ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 9 : PALI ROMAN Ma.A. (papa–ca.3)

                       6. Upālivādasuttavaṇṇanā
     [56] Evamme sutanti upālivādasuttaṃ. Tattha nāḷandāyanti nālandāti
evaṃnāmake nagare taṃ nagaraṃ gocaragāmaṃ katvā. Pāvārikambavaneti dussapāvārikaseṭṭhino
ambavane. Taṃ kira tassa uyyānaṃ ahosi, so bhagavato dhammadesanaṃ
sutvā bhagavati pasanno tasmiṃ uyyāne kuṭileṇamaṇḍapādipaṭimaṇḍitaṃ bhagavato
vihāraṃ katvā niyyādesi, so vihāro jīvakambavanaṃ viya pāvārikambavananteva
saṅkhaṃ gato. Tasmiṃ pāvārikambavane viharatīti attho. Dīghatapassīti dīghatapattā 3-
evaṃladdhanāmako. Piṇḍapātapaṭikkantoti piṇḍapātato paṭikkanto. Sāsane viya
hi 4- bāhirāyatane piṇḍapātoti vohāro atthīti natthi.
     Paññapetīti dasseti ṭhapeti. Daṇḍāni paññapetīti idaṃ niganthasamayena
pucchanto āha. Kāyadaṇḍaṃ vacīdaṇḍaṃ manodaṇḍanti ettha purimadaṇḍadvayaṃ thokaṃ 5-
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati         2 cha.Ma. sūkaramaṃsanti      3 cha.Ma. dīghattā
@4 cha.Ma. kiṃ  pana                  5 cha.Ma. te

--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.

Acittakaṃ paññapenti. Yathā kira vāte vāyante sākhā calati, udakaṃ calati, na ca tattha cittaṃ atthi, evaṃ kāyadaṇḍopi acittakova hoti. Yathā ca vāte vāyante tālapaṇṇādīni 1- saddaṃ karonti, udakaṃ saddaṃ karoti, 2- na ca tattha cittaṃ atthi, evaṃ vacīdaṇḍopi acittakova hotīti imaṃ daṇḍadvayaṃ acittakaṃ paññapenti. Cittaṃ pana manodaṇḍanti paññapenti. Athassa bhagavā vacanaṃ patiṭṭhapetukāmo "kiṃ pana tapassī"tiādimāha. Tattha kathāvatthusminti ettha kathāyeva kathāvatthu. Kathāyaṃ patiṭṭhapesīti attho. Kasmā pana bhagavā evamakāsi? passati hi bhagavā "ayaṃ imaṃ kathaṃ ādāya gantvā attano satthu mahāniganthassa ārocessati, tissañca parisati upāli gahapati nisinno, so imaṃ kathaṃ sutvā mama vādaṃ āropetuṃ āgamissati, tassāhaṃ dhammaṃ desessāmi, so tikkhattuṃ saraṇaṃ gamissati, athassa cattāri saccāni pakāsissāmi, so saccappakāsanāvasāne sotāpattiphale patiṭṭhahissati, paresaṃ saṅgahatthameva hi mayā pāramiyo pūritā"ti. Imamatthaṃ passanto evamakāsi. [57] Kammāni paññapesīti idaṃ nigantho buddhasamayena pucchanto āha. Kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammanti ettha kāyadvāre ādānaggahaṇamuñcanacopanappattā 3- aṭṭhakāmāvacarakusalacetanā dvādasaakusalacetanāti vīsaticetanā kāyakammaṃ nāma. Kāyadvāre ādānādīni appatvā vacīdvāre vacanabhedaṃ pāpayamānā uppannā tāyeva vīsaticetanā vacīkammaṃ nāma. Ubhayadvāre copanaṃ appattā 4- manodvāre uppannā ekūnatiṃsakusalacetanā manokammaṃ nāma. Apica saṅkhepato tividhaṃ kāyaduccaritaṃ kāyakammaṃ nāma, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ vacīkammaṃ nāma, tividhaṃ manoduccaritaṃ manokammaṃ nāma. Imasmiṃ ca sutte kammaṃ dhuraṃ, anantarasutte "cattārimāni puṇṇa kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditānī"ti 5- evaṃ āgatepi cetanā dhuraṃ. Yattha katthaci hi 6- pavattā cetanā "kaṇhaṃ kaṇhavipākan"tiādibhedaṃ labhati. Niddesāvārepissa 7- "sabyāpajjhaṃ @Footnote: 1 Sī. tālavaṇṭādīni 2 cha.Ma. udakāni saddaṃ karonti 3 Ma....puñcanacopanappattā @4 cha.Ma. appatvā 5 Ma.Ma. 13/81/57 kukkuravatikasutta @6 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati 7 cha.Ma. niddesavāre cassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.

Kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharotī"tiādinā nayena sā vuttāva. Kāyadvāre pavattā pana idha kāyakammanti adhippetaṃ, vacīdvāre pavattā vacīkammaṃ, manodvāre pavattā manokammaṃ. Tena vuttaṃ "imasmiṃ sutte kammaṃ dhuraṃ, "anantarasutte cetanā"ti. Kammaṃpi hi bhagavā kammanti paññapeti yathā imasmiṃyeva sutte. Cetanāpi, 1- yathāha "cetanāhaṃ bhikkhave kammaṃ vadāmi, cetayitvā kammaṃ karotī"ti. 2- Kasmā pana cetanā kammanti vuttā? cetanāmūlakattā kammassa. Ettha ca akusalaṃ patvā kāyakammaṃ vacīkammaṃ mahantanti vadanto na kilamati, kusalaṃ patvā manokammaṃ. Tathāhi mātughātādīni cattāri kammāni kāyeneva upakkamitvā kāyeneva karoti, niraye kappaṭṭhikaṃ saṃghabhedakammaṃ vacīdvārena karoti. Evaṃ akusalaṃ patvā kāyakammaṃ vacīkammaṃ mahantanti vadanto na kilamati nāma. Ekā pana jhānacetanā caturāsītikappasahassāni saggasampattiṃ āvahati, ekā maggacetanā sabbaṃ akusalaṃ samugghāṭetvā arahattaṃ gaṇhāti. Evaṃ kusalaṃ patvā manokammaṃ mahantanti vadanto na kilamati nāma. Imasmiṃ pana ṭhāne bhagavā akusalaṃ patvā manokammaṃ mahāsāvajjaṃ vadamāno niyatamicchādiṭṭhiṃ sandhāya vadati. Tenevāha "nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammaṃpi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahāsāvajjaṃ, yathayidaṃ bhikkhave micchādiṭṭhi, micchādiṭṭhiparamāni bhikkhave vajjānī"ti. 3- Idāni niganthopi tathāgatena gatamaggaṃ paṭipajjanto kiñci atthanipphattiṃ apassantopi "kiṃ panāvuso gotamā"tiādimāha. [58] Bālakimiyāti upālissa kira bālakagāmo 4- nāma atthi, tato ca yaṃ gahetvā 5- gahetvā manussā āgatā, so "ettha gaṇe amhākaṃ satthāraṃ mahāniganthaṃ passissāmā"ti tāya parisāya parivuto tattha agamāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ "bālakimiyā parisāyā"ti, bālakagāmavāsiniyāti attho. Upālippamukhāyāti upālijeṭṭhakāya. Apica bālakimiyāti bālavatiyā bālussannāyātipi attho. @Footnote: 1 cha.Ma. cetanampi 2 aṅ. chakka. 22/334(63)/464 mahāvagaga,abhi.kathā. 37/1281/422 @(syā) 3 aṅ. ekaka. 20/310/35 tatiyavagga 4 cha.Ma. bālakaloṇavāragāmo 5 cha.Ma. āyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.

Upālippamukhāyāti upāligahapatiyeva tattha thokaṃ sappañño, so tesaṃ 1- pamukho jeṭṭhako. Tenāpi vuttaṃ "upālippamukhāyā"ti. Handāti vacasāyatthe 2- nipāto. Chavoti lāmako. Oḷārikassāti mahantassa. Upanidhāyāti upanikkhipitvā. Idaṃ vuttaṃ hoti, kāyadaṇḍassa santike nikkhipitvā "ayaṃ nu kho mahanto, ayaṃ mahanto"ti evaṃ olokiyamāno chavo manodaṇḍo kiṃ sobhati, kuto sobhissati, na sobhati, upanikkhepamattaṃpi nappahotīti dīpeti. Sādhu sādhu bhante tapassīti dīghatapassissa sādhukāraṃ dento bhanteti nāṭaputtaṃ ālapati. [60] Na kho me taṃ bhante ruccatīti bhante etaṃ mayhaṃ na ruccati. Māyāvīti māyākāro. Āvaṭṭanimāyanti āvaṭṭetvā gaṇhanamāyaṃ. Āvaṭṭetīti āvaṭṭetvā parikkhipitvā gaṇhati. Gaccha tvaṃ gahapatīti kasmā mahānigantho gahapatiṃ yāvatatiyaṃ pahiṇatiyeva? dīghatapassī pana paṭibāhateva? mahāniganthena hi bhagavatā saddhiṃ ekaṃ nagaraṃ upanissāya viharantenapi na bhagavā diṭṭhapubbo. Yo hi satthuvādapaṭiñño hoti, so taṃ paṭiññaṃ appahāya buddhadassane abhabbo. Tasmā esa buddhadassanassa aladdhapubbattā dasabalassa dassanasampattiñca niyyānikakathābhāvañca ajānanto yāvatatiyaṃ pahiṇateva. Dīghatapassī pana kālena kālaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā tiṭṭhatipi nisīdatipi pañhaṃpi pucchati, so tathāgatassa dassanasampattiṃpi niyyānikakathābhāvaṃpi jānāti. Athassa etadahosi "ayaṃ gahapati- paṇḍito samaṇassa gotamassa santikaṃ 3- gantvā dassanepi pasīdeyya, niyyānikakathaṃ sutvāpi pasīdeyya. Tato na puna amhākaṃ santikaṃ āgaccheyyā"ti. Tasmā yāvatatiyaṃ paṭibāhateva. Abhivādetvāti vanditvā. Tathāgataṃ hi disvā pasannāpi appasannāpi yebhuyyena vandantiyeva, appakā na vandanti. Kasmā? atiucce hi kule jāto agāraṃ ajjhāvasantopi vanditabboyevāti. Ayaṃ pana gahapati pasannattāva vandi, dassaneyeva kira pasanno. Āgamā nu khvidhāti āgamā nu kho idha. @Footnote: 1 cha.Ma. tassā 2 Sī. vacasānatthe, Ma.vacasāyatte 3 cha.Ma. santike

--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.

[61] Sādhu sādhu bhante tapassīti dīghatapassissa sādhukāraṃ dento bhanteti bhagavantaṃ ālapati. Sacce patiṭṭhāyāti thusarāsimhi ākoṭitakhāṇuko viya acalanto vacīsacce patiṭṭhahitvā. Siyā noti bhaveyya amhākaṃ. [62] Idhāti imasmiṃ loke. Assāti bhaveyya. Sītodakaṃ paṭikkhittoti nigantho sattasaññāya sītodakaṃ paṭikkhipati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Manosattā nāma devāti manamhi sattā laggā laggitā. Manopaṭibaddhoti yasmā manamhi paṭibandho hutvā kālaṃ karoti, tasmā manosattesu devesu uppajjatīti dasseti. Tassa hi cittajarogo 1- bhavissati. Tenassa uṇhodakaṃ pivituṃ vā hatthapādādi- dhovanatthāya vā attaparasiñcanatthāya vā upanetuṃ na vaṭṭati, rogo balavataro hoti. Sītodakaṃ vaṭṭati, rogaṃ vūpasameti. Ayaṃ pana uṇhodakameva paṭisevati, taṃ alabhamāno odanakañjikaṃ paṭisevati. Cittenapi 2- sītodakaṃ pātukāmo ca paribhuñjitu- kāmo ca hoti. Tenassa manodaṇḍo tattheva bhijjati. So kāyadaṇḍavacīdaṇḍaṃ rakkhāmīti sītodakaṃ pātukāmo vā paribhuñjitukāmo vā sītodakameva dethāti vattuṃ na sahati. 3- Tassa evaṃ rakkhitāpi kāyadaṇḍavacīdaṇḍā cutiṃ vā paṭisandhiṃ vā ākaḍḍhituṃ na sakkonti. Manodaṇḍo pana bhinnopi cutimpi paṭisandhimpi ākaḍḍhatiyeva. Iti naṃ bhagavā dubbalā kāyadaṇḍavacīdaṇḍā chavā lāmakā, manodaṇḍo 4- balavā mahantoti vadāpesi. Tassapi upāsakassa etadahosi "mucchāvasena asaññībhūtānañhi sattāhaṃpi assāsapassāsā nappavattanti, cittasantatipavattimatteneva pana te matāti na vuccanti. Yadā nesaṃ cittaṃ nappavattati, tadā `matā ete nīharitvā jhāpethāti vattabbataṃ āpajjati. Kāyadaṇḍo nirīho abyāpāro, tathā vacīdaṇḍo. Citteneva pana tesaṃ cutipi paṭisandhipi hoti. Itipi manodaṇḍova mahanto. Bhijjitvāpi cutipaṭisandhiākaḍḍhanato eseva mahanto. Amhākaṃ pana mahāniganthassa kathā aniyyānikā"ti sallakkhesi. Bhagavato pana vicittāni pañhāpaṭibhāṇāni sotukāmo na tāva anujānāti. @Footnote: 1 Ma. pittajarogo, cha. pittajararogo 2 cha.Ma. cittena pana @3 cha.Ma. visahati 4 cha.Ma. manodaṇḍova

--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.

Na kho te sandhiyatīti na kho te ghaṭiyati. Purimena vā pacchimanti "kāyadaṇḍo mahanto"ti iminā purimavacanena idāni "manodaṇḍo mahanto"ti idaṃ vacanaṃ. Pacchimena vā purimanti tena vā pacchimena aduṃ purimavacanaṃ na ghaṭiyati. [63] Idānissa bhagavā aññānipi kāraṇāni āharanto "taṃ kiṃ maññasī"tiādimāha. Tattha cātuyāmasaṃvarasaṃvutoti na pāṇamatipāpeti, na pāṇamati- pātayati, na pāṇamatipātayato samanuñño hoti. Na adinnaṃ ādiyati, na adinnaṃ ādiyāpeti, na adinnaṃ ādiyato samanuñño hoti. Na musā bhaṇati, na musā bhaṇāpeti, na musā bhaṇato samanuñño hoti. Na bhāvitamāsiṃsati, na bhāvitamā- siṃsāpeti, na bhāvitamāsiṃsato samanuñño hotīti iminā catukoṭṭhāsena saṃvarena saṃvuto. Ettha ca bhāvitanti pañcakāmaguṇā. Sabbavārivāritoti vāritasabbaudako, paṭikkhittasabbasītodakoti attho. So hi sītodake sattasaññī hoti, tasmā taṃ na valañjeti. Athavā sabbavāri- vāritoti sabbena pāpavāraṇena vāritapāPo. Sabbavāriyuttoti sabbena pāpa- vāraṇena yutto. Sabbavāridhutoti sabbena pāpavāraṇena dhutapāPo. Sabbavāriphuṭṭhoti sabbena pāpavāraṇena phuṭo. Khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādetīti khuddake pāṇe vadhaṃ āpādeti. So kira ekindriyaṃ pāṇanti 1- dvindriyaṃ pāṇanti paññapeti. Sukkhadaṇḍakaporāṇapaṇṇasakkharakathalānipi pāṇotveva paññapeti. Tattha khuddakaṃ udakabinduṃ khuddako pāṇo, mahantaṃ mahantoti saññī hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Kismiṃ paññapetīti kattha katarasmiṃ koṭṭhāse paññapeti. Manodaṇḍasminti manodaṇḍakoṭṭhāse bhanteti. Ayaṃ pana upāsako bhaṇantova sayaṃpi sallakkheti 2- "amhākaṃ mahānigantho `asañcetanikakammaṃ appasāvajjaṃ, sañcetanikaṃ mahā- sāvajjan'ti paññapetvā cetanaṃ manodaṇḍoti paññapeti, aniyyānikā etassa kathā, bhagavatova niyyānikā"ti. @Footnote: 1 cha.Ma. pāṇaṃ 2 cha.Ma. sallakkhesi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.

[64] Iddhāti samiddhā. Phītāti atisamiddhā sabbaphāliphullā viya. Ākiṇṇamanussāti janasamākulā. Pāṇāti hatthiassādayo tiracchānagatā ceva itthīpurisadārakādayo manussajātikā ca. Ekamaṃsakhalanti ekamaṃsarāsiṃ. Puñjanti tasseva vevacanaṃ. Iddhimāti ānubhāvasampanno. Cetovasippattoti citte vasībhāvappatto. Bhasmaṃ karissāmīti chārikaṃ karissāmi. Kiñhi sobhati ekā chavā nāḷandāti idaṃpi bhaṇanto so gahapati "kāyappayogena paññāsaṃpi manussā ekaṃ nāḷandaṃ ekamaṃsakhalaṃ kātuṃ na sakkoti, iddhimā pana eko ekeneva manopadosena bhasmaṃ kātuṃ samattho. Amhākaṃ mahāniganthassa kathā aniyyānikā, bhagavatova kathā niyyānikā"ti sallakkhesi. [65] Araññaṃ araññabhūtanti agāmakaṃ araññameva hutvā araññajātaṃ. Isīnaṃ manopadosenāti isīnaṃ atthāya katena manopadosena. Taṃ manopadosaṃ asahamānāhi devatāhi tāni raṭṭhāni vināsitāni. Lokikā pana isayo manaṃ padosetvā vināsayiṃsūti maññanti. Tasmā imasmiṃ lokavāde ṭhatvāva idaṃ vādāropanaṃ katanti veditabbaṃ. Tattha daṇḍakīaraññādīnaṃ evaṃ araññabhūtabhāvo jānitabbo:- sarabhaṅga- bodhisattassa tāva parisāya ativepullataṃ gatāya kisavaccho nāma tāpaso mahāsattassa antevāsī vivekavāsaṃ patthayamāno gaṇaṃ pahāya godhāvārītīrato kaliṅgaraṭṭhe daṇḍakīrañño kumbhapuraṃ nāma nagaraṃ upanissāya rājuyyāne vivekamanubrūhayamāno viharati. Tassa senāpati upaṭṭhāko hoti. Tadā ca ekā gaṇikā rathaṃ abhiruhitvā pañcasatamātugāmaparivārā 1- nagaraṃ upasobhayamānā vicarati. Mahājano tameva olokayamāno parivāretvā vicarati, nagaravīthiyo nappahonti. Rājā vātapānaṃ vivaritvā ṭhito taṃ disvā kā esāti pucchi. Tumhākaṃ nagarasobhinī devāti. So ussuyyamāno "kiṃ etāya sobhitaṃ 2- nagaraṃ sayaṃ sobhissatī"ti taṃ ṭhānantaraṃ acchindāpesi. @Footnote: 1 cha.Ma. pañcamātugāmasataparivārā 2 Ma. sobhitāya, cha. sobhati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.

Sā tato paṭṭhāya tena tena 1- saddhiṃ santhavaṃ katvā ṭhānantaraṃ pariyesamānā ekadivasaṃ rājuyyānaṃ pavisitvā caṅkamanakoṭiyaṃ ālambanaphalakaṃ nissāya pāsāṇaphalake nisinnaṃ tāpasaṃ disvāva 2- cintesi "kiliṭṭho vatāyaṃ tāpaso anañjitāmaṇḍito, dāṭhikāhi paruḷhāhi mukhaṃ pihitaṃ. Massunā uraṃ pihitaṃ ubho kacchā paruḷhā"ti. Athassā domanassaṃ uppajji "ahaṃ ekena kiccena vicarāmi, ayañca me kālakaṇṇi diṭṭho, udakaṃ āharatha, akkhīni dhovissāmī"ti udakadantakaṭṭhaṃ āharāpetvā dantakaṭṭhaṃ khāditvā tāpasassa sarīre piṇḍapiṇḍaṃ kheḷaṃ pātetvā dantakaṭṭhaṃ jaṭāmatthake khipitvā mukhaṃ vikkhāletvā udakaṃ tāpasassa matthakasmiṃyeva siñcitvā "yehi me akkhīhi kālakaṇṇi diṭṭho, tāni dhotāni kalipavāhitā"ti nikkhantā. Taṃdivasañca rājā satiṃ paṭilabhitvā "bho kuhiṃ nagarasobhinī"ti pucchi. Imasmiṃyeva nagare devāti. Pakatiṭhānantaramevassa dethāti ṭhānantaraṃ dāpesi. Sā pubbe sukatakammaṃ nissāya laddhaṃ ṭhānantaraṃ tāpasassa sarīre kheḷapātanena laddhanti saññaṃ akāsi. Tato katipāhaccayena 3- rājā purohitassa ṭhānantaraṃ gaṇhi. So nagara- sobhiniyā santikaṃ gantvā "bhagini kinti katvā ṭhānantaraṃ paṭilabhī"ti pucchi. "brāhmaṇa kiṃ aññaṃ kātabbaṃ atthi, rājuyyāne anañjitakālakaṇṇī kūṭajaṭilo eko atthi, tassa sarīre kheḷaṃ pātehi, evaṃ ṭhānantaraṃ labhissasī"ti āha. So "evaṃ karissāmi bhaginī"ti tattha gantvā tāya kathitasadisameva sabbaṃ katvā nikkhami. Rājāpi taṃdivasameva satiṃ paṭilabhitvā "kuhiṃ bho brāhmaṇo"ti pucchi. Imasmiṃyeva nagare devāti. "amhehi anupadhāretvā kataṃ, tadevassa ṭhānantaraṃ dethā"ti dāpesi. Sopi puññabalena labhitvā 4- "tāpasassa sarīre kheḷapātanena laddhaṃ me"ti saññamakāsi. Tato katipāhaccayena rañño paccanto kupito. Rājā paccantaṃ vūpasamessāmīti caturaṅginiyā senāya nikkhami. Purohito gantvā rañño purato ṭhatvā "jayatu @Footnote: 1 cha.Ma. kenaci 2 cha.Ma. disvā 3 cha.Ma. katipāhassaccayena, evamuparipi 4 Ma. labhitaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.

Mahārājā"ti vatvā "mahārāja tumhe jayatthāya gacchathā"ti pucchi. Āma brāhmaṇāti. Evaṃ sante rājuyyāne anañjitakālakaṇṇī eko kūṭajaṭilo vasati, tassa sarīre kheḷaṃ pātethāti. Rājā tassa vacanaṃ gahetvā yathā gaṇikāya ca tena ca kataṃ, tatheva sabbaṃ kāretvā 1- orodhepi āṇāpesi "etassa kūṭajaṭilassa sarīre kheḷaṃ pātethā"ti. Tato orodhāpi orodhapālakāpi tatheva akaṃsu. Atha rājā uyyānadvāre rakkhaṃ ṭhapāpetvā "raññā saddhiṃ nikkhamantā sabbe tāpasassa sarīre kheḷaṃ apātetvā nikkhamituṃ na labhantī"ti āṇāpesi. Atha sabbo balakāyo ca seniyo ca teneva niyāmena tāpasassa upari kheḷañca dantakaṭṭhāni ca mukhavikkhālitaudakañca pavāhayiṃsu, 2- kheḷo ca dantakaṭṭhāni ca sakalasarīraṃ avatthariṃsu. Senāpati sabbapacchā suṇitvā "mayhaṃ kira satthāraṃ bhagavantaṃ puññakkhettaṃ saggasopānaṃ evaṃ ghaṭṭayiṃsū"ti usumajātahadayo mukhena assasanto vegena rājuyyānaṃ gantvā 3- tathābyasanappattaṃ isiṃ disvā kacchaṃ bandhitvā dvīhi hatthehi dantakaṭṭhe apabyūhitvā 4- ukkhipitvā nisīdāpetvā udakaṃ āharāpetvā nhāpetvā sabbaosathehi ceva catujātigandhehi ca sarīraṃ ubbaṭṭetvā sukhumasāṭakena puñchitvā purato añjaliṃ katvā ṭhito evamāha "bhante ayuttaṃ manussehi kataṃ, etesaṃ kiṃ bhavissatī"ti. Devatā senāpati tidhā bhinnā, ekaccā "rājānameva nāsessāmā"ti vadanti, ekaccā "saddhiṃ parisāya rājānan"ti, ekaccā "raññova jitaṃ 5- sabbaṃ nāsessāmā"ti. Idaṃ vatvā ca pana tāpaso appamattakaṃ 6- kopaṃ akatvā lokassa santiupāyameva ācikkhanto āha "aparādho nāma hoti, accayaṃ pana desetuṃ jānantassa pākatikameva hotī"ti. Senāpati nayaṃ labhitvā rañño santikaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā "mahārāja tumhehi nirāparādhe mahiddhike tāpase aparajjhantehi bhāriyaṃ kammaṃ kataṃ, devatā kira tidhā bhinnā evaṃ vadantī"ti sabbaṃ ārocetvā "khamāpite @Footnote: 1 cha.Ma. katvā 2 Sī. mukhavikkhālanaudakañca pavāhayiṃsu, cha.Ma......pāpayiṃsu @3 cha.Ma. āgantvā 4 cha.Ma. dantakaṭṭhāni apaviyūhitvā 5 cha.Ma. rañño vijitaṃ @6 cha.Ma. appamattakampi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.

Kira mahārāja pākatikaṃ hoti, raṭṭhaṃ mā nāsetha, tāpasaṃ khamāpethā"ti āha. Rājā attanā 1- dosaṃ kataṃ disvāpi evaṃ vadeti "na taṃ khamāpessāmī"ti. Senāpati yāvatatiyaṃ yācitvā anicchantaṃ āha "ahaṃ mahārāja tāpasassa balaṃ jānāmi, na so abhūtavādī, nāpi kupito, sattānudayena pana evamāha, khamāpetha naṃ mahārājā"ti. Na khamāpemīti. Tenahi senāpatiṭṭhānaṃ aññassa detha, ahaṃ tumhākaṃ āṇāpavattiṭṭhāne na vasissāmīti. Tvaṃyeva yenakāmaṃ gaccha, ahaṃ mayhaṃ senāpatiṃ labhissāmīti. Tato senāpati tāpasassa santikaṃ āgantvā vanditvā "kathaṃ paṭipajjāmi bhante"ti āha. Senāpati ye te vacanaṃ suṇanti, sabbe saparikkhāre sadhane sadvipadacatuppade gahetvā sattadivasabbhantare bahirajjasīmaṃ gacchantu, 2- devatā ativiya kupitā dhuvaṃ raṭṭhapīḷaṃ 3- karissantīti. Senāpati tathā akāsi. Rājā tattha mattoyeva 4- amittamathanaṃ katvā janapadaṃ vūpasametvā āgamma jayakhandhāvāraṭṭhāne nisīditvā nagaraṃ paṭijaggāpetvā antonagaraṃ pāvisi. Devatā paṭhamaṃyeva udakavuṭṭhiṃ pātayiṃsu. Mahājano attamano ahosi "kūṭajaṭilaṃ aparaddhakālato paṭṭhāya amhākaṃ rañño vuḍḍhiyeva, 5- amitte nimmathesi, āgatadivaseyeva devo vuṭṭho"ti. Devatā puna sumanapupphavuṭṭhiṃ pātayiṃsu, mahājano attamanataro ahosi. Devatā puna māsakavuṭṭhiṃ pātayiṃsu. Tato kahāpaṇavuṭṭhiṃ, tato kahāpaṇatthaṃ na nikkhameyyunti 6- maññamānā hatthūpagapādūpagādikatabhaṇḍavuṭṭhiṃ pātesuṃ. Mahājano sattabhūmikapāsāde ṭhitopi otaritvā ābharaṇāni pilandhanto attamano ahosi. "arahati vata kūṭajaṭile kheḷapātanaṃ, tassa upari kheḷapātitakālato paṭṭhāya amhākaṃ rañño vuḍḍhi jātā, amittamathanaṃ kataṃ, āgatadivaseyeva devo vassi, tato sumanavuṭṭhi māsakavuṭṭhi kahāpaṇavuṭṭhi katabhaṇḍavuṭṭhīti catasso vuṭṭhiyo jātā"ti attamanavācaṃ nicchāretvā rañño katapāpe samanuñño jāto. @Footnote: 1 cha.Ma. attani 2 cha.Ma. gaccha 3 cha.Ma. raṭṭhampi araṭṭhaṃ 4 cha.Ma. gatamattoyeva @5 cha.Ma. vaḍḍhiyeva 6 Ma. nikkhameyyāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.

Tasmiṃ samaye devatā ekatodhāraubhatodhārādīni nānappakārāni āvudhāni mahājanassa upariphalake maṃsaṃ koṭṭayamānā viya pātayiṃsu. Tadanantaraṃ vītaccike vītadhūme kiṃsukapupphavaṇṇaaṅgāre, tadanantaraṃ kūṭāgārappamāṇe pāsāṇe, tadanantaraṃ antomuṭṭhiyaṃ asaṇṭhahanakaṃ sukhumavālikaṃ vassāpayamānā asītihatthubbedhaṃ thalaṃ akaṃsu. Rañño vijitaṭṭhāne kisavacchatāpaso senāpati mātuposakarāmoti tayova manussabhūtā arogā ahesuṃ. Sesānaṃ tasmiṃ kamme asamaṅgībhūtānaṃ tiracchānānaṃ pānīyaṭṭhāne pānīyaṃ nāhosi, tiṇaṭṭhāne tiṇaṃ. Te yena pānīyaṃ yena tiṇanti gacchantā appatteyeva sattame divase bahirajjasīmaṃ pāpuṇiṃsu. tenāha sarabhaṅgabodhisatto:- "kisañhi vacchaṃ avakrīya daṇḍakī ucchinnamūlo sajano saraṭṭho kukkulanāme nirayamhi paccati tassa phulliṅgāni patanti nāye"ti. 1- Evaṃ tāva daṇḍakīaraññassa araññabhūtabhāvo veditabbo. Kaliṅgaraṭṭhe kira 2- nāḷikīraññe rajjaṃ kārayamāne himavati pañcasatatāpasā anitthigandhā ajinajaṭāvākacīradharā vanamūlaphalabhakkhā hutvā ciraṃ vītināmetvā loṇambilasevanatthaṃ manussapathaṃ otaritvā anupubbena kaliṅgaraṭṭhe nāḷikīrañño nagaraṃ sampattā. Te jaṭājinavākacīrāni saṇṭhapetvā pabbajitānurūpaṃ upasamasiriṃ dassayamānā nagaraṃ bhikkhāya pavisiṃsu. Manussā anuppanne buddhuppāde tāpasa- pabbajite disvā pasannā nisajjaṭṭhānaṃ saṃvidhāya hatthato bhikkhābhājanaṃ gahetvā nisīdāpetvā bhikkhaṃ sampādetvā adaṃsu. Tāpasā katabhattakiccā anumodanaṃ akaṃsu. Manussā sutvā pasannacittā "kuhiṃ bhadantā gacchantī"ti pucchiṃsu. Yathāphāsukaṭṭhānaṃ āvusoti. Bhante alamaññattha gamanena rājuyyāne vasatha, mayaṃ bhuttapātarāsā āgantvā dhammakathaṃ sossāmāti. Tāpasā adhivāsetvā uyyānaṃ agamaṃsu. Nāgarā bhuttapātarāsā suddhavatthanivatthā suddhuttarāsaṅgā 3- "dhammakathaṃ sossāmā"ti saṅghasaṅghīgaṇagaṇībhūtā 4- uyyānābhimukhā agamaṃsu. Rājā @Footnote: 1 khu. jā. 27/2464/539 sarabhaṅgajātaka (syā) 2 cha.Ma. pana @3 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati 4 cha.Ma. saṅghā gaṇā gaṇībhūtā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.

Uparipāsāde ṭhito te tathā gacchamāne disvā upaṭṭhākaṃ pucchi "kiṃ ete bhaṇe nāgarā suddhavatthanivatthā suddhuttarāsaṅgā hutvā uyyānābhimukhā gacchanti, kiṃ ettha samajjaṃ vā nāṭakaṃ vā atthī"ti. Natthi deva, ete tāpasānaṃ santike dhammakathaṃ 1- sotukāmā gacchantīti. Tenahi bhaṇe ahaṃpi gacchissāmi, mayā saddhiṃ gacchantūti. So āgantvā 2- tesaṃ ārocesi "rājāpi gantukāmo, rājānaṃ parivāretvāva gacchathā"ti. Nāgarā pakatiyāpi attamanā taṃ sutvā "amhākaṃ rājā assaddho appasanno dussīlo, tāpasā dhammikā, te āgamma rājāpi dhammiko bhavissatī"ti attamanatarā ahesuṃ. Rājā nikkhamitvā tehi parivārito uyyānaṃ gantvā tāpasehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisīdi. Tāpasā rājānaṃ disvā parikathāya kusalassa ekassa tāpasassa "rañño dhammakathaṃ 1- kathehī"ti saññamadaṃsu, so tāpaso parisaṃ oloketvā pañcasu veresu ādīnavaṃ pañcasu ca sīlesu ānisaṃsaṃ kathento:- pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchācāro na caritabbo, musā na bhaṇitabbā, 3- majjaṃ na pātabbaṃ, pāṇātipāto nāma nirayasaṃvattaniko hoti tiracchānayonisaṃvattaniko pittivisayasaṃvattaniko, tathā adinnādānādīni. Pāṇātipāto niraye paccitvā manussalokaṃ āgatassa vipākāvasesena appāyukasaṃvattaniko hoti, adinnādānaṃ appabhogasaṃvattanikaṃ, micchācāro bahusapattasaṃvattaniko, musāvādo abhūtabbhakkhānasaṃvattaniko, majjapānaṃ ummattakabhāvasaṃvattanikan"ti pañcasu veresu imaṃ ādīnavaṃ kathesi. Rājā pakatiyāpi assaddho appasanno dussīlo, dussīlassa ca sīlakathā nāma dukkathā kaṇṇe sūlapavesanaṃ viya hoti. Tasmā so cintesi "ahaṃ `ete paggaṇhissāmī'ti āgato, ime pana mayhaṃ āgatakālato paṭṭhāya maṃyeva ghaṭṭentā @Footnote: 1 cha.Ma. dhammaṃ 2 cha.Ma. gantvā 3 cha.Ma. na bhāsitabbā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.

Vijjhantā parisamajjhe kathenti, karissāmi nesaṃ kattabban"ti. So dhammakathā- pariyosāne "ācariyā sve mayhaṃ gehe bhikkhaṃ gaṇhathā"ti nimantetvā agamāsi. So dutiyadivase mahante mahante koḷumbe 1- āharāpetvā gūthassa pūrāpetvā kadalipattehi nesaṃ mukhāni bandhāpetvā tattha tattha ṭhapāpesi, puna bahalamadhuka- telanāgavasāpicchillādīnaṃ 2- kūṭe pūretvā nisseṇimatthake ṭhapāpesi, tattheva ca mahāmalle bandhakacche hatthehi muggare gāhāpetvā ṭhapetvā āha "kūṭatāpasā ativiya maṃ viheṭhayiṃsu, tesaṃ pāsādato otaraṇakāle kūṭehi picchillaṃ sopāna- matthake vissajjetvā sīse muggarehi poṭhetvā gale gahetvā sopāne khipathā"ti. Sopānapādamūle pana caṇḍe kukkure bandhāpesi. Tāpasāpi "sve rājagehe bhuñjissāmā"ti aññamaññaṃ ovadiṃsu "mārisā rājagehaṃ nāma sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ, pabbajitehi nāma chadvārārammaṇasaññatehi bhavitabbaṃ, diṭṭhadiṭṭhe ārammaṇe nimittaṃ na gahetabbaṃ, cakkhudvāre saṃvaro paccupaṭṭhapetabbo"ti. Punadivase bhikkhācāravelaṃ sallakkhetvā vākacīraṃ nivāsetvā ajinacammaṃ ekaṃsagataṃ karitvā jaṭākalāpaṃ saṇṭhapetvā bhikkhābhājanaṃ gahetvā paṭipāṭiyā rājanivesanaṃ abhiruḷhā. Rājā āruḷhabhāvaṃ ñatvā gūthakoḷumbamukhato kadalipattaṃ nīharāpesi. Duggandho tāpasānaṃ nāsapuṭaṃ paharitvā matthaluṅgapātanākārappatto ahosi. Mahātāpaso rājānaṃ olokesi. Rājā "etha 3- bhonto yāvadatthaṃ bhuñjantu ceva harantu ca, tumhākaṃ etaṃ anucchavikaṃ, hiyyo ahaṃ tumhe paggahessāmīti 4- āgato, tumhe pana maṃyeva ghaṭṭentā vijjhantā parisamajjhe kathayittha, tumhākaṃ idaṃ anucchavikaṃ, bhuñjathā"ti mahātāpasassa uḷuṅkena gūthaṃ upanāmesi. Tāpaso 5- dhī dhīti vadanto paṭinivatti. "ettakeneva gacchissatha tumhe"ti sopāne kūṭehi picchillaṃ vissajjāpetvā mallānaṃ saññamakāsi. Mallā muggarehi sīsāni poṭhetvā gīvāyaṃ gahetvā sopāne khipiṃsu. Ekopi sopāne patiṭṭhātuṃ nāsakkhi, pavattamānā sopānapādamūlaṃyeva pāpuṇiṃsu. Sampatte sampatte caṇḍakukkurā @Footnote: 1 Sī. kolambe 2 cha.Ma......nāgabalapicchillādīnaṃ 3 cha.Ma. ettha @4 cha.Ma. paggaṇhissāmīti 5 cha.Ma. mahātāpaso

--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.

Paṭapaṭāti luñcamānā khādiṃsu. Yopi nesaṃ uṭṭhahitvā palāyati, sopi āvāṭe patati, tatrāpi naṃ kukkurā anubandhitvā khādantiyeva. Iti nesaṃ kukkurā aṭṭhisaṅkhalikameva avasesayiṃsu. Evaṃ so rājā tapasampanne pañcasate tāpase ekadivaseneva jīvitā voropesi. Athassa raṭṭhe devatā purimanayeneva puna nava vuṭṭhiyo pātesuṃ. Tassa raṭṭhaṃ 1- saṭṭhiyojanubbedhena vālukathalena avacchādiyittha. Tenāha sarabhaṅgo bodhisatto:- "yo saññate pabbajite aheṭhayi 2- dhammaṃ bhaṇante samaṇe adūsake taṃ nāḷikeraṃ sunakhā parattha saṅgamma khādanti viphandamānan"ti 3- evaṃ kāliṅgāraññassa araññabhūtabhāvo veditabbo. Atīte pana bārāṇasīnagare diṭṭhamaṅgalikā nāma cattāḷīsakoṭivibhavassa seṭṭhino ekā dhītā ahosi dassanīyā pāsādikā. Sā rūpabhogakulasampatta- sampannatāya bahunnaṃ patthanīyā ahosi. Yo yo panassā vāreyyatthāya pahiṇati 4- tantaṃ disvānassa jātiyaṃ vā hatthapādādīsu vā yattha katthaci dosaṃ āropetvā "ko esa dujjāto dussaṇṭhito"tiādīni vatvā "nīharatha nan"ti nīharāpetvā "evarūpaṃpi nāma addasaṃ, udakaṃ āharatha, akkhīni dhovissāmī"ti akkhīni dhovati. Tassā diṭṭhaṃ diṭṭhaṃ vippakāraṃ pāpetvā nīharāpetīti diṭṭhamaṅgalikātveva cassā 5- saṅkhā udapādi, mūlanāmaṃ antaradhāyi. Sā ekadivasaṃ gaṅgāya udakakīḷaṃ kīḷissāmīti titthaṃ sajjāpetvā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ sakaṭesu pūrāpetvā bahūni gandhamālādīni ādāya paṭicchanna- yānaṃ āruyha ñātigaṇaparivutā gehamhā nikkhami. Tena ca samayena mahāpuriso caṇḍālayoniyaṃ nibbatto bahinagare cammagehe vasati, mātaṅgotvevassa nāmaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. rajjaṃ 2 ka. avañcayi 3 khu. jā. 27/2464/539 (syā) @4 Ma. pahiyyati, cha. pahiṇāti 5 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.

Ahosi. So soḷasavassuddesiko hutvā kenacideva karaṇīyena antonagaraṃ pavisitukāmo ekaṃ nīlapilotikaṃ nivāsetvā ekaṃ hatthe bandhitvā ekena hatthena pacchiṃ, ekena ghaṇḍaṃ gahetvā "ussaratha ayyā, caṇḍālohan"ti jānāpanatthaṃ taṃ taṃ vārento nīcacittaṃ paccupaṭṭhapetvā diṭṭhadiṭṭhe manusse namassamāno nagaraṃ pavisitvā mahāpathaṃ paṭipajji. Diṭṭhamaṅgalikā ghaṇḍasaddaṃ sutvā sāṇiantarena olokentī dūratova taṃ āgacchantaṃ disvā "kiṃ etan"ti pucchi. Mātaṅgo ayyeti. "kiṃ vata bho akusalaṃ akarimha, kassāyaṃ nissando, vināso nu kho me paccupaṭṭhito, maṅgalakiccena nāma gacchamānā caṇḍālaṃ addasan"ti sarīraṃ kampetvā 1- jigucchamānā kheḷaṃ pātetvā dhātiyo āha "vegena udakaṃ āharatha, caṇḍālo diṭṭho, akkhīni ceva nāma gahitamukhañca dhovissāmī"ti dhovitvā rathaṃ nivattāpetvā sabbaṃ paṭiyādānaṃ gehaṃ pesetvā pāsādaṃ abhiruhi. Surāsoṇḍādayo ceva tassā upaṭṭhākamanussā ca "kuhiṃ bho diṭṭhamaṅgalikā, imāyapi velāya nāgacchatī"ti pucchantā taṃ pavattiṃ sutvā "mahantaṃ vata bho surāmaṃsagandhamālādipaṇṇākāraṃ 2- caṇḍālaṃ nissāya anubhavituṃ na labhimhā, 3- gaṇhatha caṇḍālan"ti gataṭṭhānaṃ gavesitvā niraparādhaṃ 4- mātaṅgapaṇḍitaṃ tajjetvā 5- "are mātaṅga taṃ nissāya idañcidañca sakkāraṃ anubhavituṃ na labhimhā"ti kesesu gahetvā bhūmiyaṃ pātetvā jānukapparapāsāṇādīhi koṭṭetvā matoti saññāya pāde gahetvā kaḍḍhantā saṅkārakūṭe chaḍḍesuṃ. Mahāpuriso aññaṃ paṭilabhitvā hatthapāde parāmasitvā "idaṃ dukkhaṃ kaṃ nissāya uppannan"ti cintento "na aññaṃ kañci, diṭṭhamaṅgalikaṃ nissāya uppannan"ti ñatvā "sacāhaṃ puriso, pādesu naṃ pātessāmī"ti 6- cintetvā vedhamāno diṭṭhamaṅgalikāya kuladvāraṃ gantvā "diṭṭhamaṅgalikaṃ labhanto vuṭṭhahissāmi, alabhantassa ettheva maraṇan"ti gehaṅgaṇe nipajji. Tena ca samayena jambūdīpe @Footnote: 1 Ma. kappetvā 2 cha.Ma....sakkāraṃ 3 cha.Ma. labhimha @4 cha.Ma. nirāparādhaṃ 5 cha.Ma. tajjitvā 6 cha.Ma. nipātessāmīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.

Ayaṃ dhammatā hoti:- yassa caṇḍālo kujjhitvā gabbhadvāre nipanno marati, ye ca tasmiṃ gabbhe vasanti, sabbe caṇḍālā honti. Gehamajjhamhi mate sabbe gehavāsino, dvāramhi mate ubhato anantaragehavāsikā, aṅgaṇamhi mate ito satta ito sattāti cuddasagehavāsino sabbe caṇḍālā hontīti. Bodhisatto pana aṅgaṇe nipajji. Seṭṭhissa ārocesuṃ "mātaṅgo te sāmi gehaṅgaṇe patito"ti. Gacchatha bhaṇe, kiṃ kāraṇāti vatvā ekaṃ māsakaṃ datvā uṭṭhāpethāti. Te gantvā "imaṃ kira māsakaṃ gahetvā uṭṭhāhī"ti 1- vadiṃsu. So "nāhaṃ māsakatthāya nipanno, diṭṭhamaṅgalikāya svāhaṃ nipanno"ti āha. Diṭṭhamaṅgalikāya ko dosoti. Kinti 2- tassā dosaṃ na passatha, niraparādho ahaṃ tassā manussehi byasanaṃ pāpito, taṃ labhantova uṭṭhahissāmi, alabhantova na uṭṭhahissāmīti. Te gantvā seṭṭhissa ārocesuṃ. Seṭṭhī dhītudosaṃ ñatvā "gacchatha, ekaṃ kahāpaṇaṃ dethā"ti pesesi. 3- So "na icchāmi kahāpaṇaṃ, kaññameva 4- icchāmī"ti āha. Taṃ sutvā seṭṭhī ca seṭṭhibhariyā ca "ekāyeva no piyadhītā, paveṇiyā ghaṭako añño dārakopi natthī"ti saṃvegappattā "gacchatha tāta, koci amhākaṃ asahanako etaṃ jīvitāpi voropeyya, etasmiṃ hi mate sabbe mayaṃ naṭṭhā homa, ārakkhamassa gaṇhathā"ti parivāretvā ārakkhaṃ saṃvidhāya yāguṃ pesayiṃsu bhattaṃ dhanaṃ pesayiṃsu, evaṃ so sabbaṃ paṭikkhipi. Evaṃ eko divaso gato, dve, tayo, cattāro, pañca divasā gatā. Tato sattasattagehavāsikā uṭṭhāya "na sakkoma mayaṃ tumhe nissāya caṇḍālā bhavituṃ, amhe mā nāsetha, tumhākaṃ dārikaṃ datvā etaṃ uṭṭhāpethā"ti āhaṃsu. Te sataṃpi sahassaṃpi satasahassaṃpi pahiṇiṃsu, so paṭikkhipateva. Evaṃ cha divasā gatā. Sattame divase ubhato cuddasagehavāsikā sannipatitvā "na mayaṃ caṇḍālā bhavituṃ sakkoma, tumhākaṃ akāmakānaṃpi mayaṃ etassa dārikaṃ dassāmā"ti āhaṃsu. @Footnote: 1 cha.Ma. uṭṭhahāti 2 cha.Ma. kiṃ 3 cha.Ma. peseti 4 cha.Ma. tameva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.

Mātāpitaro sokasallasamappitā visaññino hutvā sayane nipatiṃsu. Ubhato cuddasagehavāsino pāsādaṃ āruyha pupphitakiṃsukasākhaṃ ocinantā 1- viya tassā sabbābharaṇāni omuñcitvā nakhehi sīmantaṃ katvā kese bandhitvā nīlasāṭakaṃ nivāsetvā hatthe nīlapilotikakhaṇḍaṃ veṭhetvā kaṇṇesu tipupaṭṭake pilandhāpetvā tālapaṇṇapacchiṃ datvā pāsādato otāretvā 2- dvīsu bāhāsu gahetvā "tava sāmikaṃ gahetvā yāhī"ti mahāpurisassa adaṃsu. Nīluppalaṃpi atibhāroti anukkhittapubbā sukhumāladārikā "uṭṭhāhi sāmi gacchāmā"ti āha. Bodhisatto nipannakova āha "nāhaṃ uṭṭhahāmī"ti. Atha kinti vadāmīti. "uṭṭhāhi 3- ayya mātaṅgāti evaṃ maṃ vadāhī"ti. Sā tathā avoca. Na tuyhaṃ manussā uṭṭhānasamatthaṃ maṃ akaṃsu, bāhāya maṃ gahetvā uṭṭhāpehīti. Sā tathā akāsi. Bodhisatto uṭṭhahanto viya parivattetvā bhūmiyaṃ patitvā "nāsitaṃ bho diṭṭhamaṅgalikāya paṭhamaṃ manussehi koṭṭāpetvā, idāni sayaṃ koṭṭetī"ti viravittha. Sā kiṃ karomi ayyāti. Dvīhi hatthehi gahetvā uṭṭhā- pehīti. Sā uṭṭhāpetvā nisīdāpetvā gacchāma sāmīti. Gacchā nāma araññe honti, mayaṃ manussā, atikoṭṭitomhi tumhaṃ manussehi, na sakkomi padasā gantuṃ, piṭṭhiyā maṃ nehīti. Sā onamitvā piṭṭhiṃ adāsi. Bodhisatto abhiruhi. Kuhiṃ nemi sāmīti. Bahinagaraṃ nehīti. Sā pācīnadvāraṃ gantvā "idha te sāmi vasanaṭṭhānan"ti pucchi. Kataraṃ ṭhānaṃ etanti. Pācīnadvāraṃ sāmīti. Pācīnadvāre caṇḍālaputtā vasituṃ na labhantīti attano vasanaṭṭhānaṃ anācikkhitvāva sabbadvārāni āhiṇḍāpesi. Kasmā? bhavaggappattamassā mānaṃ pātessāmīti. Mahājano ukkuṭṭhimakāsi "ṭhapetvā tumhādisaṃ añño etissā mānabhedako natthī"ti. Sā pacchimadvāraṃ patvā "idha te sāmi vasanaṭṭhānan"ti pucchi. Kataraṃ ṭhānaṃ etanti. Pacchimadvāraṃ sāmīti. Iminā dvārena nikkhamitvā cammagehaṃ olokentī gacchāti. Sā tattha gantvā āha "idaṃ cammagehaṃ tumhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sāmī"ti. Āmāti piṭṭhito otaritvā cammagehaṃ pāvisi. @Footnote: 1 cha.Ma. supupphitakiṃsukasākhaṃ ucchindantā 2 cha.Ma. otārāpetvā 3 cha.Ma. uṭṭhehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.

Tattha sattaṭṭhadivase vasanto sabbaññutagavesanadhīro ettakesu divasesu na jātisambhedaṃ 1- akāsi. "mahākulassa dhītā sace maṃ nissāya mahantaṃ yasaṃ na pāpuṇāti, na ahaṃ 2- catuvīsatiyā buddhānaṃ antevāsiko. Etissā pādadhovanaudakena sakalajambūdīpe rājūnaṃ abhisekakiccaṃ kāressāmī"ti 3- puna cintesi "tato 4- agāramajjhe vasanto na sakkhissāmi, pabbajitvā pana sakkhissāmī"ti. Cintetvā taṃ āmantesi "diṭṭhamaṅgalike mayaṃ pubbe ekacarā kammaṃ katvāpi akatvāpi sakkā jīvituṃ, idāni pana dārabharaṇaṃ paṭipannamha, kammaṃ akatvā na sakkā jīvituṃ, tvaṃ yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva mā ukkaṇṭhī"ti 5- araññaṃ pavisitvā susānādīsu nantakāni saṅkaḍḍhitvā nivāsanapārupanaṃ katvā samaṇapabbajjaṃ pabbajitvā ekacaro laddhakāyaviveko kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo pañca abhiññāyo ca nibbattetvā "idāni sakkā diṭṭhamaṅgalikāya avassayena 6- mayā bhavitun"ti bārāṇasīabhimukho gantvā cīvaraṃ pārupitvā bhikkhaṃ caramāno diṭṭhamaṅgalikāya gehābhimukho agamāsi. Sā taṃ dvāre ṭhitaṃ disvā asañjānantī "aticchatha bhante, caṇḍālānaṃ vasanaṭṭhānaṃ etan"ti āha. Bodhisatto tattheva aṭṭhāsi. Sā punappunaṃ olokentī sañjānitvā hatthehi uraṃ paharitvā viravamānā pādamūle patitvā āha "yahi te sāmi edisaṃ cittaṃ atthi, kasmā maṃ mahatā yasā parihāpetvā anāthaṃ akāsī"ti. Nānappakāraṃ paridevaṃ paridevitvā akkhīni puñchamānā uṭṭhāya bhikkhābhājanaṃ gahetvā antogehe nisīdāpetvā bhikkhaṃ adāsi. Mahāpuriso bhattakiccaṃ katvā āha "diṭṭhamaṅgalike mā soci mā paridevi, ahaṃ tuyhaṃ pādadhovanaudakena sakalajambūdīpe rājūnaṃ abhisekakiccaṃ kāretuṃ samattho, tvaṃ pana ekaṃ mama vacanaṃ karohi, nagaraṃ pavisitvā `na mayhaṃ sāmiko caṇḍālo, mahābrahmā mayhaṃ sāmiko'ti ugghosayamānā sakalanagaraṃ carāhī"ti. @Footnote: 1 cha.Ma. na ca jātisambhedaṃ 2 cha.Ma. na camhāhaṃ 3 cha.Ma. karissāmīti @4 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati 5 cha.Ma. ukkaṇṭhitthāti 6 Ma. avassayo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.

Evaṃ vutte diṭṭhamaṅgalikā "pakatiyāpi ahaṃ sāmi mukhadoseneva byasanaṃ pattā, na sakkhissāmevāhaṃ vattun"ti āha. Bodhisatto "kiṃ pana tayā mayhaṃ agāre vasantassa alikavacanaṃ sutapubbaṃ, ahaṃ tadāpi alikaṃ na bhaṇāmi, idāni pabbajito kiṃ vakkhāmi, saccavādī puriso nāmāhan"ti vatvā "ajja pakkhassa aṭṭhamī, tvaṃ `ito sattāhassa accayena uposathadivase mayhaṃ sāmiko mahābrahmā candamaṇḍalaṃ bhinditvā mama santikaṃ āgamissatī'ti sakalanagare ugghosehī"ti vatvā pakkāmi. Sā saddahitvā haṭṭhatuṭṭhā sūrā hutvā sāyaṃ pātaṃ nagaraṃ pavisitvā tathā ugghosesi. Manussā pāṇinā pāṇiṃ paharantā "passatha, amhākaṃ diṭṭha- maṅgalikā caṇḍālaputtaṃ mahābrahmānaṃ karotī"ti hasantā keḷiṃ karonti. Sā punadivasepi tatheva sāyaṃ pātaṃ pavisitvā "idāni chāhaccayena, pañcāha, catūha, tīha dvīha, ekāhaccayena mayhaṃ sāmiko mahābrahmā candamaṇḍalaṃ bhinditvā mama santikaṃ āgamissatī"ti ugghosesi. Brāhmaṇā cintayiṃsu "ayaṃ diṭṭhamaṅgalikā atisūrā hutvā katheti, kadāci evaṃ siyā, etha mayaṃ diṭṭhamaṅgalikāya vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggāmā"ti cammagehassa bāhirabhāgaṃ samantā tacchāpetvā vālikaṃ okiriṃsu. Sāpi uposathadivase pātova nagaraṃ pavisitvā "ajja kira mayhaṃ sāmiko āgamissatī"ti ugghosesi. Brāhmaṇā cintayiṃsu "ayaṃ bho na dūraṃ apadissati, ajja kira mahābrahmā āgamissati, vasanaṭṭhānaṃ saṃvidahāmā"ti cammagehaṃ sammajjāpetvā haritūpalittaṃ katvā 1- ahata- vatthehi parikkhipitvā mahārahaṃ pallaṅkaṃ attharitvā upari celavitānaṃ bandhitvā 2- gandhamālādāmāni osārayiṃsu. Tesaṃ paṭijaggantānaṃyeva suriyo atthaṅgato. Mahāpuriso cande uggatamatte abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya kāmāvacaracittena parikammaṃ katvā iddhicittena dvādasayojanikaṃ brahmatta- bhāvaṃ māpetvā vehāsaṃ abbhuggantvā candavimānassa anto pavisitvā vanantato @Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati 2 ka. datvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.

Abbhussukkamānaṃ 1- candaṃ bhinditvā candavimānaṃ ohāya purato hutvā "mahājano maṃ passatū"ti adhiṭṭhāsi. Mahājano disvā "saccaṃ bho diṭṭhamaṅgalikāya vacanaṃ, āgacchantaṃ mahābrahmānaṃ pūjessāmā"ti gandhamālaṃ ādāya diṭṭhamaṅgalikāya gharaṃ parivāretvā aṭṭhāsi. Mahāpuriso matthakamatthakena sattavāre bārāṇasiṃ anuparigantvā mahājanena diṭṭhabhāvaṃ ñatvā dvādasayojanikaṃ attabhāvaṃ vijahitvā manussappamāṇameva māpetvā mahājanassa passantasseva cammagehaṃ pāvisi. Mahājano disvā "otiṇṇo no mahābrahmā, sāṇiṃ āharathā"ti nivesanaṃ mahāsāṇiyā parikkhipitvā parivāretvā ṭhito. Mahāpurisopi sirisayanamajjhe nisīdi. Diṭṭhamaṅgalikā samīpe aṭṭhāsi. Atha naṃ pucchi "utusamayo te diṭṭhamaṅgalike"ti. Āma ayyāti. Mayā dinnaputtaṃ gaṇhāhīti aṅguṭṭhakena nābhimaṇḍalaṃ phusi. Tassā parāmasaneneva gabbho patiṭṭhāsi. Mahāpuriso "ettāvatā te diṭṭhamaṅgalike pādadhovanaudakaṃ sakalajambūdīpe rājūnaṃ abhisekodakaṃ bhavissati, tvaṃ tiṭṭhā"ti vatvā brahmattabhāvaṃ māpetvā passantasseva mahājanassa nikkhamitvā vehāsaṃ accuggantvā candamaṇḍalameva paviṭṭho. Sā tato paṭṭhāya brahmapajāpatī nāma jātā. Pādadhovanaudakaṃ labhanto nāma natthi. Brāhmaṇā "brahmapajāpatiṃ antonagare vasāpessāmā"ti suvaṇṇasivikāya āropetvā yāva sattamakoṭiyā aparisuddhajātikassa sivikaṃ gahetuṃ na adaṃsu. Soḷasajātimantā brāhmaṇā gaṇhiṃsu. Sesā gandhapupphādīhi pūjetvā 2- nagaraṃ pavisitvā "na sakka bho ucchiṭṭhagehe brahmapajāpatiyā vasituṃ, vatthuṃ gahetvā gehaṃ karissāma, yāva pana taṃ kariyati, tāva maṇḍapeva vasatū"ti maṇḍape vasāpesuṃ. Tato paṭṭhāya cakkhupathe ṭhatvā vanditukāmā kahāpaṇaṃ datvā vandituṃ labhanti, savanūpacāre vanditukāmā sataṃ datvā labhanti, āsanne pakatikathaṃ savanaṭ- ṭhāne vanditukāmā pañcasatāni datvā labhanti, pādapiṭṭhiyaṃ sīsaṃ ṭhapetvā vanditukāmā sahassaṃ datvā labhanti, pādadhovanaudakaṃ patthayamānā dasasahassāni @Footnote: 1 cha.Ma. abbhassakkamānaṃ 2 ka. pūjentā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.

Datvā labhanti. Bahinagarato antonagare yāva maṇḍapā āgacchantiyā laddhadhanaṃyeva koṭisatamattaṃ ahosi. Sakalajambūdīpo saṅkhubhi tato sabbe rājāno "brahmapajāpatiyā pāda- dhovanena abhisekaṃ karissāmā"ti satasahassaṃ pesetvā labhiṃsu. Maṇḍape vasantiyāeva gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. Mahāpurisaṃ paṭicca laddhakumāro pāsādiko ahosi lakkhaṇa- sampanno. Mahābrahmuno putto jātoti sakalajambūdīpo ekakolāhalo ahosi. Kumārassa khīramaṇimūlaṃ hotūti tato tato āgatadhanaṃ koṭisahassaṃ 1- ahosi. Ettāvatā nivesanaṃpi niṭṭhitaṃ. Kumārassa nāmakaraṇaṃ karissāmāti nivesanaṃ sajjetvā kumāraṃ gandhodakena nhāpetvā alaṅkaritvā maṇḍape jātattā maṇḍabyotveva nāmaṃ akaṃsu. Kumāro sukhena saṃvaḍḍhamāno sippuggahaṇavayappatto 2- sakalajambūdīpe sippajānanakā tassa santikaṃ 3- āgantvā sippaṃ sikkhāpenti. Kumāro medhāvī paññavā sutaṃ sutaṃ muttaṃ āvuṇanto viya gaṇhāti, gahitaṃ gahitaṃ suvaṇṇaghaṭe pakkhittatelaṃ viya tiṭṭhati. Yāvatā vācuggatā pariyatti atthi, tena anuggahitā nāma nāhosi. Brāhmaṇā taṃ parivāretvā caranti, sopi brāhmaṇabhato 4- ahosi. Gehe asīti brāhmaṇasahassāni niccabhattaṃ bhuñjanti. Gehaṃpissa sattadvāra- koṭṭhakaṃ mahantaṃ ahosi. Gehe maṅgaladivase jambūdīpavāsīhi pesitadhanaṃ koṭisata- sahassamattaṃ 5- ahosi. Bodhisatto pana āvajjesi "pamatto nu kho kumāro appamatto"ti. Athassa taṃ pavattiṃ ñatvā "brāhmaṇabhato jāto, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ hoti, taṃ na jānāti, gacchāmi naṃ damemī"ti cīvaraṃ pārupitvā bhikkhābhājanaṃ gahetvā "dvārakoṭṭhakā atisambādhā, na sakkā koṭṭhakena pavisitun"ti ākāsenāgantvā asītiyā brāhmaṇasahassānaṃ bhuñjanaṭṭhāne ākāsaṅgaṇe otari. Maṇḍabya- kumāropi suvaṇṇakaṭacchuṃ gāhāpetvā "idha sūpaṃ detha idha odanan"ti parivisāpento bodhisattaṃ disvā daṇḍakena ghaṭṭitaāsīviso viya kupitvā imaṃ gāthamāha:- @Footnote: 1 Sī. koṭisatasahassaṃ 2 cha.Ma.....vayapattoti 3 cha.Ma. santike @4 cha.Ma. brāhmaṇabhatto, evamuparipi 5 cha.Ma. koṭisahassamattaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.

"kuto nu āgacchasi dummavāsī 1- ogallako 2- paṃsupisācakova saṅkāracoḷaṃ paṭimuñca kaṇṭhe ko re tuvaṃ hosi adakkhiṇeyyo"ti. 3- Atha naṃ mahāsatto akujjhitvāva ovadanto āha:- "annaṃ tavayidaṃ 4- pakati yasassi 5- taṃ khajjare bhuñjare piyyare ca jānāsi maṃ tvaṃ paradattūpajīviṃ uttiṭṭhapiṇḍaṃ labhataṃ sapāko"ti 3- so nayidaṃ tumhādisānaṃ paṭiyattanti dassento āha:- "annaṃ mamayidaṃ 6- pakataṃ pakataṃ brāhmaṇānaṃ attatthāya 7- saddahato mamayidaṃ 6- apehi etto kimidhaṭṭhitosi na mādisā tuyhaṃ dadanti jammā"ti. 3- Athakho bodhisatto "dānaṃ nāma saguṇassapi nigguṇassapi yassa kassaci dātabbaṃ, yathā hi ninnepi thalepi patiṭṭhāpitaṃ bījaṃ paṭhavīrasaṃ āporasañca āgamma sampajjati, evaṃ nipphalaṃ nāma natthi, sukhette vapitabījaṃ viya guṇavante mahapphalaṃ hotī"ti dassetuṃ imaṃ gāthamāha:- "thale ca ninne ca vapanti bījaṃ anūpakhette phalamāsamānā 8- etāya saddhāya dadāhi dānaṃ appeva ārādhaye dakkhiṇeyye"ti. Atha kumāro kodhābhibhūto "kenimassa muṇḍakassa paveso dinno"ti dvārarakkhakādayo tajjetvā:- @Footnote: 1 Sī. rummavāsī, ṭīkā. duppavāsī, 2 ṭīkā. okallako @3 khu. jā. 27/2033-4-5/409 mātaṅgajātaka (syā) 4 cha.Ma. tavedaṃ 5 pāli. yasassinaṃ @6 cha.Ma. mamedaṃ 7 cha.Ma. atthatthitaṃ 8 Sī. mesasānā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.

"khettāni mayhaṃ viditāni loke yesāhaṃ bījāni patiṭṭhapemi ye brāhmaṇā jātimantūpapannā tānīdha khettāni supesalānī"ti gāthaṃ vatvā "imaṃ jammaṃ veṇupadarena poṭhetvā gīvāyaṃ gahetvā sattapi dvārakoṭṭhake atikkamitvā bahi nīharathā"ti āha. Atha naṃ mahāpuriso āha:- "giriṃ nakhena khanasi ayo dantebhi khādasi jātavedaṃ padahasi yo isiṃ paribhāsasī"ti. 1- Evañca pana vatvā "sace myāyaṃ hatthe vā pāde vā gaṇhāpetvā dukkhaṃ uppādeyya, bahuṃ apuññaṃ pasaveyyā"ti sattānudayatāya vehāsaṃ abbhuggantvā antaravīthiyaṃ otari. Bhagavā sabbaññutaṃ patto tamatthaṃ pakāsento imaṃ gāthamāha:- "idaṃ vatvāna mātaṅgo isi saccaparakkamo antalikkhasmiṃ pakkāmi brāhmaṇānaṃ udikkhatan"ti. 2- Tāvadeva nagararakkhikadevatānaṃ jeṭṭhakadevarājā maṇḍabyassa gīvaṃ parivattesi. Tassa mukhaṃ parivattetvā pacchāmukhaṃ jātaṃ, akkhīni parivattāni, mukhena kheḷaṃ vamati, sarīraṃ thaddhaṃ sūle āropitaṃ viya ahosi. Asītisahassā paricārakā yakkhā asītibrāhmaṇasahassāni tatheva akaṃsu. Vegena gantvā brahmapajāpatiyā ārocayiṃsu, sā taramānarūpā āgantvā taṃ vippakāraṃ disvā evamāha:- "āveṭhitaṃ 3- piṭṭhito uttamaṅgaṃ bāhaṃ pasāreti akammaneyyaṃ setāni akkhīni yathā matassa ko me imaṃ puttamakāsi evan"ti. @Footnote: 1 khu.jā. 27/2030/410 mātaṅgajātaka (syā) 2 khu. jā. 27/2041/410 mātaṅgajātaka @(syā) 3 cha.Ma. āvedhitaṃ, evamuparipi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.

Athassā ārocesuṃ:- "idhāgamā samaṇo dummavāsī ogallako paṃsupisācakova saṅkāracoḷaṃ parimuñce kaṇṭhe so te imaṃ puttamakāsi evan"ti. Sā sutvāva aññāsi "mayhaṃ yasadāyako ayyo anukampāya puttassa pamattabhāvaṃ ñatvā āgato bhavissatī"ti. Tato upaṭṭhāke pucchi:- "katamaṃ disaṃ agamā bhūripañño akkhātha me māṇavā etamatthaṃ gantvāna taṃ paṭikaremu accayaṃ appeva naṃ putta labhemu jīvitan"ti. Te āhaṃsu:- "vehāyasaṃ agamā bhūripañño pathaddhuno paṇṇaraseva cando athāpi 1- so purimaṃ disaṃ agañchi saccappaṭiñño isi sādhurūpo"ti. Mahāpurisopi antaravīthiyaṃ otiṇṇaṭṭhānato paṭṭhāya "mayhaṃ padavalañjaṃ hatthiassādīnaṃpi vasena mā antaradhāyi, 2- diṭṭhamaṅgalikāyeva naṃ passatu, mā añño"ti 3- adhiṭṭhahitvā piṇḍāya caritvā yāpanamattaṃ missakodanaṃ gahetvā paṭikkamanasālāyaṃ nisinno bhuñjitvā thokaṃ bhuttāvasesaṃ bhikkhābhājaneyeva ṭhapesi. Diṭṭhamaṅgalikāpi pāsādā oruyha antaravīthiṃ paṭipajjamānāva 4- padavalañjaṃ disvā "idaṃ mayhaṃ yasadāyakassa ayyassa padan"ti padānusārenāgantvā vanditvā āha "bhante tumhākaṃ dāsena katāparādhaṃ mayhaṃ khamatha, na hi tumhe kodhavasikā nāma, detha me puttassa jīvitan"ti. Evañca pana vatvā:- @Footnote: 1 cha.Ma. apicāpi 2 cha.Ma. antaradhāyittha 3 cha.Ma. aññeti 4 cha.Ma. paṭipajjamānā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.

"āveṭhitaṃ piṭṭhito uttamaṅgaṃ bāhaṃ pasāreti akammaneyyaṃ setāni akkhīni yathā matassa ko me imaṃ puttamakāsi evan"ti gāthaṃ abhāsi. Mahāpuriso āha "na mayaṃ evarūpaṃ karoma, pabbajitaṃ pana hiṃsante disvā pabbajitesu sagāravāhi bhūtayakkhadevatāhi kataṃ bhavissatī"ti. Kevalaṃ bhante tumhākaṃ manopadoso mā hotu, devatāhi kataṃ hotu, sukhamāpayā bhante devatā, apicāhaṃ bhante kathaṃ paṭipajjāmīti. Tenahi osadhaṃ te kathessāmi. Mama bhikkhābhājane bhuttāvasesaṃ bhattamatthi, tattha thokaṃ udakaṃ āsiñcitvā thokaṃ gahetvā tava puttassa mukhe pakkhipa, avasesaṃ udakacāṭiyaṃ āloletvā asītiyā brāhmaṇasahassānaṃ mukhe pakkhipāti. Sā evaṃ karissāmīti bhattaṃ gahetvā mahāpurisaṃ vanditvā gantvā tathā akāsi. Mukhe pakkhittamatte jeṭṭhakadevarājā "sāmimhi sayaṃ bhesajjaṃ karonte amhehi na sakkā kiñci kātun"ti kumāraṃ vissajjesi. Sopi khipitvā kiñci dukkhaṃ appattapubbo viya pakativaṇṇo ahosi. Atha naṃ mātā avoca "passa tāta tava kulūpakānaṃ hirottapparahitānaṃ vippakāraṃ, samaṇā ca 1- na evarūpā honti, samaṇe tāta bhojeyyāsī"ti. Tato sesakaṃ udakacāṭiyaṃ ālulāpetvā brāhmaṇānaṃ mukhe pakkhipāpesi. Yakkhā tāvadeva vissajjetvā palāyiṃsu. Brāhmaṇā khipitvā khipitvā uṭṭhahitvā kiṃ amhākaṃ mukhe pakkhittanti pucchiṃsu. Mātaṅgaisissa ucchiṭṭhabhattanti. Te "caṇḍālassa ucchiṭṭhakaṃ khādāpitamhā, abrāhmaṇā dānimhā jātā, idāni no brāhmaṇā `asuddhabrāhmaṇā ime'ti samabhāgaṃ 2- na dassantī"ti tato palāyitvā majjharaṭṭhaṃ gantvā majjharājassa nagare aggāsanikā brāhmaṇā nāma mayanti rājagehe bhuñjanti. @Footnote: 1 cha.Ma. pana 2 Ma. samabhāvaṃ, cha. sambhogaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.

Tasmiṃ samaye bodhisatto pāpaniggahaṃ karonto mānajātike nimmadayanto vicarati. Atheko "jātimantatāpaso nāma mayā sadiso natthī"ti aññesu saññaṃpi na karoti. Bodhisatto taṃ gaṅgātīre vasamānaṃ disvā "mānaniggahamassa karissāmī"ti tattha agamāsi. Taṃ jātimantatāpaso pucchi "kiṃ jacco bhavan"ti. Caṇḍālo ahaṃ ācariyāti. Apehi caṇḍāla apehi caṇḍāla, heṭṭhāgaṅgāya vasa, mā uparigaṅgāya udakaṃ ucchiṭṭhamakāsīti. Bodhisatto "sādhu ācariya tumhehi vuttaṭṭhāne vasissāmī"ti heṭṭhāgaṅgāya vasanto "gaṅgāya udakaṃ paṭisotaṃ sandatū"ti adhiṭṭhāsi. Jātimantatāpaso pātova gaṅgaṃ oruyha udakaṃ ācamati, jaṭā dhovati. Bodhisatto dantakaṭṭhaṃ khādanto piṇḍapiṇḍaṃ kheḷaṃ udake pāteti. Dantakaṭṭhaucchiṭṭhakaṃpi tattheva pavāheti. Yathāpetaṃ 1- aññattha alaggitvā tāpasasseva jaṭāsu laggati, tathā adhiṭṭhāsi. Kheḷaṃpi dantakaṭṭhaṃpi tāpasassa jaṭāsuyeva patiṭṭhāti. Tāpaso caṇḍālassidaṃ kammaṃ bhavissatīti vippaṭisārī hutvā gantvā pucchi "bho caṇḍāla idaṃ gaṅgāya udakaṃ tayā paṭisotagāmikatan"ti. Āma ācariyāti. Tenahi tvaṃ mā heṭṭhāgaṅgāya vasa. Uparigaṅgāya vasāti. Sādhu ācariya, tumhehi vuttaṭṭhāne vasissāmīti tattha vasanto iddhiṃ paṭipassambhesi, udakaṃ yathāgatikameva jātaṃ. Puna tāpaso tadeva byasanaṃ pāpuṇi. So puna gantvā bodhisattaṃ pucchi "bho caṇḍāla tvaṃ idaṃ gaṅgāya udakaṃ kālena paṭisotagāmiṃ kālena anusotagāmiṃ karosī"ti. Āma ācariyāti. Caṇḍāla tvaṃ sukhavihārīnaṃ pabbajitānaṃ sukhena vasituṃ na desi, sattame te divase sattadhā muddhā phalatūti. Sādhu ācariya, ahaṃ pana suriyassa uggantuṃ na dassāmīti. Atha mahāsatto cintesi "etassa abhisāpo etasseva upari patissati, rakkhāmi nan"ti. Sattānudayatāya punadivase iddhiyā suriyassa uggantuṃ na adāsi. Iddhimato iddhivisayo nāma acinteyyo, tato paṭṭhāya aruṇuggamanaṃ. 2- @Footnote: 1 cha.Ma. yathā cetaṃ 2 cha.Ma. aruṇuggaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.

Na paññāyati, rattindivaparicchedo natthi, kasivaṇijjādīni kammāni payojento nāma natthi. Manussā "yakkhāvaṭṭo nu kho ayaṃ bhūtadevatānāgasupaṇṇāvaṭṭo"ti upaddavappattā "kinnu kho kātabban"ti cintetvā "rājakulaṃ nāma mahāpaññaṃ, lokassa hitaṃ cintetuṃ sakkoti, tattha gacchāmā"ti rājakulaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesuṃ. Rājā sutvā bhītopi abhītākāraṃ katvā "tāta mā bhāyatha, imaṃ kāraṇaṃ gaṅgātīravāsī jātimantatāpaso jānissati, taṃ pucchitvā nikkaṅkhā bhavissāmā"ti katipāheneva 1- atthacarakehi manussehi saddhiṃ tāpasaṃ upasaṅkamitvā katapaṭisanthāro tamatthaṃ pucchi. Tāpaso āha "āma mahārāja, eko caṇḍālo atthi, so imaṃ gaṅgāya udakaṃ kālena anusotagāmiṃ kālena paṭisotagāmiṃ karoti, mayā tadatthaṃ kiñci kathitaṃ atthi, taṃ pucchatha, so jānissatī"ti. Rājā mātaṅgaisissa santikaṃ gantvā "bhante tumhe aruṇassa uggantuṃ na dethā"ti pucchi. Āma mahārājāti. Kiṃkāraṇā bhanteti. Jātimantatāpasakāraṇā mahārāja, 2- jātimantatāpaso maṃ niraparādhaṃ abhisapi tena 2- āgantvā maṃ vanditvā khamāpitakāle dassāmi mahārājā"ti. Rājā gantvā "etha ācariya tāpasaṃ khamāpethā"ti āha. Nāhaṃ mahārāja caṇḍālaṃ vandāmīti. Mā ācariya evaṃ karotha, janapadassa mukhaṃ passathāti. So puna paṭipakkhipiyeva. Rājā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā "ācariyo khamāpetuṃ na icchatī"ti āha. Akhamāpite ahaṃ suriyaṃ na muñcāmīti. Rājā "ayaṃ khamāpetuṃ na icchati, ayaṃ akhamāpite suriyaṃ na muñcati, kiṃ amhākaṃ tena tāpasena, lokaṃ olokessāmā"ti "gacchatha bho tāpasasantikaṃ, taṃ hatthesu ca pādesu ca gahetvā mātaṅgaisissa pādamūle nipajjāpetvā khamāpetha etassa janapadānudayataṃ paṭiccā"ti āha. Te rājapurisā gantvā taṃ tathā katvā ānetvā mātaṅgaisissa pādamūle nipajjāpetvā khamāpesuṃ. @Footnote: 1 cha.Ma. katipayeheva 2-2 cha.Ma. jātimantatāpakāraṇā mahārāja jātimantatāpasena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.

Ahaṃ nāma khamitabbaṃ khamāmi, apica kho pana etassa kathā etasseva upari patissati. Mayā suriye vissajjite suriyasmiṃ etassa matthake patissati, athassa sattadhā muddhā phalissati. Tañca kho panesa byasanaṃ mā pāpuṇātu, etha tumhe etaṃ galappamāṇe udake otāretvā mahantaṃ mattikāpiṇḍamassa sīse ṭhapetha. Athāhaṃ suriyaṃ vissajjissāmi. Suriyasmiṃ mattikāpiṇḍe patitvā taṃ sattadhā bhindissati. Athesa mattikāpiṇḍaṃ chaḍḍetvā nimmujjitvā aññena titthena uttaratu, iti naṃ vadatha, etassa 1- sotthi bhavissatīti. Te manussā "evaṃ karissāmā"ti tathā kāresuṃ. Tassāpi tatheva sotthi jātā. So tato paṭṭhāya "jāti nāma akāraṇaṃ, pabbajitānaṃ abbhantare guṇova kāraṇan"ti jātigottamānaṃ pahāya nimmado ahosi. Iti jātimantatāpase damite mahājano bodhisattassa thāmaṃ aññāsi, mahākolāhalaṃ jātaṃ. Rājā attano nagaraṃ gamanatthāya bodhisattaṃ yāci. Mahāsatto paṭiññaṃ datvā tāni ca asītibrāhmaṇasahassāni damissāmi, paṭiññañca mocissāmīti mejjharājassa nagaraṃ agamāsi. Brāhmaṇā bodhisattaṃ disvāva "bho ayaṃ so mahācoro āgato, idāneva sabbe ete mayaṃ ucchiṭṭhakaṃ khāditvā abrāhmaṇā jātāti amhe pākaṭe karissati, evaṃ no idhāpi āvāso na bhavissati. Paṭikacceva naṃ māressāmā"ti rājānaṃ pana upasaṅkamitvā āhaṃsu:- "mahārāja tumhe imaṃ 2- caṇḍālapabbajitaṃ mā sādhurūpoti maññittha, esa garukamantaṃ jānāti, paṭhaviṃ gahetvā ākāsaṃ karoti, ākāsaṃ paṭhaviṃ, dūraṃ gahetvā santikaṃ karoti, santikaṃ dūraṃ, gaṅgaṃ nivattetvā uddhaṃgāminiṃ karoti, icchanto paṭhaviṃ ukkhipitvā pātetuṃ sakkoti. Parassa vā cittaṃ nāma sabbakālaṃ na sakkā gahetuṃ, ayaṃ idha patiṭṭhaṃ labhanto tumhākaṃ rajjaṃpi nāseyya, jīvitantarāyaṃpi vaṃsūpacchedaṃpi kareyya, amhākaṃ vacanaṃ karotha mahārāja, ajjeva imaṃ māretuṃ vaṭṭatī"ti. Rājāno nāma parapattiyā honti, iti so bahunnaṃ kathāvasena niṭṭhaṅgato. Bodhisatto pana nagare piṇḍāya caritvā udakaphāsukaṭṭhāne missakodanaṃ bhuñjitvā rājuyyānaṃ gantvā niraparādhatāya nirāsaṅko maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi. @Footnote: 1 cha.Ma. evamassa 2 cha.Ma. tumhe mahārāja etaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.

Atīte cattāḷīsa, anāgate cattāḷīsāti asītikappe anussarituṃ samatthañāṇassa anāvajjanatāya muhuttamattake kāle sati nappahosi, 1- rājā aññaṃ ajānāpetvā sayameva gantvā nirāvajjanatāya pamādena nisinnaṃ mahāpurisaṃ asinā paharitvā dve bhāge akāsi. Imassa rañño vijite aṭṭhamaṃ lohakūṭavassaṃ 2- navamaṃ kalalavassaṃ vassi. Iti imassāpi raṭṭhe nava vuṭṭhiyo patitā. So ca rājā sapariso mahāniraye nibbatto. Tenāha saṅkiccapaṇḍito:- upahacca manaṃ mejjho 3- mātaṅgasmiṃ yasassine sapārisajjo ucchinno mejjhāraññaṃ tadā ahūti. 4- Evaṃ mejjhāraññassa araññabhūtabhāvo veditabbo. Mātaṅgassa pana isino vasena tadeva mātaṅgāraññanti vuttaṃ. [66] Pañhapaṭibhāṇānīti pañhābyākaraṇāni. Paccanīkaṃ kātabbanti paccanīkaṃ kātabbaṃ. Avamaññissanti vilomagāhaṃ 5- gaṇhanto viya ahosinti attho. [67] Anuviccakāranti anuvicāretvā cintetvā tulayitvā kātabbaṃ karohīti vuttaṃ hoti. Sādhu hotīti sundaro hoti. Tumhādisasmiñhi maṃ disvā maṃ saraṇaṃ gacchante nigaṇṭhaṃ disvā niganthaṃ saraṇaṃ gacchante "kiṃ ayaṃ upāli diṭṭhadiṭṭhameva saraṇaṃ gacchatī"ti garahā uppajjati, 6- tasmā anuviccakāro tumhādisānaṃ sādhūti dasseti. Paṭākaṃ parihareyyunti te kira evarūpaṃ sāvakaṃ labhitvā "asuko nāma rājā vā rājamahāmatto vā seṭṭhī vā amhākaṃ saraṇaṃ gato sāvako jāto"ti paṭākaṃ upkhipitvā nagare ugghosentā āhiṇḍanti. Kasmā? evaṃ no mahantabhāvo āvibhavissatīti ca, sace tassa "kimahaṃ etena 7- Saraṇaṃ gato"ti vippaṭisāro uppajjeyya, taṃpi so "ete sabbe 8- saraṇagatabhāvaṃ bahū jānanti, dukkhaṃ idāni paṭinivattitun"ti vinodetvā na paṭikkamissatīti ca tenāhaṃ "paṭākaṃ parihareyyun"ti. @Footnote: 1 cha.Ma. nappahoti 2 Sī. lohākiṇṇavassaṃ 3 cha.Ma. majjho @4 khu. jā. 28/92/91 saṅkiccajātaka (syā) 5 Ma. lāmakaggāhaṃ, cha. vilomabhāgaṃ @6 cha.Ma. uppajjissati 7 cha.Ma. etesaṃ 8 cha.Ma. etesaṃ me

--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.

[68] Opānabhūtanti paṭiyattaudapāno viya ṭhitaṃ. Kulanti tava nivesanaṃ. Dātabbaṃ maññeyyāsīti pubbe dasapi vīsatipi saṭṭhīpi jane āgate disvā natthīti avatvā deti. Idāni maṃ saraṇaṃ gatakāraṇamatteneva mā imesaṃ deyyadhammaṃ ucchindittha, 1- sampattānaṃ hi dātabbamevāti ovadati. Sutametaṃ bhanteti kuto sutaṃ? nigaṇṭhanaṃ santikā, te kira kulagharesu evaṃ pakāsenti "mayaṃ `yassa kassaci sampattassa dātabban'ti vadāma, samaṇo pana gotamo `mayhameva dānaṃ dātabbaṃ .pe. Na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalan'ti vadatī"ti. Taṃ sandhāya ayaṃ gahapati "sutametan"ti āha. [69] Anupubbīkathanti 2- dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ saggaṃ, saggānantaraṃ kāmānaṃ ādīnavanti 3- evaṃ anupaṭipāṭikathaṃ. Tattha dānakathanti idaṃ dānaṃ nāma sukhānaṃ nidānaṃ, sampattīnaṃ mūlaṃ, bhogānaṃ patiṭṭhā, visamagatassa tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyanaṃ, idhalokaparalokesu dānasadiso avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyanaṃ natthi. Idañhi avassayaṭṭhena ratanamayasīhāsanasadisaṃ, patiṭṭhānaṭṭhena mahāpaṭhavīsadisaṃ, ārammaṇaṭṭhena 4- ālambanarajjusadisaṃ. Idañhi dukkhanittharaṇaṭṭhena nāvā, samassāsanaṭṭhena saṅgāmasūro, bhayaparittāṇaṭṭhena susaṅkhatanagaraṃ, maccheramalādīhi anupalittaṭṭhena padumaṃ, tesaṃ nidahanaṭṭhena aggi, dūrāsadaṭṭhena āsīviso. Asantāsanaṭṭhena sīho, balavantaṭṭhena hatthī, abhimaṅgalasammataṭṭhena setavasabho, khemantabhūmisampāpanaṭṭhena valāhako assarājā. Dānaṃ nāmetaṃ mayā 5- gatamaggo, mayheveso 6- vaṃso, mayā dasapāramiyo pūrentena velāmamahāyañño mahāgovindamahāyañño mahāsudassanamahāyañño vessantaramahāyaññoti anekamahāyaññā pavattitā, sampavattitā, 7- sasabhūtena jalite aggikkhandhe attānaṃ niyyātentena sampattayācakānaṃ cittaṃ gahitaṃ. Dānaṃ hi loke sakkasampattiṃ deti, mārasampattiṃ deti, brahmasampattiṃ deti, cakkavattisampattiṃ deti, sāvakapāriñāñaṃ, paccekabodhiñāṇaṃ, abhisambodhiñāṇaṃ detīti evamādidānaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ. @Footnote: 1 cha.Ma. upacchindittha 2 cha.Ma. anupubbiṃ kathanti 3 cha.Ma. magganti @4 cha.Ma. ālambanaṭṭhena 5 cha.Ma. mayhaṃ 6 ka. mayhameva 7 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.

Yasmā pana dānaṃ dadanto sīlaṃ samādātuṃ sakkoti, tasmā tadanantaraṃ sīlakathaṃ kathesi. Sīlakathanti sīlaṃ nāmetaṃ avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyanaṃ, sīlaṃ nāmetaṃ mama vaṃso, ahaṃ saṅkhapālanāgarājakāle, bhūridattanāgarājakāle, campeyyanāgarājakāle, sīlavanāgarājakāle, mātuposakahatthirājakāle, chaddantahatthirājakāleti anantesu attabhāvesu sīlaṃ paripūresiṃ. Idhalokaparalokasampattīnaṃ hi sīlasadiso avassayo, sīlasadisā patiṭṭhā, ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyanaṃ natthi, sīlālaṅkārasadiso alaṅkāro natthi, sīlapupphasadisaṃ pupphaṃ natthi, sīlagandhasadiso gandho natthi. Sīlālaṅkārena hi alaṅkataṃ sīlakusumapilandhanaṃ sīlagandhānulittaṃ sadevakopi loko olokento tittiṃ na gacchatīti evamādisīlaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ. Idaṃ pana sīlaṃ nissāya ayaṃ saggo labbhatīti dassetuṃ sīlānantaraṃ saggakathaṃ kathesi. Saggakathanti ayaṃ saggo nāma iṭṭho kanto manāpo, niccamettha kīḷā, niccaṃ sampattiyo labbhanti, cātummahārājikā devā navutivassasatasahassāni dibbasukhaṃ dibbasampattiṃ anubhavanti, tāvatiṃsā tisso ca vassakoṭiyo saṭṭhī ca vassasatasahassānīti evamādisaggaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ. Saggasampattiṃ kathayantānaṃ hi buddhānaṃ mukhaṃ nappahoti. Vuttaṃpi cetaṃ "anekapariyāyena kho ahaṃ bhikkhave saggakathaṃ katheyyan"tiādi. 1- Evaṃ saggakathāya palobhetvā puna hatthiṃ alaṅkaritvā tassa soṇḍaṃ chindanto viya "ayaṃpi saggo anicco adhuvo, na ettha chandarāgo kātabbo"ti dassanatthaṃ "appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo"tiādinā 2- nayena kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ kathesi. Tattha ādīnavoti doso. Okāroti avakāro lāmakabhāvo. Saṅkilesoti tehi sattānaṃ saṃsāre saṅkilissanaṃ 3- yathāha "kilissanti vata bho sattā"ti. 4- @Footnote: 1 Ma. upari. 14/251, 255/219, 233 atthato samānaṃ @2 vinaYu. mahāvi. 2/417/307 sappāṇakavagga, Ma. mūla 12/236/199 alagaddūpamasutta @3 ka. kilisanaṃ 4 Ma.Ma. 13/351/335 aṅgulimālasutta

--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.

Evaṃ kāmādīnavena tajjitvā nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Kallacittanti arogacittaṃ. Sāmukkaṃsikāti sāmaṃ ukkaṃsikā attanāyeva gahetvā uddharitvā gahitā, sayambhuñāṇena diṭṭhā, asādhāraṇā aññesanti attho. Kā panesāti, ariyasaccadesanā. Tenevāha "dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggan"ti. Virajaṃ vītamalanti rāgarajādīnaṃ abhāvā virajaṃ, rāgamalādīnaṃ vigatattā vītamalaṃ. Dhammacakkhunti upari brahmāyusutte tiṇṇaṃ maggānaṃ, cūḷarāhulovāde āsavakkhayassetaṃ nāmaṃ. Idha pana sotāpattimaggo adhippeto. Tassa uppattiākāradassanatthaṃ "yaṅkiñci samudayadhammaṃ, sabbantaṃ nirodhadhamman"ti āha. Tañhi nirodhaṃ ārammaṇaṃ katvā kiccavasena evaṃ sabbaṃ saṅkhataṃ paṭivijjhantaṃ uppajjati. Diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo. Eseva nayo sesapadesupi. Tiṇṇā vicikicchā anenāti tiṇṇavicikiccho. Vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho. Vesārajjappattoti vesārajjaṃ patto, kattha? satthu sāsane. Nāssa paro paccayo, Na parassa saddhāya ettha vattatīti aparappaccayo. [70] Cittena sampaṭicchamāno abhinanditvā, vācāya pasaṃsamāno anumoditvā. Āvarāmīti thakemi pidahāmi. Anāvaṭanti na āvaritaṃ vivaṭaṃ ugghāṭitaṃ. [71] Assosi kho dīghatapassīti so kira tassa gatakālato paṭṭhāya "paṇḍito gahapati, samaṇo ca gotamo dassanasampanno niyyānikakatho, dassanepissa 1- pasīdissati, dhammakathāyapi pasīdissati, pasīditvā saraṇaṃ gamissati, tato nu kho saraṇaṃ gamissati 2- na tāva tato"ti ohitasotova hutvā vicarati. Tasmā paṭhamaṃyeva assosi. [72] Tenahi sammāti balavasokena abhibhūto "ettheva tiṭṭhā"ti vacanaṃ sutvāpi atthaṃ asallakkhento dovārikena saddhiṃ sallapatiyeva. Majjhimāya dvārasālāyanti yassa gharassa satta dvārakoṭṭhakā, tassa sabbaabbhantarato 3- vā sabbabāhirato vā paṭṭhāya catutthadvārakoṭṭhako yassa @Footnote: 1 cha.Ma. dassanepi tassa 2 cha.Ma. gahapati 3 ka. sabbaabbhantarimato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.

Pañca, tassa tatiyo, yassa tayo, tassa dutiyo dvārakoṭṭhako majjhimadvārasālā nāma. Ekadvārakoṭṭhakassa pana gharassa majjhimaṭṭhāne 1- maṅgalatthambhaṃ nissāya majjhimadvārasālā. Tassa pana gehassa satta dvārakoṭṭhakā, pañcātipi vuttaṃ. [73] Aggantiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Yaṃ sudanti ettha yanti yaṃ nāṭaputtaṃ. Sudanti nipātamattaṃ. Pariggahetvāti teneva uttarāsaṅgena udare parikkhipanto gahetvā. Nisīdāpetīti saṇikaṃ ācariya saṇikaṃ ācariyāti mahantaṃ telaghaṭaṃ ṭhapento viya nisīdāpeti. Dattosīti kiṃ jaḷosi jātoti attho. Paṭimukkoti sīse parikkhipitvā gahito. Aṇḍahārakotiādiṃ duṭṭhullavacanaṃpi samānaṃ upaṭṭhākassa aññathābhāvena uppannabalavasokatāya idaṃ nāma bhaṇāmīti asallakkhetvāva bhaṇati. [74] Bhaddikā bhante āvaṭṭanīti nigaṇṭho māyameva sandhāya vadati, upāsako attanā paṭividdhaṃ sotāpattimaggaṃ. Tenahīti nipātamattametaṃ, bhante upamante karissāmicceva attho. Kāraṇavacanaṃ vā, yena kāraṇena tumhākaṃ sāsanaṃ aniyyānikaṃ, mama satthu niyyānikaṃ, tena kāraṇena upamaṃ me karissāmīti vuttaṃ hoti. [75] Upavijaññāti vijāyanakālaṃ upagatā. Makkaṭacchāpakanti makkaṭapotakaṃ. Kiṇitvā ānehīti mūlaṃ datvāva āhara. Āpaṇesu hi saviññāṇakaṃpi aviññāṇakaṃpi makkaṭādikīḷanabhaṇḍakaṃ 2- vikkiṇanti. Taṃ sandhāyetaṃ āha. Rajitanti bahalabahalaṃ pītāvalepanaṃ raṅgajātaṃ gahetvā rajitvā dinnaṃ idaṃ icchāmīti attho. Ākoṭitapaccākoṭitanti ākoṭitañceva parivattetvā punappunaṃ ākoṭitañca. Ubhatobhāgavimaṭṭhanti veṇumaṇipāsāṇena 3- ubhosu passesu suṭṭhu vimaṭṭhaṃ ghaṭṭetvā uppāditacchaviṃ. Raṅgakkhamo hi khoti saviññāṇakaṃpi aviññāṇakaṃpi raṅgaṃ pivati. Tasmā evamāha. No ākoṭṭanakkhamoti saviññāṇakassa tāva ākoṭṭanaphalake ṭhapetvā @Footnote: 1 cha.Ma. majjhaṭṭhāne 2 ka. makkaṭānaṃ kīḷanabhaṇḍakaṃ 3 cha.Ma. maṇipāsāṇena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.

Kucchiyaṃ ākoṭitassa kucchi bhijjati, karīsaṃ nikkhamati. Sīse ākoṭitassa sīsaṃ bhijjati, matthaluṅgaṃ nikkhamati. Aviññāṇako khaṇḍākhaṇḍikaṃ 1- gacchati. Tasmā evamāha. No vimajjanakkhamoti saviññāṇako maṇipāsāṇena vimaddiyamāno nillomataṃ nicchavitañcāpajjati, aviññāṇakopi vicuṇṇakabhāvaṃ āpajjati. Tasmā evamāha. Raṅgakkhamo hi kho bālānanti bālānaṃ mandabuddhīnaṃ 2- raṅgakkhamo, rāgamattaṃ janeti, piyo hoti. Paṇḍitānaṃ pana nigaṇṭhavādo vā añño vā bhāratarāmasītāharaṇādiniratthakakathāmaggo appiyova hoti. No anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamoti anuyogaṃ vā vīmaṃsaṃ vā na khamati, thuse koṭṭetvā taṇḍulapariyesanaṃ viya kadaliyaṃ sāragavesanaṃ viya ca rittakova tucchakova hoti. Raṅgakkhamo ceva paṇḍitānanti catusaccakathā hi paṇḍitānaṃ piyā hoti, vassasataṃpi suṇanto tittiṃ na gacchati. Tasmā evamāha. Buddhavacanaṃ pana yathā yathāpi ogāhiyati 3- mahāsamuddo viya gambhīrameva hotīti "anuyogakkhamo ca vimajjanakkhamo cā"ti āha. Suṇāhi yassāhaṃ sāvakoti tassa guṇe suṇāhīti bhagavato vaṇṇe vattuṃ āraddho. [76] Dhīrassāti dhīraṃ 4- vuccati paṇḍiccaṃ, yā paññā pajānanā .pe. Sammādiṭṭhi, tena samannāgatassa dhātuāyatanapaṭiccasamuppādaṭṭhānaṭṭhānakusalassa paṇḍitassāhaṃ sāvako, so mayhaṃ satthāti evaṃ sabbapadesu sambandho veditabbo. Pabhinnakhīlassāti bhinnapañcacetokhilassa. Sabbaputhujjane vijiniṃsu vijinanti vijinissanti vāti vijayā. Ke te, maccumārakilesamāradevaputtamārāti. Te vijitā vijayā etenāti vijitavijayo. Bhagavā, tassa vijitavijayassa. Anīghassāti kilesadukkhenapi vipākadukkhenapi niddukkhassa. Susamacittassāti devadattadhanapālakaaṅgulimālarāhulattherādīsupi devamanussesu suṭṭhu samacittassa. Vuddhasīlassāti vuḍḍhitācārassa. Sādhupaññassāti sundarapaññassa. Vesamantarassāti rāgādivisamaṃ 5- taritvā vitaritvā ṭhitassa. Vimalassāti vigatarāgādimalassa. @Footnote: 1 cha.Ma. khaṇḍakhaṇḍitaṃ 2 ka. dubbuddhīnaṃ 3 cha.Ma. ogāhissati @4 Ma. dhī 5 ṭīkā. vesantarassāti rāgādivisaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.

Tusitassāti tuṭṭhacittassa. Vantalokāmisassāti vantakāmaguṇassa. Muditassāti muditāvihāravasena muditassa, puna vuttameva 1- vā etaṃ. Pasādavasena hi ekaṃpi guṇaṃ punappunaṃ vadatiyeva. Katasamaṇassāti katasāmaññassa, samaṇadhammassa matthakaṃ pattassāti attho. Manujassāti lokavohāravasena ekassa sattassa. Narassāti puna vuttaṃ. 1- Aññathā vuccamāne ekekagāthāya dasaguṇā nappahonti. Venayikassāti sattānaṃ vināyakassa. Ruciradhammassāti sucidhammassa. Pabhāsakassāti obhāsakarassa. 2- Vīrassāti viriyasampannassa. Nisabhassāti usabhavasabhanisabhesu sabbattha appaṭisamaṭṭhena nisabhassa. Gambhīrassāti gambhīraguṇassa, guṇehi vā gambhīrassa. Monapattassāti ñāṇappattassa. Vedassāti vedo vuccati ñāṇaṃ, tena samannāgatassa. Dhammaṭṭhassāti dhamme ṭhitassa. Saṃvutattassāti pihitattassa. Nāgassāti catūhi kāraṇehi nāgassa. Pantasenassāti pantasenāsanassa. Paṭimantakassāti paṭimantanapaññāya samannāgatassa. Monassāti monaṃ vuccati ñāṇaṃ, tena samannāgatassa dhutakilesassa vā. Dantassāti nibbisevanassa. Isisattamassāti vipassiādayo cha isayo upādāya sattamassa. Brahmapattassāti seṭṭhapattassa. Nhātakassāti nhātakilesassa. Padakassāti akkharādīni samodhānetvā gāthāpadakaraṇakusalassa. Viditavedassāti viditañāṇassa. Purindadassāti sabbapaṭhamaṃ dhammadānadāyakassa. Sakkassāti samatthassa. Pattipattassāti ye pattabbā guṇā, te pattassa. Veyyākaraṇassāti vitthāretvā atthadīpakassa. Bhagavatā hi byākatannāmetanti padaṃ natthi, sabbesaṃyeva attho kathito. Vipassissāti vipassanakassa. Anabhinatassāti anatassa. No apanatassāti anuṭṭhassa. 3- Ananugatantarassāti 4- kilese ananugatacittassa. Asitassāti 5- abaddhassa. @Footnote: 1 cha.Ma. punaruttameva 2 cha.Ma. obhāsakassa 3 cha.Ma. aduṭṭhassa @4 ka. anugatassāti 5 ka. asattassāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.

Bhūripaññassāti bhūri vuccati paṭhavī, tāya paṭhavīsamāya paññāya vipulāya mahantāya vitthatāya samannāgatassāti attho. Mahāpaññassāti mahāpaññāya samannāgatassa. Anupalittassāti taṇhādiṭṭhilepehi 1- alitattassa. Āhuneyyassāti āhutiṃ paṭiggahetuṃ yuttassa. Yakkhassāti ānubhāvadassanaṭṭhena vā adissamānakaṭṭhena 2- vā bhagavā yakkho nāma. Tenāha "yakkhassā"ti. Mahatoti mahantassa. Tassa sāvakohamasmīti tassa evaṃvidhaguṇassa 3- satthuno ahaṃ sāvakoti. Upāsakassa sotāpattimaggeneva paṭisambhidā āgatā. Iti paṭisambhidāvisaye ṭhatvā padasatena dasabalassa kilesappahāne vaṇṇaṃ 4- kathento "kassa taṃ gahapati sāvakaṃ dhāremā"ti pañhassa atthaṃ vissajjesi. [77] Kadā saññūḷhāti kadā sampiṇḍitā. Evaṃ kirassa ahosi "ayaṃ idāneva samaṇassa gotamassa santikaṃ gantvā āgato, kadānena ete vaṇṇā sampiṇḍitā"ti. Tasmā evamāha. Vicittaṃ mālaṃ gantheyyāti sayaṃpi dakkhatāya pupphānaṃpi nānāvaṇṇatāya ekato vaṇṭikādibhedaṃ vicitramālaṃ gantheyya. Evameva kho bhanteti ettha nānāpupphānaṃ nānāpuppharāsi viya nānāvidhānaṃ vaṇṇānaṃ bhagavato sinerumatto vaṇṇarāsi daṭṭhabbo. Cheko mālākāro viya upāli gahapati. Mālākārassa vicitramālāganthanaṃ viya gahapatino tathāgatassa vicatravaṇṇaganthanaṃ. Uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañchīti 5- tassa hi bhagavato sakkāraṃ asahamānassa etadahosi "anatthiko dāni ayaṃ gahapati amhehi, sve paṭṭhāya paṇṇāsasaṭṭhījane gahetvā etassa gharaṃ pavisitvā bhuñjituṃ na labhissāmi, bhinnā me bhuttakumbhī"ti. Athassa upaṭṭhākavipariṇāmena balavasoko uppajji. Ime hi sattā attano attanova cintayanti. Tassa tasmiṃ soke uppanne abbhantaraṃ uṇhaṃ ahosi, lohitaṃ vilīyittha, taṃ mahāvātena samuddharitaṃ kuṭe pakkhittarajanaṃ viya pattamattaṃ mukhato uggañchi. Nidhānagataṃ lohitaṃ vamitvā pana appakā sattā jīvituṃ sakkonti. @Footnote: 1 cha.Ma. taṇhādiṭṭhikilesehi 2 cha.Ma. ādissamānakaṭṭhena 3 cha.Ma. evaṃvidhidhaguṇassa @4 cha.Ma. kilesappahānavaṇṇaṃ 5 cha.Ma. uggacchīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.

Nigaṇṭho tattheva jānunā patito, atha naṃ pāṭaṅkiyā bahinagaraṃ haritvā 1- pañcakasīvikāya gahetvā pāvaṃ āgamiṃsu, 2- so na cirasseva pāvāyaṃ kālamakāsi. Imasmiṃ pana sutte uggaṭitaññupuggalassa vasena dhammadesanā pariniṭṭhitāti. Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya upālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. Chaṭṭhaṃ. ---------------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 9 page 39-75. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=9&A=975&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=9&A=975&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=13&i=62              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=13&A=1044              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=13&A=1082              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=13&A=1082              Contents of The Tipitaka Volume 13 http://84000.org/tipitaka/read/?index_13

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]