ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 6 : PALI ROMAN Dī.A. (sumaṅgala.3)

                        10. Saṅgītisuttavaṇṇanā
      [296] Evamme sutanti saṅgītisuttaṃ. Tatrāyaṃ anupubbapadavaṇṇanā:-
      cārikañcaramānoti nibaddhacārikañcaramāno. Tadā kira satthā
dasasahassacakkavāḷe ñāṇajālaṃ pattharitvā lokaṃ volokayamāno pāvānagaravāsino
mallarāje disvā ime rājāno mayhaṃ sabbaññutañāṇajālassa anto paññāyanti
kiṃnukhoti āvajjento "rājāno ekaṃ saṇṭhāgāraṃ kāresuṃ mayi gate maṅgalaṃ
bhaṇāpessanti, ahaṃ tesaṃ maṅgalaṃ vatvā uyyojetvā "bhikkhusaṃghassa dhammakathaṃ
kathehī"ti sāriputtaṃ vakkhāmi, sāriputto tīhi piṭakehi sammasitvā
cuddasapañhādhikena pañhasahassena paṭimaṇḍetvā bhikkhusaṃghassa saṅgītisuttaṃ nāma
kathessati, suttantaṃ āvajjetvā pañca bhikkhusatāni saha paṭisambhidāhi arahattaṃ
pāpuṇissantī"ti imamatthaṃ disvā cārikaṃ pakkanto. Tena vuttaṃ "mallesu
cārikañcaramāno"ti.
                       Ubbhatakanavasaṇṭhāgāravaṇṇanā
      [297] Ubbhatakanti tassa nāmaṃ, uccattā vā evaṃ vuttaṃ.
Saṇṭhāgāranti nagaramajjhe saṇṭhāgārasālā. Samaṇena vāti ettha yasmā
gharavatthupariggahakāleyeva devatā attano vasanaṭṭhānaṃ gaṇhanti. Tasmā devena
vāti avatvā "samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtenā"ti vuttaṃ.
      Yena bhagavā, tenupasaṅkamiṃsūti bhagavato āgamanaṃ sutvā amhehi
gantvāpi na bhagavā ānīto, dūtaṃ pesetvāpi na pakkosāpito, sayameva pana
mahābhikkhusaṃghaparivāro amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampatto, amhehi ca saṇṭhāgārasālā
kāritā, ettha mayaṃ dasabalaṃ ānetvā maṅgalaṃ bhaṇāpessāmā"ti cintetvā
upasaṅkamiṃsu.
      [298] Yena saṇṭhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsūti taṃdivasaṃ kira saṇṭhāgāre
cittakammaṃ niṭṭhapetvā aṭṭakā muttamattā honti, buddhā ca nāma araññajjhāsayā
araññārāmā, antogāme vaseyyuṃ vā no vā. Tasmā bhagavato manaṃ jānitvāva
paṭijaggissāmāti cintetvā te bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu. Idāni pana bhagavato 1-
manaṃ labhitvā paṭijaggitukāmā yena saṇṭhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu. Sabbasantharinti
yathā sabbaṃ santhaṭaṃ 2- hoti, evaṃ. Yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsūti ettha pana te
mallarājāno saṇṭhāgāraṃ paṭijaggitvā nagaravīthiyopi sammajjāpetvā dhaje
ussāpetvā gehadvāresu puṇṇaghaṭe ca kadaliyo ca ṭhapāpetvā sakalanagaraṃ
dīpamālāhi 3- vippakiṇṇaṃ tārakaṃ viya katvā khīrūpake 4- dārake khīraṃ pāyetha,
dahare kumāre lahuṃ lahuṃ bhojāpetvā sayāpetha, uccāsaddaṃ mā karittha, ajja
ekarattiṃ satthā antogāme vasissati, buddhā nāma appasaddakāmā hontīti
bheriñcārāpetvā sayaṃ daṇḍadīpakaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.
      [299] Bhagavantaṃyeva purakkhatvāti bhagavantaṃ purato katvā. Tattha bhagavā
bhikkhūnañceva upāsakānañca majjhe nisinno ativiya virocati, samantapāsādiko
suvaṇṇavaṇṇo abhirūpo dassanīyo. Purimakāyato 5- suvaṇṇavaṇṇā rasmi
uṭṭhahitvā asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Majjhimakāyato. 6- Dakkhiṇahatthato. Vāmahatthato
suvaṇṇavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Upari kesantato
paṭṭhāya sabbakesāvaṭṭehi moragīvavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā gagaṇatale asītihatthaṃ
ṭhānaṃ gaṇhāti. Heṭṭhā pādatalehi pavāḷavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā
@Footnote: 1 cha.Ma., i. bhagavato na dissati   2 cha.Ma., i. santhataṃ   3 cha.Ma. dīpamālādīhi
@4 cha.Ma., i. khīrapāyake   5 i. puratthimā   6 i. pacchimakāyato
Ghanapaṭhaviyaṃ asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti, evaṃ samantā asītihatthamattaṃ ṭhānaṃ
chabbaṇṇā buddharasmiyo vijotamānā 1- vipphandamānā vidhāvanti. Sabbe disābhāgā
suvaṇṇacampakapupphehi vikīriyamānā viya suvaṇṇaghaṭato nikkhantasuvaṇṇarasadhārāhi
siñcamānā viya pasāritasuvaṇṇapaṭaparikkhittā viya verambhavātasamuṭṭhitakiṃsukakaṇṇikāra-
pupaphacuṇṇasamokiṇnā 2- viya ca vippakāsanti,
      bhagavatopi asītianubyañjanabyāmappabhādvattiṃsavaralakkhaṇasamujjalaṃ sarīraṃ
samuggatatārakaṃ viya gagaṇatalaṃ, vikasitamiva padumavaṇṇaṃ 3- sabbaphāliphullo 4- viya
yojanasatiko pāricchattako paṭipāṭiyā ṭhapitānaṃ dvattiṃsasuriyānaṃ dvattiṃsacandānaṃ
dvattiṃsacakkavattīnaṃ dvattiṃsadevarājānaṃ dvattiṃsamahābrahmānaṃ siriyā siriṃ
abhibhavamānaṃ viya virocati. Parivāretvā nisinnā bhikkhūpi sabbeva appicchā
santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā āraddhaviriyā vattāro vacanakkhamā codakā
pāpagarahino sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā
vimuttiñāṇadassanasampannā. Tehi parivārito bhagavā rattakambalaparikkhitto viya
suvaṇṇakkhandho, rattapadumavanasaṇḍamajjhagatā viya suvaṇṇanāvā, pavāḷavedikāya parikkhitto
viya suvaṇṇapāsādo virocittha.
      Asītimahātherāpi naṃ meghavaṇṇaṃ paṃsukūlaṃ pārupitvā maṇivammikā viya
mahānāgā parivārayiṃsu vantarāgā bhinnakilesā vijaṭitajaṭā chinnabandhanā kule
vā gaṇe vā alaggā. Iti bhagavā sayaṃ vītarāgo vītarāgehi parivārito, 5-
vītadoso vītadosehi, vītamoho vītamohehi, nittaṇho nittañhehi, nikkileso
nikkilesehi, sayaṃ buddho bahussutabuddhehi parivārito pattaparivāritaṃ viya kesaraṃ,
kesaraparivāritā viya kaṇṇikā, aṭṭhanāgasahassaparivārito viya chaddanto nāgarājā,
navutihaṃsasahassaparivārito viya dhataraṭṭho haṃsarājā, senaṅgaparivārito viya
cakkavattirājā, marugaṇaparivārito viya sakko devarājā, brahmagaṇaparivārito viya
hāritamahābrahma asamena buddhavesena aparimāṇena buddhavilāsena tassaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma., i. vijjotamānā  2 cha.Ma., i.... samākiṇṇā  3 cha.Ma., i. padumavanaṃ
@4 cha.Ma. sabbapālaphullo  5 cha.Ma., i. parivārito na dissati
Parisati 1- nisinno pāveyyake malle bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā
uyyojesi.
      Ettha ca dhammakathā 2- nāma saṇṭhāgāraanumodanapaṭisaṃyuttā pakiṇṇakakathā
veditabbā. Tadā hi bhagavā ākāsagaṅgaṃ otārento viya paṭhavojaṃ
ākaḍḍhento viya mahājambuṃ matthake gahetvā cālento viya yojanīyaṃ madhugaṇḍaṃ
cakkayantena pīḷetvā madhupānaṃ pāyamāno viya ca pāveyyakānaṃ mallānaṃ
hitasukhāvahaṃ pakiṇṇakakathaṃ kathesi.
      [300] Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanati yaṃ yaṃ disaṃ anuviloketi, tattha tattha
tuṇhībhūtameva. Anuviloketvāti maṃsacakkhunā dibbacakkhunāti dvīhipi cakkhūhi tato
tato viloketvā. Maṃsacakkhunā hi nesaṃ bahiddhā iriyāpathaṃ pariggahesi. Tattha ekassa
bhikkhussāpi neva hatthakukkuccaṃ ahosi na pādakukkuccaṃ, na koci sīsamukkhipi, na
kathaṃ kathesi, na niddāyanto nisīdi. Sabbepi tīhi sikkhāhi sikkhitā nivāte
padīpasikhā viya niccalā nisīdiṃsu. Iti nesaṃ imaṃ iriyāpathaṃ maṃsacakkhunā pariggahesi.
Ālokaṃ pana vaḍḍhayitvā dibbacakkhunā tesaṃ 3- hadayarūpaṃ disvā abbhantaragataṃ
sīlaṃ olokesi. So anekasatānaṃ bhikkhūnaṃ antokumbhiyaṃ jalamānaṃ padīpaṃ viya
arahattūpagaṃ sīlaṃ addasa. Āraddhavipassakā 4- hi te bhikkhū. Iti nesaṃ sīlaṃ
disvā "imepi bhikkhū mayhaṃ anucchavikā, ahaṃpi imesaṃ anucchaviko"ti cakkhutalesu
nimittaṃ ṭhapetvā bhikkhusaṃghaṃ oloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi "piṭṭhi
me āgilāyatī"ti. Kasmā āgilāyati? bhagavato hi chabbassāni mahāpadhānaṃ
padahantassa mahantaṃ kāyadukkhamahosi. Athassa aparabhāge mahallakakāle piṭṭhivāto
uppajjati. 5-
      Saṅghāṭiṃ paññapetvāti saṇṭhāgārassa kira ekapasse te rājāno
kappiyamañcakaṃ paññapesuṃ "appevanāma satthā nipajjeyyā"ti. Satthāpi catūhi
iriyāpathehi paribhuttaṃ imesaṃ mahapphalaṃ bhavissatīti tattha saṅghāṭiṃ paññapetvā
nipajji.
@Footnote: 1 Sī. i. parisatiṃ 2 cha.Ma., i. dhammikathā  3 cha.Ma., i. tesaṃ na dissati
@4 i. āraddhavipassanā  5 cha.Ma., i. uppajji
                         Bhinnanigaṇṭhavatthuvaṇṇanā
      [301] Tassa kālakiriyāyāti ādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ heṭṭhā
vuttameva.
      [302] Āmantesīti bhaṇḍanādivūpasamakaraṃ svākkhātaṃ dhammaṃ
desetukāmo āmantesi.
                            Ekakavaṇṇanā
      [303] Tatthāti tasmiṃ dhamme. Saṅgāyitabbanti samaggehi saṅgāyitabbaṃ, 1-
ekavacanehi aviruddhavacanehi bhaṇitabbaṃ. 2- Na vivaditabbanti atthe vā
byañjane vā vivādo na kātabbo. Eko dhammoti ekakadukkatikādivasena 3-
bahudhā sāmaggīrasaṃ dassetukāmo paṭhamaṃ tāva "eko dhammo"ti āha.
      Sabbe sattāti kāmabhavādīsu saññibhavādīsu 4- ekavokārabhavādīsu ca
sabbabhavesu sabbe sattā. Āhāraṭṭhitikāti āhārato ṭhiti etesanti
āhāraṭṭhitikā. Iti sabbasattānaṃ ṭhitihetu āhāro nāma eko dhammo amhākaṃ
satthārā yāthāvato ñatvā sammadakkhāto āvusoti dīpeti.
      Nanu ca evaṃ sante yaṃ vuttaṃ "asaññasattā devā ahetukā
anāhārā aphassakā"ti 5- ādi, taṃ vacanaṃ virujjhatīti, na virujjhati. Tesañhi
jhānaṃ āhāro hoti. Evaṃ santepi "cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṃ vā
sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro. Kabaḷiṃkāro 6-
āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā,
viññāṇaṃ catutthan"ti 7- idaṃpi virujjhatīti, idaṃpi na virujjhati. Etasmiñhi
sutte nippariyāyena āhāralakkhaṇāva dhammā āhārāti vuttā. Idha pana pariyāyena
paccayo āhāroti vutto. Sabbadhammānañhi paccayo laddhuṃ vaṭṭati. So ca
@Footnote: 1 cha.Ma., i. gāyitabbaṃ  2 Sī., i. bhavitabbaṃ  3 cha.Ma.....dukatikā.
@4 cha.Ma., i. saññābhavādīsu   5 abhi. vi. 35/1017/511.
@6 cha.Ma. ka. kabaḷīkāro 7 saṃ.ni. 16/11/12
Yaṃ yaṃ phalaṃ janeti, taṃ taṃ āharati nāma, tasmā āhāroti vuccati. Tenevāha
"avijjampāhaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko ca bhikkhave avijjāya
āhāro. Pañca nīvaraṇātissa vacanīyaṃ. Pañcanīvaraṇepāhaṃ bhikkhave sāhāre
vadāmi, no anāhāre. Ko ca bhikkhave pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ āhāro,
ayonisomanasikārotissa vacanīyanti 1- ayaṃ idha adhippeto.
      Ekasmiñhi 2- paccayāhāre gahite pariyāyāhāropi nippariyāyāhāropi
sabbo gahitova hoti. Tattha asaññabhave paccayāhāro labbhati. Anuppanne hi
buddhe titthāyatane pabbajitā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ
nibbattetvā tato vuṭṭhāya dhi cittaṃ dhivatetaṃ 3- cittaṃ cittassa nāma abhāvoyeva
sādhu, cittañhi nissāya vadhabandhādipaccayaṃ dukkhaṃ uppajjati. Citte asati
natthetanti khantiṃ ruciṃ uppādetvā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā asaññabhave
nibbattanti. Yo yassa iriyāpatho manussaloke paṇihito ahosi, so tena
iriyāpathena nibbattetvā pañca kappasatāni ṭhito vā nisinno vā nipanno
vā hoti. Ettakaṃ addhānaṃ sayito viya hoti. Evarūpānaṃpi sattānaṃ
paccayāhāro labbhati. Te hi yaṃ jhānaṃ bhāvetvā nibbattā, tadeva
nesaṃ paccayo hoti. Yathā jiyāvegena khittasaro yāva jiyāvego atthi, tāva
gacchati, evaṃ yāva jhānapaccayo atthi, tāva tiṭṭhanti. Tasmiṃ niṭṭhite khīṇavego
saro viya patanti.
      Yena pana te nerayikā neva uṭṭhānaphalūpajīvī na puññaphalūpajīviti
vuttā, tesaṃ ko āhāroti. Tesaṃ kammameva āhāro. Kiṃ pañca āhārā
atthīti ce. Pañca, na pañcāti idaṃ na vattabbaṃ. Nanu paccayo āhāroti
vuttametaṃ. Tasmā yena kammena te niraye nibbattā, tadeva tesaṃ ṭhitipaccayattā
āhāro hoti. Yaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ "na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ
pāpakammaṃ byantī hotī"ti. 4-
@Footnote: 1 aṅ. dasaka. 24/61/120 (sayā)  2 cha.Ma. etasmiñhi  3 cha.Ma. dhibbatetaṃ
@4 Ma. upari 14/268/236 devadūtasutta
      Kabaḷiṃkāraṃ āhāraṃ ārabbha cettha vivādo na kātabbo. Mukhe
uppannakheḷopi hi tesaṃ āhārakiccaṃ sādheti. Kheḷopi hi niraye dukkhavedanīyo
hutvā paccayo hoti, sagge sukhavedanīyo. Iti kāmabhave nippariyāyena cattāro
āhāRā. Rūpārūpabhavesu ṭhapetvā asaññaṃ sesānaṃ tayo. Asaññānañceva
avasesānañca paccayāhāroti. Iminā āhārena "sabbe sattā āhāraṭṭhitikā"ti
ekaṃ pañhaṃ kathetvā "ayaṃ kho āvuso"ti evaṃ niyyātanaṃpi "atthi kho
āvuso"ti puna uddharaṇaṃpi akatvā "sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā"ti dutiyaṃ
pañhaṃ visajjesi.
      Kasmā pana na niyyātesi na uddharittha? tattha tattha niyyātiyamānepi
Uddhariyamānepi pariyāpuṇituṃ vācetuṃ ca dukkhaṃ hoti, tasmā dve ekābaddhe
katvā visajjesi. Imasmiṃpi visajjane heṭṭhā vuttapaccayova attano phalassa
saṅkharaṇato saṅkhāroti vutto. Iti heṭṭhā āhārapaccayo kathito, idha
saṅkhārapaccayoti ayamettha heṭṭhimato viseso. "heṭṭhā nippariyāyāhāro gahito,
idha pariyāyāhāroti evaṃ gahite viseso pākaṭo bhaveyya, no ca gaṇhiṃsū"ti
mahāsīvatthero āha. Indriyabaddhassapi hi anindriyabaddhassapi paccayo
laddhuṃ vaṭṭati. Vinā paccayena dhammo nāma natthi. Tattha anindriyabaddhassa
tiṇarukkhalatādino paṭhavīraso āporaso ca paccayo hoti. Deve avassante hi
tiṇādīni milāyanti, vassante ca pana haritāni honti. Iti tesaṃ paṭhavīraso
āporaso ca paccayo hoti. Indriyabaddhassa avijjā taṇhā kammaṃ āhāroti
evamādayo paccayā, iti heṭṭhā paccayoyeva āhāroti kathito, idha saṅkhāroti
ayamevettha viseso.
      Ayaṃ kho āvusoti āvuso amhākaṃ satthārā mahābodhimaṇḍe
nisīditvā sayaṃ sabbaññutañāṇena sacchikatvā ayaṃ ekadhammo desito. Tattha
ekadhamme tumhehi sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ. Yathayidaṃ brahmacariyanti
yathā saṅgāyamānānaṃ tumhākaṃ idaṃ sāsanabrahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ.
Ekena hi bhikkhunā "atthi kho āvuso eko dhammo sammadakkhāto. Katamo
Eko dhammo? sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā"ti
kathite tassa kathaṃ sutvā añño kathessati. Tassapi aññoti evaṃ paramparakathāniyamena
idaṃ brahmacariyaṃ ciraṃ tiṭṭhamānaṃ sadevakassa lokassa atthāya hitāya
bhavissatīti ekakavasena dhammasenāpati sāriputtatthero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                        Ekakavaṇṇanā niṭṭhitā.
                             Dukavaṇṇanā
      [304] Iti ekakavasena sāmaggīrasaṃ dassetvā idāni dukavasena
dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha nāmarūpaduke nāmanti cattāro arūpino
khandhā nibbānañca. Tatatha cattāro khandhā nāmanaṭṭhena nāmaṃ. Nāmanaṭṭhenāti
nāmakaraṇaṭṭhena. Yathā hi mahājanasammatattā mahāsammatassa "mahāsammato"ti
nāmaṃ ahosi, yathā vā 1- mātāpitaro "ayaṃ tisso nāma hotu, pusso 2- nāma
hotū"ti evaṃ puttassa kittimanāmaṃ karonti, yathā vā "dhammakathiko vinayadharo"ti
guṇato nāmaṃ āgacchati, na evaṃ vedanādīnaṃ. Vedanādayo hi mahāpaṭhavīādayo
viya attano nāmaṃ karontāva uppajjanti. Tesu uppannesu tesaṃ nāmaṃ
uppannameva hoti. Na hi vedanaṃ uppannaṃ "tvaṃ vedanā nāma hohī"ti,
koci bhaṇati, na cassā yenakenaci kāraṇena nāmaggahaṇakiccaṃ atthi, yathā
paṭhaviyā uppannāya "tvaṃ paṭhavī nāma hohī"ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi,
cakkavāḷasinerumhi candimasuriyanakkhattesu uppannesu "tvaṃ cakkavāḷaṃ nāma,
tvaṃ nakkhattaṃ nāma hohī"ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, nāmaṃ uppannameva hoti,
opapātikā paññatti nipatati, evaṃ vedanāya uppannāya "tvaṃ vedanā nāma
hohī"ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, tāya uppannāya vedanāti nāmaṃ uppannameva
hoti. Saññādīsupi eseva nayo. Atītepi hi vedanā vedanāyeva. Saññā.
SaṅkhāRā. Viññāṇaṃ viññāṇameva. Anāgatepi. Paccuppannepi. Nibbānaṃ pana
@Footnote: 1 cha.Ma., i. vā na dissati   2 cha.Ma. phusso
Sadāpi nibbānamevāti. Iti nāmakaraṇaṭṭhena nāmaṃ. Nāmanaṭaṭhenāpi cettha
cattāro khandhā nāmaṃ. Te hi ārammaṇābhimukhā 1- namanti. Nāmanaṭṭhena sabbaṃpi
nāmaṃ. Cattāro hi khandhā ārammaṇe aññamaññaṃ nāmenti, nibbānaṃ
ārammaṇādhipatipaccayatāya attani anavajjadhamme nāmeti.
      Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ,
taṃ sabbaṃpi ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Tassa vitthārakathā visuddhimagge vuttanayeneva
veditabbā.
      Avijjāti dukkhādīsu añāṇaṃ. Ayampi vitthārato visuddhimagge
kathitāyeva. Bhavataṇhāti bhavapaṭṭhanā. Yathāha "tattha katamā bhavataṇhā. Yo bhavesu
bhavacchando"ti ādi.
      Bhavadiṭaṭhīti bhavo vuccati sassataṃ, sassatavasena uppajjanakadiṭṭhi.
Sāpi "tattha katamā bhavadiṭṭhi. `bhavissati Attā ca loko cā'ti yā evarūpā
diṭṭhi diṭṭhigatan"ti 2- ādinā nayena abhidhamme vitthāritā. Vibhavadiṭṭhīti vibhavo
vuccati ucchedaṃ, ucchedavasena uppajjanakadiṭṭhi. Sāpi "tattha katamā vibhavadiṭṭhi.
`na Bhavissati attā ca loko cā'ti yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigatan"ti 3-
ādinā nayena tattheva vitthāritā.
      Ahirikanti "yaṃ na hiriyati hiriyitabbenā"ti 4- evaṃ vitthāritā
nillajjatā. Anottappanti yaṃ "na ottappati ottappitabbenā"ti 5- evaṃ
vitthārito abhāyanaākāro.
      Hirī ca ottappañcāti "yaṃ hiriyati hiriyitabbena, ottappati
ottappitabbenā"ti 6- evaṃ vitthāritāni hiriottappāni. Apicettha
ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ. Attādhipateyyā hirī,
lokādhipateyyaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. ārammaṇābhimukhaṃ  2 abhi. saṅ. 34/1320/298  3 abhi. saṅ 34/1321/298
@4 abhi. saṅ. 34/1330/299  5 abhi. saṅ. 34/1331/299
Ottappaṃ. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ vitthārakathā
panettha sabbākārena visuddhimagge vuttā.
      Dovacassatāti dukkhaṃ vaco etasmiṃ vippaṭikūlagāhimhi vipaccanīkasāte
anādare puggaleti dubbaco, tassa kammaṃ dovacassaṃ, tassa bhāvo dovacassatā.
Vitthārato panesā "tattha katamā dovacassatā. Sahadhammike vuccamāne
dovacassāyan"ti abhidhamme āgatā. Sā. Atthato saṅkhārakkhandho hoti. Catunnañca
khandhānaṃ etenākārena pavattānaṃ etaṃ adhivacanan"ti vadanti. Pāpamittatāti
pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto, tassa bhāvo
pāpamittatā. Vitthārato panesā "tattha katamā pāpamittatā, ye te puggalā
assaddhā dussīlā appassutā maccharino 1- duppaññā. Yā tesaṃ sevanā
nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃsampavaṅkatā"ti 2- evaṃ
āgatā. Sāpi atthato dovacassatā viya daṭṭhabbā
      sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca vuttapaṭipakkhanayena veditabbā.
Ubhopi panetā idha lokiyalokuttaramissakā kathitā.
      Āpattikusalatāti "pañcapi āpattikkhandhā āpattiyo, sattapi
āpattikkhandhā āpattiyo. Yā tāsaṃ āpattīnaṃ āpattikusalatā paññā
pajānanā"ti 3- evaṃ vutto āpattikusalabhāvo.
      Āpattivuṭṭhānakusalatāti "yā tāhi āpattīhi vuṭṭhānakusalatā paññā
pajānanā"ti 4- evaṃ vuttā saha kammavācāya āpattīhi vuṭṭhānaparicchedajānanā
paññā.
      Samāpattikusalatāti "atthi savitakkasavicārā samāpatti, atthi
avitakkavicāramattā samāpatti, atthi avitakkaavicārā samāpatti. Yā tāsaṃ
samāpattīnaṃ kusalatā paññā pajānanā"ti 5- evaṃ vuttā saha parikammena
appanāparicchedajānanā paññā. Samāpattivuṭaṭhānakusalatāti "yā tāhi
samāpattīhi vuṭṭhānakusalatā paññā pajānanā"ti 6- evaṃ vuttā yathā
paricchinnasamayavaseneva samāpattito
@Footnote: 1 i. maccharino kadariyā duppaññā  2 abhi. saṅ. 34/1333/2299
@3 abhi. saṅ. 34/1336/300  4 abhi. saṅ. 34/1337/300
@5 abhi. saṅ. 34/1338/300  6 abhi. saṅ. 34/1339/300
Vuṭṭhānasamatthā "ettakaṃ gate suriye vuṭaṭhahissāmī"ti vuṭṭhānakālaparicchedakā
paññā.
      Dhātukusalatāti "aṭṭhārasa dhātuyo cakkhudhātu .pe. Manoviññāṇadhātu.
Yā tāsaṃ dhātūnaṃ dhātukusalatā paññā pajānanā"ti 1- evaṃ vuttā aṭṭhārasannaṃ
dhātūnaṃ sabhāvaparicchedakā savanadhāraṇasammasanapaṭivedhapaññā. Manasikārakusalatāti
"yā tāsaṃ dhātūnaṃ manasikārakusalatā paññā pajānanā"ti 2- evaṃ vuttā tāsaṃyeva
dhātūnaṃ sammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇapaññā.
      Āyatanakusalatāti "dvādasāyatanāni cakkhvāyatanaṃ .pe. Dhammāyatanaṃ.
Yā tesaṃ āyatanānaṃ āyatanakusalatā paññā pajānanā"ti 3- evaṃ vuttā
dvādasannaṃ āyatanānaṃ uggahamanasikārajānanapaññā. Apica dhātukusalatāpi
uggahamanasikārasavanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇesu vaṭṭati manasikārakusalatāpi
āyatanakusalatāpi. Ayaṃ panettha viseso, savanauggahaṇapaccavekkhaṇā lokiyā, paṭivedho
lokuttaro, sammasanamanasikārā lokiyalokuttaramissakā. Paṭiccasamuppādakusalatāti
"avijjāpaccayā saṅkhārā .pe. Samudayo hotīti yā tattha paññā pajānanā"ti 3-
evaṃ vuttā dvādasannaṃ paccayākārānaṃ uggahādivasena pavattā paññā.
      Ṭhānakusalatāti "ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā upādāya
taṃ taṃ ṭhānanti yā tattha paññā pajānanā"ti 5- evaṃ vuttā "cakkhuñca vatthuṃ
katvā rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannassa cakkhuviññāṇassa cakkhurūpaṃ ṭhānañceva
kāraṇañcā"ti evaṃ ṭhānaparicchindanasamatthā paññā. Aṭṭhānakusalatāti
"ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā upādāya
taṃ taṃ aṭṭhānanti yā tattha paññā pajānanā"ti 6- evaṃ vuttā "cakkhuñca
vatthuṃ katvā rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā sotaviññāṇādīni na uppajjanti,
tasmā tesaṃ cakkhurūpaṃ na ṭhānaṃ na kāraṇan"ti evaṃ aṭṭhānaparicchindanasamatthā
paññā. Apica etasmiṃ duke "kittāvatā pana bhante ṭhānāṭhānakusalo
bhikkhūti alaṃ vacanāyāti. Idhānanda bhikkhu aṭṭhānametaṃ anavakāso,
@Footnote: 1 abhi. saṅ. 34/1340/300  2 abhi. saṅ. 34/1341/301
@3 abhi. saṅ. 34/1342/301  4 abhi. saṅ. 34/1343/301
@5 abhi. saṅ. 34/1344/301  6 abhi. saṅ. 34/1345/301
Yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kiñci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ
vijjatīti pajānāti. Ṭhānañca kho etaṃ vijjati, yaṃ puthujjano kiñci saṅkhāraṃ
niccato upagaccheyyā"ti 1- imināpi suttena attho veditabbo.
      Ājjavanti gomuttavaṅkatā candavaṅkatā naṅgalakoṭivaṅkatāti tayo
anajjavā. Ekacco hi bhikkhu paṭhamavaye ekavīsatiyā anesanāsu chasu ca agocaresu
carati, majjhimapacchimavayesu lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, ayaṃ gomuttavaṅkatā
nāma. Eko paṭhamavayepi pacchimavayepi catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako
sikkhākāmo hoti, majjhimavaye purimasadiso, ayaṃ candavaṅkatā nāma. Eko
paṭhamavayepi majjhimavayepi catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo
hoti, pacchimavaye purimasadiso, ayaṃ naṅgalakoṭivaṅkatā nāma. Eko sabbametaṃ
vaṅkataṃ pahāya tīsupi vayesu pesalo lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti,
tassa yo so ujubhāvo, idaṃ ājjavaṃ nāma. Abhidhammepi vuttaṃ "tattha katamo
ājjavo. Yā ājjavatā 2- ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā, ayaṃ vuccati
ājjavo"ti. 3- Lajjavanti "tattha katamo lajjavo. Yo hiriyati hiriyitabbena
hiriyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ vuccati lajjavo"ti
evaṃ vutto lajjībhāvo.
      Khantīti "tattha katamā khanti. Yā khanti khamanatā adhivāsanatā
acaṇḍikkaṃ anassuropo attamanatā cittassā"ti 4- evaṃ vuttā adhivāsanakhanti.
Soraccanti "tattha katamaṃ soraccaṃ. Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo,
kāyikavācāsiko avītikkamo. Idaṃ vuccati soraccaṃ. Sabbopi sīlasaṃvaro
soraccan"ti 5- evaṃ vutto soratabhāvo.
      Sākhalyanti "tattha katamaṃ sākhalyaṃ. Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā
parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ pahāya
yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā
@Footnote: 1 abhi. vi. 35/809/409  2 cha.Ma. ajjavatā
@3 abhi. saṅ. 34/1346/302  4 abhi. saṅ. 34/1348/302
@5 abhi. saṅ. 34/1349/302
Bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Yā tattha sañhavācatā sakhilavācatā
apharusavācatā. Idaṃ vuccati sākhalyan"ti 1- evaṃ vutto sammodakamudukabhāvo.
Paṭisanthāroti ayaṃ lokasannivāso āmisena ca dhammena cāti dvīhi chiddo,
tassa taṃ chiddaṃ yathā na paññāyati, evaṃ pīṭhassa viya paccattharaṇena āmisena
ca dhammena ca paṭisantharaṇaṃ. 2- Abhidhammepi vuttaṃ "tatatha katamo paṭisanthāro.
Dve paṭisanthārā 3- āmisapaṭisanthāro ca dhammapaṭisanthāro ca. Idhekacco
paṭisanthārako hoti āmisapaṭisanthārena vā dhammapaṭisanthārena vā. Ayaṃ vuccati
paṭisanthāro"ti. 4- Ettha ca āmisena saṅgaho āmisapaṭisanthāro nāma. Taṃ
karontena mātāpitūnaṃ bhikkhugatikassa veyyāvaccakarassa rañño corānañca aggaṃ
aggahetvāpi dātuṃ vaṭṭati. Āmasitvā dinne hi rājāno ca corā ca
anatthaṃpi karonti jīvitakkhayampi pāpenti, anāmasitvā dinne attamanā
honti. Coranāgavatthuādīni cettha vatthūni kathetabbāni. Tāni samantapāsādikāya
vinayaṭṭhakathāya vitthāritāni. Sakkaccaṃ uddesadānaṃ pālivaṇṇanā dhammakathākathananti
evaṃ dhammena saṅgaho dhammapaṭisanthāro nāma.
      Avihiṃsāti karuṇāpi karuṇāpubbabhāgopi. Vuttampi cetaṃ "tattha
katamā avihiṃsā. Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovimutti,
ayaṃ vuccati avihiṃsāti. 5- Soceyyanti mettāya ca mettāpubbabhāgassa ca vasena
sucibhāvo. Vuttampi cetaṃ "tattha katamaṃ soceyyaṃ. Yā sattesu metti mettāyanā
mettāyitattaṃ mettācetovimutti, idaṃ vuccati soceyyanti. 6-
      Muṭṭhasaccanti sativippavāso, yathāha "tattha katamaṃ muṭṭhasaccaṃ. Yā
asati ananussati appaṭissati, asati asaraṇatā, 7- adhāraṇatā pilāpanatā
sammussanatā, idaṃ vuccati muṭṭhasaccan"ti. 8- Asampajaññanti "tattha katamaṃ
asampajaññaṃ, yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ .pe. Avijjālaṅgī moho akusalamūlan"ti 9-
evaṃ vuttā avijjāyeva. Sati satiyeva. Sampajaññaṃ ñāṇaṃ.
@Footnote: 1 abhi. saṅ. 34/1350/302   2 i. paṭisanthāraṃ
@3 cha.Ma. dve paṭisanthārāti pāṭho na dissati   4 abhi. saṅ. 34/1351/302
@5 abhi. vi. 35/653/333   6 abhi. vi. 35/643/332
@7 cha.Ma. assaraṇatā   8 abhi. saṅ. 34/1357/304
@9 abhi. saṅ. 34/1357/340
      Indriyesu aguttadvāratāti "tattha katamā indriyesu aguttadvāratā.
Idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hotī"ti 1- ādinā
nayena vitthārito indriyasaṃvarabhedo. Bhojane amattaññutāti "tattha katamā
bhojane amattaññutā. Idhekacco appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti
davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya. Yā tattha asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā
bhojane"ti 2- evaṃ āgato bhojane amattaññubhāvo. Anantaraduko
vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbo.
      Paṭisaṅkhānabalanti "tattha katamaṃ paṭisaṅkhānabalaṃ. Yā paññā
pajānanā"ti 3- evaṃ vitthāritaṃ appaṭisaṅkhāya akampanañāṇaṃ. Bhāvanābalanti
bhāventassa uppannabalaṃ. Atthato viriyasambojjhaṅgasīsena satta bojjhaṅgā
honti. Vuttampi cetaṃ "tattha katamaṃ bhāvanābalaṃ. Yā kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanā
bhāvanā bahulīkammaṃ, idaṃ vuccati bhāvanābalaṃ. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanābalan"ti. 4-
      Satibalanti asatiyā akampanavasena satiyeva. Samādhibalanti uddhacce
akampanavasena samādhiyeva.
      Samatho samādhi. Vipassanā paññā.
      Samathova taṃ ākāraṃ gahetvā puna 5- pavattetabbassa samathassa
nimittavasena samathanimittaṃ. Paggāhanimittepi eseva nayo.
      Paggāho viriyaṃ. Avikkhepo ekaggatā. Imehi pana sati ca sampajaññañca
paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca satibalañca samādhibalañca samatho ca
vipassanā ca samathanimittañca paggāhanimittañca paggāho ca avikkhepo cāti chahi
dukehi parato sīladiṭṭhisampadādukena ca lokiyalokuttaramissakā dhammā kathitā.
      Sīlavipattīti "tattha katamā sīlavipatti. Kāyiko vītikkamo .pe.
Sabbampi dussīlyaṃ sīlavipattī"ti 6- evaṃ vutto sīlavināsako asaṃvaro.
Diṭṭhivipattīti "tattha katamā diṭṭhivipatti. Natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhan"ti 7-
evaṃ āgatā sammādiṭṭhivināsikā micchādiṭṭhi.
@Footnote: 1 abhi. saṅ. 34/1352/302   2 abhi. saṅ. 34/1353/303
@3 abhi. saṅ. 34/1360/304   4 abhi. saṅ. 34/1361/304   5 i. punappunaṃ
@6 abhi. saṅ. 34/6368/305   7 abhi. saṅ. 34/1369/305
      Sīlasampadāti "tattha katamā sīlasampadā. Kāyiko avītikkamo"ti 1-
evaṃ pubbe vuttaṃ soraccameva sīlassa sampādanato paripūraṇato "sīlasampadā"ti
vuttaṃ. Ettha ca "sabbopi sīlasaṃvaro sīlasampadā"ti idaṃ mānasikassa pariyādānatthaṃ
vuttaṃ. Diṭṭhisampadāti "tattha katamā diṭṭhisampadā. Atthi dinnaṃ atthi
yiṭṭhaṃ .pe. Sacchikatvā pavedentīti yā evarūpā paññā pajānanā"ti 2-
evaṃ āgataṃ diṭṭhipāripūribhūtaṃ ñāṇaṃ.
      Sīlavisuddhīti visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ sīlaṃ. Abhidhamme panāyaṃ "tattha katamā
sīlavisuddhi. Kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo,
ayaṃ vuccati sīlavisuddhī"ti 3- evaṃ vibhattā. Diṭaṭhivisuddhīti visuddhiṃ pāpetuṃ
samatthaṃ dassanaṃ. Abhidhamme panāyaṃ "tattha katamā diṭṭhivisuddhi. Kammassakatañāṇaṃ
saccānulomikañāṇaṃ 4- maggasamaṅgissa ñāṇaṃ phalasamaṅgissa ñāṇan"ti 5-
evaṃ vuttā. Ettha ca tividhaṃ duccaritaṃ attanā katampi parena katampi sakakammaṃ
nāma na hoti atthasambhañjanato. 6- Sucaritaṃ sakakammaṃ nāma atthajananatoti evaṃ
jānanaṃ kammassakatañāṇaṃ nāma. Tasmiṃ ṭhatvā bahuṃ vaṭṭagāmikammaṃ āyūhitvā
sukhato sukheneva arahattappattānaṃ gaṇanā vītivattā. Vipassanāñāṇaṃ pana
vacīsaccañca anulometi, paramatthasaccañca na vilometīti saccānulomikaṃ ñāṇanti
vuttaṃ.
      "diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānan"ti ettha
diṭṭhivisuddhīti ñāṇadassanaṃ kathitaṃ. Yathā diṭṭhissa ca padhānanti taṃsampayuttameva
viriyaṃ. Apica purimapadena catumaggañāṇaṃ. Pacchimapadena taṃsampayuttaṃ viriyaṃ. Abhidhamme
pana "diṭṭhivisuddhi kho panāti yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo
sammādiṭṭhi. Yathā diṭṭhissa ca padhānanti yo cetasiko viriyārambho
sammāvāyāmo"ti 7- evaṃ ayaṃ duko vibhatto.
@Footnote: 1 abhi. saṅ. 34/1370/305   2 abhi. saṅ. 34/1371/305
@3 abhi. saṅ. 34/1372/306   4 i. sammānulomikaṃ ñāṇaṃ
@5 abhi. saṅ. 34/1373/306   6 cha.Ma., i. atthabhañjanato
@7 abhi. saṅ. 34/1375/306
      "saṃvego ca saṃvejanīyesu ṭhānesū"ti ettha "saṃvegoti jātibhayaṃ jarābhayaṃ
bayādhibhayaṃ maraṇabhayan"ti 1- evaṃ jātiādīni bhayato dassanañāṇaṃ. Saṃvejanīyaṃ ṭhānanti
jātijarābyādhimaraṇaṃ. Etāni hi cattāri jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ byādhidukkhaṃ 2-
maraṇadukkhanti evaṃ saṃvegupapattiyā kāraṇattā saṃvejanīyaṃ ṭhānanti vuttāni.
Saṃviggassa ca yoniso padhānanti evaṃ saṃvegajātassa upāyapadhānaṃ. "idha bhikkhu
anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janetī"ti 3- evaṃ
āgataviriyassetaṃ adhivacanaṃ.
      Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesūti yā kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya
asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā, tāya hi samaṅgībhūto puggalo sīlaṃ pūretvā jhānaṃ
uppādeti. Jhānaṃ labhitvā vipassanaṃ ārabhati. Āraddhavipassako arahattaṃ
aggahetvā antarā vosānaṃ nāpajjati. Appaṭivānitā ca padhānasminti "yā 4-
kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sakkaccakiriyatā sātaccakiriyatā aṭṭhitakiriyatā
anolīnavuttitā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā āsevanā bhāvanā bahulīkamman"ti
evaṃ vuttā rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā jāgariyānuyogavasena āraddhe
padhānasmiṃ arahattaṃ appatvā anivattanatā.
      Vijjāti tisso vijjā. Vimuttīti dve vimuttiyo, cittassa ca
adhimutti, nibbānañca. Ettha ca aṭṭha samāpattiyo nīvaraṇādīhi suṭṭhu muttattā
adhimutti nāma. Nibbānaṃ sabbasaṅkhatato vimuttattā 5- vimuttīti veditabbaṃ.
      Khaye ñāṇanti kilesakkhayakare ariyamagge ñāṇaṃ. Anuppāde ñāṇanti
paṭisandhivasena anuppādabhūte taṃtaṃmaggavajjhakilesānaṃ vā anuppādapariyosāne
uppanne ariyaphale ñāṇaṃ. Tenevāha "khaye ñāṇanti maggasamaṅgissa ñāṇaṃ. 6-
Anuppāde ñāṇanti phalasamaṅgissa ñāṇan"ti. 7-
@Footnote: 1 abhi. saṅ. 34/1376/306  2 cha.Ma. jātidukkhā jarādukkhā byādhidukkhā
@3 abhi. saṅ. 34/1377/306  4 cha.Ma. yāti padaṃ na dissati
@5 cha.Ma., i muttattā  6 abhi. saṅ 34/1382/307
@7 abhi. saṅ. 34/1383/307
      Ime kho āvusoti ādi ekake vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti 1-
pañcatiṃsāya dukānaṃ vasena thero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                         Dukavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          ------------
                             Tikavaṇṇanā
      [305] Iti dukavasena sāmaggīrasaṃ dassetvā idāni tikavasena
dassetuṃ puna desanaṃ 2- ārabhi. Tattha lubbhatīti lobho. Akusalañca taṃ mūlañca,
akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ. Dussatīti doso. Muyhatīti moho. Tesaṃ
paṭipakkhanayena alobhādayo veditabbā. (1-2)
      Duṭṭhu caritāni, virūpāni vā caritānīti duccaritāni. Kāyena duccaritaṃ,
kāyato vā pavattaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Sesesupi eseva nayo. Suṭṭhu
caritāni, sundarāni vā caritānīti sucaritāni. Dvepi cete tikā paṇṇattiyā
vā kammapathehi vā kathetabbā. Paṇṇattiyā tāva kāyadvāre paññattasikkhāpadassa
vītikkamo kāyaduccaritaṃ, avītikkamo kāyasuccaritaṃ. Vacīdvāre paññattasikkhāpadassa
vītikkamo vacīducaritaṃ, avītikkamo vacīsucaritaṃ. Ubhayattha paññattassa sikkhāpadassa
vītikkamova manoduccaritaṃ, avītikkamo manosucaritaṃ. Ayaṃ paṇṇattikathā.
Pāṇātipātādayo pana tisso cetanā kāyadvārepi vacīdvārepi uppannā
kāyaduccaritaṃ. Catasso musāvādādicetanā vacīduccaritaṃ. Abhijjhā byāpādo
micchādiṭṭhīti tayo cetanāsampayuttā dhammā manoduccaritaṃ. Pāṇātipātādīhi
viramantassa uppannā tisso cetanāpi viratiyopi kāyasucaritaṃ. Musāvādādīhi
viramantassa catasso cetanāpi viratiyopi vacīsucaritaṃ. Anabhijjhā abyāpādo
sammādiṭṭhīti tayo cetanāsampayuttā dhammā manosucaritanti ayaṃ kammapathakathā. (3-4)
@Footnote: 1 pāliyamapi idhaṭṭhakathāyampi tettiṃseva. saṅgaṇiyaṃ pana sassatucchedadiṭṭhi
@antavānantavādiṭṭhi pubbantāparantānudiṭṭhi cāti dukattayaṃ dissati
@avihiṃsāsoceyyadukaṃ ca satisamādhibaladukaṃ ca na dissati. taṃ ce dukattayaṃ
@pakkhipati diṭṭhivisuddhi kho pana yathādiṭṭhissa ca padhānanti idañca vīsuṃdukaṃ
@na gaṇeti pañcatiṃsa paripuṇṇāni .   2 cha.Ma. desananti padaṃ na dissati
      Kāmapaṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko. Byāpādapaṭisaṃyutto vitakko
byāpādavitakko. Vihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko vihiṃsāvitakko. Tesu dve sattesupi
saṅkhāresupi uppajjanti. Kāmavitakko hi piye manāpe satte vā saṅkhāre
vā vitakkentassa uppajjati. Byāpādavitakko appiye amanāpe satte vā
saṅkhāre vā kujjhitvā olokanakālato paṭṭhāya yāva vināsanā uppajjati.
Vihiṃsāvitakko saṅkhāresu na uppajjati. Saṅkhāro hi dukkhāpetabbo nāma
natthi. Ime sattā haññantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā
ahesunti cintanakāle pana sattesu uppajjati. (5)
      Nekkhammapaṭisaṃyutto vitakko nekkhammavitakko. So asubhapubbabhāge
kāmāvacaro hoti. Asubhajjhāne rūpāvacaro. Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā
uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Abyāpādapaṭisaṃyutto vitakko abyāpādavitaktho.
So mettāpubbabhāge kāmāvacaro hoti. Mettājhāne rūpāvacaro. Taṃ jhānaṃ
pādakaṃ katvā upapannamaggaphalakāle lokuttaro. Avihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko
avihiṃsāvitakko. So karuṇāpubbabhāge kāmāvacaro hoti. 1- Karuṇājhāne rūpāvacaro.
Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Yadā alobho sīsaṃ
hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti. Yadā mettā sīsaṃ hoti, tadā
itare dve tadanvāyikā bhavanti. Yadā karuṇā sīsaṃ hoti, tadā itare dve
tadanvāyikā bhavantīti. Kāmasaṅkappādayo vuttanayeneva veditabbā. Desanāmattameva
hetaṃ. 2- Atthato pana kāmavitakkādīnañca kāmasaṅkappādīnañca nānākaraṇaṃ
natthi. (6-8)
      Kāmapaṭisaṃyuttā saññā kāmasaññā. Byāpādapaṭisaṃyuttā saññā
byāpādasaññā. Vihiṃsāpaṭisaṃyuttā saññā vihiṃsāsaññā. Tāsampi kāmavitakkādīnaṃ
viya uppajjanākāro veditabbo. Taṃsampayuttāyeva hi etā. Nekkhammasaññādayopi
nekkhammavitakkādisampayuttāyeva. Tasmā tāsampi tatheva kāmāvacarādibhāvo
veditabbo. (9-10)
@Footnote: 1 cha.Ma., i. hotītipadaṃ na dissati    2 i. hoti
      Kāmadhātuādīsu "kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkapPo.
Ayaṃ vuccati kāmadhātu. Sabbepi akusalā dhammā kāmadhātū"ti ayaṃ kāmadhātu.
"byāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkapPo. Ayaṃ vuccati byāpādadhātu.
Dasasu āghātavatthūsu cittassa āghāto paṭighāto anattamanatā cittassā"ti
ayaṃ byāpādadhātu. "vihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakako micchāsaṅkapPo. Ayaṃ
vuccati vihiṃsādhātu. Idhekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena
vā rajjuyā vā aññataraññatarena vā satte viheṭhetī"ti ayaṃ vihiṃsādhātu.
Tattha dve kathā sabbasaṅgāhikā ca asambhinnā ca. Tattha kāmadhātuyā gahitāya
itarā dve gahitāva honti, tato pana nīharitvā ayaṃ byāpādadhātu ayaṃ
vihiṃsādhātūti dassesīti 1- ayaṃ sabbasaṅgāhikathā nāma. Kāmadhātuṃ kathento pana
bhagavā byāpādadhātuṃ bayāpādadhātuṭṭhāne, vihiṃsādhātuṃ vihiṃsādhātuṭṭhāne ṭhapetvā
avasesaṃ kāmadhātu nāmāti kathesīti ayaṃ asambhinnakathā nāma. (11)
      Nekkhammadhātuādīsu. "nekkhammapaṭisaṃyutto takko vitakko sammāsaṅkapPo.
Ayaṃ vuccati nekkhammadhātu. Sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū"ti
ayaṃ nekkhammadhātu. "abyāpādapaṭisaṃyutto takko .pe. Ayaṃ vuccati
abyāpādadhātu. Yā sattesu metti .pe. Mettācetovimuttī"ti ayaṃ abyāpādadhātu.
"avihiṃsāpaṭisaṃyutto takko .pe. Ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu. Yā sattesu karuṇā
.pe. Karuṇācetovimuttī"ti ayaṃ avihiṃsādhātu. Idhāpi heṭṭhato 2- vuttanayeneva
dve kathā  veditabbā. (12)
      Aparāpi tisso dhātuyoti aññāpi suññataṭṭhena tisso dhātuyo.
Tāsu "tattha katamā kāmadhātu. Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā"ti 3- evaṃ
vitthārito kāmabhavo kāmadhātu nāma. "heṭṭhato brahmalokaṃ pariyantaṃ karitvā
ākāsānañcāyatanūpage deve pariyantaṃ karitvā"ti 4- evaṃ vitthāritā pana
@Footnote: 1 cha.Ma., i. dassetīti  2 cha.Ma., i. heṭṭhatoti padaṃ na dissati
@3 abhi. vi. 35/182/100, 1020/512   4 abhi. vi. 35/1020/513
Rūpārūpabhavā itarā dve dhātuyo. Dhātuyā āgataṭṭhānasmiṃ hi bhavena
paricchinditabbaṃ 1- bhavassa āgataṭṭhāne dhātuyā paricchinditabbaṃ. 1- Idha bhavena
paricchedo kathito. Rūpadhātuādīsu rūpārūpadhātuyo rūpārūpabhavāyeva. Nirodhadhātuyā
nibbānaṃ kathitaṃ. (13-14)
      Hīnādīsu hīnadhātūti dvādasa akusalacittuppādā. Avasesā tebhūmikadhammā
majjhimadhātu. Nava lokuttaradhammā paṇītadhātu. (15)
      Kāmataṇhāti pañcakāmaguṇiko rāgo. Rūpārūpabhavesu pana rāgo
jhānanikkanti sassatadiṭṭhisahagato rāgo bhavavasena paṭṭhanā bhavataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato
rāgo vibhavataṇhā. Apica ṭhapetvā pacchimaṃ taṇhādvayaṃ sesataṇhā
kāmataṇhā nāma. Yathāha "tattha katamā bhavataṇhā. Sassatadiṭṭhisahagato 2- rāgo
sārāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati bhavataṇhā. Tattha katamā vibhavataṇhā.
Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati vibhavataṇhā.
Avasesā taṇhā kāmataṇhā"ti. 3- Puna kāmataṇhādīsu pañcakāmaguṇiko rāgo
kāmataṇhā. Rūpārūpabhavesu chandarāgo itarā dve taṇhā. Abhidhamme panesā 4-
"kāmadhātupaṭisaṃyutto .pe. Arūpadhātupaṭisaṃyutto"ti 5- evaṃ vitthāritā. Iminā
vārena kiṃ dasseti, sabbepi tebhūmikā dhammā rajanīyaṭṭhena taṇhāvatthukāti
sabbataṇhā kāmataṇhāya pariyādiyitvā tato nīharitvā itarā dve taṇhā
dasseti. 6- Rūpataṇhādīsu rūpabhave chandarāgo rūpataṇhā. Arūpabhave chandarāgo
arūpataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo nirodhataṇhā. 7- (16-17-18)
      Saññojanattike 8- vaṭṭasmiṃ saṃyojayanti 9- bandhantīti saññojanāni. 8- Sati
rūpādibhede kāye diṭṭhi, vijjamānā vā kāye diṭṭhīti sakkāyadiṭṭhi. Vicinanto
etāya kicchati, na sakkoti sanniṭṭhānaṃ kātunti vicikicchā. Sīlañca vattañca
@Footnote: 1-1 cha.Ma. paricchinditabbā   2 cha.Ma. bhavadiṭṭhisahagato
@3 abhi. vi. 35/916/446   4 cha.Ma. i. panetā
@5 abhi. vi. 35/916/446   6 i. dassesi
@7 abhi. vi. 35/918/447   8 cha.Ma. saṃyojanattike, saṃyojanakāni 9 i. yojayanti
Parāmasatīti sīlabbattaparāmāso. Atthato pana "rūpaṃ attato samanupassatī"ti 1-
ādinā nayena āgatā vīsativatthukā diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi nāma. "satthari
kaṅkhatī"ti 2- ādinā nayena āgatā aṭṭhavatthukā vimati vicikicchā nāma. "idhekacco
sīlena suddhi vattena suddhi sīlabbattena suddhīti sīlaṃ parāmasati, vattaṃ
parāmasati, sīlabbattaṃ parāmasati. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigatan"ti 3- ādinā
nayena āgato vipariyesaggāho sīlabbattaparāmāso nāma. (19)
      Tayo āsavāti ettha cirapārivāsiyaṭṭhena vā āsavanaṭhaṭne vā
āsavā. Tattha "purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe
avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī"ti, 4- "purimā bhikkhave koṭi na paññāyati
bhavataṇhāya bhavadiṭṭhiyā, ito pubbe bhavadiṭṭhi nāhosi, atha pacchā samabhavī"ti 5-
evaṃ tāva cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā veditabbā. Cakkhuto rūpe savati āsavati
sandati pavattati. Sotato sadde. Ghānato gandhe. Jivhāto rase. Kāyato
phoṭṭhabbe. Manato dhamme savati āsavati sandati pavattatīti evaṃ āsavanaṭṭhena
āsavā veditabbā.
      Pāliyaṃ pana katthaci dve āsavā āgatā "diṭṭhadhammikā ca āsavā
samparāyikā ca āsavā"ti, katthaci "tayome bhikkhave āsavā. Kāmāsavo bhavāsavo
avijjāsavo"ti tayo āgatā. Abhidhamme teyeva diṭṭhāsavena saddhiṃ cattāro.
Nibbedhikapariyāye "atthi bhikakhave āsavā nirayagāminiyā, atthi āsavā
tiracchānayonigāminiyā, atthi āsavā pittivisayagāminiyā, atthi āsavā
manussalokagāminiyā, atthi āsavā devalokagāminiyā"ti 6- evaṃ pañca. Chakkanipāte
āhuneyyasutte "atthi bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā, atthi āsavā paṭisevanā
pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā
pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā
@Footnote: 1 abhi. vi. 35/915/445   2 abhi. vi. 35/915/446
@3 abhi. vi. 35/938/457   4 aṅ. dasaka. 24/61/120 (sayā)
@5 aṅ. dasaka. 24/62/124 (sayā)  6 aṅ. chakka. 22/334/462 (sayā)
Pahātabbā"ti 1- evaṃ cha. Sabbāsavapariyāye teyeva dassanāpahātabbehi saddhiṃ satta.
Imasmiṃ pana saṅgītisutte tayo āgatā. Tattha "yo kāmesu kāmacchando"ti 2-
evaṃ vutto pañcakāmaguṇiko rāgo kāmāsavo nāma. "yo bhavesu bhavacchando"ti 3-
evaṃ vutto sassatadiṭṭhisahagato rāgo, bhavavasena vā patthanā bhavāsavo nāma.
"dukkhe aññāṇan"ti 4- ādinā nayena āgatā avijjā avijjāsavo nāmāti.
Kāmabhavādayo kāmadhātuādivasena vuttāyeva. (20-21)
      Kāmesanādīsu "tattha katamā kāmesanā, yo kāmesu kāmacchando
kāmajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā"ti 5- evaṃ vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā
nāma. "tattha katamā bhavesanā, yo bhavesu bhavacchando bhavajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati
bhavesanā"ti 6- evaṃ vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā nāma. "tattha katamā
brahmacariyesanā, sassato lokoti vā .pe. Neva hoti na hoti tathāgato
parammaraṇāti vā, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ vipariyesaggāho, ayaṃ vuccati
brahmacariyesanā"ti 7- evaṃ vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanadiṭṭhi
brahmacariyesanā nāma. Na kevalañca bhavarāgadiṭṭhiyova, tadekaṭṭhaṃ kammaṃpi
esanāyeva. Vuttañhetaṃ "tattha katamā kāmesanā. Kāmarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ
kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā. Tattha katamā bhavesanā.
Bhavarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā.
Tattha katamā brahmacariyesanā. Antaggāhikā diṭṭhi tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ
vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati brahmacariyesanā"ti 8- (22)
      vidhāsu "kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī"ti
ādīsu ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma. "ekavidhena ñāṇavatthu duvidhena ñāṇavatthū"ti
ādīsu koṭṭhāso. "seyyohamasmīti vidhā"ti ādīsu māno vidhā nāma. Idha so
adhippeto. Māno hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati. Seyyohamasmīti
iminā seyyasadisahīnānaṃ vasena tayo mānā vuttā. Sadisahīnesupi eseva nayo.
@Footnote: 1 aṅ. chakka. 22/329/434 2,3,4, abhi. vi. 35/914/445 5,6,7,8,
@abhi. vi. 35/919/447
      Ayañhi māno nāma seyyassa tividho, sadisassa tividho, hīnassa
tividhoti navavidho hoti. Tattha "seyyassa seyyohamasmī"ti māno rājūnañceva
pabbajitānañca uppajjati.
      Rājā hi raṭṭhena vā dhanena vā bāhanena 1- vā "ko mayā sadiso
atthī"ti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi sīladhutaṅgādīhi "ko mayā sadiso
atthī"ti etaṃ mānaṃ karoti. "seyyassa sadisohamasmī"ti mānopi etesaṃyeva
uppajjati. Rājā hi raṭṭhena vā dhanabāhanehi vā aññehi rājūhi saddhiṃ
mayhaṃ kiṃnānākaraṇanti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi sīladhutaṅgādīhi aññena
bhikkhunā mayhaṃ kiṃnānākaraṇanti etaṃ mānaṃ karoti. "seyyassa hīnohamasmī"ti
mānopi etesaṃyeva uppajjati. Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanabāhanādīni vā
nātisampannāni honti. So mayhaṃ rājāti vohārasaṅkhāmattameva, 2- kiṃ rājā
nāma ahanti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi appalābhasakkāro ahaṃ dhammakathiko
bahussuto mahātheroti kathāmattameva, kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ kiṃ bahussuto kiṃ
mahāthero yassa me lābhasakkāro natthīti etaṃ mānaṃ karoti.
      "sadisassa seyyohamasmī"ti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti.
Amacco hi raṭṭhiyo vā bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso
atthīti vā mayhaṃ aññehi saddhi kiṃnānākaraṇanti vā amaccoti nāmamattameva 3-
mayhaṃ, ghāsacchādanamattaṃpi me natthi, kiṃ amacco nāmāhanti vā etaṃ mānaṃ 4-
karoti.
      "hīnassa seyyohamasmī"ti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti. Dāso
hi mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi,
aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā jātā, ahaṃ pana paveṇīāgatattā
seyyoti vā paveṇīāgatabhāvena ubhato suddhikadāsattena asukadāsena nāma
saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇanti vā kucchivasenāhaṃ dāsabyaṃ upagato,
@Footnote: 1 cha.Ma. dhanavāhanehi    2 cha.Ma. vohāramukhamattameva, i. vohārasukhamattakameva
@3 cha.Ma., i. nāmameva  4 cha.Ma., i. ete māne
Mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi, kiṃ dāso nāma ahanti vā ete
māne karoti. Yathā ca dāso, evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne
karontiyeva.
      Ettha ca seyyassa seyyohamasmīti ca, sadisassa sadisohamasmīti ca,
hīnassa hīnohamasmīti ca ime tayo mānā yāthāva mānā nāma arahattamaggavajjhā.
Sesā dhammā 1- ayāthāva mānā nāma paṭhamamaggavajjha. (23)
      Tayo addhāti tayo kālā. Atīto addhāti ādīsu dve pariyāyā
suttantapariyāyo ca abhidhammapariyāyo ca. Suttantapariyāyena paṭisandhito pubbe
atīto addhā nāma. Cutito pacchā anāgato addhā nāma. Saha cutipaṭisandhīhi
tadantaraṃ paccuppanno addhā nāma. Abhidhammapariyāyena tīsu khaṇesu bhaṅgato
uddhaṃ atīto addhā nāma. Uppādato pubbe anāgato addhā nāma.
Khaṇattaye paccuppanno addhā nāma. Atītādibhedo ca nāma ayaṃ dhammānaṃ
hoti, na kālassa. Atītādibhede pana dhamme upādāya idha paramatthato avijjamānopi
kālo teneva vohārena vuttoti veditabbo. (24)
      Tayo antāti tayo koṭṭhāsā. "kāyabandhanassa anto jīratī"ti 2-
ādīsu hi antoyeva anto. "esevanto dukkhassā"ti ādīsu parabhāgo
anto. "antamidaṃ bhikkhave jīvikākānan"ti 3- ettha lāmakābhāvo anto.
"sakakāyo kho āvuso paṭhamo antoti 4- ādīsu koṭṭhāso anto. Idha
koṭṭhāso adhippeto. Sakkāyoti pañcupādānakkhandhā. Sakkāyasamudayoti tesaṃ
nibbattakā purimataṇhā. Sakkāyanirodhoti ubhinnaṃ  appavattibhūtaṃ nibbānaṃ.
Maggo pana nirodhādhigamassa upāyattā nirodhe gahite gahito vāti
veditabbo. (25)
      Dukkhadukkhatāti dukkhabhūtā dukkhatā. Dukkhavedanāyetaṃ nāmaṃ.
Saṅkhāradukkhatāti saṅkhārabhāvena dukkhatā. Adukkhamasukhāyetaṃ 5- nāmaṃ. Sā hi
@Footnote: 1 cha.Ma., i. cha mānā 2 vinaYu. cūḷa. 7/278/43 khudadakavatthu
@3. saṃ. khandha. 17/80/75 piṇḍolyasutta  4 aṅ chakka. 22/332/447 (sayā)
@5 cha.Ma., i. adukkhamasukhāvedanāyetaṃ
Saṅkhatattā uppādajarā bhaṅgapīḷitā, tasmā aññadukkhasabhāvavirahato saṅkhāradukkhatāti
vuttā. Vipariṇāmadukkhatāti vipariṇāme dukkhatā. Sukhavedanāyetaṃ nāmaṃ, sukhassa
hi vipariṇāme dukkhaṃ uppajjati, tasmā sukhaṃ vipariṇāmadukkhatāti vuttaṃ. Apica
ṭhapetvā dukkhavedanaṃ sukhavedanañca sabbepi tebhūmikā dhammā "sabbe saṅkhārā
dukkhā"ti 1- vacanato saṅkhāradukkhatāti veditabbā. (27)
      Micchattaniyatoti micchāsabhāvo hutvā niyato. Niyatamicchādiṭṭhiyā
saddhiṃ anantariyakammassetaṃ 2- nāmaṃ. Sammāsabhāve niyato sammattaniyato.
Catunnaṃ ariyamaggānaṃ etaṃ nāmaṃ. Na niyatoti aniyato. Avasesānaṃ dhammānaṃ
etaṃ nāmaṃ. (28)
      Tayo tamāti "tamandhakāro sammoho avijjogho mahābhayo"ti
vacanato avijjā tamo nāma. Idha pana avijjāsīsena vicikicchā vuttā.
Ārabbhāti āgamma. Kaṅkhatīti kaṅkhaṃ uppādeti. Vicikicchatīti vicinanto kicchaṃ
āpajjati, sanniṭṭhātuṃ na sakkoti. Nādhimuccatīti tattha adhimuccituṃ na sakkoti.
Na sampasīdatīti taṃ ārabbha pasādaṃ āropetuṃ na sakkoti. (29)
      Arakkheyyānīti na rakkhitabbāni. Tīsu dvāresu paccekaṃ rakkhanakiccaṃ
natthi, sabbāni satiyāeva rakkhitānīti dīpeti. Natthi tathāgatassāti "idaṃ
nāma me sahasā uppannaṃ kāyaduccaritaṃ, imāhaṃ yathā me paro na jānāti, tathā
rakkhāmi, paṭicchādemī"ti evaṃ rakkhitabbaṃ natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ.
Sesesupi eseva nayo. Kiṃ pana sesakhīṇāsavānaṃ kāyasamācārādayo aparisuddhāti.
No aparisuddhā. Na pana tathāgatassa viya parisuddhā. Appassutakhīṇāsavo hi
kiñcāpi lokavajjaṃ nāpajjati, paṇṇattiyaṃ pana akovidattā vihārakāraṃ kuṭikāraṃ
sahāgāraṃ sahaseyyanti evarūpā kāyadvāre āpattiyo āpajjati. Sañcarittaṃ
padasodhammaṃ uttariṃchappañcavācaṃ bhūtārocananti evarūpā vacīdvāre āpattiyo
āpajjati. Upanikkhittasādiyanavasena manodvāre rūpiyapaṭiggahaṇāpattiṃ āpajjati,
@Footnote: 1 khu.dha. 25/274/64 magagavagga   2 cha.Ma., i. ānantariYu....
Dhammasenāpatisadisassāpi hi khīṇāsavassa manodvāre saupārambhavasena manoduccaritaṃ
uppajjatieva.
      Pātumavatthusmiṃ 1- hi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ sāriputtamoggallānānaṃ
paṇāmitakāle tesaṃ atthāya pātumeyyakehi 2- sakyehi bhagavati khamāpite thero
bhagavatā "kinti te sāriputta ahosi mayā bhikkhusaṃghe paṇāmite"ti puṭṭho ahaṃ
parisāya abyattabhāvena satthārā paṇāmito. Itodāni paṭṭhāya paraṃ na
ovadissāmīti cittaṃ uppādetvā āha "evaṃ kho me bhante ahosi bhagavatā
bhikkhusaṃgho paṇāmito, appossukkodāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto
viharissati, mayaṃpidāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyuttā
viharissāmā"ti.
      Athassa tasmiṃ manoduccarite upārambhaṃ āropento satthā āha
"āgamehi tvaṃ sāriputta, na kho te sāriputta punapi evarūpaṃ cittaṃ
uppādetabban"ti. Evaṃ paraṃ na ovadissāmi nānusāsissāmīti vitakkitamattaṃpi
therassa manoduccaritaṃ nāma jātaṃ. Bhagavato pana ettakaṃ nāma natthi,
anacchariyañcetaṃ. Sabbaññutaṃ pattassa duccaritaṃ na bhaveyya. Bodhisattabhūmiyaṃ
ṭhitassa chabbassāni padhānaṃ anuyuñjantassāpi panassa nāhosi. Udaracchaviyā
piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnāya "kālakato samaṇo gotamo"ti evaṃ 3- devatānaṃ vimatiyā
uppajjamānāyapi "siddhattha kasmā kilamasi? sakkā bhoge ca bhuñjituṃ puññāni
ca kātun"ti mārenapi pāpimatā vuccamānassa "bhoge bhuñjissāmī"ti
vitakkamattaṃpi na uppajjati. Atha naṃ māro bodhisattakāle chabbassāni
buddhakāle ekaṃ vassaṃ anubandhitvā kiñci vajjaṃ apassitvā idaṃ vatvā
pakkāmi:-
           satta vassāni bhagavaṃ 4-     anubandhiṃ padāpadaṃ
           otāraṃ nādhigamissaṃ 5-     sambuddhassa satīmatoti.
      Apica aṭṭhārasannaṃ buddhadhammānaṃ vasenāpi bhagavato duccaritābhāvo
veditabbo. Aṭṭhārasa buddhadhammā nāma natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, natthi
@Footnote: 1 cha.Ma., i. cātumavatthusmiñhi  2 cha.Ma. cātumeyyakehi  3 cha.Ma., i.
@evaṃ saddo na dissati  4 cha.Ma. i. bhagavantaṃ  5 cha.Ma., i. nādhigacchissaṃ
Vacīduccaritaṃ, natthi manoduccaritaṃ, atīte buddhassa appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate,
paccuppanne buddhassa appaṭihataṃ ñāṇaṃ, sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato
ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ, sabbaṃ manokammaṃ buddhassa bhagavato
ñāṇānuparivatti, natthi chandassa hāni, natthi viriyassa hāni, natthi satiyā
hāni, natthi davā, natthi ravā, natthi khalitaṃ, 1- natthi sahasā, natthi
abyāvato mano, natthi akusalaṃ cittanti. (30)
      Kiñcanāti palibodhā. Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte
bandhati palibandhati, 2- tasmā kiñcananti vuccati. Itaresupi dvīsu nayo. (31)
      Aggīti anudahanaṭṭhena aggi. Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte
anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati. Itaresupi dvīsu 3- eseva nayo. Tattha
vatthūni:- ekā daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā
dvārapālarūpakaṃ olokayamānā ṭhitā. Athassā anto rāgo uppanno, sā teneva
jhāyitvā kālamakāsi. Bhikkhuniyo ca 4- gacchamānā "ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha
nan"ti āhaṃsu. Ekā gantvā kasmā ṭhitāsīti hatthe gaṇhi. Gahitamattā
parivattetvā 5- papatā. Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthuṃ. 6- Dosassa pana
anudahanatāya manopadosikā devā. Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā
daṭṭhabbā. Mohavasena hi tesaṃ 7- satisammoso hoti. Tasmā khiḍḍāvasena
āhārakālaṃ ativattitvā kālaṃ karonti. (32)
      Āhuneyyaggītiādīsu āhunaṃ vuccati sakkāro, āhunaṃ arahantīti
āhuneyyā. Mātāpitaro hi puttānaṃ bahūpakāratāya āhunaṃ arahanti. Tesu
vippaṭipajjamānā puttā nirayādīsu nibbattanti. Tasmā kiñcāpi mātāpitaro
na anudahanti, anudahanassa pana paccayā honti. Iti anudahanaṭṭhena āhuneyyaggīti
vuccanti. Svāyamattho mittavindukavatthunā 8- veditabbo:-
@Footnote: 1 cha.Ma. calitaṃ, i. phalitaṃ  2 cha.Ma. palibundhati  3 cha.Ma. dvīsūti na dissati
@4 cha.Ma. ca saddo na dissati  5 cha.Ma., i. parivattitvā  6 cha.Ma. i. vatthu
@7 cha.Ma. tāsaṃ  8 cha.Ma., i. mittavindakavatthunā. khu.jā. 27/793/180 (sayā)
      Mittavinduko hi mātarā "tāta ajja uposathiko hutvā vihāre
sabbarattiṃ dhammassavanaṃ suṇa, sahassante dassāmī"ti vutto dhanalobhena uposathaṃ
samādāya vihāraṃ gantvā idaṃ ṭhānaṃ akutobhayanti sallakkhetvā dhammāsanassa
heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ
pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva pivi. Athassa etadahosi "dhanaṃ
saṃharissāmī"ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā
"tāta imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi, alaṃ gamanenā"ti nivāresi. So
tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchatieva, mātā purato aṭṭhāsi. Atha. Naṃ kujjhitvā
"ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī"ti pādena paharitvā pātitaṃ 1- mātaraṃ 2- antaraṃ
katvā agamāsi.
      Mātā uṭṭhahitvā "mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa
me 3- gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatīti evaṃ saññī nāma tvaṃ puttā"ti āha. Tassa
nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā "addhā
ettha pāpapuriso atthi, salākaṃ dethā"ti āhaṃsu. Salākā dīyamānā tasseva
tikkhattuṃ pāpuṇi. 4- Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ
dīpaṃ gantvā vemānapetīhi 5- saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi "purato purato
mā agamāsī"ti vuccamāno, taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena
khuracakkadharaṃ ekaṃ addasa. Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāsi. So taṃ
āha "ambho idaṃ tayā pilandhitapadumaṃ mayhaṃ dehī"ti. "na idaṃ sāmi padumaṃ,
khuracakkaṃ etan"ti. So "vañcesi 6- tvaṃ kiṃ mayā padumaṃ na 7- diṭṭhapubban"ti
vatvā tvaṃ lohitacandanaṃ vilimpitvā pilandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmoti
āha. So cintesi "ayaṃpi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ
anubhavitukāmo"ti. Atha naṃ "handa demī"ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipi. Tena
vuttaṃ:-
@Footnote: 1 cha.Ma. i. patitaṃ  2 cha.Ma., i. mātaranti na dissati
@3 cha.Ma. te  4 cha.Ma. pāpuṇāti
@5 cha.Ma. vimānapetīhi  6 cha.Ma., i. vañcesi maṃ,  7 cha.Ma. adiṭṭhapubbaṃ
           Catubbhi aṭṭhajjhagamā         aṭṭhābhipi 1- ca soḷasa
           soḷasāhi ca battiṃsa         atricchaṃ cakkamāsado
           icchāhatassa posassa        cakkaṃ bhamati matthaketi.
      Gahapatīti pana gehasāmiko vuccati. So mātugāmassa
sayanavatthālaṅkārādianuppadānena bahūpakāro. Taṃ aticaranto mātugāmo nirayādīsu
nibbattati, tasmā so 2- purimanayeneva anudahanaṭṭhena gahapataggīti vutto.
Tattha vatthuṃ:-
      kassapabuddhakāle sotāpannassa upāsakassa bhariyā aticāraṃ 3- carati. 4-
So taṃ paccakkhato disvā "kasmā evaṃ karosī"ti āha. Sā "sacāhaṃ evarūpaṃ
karomi, ayaṃ me sunakho vilumpamāno 5- khādatū"ti vatvā kālaṃ katvā
kaṇṇamuṇḍakadahe vemānikapetī hutvā nibbattā. Divā sampattiṃ anubhavati, rattiṃ
dukkhaṃ. Tadā bārāṇasīrājā migavaṃ caranto araññaṃ pavisitvā anupubbena
kaṇṇamuṇḍakadahaṃ sampatto tāya saddhiṃ sampattiṃ anubhavi. 6- Sā taṃ vañcitvā 7-
rattiṃ dukkhaṃ anubhavati. So ñatvā "kattha nukho gacchatī"ti piṭṭhito piṭṭhito
gantvā avidūre ṭhito kaṇṇamuṇḍakadahato nikkhamitvā taṃ "paṭapaṭan"ti khādamānaṃ
ekaṃ sunakhaṃ disvā asinā dvidhā chindi. Dve ahesuṃ. Puna chinne cattāro.
Puna chinne aṭṭha. Puna chinne soḷasa ahesuṃ. Sā "kiṃ karosi sāmī"ti āha.
So kiṃ idanti āha. Sā "evaṃ akatvā kheḷapiṇḍaṃ bhūmiyaṃ nuṭṭhahitvā 8-
pādena ghaṃsāhī"ti āha. So tathā akāsi. Sunakhā antaradhāyiṃsu. Taṃdivasaṃ tassā
kammaṃ khīṇaṃ. Rājā vippaṭisārī hutvā gantuṃ āraddho. Sā "mayhaṃ sāmi kamamaṃ
khīṇaṃ mā agamā"ti āha. Rājā assutvāva gato.
      Dakkhiṇeyyaggīti ettha pana dakkhiṇāti cattāro paccayā, bhikkhusaṃgho
dakkhiṇeyyo. So gihīnaṃ tīsu saraṇesu pañcasu sīlesu dasasu sīlesu mātāpituupaṭṭhāne
dhammikasamaṇabrāhmaṇaupaṭṭhāneti evamādīsu kalyāṇadhammesu niyojanena
@Footnote: 1 cha.Ma., i. aṭṭhāhipi  2 cha.Ma. sopi
@3 cha.Ma. aticārini      4 cha.Ma. ahosi
@5 cha.Ma. viluppamāno    6 cha.Ma. anubhavati
@7 cha.Ma. vañcetvā     8 cha.Ma. niṭṭhabhitvā
Bahūpakāro, tasmiṃ micchāpaṭipannā gihī bhikkhusaṃghaṃ akkositvā paribhāsitvā
nirayādīsu nibbattanti, tasmā sopi purimanayeneva anudahanaṭṭhena
dakkhiṇeyyaggīti vutto. Imassa panatthassa vibhāvanatthaṃ vemānapetīvatthuṃpi 1-
vitthāretabbaṃ. (33)
      "tividhena rūpasaṅgaho"ti ettha tividhenāti tīhi koṭṭhāsehi. Saṅgahoti
jātisañjātikiriyagaṇanavasena catubbidho saṅgaho. Tattha sabbe khattiyā āgacchantūti
ādiko jātisaṅgaho. Sabbe kosalakāti ādiko sañjātisaṅgaho.
Sabbe hatthārohāti ādiko kiriyasaṅgaho. Cakkhvāyatanaṃ katamakkhandhagaṇanaṃ gacchatīti.
Cakkhvāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchatitīti. Hañci cakkhvāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ
gacchati tena vata re vattabbe cakkhvāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahitanti 2- ayaṃ
gaṇanasaṅgaho, so idha adhippeto. Tasmā tividhena rūpasaṅgahoti tīhi koṭṭhāsehi
rūpagaṇanāti attho.
      Sanidassanādīsu attānaṃ ārabbha pavattena cakkhuviññāṇasaṅkhātena
saha nidassanenāti sanidassanaṃ. Cakkhupaṭihananasamatthato saha paṭighenāti sappaṭighaṃ.
Taṃ atthato rūpāyatanameva. Cakkhuviññāṇasaṅkhātaṃ nāssa nidassananti anidassanaṃ.
Sotapaṭihananasamatthato 3- sahapaṭighenāti sappaṭighaṃ. Taṃ atthato cakkhvāyatanādīni
nava āyatanāni. Vuttappakāraṃ nāssa nidassananti anidassanaṃ. Nāssa paṭighoti
appaṭighaṃ. Taṃ atthato ṭhapetvā dasāyatanāni avasesaṃ sukhumarūpaṃ. (34)
      Tayo saṅkhārāti sahajātadhamme ceva samparāyaphaladhamme ca saṅkharonti
rāsiṃ 4- karontīti saṅkhāRā. Abhisaṅkharotīti abhisaṅkhāro. Puñño abhisaṅkhāro
puññābhisaṅkhāro.
      "tattha katamo puññābhisaṅkhāro. Kusalacetanā kāmāvacarā rūpāvacarā dānamayā
sīlamayā bhāvanāmayā"ti 5- evaṃ vuttānaṃ aṭṭhannaṃ kāmāvacarakusalamahācittacetanānaṃ,
pañcannaṃ rūpāvacarakusalacetanānañceva taṃ adhivacanaṃ. Ettha ca
@Footnote: 1 khu. jā. 26/52/90 revativimānaṃ.  2 abhi. kathā. 37/1128/363 (sayā)
@3 cha.Ma. sotādipaṭihananasamatthato   4 cha.Ma. rāsī  5 abhi. vi. 35/226/161
Dānamayasīlamayā 1- aṭṭheva cetanā honti. Bhāvanāmayā terasāpi. Yathā hi paguṇaṃ
dhammaṃ sajjhāyamāno ekaṃ dve anusandhiṃ gatopi na jānāti, pacchā āvajjamāno
jānāti, evameva kasiṇaparikammaṃ karontassa paguṇajjhānaṃ paccavekkhantassa
ñāṇavippayuttāpi bhāvanā hoti. Tena vuttaṃ "bhāvanāmayā terasāpī"ti.
      Tattha dānamayādīsu "dānaṃ ārabbha dānādhikicca 2- yā uppajjati
cetanā sañcetanā cetayittaṃ, ayaṃ vuccati dānamayo puññābhisaṅkhāro. Sīlaṃ
ārabbha bhāvanaṃ ārabbha bhāvanādhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā
cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati bhāvanāmayo puññābhisaṅkhāro"ti ayaṃ saṅkhepadesanā.
      Cīvarādīsu pana catūsu paccayesu rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu
annādīsu vā dasasu dānavatthūsu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya
pubbabhāge, pariccāgakāle, pacchā somanassacittena anusaraṇe cāti tīsu kālesu
pavattā cetanā dānamayā nāma. Sīlapūraṇatthāya pana pabbajissāmīti vihāraṃ
gacchantassa, pabbajantassa manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā pabbajitova tamhi sādhu
suṭṭhūti 3- āvajjentassa, pāṭimokkhaṃ saṃvarantassa, cīvarādayo paccaye
paccavekkhantassa, āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantas, ājīvaṃ
sodhentassa ca pavattā cetanā sīlamayā nāma.
      Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena "cakkhuṃ aniccato dukkhato
anattato bhāventassa .pe. Manaṃ. Rūpe. Dhamme. Cakkhuviññāṇaṃ .pe.
Manoviññāṇaṃ. Cakkhusamphassaṃ .pe. Manosamphassaṃ. Cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ .pe.
Manosamphassajaṃ vedanaṃ. Rūpasaññaṃ. Jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato
bhāventassa pavattā cetanā bhāvanāmayā nāmā"ti ayaṃ vitthārakathā.
      Apuñño ca so abhisaṅkhāro cāti apuññābhisaṅkhāro. Akusalacittasampayuttānaṃ 4-
cetanānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Vuttaṃpi cetaṃ "tattha katamo apuññābhisaṅkhāro.
Akusalacetanā kāmāvacarā, ayaṃ vuccati apuññābhisaṅkhāro"ti. 5-
@Footnote: 1 cha.Ma. dānasīlamayā   2 cha.Ma. dānamadhīkicca
@3 cha.Ma. sādhūti  4 cha.Ma. davādasaakusalacittasampayuttānaṃ  5 abhi. vi. 35/226/161
Āneñjaṃ niccalaṃ santaṃ vipākabhūtaṃ arūpameva abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro.
Catunnaṃ arūpāvacarakusalacetanānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Yathāha "tattha katamo āneñjābhisaṅkhāro.
Kusalacetanā arūpāvacarā, ayaṃ vuccati āneñjābhisaṅkhāro"ti. 1- (35)
      Puggalattike sattavidho purisapuggalo, tisso sikkhā sikkhatīti
sekkho. Khīṇāsavo sikkhitalikkhattā puna na sikkhatīti asekkho. Puthujjano
sikkhāhi paribāhirattā nevasekkho nāsekkho. (36)
      Therattike jātimahallako gihijātitthero nāma. "cattārome bhikkhave
therakaraṇā 2- dhammā. Idha bhikkhave thero sīlavā hoti. Bahussuto hoti, catunnaṃ
jhānānaṃ lābhī hoti, āsavānaṃ khayā .pe. Upasampajja viharati. Ime kho
bhikkhave cattāro therakaraṇā dhammā"ti 3- evaṃ vuttesu dhammesu ekena vā
anekehi vā samannāgato dhammatthero nāma. Aññataro theranāmako
bhikkhūti evaṃ theranāmako vā, yaṃ vā pana mahallakakāle pabbajitaṃ sāmaṇerādayo
disvā thero theroti vadanti, ayaṃ sammatitthero nāma. (37)
      Puññakiriyāvatthūsu dānameva dānamayaṃ. Puññakiriyā ca sā tesaṃ tesaṃ
ānisaṃsānaṃ vatthu cāti puññakiriyāvatthu. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Atthato
pana pubbe vuttadānamayacetanādīnaṃ vaseneva saddhiṃ pubbabhāgaaparabhāgacetanāhi
imāni tīṇi puññakiriyāvatthūni veditabbāni. Ekamekañcettha pubbabhāgato
paṭṭhāya kāyena karontassa kāyakammaṃ hoti. Tadatthaṃ vācaṃ nicchārentassa
vacīkammaṃ. Kāyaṅgavācaṅgaṃ acopetvā manasā cintentassa manokammaṃ. Annādīni
dentassa vāpi annadānādīni demīti vā dānapāramiṃ āvajjetvā vā
dānakāle dānamayaṃ puññakiriyāvatthu hoti. Vattasīle 4- ṭhatvā dadato sīlamayaṃ.
Khayato vayato sammasanaṃ paṭṭhapetvā dadato bhāvanāmayaṃ puññakiriyāvatthu hoti.
@Footnote: 1 abhi. vi. 35/226/162      2 Sī., i., Ma. therakaraṇīyā
@3 aṅ. catukka. 21/22/26     4 cha.Ma., i. vattasīse
@5 cha.Ma. diṭṭhijugataṃ. evamuparipi
      Aparānipi satta puññakiriyāvatthūni apacitisahagataṃ puññakiriyāvatthu,
veyyāvaccasahagataṃ, pattānuppadānaṃ, pattabbhanumodanaṃ, desanāmayaṃ, savanamayaṃ,
diṭṭhūjugataṃ, 1- puññakiriyāvatthūti. Tattha mahallakaṃ disvā paccuggamanapattacīvara-
paṭiggahaṇaabhivādanamaggasampadānādivasena apacitisahagataṃ veditabbaṃ. Vuḍḍhatarānaṃ
vattapaṭipattikaraṇavasena, gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ disvā pattaṃ gahetvā
gāme bhikkhaṃ samādapetvā upasaṃharaṇavasena, "gaccha bhikkhūnaṃ pattaṃ āharā"ti
sutvā vegena gantvā pattāharaṇādivasena ca veyyāvaccasahagataṃ veditabbaṃ.
Cattāro paccaye datvā sabbasattānaṃ patti hotūti pavattanavasena pattānuppadānaṃ
veditabbaṃ. Parehi dinnāya pattiyā sādhu suṭṭhūti anumodanavasena pattabbhanumodanaṃ
veditabbaṃ. Eko "evaṃ maṃ `dhammakathiko'ti jānissantī"ti icchāya ṭhatvā
lābhagaruko hutvā deseti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko attano paguṇadhammaṃ
apaccāsiṃsamāno 1- paresaṃ deseti, idaṃ desanāmayaṃ puññakiriyāvatthu nāma. Eko
suṇanto "iti maṃ `saddho'ti jānissantī"ti suṇāti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko
"evaṃ me mahapphalaṃ bhavissatī"ti hitapharaṇena muducittena dhammaṃ suṇāti, idaṃ
savanamayaṃ puññakiriyāvatthu. Diṭṭhūjugataṃ pana sabbesaṃ niyamalakkhaṇaṃ. Yaṃkiñci puññaṃ
karontassa hi diṭṭhiyā ujubhāveneva mahapphalaṃ hoti.
      Iti imesaṃ sattannaṃ puññakiriyāvatthūnaṃ purimeheva tīhi saṅgaho
veditabbo. Ettha hi apacitiveyyāvaccāni sīlamaye. Pattidānapattabbhanumodanāni
dānamaye. Desanāsavanāni bhāvanāmaye. Diṭṭhūjugataṃ tīsupi saṅgahaṃ gacchati. (38)
      Codanāvatthūnīti codanākāraṇāni. Diṭṭhenāti maṃsacakkhunā vā
dibbacakkhunā vā vītikkamaṃ disvā codeti. Sutenāti pakatisotena vā
dibbasotena vā parassa saddaṃ sutvā codeti. Parisaṅkāyāti diṭṭhaparisaṅkitena
vā sutaparisaṅkitena vā mutaparisaṅkitena vā codeti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro
pana samantapāsādikāya vuttanayeneva veditabbo. (39)
@Footnote: 1 cha.Ma. diṭṭhijugataṃ   2 cha.Ma. apaccāsīsamāno
      Kāmupapattiyoti kāmūpasevanā kāmapaṭilābhā vā. Paccupaṭṭhitakāmāti
nibaddhakāmā nibaddhārammaṇā. Seyyathāpi manussāti yathā manussā. Manussā
hi nibaddheyeva vatthusmiṃ vasaṃ vattenti. Yattha paṭibaddhacittā honti, sataṃpi
sahassampi datvā mātugāmaṃ ānetvā nibaddhabhogaṃ bhuñjanti. Ekacce devā
nāma catudevalokavāsino. Tepi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti. Ekacce
vinipātikā nāma nerayike ṭhapetvā avasesā macchakacchapādayopi hi nibaddhavatthusmiṃyeva
vasaṃ vattenti. Maccho attano macchiniyā 1- kacchapo kacchapiniyāti. 2- Nimminitvā
nimminitvāti nīlapītādivasena yādisaṃ yādisaṃ attano rūpaṃ icchanti, tādisaṃ
tādisaṃ nimminitvā āyasmato anuruddhassa purato manāpakāyikā devatā viya.
Nimmānaratīti evaṃ sayaṃ nimmite nimmite nimmāne rati etesanti nimmānaratī.
Paranimmitakāmāti parehi nimmitakāmā. Tesañhi manaṃ ñatvā pare yathārucitaṃ
kāmabhogaṃ nimminanti, te tattheva vasaṃ vattenti. Kathaṃ parassa manaṃ jānantīti.
Pakatisevanavasena. Yathā hi kusalo sūdo rañño bhuñjantassa yaṃ yaṃ so bahuṃ
gaṇhāti, taṃ taṃ tassa ruccatīti jānāti, evaṃ pakatiyā abhirucitārammaṇaṃ ñatvā
tādisakaṃyeva nimminanti. Te tattha vasaṃ vattenti, methunaṃ sevanti. Keci pana
therā "hasitamattena olokitamattena āliṅgitamattena ca tesaṃ kāmakiccaṃ
ijjhatī"ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāyaṃ "etaṃ natthī"ti paṭikkhittaṃ. Na hi kāyena
aphusantassa phoṭṭhabbaṃ kāmakiccaṃ sādheti. Channaṃpi hi kāmāvacarānaṃ kāmā
pākatikāeva. Vuttaṃpi cetaṃ
           cha ete kāmāvacarā       sabbakāmasamiddhino
           sabbesaṃ ekasaṅkhātaṃ        āyu bhavati kittakanti 3-. (40)
      Sukhūpapattiyoti sukhapaṭilābhā. Uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharantīti
te heṭṭhā paṭhamajjhānasukhaṃ nibbattetvā upari vipākajjhānasukhaṃ anubhavantīti
attho. Sukhena abhisannāti dutiyajjhānasukhena tintā. Parisannāti samantato
@Footnote: 1 cha.Ma. macchiyā   2 cha.Ma. kacchapiyā   3 abhi. vi. 35/1023/516
Tintā. Paripūrāti paripuṇṇā. Paripphuṭāti tasseva vevacanaṃ. Idaṃpi
vipākajjhānasukhameva sandhāya vuttaṃ. Aho sukhaṃ aho sukhanti tesaṃ kira bhavalobho mahā
uppajjati. Tasmā kadāci karahaci evaṃ udānaṃ udānenti. Santaṃyevāti
paṇītameva. Saṃtusitāti tato uttariṃ sukhassa appaṭṭhanato santuṭṭhā hutvā.
Cittasukhaṃ paṭivedentīti tatiyajjhānasukhaṃ anubhavanti. (41)
      Sekkhā paññāti satta ariyapaññā. Arahato paññā asekkhā.
Avasesā paññā nevasekkhā nāsekkhā. (42)
      Cintāmayādīsu ayaṃ vitthāro:- "tattha katamā cintāmayā paññā,
yogavihitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu yogavihitesu vā
vijjaṭṭhānesu 1- kammassakataṃ vā saccānulomikaṃ vā rūpaṃ aniccanti vā .pe.
Viññāṇaṃ aniccanti vā yaṃ evarūpaṃ anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ ruciṃ muniṃ pekkhaṃ
dhammanijjhānakkhantiṃ parato assutvā paṭilabhati, ayaṃ vuccati cintāmayā paññā.
Tattha katamā sutamayā paññā, yogavihitesu vā kammāyatanesu .pe.
Dhammanijjhānakkhantiṃ parato sutvāva paṭilabhati, ayaṃ vuccati sutamayā paññā. Tattha
katamā bhāvanāmayā paññā 2- sabbāpi samāpannassa paññā bhāvanāmayā
paññā"ti. 3- (43)
      Sutāvudhanti sutameva āvudhaṃ. Taṃ atthato tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ.
Tañhi nissāya bhikkhu pañcāvudhaṃ nissāya sūro yodho avikampamāno mahākantāraṃ
viya saṃsārakantāraṃ atikkamati avihaññamāno. Teneva vuttaṃ "sutāvudho bhikkhave
ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti,
suddhaṃ attānaṃ pariharatī"ti. 4-
      Pavivekāvudhanti "kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko"ti ayaṃ tividhopi
vivekova āvudhaṃ. Tassa nānākaraṇaṃ kāyaviveko vūpakaṭṭhakāyānaṃ 5- nekkhammābhiratānaṃ.
Cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ. Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ
puggalānaṃ. Visaṅkhāragatānaṃ. 6- Imasmiñhi tividhe viveke abhirato, na kutoci
@Footnote: 1 cha.Ma. vijjāṭṭhānesu, i. vijjāyatanesu  2 cha.Ma. tattha katamā bhāvanāmayā
@paññāti na dissati  3 abhi. vi. 35/768/394  4 aṅ. sattaka. 23/64/111 (sayā)
@5 cha.Ma. vivekaṭṭhakāyānaṃ, i. viveko ca vavakaṭṭhakāyānaṃ
@6 cha.Ma. visaṅkhāragatānanti. na dissati
Bhāyati. Tasmā ayaṃpi avassayaṭṭhena āvudhanti vutto. Lokiyalokuttarā paññāva
āvudhaṃ paññāvudhaṃ, yassa sā atthi, so na kutoci bhāyati, na cassa koci
bhāyati. Tasmā sāpi avassayaṭṭheneva āvudhanti vuttā. (44)
      Anaññātaññassāmītindriyanti ito pubbe na aññātaṃ aviditaṃ
dhammaṃ jānissāmīti paṭipannassa uppannaṃ indriyaṃ. Sotāpattimaggañāṇassetaṃ
adhivacanaṃ. Aññindriyanti iññābhūtaṃ jānanabhūtaṃ 1- indriyaṃ. Sotāpattiphalato
paṭṭhāya chasu ṭhānesu ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Aññātāvindriyanti aññātāvīsu
jānanakiccapariyosānappattesu dhammesu indriyaṃ. Arahattaphalañāṇassetaṃ adhivacanaṃ.
(45)
      Maṃsacakkhu cakkhupasādo. Dibbacakkhu ālokanissitaṃ ñāṇaṃ. Paññācakkhu
lokiyalokuttarā paññā. (46)
      Adhisīlasikkhādīsu adhisīlañca taṃ sikkhitabbato sikkhā cāti adhisīlasikkhā.
Itarasmiṃ dvayepi eseva nayo. Tattha sīlaṃ adhisīlaṃ, cittaṃ adhicittaṃ, paññā
adhipaññāti ayaṃ bhedo 2- veditabbo:-
      sīlaṃ nāma pañcasīladasasīlāni, pāṭimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāma. Aṭṭha
samāpattiyo cittaṃ, vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ. Kammassakatañāṇaṃ paññā,
vipassanā paññā adhipaññā. Anuppannepi hi buddhuppāde pavattantīti
pañcasīladasasīlāni sīlameva, pāṭimokkhasaṃvarasīlaṃ buddhuppādeyeva pavattatīti adhisīlaṃ.
Cittapaññāsupi eseva nayo. Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlampi
dasasīlampi adhisīlameva. Samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva. Sabbaṃ vā
lokiyaṃ sīlameva, lokuttaraṃ adhisīlaṃ. Cittapaññāsupi eseva nayo. (47)
      Bhāvanāsu khīṇāsavassa pañcadvārikakāyo kāyabhāvanā nāma. Aṭṭha
samāpattiyo cittabhāvanā nāma. Arahattaphalapaññā paññābhāvanā nāma. Khīṇāsavassa
hi ekanteneva pañcadvārikakāyo subhāvito hoti. Aṭṭha samāpattiyo
cassa na aññesaṃ viya dubbalā, tasseva ca paññā bhāvitā nāma hoti
paññāvepullappattiyā. Tasmā evaṃ vuttaṃ. (48)
@Footnote: 1 cha.Ma. ājānanabhūtaṃ   2 cha.Ma. i. pabhedo
      Anuttariyesu vipassanā dassanānuttariyaṃ. Maggo paṭipadānuttariyaṃ
phalaṃ vimuttānuttariyaṃ. Phalaṃ vā dassanānuttariyaṃ. Maggo paṭipadānuttariyaṃ. Nibbānaṃ
vimuttānuttariyaṃ. Nibbānaṃ vā dassanānuttariyaṃ, tato uttariñhi daṭaṭhabbaṃ
nāma natthi. Maggo paṭipadānuttariyaṃ. Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ, anuttariyanti uttamaṃ
jeṭṭhakaṃ. (49)
      Samādhīsu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro pañcakanayena dutiyajjhāṇasamādhi
avitakkavicāramatto. Seso avitakkaavicāro. (50)
      Suññatādīsu tividhā kathā āgamanato saguṇato ārammaṇatoti.
Āgamanato nāma eko bhikkhu anattato abhinivisitvā anattato disvā anattato
vuṭṭhāti. Tassa vipassanā suññatā nāma hoti. Kasmā? asuññatakārakānaṃ 1-
kilesānaṃ abhāvā. Vipassanāgamanena maggasamādhi suññato nāma hoti. Maggāgamanena
phalasamādhi suññato nāma. Aparo aniccato abhinivisitvā aniccato
disvā aniccato vuṭṭhāti. Tassa vipassanā animittā nāma hoti. Kasmā?
nimittakārakakilesābhāvā. Vipassanāgamanena maggasamādhi animitto nāma hoti.
Maggāgamanena phalaṃ animittaṃ nāma. Aparo dukkhato abhinivisitvā dukkhato disvā
dukkhato vuṭṭhāti, tassa vipassanā appaṇihitā nāma hoti. Kasmā?
paṇidhikārakakilesābhāvā. Vipassanāgamanena maggasamādhi appaṇihito nāma hoti.
Maggāgamanena phalaṃ appaṇihitaṃ nāmāti ayaṃ āgamanato kathā. Maggasamādhi pana
rāgādīhi suññattā suññato, rāganimittādīnaṃ abhāvā animitto, rāgapaṇidhiādīnaṃ
abhāvā appaṇihitoti ayaṃ saguṇato kathā. Nibbānaṃ rāgādīhi suññattā
rāgādinimittapaṇidhīnañca abhāvā suññatañceva animittañca appaṇihitañca.
Tadārammaṇo maggasamādhi suññato animitto apṇihito. Ayaṃ ārammaṇato
kathā, (51)
      soceyyānīti sucibhāvakarā soceyyapaṭipadā dhammā. Vitthāro panettha
"tattha katamaṃ kāyasoceyyaṃ. Pāṇātipātāveramaṇī"tiādinā nayena vuttānaṃ tiṇṇaṃ
sucaritānaṃ vasena veditabbo. (52)
@Footnote: 1 cha.Ma. asuññatattakārakānaṃ
      Moneyyānīti munibhāvakarā moneyyapaṭipadā dhammā. Tesaṃ vitthāro
"tattha katamaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhakāyaduccaritassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhaṃ
kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇaṃ 1- ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā
kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, kāyapariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ,
kāyasmiṃ chandarāgappahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṅkhāranirodhā catutthajjhānasamāpatti
kāyamoneyyaṃ. Tattha katamaṃ vacīmoneyyaṃ, catubbidhavacīduccaritassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,
catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇaṃ 2- ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā
vacīmoneyyaṃ, vācāpariññāsahagato 3- maggo, vācasmiṃ 4- chandarāgappahānaṃ,
vacīsaṅkhāranirodhā dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Tattha katamaṃ manomoneyyaṃ,
tividhamanoduccaritassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,
manārammaṇaṃ 5- ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, manopariññā manomoneyyaṃ, manopariññāsahagato 6-
maggo, manasmiṃ chandarāgappahānaṃ, cittasaṅkhāranirodhā saññāvedayitanirodhasamāpatti
manomoneyyanti. 7- (53)
      Kosallesu āyoti vuḍḍhi. Apāyoti avuḍḍhi. Tassa tassa kāraṇaṃ
upāyo. Tesaṃ pajānanā kosallaṃ. Vitthāro pana vibhaṅge vuttoyeva.
      Vuttañeehataṃ: "tattha katamaṃ āyakosallaṃ, ime me dhamme manasikaroto
anuppannā ceva akusalā dhammā na uppajjanti, uppannā ca akusalā
dhammā nirujjhanti. Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva
kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya
bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā .pe.
Sammādiṭṭhi. Idaṃ vuccati āyakosallaṃ. Tattha katamaṃ apāyakosallaṃ. Ime me
dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā na uppajjanti, uppannā
ca kusalā dhammā nirujjhanti. Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā
ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya
@Footnote: 1 cha.Ma., i. kāyārammaṇe  2 cha.Ma. vācārammaṇe  3 cha.Ma. pariññāsahagato
@4 cha.Ma. vācāya  5 cha.Ma. manārammaṇe  6 cha.Ma. pariññāsahagato
@7 khu. mahā. 29/67/67
Vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā
.pe. Sammādiṭṭhi. Idaṃ vuccati apāyakosallaṃ. Sabbāpi tatrupāyā paññā
upāyakosallan"ti. 1- Idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa
tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyā kāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ. (54)
      Madāti majjanākāravasena pavattamānā. Tesu "ahaṃ nirogo saṭṭhī
vā sattati vā vassāni atikkantāni, na me haritakī khaṇḍampi khāditapubbaṃ,
ime panaññe asukaṃ nāma ṭhānaṃ rujjhati, bhesajjaṃ khādāmāti vicaranti, ko
añño mādiso nirogo nāmā"ti evaṃ mānakaraṇaṃ ārogyamado. "mahallakakāle
puññaṃ karissāma, daharamhā tāvā"ti yobbane ṭhatvā mānakaraṇaṃ yobbanamado.
"ciraṃ jīviṃ ciraṃ jīvāmi ciraṃ jīvissāmi, sukhaṃ jīviṃ sukhaṃ jīvāmi sukhaṃ
jīvissāmī"ti evaṃ mānakaraṇaṃ jīvitamado. (55)
      Ādhipateyyesu adhipatito āgataṃ ādhipateyyaṃ. Ettakomhi sīlena
samādhinā paññāya vimuttiyā, na me etaṃ paṭirūpan"ti evaṃ attānaṃ adhipatiṃ
jeṭṭhakaṃ katvā pāpassa akaraṇaṃ attādhipateyyaṃ nāma. Lokaṃ adhipatiṃ katvā
akaraṇaṃ lokādhipateyyaṃ nāma. Lokuttaradhammaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ dhammādhipateyyaṃ
nāma. (56)
      Kathāvatthūnīti kathākāraṇāni. Atītaṃ vā addhānanti atītaṃ dhammagatiṃ, 2-
atīte khandheti attho. Apica "yaṃ bhikkhave rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ,
`ahosī'ti tassa saṅkhā, `ahosī'ti tassa paññatti `ahosī'ti tassa samaññā,
na tassa saṅkhā `bhavissatī'ti na tassa saṅkhā `atthī'ti 3- evaṃ āgatena
niruttipathasuttena cettha attho dīpetabbo. (57)
      Vijjāti tamavijjhanaṭṭhena vijjā. Viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā.
Pubbenivāsanussatiñāṇañhi uppajjamānaṃ pubbenivāsaṃ chādetvā ṭhitaṃ
tamaṃ vijjhati, pubbenivāsañca viditaṃ karotīti vijjā. Cutūpapātāñāṇaṃ
@Footnote: 1 abhi. vi. 35/771/396  2 cha.Ma. dhammaṃ  3 saṃ khandha 17/62/59
Cutipaṭisandhichādakaṃ tamaṃ vijjhati, tañca viditaṃ karotīti vijjā. Āsavānaṃ khaye
ñāṇaṃ catusaccachādakaṃ tamaṃ vijjhati, catusaccadhammañca viditaṃ karotīti vijjā. (58)
       Vihāresu aṭṭha samāpattiyo dibbo vihāro. Catasso appamaññā
brahmavihāro. Phalasamāpatti ariyo vihāro. (59)
      Pāṭihāriyāni kevaṭṭasutte vitthāritāneva. (60)
      "ime kho āvuso"ti ādīsu vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti
samasaṭṭhiyā tikānaṃ vasena asītisataṃ pañhe kathento thero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                         Tikavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          ------------
                            Catukkavaṇṇanā
      [306] Iti tikavasena sāmaggīrasaṃ dassetvā idāni catukkavasena
dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha "satipaṭṭhānacatukkaṃ"pubbe vitthāritameva. (1)
      Sammappadhānacatukke chandaṃ janetīti "yo chando chandīkatā
kattukamyatā kusalo dhammacchando"ti evaṃ vuttaṃ kattukamyataṃ janeti. Vāyamatīti
vāyāmaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ janeti. Cittaṃ paggaṇhatīti cittaṃ
upatthambheti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana sammappadhānavibhaṅge āgatoyeva. (2)
      Iddhipādesu chandaṃ nissāya pavatto samādhi chandasamādhi. Padhānabhūtā
saṅkhārā padhānasaṅkhāRā. Samannāgatanti tehi dhammehi upetaṃ. Iddhiyā pādaṃ,
iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipādaṃ. Sesesupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo,
vitthāro pana iddhipādavibhaṅge āgatoeva. Visuddhimagge panassa attho dīpito.
Jhānakathāpi visuddhimagge vitthāritāva. (3-4)
      [307] Diṭṭhadhammasukhavihārāyāti imasmiṃyeva attabhāve sukhavihāratthāya.
Idha phalasamāpattijjhānāni, khīṇāsavassa aparabhāge nibbattitajjhānāni ca
kathitāni. (5-1)
      Ālokasaññaṃ manasikarotīti divā vā rattiṃ vā suriyacandapajotamaṇiādīnaṃ
ālokaṃ ālokoti manasikaroti. Divāsaññaṃ adhiṭṭhātīti evaṃ
manasikatvā divāti saññaṃ ṭhapesi. 1- Yathā divā tathā rattinti yathā divā
diṭṭho āloko, tatheva rattiṃ manasikaroti.  yathā rattiṃ tathā divāti yathā rattiṃ
āloko diṭṭho, evameva divā manasikaroti. Iti vivaṭena cetasāti evaṃ
apihitena cittena. Apariyonaddhenāti samantato anaddhena. Sappabhāsanti
saobhāsaṃ. Ñāṇadassanapaṭilābhāyāti ñāṇadassanapaṭilābhatthāya. Iminā kiṃ kathitaṃ?
thīnamiddhavinodanaāloko 2- kathito parikammaāloko vā. Imināpi kiṃ kathitaṃ hoti?
khīṇāsavassa dibbacakkhuñāṇaṃ, tasmiṃ vā āgatepi anāgatepi pādakajjhānasamāpattimeva
sandhāya "sappabhāsaṃ cittaṃ bhāvetī"ti vuttaṃ. (5-2)
      Satisampajaññāyāti sattaṭṭhānikassa satisampajaññassa atthāya. Viditā
vedanā uppajjantīti ādīsu khīṇāsavassa vatthu viditaṃ hoti ārammaṇaṃ viditaṃ
vatthārammaṇaṃ viditaṃ. Vatthārammaṇaviditatāya evaṃ vedanā uppajjanti, evaṃ
tiṭṭhanti, evaṃ nirujjhanti. Na kevalañca vedanāeva idha vuttā, saññādayopi,
avuttā cetanādayopi, viditāva 3- uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca nirujjhanti ca.
Apica vedanāya uppādo vidito hoti, upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Avijjāsamudayā
vedanāsamudayo. Taṇhāsamudayā kammasamudayā 4- phassasamudayā vedanāsamudayo.
Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa samudayaṃ passati. Evaṃ vedanāya
uppādo vidito hoti. Kathaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti? aniccato
manasikaroto khayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Dukkhato manasikaroto bhayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ
hoti. Anattato manasikaroto suññatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Evaṃ vedanāya
upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti, khayato bhayato suññato jānāti. Kathaṃ vedanāya atthaṅgamo
vidito hoti? avijjānirodhā vedanānirodho .pe. Evaṃ vedanāya atthaṅgamo
vidito hoti. Imināpi nayenettha attho veditabbo. (5-3)
@Footnote: 1 cha.Ma., i ṭhapeti  2 cha.Ma. middhavinodanaālāko, i. middhavinodanaāloko.
@3 cha.Ma. viditā ca   4 cha.Ma., i....samudayo.
      Iti rūpanti ādi vuttanayameva. Ayaṃ āvuso samādhibhāvanāti ayaṃ
āsavānaṃ khayañāṇassa pādakajjhānasamādhibhāvanā. (5-4)
      [308] Appamaññāti pamāṇaṃ aggahetvā asesapharaṇavasena 1-
appamaññāva. Anupadavaṇṇanā pana dassanabhāvanā samādhividhānañca etāsaṃ
visuddhimagge vitthāritameva. Arūpakathāpi visuddhimagge vitthāritāva. (67)
      Apassenānīti apassayāni. Saṅkhāyāti ñāṇena ñatvā. Paṭisevatīti
ñāṇena ñatvā sevitabbayuttakameva sevati. Tassa ca vitthāro "paṭisaṅkhā
yoniso cīvaraṃ paṭisevatī"ti 2- ādinā nayena veditabbo. Saṅkhāyekaṃ adhivāsetīti
ñāṇena ñatvā adhivāsetabbayuttakameva adhivāseti. Vitthāro panettha "paṭisaṅkhā
yoniso khamo hoti sītassā"ti 3- ādinā nayena veditabbo. Parivajjetīti
ñāṇena ñatvā parivajjetuṃ yuttameva parivajjeti. Tassa vitthāro "paṭisaṅkhā
yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjetī"ti 4- ādinā nayena veditabbo. Vinodetīti
ñāṇena ñatvā vinodetabbameva vinodeti, panudati 5- nīharati anto vasituṃ
na deti. Tassa vitthāro "uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī"ti 6- ādinā
nayena veditabbo.  (8)
                         ariyavaṃsacatukkavaṇṇanā
      [309] Ariyavaṃsāti ariyānaṃ vaṃsā. Yathā hi khattiyavaṃso brāhmaṇavaṃso
vessavaṃso suddavaṃso samaṇavaṃso kulavaṃso rājavaṃso, evaṃ ayampi aṭṭhamo
ariyavaṃso ariyatanti ariyappaveṇī nāma hoti. So kho panāyaṃ ariyavaṃso imesaṃ
vaṃsānaṃ mūlagandhādīnaṃ kāḷānusārikagandhādayo viya aggamakkhāyati. Ke pana te
ariyā yesaṃ ete vaṃsāti? ariyā vuccanti buddhā ca paccekabuddhā ca tathāgatasāvakā
ca, etesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Ito pubbe hi satasahassakappādhikānaṃ
catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro
dīpaṅkaroti cattāro buddhā uppannā, te ariyā, tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti
@Footnote: 1 cha.Ma. anavasesapharaṇavasena  2 Ma.mū 12/23/14  3 Ma.mū. 12/24/14
@4 Ma.mū 12/25/15        5 cha.Ma., i. nudati  6 Ma.mū 12/26/15
Ariyavaṃsā. Tesaṃ buddhānaṃ parinibbānato aparabhāge ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā
koṇḍañño nāma buddho uppanno .pe. Imasmiṃ kappe kakusandho konāgamano
kassapo, amhākaṃ bhagavā gotamoti cattāro buddhā uppannā, tesaṃ ariyānaṃ
vaṃsāti ariyavaṃsā. Apica atītānāgatapaccuppannānaṃ sabbabuddha paccekabuddha
buddhasāvakānaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Te ca 1- kho panete aggaññā aggāti
jānitabbā. Rattaññā dīgharattaṃ pavattāti jānitabbā. Vaṃsaññā vaṃsāti jānitabbā.
      Porāṇāti na adhunuppattikā, asaṅkiṇṇāti avikiṇṇā apanītā.
Asaṅkiṇṇapubbāti atītabuddhehipi na saṅkiṇṇapubbā, "kiṃ imehī"ti na
apanītapubbā. Na saṅkiyantīti idānipi na apanīyanti. Na saṅkiyissantīti
anāgatabuddhehipi na apanīyissanti, ye loke viññū samaṇabrāhmaṇā, tehi
appaṭikuṭṭhā, samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi aninditā agarahitā.
      Santuṭṭho hotīti paccayasantosavasena santuṭṭho hoti. Itarītarena
cīvarenāti na 2- thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena kenaci, athakho yathāladdhādīnaṃ
itarītarena yena kenaci santuṭṭho hotīti attho. Cīvarasmiñhi tayo santosā
yathālābhasantoso yathābalasantoso yathāsāruppasantosoti. Piṇḍapātādīsupi eseva
nayo. Tesaṃ vitthārakathā sāmaññaphale vuttanayeneva veditabbā. Iti ime tayo
santose sandhāya "santuṭṭho hoti, itarītarena cīvarena 3- yathāladdhādīsu yena
kenaci cīvarena santuṭṭho hotīti vuttaṃ.
      Ettha ca cīvaraṃ jānitabbaṃ, cīvarakkhettaṃ jānitabbaṃ, paṃsukūlaṃ jānitabbaṃ,
cīvarasantoso jānitabbo, cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni jānitabbāni.
      Tattha cīvaraṃ jānitabbanti khomādīni cha cīvarāni dukūlādīni cha
anulomacīvarāni jānitabbāni. Imāni dvādasa kappiyacīvarāni. Kusacīvaraṃ vākacīvaraṃ
phalakacīvaraṃ kesakambalaṃ vālakambalaṃ potthako cammaṃ ullukapakkhaṃ rukkhadussaṃ latādussaṃ
erakadussaṃ kadalidussaṃ veḷudussanti evamādīni pana akappiyacīvarāni.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. ca saddo na dissati,  2 cha.Ma. na saddo na dissati.
@3 cha.Ma., i. cīvarena....na dissati.
      Cīvarakkhettanti "saṃghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā
attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vā"ti evaṃ uppajjanato cha khettāni, aṭṭhannañca
mātikānaṃ vasena aṭṭhakhettāni jānitabbāni.
      Paṃsukūlanti sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ, rathikaṃ 1- saṅkāracoḷakaṃ, 2- sotthiyaṃ,
sinānaṃ, titthaṃ, gatapaccāgataṃ, aggidaḍḍhaṃ, gokhāyitaṃ, upacikakhāyitaṃ, undhūrakhāyitaṃ,
antacchinnaṃ, dasacchinnaṃ, dhajāhaṭaṃ, thūpaṃ, samaṇacīvaraṃ, sāmuddiyaṃ, ābhisekikaṃ, 3-
panthikaṃ, vātāhaṭaṃ, iddhimayaṃ, devadattiyanti tevīsati paṃsukūlāni veditabbāni.
      Ettha ca sotthiyanti gabbhamalaharaṇaṃ. Gatapaccāgatanti matakasarīraṃ
pārupitvā susānaṃ netvā ānītacīvaraṃ. Dhajāhaṭanti dhajaṃ ussāpetvā tato
ānītaṃ. Thūpanti vammike pūjitacīvaraṃ. Sāmuddiyanti samuddavīcīhi thale 4- pāpitaṃ.
Panthikanti panthaṃ gacchantehi corabhayena pāsāṇehi koṭṭetvā pārutacīvaraṃ.
Iddhimayanti ehibhikkhucīvaraṃ. Sesaṃ pākaṭameva.
      Cīvarasantosoti vīsati cīvarasantosā cīvare hi 5- vitakkasantoso,
gamanasantoso, pariyesanasantoso, paṭilābhasantoso, mattapaṭiggahaṇasantoso,
loluppavivajjanasantoso, yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantoso,
udakasantoso, dhovanasantoso, karaṇasantoso, parimāṇasantoso, suttasantoso,
sibbanasantoso, rajanasantoso, kappasantoso, paribhogasantoso,
sannidhiparivajjanasantoso, visajjanasantosoti vīsati santosā. 6-
      Tattha sādakabhikkhunā 7- temāsaṃ nibaddhavāsaṃ vasitvā ekamāsamattaṃ
vitakketuṃ vaṭṭati. So hi pavāretvā cīvaramāse cīvaraṃ karoti. Paṃsukūliko
aḍḍhamāseneva karoti. Iti māsaḍḍhamāsamattaṃ vitakkanaṃ vitakkasantoso nāma. 8-
Vitakkasantosavasena pana santuṭṭhena bhikkhunā pācīnakhaṇḍarājīvāsikapaṃsukūlikat.
Therasadisena bhavitabbaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. rathiyaṃ.  2 cha.Ma. saṅkārakūṭakaṃ, i. saṅkārakuṭakaṃ.
@3 cha.Ma., i. ābhisekiyaṃ.  4 cha.Ma., i. thalaṃ.
@5 cha.Ma., i. cīvare hi na dissati.  6 cha.Ma., i. vīsati santosā na dissati.
@7 Sī. i. sāṭakatthinā bhikkhunā   8 cha.Ma., i. nāma na dissati.
      Thero kira cetiyapabbatavihāre cetiyaṃ vandissāmīti āgato cetiyaṃ
vanditvā cintesi "mayhaṃ cīvaraṃ jiṇṇaṃ bahunnaṃ vasanaṭṭhāne labhissāmī"ti.
So mahāvihāraṃ gantvā saṃghattheraṃ disvā vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā tattha vuṭṭho
punadivase cīvaraṃ ādāya āgantvā theraṃ vandi. Thero kiṃ āvusoti āha.
Gāmadvāraṃ bhante gamissāmīti. Ahampāvuso gamissāmīti. Sādhu bhanteti gacchanto
mahābodhidvārakoṭṭhake ṭhatvā puññavantānaṃ vasanaṭṭhāne manāpaṃ labhissāmīti
cintetvā aparisuddho me vitakkoti tatova paṭinivatti. Punadivase ambaṅgaṇasamīpaṃ 1-
gato, 2- punadivase mahācetiyassa uttaradvārato, tatheva paṭinivattitvā
catutthadivasepi therassa santikaṃ agamāsi. Thero imassa bhikkhuno vitakko na
parisuddho bhavissatīti cīvaraṃ gahetvā tena saddhiṃyeva pañhaṃ pucchamāno gāmaṃ
pāvisi. Tañca rattiṃ eko manusso uccārapalibuddho sāṭakeyeva vaccaṃ katvā
taṃ saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesi. Paṃsukūlikatthero taṃ nīlamakkhikāhi samparikiṇṇaṃ disvā
añjaliṃ paggahesi. Mahāthero "kiṃ āvuso saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ
paggaṇhāsī"ti. "nāhaṃ bhante saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāmi, mayhaṃ pitu
dasabalassa paggaṇhāmi, puṇṇadāsiyā sarīraṃ pārupitvā chaḍḍitaṃ paṃsukūlaṃ
tumbamatte pāṇake vidhunitvā susānato gaṇhantena dukkaraṃ kataṃ bhante"ti.
Mahāthero "parisuddho vitakko paṃsukūlikassā"ti cintesi. Paṃsukūlikattheropi
tasmiṃyeva ṭhāne ṭhito vipassanaṃ vaḍḍhetvā tīṇi phalāni patto taṃ sāṭakaṃ
gahetvā cīvaraṃ katvā pārupitvā pācīnakhaṇḍarājiṃ gantvā aggaphalaṃ arahattaṃ
pāpuṇi.
      Cīvaratthāya gacchantassa pana "kattha labhissāmī"ti acintetvā
kammaṭṭhānasīseneva gamanaṃ gamanasantoso nāma.
      Pariyesantassa pana yena vā tena vā saddhiṃ apariyesitvā lajjiṃ
pesalaṃ bhikkhuṃ gahetvā pariyesanaṃ pariyesanasantoso nāma.
@Footnote: 1 cha.Ma. ambaṅgaṇasamīpato, i. papañhambaṅgaṇasamīpato  2 cha.Ma., i. gato na dissati.
      Evaṃ pariyesantassa āhariyamānaṃ cīvaraṃ dūrato disvā "etaṃ manāpaṃ
bhavissati, etaṃ amanāpan"ti evaṃ avitakketvā thūlasukhumādīsu yathāladdheneva
santusanaṃ paṭilābhasantoso nāma.
      Evaṃ laddhaṃ gaṇhantassāpi "ettakaṃ dupaṭassa bhavissati, ettakaṃ
ekapaṭassā"ti attano pahonakamatteneva santusanaṃ mattapaṭiggahaṇasantoso nāma.
      Cīvaraṃ pariyesantassa pana "asukassa gharadvāre manāpaṃ labhissāmī"ti
acintetvā dvārapaṭipāṭiyā caraṇaṃ loluppavivajjanasantoso nāma.
      Lūkhapaṇītesu yena kenaci yāpetuṃ sakkontassa yathāladdheneva yāpanaṃ
yathālābhasantoso nāma.
      Attano thāmaṃ jānitvā yena yāpetuṃ sakkoti, tena yāpanaṃ
yathābalasantoso nāma.
      Manāpaṃ aññassa datvā attanā 1- yena kenaci yāpanaṃ
yathāsāruppasantoso nāma.
      "kattha udakaṃ manāpaṃ, kattha amanāpan"ti avicāretvā yena kenaci
dhovanūpakena udakena dhovanaṃ udakasantoso nāma.
      Paṇḍumattikagerukapūtitiṇapaṇṇarasasaṅkiliṭṭhāni pana udakāni vajjetuṃ
vaṭṭati.
      Dhovantassa pana muggarādīhi apaharitvā hatthehi madditvā dhovanaṃ
dhovanasantoso nāma. Tathā asujjhantaṃ paṇṇāni pakkhipitvā tāpitaudakenāpi
dhovituṃ vaṭṭati.
      Evaṃ dhovitvā karontassa idaṃ thūlaṃ, idaṃ sukhumanti akopetvā
pahonakanīhāreneva karaṇaṃ karaṇasantoso nāma.
      Timaṇḍalapaṭicchādanamattasseva karaṇaṃ parimāṇasantoso nāma.
      Cīvarakaraṇatthāya pana manāpaṃ suttaṃ pariyesissāmīti avicaritvā
rathikādīsu vā devaṭṭhāne vā āharitvāva pādamūle vā ṭhapitaṃ yaṅkiñcideva
suttaṃ gahetvā karaṇaṃ suttasantoso nāma.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. attano.
      Kusibandhanakāle pana aṅgulamatte sattavāre vijjhitabbaṃ, evaṃ
karontassa hi yo bhikkhu sahāyo na hoti, tassa vattabhedopi natthi.
Tiaṅgulamatte 1- pana sattavāre vijjhitabbaṃ, evaṃ karontassa maggapaṭipannenāpi
sahāyena bhavitabbaṃ. Yo na hoti, tassa vattabhedo. Ayaṃ sibbanasantoso nāma.
      Rajantena pana kāḷakacchakādīni pariyesantena na caritabbaṃ. 2-
Somavakkalādīsu yaṃ labhati, tena rajitabbaṃ. Alabhantena pana manussehi araññe
vākaṃ gahetvā chaḍḍitarajanaṃ vā bhikkhūhi pacitvā chaḍḍitakasaṭaṃ vā gahetvā
rajitabbaṃ, ayaṃ rajanasantoso nāma.
      Nīlakaddamakāḷasāmesu yaṅkiñci gahetvā hatthipiṭṭhe nisinnassa
paññāyamānakappakaraṇaṃ kappasantoso nāma.
      Hirikopinapaṭicchādanamattavasena paribhuñjanaṃ paribhogasantoso nāma.
      Dussampana labhitvā suttaṃ vā sūciṃ vā kārakaṃ vā alabhantena
ṭhapetuṃ vaṭṭati, labhantena na vaṭṭati. Katampi sace antevāsikādīnaṃ dātukāmo
hoti, te ca asannihitā yāva āgamanā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Āgatamattesu dātabbaṃ.
Dātuṃ asakkontena adhiṭṭhātabbaṃ. Aññasmiṃ cīvare sati paccattharaṇampi
adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati. Anadhiṭṭhitameva hi sannidhi hotiyeva. Adhiṭṭhitaṃ na hotīti
mahāsivatthero 3- āha. Ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso nāma.
      Visajjantena pana mukhaṃ oloketvā na dātabbaṃ. Sārāṇīyadhamme
ṭhatvā visajjitabbanti ayaṃ visajjanasantoso nāma.
      Cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni nāma paṃsukūlikaṅgañceva tecīvarikaṅgañca.
Tesaṃ vitthārakathā visuddhimaggato veditabbā. Iti cīvarasantosamahāariyavaṃsaṃ
pūrayamāno bhikkhu imāni dve dhutaṅgāni gopeti. Imāni gopento
cīvarasantosamahāariyavaṃsavasena santuṭṭho hoti.
@Footnote: 1 Sī. dvaṅgulamatte 2 cha.Ma. rajitabbaṃ 3 cha.Ma. mahāsīvatthero
      Vaṇṇavādīti eko santuṭṭhova hoti, santosassa vaṇṇaṃ na katheti,
eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko neva santuṭṭho
hoti, na santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko santuṭṭho ceva hoti, santosassa
ca vaṇṇaṃ katheti, taṃ dassetuṃ "itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī"ti vuttaṃ.
      Anesananti dūteyyapahīnagamanānuyogappabhedaṃ nānappakāraṃ anesanaṃ.
Appaṭirūpanti ayuttaṃ. Aladdhā cāti alabhitvā. Yathā ekacco "kathaṃ nu kho
cīvaraṃ labhissāmī"ti puññavantehi bhikkhūhi saddhiṃ ekato hutvā kohaññaṃ
karonto uttassati paritassati, santuṭṭho bhikkhu evaṃ aladdhā ca cīvaraṃ na
paritassati. Laddhā cāti dhammena samena labhitvā. Agadhitoti vigatalobhagiddho.
Amucchitoti adhimattataṇhāya mucchaṃ anāpanno. Anajjhāpannoti taṇhāya
anotthaṭo apariyonaddho. Ādīnavadassāvīti anesanāpattiyañca gadhitalābhaparibhoge 1-
ca ādīnavaṃ passamāno. Nissaraṇapaññoti "yāvadeva sītassa paṭighātāyā"ti 2-
vuttaṃ nissaraṇameva pajānanto.
      Itarītaracīvarasantuṭṭhiyāti yena kenaci cīvarena santuṭṭhiyā.
Nevattānukkaṃsetīti "ahaṃ paṃsukūliko, mayā upasampadamāḷeyeva paṃsukūlikaṅgaṃ gahitaṃ,
ko mayā sadiso atthī"ti attukkaṃsanaṃ na karoti. Na paraṃ vambhetīti "ime
panaññe bhikkhū na paṃsukūlikā"ti vā "paṃsukūlikaṅgamattampi etesaṃ natthī"ti vā
evaṃ paraṃ na vambheti. Yo hi tattha dakkhoti yo tasmiṃ cīvarasantose,
vaṇṇavāditādīsu vā dakkho cheko byatto. Analasoti sātaccakiriyāya
ālasiyavirahito. Sampajāno paṭissatoti sampajānanapaññāya ceva satiyā ca
yutto. Ariyavaṃse ṭhitoti ariyavaṃse patiṭṭhito. (9-1)
      Itarītarena piṇḍapātenāti yena kenaci piṇḍapātena. Etthāpi
piṇḍapāto jānitabbo, piṇḍapātakkhettaṃ jānitabbaṃ, piṇḍapātasantoso
jānitabbo, piṇḍapātapaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ. Tattha piṇḍapātoti
@Footnote: 1 cha.Ma. gedhītalābhaparibhoge 2 Ma.mū. sabbāsavasaṃvarasutta 12/23/14
"odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ khīraṃ dadhi sappi navanītaṃ telaṃ madhu
phānitaṃ yāgu khādanīyaṃ sāyanīyaṃ lehanīyan"ti soḷasa piṇḍapātā.
      Piṇḍapātakkhettanti saṃghabhattaṃ, uddesabhattaṃ, nimantanaṃ, salākabhattaṃ,
pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ, āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ,
gilānūpaṭṭhākabhattaṃ, dhurabhattaṃ, kuṭibhattaṃ, vārabhattaṃ, vihārabhattanti paṇṇarasa
piṇḍapātakkhettāni.
      Piṇḍapātasantosoti piṇḍapāte vitakkasantoso, gamanasantoso,
pariyesanasantoso, paṭilābhasantoso, paṭiggahaṇasantoso, mattapaṭiggahaṇasantoso,
loluppavivajjanasantoso, yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantoso,
upakārasantoso, parimāṇasantoso, paribhogasantoso, sannidhiparivajjanasantoso,
visajjanasantosoti paṇṇarasa santosā.
      Tattha sādako bhikkhu mukhaṃ dhovitvā vitakketi. Piṇḍapātikena pana
gaṇena saddhiṃ carakena 1- sāyaṃ therūpaṭṭhānakāle "sve kattha piṇḍāya
carissāmāti asukagāme bhante"ti ettakaṃ cintetvā tato paṭṭhāya na
vitakketabbaṃ. Ekacārikena vitakkamāḷake ṭhatvā vitakketabbaṃ. Tato paraṃ
vitakkento ariyavaṃsā cuto hoti paribāhiro. Ayaṃ vitakkasantoso nāma.
      Piṇḍāya pavisantena pana 2- "kuhiṃ labhissāmī"ti acintetvā
kammaṭṭhānasīsena gantabbaṃ. Ayaṃ gamanasantoso nāma.
      Pariyesantena yaṃ vā taṃ vā aggahetvā lajjiṃ pesalameva gahetvā
pariyesitabbaṃ. Ayaṃ pariyesanasantoso nāma.
      Dūratova āhariyamānaṃ disvā "etaṃ manāpaṃ, etaṃ amanāpan"ti
cittaṃ na uppādetabbaṃ. Ayaṃ paṭilābhasantoso nāma.
      "idaṃ manāpaṃ gaṇhissāmi, idaṃ amanāpaṃ na gaṇhissāmī"ti
acintetvā yaṅkiñci yāpanamattaṃ gahetabbameva, ayaṃ paṭiggahaṇasantoso nāma.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. caratā 2 cha.Ma. pana saddo na dissati
      Ettha pana deyyadhammo bahu, dāyako appaṃ dātukāmo, appaṃ
gahetabbaṃ. Deyyadhammo bahu, dāyakopi bahuṃ dātukāmo, pamāṇeneva gahetabbaṃ.
Deyyadhammo na bahu, dāyakopi appaṃ dātukāmo, appaṃ gahetabbaṃ. Deyyadhammo
na bahu. Dāyako pana bahuṃ dātukāmo, pamāṇeneva gahetabbaṃ. Paṭiggahaṇasmiñhi
mattaṃ ajānanto manussānaṃ pasādaṃ makkheti, saddhādeyyaṃ vinipāteti, sāsanaṃ
na karoti, vijātamātuyāpi cittaṃ gahetuṃ na sakkoti. Iti mattaṃ jānitvāva
paṭiggahetabbanti ayaṃ mattapaṭiggahaṇasantoso nāma.
      Aḍḍhakulāniyeva 1- agantvā dvārapaṭipāṭiyā gantabbaṃ. Ayaṃ
loluppavivajjanasantoso nāma. Yathālābhasantosādayo cīvare vuttanayāeva.
      Piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā samaṇadhammaṃ anupālessāmīti evaṃ upakāraṃ
ñatvā paribhuñjanaṃ upakārasantoso nāma.
      Pattaṃ pūretvā ānītaṃ na paṭiggahetabbaṃ, anupasampanne sati
tena gāhāpetabbaṃ, asati harāpetvā paṭiggahaṇamattaṃ gahetabbaṃ. Ayaṃ
parimāṇasantoso nāma.
      "jighacchāya paṭivinodanaṃ idamettha nissaraṇan"ti evaṃ paribhuñjanaṃ
paribhogasantoso nāma.
      Nidahitvā nidahitvā na paribhuñjitabbaṃ. Ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso
nāma.
      Mukhaṃ anoloketvā sārāṇīyadhamme ṭhitena visajjetabbaṃ. Ayaṃ
visajjanasantoso nāma.
      Piṇḍapātapaṭisaṃyuttāni pana pañca dhutaṅgāni piṇḍapātikaṅgaṃ
sapadānacārikaṅgaṃ ekāsanikaṅgaṃ pattapiṇḍikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅganti. Tesaṃ
vitthārakathā visuddhimagge vuttā. Iti piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno
bhikkhu imāni pañca dhutaṅgāni gopeti. Imāni gopento
@Footnote: 1 cha.Ma. saddhakulāniyeva.
Piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti. "vaṇṇavādī"ti ādīni vuttanayeneva
veditabbāni. (9-2)
      Senāsanenāti idha senāsanaṃ jānitabbaṃ, senāsanakkhettaṃ jānitabbaṃ,
senāsanasantoso jānitabbo, senāsanapaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ.
      Tattha senāsananti mañco, pīṭhaṃ, bhisī, bimbohanaṃ, vihāro,
aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṃ, guhā, leṇaṃ, aṭṭo, māḷo, veḷugumbo,
rukkhamūlaṃ, yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti imāni paṇṇarasa senāsanāni.
      Senāsanakkhettanti "saṃghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato
vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vā"ti cha khettāni.
      Senāsanasantosoti senāsane vitakkasantosādayo paṇṇarasa
santosā. Te piṇḍapāte vuttanayeneva veditabbāni.
      Senāsanapaṭisaṃyuttāni pana pañca dhutaṅgāni āraññikaṅgaṃ, rukkhamūlikaṅgaṃ,
abbhokāsikaṅgaṃ, sosānikaṅgaṃ, yathāsanthatikaṅganti. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge
vuttā. Iti senāsanasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni pañca
dhutaṅgāni gopeti. Imāni gopento senāsanasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho
hoti. (9-3)
      Gilānapaccayo pana piṇḍapāteyeva paviṭṭho. Tattha
yathālābhayathābalayathāsāruppasantoseneva santusitabbaṃ. Nesajjikaṅgaṃ bhāvanārāmaariyavaṃsaṃ
bhajati. Vuttampi cetaṃ
           pañca senāsane vuttā         pañca āhāranissitā
           eko viriyasaṃyutto            dve ca cīvaranissitāti
      iti āyasmā dhammasenāpati sāriputtatthero mahāpaṭhaviṃ 1- pattharamāno
viya sāgarakucchiṃ pūrayamāno viya ākāsaṃ vitthārayamāno viya ca paṭhamaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma., i. paṭhaviṃ.
Cīvarasantosaariyavaṃsaṃ kathetvā candaṃ uṭṭhāpento viya suriyaṃ ullaṅghento viya
ca dutiyaṃ piṇḍapātasantosa 1- ariyavaṃsaṃ 2- kathetvā sineruṃ ukkhipanto viya
tatiyaṃ senāsanasantosaariyavaṃsaṃ kathetvā idāni sahassanayapaṭimaṇḍitaṃ catutthaṃ
bhāvanārāmaariyavaṃsaṃ kathetuṃ puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pahānārāmo hotīti
desanaṃ ārabhi.
      Tattha āramanaṃ ārāmo, abhiratīti attho. Pañcavidhe pahāne
ārāmo assāti pahānārāmo. Kāmacchandaṃ pajahanto ramati, nekkhammaṃ bhāvento
ramati, byāpādaṃ pajahanto ramati .pe. Sabbakilese pajahanto ramati,
arahattamaggaṃ bhāvento ramatīti evaṃ pahāne ratoti pahānarato. Vuttanayeneva
bhāvanāya ārāmo assāti bhāvanārāmo. Bhāvanāya ratoti bhāvanārato.
      Imesu pana catūsu ariyavaṃsesu purimehi tāva 3- tīhi terasannaṃ
dhutaṅgānaṃ catupaccayasantosassa ca vasena sakalaṃ vinayapiṭakaṃ kathitaṃ hoti.
Bhāvanārāmena avasesaṃ piṭakadvayaṃ kathitaṃ hoti. 4- Imampana bhāvanārāmaariyavaṃsaṃ 5-
kathentena bhikkhunā paṭisambhidāmagge nekkhammapāliyā kathetabbo. Dīghanikāye
dasuttarasuttantapariyāyena kathetabbo. Majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyena
kathetabbo. Abhidhamme niddesapariyāyena kathetabbo.
      Tattha paṭisambhidāmagge nekkhammapāliyāti so nekkhammaṃ bhāvento
ramati, kāmacchandaṃ pajahanto ramati. Abyāpādaṃ, byāpādaṃ. Ālokasaññaṃ, thīnamiddhaṃ.
Avikkhepaṃ, uddhaccaṃ. Dhammavavaṭṭhānaṃ, vicikicchaṃ. Ñāṇaṃ, avijjaṃ. Pāmujjaṃ,
aratiṃ. Paṭhamajjhānaṃ, pañca nīvaraṇe. Dutiyajjhānaṃ, vitakkavicāre. Tatiyajjhānaṃ,
pītiṃ. Catutthajjhānaṃ, sukhadukkhe. Ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ bhāvento ramati, rūpasaññaṃ
paṭighasaññaṃ  nānattasaññaṃ pajahanto ramati. Viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ .pe.
Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāvento ramati, ākiñcaññāyatanasaññaṃ
pajahanto ramati.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. piṇḍapātasantosaṃ.  2 cha.Ma., ariyavaṃsaṃ na dissati.
@3 cha.Ma. tāva na dissati,  4 cha,Ma., i. kathitaṃ hoti na dissati.
@5 cha.Ma., i. bhāvanārāmataṃ.
      Aniccānupassanaṃ bhāvento ramati, niccasaññaṃ  pajahanto ramati.
Dukkhānupassanaṃ, sukhasaññaṃ. Anattānupassanaṃ, attasaññaṃ. Nibbidānupassanaṃ, nandiṃ.
Virāgānupassanaṃ, rāgaṃ. Nirodhānupassanaṃ, samudayaṃ. Paṭinissaggānupassanaṃ, ādānaṃ.
Khayānupassanaṃ, ghanasaññaṃ. Vayānupassanaṃ, āyūhanaṃ. Vipariṇāmānupassanaṃ, dhuvasaññaṃ.
Animittānupassanaṃ, nimittaṃ. Appaṇihitānupassanaṃ, paṇidhiṃ. Suññatānupassanaṃ,
abhinivesaṃ. Adhipaññādhammavipassanaṃ, sārādānābhinivesaṃ. Yathābhūtañāṇadassanaṃ,
sammohābhinivesaṃ. Ādīnavānupassanaṃ, ālayābhinivesaṃ. Paṭisaṅkhānupassanaṃ,
appaṭisaṅkhaṃ. Vivaṭṭānupassanaṃ, saṃyogābhinivesaṃ. Sotāpattimaggaṃ, diṭṭhekaṭṭhe
kilese. Sakadāgāmimaggaṃ, oḷārike kilese. Anāgāmimaggaṃ, aṇusahagate
kilese. Arahattamaggaṃ bhāvento ramati, sabbakilese pajahanto ramatīti evaṃ
paṭisambhidāmagge nekkhammapāliyā kathetabbo.
      Dīghanikāye dasuttarasuttantapariyāyena kathetabboti 1- ekaṃ dhammaṃ
bhāvento ramati, ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati .pe. Dasa dhamme bhāvento
ramati, dasa dhamme pajahanto ramati. Katamaṃ ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati.
Kāyagatāsatiṃ sātasahagataṃ. Imaṃ ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati. Katamaṃ ekaṃ dhammaṃ
pajahanto ramati. Asmimānaṃ. Imaṃ ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati. Katame dve
dhamme .pe. Katame dasa dhamme bhāvento ramati. Dasa kasiṇāyatanāni. Ime
dasa dhamme bhāvento ramati. Katame dasa dhamme pajahanto ramati. Dasa micchatte.
Ime dasa dhamme pajahanto ramati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu bhāvanārāmo hotīti
evaṃ dīghanikāye dasuttarasuttantapariyāyena kathetabbo.
      Majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyena kathetabboti 2- ekāyano
ayaṃ 3- bhikkhave maggo .pe. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito
ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu bhāvanārāmo
hoti bhāvanārato, pahānārāmo hoti pahānarato. Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu
gacchanto vā gacchāmīti pajānāti .pe. Puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi
passeyya sarīraṃ sivaṭṭhikāya chaḍḍitaṃ .pe. Pūtīni cuṇṇakajātāni. So imameva
@Footnote: 1 cha.Ma., i. kathetabbo... na dissati.  2 cha.Ma., i. kathetabbo na dissati
@3 cha.Ma. ayaṃ na dissati.
Kāyaṃ upasaṃharati, ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatītoti. Iti
ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati .pe. Evaṃpi kho bhikkhave bhikkhu
bhāvanārāmo hotīti evaṃ majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyena
kathetabbo.
      Abhidhamme niddesapariyāyenāti sabbepi saṅkhate dhamme 1- aniccato
dukkhato rogato gaṇḍato .pe. Saṅkilesikadhammato passanto ramati. Ayaṃ kho
bhikkhave bhikkhu bhāvanārāmato hotīti evaṃ niddesapariyāyena kathetabbo.
      Neva attānukkaṃsetīti ajja me saṭṭhī vā sattati vā vassāni
aniccaṃ dukkhaṃ anattāti vipassanāya kammaṃ karontassa, ko mayā sadiso atthīti
evaṃ attukkaṃsanaṃ na karoti. Na paraṃvambhetīti aniccaṃ dukkhaṃ anattāti 2-
vipassanāmattakampi natthi, kiṃ ime visaṭṭhakammaṭṭhānā carantīti evaṃ paravambhanaṃ na
karotīti. Sesaṃ vuttanayameva. (9-4)
      [310] Padhānānīti uttamaviriyāni. Saṃvarapadhānanti cakkhvādīni
saṃvarantassa uppannaviriyaṃ. Pahānapadhānanti kāmavitakkādayo pajahantassa
uppannaviriyaṃ. Bhāvanāpadhānanti bojjhaṅge bhāventassa uppannaviriyaṃ.
Anurakkhanāpadhānanti samādhinimittaṃ anurakkhanatassa uppannaviriyaṃ. (10-1)
      Vivekanissitanti ādīsu viveko virāgo nirodhoti tīṇipi nibbānassa
nāmāni. Nibbānañhi upadhivivekattā viveko. Taṃ āgamma rāgādayo virajjantīti
virāgo. Nirujjhantīti nirodho. Tasmā "vivekanissitan"ti ādīsu ārammaṇavasena
vā adhigantabbavasena vā nibbānanissitanti attho. Vossaggapariṇāminti ettha
dve vossaggā pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo ca. Tattha vipassanā
tadaṅgavasena kilese ca khandhe ca pariccajatīti pariccāgavossaggo. Maggo
ārammaṇavasena nibbānaṃ pakkhandatīti pakkhandanavossaggo. Tasmā
vossaggapariṇāminti yathā bhāviyamāno satisambojjhaṅgo vossaggatthāya pariṇāmati,
vipassanābhāvañca maggabhāvañca pāpuṇāti, evaṃ bhāvetīti ayamettha attho. Sesapadesupi
eseva nayo. (10-3)
@Footnote: 1 cha.Ma. dhamme na dissati.  2 cha.Ma., i. anattā na dissati.
      Bhaddakanti bhaddakaṃ samādhinimittaṃ vuccati. Aṭṭhikasaññādivasena adhigato
samādhiyeva. Anurakkhatīti samādhiparipanthikadhamme 1- rāgadosamohe sodhento rakkhati.
Ettha ca aṭṭhikasaññādikā pañceva saññā vuttā. Imasmiṃ pana ṭhāne dasapi
asubhāni vitthārena 2- kathetabbāni. Tesaṃ vitthāro visuddhimagge vuttoyeva.
(10-4)
      Dhamme ñāṇanti ekapaṭivedhavasena catusaccadhamme ñāṇaṃ catusaccabbhantare
nirodhadhamme ñāṇañca. Yathāha "tattha katamaṃ dhamme ñāṇaṃ, catūsu
maggesu catūsu phalesu ñāṇan"ti. 3- Anvaye ñāṇanti cattāri saccāni paccakkhato
disvā yathā idāni, evaṃ atītepi anāgatepi imeyeva pañcakkhandhā dukkhasaccaṃ,
ayameva taṇhā samudayasaccaṃ, ayameva nirodho nirodhasaccaṃ, ayameva maggo
maggasaccanti evaṃ tassa ñāṇassa anugatiyaṃ ñāṇaṃ. Tenāha "so iminā
dhammena ñātena diṭṭhena pattena viditena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṃ
netī"ti. 3- Pariye ñāṇanti paresaṃ cittaparicchede ñāṇaṃ. Yathāha "tattha katamaṃ
paricchede ñāṇaṃ, idha bhikkhu parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca
pajānātī"ti 4- vitthāretabbaṃ. Ṭhapetvā pana imāni tīṇi ñāṇāni avasesaṃ
sammatiñāṇaṃ 5- nāma. Yathāha "tattha katamaṃ sammatiñāṇaṃ, ṭhapetvā dhamme ñāṇaṃ
ṭhapetvā anvaye ñāṇaṃ ṭhapetvā paricchede ñāṇaṃ avasesaṃ sammatiñāṇan"ti. 6- (11)
      Dukkhe ñāṇādīhi arahattaṃ pāpetvā ekassa bhikkhuno nigamanaṃ
catusaccakammaṭṭhānaṃ kathitaṃ. Tattha dve saccāni vaṭṭaṃ, dve vivaṭṭaṃ, vaṭṭe
abhiniveso hoti, no vivaṭṭe. Dvīsu saccesu ācariyasantike pariyattiṃ uggahetvā
kammaṃ karoti, dvīsu saccesu "nirodhasaccaṃ nāma sundaraṃ 7- iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ,
maggasaccaṃ nāma iṭṭhaṃ kantaṃ manāpan"ti savanavasena kammaṃ karoti. Dvīsu
saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho vaṭṭati, dvīsu savanapaṭivedho
vaṭṭati. Tīṇi kiccavasena paṭivijjhati, ekaṃ ārammaṇavasena. Dve saccāni
duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni. (12)
@Footnote: 1 cha.Ma. paripandhakadhamme, Sī. pāripakkhikadhamme  2 cha.Ma. vitthāretvā.
@3 abhi. vi. 35/796/400  4 abhi. vi. 35/796/401
@5 cha.Ma., i. sammutiñāñaṃ, evamuparipi.  6 abhi. vi. 35/796/402
@7 cha.Ma., i. sundaraṃ na dissati.
                      Sotāpattiyaṅgādicatukkavaṇṇanā
      [311] Sotāpattiyaṅgānīti sotāpattiyā aṅgāni, sotāpattimaggassa
paṭilābhakāraṇānīti attho. Sappurisasaṃsevoti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ upasaṅkamitvā
sevanaṃ. Saddhammassavananti sappāyassa tepiṭakassa dhammassa savanaṃ. Yonisomanasikāroti
aniccādivasena manasikāro. Dhammānudhammapaṭipattīti lokuttaradhammassa
anudhammabhūtāya pubbabhāgapaṭipattiyā paṭipajjanaṃ. (13)
      Aveccappasādenāti acalappasādena. "itipi so bhagavā"ti ādīni
visuddhimagge vitthāritāni. Phaladhātuāhāracatukkāni uttānatthāneva. Apicettha
lūkhapaṇītavatthuvasena oḷārikasukhumatā veditabbā. (14-17)
      Viñañāṇaṭṭhitiyoti viññāṇaṃ etāsu tiṭṭhatīti viññāṇaṭṭhitiyo.
Ārammaṇaṭṭhitivasenetaṃ vuttaṃ. Rūpūpāyanti rūpaṃ upagataṃ hutvā.
Pañcavokārabhavasmiñhi abhisaṅkhāraviññāṇaṃ rūpakkhandhaṃ nissāya tiṭṭhati. Taṃ sandhāyetaṃ
vuttaṃ. Rūpārammaṇanti rūpakkhandhagocaraṃ. Rūpappatiṭṭhanti rūpe patiṭṭhitaṃ hutvā.
Nandūpasecananti lobhasahagatasampayuttāya nandiyāva upasitaṃ 1- hutvā. Itaraṃ
upanissayakoṭiyā. Vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjatīti saṭṭhīpi sattatipi vassāni
evaṃ pavattamānaṃ vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. Vedanūpāyādīsupi eseva nayo.
Imehi pana tīhi padehi catuvokārabhave abhisaṅkhāraviññāṇaṃ vuttaṃ. Tassa yāvatāyukaṃ
patattanavasena vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjanā veditabbā. Catukkavasena pana desanāya
āgatattā viññāṇūpāyanti na vuttaṃ. Evaṃ vuccamāno 2- ca "katamaṃ nu kho ettha
kammaviññāṇaṃ, katamaṃ vipākaviññāṇan"ti sammohova bhaveyya, tasmāpi na vuttaṃ.
Agatigamanāni vitthāritāneva. (18-19)
      Cīvarahetūti kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmīti cīvarakāraṇā uppajjati.
Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassane 3- nipāto. Yathā cīvarādihetu, evaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. upasittaṃ 2 cha.Ma. vuccamāne 3 cha.Ma. nidassanatthe
Bhavābhavahetūpīti attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni
adhippetāni. Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva
cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā. Paṭipadācatukkaṃ heṭṭhā vuttameva.
Akkhamādīsu padhānakaraṇakāle sītādīni na khamatīti akkhamā. Khamatīti khamā.
Indriyadamanaṃ damā. "uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī"ti 1- ādinā nayena
vitakkasamanaṃ samā. (20-22)
      Dhammapadānīti dhammakoṭṭhāsāni. Anabhijjhā dhammapadannāma alobho
vā alobhasīsena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā. Abyāpādo
dhammapadannāma akopo vā mettāsīsena adhigatajjhānādīni vā. Sammāsati
dhammapadannāma supaṭṭhitassati vā satisīsena adhigatajjhānādīni vā. Sammāsamādhi
dhammapadannāma samāpatti vā aṭṭhasamāpattivasena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni
vā. Dasāsubhavasena vā adhigatajjhānādīni anabhijjhā dhammapadaṃ. Catubrahmavihāravasena
adhigatāni abyāpādo dhammapadaṃ. Dasānussatiāhārepaṭikūlasaññāvasena
adhigatāni sammāsati dhammapadaṃ. Dasakasiṇaānāpānavasena adhigatāni
sammāsamādhi dhammapadanti. (23)
      Dhammasamādānesu paṭhamaṃ acelakapaṭipadā. Dutiyaṃ tibbakilesassa arahattaṃ
gahetuṃ asakkontassa assumukhassāpi rudato parisuddhabrahmacariyacaraṇaṃ. Tatiyaṃ
kāmesu pātabyatā. Catutthaṃ cattāro paccaye alabhamānassāpi jhānavipassanāvasena
sukhasamaṅgino sāsanabrahmacariyaṃ. (24)
      Dhammakkhandhāti ettha guṇaṭṭho khandhaṭṭho. Sīlakkhandhoti sīlaguṇo.
Ettha ca phalasīlaṃ adhippetaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Iti catūsupi ṭhānesu
phalameva vuttaṃ. (25)
      Balānīti upatthambhanaṭṭhena akampiyaṭṭhena ca balāni. Tesaṃ paṭipakkhehi
kosajjādīhi akampanīyatā veditabbā. Sabbānipi samathavipassanāmaggavasena
lokiyalokuttarāneva kathitāni. (26)
@Footnote: 1 Ma.mū. sabbāsavasaṃvarasutta 12/26/15
      Adhiṭṭhānānīti ettha adhīti upasaggamattaṃ. Atthato pana tena vā
tiṭṭhanti, tattha vā tiṭṭhanti, ṭhānameva vā taṃ taṃ guṇādhikānaṃ purisānaṃ
adhiṭṭhānaṃ, paññāva adhiṭṭhānaṃ paññādhiṭṭhānaṃ. Ettha ca paṭhamena aggaphalapaññā.
Dutiyena vacīsaccaṃ. Tatiyena āmisapariccāgo. Catutthena kilesūpasamo kathitoti
veditabbo. Paṭhamena vā 1- kammassakatapaññaṃ vipassanāpaññaṃ vā ādiṃ katvā
phalapaññā kathitā. Dutiyena vacīsaccaṃ ādiṃ katvā paramatthasaccaṃ nibbānaṃ. Tatiyena
āmisapariccāgaṃ ādiṃ katvā aggamaggena kilesapariccāgo. Catutthena
samāpattivikkhambhite kilese ādiṃ katvā aggamaggena kilesavūpasamo. Paññādhiṭṭhānena
vā ekena arahattaphalapaññā kathitā. Sesehi paramatthasaccaṃ. Saccādhiṭṭhānena
vā ekena paramatthasaccaṃ kathitaṃ. Sesehi arahattaphalapaññāti mūsiyābhayatthero 2-
āha. (27)
                      Pañhabyākaraṇādicatukkavaṇṇanā
      [312] Pañhabyākaraṇāni mahāpadesakathāya vitthāritāneva. (28)
      Kaṇhanti kāḷakaṃ dasākusalakammapathakammaṃ. Kaṇhavipākanti apāye
nibbattanato kāḷakavipākaṃ. Sukkanti paṇḍaraṃ dasakusalakammapathakammaṃ. 3- Sukkavipākanti
sagge nibbattanato paṇḍaravipākaṃ. Kaṇhasukkanti missakakammaṃ. Kaṇhasukkavipākanti
sukhadukkhavipākaṃ. Missakakammañhi katvā akusalena tiracchānayoniyaṃ
maṅgalahatthiṭṭhānādīsu uppanno kusalena pavatte sukhaṃ vediyati. Kusalena rājakulepi
nibbatto akusalena pavatte dukkhaṃ vediyati. Akaṇhaasukkanti kammakkhayakaraṃ
catumaggañāṇaṃ adhippetaṃ. Tañhi yadi kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Yadi
sukkaṃ bhaveyya. Sukkavipākaṃ dadeyya. Ubhayavipākassa pana adānato
akaṇhāsukkavipākattā akaṇhaṃ asukkanti ayamettha attho. (29)
      Sacchikaraṇīyāti paccakkhakaraṇena ceva paṭilābhena ca sacchikātabbā.
Cakkhunāti dibbacakkhunā. Kāyenāti sahajātanāmakāyena. Paññāyāti
arahattaphalañāṇena. (30)
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭhmena ca 2 cha.Ma., i. mūsikābhayatthero 3 cha.Ma., i. kusalakammapathakammaṃ.
      Oghāti vaṭṭasmiṃ satte ohananti osīdāpentīti oghā. Tattha
pañcakāmaguṇiko rāgo kāmogho. Rūpārūpabhavesu chandarāgo bhavogho. Tathā
jhānanikkanti sassatadiṭṭhisahagato ca rāgo. Dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo diṭṭhogho. (31)
      Vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Te oghā viya veditabbā. (32)
      Visaṃyojentīti visaṃyogā. Tattha asubhajjhānaṃ kāmayogavisaṃyogo. Taṃ
pādakaṃ katvā adhigato anāgāmimaggo ekanteneva kāmayogavisaṃyogo nāma.
Arahattamaggo bhavayogavisaṃyogo nāma. Sotāpattimaggo diṭṭhiyogavisaṃyogo nāma.
Arahattamaggo avijjāyogavisaṃyogo nāma. (33)
      Ganthanavasena ganthā. Vaṭṭasmiṃ nāmakāyañceva rūpakāyañca ganthati
bandhati palibuddhatīti kāyagantho. Idaṃsaccābhinivesoti idameva saccaṃ,
moghamaññanti 1- evaṃ pavatto diṭṭhābhiniveso. (34)
      Upādānānīti ādānaggahaṇāni. Kāmoti rāgo, soyeva gahaṇaṭṭhena
upādānanti kāmūpādānaṃ. Diṭṭhīti micchādiṭṭhi, sāpi gahaṇaṭṭhena upādānanti
diṭṭhupādānaṃ. Iminā suddhīti evaṃ sīlavattānaṃ gahaṇaṃ sīlabbatupādānaṃ. Attāti
etena vadati ceva upādiyati cāti attavādupādānaṃ. (35)
      Yoniyoti koṭṭhāsā. Aṇḍe jātāti aṇḍajā. Jalābumhi jātāti
jalābujā. Saṃsede jātāti saṃsedajā. Sayanasmiṃ 2- pūtimacchādīsu ca nibbattānaṃ
etaṃ adhivacanaṃ. Vegena āgantvā upapatitā viyāti opapātikā. Tattha
devamanussesu saṃsedajaopapātikānaṃ ayaṃ viseso. Saṃsedajā mandā daharā hutvā
nibbattanti. Opapātikā soḷasavassuddesikā hutvā. Manussesu hi bhummadevesu
ca imā catassopi yoniyo labbhanti. Tathā tiracchānesu supaṇṇanāgādīsu.
Vuttañhetaṃ "tatra 3- bhikkhave aṇḍajā supaṇṇā aṇḍaje 4- nāge haranti,
na jalābuje na saṃsedaje na opapātike"ti. 5- Cātummahārājikato paṭṭhāya
@Footnote: 1 abhi. saṅ. 34/1144/267 ganthagocchaka dukanikkhepa  2 Sī. saṃsedasmiṃ
@3 cha.Ma., i. tattha  4 cha.Ma. aṇḍajeva  5 saṃ. khandha. 17/393/210 harantisutta
Upari devā opapātikāyeva. Tathā nerayikā. Petesu catassopi labbhanti.
Gabbhāvakkantiyo sampasādaniye kathitāeva. (36-37)
      Attabhāvapaṭilābhesu paṭhamo khiḍḍāpadosikavasena veditabbo. Dutiyo
orambhikādīhi ghātiyamānaurambhādivasena. Tatiyo manopadosikavasena. Catuttho
cātummahārājike upādāya upari sesadevatāvasena. Te hi devā neva
attasañcetanāya maranti, na parasañcetanāya. (38)
                      Dakkhiṇāvisuddhādicatukkavaṇṇanā
      [313] Dakkhiṇāvisuddhiyoti dānasaṅkhātā dakkhiṇā visujjhanti
mahapphalā honti etāhīti dakkhiṇāvisuddhiyo.
      Dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakatoti yattha dāyako sīlavā hoti,
dhammena uppannaṃ deyyadhammaṃ deti, paṭiggāhako dussīlo. Ayaṃ dakkhiṇā
vessantaramahārājassa dakkhiṇāsadisā. Paṭiggāhakato visujjhati no dāyakatoti
yattha paṭiggāhako sīlavā hoti, dāyako dussīlo, adhammenuppannaṃ deti, ayaṃ
dakkhiṇā coraghātakassa dakkhiṇāsadisā. Neva dāyakato visujjhati, no
paṭiggāhakatoti yattha ubhopi dussīlā, deyyadhammopi adhammena nibbatto.
Vipariyāyena catutthā veditabbā. (39)
      Saṅgahavatthūnīti saṅgahakāraṇāni. Tāni heṭṭhā vibhattāneva. (40)
      Anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohāRā. (41)
      Ariyavohārāti ariyānaṃ sappurisānaṃ vohāRā. (42)
      Diṭaṭhavāditāti diṭṭhaṃ mayāti evaṃvāditā. Ettha ca taṃtaṃsamuṭṭhāpakacetanāvasena
attho veditabbo. (43-46)
                        Attantapādicatukkavaṇṇanā
      [314] Attantapādīsu paṭhamo acelako. Dutiyo orambhikādīsu
aññataro. Tatiyo yaññayājako. Catuttho sāsane sammāpaṭipanno. (47)
      Attahitāya paṭipannādīsu paṭhamo yo sayaṃ sīlādisampanno, paraṃ
sīlādīsu na samādapeti āyasmā vakkalitthero viya. Dutiyo yo attanā na
sīlādisampanno, paraṃ sīlādīsu samādapeti āyasmā upanando viya. Tatiyo yo
neva attanā sīlādisampanno, na paraṃ sīlādīsu samādapeti devadatto viya.
Catuttho yo attanā ca sīlādisampanno, parañca sīlādīsu samādapeti āyasmā
mahākassapo viya. (48)
      Tamādīsu tamoti andhakārabhūto. Tamaparāyanoti tamameva paraṃ ayanaṃ
gati assāti tamaparāyano. Evaṃ sabbapadesu attho veditabbo. Ettha ca paṭhamo
nīce caṇḍālādikule dujjīvite hīnattabhāve nibbattitvā tīṇi duccaritāni
paripūreti. Dutiyo tathāvidho hutvā tīṇi sucaritāni paripūreti. Tatiyo uḷāre 1-
khattiyādikule bahuannapāne sampannattabhāve nibbattitvā tīṇi duccaritāni
paripūreti. Catuttho tādisova hutvā tīṇi sucaritāni paripūreti. (49)
      Samaṇamacaloti samaṇaacalo. Makāro padasandhimattaṃ. So sotāpanno
veditabbo. Sotāpanno hi catūhi vātehi indakhīlo viya parappavādehi
akampiyo. Acalasaddhāya samannāgatoti samaṇamacalo. Vuttampi cetaṃ "katamo ca
puggalo samaṇamacalo, idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā"ti 2-
vitthāro. Rāgadosānaṃ pana tanubhūtattā sakadāgāmī samaṇapadumo nāma. Tenāha
"katamo ca puggalo samaṇapadumo, idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saññojanānaṃ
parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ
āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo samaṇapadumo"ti. Rāgadosānaṃ
abhāvā khippameva pupphissatīti anāgāmī samaṇapuṇḍarīko nāma. Tenāha "katamo
ca puggalo samaṇapuṇḍarīko, idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ .pe.
Ayaṃ vuccati puggalo samaṇapuṇḍarīko"ti. 3- Arahā pana sabbesaṃpi thaddhakarakilesānaṃ 4-
abhāvā samaṇesu samaṇasukhumālo nāma. Tenāha "katamo ca puggalo
@Footnote: 1 i. uḷārike  2 abhi. pu. 36/140/219 catukkaniddeso
@3 abhi. pu. 36/140/219 catukkaniddeso  4 cha.Ma., i. ganthakārakilesānaṃ
Samaṇesu samaṇasukhumālo, idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā .pe. Upasampajja
viharati. Ayaṃ vuccati puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo"ti. 1- (50)
      "ime kho āvuso"tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti samapaññāsāya
catukkānaṃ vasena dve pañhasatāni kathento thero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                        Catukkavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         --------------
                            Pañcakavaṇṇanā
      [315] Iti catukkavasena sāmaggīrasaṃ dassetvā idāni pañcakavasena
dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha pañcasu khandhesu rūpakkhandho lokiyo. Sesā
lokiyalokuttaRā. Upādānakkhandhā lokiyāva. Vitthārato pana khandhakathā
visuddhimagge vuttā. Kāmaguṇā heṭṭhā vitthāritāva. (1-3)
      Sukatadukkaṭādīhi gantabbāti gatiyo. Nirayoti nirassādo. Sahokāsena
khandhā kathitā. Ito 2- paresu tīsu padesu 3- nibbattakkhandhāva vuttā. Catutthe
okāsopi. (4)
      Āvāse macchariyaṃ. Āvāsamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu
āgantukaṃ disvā "ettha cetiyassa vā saṃghassa vā parikkhāro ṭhapito"tiādīni
vatvā saṃghikampi āvāsaṃ nivāreti. So kālaṃ katvā peto vā ajagaro vā
hutvā nibbattati. Kule macchariyaṃ kulamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu tehi
tehi kāraṇehi attano upaṭṭhākakule aññesaṃ pavesanampi nivāreti. Lābhe
macchariyaṃ lābhamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu saṃghikampi lābhaṃ maccharāyanto
yathā aññe na labhanti, evaṃ karoti. Vaṇṇe macchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ. Vaṇṇoti
cettha sarīravaṇṇopi guṇavaṇṇopi veditabbo. Pariyattidhamme macchariyaṃ
dhammamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu "imaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā eso maṃ
abhibhavissatī"ti aññasasa na deti. Yo pana dhammānuggahena vā puggalānuggahena
vā na deti, na taṃ macchariyaṃ. (5)
@Footnote: 1 abhi. pu. 36/140/219  2 cha.Ma., i. tato  3 cha.Ma., i. padesu na dissati.
      Cittaṃ nivārenti pariyonaddhantīti nīvaraṇāni. Kāmacchando
nīvaraṇappatto arahattamaggavajjho. Kāmarāgānusayo kāmarāgasaññojanappatto
anāgāmimaggavajjho. Thīnaṃ cittagelaññaṃ. Middhaṃ khandhattayagelaññaṃ. Ubhayampi
arahattamaggavajjhaṃ. Tathā uddhaccaṃ. Kukkuccaṃ anāgāmimaggavajjhaṃ. Vicikicchā
paṭhamamaggavajjhā. (6)
      Saññojanānīti bandhanāni. Tehi pana bandhesu puggalesu rūpārūpabhave
nibbattā sotāpannasakadāgāmino anto bandhā 1- bahi sayitā nāma. Tesañhi
kāmabhave bandhanaṃ. Kāmabhave anāgāmino bahi bandhā anto sayitā nāma.
Tesañhi rūpārūpabhave bandhanaṃ. Kāmabhave sotāpannasakadāgāmino anto bandhā
anto sayitā nāma. Rūpārūpabhave anāgāmino bahi bandhā bahi sayitā nāma.
Khīṇāsavo sabbattha abandhano. (7-8)
      Sikkhitabbaṃ padaṃ sikkhāpadaṃ. Sikkhākoṭṭhāsoti attho. Sikkhāya vā padaṃ
sikkhāpadaṃ, adhicittaadhipaññāsikkhāya adhigamūpāyoti attho. Ayamettha saṅkhePo.
Vitthārato pana sikkhāpadakathā vibhaṅgappakaraṇe sikkhāpadavibhaṅge āgatāyeva. (9)
                        Abhabbaṭṭhādipañcakavaṇṇanā
      [316] "abhabbo āvuso khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇan"tiādi
desanāsīsameva, sotāpannādayopi pana abhabbā. Puthujjanakhīṇāsavānaṃ
nindāpasaṃsatthampi evaṃ vuttaṃ. Puthujjano nāma gāreyho, mātughātādīnipi karoti.
Khīṇāsavo pana pāsaṃso, kunthakipīlakaghātādīnipi 2- na karotīti. (10)
      Byasanesu byasatīti 3- byasanaṃ, hitasukhaṃ khipati viddhaṃsetīti attho.
Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ, corarogabhayādīhi ñātivināsoti attho. Bhogānaṃ
byasanaṃ bhogabyasanaṃ. Rājacorādivasena bhogavināsoti attho. Rogoeva byasanaṃ
rogabyasanaṃ, rogo hi ārogyaṃ byasati vināsetīti byasanaṃ, sīlassa byasanaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma., i. baddhā. evamuparipi  2 cha.Ma. kunthakipillikaghātādīnipi, i. sañcicca
@kunthakipillakaghātādīni   3 cha.Ma. viyassatīti, i. vayassatīti
Sīlabyasanaṃ. Dussīlyassetaṃ nāmaṃ. Sammādiṭṭhiṃ vināsayamānā uppannā diṭṭhiyeva
byasanaṃ diṭaṭhibyasanaṃ. Ettha ca ñātibyasanādīni tīṇi neva akusalāni na
tilakkhaṇāhatāni. Sīladiṭṭhibyasanadvayaṃ akusalaṃ tilakkhaṇāhataṃ. Teneva "nāvuso
sattā ñātibyasanahetu vā"tiādimāha. (11)
      Ñātisampadāti ñātīnaṃ sampadā pāripūri bahubhāvo. Bhogasampadāyapi
eseva nayo. Ārogyassa sampadā ārogyasampadā. Pāripūri dīgharattaṃ arogatā.
Sīladiṭṭhisampadāsupi eseva nayo. Idhāpi 1- ñātisampadādayo no kusalā, na
tilakkhaṇāhatā. Sīladiṭṭhisampadā kusalā, tilakkhaṇāhatā. Teneva "nāvuso sattā
ñātisampadāhetu vā"tiādimāha. (12)
      Sīlavipattisīlasampattikathā mahāparinibbāne vitthāritāva. (13-14)
      Codakenāti vatthusaṃsandassanā, āpattisaṃsandassanā, saṃvāsapaṭikkhepo,
sāmīcipaṭikkhepoti catūhi codanāvatthūhi codayamānena. Kālena vakkhāmi no
akālenāti ettha cuditakassa kālo kathito, na codakassa. Paraṃ codentena
hi parisamajjhe vā uposathapavāraṇagge vā āsanasālābhojanasālādīsu vā na
codetabbaṃ. Divāṭṭhāne nisinnakāle "karotāyasmā okāsaṃ, ahaṃ āyasmantaṃ
vattukāmo"ti evaṃ okāsaṃ kāretvā codetabbaṃ. Puggalaṃ pana upaparikkhitvā
yo lolapuggalo abhūtaṃ vatvā bhikkhūnaṃ ayasaṃ āropeti, so okāsakammaṃ vināpi
codetabbo. Bhūtenāti tacchena sabhāvena. Saṇhenāti maṭṭhena mudukena.
Atthasañhitenāti atthakāmatāya hitakāmatāya upetena. (15)
                        Padhāniyaṅgapañcakavaṇṇanā
      [317] Padhāniyaṅgānīti padhānaṃ vuccati padahanabhāvo, 2- padhānamassa
atthīti padhāniyo, padhāniyassa bhikkhuno aṅgāni padhāniyaṅgāni. Saddhoti
@Footnote: 1 i. imāni   2 cha.Ma., i. padahanaṃ
Saddhāya samannāgato. Saddhā panesā āgamanasaddhā, adhigamanasaddhā,
okappanasaddhā, pasādasaddhāti catubbidhā. Tattha sabbaññubodhisattānaṃ saddhā
abhinīhārato paṭṭhāya 1- āgatattā āgamanasaddhā nāma. Ariyasāvakānaṃ paṭivedhena
adhigatattā adhigamanasaddhā nāma. Buddho dhammo saṃghoti vutte acalabhāvena
okappanaṃ okappanasaddhā nāma. Pasāduppatti pasādasaddhā nāma. Idha
okappanasaddhā adhippetā. Bodhinti catutthamaggañāṇaṃ. Taṃ supaṭividdhaṃ tathāgatenāti
saddahati. Desanāsīsameva cetaṃ, iminā pana aṅgena tīsupi ratanesu saddhā
adhippetā. Yassa hi buddhādīsu pasādo balavā, tassa padhānaviriyaṃ ijjhati.
Appābādhoti arogo. Appātaṅkoti niddukkho. Samavepākiniyāti samavipācaniyā. 2-
Gahaṇiyāti kammajatejodhātuyā. Nātisītāya nāccuṇhāyāti atisītaggahaṇiko hi 3-
sītabhīru hoti, accuṇhaggahaṇiko uṇhabhīru hoti, tesaṃ padhānaṃ na ijjhati.
Majjhimaggahaṇikassa ijjhati. Tenāha "majjhimāya padhānakkhamāyā"ti. Yathābhūtaṃ
attānaṃ āvikattāti yathābhūtaṃ attano aguṇaṃ pakāsetā. Udayatthagāminiyāti
udayañca atthaṅgamañca gantuṃ paricchindituṃ samatthāya, etena paññāsalakkhaṇapariggāhakaṃ
udayabbayañāṇaṃ vuttaṃ. Ariyāyāti parisuddhāya. Nibbedhikāyāti
anibbiddhapubbe lobhakkhandhādayo nibbijjhituṃ samatthāya. Sammādukkhakkhayagāminiyāti
tadaṅgavasena kilesānaṃ pahīnattā yaṃ yaṃ dukkhaṃ khīyati, tassa tassa dukkhassa
khayagāminiyā. Iti sabbehipi 4- imehi padehi vipassanāpaññāva kathitā. Duppaññassa
hi padhānaṃ na ijjhati. (16)
                       Suddhāvāsādipañcakavaṇṇanā
      [318] Suddhāvāsāti suddhā idha āvasiṃsu āvasanti āvasissanti
vāti suddhāvāsā. Suddhāti kilesamalarahitā anāgāmikhīṇāsavā. Avihāti ādīsu
yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāpadāne vuttameva. (17)
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭṭhāya na dissati  2 i. samavipākiniyā
@3 cha.Ma. hi na dissati  4 cha.Ma., i. pi na dissati
      Anāgāmīsu āyuno majjhaṃ anatikkamitvā antarāva kilesaparinibbānaṃ
arahattaṃ patto antarāparinibbāyī nāma. Majjhaṃ upahacca atikkamitvā patto
upahaccaparinibbāyī nāma. Asaṅkhārena appayogena akilamanto sukhena patto
asaṅkhāraparinibbāyī nāma. Sasaṅkhārena sappayogena kilamanto dukkhena patto
sasaṅkhāraparinibbāyī nāma. Ime cattāro pañcasupi suddhāvāsesu labbhanti.
Uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmīti ettha pana catukkaṃ veditabbaṃ. Yo hi avihāto
paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāyati, ayaṃ
uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmī nāma. Yo avihāto paṭṭhāya 1- dutiyaṃ vā catutthaṃ vā
devalokaṃ gantvā parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma. Yo
kāmabhavatova 2- akaniṭṭhesu nibbattitvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto
akaniṭṭhagāmī nāma. Yo heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva nibbattitvā
parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāmāti. (18)
                         Cetokhīlapañcakavaṇṇanā
      [319] Cetokhīlāti cittassa thaddhabhāvā. 3- Satthari kaṅkhatīti satthu
sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno "dvattiṃsamahāpurisavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ
nāma sarīraṃ atthi nukho natthī"ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno
"atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nukho natthī"ti kaṅkhati.
Ātappāyāti viriyakaraṇatthāya. Anuyogāyāti punappunaṃ yogāya. Sātaccāyāti
satatakiriyāya. Padhānāyāti padahanatthāya. Ayaṃ paṭhamo cetokhīloti  ayaṃ satthari
vicikicchāsaṅkhāto paṭhamo cittassa thaddhabhāvo. Dhammeti pariyattidhamme ca
paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno "tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsīti
dhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nukho etaṃ natthī"ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme
kaṅkhamāno "vipassanānissando maggo nāma, magganissando phalaṃ nāma,
sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nukho natthī"ti
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭṭhāya na dissati.  2 cha.Ma. va na dissati  3 i. thaddhabhāvo
Kaṅkhati. Saṃghe kaṅkhatīti "ujupaṭipannoti ādīnaṃ padānaṃ vasena evarūpaṃ paṭipadaṃ
paṭipanno cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ
samūhabhūto saṃgho nāma atthi nukho natthī"ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno
"adhisīlasikkhā nāma, adhicittasikkhā nāma, adhipaññāsikkhā nāmāti vadanti,
sā atthi nukho natthī"ti kaṅkhati. Ayaṃ pañcamoti ayaṃ sabrahmacārīsu kopasaṅkhāto
pañcamo cittassa thaddhabhāvo kacavarabhāvo khāṇukabhāvo. (19)
                      Cetasovinībandhādipañcakavaṇṇanā
      [320] Cetasovinibandhāti cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya
gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmesūti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti
attano karajakāye. 1- Rūpeti bahiddhārūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati, tattakaṃ.
Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato "udarāvadehakan"ti vuccati.
Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ. Passasukhanti yathāsukhaṃ 2- samparivattakaṃ sayantassa
dakkhiṇapassaṃ sayanaṃ 3- vā vāmapassaṃ vā sayanaṃ 3- sukhaṃ hoti, evaṃ uppannaṃ
sukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttappayutto viharati. Paṇidhāyāti
paṭṭhayitvā. 4- Brahmacariyenāti methunaviratibrahmacariyena. Devo vā bhavissāmīti
mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā
aññataro. (20)
      Indriyesu. Paṭhamapañcake lokiyāneva kathitāni. Dutiyapañcake
paṭhamadutiyacatutthāni lokiyāni, tatiyapañcamāni lokiyalokuttarāni. Tatiyapañcake
samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttarāni. (21-23)
                         Nissaranīyapañcakavaṇṇanā
      [321] Nissaraṇīyāti nissaṭā visaññuttā. Dhātuyoti attasuññasabhāvā.
Kāme manasikarototi kāmaṃ 5- manasikarontassa, asubhajjhānato vuṭṭhāya
@Footnote: 1 cha.Ma., i. kāye 2 cha.Ma., i. yathā
@3-3 cha.Ma., i. sayanaṃ na dissati 4 cha.Ma. patthayitvā 5 cha.Ma. kāme
Agadaṃ gahetvā visaṃ vīmaṃsanto viya vīmaṃsanatthaṃ kāmābhimukhaṃ cittaṃ pesentassāti
attho. Na pakkhandatīti na pavisati. Na pasīdatīti pasādaṃ nāpajjati. Na
santiṭṭhatīti na patiṭṭhahati. 1- Na vimuccatīti nādhimuccati. Yathā pana kukkuṭapattaṃ
vā nhārudaddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ paṭilīyati paṭikuṭṭati paṭivaṭṭati na
sampasāriyati, evaṃ paṭilīyati na sampasāriyati. Nekkhammaṃ kho panāti idha nekkhammaṃ
nāma dasasu asubhesu paṭhamajjhānaṃ, tamassa manasikaroto cittaṃ pakkhandati. Tassa
taṃ cittanti tassa taṃ asubhajjhānacittaṃ. Sugatanti gocare gatattā suṭṭhu gataṃ.
Subhāvitanti ahānabhāgiyattā suṭṭhu bhāvitaṃ. Suviṭṭhitanti kāmato suṭṭhu vuṭṭhitaṃ.
Suvimuttanti kāmehi suṭṭhu vimuttaṃ. Kāmapaccayā āsavā nāma kāmahetukā
cattāro āsavā. Vighātāti dukkhā. Pariḷāhāti kāmarāgapariḷāhā. Na so taṃ
vedanaṃ vedetīti so taṃ kāmavedanaṃ vighātapariḷāhavedanañca na vedayati. Idamakkhātaṃ
kāmānaṃ nissaraṇanti idaṃ asubhajjhānaṃ kāmehi nissaṭattā kāmānaṃ nissaraṇanti
akkhātaṃ. Yo pana taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tatiyaṃ maggaṃ
patvā anāgāmiphalena nibbānaṃ disvā puna kāmā nāma natthīti jānāti,
tassa cittaṃ accantanissaraṇameva. Sesapadesupi eseva nayo. (24-1)
      Ayaṃ pana viseso, dutiyavāre mettājhānāni byāpādassa nissaraṇaṃ
nāma. Tatiyavāre karuṇājhānāni vihiṃsāya nissaraṇaṃ nāma. Catutthavāre
arūpajjhānāni rūpānaṃ nissaraṇaṃ nāma. Accantanissaraṇe cettha arahattaphalaṃ
yojetabbaṃ. (24-2-4)
      Pañcamavāre sakkāyaṃ manasikarototi suddhasaṃkhāre pariggaṇhitvā
arahattaṃ pattassa sukakhavipassakassa phalasamāpattito vuṭṭhāya vīmaṃsanatthaṃ
pañcūpādānakkhandhābhimukhaṃ cittaṃ pesentassa. Idamakkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇanti
idaṃ arahattamaggena ca phalena ca nibbānaṃ disvā ṭhitassa bhikkhuno puna sakkāyo
natthīti uppannaṃ arahattaphalasamāpatticittaṃ sakkāyassa nissaraṇanti akkhātaṃ.
(24-5)
@Footnote: 1 cha.Ma. patiṭṭhati
                        Vimuttāyatanapañcakavaṇṇanā
      [322] Vimuttāyatanānīti vimuccanakāraṇāni. Atthapaṭisaṃvedinoti pāliatthaṃ
jānantassa. Dhammapaṭisaṃvedinoti pāliṃ jānantassa. Pāmojjanti taruṇapiti.
Pītīti tuṭṭhākārabhūtā balavapīti. Kāyoti nāmakāyo passambhati. 1- Sukhaṃ vedetīti
sukhaṃ paṭilabhati. Cittaṃ samādhiyatīti arahattaphalasamādhinā samādhiyati. Ayañhi taṃ
dhammaṃ suṇanto āgatāgataṭṭhāne jhānavipassanāmaggaphalāni jānāti, tassa evaṃ
jānato pīti uppajjati, so tassā pītiyā antarā osakkituṃ na dento
upacārakammaṭṭhāniko hutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Taṃ
sandhāya vuttaṃ "cittaṃ samādhiyatī"ti. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso.
Samādhinimittanti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu aññataro samādhiyeva samādhinimittaṃ.
Sugahitaṃ hotītiādīsu ācariyassa santike kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantena suṭṭhu
gahitaṃ hoti. Sumanasikatanti suṭṭhu manasikataṃ. Sūpadhāritanti suṭṭhu upadhādhitaṃ.
Suppaṭividdhaṃ paññāyāti paññāya suṭṭhu paccakkhaṃ kataṃ. Tasmiṃ dhammeti tasmiṃ
kammaṭṭhānapālidhamme. (25)
      Vimuttiparipācanīyāti vimutti vuccati arahattaṃ, taṃ paripācentīti
vimuttiparipācanīyā. Aniccasaññāti aniccānupassanāñāṇe uppannasaññā.
Anicce dukkhasaññāti dukkhānupassanāñāṇe uppannasaññā. Dukkhe
anattasaññāti anattānupassanāñāṇe uppannasaññā. Pahānasaññāti
pahānānupassanāñāṇa uppannasaññā. Virāgasaññāti virāgānupassanāñāṇe
uppannasaññā. (26)
      "ime kho āvuso"tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti chabbīsatiyā
pañcakānaṃ vasena tiṃsasatapañhe kathento thero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                        Pañcakavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          ------------
@Footnote: 1 cha.Ma., i. paṭipassambhati
                            Chakkavaṇṇanā
      [323] Iti pañcakavasena sāmaggīrasaṃ dassetvā idāni chakkavasena
dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi.
      Tattha ajjhattikānīti ajjhattajjhattikāni. Bāhirānīti tato ajjhattajjhattato
bahi bhūtāni. Vitthārato pana āyatanakathā visuddhimagge kathitāva. Viññāṇakāyāti
viññāṇasamūhā. Cakkhuviññāṇanti cakkhupasādanissitaṃ kusalākusalavipākaviññāṇaṃ.
Eseva nayo sabbattha. Cakkhusamphassoti cakkhunissito samphasso.
Sotasamphassādīsupi eseva nayo. Manosamphassoti ime dasa samphasse ṭhapetvā
seso sabbo manosamphasso nāma. Vedanāchakkaṃpi eteneva nayena veditabbaṃ.
Rūpasaññāti rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannasaññā. 1- Etenupāyena sesāpi
veditabbā. Cetanāchakkepi eseva nayo. Tathā taṇhāchakke. (1-8)
      [324] Agāravoti gāravavirahito. Appatissoti appatissayo
anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na
yāti. Satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame 2-
caṅkamante ucce caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthu dassanaṭṭhāne
ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nhāyati, uccāraṃ vā
passāvaṃ vā karoti. Parinibbute vā 3- pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa
paññāyanaṭṭhāne satthu dassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti, ayaṃ satthari agāravo
nāma. Yo pana dhammassavane saṃghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati sakkaccaṃ dhammaṃ na
suṇāti, samullapanto nisīdati, sakkaccaṃ na gaṇhāti, na vāceti, ayaṃ dhamme
agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti, nisīdati, pañhaṃ
katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, dussapallatthikaṃ vā
hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṃghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti,
ayaṃ saṃghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmiṃpi hi agārave kate saṃghe agāravo
@Footnote: 1 cha.Ma. uppannā saññā  2 cha.Ma. caṅkame na dissati  3 cha.Ma., i. vā na dissati
Katova hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamānova sikkhāya agāravo nāma.
Appamādalakkhaṇaṃ ananubrūhayamāno appamāde agāravo nāma. Duvidhaṃpi paṭisanthāraṃ
akaronto paṭisanthāre agāravo nāma. Cha gāravo vuttappaṭipakkhavasena
veditabbo. (9-10)
      Somanassūpavicārāti somanassasampayuttā vicāRā. Somanassaṭṭhāniyanti
somanassakāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti vitakkena vitakketvā vicārena paricchindati.
Eseva nayo sabbattha. Domanassūpavicārāpi evameva veditabbā. Tathā
upekkhūpavicāRā. Sārāṇīyadhammā heṭṭhā vitthāritā. Diṭṭhisāmaññagatoti iminā
pana padena kosambikasutte paṭhamamaggo kathito. Idha cattāropi maggā.
(11-14)
                         Vivādamūlachakkavaṇṇanā
      [325] Vivādamūlānīti vivādassa mūlāni. Kodhanoti kujjhanalakkhaṇena
kodhena samannāgato. Upanāhīti veraappaṭinissaggalakkhaṇena upanāhena
samannāgato. Ahitāya dukkhāya devamanussānanti dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo kathaṃ
devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattati. Kosambikakkhandhake viya dvīsu bhikkhūsu
vivādaṃ āpannesu tasmiṃ vihāre tesaṃ antevāsikā vivadanti. Tesaṃ ovādaṃ
gaṇhanto bhikkhunīsaṃgho vivadati. Tato tesaṃ upaṭṭhākā vivadanti. Atha manussānaṃ
ārakkhadevatā dve koṭṭhāsā honti. Tattha dhammavādīnaṃ ārakkhadevatā
dhammavādiniyo honti adhammavādīnaṃ adhammavādiniyo. Tato ārakkhadevatānaṃ mittā
bhummā devatā bhijjanti. Evaṃ paramparā yāva brahmalokā ṭhapetvā ariyasāvake
sabbe devamanussā dve koṭṭhāsā honti. Dhammavādīhi pana adhammavādinova
bahutarā honti. Tato "yaṃ bahukehi gahitaṃ, taṃ icchan"ti 1- dhammaṃ visajjetvā
bahutarāva adhammaṃ gaṇhanti. Te adhammaṃ purakkhitvā 2- vadantā apāyesu nibbattanti.
Evaṃ dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya hoti.
@Footnote: 1 cha.Ma. tacchanati, i. gaṇhanti   2 cha.Ma. purakkhatvā
      Ajjhattaṃ vāti tumhākaṃ abbhantaraparisāya. Bahiddhāti paresaṃ
parisāya.
      Makkhīti paresaṃ guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti
yugaggāhalakkhaṇena palāsena samannāgato. Issukīti parasakkārādīni
issāyanalakkhaṇāya issāya samannāgato. Maccharīti āvāsamacchariyādīhi samannāgato.
Saṭhoti kerāṭiko. Māyāvīti katapāpapaṭicchādako. Pāpicchoti asantasambhāvanicchāyako 1-
dussīlo. Micchādiṭṭhīti natthikavādī ahetukavādī akiriyavādī. Sandiṭṭhiparāmāsīti
sayaṃ diṭṭhimeva parāmasati. Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī. Duppaṭinissaggīti na sakkā
hoti gahitaṃ visajjāpetuṃ. 2- (15)
      Paṭhavīdhātūti patiṭṭhādhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti
paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu.
Viññāṇadhātūti vijānanadhātuyeva. (16)
                         Nissaraṇiyachakkavaṇṇanā
      [326] Nissaraṇiyā dhātuyoti nissaṭā dhātuyova. Pariyādāya tiṭṭhatīti
pariyādiyitvā hāpetvā tiṭṭhati. Mā hevantissa vacanīyoti yasmā abhūtaṃ
byākaraṇaṃ byākaroti, tasmā mā evaṃ bhaṇīti vattabbo. Yadidaṃ mettācetovimuttīti
yā ayaṃ mettācetovimutti, idaṃ nissaraṇaṃ byāpādassa, byāpādato nissaṭāti
attho. Yo pana mettāya tikacatukkajjhānato vuṭṭhito saṅkhāre sammasitvā
tatiyamaggaṃ patvā "puna byāpādo natthī"ti tatiyaphalena nibbānaṃ passati, tassa
cittaṃ accantanissaraṇaṃ byāpādassa. Etenūpāyena sabbattha attho veditabbo.
(17-1-4)
      Animittā cetovimuttīti arahattaphalasamāpatti. Sā hi rāganimittādīnañceva
rūpanimittādīnañca niccanimittādīnañca abhāvā "animittā"ti vuttā.
Nimittānusārīti vuttappabhedaṃ nimittaṃ anusaratīti nimittānusārī. (17-5)
@Footnote: 1 cha.Ma., i. asantasambhāvanicchako 3 cha.Ma. vissajjāpetuṃ, i. nissajjāpetuṃ
      Asmīti asmimāno. Ayamahamasmīti pañcasu khandhesu ayannāma ahaṃ
asmīti ettāvatā arahattaṃ byākataṃ hoti. Vicikicchākathaṃkathāsallanti
vicikicchābhūtaṃ kathaṃkathāsallaṃ. Mā hevantissa vacanīyoti sace te paṭhamamaggavajjhā
vicikicchā uppajjati, arahattabyākaraṇaṃ micchā hoti, tasmā mā abhūtaṃ bhaṇīti
vāretabbo. Asmimānasamugghātoti arahattamaggo. Arahattaphalavasena hi nibbāne diṭṭhe
puna asmimāno natthīti arahattamaggo asmimānasamugghātoti vutto. (17-6)
                        Anuttariyādichakkavaṇṇanā
      [327] Anuttariyānīti anuttarāni jeṭṭhakāni. Dassanesu anuttariyaṃ
dassanānuttariyaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha hatthiratanādīnaṃ dassanaṃ na
dassanānuttariyaṃ, niviṭṭhasaddhassa pana niviṭṭhapemavasena dasabalassa vā bhikkhusaṃghassa
vā kasiṇaasubhanimittādīnaṃ vā aññatarassa dassanaṃ dassanānuttariyaṃ nāma.
Khattiyādīnaṃ guṇakathāsavanaṃ na savanānuttariyaṃ, niviṭṭhasaddhassa pana niviṭṭhapemavasena
tiṇṇaṃ vā ratanānaṃ guṇakathāsavanaṃ tepiṭakabuddhavacanassavanaṃ vā savanānuttariyaṃ
nāma. Maṇiratanādilābho na lābhānuttariyaṃ, sattavidhaariyadhanalābho pana lābhānuttariyaṃ
nāma. Hatthisippādisikkhanaṃ na sikkhānuttariyaṃ. Sikkhattayapūraṇaṃ pana sikkhānuttariyaṃ
nāma. Khattiyādīnaṃ pāricariyā na pāricariyānuttariyaṃ, tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ pāricariyā
pāricariyānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ guṇānussaraṇaṃ na anussaraṇānuttariyaṃ,
tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ guṇānussaraṇaṃ anussaraṇānuttariyaṃ nāma. (18)
      Anussatiyova anussatiṭṭhānāni nāma. Buddhānussatīti buddhassa
guṇānussaraṇaṃ. Evaṃ anussarato hi pīti uppajjati. So taṃ pītiṃ khayato vayato
paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Upacārakammaṭṭhānaṃ nāmetaṃ gihīnaṃpi labbhati,
eseva nayo sabbattha. Vitthārakathā panettha visuddhimagge vuttanayeneva
veditabbā. (19)
                         Satatavihārachakkavaṇṇanā
      [328] Satatavihārāti khīṇāsavassa niccavihāRā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti
cakkhudvārārammaṇe āpāthagate taṃ rūpaṃ cakkhuviññāṇena disvā javanakkhaṇe
iṭṭhe arajjanto neva sumano hoti, aniṭṭhe adussanto na dummano.
Asamapekkhane mohaṃ anuppādento upekkhako viharati majjhatto, satiyā yuttattā
sato, sampajaññena yuttattā sampajāno. Sesapadesupi eseva nayo. Iti
chasupi dvāresu upekkhako viharatīti. Iminā chaḷaṅgūpekkhā kathitā. Sampajānoti
vacanato pana cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti. Satatavihārāti vacanato
aṭṭhapi mahācittāni labbhanti. Arajjanto adussantoi vacanato dasapi cittāni
labbhanti. Somanassaṃ kathaṃ labbhatīti ce. Āsevanato labbhati. (20)
                          Abhijātichakkavaṇṇanā
      [329] Abhijātiyoti jātiyo. Kaṇhābhijātiko samānoti kaṇhe
nīcakule jāto hutvā. Kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyatīti kāḷakaṃ dasadussīlayadhammaṃ pasavati
karoti. So taṃ abhijāyitvā niraye nibbattati. Sukkaṃ dhammanti ahaṃ pubbepi
puññānaṃ akatattā nīcakule nibbatto. Idāni puññaṃ karomīti puññasaṅkhātaṃ
paṇḍaradhammaṃ abhijāyati. So tena sagge nibbattati. Akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānanti
nibbānañhi sace kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Sace sukkaṃ, sukkavipākaṃ
dadeyya. Dvinnaṃpi appadānato pana "akaṇhaṃ asukkan"ti vuttaṃ. Nibbānañca
nāma imasmiṃ atthe arahattaṃ adhippetaṃ. Tañhi kilesanibbānante jātattā
nibbānaṃ nāma. Taṃ esa abhijāyati pasavati karoti. Sukkābhijātiko samānoti
sukke uccakule jāto hutvā. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. (21)
                        Nibbedhabhāgiyachakkavaṇṇanā
      nibbedhabhāgiyāti nibbedho vuccati nibbānaṃ, taṃ bhajanti upagacchantīti
nibbedhabhāgiyā. Aniccasaññādayo pañcake vuttā. Nirodhānupassanāñāṇe sñañā
nirodhasaññā nāma. (22)
      "ime kho āvuso"tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti dvāvīsatiyā
chakkānaṃ vasena dvattiṃsasatapañhe kathento thero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                         Chakkavaṇṇanā niṭṭhitā.
                           -----------
                            Sattakavaṇṇanā
      [330] Iti chakkavasena sāmaggīrasaṃ dassetvā idāni sattakavasena
dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi.
      Tattha sampattipaṭilābhaṭṭhena saddhāeva dhanaṃ saddhādhanaṃ. Eseva nayo
sabbattha paññādhanaṃ panettha sabbaseṭṭhaṃ. Paññāya hi ṭhatvā tīṇi sucaritāni
pañca sīlāni dasa sīlāni pūretvā saggūpagā honti, sāvakapāramīñāṇaṃ,
paccekabodhiñāṇaṃ, sabbaññutañāṇañca paṭivijjhanti. Imāsaṃ sampattīnaṃ
paṭilābhakāraṇato paññā "dhanan"ti vuttā. Sattapi cetāni lokiyalokuttaramissakāneva
kathitāni. Bojjhaṅgakathā kathitāva. (1-2)
      Samādhiparikkhārāti samādhiparivāRā. Sammādiṭṭhādīni vuttatthāneva.
Ime hi 1- satta parikkhā lokiyalokuttarāva kathitā. (3)
      Asataṃ dhammā asantā vā dhammā lāmakā dhammāti asaddhammā.
Vipariyāyena saddhammā veditabbā. Sesamettha uttānatthameva. Saddhammesu pana
saddhādayo sabbepi vipassakasseva kathitā. Tesupi paññā lokiyalokuttarāva. 2-
Ayaṃ viseso. (4-5)
@Footnote: 1 cha.Ma., i. imepi 2 cha.Ma., i. va saddo na dissati
      Sappurisānaṃ dhammāti sappurisadhammā. Tattha suttageyyādikaṃ dhammaṃ
jānātīti dhammaññū. Tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jānātīti atthaññū.
"ettakomhi sīlena samādhinā paññāyā"ti evaṃ attānaṃ jānātīti attaññū.
Paṭiggahaṇaparibhogesu mattaṃ jānātīti mattaññū. Ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ
kālo paripucchāya, ayaṃ kālo yogassa adhigamāyāti evaṃ kālaṃ jānātīti
kālaññū. Ettha ca pañca vassāni uddesassa kālo. Dasa paripucchāya. Idaṃ
atisambādhaṃ. Dasa vassāni pana uddesassa kālo. Vīsati paripucchāya. Tato paraṃ
yoge kammaṃ kātabbaṃ. Aṭṭhavidhaṃ parisaṃ jānātīti parisaññū. Sevitabbāsevitabbaṃ
puggalaṃ jānātīti puggalaññū. (6)
      [331] Niddasavatthūnīti niddasādivatthūni. Niddaso bhikkhu, nibbīso,
nittiṃso, niccattālīso, nippaññāso, bhikkhūti evaṃ vacanakāraṇāni. Ayaṃ kira
pañho titthiyasamaye uppanno. Titthikā 1- hi dasavassakāle mataṃ niggaṇṭhaṃ
niddasoti vadanti. So kira puna dasavasso na hoti. Na kevalañca dasavassova.
Navavassopi .pe. Ekavassopi na hoti. Eteneva nayena vīsativassādikālepi
mataṃ nibbīso nittiṃso niccattālīso nippaññāsoti vadanti. Āyasmā ānando
gāme piṇḍāya 2- vicaranto taṃ kathaṃ sutvā vihāraṃ gantvā bhagavato ārocesi.
Bhagavā āha:-
      "na idaṃ ānanda titthikānaṃ 3- adhivacanaṃ mama sāsane khīṇāsavassetaṃ
adhivacananti. 4- Khīṇāsavo hi dasavassakāle parinibbuto puna dasavasso na hoti.
Na kevalañca dasavassova, navavassopi .pe. Ekavassopi. Na kevalañca
ekavassova, dasamāsikopi .pe. Ekamāsikopi. Ekadivasikopi. Ekamuhuttikopi
na hotieva. Kasmā? puna paṭisandhiyā abhāvā. Nibbīsādīsupi eseva nayo.
Iti bhagavā mama sāsane khīṇāsavassetaṃ adhivacanan"ti 5-
      vatvā yehi kāraṇehi so niddaso hoti, tāni dassetuṃ satta
niddasavatthūni desesi. 5- Theropi tameva desanaṃ uddharitvā satta niddasavatthūni
@Footnote: 1 cha.Ma. titthiyā, i. titthiyasmiṃ   2 cha.Ma., i. piṇḍāya na dissati
@3 cha.Ma. titthiyānaṃ   4 cha.Ma., i. adhivacanaṃ   5 cha.Ma. deseti
Idhāvuso bhikkhu sikkhāsamādānetiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ sāsane.
Sikkhāsamādāne tibbacchando hotīti sikkhattayapūraṇe bahalacchando hoti. Āyatiñca
sikkhāsamādāne avigatapemoti anāgate punadivasādīsupi sikkhāpūraṇe adhigatapemena
samannāgato hoti. Dhammanisantiyāti dhammanisāmanāya. Vipassanāyetaṃ adhivacanaṃ.
Icchāvinayeti taṇhāvinayane. Paṭisallāneti ekībhāve. Viriyārambheti
kāyikacetasikaviriyassa pūraṇe. Satinepakketi satiyañceva nipakkabhāve 1- ca.
Diṭṭhipaṭivedheti maggadassane. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ (7)
      saññāsu asubhānupassanāñāṇe saññā asubhasaññā. Ādīnavānupassanāñāṇe
saññā ādīnavasaññā nāma. Sesā heṭṭhā vuttāeva.
Balasattakaviññāṇaṭṭhitisattakapuggalasattakāni vuttanayāneva. Appahīnaṭṭhena
anusayantīti anusayā. Thāmagato kāmarāgo kāmarāgānusayo. Esa nayo sabbattha.
Saññojanasattakaṃ uttānatthameva. (8-13)
                        Adhikaraṇasamathasattakavaṇṇanā
      adhikaraṇasamathesu adhikaraṇāni samenti vūpasamentīti adhikaraṇasamathā.
Uppannuppannānanti uppannānaṃ uppannānaṃ. Adhikaraṇānanti vivādādhikaraṇaṃ
anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti imesaṃ catunnaṃ. Samathāya
vūpasamāyāti samathatthañceva vūpasamanatthañca. Sammukhāvinayo dātabbo .pe.
Tiṇavatthārakoti ime satta samathā dātabbā.
      Tatrāyaṃ vinicchayanayo. Adhikaraṇesu tāva dhammoti vā adhammoti vā
aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantānaṃ bhikkhūnaṃ yo vivādo, idaṃ vivādādhikaraṇaṃ nāma.
Sīlavipattiyā vā ācāradiṭṭhiājīvavipattiyā vā anuvadantānaṃ yo 2- anuvādo
upavadanā ceva codanā ca, idaṃ anuvādādhikaraṇaṃ nāma. Mātikāya āgatā
pañca, vibhaṅge dveti sattapi āpattikkhandhā, idaṃ āpattādhikaraṇaṃ nāma.
Saṃghassa apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ karaṇaṃ, idaṃ kiccādhikaraṇaṃ nāma.
@Footnote: 1 cha.Ma. nepakkabhāve  2 cha.Ma., i. yo na dissati
      Tattha vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca
yebhuyyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yasmiṃ vihāre uppannaṃ tasmiṃyeva
vā aññattha vūpasametuṃ gacchantānaṃ antarāmagge vā yattha gantvā saṃghassa
niyyātitaṃ tattha saṃghena vā saṃghe vūpasametuṃ asakkonte tattheva ubbāhikāya
sammatapuggalehi vā vinicchitaṃ sammati. Evaṃ sammamāne ca panetasmiṃ yā
saṃghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā, ayaṃ sammukhāvinayo
nāma.
      Tattha ca kārakasaṃghassa saṃghasāmaggīvasena sammukhībhāvo ayaṃ 1-
saṃghasammukhatā. Sametabbassa vatthuno bhūtatā dhammasammukhatā. Yathā taṃ sametabbaṃ,
tatheva sammasanaṃ 2- vinayasammukhatā. Yo ca vivadati, yena ca vivadati, tesaṃ ubhinnaṃ
atthapaccatthikānaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Ubbāhikāya vūpasame panettha
saṃghasammukhatā parihāyati. Evaṃ tāva sammukhāvinayeneva sammati.
      Sace panevaṃpi na sammati, atha naṃ ubbāhikāya sammatā bhikkhū "na
mayaṃ sakkoma vūpasametun"ti saṃghasseva niyyātenti, tato saṃgho pañcaṅgasamannāgataṃ
bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammannati. Tena guḷhakavivaṭakasakaṇṇajappakesu tīsu
salākaggāhesu aññatravasena salākaṃ gāhāpetvā sannipatitaparisāya dhammavādīnaṃ
yebhuyyatāya yathā te dhammavādino vadanti, evaṃ vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ
sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca vūpasantaṃ hoti.
      Tattha sammukhāvinayo vuttanayoeva. Yaṃ pana yebhuyyasikāya 3- kammassa
karaṇaṃ, ayaṃ yebhuyyasikā nāma. Evaṃ vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati.
      Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena
ca amuḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yo ca
anuvadati, yañca anuvadati, tesaṃ vacanaṃ sutvā sace kāci āpatti natthi, ubho
khamāpetvā, sace atthi, ayaṃ nāmettha āpattīti evaṃ vinicchitaṃ vūpasammati.
Tattha sammukhāvinayalakkhaṇaṃ vuttanayameva. Yadā pana khīṇāsavassa bhikkhuno amūlikāya
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ na dissati  2 cha.Ma. sammanaṃ   3 cha.Ma., i. yebhuyyasikā
Sīlavipattiyā anuddhaṃsitassa sativinayaṃ yācamānassa saṃgho ñatticatutthena kammena
sativinayaṃ deti, tadā sammukhāvinayena ca sativinayena ca vūpasantaṃ hoti. Dinne
pana sativinaye puna tasmiṃ puggale kassaci anuvādo na rūhati.
      Yadā ummattako bhikkhu ummādavasena assāmaṇake ajjhācāre
"saratāyasmā evarūpiṃ āpattin"ti bhikkhūhi codiyamāno "ummattakena me
āvuso etaṃ kataṃ, nāhantaṃ sarāmī"ti bhaṇantopi bhikkhūhi codiyamānova puna
acodanatthāya amuḷhavinayaṃ yācati, saṃgho cassa ñatticatutthena kammena amuḷhavinayaṃ
deti, tadā sammukhāvinayena ca amuḷhavinayena ca vūpasantaṃ hoti. Dinne pana
amuḷhavinaye puna tasmiṃ puggale kassaci tappaccayā anuvādo na rūhati.
      Yadā pana pārājikena vā pārājikasāmantena vā codiyamānassa
aññenaññaṃ paṭicarato pāpussannatāya pāpiyassa puggalassa "sacāyaṃ icchinnamūlo
bhavissati, sammāva vattitvā osāraṇaṃ labhissati. Sace chinnamūlo ayamevassa
nāsanā bhavissatī"ti maññamāno saṃgho ñatticatutthena kammena tassa pāpiyasikaṃ
karoti, tadā sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca vūpasantaṃ hotīti. Evaṃ
anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati.
      Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena
ca tiṇavatthārakena ca. Tassa sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi. Yadā
pana ekassa vā bhikkhuno santike saṃghagaṇamajjhesu vā bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ
deseti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca vūpasammati.
      Tattha sammukhāvinaye tāva yo ca deseti, yassa ca deseti, tesaṃ
sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Sesaṃ vuttanayameva.
      Puggalassa ca gaṇassa ca desanākāle saṃghasammukhatā parihāyati. Yaṃ 1-
panettha ahaṃ bhante itthannāmaṃ āpattiṃ āpannoti ca āma passāmīti ca
paṭiññāya, 2- tāya paṭiññāya "āyatiṃ saṃvareyyāsī"ti karaṇaṃ, taṃ paṭiññātakaraṇaṃ
nāma. Saṃghādisesehi parivāsādiyācanā paṭiññā. Parivāsādīnaṃ dānaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma., i. yā   2 cha.Ma., i. paṭiññā
Paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Dvepakkhajātā pana bhaṇḍanakārakā bhikkhū bahuṃ assāmaṇakaṃ
ajjhācaritvā puna lajjidhamme uppanne sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ
kareyyāma, 1- siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷatāya saṃvatteyyāti aññamaññaṃ
āpattiyā kārāpane dosaṃ disvā yadā tiṇavatthārakakammaṃ karonti,
tadāāpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca sammati.
      Tattha hi yattakā hatthapāsūpagatā "na me taṃ khamatī"ti evaṃ
diṭṭhāvikammaṃ akatvā niddaṃpi okkantā honti, sabbesaṃ ṭhapetvā thullavajjañca
gihipaṭisaṃyuttañca sabbāpattiyo vuṭṭhahanti, evaṃ āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi
sammati.
      Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati sammukhāvinayeneva. Imāni
cattāri adhikaraṇāni yathānurūpaṃ imehi sattahi samathehi sammanti. Tena vuttaṃ
"uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo
.pe. Tiṇavatthārakoti. Ayamettha vinicchayanayo. Vitthāro pana samathakkhandhake
āgatoyeva. Vinicchayopissa samantapāsādikāya vutto. (14)
      "ime kho āvuso"tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti cuddasannaṃ
sattakānaṃ vasena aṭṭhanavutipañhe kathento thero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                        Sattakavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          -------------
                            Aṭaṭhakavaṇṇanā
      [333] Iti sattakavasena sāmaggīrasaṃ dassetvā idāni aṭṭhakavasena
dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi.
      Tattha micchattāti ayāthāvā micchāsabhāvā. Sammattāti yāthāvā
sammāsabhāvā. (1-2)
@Footnote: 1 cha.Ma. kāressāma, i. karissāma
      [334] Kusītavatthūnīti kusītassa alasassa vatthūni, patiṭṭhā kosajjakāraṇānīti
attho. Kammaṃ kattabbaṃ hotīti cīvaravicāraṇādikammaṃ kattabbaṃ 1- hoti. Na viriyaṃ
ārabhatīti duvidhampi viriyaṃ nārabhati. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphaladhammassa
appattassa pattiyā. Anadhigatassāti tasseva anadhigatassa adhigamanatthāya.
Asacchikatassāti tasseva appaccakkhakatassa sacchikaraṇatthāya. Idaṃ
paṭhamanti idaṃ handāhaṃ nipajjāmīti evaṃ osīdanaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Iminā
nayena sabbattha attho veditabbo. "māsācitaṃ maññe"ti ettha pana māsācitannāma
tintamāso. Yathā tintamāso garuko hoti, evaṃ garukoti adhippāyo.
Gilānavuṭṭhito hotīti gilāno hutvā pacchā vuṭṭhito hoti. (4)
      [335] Ārambhavatthūnīti viriyakāraṇāni. Tesampi imināva nayena
attho veditabbo. (5)
      [336] Dānavatthūnīti dānakāraṇāni. Āsajja dānaṃ detīti patvā
dānaṃ deti. Āgataṃ disvāva taṃmuhuttaṃyeva 2- nisīdāpetvā sakkāraṃ katvā dānaṃ
deti, dassāmi dassāmīti na kilameti. Iti ettha āsādanaṃ dānakāraṇaṃ nāma
hoti. Bhayā dānaṃ detītiādīsupi bhayādīni dānakāraṇānīti veditabbāni. Tattha
bhayaṃ nāma ayaṃ adāyako akārakoti garahābhayaṃ vā apāyabhayaṃ vā. Adāsi meti
mayhaṃ pubbe esa idaṃ nāma adāsīti paṭideti 3- dassati meti anāgate
idaṃ nāma dassatīti deti. Sāhu dānanti dānaṃ nāma sādhu sundaraṃ, buddhādīhi
paṇḍitehi pasatthanti deti. Cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṃ dānaṃ detīti
samathavipassanācittassa alaṅkāratthañceva parivāratthañca deti. Dānañhi cittaṃ mudukaṃ
karoti. Yena laddhaṃ hoti, sopi laddhaṃ meti muducitto hoti, yena dinnaṃ,
sopi dinnaṃ mayāti muducitto hoti, iti ubhinnaṃpi cittaṃ mudukaṃ karoti, teneva
"adantadamanan"ti vuccati. Yathāha:-
           adantadamanaṃ dānaṃ        adānaṃ dantadūsakaṃ
           dānena piyavācāya      unnamanti namanti cāti.
Imesu pana aṭṭhasu dānesu cittālaṅkāradānameva uttamaṃ. (6)
@Footnote: 1 cha.Ma., i. kātabbaṃ  2 cha.Ma., i. muhuttaṃyeva  3 cha.Ma., i. deti
      [337] Dānūpapattiyoti dānapaccayā upapattiyo. Dahatīti ṭhapeti.
Adhiṭṭhātīti tasseva vevacanaṃ. Bhāvetīti vaḍḍheti. Hīne vimuttanti hīnesu
pañcakāmaguṇesu vimuttaṃ. Uttari abhāvitanti tato uttarimaggaphalatthāya abhāvitaṃ.
Tatrūpapattiyā saṃvattatīti yaṃ ṭhānaṃ 1- patthetvā kusalaṃ kataṃ, tattha tattha
nibbattanatthāya saṃvattati.
      Vītarāgassāti maggena vā samucchinnarāgassa samāpattiyā vā vikkhambhitarāgassa.
Dānamatteneva hi brahmaloke nibbattituṃ va sakkā. Dānaṃ pana
samādhivipassanācittassa alaṅkāro parivāro hoti. Tato dānena muducitto
brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbattati. Tena vuttaṃ "vītarāgassa no
sarāgassā"ti. (7)
      Khattiyānaṃ parisā khattiyaparisā, samūhoti attho. Eseva nayo
sabbattha. (8)
      Lokassa dhammā lokadhammā. Etehi mutto nāma natthi, buddhānaṃpi
hontiyeva. Vuttampi cetaṃ "aṭṭhime bhikkhave lokadhammā lokaṃ anuparivattanti,
loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattatī"ti. 2- Lābho alābhoti lābhe āgate
alābho āgatoevāti veditabbo. Yasādīsupi eseva nayo. (9)
      [338] Abhibhāyatanavimokkhakathā heṭṭhā kathitāeva. (10-11)
      "ime kho āvuso"tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti ekādasannaṃ
aṭṭhakānaṃ vasena aṭṭhāsīti pañhe kathento thero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                        Aṭṭhakavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         --------------
@Footnote: 1 cha.Ma. ṭhānaṃ na dissati   2 aṅ. aṭṭhaka. 23/95/158 (sayā)
                            Navakavaṇṇanā
      [340] Iti aṭṭhakavasena sāmaggīrasaṃ dassetvā idāni navakavasena
dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha āghātavatthūnīti āghātakāraṇāni. Āghātaṃ
bandhatīti kodhaṃ 1- bandhati karoti uppādeti. (1)
      Taṃ kutettha labbhāti taṃ anatthacaraṇaṃ mā ahosīti ettha 2- puggale
kuto labbhā kena kāraṇena sakkā laddhuṃ. Paro nāma parassa attano
cittaruciyā anatthaṃ karotīti evaṃ cintetvā āghātaṃ paṭivinodeti. Athavā sacāhaṃ
paṭikopaṃ kareyyaṃ, taṃ kopakaraṇaṃ ettha puggale kuto labbhā, kena vā 3-
kāraṇena laddhabbanti attho. Kuto labbhātipi pāṭho, sacāhaṃ ettha kopaṃ
kareyyaṃ, tasmiṃ me kopakaraṇe kuto laddhā, 4- lābhā nāma ke siyunti attho.
Imasmiñca atthe tanti nipātamattameva hoti. (2)
      [341] Sattāvāsāti sattānaṃ āvāsā, vasanaṭṭhānānīti attho.
Tattha suddhāvāsāpi sattāvāsova, asabbakālikattā pana na gahitā. Suddhāvāsā
hi buddhānaṃ khandhāvārasadisā, asaṅkheyyakappe buddhesu hi 5- anibbattantesu
taṃ ṭhānaṃ suññaṃ hotīti asabbakālikattā na gahitā. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ,
taṃ heṭṭhā vuttameva. (3)
      [342] Akkhaṇesu dhammo ca desiyatīti catusaccadhammo desiyati.
Opasamikoti kilesūpasamakaro. Parinibbānikoti kilesaparinibbānāvaho 6-.
Sambodhagāmīti catumaggañāṇapaṭivedhagāmī. Aññataranti asaññabhavaṃ vā arūpabhavaṃ
vā. (4)
      [343] Anupubbavihārāti anupaṭipāṭiyā samāpajjitabbavihāRā. (5)
      [344] Anupubbanirodhāti anupaṭipāṭiyā nirodhā. (6)
@Footnote: 1 cha.Ma., i. kopaṃ   2 cha.Ma. etasmiṃ  3 cha.Ma. vā saddo na dissati.
@4 cha.Ma. lābhā  5 cha.Ma. hi saddo na dissati.
@6 cha.Ma. kilesaparinibbānena paribbānāvaho
      "ime kho āvuso"ti ādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti channaṃ
navakānaṃ vasena catupaṇṇāsapañhe kathento thero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                         Navakavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          -------------
                            Dasakavaṇṇanā
      [345] Iti navakavasena sāmaggīrasaṃ dassetvā idāni dasakavasena
dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha nāthakaraṇāti "sanāthā bhikkhave viharatha mā
anāthā, dasa ime bhikkhave dhammā nāthakaraṇā"ti 1- evaṃ akkhātā attano
patiṭṭhākarā dhammā.
      Kalyāṇamittoti ādīsu sīlādiguṇasampannā kalyāṇā assa mittāti
kalyāṇamitto. Te cassa ṭhānanisajjādīsu saha ayanato sahāyāti kalyāṇasahāyo.
Cittena ceva kāyena ca kalyāṇamittesueva sampavaṅko onatoti kalyāṇasampavaṅko.
Suvaco hotīti sukhena vattabbo hoti sukhena anusāsitabbo. Khamoti
gāḷhena pharusena kakkhaḷena vutto 2- khamati, na kuppati. Padakkhiṇaggāhī
anusāsaninti yathā ekacco ovadiyamāno vāmato gaṇhāti, paṭipphalati vā
assuṇanto vā gacchati, evaṃ akatvā "ovadatha bhante anusāsatha, tumhesu
anovadantesu ko añño ovadissatī"ti padakkhiṇaṃ gaṇhāti.
      Uccāvacānīti uccāni ca avacāni ca. Kiṃkaraṇīyānīti kiṃ karomīti
evaṃ vatvā kattabbakammāni. Tattha uccakammāni nāma cīvarassa karaṇaṃ
rajanaṃ cetiye sudhākammaṃ uposathāgāracetiyagharabodhigharesu 3- kattabbakammanti 4-
evamādi. Avacakammannāma pādadhovanamakkhanādikhuddakakammaṃ. Tatrūpāyāyāti
tatrūpagamanīyā. Alaṃ kātunti kātuṃ samattho hoti. Alaṃ saṃvidhātunti vicāretuṃ
samattho. Paresaṃ dassetukāmo hotīti attho.
@Footnote: 1 aṅ. dasaka. 24/17/19 paṭhamanāthasutta.  2 cha.Ma., i. vuccamāno
@3 cha.Ma....bodhiyagharesu  4 cha.Ma. kattabbanti
      Dhamme assa kāmo sinehoti dhammakāmo, tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ
piyāyatīti attho. Piyasamudāhāroti parasmiṃ kathente sakkaccaṃ suṇāti, sayañca
paresaṃ desetukāmo hotīti attho. "abhidhamme abhivinaye"ti ettha dhammo
abhidhammo, vinayo abhivinayoti catukkaṃ veditabbaṃ. Tattha dhammoti suttantapiṭakaṃ.
Abhidhammoti sattappakaraṇāni. Vinayoti ubhatovibhaṅgā. Abhivinayoti khandhakaparivāRā.
Athavā suttantapiṭakaṃpi 1- dhammoeva. Maggaphalāni abhidhammo. Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ
vinayo. Kilesavūpasamakaraṇaṃ abhivinayo. Iti sabbasmiṃpi ettha dhamme abhidhamme
vinaye abhivinaye ca. Uḷārapāmojjoti bahulapāmojjo hotīti attho.
      Kusalesu dhammesūti kāraṇatthe bhummaṃ, catubhūmikakusaladhammakāraṇā, 2-
tesaṃ adhigamatthāya anikkhittadhuro hotīti attho.
      [346] Kasiṇadasake sakalaṭṭhena kasiṇāni. Tadārammaṇānaṃ dhammānaṃ
khettaṭṭhena vā adhiṭṭhānaṭṭhena vā āyatanāni. Uddhanti upari gagaṇatalābhimukhaṃ.
Adhoti heṭṭhā bhūmitalābhimukhaṃ. Tiriyanti khettamaṇḍalamiva samantā paricchinditvā.
Ekacco hi uddhameva kasiṇaṃ vaḍḍheti, ekacco adho, ekacco samantato.
Tena tena vā kāraṇena evaṃ pasāreti ālokamiva rūpadassanakāmo. Tena vuttaṃ
"paṭhavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyan"ti. Advayanti 3- idaṃ pana ekassa
aññabhāvānupagamanatthaṃ vuttaṃ. Yathā hi udakaṃ paviṭṭhassa sabbadisāsu udakameva
hoti, na aññaṃ, evameva paṭhavīkasiṇaṃ paṭhavīkasiṇameva hoti, natthi tassa añño
kasiṇasambhedoti. Esa nayo sabbattha. Appamāṇanti idaṃ tassa tassa
pharaṇaappamāṇavasena vuttaṃ. Tañhi cetasā pharanto sakalameva pharati, na "ayamassa
ādi, idaṃ majjhan"ti pamāṇaṃ gaṇhātīti. Viññāṇakasiṇanti cettha
kasiṇugghātimākāse 4- pavattaṃ viññāṇaṃ. Tattha kasiṇavasena kasiṇugghātimākāse
kasiṇugghātimākāsavasena tattha pavattaviññāṇe uddhaṃadhotiriyatā veditabbā.
Ayamettha saṅkhePo. Kammaṭṭhānabhāvanānayena panetāni ca 5- paṭhavīkasiṇādīni
vitthārato visuddhimagge vuttāneva.
@Footnote: 1 cha.Ma. suttantapiṭakampi abhidhammapiṭakampi  2 cha.Ma. catubhūmaka...  3 ka. anvayanti
@4 cha.Ma. kasiṇugghāṭimākāse  5 cha.Ma. ca saddo na dissati
                        Akusalakammapathadasakavaṇṇanā
      [347] Kammapathesu, kammāneva duggatisugatīnaṃ pathabhūtattā kammapathā
nāma. Tesu pāṇātipāto adinnādānaṃ musāvādādayo ca cattāro brahmajāle
vitthāritāeva. Kāmesu micchācāroti ettha pana kāmesūti methunasamācāresu
methunavatthūsu vā. Micchācāroti ekantanindito lāmakācāro. Lakkhaṇato pana
asaddhammādhippāyena kāyadvārappavattā agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanā kāmesu
micchācāro.
      Tattha agamanīyaṭṭhānaṃ nāma purisānaṃ tāva māturakkhitā, piturakkhitā,
mātāpiturakkhitā, bhāturakkhitā, bhaginīrakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā
dhammarakkhitā, sārakkhā, saparidaṇḍāti māturakkhitādayo dasa. Dhanakkītā, chandavāsinī,
bhogavāsinī, paṭavāsinī, odapattakinī, obhaṭacumbhaṭā, dāsī ca bhariyā ca, kammakārī
ca bhariyā ca, dhajāhaṭā, muhuttikāti etā dhanakkītādayo dasāti vīsati itthiyo. 1-
Itthīsu pana dvinnaṃ sārakkhāsaparidaṇḍānaṃ dasannañca dhanakkītādīnanti dvādasannaṃ
itthīnaṃ aññe purisā. Idaṃ agamanīyaṭṭhānaṃ nāma. So panesa micchācāro
sīlādiguṇarahite agamanīyaṭṭhāne appasāvajjo. Sīlādiguṇasampanne mahāsāvajjo.
Tassa cattāro sambhārā agamanīyavatthu, tasmiṃ sevanacittaṃ, sevanappayogo, maggena
maggapaṭipattiadhivāsananti. Eko payogo sāhatthikoeva.
      Abhijjhāyatīti abhijjhā. Parabhaṇḍābhimukhī hutvā tanninnatāya
pavattatīti attho. Sā "aho vata idaṃ mamassā"ti evaṃ parabhaṇḍābhijjhāyanalakkhaṇā.
Adinnādānaṃ viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Tassā dve
sambhārā parabhaṇḍaṃ, attano pariṇāmanañca. Parabhaṇḍavatthuke hi lobhe
uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva "aho vatīdaṃ mamassā"ti attano
na pariṇāmeti.
      Hitasukhaṃ byāpādayatīti byāpādo. So paravināsāya manopadosalakkhaṇo.
Pharusavācā 2- viya appasāvajjo ca mahāsāvajjo ca. Tassa dve sambhārā
@Footnote: 1 cha.Ma. itthiyo na dissati   2 cha.Ma. pharusāvācā
Parasatto ca, tassa ca vināsacintā. Parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na
tāva kammapathabhedo hoti, yāva "aho vatāyaṃ ujchijjeyya vinasseyyā"ti tassa
vināsaṃ na cinteti.
      Yathābhuccaggahaṇābhāvena micchā passatīti micchādiṭṭhi. Sā "natthi
dinnana"ti ādinā nayena viparītadassanalakkhaṇā. Samphappalāpo viya appasāvajjā
ca mahāsāvajjā ca. Apica aniyatā appasāvajjā, niyatā mahāsāvajjā. Tassā
dve sambhārā vatthuno ca gahitākāraviparītatā, yathā ca taṃ gaṇhāti, tathābhāvena
tassūpaṭṭhānanti.
      Imesaṃ pana dasannaṃ akusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato
vedanāto mūlatoti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo.
      Tattha dhammatoti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanādhammāva honti.
Abhijjhādayo tayo cetanāsampayuttā.
      Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta, micchādiṭṭhi cāti ime aṭṭha
kammapathāeva honti, no mūlāni. Abhijjhābyāpādā kammapathā ceva mūlāni ca.
Abhijjhā hi mūlaṃ patvā lobho akusalamūlaṃ hoti. Byāpādo doso akusalamūlaṃ
hoti.
      Ārammaṇatoti pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇato saṅkhārārammaṇo
hoti. Adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā, micchācāro
phoṭṭhabbavasena saṅkhārārammaṇo. "sattārammaṇo"tipi eke. Musāvādo sattārammaṇo
vā saṅkhārārammaṇo vā. Tathā pisuṇavācā. Pharusavācā sattārammaṇā. 1-
Samphappalāpo diṭṭhasutamutaviññātavasena sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā. Tathā
abhijjhā. Byāpādo sattārammaṇova. Micchādiṭṭhi tebhūmikadhammavasena saṅkhārārammaṇā
paññattivasena sattārammaṇā vā. Vedanātoti pāṇātipāto dukkhavedano
hoti. Kiñcāpi hi rājāno coraṃ disvā hasamānāpi "gacchatha naṃ ghātethā"ti
vadanti, sanniṭṭhāpakacetanā pana dukkhasampayuttāva hoti. Adinnādānaṃ tivedanaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. sattārammaṇā ca... evamuparipi
Micchācāro sukhamajjhattavasena dvivedano. Sanniṭṭhāpakacitte pana majjhattavedano
na hoti. Musāvādo tivedano. Tathā pisuṇavācā. Pharusavācā dukkhavedanā.
Samphappalāpo tivedano. Abhijjhā sukhamajjhattavasena dvivedanā. Tathā micchādiṭṭhi.
Byāpādo dukkhavedano.
      Mūlatoti pāṇātipāto dosamohavasena dvimūlako hoti. Tathā 1-
adinnādānaṃ dosamohavasena vā lobhamohavasena vā. Micchācāro lobhamohavasena.
Musāvādo dosamohavasena vā lobhamohavasena vā. Tathā pisuṇavācā samphappalāpo
ca. Pharusavācā dosamohavasena. Abhijjhā mohavasena ekamūlā. Tathā byāpādo.
Micchādiṭṭhi lobhamohavasena dvimūlāti.
                        Kusalakammapathadasakavaṇṇanā
      pāṇātipātā veramaṇīādīni samādānasampattasamucchedavirativasena
veditabbāni.
      Dhammato pana etesupi paṭipāṭiyā satta cetanāpi vattanti
viratiyopi. Ante tayo cetanāsampayuttāva.
      Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta kammapathāeva, no mūlāni. Ante
tayo kammapathā ceva mūlāni ca. Anabhijjhā hi mūlaṃ patvā alobho kusalamūlaṃ
hoti. Abyāpādo adoso kusalamūlaṃ. Sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ.
      Ārammaṇatoti pāṇātipātādīnaṃ ārammaṇāneva kamena 2- etesaṃ
ārammaṇānipi. Vītikkamitabbatoyeva hi sā veramaṇī nāma hoti. Yathā pana
nibbānārammaṇo ariyamaggo kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādiārammaṇāpete
kammapathā pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahantīti veditabbā
      vedanātoti sabbe sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā.
Kusalaṃ patvā hi dukkhavedanā nāma natthi.
@Footnote: 1 cha.Ma. tathā na dissati   2 cha.Ma. kamena na dissati
      Mūlatoti paṭipāṭiyā satta ñāṇasampayuttacittena viramantassa
alobhaadosaamohavasena timūlā 1- honti, ñāṇavippayuttacittena viramantassa
dvimūlā. 2- Anabhijjhā ñāṇasampayuttacittena viramantassa dvimūlā hoti, 3-
ñāṇavippayuttacittena ekamūlā. Alobho pana attanāva attano mūlaṃ na hoti.
Abyāpādepi eseva nayo. Sammādiṭṭhi alobhādosavasena dvimūlāevāti.
                         Ariyavāsadasakavaṇṇanā
      [348] Ariyavāsāti ariyāeva vasiṃsu vasanti vasissanti etesūti
ariyavāsā. Pañcaṅgavippahīnoti pañcahi aṅgehi vippayuttova hutvā khīṇāsavo
avasi vasati vasissatīti tasmā ayaṃ pañcaṅgavippahīnatā, ariyassa vāsattā
ariyavāsoti vuttā. Eseva nayo sabbattha.
      Evaṃ kho āvuso bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hotīti chaḷaṅgupekkhāya
samannāgato hoti. Chaḷaṅgupekkhā nāma keti? ñāṇādayoti. 4- "ñāṇan"ti
vutte kiriyato cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti. "satatavihārā"ti 5- vutte
aṭṭha mahācittāni. "rajjanadussanaṃ natthī"ti vutte dasa cittāni labbhanti.
Somanassaṃ āsevanavasena labbhati.
      Satārakkhena cetasāti khīṇāsavassa hi tīsu dvāresu sabbakālaṃ sati
ārakkhakiccaṃ sādheti. Tenevassa "carato ca tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa
ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ hotī"ti vuccati.
      Puthusamaṇabrāhmaṇānanti bahūnaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ. Ettha ca samaṇāti
pabbajjūpagatā. Brāhmaṇāti bhovādino. Puthupaccekasaccānīti bahūni
pāṭekkasaccāni, idameva dassanaṃ saccaṃ, idameva dassanaṃ saccanti evaṃ pāṭiyekkaṃ
gahitāni bahūni saccānīti attho. Nuṇṇānīti nīhaṭāni. 6- Panuṇṇānīti suṭṭhu
nīhaṭāni. Cattānīti visaṭṭhāni. Vantānīti vamitāni. Muttānīti chinnabandhanāni
@Footnote: 1 cha.Ma. timūlāni             2 cha.Ma. dvimūlāni
@3 cha.Ma. hoti na dissati        4 cha.Ma. iti saddo na dissati
@5 cha.Ma. satatavihāro          6 cha.Ma. nihaṭāni
Katāni. Pahīnānīti pajahitāni. Paṭinissaṭṭhānīti yathā na puna cittaṃ āruhanti,
evaṃ paṭivisajjitāni. 1- Sabbāneva tāni gahitaggahaṇassa visaṭṭhabhāvavevacanāni.
      Samavayasaṭṭhesanoti ettha avayāti anūnā, saṭṭhāti visaṭṭhā, sammā
avayā saṭṭhā esanā assāti samavayasaṭṭhesano, sammāvisaṭṭhasabbaesanoti
attho. Rāgā cittaṃ vimuttanti ādīhi maggassa kiccanipphatti kathitā.
      Rāgo me pahīnoti ādīhi paccavekkhaṇāya phalaṃ kathitaṃ.
                        Asekkhadhammadasakavaṇṇanā
      asekkhā sammādiṭṭhīti ādayo sabbepi phalasampayuttadhammāeva. Ettha
ca sammādiṭṭhi, sammāñāṇanti dvīsu ṭhānesu paññāva kathitā. Sammāvimuttīti
iminā padena vuttāva sesā phalasamāpattidhammā saṅgahitāti veditabbā.
      "ime kho āvuso"ti ādi vuttanayeneva yojetbbaṃ. Iti channaṃ
dasakānaṃ vasena samasaṭṭhipañhe kathento thero sāmaggīrasaṃ dassesīti.
                         Dasakavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         --------------
                         Pañhasamodhānavaṇṇanā
      [349] Idha pana ṭhatvā pañhā samodhānetabbā. Imasmiṃ hi sutte
ekakavasena dve pañhā kathitā. Dukavasena sattati. Tikavasena asītisataṃ.
Catukkavasena dve satāni. Pañcakavasena tiṃsasataṃ. Chakkavasena dvattiṃsasataṃ.
Sattakavasena aṭṭhanavuti. Aṭṭhakavasena aṭṭhāsīti. Navakavasena catupaṇṇāsa. Dasakavasena
samasaṭṭhīti evaṃ sahassaṃ cuddasa ca 2- pañhā kathitā. Imañhi suttantaṃ ṭhapetvā
tepiṭake buddhavacane añño suttanto evaṃ bahupañhapaṭimaṇḍito natthi. Bhagavā
imaṃ suttantaṃ ādito paṭṭhāya sakalaṃ sutvā cintesi "dhammasenāpati sāriputto
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭinissajjitāni      2 cha.Ma. ca saddo na dissati
Buddhabalaṃ dīpetvā appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadati. Sāvakabhāsitoti vutte
okappanā na hoti, jinabhāsitoti vutte hoti, tasmā jinabhāsitaṃ katvā
devamanussānaṃ okappanaṃ imasmiṃ suttante uppādessāmī"ti. Tato vuṭṭhāya
sādhukāraṃ adāsi. Tena vuttaṃ "athakho bhagavā vuṭṭhahitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ
āmantesi, sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṃ sāriputta bhikkhūnaṃ saṅgītipariyāyaṃ
abhāsī"ti.
      Tattha saṅgītipariyāyanti sāmaggiyā kāraṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti "sādhu
kho tvaṃ sāriputta mama sabbaññutañāṇena saṃsanditvā bhikkhūnaṃ sāmaggīrasaṃ 1-
abhāsī"ti. Samanuñño satthā ahosīti anumodanena samanuñño ahosi.
Ettakena ayaṃ suttanto jinabhāsito nāma jāto. Desanāpariyosāne imaṃ
suttantaṃ manasikarontā te bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.
                  Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
                       saṅgītisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
                        -----------------



             The Pali Atthakatha in Roman Book 6 page 163-253. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=6&A=4096              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=6&A=4096              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=11&i=221              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=11&A=4501              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=11&A=4742              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=11&A=4742              Contents of The Tipitaka Volume 11 http://84000.org/tipitaka/read/?index_11

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]