AtthaPali Vol.54

page451.

6. Chakkaniddesavaṇṇanā [805] Chabbidhena ñāṇavatthuniddese iddhividhe ñāṇanti "ekopi hutvā bahudhā hotī"tiādinayappavatte ^1- iddhividhe ñāṇaṃ. Iminā avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā bahudhābhāvādisādhikā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sotadhātuvisuddhiyā ñāṇanti dūrasantikādibhedasaddārammaṇāya dibbasotadhātuyā ñāṇaṃ. Imināpi avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā pakatisotavisayātītasaddārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Paracitte ñāṇanti parasattānaṃ cittaparicchede ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā paresaṃ sarāgādicittārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Pubbenivāsānussatiñāṇanti pubbenivāsānussatisampayuttaṃ ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā pubbenivuṭṭhakkhandhānussaraṇasatisampayuttā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sattānaṃ cutūpapāte ñāṇanti sattānaṃ cutiyañca upapāte ca ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā cavanakaupapajjanakānaṃ sattānaṃ vaṇṇadhātuārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti saccaparicchedajānanañāṇaṃ. Idaṃ lokuttarameva, sesāni lokiyānīti. Chakkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. ---------- 7. Sattakaniddesavaṇṇanā [806] Sattavidhena ñāṇavatthuniddese jātipaccayā jarāmaraṇantiādinā nayena pavattinivattivasena ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu ekekasmiṃ kālattayabhedato paccavekkhaṇañāṇaṃ vatvā puna "yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇan"ti evaṃ tadeva @Footnote: ¹ dī.Sī. 9/484/216, khu.paṭi. 31/253/163 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page452.

Ñāṇaṃ saṅkhepato khayadhammatādīhi pakārehi vuttaṃ. Tattha jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇadvayaṃ paccuppannaddhānavasena vuttaṃ. Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānanti evaṃ atīte ñāṇadvayaṃ anāgate ñāṇadvayanti cha, tāni dhammaṭṭhitiñāṇena saddhiṃ satta. Tattha dhammaṭṭhitiñāṇanti paccayākārañāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattiṭṭhitikāraṇattā dhammaṭṭhitīti vuccati, tattha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, etasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Evaṃ ekekasmiṃ aṅge imāni satta satta katvā ekādasasu aṅgesu sattasattati honti. Tattha khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvaṃ. Iminā kiṃ kathitaṃ? aparavipassanāya purimavipassanāsammasanaṃ kathitaṃ. Tena kiṃ kathitaṃ hotīti? sattakkhattuṃ vipassanāpaṭivipassanā kathitā. Paṭhamañāṇena hi sabbasaṅkhāre aniccā dukkhā anattāti disvā taṃ ñāṇaṃ dutiyena daṭṭhuṃ vaṭṭati, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ pañcamena, pañcamaṃ chaṭṭhena, chaṭṭhaṃ sattamena. Evaṃ satta vipassanāpaṭivipassanā kathitā hontīti. Sattakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. ------------ 8. Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā [807] Aṭṭhavidhena ñāṇavatthuniddese sotāpattimagge paññāti sotāpattimaggamhi paññā. Iminā sampayuttapaññāva kathitā. Sesapadesupi eseva nayoti. Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. --------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page453.

9. Navakaniddesavaṇṇanā [808] Navavidhena ñāṇavatthuniddese anupubbavihārasamāpattīsūti anupubbavihārasaṅkhātāsu samāpattīsu. Tāsaṃ anupubbena anupaṭipāṭiyā vihāritabbaṭṭhena anupubbavihāratā, samāpajjitabbaṭṭhena samāpattitā daṭṭhabbā. Tattha paṭhamajjhānasamāpattiyā paññātiādayo aṭṭha sampayuttapaññā veditabbā. Navamā paccavekkhaṇapaññā. Sā hi nirodhasamāpattiṃ santato paṇītato paccavekkhamānassa pavattati. Tena vuttaṃ "saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇan"ti. Navakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. -------------- 10. Dasakaniddesavaṇṇanā paṭhamabalaniddesa [809] Dasavidhena ñāṇavatthuniddese aṭṭhānanti hetupaṭikkhePo. Anavakāsoti paccayapaṭikkhePo. Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati. Kāraṇañhi tadāyattavuttitāya attano phalassa ṭhānanti ca avakāsoti ca vuccati. Yanti yena kāraṇena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno ariyasāvako. Kañci saṅkhāranti catubhūmikesu saṅkhatasaṅkhāresu kañci ekaṃ saṅkhārampi. Niccato upagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ natthi, na upalabbhati. Yaṃ puthujjanoti yena kāraṇena puthujjano. Ṭhānametaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ atthi, sassatadiṭṭhiyā hi so tebhūmikesu saṅkhāresu kañci saṅkhāraṃ niccato gaṇheyyāti attho. Catubhūmikasaṅkhāro ^1- pana tejussadattā divasaṃ santatto ayoguḷo viya makkhikānaṃ diṭṭhiyā vā aññesaṃ vā akusalānaṃ ārammaṇaṃ na @Footnote: ¹ cha.Ma. catutthabhūmakasaṅkhāro

--------------------------------------------------------------------------------------------- page454.

Hoti. Iminā nayena kañci saṅkhāraṃ sukhatotiādīsupi attho veditabbo. Sukhato upagaccheyyāti "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti ^1- evaṃ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhābhibhūto pariḷāhavūpasamatthaṃ mattahatthīhi paritāsito viya sucikāmo pokkharabrāhmaṇo ^2- gūthaṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāde kasiṇādipaṇṇattisaṅgahanatthaṃ saṅkhāranti avatvā kañci dhammanti vuttaṃ. Idhāpi ariyasāvakassa catubhūmikavasena paricchedo veditabbo, puthujjanassa tebhūmikavasena. Sabbavāresu vā ariyasāvakassāpi tebhūmikavaseneva paricchedo vaṭṭati. Yañhi yaṃ ^3- puthujjano gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ vinivedheti, ^4- puthujjano hi yaṃ yaṃ niccaṃ sukhaṃ attāti gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako aniccaṃ dukkhaṃ anattāti gaṇhanto gāhaṃ vinivedheti. ^4- Mātarantiādīsu janikāva mātā. Janako pitā. ^5- Manussabhūtova khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? etampi aṭṭhānaṃ. Sacepi bhavantaragataṃ ariyasāvakaṃ attano ariyasāvakabhāvaṃ ajānantampi koci evaṃ vadeyya "imaṃ kunthakipillikaṃ jīvitā voropetvā sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirajjaṃ paṭipajjāhī"ti, neva so taṃ jīvitā voropeyya. Athavāpi naṃ evaṃ vadeyyuṃ "sace imaṃ na ghātessasi, sīsante chindissāmā"ti, sīsamevassa chindeyyuṃ, neva so taṃ ghāteyya. Puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyasāvakassa ca baladīpanatthametaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo:- sāvajjo puthujjanabhāvo, yatra hi nāma puthujjano mātughātādīnipi anantariyāni karissati. Mahābalova ariyasāvako, so etāni kammāni na karotīti. Paduṭṭhena cittenāti dosasampayuttena vadhakacittena. Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Saṃghaṃ bhindeyyāti @Footnote: ¹ Ma.u. 14/21,27/18,22 ² cha.Ma. cokkhabrāhmaṇo ³ cha. yaṃ yaṃ hi @⁴ cha.Ma. viniveṭheti ⁵ cha.Ma. "janako pitā"ti pāṭhā na dissanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page455.

Samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāya ṭhitaṃ pañcahi kāraṇehi saṃghaṃ bhindeyya. Vuttañhetaṃ "pañcahi upāli ākārehi saṃgho bhijjati. Kammena uddesena voharanto anussāvanena salākaggāhenā"ti. ^1- Tattha kammenāti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. Uddesenāti pañcasu pāṭimokkhuddesesu aññatarena uddesena. Voharantoti kathayanto, tāhi tāhi uppattīhi adhammaṃ dhammotiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento. Anussāvanenāti "nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca, mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ na yuttaṃ, kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanaṃ viya sītalo, kimahaṃ apāyato na bhāyāmī"tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena. Salākaggāhenāti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattanadhamme katvā "gaṇhatha imaṃ salākan"ti salākaggāhena. Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṃgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karonti, tadā saṃgho bhinno nāma hoti. Evaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṃghaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ettāvatā mātughātādīni pañca anantariyakammāni dassitāni honti, yāni puthujjano karoti, na ariyasāvako. Tesaṃ āvībhāvatthaṃ:- kammato dvārato ceva kappaṭṭhitiyato tathā pākasādhāraṇādīhi viññātabbo vinicchayo. @Footnote: ¹ vinaYu. 8/458/409

--------------------------------------------------------------------------------------------- page456.

Tattha kammato tāva:- ettha hi manussabhūtasseva manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā api parivattaliṅgaṃ jīvitā voropentassa kammaṃ anantariyaṃ hoti, "tassa vipākaṃ paṭibāhissāmī"ti sakalacakkavāḷaṃ mahācetiyappamāṇehi kāñcanathūpehi pūretvāpi sakalacakkavāḷaṃ pūretvā nisinnabhikkhusaṃghassa mahādānaṃ datvāpi buddhassa bhagavato saṅghāṭikaṇṇaṃ amuñcitvāva vicaritvāpi kāyassa bhedā nirayameva upapajjati. Yo pana sayaṃ manussabhūto tiracchānabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā sayaṃ vā tiracchānabhūto manussabhūtaṃ tiracchānabhūtoyeva vā tiracchānabhūtaṃ jīvitā voropeti, tassa kammaṃ anantariyaṃ na hoti, kammaṃ pana bhāriyaṃ hoti, anantariyaṃ āhacceva tiṭṭhati. Manussajātikānaṃ pana vasena ayaṃ pañho kathito. Ettha eḷakacatukkaṃ saṅgāmacatukkaṃ coracatukkañca kathetabbaṃ. Eḷakaṃ māressāmīti ^1- abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manusso manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā mārento anantariyaṃ phusati. Eḷakābhisandhinā pana mātāpitiabhisandhinā vā eḷakaṃ mārento anantariyaṃ na phusati. Mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro mārento phusateva. Eseva ^2- nayo itarasmimpi catukkadvaye. Yathā ca mātāpitūsu, evaṃ arahantepi etāni catukkāni veditabbāni. Manussaarahantameva ca māretvā anantariyaṃ phusati, na yakkhabhūtaṃ, kammaṃ pana bhāriyaṃ anantariyasadisameva. Manussaarahantassa ca puthujjanakāleyeva satthappahāre vā vise vā dinnepi yadi so arahattaṃ patvā teneva marati, arahantaghāto hotiyeva. Yaṃ pana puthujjanakāle dinnadānaṃ arahattaṃ patvā paribhuñjati, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti. Sesaariyapuggale mārentassa anantariyaṃ natthi, kammaṃ pana bhāriyaṃ anantariyasadisameva. Lohituppāde tathāgatassa abhijjakāyatāya parūpakkamena cammacchedaṃ katvā lohitapaggharaṇaṃ nāma natthi, sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ @Footnote: ¹ cha.Ma. māremiti ² cha.Ma. esa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page457.

Samosarati. Devadattena paṭividdhasilāto bhijjitvā gatā sakkhalikāpi ^1- tathāgatassa pādantaṃ pahari, pharasunā pahato viya pādo antolohitoyeva ahosi. Tathā karontassa anantariyaṃ hoti. Jīvako pana tathāgatassa ruciyā satthakena cammaṃ chinditvā tamhā ṭhānā duṭṭhalohitaṃ nīharitvā phāsukamakāsi, tathā karontassa puññakammameva hoti. Atha ye ca parinibbute tathāgate cetiyaṃ bhindanti, bodhiṃ chindanti, dhātumhi upakkamanti, tesaṃ kiṃ hotīti? bhāriyaṃ kammaṃ hoti anantariyasadisaṃ. Sadhātukaṃ pana thūpaṃ vā paṭimaṃ vā bādhayamānaṃ bodhisākhañca chindituṃ vaṭṭati. Sacepi tattha nilīnā sakuṇā cetiye vaccaṃ pātenti, chindituṃ vaṭṭatiyeva. Paribhogacetiyato hi sarīracetiyaṃ mahantataraṃ. Cetiyavatthuṃ bhinditvā gacchantaṃ bodhimūlampi chinditvā harituṃ vaṭṭati. Yā pana bodhisākhā bodhigharaṃ bādhati, taṃ geharakkhanatthaṃ chindituṃ na labbhati. Bodhiatthañhi gehaṃ, na gehatthāya bodhi. Āsanagharepi eseva nayo. Yasmiṃ pana āsanaghare dhātu nihitā hoti, tassa rakkhanatthāya bodhisākhaṃ chindituṃ vaṭṭati. Bodhijagganatthaṃ ojoharaṇasākhaṃ vā pūtiṭṭhānaṃ vā chindituṃ vaṭṭatiyeva, sarīrapaṭijaggane viya puññampi hoti. Saṃghabhede sīmaṭṭhakasaṃghe asannipatite visuṃ visuṃ ^2- parisaṃ gahetvā katavohārānussāvanasalākaggāhassa kammaṃ vā karontassa uddesaṃ vā uddisantassa bhedo ca hoti anantariyakammañca. ^3- Samaggasaññāya pana vaṭṭati, samaggasaññāya hi karontassa neva bhedo hoti, ^3- na anantariyakammaṃ. Tathā navato ūnaparisāya. Sabbantimena pana paricchedena navannaṃ janānaṃ yo saṃghaṃ bhindati, tassa anantariyakammaṃ hoti. Anuvattakānaṃ adhammavādīnaṃ mahāsāvajjaṃ kammaṃ, dhammavādino @Footnote: ¹ cha. sakalikāpi ² cha.Ma. visuṃ @^3-3 Ma. samaggasaññāya pana "vaṭṭatī"ti saññāya vā karontassa bhedova hoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page458.

Anavajjā. Tattha navannameva saṃghabhede idaṃ suttaṃ:- "ekato upāli cattāro honti, ekato cattāro, navamo anussāveti, salākaṃ gāheti `ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, evampi kho upāli saṃgharāji ceva hoti saṃghabhedo ca. Navannaṃ vā upāli atirekanavannaṃ vā saṃgharāji ceva hoti saṃghabhedo cā"ti. ^1- Etesu ca pana pañcasu saṃghabhedova vacīkammaṃ, sesāni kāyakammānīti evaṃ kammatopi viññātabbo vinicchayo. Dvāratoti sabbāneva cetāni kāyadvāratopi vacīdvāratopi samuṭṭhahanti. Purimāni panettha cattāri āṇattikavijjāmayapayogavasena vacīdvārato samuṭṭhahitvāpi kāyadvārameva pūrenti. Saṃghabhedo hatthamuddhāya bhedaṃ karontassa kāyadvārato samuṭṭhahitvāpi vacīdvārameva pūretīti evamettha dvāratopi viññātabbo vinicchayo. Kappaṭṭhitiyatoti saṃghabhedoyeva cettha kappaṭṭhitiyo. Saṇṭhahante hi kappe kappavemajjhe vā saṃghabhedaṃ katvā kappavināseyeva muccati. Sacepi hi "sveva kappo vinassissatī"ti ajja saṃghabhedaṃ karoti, sveyeva muccati, ekadivasameva niraye paccati, evaṃ karaṇaṃ pana natthi. Sesāni cattāri kammāni anantariyāneva honti, na kappaṭṭhitiyānīti evamettha kappaṭṭhitiyatopi viññātabbo vinicchayo. Pākatoti yena ca pañcapetāni kammāni katāni honti, tassa saṃghabhedoyeva paṭisandhivasena vipaccati, sesāni "ahosikammaṃ nāhosi kammavipāko"ti evamādīsu saṅkhyaṃ ^2- gacchanti. Saṃghabhedābhāve lohituppādo, tadabhāve arahantaghātako, tadabhāve sacepi pitā sīlavā hoti mātā dussilā, no vā tathā sīlavatī, pitughāto paṭisandhivasena vipaccati. Sace mātā, mātughāto. Dvīsupi sīlena vā dussīlena vā samānesu mātughātova paṭisandhivasena vipaccati. Mātā hi dukkarakārinī bahūpakārā ca puttānanti evamettha pākatopi viññātabbo vinicchayo. @Footnote: ¹ vinaYu. 7/351/147 ² cha.Ma. saṅkhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page459.

Sādhāraṇādīhīti purimāni cattāri sabbesampi gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāni. Saṃghabhedo pana "na kho upāli bhikkhunī saṃghaṃ bhindati, na sikkhamānā, na sāmaṇero, na sāmaṇerī, na upāsako, na upāsikā saṃghaṃ bhindati, bhikkhu kho upāli pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṃghaṃ bhindatī"ti ^1- vacanato vuttappakārassa bhikkhunova hoti, na aññassa. Tasmā asādhāraṇo. Ādisaddena sabbepete dukkhavedanāsahagatā dosamohasampayuttā cāti evamettha sādhāraṇādīhipi viññātabbo vinicchayo. Aññaṃ satthāranti "ayaṃ me satthā satthukiccaṃ kātuṃ asamattho"ti bhavantarepi aññaṃ titthakaraṃ "ayaṃ me satthā"ti evaṃ gaṇheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho. Aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyyāti sabbamandapaññopi sattamaṃ bhavaṃ atikkamitvā aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Uttamakoṭiyā hi sattamaṃ bhavaṃ sandhāyevesa "niyato sambodhiparāyano"ti vutto. Kiṃ pana taṃ niyāmeti, kiṃ pubbahetu niyāmeti, udāhu paṭiladdhamaggo, udāhu upari tayo maggāti? sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Puggalo pana niyato nāma natthi. "pubbahetu niyāmetī"ti vutte hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ upanissayo vutto hoti, paṭhamamaggassa upanissayābhāvo āpajjati. Iccassa ahetu appaccayā nibbattiṃ pāpuṇāti. "paṭiladdhamaggo niyāmetī"ti vutte upari tayo maggā akiccakā honti, paṭhamamaggoeva sakiccako, paṭhamamaggeneva kilese khepetvā parinibbāyitabbaṃ hoti. "upari tayo maggā niyāmentī"ti vutte paṭhamamaggo akiccako hoti, upari tayo maggāva sakiccakā, paṭhamamaggaṃ anibbattetvā upari tayo maggā nibbattetabbā honti, paṭhamamaggeneva ca anuppajjitvāva kilesā khepetabbā honti. Tasmā na añño koci niyāmeti, upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāva niyāmeti. Sace hi tesaṃ vipassanā tikkhā sūrā hutvā @Footnote: ¹ vinaYu. 7/351/147

--------------------------------------------------------------------------------------------- page460.

Vahati, ekaṃyeva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ patvā parinibbāti. Tato mandatarapañño dutiye vā tatiye vā catutthe vā pañcame vā chaṭṭhe vā bhave arahattaṃ patvā parinibbāti. Sabbamandapañño sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ pāpuṇāti, aṭṭhame bhave paṭisandhi na hoti. Iti sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Satthā hi buddhatulāya tuletvā sabbaññutaññāṇena paricchinditvā ayaṃ puggalo sabbamahāpañño tikkhavipassako ekameva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatīti ekabījīti nāmaṃ akāsi. Ayaṃ puggalo dutiyaṃ tatiyaṃ catutthaṃ pañcamaṃ chaṭṭhaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatīti kolaṃkoloti nāmaṃ akāsi. Ayaṃ puggalo sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatīti sattakkhattuparamoti nāmaṃ akāsi. Koci pana puggalo sattannaṃ bhavānaṃ niyato nāma natthi, ariyasāvako pana yena kenacipi ākārena mandapañño samāno aṭṭhamaṃ bhavaṃ appatvā antarāva parinibbāti. Sakkasadisopi hi ^1- vaṭṭābhirato sattamaṃyeva bhavaṃ gacchati, sattame bhave sabbākārena pamādavihārinopi vipassanāñāṇaṃ paripākaṃ gacchati, appamattakepi ārammaṇe nibbinditvā nibbutiṃ pāpuṇāti. Sacepi hissa sattame bhave niddaṃ vā okkamantassa parammukhaṃ vā gacchantassa pacchato ṭhatvā tikhiṇena asinā kocideva sīlaṃ pāteyya, udake vā osādetvā māreyya, asani vā panassa sīse pateyya, evarūpepi kāle sappaṭisandhikā kālakiriyā nāma na hoti, arahattaṃ patvāva parinibbāti. Tena vuttaṃ "aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti. Ekissā lokadhātuyāti dasasahassīlokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni jātikhettaṃ āṇākhettaṃ visayakhettanti. Tattha jātikhettaṃ nāma dasasahassīlokadhātu. Sā hi tathāgatassa mātukucchiokkamanakāle nikkhamanakāle sambodhikāle dhammacakkappavattane @Footnote: ¹ cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page461.

Āyusaṅkhāravossajjane ^1- parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana āṇākhettaṃ nāma. Āṭānāṭiyamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha āṇā vattati. Visayakhettassa pana parimāṇaṃ natthi. Buddhānañhi "yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ neyyaṃ, yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyapariyantikaṃ ñāṇan"ti ^2- vacanato avisayo nāma natthi. Imesu pana tīsu khettesu ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Tīṇi piṭakāni vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti. Tisso saṅgītiyo mahākassapattherassa saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtatissattherassa saṅgītīti. Imā tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Apubbaṃ acarimanti apure apacchā, ekato na uppajjanti, pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke "bodhiṃ appatvā na uṭṭhahissāmī"ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ, tāva pubbanti ^3- na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhiggahaṇe dasasahassacakkavāḷakampaneneva jātikhettapariggaho kato, aññassa buddhassa uppatti nivāritā hoti. Parinibbānato paṭṭhāya ca yāva sāsapamattāpi dhātu tiṭṭhati, ^4- tāva pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhā ṭhitāva honti. Tasmā etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti, dhātuparinibbāne pana jāte aññassa buddhassa uppatti na nivāritā. Tīṇi hi antaradhānāni nāma pariyattiantaradhānaṃ paṭivedhaantaradhānaṃ paṭipattiantaradhānanti. Tattha pariyattīti tīṇi piṭakāni. Paṭivedhoti saccapaṭivedho. @Footnote: ¹ cha.Ma. āyusaṅkhārossajjane ² khu.paṭi. 31/669/577 (syā) @³ cha.Ma. pubbeti ⁴ cha.Ma. dhātuyo tiṭṭhanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page462.

Paṭipattīti paṭipadā. Tattha paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Ekasmiñhi kāle paṭivedhakarā bhikkhū bahū honti, na esa bhikkhu ^1- puthujjanoti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Imasmiṃyeva dīpe ekavāraṃ kira puthujjanabhikkhu nāma nāhosi. Paṭipattipūrakāpi kadāci bahū honti, kadāci appā. Iti paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Sāsanaṭṭhitiyā pana pariyatti ^2- pamāṇaṃ. Paṇḍito hi tepiṭakaṃ sutvā dvepi pūreti. Yathā amhākaṃ bodhisatto āḷārassa santike pañcābhiññā satta ca samāpattiyo nibbattetvā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā parikammaṃ pucchi, so na jānāmīti āha. Tato udakassa rāmaputtassa ^3- santikaṃ gantvā adhigatavisesaṃ saṃsandetvā nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ pucchi, so ācikkhi, tassa vacanasamanantarameva mahāsatto taṃ sampādesi, evameva paññavā bhikkhu pariyattiṃ sutvā dvepi pūreti. Tasmā pariyattiyā ṭhitāya sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. Yadā pana sā antaradhāyati, tadā paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ nassati. Tattha paṭṭhānaṃ sabbapaṭhamaṃ antaradhāyati, anukkamena pacchā dhammasaṅgaho, tasmiṃ antarahite itaresu dvīsu piṭakesu ṭhitesupi sāsanaṃ ṭhitameva hoti. Tattha suttantapiṭake antaradhāyamāne paṭhamaṃ aṅguttaranikāyo ekādasakato paṭṭhāya yāva ekakā antaradhāyati, tadanantaraṃ saṃyuttanikāyo cakkapeyyālato paṭṭhāya yāva oghataraṇā antaradhāyati, tadanantaraṃ majjhimanikāyo indriyabhāvanato paṭṭhāya yāva mūlapariyāyā antaradhāyati, tadanantaraṃ dīghanikāyo dasuttarato paṭṭhāya yāva brahmajālā anataradhāyati. Ekissāpi dvinnampi gāthānaṃ pucchā addhānaṃ gacchati, sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkoti sabhiyapucchā ^4- viya āḷavakapucchā ^5- viya ca. Etā kira kassapabuddhakālikā antarā sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃsu. @Footnote: ¹ cha.Ma. esa bhikkhu ² cha.Ma. pariyattiyeva ³ cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati @⁴ khu.su. 25/516/434 ⁵ saṃ.sa. 15/246/258, khu.su. 25/183/369

--------------------------------------------------------------------------------------------- page463.

Dvīsu pana piṭakesu antarahitesupi vinayapiṭake ṭhite sāsanaṃ tiṭṭhati. Parivārakhandhakesu antarahitesu ubhatovibhaṅge ṭhite ṭhitameva hoti. Ubhatovibhaṅge antarahite mātikāya ṭhitāyapi ṭhitameva hoti. Mātikāya antarahitāya pāṭimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhati. Liṅgaṃ addhānaṃ gacchati. Setavatthasamaṇavaṃso pana kassapabuddhakālato paṭṭhāya sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhi. Pacchimakassa pana saccapaṭivedhato pacchimakassa sīlabhedato ca paṭṭhāya sāsanaṃ osakkitaṃ nāma hoti. Tato paṭṭhāya aññassa buddhassa uppatti na nivāritā. ^1- Tīṇi parinibbānāni nāma kilesaparinibbānaṃ khandhaparinibbānaṃ dhātuparinibbānanti. Tattha kilesaparinibbānaṃ bodhipallaṅke ahosi, khandhaparinibbānaṃ kusinārāyaṃ, dhātuparinibbānaṃ anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle imasmiṃ tāmbapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti, mahācetiyato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ, tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti, nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi dhātu na antarā nassissati. Sabbā dhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā suvaṇṇakkhandho viya ekagghanā hutvā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjessanti, tā dasasahassīlokadhātuṃ pharissanti. Tato dasasahassacakkavāḷe devatā sannipatitvā "ajja satthā parinibbāyati, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanandāni idaṃ amhākan"ti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti, ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena sandhāretuṃ na sakkhissanti. Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggañchissati, sāsapamattāyapi dhātuyā sati ekajālāva bhavissati, dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu pacchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ @Footnote: ¹ cha.Ma. vāritā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page464.

Nāma hoti. Yāva evaṃ na antaradhāyati, tāva acarimaṃ nāma hoti. Evaṃ apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ na uppajjantīti. Anacchariyattā. Buddhā hi acchariyamanussā. Yathāha "ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso, katamo ekapuggalo, tathāgato bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho"ti. ^1- Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, na acchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro uḷāro na hoti, bhikkhūpi bahutāya na acchariyā jātā, evaṃ buddhāpi bhaveyyuṃ, tasmā na uppajjanti. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ dhammaṃ eko deseti, aññena uppajjitvāpi sova desetabbo siyā. Tato anacchariyo siyā, ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyā hoti. Vivādabhāvato ca. Bahūsu ca ^2- buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya "amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavā"ti vivadeyyuṃ, tasmāpi evaṃ na uppajjanti. Apicetaṃ kāraṇaṃ milindaraññā puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva. Vuttañhi tattha:- bhante nāgasena bhāsitampetaṃ bhagavatā "aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti. ^3- Desentā ca bhante nāgasena sabbepi tathāgatā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni @Footnote: ¹ aṅ.ekaka. 20/172/22 ² cha.Ma. hi @³ Ma.u 14./128/114, aṅ.ekaka. 20/277/29

--------------------------------------------------------------------------------------------- page465.

Kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādapaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi bhante nāgasena sabbesampi tathāgatānaṃ ekuddeso ^1- ekakathā ekasikkhā ekānusiṭṭhi, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti. Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto, yadi dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyoso mattāya obhāsajāto bhaveyya, ovadantā ca dve tathāgatā sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ, tattha me kāraṇaṃ dassehi, ^2- yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyyanti. Ayaṃ mahārāja dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya. Yathā mahārāja nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekasmiṃ purise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya, atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kīsathūlena sabbaṅgapaccaṅgena, so taṃ nāvaṃ abhirūheyya, api nu sā mahārāja nāvā dvinnampi dhāreyyāti. Na hi bhante, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya, osīdeyya udaketi. Evameva kho mahārāja ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, @Footnote: ¹ cha.Ma. ekā desanā ² cha.Ma. brūhi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page466.

Ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya .pe. Na ṭhānamupagaccheyya. Yathā vā pana mahārāja puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya chādentaṃ yāva kaṇṭhamabhipūrayitvā, so dhāto pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandīkato anonamitadaṇḍajāto punadeva tattakaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya, api nu kho so mahārāja puriso sukhito bhaveyyāti. Na hi bhante, sakiṃ bhuttova mareyyāti. Evameva kho mahārāja ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī .pe. Na ṭhānamupagaccheyyāti. Kinnu kho bhante nāgasena abhidhammabhārena paṭhavī calatīti. Idha mahārāja dve sakaṭā ratanabharitā ^1- bhaveyyuṃ yāva mukhasamā, ekasakaṭato ratanaṃ gahetvā ekamhipi sakaṭe ākireyyuṃ, api nu kho taṃ mahārāja sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyāti. Na hi bhante, nābhīpi tassa caleyya, ^2- arāpi tassa bhijjeyyuṃ, nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyāti. Kinnu kho mahārāja atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatīti. Āma bhanteti. Evameva kho mahārāja abhidhammabhārena paṭhavī calatīti. Apica mahārāja idaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ, aññampi tattha paṭirūpakāraṇaṃ ^3- suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi mahārāja dve @Footnote: ¹ cha.Ma. ratanaparipūritā @² cha.Ma. phaleyaya ³ cha.Ma. abhirūpaṃ kāraṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page467.

Sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, parisāya vivādo uppajjeyya, "tumhākaṃ buddho amhākaṃ buddho"ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Yathā mahārāja dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo uppajjeyya "tumhākaṃ amacco amhākaṃ amacco"ti ubhatopakkhajātā honti, evameva kho mahārāja yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya "tumhākaṃ buddho amhākaṃ buddho"ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. ^1- Idaṃ paṭhamaṃ kāraṇaṃ suṇohi, ^1- yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Aparampi mahārāja uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti, yadi mahārāja dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, "aggo buddho"ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhaveyya, "jeṭṭho buddho"ti "seṭṭho buddho"ti "visiṭṭho buddho"ti "uttamo buddho"ti "pavaro buddho"ti "asamo buddho"ti "asamasamo buddho"ti "appaṭisamo buddho"ti "appaṭibhāgo buddho"ti "appaṭipuggalo buddho"ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhaveyya. Idampi kho tvaṃ mahārāja kāraṇaṃ atthato sampaṭiccha, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Apica kho mahārāja buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakatikā esā, yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā? kāraṇamahantattā ^2- sabbaññubuddhaguṇānaṃ. Aññampi mahārāja @Footnote: ^1-1 cha.Ma. idaṃ tāva mahārāja ekaṃ kāraṇaṃ ² cha.Ma. kāraṇā? mahantatāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page468.

Yaṃ loke mahantaṃ hoti, ^1- taṃ ekaṃyeva hoti. Paṭhavī mahārāja mahantī, sā ekāyeva. Sāgaro mahanto, so ekoyeva. Sineru girirājā mahanto, so ekoyeva. Ākāso mahanto, so ekoyeva. Sakko mahanto, so ekoyeva. Māro mahanto, so ekoyeva. Brahmā ^2- mahanto, so ekoyeva. Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva lokasmiṃ. Yattha te uppajjanti, tattha aññesaṃ ^3- okāso na hoti. Tasmā mahārāja tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke uppajjatīti. Sukathito bhante nāgasena pañho opammehi kāraṇehīti. Ekissā lokadhātuyāti ekasmiṃ cakkavāḷe. Heṭṭhā imināva padena dasa cakkavāḷasahassāni gahitāni, tānipi ekacakkavāḷeneva paricchindituṃ vaṭṭanti. Buddhā hi uppajjamānā imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjanti, uppajjanaṭṭhāne pana vārite ito aññesu cakkavāḷesu nuppajjantīti vāritameva hoti. Apubbaṃ acarimanti ettha cakkaratanassa pātubhāvato pubbe pubbaṃ, tasseva antaradhānato pacchā carimaṃ. Tattha dvidhā cakkaratanassa antaradhānaṃ hoti, cakkavattino kālakiriyāya vā pabbajjāya vā. Antaradhāyamānañca pana taṃ kālakiriyato vā pabbajitato ^4- vā sattame divase antaradhāyati, tato paraṃ cakkavattino pātubhāvo avārito. Kasmā pana ekacakkavāḷe dve cakkavattino nuppajjantīti? vivādupacchedato Anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca. Dvīsu hi uppajjantesu "amhākaṃ rājā mahanto, amhākaṃ rājā mahanto"ti vivādo uppajjeyya. Ekasmiṃ dīpe cakkavatti ekasmiṃ dīpe cakkavattīti ca anacchariyo bhaveyya. Yo cāyaṃ cakkaratanassa @Footnote: ¹ cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati ² cha.Ma. mahābrahmā @³ cha.Ma. aññassa ⁴ cha.Ma. pabbajjato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page469.

Dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu issariyānuppadānasamattho mahānubhāvo, so parihāyeyya. Iti vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca na ekacakkavāḷe dve uppajjanti. Yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddhoti ettha tiṭṭhatu tāva sabbaññuguṇe nibbattetvā lokatāraṇasamattho ^1- buddhabhāvo, paṇidhānamattampi itthiyā na sampajjati. Manussattaṃ liṅgasampatti hetu satthāradassanaṃ pabbajjā guṇasampatti adhikāro ca chandatā aṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhatīti. ^2- Imāni hi paṇidhānasampattikāraṇāni. Iti paṇidhānampi sampādetuṃ asamatthāya itthiyā kuto buddhabhāvoti "aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho"ti vuttaṃ. Sabbākāraparipūro vā puññussayo sabbākāraparipūrameva attabhāvaṃ nibbattetīti purisova arahaṃ hoti sammāsambuddho, na itthī. ^3- Yaṃ itthī rājā assa cakkavattītiādīsupi yasmā itthiyā kosohitavatthaguyhatādīnaṃ abhāvena lakkhaṇāni na paripūrenti, itthīratanabhāvena sattaratanasamaṅgitā na sampajjati, sabbamanussehi ca adhiko attabhāvo na hoti, tasmā "aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ itthī rājā assa cakkavattī"ti vuttaṃ. Yasmā ca sakkattādīnipi tīṇi ṭhānāni uttamāni, itthīliṅgañca hīnaṃ, tasmā tassā sakkattādīnipi paṭisiddhāni. Nanu ca yathā itthīliṅgaṃ, evaṃ purisaliṅgampi brahmaloke natthi, tasmā "yaṃ puriso brahamattaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjatī"tipi na vattabbaṃ siyāti. No na vattabbaṃ, kasmā? idha purisassa tattha nibbattanato. Brahmattanti hi @Footnote: ¹ Ma. lokadhāraṇasamattho, cha. lokuttāraṇasamattho ² khu.buddha. 33/59/453 @³ cha.Ma. "na itthī"ti pāṭho na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page470.

Mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānaṃ. Puriso pana tattha na upapajjatīti na vattabbo. Samānepi cettha ubhayaliṅgābhāve purisasaṇṭhānāva brahmāno, na itthīsaṇṭhānā. Tasmā suvuttamevetaṃ. Kāyaduccaritassātiādīsu yathā nimbabījakosātakībījādīni madhuraṃ phalaṃ na nibbattenti, asātaṃ amadhurameva nibbattenti. Evaṃ kāyaduccaritādīni madhuraṃ vipākaṃ na nibbattenti, amadhurameva nibbattenti, yathā ca ucchubījasālibījādīni madhuraṃ sādhurasameva phalaṃ nibbattenti, na asātaṃ kaṭukaṃ, evaṃ kāyasucaritādīni madhurameva vipākaṃ nibbattenti, na amadhuraṃ. Vuttampi cetaṃ:- "yādisaṃ vapate bījaṃ tādisaṃ labhate ^1- phalaṃ kalyāṇakārī kalyāṇaṃ pāpakārī ca pāpakan"ti. ^2- Tasmā "aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassā"tiādi vuttaṃ. Kāyaduccaritasamaṅgītiādīsu samaṅgīti pañcavidhā samaṅgitā āyūhanasamaṅgitā, cetanāsamaṅgitā, kammasamaṅgitā, vipākasamaṅgitā, upaṭṭhānasamaṅgitāti. Tattha kusalākusalakammāyūhanakkhaṇe āyūhanasamaṅgitā ^3- vuccati, tathā cetanāsamaṅgitā. Yāva pana arahattaṃ na pāpuṇanti, tāva sabbepi sattā pubbe upacitaṃ vipākārahaṃ kammaṃ sandhāya kammasamaṅginoti vuccanti, esā kammasamaṅgitā. Vipākasamaṅgitā pana vipākakkhaṇeyeva veditabbā. Yāva pana sattā arahattaṃ na pāpuṇanti, tāva tesaṃ tato tato vacitvā niraye tāva uppajjamānānaṃ aggijālalohakumbhīādīni upaṭṭhānākārehi nirayo, gabbhaseyyakattaṃ āpajjamānānaṃ mātukucchi, devesu uppajjamānānaṃ kapparukkhavimānādīhi upaṭṭhānākārehi devalokoti evaṃ uppattinimittaṃ upaṭṭhāti, iti nesaṃ iminā @Footnote: ¹ cha.Ma. harate ² saṃ.sa. 15/256/273 ³ cha.Ma. āyūhanasamaṅgitāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page471.

Uppattinimattupaṭṭhānena aparimuttattā upaṭṭhānasamaṅgitā nāma. Sāva ^1- calati, sesā niccalā. Niraye hi upaṭṭhitepi devaloko upaṭṭhāti, devaloke upaṭṭhitepi nirayo upaṭṭhāti, manussaloke upaṭṭhitepi tiracchānayoni upaṭṭhāti, tiracchānayoniyā ca upaṭṭhitāyapi manussaloko upaṭṭhātiyeva. Tatridaṃ vatthu:- soṇagiripāde kira pipphalivihāre ^2- soṇatthero nāma eko dhammakathiko, tassa pitā sunakhavājiko nāma luddako ahosi, thero taṃ paṭibāhantopi saṃvare ṭhapetuṃ asakkonto "mā nassi varāko"ti mahallakakāle akāmakaṃ pabbājesi. Tassa gilānaseyyāya nipannassa nirayo upaṭṭhāsi, soṇagiripādato mahantā mahantā soṇā ^3- āgantvā khāditukāmā viya samparivāresuṃ. So mahābhayabhīto "vārehi tāta soṇa, vārehi tāta soṇā"ti āha. Kiṃ mahātherāti. "na passasi tātā"ti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Soṇatthero "kathañhi nāma mādisassa pitā niraye nibbattissati, patiṭṭhāhamassa bhavissāmī"ti sāmaṇerehi nānāpupphāni āharāpetvā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu mālāsanthārapūjañca ^4- āsanapūjañca kāretvā pitaraṃ mañcena cetiyaṅgaṇaṃ āharitvā mañce nipajjāpetvā "ayaṃ me ^5- mahāthera pūjā tumhākaṃ atthāya katā, `ayaṃ me bhagavā duggatapaṇṇākāro'ti vatvā bhagavantaṃ vanditvā cittaṃ pasādehī"ti āha. So mahāthero pūjaṃ disvā tathā karonto cittaṃ pasādesi, tāvadevassa devaloko upaṭṭhāsi, nandavanacittalatāvanamissakavanapārusakavanavimānāni ceva devanāṭakāni ca parivāretvā ṭhitāni viya ahesuṃ. So "apetha soṇa apetha soṇā"ti āha. Kimidaṃ mahātherāti. Etā te tāta mātaro āgacchantīti. Thero "saggo upaṭṭhito mahātherassā"ti cintesi. Evaṃ upaṭṭhānasamaṅgitā @Footnote: ¹ cha.Ma. sā ² cha. acelavihāre ³ cha.Ma. sunakhā @⁴ cha.Ma. talasantharaṇapūjaṃ ⁵ cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page472.

Calatīti veditabbā. Etāsu samaṅgitāsu idha āyūhanacetanākammasamaṅgitāvasena "kāyaduccaritasamaṅgī"tiādi vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti. Paṭhamabalaniddesavaṇṇanā. ---------- Dutiyabalaniddesa [810] Dutiyabalaniddese gatisampattipaṭibāḷhānīti gatisampattiyā paṭibāhitāni vāritāni paṭisedhitāni. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca gatisampattīti sampannā gati devaloko ca manussaloko ca. Gativipattīti vipannā gati cattāro apāyā. Upadhisampattīti attabhāvasamiddhi. Upadhivipattīti hīnaattabhāvatā. Kālasampattīti surājasumanussakālasaṅkhāto sampannakālo. Kālavipattīti durājadumanussakālasaṅkhāto vipannakālo. Payogasampattīti sammāpayogo. Payogavipattīti micchāpayogo. Tattha ekaccassa bahūni pāpakammāni honti, tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃ devesu vā manussesu vā nibbatto, tādise ca ṭhāne akusalassa vāro natthi, ekantaṃ kusalasseva vāro. ^1- Evamassa tāni kammāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃ ṭhito susaṇṭhitaṅgapaccaṅgo abhirūpo dassanīyo brahmavacchasadiso. Sacepi dāsiyā kucchismiṃ dāsajāto hoti, evarūpo attabhāvo kiliṭṭhakammassa nānucchavikoti @Footnote: ¹ cha.Ma. vāroti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page473.

Hatthimeṇḍaassabandhakagopālakakammādīni taṃ na kārenti, sukhumavatthāni nivāsāpetvā bhaṇḍāgārikaṭṭhānādīsu ṭhapenti. Sace itthī hoti, hatthibhattapacanādīni na kārenti, vatthālaṅkāraṃ datvā sayanapālikaṃ vā naṃ karonti, somadeviṃ ^1- viya vallabhaṭṭhāne vā ṭhapenti. Bhātikarājakāle kira gomaṃsakhādake bahū jane gahetvā rañño dassesuṃ. Te daṇḍaṃ dātuṃ sakkothāti puṭṭhā na sakkomāti vadiṃsu. Atha ne rājaṅgaṇe sodhake akaṃsu. Tesaṃ ekā dhītā abhirūpā dassanīyā pāsādikā, taṃ disvā rājā antepuraṃ atinetvā ^2- vallabhaṭṭhāne ṭhapesi. Sesañātakāpi tassā ānubhāvena sukhaṃ jīviṃsu. Tādisasmiñhi attabhāve pāpakammānipi vipākaṃ dātuṃ na sakkonti. Evaṃ upadhisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Ekaccassa ^3- bahūni pāpakammāni honti, tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena paṭhamakappikānaṃ vā cakkavattirañño vā buddhānaṃ vā uppattisamaye surājasumanussakāle nibbatto, tādise ca kāle nibbattassa akusalassa vipākaṃ dātuṃ okāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāso. ^4- Evaṃ kālasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena payogasampattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīhi virato kāyavacīmanosucaritāni pūreti, tādise ṭhāne akusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāso. ^4- Evaṃ payogasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena gativipattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa @Footnote: ¹ cha.Ma. sāmadeviṃ ² cha. abhinetvā @³ cha.Ma. ekassa ⁴ cha.Ma. okāsoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page474.

Tāni pāpakammāni ^1- upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti, kālena niraye nibbattāpenti, kālena tiracchānayoniyaṃ, kālena pittivisaye, kālena asurakāye. Dīghenāpi addhunā apāyato sīsaṃ ukkhipituṃ na denti. Evaṃ gatisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gativipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃyeva ṭhito ^2- dubbaṇṇo durūpo dusaṇṭhito bībhaccho pisācasadiso. So sace dāsiyā kucchiyaṃ dāsajāto, imāni etassānucchavikānīti sabbāni naṃ kiliṭṭhakammāni kārenti antamaso pupphachaḍḍakakammaṃ upādāya. Sace itthī hoti, imāni etissā anucchavikānīti sabbāni naṃ hatthibhattapacanādīni kiliṭṭhakammāni kārenti, kulagehe jātampi baliṃ sādhayamānā rājapurisā gehadāsīti saññaṃ katvā bandhitvā gacchanti kotalavāpigāme mahākuṭambikassa gharaṇī viya. Evaṃ upadhisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhivipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni kālasampattiyaṃ ṭhitassa ^3- na vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje dasavassāyukakāle nibbatto, tadā ^4- pañca gorasāpi bahū pacchijjanti, ^5- kudrūsakaṃ aggabhojanaṃ hoti. Kiñcāpi manussaloke nibbatto, migapasusarikkhajīviko pana hoti. Evarūpe kāle kusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ akusalasseva hoti. ^6- Evaṃ kālasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālavipattiṃ ^7- āgamma vipaccantīti pajānāti. @Footnote: ¹ cha.Ma. kammāni ² cha.Ma. patiṭṭhito ³ cha.Ma. nibbattassa @⁴ cha.Ma. yadā ⁵ cha.Ma. gorasā pacchijjanti ⁶ cha.Ma. hotīti @⁷ cha.Ma. kālavipattiyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page475.

Aparassāpi bahūni pāpakāni kammāni honti, tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīni dasākusalakammāni karoti, tamenaṃ sahoḍhaṃ ^1- gahetvā rañño dassenti. Rājā bahūni kammakaraṇāni kāretvā ghātāpeti. Evaṃ payogasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi sampattīhi paṭibāhitaṃ pāpakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso vipattiyo āgamma deti. Yathā hi kocideva puriso kenacideva kammena rājānaṃ ārādheyya, athassa rājā ṭhānantaraṃ datvā janapadaṃ dadeyya, so taṃ sammā paribhuñjituṃ asakkonto makkaṭena gahitabhattapuṭaṃ viya bhindeyya, yassa yaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā dāsaṃ vā dāsiṃ vā ārāmaṃ vā vatthuṃ vā sampannarūpaṃ passati, sabbaṃ balakkārena gaṇheyya, manussā rājavallabhoti kiñci vattuṃ na sakkuṇeyyuṃ, so aññassa vallabhatarassa rājamahāmattassa virujjheyya, ^2- so taṃ ^3- gahetvā supothitaṃ pothāpetvā bhūmiṃ piṭṭhiyā ghaṃsāpento ^4- nikkaḍḍhāpetvā rājānaṃ upasaṅkamitvā "asuko nāma te deva janapadaṃ bhindatī"ti gaṇhāpeyya, rājā bandhanāgāre bandhāpetvā "asukena nāma kassa kiṃ avahaṭan"ti nagare bheriñcārāpeyya, manussā āgantvā "mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahitan"ti viravasahassaṃ uṭṭhāpeyyuṃ, rājā bhiyyoso mattāya kuddho nānappakārena taṃ bandhanāgāre kilametvā ghātāpetvā "gacchatha naṃ susāne chaḍḍetvā saṅkhalikā āharathā"ti vadeyya. Evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Tassa hi purisassa kenacideva kammena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ laddhakālo viya puthujjanassāpi kenacideva puññakammena sagge nibbattakālo. Tasmiṃ janapadaṃ bhinditvā manussānaṃ santakaṃ gaṇhante kassaci kiñci vattuṃ @Footnote: ¹ cha. sahoḍḍhaṃ, Ma. sahoṭṭaṃ ² cha.Ma. virajjheyya @³ cha.Ma. naṃ ⁴ cha.Ma. ghaṃsāpetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page476.

Avisahanakālo viya imasmimpi sagge nibbatte akusalassa vipaccanokāsaṃ alabhanakālo. Tassa ekadivasaṃ ekasmiṃ rājavallabhe ^1- virujjhitvā tena kuddhena naṃ pothāpetvā rañño ārocetvā bandhanāgāre bandhāpitakālo viya imassa saggato cavitvā niraye nibbattakālo. Manussānaṃ "mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahitan"ti viravakālo viya tasmiṃ niraye nibbatte sabbākusalakammānaṃ sannipatitvā gahaṇakālo. Susāne chaḍḍetvā saṅkhalikānaṃ āharaṇakālo viya ekekasmiṃ kamme khīṇe itarassa vipākena nirayato sīsaṃ anukkhipitvā sakalakappaṃ nirayamhi paccanakālo. Kappaṭṭhitikakammañhi katvā ekakappaṃ nirayamhi paccanakasattā neva eko, na dve, na sataṃ, na sahassaṃ. Evaṃ paccanakasattā kira gaṇanapathaṃ vītivattā. Atthekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantītiādīsupi evaṃ yojanā veditabbā:- idhekaccassa bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena gativipattiyaṃ niraye vā asurakāye vā nibbatto, tādise ca ṭhāne kusalaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkoti, ekantaṃ akusalameva sakkoti. ^2- Evamassa tāni kammāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃ patiṭṭhito dubbaṇṇo hoti pisācasadiso. So sacepi rājakule nibbatto, pitu accayena "kiṃ imassa nissirikassa rajjenā"ti rajjaṃ na labhati, senāpatigehādīsu nibbattopi senāpatiṭṭhānaseṭṭhiṭṭhānādīni ^3- na labhati. Imassa panatthassāvībhāvanatthaṃ dīparājavatthu kathetabbaṃ:- rājā kira putte jāte deviyā pasīditvā varaṃ adāsi. Sā varaṃ gahetvā ṭhapesi. Kumāro @Footnote: ¹ cha.Ma. rājavallabhatare ² cha.Ma. sakkotīti ³ cha.Ma. senāpatiṭṭhānādīni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page477.

Sattaṭṭhavassakāleva rājaṅgaṇe kukkuṭe yujjhāpesi. Eko kukkuṭo uppatitvā kumārassa akkhīni bhindi. Kumāramātā devī puttassa paṇṇarasasoḷasavassakāle "rajjaṃ vāressāmī"ti ^1- rājānaṃ upasaṅkamitvā āha "deva tumhehi kumārassa jātakāle varo dinno, mayā so gahetvā ṭhapito, idāni naṃ gaṇhāmī"ti. Sādhu devi gaṇhāhīti. Mayā deva tumhākaṃ santikā kiñci aladdhaṃ nāma natthi, idāni pana mama puttassa rajjaṃ vāremīti. ^2- Devi tava putto aṅgavikalo, na sakkā tassa rajjaṃ dātunti. Tumhe mayhaṃ ruccanakaṃ varaṃ dātuṃ ^3- asakkontā kasmā varaṃ adatthāti. Rājā ativiya nippīḷiyamāno "na sakkā tuyhaṃ puttassa sakalalaṅkādīpe rajjaṃ dātuṃ, nāgadīpe pana chattaṃ ussāpetvā vasatū"ti nāgadīpaṃ pesesi. So dīparājā nāma ahosi. Sace cakkhuvikalo nābhavissa. ^4- Diyaḍḍhayojanasatike ^5- sakalatāmbapaṇṇidīpe sabbasampattiparivāraṃ rajjaṃ alabhissa. ^6- Evaṃ upadhivipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni kālasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje appāyuke gatikoṭike nibbatto, tādise ca kāle kalyāṇakammaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkoti. ^7- Evaṃ kālavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. Ayaṃ pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇaṃ hanati .pe. Sabbaṃ dussīlyaṃ pūreti. Tathā tena saddhiṃ samajātikānipi kulāni āvāhavivāhaṃ na karonti, "itthīdhutto surādhutto akkhadhutto ayaṃ pāpapuriso"ti ārakā parivajjenti, kalyāṇakammāni vipaccituṃ na sakkonti. Evaṃ payogavipattipaṭibāḷhāni na @Footnote: ¹ cha.Ma. dhāressāmīti ² cha.Ma. dehīti ³ cha.Ma. adātuṃ @⁴ cha.Ma. nābhavissā ⁵ cha.Ma. tiyojanasatike ⁶ cha.Ma. alabhissā @⁷ cha.Ma. sakkotīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page478.

Vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catasso sampattiyo āgamma vipākadāyakaṃ kalyāṇakammaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitattā na vipaccati. Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti, kālena manussaloke nibbattāpenti, kālena devaloke. Evaṃ gativipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gatisampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃyeva patiṭṭhito abhirūpo dassanīyo pāsādiko brahmavacchasadiso. Tassa upadhisampattiyaṃ ṭhitattā kalyāṇakammāni vipākaṃ denti. Sace rājakule nibbattati, aññesu jeṭṭhakabhātikesu santesupi "etassa attabhāvo samiddho, etassa chatte ussāpite lokassa phāsu bhavissatī"ti tameva rajje abhisiñcanti. Uparājagehādīsu nibbatto pitu accayena uparajjaṃ senāpatiṭṭhānaṃ bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṃ seṭṭhiṭṭhānaṃ labhati. Evaṃ upadhivipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhisampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena kālasampattiyaṃ nibbatto surājasumanussakāle, tādisāya kālasamiddhiyā nibbattassa kalyāṇakammaṃ vipākaṃ deti. Tatridaṃ mahāsoṇattheravatthu kathetabbaṃ:- brāhmaṇatissabhaye kira cittalapabbate dvādasa bhikkhusahassāni paṭivasanti, tathā tissamahāvihāre. Dvīsupi mahāvihāresu ^1- tiṇṇaṃ vassānaṃ ekarattameva vatthaṃ ^2- mahāmūsikāyo khāditvā thusamattameva ṭhapesuṃ. @Footnote: ¹ cha.Ma. vihāresu ² Ma. vattaṃ, cha. vaṭṭaṃ. evamuparipi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page479.

Cittalapabbate bhikkhusaṃgho "tissamahāvihāre vatthaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā"ti vihārato nikkhami. Tissamahāvihārepi bhikkhusaṃgho "cittalapabbate vatthaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā"ti vihārato nikkhami. Ubhatopi ekissā gambhīrakandarāya tīre samāgantvā ^1- pucchitvā vatthassa khīṇabhāvaṃ ñatvā "tattha gantvā kiṃ karissāmā"ti catuvīsati bhikkhusahassāni gambhīrakandaravanaṃ pavisitvā nisīditvā ^2- nisinnanīhāreneva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsu. Pacchā bhaye vūpasante bhikkhusaṃgho sakkaṃ devarājānaṃ gahetvā dhātuyo saṃharitvā cetiyaṃ akāsi. Brāhmaṇatissacoropi janapadaṃ viddhaṃsesi. Saṃgho sannipatitvā mantetvā "coraṃ paṭibāhatū"ti sakkassa santikaṃ aṭṭha there pesesi. Sakko devarājā "mayā bhante uppanno coro na sakkā paṭibāhituṃ, saṃgho parasamuddaṃ gacchatu, ahaṃ samuddārakkhaṃ karissāmī"ti. Saṃgho sabbadisāhi nāgadīpaṃ gantvā jambukolapaṭṭane tibhūmikaṃ mahāuḷumpaṃ bandhāpesi. Ekā bhūmikā udake osīdi, ekissā bhikkhusaṃgho nisinno, ekissā pattacīvarāni ṭhapayiṃsu. Saṃyuttabhāṇakacūḷasivatthero isidattatthero mahāsoṇattheroti tayo therā tāsaṃ parisānaṃ pāmokkhā. Tesu dve therā mahāsoṇattheraṃ āhaṃsu "āvuso mahāsoṇa abhirūha mahāuḷumpan"ti. Tumhe pana bhanteti. Āvuso udake maraṇampi thale maraṇampi ettakameva, ^3- na mayaṃ gamissāma, taṃ nissāya pana anāgate sāsanassa paveṇī ṭhassati, gaccha tvaṃ āvusoti. "nāhaṃ bhante tumhesu agacchantesu gamissāmī"ti yāvatatiyaṃ kathetvāpi theraṃ āropetuṃ asakkontā nivattiṃsu. Atha cūḷasivatthero isidattattheraṃ āha "āvuso isidatta anāgate mahāsoṇaṃ ^4- nissāya sāsanapaveṇī ṭhassati, mā kho naṃ hatthato vissajjehī"ti. @Footnote: ¹ cha.Ma. samāgatā ² cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati @³ cha.Ma. ekameva ⁴ cha.Ma. mahāsoṇattheraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page480.

Tumhe pana bhanteti. "ahaṃ mahācetiyaṃ vandissāmī"ti dve there anusāsitvā anupubbena cārikaṃ caranto mahāvihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye mahāvihāro suñño, cetiyaṅgaṇe eraṇḍā jātā, cetiyaṃ gacchehi parivāritaṃ, sevālena pariyonaddhaṃ. Thero dharamānakabuddhassa nipaccakāraṃ ^1- dassento viya mahācetiyaṃ vanditvā pacchimadisāya sālaṃ pavisitvā olokento "evarūpassa nāma lābhaggayasaggappattassa sarīradhātunicayaṭṭhānaṃ ^2- anāthaṃ jātan"ti cintayamāno nisīdi. Athāvidūre rukkhe adhivatthā devatā addhikamanussarūpena taṇḍulanāḷiñca guḷapiṇḍañca ādāya therassa santikaṃ gantvā kattha gacchatha bhanteti. Ahaṃ dakkhiṇadisaṃ upāsakāti. Ahampi tattheva gantukāmo, saha gacchāma bhanteti. Ahaṃ dubbalo tava gatiyā gantuṃ na sakkhissāmi, tvaṃ purato gaccha upāsakāti. "ahampi tumhākaṃ gatiyā gamissāmī"ti therassa pattacīvaraṃ aggahesi. Tissavāpīpāḷiṃ āruḷhakāle ca pattaṃ āharāpetvā pānakaṃ katvā adāsi. Therassa pītamatteyeva balamattā saṇṭhāti. Devatā paṭhaviṃ saṅkhipitvā veṇunadīsantike ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ patvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā adāsi. Punadivase therena mukhe dhovitamatte yāguṃ pacitvā adāsi, yāguṃ pītassa bhattaṃ pacitvā upanāmesi. Thero "tuyhaṃ ṭhapehi upāsakā"ti pattaṃ hatthena pidahi. "ahaṃ na dūraṃ gamissāmī"ti devatā therasseva patte bhattaṃ pakkhipitvā katabhattakiccassa therassa ^3- pattacīvaramādāya gamanamaggaṃ ^4- paṭipannā paṭhaviṃ saṅkhipitvā jajjaranadīsantikaṃ netvā "bhante etaṃ paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ, dhumo ^5- paññāyati, ahaṃ purato gamissāmī"ti theraṃ vanditvā attano bhavanaṃ agamāsi. Thero sabbampi bhayakālaṃ paṇṇakhādakamanusse nissāya vasi. @Footnote: ¹ cha.Ma. nipaccākāraṃ ² Sī. sarīradhātucetiyaṭṭhānaṃ @³ cha.Ma. katabhattakicce there ⁴ cha.Ma. maggaṃ ⁵ cha.Ma. dhūmo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page481.

Isidattattheropi anupubbena cārikaṃ caranto aḷajanapadaṃ sampāpuṇi. Tattha manussā nātipakkāni madhukaphalāni bhinditvā aṭṭhiṃ ādāya tacaṃ chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero "āvuso mahāsoṇa bhikkhāhāro paññāyatī"ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Taruṇadārikā ^1- theraṃ ṭhitaṃ disvā "iminā koci attho bhavissatī"ti vālukaṃ puñjitvā madhukaphalattacaṃ patte pakkhipitvā adaṃsu. Therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ soyeva āhāro ahosi. Anupubbena coriyassaraṃ sampāpuṇiṃsu. Manussā kumudāni gahetvā kumudanāḷe chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero "āvuso mahāsoṇa bhikkhāhāro paññāyatī"ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Gāmadārakā kumudanāḷe sodhetvā patte pakkhipitvā adaṃsu. Therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattameva so ^2- āhāro ahosi. Anupubbena carantā paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ gāmadvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Tattha ekissā dārikāya mātāpitaro araññaṃ gacchantā "sace koci ayyo āgacchati, katthaci gantuṃ mā adāsi, ayyassa vasanaṭṭhānaṃ ācikkheyyāsi ammā"ti āhaṃsu. Sā there disvā pattaṃ gahetvā nisīdāpesi. Gehe dhaññajāti nāma natthi. Vāsiṃ pana gahetvā guñjacocarukkhattacaṃ guñjalatāpattehi saddhiṃ ekato koṭṭetvā tayo piṇḍe katvā ekaṃ isidattattherassa, ekaṃ mahāsoṇattherassa patte ṭhapetvā "atirekapiṇḍaṃ isidattattherassa patte ṭhapessāmī"ti hatthaṃ pasāresi, hattho parivattitvā mahāsoṇattherassa patte patiṭṭhāpesi. Isidattatthero "brāhmaṇatissabhaye guñjacocapiṇḍe vipākadāyakakammaṃ desakālasampadāya kīvapamāṇaṃ vipākaṃ dassatī"ti āha. Te taṃ samparibhuñjitvā vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Sāpi araññato āgatānaṃ mātāpitūnaṃ ācikkhi "dve therā āgatā, @Footnote: ¹ cha.Ma. taruṇadārakā ² cha.Ma. sova

--------------------------------------------------------------------------------------------- page482.

Tesaṃ me vasanaṭṭhānaṃ ācikkhitan"ti. Te ubhopi therānaṃ santikaṃ gantvā vanditvā "bhante yaṃ mayaṃ labhāma, tena tumhe paṭijaggissāma, idheva vasathā"ti paṭiññaṃ gaṇhiṃsu. Therāpi sabbabhayakālaṃ te upanissāya vasiṃsu. Brāhmaṇatissacore mate pitumahārājā chattaṃ ussāpesi. "bhayaṃ vūpasantaṃ, janapado sampuṇṇo"ti sutvā parasamuddato bhikkhusaṃgho nāvāya mahātitthapaṭṭane oruyha "mahāsoṇatthero kahaṃ vasatī"ti pucchitvā therassa santikaṃ agamāsi. Thero pañcasatabhikkhuparivāro ^1- kālakagāme maṇḍalārāmavihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye kālakagāme sattamattāni kulasatāni paṭivasanti. Rattibhāge devatā āhiṇḍitvā "mahāsoṇatthero pañcasatabhikkhuparivāro maṇḍalārāmavihāraṃ sampatto, ^2- ekeko navahatthena sāṭakena saddhiṃ ekekakahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ detū"ti manusse avocuṃ. Punadivase ca therā kālakagāme piṇḍāya pavisiṃsu. Manussā nisīdāpetvā yāguṃ adaṃsu. Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtatthero ^3- saṃghatthero hutvā nisīdi. Eko mahāupāsako taṃ vanditvā "bhante mahāsoṇatthero nāma kataro"ti pucchi. Tena samayena thero navakataro ^4- hoti pariyante nisinno. Thero hatthaṃ pasāretvā "mahāsoṇo nāma esa upāsakā"ti āha. Upāsako taṃ vanditvā pattaṃ gaṇhāti. Thero na deti. Tissabhūtatthero "āvuso soṇa yathā tvaṃ na jānāsi, mayampi evameva na jānāma, puññavantānaṃ devatā paripācenti, pattaṃ muñca ^5- sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṃ karohī"ti āha. Thero pattaṃ adāsi. Mahāupāsako pattaṃ ādāya gantvā kahāpaṇagghanakassa piṇḍapātassa pūretvā navahatthasāṭakaṃ ādhārakaṃ katvā āharitvā therassa hatthe ṭhapesi. Aparopi upāsako therassāti satta sāṭakasatāni satta ca piṇḍapātasatāni therasseva adaṃsu. @Footnote: ¹ cha.Ma. pañcabhikkhusataparivāro ² cha.Ma. patto @³ cha.Ma. tissabhūtitthero. evamuparipi ⁴ cha.Ma. navako ⁵ cha.Ma. dehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page483.

Thero bhikkhusaṃghassa saṃvibhāgaṃ katvā anupubbena mahāvihāraṃ pāpuṇitvā mukhaṃ dhovitvā mahābodhiṃ vanditvā mahācetiyaṃ vanditvā thūpārāme ṭhito cīvaraṃ pārupitvā bhikkhusaṃghaparivāro dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā dvārato yāva valañjanakasālā etasmiṃ antare saṭṭhikahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ labhi. Tato paṭṭhāya pana sakkārassa pamāṇaṃ natthi. Evaṃ kālavipattiyaṃ madhukaphalattacopi kumudanāḷīpi dullabhā jātā, kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho udapādi. Vattabbakanigrodhattherassāpi sāmaṇerakāle brāhmaṇatissabhayaṃ udapādi, sāmaṇero ca upajjhāyo cassa parasamuddaṃ na agamaṃsu, "paṇṇakhādakamanusse upanissāya vasissāmā"ti paccantābhimukhā ahesuṃ. Sāmaṇero sattāhamattaṃ anāhāro hutvā ekasmiṃ gāmaṭṭhāne tālarukkhe tālapakkaṃ disvā upajjhāyaṃ āha "bhante thokaṃ āgametha, tālapakkaṃ pātessāmī"ti. Dubbalosi tvaṃ sāmaṇera, mā abhiruhīti. "abhiruhissāmi bhante"ti khuddakavāsiṃ gahetvā tālaṃ abhiruyha ^1- tālapiṇḍiṃ ^2- chindituṃ ārabhi, vāsiphalaṃ nikkhamitvā bhūmiyaṃ pati. Thero cintesi "ayaṃ kilamantova rukkhaṃ āruḷho, kinnu kho idāni karissatī"ti. Sāmaṇero tālapaṇṇaṃ phāletvā phāletvā vāsidaṇḍake bandhitvā ghaṭento ghaṭento bhūmiyaṃ pātetvā "bhante sādhu vatassa, sace vāsiphalaṃ ettha paveseyyāthā"ti āha. Thero "upāyasampanno sāmaṇero"ti vāsiphalaṃ pavesetvā adāsi. So vāsiṃ ukkhipitvā tālaphalāni pātesi. Thero vāsiṃ pātāpetvā pavaṭṭitvā gataṃ tālaphalaṃ chinditvā ^3- sāmaṇeraṃ otiṇṇakāle āha "sāmaṇera tvaṃ dubbalo, idaṃ tāva khādāhī"ti. "nāhaṃ bhante tumhehi akhādite khādissāmī"ti vāsiṃ gaṇhitvā tālaphalāni chinditvā ^3- pattaṃ nīharitvā tālamiñjaṃ pakkhipitvā therassa datvā sayaṃ khādi. Yāva tālaphalāni ahesuṃ, tāva tattheva @Footnote: ¹ cha.Ma. āruyha ² cha.Ma. tālapiṇḍaṃ ³ cha.Ma. bhinditvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page484.

Vasitvā phalesu khīṇesu anupubbena paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ pavisiṃsu. Sāmaṇero therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggi. Thero sāmaṇerassa ovādaṃ datvā vihāraṃ pāvisi. Sāmaṇero "anāyatane naṭṭhānaṃ attabhāvānaṃ pamāṇaṃ natthi, buddhānaṃ upaṭṭhānaṃ karissāmī"ti cetiyaṅgaṇaṃ gantvā appaharitaṃ karoti, sattāhamattaṃ nirāhāratāya pavedhamāno patitvā nipannakova tiṇāni uddharati. Ekacce ca manussā araññe carantā madhuṃ labhitvā dārūni ceva sākapaṇṇañca gahetvā tiṇacalanasaññāya "migo nu kho eso"ti sāmaṇerassa santikaṃ gantvā "kiṃ karosi sāmaṇerā"ti āhaṃsu. Tiṇagaṇṭhiṃ gaṇhāmi upāsakāti. Aññopi koci atthi bhanteti. Āma upāsakā upajjhāyo me antogabbheti. "mahātherassa datvā khādeyyāsi bhante"ti sāmaṇerassa madhuṃ datvā attano vasanaṭṭhānaṃ ācikkhitvā "mayaṃ sākhābhaṅgaṃ ^1- karontā gamissāma, etāya saññāya theraṃ gahetvā āgaccheyyāsi ayyā"ti vatvā agamaṃsu. Sāmaṇero madhuṃ gahetvā therassa santikaṃ gantvā bahi ṭhatvā "vandāmi bhante"ti āha. Thero "sāmaṇero jighacchāya anuḍayhamāno āgato bhavissatī"ti tuṇhī ahosi. Sopi puna "vandāmi bhante"ti āha. Kasmā sāmaṇera dubbalabhikkhūnaṃ sukhena nipajjituṃ na desīti. Dvāraṃ vivarituṃ te ^2- sāruppaṃ bhanteti. Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā "kinte sāmaṇera laddhan"ti āha. Manussehi madhu dinnaṃ, khādituṃ sāruppaṃ bhanteti. Sāmaṇera evameva khādituṃ kilamissāma, pānakaṃ katvā pivissāmāti. Sāmaṇero pānakaṃ katvā therassa ^3- adāsi. Atha naṃ thero "manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ pucchasi sāmaṇerā"ti āha. Sayameva ācikkhiṃsu bhanteti. "sāmaṇera pātova gacchantā kilamissāma, ajjeva gamissāmā"ti pattacīvaraṃ gaṇhāpetvā nikkhami. Te gantvā manussānaṃ vasanaṭṭhānassa avidūre nipajjiṃsu. @Footnote: ¹ cha.Ma. sākhabhaṅgaṃ ² cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati @³ cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page485.

Sāmaṇero rattibhāge cintesi "mayā pabbajitakālato paṭṭhāya gāmante aruṇaṃ nāma na uṭṭhāpitapubban"ti, so pattaṃ gahetvā aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ araññaṃ agamāsi. Mahāthero sāmaṇeraṃ nipannaṭṭhāne apassanto "manussakhādakehi gahito bhavissatī"ti cintesi. Sāmaṇero araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetvā pattena udakañca dantakaṭṭhañca gahetvā āgami. Sāmaṇera kuhiṃ gatosi, mahallakabhikkhūnaṃ te vitakko uppādito, daṇḍakammaṃ āharāti. Āharissāmi bhanteti. Thero mukhaṃ dhovitvā cīvaraṃ pārupi. Ubhopi manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Manussāpi attano paribhogaṃ kandamūlaphalapaṇṇaṃ adaṃsu. Theropi paribhuñjitvā vihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero udakaṃ āharitvā "pāde dhovissāmi ^1- bhante"ti āha. Sāmaṇera tvaṃ rattiṃ kahaṃ gato, amhākaṃ vitakkaṃ uppādesīti. Bhante gāmante me aruṇaṃ na uṭṭhāpitapubbaṃ, aruṇuṭṭhāpanatthāya araññaṃ agamāsinti. ^2- "sāmaṇera na tuyhaṃ daṇḍakammaṃ anucchavikaṃ, amhākaṃ anucchavikan"ti vatvā thero tasmiṃyeva ṭhāne vasi, sāmaṇerassa ca saññaṃ adāsi "mayaṃ tāva mahallakā, `idaṃ nāma bhavissatī'ti na sakkā jānituṃ, tvaṃ attānaṃ rakkheyyāsī"ti. Thero kira anāgāmī, taṃ aparabhāge manussakhādakā khādiṃsu. Sāmaṇero attānaṃ rakkhitvā bhaye vūpasante tathārūpe ^3- ṭhāne upajjhaṃ gāhetvā upasampanno hutvā buddhavacanaṃ uggahetvā tipiṭakadharo hutvā vattabbakanigrodhatthero nāma jāto. Pitumahārājā rajjaṃ paṭipajji. Parasamuddā āgatāgatā bhikkhū "kahaṃ vattabbakanigrodhatthero, kahaṃ vattabbakanigrodhatthero"ti pucchitvā tassa santikaṃ agamaṃsu. Mahābhikkhusaṃgho theraṃ parivāresi. So mahābhikkhusaṃghaparivuto anupubbena mahāvihāraṃ patvā mahābodhiṃ mahācetiyaṃ thūpārāmañca vanditvā nagaraṃ pāyāsi. ^4- @Footnote: ¹ cha.Ma. dhovāmi ² cha.Ma. agacchinti @³ cha.Ma. yathārūpe ⁴ cha.Ma. pāvisi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page486.

Yāva dakkhiṇadvārā gacchantasseva navasu ṭhānesu ticīvaraṃ uppajji, antonagaraṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya mahāsakkāro uppajji. Iti kālavipattiyaṃ tālaphalakandamūlapaṇṇampi dullabhaṃ jātaṃ, kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho uppanno. ^1- Evaṃ kālavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena sammāpayoge patiṭṭhito tīṇi sucaritāni pūreti, pañcasīlaṃ dasasīlaṃ rakkhati. Kālasampattiyaṃ nibbattassa rājāno sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā rājakaññāyo etassa anucchavikāti pesenti, yānavāhanamaṇisuvaṇṇarajatādibhedaṃ taṃ taṃ paṇṇākāraṃ etassa anucchavikanti pesenti. Pabbajjūpagatopi mahāyaso hoti mahānubhāvo. Tatridaṃ vatthu:- kūṭakaṇṇarājā kira girigāmakaṇṇavāsikaṃ cūḷasudhammattheraṃ mamāyati, so uppalavāpiyaṃ vasamāno theraṃ pakkosāpesi. Thero āgantvā mālārāmavihāre vasati. Rājā therassa mātaraṃ pucchi "kiṃ thero piyāyatī"ti. Kandaṃ mahārājāti. Rājā kandaṃ gāhāpetvā vihāraṃ gantvā therassa dadamāno mukhaṃ ulloketuṃ nāsakkhi, so nikkhamitvā ca bahipariveṇe deviṃ pucchi "kīdiso thero"ti. Tvaṃ puriso hutvā ulloketuṃ na sakkosi, ahaṃ kathaṃ sakkhissāmi, nāhaṃ jānāmi kīdisoti. Rājā "mama raṭṭhe balikārakaṃ gahapatiputtaṃ ulloketuṃ na visahāmi, mahantaṃ vata bho buddhasāsanaṃ nāmā"ti apphoṭesi. Tipiṭakacūḷanāgattherampi mamāyati, tassa aṅguliyaṃ ekā piḷakā uṭṭhahi. Rājā "theraṃ passissāmī"ti vihāraṃ gantvā balavapemena aṅguliṃ mukhena gaṇhi, antomukheyeva piḷakā bhinnā, pubbalohitaṃ anuṭṭhuhitvā there @Footnote: ¹ cha.Ma. uppannoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page487.

Sinehena amataṃ viya ajjhohari. Soyeva thero aparabhāge maraṇamañce nipajji. Rājā gantvā asucikapallakaṃ sīse ṭhapetvā "dhammasakaṭassa akkho bhijjatī"ti paridevamāno vicari. Paṭhavissarassa asucikapallakaṃ sīsena ukkhipitvā vicaraṇaṃ nāma kassa gatamaggo, sammāpayogassa gatamaggo. ^1- Evaṃ payogavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogasampattimāgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitaṃ kalyāṇakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso sampattiyo āgamma deti. Tatridaṃ bhūtamatthaṃ katvā opammaṃ:- eko kira mahārājā ekassa amaccassa appamattakena kujjhitvā taṃ bandhanāgāre bandhāpesi, tassa ñātakā rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā kiñci avatvā caṇḍakodhe vigate rājānaṃ tassa niraparādhabhāvaṃ jānāpesuṃ. Rājā muñcitvā tassa ṭhānantaraṃ paṭipākatikaṃ akāsi. Athassa tato tato āgacchantānaṃ paṇṇākārānaṃ pamāṇaṃ nāhosi. Manussā sampaṭicchituṃ nāsakkhiṃsu. Tattha rañño appamattakena kujjhitvā tassa bandhanāgāre bandhāpitakālo viya puthujjanassa niraye nibbattakālo, athassa ñātakehi rājānaṃ saññāpetvā ṭhānantarassa paṭipākatikakaraṇakālo viya tassa sagge nibbattakālo, paṇṇākāraṃ sampaṭicchituṃ asamatthakālo viya catasso sampattiyo āgamma kalyāṇakammānaṃ devalokato manussalokaṃ, manussalokato devalokanti evaṃ sukhaṭṭhānato sukhaṭṭhānameva netvā kappasatasahassampi sukhavipākaṃ datvā nibbānasampāpanaṃ veditabbaṃ. Evaṃ tāva pālivasena dutiyabalaṃ dīpetvā puna "ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko"ti iminā paṭisambhidānayenāpi ^2- dīpetabbaṃ. Tattha ahosi kammanti atīte āyūhitaṃ kammaṃ atīteyeva ahosi. Yena ca atīte vipāko dinno, taṃ @Footnote: ¹ cha.Ma. gatamaggoti ² khu.paṭi. 31/523/414 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page488.

Sandhāya ahosi kammavipākoti vuttaṃ. Diṭṭhadhammavedanīyādīsu pana bahūsupi āyūhitesu ekaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vipākaṃ deti, sesāni avipākāni. Ekaṃ upapajjavedanīyaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, sesāni avipākāni. Ekenānantariyena niraye upapajjati, sesāni avipākāni. Aṭṭhasu samāpattīsu ekāya brahmaloke nibbattati, sesā avipākā. Idaṃ sandhāya nāhosi kammavipākoti vuttaṃ. Yo pana bahumpi kusalākusalaṃ kammaṃ katvā kalyāṇamittaṃ nissāya arahattaṃ pāpuṇāti, etassa kammavipāko nāhosi nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ etarahi vipākaṃ deti, taṃ ahosi kammaṃ atthi kammavipāko nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati, taṃ ahosi kammaṃ natthi kammavipāko nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati, taṃ ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati, taṃ ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko nāma. Yaṃ etarahi āyūhitaṃ etaraheva vipākaṃ deti, taṃ atthi kammaṃ atthi kammavipāko nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati, taṃ atthi kammaṃ natthi kammavipāko nāma. Yaṃ etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati, taṃ atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati, taṃ atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko nāma. Yaṃ sayampi anāgataṃ, vipākopissa anāgato, taṃ bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko nāma. Yaṃ sayaṃ bhavissati, purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati, taṃ bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko nāma. Idaṃ tathāgatassāti idaṃ sabbehipi etehi ākārehi tathāgatassa kammantaravipākantarajānanañāṇaṃ akampiyaṭṭhena dutiyabalaṃ veditabbanti. Dutiyabalaniddesavaṇṇanā. -------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page489.

Tatiyabalaniddesa [811] Tatiyabalaniddese maggoti vā paṭipadāti vā kammassevetaṃ nāmaṃ. Nirayagāminītiādīsu nirassādaṭṭhena niratiatthena ca nirayo. Uddhaṃ anugantvā tiriyaṃ añcitāti tiracchānā, tiracchānāyeva tiracchānayoni. Petatāya pitti, ^1- ito pecca gatabhāvenāti attho. Pittiyeva pittivisayo. Manassa ussannatāya manussā, manussāva manussaloko. Dibbanti pañcahi kāmaguṇehi adhimattāya vā ṭhānasampattiyāti devā, devāva devaloko. Vānaṃ vuccati taṇhā, taṃ tattha ^2- natthīti nibbānaṃ. Nirayaṃ gacchatīti nirayagāmī. Idaṃ maggaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭipadā pana nirayagāminī nāma hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Imaṃ sabbampi paṭipadaṃ tathāgato pajānāti. Kathaṃ? sakalagāmavāsikesupi hi ekato ekaṃ sūkaraṃ vā migaṃ vā jīvitā Voropentesu sabbesampi cetanā parassa jīvitindriyārammaṇāva hoti, taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva nānā hoti. Tesu hi eko ādarena chandajāto karoti, eko "ehi tvampi karohī"ti parehi nippīḷitattā karoti, eko samānacchando viya hutvā appaṭibāhiyamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṃ, eko pittivisaye. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva "iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati, esa tiracchānayoniyaṃ, esa pittivisaye"ti pajānāti. Niraye nibbattamānampi "esa aṭṭhasu mahānirayesu nibbattissati, esa soḷasasu ussadesūti ^3- pajānāti. Tiracchānayoniyaṃ nibbattamānampi "esa apādako bhavissati, esa dipādako, esa catuppādako, esa bahuppādako"ti pajānāti. Pittivisaye nibbattamānampi "esa nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī"ti pajānāti. @Footnote: ¹ cha.Ma. petti. evamuparipi ² cha.Ma. ettha @³ cha.Ma. ussadanirayesu nibbattissatīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page490.

Tesu ca kammesu "idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī"ti pajānāti. Tathā sakalagāmavāsikesu ekato piṇḍapātaṃ dadamānesu sabbesampi cetanā piṇḍapātārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva purimanayena nānā hoti. Tesu keci devaloke nibbattanti, ^1- keci manussaloke. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva "iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati, esa devaloke"ti pajānāti. Devaloke nibbattamānampi "esa paranimmitavasavattīsu nibbattissati, esa nimmānaratīsu, esa tusitesu, esa yāmesu, esa tāvatiṃsesu, esa cātumahārājikesu, esa bhummadevesu, esa pana jeṭṭhakadevarājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ kārento ^2- paricārako hutvā nibbattissatī"ti pajānāti. Manussesu nibbattamānampi "esa khattiyakule nibbattissati, esa brāhmaṇakule, esa vessakule, esa suddakule, esa pana manussesu rājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ kārento ^2- paricārako hutvā nibbattissatī"ti pajānāti. Tesu ca kammesu "idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī"ti pajānāti. Tathā vipassanaṃ paṭṭhapentesuyeva "yena nīhārena vipassanā āraddhā, esa arahattaṃ pāpuṇissati, esa arahattaṃ pattuṃ na sakkhissati, esa anāgāmīyeva bhavissati, esa sakadāgāmīyeva, esa sotāpannoyeva, esa pana maggaṃ vā phalaṃ vā sacchikātuṃ na sakkhissati, lakkhaṇārammaṇāya vipassanāyameva ṭhassati, esa paccayapariggaheyeva ṭhassati, esa nāmarūpapariggaheyeva ṭhassati, esa arūpapariggaheyeva ṭhassati, esa rūpapariggaheyeva ṭhassati, esa mahābhūtamattameva vavatthapessati, esa kiñci sallakkhetuṃ na sakkhissatī"ti pajānāti. @Footnote: ¹ cha.Ma. nibbattissanti ² cha.Ma. karonto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page491.

Kasiṇaparikammaṃ karontesupi "etassa parikammamattameva bhavissati, nimittaṃ uppādetuṃ na sakkhissati, esa pana nimittaṃ uppādetuṃ sakkhissati, appanaṃ pāpetuṃ na sakkhissati. Esa appanaṃ pāpetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhissatī"ti pajānātīti. Tatiyabalaniddesavaṇṇanā. ---------- Catutthabalaniddesa [812] Catutthabalaniddese khandhanānattanti "ayaṃ rūpakkhandho nāma .pe. Ayaṃ viññāṇakkhandho nāmā"ti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ pajānāti. Tesupi "ekavidhena rūpakkhandho .pe. Ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho .pe. Bahuvidhena vedanākkhandho. Ekavidhena saññākkhandho .pe. Ekavidhena saṅkhārakkhandho .pe. Ekavidhena viññāṇakkhandho .pe. Bahuvidhena viññāṇakkhandho"ti evaṃ ekekassa khandhassa nānattaṃ pajānāti. Āyatananānattanti "idaṃ cakkhvāyatanaṃ nāma .pe. Idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmikā"ti evaṃ āyatananānattaṃ pajānāti dhātunānattatanti "ayaṃ cakkhudhātu nāma .pe. Ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā"ti evaṃ dhātunānattaṃ pajānāti. Puna anekadhātunānādhātulokanānattanti idaṃ na kevalaṃ upādinnakasaṅkhāralokasseva nānattaṃ tathāgato pajānāti, anupādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ tathāgato pajānātiyevāti dassetuṃ gahitaṃ. Paccekabuddhā hi dve ca aggasāvakā upādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ ekadesatova pajānanti, ^1- no nippadesato. Anupādinnakassa ^2- pana nānattaṃ na pajānanti. Sabbaññubuddho pana "imāya @Footnote: ¹ cha.Ma. jānanti ² cha.Ma. anupādinnakalokassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page492.

Nāma dhātuyā ussannāya imassa nāma rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷako, imassa maṭṭho, imassa bahalattaco, imassa tanuttaco. Imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ nāma hoti. Imāya pana dhātuyā ussannāya ^1- imassa rukkhassa pupaphaṃ nīlakaṃ hoti, pītakaṃ lohitakaṃ odātaṃ sugandhaṃ duggandhaṃ hoti. Imāya nāma dhātuyā ussannāya phalaṃ khuddakaṃ hoti, mahantaṃ dīghaṃ rassaṃ vaṭṭaṃ susaṇṭhānaṃ dussaṇṭhānaṃ maṭṭhaṃ pharusaṃ sugandhaṃ duggandhaṃ madhuraṃ tittakaṃ ambilaṃ kaṭkaṃ kasāvaṃ hoti. Imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa kaṇṭako tikhiṇo hoti, atikhiṇo ujuko kuṭilo tāmbo kāḷako nīlo odāto hotī"ti evaṃ anupādinnakasaṅkhāralokassa nānattaṃ pajānāti. Sabbaññubuddhānaṃyeva hi etaṃ balaṃ, na aññesanti. Catutthabalaniddesavaṇṇanā. -------- Pañcamabalaniddesa [813] Pañcamabalaniddese hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā. Paṇītādhimuttikāti kalyāṇajjhāsayā. Sevantīti nissayanti allīyanti. Bhajantīti upasaṅkamanti. Payirupāsantīti punappunaṃ upasaṅkamanti. Sace hi ācariyupajjhāyā na sīlavantā ^2- honti, saddhivihārikā sīlavantā ^2- honti, te attano ācariyupajjhāyepi na upasaṅkamanti, attanā sadise sāruppabhikkhūyeva upasaṅkamanti. Sace ācariyupajjhāyā sāruppabhikkhū, itare asāruppā, tepi na ācariyupajjhāye upasaṅkamanti, attanā sadise hīnādhimuttikeeva upasaṅkamanti. Evaṃ upasaṅkamanaṃ pana na kevalaṃ etaraheva, atītānāgatepīti dassetuṃ atītampi addhānantiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Idampana dussīlānaṃ @Footnote: ¹ cha.Ma. ussannattā ² cha.Ma. sīlavanto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page493.

Dussīlasevanameva, sīlavantānaṃ sīlavantasevanameva, duppaññānaṃ duppaññasevanameva, paññavantānaṃ paññavantasevanameva ko niyāmetīti? ajjhāsayadhātu niyāmeti. Sambahulā kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ gaṇabhikkhācāraṃ caranti. Manussā bahuṃ bhattaṃ āharitvā pattāni pūretvā "tumhākaṃ yathāsabhāgena paribhuñjathā"ti datvā uyyojesuṃ. Bhikkhūpi āhaṃsu "āvuso manussā dhātusampayuttakamme payojentī"ti. Tipiṭakacūḷābhayattheropi nāgadīpe cetiyavandanāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto ekasmiṃ gāme manussehi nimantito. Therena ca saddhiṃ eko asāruppo bhikkhu atthi, dhuravihārepi eko asāruppabhikkhu atthi. Dvīsu bhikkhusaṃghesu gāmaṃ osarantesu te ubhopi janā kiñcāpi āgantukena nevāsiko nevāsikena vā āgantuko na diṭṭhapubbo, evaṃ santepi ekato hutvā hasitvā hasitvā kathayamānā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Thero disvā "sammāsambuddhena jānitvā dhātusaṃyuttaṃ kathitan"ti āha. Evaṃ ajjhāsayadhātu niyāmetīti vatvā dhātusaṃyuttena ^1- ayamevattho dīpetabbo. Gijjhakūṭapabbatasmiñhi gilānaseyyāya nipanno bhagavā ārakkhanatthāya parivāretvā vasantesu sāriputtamoggallānādīsu ekamekaṃ attano attano parisāya saddhiṃ caṅkamantaṃ oloketvā bhikkhū āmantesi "passatha no tumhe bhikkhave sāriputtaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamantanti. Evambhanteti. Sabbe kho ete bhikkhave bhikkhū mahāpaññā"ti ^1- sabbaṃ vitthāretabbanti. Pañcamabalaniddesavaṇṇanā. -------------- Chaṭṭhabalaniddesa [814] Chaṭṭhabalaniddese āsayanti yattha sattā āsayanti nivasanti, taṃ tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ diṭṭhigataṃ vā yathābhūtañāṇaṃ vā. Anusayanti appahīnānusayitaṃ @Footnote: ¹ saṃ.ni. 16/99/149

--------------------------------------------------------------------------------------------- page494.

Kilesaṃ. Caritanti kāyādīhi abhisaṅkhataṃ kusalākusalaṃ. Adhimuttinti ajjhāsayaṃ. Apparajakkhetiādīsu paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesanti apparajakkhā. Tasseva mahantatāya mahārajakkhā. Ubhayenāpi mandakilese mahākilese ca satte dasseti. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākāRā. Viparītā dvākāRā. Ye kathitaṃ kāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Viparītā duviññāpayā. Ye ariyamaggapaṭivedhassa anucchavikā upanissayasampannā, te bhabbā. Viparītā abhabbā. [815] Evaṃ chaṭṭhabalassa mātikaṃ ṭhapetvā idāni yathāpaṭipāṭiyā bhājento katamo ca sattānaṃ āsayotiādimāha. Tatthassa sassato lokotiādīnaṃ attho heṭṭhā nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ ^1- vuttoyeva. Iti bhavadiṭṭhisannissitā vāti evaṃ sassatadiṭṭhiṃ vā sannissitā. Sassatadiṭṭhi hi ettha "bhavadiṭṭhī"ti vuttā, ucchedadiṭṭhi ca "vibhavadiṭṭhī"ti. Sabbadiṭṭhīnañhi sassatucchedadiṭṭhīhi saṅgahitattā sabbepime diṭṭhigatikā sattā imāva dve diṭṭhiyo sannissitā honti. Vuttampi cetaṃ:- "dvayanissito khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena atthitañceva natthitañcā"ti. ^2- Ettha hi atthitāti sassataṃ. Natthitāti ucchedo. Ayantāva vaṭṭasannissitānaṃ puthujjanānaṃ sattānaṃ āsayo. Idāni vivaṭṭasannissitānaṃ suddhasattānaṃ āsayaṃ dassetuṃ ete vā pana ubho ante anupagammātiādi vuttaṃ. Tattha ete vā panāti eteyeva. Ubho anteti sassatucchedasaṅkhāte dve ante. Anupagammāti anallīyitvā. Idappaccayatā- paṭiccasamuppannesu dhammesūti idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannesu dhammesu ca. Anulomikā khantīti vipassanāñāṇaṃ. Yathābhūtaṃ ñāṇanti maggañāṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ @Footnote: ¹ saṅgaṇī. A. 1/1105/428 ² saṃ.ni. 16/15/18

--------------------------------------------------------------------------------------------- page495.

Hoti:- yā paṭiccasamuppāde ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca ete ubho sassatucchedaante anupagantvā vipassanā paṭiladdhā, yañca tato uttarimaggañāṇaṃ, ayaṃ sattānaṃ āsayo, ayaṃ vaṭṭasannissitānañca vivaṭṭasannissitānañca sabbesampi sattānaṃ āsayo, idaṃ vasanaṭṭhānanti. Ayaṃ ācariyānaṃ samānaṭṭhakathā. Vitaṇḍavādī panāha "maggo nāma vāsaṃ viddhaṃsento gacchati, nanu tvaṃ maggo vāsoti vadesī"ti. So vattabbo "tvaṃ ariyavāsabhāṇako hosi na hosī"ti. Sace pana "na homī"ti vadati, "tvaṃ abhāṇakatāya na jānāsī"ti vattabbo. Sace "bhāṇakosmī"ti vadati, suttaṃ āharā"ti vattabbo. Sace āharati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce āharati, sayaṃ āharitabbaṃ "dasayime bhikkhave ariyavāsā, ye ariyā ^1- āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā"ti. ^2- Etañhi suttaṃ maggassa vāsabhāvaṃ dīpeti, tasmā sukathitamevetanti. Idampana bhagavā sattānaṃ āsayaṃ jānanto imesañca diṭṭhigatānaṃ vipassanāñāṇamaggañāṇānaṃ appavattikkhaṇepi pajānātieva. Vuttampi cetaṃ:- "kāmaṃ sevantaññeva jānāti `ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto'ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti `ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto'ti. Byāpādaṃ .pe. Abyāpādaṃ .pe. Thīnamiddhaṃ .pe. Ālokasaññaṃ sevantaññeva jānāti `ayaṃ puggalo ālokasaññāgaruko ālokasaññāsayo ālokasaññādhimutto"ti. ^3- [816] Anusayaniddese kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo. Yaṃ loke piyarūpanti yaṃ imasmiṃ loke piyajātikaṃ. Sātarūpanti sātajātikaṃ assādapadaṭṭhānaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Ettha sattānaṃ rāgānusayo anusetīti etasmiṃ iṭṭhārammaṇe sattānaṃ appahīnaṭṭhena @Footnote: ¹ ka. yadariyā ² aṅ.dasaka. 24/19/23 ³ khu.paṭi. 31/278/180 (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page496.

Rāgānusayo anuseti. Yathā nāma udake nimuggassa heṭṭhā ca upari ca samantabhāge ca udakameva hoti, evameva iṭṭhārammaṇe rāguppatti nāma sattānaṃ āciṇṇasamāciṇṇā. Tathā aniṭṭhārammaṇe paṭighuppatti. Iti imesu dvīsu dhammesūti evaṃ imesu dvīsu kāmarāgapaṭighavantesu iṭṭhāniṭṭhārammaṇadhammesu. Avijjānupatitāti kāmarāgapaṭighasampayuttā hutvā ārammaṇakaraṇavasena avijjā anupatitā. Tadekaṭṭhoti tāya avijjāya sampayuttekaṭṭhavasena ekaṭṭho. Māno ca diṭṭhi ca vicikicchā cāti navavidho māno dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi aṭṭhavatthukā ca vicikicchā. Bhavarāgānusayo panettha kāmarāgānusayeneva saṅgahitoti veditabbo. [817] Caritaniddese terasa cetanā puññābhisaṅkhāro, dvādasa apuññābhisaṅkhāro, catasso āneñjābhisaṅkhāro. Tattha kāmāvacaro parittabhūmiko, itaro mahābhūmiko. Tīsupi vā etesu yo koci appavipāko parittabhūmiko, bahuvipāko mahābhūmikoti veditabbo. [818] Adhimuttiniddeso heṭṭhā pakāsitova. Kasmā panāyaṃ adhimutti heṭṭhā vuttāpi puna gahitāti? ayañhi heṭṭhā pāṭiyekkaṃ baladassanavasena gahitā, idha sattānaṃ tikkhindriyamudindriyabhāvadassanatthaṃ. [819] Mahārajakkhaniddese ussadagatānīti vepullagatāni. Pahānakkamavasena cesa uppaṭipāṭiyā niddeso kato. [820] Anussadagatānīti avepullagatāni. Tikkhindriyamudindriyaniddese upanissayaindriyāni nāma kathitāni. Uppaṭipāṭiyā niddese panettha payojanaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. [823] Tathā dvākāraniddesādīsu pāpāsayāti akusalāsayā. Pāpacaritāti apuññābhisaṅkhāraparipūrakā. Pāpādhimuttikāti sakkāyābhiratā vaṭṭajjhāsayā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page497.

[824] Svākāraniddese yasmā kalyāṇo nāma anusayo natthi, tasmā "kalyāṇānusayā"ti na vuttaṃ. Sesaṃ vuttavipariyāyena veditabbaṃ. [826] Bhabbābhabbaniddese kammāvaraṇenāti pañcavidhena anantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukapaṭisandhipi vipākāvaraṇamevāti veditabbā. Assaddhāti buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa pādakaṃ na hoti, so duppaññoyeva nāma. Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhāta maggaṃ okkamituṃ abhabbā. [827] Na kammāvaraṇenātiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. Idaṃ dvinnaṃ ñāṇānaṃ bhājanīyaṃ indriyaparopariyattiñāṇassa ca āsayānusayañāṇassa ca. Ettha hi āsayānusayañāṇena indriyaparopariyattiñāṇampi bhājitaṃ. Iti imāni dve ñāṇāni ekato hutvā ekaṃ balañāṇaṃ nāma jātanti. Chaṭṭhabalaniddesavaṇṇanā. ------------ Sattamabalaniddesa [828] Sattamabalaniddese jhāyatīti jhāyī. Cattāro jhāyīti jhāyino cattāro janā vuccanti. Tattha paṭhamacatukke tāva paṭhamo samāpattilābhī samānoyeva na lābhimhīti, kammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva na kammaṭṭhānanti saññī hoti, ayaṃ appaguṇajjhānalābhīti veditabbo. Dutiyo samāpattiyā alābhīyeva lābhimhīti,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page498.

Akammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva kammaṭṭhānanti saññī hoti, ayaṃ niddājhāyī nāma. Niddāyitvā paṭibuddho evaṃ maññati. Tatiyo samāpattilābhī samāno samāpattilābhimhīti, kammaṭṭhānameva samānaṃ kammaṭṭhānanti saññī hoti, ayaṃ paguṇajjhānalābhīti veditabbo. Catuttho alābhīyeva alābhimhīti, akammaṭṭhānaṃyeva akammaṭṭhānanti saññī hoti, evamettha dve janā ajjhāyinova jhāyīnaṃ anto paviṭṭhattā jhāyīti vuttā. Dutiyacatukke sasaṅkhārena sappayogena samādhipāribandhikadhamme vikkhambhento dandhaṃ samāpajjati nāma, ekadvicittavāre ṭhatvā sahasā vuṭṭhahanto khippaṃ vuṭṭhāti nāma. Sukheneva pana samādhipāribandhikadhamme sodhento khīppaṃ samāpajjati nāma, yathāparicchedena avuṭṭhahitvā kālaṃ atināmetvā vuṭṭhahanto dandhaṃ vuṭṭhāti nāma. Itare dvepi imināva nayena veditabbā. Ime cattāropi janā samāpattilābhinova. Tatiyacatukke idaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ idaṃ caturaṅgikanti evaṃ aṅgavavatthānaparicchede cheko samādhismiṃ samādhikusalo nāma, nīvaraṇāni pana vikkhambhetvā cittamañjusāya cittaṃ ṭhapetuṃ acheko no samādhismiṃ samāpattikusalo nāma. Itarepi tayo imināva nayena veditabbā. Imepi cattāro samāpattilābhinoyeva. Idāni yāni jhānāni nissāya ime puggalā jhāyī nāma jātā, tāni dassetuṃ cattāri jhānānītiādimāha. Tattha cattāri jhānāni tayo ca vimokkhā atthato heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyameva ^1- pakāsitā. Sesānampi vimokkhaṭṭho tattha vuttanayeneva veditabbo. Apicettha paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccanato ārammaṇe ca adhimuccanato vimokkho nāma. Aṭṭhamo @Footnote: ¹ saṅgaṇī.A. 1/160,248/219,244

--------------------------------------------------------------------------------------------- page499.

Pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagatavimokkho ^1- nāma. Samādhīsu catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro nāma. Pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramattasamādhi nāma. Catukkanayepi pañcakanayepi upari tīsu jhānesu samādhi avitakkāvicārasamādhi nāma. Samāpattīsu hi paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ samādhītipi nāmaṃ samāpattītipi. Kasmā? cittekaggatāsabbhāvato. Nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ. Hānabhāgiyo dhammoti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādianupakkhandanaṃ. Visesabhāgiyo dhammoti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādianupakkhandanaṃ. Vodānampi vuṭṭhānanti iminā paguṇavodānaṃ vuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā "vodānampi vuṭṭhānan"ti vuttaṃ. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānanti iminā bhavaṅgavuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Bhavaṅgena hi sabbajjhānehi vuṭṭhānaṃ hoti, nirodhato pana phalasamāpattiyāva vuṭṭhahanti. Idaṃ pālimuttakavuṭṭhānaṃ nāmāti. Sattamabalaniddesavaṇṇanā. ------------ Aṭṭhamabalaniddesa [829] Aṭṭhamabalaniddese anekavihitaṃ pubbenivāsantiādi sabbampi visuddhimagge vitthāritameva. Aṭṭhamabalaniddesavaṇṇanā. -------------- @Footnote: ¹ cha.Ma. apagamavimokkho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page500.

Navamabalaniddesa [830] Navamabalaniddesepi dibbena cakkhunātiādi sabbaṃ tattheva vitthāritameva. Navamabalaniddesavaṇṇanā. ----------- Dasamabalaniddesa [831] Dasamabalaniddese cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva. Ayantāvettha ācariyānaṃ samānaṭṭhakathā. Paravādī panāha "dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiyekkaṃ natthi, sabbaññutaññāṇassevāyaṃ pabhedo"ti. Taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutaññāṇaṃ. Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti, sabbaññutaññāṇaṃ pana tampi tato avasesampi jānāti. Dasabalañāṇesupi hi ^1- paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti. Dutiyaṃ kammantaravipākantarameva, tatiyaṃ kammaparicchedameva, catutthaṃ dhātunānattakāraṇameva, pañcamaṃ sattānaṃ ajjhāsayādhimuttimeva, chaṭṭhaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva, sattamaṃ jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṅkilesādimeva, aṭṭhamaṃ pubbenivuṭṭhakkhandhasantatimeva, navamaṃ sattānaṃ cutipaṭisandhimeva, dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutaññāṇaṃ pana etehi jānitabbañca tato uttaritarañca pajānāti, etesaṃ pana kiccaṃ na sabbaṃ karoti. Tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti, maggo hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti. Apica paravādī evaṃ pucchitabbo "dasabalañāṇaṃ nāma etaṃ savitakkasavicāraṃ avitakkavicāramattaṃ avitakkāvicāraṃ kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokiyaṃ lokuttaran"ti. @Footnote: ¹ cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page501.

Jānanto "paṭipāṭiyā satta ñāṇāni savitakkasavicārānī"ti vakkhati, tato "parāni dve ñāṇāni avitakkāvicārānī"ti vakkhati, "āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkāvicāran"ti vakkhati. Tathā "paṭipāṭiyā satta kāmāvacarāni, tato dve rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttaran"ti vakkhati, "sabbaññutaññāṇaṃ pana savitakkasavicārameva kāmāvacarameva lokiyamevā"ti vakkhati. Iti aññadeva dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutaññāṇanti. Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya ñāṇavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. ---------------

The Pali Atthakatha in Roman Book 54 page 451-501. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=54&A=10653&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=54&A=10653&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=35&i=835 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=35&A=11353 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=35&A=9137 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=35&A=9137 Contents of The Tipitaka Volume 35 http://84000.org/tipitaka/read/?index_35