|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Mahānipātavaṇṇanā ----------- brahmanāradajātakaṃ ahu rājā videhānanti idaṃ satthā laṭṭhivanuyyāne viharanto uruvelakassapassa damanaṃ ārabbha kathesi. Yadā hi satthā pavattitapavaradhammacakko uruvelakassapādayo tayo jaṭile dametvā magadharājassa paṭissavaṃ visajjāpetuṃ purāṇajaṭilasahassa parivuto laṭṭhivanuyyānaṃ agamāsi. Tadā dvādasanahutāya parisāya saddhiṃ āgantvā dasabalaṃ vanditvā nisinnassa magadharañño parisabbhantare brāhmaṇagahapatikānaṃ parivitakko udapādi kinnu kho uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carati udāhu mahāsamaṇo uruvelakassape brahmacariyaṃ caratīti. Atha bhagavā tesaṃ cetasā cetoparivitakkamaññāya kassapassa mama santike pabbajitabhāvaṃ jānāpessāmīti cintetavā imaṃ gāthamāha kimeva disvā uruvelavāsi pahāsi aggiṃ kīsakovadāno pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ kathaṃ pahīnaṃ tava aggihuttanti. Theropi bhagavato adhippāyaṃ viditvā nidānaṃ kathetukāmo āha rūpe ca sadde ca atho rase ca kāmitthiyo cābhivadanti yaññā--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.
Etaṃ malanti upadhīsu ñatvā tasmā na yiṭṭhe na hute arañjiṃ disvā padaṃ santamanūpadhīkaṃ akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ anaññaneyyaṃ anaññabhāviṃ tasmā na yiṭṭhe na hute arañjinti. Imā gāthā vatvā attano sāvakabhāvaṃ pakāsanatthaṃ tathāgatassa pādapiṭṭhe sīsaṃ ṭhapetvā satthā me bhante bhagavā sāvakohamasmīti vatvā ekatālaṃ dvitālaṃ titālanti yāva sattatālappamāṇaṃ sattakkhattuṃ vehāsaṃ abbhuggantvā oruyha tathāgataṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā mahājano aho mahānubhāvo buddho evaṃ thāmagatadiṭṭhiko nāma attānaṃ arahāti maññamāno uruvelakassapopi diṭṭhijālaṃ bhinditvā tathāgatena damitoti satthu guṇakathaññeva kathesi. Taṃ sutvā bhagavā anacchiriyaṃ upāsakā idāni sabbaññutañāṇappattena mayā imassa damanaṃ svāhaṃ pubbe sarāgasadosasamohakālepi nārado nāma brahmā hutvā imassa diṭṭhijālaṃ bhinditvā imaṃ nibbisevanaṃ akāsinti vatvā tuṇhī ahosi tāya parisāya yācito atītaṃ āhari. Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṃ aṅgati nāma rājā rajjaṃ kāresi so dhammiko dhammarājā. Tassa rucā nāma dhītā ahosi abhirūpā dassanīyā pāsādikā kappasatasahassapatthitappatthanā mahāpuññā tassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.
Aggamahesiyā kucchimhi nibbattā. Sesā panassa soḷasasahassā itthiyo vañjhā ahesuṃ. Tassa sā dhītā piyā manāpā ahosi. So tassā nānāpupphapūrehi pañcavīsatipupphasamugehi saddhiṃ anagghāni atisukhumāni ca vatthāni imehi attānaṃ alaṅkarotūti devasikaṃ devasikaṃ pahiṇi. Khādaniyassa bhojaniyassa ca pamāṇaṃ natthi. Anvaḍḍhamāsaṃ dānaṃ detūti sahassaṃ pesesi. Tassa kho pana vijayo sunāmo alātoti tayo amaccā ahesuṃ. So komudiyā cātumāsiniyā paṭhamachaṇe vattamāne devanagare viya nagare ca antepure ca alaṅkate sunahāto suvilitto sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito bhuttasāyamāso vivaṭasīhapañjare mahātale nisinno amaccagaṇaparivuto visuddhaṃ gagaṇatalaṃ abhilaṅghamānaṃ candamaṇḍalaṃ disvā aho ramaṇīyā vata bho dosināratti kāya nukhvajja ratiyā abhirameyyāmāti amacce pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha ahu rājā videhānaṃ aṅgati nāma khattiyo pahutayogo dhanimā anantabalaporiso so ca paṇṇarase rattiṃ purime yāme anāgate cātumāsā komudiyā amacce sannipātayi paṇḍite sutasampanne mitapubbe vicakkhaṇe vijayañca sunāmañca senāpatiṃ alātakaṃ tamanupucchi vedeho paccekaṃ brūtha saṃruciṃ cātumāsā komudajja juṇhaṃ byapahataṃ tamaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.
Kāyajja ratiyā rattiṃ viharemu imaṃ utunti. Tattha pahutayogoti pahutena hatthiyogādinā samannāgato. Anantabalaporisoti anantabalakāyo. Anāgateti pariyosānaṃ asampatte anatikkanteti attho. Cātumāsāti catunnaṃ vassika māsānaṃ pacchimadivasabhūtāya rattiyā. Komudiyāti phullakumudāya. Mitapubbeti paṭhamaṃ hasitaṃ katvā pacchā kathanasīle. Tamanupucchīti tantesu tīsu amaccesu ekekaṃ amaccaṃ anupucchi. Paccekaṃ brūtha saṃrucinti sabbepi tumhe attano attano ajjhāsayānurūpaṃ kathaṃ atno ruciṃ paccekaṃ mayhaṃ kathetha. Komudajjāti komudī ajja. Juṇhanti juṇhāya nissayabhūtaṃ candamaṇḍalaṃ abbhuggataṃ. Byapahataṃ tamanti tena sabbaṃ andhakāraṃ vihataṃ. Utunti ajja rattiṃ imaṃ evarūpaṃ utuṃ kāya ratiyā vihareyyāmāti. Atha amacce pucchi. Te tena pucchitā attano attano ajjhāsayānurūpaṃ kathaṃ kathayiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato senāpati rañño alāto etadabravi haṭṭhaṃ yogaṃ balaṃ sabbaṃ senaṃ sannāhayāmase niyyāma deva yuddhāya anantabalaporisā ye te vasaṃ na āyanti vasaṃ upanīyāmase esā mayhaṃ sakā diṭṭhi ajitaṃ ojināmase ramassu deva yuddhāya etaṃ cittamataṃ mama--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.
Alātassa vaco sutvā sunāmo etadabravi sabbe tuyhaṃ mahārāja amittā vasamāgatā nikkhittasatthā paccattā nivātamanuvattare uttamo ussavo ajja na yuddhaṃ mama ruccati annapānañca khajjañca khippaṃ abhiharantu te ramassu deva kāmehi naccagītesu vādite sunāmassa vaco sutvā vijayo etadabravi sabbe kāmā mahārāja niccaṃ tavamupaṭṭhitā na hete dullabhā deva tava kāmehi modituṃ sadā hi kāme labhasi netaṃ cittamataṃ mama samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi upāsemu bahussutaṃ yo najja vinaye kaṅkhaṃ atthadhammavidū ise vijayassa vaco sutvā rājā aṅgatimabravi yathā vijayo bhaṇati mayhaṃ cetaṃva ruccati samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi upāsemu bahussutaṃ yo najja vinaye kaṅkhaṃ atthadhammavidū ise sabbeva santā karotha matiṃ kiṃ upāsemu paṇḍitaṃ yo najja vinaye kaṅkhaṃ atthadhammavidū ise vedehassa vaco sutvā alāto etadabravi atthāyaṃ migadāyasmiṃ acelo dhīrasammato guṇo kassapagottāyaṃ suto citrakathī gaṇī--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.
Tadeva payirupāsemu so no kaṅkhaṃ vinessati alātassa vaco sutvā rājā codesi sārathiṃ migadāyaṃ gamissāma yuttaṃ yānaṃ idhānayāti. Tattha haṭṭhanti tuṭṭhapahaṭṭhaṃ. Ojināmaseti yaṃ no ajitaṃ taṃ jināma. Eso mama ajjhāsayoti. Rājā tassa kathaṃ sutvā neva paṭikkosi nābhinandi. Etadabvīti rājānaṃ alātassa vacanaṃ anabhinandantaṃ appaṭikkosantaṃ disvā nāyaṃ yuddhājjhāsayo ahamassa cittaṃ gaṇhanto kāmaguṇābhiratiṃ vaṇṇayissāmīti cintetvā etaṃ sabbe tuyhanti ādivacanamabravi. Vijayo etadabravīti rājā sunāmassapi vacanaṃ sutvā nābhinandi na paṭikkosi. Tato vijayo ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ vacanaṃ sutvā tuṇhīyeva ṭhito paṇḍitā nāma dhammassavanasoṇḍā honti dhammassavanamassa vaṇṇessāmīti cintetvā etaṃ sabbe kāmāti ādivacanamabravi. Tattha tavamupaṭṭhitāti tava upaṭṭhitā. Moditunti tava kāmehi modituṃ abhiramituṃ icchāya sati na hi ete kāmā dullabhā. Netaṃ cittamataṃ mamāti etaṃ tava kāmehi abhiramanaṃ nāma mama cittamataṃ na hoti na me ettha cittaṃ pakkhandati. Yo najjāti yo no ajja. Atthadhammavidūti pālīatthañceva pālīdhammañca jānanto. Iseti isi esitaguṇo. Aṅgatimabravīti aṅgati abravi. Mayhaṃ cetaṃva ruccatīti mayhaṃpi etaṃyeva ruccati. Sabbeva santāti sabbeva tumhe idha vijjamānā matiṃ karotha cintetha. Alāto etadabravīti taṃ rañño kathaṃ sutvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.
Ayaṃ mama kulupako guṇo nāma ājīvako rājuyyāne vasati taṃ pasaṃsitvā rājakulupakaṃ karissāmīti cintetvā etaṃ atthāyanti ādivacanaṃ abravi. Dhīrasammatoti paṇḍitoti samanto. Kassapagottāyanti kassapagotto ayaṃ. Sutoti bahussuto. Gaṇīti gaṇasatthā. Codesīti āṇāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tassa yānaṃ ayojesuṃ dantaṃ rūpiyapakkharaṃ sukkamaṭṭhaparivāraṃ paṇḍaraṃ dosinā mukhaṃ tatrāsuṃ kumudāyuttā cattāro sindhavā hayā anīluppasamuppātā sudantā suvaṇṇamālino setacchattaṃ setaratho setassā setavījanī vedeho sahamaccehi nīyaṃ candova sobhati tamanuyāyiṃsu bahavo indakhaggadharā balī assapiṭṭhigatā vīrā narā naravarādhipaṃ so muhuttaṃva yāyitvā yānā oruyha khattiyo vedeho sahamaccehi patti guṇamupāgami yepi tattha tadā āsuṃ brāhmaṇibbhā samāgatā na te apanayi rājā akataṃ bhūmimāgateti. Tattha tassa yānanti tassa rañño rathaṃ yojayiṃsu. Dantanti dantamayaṃ. Rūpiyapakkharanti rajatapakkharaṃ. Sukkamaṭṭhaparivāranti parisuddhaṃ maṭṭhaṃ apharusaṃ rathaparivāraṃ. Dosinā mukhanti vigatadosāya--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.
Rattiyā mukhaṃ viya puṇṇacandasadisanti attho. Tatrāsunti tatra rathe ahesuṃ. Kumudāti kumudavaṇṇasadisā. Sindhavāti sindhavajātikā sīghajavā. Anīluppasamuppātāti vātavegasadisavegā assā. Setacchattanti tasmiṃ rathe samussāpitaṃ chattaṃpi setaṃ ahosi. Setarathoti sopi ratho setoyeva. Setassāti assāpi setā. Setavījanīti vījanīpi setā. Nīyanti so tena rajatarathena gacchanto amaccagaṇaparivuto videharājā cando viya sobhati. Narā naravarādhipanti naravarānaṃ adhipatiṃ rājānaṃ rājādhirājaṃ. So mahuttaṃva yāyitvāti so rājā muhutteneva uyyānaṃ gantvā. Patti guṇamupāgamīti pattikova guṇaṃ ājīvakaṃ upāgami. Yepi tattha tadā āsunti yepi tasmiṃ uyyāne tadā puretaraṃ gantvā taṃ ājivakaṃ piyarupāsamānāya nisinnā ahesuṃ. Na te apanayīti amhākameva dosoyeva mayaṃ pacchā āgamimhā tumhe mā calitthāti te brāhmaṇe ca ibbhe ca raññoyeva atthāya akataṃ akatokāsaṃ. Bhūmimāgateti bhūmiṃ āgate na ussāraṇaṃ kāretvā apanayi. So tāya omissakaparisāya parivutova ekamantaṃ nisīditvā paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato so mudukā bhisiyā muducittakasaṇṭhate mudupaccatthate rājā ekamantaṃ upāvisi nisajja rājā sammodi kathaṃ sārāṇiyaṃ tato--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.
Kacci yāpanīyaṃ bhante vātānamaviyattatā kacci akasirā vutti labhasi piṇḍiyāpanaṃ appābādho casi kacci cakkhu na parihāyati taṃ guṇo paṭisammodi vedehaṃ vinaye rataṃ āpanīyaṃ mahārāja sabbametaṃ tadūbhayaṃ kacci tuyhaṃpi vedeha paccantā na balīyare kacci arogaṃ yogante kacci vahati vāhanaṃ kacci te byādhiyo natthi sarīrassupatāpiyā paṭisammodito rājā tato pucchi anantarā atthaṃ dhammañca ñāyañca dhammakāmo rathesabho kathaṃ dhammañcare macco mātāpitūsu kassapa kathañcare ācariye puttadāre kathañcare kathañcareyya vuḍḍhesu kathaṃ samaṇabrāhmaṇe kathañcare balakāyasmiṃ kathaṃ janapade care kathaṃ dhammañcaritvāna pacce gacchanti sugatiṃ kathañceke adhammaṭṭhā patanti nirayaṃ adhoti. Tattha mudukā bhisiyāti mudukāya sukhasamphassāya bhisiyā. Muducittakasaṇṭhateti sukhasamphasse cittattharaṇe. Mudupaccatthateti mudunā paccattharaṇena paccatthate. Sammodīti ājīvakena saddhiṃ sammodanīyaṃ kathaṃ akāsi. Tatoti tato nisajjanato anantarameva sārāṇīyaṃ kathaṃ kathesīti attho. Kacci yāpanīyanti kacci vo--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.
Bhante sarīraṃ paṇītapaccayehi yāpetuṃ sakkā. Vātānamaviyattatāti kacci vo sarīre vāyudhātuyo samappavattā vātānaṃ viyattatā natthi. Tattha tattha vaggavaggā hutvā vātā na bādhantīti attho. Akasirāti niddukkhā. Vuttīti jīvitavutti. Appābādhoti iriyāpathabhañjanakena ābādhena virahito. Cakkhūti kacci vo cakkhuādīni indriyāni na parihāyantīti pucchi. Paṭisammodīti sammodanīyakathāya paṭikathesi. Tattha sabbametanti yaṃ tayā vuttaṃ vātānamaviyattatāti ādi sabbantaṃ tatheva. Tadūbhayanti yaṃ tayā appābādhovasi kacci cakkhu na parihāyatīti vuttaṃ taṃpi ubhayaṃ tatheva. Na balīyareti nābhibhavanti na kuppanti. Anantarāti paṭisanthārato anantarā pañhaṃ pucchi. Tattha atthaṃ dhammañca ñāyañcāti pālīatthañca pālīdhammañca kāraṇayuttañca. So hi kathaṃ dhammañcareti pucchanto mātāpituādīsu paṭipattidīpakaṃ pālīatthañca pālīdhammañca kāraṇayuttañca me kathethāti imaṃ atthañca dhammañca ñāyañca pucchi. Tattha kathañceke adhammaṭṭhāti ekacce adhamme ṭhitā kathaṃ nirayañceva adhosirā uddhapādā apāye ca patantīti. Taṃ pana pañhaṃ sabbaññūbuddhapaccekabuddhabuddhasāvakamahābodhisattesu purimassa purimassa alābhena pacchimaṃ pacchimaṃ pucchitabbayuttakaṃ mahesakkhapañhaṃ rājā kiñci pañhaṃ ajānantaṃva naggabhogaṃ nissirīkaṃ andhabālaṃ ājīvakaṃ pucchi. So evaṃ pucchito pucchānurūpaṃ byākaraṇaṃ adisvā carantaṃ goṇaṃ daṇḍena paharanto viya--------------------------------------------------------------------------------------------- page149.
Bhattavaḍḍhikāya kacavaraṃ khipanto viya. Suṇa mahārājāti okāsaṃ kāretvā attano micchāvādaṃ paṭṭhapesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha. Vedehassa vaco sutvā kassapo etadabravi suṇohi me mahārāja saccaṃ avitathaṃ padaṃ natthi dhammassa caritassa phalaṃ kalyāṇapāpakaṃ natthi deva paraloko ko tato hi idhāgato natthi deva pitaro vā kuto mātā kuto pitā natthi ācariyo nāma adantaṃ ko damessati samatulyāni bhūtāni natthi jeṭṭhāpacāyikā natthi balaṃ viriyaṃ vā kuto uṭṭhānaporiso niyatāni hi bhūtāni yathā hotha viyo tathā laddheyyaṃ labhate macco natthi dānaṃ phalaṃ kuto natthi dānaphalaṃ deva avaso deva vīriyo bālehi dānaṃ paññattaṃ paṇḍitehi paṭicchitaṃ āvasā denti dhīrānaṃ bālā paṇḍitamāninoti. Tattha idhāgatoti tato paralokato idhāgato nāma natthi. Pitaro vāti deva ayyakaayyikādayova natthi. Tesu asantesu kuto mātā kuto pitā. Yathā hotha viyo tathāti hotha viyo vuccati nāvāya pacchimabandhā nāvā. Yathā khuddakanāvā mahānāvāya pacchimabandhā mahānāvameva anugacchati. Tathā ime sattā--------------------------------------------------------------------------------------------- page150.
Cūḷāsītikappe niyatameva anugacchantīti vadati. Avaso deva vīriyoti evaṃ dānaphale asati yokoci bālo dānaṃ deti nāma. So avaso aviriyo na attano vasena balena dānaṃ deti dānaphalaṃ pana atthīti saññāya aññesaṃ andhabālānaṃ saddahitvā detīti dīpeti. Bālehi dānaṃ paññattanti dānaṃ dātabbanti andhabālehi paññattaṃ anuññātaṃ taṃ dānaṃ bālāyeva denti paṇḍitā paṭiggaṇhantīti. Evaṃ dānassa nipphalataṃ vaṇṇetvā idāni pāpassa nipphalabhāvaṃ vaṇṇetuṃ āha sattime sassatā kāyā acchejjā avikopino tejo paṭhavī āpo ca vāyo sukhadukkhañcime jīve ca sattime kāyā yesaṃ chettā na vijjati natthi hantā ca chettā vā haññare vāpi kocinaṃ antareyeva kāyānaṃ satthāni vinivattare yo cāyaṃ siramādāya paresaṃ nisitāsinā na so chindati te kāye natthi pāpaṃ phalaṃ kuto cūḷāsītimahākappe sabbe sujjhanti saṃsaraṃ anāgate tamhi kāle saññatopi na sujjhati caritvāpi bahuṃ bhadraṃ neva sujjhanti nāgate pāpañcehi bahuṃ katvā taṃ khaṇaṃ nātivattare anupubbena no suddhi kappānaṃ cuḷāsītiyā niyataṃ nātivattāma velantamiva sāgaroti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page151.
Tattha kāyāti samuhā. Avikopinoti vikopetuṃ na sakkā jīve cāti jīvo ca. Jīvo cātipi pāṭho ayameva attho. Sattime kāyāti ime sattakāyā. Haññare vāpi kocinanti yo haññeyya sopi kocinaṃ nattheva. Satthāni vinivattareti imesaṃ sattannaṃ kāyānaṃ antareyeva satthāni carantāni chindituṃ na sakkonti. Siramādāyāti paresaṃ sīsaṃ gahetvā. Nisitāsināti nisitena asinā chindatīti vuccati. Sopi te kāyena chindati paṭhavī paṭhavimeva upeti āpādayo āpādike sukhadukkhajīvā ākāsaṃ pakkhandantīti dasseti. Saṃsaranti mahārāja ime sattā imaṃ paṭhaviṃ ekamaṃsakhalaṃ katvāpi ettake kappe saṃsarantāpi na sujjhanti aññatra hi saṃsārā satte sodhetuṃ samattho nāma natthi sabbe saṃsāreneva sujjhanti. Anāgate tamhi kāleti yathāvutte pana ekasmiṃ kāle anāgate appatte antarā susaññatopi parisuddhasīlopi na sujjhati. Taṃ khaṇanti taṃ vuttappakāraṃ kālaṃ. Anupubbena no suddhīti amhākaṃ vāde anupubbena suddhi. Sabbesaṃpi amhākaṃ anupubbena suddhītipi attho taṃ velanti taṃ vuttappakāraṃ kālaṃ. Iti so ucchedavādo attano thāmena sakavādaṃ nipphādento nippadesato kathesi kassapassa vaco sutvā alāto etadabravi yathā bhaddanto bhaṇati mayhaṃpi taṃva ruccati ahaṃpi purimaṃ jātiṃ sare saṃsaritattano--------------------------------------------------------------------------------------------- page152.
Piṅgalo nāmahaṃ āsiṃ luddo goghātako pure bārāṇasiyaṃ phitāyaṃ bahuṃ pāpaṃ kataṃ mayā bahū mayā hatā pāṇā mahisā sūkarā ajā tato cutāhaṃ idha jāto iddhe senāpatikule natthi nūna phalaṃ pāpe yohaṃ na nirayaṃ gatoti. Tattha alāto etadabaravīti so kira pubbe kassapadasablassa kāle cetiye anojapupphadāmena pūjaṃ katvā maraṇasamaye aññena kammena yathānubhāvaṃ khitto saṃsāre saṃsaranto ekassa pāpakammassa nissandena goghātakakule nibbattitvā bahuṃ pāpaṃ akāsi. Athassa maraṇakāle bhasmapaṭicchanno viya aggi ettakaṃ kālaṃ ṭhitaṃ taṃ puññakammaṃ okāsamakāsi. So tassānubhāvena idha nibbattitvā taṃ vibhūtiṃ patto jātiṃ saranto pana atītānantarato paraṃ sarituṃ asakkonto goghātakakammaṃ katvā idha nibbattosmīti saññāya tassa vādaṃ upatthambhento idaṃ yathā bhaddantoti ādivacanamabravi. Tattha sare saṃsaritattanoti attano saṃsaritaṃ sarāmi. Senāpatikuleti senāpatikulamhi jāto. Athettha vījako nāma dāso āsi paṭacchari uposathaṃ upavasanto guṇasantikamupāgami kassapassa vaco sutvā alātassa ca bhāsitaṃ assasanto mahuṃ uṇhaṃ rudaṃ assūni vattayīti. Tattha athetthāti atha etissaṃ mithilāyaṃ. Paṭaccharīti daliddo--------------------------------------------------------------------------------------------- page153.
Kapaṇo. Guṇasantikamupāgamīti guṇassa santikaṃ upāgami. Kiñcideva kāraṇaṃ sossāmīti upagatoti veditabbo. Tamanupucchi vedeho kimatthaṃ samma rodasi kinte sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā kiṃ maṃ vedesi vedananti. Tattha kiṃ maṃ vedesi vedananti kinnāma tvaṃ kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā vedanaṃ patto yaṃ evaṃ rodanto maṃ vedesi jānāpesi uttānameva naṃ katvā mayhaṃ ācikkhāhīti. Vedehassa vaco sutvā vījako etadabravi natthi me vedanā dukkhā mahārāja suṇohi me ahaṃpi purimaṃ jātiṃ sarāmi sukhamattano sāketāhaṃ pure āsiṃ bhāvaseṭṭhiṃ guṇerato sammato brāhmaṇibbhānaṃ saṃvibhāgarato suci na cāhaṃ pāpakaṃ kammaṃ sarāmi katamattano tato cutāhaṃ vedeha idha jāto duritthiyā gabbhamhi kumbhadāsiyā yato jāto suduggato evampi duggato santo samacariyamadhiṭṭhito upaḍḍhabhāgaṃ bhattassa dadāmi yassa icchato 1- cātuddasiṃ pañcadasiṃ sadā upavasāmihaṃ na cāpi bhūte hiṃsāmi theyyañcāpi vivajjayiṃ sabbameva hi nūnetaṃ suciṇṇaṃ bhavati nipphalaṃ @Footnote: 1 dadāmi yo me icchatītipi pāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page154.
Niratthaṃ maññidaṃ sīlaṃ alāto bhāsatī yathā kalimeva nūna gaṇhāmi asippo dhuttako yathā kataṃ alāto gaṇhāti kitavo sikkhito yathā dvāraṃ nappaṭipassāmi yena gacchāmi sugatiṃ tasmā rāja parodāmi sutvā kassapabhāsitanti. Tattha bhāvaseṭṭhīti evaṃ nāmako asītikoṭivibhavo seṭṭhī. Guṇeratoti guṇamhi rato. Sammatoti sambhāvito. Sucīti sucikammo. Idha jāto duritthiyāti imasmiṃ mithilanagare duritthiyā daliddāya kapaṇāya kumbhadāsiyā kucchimhi jātosmi. So kira pubbe kassapabuddhakāle araññe naṭṭhaṃ balibaddaṃ gavesamāno ekena maggamuḷhena bhikkhunā maggaṃ puṭṭho tuṇhī hutvā puna tena pucchito kujjhitvā samaṇadāsā nāmete mukharā honti dāsena tayā bhavitabbanti atimukharāsīti āha. Taṃ kammaṃ tadā vipākaṃ adatvā bhasmacchanno viya pāvako ṭhitaṃ maraṇasamaye aññaṃ kammaṃ upaṭṭhāsi. So yathā kammaṃ saṃsāre saṃsaranto ekassa kusalakammassa phalena sākete vuttappakāro seṭṭhī hutvā dānādīni puññāni akāsi. Taṃ panassa kammaṃ paṭhaviyaṃ nihitanidhi viya ṭhitaṃ okāsaṃ labhitvā vipākaṃ dasseti. Yaṃ pana tena maggamuḷhaṃ bhikkhuṃ akkosantena kataṃ pāpakammaṃ tamassa tasmiṃ attabhāve vipākaṃ adāsi. So ajānanto itarassa kalyāṇakammassa phalena kumbhadāsiyā kucchimhi nibbattosmīti saññāya evamāha. Yato jāto suduggatoti svāhaṃ jātakālato--------------------------------------------------------------------------------------------- page155.
Paṭṭhāya atiduggatoti dīpeti. Samacariyamadhiṭṭhitoti samacariyāyameva patiṭṭhitomhi. Nūnetanti ekaṃsenetaṃ. Maññidaṃ sīlanti deva idaṃ sīlaṃ nāma niratthakaṃ maññe. Alātoti yathā ayaṃ alātasenāpati mayā purimabhave bahuṃ pāṇātipātapāpakammaṃ katvā senāpatiṭṭhānaṃ laddhanti bhāsati tena kāraṇenāhaṃ niratthakaṃ sīlanti maññāmi. Kalimevāti yathā asippo asikkhito akkhadhutto parājayaggāhaṃ gaṇhati tathā nūna gaṇhāmi purimabhave attano sāpateyyaṃ nāsetvā idāni dukkhaṃ anubhavāmi. Kassapabhāsitanti kassapagottassa acelakassa bhāsitaṃ sutvāti vadati. Vījakassa vaco sutvā rājāaṅgatimabravi natthi dvāraṃ sugatiyā niyataṃ kaṅkha vījaka sukhaṃ vā yadi vā dukkhaṃ niyataṃ kira labbhati saṃsārasuddhi sabbesaṃ mā turito anāgate ahampi pabbe kalyāṇo brāhṇibbhesu pāvaṭo vohāramanusāsanto ratihīno tadantarāti. Tattha aṅgatimabravīti paṭhamameva itaresaṃ dvinnaṃ pacchā vījakassāti tiṇṇaṃ vacanaṃ sutvā daḷhaṃ micchādiṭṭhiṃ gahetvā etaṃ natthi dvāranti ādivacanamabravi. Niyataṃ kaṅkhāti samma vījaka niyatameva olokehi. Cūḷāsītimahākappappamāṇo kāloyeva hi satte sodheti mā tvaṃ atituritoti adhippāyenevamāha. Anāgateti tasmiṃ kāle appatteva antarā devalokaṃ gacchāmīti mā turito.--------------------------------------------------------------------------------------------- page156.
Pāvaṭoti brāhmaṇesu ca gahapatikesu ca tesaṃ kāyaveyyāvaccadānādikaraṇena pāvaṭo ahosi. Vohāranti vinicchayaṭṭhāne nisīditvā rājakiccavohāraṃ anusāsantova. Ratihīno tadantarāti ettakaṃ kālaṃ kāmaguṇaratiyā parihīnoti. Evañca pana vatvā bhante kassapa mayaṃ ettakaṃ kālaṃ pamajjimhā idāni pana amhehi ācariyo laddho ito paṭṭhāya kāmaguṇaratimeva anubhavissāma tumhākaṃ santike itopi uttariṃ dhammassavanaṃpi no papañco tiṭṭhatha tumhe mayaṃ gamissāmāti āpucchanto upaḍḍhagāthamāha punapi bhante dakkhemu saṅgati ce bhavissatīti. Tattha saṅgati ceti ekaṭṭhāne no samāgamo bhavissati no ce asati puññaphale kiṃ tayā diṭṭhenāti. Idaṃ vatvāna vedeho paccagā sannivesananti. Tattha sannivesananti bhikkhave idaṃ vacanaṃ videharājā vatvā rathaṃ abhiruyha attano nivesanaṃ candakapāsādatalameva paṭigato. Rājā paṭhamaṃ guṇassa santikaṃ gantvā taṃ vanditvā pañhaṃ pucchi āgacchanto ca pana avanditvāva āgato guṇo aguṇatāya vandanaṃpi nālattha piṇḍādikaṃ sakkāraṃ kimeva lacchati. Rājāpi taṃ rattiṃ vītināmetvā puna divase amacce sannipātetvā tumhe kāmaguṇameva upaṭṭhapetha ahaṃ ito paṭṭhāya kāmaguṇasukhameva anubhavissāmi na me aññāni kiccāni ārocetabbāni vinicchayakiccaṃ asuko ca asuko ca karotūti vatvā kāmaratimattova ahosi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page157.
Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato ratyā vivasane upaṭṭhānamhi aṅgati amacce sannipātetvā idaṃ vacanamabravi candake me vimānasmiṃ sadā kāme vidhentu me mā mupāgañchuṃ atthesu guyhapākāsiyesu ca vijayo ca suṇāmo ca senāpati alātako ete atthe nisīdantu vohārakusalā tayo idaṃ vatvāna vedeho kāmeva bahu maññatha na cāpi brāhmaṇibbhesu atthe kismiñci pāvaṭoti. Tattha upaṭṭhānamhīti attano upaṭṭhānaṭṭhāne. Candake meti mama santake candakapāsāde. Vidhentu meti niccaṃ mayhaṃ kāme saṃvidahantu upaṭṭhapentu. Guyhapākāsiyesūti guyhesupi pakāsiyesupi atthesu uppannesu maṃ keci mā upagañchuṃ. Attheti atthakāraṇavinicchayaṭṭhāne. Nisīdantūti mayā kattabbakiccassa karaṇatthaṃ sesāmaccehi saddhiṃ nisīdantu. Tato dvesattarattassa vedehassatrajā piyā rājakaññā rucā nāma dhātimātaramabravi alaṅkarotha maṃ khippaṃ sakhiyo ca alaṅkarontu me suve paṇṇaraso diboy gacchaṃ issarasantike tassā mālyaṃ abhihariṃsu candanañca mahārahaṃ maṇisaṅkhamuttāratanaṃ nānāratte ca ambare--------------------------------------------------------------------------------------------- page158.
Tañca sovaṇṇamaye pīṭhe nisinnaṃ bahukitthiyo parikīriya asobhiṃsu rucaṃ ruciravaṇṇininti. Tattha tatoti tato rañño kāmapaṅke laggadivasato paṭṭhāya. Dvesattarattassāti cuddasame divase. Dhātimātaramabravīti pitu santikaṃ gantukāmā hutvā dhātimātaro āha. Sā kira cātuddase nānāvaṇṇāni ca vatthāni nivāsetvā pañcakumārīsatāhi parivutā dhātigaṇaṃ ādāya mahantena sirivilāsena attano sattabhūmikā rativaḍḍhanapāsādā oruyha pitu dassanatthaṃ candakapāsādaṃ gacchati. Atha naṃ pitā disvā tuṭṭhamānaso mahāsakkāraṃ kāretvā uyyojento amma dānaṃ dehīti sahassaṃ datvā uyyojesi. Sā attano nivesanaṃ gantvā puna divase uposathikā hutvā kapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ mahādānaṃ deti. Raññā kirassā eko janapado dinno. Tato āyena sabbakiccāni karoti. Tadā pana raññā kira guṇājīvakaṃ nissāya micchādassanaṃ gahitanti sakalanagare ekakolāhalamahosi. Taṃ rucāya dhātiyo sutvā rājadhītāya ārocayiṃsu ayye pitarā kira te ājīvakassa kathaṃ sutvā micchādassanaṃ gahitaṃ so kira rājā catūsu nagaradvāresu dānasālāyo viddhaṃsāpetvā parapariggahitā itthiyo ca kumārikāyo ca pasayhākārena āṇāpesi rajjaṃ na vicāresi kāmamadamattoyeva jātoti. Sā tāsaṃ kathaṃ sutvā anattamanā hutvā kathaṃ hi nāma me pitā tādisaṃ apagatasukkadhammaṃ nillajjaṃ naggabhogaṃ guṇaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati nanu dhammikasamaṇabrāhmaṇo--------------------------------------------------------------------------------------------- page159.
Kammavādī upasaṅkamitvā pucchitabbo siyā ṭhapetvā kho pana maṃ añño mayhaṃ pitaraṃ micchādassanā mocetvā sammādassane patiṭṭhapetuṃ samattho nāma natthi ahamhi atītā satta anāgatā sattāti cuddasajātiyo sarāmi tasmā pubbe attanā kataṃ pāpakammaṃ kathetvā pāpakammassa phalaṃ dassetvā mama pitaraṃ bodhessāmi sace pana ajjeva gamissāmi atha mama pitā maṃ amma tvaṃ pubbe aḍḍhamāsaṃ āgacchasi ajja kasmā lahuṃ āgatāsīti vakkhati tatra ce ahaṃ tumhehi kira micchādassanaṃ gahitanti sutvā āgatamhīti vakkhāmi na me vacanaṃ garukaṃ katvā gaṇhissati tasmā ajja agantvā ito cuddasame divase kāḷapakkhe cātuddaseyeva kiñci ajānantī viya pubbe gamanākāreneva gantvā āgamanakāle dānavattatthāya sahassaṃ yācissāmi tadā me pitā diṭṭhiyā gahitabhāvaṃ kathessati atha naṃ ahaṃ attano balena micchādiṭṭhiṃ chaḍḍāpessāmīti cintesi. Tasmā cuddasame divase pitu santikaṃ gantukāmā hutvā evamāha. Tattha sakhiyo cāti sahāyikāyopi me pañcasatā kumārikāyo ekāyekaṃ asadisaṃ katvā sabbā nānālaṅkārehi nānāvaṇṇehi pupphagandhavilepanehi alaṅkarontu. Dibyoti dibbadivaso. Devatāsannipātapaṭimaṇḍitotipi dibbo. Gacchanti mama dānavattaṃ āharāpetuṃ videharājassa pitu santikaṃ gamissāmi. Abhihariṃsūti soḷasahi gandhodakaghaṭehi nahāpetvā maṇḍetvā kumārikānaṃ maṇḍanatthāya kira abhihariṃsu. Parikīriyāti parivāretvā. Asobhiṃsūti caṃru parivāretvā rājadhītaraṃ devakaññā viya taṃ divasaṃ ativiya sobhiṃsu.--------------------------------------------------------------------------------------------- page160.
Sā ca sakhīmajjhagatā sabbābharaṇabhūsitā sateritā abbhamiva candakaṃ pāvisī rucā upasaṅkamitvā vedehaṃ vanditvā vinaye ratā suvaṇṇakhacite pīṭhe ekamantaṃ upāvisīti. Tattha sateritāti vijjulatā viya. Abbhamivāti meghaabbhantarato nissitā. Pāvisīti pitu vasanaṭṭhānaṃ candakapasādaṃ pāvisi. Suvaṇṇakhaciteti sattaratanavicitte suvaṇṇamaye pīṭhe. Tañca disvāna vedeho accharānaṃva saṅgamaṃ rucaṃ sakhimajjhagataṃ idaṃ vacanamabravi kacci ramasi pāsāde anto pokkharaṇiṃ pati kacci bahuvidhaṃ khajjaṃ sadā abhiharanti te kacci bahuvidhaṃ mālyaṃ ocinitvā kumārikāyo gharake karotha paccekaṃ khiḍḍā ratiratā bahuṃ kena vā vikalaṃ tuyhaṃ kiṃ khippaṃ abhiharanti te manaṃ karassu kuṭamukhī api candasamaṃ hi teti. Tattha accharānaṃva saṅgamanti accharānaṃ saṅgamaṃ viya taṃ samāgamaṃ disvā. Pāsādeti amma mayā tuyhaṃ vejayantasadiso rativaḍḍhanapāsādo kārito kacci tattha ramasi. Anto pokkharaṇiṃ patīti anto vatthusmiṃyeva te mayā nandapokkharaṇīpatibhāgā pokkharaṇī kāritā kaccitaṃ pokkharaṇiṃ paṭicca udakakīḷaṃ kīḷantī ramasi. Mālyanti amma tuyhaṃ devasikaṃ devasikaṃ pañcavīsatipupphasamugge pahiṇāmi--------------------------------------------------------------------------------------------- page161.
Kacci tumhe sabbāpi kumārikāyo taṃ mālyaṃ ocinitvā ganthitvā abhiṇhaṃ khiḍḍā ratiratā hutvā kacci paccekaṃ gharake karotha ahaṃ sundaraṃ ahaṃ sundarataranti evaṃ pāṭiyekkaṃ sārambhena viya pupphagharakāni pupphagabbhe ca pupphāsanapupphasayanāni ca kacci karothāti pucchati. Vikalanti vekallaṃ. Manaṃ karassūti cittaṃ uppādehi. Kuṭamukhīti sāsapakuṭena pasāditamukhatāya taṃ evamāha. Itthiyo hi mukhavaṇṇaṃ pasādentiyo duṭṭhalohitamukhadūsitapiḷakāharaṇatthaṃ paṭhamaṃ sāsapakuṭena mukhaṃ vilimpanti. Tato lohitassa samakaraṇatthaṃ mattikacuṇṇena. Tato chavīpasādanatthaṃ tilakuṭena. Candasamaṃ hi teti candato dullabhataro nāma natthi tādisepi ruciṃ katvā mama ācikkha sampādessāmi teti. Vedehassa vaco sutvā rucā pitaramabravi sabbametaṃ mahārāja labbhatissarasantike suve paṇṇaraso diboy sahassaṃ abhiharantu me yathādinnañca dassāmi dānaṃ sabbavanisvahanti. Tattha sabbavanisvahanti sabbavanibbakesu ahaṃ dassāmi. Rucāya vacanaṃ sutvā rājā aṅgatimabravi bahuṃ vināsitavittaṃ niratthaṃ aphalaṃ tayā uposatheva yaṃ niccaṃ annapānaṃ na bhuñjasi niyatetaṃ abhuttabbaṃ natthi puññaṃ abhuñjatoti. Tattha aṅgatimabravīti bhikkhave so aṅgati rājā pubbe ayācitopi amma dānaṃ dehīti sahassaṃ datvā taṃ divasaṃ yācitopi--------------------------------------------------------------------------------------------- page162.
Micchādassanassa gahitattā adatvā idaṃ bahuṃ vināsitanti ādivacanamabravi. Niyatetaṃ abhuttabbanti etaṃ niyatavasena tayā abhuñjitabbaṃ bhavissati bhuñjantānaṃpi abhuñjantānaṃpi natthi puññaṃ sabbehi cuḷāsītimahākappe anatikkamitvāva sujjhitabbanti. Vījakopi hi sutvāna tadā kassapabhāsitaṃ assasanto mahuṃ uṇhaṃ rudaṃ assūni vattayi yāva ruce jīvasi no mā bhattamupanāsayi natthi bhadde paro loko kiṃ niratthaṃ vihaññasīti. Tattha vījakopīti vījakopi pubbe kalyāṇakammaṃ katvā tassa nissandena dāsikucchiyaṃ nibbattoti vījakavatthuṃpissā udāharaṇaṃ āhari. Natthi bhaddeti bhadde guṇācariyo evamāha natthi ayaṃ loko natthi paraloko natthi mātā natthi pitā natthi sattā upapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā samaggaratā sammāpaṭipannāti paraloke hi sati idhaloko nāma bhaveyya soyeva natthi mātāpitūsu ca santesu puttadhītaro nāma bhaveyyuṃ teyeva natthi dhamme sati dhammikasamaṇabrāhmaṇā bhaveyyuṃ teyeva natthi kiṃ dānaṃ desi kiṃ sīlaṃ rakkhasi niratthaṃ kiṃ vihaññasīti. Vedehassa vaco sutvā rucā ruciravaṇṇinī jānaṃ pubbāparaṃ dhammaṃ pitaraṃ etadabravi sutameva pureāsi paccakkhaṃ diṭṭhamidaṃ mayā bālūpasevī yo hoti bālova samapajjatha--------------------------------------------------------------------------------------------- page163.
Muḷho hi muḷhamāgamma bhiyyo mohaṃ nigacchati paṭirūpaṃ alātena vījakena ca muḷhitunti. Tattha pubbāparaṃ dhammanti bhikkhave pitu vacanaṃ sutvā rucā rājadhītā atīte sattajātivasena pubbadhammaṃ anāgate sattajātivasena anāgatadhammañca jānantī pitaraṃ micchādiṭṭhito mocetukāmā etaṃ sutamevāti ādimāha. Tattha samapajjathāti yo puggalo bālupasevī hoti so bālova samapajjatīti etaṃ mayā pubbe sutameva ajja pana paccakkhato diṭṭhanti. Muḷho hīti maggamuḷhāmagamma maggamuḷho viya diṭṭhimuḷhopi diṭṭhimuḷhamāgamma uttariṃpi muḷhaṃ nigacchati muḷhataro hoti. Alātenāti deva tumhehi jātigottakulappadesaissariya paññāsampannehi 1- parihīnena alātasenāpatinā accantahīnena nippaññena vijakadāsena ca gāmadārakasadisaṃ ahirikaṃ bālaṃ guṇājīvakaṃ āgamma muḷhituṃ paṭirūpaṃ anucchavikaṃ kintena muḷhissasīti. Evaṃ te ubhopi garahitvā diṭṭhito mocetukāmatāya pitaraṃ vaṇṇentī āha tvañca devāsi sappañño dhīro atthassa kovido kathaṃ bālehi sadiso hīnadiṭṭhimupāgami sace hi saṃsārapathena sujjhanti niratthiyā pabbajjā guṇassa kīṭova aggiṃ jalitaṃ apāpataṃ @Footnote: 1 jāti .l. paññāhītipi pāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page164.
Āpajjati mohamuḷhe naggabhāvaṃ saṃsārasuddhīti pure niviṭṭhā kammaṃ vidūsenti bahū ajānaṃ pubbe kalī duggahitāvanatthā dummocayā balisā ambujovāti. Tattha sappaññoti tvaṃ hi yasavayapuññadhitiyonisomanasikāra- dhammasākacchavasena laddhāya paññāya sapañño teneva kāraṇena dhīro dhīratāya atthānatthassa kāraṇā kāraṇassa kovido. Bālehi sadisoti yathā te bālā upagatā kathaṃ tathā tvaṃ hīnadiṭṭhiṃ upagato. Apāpatanti api āpataṃ. Patantoti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti tāta saṃsārena suddhiyā sati yathā paṭaṅgakīṭo rattibhāge jalitaṃ aggiṃ disvā tappaccayaṃ dukkhaṃ ajānitvā mohena tattha patanto mahādukkhaṃ āpajjati tathā guṇopi pañcakāmaguṇe pahāya mohamuḷhena nissirikaṃ nillajjaṃ nirassādaṃ naggabhāvaṃ āpajjatīti. Pure niviṭṭhāti tāta saṃsārena suddhīti kassapavacanaṃ sutvā paṭhamameva niviṭṭhā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalanti gahitattā bahū janā ajānantā micchādassanena anatthaṃ gahetvā kammaṃ vidūsenti. Taṃ vidūsentā kammaphalaṃ vidūsentiyeva evaṃ tesaṃ pubbe gahito kaliparājayaggāho duggahitova hotīti attho. Dummocayā balisā ambujo vāti te pana evaṃ ajānantā micchādassanena anatthaṃ gahetvā ṭhitā @Footnote: 1 anatthātipadaṃ dummocayātipade apādānaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page165.
Bālā yathā nāma balisaṃ gilitvā ṭhito maccho balisā dummocayo hoti evaṃ tamhā anatthā dummocayā honti. Evaṃ vatvā sā uttariṃ rājānaṃ anusāsantī imā gāthā abhāsi upamante karissāmi mahārāja tavatthiyā upamāyapidhekacce atthaṃ jānanti paṇḍitā vāṇijānaṃ yathā nāvā appamāṇabhārā garu atibhāraṃ samādāya aṇṇave avasīdati evameva naro pāpaṃ thokaṃ thokaṃpi ācinaṃ atibhāraṃ samādāya niraye avasīdati na tāva bhāro paripūro alātassa mahīpati ācināti ca taṃ pāpaṃ yena gacchati duggatiṃ pubbevassa kataṃ puññaṃ alātassa mahīpati tassāyaṃ deva nissando yañceso labhate sukhaṃ khīyatevassa taṃ puññaṃ tathā hi aguṇe rato ujumaggaṃ avahāya kummaggaṃ anudhāvati tulā yathā paggahitā ohite tulamaṇḍale unanmeti tulāsīsaṃ bhāre oropite sati evameva naro puññaṃ thokaṃ thokampi ācinaṃ saggātimāno dāso va vījako sātave ratoti. Tattha nirayeti aṭṭhavidhe mahāniraye soḷasavidhe ussudaniraye lokantaniraye ca. Bhāroti tāta na tāvassa akusalabhāro pūrati.--------------------------------------------------------------------------------------------- page166.
Tassāti tassa pubbe katassa puññassa esa nissando yaṃ so alātasenāpati tappaccayaṃ sukhaṃ labhati. Na hi tāta etaṃ goghātakakammassa phalaṃ pāpassa hi nāma vipāko iṭṭho kanto bhavissatīti aṭṭhānametaṃ. Aguṇe ratoti tathā hesa idāni akusalakamme rato. Ujumagganti dasa kusalakammapathamaggaṃ pahāya. Kummagganti nirayagāmiṃ dasa akusalakammapathamaggaṃ anudhāvati. Ohite tulamaṇḍaleti bhaṇḍasampaṭicchanatthāya tulāmaṇḍale laggetvā ṭhapite. Unanmetīti uddhaṃ ukkhipati. Ācinanti thokaṃ thokaṃ puññaṃ ācinanto pāpabhāraṃ otāretvā naro kalyāṇakammasīsaṃ ukkhipitvā devalokaṃ gacchati. Saggātimānoti sagge atimāno saggasampāpake sātaphale kalyāṇakamme abhirato. Saggādhimānotipi pāṭho. Saggaṃ adhikāraṃ katvā ṭhitacittoti attho. Sātave ratoti esa vījakadāso sātave madhuravipāke kusalakammeyeva rato so imassa pāpakammassa khīṇakāle kalyāṇakammassa phalena devaloke nibbattissati. Yaṃ panesa idāni dāsattaṃ upagato neva taṃ kalyāṇakammassa phalena tathattasaṃvattanikaṃ hissa pubbe kataṃ pāpaṃ bhavissatīti niṭṭhamettha gantabbanti. Sā imamatthaṃ pakāsentī āha yañcajja vījako dāso dukkhaṃ passati attani pubbevassa kataṃ pāpaṃ tameso paṭisevati khīyatevassa taṃ pāpaṃ tathā hi vinaye rato kassapañca samāpajja mā hevuppathamāgamāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page167.
Tattha mā hevuppathamāgamāti tāta tvaṃ pana imaṃ naggaṃ kassapājīvakaṃ upagantvā mā heva nirayagāmiṃ upathaṃ āgama mā pāpamakāsīti pitaraṃ ovadi. Sā idānissa pāpupasevanāya dosaṃ kalyāṇamittupasevanāya ca guṇaṃ dassentī āha yaṃ yaṃ hi rāja bhajati santaṃ vā yadi vā asaṃ sīlavantaṃ visīlaṃ vā vasaṃ tasseva gacchati yādisaṃ kurute mittaṃ yādisañcūpasevati sopi tādisako hoti sahavāso hi tādiso sevamāno sevamānaṃ saṃphuṭṭho saṃphusaṃ paraṃ saro duṭṭho kalāpaṃva alittamupalimpati upalepabhayā dhīro neva pāpasakhā siyā pūtimacchaṃ kusaggena yo naro upanayhati kusāpi pūtī vāyanti evaṃ bālūpasevanā tagarañca palāsena yo naro upanayhati pattāpi surabhī vāyanti evaṃ dhīrūpasevanā tasmā pattapuṭasseva ñatvā sampākamattano asante nūpaseveyya sante seveyya paṇḍito asanto nirayaṃ nenti santo pāpenti sugatinti. Tattha santaṃ vāti sappurisaṃ vā. Yadi vā asanti asappurisaṃ vā. Saro duṭṭho kalāpaṃvāti mahārāja yathā nāma--------------------------------------------------------------------------------------------- page168.
Halāhalavisalitto saro sarakalāpe pakkhitto sabbantaṃ visena alittampi sarakalāpaṃ limpati visaduṭṭhameva karoti evameva pāpamitto paraṃ sevamānova taṃ sevamānaṃ paraṃ tena ca samphuṭṭho taṃ samphussanto alittaṃ pāpena purisaṃ attano ekajjhāsayaṃ karonto upalimpati pāpameva karoti. Vāyantīti tassa te kusāpi duggandhā vāyanti. Tagarañcāti tagarañca aññañca gandhasampannaṃ gandhajātaṃ paliveṭhanāni paṇṇāni sugandhāni honti. Evanti evameva dhīrūpasevanā. Dhīro hi attānaṃ sevamānaṃ dhīrameva karoti. Tasmā pattapuṭassevāti yasmā tagarādipaliveṭhitāni paṇṇāni sugandhāni honti tasmā palāsapattapuṭasseva paṇḍitupasevanena ahaṃpi paṇḍito bhavissāmīti evaṃ ñatvā. Sampākamattanoti attano paripākaṃ pariṇāmaṃ paṇḍitabhāvaṃ ñatvā asante pahāya paṇḍite sante upaseveyya. Nirayaṃ nentīti ettha devadattādīhi nirayaṃ sāriputtattherādīhi ca sugatinti nidānavasena udāharaṇāni āharitabbānīti. Evaṃ rājadhītā chahi gāthāhi pitu dhammaṃ kathetvā idāni atīte attanā anubhūtaṃ dukkhaṃ dassentī āha ahampi jātiyo satta sare saṃsaritattano anāgatepi satteva yā gamissaṃ ito cutā yā me sā sattamī jāti ahu pubbe jānādhipa kammāraputto magadhesu ahu rājagahe pure pāpaṃ sahāyaṃ āgamma bahu pāpaṃ kataṃ mayā paradārassa heṭhentā carimhā amarā viya--------------------------------------------------------------------------------------------- page169.
Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā bhasmacchannova pāvako atha aññehi kammehi ajāyiṃ vaṃsabhūmiyaṃ kosambiyaṃ seṭṭhikule iddhe phite mahaddhane ekaputto mahārāja niccaṃ sakkatapūjito tattha mittaṃ asevissaṃ sahāyaṃ sātave rataṃ paṇḍitaṃ sutasampannaṃ so maṃ atthe nivesayi cātuddasiṃ pañcadasiṃ bahuṃ rattimupāvisiṃ taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā nidhīva udakantike atha pāpānaṃ kammānaṃ yametaṃ magadhe kataṃ phalaṃ pariyāgataṃ pacchā bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā tato cutāhaṃ vedeha roruve niraye ciraṃ sakammunā apacissaṃ taṃ saraṃ na sukhaṃ labhe bahuvassa gaṇe tattha khepayitvā bahuṃ dukkhaṃ bhiṇṇāgate ahu rāja chakalo uddhatapphaloti. Tattha sattāti mahārāja idhalokaparaloko nāma sukatadukkaṭānañca phalaṃ atthi na saṃsāro satte sodhetuṃ sakkoti. Kammunā eva hi sattā sujjhanti alātasenāpati ca vījakadāso ca ekameva jātiṃ anussaranti na kevalaṃ eteva jātissarā ahampi atīte satta jātiyo attano saṃsaritaṃ sarāmi anāgatepi ito gantabbā satteva jānāmi. Yā me sāti yā sā mama atīte sattamī jāti āsi. Kammāraputtoti tāya jātiyā ahaṃ magadhesu rājagahanagare--------------------------------------------------------------------------------------------- page170.
Suvaṇṇakāraputto ahosiṃ. Paradārassa heṭhentāti paradāraṃ viheṭhentā paresaṃ rakkhitagopitabhaṇḍe aparajjhantā. Aṭṭhāti taṃ tadā mayā kataṃ pāpakammaṃ okāsaṃ alabhitvā okāse sati vipākadāyakaṃ hutvā bhasmacchanno aggi viya nihitaṃ aṭṭhāsi. Vaṃsabhūmiyanti vaṃsaraṭṭhe. Ekaputtoti asītikoṭivibhave seṭṭhikule ahaṃ ekaputtova ahosiṃ. Sātave ratanti kalyāṇakamme abhirataṃ. So manti so sahāyako maṃ atthe kusalakamme patiṭṭhapesi. Taṃ kammanti taṃpi me kalyāṇakammaṃ tadā okāsaṃ alabhitvā okāse sati vipākadāyakaṃ hutvā. Udakantiketi udake nihitaṃ aṭṭhāsi. Yametanti atha mama ettakesu pāpakammesu yaṃ etaṃ mayā magadhe paradārakammaṃ kataṃ tassa phalaṃ pacchā maṃ pariyāgataṃ upagatanti attho. Yathā kiṃ. Bhutvā duṭṭhavisaṃ yathāti yathā savisaṃ bhojanaṃ bhutvā ṭhitassa taṃ duṭṭhaṃ kakkhalaṃ halāhalaṃ visaṃ kuppati tathā maṃ pariyāgatanti attho. Tatoti tato kosambiyaṃ seṭṭhikulato. Taṃ saranti taṃ tasmiṃ niraye anubhūtaṃ dukkhaṃ sarantī cittasukhannāma na labhāmi bhayameva me uppajjati. Bhiṇṇāgateti bhinnāgakaraṭṭhe bhiṇṇāgate nāma nagare vā. Uddhatapphaloti uddhatabījo. So pana chakalako balasampanno ahosi. Piṭṭhiyaṃ abhiruhitvāpi naṃ vāhayiṃsu. Taṃ yānakepi yojayiṃsu. Sā tamatthaṃ pakāsentī āha sātaputtā mayā vuḷhā piṭṭhiyā ca rathena ca tassa kammassa nissando paradāragamanassa meti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page171.
Tattha sātaputtāti amaccaputtā. Tassa kammassāti deva roruvamahāniraye pacanañca chakalakāle aṇḍavījuppātanañca piṭṭhivāhanayānakayojanāni ca sabbopesa tassa kammassa nissando paradāragamanassa meti. Tato pana cavitvā araññe kapiyoniyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhiṃ atha te maṃ jātadivase yūthapatino dassesuṃ so ānetha me puttanti daḷhaṃ gahetvā tassa viravantasseva dantehi phalāni uppāṭesi. Imamatthaṃ pakāsentī āha tato cutāhaṃ vedeha kapi āsiṃ brahāvane nilucchitaphaloyeva yūthapena pagabbhinā tassa kammassa nissando paradāragamanassa meti. Tattha nilucchitaphaloyevāti tatrāhaṃ pagabbhena yūthapatinā luñcitvā uppāṭitaphaloyeva ahosinti attho. Atha aparāpi jātiyo dassentī āha tato cutāhaṃ vedeha dasannesu pasu ahuṃ nilucchito javo bhadro yogaṃ vuḷhaṃ ciraṃ mayā tassa kammassa nissando paradāragamanassa me tato cutāhaṃ vedeha vajjīsu kulamāgato nevitthī na pumā āsiṃ manussatte sudullabhe tassa kammassa nissando paradāragamanassa me tato cutāhaṃ vedeha ajāyiṃ nandane vane--------------------------------------------------------------------------------------------- page172.
Bhavane tāvatiṃsāhaṃ accharā kāmavaṇṇinī vicitravatthābharaṇā āmuttamaṇikuṇḍalā kusalā naccagītassa sakkassa paricārikā tattha ṭhitāhaṃ vedeha sarāmi jātiyo imā anāgatepi satteva yā gamissaṃ ito cutā pariyāgatantaṃ kusalaṃ yaṃ me kosambiyaṃ kataṃ deve ceva manusse ca sandhāvissaṃ ito cutā satta jaccā mahārāja niccaṃ sakkatapūjitā itthībhāvā na muñcissaṃ chaṭṭhāva gatiyo imā sattamī ca gati ceva devaputto mahiddhiko pumā devo bhavissāmi devakāyasmimuttamo ajjāpi santānamayaṃ mālaṃ ganthenti nandane devaputto javo nāma so me mālaṃ paṭicchati muhutto viya so dibyo manusse idha soḷasa rattindivo ca so dibyo mānusiṃ saradosataṃ iti kammāni anventi asaṃkheyyāpi jātiyo kalyāṇaṃ yadivā pāpaṃ na hi kammaṃ vinassatīti. Tattha dasannesūti dasannaraṭṭhe. Pasūti goṇo. Ahunti ahosiṃ. Nilucchitoti vacchakakāleyeva maṃ evaṃ manāpo bhavissatīti nibbījamakaṃsu. Sohaṃ nilucchito uddhatavījova javo bhadro ahosiṃ. Vajjīsu kulamāgatoti goyonito cavitvā vajjīraṭṭhe ekasmiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page173.
Mahābhogakule nibbattamhīti dasseti. Nevitthī na pumāti napuṃsakattaṃ sandhāyāha. Bhavane tāvatiṃsāhanti tāvatiṃsabhavane ahaṃ. Tattha ṭhitāhaṃ vedeha sarāmi jātiyo imāti sā kira tasmiṃ devaloke ṭhitā ahaṃ evarūpaṃ devalokaṃ āgacchantī kuto nu kho āgatāti olokentī vajjīraṭṭhe mahābhogakule napuṃsakattabhāvato cavitvā tattha nibbattabhāvaṃ passi. Tato kena nu kho kammena evarūpe ramaṇīyaṭṭhāne nibbattamhīti olokentī kosambiyaṃ seṭṭhikule nibbattitvā katadānādīni kusalāni disvā etassa phalena nibbattamhīti ñatvā anantarātīte napuṃsakattabhāve nibbattamānā kuto āgatamhīti olokentī dasannaraṭṭhesu goyoniyaṃ mahādukkhassa anubhūtabhāvaṃ aññāsi. Tato anantaraṃ jātiṃ anussaramānā vānarayoniyaṃ uddhataphalabhāvaṃ addasa. Tato anantaraṃ anussarantī bhinnāgakaraṭṭhe chakalayoniyaṃ uddhatavījabhāvaṃ anussari. Tato anantaraṃ anussaramānā roruve nibbattabhāvaṃ anussari. Athassā niraye pacanabhāvañca tiracchānayoniyaṃ anubhūtaṃ dukkhañca anussarantiyā bhayaṃ uppajji. Tato kena nu kho kammena evarūpaṃ dukkhaṃ anubhūtaṃ mayāti chaṭṭhaṃ jātiṃ olokentī tāya jātiyā kosambinagare katakalyāṇakammaṃ disvā sattamaṃ olokentī magadharaṭṭhe pāpasahāyaṃ nissāya kataparadārakammaṃ disvā etassa phalena taṃ me mahādukkhaṃ anubhūtanti aññāsi. Athāhaṃ ito cavitvā anāgate kuhiṃ nibbattissāmīti olokentī yāvatāyukaṃ ṭhatvā puna sakkasseva paricārikā hutvā nibbattissāmīti aññāsi. Evaṃ punappunaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page174.
Olokiyamānā tatiyepi attabhāve sakkasseva paricārikā hutvā nibbattissāmīti. Tathā catutthe pañcame pana tasmiṃyeva devaloke javanadevaputtassa aggamahesī hutvā nibbattissāmīti ñatvā tato anantaraṃ olokentī chaṭṭhe attabhāve ito tāvatiṃsabhavanato cavitvā aṅgatirañño aggamahesiyā kucchismiṃ nibbattissāmi rucāti me nāmaṃ bhavissatīti ñatvā tato anantaraṃ kuhiṃ nibbattissāmīti olokentī sattamāya jātiyā tato cavitvā tāvatiṃsabhavane mahiddhiko devaputto hutvā nibbattissāmi itthībhāvato muñcissāmīti aññāsi. Tasmā āha tattha ṭhitāhaṃ vedeha sarāmi satta jātiyo anāgatepi satteva yā gamissaṃ ito cutāti. Pariyāgatanti pariyāyena attano vārena āgataṃ. Satta jaccāti vajjīraṭṭhe napuṃsakajātiyā saddhiṃ devaloke pañca ayañca chaṭṭhāti satta jātiyo vuccanti. Etā satta jātiyo niccaṃ sakkatapūjitā ahosinti dasseti. Chaṭṭhāva gatiyoti devaloke pañca ayañca ekāti imā cha gatiyo itthībhāvā na muñcissanti vadati. Sattamī cāti tato cavitvā anantaraṃ. Santānamayanti ekato vaṇṭikādivasena katasantānaṃ ganthenti yathā santānamayā honti. Evaṃ ajjāpi mama paricārikāyo nandanavane me cutibhāvaṃ ajānantā mamatthāya mālaṃ ganthentiyeva. So me mālaṃ paṭicchatīti mahārāja anantarajātiyā mama sāmiko javo nāma devaputto yo rukkhato pātitaṃ mālaṃ paṭicchati. Soḷasāti mahārāja mama jātiyā idāni soḷasavassāni ettako pana kālo--------------------------------------------------------------------------------------------- page175.
Devānaṃ eko muhutto viya. Tena tā pana mama cutibhāvaṃpi ajānantā mamatthāya mālaṃ ganthentiyeva. Mānusinti manussānaṃ vassagaṇanaṃ āgamma. Saradosatanti vassasataṃ hoti. Evaṃ dīghāyukā devā iminā kāraṇena paralokassa ca kalyāṇapāpakānañca kammānaṃ atthitaṃ jānāhi devāti. Anventīti yathā maṃ anubandhiṃsu evaṃ anubandhanti. Na hi kammaṃ vinassatīti diṭṭhadhammavedanīyaṃ tasmiṃyeva attabhāve upapajjavedanīyaṃ anantarattabhāve vipākaṃ deti aparāpara vedanīyaṃ pana vipākaṃ adatvā na nassati. Taṃ sandhāya na hi kammaṃ vinassatīti vatvā deva ahaṃ paradārakammassa nissandena niraye pacitvā tiracchānayoniyañca mahantaṃ dukkhaṃ anubhaviṃ sace tumhepi idāni guṇassa kathaṃ gahetvā evaṃ karissatha mayā anubhūtasadisameva dukkhaṃ anubhavissatha tasmā mā evaṃ akaritthāti āha. Athassa uttariṃ dhammaṃ desentī āha yo icche puriso hotuṃ jātiṃ jātiṃ punappunaṃ paradāraṃ vivajjeyya dhotapādova kaddamaṃ yā icche puriso hotuṃ jātiṃ jātiṃ punappunaṃ sāmikaṃ apacāyeyya indaṃva paricārikā yo icche dibbabhogañca dibbamāyuṃ yasaṃ sukhaṃ pāpāni parivajjeyya tividhaṃ dhammamācare kāyena vācā manasā ppamatto vicakkhaṇo attano hoti atthāya itthī vā yadi vā pumā--------------------------------------------------------------------------------------------- page176.
Yekecime manujā jīvaloke yasassino sabbasamantabhogā asaṃsayantehi pure suciṇṇaṃ kammassakā se puthu sabbasattā iṅghānucintesi sayampi deva kutonidānā imā te janinda yā te imā accharasannikāsā alaṅkatā kāñcanajālachannāti. Tattha hotunti bhavituṃ. Sabbasamantabhogāti paripuṇṇasabbabhogā. Suciṇṇanti suṭṭhu āciṇṇaṃ kalyāṇakammaṃ kataṃ. Kammassakā seti kammassakā attanā katakammasseva vipākapaṭisaṃvedino na hi mātāpitūhi kataṃ kammaṃ puttadhītānaṃ nāpi tehi kataṃ mātāpitūnaṃ vipākaṃ deti sesehi kataṃ sesānaṃ kimeva dassati. Iṅghāti codanatthe nipāto. Anucintesīti punappunaṃ cinteyyāsi. Yā te imāti yā imā soḷasasahassā itthiyo taṃ uṭṭhahanti imā te kutonidānā kiṃ pana nipajjitvā niddāyantena laddhā udāhu panthadūhanasandhicchedādīni pāpāni katvā ādū kalyāṇakammaṃ nissāya laddhāti idantāvacinteyyāsi attanāpi devāti. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha iccevaṃ pitaraṃ kaññā rucā toseti aṅgatiṃ muḷhassa maggamācikkhi dhammamakkhāsi subbatāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page177.
Tattha iccevanti bhikkhave iti imehi evarūpehi madhuravacanehi sā rājakaññā pitaraṃ toseti. Muḷahassa maggaṃ viya tassa sugatimaggaṃ ācikkhi. Nānānayehi sucaritadhammaṃ akkhāsi dhammaṃ kathentī yeva cassa. Subbatāti sundaravatā. Sā attano atītajātiyopissa kathesi. Evaṃ pubbaṇhato paṭṭhāya sabbarattiṃ pitu dhammaṃ desetvā deva mā naggassa micchādiṭṭhikassa vacanaṃ gaṇhi atthi ayaṃ loko atthi paraloko atthi samaṇabrāhmaṇā atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalanti vadantassa mādisassa kalyāṇamittassa vacanaṃ gaṇha mā atitthe pakkhandāti āha. Evaṃ santepi pitaraṃ micchādassanā mocetuṃ nāsakkhi. So hi kevalaṃ tassā madhuravacanaṃ sutvā tusi. Mātāpitaro hi piyaputtānaṃ vacanaṃ piyāyanti. Na pana taṃ micchādassanaṃ visajjeti. Nagarepi rucā kira rājadhītā pitu dhammaṃ desetvā micchādassanaṃ visajjāpetīti ekakolāhalamahosi. Paṇḍitā rājadhītā ajja pitaraṃ micchādassanā mocesatvā nagaravāsīnaṃ sotthibhāvaṃ karissatīti mahājano tusi. Sā pitaraṃ bodhetuṃ asakkontī viriyaṃ avisajjetvāva yena kenaci upāyena pitu sotthibhāvaṃ karissāmīti sirasi añjasiṃ patiṭṭhapetvā dasa disā namassitvā imasmiṃ loke lokasandhārakā dhammikasamaṇabrāhmaṇā nāma lokapālā devatā nāma mahābrahmāno nāma atthi te āgantvā attano balena mama pitaraṃ micchādassanaṃ visajjāpentu etassa pituno guṇe asati mama guṇena mama balena mama--------------------------------------------------------------------------------------------- page178.
Saccena āgantvā imaṃ micchādassanaṃ visajjāpetvā sakalalokassa sotthibhāvaṃ karontūti adhiṭṭhahitvā namassi. Tadā bodhisatto nārado nāma mahābrahmā ahosi. Bodhisatto ca nāma attano mettābhāvanāya anudayāya mahantabhāvena supaṭipannaduppaṭipanne satte dassanatthaṃ kālānukālaṃ lokaṃ olokento vicarati. So taṃ divasaṃ lokaṃ volokentoyeva taṃ rājadhītaraṃ pitu micchādiṭṭhivimocanatthaṃ lokasandhārakadevatāyo namassamānaṃ disvā ṭhapetvā maṃ añño etaṃ rājānaṃ micchādassanaṃ visajjāpetuṃ samattho nāma natthi ajja mayā rājadhītu saṅgahaṃ rañño ca saparijanassa sotthibhāvaṃ katvā āgantuṃ vaṭṭati kena nukho vesena gamissāmīti cintetvā manussānaṃ pabbajitā piyā ceva garukā ca ādeyyavacanā ca tasmā pabbajitavesena gamissāmīti sanniṭṭhānaṃ katvā pāsādikaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ manussattabhāvaṃ māpetvā manuññaṃ jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā jaṭantare kāñcanasūciṃ odahitvā anto rattapaṭaṃ upari rattavākaciraṃ nivāsetvā suvaṇṇatārakhacitaṃ rajatamayaṃ ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā muttāsikkāya pakkhittaṃ suvaṇṇamayaṃ bhikkhābhājanaṃ tīsu ṭhānesu vaṅkaṃ suvaṇṇakājaṃ khandhe katvā muttāsikkāya ekaṃ pavāḷamayaṃ kamaṇḍaluṃ ādāya iminā isivesena gagaṇatale cando viya virocamāno ākāsenāgantvā alaṅkatacandakapāsādamahātalaṃ pavisitvā rañño purato aṭṭhāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page179.
Athāgamā brahmalokā nārado mānusiṃ pathaṃ jambūdīpaṃ apekkhanto addasa rājānamaṅgatiṃ tato patiṭṭha pāsāde vedehassa purakkhato tañca disvā anuppattaṃ rucā isimavandathāti. Tattha addasāti brahmaloke ṭhitova jambūdīpaṃ apekkhanto guṇājīvakassa santike gahitamicchādassanaṃ rājānaṃ aṅgatiṃ addasa. Tasmā āgatoti attho. Tato patiṭṭhāti tato so brahmā tassa rañño amaccagaṇaparivutassa nisinnassa purato tasmiṃ pāsāde apade padaṃ dassento ākāse patiṭṭhahi. Anuppattanti pattaṃ āgataṃ. Isinti isivesenāgatattā satthā isinti āha. Avandathāti sā mamānuggahena mama pitari kāruññaṃ katvā eso devarājā āgato bhavissatīti tuṭṭhapahaṭṭhā vātābhihatā suvaṇṇakaddalī viya onamitvā nāradaṃ mahābrahmānaṃ vandi. Rājāpi taṃ disvāva brahmatejena tajjito attano āsane saṇṭhātuṃ asakkonto āsanā oruyha bhūmiyaṃ ṭhatvā āgataṭṭhānañca nāmagottañca pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha athāsanamhā oruyha rājā byamhitamānaso nāradaṃ paripucchanto idaṃ vacanamabravi kuto nu āgacchasi devavaṇṇī obhāsayaṃ saṃvariṃ candimāva--------------------------------------------------------------------------------------------- page180.
Akkhāhi me pucchito nāma gottaṃ kathannu jānanti manussaloketi. Tattha byamhitamānasoti bhītacitto. Kuto nūti kacci nu kho vijjādharo bhaveyyāti maññamāno avanditvāva evaṃ pucchi. Atha so ayaṃ rājā paraloko natthīti maññati paralokameva tāvassa ācikkhissāmīti cintetvā gāthamāha ahampi devāto idāni emi obhāsayaṃ saṃvariṃ candimāva akkhāmi te pucchito nāma gottaṃ jānanti maṃ nārado kassapo cāti. Tattha devātoti devalokato. Nārado kassapo cāti maṃ nāmena nārado gottena kassapoti jānanti. Atha rājā imaṃ pacchāpi paralokaṃ pucchissāmi iddhiyā laddhakāraṇantāva pucchissāmīti cintetvā gāthamāha acchariyarūpaṃ tava yādisañca vehāyasaṃ gacchasi tiṭṭhasi ca pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ atha kena vaṇṇena tavāyamiddhīti. Tattha yādisañcāti yādisañca tava saṇṭhānaṃ yañca tvaṃ ākāsena gacchasi ca tiṭṭhasi ca idaṃ acchariyaṃ jātaṃ. Atha naṃ nārado āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page181.
Saccañca dhammo ca damo ca cāgo guṇā mamete pakatā purāṇā teheva dhammehi susevitehi manojavo yena kāmaṃ gatosmīti. Tattha saccanti vacīsaccaṃ. Dhammo cāti tividhasucaritadhammo ceva kasiṇaparikammajjhānadhammo ca. Damoti indriyadamanaṃ. Cāgoti kilesapariccāgo ca deyyadhammapariccāgo ca. Pakatā purāṇāti mayā purimabhave katāti dasseti. Teheva dhammehi susevitehīti tehi sabbaguṇehi susevitehi paricāritehi. Manojavoti manojavasadijavo. Yena kāmaṃ gatosmiti yena devaṭṭhāne ca manussaṭṭhāne ca gantuṃ icchanaṃ tena gatosmīti attho. Rājā tasmiṃ evaṃ kathentepi micchādassanassa sugahitattā paralokaṃ asaddahanto atthi nu kho puññānaṃ vipākoti vatvā gāthamāha acchacariyamācikkhasi puññasiddhiṃ sace hi evaṃ yathā tvaṃ vadesi pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ puṭṭho ca me sādhu viyākarohīti. Tattha puññasiddhinti puññānaṃ siddhiṃ phaladāyakattaṃ ācikkhanto acchariyaṃ ācikkhasīti. Nārado āha pucchassu maṃ rāja tavesa attho--------------------------------------------------------------------------------------------- page182.
Yaṃ saṃsayaṃ kurute bhūmipāla ahantaṃ nissaṃsayataṃ gamemi nayehi ñāyehi ca hetubhi cāti tattha tavesa atthoti pucchitabbo nāma tava esa attho. Saṃsayanti yaṃ kismiñcideva atthe saṃsayaṃ karosi taṃ maṃ puccha. Nissaṃsayatanti ahaṃ taṃ nissaṃsayabhāvaṃ gamemi. Nayehīti kāraṇavacanehi. Ñāyehīti ñāṇehi. Hetubhīti paccayehi. Paṭiññāmatteneva avatvā ñāṇena paricchinditvā kāraṇavacanena ca tesaṃ dhammānaṃ samuṭṭhāpakapaccayehi ca taṃ nisaṃsayaṃ karissāmīti attho. Rājā āha pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi atthi nu devā pitaro nu atthi loko paro atthi jano yamāhāti. Tattha jano yamāhāti yaṃ jano evamāha. Atthi devā atthi pitaro atthi paralokoti taṃ sabbaṃ atthi nu khoti pucchati. Nārado āha attheva devā pitaro ca atthi loko paro atthi jano yamāha kāmesu giddhā ca narā pamuḷhā lokaṃ paraṃ na vidū mohayuttāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page183.
Tattha atthevāti mahārāja devā ca pitaro ca atthi. Yaṃpi jano paralokamāha sopi attheva. Na vidūti kāmesu giddhā ca mohamuḷhajanā paralokaṃ na vidū na jānanti. Taṃ sutvā rājā parihāsaṃ karonto āha atthīti ce nārada saddahāsi nivesanaṃ paraloke matānaṃ idheva me pañcasatāni dehi dassāmi te paraloke sahassanti. Tattha nivesananti nivesanaṭṭhānaṃ. Pañcasatānīti pañcakahāpaṇasatāni. Atha naṃ mahāsatto parisamajjheyeva garahanto āha dajjemu kho pañcasatāni bhoto jaññāma ce sīlavantaṃ vadaññuṃ luddantaṃ bhontaṃ niraye vasantaṃ ko codaye paraloke sahassaṃ idheva yo hoti adhammasīlo pāpācāro alaso luddakammo na paṇḍitā tasmiṃ iṇaṃ dadanti na hi āgamo hoti tathāvidhamhā dakkhañca posaṃ manujā viditvā uṭṭhānakaṃ sīlavantaṃ vadaññuṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page184.
Sayameva bhogehi nimantayanti kammaṃ karitvā punamāharesīti. Tattha jaññāma ceti yadi mayaṃ bhavantaṃ sīlavā esa vadaññū dhammikasamaṇabarāhmaṇānaṃ imasmiṃ kāle iminā atthoti jānitvā tassa tassa kiccassa kārako vadaññūti jāneyayāma atha te vaḍḍhiyā pañcasatāni dadeyyāma. Tvaṃ pana luddo sāhasiko micchādassanaṃ gahetvā dānasālaṃ viddhaṃsetvā paradāresu aparajjasi ito cuto niraye upapajjissasa. Evaṃ luddantaṃ bhontaṃ niraye vasantaṃ tattha gantvā ko sahassaṃ me dehīti codissati. Tathāvidhamhāti tādisā purisā kusitā dinnassa iṇassa puna āgamo nāma na hoti. Dakkhanti dhanuppādanakusalaṃ. Punamāharesīti attano kammaṃ karitvā dhanaṃ uppādetvā puna amhākaṃ santakaṃ āhareyyāsi. Nimantayantīti sayameva bhogehi nimantentīti. Iti rājā tena niggayhamāno appaṭibhāṇo ahosi. Mahājano haṭṭhatuṭṭho hutvā mahiddhiko devo nārado isi ajja rājānaṃ micchādassanaṃ visajjāpessatīti sakalanagaraṃ ekakolāhalamakāsi. Mahāsattassānubhāvena tadā sattayojanikāya mithilāya nagaravāsī tassa dhammadesanaṃ asuṇanto nāma nāhosi. Atha mahāsatto ayaṃ rājā ativiya daḷhaṃ katvā micchādassanaṃ gaṇhi nirayabhayena naṃ santajjetvā micchādiṭṭhiṃ visajjāpetvā puna devalokena assāsessāmīti cintetvā mahārāja sace tvaṃ micchādiṭṭhiṃ na--------------------------------------------------------------------------------------------- page185.
Visajjessasi evaṃ anantadukkhaṃ nirayaṃ gamissasīti vatvā nirayakathaṃ paṭṭhapesi ito gato dakkhasi tattha rāja kākolusaṃghehi vikassamānaṃ taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ kākehi gijjhehi ca sonakhehi sañchannagattaṃ rudhiraṃ savantaṃ ko codaye paraloke sahassanti. Tattha kākolusaṃghehīti lohatuṇḍehi kākolusaṃghehi. Vikassamānanti attānaṃ ākaḍḍhiyamānaṃ tattha niraye passissasi. Tanti taṃ bhavantaṃ. So panassa kākolusaṃghanirayaṃ vaṇṇetvā sace ettha na nibbattissasi lokantaniraye nibbattissasīti vatvā taṃ nirayaṃ dassetuṃ gāthamāha andhatamaṃ tattha na candasuriyā nirayo sadā tumulo ghorarūpo sā neva ratti na divā paññāyati tathāvidhe ko vicare dhanatthikoti. Tattha andhatamanti mahārāja yamhi lokantaniraye micchādiṭṭhikā nibbattanti tattha cakkhuviññāṇassa uppattinivāraṇaṃ andhatamaṃ. Sadā tumuloti so nirayo niccaṃ bahalandhakāro. Ghorarūpoti bhiṃsanakarūpo bhiṃsanakajātiko. Sā neva ratti na divāti sā idha ratti--------------------------------------------------------------------------------------------- page186.
Vā divaso vā neva tattha paññāyati. Ko vicareti ko uṭṭhānaviriyaṃ sādhento vicarissati. Taṃ pissa lokantanirayaṃ vitthārena vaṇṇetvā mahārāja sace tvaṃ micchādiṭṭhiṃ avissajjento na kevalaṃ etadeva aññampi dukkhaṃ anubhavissasīti dassento imaṃ gāthamāha savalo ca sāmo ca duve suvāṇā pavaḍḍhakāyā balino mahantā khādanti dantehi ayomayehi ito panuṇṇaṃ paraloke patantanti. Tattha ito panuṇṇanti imamhā manussalokā cutaṃ. Purato nirayesupi eseva nayo. Tasmā sabbāni tāni nirayaṭṭhānāni nirayapālānaṃ upakkamehi saddhiṃ heṭṭhā vuttanayeneva vitthāretvā tāsaṃ tāsaṃ gāthānaṃ anuttānāni padāni vaṇṇetabbāni taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ luddehi bālehi aghammikehi sañchinnagattaṃ rudhiraṃ savantaṃ ko codaye paraloke sahassanti. Tattha luddehīti dāruṇehi. Bālehīti duṭṭhehi. Aghammikehīti aghāvahehi dukkhāvahehīti attho. Usūhi sattīhi sunissitāhi hananti vijjhanti ca paccāmittā--------------------------------------------------------------------------------------------- page187.
Kālūpakālā nirayamhi ghore pubbe naraṃ dukkaṭakammakārinti. Tattha hananti vijjhanti cāti jalitāya ayapaṭhaviyā pātetvā sakalasarīraṃ chiddāvachiddaṃ karontā paharanti ceva vijjhanti ca. Kālūpakālāti evaṃ nāmakā nirayapālā. Nirayamhīti niraye tasmiññeva vasantā kālūpakālasaṃkhātā nirayapālā. Dukkaṭakammakārinti micchādiṭṭhivasena dukkaṭānaṃ kammānaṃ kārakaṃ. Taṃ haññamānaṃ niraye vajantaṃ kucchismiṃ passasmiṃ vipphālitūdaraṃ sañchinnagattaṃ rudhiraṃ savantaṃ ko codaye paraloke sahassanti. Tattha tanti taṃ bhavantaṃ tattha niraye tathā haññamānaṃ. Vajantanti ito cito ca dhāvantaṃ. Kucchisminti kacchiyañca passe ca haññamānanti attho. Sattiusutoparabhiṇḍivālā vividhāvudhavassāni tattha dehe patanti aṅgāramivacchimanto silāsanī vassati luddakammeti. Tattha aṅgāramivacchimantoti jalitaaṅgārā viya acchimanto āvudhavassā sīse patanti. Sīlāsanīti jalitasilāsanī vassati. Luddakammeti yathā nāma deve vassante asaniyo patanti evameva ākāse--------------------------------------------------------------------------------------------- page188.
Samuṭṭhāya vicitāyamānā jalitasilāsanīvassā tesaṃ luddakammānaṃ upari patanti. Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho na tamhi sukhaṃ labhasi itaraṃpi tattaṃ dhāvantamaleṇamāturaṃ ko codaye paraloke sahassanti. Tattha itaraṃpīti parittakaṃpi. Dhāvantanti vidhāvantaṃ. Sandhāvamānaṃpi rathesu yuttaṃ sañjotibhūtaṃ paṭhaviṃ kamantaṃ patodalaṭṭhīhi sucodayantaṃ ko codaye paraloke sahassanti. Tattha rathesu yuttanti vārena vāraṃ tesu tesu jalitaloharathesu yuttaṃ. Kamantanti akkamamānaṃ. Sucodayantanti suṭṭhu codayantaṃ. Tamāruhantaṃ khurasañcitaṃ giriṃ vibhiṃsanaṃ pajjalitaṃ bhayānakaṃ sañchinnagataṃ rudhiraṃ savantaṃ ko codaye paraloke sahassanti. Tattha tamāruhantanti taṃ bhavantaṃ jalitāvudhappahāre asahitvā jalitakhurehi sañchannaṃ jalitalohapabbataṃ āruhantaṃ. Tamāruhantaṃ pabbatasannikāsaṃ aṅgārarāsiṃ jalitaṃ bhayānakaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page189.
Sandaḍḍhagattaṃ kapaṇaṃ rudantaṃ ko codaye paraloke sahassanti. Tattha sandaḍḍhagattanti suṭṭhu daḍḍhasarīraṃ. Abbhakūṭasamā uccā kaṇṭakāhi citā dumā ayomayehi tikkhehi naralohitapāyibhīti. Tattha kaṇṭakāhi citāti jalitakaṇṭakehi citā. Ayomayehīti idaṃ yehi ayomayehi kaṇṭakehi ācitā te dassetuṃ vuttaṃ. Tamāruhanti nāriyo narā ca paradāragū coditā sattihatthehi yamaniddesakāribhīti. Tattha tamāruhantīti taṃ evarūpaṃ simbalirukkhaṃ āruhanti. Yamaniddesakāribhīti yamassa vacanakārakehi nirayapālehīti attho. Tamāruhantaṃ niraye simbaliṃ rudhiramakkhitaṃ vidaddhakāyaṃ vitacaṃ āturaṃ gāḷhavedanaṃ assasantaṃ mahuṃ uṇhaṃ pubbakammāparādhikaṃ dummaggaṃ vikataṃ bhaggaṃ 1- ko taṃ yāceyya taṃ dhananti. Tattha vidaddhakāyanti viddhaṃsitakāyaṃ. Vitacanti cammamaṃsānaṃ chinnatāya koviḷārapupphaṃ viya kiṃsukapupphaṃ viya ca. Abbhakūṭasamā uccā asipattacitā dumā ayomayehi tikkhehi naralohitapāyibhīti. Tattha asipattacitāti asimayehi pattehi citā. @Footnote: 1 dummagge vitacagattantipi pāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page190.
Tamānupattaṃ asipattapādapaṃ asīhi tikkhehi ca chijjamānaṃ sañchinnagattaṃ rudhiraṃ savantaṃ ko codaye paraloke sahassanti. Tattha tamānupattanti taṃ bhavantaṃ nirayapālānaṃ āvudhappahāre asahitvā anuppattaṃ. Tato nikkhantamaggantaṃ 1- asipattanirayā bhayā sampatitaṃ vetaraṇiṃ ko taṃ yāceyya taṃ dhananti. Tattha sampatitanti patitaṃ. Kharā khārodakā uṇhā duggā vetaraṇī nadī ayopokkharasañchannā tikkhapattehi sandatīti. Tattha kharāti pharusā kaṭukā. Ayopokkharasañchannāti ayomayehi tikhiṇapariyantehi pokkharapattehi sañchannā. Pattehīti tehi pattehi sā nadī tikkhā hutvā sandati. Tattha sañchinnagattantaṃ vuyhantaṃ rudhiramakkhitaṃ vetaraññe anālambe ko taṃ yāceyya taṃ dhananti. Tattha vetaraññeti vetaraṇīudakasaṃkhāte vetaraṇīudaketi. Nirayakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Imaṃ pana mahāsattassa nirayakathaṃ sutvā rājā saṃviggamānahadayo mahāsattaññeva tāṇaṃ gavesī hutvā āha @Footnote: 1 nikkhantamattantantipi pāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page191.
Vedhāmi rukkho viya chijjamāno disaṃ na jānāmi pamuḷhasaññī bhayasānutappāmi mahā ca me bhayā sutvāna gāthā tava bhāsitā ise āditte vārimajjhaṃva dīpaṃvogherivaṇṇave andhakāreva pajjoto tavannosi saraṇaṃ ise atthañca dhamamañca anusāsa maṃ ise atītamaddhā aparādhitaṃ mayā ācikkha me nārada suddhimaggaṃ yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyyanti. Tattha bhayasānutappāmīti attanā katassa pāpassa bhayena anutappāmi. Mahā ca me bhayāti mahantañca me nirayabhayaṃ uppannaṃ. Dīpaṃvogheti dīpaṃ viya oghe. Idaṃ vuttaṃ hoti āditte kāye vārimajjhaṃ viya bhinnanāvānaṃ oghe vā aṇṇave vā patiṭṭhaṃ alabhamānānaṃ dīpaṃ viya andhakāre gatānaṃ pajjoto viya tvaṃ no ise saraṇaṃ bhava. Atītamaddhā aparādhitaṃ mayāti ekaṃsena mayā atītakammaṃ aparādhitaṃ kusalaṃ atikkamitvā akusalameva katanti. Athassa mahāsatto visuddhimaggaṃ ācikkhanto sammā paṭipanne porāṇakarājāno udāharaṇavasena dassento āha yathā ahu dhataraṭṭho vessāmitto ca aṭṭhako yamadatti--------------------------------------------------------------------------------------------- page192.
Usinnaro cāpi sivī ca rājā paricārikā samaṇa brahmaṇānaṃ ete caññe ca rājāno ye sakkavisayaṃ 1- gatā adhammaṃ parivajjetvā dhammañcara mahīpati annahatthā ca te byamhe ghosayantu pure tava ko chāto ko ca tasito ko mālaṃ ko vilepanaṃ nānārattānaṃ vatthānaṃ ko naggo paridahissati ko panthe chattamādeti pādukā ca mudū subhā iti sāyañca pāto ca ghosayantu pure tava jiṇṇaṃ posaṃ gavassañca māssu yuñja yathā pure parihārañca dajjāsi adhikārakato balīti. Tattha ete cāti yathā ete dhataraṭṭho vessāmitto aṭṭhako yamadatti usinnaro sivirājāti cha rājāno aññe ca dhammaṃ caritvā sakkavisayaṃ gatā evaṃ tvaṃpi adhammaṃ parivajjetvā dhammañcara. Ko chātoti mahārāja tava byamhe ca pure ca rājanivesane ceva nagare ca annahatthā purisā ko chāto ko tasitoti tesaṃ dātukāmatāya ghosentu. Ko mālanti ko mālaṃ icchati ko vilepanaṃ icchati nānārattānaṃ vatthānaṃ yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ dadantu ko naggo paridahissatīti ghosentu. Ko panthe chattamādetīti ko panthe chattamādiyati. Pādukā cāti upāhanā ca mudu subhā ko icchati. @Footnote: 1 saggavisayaṃ?--------------------------------------------------------------------------------------------- page193.
Jiṇṇaṃ posanti yo te upaṭṭhāko amacco vā añño vā pubbakatūpakāro jarājiṇṇakāle yathā porāṇaṃ kammaṃ kātuṃ na sakkoti. Yepi te gavassādayo jiṇṇakāle kammaṃ kātuṃ na sakkonti. Tesu ekaṃpi pubbe viya kammesu mā yojayi. Jiṇṇakālasmiṃ hi te tānikammāni kātuṃ na sakkonti. Parihārañcāti idha parihāro sakkāroti vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti yo ca te balī hutvā adhikārakato pubbe katūpakāro hoti tassa yathāporāṇaṃ parihāraṃ dadeyyāsi. Asappurisā hi attano upakāraṃ kātuṃ samatthakāleyeva sammānaṃ karonti asamatthakāle na taṃ olokenti sappurisā pana samatthakālepi asamatthakālepi tesaṃ tatheva sakkāraṃ karonti tasmā tvaṃpi evaṃ kareyyāsīti. Iti mahāsatto rañño dānakathañca sīlakathañca kathetvā idāni yasmā ayaṃ rājā attano attabhāve rathena upametvā vaṇṇiyamāne tusatīti tasmā sabbakāmaduharathopamāya dhammaṃ desento āha kāyo te rathasaññāto manosārathiko lahu avihiṃsāsāritakkho saṃvibhāgapaṭicchado pādasaññamanemiyo hatthasaññamapakkharo kucchisaññamanabbhanto vācāsaññamakūjano saccavākyasamattaṅgo apesuññasusaññato girāsakhilanelaṅgo mitabhāṇisilesito saddhālobhasusaṃkhāro nivātañjalikubbaro--------------------------------------------------------------------------------------------- page194.
Athaddhatānatīsāko sīlasaṃvaranaddhano akkodhanamanugghāṭī dhammapaṇḍarachattako bāhusaccamupālambo ṭhiticittamupādhiyo kālaññutācittasāro vesārajjatidaṇḍako nivātavuttiyottaṅgo anatimānayugo lahu alīnacittasanthāro vuḍḍhisevī rajohato sati patodo dhīrassa dhiti yogo ca rasmiyo mano dantaṃ pathaṃ neti samadantehi vājibhi icchā lobho ca kummaggo ujumaggova saññamo rūpe sadde rase gandhe vāhanassa padhāvato paññā ākoṭanī rāja tattha attāva sārathi sace etena yānena samacariyā daḷhā dhiti sabbakāmaduho rāja na jātu nirayaṃ vajeti. Tattha rathasaññātoti mahārāja tava kāyo rathoti saññāto hotu. Manosārathikoti manasaṃkhātena kusalacittena sārathinā samannāgato. Lahūti vigatathīnamiddhatāya sallahuko. Avihiṃsāsāritakkhoti avihiṃsāmayena sāritena supariniṭṭhitena akkhena samannāgato. Saṃvibhāga- paṭicchadoti dānasaṃvibhāgamayena paṭicchadena samannāgato. Pādasaññamanemiyoti pādasaññamamayāya nemiyā samannāgato. Hatthasaññamapakkharoti hatthasaññamamayena pakkharena samannāgato. Kucchisaññamanabbhantoti kucchisaññamasaṃkhātena mitabhojanamayena telena abbhañjanto.--------------------------------------------------------------------------------------------- page195.
Vācāsaññamakūjanoti vācāsaññamena akūjano. Saccavākyasamattaṅgoti saccavākyena paripuṇṇaaṅgo akhaṇḍarathaṅgo. Apesuññasusaññatoti apesuññena suṭṭhu saññato suphusito. Girāsakhilanelaṅgoti sakhilāya saṇhavācāya niddosaṅgo maṭṭharathaṅgo. Mitabhāṇisilesitoti mitabhāṇīsaṃkhātena silesena suṭṭhu saṃbandho. Saddhālobhasusaṃkhāroti kammaphalasaddahanasaṃkhātena saddhāmayena ca alobhamayena ca sundarena alaṅkārena samannāgato. Nivātañjalikubbaroti sīlavantānaṃ nivātavuttimayena ceva añjalikammamayena ca kubbarena samannāgato. Athaddhatānatīsākoti sakhilasammodakabhāvasaṃkhātāya athaddhatāya ānataīso thokānataīsoti attho. Sīlasaṃvaranaddhanoti akhanḍapañcasīlacakkhundriyādisaṃvarasaṃkhātāya naddhanarajjuyā samannāgato. Akkodhanamanugghāṭīti akkodhanabhāvasaṃkhātena anugghāṭena samannāgato. Dhammapaṇḍarachattakoti dasakusalakammapathadhammasaṃkhātena paṇḍarachattena samannāgato. Bāhusaccamupālamboti atthasannissitabahussutabhāvamayena upālambena samannāgato. Ṭhiticittamupādhiyoti lokadhammehi avikampanabhāvena suṭṭhu ṭhitaekaggatābhāvappattacittasaṃkhātena upādhinā uttarattharaṇena vā rājāsanena vā samannāgato. Kālaññutācittasāroti ayaṃ dānassa dinnakālo ayaṃ sīlassa rakkhanakāloti evaṃ kālaññutāsaṃkhātena kālaṃ jānitvā katena cittena kusalacittasārena samannāgato. Idaṃ vuttaṃ hoti yathā mahārāja rathassa nāma āṇiṃ ādiṃ katvā sabbaṃ dabbasambhārajātaṃ parisuddhaṃ sāramayañca icchitabbaṃ evaṃ hi so ratho addhānakkhamo hoti. Evaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page196.
Tava kāyarathopi kālaṃ jānitvā katena cittena parisuddhena dānādinā kusalasārena samannāgato hotu. Vesārajjatidaṇḍakoti parisamajjhe kathentassāpi visāradabhāvasaṃkhātena tidaṇḍena samannāgato. Nivātavuttiyottaṅgoti ovāde vattanasaṃkhātena mudunā dhurayottena samannāgato. Mudunā hi dhurayottena baddharathaṃ sindhavā sukhaṃ vahanti evaṃ tavapi kāyaratho paṇḍitānaṃ ovādavuttitāya ābandho sukhaṃ yātīti attho. Anatimānayugo lahūti anatimānasaṃkhātena lahukena yugena samannāgato alīnacittasanthāroti yathā nāma ratho dantamayena uḷārena santharena sobhati evaṃ tava kāyaratho dānādinā alīnaasaṅkuṭitacittasanthāro hotu. Vuḍḍhisevī rajohatoti yathā nāma ratho visamena rajaṭṭhānamaggena gacchanto rajokiṇṇo na sobhati samena virajena maggena gacchanto sobhati. Evaṃ tava kāyarathopi paññāvuḍḍhisevitāya samatalaṃ ujumaggaṃ paṭipajjitvā hatarajo hotu. Sati patodo dhīrassāti dhīrassa paṇḍitassa tava tasmiṃ rathe supatiṭṭhitasati patodo hotu. Dhiti yogo ca rasmiyoti abbhocchinnaviriyasaṃkhātā dhiti hitapaṭipattiyaṃ yujjanabhāvasaṃkhāto yogo ca tava tasmiṃ rathe suvattitā thirā rasmiyo hontu. Mano dantaṃ pathaṃ neti samadantehi vājibhīti yathā nāma ratho visamadantehi sindhavehi uppathaṃ bhajati samadantehi samasikkhitehi yutto ujupathameva anveti evaṃ tava manopi dantaṃ nibbisevanaṃ kummaggaṃ pahāya ujumaggaṃ gaṇhati. Tasmā sudantaṃ ācārasampannaṃ cittaṃ tava kāyarathassa sindhavakiccaṃ sādhetu. Icchā lobho cāti--------------------------------------------------------------------------------------------- page197.
Tattha appattesu vatthūsu icchā pattesu lobhoti ayaṃ icchā ca lobho ca kummaggo nāma kuṭilo anujumaggo apāyameva neti dasakusalakammapathavasena pana aṭṭhaṅgikamaggena vā pavatto sīlasaññamo ujumaggo nāma. So tava kāyarathassa maggo hotu. Rūpeti etesu manāpiyesu rūpādīsu kāmaguṇesu nimittaṃ gahetvā dhāvantassa tava kāyarathassa uppathaṃ paṭipannassa rājarathassa sindhave ākoṭetvā nivāraṇapatodalaṭṭhi viya paññā ākoṭanī hotu. Sā hi naṃ uppathagamanato nivāretvā ujuṃ sucaritamaggaṃ āropessati. Tattha attāvātī tasmiṃ pana tava kāyarathe añño sārathi nāma natthi tava attāva sārathi. Sace etena yānenāti mahārāja yassetaṃ evarūpaṃ yānaṃ sace etena yānena samacariyā daḷhā dhitīti yassa samacariyā ca dhiti ca daḷhā hoti thirā so etena yānena yasmā esa ratho sabbakāmaduho rāja yathāpatthite sabbakāme deti tasmā na jātu nirayaṃ vajeti ekaṃsena taṃ dhārehi evarūpena yānena nirayaṃ na gacchasi. Iti kho mahārāja yaṃ maṃ avaca ācikkha me nārada visuddhimaggaṃ yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyyanti ayante so mayā anekapariyāyena akkhātoti. Evamassa dhammaṃ desetvā micchādiṭṭhiṃ ohāretvā sīle patiṭṭhapetvā ito paṭṭhāya pāpamitte pahāya kalyāṇamitte upasaṅkamma niccaṃ appamatto hohīti rājānaṃ ovaditvā rājadhītu guṇe vaṇṇetvā rājaparisāya ca rājorodhānañca ovādaṃ datvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page198.
Mahantenānubhāvena tesaṃ passantānaṃyeva brahmalokaṃ gato. Rājā tassa ovāde ṭhito micchādiṭṭhiṃ pahāya dānādīni puññāni katvā saggaparāyano ahosi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā na bhikkhave idāneva pubbepi mayā diṭṭhijālaṃ bhinditvā uruvelakassapo damitoyevāti vatvā jātakaṃ samodhānento osāne imā gāthā abhāsi alāto devadattosi sunāmo āsi bhaddaji vijayo sāriputtosi moggallānosi vījako sunakkhatto licchaviputto guṇo āsi acelako ānandova rucā āsi yā rājānaṃ pasāsayi uruvelakassapo rājā pāpadiṭṭhi tadā ahu mahābrahmā bodhisatto evaṃ dhāretha jātakanti. . Mahānāradajātakaṃ aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ. -------------------The Pali Atthakatha in Roman Book 44 page 139-198. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=44&A=2853&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=44&A=2853&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=834 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=5180 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=6105 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=6105 Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]