ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 7 : PALI ROMAN Ma.A. (papa–ca.1)

                       2. Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā
                          vesālinagaravaṇṇanā
     [146] Evamme sutanti mahāsīhanādasuttaṃ. Tattha vesāliyanti evaṃnāmake
nagare. Taṃ kira aparāparaṃ visālībhūtatāya "vesālī"ti saṅkhaṃ 3- gataṃ. Tatrāyaṃ
anupubbikathā 3-:- bārāṇasirañño kira aggamahesiyā kucchimhi gabbho saṇṭhāsi,
sā ñatvā rañño nivedeti. 4- Rājā gabbhaparihāraṃ adāsi. Sā sammāparihariyamānā
gabbhaparipākakāle vijāyanagharaṃ pāvisi. Puññavantīnaṃ paccūsasamaye gabbhavuṭṭhānaṃ
hoti, sā ca tāsaṃ aññatarā, tena paccūsasamaye alattakapaṭalabandhujīvapupphasadisaṃ 5-
maṃsapesiṃ vijāyi. Tato "aññā deviyo suvaṇṇabimbasadise putte vijāyanti,
aggamahesī maṃsapesinti rañño purato mama avaṇṇo uppajjeyyā"ti cintetvā
tena avaṇṇabhayena taṃ maṃsapesiṃ ekasmiṃ bhājane pakkhipitvā paṭikujjitvā
@Footnote: 1 cha.Ma. iti-saddo na dissati   2 cha.Ma. taṃ    3 cha.Ma. saṅkhayaṃ evamuparipi
@4 cha.Ma. anupubbakathā       5 cha.Ma. nivedesi   6 cha.Ma. bandhujīvakapupphasadisaṃ
Rājamuddikāya lañcetvā 1- gaṅgāya sote pakkhipāpesi. Manussehi chaḍḍitamatte
devatā ārakkhaṃ 2- saṃvidahiṃsu. Suvaṇṇapaṭṭakaṃ cettha jātihiṅgulakena "bārāṇasirañño
aggamahesiyā pajā"ti likhitvā bandhiṃsu. Tato taṃ bhājanaṃ ūmibhayādīhi anupaddutaṃ
gaṅgāsotena pāyāsi.
     Tena ca samayena aññataro tāpaso gopakulaṃ 3- nissāya gaṅgātīre viharati.
So pātova gaṅgamotiṇṇo taṃ bhājanaṃ āgacchantaṃ disvā paṃsukūlasaññāya aggahesi.
Athettha taṃ akkharapaṭṭakaṃ 4- rājamuddikālañcanaṃ 5- ca disvā muñcitvā taṃ maṃsapesiṃ
addasa, disvānassa etadahosi "siyā gabbho, tathāhissa duggandhapūtikabhāvo
natthī"ti assamaṃ ānetvā 6- suddhe okāse ṭhapasi. Atha addhamāsaccayena 7- dve
maṃsapesiyo ahesuṃ. Tāpaso disvā sādhutaraṃ ṭhapesi. Tato puna addhamāsaccayena
ekamekissā maṃsapesiyā hatthapādasīsānamatthāya pañca pañca pīḷakā uṭṭhahiṃsu.
Atha tato addhamāsaccayena ekā maṃsapesi suvaṇṇabimbasadiso dārako, ekā
dārikā ahosi.
     Tesu tāpasassa puttasineho uppajji, aṅguṭṭhakatopassa 8- khīraṃ nibbatti,
tato pabhūti ca khīrabhattaṃ alabhittha, so bhattaṃ bhuñjitvā khīraṃ dārakānaṃ mukhe
āsiñcati. Tesaṃ udaraṃ yaṃ yaṃ pavisati, taṃ taṃ sabbaṃ maṇibhājanagataṃ viya dissati,
evaṃ nicchavī ahesuṃ. Apare āhu "sibbetvā ṭhapitā viya nesaṃ aññamaññaṃ
līnacchavī ahesun"9- ti. Evaṃ te nicchavitāya vā līnacchavitāya vā licchavīti
paññāyiṃsu.
     Tāpaso dārake posento ussūre gāmaṃ bhikkhāya 10- pavisati, atidivā
paṭikkamati. Tassa taṃ byāpāraṃ ñatvā gopālakā āhaṃsu "bhante pabbajitānaṃ
dārakaposanaṃ palibodho, amhākaṃ dārake detha, mayaṃ posissāma, 11- tumhe attano
kammaṃ karothā"ti. Tāpaso sādhūti paṭissuṇi. Gopālakā dutiyadivase maggaṃ samaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. lañchetvā  2 ka. rakkhaṃ   3 cha.Ma. gopālakakulaṃ, Sī. gopakakulaṃ
@4 cha.Ma. akkharapaṭṭikaṃ   5 cha.Ma.....lañchanaṃ  6 cha.Ma. netvā  7 cha.Ma. aḍḍha....,
@evamuparipi  8 aṅguṭṭhakato cassa  9 cha.Ma. līnā chavi ahosīti   10 Sī. piṇḍāya
@11 cha.Ma. posessāma
Katvā pupphehi okiritvā dhajapaṭākā ussāpetvā turiyehi vajjamānehi assamaṃ
āgatā. Tāpaso "mahāpuññā dārakā appamādena vaḍḍhetha, vaḍḍhetvā ca
aññamañañaṃ āvāhavivāhaṃ karotha, pañcagorasena rājānaṃ tosetvā bhūmibhāgaṃ
gahetvā nagaraṃ māpetha, tattha kumāraṃ abhisiñcathā"ti vatvā dārake adāsi. Te
sādhūti paṭissuṇitvā dārake netvā posesuṃ.
     Dārakā vuddhimanvāya kīḷantā vivādaṭṭhānesu aññe gopālakadārake
hatthenapi pādenapi paharanti. Te rodantā 1- "kissa rodathā"ti ca mātāpitūhi
vuttā "ime nimmātāpitikā tāpasapositā amhe atipaharantī"ti vadanti.
Tato tesaṃ mātāpitaro "ime dārakā aññe dārake vināsenti dukkhāpenti,
na ime saṅgahetabbā, vajjetabbā ime"ti āhaṃsu. Tato pabhūti kira so padeso
vajjīti vuccati yojanasatiko parimāṇena. Atha taṃ padesaṃ gopālakā rājānaṃ
tosetvā aggahesuṃ. Tattha ca nagaraṃ māpetvā soḷasavassuddesikaṃ kumāraṃ
abhisiñcitvā rājānaṃ akaṃsu. Tāyapassa 2- dārikāya saddhiṃ vivāhaṃ katvā katikaṃ
akaṃsu "na bāhirato dārikā ānetabbā, ito dārikā na kassaci dātabbā"ti.
Tesaṃ paṭhamasaṃvāsena dve dārakā jātā dhītā ca putto ca. Evaṃ soḷasakkhattuṃ
dve dve jātā. Tato tesaṃ dārakānaṃ yathākkamaṃ vaḍḍhantānaṃ ārāmuyyāna-
nivāsaṭṭhānaparivārasampattiṃ gahetuṃ appahontaṃ 3- nagaraṃ tikkhattuṃ gāvutantarena
gāvutantarena parikkhipiṃsu. Tassa punappunaṃ visālīkatattā vesālītveva nāmaṃ jātaṃ.
Tena vuttaṃ "vesāliyanti evaṃnāmake nagare"ti.
     Bahinagareti nagarassa bahi, na ambapālivanaṃ viya antonagarasmiṃ. Ayaṃ
pana jīvakambavanaṃ viya nagarassa bahiddhā vanasaṇḍo. Tena vuttaṃ "bahinagare"ti.
Aparapureti purassa apare, pacchimadisāyanti attho. Vanasaṇḍeti so kira vanasaṇḍo
nagarassa pacchimadisāyaṃ gāvutamatte ṭhāne. Tattha manussā bhagavato gandhakuṭiṃ
katvā taṃ parivāretvā bhikkhūnaṃ rattiṭṭhānadivāṭṭhānacaṅkamaleṇakuṭimaṇḍapādīni
patiṭṭhapesuṃ, bhagavā tattha viharati. Tena vuttaṃ "aparapure vanasaṇḍe"ti. Sunakkhattoti
@Footnote: 1 cha.Ma. rodanti     2 cha.Ma. tāya cassa      3 cha.Ma. appahontā
Tassa nāmaṃ. Licchavīnaṃ pana puttattā licchaviputtoti vutto. Acirapakkantoti
vibbhamitvā gihibhāvūpagamanena adhunā pakkanto. Parisatīti parisamajjhe.
Uttarimanussadhammāti ettha manussadhammo 1- nāma dasa kusalakammapathā. Te paṭisedhetuṃ na
sakkoti. Kasmā? upārambhabhayā. Vesāliyaṃ hi bahū manussā ratanattaye pasannā
buddhamāmakā dhammamāmakā saṃghamāmakā. Te dasa kusalakammapathamattaṃpi natthi samaṇassa
gotamassāti vutte tvaṃ kattha bhagavantaṃ pāṇaṃ hanantaṃ addasa, kattha adinnaṃ
ādiyantantiādīni vatvā attano pamāṇaṃ na jānāsi, kiṃ dantā me atthīti
2- pāsāṇasakkharāni khādi, 2- ahinaṅguṭṭhe gaṇhituṃ vāyamasi, kakacadantesu pupphāvalikaṃ
kīḷituṃ icchasi, mukhato te dante pātessāmāti vadeyyuṃ. So tasmā 3- upārambhabhayā
evaṃ vattuṃ na sakkoti.
                       Uttarimanussadhammādivaṇṇanā
     tato uttariṃ pana visesādhigamaṃ paṭisedhento uttarimanussadhammā
alamariyañāṇadassanavisesoti āha.
     Tattha alamariyaṃ ñātunti alamariyo, ariyabhāvāya samatthoti vuttaṃ hoti.
Ñāṇadassanameva ñāṇadassanaviseso. Alamariyo ca so ñāṇadassanaviseso cāti
alamariyañāṇadassanaviseso. Ñāṇadassananti dibbacakkhupi vipassanāpi maggopi phalaṃpi
paccavekakhaṇañāṇaṃpi sabbaññutañāṇaṃpi vuccati. "appamatto samāno ñāṇadassanaṃ
ārādhetī"ti 4- hi ettha dibbacakkhu ñāṇadassanaṃ nāma. "ñāṇadassanāya cittaṃ
abhinīharati abhininnāmetī"ti 5- ettha hi 6- vipassanāñāṇaṃ. "abhabbā te ñāṇadassanāya
anuttarāya sambodhāyā"ti. 7- Ettha maggo. "ayaṃ maññe *- uttarimanussadhammā
alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti 8- ettha phalañāṇaṃ. "ñāṇañca
pana me dassanaṃ udapādi, `akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni
@Footnote: 1 pāli., cha.Ma. manussadhammā, Ma.mū. 12/146/105 saṃsandetabbaṃ
@2-2 pāsāṇasakkharā khādasi  3 cha.Ma. tesaṃ   4 Ma.mū. 12/311/279 mahāsāropamasutta
@5 dī.Sī. 9/234/77 sāmaññaphalasutta    6 cha.Ma. hi-saddo na dissati
@7 aṅ catukka. 21/196/225 sāḷhasutta  *8 pāli. ayamañño,
@Ma.mū. 12/328/291 cūḷagosiṅgasutta
Punabbhavo"ti 1- ettha paccavekkhaṇañāṇaṃ. "ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi
sattāhakālakato āḷāro kāḷāmo"ti 2- ettha sabbaññutañāṇaṃ. Idha pana
lokuttaramaggo adhippeto. Taṃpi 3- hi so bhagavato paṭisedheti.
     Takkapariyāhatanti iminā ācariyaṃ paṭibāhati. Evaṃ kirassa ahosi:-
samaṇena gotamena ācariye upasaṅkamitvā sukhumaṃ dhammantaraṃ gahitaṃ nāma natthi,
takkapariyāhataṃ pana takketvā vitakketvā 4- evaṃ bhavissati evaṃ bhavissatīti
takkapariyāhataṃ dhammaṃ deseti. 5- Vīmaṃsānucaritanti imināssa 6- lokiyapaññaṃ
anujānāta. Samaṇo gotamo paññavā, so taṃ paññāsaṅkhātaṃ indavajirūpamaṃ vīmaṃsaṃ evaṃ
vaṭṭissati. Ito cito ca anucarāpetvā vīmaṃsāya anucaritaṃ dhammaṃ deseti.
Sayaṃpaṭibhānanti imināssa dhammesu paccakkhabhāvaṃ paṭibāhati. Evaṃ hissa ahosi:-
samaṇassa gotamassa sukhumaṃ dhammantaraṃ vipassanā vā maggo vā phalaṃ vā
paccavekkhaṇā vā 7- natthi, ayaṃ pana laddhapariso, rājānaṃ cakkavattiṃ viya naṃ
cattāro vaṇṇā parivārenti, suphussitaṃ panassa dantāvaraṇaṃ, mudukā jivhā,
madhuro saro, anelagaḷā vācā, so yaṃ yaṃ devassa 8- upaṭṭhāti, taṃ taṃ gahetvā
sayaṃpaṭibhānaṃ kathaṃ 9- kathento mahājanaṃ rañjeti. 10-
     Yassa ca khvāssatthāya dhammo desitoti yassa ca kho atthāya ayaṃ 11-
desito. Seyyathīdaṃ? rāgapaṭighātatthāya asubhakammaṭṭhānaṃ, dosapaṭighātatthāya
mettābhāvanā, mohapaṭighātatthāya pañca dhammā, vitakkūpacchedāya ānāpānassati.
     So niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāyāti so dhammo yo taṃ yathādesitaṃ
karoti, tassa takkarassa sammā hetunā nayena kāraṇena vaṭṭadukkhakkhayāya
niyyāti gacchati taṃ atthaṃ sādhetīti dīpeti. Idaṃ panetaṃ 12- na attano ajjhāsayena
vadati. Buddhānaṃ hi dhammo aniyyānikoti evamevaṃ vadeyya, 13- na pana sakkoti
@Footnote: 1 vinaYu. mahā. 4/16/15 pañcavaggiyakathā  2 Ma.Ma. 13/341/322 bodhirājakumārasutta
@3 cha.Ma. pi-saddo na dissati   4 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati  5 cha.Ma. desetīti
@6 cha.Ma. iminā cassa   7 ka. paccakkhaṃ nāma   8 cha.Ma. so yaṃ yadevassa
@9 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati   10 cha.Ma. rañjetīti   11 cha.Ma. assa dhammo
@12 cha.Ma. panesa  13 cha.Ma. pavedeyya
Vattuṃ. Kasmā? upārambhabhayā. Vesāliyaṃ hi bahū sotāpannasakadāgāmianāgāmiupāsakā.
Te evaṃ vadeyyuṃ "sunakkhatta tvaṃ bhagavatā desito dhammo aniyyānikoti
vadasi, yadi ayaṃ dhammo aniyyāniko, imasmiṃ nagare ime kasmā ettakā
sotāpannā jātā, ettakā sakadāgāmī, ettakā anāgāmīti pubbe vuttanayena
upārambhaṃ kareyyun"ti. So iminā upārambhabhayena aniyyānikoti vattuṃ
asakkonto ajjhanena 1- vissaṭṭhakaṇḍaṃ viya assa dhammo amogho niyyāti,
abbhantare panassa kiñci natthīti vadati.
     Assosi khoti vesāliyaṃ brāhmaṇakulaseṭṭhikulādīsu tattha tattha parisamajjhe
evaṃ bhāsamānassa taṃ vacanaṃ suṇi, na pana paṭisedhesi. Kasmā? kāruññatāya.
Evaṃ kirassa ahosi ayaṃ kuddho jhāyamānaṃ veḷuvanaṃ viya pakkhittaloṇaṃ uddhanaṃ
viya ca kodhavasena taṭataṭāyati, 2- mayā paṭibāhito pana mayipi āghātaṃ bandhissati,
evamassa tathāgate ca mayi cāti dvīsu janesu āghāto atibhāriyo bhavissatīti
kāruññatāya na paṭisedhesi. Apicassa evaṃ ahosi, buddhānaṃ avaṇṇakathanannāma
puṇṇacande dosāropanasadisaṃ, ko imassa kathaṃ gaṇhissati, sayameva kheḷe
pacchinne mukhe sukkhe oramissatīti iminā kāraṇena na paṭisedheti. 3-
Piṇḍapātapaṭikkantoti piṇḍapātapariyesanato apagato.
     [147] Kodhanoti caṇḍo pharuso. Moghapurisoti tucchapuriso. Yassa hi
tasmiṃ attabhāve maggaphalānaṃ upanissayo natthi, taṃ buddhā "moghapuriso"ti
vadanti. Upanissaye satipi tasmiṃ khaṇe magge vā phale vā asati "moghapuriso"ti
vadantiyeva. Imassa pana tasmiṃ attabhāve maggaphalānaṃ upanissayo samucchinnoyeva,
tena taṃ "moghapuriso"ti āha. Kodhā ca panassa esā vācā bhāsitāti esā
ca panassa vācā kodhena bhāsitā
     kasmā panesa bhagavato kuddhoti. Ayaṃ hi pubbe bhagavantaṃ upasaṅkamitvā
dibbacakkhuparikammaṃ pucchi. Athassa bhagavā kathesi. So dibbacakkhuṃ nibbattetvā
@Footnote: 1 cha.Ma. ajjunena    2 cha.Ma. paṭapaṭāyati    3 cha.Ma. paṭisedhesi
Ālokaṃ vaḍḍhetvā devaloke olokento nandanavanacittalatāvanapārusakavanamis-
sakavanesu 1- dibbasampattiṃ anubhavamāne devaputte ca devadhītaro ca disvā etesaṃ
evarūpāya attabhāvasampattiyā ṭhitānaṃ kiṃ madhuro 2- nu kho saddo bhavissatīti saddaṃ
sotukāmo hutvā dasabalaṃ upasaṅkamitvā dibbasotadhātuparikammaṃ pucchi. Bhagavā
panassa dibbasotadhātuyā upanissayo natthīti ñatvā parikammaṃ na kathesi. Na hi
buddhā upanissayavirahitassa parikammaṃ kathenti. So bhagavati āghātaṃ bandhitvā
cintesi "ahaṃ samaṇaṃ gotamaṃ paṭhamaṃ dibbacakkhuparikammaṃ pucchiṃ, so `mayhaṃ taṃ
sampajjatu vā mā vā sampajjatū'ti kathesi. Ahaṃ pana paccattapurisakārena
taṃ nibbattetvā dibbasotadhātuparikammaṃ pucchiṃ, taṃ me na kathesi. Addhāssa evaṃ
hoti `ayaṃ rājapabbajito dibbacakkhuñāṇaṃ nibbattetvā dibbasotadhātuñāṇaṃ
nibbattetvā cetopariyañāṇaṃ nibbattetvā āsavānaṃ khayañāṇaṃ nibbattetvā
mayā samasamo bhavissatī'ti issāmacchariyavasena mayhaṃ na kathetī"ti. Bhiyyoso
mattāya 3- āghātaṃ bandhitvā kāsāyāni chaḍḍetvā gihibhāvaṃ patvāpi na
tuṇhībhūtova 4- vicarati. Dasabalaṃ pana asatā tucchena abbhācikkhanto vicarati.
Tenāha bhagavā "kodhā ca panassa esā vācā bhāsitā"ti.
     Vaṇṇo heso sāriputtāti sāripatta tathāgatena satasahassakappādhikāni
cattāri asaṅkheyyāni pāramiyo pūrentena etadatthameva vāyāmo kato "desanādhammo
me niyyāniko bhavissatī"ti. Tasmā yo evaṃ vadeyya, so vaṇṇaṃyeva
tathāgatassa bhāsati. Vaṇṇo 5- heso sāriputta guṇo so tathāgatassa guṇoti 5-
dasseti.
     Ayampi hi nāma sāriputtātiādinā kiṃ dasseti? sunakkhattena paṭisedhitassa 6-
Uttarimanussadhammassa attani atthitaṃ dasseti. Bhagavā kira ayaṃ 7- sāriputta
sunakkhatto moghapuriso natthi gathāgatassa uttarimanussadhammo vadati. Mayhaṃ ca
sabbaññutañāṇaṃ nāma atthi, iddhividhañāṇaṃ nāma atthi, dibbasotadhātuñāṇaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma......phārusakavana.....   2 cha.Ma. kīvamadhuro    3 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati
@4 cha.Ma. tuṇhībhūto    5-5 cha.Ma. vaṇṇo heso sāriputta tathāgatassa, guṇo eso
@tathāgatassa, na aguṇoti   6 cha.Ma. paṭisiddhassa    7 Sī. passa
Nāma atthi, cetopariyañāṇaṃ nāma atthi, dasabalañāṇaṃ nāma atthi,
catuvesārajjañāṇannāma atthi, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇannāma atthi,
catuyoniparicchedakañāṇannāma atthi, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ nāma atthi, sabbepi cete
uttarimanussadhammāyeva. Evarūpesu uttarimanussadhammesu ekassāpi hi 1-
jānanasamatthaṃ 2- dhammanvayamattaṃpi nāma etassa moghapurisassa na bhavissatīti etamatthaṃ
dassetuṃ ayampi hi nāma sāriputtātiādinā nayena imaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha
anvetīti anvayo, jānāti anubujjhatīti attho. Dhammassa anvayo dhammanvayo, taṃ taṃ
sabbaññutañāṇādidhammajānanapaññāyetaṃ adhivacanaṃ. "itipi so bhagavā"tiādīhi
evarūpaṃpi nāma mayhaṃ sabbaññutañāṇasaṅkhātaṃ uttarimanussadhammaṃ vijjamānameva
atthīti jānituṃ tassa moghapurisassa dhammanvayopi na bhavissatīti dasseti.
Iddhividhañāṇādīsupi evaṃ yojanā veditabbā.
                         Dasabalañāṇādivaṇṇanā
     [148] Ettha ca kiñcāpi cetopariyañāṇānantaraṃ tisso vijjā vattabbā
siyuṃ, yasmā pana tāsu vuttāsu upari dasabalañāṇaṃ nāma 3- paripūrati, tasmā tā
avatvā tathāgatassa dasabalañāṇaṃ paripūraṃ katvā dassento dasa kho panimāni
sāriputtātiādimāha. Tattha tathāgatabalānīti aññehi asādhāraṇāni tathāgatasseva
balāni. Yathā vā pubbabuddhānaṃ balāni puññissariyasampattiyā 4- āgatāni, tathā
āgatabalānītipi attho. Tattha duvidhaṃ tathāgatassa balaṃ kāyabalañca ñāṇabalañca.
Tesu kāyabalaṃ hatthikulānusārena veditabbaṃ. Vuttaṃ hetaṃ porāṇehi:-
         "kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ             paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ
          gandhamaṅgalahemañca                uposathaṃ chaddantime dasā"ti.
     Imāni hi dasa hatthikulāni. Tattha kāḷāvakanti pakatihatthikulaṃ daṭṭhabbaṃ.
Yaṃ dasannaṃ purisānaṃ kāyabalaṃ, taṃ ekassa kāḷāvakahatthino. Yaṃ dasannaṃ kāḷāvakānaṃ
balaṃ, taṃ ekassa gaṅgeyyassa. Yaṃ dasannaṃ gaṅgeyyānaṃ, taṃ ekassa paṇḍarassa.
@Footnote: 1 cha.Ma. hi-saddo na dassati          2 cha.Ma. vijānanasamatthaṃ
@3 cha.Ma. na                        4 cha.Ma. puññussayasampattiyā
Yaṃ dasannaṃ paṇḍarānaṃ, taṃ ekassa tambassa. Yaṃ dasannaṃ tambānaṃ, taṃ ekassa
piṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ piṅgalānaṃ, taṃ ekassa gandhahatthino. Yaṃ dasannaṃ gandhahatthīnaṃ,
taṃ ekassa maṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ maṅgalānaṃ, taṃ ekassa hemavatassa. Yaṃ dasannaṃ
hemavatānaṃ, taṃ ekassa uposathassa. Yaṃ dasannaṃ uposathānaṃ, taṃ ekassa
chaddantassa. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ, taṃ ekassa tathāgatassa. Nārāyanasaṅghātabalantipi
idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthigaṇanāya hatthīnaṃ koṭisahassānaṃ purisagaṇanāya
dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa kāyabalaṃ.
     Ñāṇabalaṃ pana pāliyaṃ tāva āgatameva. Dasabalañāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ,
aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ.
Saṃyuttake 1- āgatāni tesattati ñāṇāni sattasattati ñāṇānīti evaṃ aññānipi
anekāni ñāṇasahassāni, etaṃ ñāṇabalaṃ nāma. Idhāpi ñāṇabalameva adhippetaṃ.
Ñāṇañhi akampiyatthena upatthambhanatthena ca balanti vuttaṃ.
     Yehi balehi samannāgatoti yehi dasahi ñāṇabalehi upeto samupeto.
Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ. Āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ
ṭhānanti attho. Apica gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho.
Gavajasatajeṭṭhako 2- vā usabho, gavajasahassajeṭṭhako 3- vasabho, sabbagavaseṭṭho
sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi akampaniyo nisabho,
so idha usabhoti adhippeto. Idaṃpi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti
āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi paṭhaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānaṃ. Idaṃ pana āsabhaṃ
viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi
pādehi paṭhaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasahi
tathāgatabalehi samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapaṭhaviṃ uppīḷetvā
sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati.
Evaṃ tiṭṭhamāno ca 4- taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti upagacchati na paccakkhāti attani
āropeti. Tena vuttaṃ "āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī"ti.
@Footnote: 1 saṃ. nidāna 16/34/58 dutiyañāṇavatthusutta    2 cha.Ma. vajasatajeṭṭhako
@3 cha.Ma. vajasahassajeṭṭhako                4 cha.Ma. va
     Parisāsūti aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadati,
sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Ayamattho sīhanādasuttena dīpetabbo. Yathā vā
sīho sahanato ca hananato ca sīhoti vuccati, evaṃ tathāgato lokadhammānaṃ sahanato
parappavādānañca hananato sīhoti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ sīhanādaṃ.
Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso
sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu
visārado vigatalomahaṃso iti rūpantiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ
sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ "parisāsu sīhanādaṃ nadatī"ti.
     Brahmacakkaṃ pavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ visiṭṭhaṃ. Cakkasaddo
panāyaṃ:-
         sampattiyaṃ ca lakkhaṇe             rathaṅge iriyāpathe
         dāne ratane dhamma-             cakkādīsu ca dissati 1-
         dhamme idha adhippeto            tañca dvedhā vibhāvaye. 2-
     "cattārīmāni bhikkhave cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussāsanan"tiādīsu 3-
hi ayaṃ sampattiyaṃ dissati. "pādatalesu cakkāni jātānī"ti 4- ettha
lakkhaṇe. "cakkaṃva vahato padan"ti 5- ettha rathaṅge. "catucakkaṃ navadvāran"ti 6-
ettha iriyāpathe. "dadaṃ 7- bhuñja ca 8- mā ca pamādo, cakkaṃ pavattaya sabbapāṇīnan"ti
9- ettha dāne. "dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī"ti 10- ettha ratanacakke.
"mayā pavattitaṃ cakkan"ti 11- ettha dhammacakke. "icchāhatassa posassa, cakkaṃ
bhamati matthake"ti 12- ettha khuracakke. 13- "khurapariyantena cepi cakkenā"ti 14-
ettha paharacakke. 15- "asanivicakkan"ti 16- ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ
dhammacakke adhippeto.
@Footnote: 1 cha.Ma. dāne ratanadhammūra, cakkādīsu ca dissati  2 cha.Ma. dhammacakke idha mato taṃ
@ca dvedhā vibhāvaye    3 aṅ catukka. 21/31/37 cakkasutta
@4 dī. mahā. 10/35/15 mahāpadānasutta  5 khu. dhamMa. 25/1/15 cakakhupālattheravatthu
@6 saṃ. sagā. 15/29/18 catucakkasutta  7 Sī., i. dada   8 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
@9 khu. jā. sattaka. 27/1110/234  kummāsapiṇḍajātaka (syā)  10 dī. mahā.
@10/243/150 mahāsudassanasutta      11 khu. sutta. 25/563/448 selasutta
@12 khu. jā. ekaka. 27/104,796/34,180 mittavindukajātaka (syā)  13 cha.Ma. uracakke
@14 dī.Sī. 9/166/52 sāmaññaphalasutta     15 cha.Ma. paharaṇa....
@16 dī. pāṭi 11/61/36 udumbarikasutta, saṃ. nidāna 16/162/219 asanisutta
     Taṃ pana dhammacakkaṃ duvidhaṃ hoti paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañca. Tattha
paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ 1- paṭivedhañāṇaṃ. Karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ
ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ.
Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ
nāma. Tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ,
phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Dīpaṅkarato 2- paṭṭhāya vā yāva arahattamaggā
uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇaṃpi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ.
Tañhi yāva aññākoṇḍaññassa 3- sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe
pavattannāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayaṃpi panetaṃ
aññehi asādhāraṇaṃ, buddhānaṃyeva orasaññāṇaṃ.
     Idāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti,
yāni ādito ca 4- "dasa kho panīmāni sāriputta tathāgatassa tathāgatabalānī"ti
nikkhittāni, tāni vitthārato dassetuṃ katamāni dasa, idha sāriputta tathāgato
ṭhānañca ṭhānatotiādimāha. Tattha ṭhānañca ṭhānatoti kāraṇañca kāraṇato.
Kāraṇañhi yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttitāya 5- uppajjati ceva pavattati
ca, tasmā ṭhānanti vuccati. Taṃ bhagavā "ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ
hetupaccayā upādāya, taṃ taṃ ṭhānaṃ. Ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na
hetupaccayā 6- upādāya, taṃ taṃ aṭṭhānan"ti pajānanto ṭhānañca ṭhānato
aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Abhidhamme panetaṃ "tattha katamaṃ
tathāgatassa ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ ñāṇan"tiādinā 7-
nayena vitthāritameva. Yampiti yena ñāṇena. Idampi sāriputta tathāgatassāti idaṃpi
ṭhānāṭhānañca ñāṇaṃ 8- tathāgatassa balannāma hotīti attho. Evaṃ sabbapadesu
yojanā veditabbā.
    Kammasamādānānanti samādiyitvā katānaṃ kusalāsusalakammānaṃ, kammameva
vā kammasamādānaṃ. Ṭhānaso hetusoti paccayato ceva hetuto ca. Tattha
@Footnote: 1 cha.Ma. ariyabalāvahaṃ, evamuparipi  2 cha.Ma. dīpaṅkaradasabalato
@3 cha.Ma. aññātakoṇḍañña...evamuparipi    4 cha.Ma. va
@5 cha.Ma. tadāyattavuttiyāya 6 cha.Ma. na hetū na paccayā  7 abhi. vibhaṅga 35/809/409
@ñāṇavibhaṅga. dasakaniddesa       8 cha.Ma. ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ
Gatiupadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṃ. Kammaṃ hetu. Imassa pana ñāṇassa vitthārakathā
"atthekaccāni pāpakāni kammasamādānāni gatisampattipaṭibāḷhāni na
vipaccantī"tiādinā 1- nayena abhidhamme āgatāyeva.
     Sabbattha gāmininti sabbattha gatigāminiñca 2- agatigāminiñca. Paṭipadanti
maggaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti bahūsupi manussesu ekameva pāṇaṃ ghātentesu imassa
cetanā nirayagāminī bhavissati, imassa cetanā tiracchānayonigāminīti iminā nayena
ekavatthusmiṃpi kusalākusalacetanāsaṅkhātānaṃ paṭipattīnaṃ aviparītato sabhāvaṃ jānātīti. 3-
Imassapi ca 4- ñāṇassa vitthārakathā "tattha katamaṃ tathāgatassa sabbatthagāminiṃ
paṭipadaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ? idha tathāgato `ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā nirayagāminī'ti
pajānātī"tiādinā 5- nayena abhidhamme āgatāyeva.
     Anekadhātunti cakkhudhātuādīhi kāmadhātuādīhi vā dhātūhi bahudhātuṃ.
Nānādhātunti tāsaṃyeva dhātūnaṃ vilakkhaṇattā 6- nānappakāradhātuṃ. Lokanti
khandhāyatanadhātulokaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti tāsaṃ tāsaṃyeva 7- dhātūnaṃ aviparītato sabhāvaṃ
paṭivijjhati. Idaṃpi ñāṇaṃ "tattha katamaṃ tathāgatassa anekadhātunānādhātulokaṃ
yathābhūtaṃ ñāṇaṃ? idha tathāgato khandhanānattaṃ pajānātī"tiādīnā 8- nayena
abhidhamme vitthāritameva.
     Nānādhimuttikatanti hīnādīhi adhimutīhi nānādhimuttikabhāvaṃ. Idaṃpi ñāṇaṃ
"tattha katamaṃ tathāgatassa sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ? idha tathāgato
pajānāti `santi sattā hīnādhimuttikā"tiādinā 9- nayena abhidhamme vitthāritameva.
     Parasattānanti padhānasattānaṃ. Parapuggalānanti tato paresaṃ hīnasattānaṃ.
Ekatthameva vā etaṃ padadvayaṃ. Veneyyavasena pana dvedhā vuttaṃ.
Indriyaparopariyattanti saddhādīnaṃ indriyānaṃ parabhāvañca aparabhāvañca, vuḍḍhiñca
10- hāniñcāti attho. Imassapi ñāṇassa vitthārakathā "tattha katamaṃ tathāgatassa parasattānaṃ
@Footnote: 1 abhi. vibhaṅga. 35/810/412 ñāṇavibhaṅga: dasakaniddesa  2 cha.Ma. sabbagatigāminiṃ
@3 cha.Ma. jānāti      4 cha.Ma. imassa ca      5 abhi. vibhaṅga 35/811/413 dasakaniddesa
@6 cha.Ma. vilakkhaṇatāya   7 cha.Ma. tāsaṃ tāsaṃ     8 abhi. vibhaṅga. 35/812/414 dasakaniddesa
@9 abhi. vibhaṅga. 35/813/414 dasakaniddesa    10  cha.Ma. vuddhiñca
Parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ? idha tathāgato sattānaṃ āsayaṃ
pajānāti anusayaṃ pajānātī"tiādinā 1- nayena abhidhamme āgatāyeva.
     Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti paṭhamādīnaṃ catunnaṃ jhānānaṃ rūpī rūpāni
passatīti ādīnaṃ aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ savitakkasavicārādīnaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ
paṭhamajjhānasamāpattiādīnañca navannaṃ anupubbasamāpattinaṃ. Saṅkilesanti
hānabhāgiyadhammaṃ. Vodānanti visesabhāgiyadhammaṃ. Vuṭṭhānanti "vodānampi vuṭṭhānaṃ,
tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānan"ti 2- evaṃ vuttaṃ paguṇajjhānañceva
bhavaṅgaphalasamāpattiyo ca. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa uparimassa
padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā "vodānampi vuṭṭhānan"ti vuttaṃ. Bhavaṅgena sabbajjhānehi
vuṭṭhānaṃ hoti. Phalasamāpattiyā nirodhasamāpattito vuṭṭhānaṃ hoti. Taṃ sandhāya
"tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānan"ti vuttaṃ. Idaṃpi ñāṇaṃ "tattha
katamaṃ tathāgatassa jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ
ñāṇaṃ? jhāyīti cattāro jhāyī, atthekacco jhāyī sampattiṃyeva samānaṃ vipattīti
paccetī"tiādinā 3- nayena abhidhamme vitthāritaṃ. Sabbaññutañāṇañca 4- vitthārakathāya
vinicchayo 4- sammohavinodaniyaṃ vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ vutto. Pubbenivāsānussatidibba-
cakkhuñāṇakathā visuddhimagge 5- vitthāritā. Āsavakkhayakathā bhayabherave.
     [149] Imāni kho sāriputtāti yāni pubbe "dasa kho sāriputta
tathāgatassa tathāgatabalānī"ti avocaṃ, imāni tānīti appanaṃ karoti. Tattha
paravādikathā hoti:- dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiyekkaṃ natthi, sabbaññutañāṇassevāyaṃ
pabhedoti. Taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva, hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ
sabbaññutañāṇaṃ. Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti. Sabbaññutañāṇaṃ taṃpi tato
avasesaṃpi jānāti. 6- Dasabalañāṇesupi hi 7- paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti. Dutiyaṃ
kammantaravipākantarameva. Tatiyaṃ kammaparicchedameva. Catutthaṃ dhātunānattakāraṇameva.
Pañcamaṃ sattānaṃ ajjhāsayādhimuttimeva. Chaṭṭhaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva. Sattamaṃ
@Footnote: 1 abhi. vibhaṅga. 35/814/414 ñāṇavibhaṅga: dasakaniddesa
@2 abhi. vibhaṅga 35/828/419 dasakaniddesa  3 abhi. vibhaṅga. 35/828/417 dasakaniddesa
@4-4 cha.Ma. sattannaṃ ñāṇānaṃ vitthārakathāvinicchayo  5 visuddhi. 2/251-2
@abhiññāniddesa  6 cha.Ma. pajānāti  7 cha.Ma. dasabalañāṇesu hi
Jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṅkilesādimeva. Aṭṭhamaṃ pubbenivutthakhandhasantatimeva. Navamaṃ
sattānaṃ cutipaṭisandhimeva. Dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutañāṇaṃ pana etehi
jānitabbaṃ ca tato uttariñca pajānāti. Etesaṃ pana kiccaṃ na sabbaṃ karoti.
Tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti,
maggo hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti. Apica paravādī evaṃ pucchitabbo
"dasabalañāṇaṃ nāma etaṃ savitakkasavicāraṃ avitakkavicāramattaṃ avitakkaavicāraṃ
kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokiyaṃ lokuttaran"ti. Jānanto paṭipāṭiyā satta
ñāṇāni savitakkasavicārānīti vakkhati. Tato parāni dve avitakkaavicārānīti vakkhati.
Āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā
avitakkaavicāranti vakkhati. Tathā paṭipāṭiyā satta kāmāvacarāni, tato dve 1-
rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttaranti vakkhati, sabbaññutañāṇaṃ pana savitakkasavicārameva
kāmāvacarameva lokiyamevāti vakkhati.
     Evamettha anupadavaṇṇanaṃ ñatvā 2- idāni yasmā tathāgato paṭhamaṃyeva
ṭhānāṭṭhānañāṇena veneyyasattānaṃ āsavakkhayādhigamanassa ceva anadhigamassa ca
ṭhānāṭṭhānabhūtaṃ kilesāvaraṇābhāvaṃ passati, lokiyasammādiṭṭhiṭṭhānadassanato
niyatamicchādiṭṭhiṭṭhānābhāvadassanato ca. Atha nesaṃ kammavipākañāṇena vipākāvaraṇābhāvaṃ
passati, tihetukapaṭisandhidassanato. Sabbatthagāminīpaṭipadāñāṇena kammāvaraṇābhāvaṃ
passati, anantariyakammābhāvadassanato. Evaṃ anāvaraṇānaṃ anekadhātunānādhātuñāṇena
anukūladhammadesanatthaṃ cariyavisesaṃ passati, dhātuvemattadassanato. Atha nesaṃ
nānādhimuttikatāñāṇena adhimuttiṃ passati, payogaṃ anādiyitvāpi adhimuttivasena
dhammadesanatthaṃ. Athevaṃ diṭṭhādhimuttīnaṃ yathāsatti yathābalaṃ dhammaṃ desetuṃ
indriyaparopariyattiñāṇena 3- indriyaparopariyattaṃ passati, saddhādīnaṃ
tikkhamudubhāvadassanato. Evaṃ pariññātindriyaparopariyattā pana tesaṃ 4-
ce 4- dūre honti, paṭhamajjhānādīsu  vasībhūttā iddhiviseseneva 5-
te khippaṃ upagacchati, upagantvā ca nesaṃ pubbenivāsānussati ñāṇena
pubbajātibhāvanaṃ, dibbacakkhuñāṇānubhāvato pattabbena cetopariyañāṇena
@Footnote: 1 cha.Ma. tato parāni dve    2 cha.Ma. katvā    3 cha.Ma.....pariyattañāṇena
@4-4 cha.Ma. te sace        5 cha.Ma. iddhivisesena
Sampati cittavisesaṃ passanto āsavakkhayañāṇānubhāvena āsavakkhayagāminiyā paṭipadāya
vigatasammohattā āsavakkhayāya dhammaṃ deseti. Tasmā iminā anukkamena imāni
basabalāni vuttānīti veditabbāni.
     Taṃ sāriputta vācaṃ appahāyātiādīsu puna evarūpaṃ 1- vācaṃ na vakkhāmīti
vadanto taṃ vācaṃ pajahati nāma. Puna evarūpaṃ cittaṃ na uppādessāmīti cintento
cittaṃ pajahati nāma. Puna evarūpaṃ diṭṭhiṃ na gaṇhissāmīti pajahanto diṭṭhiṃ
paṭinissajjati nāma, tathā akaronto neva pajahati na paṭinissajjati. So
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ nirayeti yathā nirayapālehi āharitvā niraye ṭhapito,
evaṃ niraye ṭhapitoyevāti. Veditabbo.
     Idānissa atthasādhakaṃ upamaṃ dassento seyyathāpītiādimāha. Tattha
sīlasampannotiādīsu lokiyalokuttarasīlasamādhipaññā veditabbā. Lokuttaravaseneva
vinivattetuṃpi vaṭṭati. Ayañhi sammāvācākammanatājīvehi sīlasampanno,
sammāvāyāmasatisamādhīhi samādhisampanno, sammādiṭṭhisaṅkappehi paññāsampanno, so
evaṃ sīlādisampanno bhikkhu yathā diṭṭheva dhamme imasmiṃyeva attabhāve aññaṃ
ārādheti arahattaṃ pāpuṇāti, evaṃ sampadamidaṃ sāriputta vadāmi imaṃpi kāraṇaṃ
evarūpameva, yathā hi maggānantaraṃ avirajjhitvāva phalaṃ nibbattati, evameva
imassapi puggalassa cutianantaraṃ avirajjhitvāva niraye paṭisandhi hotīti dasseti.
Sakalasmiñhi buddhavacane imāya upamāya gāḷhataraṃ katvā vuttaupamā nāma
natthi.
     [150] Vesārajjānīti ettha sārajjapaṭipakkho vesārajjaṃ, catūsu ṭhānesu
sārajjābhāvaṃ 2- paccavekkhantassa uppannasomanassamayañāṇassetaṃ nāmaṃ.
Sammāsambuddhassa te paṭijānatoti ahaṃ sammāsambuddho, sabbe dhammā mayā
abhisambuddhāti evaṃ paṭijānato tava. Anabhisambuddhāti ime nāma dhammā tayā
anabhisambuddhā. Tatra vatāti tesu vata anabhisambuddhāti evaṃ dassitadhammesu.
@Footnote: 1 cha.Ma. evarūpiṃ            2 ka. sārajjabhāvaṃ
Sahadhammenāti sahetunā sakāraṇena vacanena sunakkhatto viya vippalapanto
appamāṇaṃ. Nimittametanti ettha puggalopi dhammopi nimittanti adhippeto. Taṃ
puggalaṃ na passāmi, yo maṃ paṭicodessati, taṃ dhammaṃ na passāmi, yaṃ dassetvā
ayaṃ nāma dhammo tayā anabhisambuddhoti maṃ paṭicodessatīti ayamettha attho.
Khemappattoti khemaṃ patto, sesapadadvayaṃ imasseva vevacanaṃ. Sabbaṃ hetaṃ
vesārajjañāṇameva sandhāya vuttaṃ. Dasabalassa hi ayaṃ nāma dhammo tayā
anabhisambuddhoti codakaṃ puggalaṃ vā codanākāraṇaṃ anabhisambuddhaṃ dhammaṃ vā apassato
sabhāvabuddhoyeva vā samāno ahaṃ buddhosmīti vadāmīti paccavekkhantassa balavataraṃ
somanassaṃ uppajjati. Tena sampayuttaṃ ñāṇaṃ vesārajjaṃ nāma. Taṃ sandhāya
"khemappatto"tiādimāha. Evaṃ sabbattha attho veditabbo.
     Antarāyikā dhammāti ettha pana antarāyaṃ karontīti antarāyikā, te
atthato sañcicca vītikkantā satta āpattikkhandhā. Sañcicca vītikkantañhi
antamaso dukkaṭadubbhāsitaṃpi maggaphalānaṃ antarāyaṃ karoti. Idha pana methunadhammo
adhippeto. Methunaṃ sevato hi yassa kassaci nissaṃsayameva maggaphalānaṃ antarāyo
hoti. Yassa kho pana tesu atthāyāti rāgakkhayādīsu yassa atthāya. Dhammo
desitoti asubhabhāvanādidhammo kathito. Tatra vata manti tasmiṃ niyyānikadhamme 1-
maṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
                           Aṭṭhaparisavaṇṇanā
     [151] "aṭṭha kho 2- imā sāriputtā"ti idaṃ kasmā āraddhaṃ?
vesārajjañāṇassa baladassanatthaṃ. Yathā hi byattaparisaṃ ajjhogāhetvā viññūnaṃ cittaṃ
ārādhanasamatthāya kathāya dhammakathikassa chekabhāvo paññāyati, evaṃ imā 3- aṭṭha
parisā patvā vesārajjañāṇassa 3- vesārajjabhāvo sakkā ñātunti
vesārajjañāṇassa balaṃ dassento aṭṭha kho imā sāriputtātiādimāha.
@Footnote: 1 cha.Ma. aniyyānikadhamme  2 ka. atha kho
@3-3 ka. imāhi aṭṭhahi parisāhipi vesārajjañāṇassa
     Tattha khattiyaparisāti khattiyānaṃ sannipatitvā nisinnaṭṭhānaṃ, esa nayo
sabbattha. Mārakāyikānaṃ pana sannipatitvā nisinnaṭṭhānaṃ māraparisā veditabbā,
na mārānaṃ. Sabbāpi cetā parisā uggaṭṭhānadassanavasena gahitā. Manussā hi
"ettha rājā nisinno"ti pakativacanaṃpi vattuṃ na sakkonti, kacchehi sedā
muccanti. Evaṃ uggā khattiyaparisā. Brāhmaṇā tīsu vedesu kusalā honti,
gahapatayo nānāvohāresu ceva akkharacintāya ca. Samaṇā sakavādaparavādesu
kusalā honti. Tesaṃ majjhe dhammakathākathanaṃ nāma ativiya bhāro. Amanussāpi
uggā honti. Amanussoti hi vuttamattepi manussānaṃ sakalasarīraṃ saṅkampati,
tassa 1- rūpaṃ vā disvā saddaṃ vā sutvā sattā visaññinopi 2- honti. Evaṃ
amanussaparisā uggā. Tāsupi dhammakathākathanannāma ativiya bhāro. Iti
uggaṭṭhānadassanavasenetā 3- gahitāti veditabbā.
     Ajjhogāhatīti anupavisati. Anekasataṃ khattiyaparisanti bimbisārasamāgamañāti-
samāgamalicchavisamāgamasadisaṃ. Aññesupi cakkavāḷesu labbhatiyeva. Kiṃ pana bhagavā
aññāni cakkavāḷānipi gacchatīti, āma gacchati. Kīdiso hutvā? yādisā te,
tādisoyeva. Tenevāha "abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ khattiyaparisaṃ
upasaṅkamitvā 4- tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo
hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā ca kathāya
sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti
`ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā ca kathāya
sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca
maṃ na jānanti `ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā"ti. 5-
     Khattiyā keyūraṅgamālāgandhādivibhūsitā nānāvirāgavasanā
āmuttamaṇikuṇḍalā 6- molīdharā honti. Kiṃ bhagavāpi evaṃ attānaṃ maṇḍeti.
Tepi 7- odātāpi honti kāḷāpi maṅguracchavīpi. 8- Kiṃ satthāpi evarūpo
@Footnote: 1 cha.Ma. tesaṃ    2 cha.Ma. pi-saddo na dissati     3 cha.Ma....dassanavasena tā
@4 pāli., cha.Ma. upasaṅkamitā   5 dī. mahā. 10/172/98 mahāparinibbānasutta
@6 cha.Ma. āmukkamaṇikuṇḍalā     7 cha.Ma. te ca    8 cha.Ma. maṅgulacchavīpi
Hoti. 1- Satthā attano pabbajitaveseneva gacchati, tesaṃ pana tādiso hutvā
upaṭṭhāti, gantvā rājāsane nisinnaṃ attānaṃ dasseti, tesaṃ "ajja amhākaṃ
rājā ativiya virocatī"ti hoti. Te ca bhinnassarāpi 2- honti gambhīrassarāpi 3-
kākassarāpi. Satthā brahmassareneva dhammaṃ katheti. Tādisako mayhaṃ saro hotīti
idaṃ pana bhāsantaraṃ sandhāya kathitaṃ. Manussānaṃ pana taṃ sutvā "ajja rājā
madhurena saddena 4- kathetī"ti hoti. Kathetvā pakkante ca bhagavati puna rājānaṃ
āgataṃ disvā "ko nukho ayan"ti vīmaṃsā uppajjati.
     Idaṃ vuttaṃ hoti:- ko nukho ayaṃ imasmiṃ ṭhāne idāneva magadhabhāsāya 5-
sīhalabhāsāya 6- madhurena sarena kathento antarahito, kiṃ devo udāhu manussoti.
Kimatthaṃ panevaṃ ajānantānaṃ dhammaṃ desetīti. Vāsanatthāya. Evaṃ sutopi hi dhammo
anāgate paccayo hotiyevāti anāgataṃ paṭicca deseti. 7-
     Sannisinnapubbanti saṅgamma nisinnapubbaṃ. Sallapitapubbanti ālāpasallāpo
katapubbo. Sākacchāti dhammasākacchāpi samāpajjitapubbā. Anekasataṃ brāhmaṇa-
parisantiādinā hi 8- soṇadaṇḍasamāgamādivasena ceva aññacakkavāḷavasena ca
sambhavo veditabbo.
                           Catuyonivaṇṇanā
     [152] Catasso kho imā sāriputta yoniyoti ettha yonīti
khandhakoṭṭhāsassapi kāraṇassapi passāvamaggassapi nāmaṃ. "catasso nāgayoniyo catasso
supaṇṇayoniyo"ti 9- ettha hi khandhakoṭṭhāso yoni nāma. "yoni hesā bhūmija
phalassa adhigamāyā"ti 10- ettha kāraṇaṃ. "na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi, yonijaṃ
mattisambhavan"ti 11- ettha passāvamaggo. Idha pana khandhakoṭṭhāso yonīti
@Footnote: 1 cha.Ma. hotīti    2 Sī. chinnassarāpi   3 cha.Ma. gaggarassarāpi, Sī. baddhassarāpi
@4 cha.Ma. sarena    5 cha.Ma. māgadha...  6 cha.Ma. sīhaḷa... evamuparipi
@7 cha.Ma. desetīti  8 cha.Ma.... ādīnampi  9 saṃ. khandha. 17/342/204 nāgasaṃyutta
@10 Ma. upari. 14/226/192 bhūmijasutta   11 Ma.Ma. 13/457/449 vāseṭṭhasutta,
@khu. dhamMa. 25/396/86 aññatarabrāhmaṇavatthu
Adhippeto. Tattha aṇḍe jātā aṇḍajā. Jalābumhi jātā jalābujā. Saṃsede
jātā saṃsedajā. Vinā etehi kāraṇehi uppatitvā viya nibbattā abhinibbattāti
opapātikā. Abhinibbhijja jāyantīti bhinditvā nikkhamanavasena jāyanti. Pūtikuṇape
vātiādīhi aniṭṭhaṭṭhānāneva 1- dassitāni. Iṭṭhesupi sappitelamadhuphāṇitādīsu
sattā jāyantieva. Devātiādīsu catummahārājikato paṭṭhāya uparidevā
opapātikāva honti. Bhummadevā 2- pana catuyonikā. Ekacce ca manussāti manussesu
keci devā viya opapātikā ca honti. Yebhuyyena panete jalābujāva, aṇḍajāpi
ettha kontaputtā 3- dve bhātiyattherā viya, saṃsedajāpi padumagabbhe nibbatta-
pokkharasātibrāhmaṇapadumavatīdevīādayo viya, evaṃ vinipātikesu, nijjhāmataṇhikapetā
nerayikā viya opapātikāyeva, avasesā catuyonikāpi honti. Yathā ca 4- te,
evaṃ yakkhāpi sabbacatuppadapakkhijātidīghajātiādayopi sabbepi catuyonikāyeva.
                           Pañcagativaṇṇanā
     [153] Pañca kho imā sāriputta gatiyoti ettha sukatadukkaṭakammavasena
gantabbāti gatiyo. Apica gatigatinibbattigatiajjhāsayagativibhavagatinipphattigatīti
bahuvidhā gati nāma. Tattha "taṃ gatiṃ pecca gacchāmī"ti 5- ca, "yassa gatiṃ na
jānanti, devā gandhabbamānusā"ti 6- ca ayaṃ gatigati nāma. "imesaṃ kho ahaṃ
bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi gatiṃ vā agatiṃ vā"ti 7- ayaṃ
nibbattigati nāma. "evaṃ 8- kho te ahaṃ brahme gatiñca pajānāmi jutiñca
pajānāmī"ti 9- ayaṃ ajjhāsayagati nāma. "vibhavo gati dhammānaṃ, nibbānaṃ arahato
gatī"ti 10- ayaṃ vibhavagati nāma. "dveyeva gatiyo bhavanti anaññā"ti 11- ayaṃ
nipphattigati nāma. Tāsu idha gatigati adhippetā.
@Footnote: 1 Sī....ādīni aniṭṭhāneva   2 cha.Ma. bhūmadevā   3 Ma. koṇḍaputtā
@4 cha.Ma. ca saddo na dissati    5 aṅ. catukka. 21/184/199 abhayasutta
@6 khu. dhamMa. 25/420/90 vaṅgīsattheravatthu  7 Ma.mū. 12/508/452 māratajjanīyasutta
@8 cha.Ma. evampi   9 Ma.mū. 12/503/445 brahmanimantanikasutta
@10 vinaYu.  pari. 8/339/315 gāthāsaṅgaṇika  11 dī.Sī. 9/58/88 ambaṭṭhasutta,
@dī. mahā. 10/34/14 mahāpadānasutta
     Nirayotiādīsu niratiaṭṭhena nirassādaṭṭhena nirayo. Tiriyaṃ añchantīti 1-
tiracchānā. Tesaṃ yoni tiracchānayoni. Peccabhāvaṃ pattānaṃ visayoti pettivisayo.
Manaso ussannattā manussā. Pañcahi kāmaguṇehi attano attano ānubhāvehi
ca dibbantīti devā. Nirayañcāhaṃ sāriputtātiādīsu nirayoti saddhiṃ okāsena
khandhā. Tiracchānayoniṃ cātiādīsupi eseva nayo. Maggaṃ paṭipadanti ubhayenāpi
vuttaṃ gatisaṃvattanikakammameva dasseti. Yathā ca paṭipannoti yena maggena yāya
paṭipadāya paṭipannoti ubhayaṃpi ekato katvā niddisati. Apāyantiādīsu
vuḍḍhisaṅkhātā 2- sukhasaṅkhātā vā ayā apetattā apāyo. Dukkhassa gati paṭissaraṇanti
duggati. Dukkaṭakārino ettha vinipatantīti vinipāto. Nibbānañcāhanti idaṃ pana
na kevalaṃ gatigatimeva, gatinissaraṇaṃ nibbānaṃpi jānāmīti dassanatthaṃ āha. Idha
maggoti paṭipadāti 3- ubhayenapi ariyamaggova vutto.
                        Ñāṇappavattākāravaṇṇanā
     [154] Idāni yathāvuttesu ṭhānesu 4- attano ñāṇappavattākāraṃ dassento
idhāhaṃ sāriputtātiādimāha.
     Tattha ekantadukkhāti niccadukkhā nirantaradukkhā. Tippāti 5- bahalā.
Kaṭukāti khaRā. Seyyathāpītiādīni opammadassanatthaṃ vuttāni. Tattha kāsūti āvāṭopi
vuccati rāsīpi.
         "kinnu santaramānova                kāsuṃ khaṇasi sārathi
          puṭṭho me samma akkhāhi            kiṃ kāsuyā karissasī"ti 6-
ettha hi āvāṭo kāsu nāma:-
                  "aṅgārakāsuṃ apare thunanti 7-
                   narā rudantā paridaḍḍhagattā"ti 8-
@Footnote: 1 cha.Ma. añchitāti     2 cha.Ma. vaḍḍhisaṅkhātā   3 cha.Ma. maggo paṭipadāti
@4 cha.Ma. sattasu ṭhānesu aṭṭhasu ṭhānesu  5 cha.Ma. tibbāti   6 khu. jā,
@mahā. 28/396/153 temiyajātaka (syā)    7 cha.Ma. phuṇanti, i. phunanti
@8 khu. jā, mahā. 28/546/203 nemirājajātaka (syā)
Ettha rāSī. Idha pana āvāṭo adhippeto. Tenevāha "sādhikaporisā"ti. Tattha
sādhikaṃ porisaṃ pamāṇaṃ assāti sādhikaporisā, atirekapañcaratanāti attho. Vītaccikānaṃ
vītadhūmānanti etaṃ pariḷāhassa balavabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ, acciyā vā sati dhūme
vā sati vāto samuṭṭhāti, tena pariḷāho na balavā hoti. Ghammaparetoti
ghammānugato. Tasitoti jātataṇho. Pipāsitoti udakaṃ pātukāmo. Ekāyanena maggenāti
ekapatheneva maggena, anugamanīyena 1- ubhosu passesu nirantarakaṇṭakarukkhagahanena.
Paṇidhāyāti aṅgārakāsuyaṃ patthanā nāma natthi, aṅgārakāsuṃ ārabbha pana
iriyāpathassa ṭhapitattā evaṃ vuttaṃ.
     Evameva khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ:- aṅgārakāsu viya hi nirayo
daṭṭhabbo. Aṅgārakāsumaggo viya nirayūpagaṃ kammaṃ. Maggāruḷho viya
kammasamaṅgīpuggalo. Cakkhumā puriso viya dibbacakkhuko bhagavā. Yathā so puriso
maggārūḷhaṃ disvāva jānāti 2- "ayaṃ iminā maggena gantvā aṅgārakāsuyaṃ
patissatī"ti, evameva 3- bhagavā pāṇātipātādīsu yaṅkiñci kammaṃ āyūhantaṃ evaṃ
jānāti "ayaṃ imaṃ kammaṃ katvā niraye nibbattissatī"ti. Yathā so puriso aparabhāge
taṃ aṅgārakāsuyā patitaṃ passati, evameva bhagavā aparabhāge "so puriso taṃ kammaṃ
katvā kuhiṃ nibbatto"ti ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbacakkhunā olokento niraye
nibbattaṃ passati pañcavidhabandhanādimahādukkhaṃ anubhavantaṃ. Tattha kiñcāpi tassa
kammāyūhanakāle añño vaṇṇo, niraye nibbattassa aññoti 4-, athāpi "so
satto taṃ kammaṃ katvā tattha nibbatto"ti olokentassa anekasahassānaṃ
sattānaṃ majjhe ṭhitopi "ayaṃ so"ti soyeva satto āpāthaṃ āgacchatīti 5-
"dibbacakkhubalaṃ nāma etan"ti vadanti.
     Dutiyaupamāyaṃ yasmā aṅgārakāsuyaṃ viya gūthakūpe pariḷāho natthi, tasmā
"ekantadukkhā"ti avatvā "dukkhā"tiādimāha. Etthapi purimanayeneva
opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ. Imaṃpi hi puggalaṃ bhagavā hatthiyoniādīsu yattha katthaci
nibbattaṃ vadhabandhanaākaḍḍhanavikaḍḍhanādīhi mahādukkhaṃ anubhavamānaṃ passatiyeva.
@Footnote: 1 cha.Ma. anukkamaniyena    2 cha.Ma. disvā vijānāti    3 cha.Ma. evamevaṃ
@4 cha.Ma. iti-saddo na dissati      5 cha.Ma. iti-saddo na dissati
     Tatiyaupamāyaṃ tanupattapalāsoti na abbhapaṭalaṃ viya tanupaṇṇo, viraḷapaṇṇataṃ
pana 1- sandhāya idaṃ vuttaṃ. Kabaracchāyoti viraḷacchāyo. Dukkhabahulanti 2-
pittivisayasmiṃ hi dukkhameva bahulaṃ, sukhaṃ parittaṃ, kadāci anubhavitabbaṃ hoti, tasmā
evamāha. Idhāpi 3- purimanayeneva opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.
     Catutthaupamāyaṃ bahalapattapalāsoti nirantarapaṇṇo pattasañchanno.
Saṇḍacchāyoti 4- pāsāṇacchattaṃ viya ghanacchāyo. Sukhabahulā vedanāti manussaloke
khattiyakulādīsu sukhabahulā vedanā veditabbā hoti, tā vediyamānaṃ nipannaṃ vā
nisinnaṃ vā passāmīti dasseti. Idaṃpi 5- opammasaṃsandanaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
     Pañcamaupamāyaṃ pāsādoti dīghapāsādo. Ullittāvalittanti anto ceva
ullitaṃ bahi ca avalittaṃ. Phusitaggaḷanti dvārabāhāhi saddhiṃ supihitakavāṭaṃ.
Gonakatthatoti caturaṅgulādhikalomena kāḷakojavena atthato. Paṭikatthatoti uṇṇāmayena
setaattharaṇena atthato. Paṭalikatthatoti ghanapubbakena uṇṇāmayaattharaṇena atthato.
Kaddalimigapavarapaccattharaṇoti kadalimigacammamayena uttamapaccattharaṇena atthato. Taṃ
kira paccattharaṇaṃ setavatthassa upari kadalimigacammaṃ attharitvā sibbetvā karonti.
Sauttaracchadoti saha uttaracchadena, uparibandhena 6- rattavitānena saddhinti attho.
Ubhato lohitakūpadhānoti sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti pallaṅkassa ubhato
ṭhapitalohitakūpadhāno. Idhāpi upamāsaṃsandanaṃ purimanayena vibhajitabbaṃ. 7-
     Ayampanettha aparabhāgayojanā, yathā so puriso maggāruḷhameva jānāti
"ayaṃ etena maggena gantvā pāsādaṃ abhiruyha 8- kūṭāgāraṃ pavisitvā pallaṅke
nisīdissati vā nipajjissati vā"ti, evameva bhagavā dānādīsu puññakiriyāvatthūsu
yaṅkiñci kusalakammaṃ āyūhantaṃyeva puggalaṃ disvā "ayaṃ imaṃ katvā devaloke
nibbattissatī"ti jānāti. Yathā so puriso aparabhāge taṃ pāsādaṃ āruyha
kūṭāgāraṃ pavisitvā pallaṅke nisinnaṃ vā nipannaṃ vā ekantasukhaṃ nirantarasukhaṃ
vediyamānaṃ passati, evameva bhagavā aparabhāge "so puriso taṃ kalyāṇakammaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. panassa   2 cha.Ma. dukkhabahulāti   3 cha.Ma. etthāpi   4 cha.Ma. santanadāyo
@5 cha.Ma. idhāpi   6 cha.Ma. uttaribaddhena   7 cha.Ma. veditabbaṃ   8 cha.Ma. āruyha
Katvā kuhiṃ nibbatto"ti ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbacakkhunā olokento
devaloke nibbattaṃ passati nandanavanādīsu accharāsaṅghaparivutaṃ dibbasampattiṃ
anubhavamānaṃ.
                         Āsavakkhayavāravaṇṇanā
     āsavakkhayavāre "dibbena cakkhunā"ti avatvā "tamenaṃ passāmī"ti vuttaṃ.
Taṃ kasmāti ce? niyamābhāvā. Imaṃ hi puggalaṃ dibbacakkhunāpi passissati,
Cetopariyañāṇenāpi jānissati, sabbaññutañāṇenāpi jānissatiyeva. Ekantasukhā
vedanāti idaṃ kiñcāpi devalokasukhena saddhiṃ byañjanato ekaṃ, atthato pana
nānā hoti. Devalokasukhaṃ hi rāgapariḷāhādīnaṃ atthitāya na ekanteneva
ekantasukhaṃ. 1- Nibbānasukhaṃ pana sabbapariḷāhānaṃ vūpasamāya sabbākārena
ekantasukhaṃ. Upamāyaṃpi "yathā pāsāde ekantasukhā"ti vuttaṃ. Taṃ maggapariḷāhassa
avūpasantatāya chātajjhattatāya pipāsābhibhūtāya ca ekantameva sukhaṃ. Vanasaṇḍe
pana pokkharaṇiyaṃ oruyha rajojallassa pavāhitattā maggadarathassa vūpasantatāya
bhisamuḷālakhādanena 2- ceva madhurodakapānena ca khuppipāsānaṃ vinītatāya udakasāṭakaṃ
parivattetvā maṭṭhadukūlaṃ nivāsetvā taṇḍulatthavikaṃ ussīsake katvā udakasāṭakaṃ
pīḷetvā hadaye ṭhapetvā mandamandena ca vātena vījayamānassa nipannattā
sabbākārena ekantasukhaṃ hoti.
     Evameva khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ:- pokkharaṇī viya hi ariyamaggo
daṭṭhabbo. Pokkharaṇīmaggo viya pubbabhāgapaṭipadā. Maggāruḷho viya
paṭipadāsamaṅgīpuggalo. Cakkhumā puriso viya dibbacakkhu bhagavā. Vanasaṇḍo viya nibbānaṃ.
Yathā so puriso maggāruḷhaṃ disvāva jānāti "ayaṃ iminā maggena gantvā
pokkharaṇiyaṃ nhātvā 3- ramaṇīye vanasaṇḍe rukkhamūle nisīdissati vā nipajjissati
vā"ti, evameva bhagavā paṭipadaṃ pūrentameva nāmarūpaṃ paricchindantameva
paccayapariggahaṃ karontameva lakkhaṇārammaṇāya vipassanāya kammaṃ karontameva
@Footnote: 1 cha.Ma. sukhaṃ    2 cha.Ma. bhisamūlakhādanena       3 cha.Ma. nhatvā, evamuparipi
Jānāti "ayaṃ imaṃ paṭipadaṃ pūretvā sabbāsave khepetvā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttinti evaṃ vuttaphalasamāpattiṃ upasampajja viharissatī"ti. Yathā so
puriso aparabhāge tāyaṃ pokkharaṇiyaṃ nhātvā vanasaṇḍaṃ pavisitvā nisinnaṃ vā
nipannaṃ vā ekantasukhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ passati, evameva bhagavā aparabhāge
taṃ puggalaṃ paṭipadaṃ pūretvā maggaṃ bhāvetvā phalaṃ sacchikatvā nirodhasayanavaragataṃ
nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā ekantasukhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ passati.
                       Dukkarakārikādisuddhivaṇṇanā
     [155] "abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta caturaṅgasamannāgatan"ti idaṃ
kasmā āraddhaṃ? pāṭiyekkaṃ anusandhivasena āraddhaṃ. Ayaṃ kira sunakkhatto
dukkarakārikāya suddhi hotīti evaṃladdhiko. Athassa bhagavā mayā etasmiṃ attabhāve
ṭhatvā caturaṅgasamannāgataṃ dukkaraṃ kataṃ, dukkarakārako nāma mayā sadiso natthi.
Dukkarakārena suddhiyā sati ahameva suddho bhaveyyanti dassetuṃ imaṃ desanaṃ
ārabhi. Apica ayaṃ sunakkhatto dukkarakārikāya pasanno, sopassa 1- pasannabhāvo
"addasā kho bhagavā sunakkhatto licchaviputto acelaṃ korakkhattiyaṃ catukuṇḍikaṃ
chamānikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva 2- khādantaṃ mukheneva 2- bhuñjantaṃ, disvānassa
etadahosi `sādhurūpo vata bho ayaṃ 3- samaṇo catukuṇḍiko chamānikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva
khādati, mukheneva bhuñjatī"tievamādinā pāṭikasutte 4- āgatanayena veditabbo.
     Atha bhagavā ayaṃ dukkarakārikāya pasanno, mayā ca etasmiṃ attabhāve
ṭhatvā caturaṅgasamannāgataṃ dukkaraṃ kataṃ, dukkarakāre pasīdantenāpi anena mayi
pasīditabbaṃ siyā, sopissa pasādo mayi natthīti dassento 5- idaṃ desanaṃ
ārabhi.
     Tatra brahmacariyanti dānaṃpi veyyāvaccaṃpi sikkhāpadaṃpi brahmavihārāpi
dhammadesanāpi methunaviratipi sadārasantosopi uposathopi ariyamaggopi sakalasāsanaṃpi
ajjhāsayopi viriyaṃpi vuccati.
@Footnote: 1 cha.Ma. so cassa     2-2  cha.Ma. mukhena       3 pāli., Sī. arahaṃ
@4 dī. pāṭi. 11/7/5 korakkhattiyavatthu         5 cha.Ma. Sī. dassentopi
              "kinte vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ
               kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko
               iddhī jutī balaviriyūpapatti
               akkhāhi me 1- nāga mahāvimānaṃ.
               Ahañca bhariyā ca manussaloke
               saddhā ubho dānapatī ahumhā
               opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi
               santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
               Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ
               tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko
               iddhī jutī balaviriyūpapatti
               idañca me dhīra mahāvimānan"ti 2-
imasmiñhi puṇṇakajātake dānaṃ brahmacariyanti vuttaṃ.
         "kena pāṇi kāmadado             kena pāṇi madhussavo
          kena te brahmacariyena           puññaṃ pāṇimhi ijjhati.
          Tena pāṇi kāmadado             tena pāṇi madhussavo
          tena me brahmacariyena           puññaṃ pāṇimhi ijjhatī"ti 3-
     imasmiṃ aṅkurapetavatthusmiṃ veyyāvaccaṃ brahmacariyanti vuttaṃ. "idaṃ 4- kho
bhikkhave tittiriyannāma brahmacariyaṃ ahosī" 4- imasmiṃ tittirajātake
pañcasikkhāpadaṃ brahmacariyanti vuttaṃ. "taṃ kho pana me pañcasikkha brahmacariyaṃ neva
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya yāvadeva brahmalokūpapattiyā"ti 5- imasmiṃ
mahāgovindatte brahmavihārā brahmacariyanti vuttā. "ekasmiṃ brahmacariyassumiṃ,
sahassaṃ
@Footnote: 1 pāli., cha.Ma. idañca te   2 khu. jā, mahā. 28/1010-11/355 vidhurajātaka (syā)
@3 khu. peta. 26/275,277/183 ubbarīvagga   4-4 pāli evaṃ, vinaYu. cūḷa. 7/311/82
@senāsanakkhandhaka   5 dī. mahā 10/329/214 mahāgovindapabbajjā
Maccuhāyinan"ti 1- ettha dhammadesanā brahmacariyanti vuttā. "apare 2- abrahmacārī
bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmā"ti 2- sallekhasutte methunavirati
brahmacariyanti vuttā.
              "mayañca bhariyā nātikkamāma
               bhariyāpi amhe 3- nātikkamanti
               aññatra tāhi brahmacariyaṃ carāma
            4- tasmātihamha daharā na miyyare"ti 4-
mahādhammapālajātake sadārasantoso brahmacariyanti vutto.
         "hīnena brahmacariyena               khattiye upapajjati
          majjhimena ca devesu 5-            uttamena visujjhatī"ti 5-
     evaṃ nimijātake attadamanavasena kato aṭṭhaṅgiko uposatho brahmacariyanti
vutto. "idaṃ kho pana me pañcasikha brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya
.pe. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo"ti 6- mahāgovindasuttasmiññeva ariyamaggo
brahmacariyanti vutto. "tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca  vitthārikaṃ
bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitan"ti 7- pāsādikasutte
sikkhāttayasaṅgahaṃ sāsanaṃ brahmacariyanti vuttaṃ.
         "api ataramānānaṃ               phalāsāva samijjhati
          vipakkabrahmacariyosmi            evaṃ jānāhi gāmaṇī"ti 8-
ettha ajjhāsayo brahmacariyanti vutto. Idha pana viriyaṃ brahmacariyanti adhippetaṃ.
Viriyabrahmacariyassa hi idameva suttaṃ. Tadetaṃ ekasmiṃ attabhāve catubbidhassa
dukkarassa katattā caturaṅgasamannāgatanti vuttaṃ.
@Footnote: 1 saṃ. sagā. 15/184/186 andhakavindasutta,   2-2 pāli. pare, Ma.mū. 12/83/56
@mūlapariyāyavagga   3 cha.Ma. amhe ca bhariyā    4-4 pāli. tasmā hi amhaṃ, khu. jā.
@dasaka. 27/1415/289 mahādhammapālajātaka (syā)   5-5 pāli. devattaṃ, khu. jā.
@aṭṭhaka. 27/1186/249 ādittajātaka (syā)  6 dī. mahā. 10/329/214
@mahāgovindapabbajjā    7 dī. pāṭi. 11/174/107 brahmacariyaparipūrādikathā
@8 khu. jā. ekaka. 27/8/3 gāmaṇijātaka (syā)
     Tapassī sudaṃ homīti sudanti nipātamattaṃ, tapanissitako homīti attho.
Paramatapassīti paramo tapassī, tapanissitakānaṃ uttamo. Lūkho sudaṃ homīti lūkho
homi. Jegucchīti pāpajegucchiko. Pavivitto sudaṃ homīti pavivitto ahaṃ homi.
Tatrassu me idaṃ sāriputtāti tatra caturaṅge brahmacariye idaṃ mama tapassitāya
hoti, tapanissitakabhāve mayhaṃ idaṃ acelakāditapassitakataṃ hotīti dasseti.
     Tattha acelakoti niccelo naggo. Muttācāroti visaṭṭhācāro,
uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito, ṭhitakova uccāraṃ karomi, passāvaṃ
karomi, khādāmi bhuñjāmi ca. Hatthāvalekhanoti 1- hatthe piṇḍamhi niṭṭhite 2-
jivhāya hatthaṃ avalikhāmi, 3- uccāraṃ vā katvā hatthasmiṃyeva daṇḍakasaññī hutvā
hatthena avalikhāmīti dasseti. Te kira daṇḍakaṃ sattoti paññapenti, tasmā
tesaṃ paṭipadaṃ pūrento evamakāsi. Bhikkhāgahaṇatthaṃ ehi bhanteti 4- vutto na
etīti na ehibhaddantiko. Tenahi tiṭṭha tiṭṭha bhanteti 5- vuttopi na tiṭṭhatīti
na tiṭṭhabhaddantiko. Tadubhayaṃpi titthiyā ca 6- etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatīti na
karonti. Ahaṃpi evaṃ akāsinti dasseti. Abhihatanti puretaraṃ gahetvā āhaṭabhikkhaṃ.
Uddissa katanti imaṃ tumhe uddissa katanti evaṃ ārocitabhikkhaṃ. Na nimantananta
asukannāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthāti evaṃ nimantitabhikkhaṃpi na
sādiyāmi na gaṇhāmi.
     Na kumbhimukhāti kumbhito uddharitvā diyyamānaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāmi. Na
kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali vā pacchi vā, tatopi na gaṇhāmi. Kasmā?
kumbhikaḷopiyo maṃ nissāya kaṭacchunā pahāraṃ labhantīti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ
antaraṃ katvā diyyamānaṃ na gaṇhāmi. Kasmā? ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ
labhatīti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo. Na dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ
uṭṭhāya dente na gaṇhāmi. Kasmā? kabaḷantarāyo hotīti. Na gabbhiniyātiādīsu
pana gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamati, pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo
@Footnote: 1 cha.Ma., i. hatthāpalekhano   2 cha.Ma. ṭhite    3 cha.Ma., i. apalijāmi, evamuparipi
@4 cha.Ma. bhaddanteti          5 cha.Ma. evaṃ
Hoti, purisantaragatāyāti 1- ratiantarāyo hotīti na gaṇhāmi. Na saṅkittīsūti
saṅkittetvā katabhattesu. Dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānaṃ atthāya
tato tato taṇḍulādīhi 2- samādapetvā bhattaṃ pacanti. Ukkaṭṭhācelako. Gato 3-
na paṭigaṇhāti,
     na yattha sāti yattha sunakho piṇḍaṃ labhissāmīti upaṭṭhito hoti, tattha
tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhāmi. Kasmā? etassa piṇḍantarāyo hotīti.
Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī, sace hi acelakaṃ disvā imassa bhikkhaṃ
dassāmāti mānusakā bhattagehaṃ pavisanti. Tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu
nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā vicaranti. 4- Tato āhaṭabhikkhaṃ na
gaṇhāmi, kasmā? maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jātoti, ahaṃpi tathā
akāsiṃ. Na thusodakanti sabbasassasambhārehi 5- kataṃ loṇasocirakaṃ, 6- ettha ca
surāpānameva sāvajjaṃ, ayaṃ pana sabbesupi sāvajjasaññī.
     Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati. Ekālopikoti
yo ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo.
Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapātī hoti, yattha
aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti. Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Aḍḍhamāsikanti
aḍḍhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ. Ekāhavārena dvīhavārena
sattāhavārena aḍḍhamāsavārenāti evaṃ divasavārena āgataṃ bhattabhojanaṃ.
     Sākabhakkhoti allasākabhakkho. Sāmākabhakkhoti sāmākataṇḍulabhakkho. Nīvārādīsu
nīvārā nāma tāva araññe sayaṃ jātavīhijāti. Daddulanti cammakārehi cammaṃ
likhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. Haṭaṃ vuccati silesopi sevālopi kaṇṇikārādirukkhaniyyāsopi.
Kaṇanti koṇḍakaṃ. 7- Ācāmoti bhattaukkhalikāya laggojjhāmaodano, taṃ
chaḍḍitaṭṭhāne gahetvā khādatīti. 8- "odanakañjiyan"tipi vadanti. Piññākādayo
pākaṭā. 9- Pavattaphalabhojīti patitaphalabhojī.
@Footnote: 1 cha.Ma. iti-saddo na dissagi   2 cha.Ma. taṇḍulādīni      3 cha.Ma. tatopi
@4 cha.Ma. caranti     5 Ma. sabbasambhārehi     6 cha.Ma. loṇasovīrakaṃ, Sī. suvīrakaṃ
@7 cha.Ma. kuṇḍakaṃ     8 cha.Ma. iti-saddo na dissati 9 cha.Ma. pākaṭāeva
     Sāṇānīti sāṇavākacoḷāni. Masāṇānīti missakacoḷāni. Chavadussānīti
matasarīrato chaḍḍitavatthāni. Erakatiṇādīni vā ganthetvā katanivāsanāni. Paṃsukūlānīti
paṭhaviyaṃ chaḍḍitanantakāni. Tiriṭānīti rukkhatacavatthāni. Ajinanti ajinamigacammaṃ.
Ajinakkhipanti tadeva majjhe dāḷikaṃ 1- sakhurakantipi vadanti. Kusacīranti kusatiṇaṃ
ganthetvā katacīraṃ. Vākacīraphalakacīresupi eseva nayo. Kesakambalanti manussakesehi
katakambalaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ "yāni kānici bhikkhave tantāvutānaṃ vatthānaṃ,
kesakambalo tesaṃ paṭikuṭṭho akkhāyati. Kesakambalo bhikkhave sīte sīto uṇhakāle
uṇho dubbaṇṇo duggandho dukkhasamphassoti" 2- vālakambalanti assavālādīhi
katakambalaṃ. Ulūkapakkhanti ulūkapattāni ganthetvā katanivāsanaṃ. Ubbhaṭṭhakoti uddhaṃ
ṭhitako. Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkaṭikaviriyaṃ anuyutto, gacchantopi
ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake
vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karomīti
dasseti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappemi. Sāyatatiyakanti 3-
sāyatatiyaṃ. 3- Pāto majjhantike sāyanti divassa tikkhattuṃ pāpaṃ pavāhessāmīti
udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharāmīti dasseti.
     [156] Nekavassagaṇikanti nekavassagaṇasañjātaṃ. Rajojallanti rajamalaṃ,
idaṃ attano rajojallakavatasamādānakālaṃ sandhāya vadati. Jegucchisminti
pāpajigucchanabhāve. Yāva udakabindumhipīti yāva udakatthevepi 4- mama dayā
paccupaṭṭhitā hoti. Ko pana vādo aññesu sakkharakathaladaṇḍakavālakādīsu. Te kira
udakabinduṃ ca ete ca sakkharakathalādayo khuddakapāṇāti paññapenti. Tenāha "yāva
udakabindumhipi me dayā paccupaṭṭhitā hotī"ti. Udakabindumpi na hanāmi na
vināsemi, kiṃkāraṇa? māhaṃ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesinti
ninnathalatiṇaggarukkhasākhādīsu viya 5- visamaṭṭhāne gate udakabindusaṅkhāte khuddakapāṇe
saṅghātaṃ vadhaṃ mā āpādesinti. Etamatthaṃ "sato ca 5- abhikkamāmī"ti dasseti.
Acelakesu
@Footnote: 1 cha.Ma. phālitaṃ              2 aṅ tika. 20/138/279 kesakambalasutta
@3-3 cha.Ma. sāyaṃ tatiyamassāti sāyatatiyakaṃ   4 cha.Ma. udakathevakepi
@5 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati           6 cha.Ma. va
Kira bhūmiakkantakālato pabhūti sīlavā nāma natthi. Bhikkhācāraṃ gacchantāpi dussīlāva
hutvā gacchanti, upaṭṭhākānaṃ gehe bhuñjantāpi dussīlāva hutvā bhuñjanti.
Āgacchantāpi dussīlāva hutvā āgacchanti. Yadā pana morapiñchena phalakaṃ
sammajjitvā sīlaṃ adhiṭṭhāya nisīdanti, tadā sīlavanto nāma hoti.
     Vanakammikanti kaṇḍamūlaphalādīnaṃ 1- atthāya vane vicarantaṃ. Vanena vananti
vanato vanaṃ, esa nayo sabbattha. Papatāmīti 2- gacchāmi. Āraññakoti araññe
jātavaddho, 3- idaṃ attano ājīvakakālaṃ sandhāya vadati. Bodhisatto kira pāsaṇḍaṃ
parigaṇhanatthāya taṃ pabbajjaṃ pabbajji, niratthakabhāvaṃ pana ñatvāpi na upabbajito,
bodhisattā hi yaṃ yaṃ ṭhānaṃ upenti, tato anivattitadhammā honti, pabbajitvā
pana mā maṃ koci addasāti tatova araññaṃ paviṭṭho. Tenevāha "mā maṃ te
addasaṃsu ahañca mā te addasan"ti.
     Goṭṭhāti govajā. Paṭṭhitagāvoti nikkhantagāvo. Tattha catukuṇḍikoti
vananteyeva 4- ṭhito gopālakānaṃ gāvīhi saddhiṃ apagatabhāvaṃ disvā dve hatthe
dve ca jaṇṇukāni bhūmiyaṃ ṭhapetvā evaṃ catukuṇḍiko upasaṅkamitvāti attho.
Tāni sudaṃ āhāremīti mahallakavacchakānaṃ gomayāni kasaṭāni nirojāni honti,
tasmā tāni vajjetvā yāni taruṇakānaṃ 5- khīrapāṇeneva vadantānaṃ saojāni
gomayāni, tāni kucchipūraṃ khāditvā puna vanasaṇḍameva pavisati. Taṃ sandhāyāha
"tāni sudaṃ āhāremī"ti. Yāvakīvañca meti yattakaṃ kālaṃ mama sakaṃ muttakarīsaṃ
aparikkhīṇaṃ hoti. Yāva me dvāravalañjo pavattittha, tāva tadeva āhāremīti
attho. Kāle pana gacchante gacchante parikkhīṇamaṃsalohito upacchinnadvāravalañjo
vacchakānaṃ gomayāni āhāremi. Mahāvikaṭabhojanasminti mahante vikaṭabhojane,
apakatibhojaneti attho.
     [157] Tatra sudaṃ sāriputta bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hotīti
tatrāti purimavacanāpekkhanaṃ. Sudanti padapūraṇamatte nipāto. Sāriputtāti ālapanaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. kandamūlaphalāphalādīnaṃ           2 cha.Ma. saṃpatāmīti
@3 cha.Ma. jātavuddho                 4 ka. carantoyeva   5 cha.Ma. taruṇavacchakānaṃ
Ayaṃ panettha atthayojanā:- tatrāti yaṃ vuttaṃ 1- aññatarasmiṃ bhiṃsanake vanasaṇḍeti, 1-
tatra yo so bhiṃsanako vanasaṇḍo vutto, tassa bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa
bhiṃsanakatasmiṃ hoti, bhiṃsanakakiriyāya hotīti attho. Kiṃ hoti, idaṃ hoti, yo koci
avītarāgo .pe. Lomāni haṃsantīti.
     Athavā tatrāti sāmiatthe bhummaṃ. Su iti nipāto, kiṃsu nāma te bhonto
samaṇabrāhmaṇātiādīsu viya. Idanti adhippetamatthaṃ paccakkhaṃ viya katvā
dassanavacanaṃ. Sudanti su idaṃ, sandhivasena ikāralopo veditabbo cakkhundriyaṃ
itthindriyaṃ anaññataññassāmītindriyaṃ kiṃsūdha vittantiādīsu viya. Ayaṃ panettha
atthayojanā, tassa sāriputta bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ idaṃsu hotīti.
Bhiṃsanakatasminti bhiṃsanakabhāveti attho. Ekassa takārassa lopo daṭṭhabbo.
"bhiṃsanakattasmin"ti yeva vā pāṭho, bhiṃsanakatāya iti vā vattabbe liṅgavipallāso
kato, nimittatthe cettha 2- bhummavacanaṃ, tasmā evaṃ sambandho veditabbo,
bhiṃsanakabhāve idaṃsu hoti, bhiṃsanakabhāvanimittaṃ bhiṃsanakabhāvahetu bhiṃsanakabhāvapaccayā
idaṃsu hoti, yo koci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ pavisati, yebhuyyena lomāni
haṃsanti bahutarāni lomānī haṃsanti, uddhaṃmukhāni sūcisadisāni kaṇṭakasadisāni ca
hutvā tiṭṭhanti, appāni na haṃsanti, bahutarānaṃ vā sattānaṃ haṃsanti, appakānaṃ
atisūrapurisānaṃ na haṃsantīti.
     Antaraṭṭhakāti māghamāsassa avasāne catasso, phagguṇamāsassa ādimhi
catassoti evaṃ ubhinnaṃ antare aṭṭharatti. Abbhokāseti mahāsatto himapātasamaye
rattiṃ abbhokāse viharati, athassa lomakūpesu āvutā muttā viya himabindūni
tiṭṭhanti, sakalasarīraṃ 3- setadukūlapārutaṃ viya hoti. Divā vanasaṇḍeti divā
himabindūsu suriyātāpasamphassena vigatesu assāsopi bhaveyya, ayaṃ pana suriye
uggacchanteyeva vanasaṇḍaṃ pavisati, tatrāpissa suriyātapena paggharantaṃ himaṃ sarīreyeva
patatīti. 4- Divā abbhokāse viharāmi rattiṃ vanasaṇḍeti gimhakāle kiresa divā
abbhokāse
@Footnote: 1-1 cha.Ma. aññataraṃ bhiṃsanakaṃ vanasaṇḍanti   2 cha.Ma. cetaṃ     3 cha.Ma. sarīraṃ
@4 cha.Ma. iti-saddo na dissati
Vihāsi, tenassa kacchehi sedadhārā mucciṃsu, rattiṃ assāso bhaveyya, ayaṃ
pana suriye atthaṅgacchanteyeva vanasaṇḍaṃ pavisati. Athassa divā gahitausme
vanasaṇḍe aṅgārakāsuyaṃ pakkhitto viya attabhāvo pariḍayhittha. Anacchariyāti
anuacchariyā. Paṭibhāsīti upaṭṭhāsi.
     Sotattoti divā ātapena rattiṃ pavanausmāya 1- sutatto. Sosinnoti
rattiṃ himena divā himodakena suṭṭhu tinto. Bhiṃsanaketi bhayajanake. Naggoti
niccelo. Nivāsanapārupane hi sati sītaṃ vā uṇhaṃ vā na atibādheyya, tampi
me natthīti dasseti. Na caggimāsinoti aggiṃpi na upagato. Esanāpasutoti
suddhiesanatthāya pasuto payutto. Munīti tadā attānaṃ munīti katvā kathesi. 2-
     Chavaṭṭhikānīti upaḍḍhadaḍḍhāni aṭṭhīni. Upadhāyāti 3- yathā sīsūpadhānañca
pādūpadhānañca paññāyati, evaṃ santharitvā tattha seyyaṃ kappemīti dasseti.
Gomaṇḍalāti 4- gopāladārakā. Te kira bodhisattassa santikaṃ gantvā sumedha
tvaṃ imasmiṃ ṭhāne kasmā nisinno, kathehīti vadanti. Bodhisatto adhomukho
nisīdati, na katheti. Atha naṃ te akathetuṃ na dassāmāti parivāretvā oṭṭhubhanti
sarīre kheḷaṃ pātenti. Bodhisatto evaṃpi na katheti. Atha naṃ tvaṃ na kathesīti
omuttenti passāvamassa upari vissajjenti. Bodhisatto evaṃpi na kathetiyeva.
Tato naṃ kathehi kathehīti paṃsukena okiranti. Bodhisatto evaṃpi na kathetiyeva.
Athassa na kathesīti daṇḍasalākā gahetvā kaṇṇasotesu pavesenti. Bodhisatto
dukkhā tippā 5- kaṭukā vedanā adhivāsento kassaci kiñci na kathessāmīti 6-
matako viya acchati. Tenāha "na kho panāhaṃ sāriputta abhijānāmi tesu pāpakaṃ
cittaṃ uppādetā"ti. Na mayā tesu pāpakaṃ cittaṃpi uppāditanti attho.
Upekkhāvihārasmiṃ hotīti upekkhāvihāro hoti. Vihārova 7- hi vihārasminti
vutto. Teneva ca "idaṃsu me"ti etthāpi ayaṃsu meti evaṃ attho veditabbo.
@Footnote: 1 cha.Ma. vanausmāya     2 cha.Ma. katheti     3 ka. upaṇidhāyāti    4 cha.Ma. gāmanḍalāti
@5 cha.Ma. tibbā        7 cha.Ma. karissāmīti  6 cha.Ma. vihāro eva.
Iminā nayena aññānipi evarūpāni padāni veditabbāni. Iminā ito
ekanavute kappe pūritaṃ upekkhāvihāraṃ dasseti. Yaṃ sandhāyāha:-
         "sukhe patte 1- na rajjāmi          dukkhe na homi dummano
          sabbattha tulito homi               esā me upekkhāpāramī"ti.
                            Āhārasuddhivaṇṇanā
     [158] Āhārena suddhīti kolādinā ekaccena parittakaāhārena sakkā
sujjhitunti evaṃ diṭṭhino honti. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kolehīti bada-
rehi. 2- Kolodakanti kolāni maddetvā katapānakaṃ. Kolavikatinti kolasāḷavakolapūva-
kolaguḷādikolavikāraṃ. Etaparamoti etaṃ pamāṇaṃ paramaṃ assāti etaparamo. Tadā
ekanavutikappamatthake pana na beluvapakkatālapakkappamāṇo kolo hoti, yaṃ
etarahi kolassa pamāṇaṃ, ettakova hotīti attho.
     [159] Adhimattakisamānanti ativiya kisabhāvaṃ. Āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni
vāti yathā āsītikavalliyā vā kāḷavalliyā vā sandhiṭṭhānesu milāyitvā majjhe
unnatunnatā 3- honti, evaṃ mayhaṃ aṅgapaccaṅgāni hontīti dasseti.
Oṭṭhapadanti yathā oṭṭhassa padaṃ majjhe gambhīraṃ hoti, evameva bodhisattassa milāte
maṃsalohite vaccadvārassa antopaviṭṭhattā ānisadaṃ majjhe gambhīraṃ hoti. Athassa
bhūmiyaṃ nisinnaṭṭhānaṃ sarapoṅkhena akkantaṃ viya majjhe unnataṃ hoti. Vaṭṭanāvaḷīti
yathā yaṭṭhi 4- rajjuyā āvunitvā katā vaṭṭanāvalī vaṭṭanānaṃ antarantarā
ninnā hoti, vaṭṭanaṭṭhānesu unnatā, evaṃ piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti,
jarasālāya gopānasiyoti jiṇṇasālāya gopānasiyo, tā vaṃsato muccitvā
maṇḍale patiṭṭhanti maṇḍalato muccitvā bhūmiyanti evaṃ ekā upari hoti,
ekā heṭṭhāti oluggaviluggā bhavanti. Bodhisattassa pana na evaṃ phāsuḷiyo,
@Footnote: 1 cha.Ma. sukhapatto  2 cha.Ma. padarehi  3 cha.Ma. unnatunnatāni
@4 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati
Tassa hi lohite chinne maṃse milāte phāsuḷantarehi cammāni heṭṭhā otiṇṇāni,
taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
     Okkhāyikāti heṭṭhā anupaviṭṭhā. Tassa kira lohite chinne maṃse
milāte akkhiāvāṭakā matthaluṅgaṃ āhacca aṭṭhaṃsu, tenassa evarūpā akkhitārakā
ahesuṃ. Āmakacchinnoti atitaruṇakāle chinno, so hi vātātapena samphusati ceva
milāyati ca. Yāvassu me sāriputtāti sāriputta mayhaṃ udaracchavi yāva piṭṭhikaṇṭakaṃ
allīnā hoti. Athavā yāvassu me sāriputta bhāriyabhāriyā ahosi dukkarakārikā,
mayhaṃ udaracchavi yāva piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā ahosīti evamettha sambandho
veditabbo. Piṭṭhikaṇṭakaññeva pariggaṇhāmīti sahaudaracchaviṃ gaṇhāmi. Udaracchaviṃyeva
pariggaṇhāmīti sahapiṭṭhikaṇṭakaṃ gaṇhāmi. Avakujjo papatāmīti tassa hi uccāra-
passāvatthāya nisinnassa passāvo neva nikkhamati, vaccaṃ pana ekadvekatakaṭṭhimattaṃ
nikkhami. Balavadukkhaṃ uppādeti. Sarīrato sedā muccanti, tattheva avakujjo
bhūmiyaṃ patati. Tenāha "avakujjo papatāmī"ti. Tameva kāyanti taṃ ekanavutikappamatthake
kāyaṃ. Mahāsaccakasutte pana pacchimabhavakāyaṃ 1- sandhāya imameva kāyanti āha.
Pūtimūlānīti maṃse vā lohite vā sati tiṭṭhanti. Tassa pana abhāve cammakhaṇḍe
lomāni viya hattheyeva lagganti, taṃ sandhāyāha "pūtimūlāni lomāni kāyasmā
papatantī"ti.
     Alamariyañāṇadassanavisesanti ariyabhāvaṃ kātuṃ samatthaṃ lokuttaramaggaṃ.
Imissāyeva ariyāya paññāyāti vipassanāya paññāya anadhigamā. Yāyaṃ ariyāti
yā ayaṃ maggapaññā adhigatā. Idaṃ vuttaṃ hoti:- yathā etarahi vipassanāya
paññāya adhigatattā maggapaññā adhigatā, evaṃ ekanavutikappamatthake vipassanāya
paññāya anadhigatattā lokuttaramaggapaññaṃ nādhigatosmīti, majjhimabhāṇakattherā
panāhu, imissāyevāti vuttapaññāpi yāyaṃ ariyāti vuttapaññāpi maggapaññāyeva.
Atha ne bhikkhū ahaṃsu "evaṃ sante maggassa anadhigatattā maggaṃ nādhigatosmīti
@Footnote: 1 cha.Ma. pacchimabhavikakāyaṃ
Idaṃ vuttaṃ hoti bhante"ti, āvuso kiñcāpi dīpetuṃ na sakkomi, dvepi pana
maggapaññāyevāti, etadeva cettha yuttaṃ. Itarathā hi yā ayanti niddeso
ananurūpo siyā.
                         Saṃsārasuddhiādivaṇṇanā
     [160] Saṃsārena suddhīti bahukaṃ saṃsaritvā sujjhantīti vadanti. Upapattiyā
suddhīti bahukaṃ upapajjitvā sujjhantīti vadanti. Āvāsena suddhīti bahūsu ṭhānesu
vasitvā sujjhantīti vadanti. Tīsupi ṭhānesu saṃsaraṇakavasena saṃsāro. Upapajjanakavasena
upapatti. Vasanakavasena āvāsoti khandhāyeva vuttā. Yaññenāti
bahuyāge yajitvā sujjhantīti vadanti. Muddhāvasittenāti tīhi saṅkhehi
khattiyābhisekena muddhani abhisittena. Aggipāricariyāyāti bahuaggiparicaraṇena
sujjhantīti vadanti.
     [161] Daharoti taruṇo. Yuvāti yobbanena samannāgato. Susukāḷakesoti
suṭṭhu kāḷakeso. Bhadrena yobbanena samannāgatoti imināssa yena yobbanena
samannāgato yuvā, taṃ yobbanaṃ bhaddaṃ laddhakanti dasseti. Paṭhamena vayasāti
paṭhamavayo nāma tettiṃsa vassāni, tena samannāgatoti attho, paññāveyyattiyenāti
paññāveyyattibhāvena. Jiṇṇoti jarājiṇṇo. Vuḍḍhoti vaḍḍhitvā
ṭhitaaṅgapaccaṅgo. Mahallakoti jātiyā mahallako. Addhagatoti bahuaddhānaṃ gato
cirakālātikkanto. Vayo anuppattoti vassasatassa tatiyakoṭṭhāsaṃ pacchimavayaṃ
anuppatto. Āsītiko me vayo vattatīti imaṃ kira suttaṃ bhagavā parinibbānasaṃvacchare
kathesi. Tasmā evamāha. Paramāyāti uttamāya. Satiyātiādīsu padasataṃpi
padasahassaṃpi vadantasseva uggaṇhaṇasamatthatā 1- sati nāma. Tadeva
ādhāraṇaupanibandhanasamatthatā gati nāma. Evaṃ gahitaṃ dhāritaṃ sajjhāyaṃ kātuṃ samatthaviriyaṃ
dhiti nāma. Tassa atthañca kāraṇañca dassanasamatthatā paññāveyyattiyaṃ nāma.
@Footnote: 1 cha.Ma. gahaṇasamatthatā
     Daḷhadhammo 1- dhanuggahoti daḷhadhanuṃ gahetvā ṭhito issāso. Daḷhadhanu
nāma dvisahassathāmaṃ vuccati, dvisahassathāmaṃ nāma yassa āropitassa jiyābandho
lohasīsādīnaṃ bhāro daṇḍe gahetvā yāva kaṇṭhappamāṇā 2- ukkhittassa paṭhavito
muccati. Sikkhitoti dasadvādasa vassāni ācariyakule uggahitasipPo. Katahatthoti
koci sippameva uggaṇhāti. Katahattho na hoti, ayaṃ pana katahattho
ciṇṇavasībhāvo. Katūpāsanoti rājakulādīsu dassitasipPo. Lahukena asanenāti anto
susiraṃ katvā tulādīni pūretvā katalākhāparikammena sallahukakaṇḍena. Evaṃ kataṃ
hi ekausabhagāmi dve usabhāni gacchati, aṭṭhausabhagāmi soḷasa usabhāni gacchati.
Appakasirenāti niddukkhena. Atipāteyyāti atikkameyya. Evaṃ adhimattasatimantoti
yathā so dhanuggaho taṃ vidatthicaturaṅgulacchāyaṃ sīghameva atikkameti, evaṃ padasataṃpi
padasahassaṃpi uggahetuṃ upadhāretuṃ sajjhāyituṃ atthakāraṇāni ca upaparikkhituṃ
samatthāti 3- attho. Aññatra asitapītakhāyitasāyitāti asitapītādīni hi bhagavatāpi
kātabbāni honti, bhikkhūhipi. Tasmā tesaṃ karaṇamattakālaṃ ṭhapetvāti dasseti.
     Apariyādinnāyevāti aparikkhīṇā eva. Sace hi eko bhikkhu
kāyānupassanaṃ pucchati, añño vedanānupassanaṃ, añño cittānupassanaṃ, añño
dhammānupassanaṃ. Iminā puṭṭho 4- ahaṃ pucchissāmīti eko ekaṃ na oloketi.
Evaṃ santepi tesaṃ vāro paññāyati. Evaṃ buddhānaṃ pana vāro na paññāyati,
vidatthicaturaṅgulacchāyaṃ sīghameva 5- atikkamanato puretaraṃyeva bhagavā cuddasavidhena
kāyānupassanaṃ, navavidhena vedanānupassanaṃ, soḷasavidhena cittānupassanaṃ, pañcavidhena
dhammānupassanaṃ katheti. Tiṭṭhantu vā tāva ete cattāro. Sace hi aññe
cattāro sammappadhānesu, aññe iddhipādesu, aññe pañcindriyesu, 6- aññe
pañcabalesu, 7- aññe satta bojjhaṅgesu, aññe aṭṭhasu maggaṅgesu pañhaṃ
puccheyyuṃ, taṃpi bhagavā katheyya. Tiṭṭhantu vā ete aṭṭha. Sace aññe
sattatiṃsajanā bodhipakkhiyesu pañhaṃ puccheyyuṃ, taṃpi bhagavā tāvadeva katheyya. Kasmā?
@Footnote: 1 cha.Ma. daḷhadhammā         2 cha.Ma. kaṇḍappamāṇā     3 Ma. samatthoti
@4 cha.Ma. puṭṭhaṃ             5 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati
@6 Ma. indriyesu           7 Ma. balesu
Yāvatā hi lokiyamahājanā ekaṃ padaṃ kathenti. Tāvatā 1- ānandatthero aṭṭha
padāni katheti. Ānandatthere pana ekaṃ padaṃ kathenteyeva bhagavā soḷasapadāni
katheti. Kasmā? bhagavato hi jivhā mudukā dantāvaraṇaṃ suphusitaṃ vacanaṃ
agalitaṃ bhavaṅgaparivāso lahuko. Tenāha "pariyādinnāyevassa sāriputta tathāgatassa
dhammadesanā"ti.
     Tattha dhammadesanāti tantiṭhapanā. Dhammapadabyañjananti pāliyā padabyañjanaṃ,
tassa tassa atthassa byañjanakaṃ akkharaṃ. Pañhapaṭibhānanti pañhābyākaraṇaṃ.
Iminā kiṃ dasseti? tathāgato pubbe daharakāle akkharāni sampiṇḍetvā padaṃ
Vattuṃ sakkoti, padāni sampiṇḍetvā gāthaṃ vattuṃ sakkoti, catuakkharehi vā
aṭṭhaakkharehi vā soḷasaakkharehi vā padehi yuttāya gāthāya atthaṃ vattuṃ sakkoti.
Idāni pana mahallakakāle akkharāni sampiṇḍetvā padaṃ vā, padāni sampiṇḍetvā
gāthaṃ vā, gāthāya atthaṃ vā vattuṃ na sakkotīti evaṃ natthi. Daharakāle
ca mahallakakāle ca sabbametaṃ tathāgatassa apariyādinnamevāti idaṃ 2- dasseti.
Mañcakena cepi manti idaṃ buddhabaladīpanatthameva parikappetvā āha. Dasabalaṃ
pana mañcakaṃ 3- āropetvā gāmanigamarājadhāniyo pariharaṇakālo nāma natthi.
Tathāgatā hi pañcame āyukoṭṭhāse khaṇḍiccādīhi anabhibhūtā suvaṇṇavaṇṇassa
sarīrassa vevaṇṇiye anuppatte 4- devamanussānaṃ piyamanāpakāleyeva parinibbāyanti.
     [162] Nāgasamāloti tassa therassa nāmaṃ. Paṭhamabodhiyaṃ hi
vīsativassabbhantare upavānanāgitameghiyattherā viya ayaṃpi bhagavato upaṭṭhāko ahosi.
Vījayamānoti mandamandena tālavaṇṭavātena bhagavato utusukhaṃ samuṭṭhāpayamāno.
Etadavocāti sakalasuttantaṃ sutvā bhagavato pubbacaritaṃ dukkarakāraṃ āgamma pasanno
etaṃ "acchariyaṃ bhante"tiādivacanaṃ avoca. Tattha accharaṃ paharituṃ yuttanti
acchariyaṃ. Abhūtapubbaṃ bhūtanti abhūtaṃ. Ubhayenapi attano vimhayameva dīpeti. Ko nāmo
@Footnote: 1 cha.Ma. tāva                 2 cha.Ma. imaṃ
@3 cha.Ma. mañcake               4 cha.Ma. ananuppatte
Ayaṃ bhanteti idaṃ bhaddako vatāyaṃ dhammapariyāyo, handassa bhagavantaṃ āyācitvā
nāmaṃ gaṇhāpemīti adhippāyena āha. Athassa bhagavā nāmaṃ gaṇhanto tasmā
tiha tvantiādimāha. Tassattho, yasmā idaṃ suttaṃ sutvā tava lomāni haṭṭhāni,
tasmātiha tvaṃ nāgasamāla imaṃ dhammapariyāyaṃ "lomahaṃsanapariyāyo"tveva naṃ dhārehīti.
                    Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya
                     mahāsīhanādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          ------------



             The Pali Atthakatha in Roman Book 7 page 339-376. http://www.84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=7&A=8663              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://www.84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=7&A=8663              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://www.84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=12&i=159              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://www.84000.org/tipitaka/read/r.php?B=12&A=2296              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://www.84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=12&A=2788              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://www.84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=12&A=2788              Contents of The Tipitaka Volume 12 http://www.84000.org/tipitaka/read/?index_12

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com