisitvā nikkhami. Mātulaputto panassā nandamāṇavo gihikālato paṭṭhāya paṭibaddhacitto tassā āgatabhāvaṃ sutvā theriyā āgamanato puretarameva andhavanaṃ gantvā taṃ kuṭikaṃ pavisitvā heṭṭhāmañce nilīno, theriyā āgantvā kuṭikaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya mañcake nisinnamattāya, bahi ātapato āgatattā cakkhupathe andhakāre avigateyeva, heṭṭhāmañcato nikkhamitvā mañcakaṃ abhiruyha "mā nassi bāla, mā nassi bālāti theriyā vāriyamāno abhibhavitvā attano paṭṭhitakammaṃ katvā pāyāsi. Athassa aguṇaṃ dhāretuṃ asakkontī viya mahāpaṭhavī dvedhā bhijji. So paṭhaviṃ paviṭṭho gantvā mahāavīcimhi nibbatti. Therīpi tamatthaṃ bhikkhunīnaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ tamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato ārocesuṃ. Taṃ sutvā satthā bhikkhū āmantetvā "bhikkhave bhikkhubhikkhunīupāsakaupāsikāsu yo koci bālo pāpakammaṃ karonto madhusakkharādīsu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.

Kañcideva madhurarasaṃ khādamāno puriso viya haṭṭhappahaṭṭho udaggudaggo viya karotīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "madhuvā maññatī bālo, yāva pāpaṃ na paccati; yadā ca paccatī pāpaṃ; atha (bālo) dukkhaṃ nigacchatīti. Tattha "madhuvāti: bālassa hi pāpaṃ akusalakammaṃ karontassa, taṃ kammaṃ madhu viya madhurarasaṃ viya iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ viya upaṭṭhāti, iti naṃ so madhuṃva maññati. Yāvāti: yattakaṃ kālaṃ. Pāpaṃ na paccatīti: diṭṭhadhamme vā samparāye vā vipākaṃ na deti, tāva naṃ evaṃ maññati. Yadā cāti: yadā panassa diṭṭhadhamme vā vividhā kammakaraṇā kariyamānassa samparāye vā nirayādīsu mahādukkhaṃ anubhavantassa, taṃ pāpaṃ paccati; atha so bālo dukkhaṃ nigacchati vindati paṭilabhatīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Aparena samayena dhammasabhāyaṃ mahājano kathaṃ samuṭṭhāpesi 1- "khīṇāsavāpi maññe kāmasukhaṃ sādiyanti kāmaṃ sevanti, kiṃ na sevissanti; na hete koḷāparukkhā, na vammikā, allamaṃsasarīrāyeva; tasmā etepi kāmasukhaṃ sādiyanti, kāmaṃ sevantīti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "na bhikkhave khīṇāsavā kāmasukhaṃ sādiyanti na kāmaṃ sevanti, yathā hi padumapatte patitaṃ udakabindu na lippati na saṇṭhāti, vinivaṭṭetvā patateva; yathā ca āragge sāsapo na lippati na saṇṭhāti, vinivaṭṭetvā patateva; @Footnote: 1. pacchā vuttena na sameti. tathāhi vakkhati `kāya nuttha bhikkhavetiādiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.

Evaṃ khīṇāsavassa citte duvidhopi kāmo na lippati na saṇṭhātīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ brāhmaṇavagge gāthamāha "vāri pokkharapatteva āraggeriva sāsapo yo na lippati kāmesu; tamahaṃ brūmi brāhmaṇanti. Imissā attho brāhmaṇavaggeyeva āvibhavissati. satthā pana rājānaṃ pasenadikosalaṃ pakkosāpetvā "mahārāja imasmiṃ sāsane yatheva kulaputtā evaṃ kuladhītaropi mahantaṃ ñātigaṇañca bhogakkhandhañca pahāya pabbajitvā araññe viharanti, tā araññe viharamānā rāgarattā pāpapuggalā omānātimānavasena viheṭhentipi brahmacariyantarāyaṃpi pāpenti; tasmā bhikkhunīsaṅghassa antonagare vasanaṭṭhānaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Rājā "sādhūti sampaṭicchitvā nagarassa ekapasse bhikkhunīsaṅghassa vasanaṭṭhānaṃ kāresi. Tato paṭṭhāya bhikkhuniyo antogāmeyeva vasanti. Uppalavaṇṇātherīvatthu. -------- 11. Jambukājīvakavatthu. (55) "māse māse kusaggenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto jambukājīvakaṃ ārabbha kathesi. Atīte kira kassapasammāsambuddhakāle gāmavāsī eko kuṭumbiko

--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.

Ekassa therassa vihāraṃ katvā tattha viharantaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahi. Thero tassa gehe nibaddhaṃ bhuñjati. Atheko khīṇāsavo bhikkhu divā piṇḍāya caranto tassa gehadvāraṃ pāpuṇi. Kuṭumbiko taṃ disvā tassa iriyāpathe pasanno gehaṃ pavesetvā sakkaccaṃ paṇītena bhojanena parivisitvā "bhante imaṃ sāṭakaṃ rajitvā nivāseyyāthāti mahantaṃ sāṭakaṃ datvā "bhante kesā vo dīghā; tumhākaṃ kesoropanatthāya nahāpitaṃ ānessāmi, sayanatthāya [1]- mañcakaṃ gāhāpetvā āgamissāmīti āha. Nibaddhaṃ gehe bhuñjanto kulupako bhikkhu tassa taṃ sakkāraṃ disvā cittaṃ pasādetuṃ nāsakkhi "ayantaṃ muhuttaṃ diṭṭhakassa evarūpaṃ sakkāraṃ karoti, nibaddhaṃ gehe bhuñjantassa pana mayhaṃ na karotīti cintetvā vihāraṃ agamāsi. Itaropi teneva saddhiṃ gantvā kuṭumbikena dinnaṃ sāṭakaṃ rajitvā nivāsesi. Kuṭumbikopi nahāpitaṃ ādāya gantvā therassa kese ohārāpetvā mañcakaṃ attharāpetvā "bhante imasmiṃyeva mañcake sayathāti vatvā dvepi there svātanāya nimantetvā pakkāmi. Nevāsiko tassa sakkāraṃ kayiramānaṃ adhivāsetuṃ nāsakkhi. Athassa so sāyaṃ therassa nipannaṭṭhānaṃ gantvā catūhākārehi [2]- Akkosi "āvuso āgantuka kuṭumbikassa gehe bhattaṃ bhuñjanato varataraṃ mīḷhaṃ khādituṃ, kuṭumbikena ānītanahāpitena kesoropanato varataraṃ tālaṭṭhikena kese luñcāpetuṃ, kuṭumbikena dinnasāṭakaṃ @Footnote: 1. ba. Yu. etthantare "ca voti atthi. Sī. "voti atthi. 2. Sī. Yu. etthantare @theranti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.

Nivāsanato varataraṃ naggena carituṃ, kuṭumbikena ābhatamañcake nipajjanato varataraṃ bhūmiyaṃ nipajjitunti. Theropi "mā esa bālo maṃ nissāya nassīti nimantanaṃ anādayitvā pātova uṭṭhāya yathāsukhaṃ agamāsi. Nevāsikopi pātova vihāre kattabbavattaṃ katvā "bhikkhācāravelāyaṃ idānipi āgantuko niddāyati, gaṇḍisaddena pabujjheyyāti saññāya nakhapiṭṭheneva gaṇḍiṃ paharitvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Kuṭumbikopi sakkāraṃ katvā therānaṃ āgamanamaggaṃ olokento nevāsikaṃ disvā "bhante thero kuhinti pucchi. Atha naṃ nevāsiko "mā āvuso avaca, 1- tuyhaṃ kulupako hīyo tava nikkhantavelāya ovarakaṃ pavisitvā niddaṃ okkanto, pātova paṭṭhāya mama vihārasammajjanasaddampi pānīyaghaṭaparibhojanīyaghaṭesu udakāsiñcanasaddampi gaṇḍisaddampi karontassa, na jānātīti āha. Kuṭumbiko cintesi "tādisāya iriyāpathasampattiyā samannāgatassa me ayyassa yāva imamhā kālā niddāyanaṃ nāma natthi, maṃ pana tassa sakkāraṃ karontaṃ disvā addhā iminā bhadantena kiñci vuttaṃ bhavissatīti. So attano paṇḍitabhāvena taṃ sakkaccaṃ bhojetvā tassa pattaṃ sādhukaṃ dhovitvā nānaggarasabhojanassa pūretvā "bhante sace me ayyaṃ passeyyātha, imamassa piṇḍapātaṃ dadeyyāthāti āha. Itaro taṃ gahetvāva cintesi "sace so evarūpaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissati, imasmiṃyeva ṭhāne paluddho bhavissatīti antarāmagge taṃ piṇḍapātaṃ chaḍḍetvā therassa @Footnote: 1. Sī. Yu. āvuso kiṃ vadetha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.

Vasanaṭṭhānaṃ gantvā taṃ tattha olokento nāddasa. Atha naṃ ettakassa kammassa katattā vīsativassasahassāni katopi samaṇadhammo rakkhituṃ nāsakkhi. Āyuhapariyosāne pana avīcimhi nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ mahādukkhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahanagare ekasmiṃ bahuannapāne kulaghare nibbatti. So padasā gamanakālato paṭṭhāya neva sayane sayituṃ na bhattaṃ bhuñjituṃ icchati, attano sarīravalañjameva khādati. "bālatāya ajānanto karotīti naṃ posiṃsu. Mahallakakālepi vatthaṃ nivāsetuṃ na icchati, naggo vicarati, bhūmiyaṃ sayati, attano sarīravalañjameva khādati. Athassa mātāpitaro "nāyaṃ kulagharassa anucchaviko; ājīvakānaṃ esa anucchavikoti tesaṃ santikaṃ netvā "imaṃ dārakaṃ pabbājethāti adaṃsu. Atha naṃ te pabbājesuṃ, pabbājetvā ca pana galappamāṇe āvāṭe ṭhapetvā dvinnaṃ aṃsakūṭānaṃ 1- upari padarāni datvā tesaṃ upari nisīditvā tālaṭṭhikhaṇḍena kese luñciṃsu. Atha ne tassa mātāpitaro svātanāya nimantetvā pakkamiṃsu. Punadivase ājīvakā "ehi gāmaṃ pavisissāmāti taṃ vadiṃsu. So "gacchatha tumhe, ahaṃ idheva bhavissāmīti na icchi. Atha naṃ punappunaṃ vatvā anicchamānaṃ ohāya agamaṃsu. Sopi tesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā vaccakuṭiyā dvāraṃ 2- vivaritvā oruyha ubhohi hatthehi ālopakārakaṃ gūthaṃ khādati. 3- Ājīvakā tassa antogāmato āhāraṃ pahiṇiṃsu. Tampi na icchati, punappunaṃ vuccamānopi "na me iminā attho, laddho me āhāroti. @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. jattūnaṃ. 2. Sī. Ma. Yu. padaraṃ. 3. Sī. Ma. Yu. khādi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.

"kahaṃ laddhoti. "idheva laddhoti. Evaṃ dutiye tatiye catutthe divasepi tehi bahumpi vuccamāno "ahaṃ idheva bhavissāmīti gāmaṃ gantuṃ na icchati. Ājīvakā "ayaṃ divase divase neva gāmaṃ pavisituṃ, na amhehi pahitaṃ āhāraṃ āharituṃ icchati, `idheva me laddhoti vadati; kinnu kho karoti, pariggaṇhissāma nanti gāmaṃ pavisantā ekaṃ dve jane tassapi pariggaṇhanatthaṃ ohāya gamiṃsu. Te pacchato gacchantā viya hutvā nilīyiṃsu. Sopi tesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā purimanayeneva vaccakuṭiṃ oruyha gūthaṃ khādati. Itare tassa kiriyaṃ disvā ājīvakānaṃ ārocayiṃsu. Taṃ sutvā ājīvakā "aho bhāriyaṃ kammaṃ; sace samaṇassa gotamassa sāvakā jāneyyuṃ, `ājīvakā gūthaṃ khādamānā vicarantīti amhākaṃ akittiṃ pakāseyyuṃ; nāyaṃ amhākaṃ anucchavikoti taṃ attano santikā nīhariṃsu. So tehi nīharito. Mahājanassa uccārakaraṇaṭṭhāne patthato eko piṭṭhipāsāṇo atthi. Tasmiṃ mahantaṃ soṇḍi. Piṭṭhipāsāṇaṃ nissāya mahājanassa uccārakaraṇaṭṭhānaṃ hoti. So tattha gantvā rattiṃ gūthaṃ khāditvā mahājanassa sarīravalañjanatthāya āgamanakāle ekena hatthena pāsāṇassa ekaṃ passaṃ olubbha ekaṃ pādaṃ ukkhipitvā jannuke ṭhapetvā uddhavātābhimukho mukhaṃ vivaritvā tiṭṭhati. Mahājano taṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā "bhante kasmā ayyo mukhaṃ vivaritvā ṭhitoti pucchati. "ahaṃ vātabhakkho, añño me āhāro natthīti. "atha kasmā ekaṃ pādaṃ ukkhipitvā jannuke katvā ṭhitosi bhanteti. "ahaṃ uggatatapo ghoratapo, mayā dvīhi pādehi akkantā paṭhavī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.

Kampati; tasmā ekaṃ pādaṃ ukkhipitvā jannuke katvā ṭhitomhi, ahañhi ṭhitakova vītināmemi na nisīdāmi na nipajjāmīti. Manussā nāma yebhuyyena vacanamattameva saddahanti; tasmā "aho acchariyaṃ, evarūpāpi nāma tapassino honti, na no evarūpo diṭṭhapubboti yebhuyyena aṅgamagadhavāsino saṅkhubhitvā māse māse mahantaṃ sakkāraṃ abhiharanti. So "ahaṃ vātameva bhakkhāmi, na aññaṃ āhāraṃ āharāmi, aññaṃ hi me khādantassa, tapo nassatīti tehi abhihataṃ na kiñci icchati. Manussā "mā no bhante nāsetha, tumhādisena ghoratapena paribhogo kato amhākaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattatīti punappunaṃ yācanti. "tassa me añño āhāro na ruccatīti mahājanassa pana yācanāya pīḷito tehi ābhatāni sappiphāṇitādīni kusaggena jivhagge ṭhapetvā "gacchatha, alaṃ vo ettakaṃ hitāya sukhāyāti uyyojesi. Evaṃ so pañcapaṇṇāsa vassāni naggo gūthaṃ khādanto kese luñcanto bhūmiyaṃ sayamāno vītināmesi. Buddhānaṃpi kho paccūsakāle lokaṃ volokanaṃ avijahitameva hoti; tasmā ekadivasaṃ bhagavato paccūsasamaye lokaṃ volokentassa, ayaṃ jambukājīvako ñāṇajālassa anto paññāyi. Satthā "kinnu kho bhavissatīti āvajjitvā tassa saha paṭisambhidāhi arahattassa upanissayaṃ disvā "ahaṃ etaṃ ādiṃ katvā ekaṃ gāthaṃ bhāsissāmi, gāthāpariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo bhavissati, imaṃ kulaputtaṃ nissāya mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇissatīti ñatvā punadivase rājagahe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page149.

Piṇḍāya caritvā piṇḍapātappaṭikkanto ānandattheraṃ āha "ānanda jambukājīvakassa santikaṃ gamissāmīti. "bhante kiṃ tumheyeva gamissathāti. "āma ahamevāti. Evaṃ vatvā satthā vaḍḍhamānakacchāyāya tassa santikaṃ pāyāsi. Devatā cintayiṃsu "satthā sāyaṃ 1- jambukājīvakassa santikaṃ gacchati, so ca jegucche uccārapassāvaṭṭhāne dantakaṭṭhakkiliṭṭhe piṭṭhipāsāṇe vasati, devaṃ vassāpetuṃ vaṭṭatīti attano ānubhāvena taṃmuhuttaṃyeva devaṃ vassāpesuṃ. Piṭṭhipāsāṇo suci nimmalo ahosi. Athassa upari pañcavaṇṇaṃ pupphavassaṃ vassāpayiṃsu. Satthā sāyaṃ jambukājīvakassa santikaṃ gantvā "jambukāti saddamakāsi. Jambuko "ko nu kho esa dujjāno maṃ jambukavādena vadatīti cintetvā "ko esoti āha. "ahaṃ jambukāti. "kiṃ mahāsamaṇāti. "ajja me ekarattiṃ idha vasanaṭṭhānaṃ dehīti. "natthi mahāsamaṇa imasmiṃ ṭhāne vasanaṭṭhānanti. "jambuka mā evaṃ kari, ekarattiṃ me vasanaṭṭhānaṃ dehi; pabbajitā nāma pabbajitaṃ paṭṭhenti, manussā manussaṃ, pasavo pasunti. "kiṃ pana tvaṃ pabbajitosīti. "āma pabbajitomhīti. "sace tvaṃ pabbajito, kahante lābukaṃ, kahaṃ dhūmakaṭacchuko, kahaṃ yaññasuttakanti. "atthetaṃ mayhaṃ, visuṃ visuṃ pana gahetvā caraṇaṃ dukkhanti abbhantareyeva gahetvā carāmīti. So "carissasi tvaṃ etaṃ aggaṇhitvāti kujjhi. Atha naṃ satthā āha "hotu jambuka, mā kujjha, vasanaṭṭhānaṃ me ācikkhāhīti. "natthi mahāsamaṇa ettha @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. "sāyanti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page150.

Vasanaṭṭhānanti. Satthā tassa vasanaṭṭhānato avidūre ekaṃ pabbhāraṃ atthi, taṃ niddisanto "etasmiṃ pabbhāre ko vasatīti āha. "na koci mahāsamaṇāti. "tenahi etaṃ mayhaṃ dehīti. "tvaññeva jānāhi mahāsamaṇāti. Satthā pabbhāre nisīdanaṃ paññāpetvā nisīdi. Atha paṭhamayāme cattāro mahārājāno catuddisā ekobhāsaṃ karontā upaṭṭhānaṃ āgamiṃsu. Jambuko obhāsaṃ disvā "kiṃobhāso nāmesoti cintesi. Majjhimayāme sakko devarājā āgami. Jambuko tampi disvā "ko nāmesoti cintesi. Pacchimayāme ekāya aṅguliyā ekaṃ dvīhi dve .pe. Dasahi dasa cakkavāḷāni obhāsetuṃ samattho mahābrahmā sakalaaraññaṃ ekobhāsaṃ karonto āgami. Jambuko tampi disvā "ko nu kho esoti cintetvā pātova satthu santikaṃ gantvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ ṭhito satthāraṃ pucchi "mahāsamaṇa tumhākaṃ santikaṃ catasso disā obhāsento paṭhamayāme ko āgatoti. "cattāro mahārājānoti. "kiṃkāraṇāti. "maṃ upaṭṭhātunti. "kiṃ pana tvaṃ catūhi mahārājehi uttaritaroti. "āma jambuka, ahañhi rājūnaṃ atirājāti. "majjhimayāme pana ko āgatoti. "sakko devarājāti. "kiṃkāraṇāti. "maṃ upaṭṭhātumevāti. "kiṃ pana tvaṃ sakkadevarājatopi uttaritaroti. "āma jambuka, sakkatopi uttaritaromhi, eso pana mayhaṃ gilānupaṭṭhāko kappiyakārakasāmaṇerasadisoti. "pacchimayāme sakalaaraññaṃ obhāsetvā ko āgatoti. "yaṃ nissāya loke brāhmaṇādayopi khipitvā pakkhalitvā `namo mahābrahmunoti vadanti,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page151.

Soeva mahābrahmāti. "kiṃ pana tvaṃ mahābrahmunāpi uttaritaroti. "āma jambuka, ahañhi brahmunāpi atibrahmāti. "acchariyosi tvaṃ mahāsamaṇa, mayhaṃ pana pañcapaṇṇāsavassāni idha vasantassa, etesu ekopi maṃ upaṭṭhātuṃ nāgatapubbo; ahañhi ettakaṃ addhānaṃ vātabhakkho hutvā ṭhitakova vītināmesiṃ, na tāva te mayhaṃ upaṭṭhānaṃ āgatapubbāti. Atha naṃ satthā āha "jambuka tvaṃ lokasmiṃ andhabālaṃ mahājanaṃ vañcayamāno maṃpi vañcetukāmo jāto; nanu tvaṃ pañcapaṇṇāsavassāni gūthameva khādasi, bhūmiyaṃyeva nipajji, naggo hutvā vicari, tālaṭṭhikhaṇḍena kese luñci, atha ca pana lokaṃ vañcento `ahaṃ vātabhakkhomhi, ekapādena tiṭṭhāmi, na nisīdāmi, na nipajjāmīti vadesi, maṃpi vañcetukāmosi; pubbepi tvaṃ pāpikaṃ lāmikaṃ diṭṭhiṃ nissāya ettakaṃ kālaṃ gūthabhakkhosi bhūmisayo naggo vicaranto tālaṭṭhikhaṇḍena kesaluñcanaṃ patto, idānipi pāpikaṃ lāmikaṃ diṭṭhimeva gaṇhāsīti. "kiṃ pana mayā kataṃ mahāsamaṇāti. Athassa satthā pubbe katakammaṃ ācikkhi. Tassa, satthari kathenteyeva, saṃvego uppanno, hirottappaṃ upaṭṭhitaṃ. So ukkuṭiko nisīdi. Athassa satthā udakasāṭakaṃ khipitvā adāsi. So taṃ nivāsetvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthāpissa anupubbīkathaṃ kathetvā dhammaṃ desesi. So desanāvasāne saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā satthāraṃ vanditvā uṭṭhāyāsanā pabbajjañca upasampadañca yāci. Ettāvatāssa purimakammaṃ parikkhīṇaṃ. Ayañhi khīṇāsavamahātheraṃ catūhi akkosehi akkositvā, yāvāyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page152.

Mahāpaṭhavī tigāvutādhikaṃ yojanaṃ ussannā; tāva avīcimhi pacitvā tattha pakkāvasesena pañcapaṇṇāsavassāni imaṃ vippakāraṃ patto, tenassa taṃ kammaṃ khīṇaṃ, vīsativassasahassāni iminā katassa samaṇadhammassa phalaṃ nāsetuṃ na sakkā; tasmā taṃ satthā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā "ehi bhikkhu cara brahmacariyanti āha. Tāvadevassa gihiliṅgaṃ antaradhāyi, aṭṭhaparikkhāradharo saṭṭhivassatthero viya ahosi. Aṅgamagadhavāsīnaṃ tassa sakkāraṃ gahetvā āgatadivaso kiresa; tasmā ubhayaraṭṭhavāsino sakkāraṃ gahetvā āgatā tathāgataṃ disvā "kinnu kho amhākaṃ ayyo jambuko mahā, udāhu samaṇo gotamoti cintetvā "sace samaṇo gotamo mahā bhaveyya, ayaṃ samaṇassa gotamassa santikaṃ gaccheyya, jambukājīvakassa pana mahantatāya samaṇo gotamo imassa santikaṃ āgatoti cintayiṃsu. Satthā mahājanassa parivitakkaṃ ñatvā "jambuka tava upaṭṭhākānaṃ kaṅkhaṃ chindāhīti āha. So "ahampi bhante ettakameva paccāsiṃsāmīti vatvā catutthajjhānaṃ samāpajjitvā uṭṭhāya tālappamāṇaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā "satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmīti vatvā oruyha vanditvā puna dvitālamattaṃ titālamattanti evaṃ sattatālamattaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā oruyha attano sāvakabhāvaṃ jānāpesi. Taṃ disvā mahājano "aho buddhā nāma acchariyā anomaguṇāti cintesi. Satthā mahājanena saddhiṃ kathento evamāha "ayaṃ ettakaṃ kālaṃ tumhehi ābhatasakkāraṃ kusaggena jivhagge ṭhapetvā `tapacaraṇaṃ pūremīti idha nivuttho; sace

--------------------------------------------------------------------------------------------- page153.

Iminā upāyena vassasataṃ tapacaraṇaṃ pūreyya, yā ca assa idāni kulaṃ vā bhattaṃ vā kukkuccāyitvā abhuñjantassa bhattacchedanakusalacetanā, tassā taṃ tapacaraṇaṃ soḷasiṃpi kalaṃ nāgghatīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "māse māse kusaggena bālo bhuñjetha bhojanaṃ, na so saṅkhātadhammānaṃ kalaṃ agghati soḷasinti. Tassattho "sace bālo apariññātadhammo sīlādiguṇā paribāhiro titthāyatane pabbajito "tapacaraṇaṃ pūressāmīti māse māse sampatte kusaggena bhojanaṃ bhuñjanto vassasataṃ bhuñjetha bhojanaṃ. Na so saṅkhātadhammānaṃ kalaṃ agghati soḷasinti; saṅkhātadhammā vuccanti ñātadhammā tūlitadhammā, tesu heṭṭhimakoṭiyā sotāpanno saṅkhātadhammo, uparimakoṭiyā khīṇāsavo; imesaṃ saṅkhātadhammānaṃ so bālo kalaṃ nāgghati soḷasinti, puggalādhiṭṭhānā desanā. ayaṃ panettha attho: yā ca tassa tathā tapacaraṇaṃ pūrentassa vassasataṃ cetanā, yā ca saṅkhātadhammānaṃ kulaṃ vā bhattaṃ vā kukkuccāyitvā abhuñjantānaṃ ekā bhattacchedanakusalacetanā, tassā cetanāya sā tāvadīgharattaṃ pavattacetanā soḷasiṃ kalaṃ nāgghati. Idaṃ vuttaṃ hoti "yaṃ tassā saṅkhātadhammānaṃ cetanāya phalaṃ; taṃ soḷasakoṭṭhāse katvā tato ekekaṃ puna soḷasakoṭṭhāse katvā tato ekassa koṭṭhāsassa yaṃ phalaṃ; tadeva tassa bālassa tapacaraṇato mahantataranti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page154.

Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti. Jambukājīvakavatthu. -------- 12. Ahipetavatthu. (56) "na hi pāpaṃ kataṃ kammanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto aññataraṃ ahipetaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi divase jaṭilasahassassa abbhantaro āyasmā lakkhaṇatthero ca mahāmoggallānatthero ca "rājagahe piṇḍāya carissāmāti gijjhakūṭato otaranti. Tesu āyasmā mahāmoggallāno ekaṃ ahipetaṃ disvā sitaṃ pātvākāsi. Atha naṃ lakkhaṇatthero "kasmā āvuso sitaṃ pātuṃ karosīti kāraṇaṃ pucchi. "akālo kho āvuso imassa pañhassa visajjetuṃ, bhagavato santike maṃ puccheyyāsīti. Tesu rājagahe piṇḍāya caritvā bhagavato santikaṃ gantvā nisinnesu, lakkhaṇatthero pucchi "āvuso moggallāna tvaṃ gijjhakūṭā otaranto sitaṃ pātuṃ karitvā mayā sitakāraṇaṃ puṭṭho `bhagavato santike maṃ puccheyyāsīti avaca, kathehi idāni taṃ kāraṇanti. Thero āha "ahaṃ āvuso ekaṃ ahipetaṃ disvā sitaṃ pātvākāsiṃ, tassa evarūpo attabhāvo, manussasīsaṃ viya assa sīsaṃ, ahissa viyassa seso attabhāvo,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page155.

Ahipeto nāmesa pamāṇato pañcavīsatiyojaniko, tassa sīsato uṭṭhitā aggijālā yāva naṅguṭṭhā gacchanti, naṅguṭṭhato uṭṭhitā yāva sīsā, majjhe uṭṭhitā dve passāni gacchanti, dvīhi passehi uṭṭhitā majjhe osarantīti. Dvinnameva kira petānaṃ attabhāvo pañcavīsatiyojaniko, avasesānaṃ tigāvutappamāṇo, imassa ceva ahipetassa kākapetassa ca pañcavīsatiyojaniko, tesu ayantāva ahipeto. Kākapetampi mahāmoggallāno gijjhakūṭamatthake paccamānaṃ disvā tassa pubbakammaṃ pucchanto imaṃ gāthamāha "pañcayojanikā jivhā, sīsante navayojanaṃ kāyo accuggato tuyhaṃ pañcavīsatiyojanaṃ; kinnu kammaṃ karitvāna pattosi dukkhamīdisanti. Athassa peto ācikkhanto "ahaṃ bhante moggallāna kassapassa mahesino saṅghassābhihaṭaṃ bhattaṃ āharesiṃ yathicchakanti gāthaṃ vatvā āha "bhante kassapabuddhakāle sambahulā bhikkhū gāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Manussā there disvā sampiyāyamānā āsanasālāyaṃ nisīdāpetvā pāde dhovitvā telena makkhetvā yāguṃ pāyetvā khajjakaṃ datvā piṇḍapātakālaṃ āgamayamānā dhammaṃ suṇantā nisīdiṃsu. Dhammakathāvasāne therānaṃ patte ādāya attano attano gehe nānaggarasabhojanassa pūretvā āhariṃsu. Tadāhaṃ kāko hutvā āsanasālāya chadanapiṭaṭhe nisinno taṃ disvā ekena gahitapattato tikkhattuṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page156.

Mukhaṃ pūrento tayo kabaḷe aggahesiṃ, taṃ pana bhattaṃ neva saṅghassa santakaṃ, na saṅghassa niyametvā dinnaṃ, na bhikkhūhi gahitāvasesakaṃ attano gehaṃ netvā manussehi bhuñjitabbakaṃ, kevalaṃ saṅghaṃ uddissa abhihaṭamattameva, tato mayā tayo kabaḷā gahitā, ettakaṃ me pubbakammaṃ; svāhaṃ kālaṃ katvā tassa kammassa vipākena avīcimhi pacitvā tattha pakkāvasesena idāni gijjhakūṭe kākapeto hutvā nibbatto idaṃ dukkhaṃ paccanubhomīti. Idaṃ kākapeta vatthu. Idha pana thero "ahipetaṃ disvā sitaṃ pātvākāsinti āha. Athassa satthā sakkhi hutvā "saccaṃ bhikkhave moggallāno āha, mayā panesa sambodhippattadivaseyeva diṭṭho, apicāhaṃ `ye me vacanaṃ na saddaheyyuṃ, tesaṃ ahitāya bhaveyyāti parānudayāya na kathesinti āha. Lakkhaṇasaṃyuttepi 1- hi mahāmoggallānena diṭṭhakāleyeva satthā tassa sakkhi hutvā vīsativatthūni kathesi. Idampi tena tatheva kathitaṃ. Taṃ sutvā bhikkhū tassa pubbakammaṃ pucchiṃsu. Satthāpi tesaṃ kathesi: atīte kira bārāṇasiṃ nissāya nadītīre paccekabuddhassa paṇṇasālaṃ kariṃsu. So tattha viharanto nibaddhaṃ nagare piṇḍāya carati. Nāgarāpi sāyaṃ pātaṃ gandhapupphādihatthā paccekabuddhassa upaṭṭhānaṃ gacchanti. Eko bārāṇasīvāsī puriso taṃ maggaṃ nissāya khettaṃ kasi. Mahājano sāyaṃ pātaṃ paccekabuddhassa upaṭṭhānaṃ gacchanto taṃ khettaṃ maddanto gacchati. Kasako "mā me khettaṃ maddathāti vārentopi @Footnote: 1. saṃ. ni. 16/298.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page157.

Vāretuṃ nāsakkhi. Athassa etadahosi "sace imasmiṃ ṭhāne paccekabuddhassa paṇṇasālā na bhaveyya, na me khettaṃ maddeyyunti. So paccekabuddhassa piṇḍāya paviṭṭhakāle paribhogabhājanāni bhinditvā paṇṇasālaṃ jhāpesi. Paccekabuddho taṃ jhāmaṃ disvā yathāsukhaṃ pakkāmi. Mahājano gandhamālaṃ ādāya āgato jhāmaṃ paṇṇasālaṃ disvā "kahaṃ nu kho no ayyo gatoti āha. Sopi mahājaneneva saddhiṃ āgato mahājanamajjhe ṭhitako evamāha "mayā tassa paṇṇasālā jhāpitāti. Atha naṃ "gaṇhatha, imaṃ pāpaṃ nissāya mayaṃ paccekabuddhaṃ daṭṭhuṃ na labhimhāti daṇḍādīhi pothetvā jīvitakkhayaṃ pāpesuṃ. So avīcimhi nibbattitvā, yāvāyaṃ paṭhavī yojanamattaṃ ussannā; tāva niraye pacitvā pakkāvasesena gijjhakūṭe ahipeto hutvā nibbatti. Satthā imaṃ tassa pubbakammaṃ kathetvā "bhikkhave pāpakammaṃ nāmetaṃ khīrasadisaṃ; yathā khīraṃ duyhamānameva na pariṇamati; tathā kammaṃ kariyamānameva na vipaccati, yadā pana vipaccati; tadā evarūpena dukkhena yojetīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ sajjukhīraṃva muccati, ḍahantaṃ bālamanveti bhasmācchannova pāvakoti. Tattha "sajjukhīranti: taṃkhaṇaññeva dhenuyā thanehi nikkhantaṃ abbhuṇhaṃ khīraṃ na muccati na pariṇamati. Idaṃ vuttaṃ hoti "yathā idaṃ sajjukhīraṃ taṃkhaṇaññeva na muccati na pariṇamati pakatiṃ na jahati, yasmiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page158.

Pana bhājane dūhitvā 1- gahitaṃ, yāva tattha takkādiambilaṃ na pakkhipati, yāva dadhibhājanādikaṃ ambilabhājanaṃ na pāpuṇāti, tāva pakatiṃ avijahitvā pacchā jahati; evameva pāpakammaṃpi kariyamānameva na paccati, yadi vipacceyya, na koci pāpakammaṃ kātuṃ visaheyya; yāva pana kusalābhinibbattā khandhā dharanti; tāva te naṃ rakkhanti, tesaṃ bhedā apāye nibbattesu khandhesu vipaccati, vipaccamānañca ḍahantaṃ bālamanveti. Kiṃ viyāti. Bhasmācchannova pāvakoti: yathā hi chārikāya paṭicchanno vītacchitaṅgāro akkantopi chārikāya paṭicchannattā na tāva ḍahati, chārikaṃ pana tāpetvā cammādīnaṃ ḍahanavasena yāva matthaluṅgā ḍahanto gacchati: evameva pāpakammaṃpi yena kataṃ hoti, taṃ bālaṃ dutiye vā tatiye vā attabhāve nirayādīsu nibbattaṃ ḍahantaṃ anugacchatīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Ahipetavatthu. -------- 13. Saṭṭhikūṭapetavatthu. (57) "yāvadeva anatthāyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto saṭṭhikūṭapetaṃ ārabbha kathesi. @Footnote: 1. Sī. Yu. duyhitvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page159.

Purimanayeneva hi mahāmoggallānatthero lakkhaṇattherena saddhiṃ gijjhakūṭā orohanto 1- aññatarasmiṃ padese sitaṃ katvā therena sitakāraṇaṃ puṭṭho "bhagavato santike maṃ puccheyyāsīti vatvā piṇḍāya caritvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā nisinnakāle puna puṭṭho "ahaṃ āvuso ekaṃ petaṃ addasaṃ tigāvutappamāṇena attabhāvena, tassa saṭṭhī ayakūṭasahassāni ādittāni sampajjalitāni uparimatthake patitvā uṭṭhahanti sīsaṃ bhindanti, bhinnaṃ bhinnaṃ puna samuṭṭhahati, iminā attabhāvena mayā evarūpo attabhāvo na diṭṭhapubbo, ahantaṃ disvā sitaṃ pātvākāsinti āha. Petavatthusmiṃ hi "saṭṭhī kūṭasahassāni paripuṇṇāni sabbaso, sīse tuyhaṃ nipatanti obhindanteva matthakantiādi 2- imameva petaṃ sandhāya vuttaṃ. Satthā therassa kathaṃ sutvā "bhikkhave mayāpesa satto bodhimaṇḍe nisinneneva diṭṭho `ye ca pana me vacanaṃ na saddaheyyuṃ, tesaṃ ahitāya bhaveyyāti paresaṃ anukampāya na kathesiṃ; idāni pana moggallānassa sakkhi hutvā kathemīti āha. Taṃ sutvā bhikkhū tassa pubbakammaṃ pucchiṃsu. Satthāpi tesaṃ kathesi: "atīte kira bārāṇasiyaṃ sālittakasippe nipphattiṃ patto eko pīṭhasappi ahosi. So nagaradvāre ekassa vaṭṭarukkhassa heṭṭhā nisinno "sakkharāni khipitvā tassa paṇṇāni chindanto hatthirūpakaṃ no dassehi; assarūpakaṃ no dassehīti gāmadārakehi @Footnote: 1. Sī. Yu. otaranto. 2. khu. peta. 26/258.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page160.

Vuccamāno icchiticchitāni 1- rūpāni dassetvā tesaṃ santikā khādanīyādīni labhati. Athekadivasaṃ rājā uyyānaṃ gacchanto taṃ padesaṃ pāpuṇi. Dārakā pīṭhasappiṃ pārohantare katvā palāyiṃsu. Rañño ṭhitamajjhantike rukkhamūlaṃ paviṭṭhassa, chiddacchāyā sarīraṃ phari. So "kinnu kho etanti uddhaṃ olokento rukkhapaṇṇesu hatthirūpakādīni disvā "kassetaṃ kammanti pucchitvā "pīṭhasappinoti sutvā taṃ pakkosāpetvā āha "mayhaṃ purohito atimukharo, appamattakepi vutte, bahuṃ bhaṇanto maṃ upaddaveti, sakkhissasi tassa mukhe nāḷimattā ajalaṇḍikā khipitunti. "sakkhissāmi deva, ajalaṇḍikā āharāpetvā purohitena saddhiṃ tumhe antosāṇiyaṃ nisīdatha, ahamettha kattabbaṃ jānissāmīti. Rājā tathā akāsi. 2- Itaro kattariyaggena sāṇiyā chiddaṃ kāretvā, purohitassa raññā saddhiṃ kathentassa, mukhe vivaṭamatte, ekekaṃ ajalaṇḍikaṃ khipi. Purohito mukhaṃ paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ gili. Pīṭhasappi, khīṇāsu ajalaṇḍikāsu, sāṇiṃ cālesi. Rājā tāya saññāya ajalaṇḍikānaṃ khīṇabhāvaṃ ñatvā āha "ācariya ahaṃ tumhehi saddhiṃ kathento kathaṃ nittharituṃ na sakkhissāmi, tumhe atimukharatāya nāḷimattā ajalaṇḍikā gilitvāpi tuṇhībhāvaṃ nāpajjathāti. Brāhmaṇo maṅkubhāvaṃ āpajjitvā tato paṭṭhāya mukhaṃ vivaritvā raññā saddhiṃ sallapituṃ nāsakkhi. Rājā pīṭhasappiṃ pakkosāpetvā "taṃ nissāya me sukhaṃ laddhanti tuṭṭho tassa sabbaṭṭhakaṃ nāma datvā nagarassa catūsu disāsu cattāro gāmavare @Footnote: 1. Sī. Yu. icchiticchitānaṃ. 2. Sī. Yu. kāresi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page161.

Adāsi. Tamatthaṃ viditvā rañño atthadhammānusāsako amacco imaṃ gāthamāha "sādhu kho sippakannāma, api yādisakīdisaṃ passa, khañjappahārena laddhā gāmā catuddisāti. 1- (so pana amacco tena samayena ahameva bhagavā ahosi.) atheko puriso pīṭhasappinā laddhasampattiṃ disvā cintesi "ayannāma pīṭhasappi hutvā imaṃ sippaṃ nissāya mahāsampattiṃ patto, mayāpetaṃ sikkhituṃ vaṭṭatīti. So taṃ upasaṅkamitvā vanditvā "imaṃ me ācariya sippaṃ dehīti āha. "na sakkā tāta dātunti. So tena paṭikkhitto "hotu, ārādhessāmi nanti tassa hatthapādaparikammādīni karonto cirassaṃ taṃ ārādhetvā punappunaṃ yāci. Pīṭhasappi "ayaṃ me ativiya upakārakoti taṃ paṭibāhituṃ asakkonto sippaṃ sikkhāpetvā "nipphannaṃ te tāta sippaṃ, idāni kiṃ karissasīti āha. "bahi gantvā sippaṃ vīmaṃsissāmīti. "kiṃ karissasīti. "gāviṃ vā manussaṃ vā paharitvā māressāmīti. "tāta gāviṃ mārentassa, sataṃ daṇḍo hoti, manussaṃ mārentassa, sahassaṃ, tvaṃ saputtadāropi taṃ nittharituṃ na sakkhissasi, mā vinassa; yamhi pahaṭe, daṇḍo natthi, tādisaṃ nimmātāpitikaṃ kañci upadhārehīti. So "sādhūti sakkhare ucchaṅge katvā tādisaṃ upadhārayamāno vicaranto gāviṃ disvā "ayaṃ sassāmikāti paharituṃ na visahi, manussaṃ disvā "ayaṃ samātāpitikoti paharituṃ na visahi. Tena ca samayena sunetto @Footnote: 1. khu. jā. 27/35. tadaṭṭhakathā. 2/276.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page162.

Nāma paccekabuddho nagaraṃ nissāya paṇṇasālāyaṃ viharati. So taṃ piṇḍāya pavisantaṃ nagaradvārantare ṭhitaṃ disvā "ayaṃ nimmātāpitiko, imasmiṃ pahaṭe, daṇḍo natthi, imaṃ paharitvā sippaṃ vīmaṃsissāmīti paccekabuddhassa dakkhiṇakaṇṇasotaṃ sandhāya sakkharaṃ khipi. [1]- Dakkhiṇena kaṇṇasotena pavisitvā vāmena nikkhami. Dukkhā vedanā uppajji. Paccekabuddho bhikkhāya carituṃ nāsakkhi, ākāsena paṇṇasālaṃ gantvā parinibbāyi. Manussā, paccekabuddhe anāgacchante, "kiñci aphāsukaṃ bhavissatīti cintetvā tattha gantvā taṃ parinibbutaṃ disvā rodiṃsu parideviṃsu. Sopi mahājanaṃ gacchantaṃ disvā tattha gantvā paccekabuddhaṃ sañjānitvā "ayaṃ piṇḍāya pavisanto dvārantare mama sammukhībhūto, ahaṃ attano sippaṃ vīmaṃsanto imaṃ paharinti āha. Manussā "iminā kira pāpena paccekabuddho pahaṭo, gaṇhatha gaṇhathāti pothetvā tattheva naṃ jīvitakkhayaṃ pāpesuṃ. So avīcimhi nibbattitvā, yāvāyaṃ mahāpaṭhavī yojanaṃ ussannā; tāva pacitvā vipākāvasesena gijjhakūṭamatthake saṭṭhikūṭapeto hutvā nibbatti. Satthā imamassa 2- pubbakammaṃ kathetvā "bhikkhave bālassa nāma sippaṃ vā issariyaṃ vā uppajjamānaṃ anatthāya uppajjati, bālo hi sippaṃ vā issariyaṃ vā labhitvā attano anatthameva karotīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare "sāti atthi.Ma.so 2. Sī. imaṃ tassa. Ma. tassa imaṃ. @ Yu. imamassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page163.

"yāvadeva anatthāya ñattaṃ bālassa jāyati, hanti bālassa sukkaṃsaṃ muddhamassa vipātayanti. Tattha "yāvadevāti: avadhiparicchedanatthe nipāto. Ñattanti: jānanabhāvo. Yampi sippaṃ jānāti, yamhi vā issariye yāya vā yasasampattiyā 1- ṭhito janena ñāyati pākaṭo paññāto hoti, tassetaṃ nāmaṃ. Sippaṃ vā hi issariyādibhāvo vā bālassa anatthāyeva jāyati, taṃ nissāya so attano anatthameva karoti. Hantīti: vināseti. Sukkaṃsanti: kusalakoṭṭhāsaṃ. Bālassa hi sippaṃ vā issariyaṃ vā uppajjamānaṃ kusalakoṭṭhāsaṃ ghātentameva uppajjati. Muddhanti paññāyetaṃ nāmaṃ. Vipātayanti: viddhaṃsamānaṃ. Tassa hi taṃ sukkaṃsaṃ hanantaṃ paññāsaṅkhātaṃ muddhaṃ vinipātentaṃ viddhaṃsentameva hanatīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Saṭṭhikūṭapetavatthu. ------- 14. Sudhammattheravatthu. (58) "asantaṃ bhāvamiccheyyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sudhammattheraṃ ārabbha kathesi. Desanā pana macchikāsaṇḍe samuṭṭhāya sāvatthiyaṃ niṭṭhitā. @Footnote: 1. Sī. Yu.....issariye yase sampattiyañca.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page164.

Macchikāsaṇḍanagarasmiṃ hi citto gahapati pañcavaggiyānaṃ abbhantaraṃ mahānāmattheraṃ nāma piṇḍāya caramānaṃ disvā tassa iriyāpathe pasīditvā pattamādāya gehaṃ pavesetvā bhojetvā bhattakiccāvasāne dhammakathaṃ suṇanto sotāpattiphalaṃ patvā acalasaddho hutvā ambāṭakavanannāma attano uyyānaṃ saṅghārāmaṃ kattukāmo therassa hatthe udakaṃ pātetvā niyyādesi. Tasmiṃ khaṇe "patiṭṭhitaṃ buddhasāsananti udakapariyantaṃ katvā mahāpaṭhavī kampi. Mahāseṭṭhī uyyāne mahāvihāraṃ kāretvā sabbadisāhi āgatabhikkhūnaṃ vivaṭadvāro ahosi. Macchikāsaṇḍe sudhammatthero nāma nevāsiko ahosi. Aparena samayena cittassa guṇakathaṃ sutvā dve aggasāvakā tassa saṅgahaṃ kattukāmā macchikāsaṇḍaṃ agamaṃsu. Citto gahapati tesaṃ āgamanaṃ sutvā aḍḍhayojanamaggaṃ paccuggantvā te ādāya attano vihāraṃ pavesetvā āgantukavattaṃ katvā "bhante thokaṃ dhammakathaṃ sotukāmomhīti dhammasenāpatiṃ yāci. Atha naṃ thero "upāsaka addhānenamhā kilantarūpā, apica thokaṃ suṇāhīti tassa dhammakathaṃ kathesi. So therassa dhammakathaṃ suṇantova anāgāmiphalaṃ pāpuṇi. So dve aggasāvake vanditvā "bhante sve bhikkhusahassena saddhiṃ mama gehe bhikkhaṃ gaṇhathāti nimantetvā pacchā nevāsikaṃ sudhammattheraṃ "tumhepi bhante sve therehi saddhiṃ āgaccheyyāthāti nimantesi. So "ayaṃ maṃ pacchā nimantetīti 1- kuddho paṭikkhipitvā punappunaṃ yāciyamānopi paṭikkhipieva. Upāsako @Footnote: 1. Sī. Yu. nimantesīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page165.

"paññāyissatha bhanteti pakkamitvā punadivase attano nivesane mahādānaṃ sajjesi. Sudhammattheropi paccūsakāleyeva "kīdiso nu kho gahapatinā aggasāvakānaṃ sakkāro sajjito, sve gantvā passissāmīti cintetvā pātova pattacīvaramādāya tassa gehaṃ agamāsi. So gahapatinā "nisīdatha bhanteti vuccamānopi "nāhaṃ nisīdāmi, piṇḍāya carissāmīti vatvā aggasāvakānaṃ paṭiyāditasakkāraṃ oloketvā gahapatiṃ jātiyā ghaṭṭetukāmo "uḷāro te gahapati sakkāro, apicettha ekaññeva natthīti āha. "kiṃ bhanteti. "tilasaṅgulikā gahapatīti vatvā gahapatinā kākopamāya apasādito kujjhitvā "eso te gahapati āvāso, pakkamissāmahanti vatvā yāvatatiyaṃ vāriyamānopi pakkamitvā satthu santikaṃ gantvā cittena ca gahapatinā attanā ca vuttavacanaṃ ārocesi. Satthā "tayā upāsako saddho pasanno hīnena khuṃsitoti tasseva dosaṃ āropetvā paṭisāraṇīyakammaṃ kāretvā "gaccha, cittagahapatiṃ khamāpehīti pesesi. So tattha gantvā "gahapati mayheveso doso, khamāhi meti vatvāpi "nāhaṃ khamāmīti tena paṭikkhitto maṅkubhūto taṃ khamāpetuṃ nāsakkhi, punadeva satthu santikaṃ paccāgamāsi. Satthā "nāssa upāsako khamissatīti jānantopi "mānatthaddho esa tiṃsayojanamaggaṃ gantvā paccāgacchatūti khamāpanupāyaṃ anācikkhitvāva uyyojesi. Athassa puna āgatakāle nīhatamānassa anudūtaṃ datvā "gaccha, iminā saddhiṃ gantvā upāsakaṃ khamāpehīti vatvā "samaṇena nāma `mayhaṃ vihāro mayhaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ mayhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page166.

Upāsako mayhaṃ upāsikāyoti mānaṃ vā issaṃ vā kātuṃ na vaṭṭati, evaṃ karontassa, hi issāmānādayo kilesā vaḍḍhantīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "asantaṃ bhāvamiccheyya purekkhārañca bhikkhusu āvāsesu ca issariyaṃ pūjā parakulesu ca `mameva kata maññantu gihipabbajitā ubho mameva ativasā assu kiccākiccesu kismiñci, iti bālassa saṅkappo icchā 1- māno ca vaḍḍhatīti. Tattha "asantanti: "bālo bhikkhu avijjamānaṃ sambhāvanaṃ iccheyya: assaddhova samāno `saddhoti maṃ jano jānātūti icchatīti pāpicchatāniddese 2- vuttanayeneva bālo assaddho dussīlo appassuto avivitto kusīto anupaṭṭhitassati asamāhito duppañño akkhīṇāsavo samāno "aho vata maṃ jano `ayaṃ saddho sīlavā bahussuto pavivitto āraddhaviriyo upaṭṭhitassati samāhito paññavā khīṇāsavoti jāneyyāti imaṃ asantaṃ sambhāvanaṃ icchati. Purekkhāranti: parivāraṃ. "aho vata maṃ sakalavihāre bhikkhū parivāretvā pañhaṃ pucchantā vihareyyunti evaṃ icchācāre ṭhatvā purekkhārañca bhikkhūsu icchati. Āvāsesūti: saṅghikesu ca āvāsesu. Yāni vihāramajjhe paṇītasenāsanāni, tāni attano sandiṭṭhasambhattādīnaṃ bhikkhūnaṃ "tumhe idha vasathāti vicārento sayampi varasenāsanaṃ palibuddhanto sesānaṃ āgantukabhikkhūnaṃ paccantimāni @Footnote: 1. pāliyaṃ "issāti dissati. 2. abhi. vi. 35/473.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page167.

Lāmakasenāsanāni ceva amanussapariggahitāni ca "tumhe idha vasathāti vicārento āvāsesu ca issariyaṃ icchati. Pūjā parakulesu cāti: neva mātāpitūnaṃ na ñātakānaṃ, paresaṃyeva kulesu "aho vatime mayhameva dadeyyuṃ na aññesanti evaṃ catuppaccayapūjaṃ icchati. Mameva kata maññantūti: yassa ca bālassa "yaṅkiñci vihāre uposathāgārādikaraṇavasena kataṃ navakammaṃ, taṃ sabbaṃ amhākaṃ therena katanti evaṃ gihī ca pabbajitā ca ubhopi mameva nissāya kataṃ pariniṭṭhitaṃ maññantūti saṅkappo uppajjati. Mameva ativasā assūti: gihī ca pabbajitā ca sabbepi mameva vase vattantu, sakaṭagoṇavāsīpharasuādīni vā laddhabbāni hontu antamaso yāgumattampi tāpetvā pivanādīni vā, evarūpesu kiccākiccesu khuddakamahantesu karaṇīyesu kismiñci ekakiccepi mameva vase vattantu, maññeva āpucchitvā karontūti saṅkappo uppajjati. Iti bālassāti: yassa bālassa sā ca 1- icchā ayañca evarūpo saṅkappo uppajjati, tassa neva vipassanā na maggaphalāni vaḍḍhanti, kevalaṃ panassa chandādayo 2- samuddassa udakaṃ viya chasu dvāresu uppajjanakataṇhā ceva navavidhamāno ca vaḍḍhatīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Sudhammattheropi imaṃ ovādaṃ sutvā satthāraṃ vanditvā uṭṭhāyāsanā padakkhiṇaṃ katvā tena anudūtena bhikkhunā saddhiṃ gantvā @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. yā ca. 2. Sī. Yu. candodaye. taṃ yuttataraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page168.

Upāsakassa cakkhupathe āpattiṃ paṭikkaritvā upāsakaṃ khamāpesi. So upāsakena "khamāmahaṃ bhante, sace mayhaṃ doso atthi, khamatha meti paṭikkhamāpito satthārā dinne ovāde ṭhatvā katipāheneva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Upāsakopi cintesi "mayā satthāraṃ adisvāva sotāpattiphalaṃ pattaṃ, adisvāyeva anāgāmiphale patiṭṭhito, satthārameva daṭṭhuṃ vaṭṭatīti. So tilataṇḍulasappiphāṇitavatthacchādanādipuṇṇāni pañca sakaṭasatāni yojāpetvā "ye satthāraṃ daṭṭhukāmā, gacchantu, piṇḍapātādīhi na kilamissantīti bhikkhusaṅghassa ārocāpetvā bhikkhunīsaṅghassapi upāsakānampi upāsikānampi ārocāpesi. Tena saddhiṃ pañcasatā bhikkhū ca bhikkhuniyo ca upāsakā ca upāsikāyo ca nikkhamiṃsu. So "tesañceva attano ca parisāyāti tiṇṇaṃ janasahassānaṃ, yathā tiṃsayojanamagge yāgubhattādīhi kiñci vekallaṃ nāhosi; tathā saṃvidahi. Tassa pana nikkhantabhāvaṃ ñatvā yojane yojane devatā khandhāvāraṃ bandhitvā dibbehi yāgukhajjakabhattapānakādīhi taṃ mahājanaṃ upaṭṭhahiṃsu. Kassaci kenaci vekallaṃ nāhosi. Evaṃ devatāhi upaṭṭhiyamāno devasikaṃ yojanaṃ gacchanto māsena sāvatthiṃ pāpuṇi. Pañca sakaṭasatāni yathāpūrāneva ahesuṃ. Devatāhi ceva manussehi ca abhihaṭapaṇṇākāraṃ vissajjento agamāsi. Satthā ānandattheraṃ āha 1- "ānanda ajja vaḍḍhamānakacchāyāya citto gahapati pañcahi upāsakasatehi parivuto āgantvā maṃ vandissatīti. "kiṃ pana bhante tassa tumhākaṃ vandanakāle @Footnote: 1. Sī. Yu. āmantesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page169.

Kiñci pāṭihāriyaṃ bhavissatīti. "bhavissati ānandāti. "kiṃ bhanteti. "tassa āgantvā maṃ vandanakāle rājamānena aṭṭhakarīsamatte padese jannumattena odhinā pañcavaṇṇānaṃ dibbapupphānaṃ ghanavassaṃ vassissatīti. Taṃ kathaṃ sutvā nagaravāsino "evaṃ mahāpuñño kira citto nāma gahapati āgantvā ajja satthāraṃ vandissati, evarūpaṃ kira pāṭihāriyaṃ bhavissati, mayampi taṃ mahāpuññaṃ daṭṭhuṃ labhissāmāti paṇṇākāraṃ ādāya maggassa ubhosu passesu aṭṭhaṃsu. Vihārasamīpaṃ āgatakāle pañca bhikkhusatāni paṭhamaṃ āgamiṃsu. Citto gahapati "ammā tumhe pacchato āgacchathāti upāsikāyo vatvā sayaṃ pañcahi upāsakasatehi parivuto satthu santikaṃ agamāsi. Buddhānaṃ sammukhaṭṭhāne pana ṭhitā vā nisinnā vā na ito eto 1- vā honti, buddhavīthiyā dvīsu passesu niccalāva tiṭṭhanti. Citto gahapati mahantaṃ buddhavīthiṃ okkami. Tīṇi phalāni pattena ariyasāvakena olokitolokitaṭṭhānaṃ kampi. "eso kira citto gahapatīti mahājano olokesi. So satthāraṃ upasaṅkamitvā chabbaṇṇānaṃ buddharaṃsīnaṃ anto pavisitvā dvīsu gopphakesu satthu pāde gahetvā vandi. Taṃkhaṇaññeva vuttappakāraṃ pupphavassaṃ vassi. Sādhukārasahassāni pavattiṃsu. So ekamāsaṃ satthu santike vasamānova sakalaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ vihāreyeva nisīdāpetvā mahādānaṃ adāsi. Attanā saddhiṃ āgatepi antovihāreyeva katvā paṭijaggi. Ekadivasaṃpi attano sakaṭesu kiñci @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. etto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page170.

Gahetabbaṃ nāhosi. Devamanussehi ābhatapaṇṇākāreneva sabbakiccāni akāsi. So satthāraṃ vanditvā āha "bhante ahaṃ `tumhākaṃ dānaṃ dassāmīti āgacchanto māsaṃ antarāmagge ahosiṃ, idha me māso vītivatto, mayā ābhataṃ kiñci gahetuṃ na labhāmi, ettakaṃ kālaṃ devamanussehi ābhatapaṇṇākāreneva dānaṃ adāsiṃ, sohaṃ sacepi idha saṃvaccharaṃ vasissāmi, neva mama deyyadhammaṃ dātuṃ labhissāmi, sakaṭāni otāretvā gantuṃ icchāmi, paṭisāmanaṭṭhānaṃ me ārocāpethāti. Satthā ānandattheraṃ āha "ānanda upāsakassa ekaṃ padesaṃ tucchaṃ kāretvā dehīti. Thero tathā akāsi. Kappiyabhūmi kira cittassa gahapatino anuññātā. Upāsakopi attanā saddhiṃ āgatehi tīhi janasahassehi saddhiṃ tucchasakaṭehi puna maggaṃ paṭipajji. Devamanussā uṭṭhāya "ayya tayā tucchasakaṭehi gamanakammaṃ katanti sattahi ratanehi sakaṭāni pūrayiṃsu. So attano ābhatapaṇṇākārehi mahājanaṃ paṭijagganto agamāsi. Ānandatthero satthāraṃ vanditvā āha "bhante tumhākaṃ santikaṃ āgacchantopi māsena āgato, idhāpi māsameva vuttho, ettakaṃ kālaṃ ābhatapaṇṇākāreneva dānaṃ adāsi; idāni pañca sakaṭasatāni tucchāni katvā māseneva kira gamissati, devamanussā panassa uṭṭhāya "ayya tayā tucchasakaṭehi gamanakammaṃ katanti sakaṭāni sattahi ratanehi pūrayiṃsu, puna [1]- attano ābhatapaṇṇākāreneva @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare "soti atthi. Ma. so puna.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page171.

Kira mahājanaṃ paṭijagganto gamissati; kiṃ pana bhante etassa tumhākaṃ santikaṃ āgacchantasseva ayaṃ sakkāro uppajjati, udāhu aññattha gacchantassāpi uppajjatīti. "ānanda mama santikaṃ āgacchantassāpi aññattha gacchantassāpi uppajjateva, ayañhi upāsako saddho pasanno sampannasīlo, evarūpo yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati; tattha tatthevassa lābhasakkāro nibbattatīti vatvā satthā imaṃ pakiṇṇakavagge gāthamāha "saddho sīlena sampanno yasobhogasamappito yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati; tattha tattheva pūjitoti. Attho panassā tattheva āvibhavissati. Evaṃ vutte, ānandatthero cittassa pubbakammaṃ pucchi. Athassa satthā kathento āha "ānanda ayaṃ padumuttarassa bhagavato pādamūle katābhinīhāro kappasatasahassaṃ devamanussesu saṃsaritvā kassapabuddhakāle migaluddakakule nibbatto vuḍḍhimanvāya, ekadivasaṃ deve vassante, migamāraṇatthāya sattiṃ ādāya araññaṃ gantvā mige olokento ekasmiṃ akatapabbhāre sīsaṃ pārupitvā ekaṃ bhikkhuṃ nisinnaṃ disvā "eko ayyo samaṇadhammaṃ karonto nisinno bhavissati, bhattamassa āharissāmīti vegena gehaṃ gantvā ekasmiṃ uddhane hīyo ābhatamaṃsaṃ pacāpetvā ekasmiṃ uddhane bhattaṃ pacāpetvā aññe piṇḍacārike bhikkhū disvā tesaṃpi patte ādāya paññattāsane nisīdāpetvā bhikkhaṃ sampādetvā "ayye parivisathāti aññaṃ āṇāpetvā taṃ bhattaṃ piṭake pakkhipitvā ādāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page172.

Gacchanto antarāmagge nānāpupphāni ocinitvā pattapūṭe katvā therassa nisinnaṭṭhānaṃ gantvā "bhante mayhaṃ saṅgahaṃ karothāti vatvā pattamādāya 1- bhattassa pūretvā therassa hatthe ṭhapetvā tehi pupphehi pūjaṃ katvā "yathā me ayaṃ rasapiṇḍapāto pupphapūjāya saddhiṃ cittaṃ tosesi; evaṃ nibbattanibbattaṭṭhāne paṇṇākārasahassāni [2]- āgantvā mayhaṃ cittaṃ tosentu, pañcavaṇṇakusumavassañca vassatūti patthanaṃ ṭhapesi. So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devaloke nibbatti. Nibbattaṭṭhāne jānumattena odhinā dibbapupphavassaṃ vassi. Idānipissa jātadivase ceva idha ca āgatassa pupphavassavassanañca paṇṇākārābhihāro ca sattahi ratanehi sakaṭapūraṇañca tasseva kammassa nissandoti. Sudhammattheravatthu. -------- 15. Vanavāsitissattheravatthu. (59) "aññā hi lābhūpanisāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto vanavāsitissattheraṃ ārabbha kathesi. Desanā rājagahe samuṭṭhitā. Sārīputtattherassa kira pitu vaṅgantabrāhmaṇassa sahāyako mahāsenabrāhmaṇo nāma 3- rājagahe @Footnote: 1. Sī. Yu. pattaṃ gahetvā. 2. Sī. Yu. etthantare "ādāyāti atthi. @ 3. Sī. Yu. "nāmāti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page173.

Vasati. Sārīputtatthero ekadivasaṃ piṇḍāya caranto tasmiṃ anukampāya tassa gehadvāraṃ agamāsi. So pana parikkhīṇavibhavo daliddo jāto. 1- So "mama putto mayhaṃ gehadvāre piṇḍāya carituṃ āgato bhavissati, ahañcamhi duggato, mama putto mayhaṃ duggatabhāvaṃ na jānāti maññe, natthi me koci deyyadhammoti tassa sammukhā bhavituṃ asakkonto nilīyi. Theropi aparampi divasaṃ agamāsi. Brāhmaṇo tatheva nilīyi. "kiñcideva labhitvā dassāmīti cintento nālabhi. Athekadivasaṃ ekasmiṃ brāhmaṇavācake thullasāṭakena saddhiṃ pāyāsapātiṃ labhitvā ādāya gehaṃ gantvāva theraṃ anussari "imaṃ piṇḍapātaṃ mayā therassa dātuṃ vaṭṭatīti. Theropi taṃkhaṇaññeva jhānaṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya taṃ brāhmaṇaṃ disvā "brāhmaṇo deyyadhammaṃ labhitvā mama āgamanaṃ paccāsiṃsati, mayā tattha gantuṃ vaṭṭatīti saṅghāṭiṃ pārupitvā pattamādāya tassa gehadvāre ṭhitameva attānaṃ dassesi. Brāhmaṇassa theraṃ disvāva cittaṃ pasīdi. Atha naṃ upasaṅkamitvā vanditvā paṭisanthāraṃ katvā antogehe nisīdāpetvā pāyāsapātiṃ gahetvā therassa patte ākiri. Thero upaḍḍhaṃ paṭicchitvā hatthena pattaṃ pidahi. Atha naṃ brāhmaṇo "bhante ekassa paṭiviṃsamattova ayaṃ pāyāso, paralokasaṅgahaṃ me karotha, mā idhalokasaṅgahaṃ; niravasesameva dātukāmomhīti sabbaṃ ākiri. Thero tattheva paribhuñji. Athassa bhattakiccapariyosāne tampi sāṭakaṃ datvā vanditvā evamāha "bhante ahampi tumhehi @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. "jātoti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page174.

Diṭṭhadhammameva pāpuṇeyyanti. Thero "evaṃ hotu brāhmaṇāti tassa anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkamanto anupubbena cārikaṃ caramāno jetavanaṃ agamāsi. Duggatakāle dinnadānaṃ pana ativiya hāsetīti brāhmaṇopi taṃ dānaṃ datvā pasannacitto somanassajāto there adhimattasinehamakāsi. So there sineheneva kālaṃ katvā sāvatthiyaṃ therassa upaṭṭhākakule paṭisandhiṃ gaṇhi. Taṃkhaṇaññeva panassa mātā "kucchiyaṃ me gabbho patiṭṭhitoti sāmikassa ārocesi. So tassā gabbhaparihāraṃ adāsi. Tassā accuṇhaatisītaatiambilādiparibhogaṃ vajjetvā sukhena gabbhaṃ pariharamānāya evarūpo dohaḷo uppajji "aho vatāhaṃ sārīputtat- therappamukhāni pañca bhikkhusatāni nimantetvā gehe nisīdāpetvā asambhinnakhīrapāyāsaṃ datvā sayampi kāsāvavatthāni paridahitvā suvaṇṇasarakaṃ ādāya āsanapariyante nisīditvā ettakānaṃ bhikkhūnaṃ ucchiṭṭhapāyāsaṃ paribhuñjeyyanti. Tassā kira so kāsāyavattha- paridahanadohaḷo kucchiyaṃ puttassa buddhasāsane pabbajjāya pubbanimittaṃ ahosi. Athassā ñātakā "dhammiko no dhītāya dohaḷoti sārīputtattheraṃ saṅghattheraṃ katvā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ asambhinnakhīrapāyāsaṃ adaṃsu. Sāpi ekaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā suvaṇṇasarakaṃ gahetvā āsanapariyante nisinnā ucchiṭṭhapāyāsaṃ paribhuñji. Dohaḷo paṭippassambhi. Tassā yāva gabbhavuṭṭhānā antarantarā katamaṅgalesupi dasamāsaccayena puttaṃ vijātāya katamaṅgalesupi sārīputtattherappamukhānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page175.

Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ appodakamadhupāyāsameva adaṃsu. Pubbe 1- kiresa dārakena brāhmaṇakāle dinnapāyāsassa nissando. Jātamaṅgaladivase pana taṃ dārakaṃ pātova nahāpetvā maṇḍetvā sirisayane satasahassagghanikassa kambalassa upari nipajjāpesuṃ. So tattha nipannakova theraṃ oloketvā "ayaṃ me pubbācariyo, mayā etaṃ nissāya ayaṃ sampatti laddhā, mayā imassa ekaṃ pariccāgaṃ kātuṃ vaṭṭatīti sikkhāpadaggahaṇatthāya nīyamāno taṃ kambalaṃ cūḷaṅguliyā veṭhetvā aggahesi. Athassa "aṅguliyā kambalo laggoti harituṃ ārabhiṃsu. So parodi. Ñātakā "apetha, mā dārakaṃ rodāpethāti kambaleneva saddhiṃ ānayiṃsu. So theraṃ vandanakāle kambalato aṅguliṃ apakkaḍḍhitvā kambalaṃ therassa pādamūle pātesi. Atha ñātakā "daharena kumārena ajānitvā katanti avatvā "puttena no dinnaṃ pariccattameva hotu bhanteti vatvā "bhante satasahassagghanikena kambaleneva pūjākārakassa tumhākaṃ dāsassa sikkhāpadāni dethāti āhaṃsu. "ko nāmāyaṃ dārakoti. "bhante ayyena samānanāmakoti. "tisso nāmesa bhavissatīti. Thero kira gihikāle upatissamāṇavo nāma ahosi. Mātāpissa cintesi "na mayā puttassa ajjhāsayo bhinditabboti. Evaṃ dārakassa nāmakaraṇamaṅgalaṃ katvā puna tassa āhāraparibhogamaṅgalepi puna tassa kaṇṇavijjhanamaṅgalepi dussaggahaṇamaṅgalepi cūḷākaraṇamaṅgalepi sārīputtattherappamukhānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ appodakamadhupāyāsameva @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. sabbo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page176.

Adaṃsu. Dārako vuḍḍhimanvāya sattavassikakāle mātaraṃ āha "amma therassa santike pabbajissāmīti. Sā "sādhu tāta, pubbevāhaṃ `na mayā puttassa ajjhāsayo bhinditabboti manaṃ akāsiṃ, pabbaja puttakāti theraṃ nimantāpetvā tassa āgatassa bhikkhaṃ datvā "bhante tumhākaṃ dāso `pabbajissāmīti vadati, imaṃ ādāya sāyaṃ vihāraṃ gamissāmāti theraṃ uyyojetvā sāyaṇhasamaye mahantena sakkārasammānena puttamādāya vihāraṃ gantvā therassa niyyādesi. Thero tena saddhiṃ kathesi "tissa pabbajjā nāma dukkarā, abbhuṇhena atthe sati, sītalaṃ labhati, sītalena atthe sati, abbhuṇhaṃ labhati, pabbajitā nāma kicchena jīvanti, tvañca sukhedhitoti. "bhante ahaṃ tumhehi vuttaniyāmena sabbaṃ kātuṃ sakkhissāmīti. Thero "sādhūti vatvā tassa paṭikūlamanasikāravasena tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā taṃ pabbājesi. Sakalampi hi dvattiṃsākāraṃ kathetuṃ vaṭṭatiyeva, sabbaṃ kathetuṃ asakkontena [1]- tacapañcakaṃ kathetabbameva, idaṃ hi kammaṭṭhānaṃ sabbabuddhānaṃ avijahitameva. Kesādīsu ekekakoṭṭhāse arahattappattānaṃ bhikkhūnampi bhikkhunīnampi upāsakānampi upāsikānampi paricchedo natthi. Abyattā bhikkhū pana pabbājentā arahattassa upanissayaṃ nāsenti; tasmā thero kammaṭṭhānaṃ ācikkhitvāva pabbājetvā dasasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Mātāpitaro puttassa pabbajitassa sakkāraṃ karontā sattāhaṃ vihāreyeva buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa appodakamadhupāyāsameva @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. etthantare "panāti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page177.

Adaṃsu. Bhikkhūpi "nibaddhaṃ appodakamadhupāyāsaṃ paribhuñjituṃ na sakkomāti ujjhāyiṃsu. Tassapi mātāpitaro sattame divase sāyaṃ gehaṃ agamaṃsu. Sāmaṇero aṭṭhame divase bhikkhūhi saddhiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthīvāsino "sāmaṇero kira ajja piṇḍāya pavisissati, sakkāramassa karissāmāti pañcahi sāṭakasatehi cumbiṭakāni 1- katvā pañca piṇḍapātasatāni sajjetvā ādāya paṭipathe ṭhatvā adaṃsu. Punadivase vihārassa upavanaṃ āgantvā adaṃsu. Evaṃ sāmaṇero dvīheva divasehi sāṭakasahassena saddhiṃ piṇḍapātasahassaṃ labhitvā bhikkhusaṅghassa dāpesi. Brāhmaṇakāle dinnassa thullasāṭakassa kiresa nissando. Athassa bhikkhū "piṇḍapātadāyakatissoti nāmaṃ kariṃsu. Punekadivasaṃ sāmaṇero sītakāle vihāracārikaṃ caranto bhikkhū tattha tattha aggisālādīsu visibbente disvā āha "kiṃ bhante visibbentā nisinnatthāti. "sītaṃ no pīḷeti 2- sāmaṇerāti. "bhante sītakāle nāma kambalaṃ pārupituṃ vaṭṭati, so hi sītaṃ paṭibāhituṃ samatthoti. "sāmaṇera tvaṃ mahāpuñño kambalaṃ labheyyāsi, amhākaṃ kuto kambaloti. "tenahi bhante kambalatthikā mayā saddhiṃ āgacchantūti sakalavihāre ārocāpesi. Bhikkhū "sāmaṇerena saddhiṃ gantvā kambalaṃ āharissāmāti sattavassikasāmaṇeraṃ nissāya sahassamattā bhikkhū nikkhamiṃsu. So "ettakānaṃ bhikkhūnaṃ kuto kambale labhissāmīti cittampi anuppādetvā te ādāya nagarābhimukho pāyāsi. Sudinnassa hi @Footnote: 1. Sī. Yu. cumbaṭakāni. 2. Sī. Ma. Yu. "piḷetīti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page178.

Dānassa evarūpo ānubhāvo hoti. So bahinagareyeva gharapaṭipāṭiyā caranto pañca kambalasatāni labhitvā antonagaraṃ pāvisi. Manussā ito cito ca kambale āharanti. Eko pana puriso āpaṇadvārena gacchanto pañca kambalasatāni pasāretvā nisinnaṃ ekaṃ āpaṇikaṃ disvā āha "ambho eko sāmaṇero kambale saṃharanto āgacchati, tava kambale paṭicchādehīti. "kiṃ pana so dinnake gaṇhāti udāhu adinnaketi. "dinnake gaṇhātīti. "evaṃ sante, sace icchissāmi, dassāmi; no ce, na dassāmi; gaccha tvanti uyyojesi. Maccharino hi andhabālā, evaṃ paresu dānaṃ dadamānesu, maccharāyitvā asadisadānaṃ disvā maccharāyanto kālo viya niraye nibbattanti. Āpaṇiko cintesi "ayaṃ puriso attano dhammatāya āgacchamāno `tava kambale paṭicchādehīti maṃ āha, ahampi `sace so dinnakaṃ gaṇhāti, ahaṃ mama santakaṃ sace icchāmi, dassāmi; no ce, na dassāmīti avacaṃ; diṭṭhakaṃ pana adentassa lajjā uppajjati, attano santakaṃ paṭicchādentassa doso natthi; imesu pañcasu kambalasatesu dve kambalā satasahassagghanikā, ime paṭicchādetuṃ vaṭṭatīti dvepi kambale dasāya dasaṃ sambandhitvā tesaṃ antare pakkhipitvā paṭicchādesi. Sāmaṇeropi bhikkhusahassena saddhiṃ taṃ padesaṃ pāpuṇi. Āpaṇikassa sāmaṇeraṃ disvāva puttasineho uppajji. Sakalasarīraṃ sinehena paripuṇṇaṃ ahosi; so cintesi "tiṭṭhantu kambalāni, imaṃ disvā hadayamaṃsampi dātuṃ yuttarūpanti. So te dvepi kambale nīharitvā sāmaṇerassa pādamūle ṭhapetvā vanditvā "bhante

--------------------------------------------------------------------------------------------- page179.

Tayā diṭṭhadhammassa bhāgī assanti avaca. Sopissa "evaṃ hotūti anumodanaṃ akāsi. Sāmaṇero antonagarepi pañca kambalasatāni labhi. Evaṃ ekadivaseyeva kambalasahassaṃ labhitvā bhikkhusahassassa adāsi. Athassa "kambaladāyakatissoti nāmaṃ kariṃsu. Evaṃ nāmakaraṇadivase dinnakambalo sattavassikakāle kambalasahassabhāvaṃ pāpuṇi. Buddhasāsanaṃ hi ṭhapetvā natthaññaṃ ṭhānaṃ, yattha appaṃ dinnaṃ bahuṃ hoti, bahuṃ dinnaṃ bahutaraṃ; tenāha bhagavā "tathārūpoyaṃ bhikkhave bhikkhusaṅgho; yathārūpe bhikkhusaṅghe appaṃ dinnaṃ bahuṃ hoti, bahuṃ dinnaṃ bahutaranti. Evaṃ sāmaṇeropi ekassa kambalassa nissandena sattavassiko kambalasahassaṃ labhi. Tassa jetavane viharantassa, abhikkhaṇaṃ ñātidārakā santikaṃ āgantvā kathāsallāpaṃ karonti. So cintesi "mayā idha vasantena, ñātidārakesu āgantvā kathentesu, akathetuṃpi na sakkā, etehi saddhiṃ kathāpapañcena attano patiṭṭhaṃ kātuṃ na sakkā, yannūnāhaṃ satthu santike kammaṭṭhānaṃ uggahetvā araññaṃ paviseyyanti. So satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā upajjhāyaṃ vanditvā pattacīvaramādāya vihārā nikkhamitvā cintesi "sace āsannaṭṭhāne vasissāmi, ñātakā maṃ pakkosissantīti vīsatiyojanasatamaggaṃ agamāsi. Athekena gāmadvārena gacchanto ekaṃ mahallakapurisaṃ disvā pucchi "kinnu kho upāsaka imasmiṃ padese vasantānaṃ āraññakavihāro atthīti. "atthi bhanteti. "tenahi me maggaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page180.

Ācikkhāti. Mahallakaupāsakassa pana taṃ disvā puttasineho udapādi. Athassa tattheva ṭhito anācikkhitvā "ehi bhante, ācikkhissāmi teti vatvā taṃ gahetvāva agamāsi. Sāmaṇero tena saddhiṃ gacchanto antarāmagge nānāpupphaphalapaṭimaṇḍite chappañcappadese disvā "ayaṃ upāsaka kiṃ padeso nāmāti pucchi. Sopissa tesaṃ nāmāni ācikkhanto āraññakavihāraṃ patvā "idaṃ bhante phāsukaṭṭhānaṃ, idha vasāhīti vatvā "bhante ko nāma tvanti nāmaṃ pucchitvā, "ahaṃ vanavāsitisso nāma upāsakāti vutte, "sve amhākaṃ gāme piṇḍāya carituṃ vaṭṭatīti vatvā nivattitvā attano gāmameva gato "vanavāsitissatthero nāma vihāraṃ āgato, tassa yāgubhattādīni paṭiyādethāti manussānaṃ ārocesi. Sāmaṇero paṭhamameva tisso nāma hutvā tato `piṇḍapātadāyakatisso, kambaladāyakatisso, vanavāsitissoti imāni tīṇi nāmāni labhitvā sattavassabbhantare cattāri nāmāni labhi. So punadivase pātova taṃ gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Manussā bhikkhaṃ datvā vandiṃsu. Sāmaṇero "sukhitā hotha, dukkhā muccathāti āha. Ekamanussopi tassa bhikkhaṃ datvā puna gehaṃ gantuṃ nāsakkhi. Sabbe olokentāva aṭṭhaṃsu. Sopi attano yāpanamattaṃ gaṇhi. Sakalagāmavāsino tassa pādamūle urena nipajjitvā "bhante tumhesu imaṃ temāsaṃ idha vasantesu, mayaṃ tīṇi saraṇāni gahetvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāya māsassa aṭṭha uposathakammāni karissāma, idha vasanatthāya no paṭiññaṃ dethāti. So upakāraṃ sallakkhetvā tesaṃ paṭiññaṃ datvā nibaddhaṃ tattheva piṇḍāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page181.

Cari, vanditavanditakkhaṇe ca "sukhitā hotha, dukkhā muccathāti padadvayameva kathetvā pakkāmi. So tattha paṭhamamāsañca dutiyamāsañca vītināmetvā, tatiyamāse gacchante, saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Athassa pavāretvā vutthavassakāle upajjhāyo satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā āha "bhante tissasāmaṇerassa santikaṃ gacchāmīti. "gaccha sārīputtāti. So attano parivāre pañcasate bhikkhū ādāya pakkamanto "āvuso moggallāna, ahaṃ tissasāmaṇerassa santikaṃ gacchāmīti āha. Moggallānatthero "ahampi āvuso gacchissāmīti pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ nikkhami. Etenevupāyena "mahākassapatthero anuruddhatthero upālitthero puṇṇattheroti sabbe mahāsāvakā pañcahi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ nikkhamiṃsu. Sabbesampi 1- mahāsāvakānaṃ parivārā 2- cattāḷīsabhikkhusahassāni ahesuṃ. Te vīsatiyojanasataṃ maggaṃ gantvā gocaragāmaṃ sampatte sāmaṇerassa nibaddhupaṭṭhāko upāsako gāmadvāreyeva disvā paccuggantvā vandi. Atha naṃ sārīputtatthero pucchi "atthi nu kho upāsaka imasmiṃ padese āraññakavihāroti. "atthi bhanteti. "sabhikkhukoti. "sabhikkhuko bhanteti. "ko nāma tattha vasatīti. "vanavāsitisso bhanteti. "tenahi maggaṃ no ācikkhāti. "ke tumhe bhanteti. "mayaṃ sāmaṇerassa santikaṃ āgatāti. Upāsako te oloketvā dhammasenāpatiṃ ādiṃ katvā sabbepi mahāsāvake sañjāni. So nirantaraṃ pītiyā phuṭṭhasarīro @Footnote: 1. Sī. sabbopi. 2. Sī. Yu. parivāro.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page182.

Hutvā "tiṭṭhatha tāva bhanteti vegena gāmaṃ pavisitvā "ete ayyā sārīputtattheraṃ ādiṃ katvā asītimahāsāvakā attano attano parivārehi saddhiṃ sāmaṇerassa santikaṃ āgatā, mañcapīṭhapaccattharaṇadīpatelādīni gahetvā vegena nikkhamathāti ugghosesi. Manussā tāvadeva mañcādīni gahetvā therānaṃ padānupadikā hutvā therehi saddhiṃyeva vihāraṃ pavisiṃsu. Sāmaṇero bhikkhusaṅghaṃ sañjānitvā katipayānaṃ mahātherānaṃ pattacīvarāni paṭiggahetvā vattamakāsi. Tassa therānaṃ vasanaṭṭhānaṃ saṃvidahantassa pattacīvare paṭisāmentasseva, samandhakāro jāto. Sārīputtatthero upāsake āha "gacchatha upāsakā, tumhākaṃ andhakāro jātoti. "bhante ajja dhammassavanadivaso, na mayaṃ gamissāma, dhammaṃ suṇissāma, ito pubbe dhammassavanampi no natthīti. "tenahi sāmaṇera dīpaṃ jāletvā dhammassavanakālaṃ ugghosehīti. So tathā akāsi. Atha naṃ thero āha "tissa tava upaṭṭhākā `dhammaṃ sotukāmamhāti vadanti, kathehi tesaṃ dhammanti. Upāsakā ekappahāreneva uṭṭhāya "bhante amhākaṃ ayyo `sukhitā hotha, dukkhā muccathāti imāni dve padāni ṭhapetvā aññaṃ dhammakathaṃ na jānāti, amhākaṃ aññaṃ dhammakathikaṃ dethāti vadiṃsu. Sāmaṇero pana arahattaṃ patvāpi neva tesaṃ dhammakathaṃ kathesi. Tadā pana naṃ upajjhāyo "sāmaṇera kathaṃ pana sukhitā honti, dukkhā muccanti; imesaṃ no dvinnaṃ padānaṃ atthaṃ kathehīti āha. So "sādhu bhanteti cittavījaniṃ gahetvā dhammāsanaṃ abhiruyha pañcahi nikāyehi atthañca kāraṇañca ākaḍḍhitvā ghanavassaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page183.

Vassanto cātudīpakamahāmegho viya khandhadhātuāyatanabodhipakkhiyadhamme vibhajanto arahattanikūṭena dhammakathaṃ kathetvā "bhante evaṃ arahattappattassa sukhaṃ hoti, arahattappattoyeva dukkhā muccati, sesajanā jātidukkhādīhi ceva nirayadukkhādīhi ca na parimuccantīti āha. "sādhu sāmaṇera sukathito te padabhāṇo, idāni sarabhāṇaṃ bhaṇāhīti. So sarabhāṇampi bhaṇi. Aruṇe uggacchante, sāmaṇerassa upaṭṭhākamanussā dve bhāgā ahesuṃ. Ekacce "na vata no ito pubbe evarūpo kakkhaḷo diṭṭhapubbo, kathañhi nāma evarūpaṃ dhammakathaṃ jānanto ettakaṃ kālaṃ mātāpituṭṭhāne ṭhatvā upaṭṭhahantānaṃ manussānaṃ ekampi dhammapadaṃ na kathesīti kujjhiṃsu. Ekacce "lābhā vata no, ye mayaṃ evarūpaṃ bhadantaṃ guṇaṃ vā aguṇaṃ vā ajānantāpi upaṭṭhahimhā, idāni panassa santike dhammaṃ sotuṃ labhimhāti tussiṃsu. Sammāsambuddhopi taṃ divasaṃ paccūsasamaye lokaṃ olokento vanavāsitissassa upaṭṭhāke attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhe disvā "kinnu kho bhavissatīti āvajjanto imamatthaṃ upadhāresi "vanavāsitissassa upaṭṭhākā ekacce kuddhā, ekacce tuṭṭhā, mayhaṃ puttassa pana sāmaṇerassa kuddhā nirayagāmino bhavissanti, gantabbameva tattha mayā, mayi gate, sabbepi te sāmaṇere mettacittaṃ katvā dukkhā muccissantīti. Tepi manussā bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā gāmaṃ gantvā maṇḍapaṃ kāretvā yāgubhattādīni sampādetvā āsanāni paññāpetvā saṅghassa āgamanaṃ olokentā nisīdiṃsu. Bhikkhūpi sarīrapaṭijagganaṃ katvā bhikkhācāravelāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page184.

Gāmaṃ pavisantā sāmaṇeraṃ pucchiṃsu "kiṃ nu tissa amhehi saddhiṃ gamissasi, udāhu pacchāti. "mama gamanavelāyameva gamissāmi, gacchatha tumhe bhanteti. Bhikkhū pattacīvaramādāya pāvisiṃsu. Satthā jetavanasmiṃyeva cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya ekacittakkhaṇeneva gantvā bhikkhūnaṃ purato ṭhitameva attānaṃ dassesi. "sammāsambuddho āgatoti sakalagāmo saṅkhubhitvā ekakolāhalo ahosi. Manussā udaggacittā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā yāguṃ datvā khajjakaṃ adaṃsu. Sāmaṇero, bhatte aniṭṭhiteyeva, antogāmaṃ pāvisi. Gāmavāsino nīharitvā tassa sakkaccaṃ bhikkhaṃ adaṃsu. So yāpanamattaṃ gahetvā satthu santikaṃ gantvā pattaṃ upanāmesi. Satthā "āhara tissāti hatthaṃ pasāretvā pattaṃ gahetvā "passa sārīputta tava sāmaṇerassa pattanti therassa dassesi. Thero satthu hatthato pattaṃ gahetvā sāmaṇerassa datvā "gaccha, attano pattaṭṭhāne nisīditvā bhattakiccaṃ karohīti āha. Gāmavāsino buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā satthāraṃ anumodanaṃ yāciṃsu. Satthā anumodanaṃ karonto evamāha "lābhā vo upāsakā, ye tumhe attano kulupakaṃ sāmaṇeraṃ nissāya `sārīputtaṃ moggallānaṃ kassapanti asītimahāsāvake dassanāya labhatha, ahampi tumhākaṃ kulupakameva nissāya āgato, buddhadassanampi vo imaṃ nissāyeva laddhaṃ, lābhā vo, suladdhaṃ voti. Manussā cintayiṃsu "aho amhākaṃ lābhā; buddhānañceva bhikkhusaṅghassa ca ārādhanasamatthaṃ amhākaṃ ayyaṃ dassanāya labhāma, deyyadhammañcassa dātuṃ labhāmāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page185.

Sāmaṇerassa kuddhamanussā tussiṃsu. Tuṭṭhamanussā bhiyyoso mattāya pasīdiṃsu. Anumodanāvasāne ca bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Satthā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Manussā satthāraṃ anugantvā vanditvā nivattiṃsu. Satthā sāmaṇerena saddhiṃ samadhurena gacchanto "sāmaṇera ayaṃ padeso ko nāma, ayaṃ padeso ko nāmāti pubbe tassa upāsakena dassitappadese pucchanto agamāsi. Sāmaṇeropi "bhante ayaṃ itthannāmo, ayaṃ itthannāmoti ācikkhamānova agamāsi. Satthā tassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā pabbatamatthakaṃ abhiruhi. Tattha ṭhitānaṃ pana mahāsamuddo paññāyati. Satthā sāmaṇeraṃ pucchi "tissa pabbatamatthake ṭhito ito cito ca oloketvā kiṃ passasīti. "mahāsamuddaṃ bhanteti. "samuddaṃ disvā kiṃ cintesīti. "mama dukkhitakāle rodantassa, catūhi mahāsamuddehi atirekatarena assunā bhavitabbanti idaṃ bhante cintesinti. "sādhu sādhu tissa, evametaṃ, ekekassa hi sattassa dukkhitakāle paggharitaassu catūhi mahāsamuddehi atirekataramevāti. Idañca pana vatvā imaṃ gāthamāha "catūsu samuddesu jalaṃ parittakaṃ, tato bahuṃ assujalaṃ anappakaṃ dukkhena phuṭṭhassa narassa socato; kiṃkāraṇā samma tuvaṃ pamajjasīti. Atha naṃ puna pucchi "tissa kahaṃ vasasīti. "imasmiṃ pabbhāre bhanteti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page186.

"tattha pana vasanto kiṃ cintesīti. "mayā marantena imasmiṃ ṭhāne katassa sarīranikkhepassa paricchedo natthīti cintesiṃ bhanteti. "sādhu sādhu tissa, evametaṃ, imesaṃ hi sattānaṃ paṭhaviyaṃ nipajjitvā amataṭṭhānaṃ nāma natthīti vatvā "upasāḷhakanāmānaṃ sahassāni catuddasa asmiṃ padese daḍḍhāni natthi loke anāmataṃ. Yamhi saccañca dhammo ca ahiṃsā saññamo damo, etadariyā sevanti, etaṃ loke anāmatanti imaṃ dukanipāte upasāḷhakajātakaṃ 1- kathesi. Iti paṭhaviyaṃ sarīranikkhepaṃ katvā marantesu amatapubbe padese marantā nāma natthi. Ānandattherasadisā pana amatapubbe padese parinibbāyanti. Ānandatthero kira vīsavassasatikakāle āyusaṅkhāraṃ olokento parikkhīṇabhāvaṃ ñatvā "ito sattame divase parinibbāyissāmīti ārocesi. Taṃ pavattiṃ sutvā rohiṇīnadiyā ubhayatīravāsikesu manussesu orimatīravāsikā "mayaṃ therassa bahupakārā, amhākaṃ santike parinibbāyissatīti vadiṃsu. Pārimatīravāsikā "mayaṃ therassa bahupakārā, amhākaṃ santike parinibbāyissatīti. Thero tesaṃ vacanaṃ sutvā "ubhayatīravāsinopi mayhaṃ upakārakāva, `ime nāma anupakārāti na sakkā vattuṃ; sacāhaṃ orimatīre parinibbāyissāmi, pārimatīravāsino dhātuggahaṇatthaṃ tehi saddhiṃ kalahaṃ karissanti; sace pārimatīre parinibbāyissāmi, @Footnote: 1. khu. jā. duka. 27/57. tadaṭṭhakathā. 3/70.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page187.

Orimatīravāsino tathā karissanti; kalaho uppajjamānopi maṃ nissāyeva uppajjissati, vūpasamamānopi maṃ nissāyeva vūpasamissatīti cintetvā "orimatīravāsinopi mayhaṃ upakārakā, pārimatīravāsinopi mayhaṃ upakārakā, anupakārako nāma natthi; orimatīravāsino orimatīreyeva sannipatantu, pārimatīravāsino pārimatīreyevāti āha. Tato sattame divase majjhe nadiyā sattatālappamāṇe ākāse pallaṅkena nisīditvā mahājanassa dhammaṃ kathetvā "mama sarīraṃ majjhe bhijjitvā, eko bhāgo orimatīre patatu; eko pārimatīreti adhiṭṭhāya yathānisinnova tejodhātuṃ samāpajji. Aggijālā uṭṭhahiṃsu. Sarīraṃ majjhe bhijjitvā, eko bhāgo orimatīre pati, eko pārimatīre. Mahājano paridevi. Paṭhavīudriyanasaddo viya ārodanasaddo ahosi satthu parinibbāne ārodanasaddatopi kāruññataro. Manussā cattāro māse rodantā paridevantā "satthu pattacīvaraggāhake tiṭṭhante, satthu ṭhitakālo viya no ahosi, idāni no satthā parinibbutoti vippalapantā vicariṃsu. Puna satthā sāmaṇeraṃ pucchi "tissa imasmiṃ vanasaṇḍe dīpiādīnaṃ sadde na bhāyasīti. "na bhāyāmi bhagavā, apica kho pana etesaṃ saddaṃ sutvā vanarati nāma uppajjatīti vatvā saṭṭhimattāhi gāthāhi vanavaṇṇaṃ nāma kathesi. Atha naṃ satthā "tissāti āmantesi. "kiṃ bhanteti. "mayaṃ gacchāma, tvaṃ gamissasi nivattissasīti. "mayhaṃ upajjhāye maṃ ādāya gacchante, gamissāmi, nivattente, nivattissāmi bhanteti. Satthā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pakkāmi. Sāmaṇerassa pana nivattitumeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page188.

Ajjhāsayo. Thero taṃ ñatvā "tissa sace nivattitukāmo, nivattāhīti āha. So satthārañca bhikkhusaṅghañca vanditvā nivatti. Satthā jetavanameva agamāsi. Bhikkhūnaṃ dhammasabhāyaṃ kathā udapādi "aho vata tissasāmaṇero dukkaraṃ karoti; paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāyassa ñātakā sattasu maṅgalesu pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ appodakamadhupāyāsameva adaṃsu, pabbajitakāle antovihāre buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa satta divasāni appodakamadhupāyāsameva adaṃsu, pabbajitvā aṭṭhame divase gāmaṃ pavisanto dvīheva divasehi sāṭakasahassena saddhiṃ piṇḍapātasahassaṃ labhi, punekadivasaṃ kambalasahassaṃ labhi, itissa idha vasanakāle mahālābhasakkāro uppajji, idāni evarūpaṃ lābhasakkāraṃ chaḍḍetvā araññaṃ pavisitvā missakāhārena yāpeti; dukkarakārako vata sāmaṇeroti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "āma bhikkhave lābhūpanisā nāmesā aññā nibbānagāminī paṭipadā aññā; `evaṃ lābhaṃ labhissāmīti hi āraññakādidhūtaṅgasamādānavasena lābhūpanisaṃ rakkhantassa bhikkhuno cattāro apāyā vivaṭadvārāyeva tiṭṭhanti, nibbānagāminiyā pana paṭipadāya uppannaṃ lābhasakkāraṃ pahāya araññaṃ pavisitvā ghaṭento vāyamanto arahattaṃ gaṇhatīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page189.

"aññā hi lābhūpanisā, aññā nibbānagāminī " evametaṃ abhiññāya bhikkhu buddhassa sāvako sakkāraṃ nābhinandeyya vivekamanubrūhayeti. Tattha "aññā hi lābhūpanisāti: lābhūpanisā nāmesā aññā eva, aññā nibbānagāminī paṭipadā. Lābhuppādakena hi bhikkhunā thokaṃ akusalakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Kāyavaṅkādīni kattabbāni honti. Yasmiṃ hi kāle kāyavaṅkādīsu kiñci karoti, tadā lābho uppajjati. Pāyāsapāṭiyaṃ hi vaṅkaṃ akatvā ujukameva hatthaṃ otāretvā ukkhipantassa, hattho makkhitamattakova hoti, vaṅkaṃ katvā otāretvā ukkhipantassa, pana pāyāsapiṇḍaṃ uddharantova nikkhamati, evaṃ kāyavaṅkādīni karaṇakāleyeva lābhasakkāro uppajjati: ayaṃ adhammikā lābhūpanisā. "upadhisampadā cīvaradhāraṇaṃ bāhusaccaṃ parivāro araññavāsoti evarūpehi pana kāraṇehi uppanno lābho dhammiko nāma hoti. Nibbānagāminīpaṭipadaṃ pūrentena pana bhikkhunā kāyavaṅkādīni pahātabbāni, anandheneva andhena viya amūgeneva mūgena viya abadhireneva badhirena viya bhavituṃ vaṭṭati, asaṭhena amāyena bhavituṃ vaṭṭati. Evametanti: evaṃ lābhuppādanappaṭipadañca nibbānagāminīpaṭipadañca etaṃ ñatvā sabbesaṃ saṅkhatāsaṅkhatadhammānaṃ bujjhanatthena buddhassa savanante jātatthena ovādānusāsaniṃ vā savanatthena sāvako bhikkhu adhammikaṃ catuppaccayasakkāraṃ nābhinandeyya tameva dhammikaṃ na paṭikkoseyya kāyavivekādikaṃ vivekaṃ anubrūhaye; tattha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page190.

Kāyavivekoti kāyassa ekībhāvo, cittavivekoti aṭṭha samāpattiyo, upadhivivekoti nibbānaṃ, tesu kāyaviveko gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodeti, cittaviveko kilesasaṅgaṇikaṃ vinodeti, upadhiviveko saṅkhārasaṅgaṇikaṃ vinodeti, kāyaviveko cittavivekassa paccayo hoti, cittaviveko upadhivivekassa paccayo hoti; vuttampi 1- cetaṃ "kāyaviveko ca vūpakaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatānanti; imaṃ tividhaṃ vivekaṃ brūheyya vaḍḍheyya upasampajja vihareyyāti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Vanavāsitissattheravatthu. Bālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Pañcamo vaggo. -------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 20 page 100-190. http://www.84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=20&A=2059&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://www.84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=20&A=2059&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://www.84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=15              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://www.84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=434              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://www.84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=425              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://www.84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=425              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://www.84000.org/tipitaka/read/?index_25

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com