ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 51 : PALI ROMAN Buddha.A. (madhurattha.)

                       27. Gotamabuddhavaṃsavaṇṇanā
                           dūrenidānakathā
            idāni yasmā amhākaṃ        buddhavaṃsassa vaṇṇanā
            anukkamena sampattā         tasmāyaṃ tassa vaṇṇanā.
     Tattha amhākaṃ bodhisatto dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike
adhikāraṃ karonto kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni āgato.
Kassapassa pana bhagavato orabhāge ṭhapetvā imaṃ sammāsambuddhaṃ añño buddho
nāma natthi. Iti dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo
pana bodhisatto yenena 1-:-
          "manussattaṃ liṅgasampatti        hetu satthāradassanaṃ
           pabbajjā guṇasampatti         adhikāro ca chandatā
           aṭṭhadhammasamodhānā          abhinīhāro samijjhatī"ti 2-
ime aṭṭha dhamme samodhānetvā dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārena "handa buddhakare
dhamme, vicināmi ito cito"ti ussāhaṃ katvā "vicinanto tadādakkhiṃ, paṭhamaṃ
dānapāramin"ti dānapāramitādayo buddhakārakadhammā diṭṭhā, te pūrento
yāva vessantarattabhāvā āgami, āgacchanto ca ye te katābhinīhārānaṃ
bodhisattānaṃ ānisaṃsā saṃvaṇṇitā:-
          "evaṃ sabbaṅgasampannā        bodhiyā niyatā narā
           saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ            kappakoṭisatehipi.
           Avīcimhi nuppajjanti          tathā lokantaresu ca
           nijjhāmataṇhā khuppipāsā      na honti kāḷakañcikā.
@Footnote: 1 Sī.,i. ye te pana            2 abhi.A. 1/76, udāna.A. 137
           Na honti khuddakā pāṇā      uppajjantāpi duggatiṃ
           jāyamānā manussesu         jaccandhā na bhavanti te.
           Sotavekallatā natthi         na bhavanti mūgapakkhikā
           itthibhāvaṃ na gacchanti         ubhatobyañjanapaṇḍakā.
           Na bhavanti pariyāpannā        bodhiyā niyatā narā
           muttā ānantarikehi         sabbattha suddhagocaRā.
           Micchādiṭṭhiṃ na sevanti        kammakiriyadassanā
           vasamānāpi saggesu          asaññaṃ nūpapajjare.
           Suddhāvāsesu devesu        hetu nāma na vijjati
           nekkhammaninnā sappurisā      visaṃyuttā bhavābhave
           caranti lokatthacariyāyo       pūrenti sabbapāramī"ti. 1-
     Te ānisaṃse adhigantvāva āgato. Evaṃ āgacchanto vessantarattabhāve
ṭhito:-
          "acetanāyaṃ paṭhavī            aviññāya sukhaṃ dukhaṃ
           sāpi dānabalā mayhaṃ         sattakkhattuṃ pakampathā"ti 2-
evaṃ mahāpaṭhavikampanādīni mahāpuññāni katvā āyupariyosāne tato cavitvā
tusitapure nibbatti.
                          Avidūrenidānakathā
     tusitapure 3- vasamāneyeva pana bodhisatte buddhakolāhalaṃ nāma udapādi.
Lokasmiṃ hi tīṇi kolāhalāni uppajjanti. Seyyathidaṃ? kappakolāhalaṃ
Buddhakolāhalaṃ cakkavattikolāhalanti. Tattha "vassasatasahassassa accayena kappuṭṭhānaṃ
@Footnote: 1 abhi.A. 1/78         2 abhi.A. 1/80          3 Ma. tusitabhavane
Bhavissatī"ti lokabyūhā nāma kāmāvacaradevā muttasirā vikiṇṇakesā rudamukhā 1-
assūni hatthehi puñchamānā rattavatthanivatthā ativiya virūpavesadhārino hutvā
manussapathe vicarantā evaṃ ārocenti "mārisā mārisā ito vassasatasahassassa
accayena kappuṭṭhānaṃ bhavissati, ayaṃ loko vinassissati, mahāsamuddopi
ussussissati, ayañca mahāpaṭhavī sineru ca pabbatarājā uḍḍayhissanti
vinassissanti, yāva brahmalokā lokavināso bhavissati, mettaṃ mārisā bhāvetha,
karuṇaṃ, muditaṃ, upekkhaṃ mārisā bhāvetha, mātaraṃ, pitaraṃ upaṭṭhahatha, kule
jeṭṭhāpacāyino hothā"ti. Idaṃ kappakolāhalaṃ nāma.
     "vassasahassassa accayena pana sabbaññubuddho loke uppajjissatī"ti
lokapāladevatā "ito mārisā vassasahassassa accayena buddho loke
uppajjissatī"ti ugghosentiyo āhiṇḍanti. Idaṃ buddhakolāhalaṃ nāma.
     "vassasahassassa accayena cakkavattirājā uppajjissatī"ti devatā "ito
mārisā vassasatassa accayena cakkavattirājā uppajjissatī"ti ugghosentiyo
āhiṇḍanti. Idaṃ cakkavattikolāhalaṃ nāma. 2-
     Tesu buddhakolāhalasaddaṃ sutvā sakaladasasahassacakkavāḷadevatā ekato
sannipatitvā "asuko nāma satto buddho bhavissatī"ti ñatvā upasaṅkamitvā
āyācanti, āyācamānā ca tassa pubbanimittesu uppannesu āyācanti. Tadā
pana sabbāpi tā ekekacakkavāḷe catumahārājasakkasuyāmasantusitasunimmitavasavattī-
mahābrahmehi saddhiṃ ekacakkavāḷe sannipatitvā tusitabhavane uppannacutinimittassa
bodhisattassa santikaṃ gantvā "mārisa tumhehi dasa pāramiyo pūritā, pūrentehi
ca na sakkabrahmasampattiādikaṃ sampattiṃ patthentehi pūritā, lokanittharaṇatthāya
pana vo sabbaññutaṃ patthentehi paripūritā, buddhattāya:-
@Footnote: 1 Sī.,Ma. rudammukhā        2 khuddaka. A. 105
          "kālo kho te mahāvīra    uppajja mātukucchiyaṃ
           sadevakaṃ tārayanto       bujjhassu amataṃ padan"ti 1-
yāciṃsu.
     Atha mahāsatto devatāhi evaṃ āyāciyamāno devatānaṃ paṭiññaṃ adatvāva
kāladīpadesakulajanettiāyuparicchedavasena pañca mahāvilokanāni vilokesi. Tattha
"kālo nu kho, na kālo"ti paṭhamaṃ kālaṃ vilokesi. Tattha vassasatasahassato
uddhaṃ vaḍḍhitaāyukālo kālo nāma na hoti. Kasmā? tadā hi sattānaṃ
jātijarāmaraṇāni na paññāyanti, buddhānañca dhammadesanā tilakkhaṇamuttā nāma
natthi, tesaṃ "aniccaṃ dukkhamanattā"ti kathentānaṃ "kiṃ nāmetaṃ 2- kathentī"ti
neva sotabbaṃ na saddhātabbaṃ maññanti, tato abhisamayo na hoti, tasmiṃ asati
aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti. Tasmā so akālo. Vassasatato ūnaāyukālopi kālo
na hoti. Kasmā? tadā satta ussannakilesā honti, ussannakilesānañca
dinnovādo ovādaṭṭhāne na tiṭṭhati, udake daṇḍarāji viya khippaṃ vigacchati.
Tasmā sopi akālo. Vassasatahassato pana paṭṭhāya heṭṭhā vassasatato paṭṭhāya
uddhaṃ āyukālo kālo nāma. Tadā pana vassasatakālo ahosi. Atha mahāsatto
"nibbattitabbakālo"ti kālaṃ passi.
     Tato dīpaṃ olokento saparivāre cattāro mahādīpe oloketvā "tīsu
dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpeyeva nibbattantī"ti dīpaṃ passi.
     Tato "jambudīpo nāma mahā, dasayojanasahassaparimāṇo, katarasmiṃ nu kho
padese buddhā nibbattantī"ti okāsaṃ olokento majjhimapadesaṃ passi.
"kapilavatthu nāma nagaraṃ, tattha mayā nibbattitabban"ti niṭṭhamagamāsi.
@Footnote: 1 khu.buddha. 33/67/445                    2 Sī.,Ma. nāmete
     Tato kulaṃ vilokento "buddhā nāma vessakule vā suddakule vā na
nibbattanti. Lokasammate pana khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbattanti,
etarahi khattiyakulaṃ lokasammataṃ, tattha nibbattissāmi, suddhodano nāma rājā
pitā me bhavissatī"ti kulaṃ passi.
     Tato mātaraṃ vilokento "buddhamātā nāma lolā surādhuttā na hoti,
kappasatasahassaṃ pana pūritapāramī jātito paṭṭhāya akhaṇḍapañcasīlāyeva hoti.
Ayañca mahāmāyā nāma devī edisī, ayaṃ me mātā bhavissati, kittakaṃ panassā
āyūti, dasannaṃ māsānaṃ upari satta divasānī"ti passi.
     Iti imaṃ pañcavidhaṃ mahāvilokanaṃ viloketvā "kālo me mārisā
buddhabhāvāyā"ti devānaṃ paṭiññaṃ datvā "gacchatha tumhe"ti tā devatā
uyyojetvā tusitadevatāhi parivuto tusitapure nandanavanaṃ pāvisi. Sabbadevalokesu
hi nandanavanaṃ atthiyeva. Tatra naṃ devatā "ito cuto sugatiṃ gacchā"ti pubbe
katakusalakammokāsaṃ sārayamānā vicaranti. So evaṃ tāhi devatāhi kusalaṃ
sārayamānāhi parivuto tatra vicarantova cavitvā mahāmāyāya deviyā kucchismiṃ
uttarāsāḷhanakkhattena paṭisandhiṃ gaṇhi. Mahāpurisassa pana mātu kucchismiṃ
paṭisandhiggaṇhanakkhaṇe ekappahāreneva sakaladasasahassilokadhātu saṅkampi. Dvattiṃsa
pubbanimittāni pāturahesuṃ.
     Evaṃ gahitapaṭisandhikassa bodhisattassa ceva bodhisattamātuyā ca
upaddavanivāraṇatthaṃ khaggahatthā cattāro devaputtā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Bodhisattassa
mātu purisesu rāgacittaṃ nuppajji, lābhaggayasaggappattā ca sā ahosi sukhinī
akilantakāyā. Bodhisattañca attano kucchigataṃ vippasanne maṇiratane
āvutapaṇḍusuttaṃ viya passati. Tasmā bodhisattena vasitakucchi nāma cetiyagabbhasadisā
Hoti, na sakkā aññena sattena āvasituṃ vā paribhuñjituṃ vā, tasmā
bodhisattamātā sattāhajāte bodhisatte kālaṃ katvā tusitapure nibbatti. Yathā
pana aññā itthiyo dasa māse appatvāpi atikkamitvāpi nisinnāpi nipannāpi
vijāyanti, na evaṃ bodhisattamātā. Bodhisattamātā pana bodhisattaṃ dasa māse
kucchinā pariharitvā ṭhitāva vijāyati. Ayaṃ bodhisattamātu dhammatā.
     Mahāmāyāpi devī dasa māse kucchinā bodhisattaṃ pariharitvā paripuṇṇagabbhā
ñātigharaṃ gantukāmā suddhodanamahārājassa ārocesi "icchāmahaṃ mahārāja
devadahanagaraṃ gantun"ti. Rājā "sādhū"ti sampaṭicchitvā kapilavatthuto yāva
devadahanagarā vañjalaṃ samaṃ kāretvā kadalipuṇṇaghaṭakamukadhajapaṭākādīhi
alaṅkārāpetvā navakanakasivikāya nisīdāpetvā mahatiyā vibhūtiyā mahatā parivārena
pesesi. Dvinnaṃ pana nagarānaṃ antare ubhayanagaravāsīnaṃ paribhogārahaṃ lumbinīvanaṃ
nāma maṅgalasālavanaṃ atthi, taṃ tasmiṃ samaye mūlato yāva aggasākhā sabbaṃ
ekaphāliphullaṃ ahosi. Sākhantarehi ceva pupphantarehi ca paramaratikaramadhuramanorama-
virutāhi madamuditāhi anubhuttapañjarāhi 1- parabhatamadhukaravadhūhi upagīyamānasuranandana-
nandanavanasadisasobhaṃ vanaṃ disvā deviyā sālavanakīḷamanubhavituṃ cittamuppajji.
                   Vibhūsitā bālajanāticālinī
                   vibhūsitaṅgī vaniteva mālinī
                   sadā janānaṃ nayanālimālinī
                   vilumpinīvātiviroci lumbinī.
     Amaccā rañño ārocetvā deviṃ gahetvā taṃ lumbinīvanaṃ pavisiṃsu. Sā
maṅgalasālamūlaṃ gantvā tassa ujusamavaṭṭakkhandhassa pupphaphalapallavasamalaṅkatassa yaṃ
sākhaṃ gaṇhitukāmā ahosi, sā sālasākhā abalā janahadayalolā sayameva
@Footnote: 1 Sī. bhūtasañcārādi
Vilambamānā hutvā tassā karatalasmiṃ samupagatā. Atha sā taṃ sālasākhaṃ
tambatuṅganakhujjalena kamaladalavattivaṭṭaṅgulinā navakanakakaṭavalayasobhinā dakkhiṇena
paramaratikarena karena aggahesi. Sā taṃ sālasākhaṃ gahetvā ṭhitā asitajaladharavivaragatā
bālacandalekhā viya ca aciraṭṭhitikā accipabhā viya ca nandanavanajātā devī viya
ca devī virocittha. Tāvadeva cassā kammajavātā caliṃsu, athassā sāṇipākāraṃ
parikkhipitvā mahājano paṭikkami. Sā sālasākhaṃ gahetvā tiṭṭhamānā eva tassā
gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi.
     Taṅkhaṇaṃyeva cattāro visuddhacittā mahābrahmāno suvaṇṇajālaṃ ādāya
āgantvā tena suvaṇṇajālena bodhisattaṃ sampaṭicchitvā mātu purato ṭhapetvā
"attamanā devi hohi, mahesakkho te putto uppanno"ti āhaṃsu. Yathā pana
aññe sattā mātukucchito nikkhamantā paṭikkūlena asucinā makkhitā nikkhamanti,
na evaṃ bodhisatto. Bodhisatto pana dve hatthe dve pāde pasāretvā
ṭhitakova mātu kucchisambhavena kenaci asucinā amakkhitova suddho visado
kāsikavatthe nikkhittamaṇiratanaṃ viya virocamāno mātukucchito nikkhami. Evaṃ santepi
bodhisattassa ca bodhisattamātuyā ca sakkāratthaṃ ākāsato dve udakadhārā
nikkhamitvā bodhisattassa ca mātuyā sarīre utuṃ gāhāpesuṃ.
     Atha naṃ suvaṇṇajālena paṭiggahetvā ṭhitānaṃ brahmānaṃ hatthato cattāro
mahārājāno maṅgalasammatāya sukhasamphassāya ajinappaveṇiyā gaṇhiṃsu, tesaṃ
hatthato manussā dukūlacumbaṭakena gaṇhiṃsu, manussānaṃ hatthato muccitvā paṭhaviyaṃ
patiṭṭhāya puratthimaṃ disaṃ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni
ahesuṃ. Tattha devamanussā gandhapupphamālādīhi pūjayamānā "mahāpurisa tumhehi
sadiso ettha natthi, kuto uttaritaro"ti āhaṃsu. Evaṃ dasa disā anuviloketvā
Attanā sadisaṃ adisvā uttaradisābhimukho sattapadavītihārena agamāsi. Gacchanto
ca paṭhaviyā eva gato, nākāsena. Acelakova gato, na sacelako. Hadarova gato,
na soḷasavassuddesiko. Mahājanassa pana ākāsena gacchanto viya alaṅkatapaṭiyatto
viya ca soḷasavassuddesiko viya ca ahosi. Tato sattame pade ṭhatvā
"aggohamasmi lokassā"tiādikaṃ 1- āsabhiṃ vācaṃ nicchārento sīhanādaṃ nadi.
     Bodhisatto hi tīsu attabhāvesu mātukucchito nikkhantamattova vācaṃ
nicchāresi mahosadhattabhāve, vessantarattabhāve, imasmiṃ attabhāveti.
Mahosadhattabhāve kirassa mātukucchito nikkhantamattasseva sakko devarājā āgantvā
candanasāraṃ hatthe ṭhapetvā gato, taṃ muṭṭhiyaṃ katvāva nikkhanto. Atha naṃ mātā
"tāta tvaṃ kiṃ gahetvā āgatosī"ti pucchi. "osadhaṃ ammā"ti. Iti osadhaṃ
gahetvā āgatattā "osadhakumāro "tvevassa nāmamakaṃsu.
     Vessantarattabhāve pana mātukucchito nikkhantamattova dakkhiṇahatthaṃ
pasāretvā "atthi nu kho amma kiñci gehasmiṃ dhanaṃ, dānaṃ dassāmī"ti vadanto
nikkhami. Athassa mātā "sadhane kule nibbattosi tātā"ti puttassa hatthaṃ
attano hatthatale katvā sahassatthavikaṃ ṭhapesi.
     Imasmiṃ pana attabhāve imaṃ sīhanādaṃ nadīti evaṃ bodhisatto tīsu
attabhāvesu mātukucchito nikkhantamattova vācaṃ nicchāresi. Jātakkhaṇepissa
dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ. Yasmiṃ pana samaye amhākaṃ bodhisatto
lumbinīvane jāto tasmiṃyeva samaye rāhulamātā devī ānando channo kāḷudāyī
amacco kaṇṭhako 2- assarājā mahābodhirukkho catasso nidhikumbhiyo ca jātā,
tattha eko gāvutappamāṇo eko aḍḍhayojanappamāṇo eko tigāvutappamāṇo
eko yojanappamāṇo ahosi. Ime satta sahajātā nāma honti.
@Footnote: 1 dī.mahā. 10/31/13, Ma.u. 14/207/173       2 Sī. ājānīyo kanthako
     Ubhayanagaravāsino mahāpurisaṃ gahetvā kapilavatthupurameva agamaṃsu. Taṃdisameva
"kapilavatthunagare suddhodanamahārājassa putto bodhimūle nisīditvā buddho
bhavissatī"ti tāvatiṃsabhavane haṭṭhatuṭṭhā devasaṅghā celukkhepādīni pavattentā
kīḷiṃsuṃ. Tasmiṃ samaye suddhodanamahārājassa kulūpako aṭṭhasamāpattilābhī kāḷadevalo 1-
nāma tāpaso bhattakiccaṃ katvā divāvihāratthāya tāvatiṃsabhavanaṃ gantvā tattha
divāvihāraṃ nisinno tā devatā tuṭṭhamānasā kīḷantiyo disvā "kiṃ kāraṇā
tuṭṭhamānasā pamuditahadayā kīḷatha, mayhaṃ taṃ kāraṇaṃ kathethā"ti pucchi. Tato
devatā āhaṃsu "mārisa suddhodanarañño putto jāto, so bodhimaṇḍe
nisīditvā buddho hutvā dhammacakkaṃ pavattessati, tassa' anantarūpaṃ buddhalīlaṃ
passituṃ labhissāmā'ti iminā kāraṇena tuṭṭhamhā"ti.
     Atha tāpaso tāsaṃ devatānaṃ vacanaṃ sutvā paramadassanīyaratanāvalokato
devalokato oruyha narapatinivesanaṃ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Tato
katapaṭisanthāraṃ rājānaṃ "putto kira te mahārāja jāto, taṃ passissāmā"ti
āha. Rājā alaṅkatapaṭiyattaṃ tanayaṃ āharāpetvā devalatāpasaṃ vandāpetuṃ
abhihari. Mahāpurisassa pādā parivattitvā vijjulatā viya asitajaladharakūṭesu
tāpasassa jaṭāsu patiṭṭhahiṃsu. Bodhisattena hi tenattabhāvena vanditabbo nāma
añño atthi. Tato tāpaso uṭṭhāyāsanā bodhisattassa añjaliṃ paggahesi.
Rājā taṃ acchariyaṃ disvā attano puttaṃ vandi. Tāpaso bodhisattassa
lakkhaṇasampattiṃ disvā "bhavissati nu kho buddho, udāhu na bhavissatī"ti
āvajjetvā upadhārento "nissaṃsayaṃ buddho bhavissatī"ti anāgataṃsañāṇena ñatvā
"acchariyapuriso ayan"ti sitaṃ akāsi.
@Footnote: 1 Ma. kāḷadevilo
     Tato "ahaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ labhissāmi nu kho, no"ti upadhārento
"na labhissāmi, antarāyeva kālaṃ katvā buddhasatenapi buddhasahassenapi gantvā
bodhetuṃ asakkuṇeyye arūpabhave nibbattissāmī"ti disvā "evarūpaṃ nāma
acchariyapurisaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ na labhissāmi, mahatī vata me jāni bhavissatī"ti
parodi. Manussā pana disvā "amhākaṃ ayyo idāneva hasitvā puna
roditumārabhi, kiṃ nu kho bhante amhākaṃ ayyaputtassa koci antarāyo bhavissatī"ti
pucchiṃsu. Tāpaso āha "natthetassa antarāyo, nissaṃsayena buddho bhivsatī"ti.
"atha kasmā tumhe parohitthā"ti. "evarūpaṃ acchariyapurisaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ na
labhissāmi, mahatī vata me jāni bhavissatīti attānaṃ anusocanto rodāmī"ti
āha.
     Tato bodhisattaṃ pañcame divase sīsaṃ nhāpetvā "nāmaṃ gaṇhissāmā"ti
rājabhavanaṃ catujjātikagandhena upalimpitvā lājapañcamāni kusumāni vikiritvā
asambhinnapāyāsaṃ pacāpetvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṅgate aṭṭhasate brāhmaṇe
nimantetvā rājabhavane nisīdāpetvā madhupāyāsaṃ bhojetvā sakkāraṃ katvā "kiṃ
nu kho bhavissatī"ti lakkhaṇāni pariggāhāpesuṃ. Tesu rāmādayo aṭṭha
brāhmaṇapaṇḍitā lakkhaṇapariggāhakā ahesuṃ. Tesu satta janā dve aṅguliyo
ukkhipitvā dvedhā byākariṃsu "imehi lakkhaṇehi samannāgato agāraṃ ajjhāvasanto
rājā hoti cakkavattī, pabbajamāno buddho"ti. Tesaṃ pana sabbadaharo gottena
koṇḍañño nāma brāhmaṇo bodhisattassa lakkhaṇavarasampattiṃ disvā "etassa
agāramajjhe ṭhānakāraṇaṃ natthi, ekanteneva vivaṭacchado buddho bhavissatī"ti
ekameva aṅguliṃ ukkhipitvā ekaṃsabyākaraṇaṃ byākāsi. Athassa nāmaṃ gaṇhantā
sabbalokatthasiddhikarattā siddhatthoti nāmamakaṃsu.
     Atha te brāhmaṇā attano gharāni gantvā putte āmantetvā
evamāhaṃsu "amhe mahallakā suddhonamahārājassa puttaṃ sabbaññutaṃ pattaṃ
sambhāveyyāma vā, no vā, tumhe pana tasmiṃ pabbajitvā sabbaññutaṃ patte
tassa sāsane pabbajathā"ti. Tato sattapi janā yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ
gatā. Koṇḍaññamāṇavo arogo ahosi. Tadā pana rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā
"kiṃ disvā mama putto pabbajissatī"ti te pucchi. Cattāri pubbanimittāni
devāti. Katarañca katarañcāti? jiṇṇaṃ byādhitaṃ mataṃ pabbajitanti. Rājā
"ito paṭṭhāya evarūpānaṃ mama puttassa santikaṃ āgamituṃ mā adatthā"ti vatvā
kumārassa cakkhupathe jiṇṇapurisādīnaṃ āgamananivāraṇatthaṃ catūsu disāsu
gāvutagāvutaṭṭhāne ārakkhaṃ ṭhapesi. Taṃdivasaṃ maṅgalaṭṭhāne sannipatitesu asītiyā
ñātikulasahassesu ekameko ekamekaṃ puttaṃ paṭijāni "ayaṃ buddho vā hotu
rājā vā, mayaṃ ekamekaṃ puttaṃ dassāma, sace buddho bhavissati, khattiyasamaṇeheva
parivuto vicarissati. Sace rājā cakkavattī bhavissati, khattiyakumāreheva parivuto
vicarissatī"ti. Atha rājā mahāpurisassa paramarūpasampannā vigatasabbadosā catusaṭṭhi
dhātiyo adāsi. Bodhisatto anantena parivārena mahatā sirisamudayena vaḍḍhi.
     Athekadivasaṃ rañño vappamaṅgalaṃ nāma ahosi. Taṃdivasaṃ rājā mahatiyā
vibhūtiyā mahatā parivārena 1- nagarato nikkhamanto puttampi gahetvāva agamāsi.
Kasikammaṭṭhāne eko jamburukkho paramaramaṇīyo ghanasandacchāyo ahosi. Tassa
heṭṭhā kumārassa sayanaṃ paññāpetvā upari varakanakatārākhacitaṃ rattacelavitānaṃ
bandhitvā sāṇipākārena parikkhipāpetvā ārakkhaṃ ṭhapetvā rājā sabbālaṅkāraṃ
alaṅkaritvā amaccagaṇaparivuto 1- naṅgalakaraṇaṭṭhānamagamāsi. 2- Tattha rājā
@Footnote: 1-1 Sī.,i. natthi      2 Sī.,i. vappamaṅgalavappatharaṇeṭṭhāne
Paramamaṅgalaṃ suvaṇṇanaṅgalaṃ gaṇhāti. Amaccādayo rajatanaṅgalādīni gaṇhanti.
Taṃdivasaṃ naṅgalasahassaṃ yojīyati. Bodhisattaṃ parivāretvā nisinnā dhātiyo
"rañño sampattiṃ passissāmā"ti antosāṇito bahi nikkhantā.
     Atha bodhisatto ito cito ca olokento kiñci adisvā sahasā
uṭṭhāya pallaṅkaṃ ābhujitvā ānāpāne pariggahetvā paṭhamajjhānaṃ nibbattesi.
Dhātiyo khajjabhojjantare vicarantiyo thokaṃ cirāyiṃsu. Sesarukkhānaṃ chāyā nivattā,
tassa pana jamburukkhassa chāyā parimaṇḍalā hutvā tattheva aṭṭhāsi. Dhātiyo
panassa "ayyaputto ekakovā"ti vegena sāṇipākāraṃ ukkhipitvā pariyesantiyo
sirisayane pallaṅkena nisinnaṃ tañca pāṭihāriyaṃ disvā gantvā taṃ pavattiṃ
rañño ārocesuṃ. Rājā vegena āgantvā taṃ pāṭihāriyaṃ disvā "ayaṃ vo
tāta dutiyavandanā"ti puttaṃ vandi.
     Atha mahāpuriso anukkamena soḷasavassuddesiko ahosi. Rājā
bodhisattassa tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike rammasurammasubhanāmake tayo pāsāde
kāresi. Ekaṃ navabhūmikaṃ ekaṃ sattabhūmikaṃ ekaṃ pañcabhūmikaṃ. Tayopi pāsādā
ubbedhena samappamāṇā ahesuṃ. Bhūmikāsu pana nānattaṃ ahosi.
     Atha rājā cintesi "putto me vayappatto chattamassa ussāpetvā
rajjasiriṃ passissāmī"ti. So sākiyānaṃ paṇṇāni pahiṇi "putto me vayappatto,
rajje naṃ patiṭṭhāpessāmi, sabbe attano gehesu vayappattā dārikā imaṃ
gehaṃ pesentū"ti. Te rañño sāsanaṃ sutvā "kumāro kevalaṃ rūpasampanno,
na kiñci sippaṃ jānāti, dārabharaṇaṃ kātuṃ na sakkhissati, na mayhaṃ dhītaro
dassāmā"ti āhaṃsu. Rājā taṃ pavattiṃ sutvā puttassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ
ārocesi. Bodhisatto "kiṃ sippaṃ dassetuṃ vaṭṭatī"ti āha. "sahassatthāmaṃ dhanuṃ
Āropetuṃ vaṭṭati tātā"ti. "tena hi āharāpethā"ti āha. Rājā āharāpetvā
adāsi. Taṃ dhanuṃ purisasahassaṃ āropeti, purisasahassaṃ oropeti. Mahāpuriso taṃ
sarāsanaṃ āharāpetvā pallaṅkena nisinnova jiyaṃ pādaṅguṭṭhake veṭhāpetvā
kaḍḍhanto pādaṅguṭṭhakeneva dhanuṃ āropetvā vāmena hatthena daṇḍe gahetvā
dakkhiṇena hatthena kaḍḍhitvā jiyaṃ ropesi. Sakalanagaraṃ uppattanākārappattaṃ
ahosi. "kiṃ eso saddo"ti ca vutte "devo gajjatī"ti āhaṃsu. Athaññe
"tumhe na jānātha na devo gajjati aṅgīrasassa kumārassa sahassatthāmaṃ dhanuṃ
āropetvā jiyaṃ poṭhentassa jiyappahārasaddo eso"ti āhaṃsu. Sākiyā taṃ
sutvā tāvatakeneva āraddhacittā tuṭṭhamānasā ahesuṃ.
     Atha mahāpuriso "kiṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti āha. Aṭṭhaṅgulabahalaṃ ayopaṭṭaṃ
kaṇḍena vijjhituṃ vaṭṭatī"ti. Taṃ vijjhitvā "aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti āha.
Caturaṅgulabalahaṃ asanaphalakaṃ vijjhituṃ vaṭṭatīti. Tampi vijjhitvā "aññaṃ kiṃ kātuṃ
vaṭṭatī"ti āha. "vidatthibahalaṃ udumbaraphalakaṃ vijjhituṃ vaṭṭatī"ti. Tampi vijjhitvā
"aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti āha. Tato "vālukasakaṭānī"ti āhaṃsu. Mahāsatto
vālukasakaṭampi palālasakaṭampi vinivijjhitvā udake ekūsabhappamāṇaṃ kaṇḍaṃ
pesesi thale aṭṭhausabhappamāṇaṃ. Atha naṃ "vātiṅgaṇasaññāya vālaṃ vijjhituṃ
vaṭṭatī"ti āhaṃsu. "tena hi yojanamattaṃ vātiṅgaṇaṃ bandhāpethā"ti vatvā
yojanamatthake vātiṅgaṇasaññāya vālaṃ bandhāpetvā rattandhakāre meghapaṭalehi
channāsu disāsu kaṇḍaṃ khipi. Taṃ gantvā yojanamatthake vālaṃ phāletvā paṭhaviṃ
pāvisi. Na kevalaṃ ettakameva, taṃ divasaṃ mahāpuriso loke vattamānaṃ sippaṃ
sabbameva dassesi.
     Atha sākiyā attano dhītaro alaṅkaritvā pesayiṃsu. Cattālīsasahassā
nāṭakitthiyo ahesuṃ. Rāhulamātā pana devī aggamahesī ahosi. Mahāpuriso
devakumāro viya surayuvatīhi parivuto narayuvatīhi parivuto nippurisehi turiyehi
paricāriyamāno mahāsampattiṃ anubhavamāno utuvārena utuvārena tesu tīsu pāsādesu
viharati. Athekadivasaṃ bodhisatto uyyānabhūmiṃ gantukāmo sārathiṃ āmantetvā "rathaṃ
yojehi uyyānabhūmiṃ passissāmī"ti āha. So "sādhū"ti paṭissuṇitvā mahārahaṃ
vararucirathirakubbaravarattaṃ thirataraneminābhiṃ varakanakarajatamaṇiratanakhacitaīsāmukhaṃ navakanakarajata-
tārakakhacitanemipassaṃ samosaritavividhasurabhikusumadāmasassirikaṃ ravirathasadisadassanīyaṃ vararathaṃ
samalaṅkaritvā sasikumudasadisavaṇṇe anilagaruḷajave ājānīye cattāro maṅgalasindhave
yojetvā bodhisattassa paṭivedesi. Bodhisatto devavimānasadisaṃ taṃ rathavaramāruyha
uyyānābhimukho pāyāsi.
     Atha devatā "siddhatthakumārassa abhisambujjhanakālo āsanno,
pubbanimittamassa dassessāmā"ti ekaṃ devaputtaṃ jarājajjarasarīraṃ khaṇḍadantaṃ
palitakesaṃ vaṅkagattaṃ daṇḍahatthaṃ pavedhamānaṃ katvā dassesuṃ. Taṃ bodhisatto ceva
sārathi ca passanti. Tato bodhisatto "sārathi konāmesa puriso kesāpissa na
yathā aññesan"ti mahāpadānasutte 1- āgatanayeneva pucchitvā tassa vacanaṃ
sutvā "dhiratthu vata bho jāti, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatī"ti 2-
saṃviggahadayo tatova paṭinivattitvā pāsādameva abhiruhi.
     Rājā "kiṃ kāraṇā mama putto paṭinivattī"ti pucchi. "jiṇṇapurisaṃ disvā
devā"ti. Tato kampamānamānaso rājā aḍḍhayojane ārakkhaṃ ṭhapesi. Punekadivasaṃ
bodhisatto uyyānaṃ gacchanto tāhi eva devatāhi nimmitaṃ byādhitañca purisaṃ
@Footnote: 1 dī.mahā. 10/44/19     2 dī.mahā. 10/44-51/19-24
Disvā purimanayeneva pucchitvā saṃviggahadayo nivattitvā pāsādameva abhiruhi.
Rājā pucchitvā nāṭakāni vissajjesi. "pabbajjāya mānasaṃ assa bhinnaṃ
karissan"ti ārakkhaṃ vaḍḍhetvā samantato tigāvutappamāṇe padese ārakkhaṃ
ṭhapesi.
     Punapi bodhisatto ekadivasaṃ uyyānaṃ gacchanto tatheva devatāhi nimmitaṃ
kālaṅkataṃ disvā purimanayeneva pucchitvā saṃviggahadayo nivattitvā pāsādamabhiruhi.
Rājā nivattanakāraṇaṃ pucchitvā puna ārakkhaṃ vaḍḍhetvā yojanappamāṇe
padese ārakkhaṃ ṭhapesi.
     Punapi bodhisatto ekadivasaṃ uyyānaṃ gacchanto tatheva devatāhi nimmitaṃ
sunivatthaṃ supārutaṃ pabbajitaṃ disvā "ko nāmeso samma sārathī"ti sārathiṃ pucchi.
Sārathi kiñcāpi buddhuppādassa abhāvā pabbajitaṃ vā pabbajitaguṇe vā na
jānāti, devatānubhāvena pana "pabbajito nāmāyaṃ devā"ti vatvā pabbajjāya
guṇaṃ tassa vaṇṇesi.
     Tato bodhisatto pabbajjāya ruciṃ uppādetvā taṃdivasaṃ uyyānaṃ agamāsi.
Dīghāyukā bodhisattā vassasate vassasate atikkante jiṇṇādīsu ekekaṃ addasaṃsu.
Amhākaṃ pana bodhisatto appāyukakāle uppannattā catunnaṃ catunnaṃ māsānaṃ
accayena uyyānaṃ gacchanto anukkamena ekekaṃ addasa. Dīghabhāṇakā panāhu
"cattāri nimittāni ekadivaseneva disvā agamāsī"ti. Tassa divasabhāgaṃ kīḷitvā
uyyānarasamanubhavitvā maṅgalapokkharaṇiyaṃ nhātvā aṭṭhaṅgate sūriye maṅgalasilātale
nisīdi attānaṃ alaṅkārāpetukāmo. Athassa cittācāramaññāya sakkena
devānamindena āṇatto vissakammo nāma devaputto āgantvā tasseva
kappakasadiso hutvā dibbehi alaṅkārehi alaṅkari. Athassa
Sabbālaṅkārasamalaṅkatassa sabbatālāvacaresu 1- sakāni sakāni paṭibhānāni dassayantesu,
brāhmaṇesu ca "jaya nandā"tiādivacanehi sutamaṅgalikādīsu nānappakārehi
maṅgalavacanatthutighosehi sambhāventesu  2- sabbālaṅkārasamalaṅkataṃ rathavaraṃ abhiruhi.
Tasmiṃ samaye "rāhulamātā puttaṃ vijātā"ti sutvā suddhodanamahārājā "puttassa
me tuṭṭhiṃ nivedethā"ti sāsanaṃ pahiṇi. Bodhisatto taṃ sutvā "rāhu jāto, 3-
bandhanaṃ jātan"ti āha. Rājā "kiṃ me putto avacā"ti pucchitvā taṃ vacanaṃ
sutvā "ito paṭṭhāya me nattā `rāhulakumāro'tveva hotū"ti āha.
     Bodhisattopi taṃ rathavaramāruyha mahatā parivārena atimanoramena
sirisobhaggena nagaraṃ pāvisi. Tasmiṃ samaye rūpasiriyā guṇasampattiyā ca akisā
kisāgotamī nāma khattiyakaññā uparipāsādavaratalagatā nagaraṃ pavisantassa
bodhisattassa rūpasiriṃ disvā sañjātapītisomanassā hutvā:-
         "nibbutā nūna sā mātā       nibbuto nūna so pitā
          nibbutā nūna sā nārī        yassāyaṃ īdiso patī"ti 4-
imaṃ udānaṃ udānesi.
     Bodhisatto taṃ sutvā cintesi "ayaṃ me sussavanaṃ vacanaṃ sāvesi, ahaṃ hi
nibbānaṃ gavesanto vicarāmi, ajjeva mayā gharāvāsaṃ chaḍḍetvā nikkhamma
pabbajitvā nibbānaṃ gavesituṃ vaṭṭatī"ti. "ayaṃ imissā ācariyabhāgo hotū"ti
muttāhāraṃ kaṇṭhato omuñcitvā kisāgotamiyā satasahassagghanikaṃ paramaratikaraṃ
muttāhāraṃ pesesi. Sā "siddhatthakumāro mayi paṭibaddhahadayo hutvā paṇṇākāraṃ
pesesī"ti somanassajātā ahosi.
@Footnote: 1 Sī.,i. sabbatāḷāvacaresu      2 Sī.,i. sāvayantesu
@3 Sī.,i. rāhulo jāto        4 abhi.A. 1/81, dhammapada.A. 1/73 (syā)
     Bodhisattopi mahatā sirisamudayena paramaramaṇīyaṃ pāsādaṃ abhiruhitvā
sirisayane nipajji. Tāvadeva naṃ paripuṇṇarajanikarasadisaruciravaravadanā bimbaphala-
sadisadasanavasanā sitavimalasamasaṃhitāviraḷavaradasanā asitanayanakesapāsā sujātañjanāti-
nīlakuṭilabhamukā sujātahaṃsasamasaṃhitapayodharā 1- ratikaranavakanakarajataviracita 2- varamaṇimekhalā
parigatavipulaghanajaghanataṭā karikarasannibhoruyugalā naccagītavāditesu kusalā surayuvatisadisa-
rūpasobhā varayuvatiyo madhuraravāni turiyāni gahetvā mahāpurisaṃ samparivāretvā
ramāpayantiyo naccagītavāditāni payojayiṃsu. Bodhisatto pana kilesesu virattacittatāya
naccagītādīsu anabhirato muhuttaṃ niddaṃ okkami.
     Tā taṃ disvā "yassatthāya naccādīni mayaṃ payojema, so niddaṃ upagato,
idāni kimatthaṃ kilamāmā"ti gahitāni turiyāni ajjhottharitvā nipajjiṃsu,
gandhatelappadīpā ca jhāyanti. Bodhisatto pabujjhitvā sayanapiṭṭhe pallaṅkena
nisinno addasa tā itthiyo turiyabhaṇḍāni avattharitvā niddāyantiyo
paggharitalālā kilinnakapolagattā, ekaccā dante khādantiyo, ekaccā
kākacchantiyo, ekaccā vippalapantiyo, ekaccā vivaṭamukhā, ekaccā apagatavasarasanā,
pākaṭabībhacchasambādhaṭṭhānā. Ekaccā vimuttākulasiroruhā, susānarūparūpaṃ 3- dhārayamānā
sayiṃsu. Mahāsatto tāsaṃ taṃ vippakāraṃ disvā bhiyyoso mattāya kāmesu virattacitto
ahosi. Tassa pana alaṅkatapaṭiyattaṃ dasasatanayanabhavanasadisaṃ rucirasobhampi pāsādavaratalaṃ
apaviddhamatasarīrakuṇapabharitaṃ āmakasusānamiva paramapaṭikkūlaṃ upaṭṭhāsi. Tayopi bhavā
ādittabhavanasadisā hutvā upaṭṭhahiṃsu. "upaddutaṃ vata bho, upassaṭṭhaṃ vata bho"ti
ca vācaṃ pavattesi. Ativiya pabbajjāya cittaṃ nami.
     So "ajjeva mayā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamituṃ vaṭṭatī"ti sirisayanato
uṭṭhāya dvārasamīpaṃ gantvā "ko etthā"ti āha. Ummāre sīsaṃ katvā
@Footnote: 1 Ma. sujātapīṇapūrasaMa...    2 Ma.... rucira...      3 Ma. susānānurūpaṃ
Nipanno channo āha "ahaṃ ayyaputta channo"ti. Atha mahāpuriso "ahaṃ
ajja mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitukāmo, na kañci paṭiveditvā sīghamekaṃ atijavaṃ
sindhavaṃ kappehī"ti so "sādhu devā"ti assabhaṇḍakaṃ gahetvā assasālaṃ
gantvā gandhatelappadīpesu jalantesu sumanapaṭṭavitānassa heṭṭhā paramaramaṇīye
bhūmibhāge ṭhitaṃ arimanthakaṃ 1- kaṇṭhakaṃ turaṅgavaraṃ disvā "ajja mayā ayyaputtassa
nikkhamanatthāya imameva maṅgalahayaṃ kappetuṃ vaṭṭatī"ti kaṇṭhakaṃ kappesi. So
kappiyamānova aññāsi "ayaṃ kappanā atigāḷhā, aññesu divasesu uyyānakīḷaṃ
gamanakāle kappanā viya na hoti. Nissaṃsayaṃ ajjeva ayyaputto mahābhinikkhamanaṃ
nikkhamissatī"ti. Tato tuṭṭhamānaso mahāhasitaṃ hasi. So 2- nādo taṃ sakalakapilavatthupuraṃ
unnādaṃ kareyya, devatā pana sannirumbhitvā 3- na kassaci sotuṃ adaṃsu.
     Bodhisatto "puttaṃ tāva passissāmī"ti cintetvā ṭhitaṭṭhānato uṭṭhāya
rāhulamātuyā vasanaṭṭhānaṃ gantvā gabbhadvāraṃ vivari. Tasmiṃ khaṇe antogabbhe
gandhatelappadīpo jhāyati. Rāhulamātā sumanamallikādīnaṃ ambaṇamattena abhippakiṇṇe
varasayane puttassa matthake hatthaṃ ṭhapetvā niddāyati. Bodhisatto ummāre
pādaṃ ṭhapetvā ṭhitakova oloketvā "sacāhaṃ deviyā hatthaṃ apanetvā mama
puttaṃ gaṇhissāmi, devī pabujjhissati, evaṃ me abhinikkhamanassa antarāyo
bhavissati. Buddho hutvāva āgantvā puttaṃ passissāmī"ti cintetvā pāsādatalato
otaritvā assassa samīpaṃ gantvā evamāha "tāta kaṇṭhaka tvaṃ ajja ekarattiṃ
maṃ tāraya, ahaṃ taṃ nissāya buddho hutvā sadevakaṃ lokaṃ tāressāmī"ti. Tato
ullaṅghitvā kaṇṭhakassa piṭṭhiṃ abhiruhi. Kaṇṭhako gīvato paṭṭhāya āyāmato
aṭṭhārasahattho hoti tadanurūpena ubbedhena samannāgato rūpaggajavabalasampanno
@Footnote: 1 Ma. arijanamanthakaṃ     2 Ma. tassa      3 Ma. sannirujjhitvā
Sabbaseto dhotasaṅkhasadisadassanīyavaṇṇo. Tato bodhisatto varaturaṅgapiṭṭhigato
channaṃ assassa vāladhiṃ gāhāpetvā aḍḍharattasamaye nagarassa mahādvāraṃ
sampatto.
     Tadā pana rājā pubbeva bodhisattassa gamanapaṭisedhanatthāya dvīsu
dvārakavāṭesu ekekaṃ purisasahassena vivaritabbaṃ kāretvā tattha bahupurise
ārakkhaṃ ṭhapesi. Bodhisatto kira purisagaṇanāya koṭisatasahassassa balaṃ dhāresi,
hatthigaṇanāya koṭisahassassa. Tasmā so cintesi "yadi dvāraṃ na vivarīyati, 1-
ajja kaṇṭhakassa piṭṭhe nisinno channaṃ vāladhiṃ gāhāpetvā tena saddhiṃyeva
kaṇṭhakaṃ ūrūhi nippīḷetvā aṭṭhārasahatthaṃ pākāraṃ uppatitvā atikkameyyan"ti.
2- Channo cintesi "sace dvāraṃ na ugghāpayati, ahaṃ ayyaputtaṃ khandhe katvā
kaṇṭhakaṃ dakkhiṇahatthena parikkhipanto upakacchake katvā upatitvā pākāraṃ
atikkamissāmī"ti. Kaṇṭhako cintesi "ahaṃ dvāre avivariyamāne yathānisinnameva
ayyaputtaṃ gahitavāladhinā channena saddhiṃ upatitvā pākārassa purato
patiṭṭhahissāmī"ti. Evameva tayo purisā cintayiṃsu. 2- Dvāre adhivatthā devatā
mahādvāraṃ vivariṃsu.
     Tasmiṃ khaṇe māro pāpimā "mahāsattaṃ nivattessāmī"ti āgantvā
gaganatale ṭhatvā āha:-
           "mā nikkhama mahāvīra      ito te sattame dine
            dibbaṃ tu cakkaratanaṃ       addhā pātu bhavissati
dvisahassaparittadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ rajjaṃ kāressasi, nivatta
mārisā"ti. Mahāpuriso āha "kosi tvan"ti. "ahaṃ vasavattī"ti.
@Footnote: 1 Sī.,i. na avāpurīyati, Ma. vivarissati             2-2 Sī.,i. natthi
           "1- Jānāmahaṃ mahārāja   mayhaṃ cakkassa sambhavaṃ 1-
            anatthikohaṃ rajjena      gaccha tvaṃ māra mā idha.
            Sakalaṃ dasasahassampi       lokadhātumahaṃ pana
            unnādetvā bhavissāmi   buddho loke vināyako"ti
āha. So tatthevantaradhāyi.
     Mahāsatto ekūnatiṃsavassakāle hatthagataṃ cakkavattirajjaṃ kheḷapiṇḍaṃ viya
anapekkho chaḍḍetvā cakkavattisirinivāsabhūtā rājabhavanā nikkhamitvā āsāḷhi-
puṇṇamāya uttarāsāḷhanakkhatte vattamāne nagarato nikkhamitvā nagaraṃ
apaloketukāmo ahosi. Vitakkasamanantarameva cassa kulālacakkaṃ viya so bhūmippadeso
parivatti. Yathāṭhitova mahāsatto kapilavatthupuraṃ disvā tasmiṃ bhūmippadese
kaṇṭhakanivattanaṃ nāma cetiyaṭṭhānaṃ dassetvā gantabbamaggābhimukhaṃyeva kaṇṭhakaṃ
katvā pāyāsi mahatā sakkārena uḷārena sirisamudayena. Tadā mahāsatte
gacchante tassa purato devatā saṭṭhi ukkāsatasahassāni dhārayiṃsu, tathā pucchato
saṭṭhi, dakkhiṇato saṭṭhi ukkāsatasahassāni, tathā vāmapassato. Aparā devatā
surabhikusumamālādāmacandanacuṇṇacāmaradhajapaṭākāhi sakkarontiyo parivāretvā agamaṃsu.
Dibbāni saṅgītāni anekāni ca turiyāni vajjiṃsu.
     Iminā sirisamudayena gacchanto bodhisatto ekaratteneva tīṇi rajjāni
atikkamma tiṃsayojanikaṃ maggaṃ gantvā anomānadītīraṃ sampāpuṇi. Atha bodhisatto
nadītīre ṭhatvā channaṃ pucchi "kā nāmāyaṃ nadī"ti. "anomā nāma devā"ti.
"amhākampi pabbajjā anomā bhavissatī"ti paṇhiyā assaṃ ghaṭṭento assassa
saññaṃ adāsi. Asso ullaṅghitvā aṭṭhausabhavitthārāya nadiyā pārimatīre
aṭṭhāsi. Bodhisatto assapiṭṭhito oruyha muttarāsisadise vālukāpuline ṭhatvā
@Footnote: 1-1 Ma. māra jānāmahaṃ mayhaṃ, cakkassa pana sambhavaṃ
Channaṃ āmantesi "samma channa tvaṃ mayhaṃ ābharaṇāni ceva kaṇṭhakañca ādāya
gaccha, ahaṃ pabbajissāmī"ti. Channo "ahampi deva pabbajissāmī"ti. Bodhisatto
āha "na labbhā tayā pabbajituṃ, gaccheva tvan"ti tikkhattuṃ nivāretvā
ābharaṇāni ceva kaṇṭhakañca paṭicchāpetvā cintesi "ime mayhaṃ kesā
samaṇasāruppā na honti, te khaggena chindissāmī"ti dakkhiṇena hatthena
paramanisitamasivaraṃ gahetvā vāmahatthena moḷiyā saddhiṃ cūḷaṃ gahetvā chindi,
kesā dvaṅgulamattā hutvā dakkhiṇato āvattamānā sīse 1- allīyiṃsu. Tesaṃ pana
kesānaṃ yāvajīvaṃ tadeva pamāṇaṃ ahosi, massu ca tadanurūpaṃ, puna kesamassu-
ohāraṇakiccampissa nāhosi. Bodhisatto saha moḷiyā cūḷaṃ gahetvā "sacāhaṃ
buddho bhavissāmi, ākāse tiṭṭhatu, no ce, bhūmiyaṃ patatū"ti ākāse khipi. Taṃ
cūḷāmaṇibandhanaṃ yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ gantvā ākāse aṭṭhāsi.
     Atha sakko devarājā dibbena cakkhunā olokento yojanikena
ratanacaṅkoṭakena taṃ paṭiggahetvā tāvatiṃsabhavane tiyojanaṃ sattaratanamayaṃ cūḷāmaṇicetiyaṃ
nāma patiṭṭhāpesi. Yathāha:-
                 "../../bdpicture/chetvāna moḷiṃ varagandhavāsitaṃ
                  vehāyasaṃ ukkhipi aggapuggalo
                  sahassanetto sirasā paṭiggahi
                  suvaṇṇacaṅkoṭavarena vāsavo"ti. 2-
     Puna bodhisatto cintesi "imāni kāsikavatthāni mahagghāni, na mayhaṃ
samaṇasāruppānī"ti. Athassa kassapabuddhakāle purāṇasahāyako ghaṭikāramahābrahmā
@Footnote: 1 Ma. sīsaṃ     2 pa.sū. 1/222/1, sā.pa. 2/12/34-5
Ekaṃ buddhantaraṃ vināsabhāvāppattena mittabhāvena cintesi "ajja me sahāyako
mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto, samaṇaparikkhāramassa gahetvā gacchissāmī"ti.
         "ticīvarañca patto ca         vāsi sūci ca bandhanaṃ
          parissāvanañca aṭṭhete      yuttayogassa bhikkhuno"ti 1-
ime aṭṭha samaṇaparikkhāre āharitvā adāsi. Mahāpuriso arahaddhajaṃ nivāsetvā
uttamaṃ pabbajjāvesaṃ gahetvā 2- sāṭakayugalaṃ ākāse khipi. Taṃ mahābrahmā
paṭiggahetvā brahmaloke dvādasayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ cetiyaṃ katvā taṃ
anto pakkhipitvā ṭhapesi. Atha naṃ mahāsatto 2- "../../bdpicture/channa mama vacanena
mātāpitūnaṃ ārogyaṃ vadehī"ti vatvā uyyojesi. Tato channo mahāpurisaṃ
vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Kaṇṭhako pana channena saddhiṃ
mantayamānassa bodhisattassa vacanaṃ suṇanto ṭhatvā "natthi dāni mayhaṃ puna
sāmino dassanan"ti cakkhupathamassa vijahanto viyogadukkhamadhivāsetuṃ asakkonto
hadayena phalitena kālaṃ katvā suraripudurabhibhavane tāvatiṃsabhavane kaṇṭhako
nāma devaputto hutvā nibbatti. Tassa uppatti vimalatthavilāsiniyā 3-
vinānavatthuaṭṭhakathāya gahetabbā. Channassa paṭhamaṃ ekova soko ahosi. So
kaṇṭhakassa sālakiriyāya dutiyena sokena pīḷiyamāno rodanto paridevanto
dukkhena agamāsi.
     Bodhisattopi pabbajitvā tasmiṃyeva padese anupiyaṃ nāma ambavanaṃ
atthi, tattheva sattāhaṃ pabbajjāsukhena vītināmetvā tato pacchā
sañjhāppabhānurañjitasaliladharasaṃvuto saradasamaye paripuṇṇarajanikaro viya kāsāvavarasaṃvuto
@Footnote: 1 su.vi. 1/186, pa.sū. 1/294/119   2-2 Sī. natthi     3 Ma. vimalatthavikāsiniyā
Ekakopi anekajanaparivuto viya virocamāno taṃ vanavāsimigapakkhīnaṃ nayanāmatapānamiva
karonto ekacaro sīho viya narasīho mattamātaṅgavilāsagāmī samassāsento
viya vasundaraṃ pādatalehi ekadivaseneva tiṃsayojanikaṃ maggaṃ gantvā uttuṅgataraṅgabhaṅgaṃ
asaṅgaṃ gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā ratanajutivisaravirājitavararucirarājagahaṃ rājagahaṃ nāma
nagaraṃ pāvisi. Pavisitvā ca pana sapadānaṃ piṇḍāya cari. Sakalaṃ pana taṃ nagaraṃ
bodhisattassa rūpadassanena dhanapālake paviṭṭhe taṃ nagaraṃ viya asurinde
paviṭṭhe devanagaraṃ viya saṅkhobhamagamāsi. Piṇḍāya carante mahāpurise nagaravāsino
manussā mahāsattassa rūpadassanena sañjātapītisomanassā jātavimhitā
bodhisattassa rūpadassanāvajjitahadayā ahesuṃ.
     Tesaṃ manussānaṃ aññataro aññataramevamāha "kinnu yaṃ bho rāhubhayena
nigūḷhakiraṇajālo puṇṇacando manussalokamāgato"ti. Tamañño sitaṃ katvā
evamāha "kiṃ kathesi samma kadā nāma tayā puṇṇacando manussalokamāgato
diṭṭhapubbo, nanu esa kusumaketukāmadevo vessantaramādāya amhākaṃ mahārājassa
nāgarānañca paramalīlāvibhūtiṃ disvā kīḷitumāgato"ti. Tamañño sitaṃ katvā
evamāha "kiṃ bho tvaṃ ummattosi, nanu kāmo issarakodhahutāsanaparidaḍḍhasarīro
surapatidasasatanayano eso amarapurasaññāya idhāgato"ti. Tamañño īsakaṃ
hasitvā "kiṃ vadesi bho te pubbāparavirodhaṃ, kuto panassa dasasatanayanāni,
kuto vajiraṃ, kuto erāvaṇo. Addhā brahmā esa brāhmaṇajanaṃ pamattaṃ
ñatvā vedavedaṅgādīsu niyojanatthāya āgato"ti. Te sabbepi apasādetvā
añño paṇḍitajātiko evamāha "nevāyaṃ puṇṇacando, na ca kāmadevo,
nāpi dasasatanayano, na cāpi brahmā, sabbalokanāyako satthā esa
acchariyamanusso"ti.
     Evaṃ sallapantesu eva nāgaresu rājapurisā gantvā taṃ pavattiṃ
rañño bimbisārassa ārocesuṃ "deva devo vā gandhabbo vā udāhu
nāgarājā vā yakkho vā ko nu vā amhākaṃ nagare piṇḍāya caratī"ti.
Rājā taṃ sutvā uparipāsādatale ṭhatvā mahāpurisaṃ disvā acchariyabbhutacittajāto
rājapurise āṇāpesi "gacchatha bhaṇe taṃ vīmaṃsatha, sace amanusso bhavissati,
nagarā nikkhamitvā antaradhāyissati, sace devatā bhavissati, ākāsena gamissati,
sace nāgarājā bhavissati, paṭhaviyaṃ nimujjitvā gamissati, sace manusso bhavissati,
yathāladdhaṃ bhikkhaṃ paribhuñjissatī"ti.
     Mahāpurisopi santindriyo santamānaso rūpasobhāya mahājanassa nayanāni
ākaḍḍhento viya yugamattaṃ pekkhamāno missakabhattaṃ yāpanamattaṃ saṃharitvā
paviṭṭhadvāreneva nagarā nikkhamitvā paṇḍavapabbatacchāyāya puratthābhimukho
nisīditvā āhāraṃ paccavekkhitvā nibbikāro paribhuñji. Tato rājapurisā
gantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Tato dūtavacanaṃ sutvā magadhādhipati
rājā bālajanehi duranusāro merumandārasāro sattasāro bimbisāro
bodhisattassa guṇassavaneneva sañjātadassanakutūhalo vegena nagarato nikkhamitvā
paṇḍavapabbatābhimukho gantvā yānā oruyha bodhisattassa santikaṃ gantvā tena
katānuñño bandhujanasinehasītale silātale nisīditvā bodhisattassa iriyāpathe
pasīditvā katapaṭisanthāro nāmagottādīni pucchitvā bodhisattassa sabbaṃ
issariyaṃ niyyātesi. Bodhisatto "mayhaṃ mahārāja vatthukāmehi vā kilesakāmehi
vā attho natthi. Ahaṃ hi paramābhisambodhiṃ patthayanto nikkhanto"ti āha.
Rājā anekappakārena yācantopi tassa cittaṃ alabhitvā "addhā buddho
bhavissati, buddhabhūtena pana tayā paṭhamaṃ mama vijitaṃ āgantabban"ti vatvā nagaraṃ
paviṭṭho.
                   Atha rājagahaṃ vararājagahaṃ
                   nararājavare nagaraṃ tu gate
                   girirājavaro munirājavaro
                   migarājagato sugatopi gato.
     Atha bodhisatto anupubbena cārikaṃ caramāno āḷārañca kālāmaṃ
udakañca rāmaputtaṃ upasaṅkamitvā aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā "nāyaṃ
maggo bodhiyā"ti 1- taṃ samāpattibhāvanaṃ analaṅkaritvā mahāpadhānaṃ padahitukāmo
uruvelaṃ gantvā "ramaṇīyo vatāyaṃ bhūmibhāgo"ti tattheva vāsaṃ upagantvā
mahāpadhānaṃ padahi. Lakkhaṇapariggāhakabrāhmaṇānaṃ cattāro puttā koṇḍañño
brāhmaṇo cāti ime pañca janā paṭhamaṃyeva pabbajitā gāmanigamarājadhānīsu
bhikkhācariyaṃ carantā tattha bodhisattaṃ sampāpuṇiṃsu. Atha naṃ chabbassāni
mahāpadhānaṃ padahantaṃ "idāni buddho bhavissati, idāni buddho bhavissatī"ti
pariveṇasammajjanādikāya vattapaṭipattiyā upaṭṭhahamānā santikāvacarāvassa ahesuṃ.
Bodhisattopi "koṭippattaṃ dukkaraṃ karissāmī"ti ekatilataṇḍulādīhi vītināmesi.
Sabbasopi āhārupacchedaṃ akāsi. Devatāpi lomakūpehi dibbojaṃ upahārayamānā
pakkhipiṃsu.
     Athassa tāya nirāhāratāya paramakisabhāvappattakāyassa suvaṇṇavaṇṇo
kāyo kāḷavaṇṇo ahosi, dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni paṭicchannāni ahesuṃ.
Atha bodhisatto dukkarakārikāya antaṃ gantvā "nāyaṃ maggo bodhiyā"ti
oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretuṃ gāmanigamesu piṇḍāya caritvā āhāraṃ āhari.
Athassa dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni pākatikāni ahesuṃ, kāyo suvaṇṇavaṇṇo
ahosi. Atha pañcavaggiyā bhikkhū taṃ disvā "ayaṃ chabbassāni dukkarakārikaṃ
@Footnote: 1 Ma. bodhāyāti
Karontopi sabbaññutaṃ paṭivijjhituṃ nāsakkhi, idāni gāmanigamarājadhānīsu
piṇḍāya caritvā oḷārikaṃ āhāraṃ āhariyamāno kiṃ sakkhissati, bāhulliko
esa padhānavibbhanto, kiṃ no iminā"ti mahāpurisaṃ pahāya bārāṇasiyaṃ isipatanaṃ
agamaṃsu.
     Atha mahāpuriso visākhapuṇṇamāya uruvelāyaṃ senānigame 1- senākuṭumbikassa 2-
gehe nibbattā sujātā nāma dārikā ahosi. Tāya sampasādanajātāya dinnaṃ
pakkhittadibbojaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā suvaṇṇapātiṃ gahetvā nerañjarāya
paṭisotaṃ khipitvā kāḷanāgarājaṃ supantaṃ bodhesi. Atha bodhisatto nerañjarātīre
surabhikusumasamalaṅkate nīlobhāse manorame sālavane divāvihāraṃ katvā sāyanhasamaye
devatāhi alaṅkatena maggena bodhirukkhābhimukho pāyāsi. Devanāgayakkhasiddhādayo
dibbehi mālāgandhavilepanehi pūjayiṃsu. Tasmiṃ samaye sotthiyo nāma tiṇahārako 3-
tiṇaṃ ādāya paṭipathe āgacchanto mahāpurisassa ākāraṃ ñatvā aṭṭha
tiṇamuṭṭhiyo adāsi. Bodhisatto tiṇaṃ gahetvā asitañjanagirisaṅkāsaṃ ācarantamiva
dinakarajālaṃ sakahadayamiva 4- karuṇāsītalaṃ sītacchāyaṃ vividhavihagagaṇasampātavirahitaṃ
mandamāruteritāya ghanasākhāya samalaṅkataṃ naccantamiva pītiyā rañjamānamiva ca
tarugaṇānaṃ virocamānavijayatarumassatthabodhirukkhamūlamupagantvā assatthadumarājaṃ tikkhattuṃ
padakkhiṇaṃ katvā pubbuttaradisābhāge ṭhito tāni tiṇāni agge gahetvā
cālesi. Tāvadeva cuddasahattho pallaṅko ahosi. Tāni ca tiṇāni cittakārena
lekhāgahitāni viya ahesuṃ. Bodhisatto tattha cuddasahatthe tiṇasanthare
5- tisandhipallaṅkaṃ ābhujitvā caturaṅgasamannāgatavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā suvaṇṇapīṭhe
ṭhapitarajatakkhandhaṃ viya ca paññāsahatthaṃ bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā upari
maṇichattena viya bodhisākhāhi dhāriyamāno nisīdi. Suvaṇṇavaṇṇe panassa cīvare 5-
bodhiaṅkurā patamānā suvaṇṇapaṭṭe pavāḷā viya nikkhittā virocayiṃsu.
@Footnote: 1 Sī. senānīnigame      2 Sī.,i. senānīkuṭumbikassa
@3 Sī.,i. brāhmaṇo     4 Sī.,i. nijahadayamiva      5-5 Sī.,i. natthi
     Bodhisatto pana tattha nisinneyeva vasavattimāro devaputto "siddhatthakumāro
mama visayamatikkamitukāmo, na dānāhamatikkamitumassa dassāmī"ti mārabalassa
tamatthaṃ ārocetvā mārabalamādāya nikkhami. Sā kira mārasenā mārassa purato
dvādasayojanā ahosi, tathā dakkhiṇato ca vāmapassato ca, pacchato pana
cakkavāḷapariyantaṃ katvā ṭhitā, uddhaṃ navayojanubbedhā ahosi. Yassā pana
unnadantiyā saddo navayojanasahassato paṭṭhāya paṭhaviundriyanasaddo viya
suyyati. Tasmiṃ samaye sakko devarājā vijayuttaraṃ nāma saṅkhaṃ dhamamāno aṭṭhāsi.
So kira saṅkho vīsahatthasatiko ahosi. Pañcasikho gandhabbadevaputto tigāvutāyataṃ
beḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya vādayamāno maṅgalayuttāni gītāni gāyamāno aṭṭhāsi.
Suyāmo devarājā tigāvutāyataṃ saradasamayarajanikarasassirikaṃ dibbacāmaraṃ gahetvā
mandaṃ mandaṃ bījayamāno aṭṭhāsi. Brahmā ca sahampati tiyojanavitthataṃ dutiyamiva
puṇṇacandaṃ setacchattaṃ bhagavato uddhaṃ dhāretvā aṭṭhāsi. Mahākāḷopi
nāgarājā asītiyā nāganāṭakasahassehi parivuto thutisaṅgītāni 1- pavattento
mahāsattaṃ namassamāno aṭṭhāsi. Dasasu cakkavāḷasahassesu devatāyo nānāvidhehi
surabhikusumadāmadhūpacuṇṇādīhi pūjayamānā sādhukāraṃ pavattayamānā aṭṭhaṃsu.
     Atha māro devaputto diyaḍḍhayojanasatikaṃ himagirisikharasadisaṃ paramaruciradassanaṃ
girimekhalaṃ nāma ratanakhacitavaravāraṇaṃ arivāraṇavāraṇaṃ abhiruhitvā bāhusahassaṃ
māpetvā aggahitaggahaṇena nānāvudhāni aggahāpesi. Māraparisāpi asipharasusara-
sattisabalā samussitadhanumusalaphāla 2- saṅkukuntatomaraupalalaguḷavalayakaṇayakappaṇacakkakaṭakadhārā
rurusīhakhaggasarabhavarāhabyagghavānaroragamajjārolūkavadanā mahiṃsapasadaturaṅgadādivadanā
ca nānābhīmavirūpabībhacchakāyā manussayakkhapisācasadisakāyā ca
@Footnote: 1 Sī. thutisatāni     2 Sī.,i....phāli
Mahāsattaṃ bodhisattaṃ bodhimūle nisinnaṃ ajjhottharamānā gantvā parivārayitvā
mārassa sandesaṃ samudikkhamānā aṭṭhāsi.
     Tato mārabale bodhimaṇḍamupasaṅkamanteyeva tesaṃ sakkādīnaṃ ekopi ṭhātuṃ
nāsakkhi. Sammukhasammukhaṭṭhāneneva palāyiṃsu. Sakko pana devarājā taṃ
vijayuttarasaṅkhaṃ piṭṭhiyaṃ katvā palāyitvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ aṭṭhāsi. Mahābrahmā
setacchattaṃ cakkavāḷakoṭiyaṃ ṭhapetvā brahmalokameva agamāsi. Kāḷo, nāgarājā
sabbanāṭakāni chaḍḍetvā paṭhaviyaṃ nimujjitvā pañcayojanasatikaṃ mañjerikanāgabhavanaṃ
gantvā hatthena mukhaṃ pidahitvā nipajji. Ekadevatāpi tattha ṭhātuṃ samatthā
nāma nāhosi. Mahāpuriso pana suññavimāne mahābrahmā viya ekakova nisīdi.
"idāni māro āgamissatī"ti paṭhamameva anekarūpāni aniṭṭhāni dunnimittāni
pāturahesuṃ.
                   Pamattabandhussa ca yuddhakāle
                   tilokabandhussa ca vattamāne
                   ukkā samantā nipatiṃsu ghorā
                   dhūmandhakārā ca disā ahesuṃ.
                   Acetanāyampi sacetanā yathā
                   gatā viyogaṃ patineva kāminī
                   lateva vātābhihatā sasāgarā
                   pakampi nānāsadharā dharā mahī.
                   Ahesumuddhūtajalā samuddā
                   vahiṃsu najjo paṭilomameva
                   kūṭāni nānātarusaṃghaṭāni
                   bhetvā 1- girīnaṃ paṭhaviṃ bhajiṃsu.
@Footnote: 1 Ma. chetvā
                   Pavāyi vāto pharuso samantā
                   nighaṭṭasaddo tumulo ahosi
                   bhajittha ghoraṃ ravirandhakāraṃ
                   kabandharūpaṃ gagane carittha.
                   Evaṃpakāraṃ asivaṃ aniṭṭhaṃ
                   ākāsagaṃ bhūmigatañca ghoraṃ
                   anekarūpaṃ kira dunnimittaṃ
                   ahosi mārāgamane samantā.
                   Taṃ devadevaṃ abhihantukāmaṃ
                   kāmaṃ tu disvā pana devasaṅghā
                   hāhāti saddaṃ anukampamānā
                   akaṃsu saddhiṃ amaraṅganāhi.
                   1- Pacchāpi passiṃsu sudantarūpaṃ
                   disāvidisāsu palāyamānaṃ
                   saantakaṃ taṃ sabalaṃ anekaṃ
                   hatthe ca tharū ca pātā tayiṃsu. 1-
                   Vihaṅgamānaṃ garuḷova majjhe
                   majjhe migānaṃ paramova sīho
                   mahāyaso mārabalassa majjhe
                   visārado vītabhayo nisīdi.
     Atha māro "siddhatthaṃ bhiṃsāpetvā palāpessāmī"ti vātavassaṃ paharaṇavassaṃ
pāsāṇavassaṃ puna aṅgārakukkuḷavālukakalalandhakāravuṭṭhīhi navahi māraiddhīhi
@Footnote: 1-1  Sī.,i. ayaṃ gāthā na dissati
Bodhisattaṃ palāpetuṃ asakkonto kuddhamānaso "kiṃ bhaṇe tiṭṭhatha, imaṃ
siddhatthamasiddhatthaṃ karotha, gaṇhatha hanatha chindatha bandhatha na muñcatha palāpethā"ti
māraparisaṃ āṇāpetvā sayañca girimekhalassa khandhe nisīditvā ekena karena
saraṃ bhamayanto bodhisattaṃ upasaṅkamitvā "bho siddhattha uṭṭhaha pallaṅkā"ti
āha. Māraparisāpi mahāsattassa atighoraṃ pīḷamakāsi. 1- Atha mahāpuriso "kadā
te pūritā māra pallaṅkatthāya pāramī"tiādīni vacanāni vatvā dakkhiṇahatthaṃ
paṭhaviṃ ninnāmesi. Taṅkhaṇaññeva cuddasasahassādhikāni dasasatasahassayojanabahalāni
paṭhavisandhārakāni vātudakāni paṭhamaṃ kampetvā tadanantaraṃ catunahutādhikadviyojana-
satasahassabahalā ayaṃ mahāpaṭhavī chadhā pakampittha. Upariākāse anekasahassāni
vijjulatā ca asanī ca phaliṃsu. Atha girimekhaladirado jaṇṇukena pati. Māro
girimekhalakkhandhe nisinno bhūmiyaṃ pati. Māraparisāpi disāvidisāsu bhusamuṭṭhi viya
vikiriṃsu. 1-
     Atha mahāpurisopi taṃ samāraṃ mārabalaṃ khantimettāvīriyapaññādīnaṃ attano
pāramīnamānubhāvena viddhaṃsetvā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā majjhimayāme
dibbacakkhuṃ visodhetvā paccūsasamaye sabbabuddhānaṃ āciṇṇe paccayākāre ñāṇaṃ
otāretvā ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā tameva pādakaṃ katvā vipassanaṃ
vaḍḍhetvā maggapaṭipāṭiyā adhigatena catutthamaggena sabbakilese khepetvā
sabbabuddhaguṇe paṭivijjhitvā sabbabuddhāciṇṇaṃ:-
       "anekajātisaṃsāraṃ              sandhāvissaṃ anibbisaṃ
        gahākāraṃ gavesanto           dukkhā jāti punappunaṃ.
@Footnote: 1-1 Sī.,i. ime pāṭhā na dissanti
        Gahakāraka diṭṭhosi             puna gehaṃ na kāhasi
        sabbā te phāsukā bhaggā       gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ
        visaṅkhāragataṃ cittaṃ             taṇhānaṃ khayamajjhagā"ti 1-
udānaṃ udānesi.
                          Santikenidānakathā
     udānaṃ udānetvā nisinnassa bhagavato etadahosi "ahaṃ kappasatasahassādhikāni
cattāri asaṅkhyeyyāni imassa pallaṅkassa kāraṇā sandhāviṃ, ayaṃ
me pallaṅko vijayapallaṅko maṅgalapallaṅko, ettha me nisinnassa yāva saṅkappo
na paripuṇṇo, na tāva ito vuṭṭhahissāmī"ti anekakoṭisatasahassasaṅkhā
samāpattiyo samāpajjanto sattāhaṃ tattheva nisīdi. Yaṃ sandhāya vuttaṃ "atha kho
bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī"ti. 2-
     Athekaccānaṃ devatānaṃ "ajjāpi tāva nūna siddhatthassa kattabbakiccaṃ
atthi. Pallaṅkasmiṃ hi ālayaṃ na vijahatī"ti parivitakko udapādi. Atha satthā
devatānaṃ vitakkaṃ ñatvā tāsaṃ vitakkūpasamanatthaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā
yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Evaṃ iminā pāṭihāriyena devatānaṃ vitakkaṃ vūpasametvā
pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā "imasmiṃ vata me
pallaṅke sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhan"ti cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca
pūritānaṃ pāramīnaṃ phalādhigamanaṭṭhānaṃ pallaṅkañca bodhirukkhañca animisehi akkhīhi
olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃ nāma jātaṃ.
@Footnote: 1 khu.dha. 25/153-4/44      2 vi.mahā. 4/1/1
     Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antarā caṅkamaṃ māpetvā
puratthimapacchimato āyate ratanacaṅkame caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ
ratanacaṅkamacetiyaṃ nāma jātaṃ.
     Catutthe pana sattāhe bodhiyā 1- pacchimuttaradisābhāge devatā ratanagharaṃ
māpayiṃsu. Tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi,
taṃ pana ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃ nāma jātaṃ.
     Evaṃ bhagavā bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame
sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho, tenupasaṅkami. Tatrāpi dhammaṃ
vicinanto vimuttisukhañca paṭisaṃvedanto nisīdi.
     Satthā tattha sattāhaṃ vītināmetvā mucalindamūlaṃ agamāsi. Tattha
sattāhavaddalikāya uppannāya sītādipaṭibāhanatthaṃ mucalindena nāgarājena
sattakkhattuṃ bhogehi parikkhitto asambādhāya gandhakuṭiyā viharanto viya vimuttisukhaṃ
paṭisaṃvediyamāno tattha sattāhaṃ vītināmetvā rājāyatanamūlaṃ upasaṅkami. Tatthapi
vimuttisukhaṃ paṭisaṃvediyamānova sattāhaṃ nisīdi. Ettāvatā sattasattāhāni
paripuṇṇāni. Etthantare bhagavato neva mukhadhovanaṃ, na sarīrapaṭijagganaṃ,
nāhārakiccaṃ 2- ahosi, phalasukheneva 3- vītivattesi. Atha sattasattāhamatthake
ekūnapaññāsatime divase sakkena devānamindena upanītena nāgalatādantakaṭṭhena
ca anotattadahodakena ca mukhaṃ dhovitvā tattheva rājāyatanamūle nisīdi.
     Tasmiṃ samayena tapussabhallikā 4- nāma dve vāṇijā ñātisālohitāya
devatāya satthu āhāradāne ussāhitā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya
@Footnote: 1 cha.Ma. bodhito        2 Sī.,i. na nhānakicacaṃ
@3 jhānasukhaphalasukheneva, jātaka.A. 1/125 (syā)  4 Sī.,i. tapassubhallukā
"paṭiggaṇhātu bhagavā imaṃ āhāraṃ anukampaṃ upādāyā"ti satthāraṃ upasaṅkamitvā
aṭṭhaṃsu. Bhagavā pāyāsapaṭiggahaṇadivaseyeva devadattiyassa pattassa antarahitattā
"na kho tathāgatā hatthesu āhāraṃ paṭiggaṇhanti, kimhi nu kho ahaṃ imaṃ
paṭiggaṇheyyan"ti cintesi. Athassa bhagavato ajjhāsayaṃ viditvā catūhi disāhi
cattāro mahārājāno indanīlamaṇimaye cattāro patte upanāmesuṃ. Bhagavā
te paṭikkhipi. Puna muggavaṇṇe silāmaye cattāro patte upanāmesuṃ. Bhagavā
tesaṃ catunnampi devaputtānaṃ anukampaṃ upādāya paṭiggahetvā ekībhāvaṃ upanetvā
tasmiṃ paccagghe selamaye patte āhāraṃ paṭiggahetvā paribhuñjitvā
anumodanamakāsi. Te dve bhātaro vāṇijā buddhañca dhammañca saraṇaṃ gantvā
dvevācikā upāsakā ahesuṃ.
     Atha satthā puna ajapālanigrodhameva gantvā nigrodhamūle nisīdi. Athassa
tattha nisinnamattasseva adhigatassa dhammassa gambhīrataṃ paccavekkhantassa sabbabuddhānaṃ
āciṇṇo "adhigato kho myāyaṃ dhammo"tiādinā 1- paresaṃ dhammaṃ adesetukāmatā-
kārappatto parivitakko udapādi. Atha brahmā sahampati "nassati vata bho
loko, vinassati vata bho loko"ti 2- dasasu cakkavāḷasahassesu sakkasuyāmasantusita-
nimmānaratiparanimmitavasavattimahābrahmāno ca gahetvā satthu santikaṃ āgantvā
"desetu bhante bhagavā dhamman"tiādinā 3- nayena dhammadesanaṃ āyāci.
     Atha satthā tassa paṭiññaṃ datvā "kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ
deseyyan"ti cintento āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā "bahūpakārā kho me
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/7/6, dī.mahā. 10/64, 67/31, 33, Ma.mū. 12/281/242,
@Ma.Ma. 13/337/319, saṃ.sa. 15/172/164
@2 vi.mahā. 4/8/7, dī.mahā. 10/66/32, Ma.mū. 12/281/243,
@Ma.Ma. 13/338/320, saṃ.sa. 15/172/165
@3 vi.mahā. 4/8/7, dī.mahā. 10/66/32, Ma.mū. 12/282/243,
@Ma.Ma. 13/338/320, saṃ.sa. 15/172/165
Pañcavaggiyā bhikkhū"ti pañcavaggiye ārabbha manasikāraṃ katvā "kahaṃ nu kho te
etarahi viharantī"ti āvajjento "bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye"ti ñatvā
"tattha gantvā dhammacakkaṃ pavattessāmī"ti katipāhaṃ bodhimaṇḍasāmanteyeva
piṇḍāya caranto viharitvā āsāḷhipuṇṇamiyaṃ "bārāṇasiṃ gamissāmī"ti
pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanamaggaṃ paṭipajji. Antarāmagge haṭṭhatupagaṃ upakaṃ
nāma ājīvikaṃ disvā tassa attano buddhabhāvaṃ ācikkhitvā taṃdivasaṃyeva
sāyanhasamaye isipatanaṃ agamāsi.
     Pañcavaggiyā pana tathāgataṃ dūratova āgacchantaṃ disvā "ayaṃ āvuso
samaṇo gotamo paccayabāhullāya āvatto paripuṇṇakāyo pīṇindriyo
suvaṇṇavaṇṇo hutvā āgacchati, imassa abhivādanādīni na karissāma, āsanamattaṃ
pana paññāpeyyāmā"ti katikaṃ akaṃsu. Bhagavā tesaṃ cittācāraṃ ñatvā sabbasattesu
anodhissakavasena pharaṇasamatthaṃ mettacittaṃ saṅkhipitvā odhissakavasena mettacittena
phari. Te bhagavato mettacittena phuṭṭhā tathāgate upasaṅkamante sakāya katikāya
saṇṭhātuṃ asakkontā abhivādanādīni sabbakiccāni akaṃsu. 1- Vitthārakathā
vinayamahāvaggādīsu vuttanayeneva veditabbā 1-
     atha bhagavā attano buddhabhāvaṃ te ñāpetvā paññattavarabuddhāsane
nisīditvā uttarāsāḷhanakkhattayoge vattamāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi
parivuto pañcavaggiye there āmantetvā dhammacakkappavattanasuttaṃ desesi. Tesu
aññāsikoṇḍañño desanānusārena ñāṇaṃ pesento suttapariyosāne
aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:-
@Footnote: 1-1 Sī.,i. natthi
      [1] "ahametarahi sambuddho       gotamo sakyavaḍḍhano
          padhānaṃ padahitvāna          patto sambodhimuttamaṃ.
      [2] Brahmunā yācito santo     dhammacakkaṃ pavattayiṃ
          aṭṭhārasannaṃ koṭīnaṃ         paṭhamābhisamayo ahū"ti.
     Tattha ahanti attānaṃ niddasati. Etarahīti tasmiṃ kāle. Sakyavaḍḍhanoti
sākiyakulavaḍḍhano. "sakyapuṅgavo"tipi pāṭho. Padhānanti vīriyaṃ vuccati. Padahitvānāti
ghaṭetvā vāyamitvā, dukkarakārikaṃ katvāti attho. Aṭṭhārasannaṃ koṭīnanti
bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye dhammacakkappavattanasuttantakathāya aññāsi-
koṇḍaññattherappamukhānaṃ aṭṭhārasannaṃ brahmakoṭīnaṃ paṭhamābhisamayo ahosīti attho.
     Idāni bhagavā atītaṃ kathetvā anāgataṃ abhisamayaṃ kathento:-
      [3] "tato parañca desente     naradevasamāgame 1-
          gaṇanāya na vattabbo        dutiyābhisamayo ahū"ti-
ādimāha.
     Tattha naradevasamāgameti tato aparena samayena mahāmaṅgalasamāgame dasasu
cakkavāḷasahassesu devamanussānaṃ majjhe maṅgalasuttapariyosāne 2- gaṇanapathaṃ
vītivattānaṃ naradevānaṃ. Dutiyābhisamayo ahūti hessatīti attho. Anāgatavacane
vattabbe sotapatitattā "ahū"ti atītavacanaṃ vuttaṃ, kālavipariyāyavasena vā. Esa
nayo ito paresu īdisesu vacanesu ca. Puna rāhulovādasuttantadesanāya 3-
gaṇanapathavītivatte satte abhisamayāmatapānaṃ pāyesi. Ayaṃ tatiyābhisamayo ahosi. 4-
Tena vuttaṃ:-
@Footnote: 1 Sī.,i. naramarūnaṃ samāgame        2 khu.khu. 25/1-13/3-5
@3 Ma.u. 14/416 ādi/356-60    4 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
      [4] "idhevāhaṃ etarahi            ovadiṃ mama atrajaṃ
           gaṇanāya na vattabbo          tatiyābhisamayo ahū"ti.
     Bhagavato kira ekova sāvakasannipāto ahosi. Uruvelakassapādīnaṃ jaṭilānaṃ
sahassaṃ, dvinnaṃ aggasāvakānaṃ aḍḍhattiyasatānīti imesaṃ aḍḍhaterasasatānaṃ
sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ:-
      [5] "ekosi sannipāto me        sāvakānaṃ mahesinaṃ
           aḍḍhaterasasatānaṃ             bhikkhūnāsi samāgamo"ti.
     Tattha ekosīti ekova āsi. Aḍḍhaterasasatānanti mama sāvakānaṃ
paññāsādhikānaṃ dvādasasatānaṃ. Bhikkhūnāsīti bhikkhūnaṃ āsi. Tesaṃ pana majjhagato
bhagavā caturaṅgasannipāte pātimokkhaṃ uddisi.
     Atha bhagavā attano pavattiṃ dassento:-
     [6] "virocamāno vimalo            bhikkhusaṃghassa majjhago
           dadāmi patthitaṃ sabbaṃ            maṇīva sabbakāmado"ti-
ādimāha.
     Tattha virocamānoti anantabuddhasiriyā virocamāno. Vimaloti vigatarāgādi-
kilesamalo. Maṇīva sabbakāmadoti cintāmaṇi viya sabbakāmadado ahampi icchitaṃ
patthitaṃ sabbaṃ lokiyalokuttarasukhavisesaṃ demīti attho.
     Idāni patthitapatthanaṃ dassento:-
     [7] "phalamākaṅkhamānānaṃ             bhavacchandajahesinaṃ
          catusaccaṃ pakāsemi             anukampāya pāṇinan"ti-
ādimāha.
     Tattha phalanti sotāpattiphalādikaṃ catubbidhaṃ phalaṃ. Bhavacchandajahesinanti
bhavataṇhāpahāyinaṃ, bhavataṇhaṃ pajahitukāmānaṃ. Anukampāyāti anuddayāya.
     [8] Idāni catusaccappakāsane abhisamayaṃ dassento "dasavīsasahassānan"ti-
ādimāha. Tattha dasavīsasahassānanti dasasahassānañca vīsatisahassānañca.
Ekadvinnantiādinā nayenāti attho. Navamadasamagāthā uttānatthāva.
     [11-12] Ekādasamadvādasamagāthāsu idānetarahīti ubhopi ekatthā,
veneyyavasena purisapuggalā viya vuttā. Atha vā idānīti mayi uppanne.
Etarahīti mayi dhammaṃ desente. Apattamānasāti appattaarahattaphalā. Ariyañjasanti
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. Thomayantāti pasaṃsantā. Bujjhissantīti anāgate
catusaccadhammaṃ paṭivijjhissantīti attho. Saṃsārasaritanti saṃsārasāgaraṃ.
     Idāni attano jātanagarādiṃ dassento:-
     [13] "nagaraṃ kapilavatthu me         rājā suddhodano pitā
          mayhaṃ janettikā mātā       māyādevīti vuccati.
     [14] Ekūnatiṃsavassāni            agāraṃ ajjhāvasihaṃ 1-
          sucando koṭanudo koñco 2-  tayo pāsādamuttamā.
     [15] Cattālīsasahassāni           nāriyo samalaṅkatā
          yasodharā 3- nāma nārī      rāhulo nāma atrajo.
     [16] Nimitte caturo disvā        assayānena nikkhamiṃ
          chavassaṃ 4- padhānacāraṃ        acariṃ dukkaraṃ ahaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. ajjhahaṃ vasiṃ      2 cha.Ma. rammo surammo subhako
@3 cha.Ma. bhaddakañcanā     4 cha.Ma. chabbassaṃ
     [17] Bārāṇasiyaṃ isipatane         cakkaṃ pavattitaṃ mayā
          ahaṃ gotamasambuddho          saraṇaṃ sabbapāṇinaṃ.
     [18] Kolito upatisso ca         dve bhikkhū aggasāvakā
          ānando nāmupaṭṭhāko       santikāvacaro mama
          khemā uppalavaṇṇā ca        bhikkhunī aggasāvikā.
     [19] Citto ca hatthāḷavako        aggupaṭṭhākupāsakā
          nandamātā ca uttarā        aggupaṭṭhākupāsikā.
     [20] Ahaṃ assatthamūlamhi           patto sambodhimuttamaṃ
          byāmappabhā sadā mayhaṃ       soḷasahatthamuggatā.
     [21] Appaṃ vassasataṃ āyu          idānetarahi vijjati
          tāvatā tiṭṭhamānodaṃ         tāremi janataṃ bahuṃ.
     [22] Ṭhapayitvāna dhammukkaṃ          pacchimaṃ janabodhanaṃ
          ahampi na cirasseva          saddhiṃ sāvakasaṃghato
          idheva parinibbissaṃ           aggīvāhārasaṅkhayā"ti-
ādimāha.
     Mama pana rammasurammasubhanāmakā tayo pāsādā navabhūmikasattabhūmipañcabhūmikā,
cattālīsasahassā nāṭakitthiyo, yasodharā nāma mama aggamahesī, sohaṃ cattāro
nimitte disvā assayānena mahābhinikkhamanaṃ nikkhamiṃ. Tato chabbassāni padhānaṃ
padahitvā visākhapuṇṇamāya uruvelāyaṃ senānigame 1- senākuṭumbikassa 2- dhītāya
sampasādajātāya sujātāya nāma dinnaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā sālavane
@Footnote: 1 Sī.,i. senānīnigame      2 Sī.,i. senānīkuṭumbikassa
Divāvihāraṃ katvā sāyanhasamaye sotthiyena nāma tiṇahārakena dinnā aṭṭha
tiṇamuṭṭhiyo gahetvā assatthabodhirukkhamūlaṃ upagantvā tattha mārabalaṃ viddhaṃsetvā
sambodhiṃ pattosmīti sabbaṃ byākāsi.
     Tattha saddhiṃ sāvakasaṃghatoti saddhiṃ sāvakasaṃghena. Parinibbissanti
parinibbāyissāmi. Aggivāhārasaṅkhayāti aggi viya indhanakkhayena yathā
aggi nirupādāno nibbāyati, evaṃ ahampi nirupādāno parinibbāyissāmīti
attho.
     [23-4] Tāni ca atulatejānīti aggasāvakayugādīni tāni asadisatejāni.
Imāni ca dasabalānīti etāni ca sārīradasabalāni. Guṇadhāraṇo dehoti
chaasādhāraṇañāṇādiguṇadharo ayaṃ deho ca. Tamantarahissantīti sabbāni etāni
vuttappakārāni antaradhāyissanti vinassissanti. Nanu rittā sabbasaṅkhārāti
ettha nanūti ayaṃ anumatiatthe nipāto. Rittāti niccasāradhuvasārarahitattā tucchā.
Sabbameva pana saṅkhataṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ hutvā abhāvato
aniccaṃ, uppādādipaṭipīḷitattā dukkhaṃ, avasavattanato anattā. Tasmā saṅkhāresu
lakkhaṇattayaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā amatamasaṅkhataṃ accutaṃ nibbānaṃ
adhigacchatha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī idaṃ amhākaṃ sāsanaṃ appamādena
sampādethāti. Desanāpariyosāne kira devatānaṃ koṭisatasahassassa anupādāya
āsavehi cittāni vimucciṃsu. Sesamaggaphalesu patiṭṭhitā pana gaṇanapathaṃ vītivattā
ahesuṃ.
     Evaṃ bhagavā kappanāmajātiyādivavatthitaṃ sakalampi buddhavaṃsaṃ ākāse
ratanacaṅkame caṅkamantova kathetvā ñātijanaṃ vandāpetvā ākāsato otaritvā
paññattavarabuddhāsane nisīdi. Evaṃ nisinne pana bhagavati lokanāthe sikhāppatto
Ñātisamāgamo ahosi. Sabbe ekaggacittā nisīdiṃsu. Tato mahāmegho pokkharavassaṃ
vassi. Taṅkhaṇe udakaṃ heṭṭhā viravantaṃ gacchati. Temetukāmova temeti, atemitukāmassa
sarīre ekabindumattampi na patati. Taṃ disvā 1- sabbe acchariyabbhutacittajātā
hutvā "aho acchariyaṃ, aho acchariyan"ti 2- kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Taṃ sutvā satthā
"na idāneva mayhaṃ ñātisamāgame pokkharavassaṃ vassi, atītepi vassī"ti imissā
aṭṭhuppattiyā vessantarajātakaṃ 3- kathesi. Sā dhammadesanā sātthikā jātā. Tato
bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
                   Iti madhuratthavilāsiniyā buddhavaṃsaṭṭhakathāya
                      gotamabuddhavaṃsavaṇṇanā niṭṭhitā.
                     Niṭṭhito pañcavīsatimo buddhavaṃso.
                         ---------------



             The Pali Atthakatha in Roman Book 51 page 389-428. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=51&A=8601              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=51&A=8601              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=33&i=206              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=33&A=8517              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=33&A=11194              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=33&A=11194              Contents of The Tipitaka Volume 33 http://84000.org/tipitaka/read/?index_33

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]