|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
14. Tuvaṭakasuttaniddesavaṇṇanā [150] Cuddasame tuvaṭakasuttaniddese pucchāmi tanti idampi tasmiṃyeva mahāsamaye "kā nu kho arahattappattiyā paṭipattī"ti uppannacittānaṃ ekaccānaṃ devatānaṃ tamatthaṃ pakāsetuṃ purimanayeneva nimmitabuddhena attānaṃ pucchāpetvā vuttaṃ. Tattha ādipucchāgāthāya tāva pucchāmīti ettha adiṭṭhajotanādivasena pucchā vibhajitā. Ādiccabandhūti ādiccassa gottabandhu. Vivekaṃ santipadañcāti vivekañca santipadañca. Kathaṃ disvāti kena kāraṇena disvā, kathaṃ pavattadassano hutvāti vuttaṃ hoti. Tisso pucchāti gaṇanaparicchedo. Adiṭṭhajotanāti yaṃ na diṭṭhaṃ na paṭividdhaṃ, tassa pākaṭakaraṇatthāya pucchā. Diṭṭhasaṃsandanāti yaṃ ñāṇacakkhunā diṭṭhaṃ, tassa ghaṭanatthāya. Vimaticchedanāti yā kaṅkhā, tassā chedanatthaṃ. 1- Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātanti dhammānaṃ tathalakkhaṇaṃ pakatiyā na ñātaṃ. Adiṭṭhanti na diṭṭhaṃ. "na diṭṭhan"tipi pāṭho. Atulitanti tulāya tulitaṃ viya na tulitaṃ. Atīritanti tīraṇāya na tīritaṃ. Avibhūtanti na pākaṭaṃ. Avibhāvitanti paññāya na vaḍḍhitaṃ. Tassa ñāṇāyāti tassa dhammassa lakkhaṇajānanatthāya. Dassanāyāti dassanatthāya. Tulanāyāti tulanatthāya. Tīraṇāyāti tīraṇatthāya. Vibhāvanāyāti vibhāvakaraṇatthāya. Aññehi paṇḍitehīti aññehi buddhisampannehi. Saṃsayapakkhandoti sandehaṃ paviṭṭho. Manussapucchāti manussānaṃ pucchā. Amanussapucchāti nāgasupaṇṇādīnaṃ pucchā. Gahaṭṭhāti avasesagahaṭṭhā. Pabbajitāti liṅgavasena vuttā. Nāgāti suphassādayo nāgā. Supaṇṇāti supaṇṇasaṃyuttavasena. 2- Yakkhāti yakkhasaṃyuttavasena 3- ca veditabbā. Asurāti pahārādādayo. Gandhabbāti pañcasikhagandhabbaputtādayo. Mahārājānoti cattāro @Footnote: 1 cha.Ma. tassācchedanatthaṃ 2 saṃ.kha. 17/-/209 3 saṃ.sa. 15/-/248--------------------------------------------------------------------------------------------- page376.
Mahārājāno. Ahīnindriyanti saṇṭhānavasena avikalindriyaṃ. So nimmitoti so bhagavatā nimmito buddho. Vodānatthapucchāti visesadhammapucchā. Atītapucchāti atīte dhamme ārabbha pucchā. Anāgatādīsupi eseva nayo. Kusalapucchāti anavajjadhammapucchā. Akusalapucchāti sāvajjadhammapucchā. Abyākatapucchāti tadubhayaviparītadhammapucchā. Ajjhesāmi tanti taṃ āyācāmi. 1- Kathayassu meti mayhaṃ kathehi. Gottañātakoti gottena ñātako. Gottabandhūti gottajjhattiko. Ekenākārenāti ekena koṭṭhāsena. Santipadanti santisaṅkhātaṃ nibbānapadaṃ. Ye dhammā santādhigamāyāti ye satipaṭṭhānādayo dhammā nibbānapaṭilābhatthāya. Santiphusanāyāti ñāṇaphassena nibbānaphusanatthāya. Sacchikiriyāyāti paccakkhakaraṇatthāya. Mahantaṃ sīlakkhandhanti mahantaṃ sīlarāsiṃ. Samādhikkhandhādīsupi eseva nayo. Sīlakkhandhādayo lokiyalokuttarā, vimuttiñāṇadassanaṃ lokiyameva. Tamokāyassa padālananti avijjārāsissa viddhaṃsanaṃ. Vipallāsassa bhedananti catubbidhavipallāsassa bhedanaṃ. Taṇhāsallassa abbuhananti taṇhākaṇṭakassa luñcanaṃ. Abhisaṅkhārassa vūpasamanti puññādiabhisaṅkhārassa nibbāpanaṃ. Bhārassa nikkhepananti pañcakkhandhabhārassa ṭhapanaṃ. Saṃsāravaṭṭassa upacchedananti saṃsārappavattassa chedanaṃ. Santāpassa nibbāpananti kilesasantāpassa nibbuti. Pariḷāhassa paṭipassaddhinti kilesadarathassa sannisīdanaṃ. Devadevoti devānaṃ atidevo. [151] Atha bhagavā yasmā yathā passanto kilese uparundhati, tathā disvā tathā pavattadassano hutvā parinibbāti, tasmā tamatthaṃ āvikaronto nānappakārena @Footnote: 1 cha.Ma. āṇāpemi--------------------------------------------------------------------------------------------- page377.
Taṃ devaparisaṃ kilesappahāne niyojento "mūlaṃ papañcasaṅkhāyā"ti ārabhitvā pañca gāthā abhāsi. Tattha ādigāthāya tāva saṅkhepattho:- papañcasaṅkhāti papañcāti saṅkhātattā papañcā eva papañcasaṅkhā. Tassā avijjādayo kilesā mūlaṃ, taṃ papañcasaṅkhāya mūlaṃ asmīti pavattamānañca sabbaṃ mantāya uparundhe. Yā kāci ajjhattataṇhā uppajjeyyuṃ, tāsaṃ vinayāya pahānāya sadā sato sikkhe upaṭṭhitassati hutvā sikkheyyāti. Ajjhattasamuṭṭhānā vāti citte uppannā vā. Purebhattanti divābhattato purekālaṃ. Accantasaṃyogatthe upayogavacanaṃ, atthato pana bhummameva purebhatteti, esa nayo pacchābhattādīsu. Pacchābhattanti divābhattato pacchākālaṃ. Purimayāmanti rattiyā paṭhamakoṭṭhāsaṃ. Majjhimayāmanti rattiyā dutiyakoṭṭhāsaṃ. Pacchimayāmanti rattiyā tatiyakoṭṭhāsaṃ. Kāḷeti kāḷapakkhe. Juṇheti sukkapakkhe. Vasseti cattāro vassānamāse. Hemanteti cattāro hemantamāse. Gimheti cattāro gimhānamāse. Purime vayokhandheti paṭhame vayokoṭṭhāse, paṭhamavayeti attho. Tīsu ca vayesu vassasatāyukassa purisassa ekekasmiṃ vaye catumāsādhikāni tettiṃsa vassāni honti. [152] Evaṃ paṭhamagāthāyaṃ tāva tīhi sikkhāhi yuttaṃ 1- desanaṃ arahattanikūṭena desetvā puna mānappahānavasena desetuṃ "yaṃ kiñcī"ti gāthamāha. Tattha yaṃ kiñci dhammamabhijaññā ajjhattanti yaṃ kiñci uccākulīnatādikaṃ attano guṇaṃ jāneyya. Atha vāpi bahiddhāti atha vā bahiddhāpi ācariyupajjhāyānaṃ guṇaṃ jāneyya. Na tena thāmaṃ kubbethāti tena guṇena mānaṃ na kareyya. Satānanti santaguṇavantānaṃ. Santānanti nibbutasantānaṃ. 2- Na vuttāti na kathitā. Nappavuttāti na vissajjitā. @Footnote: 1 ka. tisikkhāyuttaṃ 2 ka. nibbutamānānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page378.
[153] Idānissa akaraṇavidhiṃ dassento "seyyo na tenā"ti gāthamāha. Tassattho:- tena ca mānena "seyyohan"ti vā "nīcohan"ti vā "sarikkhohan"ti vā na maññeyya. Tehi ca uccākulīnatādīhi guṇehi phuṭṭho anekarūpehi "ahaṃ uccā kulā pabbajito"tiādinā nayena attānaṃ vikappento na tiṭṭheyyāti. [154] Evaṃ mānappahānavasenapi desetvā idāni sabbakilesūpasamavasena dasetuṃ "ajjhattamevā"ti gāthamāha. Tattha ajjhattameva upasameti attaniyeva rāgādisabbakilese upasameyya. Na aññato bhikkhu santimeseyyāti ṭhapetvā ca satipaṭṭhānādīni aññena upāyena santiṃ na pariyeseyya. Kuto nirattaṃ vāti nirattaṃ kutoyeva. 1- Na eseyyāti sīlabbatādīhi na maggeyya. Na gaveseyyāti na olokeyya. Na pariyeseyyāti punappunaṃ na ikkheyya. [155] Idāni ajjhattaṃ upasantassa khīṇāsavassa tādibhāvaṃ dassento "majjhe yathā"ti gāthamāha. Tassattho:- yathā mahāsamuddassa upariheṭṭhimabhāgānaṃ vemajjhasaṅkhāte catuyojanasahassappamāṇe majjhe pabbatantare ṭhitassa vā majjhe samuddassa ūmi no jāyati, ṭhitova so hoti avikampamāno evaṃ anejo khīṇāsavo lābhādīsu ṭhito assa avikampamāno, so tādiso rāgādiussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti. Ubbedhenāti heṭṭhābhāgena. Gambhīroti udakapiṭṭhito paṭṭhāya caturāsīti- yojanasahassāni gambhīro. 2- "ubbedho"tipi pāṭho, taṃ na sundaraṃ. Heṭṭhāti antoudakaṃ. Uparīti uddhaṃudakaṃ. Majjheti vemajjhe. Na kampatīti ṭhitaṭṭhānato na calati. Na vikampatīti ito cito ca na calati. Na calatīti niccalaṃ hoti. Na vedhatīti na phandati. Nappavedhatīti na parivattati. Na sampavedhatīti na paribbhamati. Aneritoti @Footnote: 1 cha.Ma. kuto nirattā vāti nirattā kutoyeva 2 ka. caturāsītiyojanasahassagambhīro--------------------------------------------------------------------------------------------- page379.
Na erito. Aghaṭṭitoti akkhobho. 1- Acalitoti na kampito. Aḷulitoti na kalalībhūto. Tatra ūmi no jāyatīti tasmiṃ ṭhāne vīci na uppajjati. Sattannaṃ pabbatānaṃ antarikāsūti yugandharādīnaṃ sattannaṃ pabbatānaṃ antarantaRā. Sīdantarāti antamaso simbalītūlampi tesu patitaṃ 2- sīdatīti sīdā, pabbatantare jātattā antaRā. 3- "sīdantarā"tipi 4- pāṭho. [156] Idāni evaṃ arahattanikūṭena desitaṃ dhammadesanaṃ abbhānumodanto tassa ca arahattassa ādipaṭipadaṃ pucchanto nimmitabuddho "akittayī"ti gāthamāha. Tattha akittayīti ācikkhi. Vivaṭacakkhūti vivaṭehi anāvaraṇehi pañcahi cakkhūhi samannāgato. Sakkhidhammanti sakāyattaṃ 5- sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhadhammaṃ. Parissayavinayanti parissayavinayanaṃ. 6- Paṭipadaṃ vadehīti idāni paṭipattiṃ vadehi. Bhaddanteti bhaddaṃ tava atthūti bhagavantaṃ ālapanto āha. Atha vā bhaddaṃ sundaraṃ tava paṭipadaṃ vadehītipi vuttaṃ hoti. Pātimokkhaṃ atha vāpi samādhinti tameva paṭipadaṃ bhinditvā pucchati. Paṭipadanti etena vā maggaṃ pucchati. Itarehi sīlaṃ samādhiñca pucchati. Maṃsacakkhunāpīti sasambhārikamaṃsacakkhunāpi. Dibbacakkhunāpīti dibbasadisattā dibbaṃ. Devānaṃ hi sucaritakammanibbattaṃ pittasemharudhirādīhi 7- apalibuddhaṃ upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti. Idañcāpi vīriyabhāvanābalanibbattaṃ ñāṇacakkhu tādisamevāti dibbasadisattā dibbaṃ, dibbavihāravasena paṭiladdhattā attanā ca dibbavihārasannissitattāpi dibbaṃ, ālokapariggahena mahājutikattāpi dibbaṃ, tirokuḍḍādigatarūpadassanena mahāgatikattāpi dibbaṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ, dassanaṭṭhena cakkhu, cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu, dibbañca taṃ cakkhu cāti dibbacakkhu, tena dibbacakkhunāpi vivaṭacakkhu. Idāni @Footnote: 1 Sī. akkhobhito 2 cha.Ma. patitapatitaṃ 3 Sī. sīdantarā 4 cha.Ma. antarasīdātipi @5 ka. pakāsatthaṃ 6 Sī.,ka. parissayavinayanāya, Ma. arissavinayapaṭipadaṃ @7 cha.Ma....ruhirādīhi--------------------------------------------------------------------------------------------- page380.
Pañcavidhaṃ cakkhuṃ vitthārena kathetuṃ "kathaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi vivaṭacakkhū"tiādimāha. Maṃsacakkhumhi bhagavato pañca vaṇṇā saṃvijjantīti ettha sasambhārādikacakkhusmiṃ buddhassa bhagavato pañca koṭṭhāsā paccekaṃ paccekaṃ upalabbhanti. Nīlo ca vaṇṇoti umāpupphavaṇṇo. Pītako ca vaṇṇoti kaṇikārapupphavaṇṇo. Lohitako ca vaṇṇoti indagopakavaṇṇo. Kaṇho ca vaṇṇoti añjanavaṇṇo. Odāto ca vaṇṇoti osadhitārakavaṇṇo. Yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitānīti yasmiṃ ṭhāne akkhilomāni patiṭṭhahitvā uṭṭhitāni. Taṃ nīlaṃ hoti sunīlanti ettha nīlanti sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ. Sunīlanti antaravirahitaṃ suṭṭhu nīlaṃ. Pāsādikanti pasādajanakaṃ. Dassaneyyanti dassanīyaṃ. Umāpupphasamānanti dakasītalapupphasadisaṃ. Tassa paratoti tassa samantā bāhirapasse. Pītakanti sabbasaṅgāhakaṃ. Supītakanti antaravirahitaṃ suṭṭhu pītakaṃ. Ubhayato ca akkhikūṭānīti dve ca akkhikoṭiyo. Lohitakānīti sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ. Sulohitakānīti apaññāyamānavivarāni suṭṭhu lohitakāni. Majjhe kaṇhanti akkhīnaṃ majjhimaṭṭhānaṃ añjanasadisaṃ kaṇhaṃ. Sukaṇhanti antaravirahitaṃ suṭṭhu kaṇhaṃ. Alūkhanti sassirikaṃ. 1- Siniddhanti paṇītaṃ. Aḷāriṭṭhakasamānanti 2- apanītatacaaḷāriṭṭhakaphalasadisaṃ. "addāriṭṭhakasamānan"tipi pāḷi. Tassā tintakākasadisanti attho. Odātanti sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ. Suodātanti antaravirahitaṃ rajatamaṇḍalasadisaṃ suṭṭhu odātaṃ. Setaṃ paṇḍaranti dvīhipi atiodātataṃ dasseti. Pākatikena maṃsacakkhunāti pakatimaṃsacakkhunā. Attabhāvapariyāpannenāti attabhāvasannissitena. Purimasucaritakammābhinibbattenāti purimesu tattha tatthuppannesu attabhāvesu kāyasucaritādikammunā uppāditena. Samantā yojanaṃ passatīti samantato catugāvutappamāṇe yojane tirokuḍḍādigataṃ rūpaṃ āvaraṇavirahitaṃ pakatimaṃsacakkhunā dakkhati. Divā ceva rattiñcāti divasabhāge ca rattibhāge ca. Caturaṅgasamannāgatoti @Footnote: 1 Sī. bhaddakanti sassirīkaṃ, cha.Ma. pāsādikaṃ 2 Sī. bhaddariṭṭhakasamānanti, cha.Ma. @bhaddāriṭṭhakasamānanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page381.
Catūhi aṅgehi samannāgato paripuṇṇaandhakāro ālokavirahito. Sūriyo ca 1- atthaṅgamitoti sūrabhāvaṃ janayanto uṭṭhito sūriyo vigato. Kāḷapakkho ca uposathoti kāḷapakkhe cātuddasīuposathadivaso ca. Tibbo ca vanasaṇḍoti gahano ca rukkharāsi. Mahā ca kāḷamegho 2- abbhuṭṭhitoti mahanto kāḷamegho abbhapaṭalo ca uṭṭhito hoti. Kuḍḍo 3- vāti iṭṭhakācayo vā. Kavāṭaṃ vāti dvāravātapānādikavāṭaṃ vā. Pākāro vāti mattikādipākāro vā. Pabbato vāti paṃsupabbatādipabbato vā. Gacchaṃ vāti taruṇagacchādigacchaṃ vā. Latā vāti karavindādilatā vā. 4- Āvaraṇaṃ rūpānaṃ dassanāyāti rūpārammaṇānaṃ dassanatthāya paṭisedhaṃ natthi. 5- Ekañce tilaphalaṃ nimittaṃ katvāti sace ekaṃ tilabījaṃ saññāṇaṃ katvā. Tilavāhe pakkhipeyyāti dve sakaṭe tilarāsimhi khipeyya. Keci pana "vāho nāma kumbhātirekadvesakaṭan"ti vadanti. Taññeva tilaphalaṃ uddhareyyāti taṃnimittakataṃ tilabījaṃyeva uddharitvā gaṇheyya. Dibbena cakkhunāti idaṃ vuttatthameva. Visuddhenāti cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhena. Yo hi cutimattameva passati na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo upapātameva passati na cutiṃ, so navasattapātubhāvasassatadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo pana tadubhayaṃ passati, so yasmā duvidhampi taṃ diṭṭhigatamativattati, tasmāssa taṃ dassanaṃ diṭṭhivisuddhihetu hoti, ubhayañcetaṃ buddhaputtā passanti. Tena vuttaṃ "cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhan"ti. Manussūpacāraṃ atikkamitvā rūpadassanena atikkantamānusakaṃ, mānusakaṃ vā maṃsacakkhuṃ atikkantattā atikkantamānusakanti veditabbaṃ. Tena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatīti manussamaṃsacakkhunā viya satte oloketi. Cavamāne upapajjamāneti ettha cutikkhaṇe @Footnote: 1 cha.Ma. vā 2 ka. akālamegho 3 cha.Ma. kuṭṭo @4 Sī. karaviñchādilatā vā, ka. kāḷavaṇṇādilatā vā 5 ka. paṭisedhananti--------------------------------------------------------------------------------------------- page382.
Upapattikkhaṇe vā dibbacakkhunā daṭṭhuṃ na sakkā. Ye pana āsannacutikā idāni cavissanti, te cavamānā. Ye ca gahitapaṭisandhikā sampatinibbattāva, te upapajjamānāti adhippetā. Te evarūpe cavamāne upapajjamāne ca passatīti dasseti. Hīneti mohanissandayuttattā hīne. Tabbiparīte paṇīte. Suvaṇṇeti adosanissandayuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. Tabbiparīte dubbaṇṇe, abhirūpe virūpeti attho. Sugateti sugatigate, alobhanissandayuttattā vā aḍḍhe mahaddhane. Duggateti duggatigate, lobhanissandayuttattā vā dalidde appannapāne. Yathākammūpageti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ, tena tena upagate. Tattha purimehi "cavamāne"tiādīhi dibbacakkhukiccaṃ vuttaṃ. Iminā pana padena yathākammūpagañāṇakiccaṃ. Tassa ca ñāṇassa ayamuppattikkamo:- idha bhikkhu heṭṭhānirayābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nerayike satte passati mahādukkhamanubhavamāne, taṃ dassanaṃ dibbacakkhukiccameva. So evaṃ manasi karoti "kinnu kho kammaṃ katvā ime sattā etaṃ dukkhamanubhavantī"ti, athassa "idannāma katvā"ti taṃ kammārammaṇaṃ ñāṇamuppajjati. Tathā uparidevalokābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nandanavanamissakavanapārusakavanādīsu 1- satte passati mahāsampattimanubhavamāne. Tampi dassanaṃ dibbacakkhukiccameva. So evaṃ manasi karoti "kinnu kho kammaṃ katvā ime sattā etaṃ sampattiṃ anubhavantī"ti. Athassa "idannāma katvā"ti taṃ kammārammaṇaṃ ñāṇamuppajjati. Idaṃ yathākammūpagañāṇaṃ. Nāma. Imassa visuṃ parikammaṃ nāma natthi. Yathā ca imassa, evaṃ anāgataṃsañāṇassāpi. Dibbacakkhupādakāneva hi imāni dibbacakkhunā saheva ijjhanti. Ime vata bhontotiādīsu imeti dibbacakkhunā diṭṭhānaṃ nidassanavacanaṃ. Vatāti anusocanatthe nipāto. Bhontoti bhavanto. Duṭṭhu caritaṃ, duṭṭhaṃ vā caritaṃ kilesapūtikattāti duccaritaṃ, kāyena duccaritaṃ, kāyato vā uppannaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Itaresupi eseva nayo. Samannāgatāti samaṅgībhūtā. @Footnote: 1 cha.Ma....phārusakavanādīsu--------------------------------------------------------------------------------------------- page383.
Ariyānaṃ upavādakāti buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ antamaso gihisotāpannānampi anatthakāmā hutvā antimavatthunā vā guṇaparidhaṃsanena vā upavādakā, akkosakā garahakāti vuttaṃ hoti. Tattha "natthi imesaṃ samaṇadhammo, assamaṇā ete"ti vadanto antimavatthunā upavadati. "natthi imesaṃ jhānaṃ vā vimokkho vā maggo vā phalaṃ vā"tiādīni vadanto guṇaparidhaṃsanena upavadatīti veditabbo. So ca jhānaṃ vā upavadeyya ajhānaṃ vā, ubhayathāpi ariyūpavādova hoti, atibhāriyaṃ kammaṃ, anantariyakammasadisaṃ, saggāvaraṇañca maggāvaraṇañca, satekicchaṃ pana hoti. Tasmā yo ariyaṃ upavadati, tena gantvā sace attanā vuḍḍhataro hoti, ukkuṭikaṃ nisīditvā "ahaṃ āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ, tamme khamāhī"ti khamāpetabbo. Sace pana navakataro hoti, vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā "ahaṃ bhante tumhe idañcidañca avacaṃ, tamme khamathā"ti khamāpetabbo. Sacepi so nakkhamati, disāpakkanto vā hoti, sayaṃ vā gantvā saddhivihārike vā pesetvā khamāpetabbo. Sace nāpi gantuṃ na pesetuṃ sakkā hoti, ye tasmiṃ vihāre bhikkhū vasanti, tesaṃ santikaṃ gantvā sace navakatarā honti, ukkuṭikaṃ nisīditvā sace vuḍḍhatarā, vuḍḍhe vuttanayeneva paṭipajjitvā "ahaṃ bhante asukannāma āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ, taṃ khamatu me so āyasmā"ti vatvā khamāpetabbo. 1- Sammukhā akhamantepi etadeva kātabbaṃ. Sace ekacārikabhikkhu hoti, neva tassa vasanaṭṭhānaṃ na gataṭṭhānaṃ paññāyati, ekassa paṇḍitassa bhikkhuno santikaṃ gantvā "ahaṃ bhante asukaṃ nāma āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ, tamme anussarato anussarato vippaṭisāro hoti, kiṃ karomī"ti vattabbaṃ. So vakkhati "tumhe mā cintayittha, thero tumhākaṃ khamati, cittaṃ vūpasamethā"ti. Tenāpi ariyassa gatadisābhimukhena añjaliṃ paggahetvā "khamathā"ti vattabbaṃ. Yadi so parinibbuto hoti, parinibbutamañcaṭṭhānaṃ gantvā yāva sivathikaṃ gantvāpi khamāpetabbo. Evaṃ kate neva saggāvaraṇaṃ na maggāvaraṇaṃ hoti, pākatikameva hotīti. @Footnote: 1 ka. khamāpetabbaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page384.
Micchādiṭṭhikāti viparītadassanā. Micchādiṭṭhikammasamādānāti micchādiṭṭhivasena samādinnanānāvidhakammā, ye ca micchādiṭṭhimūlakesu kāyakammādīsu aññepi samādapenti. Ettha ca vacīduccaritaggahaṇeneva ariyūpavāde, manoduccaritaggahaṇena ca micchādiṭṭhiyā saṅgahitāyapi imesaṃ dvinnaṃ puna vacanaṃ mahāsāvajjabhāvadassanatthanti veditabbaṃ. Mahāsāvajjo hi ariyūpavādo anantariyasadiso. Vuttampi cetaṃ:- "seyyathāpi sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññā- sampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ sāriputta vadāmi. Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye"ti. 1- Micchādiṭṭhito ca mahāsāvajjataraṃ nāma aññaṃ natthi. Yathāha:- "nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahāsāvajjaṃ yathayidaṃ bhikkhave micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhiparamāni bhikkhave vajjānī"ti. 2- Kāyassa bhedāti upādinnakkhandhapariccāgā. Paraṃ maraṇāti tadanantarābhi- nibbattakkhandhaggahaṇe. Atha vā kāyassa bhedāti jīvitindriyassupacchedā. Paraṃ maraṇāti cuticittato uddhaṃ. Apāyanti evamādi sabbaṃ nirayavevacanameva. Nirayo hi saggamokkhahetubhūtā puññasammatā ayā apetattā, sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati, dosabahulatāya vā duṭṭhena kammunā nibbattā gatīti duggati. Vivasā nipatanti tattha dukkaṭakārinoti vinipāto, vinassantā vā ettha nipatanti sambhijjamānaṅgapaccaṅgātipi vinipāto. Natthi ettha assādasaññito ayoti nirayo. Atha vā apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ dīpeti, tiracchānayoni hi apāyo @Footnote: 1 Ma.mū. 12/149/110 2 cha.Ma. mahāsāvajjānīti, aṅ.ekaka. 20/310/35--------------------------------------------------------------------------------------------- page385.
Sugatito 1- apetattā. Na duggati, mahesakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ sambhavato. Duggatiggahaṇena pettivisayaṃ dīpeti, so hi apāyo ceva duggati ca sukhato 2- apetattā dukkhassa ca gatibhūtattā, na tu vinipāto, asurakāyasadisaṃ avinipatitattā. Vinipātaggahaṇena asurakāyaṃ dīpeti. So hi yathāvuttena atthena apāyo ceva duggati ca sabbasamussayehi ca vinipatitattā vinipātoti vuccati. Nirayaggahaṇena avīciādianekappakāraṃ nirayameva dīpetīti. Upapannāti upagatā, tattha abhinibbattāti adhippāyo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo. Ayaṃ pana viseso:- tattha sugatiggahaṇena manussagatipi saṅgayhati. Saggaggahaṇena devagatiyeva. Tattha sundarā gatīti sugati. Rūpādīhi visayehi suṭṭhu aggoti saggo. So sabbopi lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti ayaṃ vacanattho. Iti dibbena cakkhunātiādi sabbaṃ nigamanavacanaṃ. Evaṃ dibbena cakkhunā passatīti ayamettha saṅkhepattho:- dibbacakkhuñāṇaṃ parittapaccuppannaajjhattabahiddhārammaṇavasena catūsu ārammaṇesu pavattati. Yathākammūpagañāṇaṃ parittamahaggataatītaajjhattabahiddhārammaṇavasena pañcasu ārammaṇesu pavattati. Anāgataṃsañāṇaṃ parittamahaggataappamāṇamaggaanāgataajjhattabahiddhāna- vattabbārammaṇavasena aṭṭhasu ārammaṇesu pavattatīti. Ākaṅkhamāno ca bhagavāti bhagavā icchamāno. Ekampi lokadhātuṃ passeyyāti ekaṃ cakkavāḷaṃ olokeyya. Sahassimpi cūḷanikanti ettha yāvatā candimasūriyā pariharanti, disā bhānti virocamānā, tāva sahassadhā loko, 3- ettha te vattatī vasoti āgataṭṭhāne 3- esā sahassīcūḷanikā nāma. Cūḷanikanti khuddakaṃ. Dvisahassimpi majjhimikaṃ lokadhātunti ettha sahassacakkavāḷānaṃ sahassabhāgena gaṇetvā dasasatasahassacakkavāḷaparimāṇā dvisahassī majjhimikā lokadhātu nāma. Ettakena buddhānaṃ jātikkhettaṃ nāma dassitaṃ. Bodhisattānaṃ hi pacchimabhave devalokato cavitvā mātukucchiyaṃ @Footnote: 1 Sī. sukhato 2 Ma. sugatito 3-3 cha.Ma. ime pāṭhā na dissanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page386.
Paṭisandhiggahaṇadivase ca mātukucchito nikkhamanadivase ca mahābhinikkhamanadivase ca sambodhidhammacakkappavattanaāyusaṅkhāravossajjanaparinibbānadivasesu ca ettakaṃ ṭhānaṃ kampati. Tisahassimpi. Mahāsahassimpi lokadhātunti sahassito paṭṭhāya tatiyāti tisahassī, paṭhamasahassiṃ sahassadhā katvā gaṇitaṃ majjhimikaṃ sahassadhā katvā gaṇitattā mahantehi sahassehi gaṇitāti mahāsahasSī. Ettāvatā koṭisatasahassacakkavāḷaparimāṇo loko dassito hoti. Gaṇakaputtatissatthero pana evamāha "na hi tisahassimahāsahassilokadhātuyā etaṃ parimāṇaṃ. Idaṃ hi ācariyānaṃ sajjhāyamūlakaṃ vācāya parihīnaṭṭhānaṃ, dasakoṭisatasahassacakkavāḷaparimāṇaṃ pana ṭhānaṃ tisahassimahāsahassilokadhātu nāmā"ti. Ettāvatā hi bhagavato āṇākkhettaṃ nāma dassitaṃ. Etasmiṃ hi antare āṭānāṭiyaparittaisigiliparittadhajaggaparittabojjhaṅgaparittakhandhaparittamoraparitta- mettaparittaratanaparittānaṃ 1- 2- 3- 4- 5- 6- 7- 8- āṇā pharati. Yāvatakaṃ vā pana ākaṅkheyyāti yattakaṃ vā iccheyya. Iminā visayakkhettaṃ dassitaṃ. Buddhānaṃ hi visayakkhettassa pamāṇaparicchedo nāma natthi, natthikabhāve cassa imaṃ upamaṃ āharanti:- koṭisatasahassacakkavāḷe hi 9- yāva brahmalokā sāsapehi pūretvā sace koci puratthimāya disāya ekacakkavāḷe ekaṃ sāsapaṃ pakkhipanto gaccheyya, 10- sabbepi te sāsapā parikkhayaṃ gaccheyyuṃ, na tveva puratthimāya disāya cakkavāḷāni. Dakkhiṇādīsupi eseva nayo. Tattha buddhānaṃ avisayo nāma natthi. Tāvatakaṃ passeyyāti tattakaṃ olokeyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato dibbacakkhūti dibbacakkhukathaṃ niṭṭhāpesi. Kathaṃ bhagavā paññācakkhunā vivaṭacakkhūti kena pakārena paññācakkhunā apihitacakkhu. Mahāpañño puthupaññotiādikaṃ tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti pariyosānaṃ heṭṭhā vuttatthameva. @Footnote: 1 dī.pā. 11/275/169 2 Ma.u. 14/133/117 3 saṃ.sa. 15/249/263 4 saṃ.mahā. @19/978/270 5 khu.jā. 27/105/56, aṅ.catukka. 21/67/83 6 khu.jā. 27/17/40 @7 khu.su. 25/1/13, khu.su. 25/143/362 8 khu.khu. 25/1/5, khu.su. 25/224/376 @9 cha.Ma....cakkavāḷamhi 10 cha.Ma. āgaccheyya--------------------------------------------------------------------------------------------- page387.
Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesaṃ dvinnaṃ ñāṇānaṃ buddhacakkhūti nāmaṃ, sabbaññutaññāṇassa samantacakkhūti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ dhammacakkhūti. Lokaṃ volokento addasa satteti satte addakkhi. Apparajakkhetiādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te svākāRā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Ye paralokañceva vajjañca 1- bhayato passanti, te paralokavajjabhayadassāvino nāma. Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Anto nimuggaposīnīti yāni antonimuggāneva posiyanti. Udakaṃ accuggamma tiṭṭhantīti udakaṃ atikkamitvā tiṭṭhanti. Tattha yāni yāni accuggamma ṭhitāni, tāni tāni sūriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni ajja pupphanakāni. Yāni samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni. Yāni udakā anuggatāni antonimuggaposīni, tāni tatiyadivaseva pupphanakāni. Udakā pana anuggatāni aññānipi sarogauppalāni nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāḷiṃ nārūḷhāni, āharitvā pana dīpetabbānīti dīpitāni. Yatheva hi tāni catubbidhapupphāni, evameva ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo padaparamoti cattāro puggalā. Yassa puggalassa udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Yassa puggalassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajīyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato @Footnote: 1 ka. vaṭṭañca--------------------------------------------------------------------------------------------- page388.
Payirupāsato dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi dhārayato bahumpi vācato na tassaṃ jātiyaṃ 1- dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo. Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokento ajja pupphanakāni ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni vipañcitaññūti evaṃ sabbākāratova 2- addasa. Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ imasmiññeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti, padaparamānaṃ anāgatatthāya vāsanā hoti. Rāgacaritotiādīsu rajjanavasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti rāgacarito. Dussanavasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti dosacarito. Muyhanavasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti mohacarito. Vitakkanavasena ūhanavasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti vitakkacarito. Okappanasaddhāvasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti saddhācarito. Ñāṇameva caraṇaṃ, ñāṇena 3- vā caraṇaṃ, ñāṇassa vā caraṇaṃ, ñāṇato vā caraṇaṃ etassa atthīti ñāṇacarito. Rāgacaritassāti rāgussadassa rāgabahulassa. Paratopi eseva nayo. Asubhakathaṃ kathetīti uddhumātakādidasavidhaṃ asubhapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ ācikkhati. Vuttañhetaṃ "asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāyā"ti. 4- Mettābhāvanaṃ ācikkhatīti mettābhāvanaṃ cittasinehanaṃ katheti. Vuttañhetaṃ "mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāyā"ti. 4- Uddeseti sajjhāyane. Paripucchāyāti aṭṭhakathāya. Kālena dhammassavaneti yuttappattakāle uttariṃ pariyattidhammassavane. Dhammasākacchāyāti aññehi saddhiṃ sākacchāya. Garusaṃvāseti garūnaṃ payirupāsane. Nivesetīti ācariyānaṃ santike patiṭṭhāpeti. Ānāpānassatiṃ ācikkhatīti ānāpānassatisampayuttaṃ kammaṭṭhānaṃ katheti. Vuttañhetaṃ "ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāyā"ti. 4- Pasādanīyaṃ nimittaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. tāya jātiyā 2 cha.Ma. sabbākārato ca 3 ka. ñāṇato 4 aṅ.navaka. 23/1/292--------------------------------------------------------------------------------------------- page389.
Ācikkhatīti cūḷavedallamahāvedallādipasādajanakaṃ 1- 2- suttaṃ katheti. Buddhasubodhinti buddhassa bhagavato buddhattapaṭivedhaṃ. Dhammasudhammatanti navavidhalokuttaradhammassa svāk- khātataṃ. Saṃghasuppaṭipattinti aṭṭhavidhaariyasaṃghassa suppaṭipannatādisuṭṭhupaṭipattiṃ. Sīlāni ca attanoti attano santakasīlāni ca. Ācikkhati vipassanānimittanti udayabbayādipaṭisaṃyuttaṃ katheti. Aniccākāranti hutvā abhāvākāraṃ. Dukkhākāranti udayabbayapaṭipīḷanākāraṃ. Anattākāranti avasavattanākāraṃ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani ṭhitova, na hi tattha ṭhitassa dassanatthaṃ abhimukhe gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ 3- atthi. Tathūpamanti tappaṭibhāgaṃ selapabbatūpamaṃ. Ayampanettha saṅkhepattho:- yathā selapabbatamuddhani ṭhito cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya. Sumedha sundarapañña sabbaññutaññāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ paññāmayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvakiṇṇaṃ jātijarābhibhūtañca janataṃ avekkhassu upadhāraya upaparikkhāti. 4- Ayampanettha adhippāyo:- yathā hi pabbatapādasāmantā mahantaṃ khettaṃ katvā tattha kedārapāḷīsu kuṭiyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyyuṃ, 5- caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa, atha tassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ na kedārapāḷiyo na kuṭiyo na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ, kuṭikāsu pana aggijālamattameva paññāyeyya. Evaṃ dhammapāsādaṃ abhiruyha sattakāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajāṇupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittasarā viya honti. Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā, te evassa dūrepi ṭhitā āpāthaṃ āgacchanti, te eva aggi viya himavantapabbato viya ca. Vuttampi cetaṃ:- @Footnote: 1 Ma.mū. 12/460/410 2 Ma.mū. 12/449/401 3 ka. rukkhe ca abhirūhanādikiccaṃ, Ma. @sampasāraṇādikiccaṃ 4 cha.Ma. upadhārayatu upaparikkhatu 5 cha.Ma. jāleyya--------------------------------------------------------------------------------------------- page390.
"dūre santo pakāsenti himavantova pabbato asantettha na dissanti rattikhittā yathā sarā"ti. 1- Sabbaññutaññāṇanti ettha pañcaneyyapathappabhedaṃ sabbaṃ aññāsīti sabbaññū. Saṅkhatāsaṅkhatādibhedā sabbadhammā hi saṅkhāro vikāro lakkhaṇaṃ nibbānaṃ paññattīti pañceva neyyapathā honti. Sabbaññussa bhāvo sabbaññutā, sabbaññutā eva ñāṇaṃ "sabbaññutāñāṇan"ti vattabbe "sabbaññutaññāṇan"ti vuttaṃ. Sabbaññūti ca kamasabbaññū sakiṃsabbaññū satatasabbaññū sattisabbaññū ñātasabbaññūti pañcavidhā sabbaññuno siyuṃ. Tesu kamena sabbajānanakālāsambhavato kamasabbaññutā na hoti. Sakiṃ sabbārammaṇaggahaṇābhāvato sakiṃsabbaññutā na hoti, cakkhuviññāṇādi- niyatārammaṇacittasambhavato 2- bhavaṅgacittavirodhato yuttiabhāvato ca satatasabbaññutā na hoti, parisesato sabbajānanasamatthatāya sattisabbaññutā vā siyā, viditasabbadhammattā ñātasabbaññutā vā, sattisabbaññuno sabbajānanattaṃ 3- natthīti tampi na yujjati, "na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci .pe. Samantacakkhū"ti vuttattā ñātasabbaññutā eva yujjati. Evaṃ hi sati kiccato asammohato kāraṇasiddhito āvajjanapaṭibaddhato sabbaññutameva hotīti. Tena ñāṇenāti tena sabbajānanañāṇena. Puna aparena pariyāyena sabbaññubhāvasādhanatthaṃ 4- "na tassā"ti gāthamāha. Tattha na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñcīti tassa tathāgatassa idha imasmiṃ tedhātuke loke imasmiṃ paccuppannakāle vā paññācakkhunā adiṭṭhaṃ nāma kiñci appamattakampi na atthi na saṃvijjati. Atthīti idaṃ vattamānakālikaṃ ākhyātapadaṃ, iminā paccuppannakālikassa sabbadhammassa ñātabhāvaṃ dasseti. Gāthābandhasukhatthaṃ panettha dakāro payutto. 5- Atho aviññātanti ettha athoti vacanopādāne nipāto. Aviññātanti atītakālikaṃ aviññātaṃ nāma kiñci dhammajātaṃ nāhosīti pāṭhaseso. Abyayabhūtassa @Footnote: 1 khu.dha. 25/304/69 2 cha.Ma. cakkhuviññāṇādīnaṃ yathārammaṇacittasambhavato @3 ka. sattisabbaññutte sabbajānanaṃ 4 Ma. sabbaññutañāṇabhāvasādhanatthaṃ 5 ka. dhakāro @saṃyutto--------------------------------------------------------------------------------------------- page391.
Atthisaddassa gahaṇe pāṭhasesaṃ vināpi yujjatiyeva. Iminā atītakālikassa sabbadhammassa ñātabhāvaṃ dasseti. Ajānitabbanti anāgatakālikaṃ ajānitabbaṃ nāma dhammajātaṃ na bhavissati natthi vā. 1- Iminā anāgatakālikassa sabbadhammassa ñātabhāvaṃ dasseti. Jānanakiriyāvisesamattameva vā ettha akāro. Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyanti ettha yaṃ tekālikaṃ vā kālavinimuttaṃ vā neyyaṃ jānitabbaṃ kiñci dhammajātaṃ atthi, taṃ sabbaṃ tathāgato abhiññāsi adhikena sabbaññutaññāṇena jāni paṭivijjhi, ettha atthisaddena tekālikassa kālavinimuttassa ca gahaṇe 2- atthisaddo abyayabhūtoyeva daṭṭhabbo. Tathāgato tena samantacakkhūti kālavasena okāsavasena ca nippadesattā samantā sabbato pavattaṃ ñāṇacakkhu assāti samantacakkhu, tena yathāvuttena kāraṇena tathāgato samantacakkhu sabbaññūti vuttaṃ hoti. Imissā gāthāya puggalādhiṭṭhānāya desanāya sabbaññutaññāṇaṃ sādhitaṃ. Na itihitihanti "evaṃ kira āsi, evaṃ kira āsī"ti na hoti. Na itikirāyāti "evaṃ kira etan"ti na hoti. Na paramparāyāti paramparakathāyapi na hoti. Na piṭakasampadāyāti amhākaṃ piṭakatantiyā saddhiṃ sametīti 3- na hoti. Na takkahetūti takkaggāhenapi na hoti. Na ākāraparivitakkenāti "sundaramidaṃ kāraṇan"ti evaṃ kāraṇaparivitakkenāpi na hoti. Na diṭṭhinijjhānakkhantiyāti amhākaṃ nijjhāyitvā khamitvā gahitadiṭṭhiyā saddhiṃ sametītipi na hoti. Atha vāpi samādhinti ettha samādhinti kusalacittekaggatā samādhi. Kenaṭṭhena samādhīti? samādhānaṭṭhena. Kimidaṃ samādhānaṃ nāma? ekārammaṇe cittacetasikānaṃ samaṃ sammā ca ādhānaṃ, ṭhapananti vuttaṃ hoti. Tasmā yassa dhammassa ānubhāvena ekārammaṇe cittacetasikā samaṃ sammā ca avikkhippamānā avippakiṇṇā ca hutvā tiṭṭhanti, idaṃ samādhānanti veditabbaṃ. Tassa kho pana samādhissa:- @Footnote: 1 cha.Ma. natthīti 2 cha.Ma. gahaṇā 3 ka. sametanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page392.
Lakkhaṇaṃ tu avikkhepo vikkhepaddhaṃsanaṃ raso akampanamupaṭṭhānaṃ padaṭṭhānaṃ sukhaṃ pana. 1- Samādhi anāvilaacalabhāvena ārammaṇe tiṭṭhatīti ṭhiti. Parato padadvayaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Api ca sampayuttadhamme ārammaṇamhi sampiṇḍetvā tiṭṭhatīti saṇṭhiti. Ārammaṇaṃ ogāhetvā anupavisitvā tiṭṭhatīti avaṭṭhiti. Kusalapakkhe hi cattārova dhammā ārammaṇaṃ ogāhanti saddhā sati samādhi paññāti. Teneva saddhā "okappanā"ti vuttā, sati "apilāpanatā"ti, samādhi "avaṭṭhitī"ti, paññā "pariyogāhanā"ti. Akusalapakkhe pana tayo dhammā ārammaṇaṃ ogāhanti taṇhā diṭṭhi avijjāti. Tenevete "oghā"ti vuttā. Cittekaggatā panettha na balavatī hoti. Yathā hi rajuṭṭhānaṭṭhāne udakena siñcitvā sammaṭṭhe thokameva kālaṃ rajo sannisīdati, sukkhe sukkhe 2- puna pakatibhāveneva vuṭṭhāti, evameva akusalapakkhe cittekaggatā na balavatī hoti. Uddhaccavicikicchāvasena pavattassa visāhārassa paṭipakkhato avisāhāro. Uddhaccavicikicchāvaseneva gacchantaṃ cittaṃ vikkhipati nāma. Ayaṃ pana tathāvidho vikkhepo na hotīti avikkhePo. Uddhaccavicikicchāvaseneva cittaṃ visāhaṭaṃ nāma hoti, ito cito ca sāriyati, 3- ayaṃ pana evaṃ avisāhaṭamānasassa bhāvoti avisāhaṭamānasatā. Samathoti tividho samatho cittasamatho adhikaraṇasamatho sabbasaṅkhārasamathoti. Tattha aṭṭhasu samāpattīsu cittekaggatā cittasamatho nāma. Taṃ hi āgamma cittacalanaṃ cittavipphanditaṃ sammati vūpasammati, tasmā so "cittasamatho"ti vuccati. Sammukhāvinayādisattavidho samatho adhikaraṇasamatho nāma. Taṃ hi āgamma tāni tāni adhikaraṇāni sammanti vūpasammanti, tasmā so "adhikaraṇasamatho"ti vuccati. Yasmā pana sabbe saṅkhārā nibbānaṃ āgamma sammanti vūpasammanti, tasmā taṃ "sabbasaṅkhārasamatho"ti vuccati. @Footnote: 1 paṭisaṃ.A. 1/19 2 cha.Ma. sukkhante sukkhante 3 cha.Ma. harīyati--------------------------------------------------------------------------------------------- page393.
Imasmiṃ atthe cittasamatho adhippeto. Samādhilakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti samādhindriyaṃ. Uddhacce na kampatīti samādhibalaṃ. Sammāsamādhīti yāthāvasamādhi niyyānikasamādhi. [157] Atha 1- bhagavā yasmā indriyasaṃvaro sīlassa rakkhā, yasmā vā iminānukkamena desiyamānā ayaṃ desanā tāsaṃ devatānaṃ sappāyā, tasmā indriyasaṃvarato pabhuti paṭipadaṃ dassento "cakkhūhī"tiādimāraddho. 2- Tattha cakkhūhi neva lolassāti adiṭṭhadakkhitabbādivasena cakkhūhi lolo neva assa. Gāmakathāya āvaraye sotanti tiracchānakathāya sotaṃ āvareyya. Cakkhuloliyenāti cakkhudvāre uppannalolavasena cakkhuloliyena. Adiṭṭhaṃ dakkhitabbanti adiṭṭhapubbaṃ rūpārammaṇaṃ passituṃ yuttaṃ. Diṭṭhaṃ samatikkamitabbanti diṭṭhapubbaṃ rūpārammaṇaṃ atikkamituṃ yuttaṃ. Ārāmena ārāmanti pupphārāmādiārāmena phalārāmādiṃ vā pupphārāmādiṃ vā. Dīghacārikanti dīghacaraṇaṃ. Anavaṭṭhitacārikanti asanniṭṭhānacaraṇaṃ. Anuyutto hoti rūpadassanāyāti rūpārammaṇadassanatthāya punappunaṃ yutto hoti. Antaragharaṃ paviṭṭhoti ummārabbhantaraṃ paviṭṭho. Vīthiṃ paṭipannoti antaravīthiṃ otiṇṇo. Gharamukhāni olokentoti gharadvārāni avalokento. Uddhaṃ ullokentoti uparidisaṃ uddhaṃmukho hutvā vilokento. Cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Porāṇā panāhu:- "cakkhu rūpaṃ na passati acittakattā, cittaṃ na passati acakkhukattā. Dvārārammaṇasaṅghaṭṭe pana 3- pasādavatthukena cittena passati. Īdisī panesā `dhanunā vijjhatī'tiādīsu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvāti ayamettha attho"ti. Nimittaggāhīti @Footnote: 1 cha.Ma. athassa 2 cha.Ma....ādi āraddho 3 Ma. dvārārammaṇasaṅghaṭṭanena--------------------------------------------------------------------------------------------- page394.
Itthipurisanimittaṃ vā subhanimittādikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ chandarāgavasena gaṇhāti, diṭṭhamatteyeva na saṇṭhāti. Anubyañjanaggāhīti kilesānaṃ anubyañjanato 1- pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjananti laddhavohāraṃ hatthapādahasitakathitaālokitavilokitādibhedaṃ 2- ākāraṃ gaṇhāti. Yatvādhikaraṇamenantiādimhi yaṃkāraṇā yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetu etaṃ puggalaṃ satikavāṭena cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvāssaveyyuṃ anuppabandheyyuṃ ajjhotthareyyuṃ. Tassa saṃvarāya na paṭipajjatīti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya na paṭipajjati. Evaṃbhūtoyeva ca na rakkhati cakkhundriyaṃ. Na cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatītipi vuccati. Tattha kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi. Na hi cakkhuppasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhassaccaṃ vā uppajjati. Api ca yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgacchati, tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyāmanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato vipākamanodhātu 3- sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākāhetukamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatrāpi neva bhavaṅgasamaye na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi. Javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṃ vā muṭṭhassaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajjati, asaṃvaro hoti. Evaṃ honto pana so "cakkhundriye asaṃvaro"ti vuccati. Kasmā? yasmā tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? yathā nagare catūsu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo saṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti. Nagaradvārena hi pavisitvā @Footnote: 1 cha.Ma. anuanubyañjanato 2 cha.Ma....sitahasita... 3 cha.Ma. manodhātu--------------------------------------------------------------------------------------------- page395.
Corā yadicchanti taṃ kareyyuṃ, evameva javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Saddhādeyyānīti kammañca phalañca idhalokañca paralokañca saddahitvā dinnāni. "ayaṃ me ñātīti vā, mittoti vā, idaṃ vā paṭikarissati, idaṃ vānena katapubban"ti vā evaṃ na dinnānīti attho. Evaṃ dinnāni hi na saddhādeyyāni nāma honti. Bhojanānīti ca desanāsīsamattametaṃ, atthato pana saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā cīvarāni pārupitvā senāsanāni sevamānā gilānapaccayabhesajjaṃ paribhuñjamānāti sabbametaṃ vuttameva hoti. Seyyathidanti nipāto. Tassattho, katamo soti. Naccaṃ nāma yaṃ kiñci naccaṃ, taṃ maggaṃ gacchantenāpi gīvaṃ pasāretvā daṭṭhuṃ na vaṭṭati. Gītanti yaṃ kiñci gītaṃ. Vāditanti yaṃ kiñci vāditaṃ. Pekkhanti naṭasamajjaṃ. Akkhānanti bhāratarāmāyanādikaṃ. Yasmiṃ ṭhāne kathīyati, tattha gantumpi na vaṭṭati. Pāṇissaranti kaṃsatāḷaṃ, "pāṇitāḷan"tipi vadanti. Vetāḷanti ghanatāḷaṃ, "mantena matasarīruṭṭhāpanan"tipi eke. Kumbhathūṇanti caturassaambaṇakatāḷaṃ, "bhumbhasaddan"tipi eke. Sobhanakanti naṭānaṃ abbhokiraṇaṃ, sobhanakaraṃ vā, 1- paṭibhānacittanti vuttaṃ hoti. Caṇḍālanti ayoguḷakīḷā, "caṇḍālānaṃ sāṇadhovanakīḷā"tipi vadanti. Vaṃsanti veṇuṃ ussāpetvā kīḷanaṃ. Dhovananti aṭṭhidhovanaṃ, ekaccesu kira janapadesu kālakate ñātake na jhāpenti, nikhaṇitvā ṭhapenti. Atha tesaṃ pūtibhūtaṃ kāyaṃ ñatvā nīharitvā aṭṭhīni dhovitvā gandhehi makkhetvā ṭhapenti. Te nakkhattakāle ekasmiṃ ṭhāne aṭṭhīni ṭhapetvā ekasmiṃ ṭhāne surādīni ṭhapāpetvā 2- rodantā paridevantā suraṃ pivanti. Vuttampi cetaṃ "atthi bhikkhave dakkhiṇesu janapadesu dhovanaṃ nāma, tattha hoti annampi @Footnote: 1 Ma. sobhanākārakataṃ vā 2 cha.Ma. ṭhapetvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page396.
Pānampi khajjampi bhojjampi leyyampi peyyampi naccampi gītampi vāditampi. Atthetaṃ bhikkhave dhovanaṃ, netaṃ natthīti vadāmī"ti. 1- Ekacce pana "indajālena aṭṭhidhovanaṃ dhovanan"ti vadanti. Hatthiyuddhādīsu bhikkhuno neva hatthiādīhi saddhiṃ yujjhituṃ, na te yujjhāpetuṃ, na yujjhante daṭṭhuṃ vaṭṭati. Nibbuddhanti mallayuddhaṃ. Uyyodhikanti yattha sampahāro diyyati. Balagganti balagaṇanaṭṭhānaṃ. Senābyūhanti senāniveso, sakaṭabyūhādivasena senāya nivesanaṃ. Anīkadassananti "tayo hatthī pacchimaṃ hatthānīkan"tiādinā 2- nayena vuttassa anīkassa dassanaṃ. Na nimittaggāhī hotīti chandarāgavasena vuttappakāraṃ nimittaṃ na gaṇhāti. Evaṃ sesapadānipi vuttapaṭipakkhanayena veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittānīti vuttaṃ, evamidha tasmiṃ sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? yathā nagaradvāresu saṃvutesu kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitameva hoti, nagaradvāresu pihitesu corānaṃ paveso natthi. Evameva javane sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Tasmā javanakkhaṇe uppajjamānopi "cakkhundriye saṃvaro"ti vutto. Ito paraṃ heṭṭhā ca upari ca vuttavipariyāyena attho veditabbo. Visūkadassanāti paṭāṇīdassanato. Gāmakathāti gāmavāsīnaṃ kathā. Bāttiṃsāti dvattiṃsa. Aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtā kathāti tiracchānakathā. Tattha rājānaṃ ārabbha "mahāsammato mandhātā dhammāsoko evaṃ mahānubhāvo"tiādinā nayena pavattā kathā rājakathā. Esa nayo corakathādīsu. Tesu "asuko rājā abhirūpo dassanīyo"tiādinā nayena gehasitakathāva tiracchānakathā hoti. "sopi @Footnote: 1 aṅ.dasaka. 24/107/175 2 vi.mahāvi. 2/324/268--------------------------------------------------------------------------------------------- page397.
Nāma evaṃ mahānubhāvo khayaṃ gato"ti evaṃ pavattā pana kammaṭṭhānabhāve tiṭṭhati. Coresupi "mūladevo evaṃ mahānubhāvo, meghamālo evaṃ mahānubhāvo"ti tesaṃ kammaṃ paṭicca "aho sūrā"ti gehasitakathāva tiracchānakathā. Yuddhepi bhāratayuddhādīsu "asukena asuko evaṃ mārito evaṃ viddho"ti kāmassādavaseneva kathā tiracchānakathā. "tepi nāma khayaṃ gatā"ti evaṃ pavattā pana sabbattha kammaṭṭhānameva hoti. Api ca annādīsu "evaṃ vaṇṇavantaṃ gandhavantaṃ rasavantaṃ phassasampannaṃ khādimha bhuñjimha pivimhā paribhuñjimhā"ti kāmassādavasena kathetuṃ na vaṭṭati, sātthakaṃ pana katvā "pubbe evaṃ vaṇṇādisampannaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ sayanaṃ mālaṃ gandhaṃ sīlavantānaṃ adamha, cetiyapūjaṃ akarimhā"ti kathetuṃ vaṭṭati. Ñātikathādīsu pana "amhākaṃ ñātakā sūrā samatthā"ti vā, "pubbe mayaṃ evaṃ vicitrehi yānehi vicarimhā"ti vā assādavasena vattuṃ na vaṭṭati, sātthakaṃ pana katvā "tepi no ñātakā khayaṃ gatā"ti vā, "pubbe mayaṃ evarūpā upāhanā saṃghassa adamhā"ti vā kathetuṃ vaṭṭati. Gāmakathāpi suniviṭṭhadunniviṭṭhasubhikkhadubbhikkhādivasena "asukagāmavāsino sūrā samatthā"ti vā evaṃ assādavasena vattuṃ na vaṭṭati, sātthakaṃ pana katvā "saddhā pasannā"ti vā, "khayavayaṃ gatā"ti vā vattuṃ vaṭṭati. Nigamanagarajanapadakathāsupi eseva nayo. Itthikathāpi vaṇṇasaṇṭhānādīni paṭicca assādavasena na vaṭṭati, "saddhā pasannā, khayavayaṃ gatā"ti evameva vaṭṭati. Sūrakathāpi "nandimitto nāma yodho sūro ahosī"ti assādavasena na vaṭṭati. "saddho ahosi, khayavayaṃ gato"ti evameva vaṭṭati. Visikhākathāpi "asukā visikhā suniviṭṭhā dunniviṭṭhā sūrā samatthā"ti assādavasena na vaṭṭati. "saddhā pasannā, khayavayaṃ gatā"icceva vaṭṭati. Kumbhaṭṭhānakathāti udakaṭṭhānakathā, 1- "udakatitthakathā"tipi vuccati, kumbhadāsikathā @Footnote: 1 Sī. kuṭaṭṭhānakathā--------------------------------------------------------------------------------------------- page398.
Vā, sāpi "pāsādikā, naccituṃ gāyituṃ chekā"ti assādavasena na vaṭṭati, "saddhā pasannā"tiādinā nayena vaṭṭati. Pubbapetakathāti atītañātikathā. Tattha vattamānañātikathāsadisova vinicchayo. Nānattakathāti purimapacchimakathāhi vimuttā avasesā nānāsabhāvā niratthakakathā. Lokakkhāyikāti ayaṃ loko kena nimmito? asukena nāma nimmito. Kāko seto Aṭṭhīnaṃ setattā, balākā rattā lohitassa rattattāti evamādikā lokāyatavitaṇḍasallāpakathā. Samuddakkhāyikā nāma kasmā samuddo sāgaro? sāgaradevena khatattā sāgaro, "khato me"ti hatthamuddhāya sayaṃ niveditattā samuddoti evamādikā niratthakā samuddakkhānakathā. Bhavoti vuḍḍhi. Abhavoti hāni. Iti bhavo iti abhavoti yaṃ vā taṃ vā niratthakakāraṇaṃ vatvā pavattitakathā itibhavābhavakathā. Āvareyyāti āvaraṇaṃ kareyya. Nivāreyyāti ārammaṇato vāreyya. Saṃvareyyāti sammā nissesaṃ katvā vāreyya. Rakkheyyāti rakkhaṃ kareyya. Gopeyyāti saṅgopeyya. Pidaheyyāti pidahanaṃ kareyya. Pacchindeyyāti sotaṃ chindeyya. Tena tena na tussantīti tena tena ambilādirasena 1- na santosaṃ āpajjanti. Aparāparaṃ pariyesantīti uparūpari gavesanti. [158] Phassenāti rogaphassena. Bhavañca nābhijappeyyāti tassa phassassa vinodanatthāya kāmabhavādibhavañca na pattheyya. Bheravesu ca na sampavedheyyāti tassa phassassa paccayabhūtesu sīhabyagghādīsu bheravesu ca na sampavedheyya, avasesesu vā ghānindriyamanindriyavisayesu na sampavedheyya. Evaṃ paripūro indriyasaṃvaro ca vutto 2- hoti. Purimehi vā indriyasaṃvaraṃ dassetvā iminā "araññe vasatā bheravaṃ disvā vā sutvā vā nappavedhitabban"ti dasseti. @Footnote: 1 cha.Ma. ambilādinā rasena 2 Sī.,ka. gutto--------------------------------------------------------------------------------------------- page399.
Ekenākārenāti ekena kāraṇena. Bhayampi bheravampi taññevāti bhayanti ca bheravanti ca khuddakampi mahantampi uttāsanimittameva. Tamevatthaṃ dassetuṃ "vuttañhetan"tiādimāha. Bhayanti tappaccayā uppannabhayaṃ. Bhayānakanti ākāraniddeso. Chambhitattanti bhayavasena gattacalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ haṃsanaṃ uddhaggabhāvo. Iminā padadvayena kiccato bhayaṃ dassetvā puna "cetaso ubbego utrāso"ti sabhāvato dasseti. Ubbegoti bhīruko. 1- Utrāsoti cittakkhobho. Jātibhayanti jātiṃ paṭicca uppannabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Rājato uppannaṃ bhayaṃ rājabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Attānuvādabhayanti pāpakammino attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ. Daṇḍabhayanti āgārikassa raññā pavattitadaṇḍaṃ, anāgārikassa vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Ūmibhayanti mahāsamudde udakaṃ orohantassa pattabhayaṃ. 2- Mahāsamudde kira mahindavīci nāma saṭṭhiyojanāni uggacchati, taraṅgavīci 3- nāma paṇṇāsa yojanāni, rohaṇavīci nāma cattālīsayojanāni uggacchati. Evarūpā ūmiyo paṭicca pavattabhayaṃ ūmibhayaṃ. Kumbhīlato pavattaṃ bhayaṃ bhumbhīlabhayaṃ. Udakāvaṭṭato bhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ. Susukā vuccati caṇḍamaccho, tato bhayaṃ susukābhayaṃ. Ājīvikabhayanti jīvitavuttito bhayaṃ ājīvikabhayaṃ. Asilokabhayanti garahato bhayaṃ. [159] Laddhā na sannidhiṃ kayirāti etesaṃ annādīnaṃ yaṃ kiñci dhammena labhitvā "araññe ca senāsane vasatā dullabhan"ti cintetvā sannidhiṃ na kareyya. Odanoti sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsakoti sattannaṃ dhaññānaṃ dhaññānulomānañca taṇḍulehi nibbatto. Kummāsoti yavehi nibbatto. Sattūti sāliādīhi katasattu. Maccho dakasambhavo. Maṃsaṃ pākaṭameva. Ambapānanti āmehi @Footnote: 1 Sī. ubbegoti turito 2 cha.Ma. pavattabhayaṃ 3 Sī.,ka. gaṅgāvīci--------------------------------------------------------------------------------------------- page400.
Vā pakkehi vā ambehi katapānaṃ. Tattha āmehi karontena ambataruṇāni bhinditvā udake pakkhipitvā ātape ādiccapākena pacitvā parissāvetvā tadahu paṭiggahitehi madhusakkarakappūrādīhi yojetvā kātabbaṃ. Jambupānanti jambuphalehi katapānaṃ. Cocapānanti aṭṭhikakadaliphalehi katapānaṃ. Mocapānanti anaṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Madhukapānanti madhukānaṃ jātirasena katapānaṃ. Tampana udakasambhinnaṃ vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Muddikapānanti muddikā udake madditvā ambapānaṃ viya katapānaṃ. Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapānaṃ. Phārusakapānanti phārusakehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Kosambapānanti kosambaphalehi katapānaṃ. Kolapānanti kolaphalehi katapānaṃ. Badarapānanti mahākolaphalehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Imāni ekādasa pānāni, tānipi ādiccapakkānipi vaṭṭanti. Ghaṭapānanti sappipānaṃ. Telapānanti tilatelādipānaṃ. Payopānanti khīrapānaṃ. Yāgupānanti ambilādiyāgupānaṃ. 1- Rasapānanti sākādirasapānaṃ. Piṭṭhakhajjakanti sattannaṃ tāva dhaññānaṃ dhaññānulomānaṃ aparaṇṇānañca piṭṭhaṃ panasapiṭṭhaṃ labujapiṭṭhaṃ ambāṭakapiṭṭhaṃ sālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭhañcāti evamādīnaṃ piṭṭhehi kataṃ piṭṭhakhajjakaṃ. Pūvakhajjakampi etehiyeva kataṃ. Mūlakhajjakanti mūlakamūlaṃ khārakamūlaṃ cuccumūlanti evamādi. Tacakhajjakanti ucchutacādayo. Pattakhajjakanti nimbapaṇṇakuṭajapaṇṇapaṭolapaṇṇasulasapaṇṇādayo. Pupphakhajjakanti mūlakapupphakhārakapupphasetavaraṇasigguuppalapadumakādayo. Phalakhajjakanti panasalabujatālanāḷikeraambāṭakatintiṇikamātuluṅgakapiṭṭhaphalaalābukumbhaṇḍa- pussaphalatimbarusakatipusavātiṅgaṇacocamocamadhukādīnaṃ phalānaṃ khajjakaṃ. Na kuhanāyāti na vimhāpanāya. Na lapanāyāti paccayatthaṃ na lapanāya. Vihāraṃ āgate manusse disvā "kimatthāya bhonto āgatā"ti bhikkhū nimantetunti. "yadi evaṃ gacchatha, ahaṃ pacchato gahetvā āgacchāmī"ti evaṃ na lapanāya. Atha @Footnote: 1 Sī.,cha.Ma. sītalādiyāgupānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page401.
Vā attānaṃ upanetvā "ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko rājā asuko ca rājamahāmatto pasanno"ti evaṃ na lapanāya. Na nemittikatāyāti yena kenaci paresaṃ paccayadānasaññājanakena kāyavacīkammena na nemittikatāya. Na nippesikatāyāti yā paresaṃ akkosanādikiriyā yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipisitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipisitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti, tasmā "nippesikatā"ti vuccati. Na evarūpāya nippesikatāya. Na lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatāyāti 1- ettha nijigiṃsanatāti magganā, aññato laddhaṃ hi aññattha haraṇavasena lābhena lābhamagganā nāma hoti. Na evarūpāya lābhena lābhamagganāya. Na dārudānenāti na paccayahetukena dārudānena vihāre uṭṭhitaṃ hi araññato 2- vā āharitvā rakkhitagopitaṃ dāruṃ "evaṃ me paccayaṃ dassantī"ti upaṭṭhākānaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Evaṃ hi jīvikaṃ kappento anesanāya micchājīvena jīvati, so diṭṭheva dhamme garahaṃ pāpuṇāti, samparāye ca apāyaparipūrako hoti. Attano puggalikaṃ dāruṃ kulasaṅgahatthāya dadanto kuladūsakadukkaṭaṃ āpajjati, parapuggalikaṃ theyyacittena dadamāno 3- bhaṇḍagghena kāretabbo. Saṃghikepi eseva nayo. Sace pana taṃ issaratāya deti, garubhaṇḍavissajjanaṃ āpajjati. Kataraṃ pana dāru garubhaṇḍaṃ hoti, kataraṃ na hotīti? yaṃ tāva aropimaṃ sayaṃ jātaṃ, taṃ saṃghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, tato paraṃ na garubhaṇḍaṃ. Ropimaṭṭhāne ca sabbena sabbaṃ garubhaṇḍaṃ, pamāṇato sūcidaṇḍakappamāṇaṃ garubhaṇḍaṃ. Na veḷudānenātiādīsupi na veḷudānenāti na paccayahetukena veḷudānenātiādi sabbaṃ na dārudānenāti ettha vuttanayeneva veditabbaṃ. Veḷu pana pamāṇato telanāḷippamāṇo garubhaṇḍaṃ, na tato heṭṭhā. Manussā vihāraṃ gantvā veḷuṃ @Footnote: 1 cha.Ma. nijigīsanatāyāti. evamuparipi 2 Sī.,ka. aññato 3 cha.Ma. dadanto--------------------------------------------------------------------------------------------- page402.
Yācanti, bhikkhū "saṃghiko"ti dātuṃ na visahanti, manussā punappunaṃ yācanti vā tajjenti vā, tadā bhikkhūhi "daṇḍakammaṃ katvā gaṇhathā"ti vattuṃ vaṭṭati, veḷudānaṃ nāma na hoti. Sace te daṇḍakammatthāya vāsipharasuādīni vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā denti, gahetuṃ na vaṭṭati. Vinayaṭṭhakathāyaṃ pana "daḍḍhagehā manussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā"ti vuttaṃ. Sace saṃghassa veḷugumbe veḷudūsikā uppajjati, taṃ akoṭṭāpentānaṃ veḷu nassati. "kiṃ kātabban"ti bhikkhācāre manussānaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace koṭṭetuṃ na icchanti, "sambhāgaṃ labhissathā"ti vattabbā. Na icchantiyeva, "dve koṭṭhāse labhissathā"ti vattabbā. Evampi anicchantesu naṭṭhena attho natthi, "tumhākaṃ khaṇe sati daṇḍakammaṃ karissatha, koṭṭetvā gaṇhathā"ti vattabbā, veḷudānaṃ nāma na hoti. Veḷugumbe aggimhi uṭṭhitepi udakena vuyhamānaveḷūsupi eseva nayo. Pattadāne garubhaṇḍatāya ayaṃ vinicchayo:- pattampi hi yattha vikkāyati, gandhakārādayo 1- gandhapaliveṭhanādīnaṃ atthāya gaṇhanti, tādise dullabhaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ hoti. Esa tāva kiṃsukapattakaṇṇapiḷandhanatālapattādīsu vinicchayo. Tālapaṇṇampi imasmiṃyeva ṭhāne kathetabbaṃ:- tālapaṇṇampi hi sayaṃ jāte tālavane saṃghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, na tato paraṃ, ropimatālesu sabbampi garubhaṇḍaṃ, tassa pamāṇaṃ heṭṭhimakoṭiyā aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako. Tiṇampi ettheva pakkhipitvā kathetabbaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi, tattha tālanāḷikerapaṇṇādīhipi chādenti. Tasmā tānipi tiṇeneva saṅgahitāni. Iti muñjapalālādīsu yaṃ kiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ. Nāḷikerapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṃghassa dinnaṃ vā tattha jātaṃ vā bahiārāme saṃghassa tiṇavatthumhi jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ vā garubhaṇḍaṃ @Footnote: 1 Sī.,ka. gandhikādayo--------------------------------------------------------------------------------------------- page403.
Hoti. Taṃ pana saṃghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Heṭṭhā vuttadāruveḷūsupi eseva nayo. Pupphadāne "ettakesu rukkhesu pupphāni vissajjitvā yāgubhattatthāya upanentu, ettakesu senāsanapaṭisaṅkharaṇe upanentū"ti evaṃ niyamitaṭṭhāneyeva pupphāni garubhaṇḍāni honti. Yadi sāmaṇerā pupphāni ocinitvā rāsiṃ karonti, pañcaṅgasamannāgato pupphabhājako bhikkhu bhikkhusaṃghaṃ gaṇetvā koṭṭhāse karoti. So sampattaparisāya saṃghaṃ anāpucchitvāva dātuṃ labhati. Asammatena pana āpucchitvāva dātabbaṃ. Bhikkhuno pana kassa pupphāni dātuṃ labbhati, kassa na labbhatīti? mātāpitūnaṃ gehaṃ haritvāpi gehato pakkosāpetvāpi "vatthupūjaṃ karothā"ti dātuṃ labbhati, piḷandhanatthāya 1- na labbhati. Sesañātīnaṃ pana haritvā na dātabbaṃ, pakkosāpetvā pūjanatthāya dātabbaṃ. Sesajanassa pūjanaṭṭhānaṃ sampattassa apaccāsiṃsantena dātabbaṃ, pupphadānaṃ nāma na hoti. Vihāre bahūni pupphāni pupphanti, bhikkhunā piṇḍāya carantena manusse disvā "vihāre bahūni pupphāni pūjethā"ti vattabbaṃ, vacanamatte doso natthi, "manussā khādanīyabhojanīyaṃ ādāya āgamissantī"ti cittena pana na vattabbaṃ. Sace vadati, khādanīyabhojanīyaṃ na paribhuñjitabbaṃ. Manussā attano dhammatāya "vihāre pupphāni atthī"ti pucchitvā "asukadivase vihāraṃ āgamissāma, sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā"ti vadanti. Bhikkhu sāmaṇerānaṃ kathetuṃ pamuṭṭho, sāmaṇerehi pupphāni ocitāni, manussā bhikkhū 2- upasaṅkamitvā mayaṃ tumhākaṃ asukadivase evaṃ ārocayimha "sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā"ti, kasmā na vārayitthāti? "sati me pamuṭṭhā, pupphāni ocinitamattāneva, na tāva pūjā katā"ti vattabbaṃ, "gaṇhatha pūjethā"ti na vattabbaṃ. Sace vadati, āmisaṃ na paribhuñjitabbaṃ. Aparo bhikkhu @Footnote: 1 ka. sivaliṅgakhandhatthāya 2 cha.Ma. bhikkhuṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page404.
Sāmaṇerānaṃ ācikkhati "asukagāmavāsino `pupphāni mā ocinitthā'ti āhaṃsū"ti manussāpi āmisaṃ āharitvā dānaṃ datvā vadanti "amhākaṃ manussā na bahukā, sāmaṇere amhehi saha pupphāni ocinituṃ āṇāpethā"ti. "sāmaṇerehi bhikkhā laddhā. Ye bhikkhācāraṃ na gacchanti, te sayameva jānissanti upāsakā"ti vattabbaṃ. Ettakaṃ nayaṃ labhitvā sāmaṇere putte vā bhātike vā katvā pupphāni ocināpetuṃ doso natthi, pupphadānaṃ nāma na hoti. Phaladāne phalampi pupphaṃ viya niyamitameva garubhaṇḍaṃ hoti. Vihāre bahukamhi phalāphale sati aphāsukamanussā āgantvā yācanti, bhikkhū "saṃghikan"ti dātuṃ na ussahanti, manussā vippaṭisārino akkosanti paribhāsanti, tattha kiṃ kātabbanti? phalehi vā rukkhehi vā paricchinditvā katikā kātabbā "asuke ca rukkhe asuke ca rukkhe ettakāni phalāni gaṇhantā, ettakesu vā rukkhesu phalāni gaṇhantā na vāretabbā"ti. Corā vā issarā vā balakkārena gaṇhantā na vāretabbā. Kuddhā hi te sakalavihārampi nāseyyuṃ, ādīnavo pana kathetabboti. Sinānadāne sinānacuṇṇāni koṭṭitāni na garubhaṇḍāni, akoṭṭito rukkhe ṭhitova rukkhataco garubhaṇḍaṃ, cuṇṇaṃ pana agilānassa rajananipakkaṃ vaṭṭati. Gilānassa yaṃ kiñci cuṇṇaṃ dātuṃ vaṭṭatiyeva. Na cuṇṇadānenāti vuttanayena na 1- sirīsacuṇṇādīnaṃ dānena. Mattikādāne mattikā hi yattha dullabhā hoti, tattheva garubhaṇḍaṃ. Sāpi heṭṭhimakoṭiyā tiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇāva, tato heṭṭhā na garubhaṇḍanti. Dantakaṭṭhadāne dantakaṭṭhaṃ acchinnakameva garubhaṇḍaṃ. Yesaṃ sāmaṇerānaṃ saṃghato dantakaṭṭhavāro pāpuṇāti, te attano ācariyupajjhāyānaṃ pāṭiyekkaṃ dātuṃ na @Footnote: 1 cha.Ma. nasaddo na dissati--------------------------------------------------------------------------------------------- page405.
Labhanti. Yehi pana "ettakāni dantakaṭṭhāni āharitabbānī"ti paricchinditvā vārā gahitā, te atirekāni ācariyupajjhāyānaṃ dātuṃ labhanti. Ekena bhikkhunā dantakaṭṭhamāḷakato bahūni dantakaṭṭhāni na gahetabbāni, devasikaṃ ekekameva gahetabbaṃ. Pāṭiyekkaṃ vasantenāpi bhikkhusaṃghaṃ gaṇayitvā 1- yattakāni attano pāpuṇanti, tattakāneva gahetvā gantabbaṃ. Antarā āgantukesu vā āgatesu disaṃ vā pakkamantesu āharitvā gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbāni. Na mukhodakadānenāti na mukhadhovanaudakadānena. Na cāṭukamyatāyātiādīsu cāṭukamyatā vuccati attānaṃ dāsaṃ viya nīcaṭṭhāne ṭhapetvā parassa khalitavacanampi saṇṭhapetvā piyakāmatāya paggayhavacanaṃ. Na muggasūpatāyāti 2- na muggasūpasamānatāya. Muggasūpasamānatāti saccālikena jīvikaṃ kappanatāya etaṃ adhivacanaṃ. Yathā hi muggasūpe paccante bahū muggā pākaṃ gacchanti thokā na gacchanti, evameva saccālikena jīvikakappake puggale bahuṃ alikaṃ hoti, appakaṃ saccaṃ. Yathā vā muggasūpassa apavisanaṭṭhānaṃ nāma natthi, evameva saccālikavuttino puggalassa appatiṭṭhānaṃ nāma natthi. Siṅghāṭakaṃ viya icchiticchitaṭṭhānassa patiṭṭhāti. Tenassa sā musāvāditā "muggasūpatā"ti vuttā. Na pāribhaṭyatāyāti na paribhaṭakammabhāvena. Paribhaṭassa hi kammaṃ pāribhaṭyaṃ, tassa bhāvo pāribhaṭyatā, alaṅkārakaraṇādīhi dārakakīḷāpanassetaṃ adhivacanaṃ. Na pīṭhamaddikatāyāti na sahasā gharaṃ pavisitvā pīṭhake nisīdanakatāya. Na vatthuvijjāyātiādīsu vatthuvijjā nāma gāmanigamanagarādīnaṃ suniviṭṭhadunniviṭṭhajānanasatthaṃ. Tiracchānavijjā nāma aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtā aṅgasatthanimittādikā avasesā vijjā. Aṅgavijjā nāma itthipurisānaṃ subhagadubbhagalakkhaṇajānanaṃ. Nakkhattavijjā nāma nakkhattānaṃ yogajānanasatthaṃ. @Footnote: 1 Sī. gāhayitvā 2 cha.Ma. na muggasūpyatāyāti. evamuparipi--------------------------------------------------------------------------------------------- page406.
Na dūtagamanenāti na dūteyyaṃ katvā gamanena. Na pahiṇagamanenāti na gihīnaṃ 1- sāsanaṃ gahetvā gharā gharaṃ pahitassa gamanena. Na jaṅghapesaniyenāti na 2- gāmantaradesantarādīsu tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ sāsanapaṭisāsanaṃ haraṇena. Idaṃ hi jaṅghapesaniyaṃ nāma attano mātāpitūnaṃ, ye cassa mātāpitaro upaṭṭhahanti, tesaṃ sāsanaṃ gahetvā katthaci gamanavasena vaṭṭati. Cetiyassa vā saṃghassa vā attano vā kammaṃ karontānaṃ vaḍḍhakīnampi sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati. Manussā "dānaṃ dassāma, pūjaṃ karissāma, bhikkhusaṃghassa ācikkhathā"ti ca vadanti, "asukattherassa nāma dethā"ti piṇḍapātaṃ vā bhesajjaṃ vā cīvaraṃ vā denti, "vihāre pūjaṃ karothā"ti mālāgandhavilepanādīni vā dhajapaṭākādīni vā niyyātenti. Sabbaṃ harituṃ vaṭṭati, jaṅghapesaniyaṃ nāma na hoti. Sesasāsanaṃ gahetvā gacchantassa padavāre padavāre dukkaṭaṃ. 3- Na vejjakammenāti na vejjena hutvā kāyatikicchanādibhesajjakaraṇena. Bhesajjaṃ pana pañcannaṃ sahadhammikānaṃ kātabbaṃ bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā. Samasīlasaddhāpaññānaṃ hi etesaṃ tīsu sikkhāsu yuttānaṃ bhesajjaṃ akātuṃ na labbhati. Mātāpitūnaṃ tadupaṭṭhākānaṃ attano veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassāti etesaṃ pañcannampi kātuṃ vaṭṭati. Jeṭṭhabhātu kaniṭṭhabhātu jeṭṭhabhātujeṭṭhabhaginiyā kaniṭṭhabhaginiyā cūḷamātuyā mahāmātuyā cūḷapituno mahāpituno pitucchāya mātucchāyāti etesaṃ pana dasannampi karontena tesaṃyeva santakaṃ bhesajjaṃ gahetvā kevalaṃ yojetvā dātabbaṃ. Sace nappahoti, attano santakaṃ tāvakālikaṃ dātabbaṃ. Etesaṃ puttaparamparā yāva sattamā kulaparivaṭṭā, tāva cattāro paccaye āharāpentassa akataviññatti vā bhesajjaṃ karontassa vejjakammaṃ vā kuladūsakāpatti vā na hoti. Na piṇḍapaṭipiṇḍakenāti ettha piṇḍapāto kassa dātabbo, kassa na dātabbo? mātāpitūnaṃ tadupaṭṭhākānaṃ veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassa sampattassa @Footnote: 1 ka. na gihino 2 cha.Ma. nasaddo na dissati 3 Sī.,cha.Ma. doso--------------------------------------------------------------------------------------------- page407.
Dāmarikacorassa issarassāpi dātabbo. Etesaṃ datvā pacchā laddhampi piṇḍapaṭipiṇḍaṃ nāma na hoti. Na dānānuppadānenāti attano dinnakānaṃ na puna dānena. Dhammenāti dhammena uppannaṃ. Samenāti kāyasucaritādinā. Laddhāti kāyena laddhā. Labhitvāti cittena pāpuṇitvā. Adhigantvāti sampāpuṇitvā. Vinditvāti ñāṇena vinditvā. Paṭilabhitvāti punappunaṃ labhitvā. Annasannidhinti ettha duvidhā annakathā vinayavasena ca sallekhavasena ca. Vinayavasena tāva yaṃ kiñci annaṃ ajja paṭiggahitaṃ aparajju sannidhikaraṇaṃ 1- hoti, tassa paribhoge pācittiyaṃ. Attanā laddhaṃ pana sāmaṇerānaṃ datvā tehi laddhaṃ ṭhapāpetvā dutiyadivase bhuñjituṃ vaṭṭati, sallekho pana na hoti. Pānasannidhimhipi eseva nayo. Ettha pānaṃ nāma ambapānādīni aṭṭha pānāni, yāni ce tesaṃ anulomāni. Vatthasannidhintiādimhi anadhiṭṭhitāvikappitaṃ sannidhi ca hoti sallekhañca kopeti. Ayaṃ pariyāya kathāva, nippariyāyato pana ticīvarasantuṭṭhena bhavitabbaṃ, catutthaṃ labhitvā aññassa dātabbaṃ. Sace yassa kassaci dātuṃ na sakkoti, yassa pana dātukāmo hoti, so uddesatthāya vā paripucchatthāya vā gato, āgatamatte dātabbaṃ, adātuṃ na vaṭṭati. Cīvare pana appahonte satiyā paccāsāya anuññātakālaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sūcisuttacīvarakārakānaṃ alābhena tato parampi vinayakammaṃ katvā ṭhapetuṃ vaṭṭati. "imasmiṃ jiṇṇe puna īdisaṃ kuto labhissāmī"ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca vikopeti. Yānasannidhimhi yānaṃ nāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandhamānikā 2- sivikā pāṭaṅkīti netaṃ pabbajitassa yānaṃ. Upāhanā pana pabbajitassa yānaṃyeva. Ekabhikkhussa hi @Footnote: 1 cha.Ma. sannidhikārakaṃ 2 cha.Ma. sandamānikā--------------------------------------------------------------------------------------------- page408.
Eko araññatthāya, ekā dhotapādakatthāyāti ukkaṃsato dve upāhanasaṅghāṭā vaṭṭanti, tatiyaṃ labhitvā aññassa dātabbo, "imasmiṃ jiṇṇe aññaṃ kuto labhissāmī"ti hi ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca vikopeti. Sayanasannidhimhi sayananti mañco. Ekassa bhikkhuno eko gabbhe eko divāṭṭhāneti ukkaṃsato dve mañcā vaṭṭanti, tato uttari labhitvā aññassa bhikkhuno vā gaṇassa vā dātabbo, adātuṃ na vaṭṭati, sannidhi ceva hoti, sallekhañca kuppati. Gandhasannidhimhi bhikkhuno kaṇḍukacchuchavidosādiābādhe sati gandho vaṭṭati. Tena gandhena tasmiṃ roge vūpasante aññesaṃ vā ābādhikānaṃ dātabbo. Dvāre pañcaṅgulagharadhūpanādīsu vā upanetabbo. "puna roge sati bhavissatī"ti ṭhapetuṃ na vaṭṭati, gandhasannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti. Āmisantiādi annādivuttāvasesaṃva daṭṭhabbaṃ. Seyyathidaṃ? idhekacco bhikkhu "tathārūpe kāle upakārāya bhavissantī"ti tilataṇḍulamuggamāsanāḷikeraloṇamacchamaṃsa- vallūrasappitelaguḷabhājanādīni āharāpetvā ṭhapeti. So vassakāle kālasseva sāmaṇerehi yāguṃ pacāpetvā paribhuñjitvā "sāmaṇera udakakaddame dukkhaṃ gāmaṃ pavisituṃ, gaccha asukakulaṃ gantvā mayhaṃ vihāre nisinnabhāvaṃ ārocehi, asukakulato dadhiādīni āharā"ti peseti. Bhikkhūhi "kiṃ bhante gāmaṃ pavisathā"ti vuttepi "duppaveso āvuso idāni gāmo"ti vadati. Te "hotu bhante acchatha tumhe, mayaṃ bhikkhaṃ pariyesitvā āharissāmā"ti gacchanti. Atha sāmaṇeropi dadhiādīni āharitvā bhattañca byañjanañca sampādetvā upaneti, taṃ bhuñjantasseva upaṭṭhākā bhattaṃ pahiṇanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ bhuñjati. Atha bhikkhū piṇḍapātaṃ gahetvā āgacchanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ gīvāyāmakaṃ bhuñjatiyeva. Evaṃ catumāsampi vītināmeti. Ayaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page409.
Vuccati bhikkhu "muṇḍakuṭumbikajīvikaṃ jīvati, na samaṇajīvikan"ti. Evarūpo āmisasannidhi nāma hoti. Bhikkhuno pana vasanaṭṭhāne ekā taṇḍulanāḷi eko guḷapiṇḍo catubhāgamattaṃ sappīti ettakaṃ nidhetuṃ vaṭṭati akāle sampattacorānaṃ atthāya. Tehi ettakampi āmisapaṭisanthāraṃ alabhantā jīvitāpi voropeyyuṃ, tasmā sacepi ettakaṃ natthi, āharāpetvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aphāsukakāle ca yadettha kappiyaṃ, taṃ attanāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kappiyakuṭiyaṃ pana bahuṃ ṭhapentassāpi sannidhi nāma natthi. [160] Jhāyī na pādalolassāti jhānābhirato ca na ca pādalolo assa. Virame kukkuccā nappamajjeyyāti hatthakukkuccādikukkuccaṃ vinodeyya, sakkaccakāritāya cettha nappamajjeyya. Ekaggamanuyuttoti 1- ekībhāvaṃ anuyutto. Sadatthagarukoti 2- uttamatthagaruko. "sakatthagaruko"ti vā pāṭho. Paṭisallānārāmoti āramaṇaṃ ārāmo, tato tato ārammaṇato paṭisaṃharitvā ekībhāve paṭisallāne ārāmo yassa so paṭisallānārāmo. Assāti bhaveyya. Tasmiṃ ratoti paṭisallānarato. Etehi sīlesu paripūrakāritaṃ dasseti. Taṃ kissa hetu? Sīlavipannassa ekaggatāpi na sampajjati. Ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttoti attano cittasamathe yutto. Ettha hi ajjhattanti vā attanoti vā etaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ. Bhummatthe panetaṃ upayogavacanaṃ. Anūti iminā upasaggena yoge siddhaṃ. Anirākatajjhānoti bahi anīhatajjhāno avināsitajjhāno vā. Nīharaṇavināsatthaṃ hi idaṃ nirākaraṇaṃ nāma. "thambhaṃ niraṅkatvā 3- nivātavuttī"tiādīsu 4- cassa payogo daṭṭhabbo. Vipassanāya samannāgatoti sattavidhāya anupassanāya yutto. Sattavidhā @Footnote: 1 cha.Ma. ekattamanuyuttoti 2 cha.Ma. paramatthagarukoti 3 Sī. nirākatvā 4 khu.su. @25/329/396--------------------------------------------------------------------------------------------- page410.
Anupassanā nāma aniccānupassanā dukkhānupassanā anattānupassanā nibbidānupassanā virāgānupassanā nirodhānupassanā paṭinissaggānupassanāti. Tā visuddhimagge 1- vitthāritā. Brūhetā suññāgārānanti vaḍḍhetā suññāgārānaṃ. Ettha ca samathavipassanāvasena kammaṭṭhānaṃ gahetvā rattindivaṃ suññāgāraṃ pavisitvā nisīdamāno bhikkhu "brūhetā suññāgārānan"ti veditabbo. Ekabhūmakādibhede pāsāde kurumānopi suññāgārānaṃ brūhetāti daṭṭhabbo. Sakkaccakārītiādīsu dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ bhāvanāya puggalassa vā deyyadhammassa vā sakkaccakāritāvasena sakkaccakārī. Assāti bhaveyya. Satatabhāvo sātaccaṃ, sātaccakāritāvasena sātaccakārī. Nirantarakāritāya aṭṭhitakārī. Yathā nāma kakaṇṭako thokaṃ gantvā thokaṃ tiṭṭhati, na nirantaraṃ gacchati, evameva yo puggalo ekadivasaṃ dānaṃ datvā pūjaṃ vā katvā dhammaṃ vā sutvā samaṇadhammaṃ vā katvā puna cirassaṃ karoti, taṃ na nirantaraṃ pavatteti. So "asātaccakārī, ṭhitakārī"ti vuccati. Yo pana evaṃ na hoti, so aṭṭhitakārī. Anolīnavuttikoti nirantarakaraṇasaṅkhātassa vipphārassa atthitāya na olīnavuttiko. Anikkhittacchandoti kusalakiriyāya vīriyacchandassa anikkhittabhāvena anikkhittacchando. Anikkhittadhuroti vīriyadhurassa anoropako, anosakkitamānasoti attho. Appaṭivānīti anivattanaṃ. Adhiṭṭhānanti kusalakaraṇe patiṭṭhābhāvo. Anuyogoti anuyuñjanaṃ. Appamādoti satiyā avippavāso. [161] Tandiṃ māyaṃ hasaṃ 2- khiḍḍanti ālasiyañca māyañca hasañca kāyikaṃ vācasikaṃ khiḍḍañca. Savibhūsanti saddhiṃ vibhūsāya. Rattindivaṃ chakoṭṭhāsaṃ karitvāti purimayāmamajjhimayāmapacchimayāmavasena rattiṃ tayo @Footnote: 1 visuddhi. 3/261 (syā) 2 cha.Ma. hassaṃ. evamuparipi--------------------------------------------------------------------------------------------- page411.
Tathā divāti chabbidhaṃ koṭṭhāsaṃ katvā. Pañcakoṭṭhāsaṃ jaggeyyāti 1- rattiṃ majjhimayāmaṃ vissajjitvā avasesapañcakoṭṭhāsesu na niddaṃ okkameyya. Ekakoṭṭhāsaṃ nipajjeyyāti ekaṃ majjhimayāmakoṭṭhāsaṃ sato sampajāno nipajjitvā niddaṃ okkameyya. Idha bhikkhu divasampi pubbaṇhe majjhanhe sāyanheti tayopi divasakoṭṭhāsā gahitā. Caṅkamena nisajjāyāti sakalaṃ divasaṃ iminā iriyāpathadvayena viharanto cittassa āvaraṇato āvaraṇīyehi dhammehi pañcahi nīvaraṇehi sabbākusaladhammehi vā. Cittaṃ parisodheyyāti tehi dhammehi cittaṃ visodheyya parisodheyya. 2- Ṭhānaṃ panettha kiñcāpi na gahitaṃ, caṅkamanisajjāsannissitaṃ pana katvā gahetabbameva. Paṭhamaṃ yāmanti sakalasmimpi paṭhamayāme. Seyyanti ettha kāmabhogīseyyā petaseyyā sīhaseyyā tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha "yebhuyyena bhikkhave kāmabhogī vāmena passena sentī"ti 3- ayaṃ kāmabhogīseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi. "yebhuyyena bhikkhave petā uttānā sentī"ti 3- ayaṃ petaseyyā. Appamaṃsalohitattā hi aṭṭhisaṅghāṭaghaṭṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. "sīho bhikkhave migarājā dakkhiṇapassena seyyaṃ kappeti .pe. Attamano hotī"ti 3- ayaṃ sīhaseyyā. Tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapāda- naṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati. Divasampi sayitvā pabujjhamāno na utrasto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti. Sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti, "nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā, na sūrabhāvassa anurūpan"ti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati. Avijahitvā ṭhite pana "tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca @Footnote: 1 cha.Ma. paṭijaggeyyāti 2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati 3 aṅ.catukka. 21/246/272--------------------------------------------------------------------------------------------- page412.
Anurūpamidan"ti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Catutthajjhānaseyyā pana tathāgataseyyāti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayaṃ hi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma. Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā. Gopphakena hi gopphake, jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsu hoti. Yathā pana na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsu hoti. Tena vuttaṃ "pāde pādaṃ accādhāyā"ti. Sato sampajānoti satiyā ceva sampajānapaññāya ca samannāgato hutvā. Iminā supariggahitasatisampajaññaṃ 1- kathitaṃ. Uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvāti "asukavelāya nāma uṭṭhahissāmī"ti evaṃ uṭṭhānavelāparicchedakaṃ uṭṭhānasaññaṃ citte ṭhapetvā. Evaṃ katvā nipanno hi yathāparicchinnakāleyeva uṭṭhāti. Vīriyindriyaniddese cetasikoti idaṃ vīriyassa niyamato cetasikabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ, idaṃ hi vīriyaṃ "yadapi bhikkhave kāyikaṃ vīriyaṃ, tadapi vīriyasambojjhaṅgo, yadapi cetasikaṃ vīriyaṃ, tadapi vīriyasambojjhaṅgoti. Itihidaṃ uddesaṃ gacchatī"ti evamādīsu suttesu 2- caṅkamādīni karontassa uppajjanatāya kāyikanti vuccamānampi kāyaviññāṇaṃ viya kāyikaṃ nāma natthi, cetasikameva panetanti dīpetuṃ "cetasiko"ti vuttaṃ. Vīriyārambhoti vīriyasaṅkhāto ārambho. Ayaṃ hi ārambhasaddo kamme āpattiyaṃ kiriyāya vīriye hiṃsāyaṃ vikopaneti anekesu atthesu āgato. "yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ ārambhapaccayā ārambhānaṃ nirodhena natthi dukkhassa sambhavo"ti 3- @Footnote: 1 cha.Ma. supariggāhakaṃ satisampajaññaṃ 2 saṃ.mahā. 19/233/99 3 khu.su. 25/750/481--------------------------------------------------------------------------------------------- page413.
Ettha hi kammaṃ ārambhoti āgataṃ. "ārambhati ca vippaṭisārī ca hotī"ti 1- ettha āpatti. "mahāyaññā mahārambhā, na te honti mahapphalā"ti 2- ettha yūpussāpanādikiriyā. "ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane"ti 3- ettha vīriyaṃ. "samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārambhantī"ti 4- ettha hiṃsā. "bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī"ti 5- ettha chedanabhañjanādikaṃ vikopanaṃ. Idha pana vīriyameva adhippetaṃ. Tenāha "vīriyārambhoti vīriyasaṅkhāto ārambho"ti. Vīriyaṃ hi ārambhanavasena ārambhoti vuccati. Idamassa sabhāvapadaṃ. Kosajjato nikkhamanavasena nikkamo. Paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanavasena parakkamo. Uggantvā yamanavasena uyyāmo. Vāyamanavasena vāyāmo. Ussahanavasena ussāho. Adhimattussahanavasena ussoḷhī. Thirabhāvaṭṭhena thāmo. Cittacetasikānaṃ dhāraṇavasena avicchedato vā pavattanavasena kusalasantānaṃ dhāretīti dhiti. Aparo nayo:- nikkamo ceso kāmānaṃ panudanāya. Parakkamo ceso bandhanacchedāya. Uyyāmo ceso oghassa nittharaṇāya. Vāyāmo ceso pāraṃ gamanaṭṭhena. Ussāho ceso pubbaṅgamaṭṭhena. Ussoḷhī ceso adhimattaṭṭhena. Thāmo ceso palighugghātanatāya. Dhiti cesā 6- aṭṭhitakāritāyāti. "kāmaṃ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatū"ti 7- evaṃ pavattikāle asithilaparakkamavasena asithilaparakkamatā, thiraparakkamo dabhaparakkamoti attho. Yasmā panetaṃ vīriyaṃ kusalakammakaraṇaṭṭhāne chandaṃ na nikkhipati, dhuraṃ na nikkhipati, na otāreti na vissajjeti, anosakkitamānasataṃ āvahati, tasmā "anikkhittacchandatā anikkhittadhuratā"ti vuttaṃ. Yathā pana tajjātike gaṅgātīre 8- udakasambhinnaṭṭhāne dhuravāhagoṇaṃ "gaṇhathā"ti vadanti, so jāṇunā bhūmiṃ uppīḷetvāpi dhuraṃ vahati, bhūmiyaṃ patituṃ na deti, evameva vīriyaṃ kusalakammakaraṇaṭṭhāne dhuraṃ na nikkhipati 9- paggaṇhāti, @Footnote: 1 aṅ.pañcaka. 22/142/185 (syā), abhi.pu. 36/191/179 2 saṃ.sa. 15/120/92, @aṅ.catukka. 21/39/47 3 saṃ.sa. 15/185/188, abhi.ka. 37/333/175 4 Ma.Ma. 13/51/34 @5 dī.Sī. 9/10/5, Ma.mū. 12/293/257 6 cha.Ma. ceso 7 aṅ.duka. 20/5/50 8 cha.Ma. @ayaṃ pāṭho na dissati 9 Ma. dhuraṃ ukkhipati--------------------------------------------------------------------------------------------- page414.
Tasmā "dhurasampaggāho"ti vuttaṃ. Paggahalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti vīriyindriyaṃ. Kosajje na kampatīti vīriyabalaṃ. Yāthāvaniyyānikakusalavāyāmatāya sammāvāyāmo. Tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ, ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Ālasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ. Vañcanikā cariyāti vañcanikā kiriyā. Mā maṃ jaññāti vācaṃ bhāsatīti jānaṃyeva paṇṇattiṃ vītikkamanto bhikkhu bhāriyaṃ karoti, amhākaṃ pana vītikkamaṭṭhānaṃ nāma natthīti upasanto viya bhāsati. Kāyena parakkamatīti "mayā kataṃ idaṃ pāpakammaṃ, mā keci jāniṃsū"ti kāyena vattaṃ karoti. Vijjamānadosapaṭicchādanato cakkhumohanamāyā viyāti māyā, māyāvino bhāvo māyāvitā. Katvā pāpaṃ puna paṭicchādanato ati assarati etāya sattoti accasaRā. Kāyavācākiriyāhi 1- aññathā dassanato vañcetīti vañcanā. Etāya sattā nikarontīti nikati, micchā karontīti attho. "nāhaṃ evaṃ karomī"ti pāpānaṃ nikkhipanato 2- nikiraṇā. "nāhaṃ evaṃ karomī"ti parivajjanato pariharaṇā. Kāyādīhi saṃvaraṇato gūhanā. Sabbato bhāgena gūhanā parigūhanā. Tiṇapaṇṇehi viya gūthaṃ kāyavacīkammehi pāpaṃ chādiyatīti chādanā. Sabbato bhāgena chādanā paricchādanā. Na uttānaṃ katvā dassetīti anuttānīkammaṃ. Na pākaṭaṃ katvā dassetīti anāvikammaṃ. Suṭṭhu chādanā vocchādanā. Katapāpapaṭicchādanavasena punapi pāpassa karaṇato pāpakiriyā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ katapaṭicchādanalakkhaṇā māyā nāma vuccati. Yāya samannāgato puggalo bhasmāpaṭicchanno viya aṅgāro, udakapaṭicchanno viya khāṇu, pilotikāpaliveṭhitaṃ viya ca satthaṃ hoti. Ativelaṃ dantavidaṃsakaṃ hasatīti pamāṇātikkantaṃ dantaṃ vivaritvā paresaṃ dassetvā hāsaṃ somanassaṃ uppādetvā hasati. @Footnote: 1 Ma. tathakiriyāhi 2 Ma. vikkhipanato--------------------------------------------------------------------------------------------- page415.
Kāyikā ca khiḍḍāti kāyena pavattā kīḷā. Eseva nayo vācasikāyapi. Hatthīhipi kīḷantīti hatthīhi kīḷitatthāya purato dhāvanaādhāvanapiṭṭhanisīdanādikīḷāya kīḷanti. Esa 1- nayo assarathesupi. Aṭṭhapadepi kīḷantīti ekekāya pantiyā aṭṭha aṭṭha padāni assāti aṭṭhapadaṃ, tasmiṃ aṭṭhapade. Dasapadepi eseva nayo. Ākāsepīti aṭṭhapadadasapadesu viya ākāseyeva kīḷanti. Parihārapathepīti bhūmiyaṃ nānāpathamaṇḍalaṃ katvā tattha pariharitabbapathaṃ pariharantā kīḷanti. Santikāyapi kīḷantīti santikakīḷāya kīḷanti, ekajjhaṃ ṭhapitā sāriyo vā pāsāṇasakkharāyo vā acālentā nakheneva apanenti ca upanenti ca. Sace tattha kāci calati, parājayo hoti. 2- Khalikāyāti jūtaphalake pāsakakīḷāya kīḷanti. Ghaṭikāyāti ghaṭikā vuccati dīghadaṇḍakena rassadaṇḍakaṃ paharaṇakīḷā, tāya kīḷanti. Salākahatthenāti lākhāya vā mañjaṭṭhiyā vā piṭṭhodakena vā salākahatthaṃ temetvā "kiṃ hotū"ti bhūmiyaṃ vā bhittiyaṃ vā taṃ paharitvā hatthiassādirūpāni dassentā kīḷanti. Akkhenāti guḷena. Paṅkacīrenāti paṅkacīraṃ vuccati paṇṇanāḷikā, taṃ dhamantā kīḷanti. Vaṅkakenāti gāmadārakānaṃ kīḷanakena khuddakanaṅgalena. Mokkhacikāyāti samparivattakakīḷāya, ākāse vā daṇḍakaṃ gahetvā bhūmiyaṃ vā sīsaṃ ṭhapetvā heṭṭhupariyabhāvena parivattantā kīḷantīti vuttaṃ hoti. Ciṅgulakenāti ciṅgulakaṃ vuccati tālapaṇṇādīhi kataṃ vātappahārena paribbhamanacakkaṃ, tena kīḷanti. Pattāḷhakenāti pattāḷhakaṃ vuccati paṇṇanāḷi, tāya vālikādīni minantā kīḷanti. Rathakenāti khuddakarathena. Dhanukenāti khuddakadhanunā. Akkharikāyāti akkharikā vuccati ākāse vā piṭṭhiyaṃ vā akkharajānanakīḷā, tāya kīḷanti. Manesikāyāti manesikā vuccati manasā cintitajānanakīḷā, tāya kīḷanti. Yathāvajjenāti yathāvajjaṃ vuccati kāṇakuṇikhañjādīnaṃ 3- yaṃ yaṃ vajjaṃ, taṃ taṃ payojetvā dassanakīḷā, tāya kīḷanti. Mukhabherikanti mukhasaddena bherī viya vādanaṃ. Mukhālambaranti @Footnote: 1 cha.Ma. eseva 2 cha.Ma. hotīti 3 cha.Ma....khujjādīnaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page416.
Mukhānulittabherisaddakaraṇaṃ. Mukhadeṇḍimakanti 1- mukhena pahatabherisaddakaraṇaṃ. Mukhavalimakanti oṭṭhamaṃsaṃ 2- jivhaṃ 3- katvā saddakaraṇaṃ. "mukhatalikan"tipi 4- pāṭho, mukhaṃ parivattetvā dhamnaṃ. Mukhabheruḷakanti mukhena bherivādanaṃ. Nāṭakanti abhinayaṃ dassetvā uggaṇhāpanaṃ. "naṭṭakan"tipi pāṭho. Lāpanti 5- ukkuṭṭhitakaraṇaṃ. Gītanti gāyanaṃ. Davakammanti hassakīḷākaraṇaṃ. Ayaṃ vācasikā khiḍḍāti ayaṃ kīḷā vācāya jātā vacīdvāre uppannā. Kesā ca massu cātiādīsu kesānaṃ kattarikāya ṭhānātirittāni akatvā kattarikāya chedanaṃ massūnaṃ dāṭhikaṃ ṭhapetvā kappāsanañca ekatovaṇḍikādimālā ca mūlagandhādigandhā ca chavirāgakaraṇavilepanā 6- ca. Gīvādīsu piḷandhanaābharaṇā ca sīse paṭimuñcanapasādhanapiḷandhanā ca sarīranivāsanavicitravatthā ca saṃvelliyabandhanapasādhanañca. "parāsanan"tipi 7- pāṭho. Sīsaveṭhanapaṭasaṅkhātaveṭhanañca. Ucchādanādīsu mātukucchito nikkhantadārakānaṃ sarīragandho dvādasamattavassakāle nassati, tesaṃ sarīragandhaharaṇatthāya haliddacuṇṇādīhi 8- ucchādenti, evarūpaṃ ucchādanaṃ na vaṭṭati. Puññavante pana dārake ūrūsu nipajjāpetvā telena makkhetvā hatthapādaūrunābhiādīnaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ parimaddanti, evarūpaṃ parimaddanaṃ na vaṭṭati. Nhāpananti tesaṃyeva dārakānaṃ gandhādīhi nhāpanaṃ. Sambāhananti mahāmallānaṃ viya hatthapāde muggarādīhi paharitvā bāhuvaḍḍhanaṃ. Ādāsanti yaṃ kiñci ādāsaṃ pariharituṃ na vaṭṭati. Añjanaṃ alaṅkārañjanameva. Mālāti baddhamālā vā abaddhamālā vā. 9- Vilepananti yaṃ kiñci chavirāgakaraṇaṃ. Mukhacuṇṇakaṃ mukhalepananti mukhe kāḷapīḷakādīnaṃ haraṇatthāya mattikākakkaṃ denti. Tena lohite calite sāsapakakkaṃ denti, @Footnote: 1 cha.Ma. mukhaḍiṇḍimakanti 2 Sī.,ka. oṭṭhamaṃse 3 cha.Ma. jimhaṃ @4 Sī.,ka. mukhacālikantipi 5 ka. lāsanti 6 cha.Ma. chavikaraṇavilepanā @7 Sī. rasanantipi 8 Sī.,cha.Ma. gandhacuṇṇādīhi 9 Sī. ganthitamālā vā aganthitamālā @vā--------------------------------------------------------------------------------------------- page417.
Tena dose khādite tilakakkaṃ denti, tena lohite sannisinne haliddikakkaṃ denti, tena chavivaṇṇe ārūḷhe mukhacuṇṇakena mukhaṃ cuṇṇenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati. Hatthabandhādīsu hatthe vicitrasaṅkhakapālādīni bandhitvā vicaranti, taṃ vā aññaṃ vā sabbampi hatthābharaṇaṃ na vaṭṭati. Apare sikhaṃ bandhitvā vicaranti, suvaṇṇacīrakamuttāvaliādīhi ca taṃ parikkhipanti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati. Apare catuhatthadaṇḍaṃ vā aññaṃ vā pana alaṅkatadaṇḍaṃ gahetvā vicaranti, tathā itthipurisarūpādivicittaṃ bhesajjanāḷikaṃ suparikkhittaṃ vāmaaṃseyeva 1- olaggenti, apare anekacitrakosaṃ atitikhiṇaṃ asiṃ, pañcavaṇṇasuttasibbitaṃ makaradantakādivicittaṃ chattaṃ, suvaṇṇarajatādivicitrā morapiñchādiparikkhittā upāhanā, keci ratanamattāyāmaṃ caturaṅgulavitthataṃ kesantaparicchedaṃ dassetvā meghamukhe vijjulataṃ viya nalāṭe uṇhīsapaṭṭaṃ bandhitvā cūḷāmaṇiṃ dhārenti, cāmaravālavījaniṃ dhārenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati. Imassa vā pūtikāyassāti imassa cātumahābhūtamayassa kuṇapasarīrassa. Keḷanāti kīḷāpanā. Parikeḷanāti sabbato bhāgena kīḷāpanā. Gedhitatāti abhikaṅkhitatā. Gedhitattanti giddhabhāvo abhikaṅkhitabhāvo. Capalatāti alaṅkārakaraṇaṃ. Cāpalyanti capalabhāvaṃ. Savibhūsantiādīsu vibhūsāya saha savibhūsaṃ. Chavirāgakaraṇasaṅkhātena parivārena saha saparivāraṃ. Paribhaṇḍena saha saparibhaṇḍaṃ. Parikkhārena saha saparikkhāraṃ. [162] Āthabbaṇanti āthabbaṇikamantappayogaṃ. Supinanti supinasatthaṃ. Lakkhaṇanti maṇilakkhaṇādiṃ. No vidaheti nappayojeyya. Virutañcāti migādīnaṃ vaṭṭetvā vassitaṃ. Āthabbaṇikāti parūpaghātamantajānanakā. Āthabbaṇaṃ payojentīti āthabbaṇikā kira sattāhaṃ aloṇakaṃ bhuñjitvā dabbe attharitvā paṭhaviyaṃ sayamānā tapaṃ caritvā @Footnote: 1 cha.Ma. vāmapasse--------------------------------------------------------------------------------------------- page418.
Sattame divase susānabhūmiṃ sajjetvā sattame pade ṭhatvā hatthaṃ vaṭṭetvā vaṭṭetvā mukhena vijjaṃ parijappanti, atha tesaṃ kammaṃ samijjhati. Evarūpaṃ sandhāya "āthabbaṇaṃ payojentī"ti āha. Tattha payojentīti yuttappayuttā honti. Nagare vā ruddheti nagare samantato rundhitvā āvaritvā gahite. Saṅgāme vā paccupaṭṭhiteti raṇe vā upagantvā ṭhite. Paccatthikesu paccāmittesūti paccanīkabhūtesu 1- verīsu. Ītiṃ uppādentīti sarīracalanaṃ kampanaṃ, tassa uppādanaṃ karonti. Upaddavanti kāyapīḷanaṃ karonti. Roganti byādhiṃ. Pajjarakanti jaraṃ. Sūlanti uddhumātakaṃ. Visūcikanti vijjhanaṃ. Pakkhandikanti lohitapakkhandikaṃ. Karontīti uppādenti. Supinapāṭhakāti supinabyākaraṇakā. Ādisantīti byākaronti. Yo pubbaṇhasamayaṃ supinaṃ passatītiādīsu accantasaṃyoge upayogavacanaṃ, pubbaṇhasamayeti attho. Evaṃ vipāko hotīti iṭṭhāniṭṭhavasena evarūpo vipāko hoti. Avakujja nipannoti adhomukho hutvā nipanno passati. Evaṃ supinapāṭhakā supinaṃ ādisanti. Tañca pana supinaṃ passanto catūhi kāraṇehi passati dhātukkhobhato vā anubhūtapubbato vā devatopasaṃhārato vā pubbanimittato vāti. Tattha pittādīnaṃ khobhakaraṇapaccayayogena khubhitadhātuko dhātukkhobhato supinaṃ passati, passanto ca nānāvidhaṃ supinaṃ passati. Anubhūtapubbato passanto pubbe anubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ passati. Devatopasaṃhārato passanto devatānaṃ ānubhāvena ārammaṇāni passati. Puññanimittato 2- passanto puññāpuññavasena uppajjitukāmassa atthassa vā anatthassa vā pubbanimittabhūtaṃ supinaṃ passati. Tattha yaṃ dhātukkhobhato anubhūtapubbato ca supinaṃ passati, na taṃ saccaṃ hoti. Yaṃ devatopasaṃhārato passati, taṃ saccaṃ vā hoti alikaṃ vā. Kuddhā hi devatā upāyena vināsetukāmā viparītampi katvā dassenti. Yaṃ pana pubbanimittato passati, taṃ ekantasaccameva hoti. Etesaṃ @Footnote: 1 Sī.,cha.Ma. paṭāṇībhūtesu 2 ka. pubbanimittato--------------------------------------------------------------------------------------------- page419.
Catunnaṃ mūlakāraṇānaṃ saṃsaggabhedatopi supinabhedo hotiyeva. Tañca panetaṃ catubbidhaṃ supinaṃ sekkhaputhujjanā passanti appahīnavipallāsattā. Asekkhā na passanti pahīnavipallāsattā. Kiṃ panetaṃ passanto sutto passati, udāhu paṭibuddho, udāhu neva sutto na paṭibuddhoti? kiñcettha:- yadi tāva sutto passati, abhidhammavirodho āpajjati. Bhavaṅgacittena hi supati, taṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ rāgādisampayuttaṃ vā na hoti, supinaṃ passantassa ca īdisāni cittāni uppajjanti. Atha paṭibuddho passati, vinayavirodho āpajjati. Yaṃ hi paṭibuddho passati, taṃ sabbohārikacittena passati, sabbohārikacittena ca kate vītikkame anāpatti nāma natthi, supinaṃ passantena pana kate vītikkame ekantamanāpatti eva. Atha neva sutto na paṭibuddho passati, ko 1- nāma passati. Evañca sati supinassa abhāvova āpajjati, na abhāvo. Kasmā? yasmā kapiniddāpareto passati. Vuttañhetaṃ "majjhūpagato mahārāja kapiniddāpareto supinaṃ passatī"ti. Kapiniddāparetoti makkaṭaniddāyutto. Yathā hi makkaṭassa niddā lahuparivattā hoti, evaṃ yā niddā punappunaṃ kusalādicittavokiṇṇattā lahuviparivattā. Yassā pavattiyaṃ punappunaṃ bhavaṅgato uttaraṇaṃ hoti, tāya yutto supinaṃ passati. Tenāyaṃ supino kusalopi hoti akusalopi abyākatopi. Tattha supinante cetiyavandanadhammassavanadhammadesanādīni karontassa kusalo, pāṇātipātādīni karontassa akusalo, dvīhi antehi mutto āvajjanatadārammaṇakkhaṇe abyākatoti veditabbo. Svāyaṃ dubbalavatthukattā cetanāya paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ asamattho, pavatte pana aññehi kusalākusalehi upatthambhito vipākaṃ deti. @Footnote: 1 Sī.,ka. na koci--------------------------------------------------------------------------------------------- page420.
Maṇilakkhaṇādīsu evarūpo maṇi pasattho, evarūpo appasattho, sāmino ārogyaissariyādīnaṃ hetu hoti, na hotīti evaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena maṇiādīnaṃ lakkhaṇaṃ ādisantīti attho. Tattha āvudhalakkhaṇanti ṭhapetvā asiādīni avasesaṃ āvudhaṃ. Itthilakkhaṇādīnipi yamhi kule itthipurisādayo vasanti, tassa vuḍḍhihānivaseneva veditabbāni. Ajalakkhaṇādīsu pana "evarūpānaṃ ajādīnaṃ maṃsaṃ khāditabbaṃ, evarūpānaṃ na khāditabban"ti ayampi viseso veditabbo. Api cettha godhālakkhaṇe cittakammapiḷandhanādīsupi "evarūpāya godhāya sati idaṃ nāma hotī"ti ayampi viseso veditabbo. Kaṇṇikālakkhaṇaṃ piḷandhanakaṇṇikāyapi gehakaṇṇikāyapi vasena veditabbaṃ. Kacchapalakkhaṇampi godhalakkhaṇasadisameva. Migalakkhaṇaṃ sabbasaṅgāhikaṃ sabbacatuppadānaṃ lakkhaṇavasena vuttaṃ. Evaṃ lakkhaṇapāṭhakā lakkhaṇaṃ ādisantīti evaṃ lakkhaṇasatthavācakā lakkhaṇaṃ ādisanti kathenti. Nakkhattānīti kattikādīni aṭṭhavīsati nakkhattāni. Iminā nakkhattena gharappaveso kātabboti gehappavesamaṅgalaṃ kātabbaṃ. Makuṭaṃ bandhitabbanti pasādhanamaṅgalaṃ kātabbaṃ. Vāreyyanti "imassa dārakassa asukakulato asukanakkhattena dārikaṃ ānethā"ti āvāhakaraṇañca "imaṃ dārikaṃ asukassa nāma dārakassa asukanakkhattena detha, evaṃ etesaṃ vuḍḍhi bhavissatī"ti vivāhakaraṇañca vatvā vāreyyasaṅkhātaṃ āvāhavivāhamaṅgalaṃ kātabbanti ādisanti. Bījanīhāroti bījānaṃ vappatthāya bahi nīharaṇaṃ. "niharo"tipi 1- pāḷi. Migacakkanti 2- idaṃ sabbasaṅgāhikanāmaṃ, sabbasakuṇacatuppadānaṃ rutañāṇavaseneva vuttaṃ. Migacakkapāṭhakāti 3- sakuṇacatuppadānaṃ saddabyākaraṇakā. Migacakkaṃ ādisantīti tesaṃ saddaṃ sutvā byākaronti. Rutanti saddaṃ. "rudan"ti vā pāḷi. Vassitanti vācaṃ. Gabbhakaraṇīyāti vinassamānassa gabbhassa puna avināsāya osadhadānena gabbhasaṇṭhānakārakā. Gabbho hi vātena pāṇakehi kammunā cāti @Footnote: 1 Sī.,ka. nihāroti 2 cha.Ma. migavākkanti. evamuparipi 3 cha.Ma. migavākkapāṭhakāti--------------------------------------------------------------------------------------------- page421.
Tīhi kāraṇehi vinassati. Tattha vātena vinassante vātavināsanaṃ sītalaṃ bhesajjaṃ deti. Pāṇakehi vinassante pāṇakānaṃ paṭikammaṃ karoti. Kammunā vinassante pana buddhāpi paṭibāhituṃ na sakkonti. Tasmā na taṃ idha gahitaṃ. Sālākiyanti salākavejjakammaṃ. Sallakattiyanti sallakattavejjakammaṃ. Kāyatikicchanti mūlabhesajjādīni yojetvā kāyatikicchavejjakammaṃ. Bhūtiyanti bhūtavejjakammaṃ. Komārakavejjanti 1- komārakavejjakammaṃ. Kuhāti vimhāpakā. Thaddhāti dārukkhaṇḍaṃ viya thaddhasarīRā. Lapāti paccayapaṭibaddhavacanakā. Siṅgīti maṇḍanapakatikā. Unnaḷāti uggatamānanaḷā. Asamāhitāti upacārappanāsamādhivirahitā. Na gaṇheyyātiādīsu uddesaggahaṇavasena na gaṇheyya. Sajjhāyavasena na uggaṇheyya. Citte ṭhapanavasena na dhāreyya. Samīpaṃ katvā ṭhapanavasena na upadhāreyya. Upaparikkhāvasena na upalakkheyya. Aññesaṃ vācanavasena nappayojeyya. [163] Pesuṇeyyanti 2- pesuññaṃ. Sesaniddeso ca vuttatthoyeva. [164] Kayavikkayeti pañcahi sahadhammikehi saddhiṃ vañcanavasena vā udayapatthanāvasena vā na tiṭṭheyya. Upavādaṃ bhikkhu na kareyyāti upavādakare kilese anibbattento attani parehi samaṇabrāhmaṇehi upavādaṃ na janeyya. Gāme ca nābhisajjeyyāti gāme ca gihisaṃsaggādīhi nābhisajjeyya. Lābhakamyā janaṃ na lapayeyyāti lābhakamyatāya 3- janaṃ na lapayeyya. Ye kayavikkayā vinaye paṭikkhittāti ye dānapaṭiggahaṇavasena kayavikkayasikkhāpade 4- na vaṭṭatīti paṭikkhittā, idhādhippetaṃ kayavikkayaṃ dassetuṃ "pañcannaṃ saddhiṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā"tiādimāha. Tattha pañcannaṃ saddhinti pañcahi sahadhammikehi saha. Pañca sahadhammikā nāma bhikkhubhikkhunīsikkhamānasāmaṇerasāmaṇeriyo. Vañcaniyaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. komārabhaccanti 2 cha.Ma. pesuṇiyanti 3 cha.Ma. lābhakāmatāya 4 vi.mahāvi. @2/593/65--------------------------------------------------------------------------------------------- page422.
Vāti paṭirūpakaṃ dassetvā vañcaniyaṃ vā. Udayaṃ vā patthayantoti vuḍḍhiṃ patthento vā. Parivattetīti parivattanaṃ karoti. Iddhimantoti ijjhanappabhāvavanto. Dibbacakkhukāti dibbasadisañāṇacakkhukā. Atha vā dibbavihārasannissayena laddhañāṇacakkhukā. Paracittavidunoti attano cittena paresaṃ cittajānanakā. Te dūratopi passantīti ekayojanatopi 1- yojanasatatopi yojanasahassatopi 2- yojanasatasahassatopi cakkavāḷatopi dvetīṇicattāripañcadasavīsati- cattālīsasahassatopi tato atirekatopi cakkavāḷato passanti dakkhanti. Āsannāpi na dissantīti samīpe ṭhitāpi nisinnāpi na paññāyanti. Cetasāpi cittaṃ pajānantīti attano cittenapi paresaṃ cittaṃ pajānanti. Devatāpi kho santi iddhimantiniyoti devatāpi evaṃ saṃvijjanti ijjhanappabhāvavantiniyo. Paracittaviduniyoti paresaṃ cittaṃ jānantiyo. Oḷārikehi vā kilesehīti kāyaduccaritādikehi vā upatāpehi. Majjhimehi vāti kāmavitakkādikehi vā. Sukhumehi vāti ñātivitakkādikehi vā. Kāyaduccaritādayo kammapathavasena, kāmavitakkādayo vaṭṭamūlakakilesavasena veditabbā. Ñātivitakkādīsu "mayhaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā"ti evaṃ pañcakāmaguṇasannissitena gehasannissitapemena ñātake ārabbha uppannavitakko ñātivitakko. "mayhaṃ ñātayo khayaṃ gatā vayaṃ gatā saddhā pasannā"ti evaṃ pavatto pana ñātivitakko nāma na hoti. "amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso"ti tuṭṭhamānasassa gehassitapemavaseneva uppannavitakko janapadavitakko nāma. "amhākaṃ janapade manussā saddhā pasannā khayaṃ gatā vayaṃ gatā"ti evaṃ pavatto pana janapadavitakko nāma na hoti. @Footnote: 1 Ma. ekayojanatopi dasayojanatopi 2 Ma. yojanasahassatopi yojanadasasahassatopi--------------------------------------------------------------------------------------------- page423.
Amarattāya vitakko, amaro vā vitakkoti amaravitakko. Tattha ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijiṇṇe 1- samparāye attā sukhī hoti. Amaroti dukkarakārikaṃ karontassa tāya dukkarakārikāya paṭisaṃyutto vitakko amarattāya vitakko nāma. Diṭṭhigatiko pana "sassataṃ vadesī"tiādīni puṭṭho "evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no"ti vikkhepaṃ āpajjati, tassa so diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vitakko, yathā amaro nāma maccho udake gahetvā māretuṃ na sakkā, ito cito ca dhāvati gāhaṃ na gacchati, evameva ekasmiṃ pakkhe asaṇṭhahanato na maratīti amaro nāma hoti, taṃ duvidhampi ekato katvā "amaravitakko"ti vuttaṃ. Parānuddayatāpaṭisaññuttoti anuddayatāpaṭirūpakena gehassitapemena paṭisaṃyutto. Upaṭṭhākesu nandakesu socantesu ca tehi saddhiṃ dviguṇaṃ 2- nandati dviguṇaṃ socati, tesu sukhitesu dviguṇaṃ sukhito hoti, dukkhitesu dviguṇaṃ dukkhito hoti. Uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā voyogaṃ āpajjati. Tāni tāni kiccāni sādhento paññattiṃ vītikkamati, sallekhaṃ kopeti. Yo tasmiṃ saṃsaṭṭhavihāre tasmiṃ vā voyogāpajjane gehassito vitakko, ayaṃ parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko nāma. Lābhasakkārasilokapaṭisaññuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca saddhiṃ ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṃyutto. Anavaññattipaṭisaññuttoti "aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na codetvā viheṭhetvā 3- katheyyun"ti evaṃ anavaññātabhāvapatthanāya saddhiṃ uppajjanakavitakko. So tasmiṃ "mā maṃ pare avajāniṃsū"ti uppannacitte 4- pañcakāmaguṇasaṅkhātagehanissito hutvā uppannavitakko anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko. @Footnote: 1 Sī.,Ma.,ka. niddukkhe nijjiṇṇe 2 cha.Ma. diguṇaṃ. evamuparipi @3 cha.Ma. sodhetvā visodhetvā 4 cha.Ma. uppanne vitakke--------------------------------------------------------------------------------------------- page424.
Tatra tatra sajjatīti tesu tesu ārammaṇesu laggati. Tatra tatra gaṇhātīti vuttappakāraṃ ārammaṇaṃ pavisati. Bajjhatīti tehi tehi ārammaṇehi saddhiṃ bajjhati ekībhavati. Anayabyasananti tattha tattha avuḍḍhiṃ vināsaṃ. Āpajjatīti pāpuṇāti. Āmisacakkhukassāti cīvarādiāmisalolassa. Lokadhammagarukassāti lokuttaradhammaṃ muñcitvā rūpādilokadhammameva garuṃ katvā carantassa. Ālapanāti vihāraṃ āgate manusse disvā "kimatthāya bhonto āgatā, kiṃ bhikkhū nimantetuṃ, yadi evaṃ gacchatha, ahaṃ pacchato bhikkhū gahetvā āgacchāmī"ti evaṃ āditova lapanā. Atha vā attānaṃ upanetvā "ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasanno"ti evaṃ attupanāyikā lapanāti ālapanā. Lapanāti puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanaṃ. Sallapanāti gahapatikānaṃ ukkaṇṭhane bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti "mahākuṭumbiko mahānāviko mahādānapatī"ti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti sabbato bhāgena uddhaṃ katvā lapanā. Unnahanāti "upāsakā pubbe īdise kāle navadānaṃ detha, idāni kiṃ na dethā"ti evaṃ yāva "dassāma bhante, okāsaṃ na labhāmā"tiādīni vadanti, tāva uddhaṃ 1- nahanā, veṭhanāti vuttaṃ hoti. Atha vā ucchuhatthaṃ disvā "kuto ābhataṃ upāsakā"ti pucchati. Ucchukhettato bhanteti. Kiṃ tattha ucchu madhuranti. Khāditvā bhante jānitabbanti. Na upāsakā "bhikkhussa ucchuṃ dethā"ti vattuṃ vaṭṭatīti yā evarūpā nibbeṭhentassāpi niveṭhanakakathā, sā unnahanā. Sabbato bhāgena punappunaṃ unnahanā samunnahanā. Ukkācanāti "etaṃ kulaṃ maṃyeva jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati, mayhaṃyeva detī"ti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā, uddīpanāti vuttaṃ hoti. Sabbato bhāgena pana punappunaṃ ukkācanā samukkācanā. Anuppiyabhāṇitāti paccayavasena punappunaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. uddhaṃ uddhaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page425.
Piyavacanabhaṇanā. Saṇhavācatāti muduvacanatā. Sakhilavācatāti mandappamāṇayuttavacanatā, sithilavacanatā vā. Mettavācakatāti 1- allīyavacanatā. Apharusavācatāti madhuravacanatā. Porāṇaṃ 2- mātāpettikanti pure uppannaṃ mātāpitūnaṃ santakaṃ. Antarahitanti paṭicchannaṃ tirobhūtaṃ. Ñāyāmīti pākaṭo homi. Asukassa kulūpakoti asukassa amaccassa kulapayirupāsako. Asukāyāti asukāya upāsikāya. Maṃ ussajjitvāti 3- maṃ vissajjitvā. [165] Payuttanti cīvarādīhi sampayuttaṃ, tadatthaṃ vā payojitaṃ. Imissā gāthāya niddeso sabbo heṭṭhā vuttanayova. [166] Mosavajje na niyyethāti musāvāde na niyyetha. Jīvitenāti jīvikāya. Saṭhoti asantaguṇadīpanato na sammā bhāsitā. Sabbato bhāgena saṭho parisaṭho. Yaṃ tatthāti yaṃ tasmiṃ puggale. Saṭhanti asantaguṇadīpanaṃ kerāṭiyaṃ. Saṭhatāti saṭhākāro. Sāṭheyyanti saṭhabhāvo. Kakkaratāti padumanāḷassa viya aparāmasanakkhamo pharusabhāvo. Kakkariyantipi tasseva vevacanaṃ. Parikkhattatā pārikkhattiyanti padadvayena nikhaṇitvā ṭhapitaṃ viya daḷhakerāṭiyaṃ vuttaṃ. Keci pana "kakkaratāti sambhāvayitvā vacanaṃ. Kakkariyanti sambhāvayitvā vacanabhāvo. Parikkhattatāti alaṅkaraṇākāro. Pārikkhattiyanti alaṅkaraṇabhāvo"ti atthaṃ vaṇṇayanti. Idaṃ vuccatīti idaṃ attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ nāma vuccati. Yena samannāgatassa puggalassa kucchiṃ vā piṭṭhiṃ vā jānituṃ na sakkā. "vāmena sūkaro hoti dakkhiṇena ajāmigo sarena eḷako 4- hoti visāṇena jaraggavo"ti 5- evaṃ vuttayakkhasūkarasadiso hoti. Atimaññatīti atikkamitvā maññati. @Footnote: 1 cha.Ma. sithilavācatāti 2 cha.Ma. purāṇaṃ 3 cha.Ma. maṃ ujjhitvāti @4 cha.Ma. neḷako 5 dī.A. 2/269, abhi.A. 2/534--------------------------------------------------------------------------------------------- page426.
Kiṃ panāyaṃ bahulājīvoti ayaṃ pana puggalo ko nāma bahulājīvako. Sabbaṃ sambhakkhetīti laddhaṃ laddhaṃ sabbaṃ khādati. Appapuññoti mandapuñño. Appesakkhoti parivāravirahito. Paññāsampannoti sampannapañño paripuṇṇapañño. Pañhaṃ vissajjetīti pañhaṃ katheti byākaroti. [167] Sutvā dūsito 1- bahuṃ vācaṃ, samaṇānaṃ vā puthujanānanti ghaṭṭito 2- parehi tesaṃ samaṇānaṃ vā khattiyādibhedānaṃ vā aññesaṃ puthujanānaṃ bahumpi aniṭṭhavācaṃ sutvā. Na paṭivajjāti na paṭivadeyya. Kiṃkāraṇā? na hi santo paṭiseniṃ karonti. Kakkhaḷenāti dāruṇena. Santoti nibbutakilesā. Paṭiseninti paṭisattuṃ. Paṭimallanti paṭiyodhaṃ. Paṭikaṇṭakanti paṭiveriṃ. Paṭipakkhanti kilesapaṭipakkhaṃ, kilesavasena saṅgaṃ na karontīti attho. [168] Etañca dhammamaññāyāti sabbametaṃ yathāvuttaṃ dhammaṃ ñatvā. Vicinanti vicinanto. Santīti nibbutiṃ ñatvāti nibbutiṃ rāgādīnaṃ santīti ñatvā. Samañcāti kāyasucaritādiṃ. Visamañcāti kāyaduccaritādiṃ. Pathañcāti dasakusalakammapathaṃ. Vipathañcāti dasaakusalakammapathaṃ. Sāvajjañcāti akusalañca. Anavajjañcāti kusalañca. Hīnappaṇītakaṇhasukkaviññūgarahitaviññūpasatthanti idampi kusalākusalameva. Tattha kāyasucaritādi samakaraṇato samaṃ. Kāyaduccaritādi visamakaraṇato visamaṃ. Dasakusalakammapathā sugatigamanapathattā pathaṃ. Dasaakusalakammapathā sugatigamanapaṭipakkhattā apāyagamanapathattā vipathaṃ. Akusalaṃ sadosattā sāvajjaṃ. Kusalaṃ niddosattā anavajjaṃ. Tathā mohena vā dosamohena vā lobhamohena vā sampayuttattā hīnaṃ. Alobhaadosaamohasampayuttattā paṇītaṃ. Kaṇhavipākattā kaṇhaṃ. Sukkavipākattā sukkaṃ. Buddhādīhi viññūhi garahitattā viññūgarahitaṃ. Tehi eva thomitattā viññūpasatthanti ñātabbaṃ. @Footnote: 1 cha.Ma. rusito. evamuparipi 2 cha.Ma. rusito ghaṭṭito--------------------------------------------------------------------------------------------- page427.
[169] Kiṃkāraṇā nappamajjeyya iti ce:- abhibhū hi soti gāthā. Tattha abhibhūti rūpādīnaṃ abhibhavitā. Anabhibhūtoti tehi anabhibhūto. Sakkhidhammaṃ anītihamadassīti 1- paccakkhameva anītihaṃ dhammaṃ addakkhi. Sadā namassamanusikkheti sadā namassanto tisso sikkhāyo sikkheyya. Kehici kilesehīti kehici rāgādiupatāpakarehi kilesehi. Abhibhosi neti te kilese abhibhavi. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva. Kevalaṃ pana ettha "cakkhūhi neva lolo"tiādīhi indriyasaṃvaro, "annānamatho pānānan"tiādīhi sannidhipaṭikkhepamukhena paccayapaṭisevanasīlaṃ, methunamosavajja- pesuṇiyādīhi 2- pātimokkhasaṃvarasīlaṃ, "āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇan"tiādīhi ājīvapārisuddhisīlaṃ, "jhāyī na pādalolassā"ti 3- iminā samādhi, "vicinaṃ bhikkhū"ti iminā paññā, "sadā sato sikkhe"ti iminā pana saṅkhepato tissopi sikkhā, "athāsanesu sayanesu, appasaddesu bhikkhu vihareyya, niddaṃ na bahulīkareyyā"tiādīhi sīlasamādhippaññānaṃ upakārasaṅgaṇhanavinodanāni 4- vuttānīti. Evaṃ bhagavā nimmitassa paripuṇṇapaṭipadaṃ vatvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi, desanāpariyosāne purābhedasutte 5- vuttasadisoyevābhisamayo ahosīti. Saddhammapajjotikāya mahāniddesaṭṭhakathāya tuvaṭakasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. Cuddasamaṃ. ----------------- @Footnote: 1 cha.Ma. sikkhidhammamanītihamaddasīti 2 ka. mosavajjena niyyethāti 3 ka. jhāyī assāti @4 cha.Ma. upakārānupakārasaṅgaṇhanavinodanāni 5 khu.mahā. 29/374/251 (syā)The Pali Atthakatha in Roman Book 45 page 375-427. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=45&A=8634&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=45&A=8634&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=29&i=699 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=29&A=7639 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=29&A=8220 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=29&A=8220 Contents of The Tipitaka Volume 29 http://84000.org/tipitaka/read/?index_29
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]