ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 35 : PALI ROMAN Jā.A.1 ekanipāt (1)

page1.

Khuddakanikāya jātakaṭṭhakathā paṭhamo bhāgo --------- namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. ------------------ Paṇāmagāthā jātikoṭisahassehi pamāṇrahitaṃ hitaṃ lokassa lokanāthena kataṃ yena mahesinā, tassa pāde namassitvā katvā dhammassa cañjaliṃ saṃghañca patimānetvā sabbasammānabhājanaṃ, namassanādino assa puññassa ratanattaye pavattassānubhāvena chetvā sabbe upaddave, taṃ taṃ kāraṇamāgamma desitāni jutīmatā apaṇṇakādīni purā jātakāni mahesinā yāni yesu ciraṃ satthā lokanittharaṇatthiko anante bodhisambhāre paripācesi nāyako tāni sabbāni ekajjhaṃ āropentehi saṅgahaṃ jātakaṃ nāma saṅgītaṃ dhammasaṅgāhakehi yaṃ, buddhavaṃsassa etassa icchantena ciraṭṭhitiṃ yācito abhigantvāna therena atthadassinā asaṃsaṭṭhavihārena sadā suddhavihārinā tatheva buddhamittena santacittena viññunā mahiṃsāsakavaṃsamhi sambhūtena nayaññunā buddhadevena ca tathā bhikkhunā suddhabuddhinā mahāpurisacariyānaṃ ānubhāvaṃ acintiyaṃ tassa vijjotayantassa jātakassatthavaṇṇanaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vācanāmagganissitaṃ bhāsissaṃ bhāsato taṃ me sādhu gaṇhantu sādhavoti. --------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.

Nidānakathā sā panāyaṃ jātakassa atthavaṇṇanā dūrenidānaṃ avidūrenidānaṃ santikenidānanti imāni tīṇi nidānāni dassetvā vaṇṇiyamānā ye naṃ suṇanti, tehi samudāgamato paṭṭhāya viññātattā yasmā suṭṭhu viññātā nāma hoti, tasmā naṃ tāni nidānāni dassetvā vaṇṇayissāmi. Tattha ādito tāva tesaṃ nidānānaṃ paricchedo veditabbo. Dīpaṅkarapādamūlasmiṃ hi katābhinīhārassa mahāsattassa yāva vessantarattabhāvā cavitvā tusitapure nibbatti, tāva pavatto kathāmaggo dūrenidānaṃ nāma, tusitabhavanato pana cavitvā yāva bodhimaṇḍe sabbaññutappatti, tāva pavatto kathāmaggo avidūrenidānaṃ nāma, santikenidānaṃ pana tesu tesu ṭhānesu viharato tasmiṃ tasmiṃyeva ṭhāne labbhatīti. 1 Dūrenidānakathā tatridaṃ dūrenidānaṃ nāma:- ito kira kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake amaravatī nāma nagaraṃ ahosi, tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati, ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā kulaparivaṭṭā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. So aññaṃ kammaṃ akatvā brāhmaṇasippameva uggaṇhi. Tassa daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādibharite gabbhe vivaritvā "ettakante kumāra mātusantakaṃ, ettakaṃ pitusantakaṃ, ettakaṃ ayyakapeyyakānan"ti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā "etaṃ paṭipajjāhī"ti āha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.

Sumedhapaṇḍito cintesi "imaṃ dhanaṃ saṃharitvā mayhaṃ pitupitāmahādayo paralokaṃ gacchantā ekaṃ kahāpaṇampi gahetvā gatā nāma natthi, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti. So rañño ārocetvā nagare bheriñcārāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā tāpasapabbajjaṃ pabbaji. Imassa panatthassa āvibhāvatthaṃ imasmiṃ ṭhāne sumedhakathā kathetabbā. Sā panesā kiñcāpi buddhavaṃse nirantaraṃ āgatāyeva, gāthāsambandhena pana āgatattā na suṭṭhu pākaṭā, tasmā taṃ antarantarā gāthāsambandhadīpakehi vacanehi saddhiṃ kathessāma. Kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake dasahi saddehi avivittaṃ "amaravatī"ti ca "amaran"ti ca laddhanāmaṃ nagaraṃ ahosi, yaṃ sandhāya buddhavaṃse vuttaṃ:- "kappe ca satasahasse caturo ca asaṅkhiye amaraṃ nāma nagaraṃ dassaneyyaṃ manoramaṃ dasahi saddehi avivittaṃ annapānasamāyutan"ti. 1- Tattha dasahi saddehi avivittanti hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena sammasaddena tāḷasaddena saṅkhasaddena " asatha 2- pivatha khādathā"ti dasamena saddenāti imehi dasahi saddehi avivittaṃ ahosi. Tesaṃ pana saddānaṃ ekadesameva gahetvā "hatthisaddaṃ assasaddaṃ bherisaṅkharathāni ca khādatha pivatha ceva annapānena ghositan"ti. Buddhavaṃse imaṃ gāthaṃ vatvā @Footnote: 1 khu. buddha. 33/416 2 cha. asnātha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.

Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ sabbakammamupāgataṃ 1- sattaratanasampannaṃ nānājanasamākulaṃ samiddhaṃ devanagaraṃva āvāsaṃ puññakamminaṃ. Nagare amaravatiyā sumedho nāma brāhmaṇo anekakoṭisannicayo pahūtadhanadhaññavā ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū lakkhaṇe itihāse ca sadhamme pāramiṃ gato"ti vuttaṃ. Athekadivasaṃ so sumedhapaṇḍito upari pāsādavaratale rahogato hutvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno cintesi "punabbhave paṇḍita paṭisandhigahaṇaṃ nāma dukkhaṃ, tathā nibbattanibbattaṭṭhāne sarīrabhedanaṃ, ahaṃ ca jātidhammo jarādhammo byādhidhammo maraṇadhammo, evaṃbhūtena mayā ajātiṃ ajaraṃ abyādhiṃ adukkhaṃ sukhaṃ sītalaṃ amatamahānibbānaṃ pariyesituṃ vaṭṭati, avassaṃ bhavato muccitvā nibbānagāminā ekena maggena bhavitabban"ti tena vuttaṃ:- "rahogato nisīditvā evaṃ cintesihantadā 2- dukkho punabbhavo nāma sarīrassa pabhedanaṃ. 3- Jātidhammo jarādhammo byādhidhammo cahantadā 4- ajaraṃ amaraṃ 5- khemaṃ pariyesissāmi nibbutiṃ. Yannūnimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko. Atthi hehiti so maggo na so sakkā na hetuye pariyesissāmi taṃ maggaṃ bhavato parimuttiyā"ti. @Footnote: 1 ka. sabbakāmamupāgataṃ @2 cha. cintesahaṃ tadā 3 cha. sarīrassa ca bhedanaṃ @4 cha. byādhidhammo sahaṃ tadā 5 cha. amataṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page5.

Tato uttariṃpi 1- evaṃ cintesi "yathā hi loke dukkhassa paṭipakkhabhūtaṃ sukhaṃ nāma atthi, evaṃ bhave sati tappaṭipakkhena vibhavenāpi bhavitabbaṃ. Yathā ca uṇhe sati tassa vūpasamabhūtaṃ sītampi atthi, evaṃ rāgādīnaṃ aggīnaṃ vūpasamena nibbānenāpi bhavitabbaṃ. Yathā ca pāpakassa lāmakassa dhammassa paṭipakkhabhūto kalyāṇo anavajjadhammopi atthiyeva, evameva kho pāpikāya jātiyā sati sabbajātikhepanato ajātisaṅkhātena nibbānenāpi bhavitabbamevā"ti. Tena vuttaṃ:- "yathāpi dukkhe vijjante sukhaṃ nāmapi vijjati evaṃ bhave vijjamāne vibhavo 2- icchitabbako. Yathāpi uṇhe vijjante aparaṃ vijjati sīgalaṃ evaṃ tividhaggi vijjante nibbānaṃ icchitabbakaṃ yathāpi pāpe vijjante kalyāṇampi vijjati evameva jāti vijjante ajāti icchitabbakan"ti 3-. Aparaṃpi cintesi "yathā nāma gūtharāsimhi nimuggena purisena dūrato pañcavaṇṇapadumasañchannaṃ mahātaḷākaṃ disvā "katarena nu kho maggena ettha gantabban"ti taṃ taḷākaṃ gavesituṃ yuttaṃ. Yaṃ tassa agavesanaṃ, na so taḷākassa doso, purisasseva doso, evameva kilesamaladhovane amatamahānibbānataḷāke vijjante yaṃ 4- tassa agavesanaṃ, na so 5- amatanibbānamahātaḷākassa doso, purisasseva doso. Yathā ca corehi samparivārito puriso palāyanamagge vijjamānepi sace na palāyati, na so maggassa doso, purisasseva doso, evameva kilesehi parivāretvā gahitassa purisassa vijjamāneyeva nibbānagāmimhi sive @Footnote: 1 cha. uttaripi. evamuparipi. 2 cha. vibhavopi @3 cha. ajātipicchitabbakaṃ 4 cha. ayaṃ pāṭho natthi @5 cha. ayaṃ pāṭho natthi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.

Magge maggassa agavesanaṃ nāma na maggassa doso, puggalasseva doso. Yathā ca byādhipīḷito puriso vijjamāne byādhitikicchake vejje sace taṃ vejjaṃ gavesitvā byādhiṃ na tikicchāpeti, na so vejjassa doso, purisasseva doso, evameva yo kilesabyādhipīḷito puriso kilesavūpasamamaggakovidaṃ vijjamānameva ācariyaṃ na gavesati, tasseva doso, na kilesavināsakassa ācariyassā"ti. Tena vuttaṃ:- "yathā gūthagato puriso taḷākaṃ disvāna pūritaṃ na gavesati taṃ taḷākaṃ na doso taḷākassa so. Evaṃ kilesamaladhove vijjante amatantaḷe na gavesati taṃ taḷākaṃ na doso amatantaḷe. Yathā arīhi pariruddho vijjante gamanampathe na palāyati so puriso na doso añjasassa so, evaṃ kilesapariruddho vijjamāne sive pathe na gavesati taṃ maggaṃ na doso sivamañjase. Yathāpi byādhito puriso vijjamāne tikicchake na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ na doso so tikicchake, evaṃ kilesabyādhīhi dukkhito paripīḷito na gavesati taṃ ācariyaṃ na so doso vināyake"ti. Aparaṃpi cintesi "yathā maṇḍanajātiko puriso kaṇṭhe āsattaṃ kuṇapaṃ chaḍḍetvā sukhī gaccheyya, 1- evaṃ mayāpi imaṃ pūtikāyaṃ chaḍḍetvā anapekkhena nibbānanagaraṃ pavisitabbaṃ. @Footnote: 1 cha. gacchati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.

Yathā ca naranāriyo ukkārabhūmiyaṃ uccārapassāvaṃ katvā na taṃ ucchaṅgena vā ādāya dasantena vā veṭhetvā gacchanti, jigucchamānā pana anapekkhāva chaḍḍetvā gacchanti, evaṃ mayāpi imaṃ pūtikāyaṃ anapekkhena chaḍḍetvā amatanibbānanagaraṃ pavisituṃ vaṭṭati. Yathā ca nāvikā nāma jajjaranāvaṃ anapekkhā chaḍḍetvā gacchanti, evaṃ ahampi imaṃ navahi vaṇamukhehi paggharantaṃ kāyaṃ chaḍḍetvā anapekkho nibbānapuraṃ pavisissāmi. Yathā ca puriso nānāratanāni ādāya corehi saddhiṃ maggaṃ gacchanto attano ratananāsabhayena te chaḍḍetvā khemaṃ maggaṃ gaṇhāti, evaṃ ayampi karajakāyo ratanavilopakacorasadiso. Sacāhaṃ ettha taṇhaṃ karissāmi, ariyamaggakusaladhammaratanameva 1- nassissati, tasmā mayā imaṃ corasadisaṃ kāyaṃ chaḍḍetvā nibbānanagaraṃ pavisituṃ vaṭṭatī"ti. Tena vuttaṃ:- "yathāpi kuṇapaṃ puriso kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiyaṃ 2- mocayitvāna gaccheyya sukhī serī sayaṃvasī, tathevimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapasañcayaṃ chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko. Yathā uccāraṭṭhānamhi 3- karīsaṃ naranāriyo chaḍḍayitvāna gacchanti 4- anapekkhā anatthikā, evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ chaḍḍayitvāna gacchissaṃ vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ. Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ paluggaṃ udagāhiniṃ 5- sāmī chaḍḍetvā gacchanti 4- anapekkhā anatthikā, @Footnote: 1 cha. ariyamaggakusaladhammaratanaṃ me. 2 cha. jigucchiya @3 ka. ussāsaṭhānamhi 4 ka. sāmikā chaḍḍayitvāna 5 ka. udakagādiniṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.

Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ navacchiddaṃ dhuvassavaṃ chaḍḍayitvāna gacchissaṃ jiṇṇanāvaṃva sāmikā. Yathāpi puriso corehi gacchanto bhaṇḍamādiya bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā chaḍḍayitvāna gacchati, evameva ayaṃ kāyo mahācorasamo viya pahāyimaṃ gamissāmi kusalacchedanābhayā"ti. Evaṃ sumedhapaṇḍito nānāvidhāhi upamāhi imaṃ nekkhammūpasaṃhitaṃ atthaṃ cintetvā sakanivesane aparimitabhogakkhandhaṃ heṭṭhā vuttanayena kapaṇaddhikādīnaṃ vissajjetvā mahādānaṃ datvā vatthukāme ca kilesakāme ca pahāya amaranagarato nikkhamitvā ekakova himavante dhammikaṃ nāma pabbataṃ nissāya assamaṃ katvā tattha paṇṇasālañca caṅkamañca māpetvā pañcahi nīvaraṇadosehi vivajjitaṃ "evaṃ samāhite citte"ti ādinā nayena vuttehi aṭṭhahi kāraṇaguṇehi samupetaṃ abhiññāsaṅkhātaṃ balaṃ āharituṃ tasmiṃ tassamapade navadosasamannāgataṃ sāṭakaṃ pajahitvā dvādasaguṇasamannāgataṃ vākacīraṃ nivāsetvā isipabbajjaṃ pabbaji. Evaṃ pabbajito aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ taṃ paṇṇasālaṃ pahāya dasaguṇasamannāgataṃ rukkhamūlaṃ upagantvā sabbaṃ dhaññavikatiṃ pahāya pavattaphalabhojano hutvā nisajjaṭṭhānacaṅkamanavasena padhānaṃ padahanto sattāhabbhantareyeva aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ pañcannaṃ abhiññānaṃ lābhī ahosi. Evantaṃ yathāpatthitaṃ abhiññābalaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.

"evāhaṃ cintayitvāna nekakoṭisataṃ dhanaṃ nāthānāthānaṃ datvāna himavantaṃ upāgamiṃ. 1- Himavantassāvidūre dhammiko nāma pabbato assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā. Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ pañcadosavivajjitaṃ aṭṭhaguṇasamupetaṃ abhiññābalamāhariṃ. Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha navadosamupāgataṃ vākacīraṃ nivāsesiṃ dvādasaguṇamupāgataṃ. Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ pajahiṃ paṇṇasālakaṃ upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇehi 2- dasahupāgataṃ. Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ pajahiṃ niravasesato anekaguṇasampannaṃ pavattaphalamādiyiṃ. Tatthappadhānaṃ padahiṃ nisajjaṭṭhānacaṅkame abbhantaramhi sattāhe abhiññābalapāpuṇin"ti. Tattha "assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā"ti imāya pāḷiyā sumedhapaṇḍitena assamapaṇṇasālācaṅkamā sahatthā māpitā viya vuttā. Ayaṃ panettha attho:- mahāsattaṃ "himavantaṃ ajjhogāhetvā ajja dhammikaṃ pabbataṃ pavisissāmī"ti nikkhantaṃ disvā sakko devānamindo vissukammadevaputtaṃ 3- āmantesi"tāta ayaṃ sumedhapaṇḍito `pabbajissāmī'ti nikkhanto, etassa vasanaṭṭhānaṃ māpehī"ti. @Footnote: 1 cha. himavantampāgamiṃ 2 cha. guṇe 3 cha. vissakammadevaputtaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.

So tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā ramaṇīyaṃ assamaṃ, sukataṃ paṇṇasālaṃ, manoramaṃ caṅkamañca māpesi. Bhagavā pana tadā attano puññānubhāvena nipphannaṃ taṃ assamapadaṃ sandhāya "sārīputta tasmiṃ dhammikapabbate assamo sukato mayhaṃ paññasālā sumāpitā caṅkamaṃ tattha māpesiṃ pañcadosavivajjitan"ti āha. Tattha sukato mayhanti sukato mayā. Paṇṇasālā sumāpitā"ti paṇṇacchadana sālāpi me sumāpitā ahosi. Pañcadosavivajjitanti pañcime caṅkamadosā nāma thaddhavisamatā antorukkhatā gahanacchannatā atisambādhatā ativisālatāti. Thaddhavisamabhūmibhāgasmiṃ hi caṅkame caṅkamantassa pādā rujjanti, phoṭā uṭṭhahanti, cittaṃ ekaggataṃ 1- na labhati, kammaṭṭhānaṃ vipajjati. Mudusamatale pana phāsuvihāraṃ āgamma kammaṭṭhānaṃ sampajjati. Tasmā thaddhavisamabhūmibhāgatā "eko doso"ti veditabbā. Caṅkamassa anto vā majjhe vā koṭiyaṃ vā rukkhe sati pamādamāgamma caṅkamantassa nalāṭaṃ vā sīsaṃ vā paṭihaññatīti antorukkhatā dutiyo doso. Tiṇalatādigahanacchanne caṅkame caṅkamanto andhakāravelāyaṃ uragādike pāṇe akkamitvā vā māreti, tehi vā daṭṭho dukkhaṃ āpajjatīti gahanacchannatā tatiyo doso. Atisambādhe caṅkame vitthārato ratanike vā aḍḍharatanike vā caṅkamantassa paricchede pakkhalitvā nakhāpi aṅguliyopi bhijjantīti atisambādhatā catuttho doso. Ativisāle caṅkame caṅkamantassa cittaṃ vidhāvati ekaggataṃ na labhatīti ativisālatā pañcamo doso. @Footnote: 1 cha. ekaggaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.

Puthulato pana diyaḍḍharatanaṃ dvīsu passesu ratanamattaanucaṅkamaṃ dīghato saṭṭhihatthaṃ mudutalaṃ samavippakiṇṇavālukaṃ caṅkamaṃ vaṭṭati cetiyagirimhi dīpapasādakamahindattherassa caṅkamanaṃ viya, tādisaṃ taṃ ahosi. Tena vuttaṃ:- "caṅkamaṃ tattha māpesiṃ pañcadosavivajjitan"ti. Aṭṭhaguṇasamupetanti aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṃ. Aṭṭhimāni samaṇasukhāni nāma dhanadhaññapariggahābhāvo, anavajjapiṇḍapātapariyesanabhāvo, nibbutapiṇḍapātabhuñjanabhāvo, raṭṭhaṃ pīḷetvā dhanasāraṃ vā sīsakahāpaṇādīni vā gaṇhantesu rājakulesu raṭṭhapīḷanakilesābhāvo, upakaraṇesu nicchandarāgabhāvo, coravilope nibbhayabhāvo, rājarājamahāmattehi asaṃsaṭṭhabhāvo, catūsu disāsu appaṭihatabhāvoti. Idaṃ vuttaṃ hoti:- "yathā tasmiṃ assame vasantena sakkā honti imāni aṭṭhasamaṇasukhāni vindituṃ, evaṃ aṭṭhaguṇasamupetaṃ taṃ assamaṃ māpesin"ti. Abhiññābalamāharinti pacchā tasmiṃ assame vasanto kasiṇaparikammaṃ katvā abhiññānañca samāpattīnañca uppādanatthāya aniccato dukkhato vipassanaṃ ārabhitvā thāmappattaṃ vipassanābalaṃ āhariṃ. "yathā tasmiṃ vasanto taṃ balaṃ āharituṃ sakkomi, evaṃ taṃ assamaṃ tassa abhiññatthāya vipassanābalassa anucchavikaṃ katvā māpesin"ti attho. Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha navadosamupāgatanti etthāyaṃ anupubbikathā. Tadā kira kuṭileṇacaṅkamādipaṭimaṇḍitaṃ pupphūpagaphalūpagarukkhasañchannaṃ ramaṇīyaṃ madhurasalilāsayaṃ apagatavāḷamigabhiṃsanakanānāsaddasakuṇaṃ 1- pavivekakkhamaṃ assamaṃ māpetvā alaṅkatacaṅkamassa ubhosu antesu ālambanaphalakaṃ saṃvidhāya nisīdanatthāya caṅkamavemajjhe samatalaṃ muggavaṇṇaṃ selaṃ 2- māpetvā @Footnote: 1 cha. apagatavāḷamigabhiṃsanakasakuṇaṃ 2 cha. muggavaṇṇasilaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.

Antopaṇṇasālāyaṃ jaṭāmaṇḍalavākacīratidaṇḍakuṇḍikādike tāpasaparikkhāre, maṇḍape pānīyaghaṭapānīyasaṅkhapānīyasarāvakāni, aggisālāyaṃ aṅgārakapalladāruādīnīti evaṃ yaṃ yaṃ pabbajitānaṃ upakārāya saṃvattati, taṃ taṃ sabbaṃ māpetvā paṇṇasālāya bhittiyaṃ "ye keci pabbajitukāmā ime parikkhāre gahetvā pabbajantū"ti akkharāni chinditvā devalokameva gate vissukammadevaputte sumedhapaṇḍito himavantapabbatapāde girikandarānusārena attano nivāsanānurūpaṃ phāsukaṭṭhānaṃ olokento nadīnivattane vissukammanimmitaṃ 1- sakkadattiyaṃ ramaṇīyaṃ assamaṃ disvā caṅkamanakoṭiṃ gantvā padavalañjaṃ apassanto "dhuvaṃ pabbajitā dhuragāme bhikkhaṃ pariyesitvā kilantarūpā āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinnā bhavissantī"ti cintetvā thokaṃ āgametvā "ativiya cirāyanti, jānissāmī"ti paṇṇasālākuṭidvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā ito cito ca olokento mahābhittiyaṃ akkharāni vācetvā "mayhaṃ kappiyaparikkhārā ete, ime gahetvā pabbajissāmī"ti attanā nivatthapārutaṃ sāṭakayugaṃ pajahi. Tenāha "sāṭakaṃ pajahiṃ tatthā"ti. Evaṃ paviṭṭho ahaṃ sārīputta tassaṃ paṇṇasālāyaṃ sāṭakaṃ pajahiṃ. Navadosamupāgatanti sāṭakaṃ pajahanto nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṃ pabbajitānaṃ hi sāṭakasmiṃ nava dosā upaṭṭhahanti. Tesu tassa mahagghabhāvo eko doso, parapaṭibaddhatāya uppajjanabhāvo eko, paribhogena lahuṃ kilissanabhāvo eko. Kiliṭṭho hi dhovitabbo ca rajitabbo ca hoti. Paribhogena jīraṇabhāvo eko. Jiṇṇassa hi tunnaṃ vā aggaḷadānaṃ @Footnote: 1 cha. vissakammanimmitaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.

Vā kātabbaṃ hoti. Puna pariyesanāya durabhisambhavabhāvo eko, tāpasapabbajjāya asāruppabhāvo eko, paccatthikānaṃ sādhāraṇabhāvo eko. Yathā hi naṃ paccatthikā na gaṇhanti, evaṃ gopetabbo hoti. Paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānabhāvo eko, gahetvā vicarantassa khandhabhāramahicchabhāvo ekoti. Vākacīraṃ nivāsesinti tadā ahaṃ sārīputta ime nava dose disvā sāṭakaṃ pahāya vākacīraṃ nivāsesiṃ, muñjatiṇaṃ hīrahīraṃ katvā ganthetvā kataṃ vākacīraṃ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho. Dvādasaguṇamūpāgatanti dvādasahi ānisaṃsehi samannāgataṃ. Vākacīrasmiṃ hi dvādasa ānisaṃsā:- appagghaṃ sundaraṃ kappiyanti ayaṃ tāva eko ānisaṃso, sahatthā kātuṃ sakkāti ayaṃ dutiyo, paribhogena saṇikaṃ kilissati, dhoviyamānepi papañco natthīti ayaṃ tatiyo, paribhogena jiṇṇepi sibbitabbābhāvo catuttho, puna pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo pañcamo, tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo chaṭṭho, paccatthikānaṃ nirupabhogabhāvo sattamo, paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo aṭṭhamo, dhāraṇe sallahukabhāvo navamo, cīvarapaccaye appicchabhāvo dasamo, vākuppattiyā dhammikaanavajjabhāvo ekādasamo, vākacīre naṭṭhepi anapekkhabhāvo dvādasamoti. Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ pajahiṃ paṇṇasālakanti kathaṃ pajahiṃ? so kira Varasāṭakayugaṃ omuñcitvā cīvaravaṃse laggitaṃ anojapupphadāmasadisaṃ rattavākacīraṃ gahetvā nivāsetvā tassūpari aparaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ vākacīraṃ paridahitvā punnāgapupphasantharasadisaṃ sakhuraṃ ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā jaṭāmaṇḍalaṃ paṭimuñcitvā cūḷāya saddhiṃ niccalabhāvakaraṇatthaṃ sārasūciṃ pavesetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.

Muttājālasadisāya sikkāya pavāḷavaṇṇaṃ kuṇḍikaṃ odahitvā tīsu ṭhānesu vaṅkakājaṃ ādāya ekissāya kājakoṭiyā kuṇḍikaṃ, ekissāya aṅkusapacchitidaṇḍakādīni olaggetvā khāribhāraṃ aṃse katvā dakkhiṇena hatthena kattaradaṇḍaṃ gahetvā paṇṇasālato nikkhamitvā saṭṭhihatthe mahācaṅkame aparāparaṃ caṅkamanto attano vesaṃ oloketvā "mayhaṃ manoratho matthakaṃ patto, sobhati vata me pabbajjā, buddhapaccekabuddhādīhi sabbehi dhīrapurisehi vaṇṇitā thomitā ayaṃ pabbajjā nāma, pahīnaṃ me gihibandhanaṃ, nikkhantosmi nekkhammaṃ, laddhā me uttamapabbajjā, karissāmi samaṇadhammaṃ, labhissāmi maggaphalasukhan"ti ussāhajāto khārikājaṃ otāretvā caṅkamavemajjhe muggavaṇṇasilāpaṭṭe suvaṇṇapaṭimā viya nisinno divasabhāgaṃ vītināmetvā sāyaṇhasamayaṃ paṇṇasālaṃ pavisitvā vidalamañcakapasse 1- kaṭṭhattharikāya nipanno sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā balavapaccūse pabujjhitvā attano āgamanaṃ āvajjesi "ahaṃ gharāvāse ādīnavaṃ disvā amitabhogaṃ anantaṃ yasaṃ pahāya araññaṃ pavisitvā nekkhammagavesako hutvā pabbajito, itodāni paṭṭhāya pamādacāraṃ carituṃ na vaṭṭati. Pavivekaṃ hi pahāya vicarantaṃ micchāvitakkamakkhikā khādanti, idāni mayā vivekamanubrūhetuṃ vaṭṭati. Ahaṃ hi gharāvāsaṃ palibodhato disvā nikkhanto, ayaṃ ca manāpā paṇṇasālā, veḷuvapakkavaṇṇā paribhaṇḍakatā bhūmi, rajatavaṇṇā setabhittiyo, kapotapādavaṇṇaṃ paṇṇacchadanaṃ, vicittattharaṇavaṇṇo vidalamañcako, 2- nivāsaphāsukaṃ vasanaṭṭhānaṃ, na etto atirekatarā viya me gehasampadā paññāyatī"ti paṇṇasālāya dose vicinanto aṭṭha dose passi. @Footnote: 1 cha. bidalamañcakapasse 2 cha. bidalamañcako

--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.

Paṇṇasālāparibhogasmiṃ hi aṭṭha ādīnavā:- mahāsamārambhena dabbasambhāre samodhānetvā karaṇapariyesanabhāvo eko ādīnavo, tiṇapaṇṇamattikāsu patitāsu tāsaṃ punappunaṃ ṭhapetabbatāya nibaddhajagganabhāvo dutiyo, senāsanaṃ nāma mahallakassa pāpuṇāti, avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā na hotīti uṭṭhāpaniyabhāvo tatiyo, sītuṇhapaṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo catuttho, gehaṃ paviṭṭhena yaṅkiñci pāpaṃ sakkā kātunti garahapaṭicchādanabhāvo pañcamo, "mayhan"ti pariggahakaraṇabhāvo chaṭṭho, gehassa atthibhāvo nāma sadutiyakavāso 1- sattamo, ūkāmaṅkuṇagharagoḷikādīnaṃ 2- sādhāraṇatāya bahusādhāraṇabhāvo aṭṭhamo. Iti ime aṭṭha ādīnave disvā mahāsatto paṇṇasālaṃ pajahi. Tenāha "aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ pajahiṃ paṇṇasālakan"ti upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇehi dasahupāgatanti channaṃ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṃ rukkhamūlaṃ upagatosmīti vadati. Tatrime dasa guṇā:- appasamārambhatā eko guṇo. Upagamanamattakameva hi tattha hoti. Appaṭijagganatā dutiyo. Taṃ hi sammaṭṭhaṃpi asammaṭṭhaṃpi paribhogaphāsukaṃ hotiyeva. Anuṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo. Garahaṃ na paṭicchādeti. Tattha hi pāpaṃ karonto lajjatīti garahāya appaṭicchannabhāvo catuttho. Abbhokāsavāso viya kāyaṃ na santhambhetīti kāyassa asanthambhanabhāvo pañcamo, pariggahakaraṇābhāvo chaṭṭho, gehālayapaṭikkhepo sattamo, bahusādhāraṇe gehe viya "paṭijaggissāmi naṃ, nikkhamathā"ti nīharaṇakābhāvo aṭṭhamo, vasantassa sappītikabhāvo navamo, rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvo dasamoti ime dasa guṇe disvā rukkhamūlaṃ upagatosmīti vadati. @Footnote: 1 cha. sadutiyakavāsoti 2 cha. kāmaṅgulagharagoḷikādīnaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.

Imāni ettakāni kāraṇāni sallakkhetvā mahāsatto punadivase bhikkhāya gāmaṃ pāvisi. Athassa sampattagāme manussā mahantena ussāhena bhikkhaṃ adaṃsu. So bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā assamaṃ āgamma nisīditvā cintesi "nāhaṃ `āhāraṃ na labhāmī'ti pabbajito, siniddhāhāro nāmesa mānamadapurisamade vaḍḍheti, āhāramūlakassa ca dukkhassa anto natthi, yannūnāhaṃ vāpitaropitadhaññanibbattaṃ āhāraṃ pajahitvā pavattaphalabhojano bhaveyyan"ti. So tato paṭṭhāya tathā katvā ghaṭento vāyamanto sattāhabbhantare aṭṭha samāpattiyo pañca abhiññāyo ca nibbattesi. Tena vuttaṃ:- "vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ pajahiṃ niravasesato anekaguṇasampannaṃ pavattaphalamādiyiṃ. Tatthappadhānaṃ padahiṃ nisajjaṭṭhānacaṅkame abbhantaramhi sattāhe abhiññābalapāpuṇin"ti. Evaṃ abhiññābalaṃ patvā sumedhatāpase samāpattisukhena vītināmente dīpaṅkaro nāma satthā loke udapādi. Tassa paṭisandhijātisambodhidhammacakkappavattanesu sakalāpi dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, mahāviravaṃ viravi, dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ. Sumedhatāpaso samāpattisukhena vītināmento neva taṃ saddamassosi, na tānipi nimittāni addasa. Tena vuttaṃ:- "evaṃ me siddhipattassa vasībhūtassa sāsane dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako. Uppajjante ca jāyante bujjhante dhammadesane caturo nimitte nāddasaṃ jhānaratisamappito"ti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.

Tasmiṃ kāle dīpaṅkaradasabalo catūhi khīṇāsavasatasahassehi parivuto anupubbena cārikaṃ caramāno rammaṃ nāma nagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasati. Rammanagaravāsino "dīpaṅkaro kira samaṇissaro paramābhisambodhiṃ patvā pavattitapavaradhammacakko anupubbena cārikaṃ caramāno rammanagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasatī"ti sutvā sappinavanītādīni ceva bhesajjāni vatthacchādanāni ca gāhāpetvā gandhamālādihatthā yena buddho, yena dhammo, yena saṃgho, tanninnatappoṇatappabbhārā hutvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā ekamantaṃ nisinnā dhammadesanaṃ sutvā svātanāya nimantetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Te punadivase mahādānaṃ sajjetvā nagaraṃ alaṅkaritvā dasabalassa āgamanamaggaṃ alaṅkarontā udakabhinnaṭṭhānesu paṃsuṃ pakkhipitvā samaṃ bhūmitalaṃ katvā rajatapaṭṭavaṇṇavālukaṃ ākiranti, lājāni ceva pupphāni ca vikiranti, nānāvirāgehi vatthehi dhajapaṭāke ussāpenti, kadaliyo ceva puṇṇaghaṭapantiyo ca patiṭṭhāpenti. Tasmiṃ kāle sumedhatāpaso attano assamapadā. Uggantvā tesaṃ manussānaṃ uparibhāgena ākāsena gacchanto te haṭṭhatuṭṭhe manusse disvā "kiṃ nu kho kāraṇan"ti ākāsato oruyha ekamantaṃ ṭhito manusse pucchi "ambho kassa tumhe imaṃ maggaṃ alaṅkarothā"ti. Tena vuttaṃ:- "paccantadesavisaye nimantetvā tathāgataṃ tassa āgamanaṃ maggaṃ sodhenti tuṭṭhamānasā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.

Ahantena samayena nikkhamitvā sakassamā dhunanto vākacīrāni gacchāmi ambare tadā. Vedajātaṃ janaṃ disvā tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ orohitvāna gaganā manusse pucchi tāvade. `tuṭṭhahaṭṭho Pamudito vedajāto mahājano kassa sodhīyati maggo añjasaṃ vaṭumāyanan'"ti. Manussā āhaṃsu "bhante sumedha na tvaṃ jānāsi, dīpaṅkaradasabalo sammāsambodhiṃ patvā pavattitapavaradhammacakko cārikaṃ caramāno amhākaṃ nagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasati, mayantaṃ bhagavantaṃ nimantayimhā, tassetaṃ buddhassa bhagavato āgamanamaggaṃ alaṅkaromā"ti. Sumedhatāpaso cintesi "buddho"ti kho ghosamattakaṃpi loke dullabhaṃ, pageva buddhuppādo, mayāpi imehi manussehi saddhiṃ dasabalassa maggaṃ alaṅkarituṃ vaṭṭatī"ti. So te manusse āha "sace bho tumhe etaṃ maggaṃ buddhassa alaṅkarotha, mayhaṃpi ekaṃ okāsaṃ detha, ahaṃpi tumhehi saddhiṃ maggaṃ alaṅkarissāmī"ti. Te "sādhū"ti sampaṭicchitvā "sumedhatāpaso iddhimā"ti jānantā udakabhinnokāsaṃ sallakkhetvā "tvaṃ imaṃ ṭhānaṃ alaṅkarohī"ti adaṃsu. Sumedhatāpaso buddhārammaṇapītiṃ gahetvā cintesi "ahaṃ imaṃ okāsaṃ iddhiyā alaṅkarituṃ sakkomi, evaṃ alaṅkato pana mama manaṃ na paritosessati, ajja mayā kāyaveyyāvaccaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti paṃsuṃ āharitvā tasmiṃ padese pakkhipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.

Tassa tasmiṃ padese analaṅkateyeva dīpaṅkaradasabalo mahānubhāvānaṃ chaḷabhiññākhīṇāsavānaṃ catūhi satasahassehi parivuto devatāsu dibbagandhamālādīhi pūjayantīsu dibbasaṅgītesu pavattantesu manussesu mānusakagandhehi ceva mālādīhi ca pūjayantesu anantāya buddhalīḷhāya manosilātale vijambhamāno sīho viya taṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ maggaṃ paṭipajji. Sumedhatāpaso akkhīni ummīletvā alaṅkatamaggena āgacchantassa dasabalassa dvattiṃsamahāpurisa- lakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ asītyānubyañjanehi anurañjitaṃ byāmappabhāya samparivāritaṃ maṇivaṇṇagaganatale nānappakārā vijjulatā viya āveḷāveḷabhūtā ceva yugalayugalabhūtā ca chabbaṇṇaghanabuddharasmiyo vissajjentaṃ rūpaggappattaṃ attabhāvaṃ oloketvā "ajja mayā dasabalassa jīvitapariccāgaṃ kātuṃ vaṭṭati, mā bhagavā kalalaṃ akkami, maṇiphalakasetuṃ pana akkamanto viya saddhiṃ catūhi khīṇāsavasatasahassehi mama piṭṭhiṃ maddamāno gacchatu, taṃ me bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti kese mocetvā ajinacammajaṭāmaṇḍalavākacīrāni kāḷavaṇṇe kalale pattharitvā maṇiphalakasetu viya kalalapiṭṭhe nipajji. Tena vuttaṃ:- "te me puṭṭhā viyākaṃsu `buddho loke anuttaro dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako tassa sodhīyate maggo añjasaṃ vaṭumāyanaṃ'. `buddho'ti Mama sutvāna pīti uppajji tāvade `buddho buddho'ti kathayanto somanassaṃ pavedayiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.

Tattha ṭhatvā vicintesiṃ tuṭṭho saṃviggamānaso `idha bījāni ropissaṃ khaṇo ve mā upaccagā'. Yadi buddhassa sodhetha ekokāsaṃ dadātha me ahampi sodhayissāmi añjasaṃ vaṭumāyanaṃ. Adaṃsu te mamokāse sodhetuṃ añjasaṃ tadā `buddho buddho'ti cintento maggaṃ sodhemahaṃ tadā. Aniṭṭhite mamokāse dīpaṅkaro mahāmuni catūhi satasahassehi chaḷabhiññehi tādihi khīṇāsavehi vimalehi paṭipajji añjasaṃ jino. Paccuggamanā vattanti vajjanti bheriyo bahū āmoditā naramarū sādhukāraṃ pavattayuṃ. Devā manusse passanti manussā passanti devatā ubhopi te pañjalikā anuyanti tathāgataṃ. Devā dibbehi turiyehi manussā mānusakehi ca ubhopi te vajjayantā anuyanti tathāgataṃ. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pārichattakaṃ disodisaṃ okiranti ākāse nabhagā marū. 1- Campakaṃ salaḷaṃ nīpaṃ nāgapunnāgaketakaṃ disodisaṃ ukkhipanti bhūmitalagatā naRā. Kese muñcitvāhaṃ tattha vākacīraṃ ca cammakaṃ kalale pattharitvāna avakujjo nipajjahaṃ. @Footnote: 1 cha. ākāsanabhagatā marū.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.

Akkamitvāna maṃ buddho saha sissehi gacchatu mā kalale akkamittha 1- hitāya me bhavissatī"ti. So kalalapiṭṭhe nipannakova puna akkhīni ummīletvā dīpaṅkaradasabalassa buddhasiriṃ sampassamāno evaṃ cintesi "sace ahaṃ iccheyyaṃ, sabbakilese jhāpetvā saṃghanavako hutvā rammanagaraṃ paviseyyaṃ, aññātakavesena pana me kilese jhāpetvā nibbānapattiyā kiccaṃ natthi. Yannūnāhaṃ dīpaṅkaradasabalo viya paramābhisambodhiṃ patvā dhammanāvaṃ āropetvā mahājanaṃ saṃsārasāgarā uttāretvā pacchā parinibbāyeyyaṃ, idaṃ mayhaṃ paṭirūpan"ti. Tato aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji. Tena vuttaṃ:- "paṭhaviyaṃ nipannassa evaṃ me āsi cetaso `icchamāno ahaṃ ajja kilese jhāpaye mama. Kiṃ me aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha sabbaññutaṃ pāpuṇitvā mutto moce sadevake. Kiṃ me ekena tiṇṇena purisena thāmadassinā sabbaññutaṃ pāpuṇitvā santāressaṃ sadevake. Iminā me adhikārena katena purisuttame sabbaññutaṃ pāpuṇāmi tāremi janataṃ bahuṃ. Saṃsārasotaṃ chinditvā viddhaṃsetvā tayo bhave dhammanāvaṃ samāruyha santāressaṃ sadevake'"ti. @Footnote: 1 cha. mā na kalale akkamittho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.

Yasmā pana buddhattaṃ patthentassa manussattaṃ liṅgasampatti hetu satthāradassanaṃ pabbajjā guṇasampatti adhikāro ca chandatā aṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhati. 1- Manussattabhāvasmiṃyeva hi ṭhatvā buddhattaṃ patthentassa patthanā samijjhati, nāgassa vā supaṇṇassa vā devatāya vā patthanā no samijjhati. Manussattabhāvepi purisaliṅge ṭhitasseva patthanā samijjhati, itthiyā vā paṇḍakanapuṃsakaubhatobyañjanakānaṃ vā patthanā no samijjhati, purisassāpi tasmiṃ attabhāve arahattappattiyā hetusampannasseva patthanā samijjhati, no itarassa. Hetusampannassāpi jīvamānakabuddhasseva santike patthentassa patthanā samijjhati, parinibbute buddhe cetiyasantike vā bodhimūle vā patthentassa na samijjhati. Buddhānaṃ santike patthentassāpi pabbajjāliṅge ṭhitasseva samijjhati, no gihiliṅge ṭhitassa. Pabbajitassāpi pañcābhiññāaṭṭhasamāpattilābhinoyeva samijjhati, no itarassa imāya guṇasampattiyā virahitassa. Guṇasampannenāpi yena attano jīvitaṃ buddhānaṃ pariccattaṃ hoti, tassa iminā adhikārena adhikārasampannasseva samijjhati, na itarassa. Adhikārasampannassāpi yassa buddhakārakadhammānaṃ atthāya mahanto chando ca mahanto ussāho ca vāyāmo ca pariyeṭṭhi ca, tasseva samijjhati, na itarassa. @Footnote: 1 khu.buddha. 33/422.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.

Tatridaṃ chandamahantatāya opammaṃ:- sace hi evamassa "yo sakalacakkavāḷagabbhaṃ ekodakībhūtaṃ attano bāhubalena uttaritvā pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇāti. Yo vā pana sakalacakkavāḷagabbhaṃ veḷugumbasañchannaṃ byūhitvā madditvā padasā gacchanto pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇāti. Yo vā pana sakalacakkavāḷagabbhaṃ sattiyo ākoṭetvā nirantaraṃ sattiphalasamākiṇṇaṃ padasā akkamamāno pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇāti. Yo vā pana sakalacakkavāḷagabbhaṃ vītaccitaṅgārabharitaṃ pādehi maddamāno pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇātī"ti. Yo etesu ekampi attano dukkaraṃ na maññati, "ahaṃ etampi uttaritvā vā gantvā vā pāraṃ gahessasāmī"ti evaṃ mahantena chandena ca ussāhena ca vāyāmena ca pariyeṭṭhiyā ca samannāgato hoti, tassa patthanā samijjhati, na itarassa. Sumedhatāpaso pana ime aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji. Dīpaṅkaropi bhagavā āgantvā sumedhatāpasassa sīsabhāge ṭhatvā maṇisīhapañjaraṃ ugghāṭento viya pañcavaṇṇapasādasampannāni akkhīni ummīletvā kalalapiṭṭhe nipannaṃ sumedhatāpasaṃ disvā "ayaṃ tāpaso buddhattāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, samijjhissati nu kho etassa tthanā, udāhu no"ti anāgataṃsañāṇaṃ pesetvā upadhārento "ito kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkheyyāni atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissasatī"ti ñatvā ṭhitakova parisamajjhe byākāsi "passatha no tumhe imaṃ uggatapaṃ tāpasaṃ kalalapiṭṭhe nipannan"ti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.

"evaṃ bhante"ti. "ayaṃ buddhattāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, samijjhissati imassa patthanā, ito kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissati. Tasmiṃ panassa attabhāve kapilavatthu nāma nagaraṃ nivāso bhavissati, māyā nāma devī mātā, suddhodano nāma rājā pitā, aggasāvako upatisso nāma thero, dutiyasāvako kolito nāma, buddhupaṭṭhāko ānando nāma, aggasāvikā khemā nāma therī, dutiyasāvikā uppalavaṇṇā nāma therī bhavissati, paripakkañāṇo mahābhinikkhamanaṃ katvā mahāpadhānaṃ padahitvā nigrodhamūle pāyāsaṃ paṭiggahetvā nerañjarāya tīre paribhuñjitvā bodhimaṇḍaṃ āruyha assattharukkhamūle abhisambujjhissatī"ti. Tena vuttaṃ:- "dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho ussīsake maṃ ṭhatvāna idaṃ vacanamabravi `passatha imaṃ tāpasaṃ jaṭilaṃ uggatāpanaṃ aparimeyye ito kappe buddho loke bhavissati. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ. Ajapālarukkhamūlasmiṃ 1- nisīditvā tathāgato tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi 2- so jino paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti 3- tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo. @Footnote: 1 cha. ajapālarukkhamūle 2 cha. ada. 3 cha. bodhimūlamupehiti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.

Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. 1- Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā. Bodhi tassa bhagavato `assattho'ti pavuccatī'"ti. Sumedhatāpaso "mayhaṃ kira patthanā samijjhissatī"ti somanassappatto ahosi. Mahājano dīpaṅkaradasabalassa vacanaṃ sutvā "sumedhatāpaso kira buddhabījaṃ buddhaṅkuro"ti haṭṭhatuṭṭho ahosi. Evañcassa ahosi "yathā nāma puriso nadiṃ taranto ujukena titthena uttarituṃ asakkonto heṭṭhā titthena uttarati, evameva mayampi dīpaṅkaradasabalassa sāsane maggaphalaṃ alabhamānā anāgate yadā tvaṃ buddho bhavissasi, tadā tava sammukhā maggaphalaṃ sacchikātuṃ samatthā bhaveyyāmā"ti patthanaṃ ṭhapayiṃsu. Dīpaṅkaradasabalopi bodhisattaṃ pasaṃsitvā aṭṭhahi pupphamuṭṭhīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Tepi catusatasahassasaṅkhyā khīṇāsavā bodhisattaṃ gandhehi ceva mālāhi ca pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Devamanussā pana tatheva pūjetvā vanditvā pakkantā. Bodhisatto sabbesaṃ paṭikkantakāle sayanā vuṭṭhāya "pāramiyo vicinissāmī"ti puppharāsimatthake pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Evaṃ nisinne bodhisatte sakala dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā @Footnote: 1 cha. upaṭṭhissati taṃ jinaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.

Sādhukāraṃ datvā "ayya sumedhatāpasa porāṇakabodhisattānaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā `pāramiyo vicinissāmā'ti nisinnakāle yāni pubbanimittāni nāma paññāyanti, tāni sabbānipi ajja pātubhūtāni, nissaṃsayena tvaṃ buddho bhavissasi, mayametaṃ jānāma `yassetāni nimittāni paññāyanti, ekantena so buddho hoti' tvaṃ attano vīriyaṃ daḷhaṃ katvā paggaṇhā"ti bodhisattaṃ nānappakārāhi thutīhi abhitthuniṃsu. Tena vuttaṃ:- "idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ. 1- Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā. Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. Dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho mama kammaṃ pakittetvā dakkhiṇapādamuddhari. 2- Ye tattha āsuṃ 3- jinaputtā sabbe padakkhiṇamakaṃsu maṃ devā manussā asurā yakkhā 4- abhivādetvāna pakkamuṃ. Dassanaṃ me atikkante sasaṃghe lokanāyake sayanā vuṭṭhahitvāna pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. 5- Sukhena sukhito homi pāmojjena pamodito pītiyā ca abhissanno pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. @Footnote: 1 cha. buddhabījaṃ kira ayaṃ 2 cha. dakkhiṇaṃ @3 cha. tatthāsuṃ 4 cha. narā nāgā ca gandhabbā @5 cha. haṭṭhatuṭṭhena cittena āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.

Pallaṅkena nisīditvā evaṃ cintesihaṃ tadā `vasībhūto ahaṃ jhāne abhiññāpāramiṃ gato sahassiyamhi lokamhi isayo natthi me samā asamo iddhidhammesu alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ'. Pallaṅkābhujane mayhaṃ dasasahassādhivāsino mahānādaṃ pavattesuṃ dhuvaṃ buddho bhavissasi. Yā pubbe bodhisattānaṃ pallaṅkavaramābhuje nimittāni padissanti tāni ajja padissare. Sītaṃ byāpagataṃ hoti uṇhañca vūpasammati tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Dasasahassī lokadhātū nissaddā honti nirākulā tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Mahāvātā na vāyanti na sandanti savantiyo tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Thalajā jalajā pupphā sabbe pupphanti tāvade tepajja pupphitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. Latā vā yadivā rukkhā phalaṃ dhārenti 1- tāvade tepajja phalitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. Ākāsaṭṭhā ca bhummaṭṭhā ratanā jotanti tāvade tepajja ratanā jotanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Mānusakā ca dibbā ca turiyā vajjanti tāvade tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. @Footnote: 1 cha. phalabhārā honti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.

Vicittapupphā gaganā abhivassanti tāvade tepi ajja padissanti 1- dhuvaṃ buddho bhavissasi. Mahāsamuddo ābhujati dasasahassī pakampati tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Nirayepi dasasahasse aggī nibbanti tāvade tepajja nibbutā aggī dhuvaṃ buddho bhavissasi. Vimalo hoti suriyo sabbā dissanti tārakā tepi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Anovaṭṭhena udakaṃ mahiyā ubbhijji tāvade tampajjubbhijjate mahiyā dhuvaṃ buddho bhavissasi. Tārāgaṇā virocanti nakkhattā gaganamaṇḍale visākhā candimāyuttā dhuvaṃ buddho bhavissasi. Bilāsayā darīsayā nikkhamanti sakāsayā tepajja āsayā chuddhā dhuvaṃ buddho bhavissasi. Na hoti arati sattānaṃ santuṭṭhā honti tāvade tepajja sabbe santuṭṭhā dhuvaṃ buddho bhavissasi. Rogā tadūpasammanti jighacchā ca vinassati tānipajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Rāgo tadā tanu hoti doso moho vinassati tepajja vigatā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. Bhayaṃ tadā na bhavati ajjapetaṃ padissati tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi. @Footnote: 1 cha. pavassanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page29.

Rajo nuddhaṃsati uddhaṃ ajjapetaṃ padissati tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi. Aniṭṭhagandho pakkamati dibbagandho pavāyati sopajja vāyati gandho dhuvaṃ buddho bhavissasi. Sabbe devā padissanti ṭhapetvā ca arūpino 1- tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Yāvatā nirayā nāma sabbe dissanti tāvade tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Kuṭā 2- kavāṭā selā ca na hontāvaraṇā tadā ākāsabhūtā tepajja dhuvaṃ buddho bhavissasi. Cutī ca upapatti ca khaṇe tasmiṃ na vijjati tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ mā nivatta abhikkama mayampetaṃ vijānāma dhuvaṃ buddho bhavissasī"ti. Bodhisatto dīpaṅkaradasabalassa ca dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ ca vacanaṃ sutvā bhiyyoso mattāya sañjātussāho hutvā cintesi "buddhā nāma amoghavacanā, natthi buddhānaṃ kathāya aññathattaṃ. Yathā hi ākāse khittaleḍḍussa patanaṃ, jātassa maraṇaṃ, aruṇe uggate suriyassa uṭṭhānaṃ, āsayā nikkhantasīhassa sīhanādanadanaṃ, garugabbhāya itthiyā bhāramocanaṃ dhuvaṃ avassaṃbhāvī, evameva buddhānaṃ vacanaṃ nāma dhuvaṃ amoghaṃ, addhā ahaṃ buddho bhavissāmī"ti. Tena vuttaṃ:- "buddhassa vacanaṃ sutvā dasasahassīna cūbhayaṃ tuṭṭhahaṭṭho pamodito evaṃ cintesihantadā. Advejjhavacanā buddhā amoghavacanā jinā @Footnote: 1 cha. ṭhapayitvā arūpino 2 cha. kuṭṭā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.

Vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmihaṃ. Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmihaṃ. Yathāpi sabbasattānaṃ maraṇaṃ dhuvasassataṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathā rattikkhaye patte suriyassuggamanaṃ dhuvaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathā nikkhantasayanassa sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathā āpannasattānaṃ bhāramoropanaṃ dhuvaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassatan"ti. So "dhuvāhaṃ buddho bhavissāmī"ti evaṃ katasanniṭṭhāno buddhakārake dhamme upadhāretuṃ "kahaṃ nu kho buddhakārakā dhammā kiṃ uddhaṃ, udāhu adho, disāsu, vidisāsū"ti anukkamena sakalaṃ dhammadhātuṃ vicinanto porāṇakabodhisattehi āsevitanisevitaṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ disvā evaṃ attānaṃ ovadi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya paṭhamaṃ dānapāramiṃ pūreyyāsi. Yathā hi nikkujjito udakakumbho nissesaṃ katvā udakaṃ vamatiyeva, na puna paccāharati, evameva tvaṃpi dhanaṃ vā yasaṃ vā puttaṃ vā dāraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ vā anoloketvā sampattayācakānaṃ sabbaṃ icchiticchitaṃ nissesaṃ katvā dadamāno bodhirukkhamūle nisīditvā buddho bhavissasī"ti. Paṭhamaṃ dānapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.

"handa buddhakare dhamme vicināmi itocito uddhaṃ adho dasa disā yāvatā dhammadhātuyā. Vicinanto tadādakkhiṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ pubbakehi mahesīhi anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ. Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya dānapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi kumbho sampuṇṇo yassa kassaci adhokato vamate udakaṃ nissesaṃ na tattha parirakkhati tatheva yācake disvā hīnamukkaṭṭhamajjhime dadāhi dānaṃ nissesaṃ kumbho viya adhokato"ti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttariṃpi 1- upadhārayato dutiyaṃ sīlapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya sīlapāramiṃpi pūreyyāsi. Yathā hi camarīmigo nāma jīvitampi anoloketvā attano vālameva rakkhati, evaṃ tvampi ito paṭṭhāya jīvitampi anoloketvā sīlameva rakkhanto buddho bhavissasī"ti. Dutiyaṃ sīlapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ dutiyaṃ sīlapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya sīlapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. @Footnote: 1 cha. uttaripi. evaṃ sabbattha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.

Yathāpi camarī vālaṃ kismiñci paṭilaggitaṃ upeti maraṇaṃ tattha na vikopeti vāladhiṃ tatheva catūsu bhūmīsu sīlāni paripūraya parirakkha sabbadā sīlaṃ camarī viya vāladhin"ti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttariṃpi upadhārayato tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya nekkhammapāramiṃpi pūreyyāsi. Yathā hi ciraṃ bandhanāgāre vasamāno puriso na tattha sinehaṃ karoti, atha kho ukkaṇṭhitoyeva avasitukāmo hoti, evameva tvaṃpi sabbabhave bandhanāgārasadise katvā sabbabhavehi ukkaṇṭhito muccitukāmo hutvā nekkhammābhimukhova hohi, evaṃ buddho bhavissasī"ti. Tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya nekkhammapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathā aṭṭaghare 1- puriso ciraṃ vuṭṭho dukkhaddito 2- na tattha rāgaṃ janeti muttiṃyeva gavesati. Tatheva tvaṃ sabbabhave passa aṭṭaghare 3- viya nekkhammābhimukho hohi bhavato parimuttiyā"ti. @Footnote: 1 cha. andughare 2 cha. dukhaṭṭito. 3 cha. andughare

--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.

Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttariṃpi upadhārayato catutthaṃ paññā pāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya paññāpāramiṃpi pūreyyāsi, hīnamajjhimukkaṭṭhesu kañci avajjetvā sabbepi paṇḍite upasaṅkamitvā pañhaṃ puccheyyāsi. Yathā hi piṇḍapātacāriko bhikkhu hīnādibhedesu kulesu kiñci avajjetvā paṭipāṭiyā piṇḍāya caranto khippaṃ yāpanaṃ labhati, evaṃ tvampi sabbapaṇḍite upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanto buddho bhavissasī"ti. Catutthaṃ paññāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ catutthaṃ paññāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya paññāpāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi bhikkhu bhikkhanto hīnamukkaṭṭhamajjhime kulāni na vivajjento evaṃ labhati yāpanaṃ, tatheva tvaṃ sabbakālaṃ paripucchanto budhaṃ janaṃ paññāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttariṃpi upadhārayato pañcamaṃ vīriyapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya vīriyapāramiṃpi pūreyyāsi. Yathā hi sīho migarājā sabbairiyāpathesu daḷhavīriyo hoti, evaṃ tvaṃpi sabbabhavesu sabbairiyāpathesu daḷhavīriyo anolīnavīriyo samāno buddho bhavissasī"ti. Pañcamaṃ vīriyapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:-

--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.

"na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ pañcamaṃ vīriyapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya vīriyapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi sīho migarājā nisajjaṭṭhānacaṅkame alīnavīriyo hoti paggahitamano sadā tatheva tvaṃ sabbabhave paggaṇha 1- vīriyaṃ daḷhaṃ vīriyapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttariṃpi upadhārayato chaṭṭhaṃ khantipāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya khantipāramiṃpi pūreyyāsi, sammānanepi avamānanepi khamova bhaveyyāsi, yathā hi paṭhaviyaṃ nāma suciṃpi pakkhipanti, asuciṃpi, na tena paṭhavī sinehaṃ, na paṭighaṃ karoti, jamati sahati adhivāsetiyeva, evameva tvaṃpi sammānanepi avamānanepi khamova samāno buddho bhavissasī"ti. Chaṭṭhaṃ khantipāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. @Footnote: 1 ka. paggayha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.

Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tattha advejjhamānaso sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi paṭhavī nāma suciṃpi asuciṃpi ca sabbaṃ sahati nikkhepaṃ na karoti paṭighaddayaṃ 1- tatheva tvaṃpi sabbesaṃ sammānāvamānakkhamo khantipāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttariṃpi upadhārayato sattamaṃ saccapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya saccapāramiṃpi pūreyyāsi, asaniyā matthake patamānāyapi dhanādīnaṃ atthāya chandādivasena sampajānamusāvādaṃ nāma mā akāsi, yathā hi osadhitārakā nāma sabbautūsu attano gamanavīthiṃ jahitvā aññāya vīthiyā na gacchati, sakavīthiyāva gacchati, evameva tvaṃpi saccaṃ pahāya musāvādaṃ nāma akarontoyeva buddho bhavissasi"ti sattamaṃ saccapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ sattamaṃ saccapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tattha advejjhavacano sambodhiṃ pāpuṇissasi. @Footnote: 1 cha. paṭighaṃ tayā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.

Yathāpi osadhī nāma tulābhūtā sadevake samaye utuvasse vā na vokkamati vīthito tatheva tvaṃpi saccesu mā vokkamasi vīthito saccapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttariṃpi upadhārayato aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃpi disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya adhiṭṭhānapāramiṃpi pūreyyāsi, yaṃ adhiṭṭhāsi, tasmiṃ adhiṭṭhāne niccalo bhaveyyāsi. Yathā hi pabbato nāma sabbadisāsu vātesu paharantesu 1- na kampati na calati, attano ṭhāneyeva tiṭṭhati, evameva tvaṃpi attano adhiṭṭhāne niccalo hontova buddho bhavissasī"ti. Aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tattha tvaṃ acalo hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi pabbato selo acalo supatiṭṭhito na kampati bhusavātehi sakaṭṭhāneva tiṭṭhati tatheva tvaṃ adhiṭṭhāne sabbadā acalo bhava adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttariṃpi upadhārayato navamaṃ mettāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya navamaṃ mettāpāramiṃpi pūreyyāsi, @Footnote: 1 cha. vātehi pahaṭopi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.

Ahitesupi hitesupi ekacitto bhaveyyāsi. Yathā hi udakannāma pāpajanassapi kalyāṇajanassapi sītabhāvaṃ 1- ekasadisaṃ katvā pharati, evameva tvaṃpi sabbasattesu mettacittena ekacittova honto buddho bhavissasī"ti. Navamaṃ mettāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ navamaṃ mettāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya mettāya asamo hohi yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi udakaṃ nāma kalyāṇe pāpake jane samaṃ pharati sītena pavāheti rajomalaṃ tatheva tvaṃpi hitāhite 2- samaṃ mettāya bhāvaya mettāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Uttariṃpi upadhārayato dasamaṃ upekkhāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya upekkhāpāramiṃpi pūreyyāsi, sukhepi dukkhepi majjhattova bhaveyyāsi. Yathā hi paṭhavī nāma sucimpi asucimpi pakkhipamāne majjhattāva hoti, evameva tvaṃpi sukhadukkhesu majjhattova honto buddho bhavissasī"ti. Dasamaṃ upekkhāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ dasamaṃ upekkhāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. @Footnote: 1 cha. sītibhāvaṃ 2 cha. ahitahite

--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.

Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tulābhūto daḷho hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi paṭhavī nāma nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ upekkhati ubhopete kodhānunayavajjitā 1- tatheva tvaṃ sukhadukkhe tulābhūto sadā bhava upekkhāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. Tato cintesi "imasmiṃ loke bodhisattehi pūretabbā bodhiparipācanā buddhakārakadhammā ettakāyeva, dasa pāramiyo ṭhapetvā aññe natthi, imāpi dasa pāramiyo uddhaṃ ākāsepi natthi, heṭṭhā paṭhaviyaṃpi, puratthimādīsu disāsupi natthi, mayhaṃyeva pana hadayamaṃsabbhantare patiṭṭhitā"ti. Evaṃ tāsaṃ hadaye patiṭṭhitabhāvaṃ disvā sabbāpi tā daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya punappunaṃ sammasanto anulomapaṭilomaṃ sammasati, pariyante gahetvā ādiṃ pāpeti, ādimhi gahetvā pariyante ṭhapeti, majjhe gahetvā ubhato osāpeti, ubhato koṭīsu gahetvā majjhe osāpeti. Bāhirakabhaṇḍapariccāgo dānapāramī nāma, aṅgapariccāgo dānaupapāramī nāma, jīvitapariccāgo dānaparamatthapāramī nāmāti dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyo yantatelaṃ vinivaṭṭento viya mahāmeruṃ matthaṃ 2- katvā cakkavāḷamahāsamuddaṃ āluḷento viya ca sammasi. Tassevaṃ dasa pāramiyo sammasantassa dhammatejena catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā ayaṃ mahāpaṭhavī hatthinā akkantanaḷakalāpo viya, pīḷiyamānaṃ ucchuyantaṃ viya ca mahāviravaṃ viravamānā saṅkampi sampakampi sampavedhi, kulālacakkaṃ viya telayantacakkaṃ viya ca paribbhami. Tena vuttaṃ:- @Footnote: 1 cha. kopānunayavajjitā 2 ka. mahāsinerumatthakaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.

"ettakāyeva te loke ye dhammā bodhipācanā taduddhaṃ 1- natthi aññatra daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha. Ime dhamme sammasato sabhāvasarasalakkhaṇe dhammatejena vasudhā dasasahassī pakampatha. Calatī ravatī paṭhavī ucchuyantaṃva pīḷitaṃ telayante yathā cakkaṃ evaṃ kampati medanī"ti. Mahāpaṭhaviyā kampamānāya rammanagaravāsino saṇṭhātuṃ asakkontā yugantavātabbhāhatā mahāsālā viya mucchitamucchitāva papatiṃsu. Ghaṭādīni kulālabhājanāni pavaṭṭantāni aññamaññaṃ paharantāni cuṇṇavicuṇṇāni ahesuṃ. Mahājano bhītatasito satthāraṃ upasaṅkamitvā "kinnu kho bhagavā `nāgāvaṭṭo ayaṃ, bhūtayakkhadevatāsu aññatarāvaṭṭo'ti na hi mayaṃ etaṃ jānāma, apica kho sabbopi ayaṃ mahājano upadduto, kinnu kho imassa lokassa pāpakaṃ bhavissati, udāhu kalyāṇaṃ, kathetha no etaṃ kāraṇan"ti āha. Atha satthā tesaṃ kathaṃ sutvā "tumhe mā kho bhāyittha, mā cintayittha, natthi vo itonidānaṃ bhayaṃ, yo so mayā ajja sumedhapaṇḍito `anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī'ti byākato, so idāni dasa pāramiyo sammasati, tassa dasa pāramiyo sammasantassa vilokentassa 2- dhammatejena sakaladasasahassī lokadhātu ekappahārena kampati ceva ravati cā"ti āha. Tena vuttaṃ:- "yāvatā parisā āsi buddhassa parivesane pavedhamānā sā tattha mucchitā sesi bhūmiyaṃ. Ghaṭānekasahassāni kumbhīnañca satā bahū sañcuṇṇamathitā tattha aññamaññaṃ paghaṭṭitā. @Footnote: 1 cha. tatuddhaṃ 2 cha. viloḷentassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.

Ubbiggā tasitā bhītā bhantā byathitamānasā mahājanā samāgamma dīpaṅkaramupāgamuṃ. Kiṃ bhavissati lokassa kalyāṇaṃ atha pāpakaṃ sabbo upadduto loko taṃ vinodehi cakkhuma. Tesaṃ tahā saññāpesi dīpaṅkaro mahāmuni vissaṭṭhā 1- hotha mā bhātha imasmiṃ paṭhavikampane. Yamahaṃ ajja byākāsiṃ buddho loke bhavissati eso sammasatī dhammaṃ buddhabhūmimasesato tenāyaṃ kampitā paṭhavī dasasahassī sadevake"ti. Mahājano tathāgatassa vacanaṃ sutvā haṭṭhatuṭṭho mālāgandhavilepanaṃ ādāya rammanagarā nikkhamitvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā mālādīhi pūjetvā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā rammanagarameva pāvisi. Bodhisattopi dasa pāramiyo sammasitvā vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya nisinnāsanā vuṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "buddhassa vacanaṃ sutvā mano nibbāyi tāvade sabbe maṃ upasaṅkamma punapi abhivandisuṃ. Samādiyitvā buddhaguṇaṃ daḷhaṃ katvāna mānasaṃ dīpaṅkaraṃ namassitvā āsanā vuṭṭhahiṃ tadā"ti. Atha bodhisattaṃ āsanā vuṭṭhahantaṃ sakaladasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā dibbehi mālāgandhehi pūjetvā vanditvā "ayya sumedhatāpasa tayā ajja dīpaṅkaradasabalassa pādamūle mahatī patthanā patthitā, sā te anantarāyena samijjhatu, mā te bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā ahosi, sarīre appamattakopi rogo mā @Footnote: 1 cha. vissatthā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.

Uppajji, khippaṃ pāramiyo pūretvā sammāsambodhiṃ paṭibujjha 1-, yathā pupphūpagā phalūpagā rukkhā samaye pupphanti ceva phalanti ca, tatheva tvaṃpi taṃ samayaṃ anatikkamitvā khippaṃ sambodhimuttamaṃ phusassū"ti ādīni thutimaṅgalāni payirudāhaṃsu, evaṃ payirudāhitvā attano attano devaṭṭhānameva agamaṃsu. Bodhisattopi devatāhi abhitthuto "ahaṃ dasa pāramiyo pūretvā kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake buddho bhavissāmī"ti vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya nabhaṃ abbhuggantvā himavantameva agamāsi. Tena vuttaṃ:- "dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ devā mānusakā ubho samokiranti pupphehi vuṭṭhahantassa āsanā. Vedayanti ca te tuṭṭhiṃ devā mānusakā ubho mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ taṃ labhassu yathicchitaṃ. Sabbītiyo vivajjantu soko rogo vinassatu mā te bhavatvantarāyo 2- phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ. Yathā samaye sampatte 3- pupphanti pupphino dumā tatheva tvaṃ mahāvīra buddhañāṇena pupphasu. Yathā ye keci sambuddhā pūrayuṃ dasa pāramī tatheva tvaṃ mahāvīra pūraya dasapāramī. Yathā ye keci sambuddhā bodhimaṇḍamhi bujjhare tatheva tvaṃ mahāvīra bujjhassu jinabodhiyaṃ. @Footnote: 1 cha. paṭivijjha 2 cha. bhavanatvantarāyā @3 cha. yathāpi samaye patte

--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.

Yathā ye keci sambuddhā dhammacakkaṃ pavattayuṃ tatheva tvaṃ mahāvīra dhammacakkaṃ pavattaya. Puṇṇamāye yathā cando paripuṇṇo 1- virocati tatheva tvaṃ puṇṇamano viroca dasasahassiyaṃ. Rāhumutto yathā suriyo tāpena atirocati tatheva lokā muccitvā viroca siriyā tuvaṃ. Yathā yā kāci nadiyo osaranti mahodadhiṃ evaṃ sadevakā lokā osarantu tavantike tehi thutappasattho so dasa dhamme samādiya te dhamme paripūrento pavanaṃ pāvisī tadā"ti. Rammanagaravāsinopi kho nagaraṃ pavisitvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ adaṃsu. Satthā tesaṃ dhammaṃ desetvā mahājanaṃ saraṇādīsu patiṭṭhāpetvā rammanagaramhā nikkhamitvā tato uddhaṃpi yāvatāyukaṃ tiṭṭhanto sabbaṃ buddhakiccaṃ katvā anukkamena anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ buddhavaṃse vuttanayeneva veditabbaṃ. Vuttaṃ hi tattha:- "tadā te bhojayitvāna sasaṃghaṃ lokanāyakaṃ upagañchuṃ 2- saraṇaṃ tassa dīpaṅkarassa satthuno. Saraṇāgamane kañci niveseti tathāgato kañci pañcasu sīlesu sīle dasavidhe paraṃ. Kassaci deti sāmaññaṃ caturo phalamuttame kassaci asame dhamme deti so paṭisambhidā. @Footnote: 1 cha. parisuddho. 2 cha. upagacchu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.

Kassaci varasamāpattiyo aṭṭha deti narāsabho tisso kassaci vijjāyo chaḷabhiññā pavecchati. Tena yogena janakāyaṃ ovadati mahāmuni tena vitthārikaṃ āsi lokanāthassa sāsanaṃ. Mahāhanusabhakkhandho 1- dīpaṅkarasanāmako bahū jane tārayati parimoceti duggatiṃ. Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā satasahassepi yojane khaṇena upagantvāna bodheti taṃ mahāmuni. Paṭhamābhisamaye buddho koṭisatamabodhayi dutiyābhisamaye nātho navutikoṭimabodhayi. Yadā ca devabhavanamhi buddho dhammamadesayi navutikoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ dīpaṅkarassa satthuno koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo. Puna nāradakūṭamhi pavivekagate jine khīṇāsavā vītamalā samiṃsu satakoṭiyo. Yamhi kāle mahāvīro sudassanasiluccaye navutikoṭisahassehi pavāresi mahāmuni. Ahaṃ tena samayena jaṭilo uggatāpano antalikkhamhi caraṇo pañcābhiññāsu pāragū. @Footnote: 1 ka. mahāhan usabhakkhandho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.

Dasavīsasahassānaṃ dhammābhisamayo ahu ekadvinnaṃ abhisamayo gaṇanāto asaṅkhiyo 1- vitthārikaṃ bāhujaññaṃ iddhaṃ phītaṃ ahū tadā dīpaṅkarassa bhagavato sāsanaṃ suvisodhitaṃ. Cattāri satasahassāni chaḷabhiññā mahiddhikā dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ parivārenti sabbadā. Ye keci tena samayena jahanti mānusambhavaṃ appattamānasā sekhā garahitā bhavanti te. Supupphitaṃ pāvacanaṃ arahantehi tādihi khīṇāsavehi vimalehi upasobhati sadevake. Nagaraṃ rammavatī nāma sudevo nāma khattiyo sumedhā nāma janikā dīpaṅkarassa satthuno. Dasa vassasahassāni agāraṃ ajjhāvasī jino haṃsā koñcā māyurā kkhya 2- tayo pāsādamuttamā. Tīṇi satasahassāni nāriyo samalaṅkatā padumā nāma sā nārī usabhakkhandho ca atrajo. Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami anūnadasamāsāni padhānaṃ padahī jino. Padhānacāraṃ caritvāna abujjhi mānasā muni brahmunā yācito santo dīpaṅkaro mahāmuni. @Footnote: 1 cha. asaṅkhiyā 2 cha. mayūrākhyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.

Vattacakko mahāvīro nandārāme vasī jino nisinno sirisamūlamhi akāsi titthiyamaddanaṃ. Sumaṅgalo ca tisso ca ahesuṃ aggasāvakā sāgato nāmupaṭṭhāko dīpaṅkarassa satthuno. Nandā ceva sunandā ca ahesuṃ aggasāvikā bodhi tassa bhagavato pipphalīti pavuccati. Asītihatthamubbedho dīpaṅkaro mahāmuni sobhati dīparukkhova sālarājāva phullito. Satasahassavassāni āyu tassa mahesino tāva tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ. Jotayitvāna saddhammaṃ santāretvā mahājanaṃ jalitvā aggikkhandhova nibbuto so sasāvako. Sā ca iddhī so ca yaso tāni ca pādesu cakkaratanāni sabbaṃ tamantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā"ti. Dīpaṅkarassa pana bhagavato aparabhāge ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṃ, dutiye koṭisahassaṃ, tatiye navutikoṭiyo. Tadā bodhisatto vijitācī nāma cakkavattī hutvā koṭisatasahassasaṅkhassa buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ adāsi. Satthā bodhisattaṃ "buddho bhavissasī"ti byākaritvā dhammaṃ desesi. So satthu dhammakathaṃ sutvā rajjaṃ niyyādetvā pabbaji. So tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha samāpattiyo pañca abhiññāyo ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.

Uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Koṇḍaññabuddhassa pana rammavatī nāma nagaraṃ, sunando nāma khattiyo pitā, sujātā nāma devī mātā, bhaddo ca subhaddo ca dve aggasāvakā, anuruddho nāma upaṭṭhāko, tissā ca upatissā ca dve aggasāvikā, sālakalyāṇī bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ, vassasatasahassaṃ āyuppamāṇaṃ ahosi. Dīpaṅkarassa aparena koṇḍañño nāma nāyako anantatejo amitayaso appameyyo durāsadoti. Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe cattāro buddhā nibbattiṃsu maṅgalo sumano revato sobhitoti. Maṅgalassa bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Tesu paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye koṭisahassaṃ, tatiye navutikoṭiyo. Vemātikabhātā kirassa ānandakumāro nāma navutikoṭisaṅkhāya parisāya saddhiṃ dhammassavanatthāya satthu santikaṃ agamāsi. Satthā tassa anupubbikathaṃ kathesi. So saddhiṃ parisāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Satthā tesaṃ kulaputtānaṃ pubbacaritaṃ olokento iddhimayapattacīvarassa upanissayaṃ disvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā "etha bhikkhavo"ti āha. Sabbe taṃ khaṇaṃyeva 1- iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassikattherā viya ākappasampannā hutvā satthāraṃ vanditvā parivārayiṃsu. Ayamassa tatiyo sāvakasannipāto ahosi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.

Yathā pana aññesaṃ buddhānaṃ samantā asītihatthappamāṇāyeva sarīrappabhā ahosi, na evaṃ tassa. Tassa pana bhagavato sarīrappabhā niccakālaṃ dasasahassīlokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. Rukkhapaṭhavī- pabbatasamuddādayo antamaso ukkhalikādīni upādāya suvaṇṇapaṭṭa- pariyonaddhā viya ahesuṃ. Āyuppamāṇaṃ panassa navutivassasahassāni ahosi. Ettakaṃ kālaṃ candimasuriyādayo attano pabhāya virocituṃ nāsakkhiṃsu. Rattindivassa paricchedo na paññāyittha. Divā suriyālokena viya sattā niccaṃ buddhālokeneva vicariṃsu. Sāyaṃ pupphitakusumānaṃ pāto ravanakasakuṇādīnañca vasena loko rattindivaparicchedaṃ sallakkhesi. Kiṃ pana aññesaṃ buddhānaṃ ayamānubhāvo natthīti? no natthīti. Tepi hi ākaṅkhamānā dasasahassiṃ vā lokadhātuṃ tato vā bhiyyo ābhāya phareyyuṃ. Maṅgalassa pana bhagavato pubbapatthanāvasena aññesaṃ byāmappabhā viya sarīrappabhā niccakālameva dasasahassīlokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. So kira bodhisattacariyakāle vessantarasadise attabhāve ṭhito saputtadāro vaṅkapabbatasadise pabbate vasi. Atheko kharadāṭhiko nāma yakkho mahāpurisassa dānajjhāsayataṃ sutvā brāhmaṇavaṇṇena upasaṅkamitvā mahāsattaṃ dve dārake yāci. Mahāsatto "dadāmi brāhmaṇassa puttake"ti haṭṭhapahaṭṭho udakapariyantaṃ paṭhaviṃ kampento dvepi dārake adāsi. Yakkho caṅkamanakoṭiyaṃ @Footnote: 1 cha. taṅkhaṇaṃyeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.

Ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhatvā passantasseva mahāsattassa mūlakalāpe viya dve dārake khādi. Mahāpurisassa yakkhaṃ oloketvā mukhe vivaṭamatte aggijālaṃ viya lohitadhāraṃ uggiramānaṃ tassa mukhaṃ disvāpi kesaggamattaṃpi domanassaṃ na uppajji. "sudinnaṃ vata me dānan"ti cintayamānassa panassa sarīre mahantaṃ pītisomanassaṃ udapādi. So "imassa me nissandena anāgate imināva nīhārena rasmiyo nikkhamantū"ti patthanaṃ akāsi. Tassa taṃ patthanaṃ nissāya buddhabhūtassa sarīrato rasmiyo nikkhamitvā ettakaṃ ṭhānaṃ phariṃsu. Aparaṃpissa pubbacaritaṃ atthi. So kira bodhisattakāle ekassa buddhassa cetiyaṃ disvā "imassa buddhassa mayā jīvitaṃ pariccajituṃ vaṭṭatī"ti daṇḍadīpikāveṭhananiyāmena sakalasarīraṃ pariveṭhetvā ratanamattamakulaṃ satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sappissa pūrāpetvā tattha sahassavaṭṭiyo jāletvā taṃ sīsenādāya sakalasarīraṃ jālāpetvā cetiyaṃ padakkhiṇaṃ karonto sakalarattiṃ vītināmesi. Evaṃ yāva aruṇuggamanā vāyamantassāpissa lomakūpamattaṃpi usumaṃ na gaṇhi. Padumagabbhaṃ paviṭṭhakālo viya ahosi. Dhammo hi nāmesa attānaṃ rakkhantaṃ rakkhati. Tenāha bhagavā "dhammo have rakkhati dhammacāriṃ dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti esānisaṃso dhamme suciṇṇe na duggatiṃ gacchati dhammacārī"ti 1-. Imassapi kammassa nissandena tassa bhagavato sarīrobhāso dasasahassīlokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. @Footnote: 1 khu. thera. 26/314. khu. jā. 27/290.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.

Tadā amhākaṃ bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā "satthāraṃ nimantessāmī"ti upasaṅkamitvā madhuradhammakathaṃ sutvā "sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha bhante"ti āha. "brāhmaṇa kittakehi te bhikkhūhi attho"ti. "kittakā pana vo bhante parivārā bhikkhū"ti āha. Tadā pana satthu paṭhamasannipātoyeva hoti, tasmā "koṭisatasahassan"ti āha. "bhante sabbehipi saddhiṃ mayhaṃ gehe bhikkhaṃ gaṇhathā"ti. Satthā adhivāsesi. Brāhmaṇo svātanāya nimantetvā gehaṃ gacchanto cintesi "ahaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattavatthādīni dātuṃ sakkomi, nisīdanaṭṭhānaṃ pana kathaṃ bhavissatī"ti. Tassa sā cintā caturāsītiyojanasahassamatthake ṭhitassa devarañño paṇḍukambalasilāsanassa uṇhabhāvaṃ janesi. Sakko "ko nu kho maṃ imasmā ṭhānā cāvetukāmo"ti dibbacakkhunā olokento mahāpurisaṃ disvā "suruci nāma brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ nimantetvā nisīdanaṭṭhānatthāya cintesi, mayāpi tattha gantvā puññakoṭṭhāsaṃ gahetuṃ vaṭṭatī"ti vaḍḍhakivaṇṇaṃ nimminitvā vāsipharasuhattho mahāpurisassa purato pāturahosi. So "atthi nu kho kassaci bhatiyā kattabban"ti āha. Mahāpuriso taṃ disvā "kiṃ kammaṃ karissasī"ti āha. "mama ajānanasippaṃ nāma natthi, gehaṃ vā maṇḍapaṃ vā yo yaṃ kāreti, tassa taṃ kātuṃ jānāmī"ti. "tenahi mayhaṃ kammaṃ atthī"ti. "kiṃ ayyā"ti. "svātanāya me koṭisatasahassabhikkhū nimantitā, tesaṃ nisīdanamaṇḍapaṃ karissasī"ti. "ahaṃ nāma kareyyaṃ, sace me bhatiṃ dātuṃ sakkhissathā"ti. "sakkhissāmi tātā"ti. "sādhu karissāmī"ti gantvā ekaṃ padesaṃ olokesi. Dvādasaterasayojanappamāṇo padeso kasiṇamaṇḍalaṃ viya samatalo ahosi. So "ettake ṭhāne sattaratanamayo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.

Maṇḍapo uṭṭhahatū"ti cintetvā olokesi, tāvadeva paṭhaviṃ bhinditvā maṇḍapo uṭṭhahi, tassa sovaṇṇamayesu thambhesu rajatamayā ghaṭakā ahesuṃ, rajatamayesu sovaṇṇamayā, maṇitthambhesu pavāḷamayā, pavāḷamayesu thambhesu maṇimayā, sattaratanamayesu sattaratanamayāva ghaṭakā ahesuṃ. Tato "maṇḍapassa antarantarena kiṅkiṇikajālaṃ olambatū"ti olokesi, saha olokaneneva kiṅkiṇikajālaṃ olambi, yassa mandavāteritassa pañcaṅgikasseva turiyassa madhurasaddo niggacchati, dibbasaṅgītappavattanakālo viya hoti. "antarantarā gandhadāmamālādāmāni olambantū"ti cintesi, gandhadāmamālādāmāni olambiṃsu. "koṭisatasahassasaṅkhānaṃ bhikkhūnaṃ āsanāni ca ādhārakāni ca paṭhaviṃ bhinditvā uṭṭhahantū"ti cintesi, tāvadeva uṭṭhahiṃsu. "koṇe koṇe ekekā udakacāṭiyo uṭṭhahantū"ti cintesi, udakacāṭiyo uṭṭhahiṃsu. Ettakaṃ māpetvā brāhmaṇassa santikaṃ gantvā "ehi ayya, tava maṇḍapaṃ oloketvā mayhaṃ bhatiṃ dehī"ti āha. Mahāpuriso gantvā maṇḍapaṃ olokesi, olokentassevassa sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā nirantaraṃ phuṭṭhaṃ ahosi. Athassa maṇḍapaṃ olokayato etadahosi "nāyaṃ maṇḍapo manussabhūtena kato, mayhaṃ pana ajjhāsayaṃ mayhaṃ guṇaṃ āgamma addhā sakkassa bhavanaṃ uṇhaṃ ahosi, tato sakkena devaraññā ayaṃ maṇḍapo kato bhavissatī"ti. "na kho pana me yuttaṃ evarūpe maṇḍape ekadivasaṃyeva dānaṃ dātuṃ, sattāhaṃ dassāmī"ti cintesi. Bāhirakadānaṃ hi kittakaṃpi samānaṃ bodhisattānaṃ tuṭṭhiṃ kātuṃ na sakkoti, alaṅkatasīsaṃ pana chinditvā añjitaakkhīni uppāṭetvā hadayamaṃsaṃ vā ubbattetvā dinnakāle bodhisattānaṃ cāgaṃ nissāya tuṭṭhi nāma hoti. Amhākaṃpi hi bodhisattassa sivirājajātake

--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.

Devasikaṃ pañcasatasahassakahāpaṇāni vissajjetvā catūsu dvāresu nagaramajjhe ca dānaṃ dentassa taṃ dānaṃ cāgatuṭṭhiṃ uppādetuṃ nāsakkhi. Yadā panassa brāhmaṇavaṇṇena āgantvā sakko devarājā akkhīni yāci, tadā tāni uppāṭetvā dadamānasseva hāso uppajji, kesaggamattaṃpi cittassa aññathattaṃ nāhosi. Evaṃ dinnadānaṃ nissāya bodhisattānaṃ titti nāma natthi. Tasmā sopi mahāpuriso "sattāhaṃ mayā koṭisatasahassasaṅkhānaṃ bhikkhūnaṃ dānaṃ dātuṃ vaṭṭatī"ti cintetvā tasmiṃ maṇḍape buddhappamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ gavapānannāma dānaṃ adāsi. Gavapānanti mahante mahante kolambe khīrassa pūretvā uddhanesu āropetvā ghanapākapakke khīre thoke taṇḍule pakkhipitvā pakkamadhusakkarācuṇṇasappīhi abhisaṅkhataṃ bhojanaṃ vuccati. Manussāyeva pana parivisituṃ nāsakkhiṃsu, devāpi ekantarikā hutvā parivisiṃsu. Dvādasaterasayojanappamāṇaṭṭhānampi bhikkhū gaṇhituṃ nappahosiyeva, te pana bhikkhū attano attano ānubhāvena nisīdiṃsu. Pariyosānadivase sabbabhikkhūnaṃ patte dhovāpetvā bhesajjatthāya sappinavanītamadhuphāṇitādīni pūretvā ticīvarehi saddhiṃ adāsi, saṅghanavakabhikkhunā laddhacīvarasāṭakā satasahassagghanakā adāsi. Satthā anumodanaṃ karonto "ayaṃ puriso evarūpaṃ mahādānaṃ adāsi. Ko nu kho bhavissatī"ti upadhārento "anāgate kappasatasahassādhikānaṃ dvinnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissatī"ti disvā mahāpurisaṃ āmantetvā "tvaṃ ettakaṃ nāma kālaṃ atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissasī"ti byākāsi. Mahāpuriso byākaraṇaṃ sutvā "ahaṃ kira buddho bhavissāmi, ko me gharāvāsena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.

Attho, pabbajissāmī"ti cintetvā tathārūpaṃ sampattiṃ kheḷapiṇḍaṃ viya chaḍḍetvā satthu santike pabbaji, pabbajitvā buddhavacanaṃ uggaṇhitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosāne brahmaloke nibbatti. Maṅgalassa pana bhagavato nagaraṃ uttaraṃ nāma ahosi, mātāpi uttarā nāma devī, pitāpi uttaro nāma khattiyo, sudevo ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, pālito nāma upaṭṭhāko, sīvalī ca asokā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho nāma bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi. Navutivassasahassāni ṭhatvā parinibbāyi. Parinibbute pana tasmiṃ bhagavati ekappahāreneva dasacakkavāḷasahassāni ekandhakārāni ahesuṃ, sabbacakkavāḷesu manussānaṃ mahantaṃ ārodanaparidevanaṃ ahosi. Koṇḍaññassa aparena maṅgalo nāma nāyako tamaṃ loke nihantvāna dhammokkamabhidhārayīti. Evaṃ dasasahassīlokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo. So "buddho uppanno"ti sutvā ñātisaṃghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbaturiyehi upahāraṃ kāretvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā "anāgate buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa bhagavato nagaraṃ khemaṃ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve

--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.

Aggasāvakā, udeno nāma upaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho ca bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Maṅgalassa aparena sumano nāma nāyako sabbadhammehi asamo sabbasattānamuttamoti. Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte gaṇanā nāma natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasi añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅgena pūjaṃ akāsi. Sopi taṃ "buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitāpi vipulo nāma khattiyo, mātā vipulā nāma devī, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāmupaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhi vassasahassānīti. Sumanassa aparena revato nāma nāyako anūpamo asadiso atulo uttamo jinoti. Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ "buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammannāma

--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.

Ahosi, pitāpi sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma devī, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāmupaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, aṭṭhapaññāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti. Revatassa aparena sobhito nāma nāyako samāhito santacitto asamo appaṭipuggaloti. Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī padumo nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte aṭṭhabhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha. Tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So "buddho uppanno"ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ adāsi. Satthāpi naṃ "anāgate buddho bhavissasī"ti byākāsi. Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāmupaṭṭhāko, sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaññāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti. Sobhitassa aparena sambuddho dipaduttamo anomadassī amitayaso tejasī duratikkamoti. Tassa aparabhāge padumo nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye tīṇi satasahassāni, tatiye agāmake araññe mahāvanasaṇḍavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ dve satasahassāni. Tadā tathāgate

--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.

Tasmiṃ vanasaṇḍe vasante bodhisatto sīho hutvā satthāraṃ nirodhasamāpattiṃ samāpannaṃ disvā pasannacitto vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pītisomanassajāto tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattāhaṃ buddhārammaṇapītiṃ avijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jīvitapariccāgaṃ katvā payirupāsamāno aṭṭhāsi. Satthā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhito sīhaṃ oloketvā "bhikkhusaṃghepi cittaṃ pasādetvā saṃghaṃ vandissatī"ti "bhikkhusaṃgho āgacchatū"ti cintesi. Bhikkhū tāvadeva āgamiṃsu. Sīho saṃghe cittaṃ pasādesi. Satthā tassa manaṃ oloketvā "anāgate buddho bhavissasī"ti byākāsi. Padumassa pana bhagavato campakannāma nagaraṃ ahosi, asamo nāma rājā pitā, asamā nāma devī mātā, sālo ca upasālo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāmupaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, soṇarukkho nāma bodhi, aṭṭhapaññāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, āyu vassasatasahassanti. Anomadassissa aparena sambuddho dipaduttamo padumo nāma nāmena asamo appaṭipuggaloti. Tassa aparabhāge nārado nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcasu abhiññāsu aṭṭhasu ca samāpattīsu ciṇṇavasī hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ datvā lohitacandanena pūjaṃ akāsi. Sopi taṃ "anāgate buddho bhavissasī"ti byākāsi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.

Tassa bhagavato dhaññavatī nāma nagaraṃ ahosi, sudevo nāma khattiyo pitā, anomā nāma mātā, bhaddapālo ca jitamitto ca dve aggasāvakā, vāseṭṭho nāmupaṭṭhāko, uttarā ca phagguṇī ca dve aggasāvikā, mahāsoṇarukkho nāma bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, navutivassasahassāni āyūti. Padumassa aparena sambuddho dipaduttamo nārado nāma nāmena asamo appaṭipuggaloti. Nāradabuddhassa aparabhāge ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā ito satasahassakappamatthake ekasmiṃ kappe ekova padumuttarabuddho nāma udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhame koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye vebhārapabbate navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto jaṭilo nāma mahāraṭṭhiyo hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa sacīvaraṃ dānaṃ adāsi. Sopi naṃ "anāgate buddho bhavissasī"ti byākāsi. Padumuttarassa pana bhagvato kāle titthiyā nāma nāhesuṃ, sabbe devamanussā buddhameva saraṇaṃ agamaṃsu. Tassa nagaraṃ haṃsavatī nāma ahosi, pitā ānando nāma khattiyo, mātā sujātā nāma devī, devalo ca sujāto ca dve aggasāvakā, sumano nāmupaṭṭhāko, amitā ca asamā ca dve aggasāvikā, salaḷarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā samantato dvādasa yojanāni gaṇhi, vassasatasahassaṃ āyūti. Nāradassa aparena sambuddho dipaduttamo padumuttaro nāma jino akkhobho sāgarūpamoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.

Tassa aparabhāge sattati kappasahassāni atikkamitvā sumedho ca sujāto cāti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Sumedhassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte sudassananagare koṭisatakhīṇāsavā ahesuṃ, dutiye pana navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uttaro nāma māṇavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭidhanaṃ vissajjetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ datvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji. Sopi naṃ "anāgate buddho bhavissasī"ti byākāsi. Sumedhassa bhagavato sudassanannāma nagaraṃ ahosi, sudatto nāma rājā pitā, mātāpi sudattā nāma, saraṇo ca sabbakāmo ca dve aggasāvakā, sāgaro nāmupaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, mahānimbarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu navuti vassasahassānīti. Padumuttarassa aparena sumedho nāma nāyako durāsado uggatejo sabbalokuttamo munīti. Tassa aparabhāge sujāto nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipāta ahesuṃ. Paṭhamasannipāte saṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye paññāsaṃ, tatiye cattāḷīsaṃ. Tadā bodhisatto cakkavattirājā hutvā "buddho uppanno"ti sutvā upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa saddhiṃ sattahi ratanehi catumahādīparajjaṃ datvā satthu santike pabbaji. Sakalaraṭṭhavāsino raṭṭhuppādaṃ gahetvā ārāmikakiccaṃ sādhentā buddhappamukhassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.

Bhikkhusaṃghassa niccaṃ mahādānaṃ adaṃsu. Sopi naṃ satthā "anāgate buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa bhagavato nagaraṃ sumaṅgasaṃ nāma ahosi, uggato nāma rājā pitā, pabhāvatī nāma mātā, sudassano ca sudevo ca dve aggasāvakā, nārado nāmupaṭṭhāko, nāgā ca nāgasamālā ca dve aggasāvikā, mahāveḷurukkho bodhi. So kira mandacchiddo ghanakkhandho upari niggatāhi mahāsākhāhi morapiñchakalāpo viya virocittha. Tassa bhagavato sarīraṃ paṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, āyu navuti vassasahassānīti. Tattheva maṇḍakappamhi sujāto nāma nāyako sīhahanusabhakkhandho 1- appameyyo durāsadoti. Tassa aparabhāge ito aṭṭhārasakappasatamatthake ekasmiṃ kappe piyadassī atthadassī dhammadassīti tayo buddhā nibbattiṃsu. Piyadassissāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhame koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto kassapo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṅgato hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā koṭisatasahassadhanapariccāgena saṃghārāmaṃ kāretvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāsi. Atha naṃ satthā "aṭṭhārasakappasataccayena buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa bhagavato anomannāma nagaraṃ ahosi, pitā sudinno nāma rājā, mātā candā nāma devī, pālito ca sabbadassī ca dve aggasāvakā, sobhito nāmupaṭṭhāko, sujātā ca dhammadinnā ca dve aggasāvikā, kakudharukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti. @Footnote: 1 ka. sīhahanu usabhakkhandho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.

Sujātassa aparena sayambhū lokanāyako durāsado asamasamo piyadassī mahāyasoti. Tassa aparabhāge atthadassī nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhame aṭṭhanavuti bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye aṭṭhāsītisatasahassāni, tathā tatiye. Tadā bodhisatto susīmo nāma mahiddhikatāpaso hutvā devalokato mandāravapupphacchattaṃ āharitvā satthāraṃ pūjesi. Sopi naṃ "anāgate buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa bhagavato sobhitaṃ nāma nagaraṃ ahosi, sāgaro nāma rājā pitā, sudassanā nāma mātā, santo ca upasanto ca dve aggasāvakā, abhayo nāmupaṭṭhāko, dhammā ca sudhammā ca dve aggasāvikā, campakarukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā samantato sabbakālaṃ yojanamattaṃ pharitvā aṭṭhāsi, āyu vassasatasahassanti. Tattheva maṇḍakappamhi atthadassī narāsabho mahātamaṃ nihantvāna patto sambodhimuttamanti. Tassa aparabhāge dhammadassī nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhame koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye sattatikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto sakko devarājā hutvā dibbagandhapupphehi ca dibbaturiyehi ca pūjaṃ akāsi. Sopi naṃ "anāgate buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa bhagavato saraṇannāma nagaraṃ ahosi, pitā saraṇo nāma rājā, mātā sunandā nāma, padumo ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.

Phussadevo ca dve aggasāvakā, sunetto nāmupaṭṭhāko, khemā ca sabbanāmā ca dve aggasāvikā, timbajālarukkho 1- bodhi, "bimbijālotipi vuccati, sarīraṃ panassa asītihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti. Tattheva maṇḍakappamhi dhammadassī mahāyaso tamandhakāraṃ vidhamitvā atirocati sadevaketi. Tassa aparabhāge ito catunavutikappamatthake ekasmiṃ kappe ekova siddhattho nāma buddho udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uggatejo abhiññābalasampanno maṅgalo nāma tāpaso hutvā mahājambūphalaṃ āharitvā tathāgatassa adāsi. Satthāpi taṃ phalaṃ paribhuñjitvā "catunavutikappamatthake tvaṃ buddho bhavissasī"ti bodhisattaṃ byākāsi. Tassa bhagavato nagaraṃ vebhārannāma ahosi, pitā jayaseno nāma rājā, mātā suphassā nāma, sambalo ca sumitto ca dve aggasāvakā, revato nāmupaṭṭhāko, sīvalā ca surāmā ca dve aggasāvikā, kaṇṇikārarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti. @Footnote: 1 cha. rattaṅkurarukkho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.

Dhammadassissa aparena siddhattho lokanāyako nihantvāna tamaṃ sabbaṃ suriyo abbhuggato yathāti. Tassa aparabhāge ito dvānavutikappamatthake tisso pussoti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Tissassa bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte bhikkhūnaṃ koṭisataṃ ahosi, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto mahābhogo mahāyaso sujāto nāma khattiyo hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā mahiddhikabhāvaṃ patvā "buddho uppanno"ti sutvā dibbamandāravapadumapāricchattakapupphāni ādāya catupparisamajjhe gacchantaṃ tathāgataṃ pūjesi, ākāse pupphavitānaṃ akāsi. Sopi naṃ satthā "ito dvānavutikappe buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa bhagavato khemannāma nagaraṃ ahosi, pitā janasandho nāma khattiyo, mātā padumā nāma, brahmadevo ca udayo ca dve aggasāvakā, samaṅgo nāma upaṭṭhāko, phussā ca sudattā ca dve aggasāvikā, asanarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti. Siddhatthassa aparena asamo appaṭipuggalo anantasīlo amitayaso tisso lokagganāyakoti. Tassa aparabhāge pusso nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte saṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye paṇṇāsa, tatiye dvattiṃsa. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma khattiyo hutvā mahārajjaṃ pahāya satthu santike pabbajitvā tīṇi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.

Piṭkāni uggahetvā mahājanassa dhammakathaṃ kathesi, sīlapāramiṃ ca pūresi. Sopi naṃ "buddho bhavissasī"ti tatheva byākāsi. Tassa bhagavato kāsi nāma nagaraṃ ahosi, jayaseno nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, surakkhito ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, sabhiyo nāmupaṭṭhāko, cālā ca upacālā ca dve aggasāvikā, āmalakarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, navutivassasahassāni āyūti. Tattheva maṇḍakappamhi ahu satthā anuttaro anūpamo asamasamo pusso lokagganāyakoti. Tassa aparabhāge ito ekanavutikappe vipassī nāma bhagavā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte aṭṭhasaṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṃ. Dutiye ekasatasahassaṃ, tatiye asītisahassāni. Tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo atulo nāma nāgarājā hutvā sattaratanakhacitaṃ sovaṇṇamayaṃ mahāpīṭhaṃ bhagavato adāsi. Sopi naṃ "ito ekanavutikappe buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa bhagavato bandhumatī nāma nagaraṃ ahosi, bandhumā nāma rājā pitā, bandhumatī nāma mātā, khaṇḍo ca tisso ca dve aggasāvakā, asoko nāmupaṭṭhāko, candā ca candamittā ca dve aggasāvikā, pātalirukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā sadā satta yojanāni pharitvā aṭṭhāsi, asīti vassasahassāni āyūti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.

Pussassa aparena sambuddho dipaduttamo vipassī nāma nāmena loke uppajji cakkhumāti. Tassa aparabhāge ito ekattiṃsakappe sikhī ca vessabhū cāti dve buddhā ahesuṃ. Sikhissāpi bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte bhikkhusatasahassaṃ ahosi, dutiye asītisahassāni, tatiye sattatisahassāni. Tadā bodhisatto arindamo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ pavattetvā sattaratanapaṭimaṇḍitaṃ hatthiratanaṃ datvā hatthippamāṇaṃ katvā kappiyabhaṇḍaṃ adāsi. Sopi naṃ "ito ekattiṃsakappe buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa bhagavato aruṇavatī nāma nagaraṃ ahosi, aruṇo nāma khattiyo pitā, pabhāvatī nāma mātā, abhibhū ca sambhavo ca dve aggasāvakā, khemaṅkaro nāmupaṭṭhāko, sakhilā ca padumā ca dve aggasāvikā, puṇḍarīkarukkho bodhi, sarīraṃ sattatihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā yojanattayaṃ pharitvā aṭṭhāsi, sattati vassasahassāni āyūti. Vipassissa aparena sikhīvhayo nāma jino asamo appaṭipuggaloti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.

Tassa aparabhāge vessabhū nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte asīti bhikkhusahassāni ahesuṃ, dutiye sattati, tatiye saṭṭhi. Tadā bodhisatto sudassano nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ datvā tassa santike pabbajitvā ācāraguṇasampanno buddharatane cittīkārapītibahulo ahosi. Sopi naṃ bhagavā "ito ekattiṃsakappe buddho bhavissasī"ti byākāsi. Tassa pana bhagavato anomannāma nagaraṃ ahosi, suppatīto nāma rājā pitā, yasavatī nāma mātā, soṇo ca uttaro ca dve aggasāvakā, upasanto nāmupaṭṭhāko, dāmā ca sumālā ca dve aggasāvikā, sālarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, saṭṭhi vassasahassāni āyūti. Tattheva maṇḍakappamhi asamo appaṭipuggalo vessabhū nāma nāmena loke uppajji so jinoti. Tassa aparabhāge imasmiṃ kappe cattāro buddhā nibbattiṃsu kakusandho konāgamano kassapo amhākaṃ bhagavāti. Kakusandhassa bhagavato ekova sāvakasannipāto, tattha cattāḷīsa bhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto khemo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa sapattacīvaraṃ mahādānañceva añjanādīni bhesajjāni ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.

Datvā satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbaji. Sopi naṃ satthā byākāsi. Kakusandhassa pana bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi, aggidatto nāma brāhmaṇo pitā, visākhā nāma brāhmaṇī mātā, vidhuro ca sañjīvo ca dve aggasāvakā, buddhijo nāmupaṭṭhāko, sāmā ca campakā ca dve aggasāvikā, mahāsirīsarukkho bodhi, sarīraṃ cattāḷīsahatthubbedhaṃ ahosi, cattāḷīsa vassasahassāni āyūti. Vessabhussa aparena sambuddho dipaduttamo kakusandho nāma nāmena appameyyo durāsadoti. Tassa aparabhāge konāgamano nāma satthā udapādi. Tassāpi eko sāvakasannipāto. Tattha tiṃsa bhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto pabbato nāma rājā hutvā amaccagaṇaparivuto satthu santikaṃ gantvā dhammadesanaṃ sutvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā pattuṇṇacīnapaṭṭakoseyyakambaladukūlāni ceva suvaṇṇapādukañca datvā satthu santike pabbaji. Sopi naṃ byākāsi. Tassa bhagavato sobhavatī nāma nagaraṃ ahosi, yaññadatto nāma brāhmaṇo pitā, uttarā nāma brāhmaṇī mātā, bhiyyoso ca uttaro ca dve aggasāvakā, sotthijo nāmupaṭṭhāko, samuddā ca uttarā ca dve aggasāvikā, udumbararukkho bodhi, sarīraṃ tiṃsahatthubbedhaṃ ahosi, tiṃsa vassasahassāni āyūti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.

Kakusandhassa aparena sambuddho dipaduttamo konāgamano 1- nāma jino lokajeṭṭho narāsabhoti. Tassa aparabhāge kassapo nāma satthā udapādi. Tassāpi ekova sāvakasannipāto. Tattha vīsati bhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto jotipālo nāma māṇavo hutvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū bhūmiyaṃ ca antalikkhe ca pākaṭo ghaṭīkārassa kumbhakārassa mitto ahosi. So tena saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammakathaṃ sutvā pabbajitvā āraddhavīriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattapaṭivatta- sampattiyā buddhassa sāsanaṃ sobhesi. Sopi naṃ satthā byākāsi. Tassa bhagavato jātanagaraṃ bārāṇasī nāma ahosi, brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā, dhanavatī nāma brāhmaṇī mātā, tisso ca bhāradvājo ca dve aggasāvakā, sabbamitto nāmupaṭṭhāko, anuḷā ca uruveḷā ca dve aggasāvikā, nigrodharukkho bodhi, sarīraṃ vīsatihatthubbedhaṃ ahosi, vīsati vassasahassāni āyūti. Konāgamanassa 2- aparena sambuddho dipaduttamo kassapo nāma nāmena 3- dhammarājā pabhaṅkaroti. Yasmiṃ pana kappe dīpaṅkaradasabalo udapādi, tasmiṃ aññepi tayo buddhā ahesuṃ. Tesaṃ santikā bodhisattassa byākaraṇaṃ @Footnote: 1 cha. koṇāgamano. evamuparipi. 2 cha. koṇāgamanassa. @3 cha. kassapo nāma gottena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.

Natthi, tasmā te idha na dassitā. Aṭṭhakathāyaṃ pana tamhā kappā paṭṭhāya sabbepi buddhe dassetuṃ idaṃ vuttaṃ:- "taṇhaṅkaro medhaṅkaro athopi saraṇaṅkaro dīpaṅkaro ca sambuddho koṇḍañño dipaduttamo maṅgalo ca sumano ca revato sobhito muni anomadassī padumo nārado padumuttaro sumedho ca sujāto ca piyadassī mahāyaso atthadassī dhammadassī siddhattho lokanāyako tisso pusso ca sambuddho vipassī sikhi vessabhū kakusandho konāgamano kassapo cāpi nāyako ete ahesuṃ sambuddhā dhutarāgā samāhitā. Sataraṃsīva uppannā mahātamavinodanā jalitvā aggikhandhāva nibbutā te sasāvakā"ti. Tattha amhākaṃ bodhisatto dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike adhikāraṃ karonto kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkheyyāni āgato. Kassapassa pana bhagavato orabhāge ṭhapetvā imaṃ sammāsambuddhaṃ añño buddho nāma natthi. Iti dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo pana bodhisatto yenena:-

--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.

"manussattaṃ liṅgasampatti hetu satthāradassanaṃ pabbajjā guṇasampatti adhikāro ca chandatā aṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhatī"ti 1- ime aṭṭha dhamme samodhānetvā dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārena "handa buddhakare dhamme vicināmi ito cito"ti ussāhaṃ katvā "vicinanto tadādakkhiṃ paṭhamaṃ dānapāramin"ti dānapāramitādayo buddhakārakā dhammā diṭṭhā, te pūrentoyeva yāva vessantarattabhāvā āgami. Āgacchanto ca ye te katābhinīhārānaṃ bodhisattānaṃ ānisaṃsā saṃvaṇṇitā:- evaṃ sabbaṅgasampannā bodhiyā niyatā narā saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ kappakoṭisatehipi. Avīcimhi nuppajjanti tathā lokantaresu ca nijjhāmataṇhā khuppipāsā na honti kālakañjikā. Na honti khuddakā pāṇā uppajjantāpi duggatiṃ jāyamānā manussesu jaccandhānabhavantite. @Footnote: 1 khu. buddha. 33/422.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.

Sotavekallatā natthi na bhavanti mūgapakkhikā itthībhāvaṃ na gacchanti ubhatobyañjanapaṇḍakā. Na bhavanti pariyāpannā bodhiyā niyatā narā muttā ānantarikehi sabbattha suddhagocaRā. Micchādiṭṭhiṃ na sevanti kammakiriyadassanā vasamānāpi saggesu asaññaṃ nūpapajjare. Suddhāvāsesu devesu hetu nāma na vijjati nekkhammaninnā sappurisā visaṃyuttā bhavābhave caranti lokatthacariyāyo pūrenti sabbapāramī"ti te ānisaṃse adhigantvāva āgato. Pāramiyo pūrentassa cassa akittibrāhmaṇakāle saṅkhabrāhmaṇakāle dhanañjayarājakāle mahāsudassanakāle mahāgovindakāle nimimahārājakāle candakumārakāle visayhaseṭṭhikāle sivirājakāle vessantarakāleti dānapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sasapaṇḍitajātake:-

--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.

"bhikkhāya upagataṃ disvā sakattānaṃ pariccajiṃ dānena me samo natthi esā me dānapāramī"ti. 1- Evaṃ attapariccāgaṃ karontassa dānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā sīlavarājakāle campeyyanāgarājakāle bhūridattanāgarājakāle chaddantanāgarājakāle jayaddisarājaputtakāle alīnasattukumārakāleti sīlapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa saṅkhapālajātake:- "sūlehi vijjhiyantepi koṭṭiyantepi sattibhi 2- bhojaputte na kuppāmi esā me sīlapāramī"ti. 3- Evaṃ attapariccāgaṃ karontassa sīlāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. @Footnote: 1 khu. cariyā. 33/567. 2 cha. sūlehi vijjhiyantopi koṭṭiyantopi @sattihi. 3 khu. cariyā. 33/578.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.

Tathā somanassakumārakāle hatthipālakumārakāle ayogharapaṇḍita- kāleti mahārajjaṃ pahāya nekkhammapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa cullasutasomajātake 1-:- "mahārajjaṃ hatthagataṃ kheḷapiṇḍaṃva chaḍḍayiṃ cajato na hoti lagganaṃ 2- esā me nekkhammapāramī"ti evaṃ nissaṅgatāya rajjaṃ chaḍḍetvā nikkhamantassa nekkhammapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā vidhurapaṇḍitakāle mahāgovindapaṇḍitakāle kuddālapaṇḍitakāle arakapaṇḍitakāle bodhiparibbājakakāle mahosadhapaṇḍitakāleti paññāpāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa senakajātake 3- senakapaṇḍitakāle:- @Footnote: 1 ka. cūḷasutasomajātake 2 cha. laggaṃ @3 cha. sattubhastajātake

--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.

"paññāya vicinantohaṃ brāhmaṇaṃ mocayiṃ dukhā paññāya me samo natthi esā me paññāpāramī"ti antobhastagataṃ sappaṃ dassentassa paññāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā vīriyapāramitādīnampi pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa mahājanakajātake:- "atīradassī jalamajjhe hatā sabbeva mānusā cittassa aññathā natthi esā me vīriyapāramī"ti evaṃ mahāsamuddaṃ tarantassa pavattā vīriyapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Khantivādījātake:- "acetanaṃva koṭṭente tiṇhena pharasunā mamaṃ kāsirāje na kuppāmi esā me khantipāramī"ti. Evaṃ acetanabhāvena 1- viya mahādukkhaṃ adhivāsentassa khantipāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Mahāsutasomajātake:- @Footnote: 1 ka. acetanābhāvena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.

"saccavācaṃ anurakkhanto cajitvā mama jīvitaṃ mocesiṃ ekasataṃ khattiye esā me saccapāramī"ti 1- evaṃ jīvitaṃ cajitvā saccamanurakkhantassa saccapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Mūgapakkhajātake:- "mātā pitā na me dessā attā me na ca dessiyo sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā vatamadhiṭṭhahin"ti 2-. Evaṃ jīvitaṃpi cajitvā vataṃ adhiṭṭhahantassa adhiṭṭhānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Suvaṇṇasāmajātake:- "na maṃ koci uttasati napihaṃ bhāyāmi kassaci mettābalenupatthaddho ramāmi pavane tadā"ti 3- evaṃ jīvitaṃpi anoloketvā mettāyantassa mettāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Lomahaṃsajātake:- "susāne seyyaṃ kappemi chavaṭṭhikaṃ upadhāyahaṃ 4- gāmamaṇḍalā 5- upāgantvā rūpaṃ dassentinappakan"ti 6- @Footnote: 1 cariyāpiṭaka "saccavācānurakkhanto jīvitaṃ cajitumupāgamiṃ @ saccena me samo natthi esā me saccapāramī"ti. @2 khu.cariyā. 33/586. @3 khu.cariyā. 33/593. 4 khu.cariyā. upanidhāya @5 cha. gāmaṇḍalā. jātakaṭīkā gomaṇḍalā. @6 khu. cariyā. 33/594.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.

Evaṃ gāmadārakesu niṭṭhubhanādīhi ceva mālāgandhūpahārādīhi ca sukhadukkhaṃ uppādentesupi upekkhaṃ anativattantassa upekkhāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Ayamettha saṅkhePo. Vitthārato panesa attho cariyāpiṭakato gahetabbo. Evaṃ pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito:- "acetanāyaṃ paṭhavī aviññāya sukhaṃ dukkhaṃ 1- sāpi dānabalā mayhaṃ sattakkhattumakampathā"ti 2- evaṃ mahāpaṭhavikampanāni 3- mahāpuññāni katvā āyupariyosāne 4- tato cuto tusitabhavane nibbatti. Iti dīpaṅkarapādamūlato paṭṭhāya yāva ayaṃ tusitapure nibbatti, ettakaṃ ṭhānaṃ "dūrenidānaṃ nāmā"ti veditabbaṃ. Dūrenidānakathā niṭṭhitā. @Footnote: 1 cha. dukhaṃ 2 khu. cariyā. 33/565. @3 cha. mahāpathavikampanādīni. 4 ka. āyuhapariyosāne

--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.

Avidūrenidānaṃ tusitapure vasanteyeva pana bodhisatte buddhakolāhalannāma udapādi. Lokasmiṃ hi tīṇi kolāhalāni uppajjanti kappakolāhalaṃ buddhakolāhalaṃ cakkavattikolāhalanti. Tassa vassasatasahassassa accayena kappuṭṭhānaṃ bhavissatīti lokabyūhā nāma kāmāvacaradevā muttasirā vikiṇṇakesā rudamukhā assūni hatthehi puñchamānā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.

Rattavatthanivatthā ativiya virūpavesadhārino hutvā manussapathe vicarantā evaṃ ārocenti mārisā ito vassasatasahassassa accayena kappuṭṭhānaṃ bhavissati ayaṃ lokopi nassissati mahāsamuddopi nassissati ayañca mahāpaṭhavī sineru ca pabbatarājā uḍḍayhissanti vinassissanti yāva brahmalokā vināso bhavissati mettaṃ mārisā bhāvetha karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ mārisā bhāvetha mātaraṃ upaṭṭhahatha kulejeṭṭhāpacāyino hothāti. Idaṃ kappakolāhalannāma. Vassasahassassa accayena pana sabbaññubuddho loke uppajjissatīti lokapāladevatā ito mārisā vassasahassassa accayena buddho loke uppajjissatīti ugghosentiyo āhiṇḍanti. Idaṃ buddhakolāhalannāma. Vassasatassa accayena cakkavattirājā uppajjissatīti devatāyeva ito mārisā vassasatassa accayena cakkavattirājā loke uppajjissatīti ugghosentiyo āhiṇḍanti. Idaṃ cakkavattikolāhalannāma. Imāni tīṇi kolāhalāni mahantāni honti. Tesu buddhakolāhalasaddaṃ sutvā sakaladasasahassacakkavāḷadevatā ekato sannipatitvā asuko nāma satto buddho bhavissatīti ñatvā taṃ upasaṅkamitvā āyācanti āyācamānā ca pubbanimittesu uppannesu āyācanti. Tadā pana sabbāpi devatā ekekacakkavāḷe cātummahārājasakkasuyāmasantusita- nimmānaratiparanimmitavasavattimahābrahmehi saddhiṃ ekacakkavāḷe sannipatitvā tusitabhavane bodhisattassa santikaṃ gantvā mārisa tumhehi dasa pāramiyo pūrentehi na sakkasampattiṃ na mārasampattiṃ na

--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.

Cakkavattisampattiṃ na brahmasampattiṃ paṭṭhentehi pūritā lokanittharaṇatthāya pana sabbaññutaṃ paṭṭhentehi pūritā so vo idāni kālo mārisa buddhattāya samayo mārisa buddhattāyāti yāciṃsu. Atha mahāsatto devatānaṃ paṭiññaṃ adatvā kāladīpadesakula- janettiāyuparicchedavasena pañca mahāvilokanāni viloketi. Tattha kālo nu kho akālo nu khoti paṭhamaṃ kālaṃ vilokesi. Tattha vassasatasahassato uddhaṃ vaḍḍhito āyukālo kālo nāma na hoti. Kasmā. Tadā hi sattānaṃ jātijarāmaraṇāni na paññāyanti buddhānañca dhammadesanā tilakkhaṇavinimuttā natthi tesaṃ aniccaṃ dukkhamanattāti kathentānaṃ kathannāmetaṃ kathentīti neva sotabbaṃ na saddahitabbaṃ maññanti tato abhisamayo na hoti tasmiṃ asati aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti tasmā akālo. Vassasatato onaṃ āyukālopi kālo na hoti. Kasmā. Tadā sattā ussannakilesā honti ussannakilesānañca dinno ovādo ovādaṭṭhāne na tiṭṭhati udake daṇḍarāji viya so khippaṃ vigacchati tasmā sopi akālo. Vassasatasahassato paṭṭhāya heṭṭhā vassasatato paṭṭhāya uddhaṃ āyukālo kālo nāma. Tadā ca vassasatakālo. Atha mahāsatto nibbattitabbakāloti passi. Tato dīpaṃ vilokento cattāro mahādīpe oloketvā tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti jambūdīpeyeva nibbattantīti dīpaṃ passi. Tato jambūdīpo nāma mahā dasayojanasahassaparimāṇo katarasmiṃ nu kho padese buddhā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.

Nibbattantīti okāsaṃ vilokento majjhimadesaṃ passi. Majjhimadeso nāma puratthimāya disāya kajaṅgalaṃ nāma nigamo tassa aparena mahāsālo tato paraṃ paccantimā janapadā orato majjhe pubbadakkhiṇāya sallavatī nāma nadī tato paraṃ paccantimā janapadā orato majjhe dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikannāma nigamo tato paraṃ paccantimā janapadā orato majjhe pacchimāya disāya thūnannāma brāhmaṇagāmo tato paraṃ paccantimā janapadā orato majjhe uttarāya disāya usīraddhajo nāma pabbato tato paraṃ paccantimā janapadā orato majjheti evaṃ vinaye vutto padeso. So āyāmato tīṇi yojanasatāni vitthārato aḍḍhateyyāni parikkhepato navayojanasatānīti. Etasmiṃ padese buddhā ca paccekabuddhā ca aggasāvakā ca cakkavattirājāno ca aññe ca mahesakkhā khattiyabrāhmaṇagahapatimahāsālā uppajjanti idaṃ cettha kapilavatthuṃ nāma nagaraṃ tattha mayā nibbattitabbanti niṭṭhaṃ agamāsi. Tato kulaṃ vilokento buddhā nāma vessakule vā suddakule vā na nibbattanti lokasammate pana khattiyakule vā brāhmaṇakule vā dvīsuyeva kulesu nibbattanti idāni ca khattiyakulaṃ lokasammataṃ tattha nibbattissāmi suddhodanamahārājā pitā me bhavissatīti kulaṃ passi. Tato mātaraṃ vilokento buddhamātā nāma purisalolā surādhuttā na hoti kappasatasahassaṃ pana pūritapāramī jātito paṭṭhāya akhaṇḍapañcasīlāyeva hoti ayañca mahāmāyā nāma devī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.

Edisī ayaṃ me mātā bhavissatīti kittakaṃ panassā āyūti dasannaṃ māsānaṃ upari satta divasāni passi. Iti imaṃ pañcamahāvilokanaṃ viloketvā kālo me mārisa buddhabhāvāyāti devatānaṃ saṅgahaṃ karonto paṭiññaṃ datvā gacchatha tumheti tā devatā uyyojetvā tusitadevatāhi parivuto tusitapure nandavanaṃ pāvisi. Sabbadevalokesu hi nandavanaṃ atthiyeva. Tatra nandavane devatā ito cuto mārisa sugatiṃ gacchāti pubbekata- kusalakammokāsaṃ sārayamānā vicaranti. So evaṃ devatāhi kusalaṃ sārayamānāhi parivuto tattha vicaranto cavitvā mahāmāyāya deviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Yena pana vidhānena gaṇhi tassāvibhāvatthaṃ ayaṃ anupubbikathā. Tadā kira kapilavatthunagare āsāḷhanakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ ahosi. Mahājano nakkhattaṃ kīḷati. Mahāmāyāpi devī pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṃ mālāgandhavibhūsanasampannaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānā sattamadivase pātova uṭṭhāya gandhodakena nhāyitvā cattāri satasahassāni vissajjetvā mahādānaṃ datvā sabbālaṅkāravibhūsitā varabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya alaṅkatapaṭiyattaṃ sirigabbhaṃ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṃ okkamamānā imaṃ supinaṃ addasa cattāro kira naṃ mahārājāno sayaneneva saddhiṃ ukkhipitvā himavantaṃ pavisitvā saṭṭhiyojanike silātale sattayojanikassa mahāsālarukkhassa heṭṭhā ṭhapetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha nesaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.

Deviyo āgantvā deviṃ anotattadahaṃ netvā manussamalaharaṇatthaṃ nhāpetvā dibbavatthaṃ nivāsāpetvā dibbagandhehi vilimpāpetvā dibbapupphāni pilandhāpetvā tato avidūre eko rajatapabbato tassa anto kanakavimānaṃ atthi tattha pācīnato uccaīsakaṃ dibbasayanaṃ paññāpetvā nisajjāpesuṃ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko suvaṇṇapabbato tattha vicaritvā tato oruyha rajatapabbataṃ āruhitvā uttaradisato āgamma rajatadāmavaṇṇāya soṇḍāya setapadumaṃ gahetvā koñcanādaṃ naditvā kanakavimānaṃ pavisitvā mātusayanaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇapassaṃ padāletvā kucchippaviṭṭhasadiso ahosi. Evaṃ uttarāsāḷhanakkhatte paṭisandhiṃ gaṇhi. Punadivase pabuddhā devī taṃ supinaṃ rañño ārocesi. Rājā catusaṭṭhimatte brāhmaṇapāmokkhe pakkosāpetvā gomayaharitupalittāya lājādīhi katamaṅgalasakkārāya bhūmiyā mahārahāni āsanāni paññāpetvā tattha nisinnānaṃ brāhmaṇānaṃ sappimadhusakkarābhisaṅkhatassa varapāyāsassa suvaṇṇarajatapātiyo pūretvā suvaṇṇarajatapātīhi paṭikujjitvā adāsi aññehi ca ahatavatthakapilagāvīdānādīhi saddhiṃ te santappesi atha tesaṃ sabbakāmasantappitānaṃ supinaṃ ārocetvā kiṃ bhavissatīti pucchi. Brāhmaṇā āhaṃsu mā cintayittha mahārāja deviyā te kucchimhi gabbho patiṭṭhito so ca kho purisagabbho patiṭṭhito na itthīgabbho putto te bhavissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.

So sace agāraṃ ajjhāvasissati rājā bhavissati cakkavatti sace agārā nikkhamma pabbajissati buddho bhavissati loke vivaṭacchadoti. Bodhisattassa pana mātukucchimhi paṭisandhigahaṇakkhaṇeyeva ekappahāreneva sakaladasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi. Dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ. Dasasu cakkavāḷasahassesu appamāṇo obhāso phari. Tassa taṃ siriṃ daṭṭhukāmā viya andhā cakkhūni paṭilabhiṃsu. Badhirā saddaṃ suṇiṃsu. Mūgā sammālapiṃsu. Khujjā ujugattā ahesuṃ. Paṅgulā padasā gamanaṃ paṭilabhiṃsu. Bandhanagatā sabbasattā andubandhanādīhi mucciṃsu. Sabbanarakesu aggi nibbāyi. Pittivisaye khuppipāsā vūpasamiṃsu. Tiracchānagatānaṃ bhayaṃ nāhosi. Sabbasattānaṃ rogo ceva rāgādikilesaggi ca vūpasamiṃsu. Sabbasattā piyavācā ahesuṃ. Madhurenākārena assā hasiṃsu vāraṇā gajjiṃsu. Sabbaturiyāni sakasakaninnādaṃ muñciṃsu aghaṭṭitāniyeva. Manussānaṃ hatthūpagāni ābharaṇāni viraviṃsu. Sabbā disā vippasannā ahesuṃ. Sattānaṃ sukhaṃ uppādayamāno mudu sītalo vāto pavāyi. Akālamegho pavassi. Paṭhavitopi udakaṃ ubbhijjitvāpi sandati. Pakkhino ākāsagamanaṃpi vijahiṃsu. Nadiyo asandamānā aṭṭhaṃsu. Mahāsamudde madhuraṃ udakaṃ ahosi. Sabbatthakameva pañcavaṇṇehi padumehi sañchannaṃ talaṃ ahosi. Thalajajalajādīni sabbapupphāni pupphiṃsu. Rukkhānaṃ khandhesu khandhapadumāni sākhāsu sākhapadumāni latāsu latāpadumāni pupphiṃsu. Thale silātalāni bhinditvā uparupari satta satta hutvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.

Daṇḍapadumāni nāma nikkhamiṃsu. Ākāse olambitapadumāni nibbattiṃsu. Samantato pupphavassaṃ vassi. Ākāse dibbaturiyāni vajjiṃsu. Sakaladasasahassī lokadhātu vaṭṭetvā vissaṭṭhamālāguḷaṃ viya uppīḷetvā bandhamālākalāpo viya alaṅkatapaṭiyattamālāsayanaṃ viya ca ekamālāmālinī vipphurantavālavījanī pupphadhūpagandhaparivāsitā paramasobhaggappattā ahosi. Evaṃ gahitapaṭisandhikassa bodhisattassa paṭisandhito paṭṭhāya bodhisattassa ceva bodhisattassa mātuyā ca upaddavanivāraṇatthaṃ khaggahatthā cattāro devaputtā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Bodhisattamātuyā purisesu rāgacittaṃ nuppajji. Lābhaggayasaggappattā ca ahosi sukhinī akilantakāyā bodhisattañca antokucchigataṃ vippasanne maṇiratane āvutapaṇḍarasuttaṃ viya passati. Yasmā bodhisattena vasitakucchi nāma cetiyagabbhasadisā na sakkā hoti aññena sattena āvasituṃ vā paribhuñjituṃ vā tasmā bodhisattamātā sattāhajāte bodhisatte kālaṃ katvā tusitapure nibbatti. Yathā ca aññā itthiyo dasamāse appatvāpi atikkamitvāpi nisinnāpi nipannāpi vijāyanti na evaṃ bodhisattamātā. Sā pana bodhisattaṃ dasamāse kucchiyā pariharitvā ṭhitā ca vijāyati. Ayañcesā bodhisattamātu dhammatā. Mahāmāyāpi devī pattena telaṃ viya dasamāse kucchiyā bodhisattaṃ pariharitvā paripuṇṇagabbhā ñātigharaṃ gantukāmā suddhodanamahārājassa ārocesi icchāmahaṃ deva kulasantakaṃ devadahanagaraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.

Gantunti. Rājā sādhūti sampaṭicchitvā kapilavatthuto yāva devadahanagarā maggaṃ samaṃ kāretvā kaddalipuṇṇaghaṭadhajapaṭākāhi alaṅkārāpetvā deviṃ suvaṇṇasīvikāya nisīdāpetvā amaccasahassena ukkhipāpetvā mahantena parivārena pesesi. Dvinnaṃ pana nagarānaṃ antare ubhayanagaravāsīnaṃpi lumbinivanaṃ nāma maṅgalasālavanaṃ atthi. Tasmiṃ samaye mūlato yāva aggasākhā sabbaṃ ekaphāliphullaṃ ahosi. Sākhantarehi ceva pupphantarehi ca pañcavaṇṇā bhamaravaṇṇā nānappakārā ca sakuṇasaṅghā madhurassarena vikūjantā vicaranti. Sakalaṃ lumbinivanaṃ cittalatāvanasadisaṃ mahānubhāvassa rañño susajjitaṃ āpānatalamaṇḍalaṃ viya hoti. Deviyā taṃ disvā sālavanakīḷaṃ kīḷitukāmatā udapādi. Amaccā deviṃ gahetvā sālavanaṃ pavisiṃsu. Sā maṅgalasālamūlaṃ gantvā sālasākhāyaṃ gaṇhitukāmā ahosi. Sālasākhā suseditavettaggaṃ viya onamitvā deviyā hatthapathaṃ upagacchi. Sā hatthaṃ pasāretvā sākhaṃ aggahesi. Tāvadeva cassā kammajavātā caliṃsu. Athassā sāṇiyā parikkhipitvā mahājano paṭikkami. Sālasākhaṃ gahetvā tiṭṭhamānāyaeva cassā gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. Taṃ khaṇaṃyeva cattāro visuddhacittā mahābrahmāno suvaṇṇajālaṃ ādāya sampattā tena suvaṇṇajālena bodhisattaṃ sampaṭicchitvā mātu purato ṭhapetvā attamanā devi hohi mahesakkho te putto uppannoti āhaṃsu. Yathā pana aññe sattā mātukucchito nikkhamantā paṭikkūlena asucinā makkhitā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.

Nikkhamanti na evaṃ bodhisatto. So pana dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya nisseṇito otaranto puriso viya dve hatthe ca pāde ca pasāretvā ṭhitakova mātukucchisambhavena kenaci asucinā amakkhito suddho visuddho kāsikavatthe nikkhittamaṇiratanaṃ viya jotayanto mātukucchito nikkhami. Evaṃ santepi bodhisattassa ca bodhisattamātuyā ca sakkāratthaṃ ākāsato dve udakadhārā nikkhamitvā bodhisattassa ca mātuyā ca sarīre utuṃ gāhāpesuṃ. Atha naṃ suvaṇṇajālena paṭiggahetvā ṭhitānaṃ brahmānaṃ hatthato cattāro mahārājāno maṅgalasammatāya sukhasamphassāya ajinappaveṇiyā gaṇhiṃsu. Tesaṃ hatthato manussā dukūlacumbaṭakena paṭiggaṇhiṃsu. Manussānaṃ hatthato muccitvā paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya puratthimadisaṃ olokesi. Anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā mahāpurisa idha tumhehi sadiso añño natthi kuto uttaritaroti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā anudisā heṭṭhā uparīti dasapi disā vidisā anuviloketvā attanā sadisaṃ adisvā ayaṃ uttaradisāti sattapadavītihārena agamāsi mahābrahmunā setacchattaṃ dhārayamānena suyāmena devaputtena vālavījaniṃ aññāhi ca devatāhi sesarājakakudhabhaṇḍahatthāhi anugammamāno tato sattamapade ṭhito aggohamasmi lokassāti ādikaṃ āsabhivācaṃ nicchārento sīhanādaṃ nadi. Bodhisatto hi tīsu attabhāvesu mātukucchito nikkhantamattova

--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.

Vācaṃ nicchāresi mahosadhattabhāve vessantarattabhāve imasmiṃ attabhāveti. Mahosadhattabhāve kirassa mātukucchito nikkhamantasseva sakko devarājā āgantvā candanasāraṃ hatthe ṭhapetvā gato. So taṃ muṭṭhiyaṃ katvā nikkhamanto. Atha naṃ mātā tāta kiṃ gahetvā āgatosīti pucchi. Osadhaṃ ammāti. Iti osadhaṃ gahetvā āgatattā osadhadārakotvevassa nāmaṃ akaṃsu. Taṃ osadhaṃ gahetvā cāṭiyaṃ pakkhipiṃsu. Āgatāgatānaṃ andhabadhirādīnaṃ tadeva sabbarogavūpasamāya bhesajjaṃ ahosi. Tato mahantaṃ idaṃ osadhaṃ mahantaṃ idaṃ osathanti uppannavacanaṃ upādāya mahosadhotvevassa nāmaṃ jātaṃ. Vessantarattabhāve pana mātukucchito nikkhantamatto dakkhiṇahatthaṃ pasāretvāva atthi nu kho amma kiñci dhanaṃ gehasmiṃ dānaṃ dassāmīti vadanto nikkhami. Athassa mātā sadhane kule nibbattosi tātāti puttassa hatthaṃ attano hatthatale katvā sahassatthavikaṃ ṭhapāpesi. Imasmiṃ attabhāve imaṃpi sīhanādaṃ nadīti. Evaṃ bodhisatto tīsu attabhāvesu mātukucchito nikkhantamattova vācaṃ nicchāresi. Yathā ca paṭisandhikkhaṇe evaṃ jātakkhaṇepissa dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ. Yasmiṃ pana samaye amhākaṃ bodhisatto lumbinivane jāto tasmiṃyeva samaye rāhulamātā devī channo amacco kāḷudāyi amacco ānando rājakumāro kanthako assarājā mahābodhirukkho cattāri nidhikumbhiyo ca jātā. Tattha ekā gāvutappamāṇā ekā aḍḍhayojanappamāṇā ekā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.

Tigāvutappamāṇā ekā yojanappamāṇā ahosīti ime satta sahajātā nāma. Ubhayanagaravāsino bodhisattaṃ gahetvā kapilavatthunagarameva agamaṃsu. Taṃ divasaṃyeva kapilavatthunagare suddhodanamahārājassa putto jāto ayaṃ kumāro bodhitale nisīditvā buddho bhavissatīti tāvatiṃsabhavane haṭṭhatuṭṭhā devasaṅghā celukkhepādīni pavattentā kīḷiṃsu. Tasmiṃ samaye suddhodanamahārājassa kulūpako aṭṭhasamāpattilābhī kāḷadevalo nāma tāpaso. So bhattakiccaṃ katvā divāvihāratthāya tāvatiṃsabhavanaṃ gantvā tattha divāvihāraṃ nisinno tā devatā disvā kiṃkāraṇā tumhe evaṃ tuṭṭhamānasā kīḷittha mayhametaṃ kāraṇaṃ kathethāti pucchi. Taṃ devatā āhaṃsu mārisa suddhodanarañño putto jāto so tadā bodhitale nisīditvā buddho hutvā dhammacakkaṃ pavattessati tassa anantaṃ buddhalīḷhaṃ daṭṭhuṃ dhammañca sotuṃ lacchāmāti iminā kāraṇena tuṭṭhamhāti. So tāsaṃ vacanaṃ sutvā khippaṃ devalokato oruyha rājanivesanaṃ pavisitvā paññattāsane nisinno putto kira te mahārāja jāto passissāmi nanti āha. Rājā alaṅkatapaṭiyattaṃ kumāraṃ ānāpetvā tāpasaṃ vandāpetuṃ abhihari. Bodhisattassa pādā parivattetvā tāpasassa jaṭāsu patiṭṭhahiṃsu. Bodhisattassa hi tenattabhāvena vanditabbayuttako nāma añño puggalo natthi. Sace ajānantā bodhisattassa sīsaṃ tāpasassa pādamūle ṭhapeyyuṃ sattadhā tassa muddhā phaleyyuṃ. Tāpaso na me attānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.

Nāsetuṃ yuttanti uṭṭhāyāsanā bodhisattassa añjaliṃ paggahesi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā attano puttaṃ vandi. Tāpaso atīte cattāḷīsa kappe anāgate cattāḷīsāti asīti kappe anussarati bodhisattassa lakkhaṇasampattiṃ disvā bhavissati nu kho buddho udāhu noti upadhārento nissaṃsayena buddho bhavissatīti ñatvā acchariyapuriso ayanti sitaṃ akāsi tato ahaṃ imaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ labhissāmi nu kho noti upadhārento na labhissāmi antarāyeva kālaṃ katvā buddhasatenapi buddhasahassenapi gantvā bodhetuṃ asakkuṇeyyaṃ arūpabhave nibbattissāmīti disvā evarūpaṃ nāma acchariyapurisaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ na labhissāmi mahatī ca me hāni bhavissatīti parodi. Manussā disvā amhākaṃ ayyo idāneva hasitvā puna roditumupaṭṭhito kinnu kho bhante amhākaṃ ayyaputtassa koci antarāyo bhavissatīti pucchiṃsu. Natthetassa antarāyo nissaṃsayena buddho bhavissatīti. Atha kasmā paroditthāti. Evarūpaṃ mahāpurisaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ na labhissāmi mahatī vata me hāni bhavissatīti attānaṃ anusocanto rodāmīti āha. Tato kiṃ nu kho me ñātikesu koci etaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ labhissatīti upadhārento bhāgineyyaṃ nālakadārakaṃ addasa. So bhaginiyā gehaṃ gantvā kahante putto nālakoti. Atthi gehe ayyāti. Pakkosāhi nanti pakkosāpetvā attano santikaṃ āgataṃ āha tāta suddhodanamahārājassa kule putto jāto buddhaṅkuro esa pañcatiṃsa vassāni atikkamitvā buddho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.

Bhavissati tvaṃ etaṃ daṭṭhuṃ labhissasi ajjeva pabbajāhīti. Sattāsīti- koṭidhane kule nibbattadārako na maṃ mātulo anatthe niyojessatīti cintetvā tāvadeva antarāpaṇato kāsāyāni ceva mattikāpattaṃ ca āharāpetvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā yo loke uttamapuggalo taṃ uddissa mayhaṃ pabbajjāti bodhisattābhimukhaṃ añjaliṃ paggayha pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ thavikāyaṃ pakkhipitvā aṃsakūṭe laggetvā himavantaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ akāsi. So paṭhamābhisambodhippattaṃ tathāgataṃ upasaṅkamitvā nālakapaṭipadaṃ kathāpetvā puna himavantaṃ pavisitvā arahattaṃ patvā ukkaṭṭhapaṭipadaṃ paṭipanno satta māse āyuṃ pāletvā ekaṃ suvaṇṇapabbataṃ nissāya ṭhitakova anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Bodhisattaṃpi pañcamadivase sīsaṃ nhāpetvā nāmagahaṇaṃpassa gaṇhissāmāti rājabhavanaṃ catujjātigandheti vilimpitvā lājapañcamakāni pupphāni vikiritvā asambhinnapāyāsaṃ pacāpetvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragate aṭṭhasatabrāhmaṇe nimantetvā rājabhavane nisīdāpetvā subhojanaṃ bhojetvā mahāsakkāraṃ katvā kinnu kho bhavissatīti lakkhaṇāni paṭiggaṇhāpesuṃ. Tesu rāmo dhajo lakkhaṇo sujātimantī bhojo suyāmo koṇḍañño sudatto ete tadā aṭṭha ahesu brāhmaṇā chaḷaṅgavā manta byākariṃsūti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.

Ime aṭṭha brāhmaṇā lakkhaṇapaṭiggāhakā ahesuṃ. Paṭisandhigahaṇadivase supinopi eteheva paṭiggahito. Tesu satta janā dve aṅguliyo ukkhipitvā dvedhā byākariṃsu imehi lakkhaṇehi samannāgato agāraṃ ajjhāvasamāno rājā hoti cakkavatti pabbajamāno buddhoti sabbaṃ cakkavattiraññe sirivibhavaṃ ācikkhiṃsu. Tesaṃ pana sabbadaharo gottena koṇḍañño nāma māṇavo bodhisattassa lakkhaṇānaṃ nipphattiṃ oloketvā etassa agāramajjhe ṭhānakāraṇaṃ natthi ekanteneva vivaṭacchado buddho bhavissatīti ekameva aṅguliṃ ukkhipitvā ekaṃ byākaraṇaṃ akāsi. Ayaṃ hi katādhikāro pacchimabhavikasatto paññāya itare satta jane abhibhavitvā imehi lakkhaṇehi samannāgatassa agāramajjhe ṭhānaṃ nāma natthi asaṃsayaṃ buddho bhavissatīti ekameva gatiṃ addasa tasmā ekaṃ aṅguliṃ ukkhipitvā ekaṃ byākāsi. Atha te brāhmaṇā attano gharāni gantvā putte āmantayiṃsu tātā amhe mahallakā suddhodanamahārājassa puttaṃ sabbaññutappattaṃ mayaṃ labheyyāma vā no vā tumhe tasmiṃ kumāre sabbaññutaṃ sampatte tassa sāsane pabbajeyyāthāti. Te sattapi janā yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gatā. Koṇḍaññamāṇavo arogo ahosi. So mahāsatte vuḍḍhimanvāya mahābhinikkhamanaṃ abhinikkhamitvā anukkamena uruvelaṃ gantvā ramaṇīyo vata ayaṃ bhūmibhāgo alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyāti cittaṃ uppādetvā tattha vāsaṃ upagate

--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.

Mahāpuriso pabbajitoti sutvā tesaṃ brāhmaṇānaṃ putte upasaṅkamitvā evamāha siddhatthakumāro kira pabbajito so nissaṃsayaṃ buddho bhavissati sace tumhākaṃ pitaro arogā assuṃ ajja nikkhamitvā pabbajeyyuṃ sace tumhe taṃpi iccheyyātha etha ahaṃ taṃ mahāpurisaṃ anupabbajissāmīti. Te sabbe ekacchandā bhavituṃ nāsakkhiṃsu. Tayo janā pabbajiṃsu. Koṇḍaññabrāhmaṇaṃ jeṭṭhakaṃ katvā itare cattāro pabbajiṃsu. Te pañcajanā pañcavaggiyattherā nāma jātā. Tadā pana rājā kiṃ disvā mayhaṃ putto pabbajissatīti pucchi. Cattāri pubbanimittānīti. Katarañca katarañcāti. Jarājiṇṇaṃ byādhitaṃ mataṃ pabbajitanti. Rājā ito paṭṭhāya evarūpānaṃ mama puttassa santikaṃ upasaṅkamituṃ mā adattha mayhaṃ puttassa buddhabhāvena kammaṃ natthi ahaṃ mama puttaṃ dvisahassaparittadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kārentaṃ chattiṃsayojanaparimaṇḍalāya parisāya parivutaṃ gaganatale vicaramānaṃ passitukāmomhīti. Evañca pana vatvā imesaṃ catuppakārānaṃ parisānaṃ kumārassa cakkhupathe āgamananivāraṇatthaṃ catūsu disāsu gāvute gāvute ārakkhaṃ ṭhapesi. Taṃ divasañca pana maṅgalaṭṭhāne sannipatitesu asītiyā ñātikulasahassesu ekamekova ekamekaṃ puttaṃ paṭijāniṃsu ayaṃ buddho vā hotu rājā vā mayaṃ ekamekaṃ puttaṃ dassāma sacepi buddho bhavissati khattiyasamaṇeheva purakkhitaparivārito vicarissati sacepi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.

Rājā bhavissati khattiyakumāreheva purakkhitaparivārito vicarissatīti. Rājāpi bodhisattassa uttamarūpadharā vigatasabbadosā dhātiyo paccupaṭṭhapesi. Bodhisatto anantena parivārena mahantena sirisobhaggena vaḍḍhati. Athekadivasaṃ rañño vappamaṅgalaṃ nāma ahosi. Taṃ divasaṃ sakalanagaraṃ devavimānaṃ viya alaṅkaronti. Sabbe dāsakammakarādayo ahatavatthanivatthā gandhamālāpaṭimaṇḍitā rājakule sannipatanti. Rañño kammante naṅgalasahassaṃ yojīyati. Tasmiṃ pana divase ekena ūnāni aṭṭhasatanaṅgalāni saddhiṃ balibaddarasmiyottehi rajataparikkhittāni honti. Rañño ālambananaṅgalaṃ pana rattasuvaṇṇaparikkhittaṃ hoti. Balibaddānaṃ siṅgāni rasmiyottapaṭodāni suvaṇṇaparikkhittāneva honti. Rājā mahāparivārena nagarā nikkhamanto puttaṃ gahetvā agamāsi. Kammantaṭṭhāne eko jambūrukkho bahalapalāso sandacchāyo ahosi. Tasseva heṭṭhā kumārassa sayanaṃ paññāpetvā upari suvaṇṇatārakakhacitavitānaṃ bandhāpetvā sāṇipākārena parikkhipāpetvā ārakkhaṃ ṭhapetvā rājā sabbālaṅkārena alaṅkaritvā amaccagaṇaparivuto naṅgalakaraṇaṭṭhānaṃ agamāsi. Tattha rājā suvaṇṇanaṅgalaṃ gaṇhāti amaccā ekenūnaṭṭhasatāni rajatanaṅgalāni kasakā sesanaṅgalāni. Te tāni gahetvā ito cito ca kasanti. Rājā pana orato pāraṃ gacchati pārato oraṃ gacchati. Etasmiṃ ṭhāne mahāsampatti hoti. Bodhisattaṃ parivāretvā nisinnadhātiyo rañño

--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.

Sampattiṃ passissāmāti antosāṇito bahi nikkhantā. Bodhisatto ito citopi olokento kañci adisvā vegena uṭṭhāya pallaṅkaṃ ābhujitvā ānāpāne pariggahetvā paṭhamajjhānaṃ nibbattesi. Dhātiyo khajjabhojjantare vicaramānā thokaṃ cirāyiṃsu. Sesarukkhānaṃ chāyā nivattā tassa pana rukkhassa parimaṇḍalā hutvā aṭṭhāsi. Dhātiyo ayyaputto ekakoti vegena sāṇiṃ ukkhipitvā anto pavisamānā bodhisattaṃ sayane pallaṅkena nisinnaṃ tañca pāṭihāriyaṃ disvā gantvā rañño ārocesuṃ deva kumāro evaṃ nisinno evaṃ aññesaṃ rukkhānaṃ chāyā nivattā jambūrukkhassa parimaṇḍalā ṭhitāti. Rājā vegenāgantvā pāṭihāriyaṃ disvā idaṃ te tāta dutiyavandananti puttaṃ vandi. Atha anukkamena bodhisatto soḷasavassuddesiko jāto. Rājā bodhisattassa tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike tayo pāsāde kāresi ekaṃ navabhūmikaṃ ekaṃ sattabhūmikaṃ ekaṃ pañcabhūmikaṃ cattāḷīsasahassā ca nāṭakitthiyo upaṭṭhāpesi. Bodhisatto devo viya accharāsaṅghaparivuto alaṅkatanāṭakaparivuto nippurisehi turiyehi paricāriyamāno mahāsampattiṃ anubhavanto utuvārena tesu pāsādesu viharati. Rāhulamātā panassa aggamahesī ahosi. Tasseva mahāsampattiṃ anubhavantassa ekadivasaṃ ñātisaṅghassa abbhantare ayaṃ kathā udapādi siddhattho kīḷāpasutova viharati na kiñci sippaṃ sikkhati saṅgāme paccupaṭṭhite kiṃ karissatīti. Rājā bodhisattaṃ pakkosāpetvā tāta tava ñātakā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.

Siddhattho kiñci sippaṃ asikkhitvā kīḷāpasuto vicaratīti vadanti ettakaṃ pattakālaṃ maññasīti. Deva mama sippaṃ sikkhanakiccaṃ natthi nagare mama sippadassanatthaṃ bheriñcārāpetha ito sattame divase ñātakānaṃ sippaṃ dassessāmīti. Rājā tathā akāsi. Bodhisatto akkhaṇavedhivālavedhisaravedhisaddavedhipuṅkānapuṅkadhanuggahe sannipātā- petvā mahājanassa majjhe aññehi dhanuggahehi asādhāraṇaṃ ñātakānaṃ dvādasasippaṃ dassesi. Taṃ sarabhaṅgajātake āgatanayeneva veditabbaṃ. Tadā tassa ñātisaṅgho nikkaṅkho ahosi. Athekadivasaṃ bodhisatto uyyānabhūmiṃ gantukāmo sārathiṃ āmantetvā rathaṃ yojehīti āha. So sādhūti paṭissuṇitvā mahārahaṃ uttamarathaṃ sabbālaṅkārena alaṅkaritvā kumudapattavaṇṇe cattāro maṅgalasindhave yojetvā bodhisattassa paṭinivedesi. Bodhisatto devavimānasadisaṃ rathaṃ abhiruhitvā uyyānābhimukho agamāsi. Devatā siddhatthakumārassa abhisambujjhanakālo āsanno pubbanimittaṃ dassessāmāti ekaṃ devaputtaṃ jarājajjaraṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ gopāṇasivaṅkaṃ obhaggasarīraṃ daṇḍahatthaṃ pavedhamānaṃ katvā dassesuṃ. Taṃ bodhisatto ceva sārathi ca passanti. Tato bodhisatto sārathiṃ samma ko nāmeso puriso kesāpissa na yathā aññesanti mahāpadāne āgatanayeneva pucchitvā tassa vacanaṃ sutvā dhiratthu vata bho jāti yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatīti saṃviggahadayo tato ca paṭinivattitvā pāsādameva abhiruhi. Rājā kiṃkāraṇā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.

Mama putto khippaṃ paṭinivattatīti pucchi. Jiṇṇapurisaṃ disvā devāti āhaṃsu. Jiṇṇakaṃ disvā pabbajissatīti kasmā maṃ nāsetha sīghaṃ me puttassa nāṭakāni sajjetha sampattiṃ anubhavanto pabbajjāya satiṃ na karissatīti vatvā ārakkhaṃ vaḍḍhetvā sabbadisāsu aḍḍhayojane aḍḍhayojane ṭhapesi. Punekadivasaṃ bodhisatto tatheva uyyānaṃ gacchanto devatābhinimmitaṃ byādhitapurisaṃ disvā purimanayeneva pucchitvā saṃviggahadayo nivattitvā pāsādaṃ abhiruhi. Rājāpi pucchitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṃvidahitvā puna vaḍḍhetvā samantato tigāvutappamāṇe padese ārakkhaṃ ṭhapesi. Aparaṃ ekadivasaṃ bodhisatto tatheva uyyānaṃ gacchanto devatābhinimmitaṃ kālakataṃ disvā purimanayeneva pucchitvā saṃviggahadayo puna nivattitvā pāsādaṃ abhiruhi. Rājāpi pucchitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṃvidahitvā puna vaḍḍhetvā samantato yojanappamāṇe padese ārakkhaṃ ṭhapesi. Aparaṃ pana ekadivasaṃ uyyānaṃ gacchanto tatheva devatābhinimmitaṃ sunivatthasupārutaṃ pabbajitaṃ disvā ko nāmeso sammāti sārathiṃ pucchi. Sārathi kiñcāpi buddhuppādassa abhāvā pabbajitaṃ vā pabbajitaguṇe vā na jānāti devānubhāvena pana pabbajito nāmesa devāti vatvā pabbajjāya guṇe vaṇṇesi. Bodhisatto pabbajjāya ruciṃ uppādetvā taṃ divasaṃ uyyānaṃ agamāsi. Dīghabhāṇakā panāhu cattāri nimittāni ekadivaseneva disvā agamāsīti. Tattha divasabhāgaṃ kīḷitvā maṅgalapokkharaṇiyaṃ nhātvā aṭṭhaṅgate suriye maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.

Attānaṃ alaṅkārāpetukāmo. Athassa paricārikā nānāvaṇṇāni dussāni nānappakārā ābharaṇavikatiyo mālāgandhavilepanāni ca ādāya samantā parivāretvā aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe sakkassa nisinnāsanaṃ uṇhaṃ ahosi. So ko nu kho maṃ imamhā ṭhānā cāvetukāmoti upadhārento bodhisattassa alaṅkaraṇakālaṃ disvā vissakammaṃ āmantesi samma vissakamma siddhatthakumāro ajja aḍḍharattikasamaye mahābhinikkhamanaṃ nikkhamissati ayamassa pacchimo alaṅkāro uyyānaṃ gantvā mahāpurisaṃ disvā sabbālaṅkārehi alaṅkarohīti. So sādhūti paṭissuṇitvā devānubhāvena taṃ khaṇaṃyeva upasaṅkamitvā tasseva kappakasadiso hutvā kappakassa hatthato veṭhanadussaṃ gahetvā bodhisattassa sīsaṃ veṭhesi. Bodhisatto hatthasamphasseneva nāyaṃ manusso devaputto esoti aññāsi. Veṭhane veṭhitamatte sīsamoliyaṃ maṇiratanākārena dussasahassaṃ abbhuggacchi puna veṭhentassa dussasahassanti dasakkhattuṃ veṭhentassa dasa dussasahassāni abbhuggacchiṃsu. Sīsaṃ khuddakaṃ dussāni bahūni kathaṃ abbhuggatānīti na cintetabbaṃ. Tesu hi sabbamahantaṃ sāmalatā- pupphappamāṇaṃ avasesāni kutumbakapupphappamāṇāni ahesuṃ. Bodhisattasīsaṃ kesehi ākiṇṇaṃ kiñjakkhagavacchitaṃ viya kuyyakapupphaṃ ahosi. Athassa sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitassa sabbatālāvacaresu sakāni sakāni paṭibhāṇāni dassayantesu brāhmaṇesu jaya narindāti- ādīhi vacanehi sūtamāghatandhakādīsu ca nānappakārehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.

Maṅgalavacanathutighosehi sambhāventesu sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ rathavaraṃ abhiruhi. Tasmiṃ samaye rāhulamātā puttaṃ vijāyīti sutvā suddhodanamahārājā puttassa me tuṭṭhiṃ nivedethāti sāsanaṃ pahiṇi. Bodhisatto taṃ sutvā rāhulo jāto bandhanaṃ jātanti āha. Rājā kiṃ me putto avacāti pucchitvā taṃ vacanaṃ sutvā ito paṭṭhāya me nattā rāhulakumārotveva nāma hotūti āha. Bodhisattopi kho rathavaraṃ āruyha mahantena yasena atimanoramena sirisobhaggena nagaraṃ pāvisi. Tasmiṃ samaye kisāgotamī nāma khattiyakaññā uparipāsādavaratalagatā nagaraṃ padakkhiṇaṃ kurumānassa bodhisattassa rūpasiriṃ disvā pītisomanassajātā imaṃ udānaṃ udānesi nibbutā nūna sā mātā nibbuto nūna so pitā nibbutā nūna sā nārī yassāyaṃ īdiso patīti. Bodhisatto taṃ sutvā cinatesi ayaṃ evaṃ āha evarūpaṃ attabhāvaṃ passantiyā mātu hadayaṃ nibbāyati pitu hadayaṃ nibbāyati pajāpatiyā hadayaṃ nibbāyatīti kasmiṃ nu kho nibbute hadayaṃ nibbutannāma hotīti. Athassa kilesesu virattamānasassa etadahosi rāgaggimhi nibbute nibbutannāma hoti dosaggimhi nibbute nibbutannāma hoti mohaggimhi nibbute nibbutannāma hoti mānadiṭṭhiādīsu sabbakilesesu darathesu nibbutesu nibbutannāma hoti ayaṃ me suvacanaṃ sāvesi ahaṃ hi nibbānaṃ gavesanto carāmi ajjeva mayā gharāvāsaṃ chaḍḍetvā nikkhamma pabbajitvā nibbānaṃ gavesituṃ vaṭṭatīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.

Ayaṃ imissā ācariyabhāgo hotūti kaṇṭhato omuñcitvā kisāgotamiyā sahassagghanikaṃ muttāhāraṃ pesesi. Sā cintesi siddhatthakumāro mayi paṭibaddhacitto hutvā paṇṇākāraṃ pesesīti pītisomanassajātā ahosi. Bodhisattopi mahantena sirisobhaggena attano pāsādaṃ āruhitvā sirisayane nipajji. Tāvadeva naṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā naccagītādīsu susikkhitā devakaññā viya rūpasobhaggappattā itthiyo nānāturiyāni gahetvā samparivāretvā abhiramāpentiyo naccagītavāditāni payojayiṃsu. Bodhisatto kilesesu virattacittatāya naccādīsu anabhirato muhuttaṃ niddaṃ okkami. Tā itthiyo yassatthāya mayaṃ naccādīni payojema so niddaṃ upagato idāni kimatthaṃ kilamāmāti gahitagahitāni turiyāni ajjhottharitvā nipajjiṃsu. Gandhatelapadīpā jhāyanti. Bodhisatto pabujjhitvā sayanapiṭṭhe pallaṅkena nisinno addasa tā itthiyo turiyabhaṇḍāni avattharitvā niddāyantiyo ekaccā paggharitakheḷā lālākilinnagattā ekaccā dante khādantiyo ekaccā kākacchantiyo ekaccā vippalapantiyo ekaccā vivaṭamukhā ekaccā apagatavatthā pākaṭavibhacchasambādhaṭṭhānā. So tāsaṃ vippakāraṃ disvā bhiyyoso mattāya kāmesu virattacitto ahosi. Tassa alaṅkatapaṭiyattaṃ sakkabhavanasadisaṃpi taṃ mahātalaṃ apaviṭṭhanānākuṇapabharitaṃ āmakasusānaṃ viya upaṭṭhāsi tayo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.

Bhavā ādittagehasadisā khāyiṃsu upaddūtaṃ vata bho upasaggaṃ vata bhoti udānaṃ pavattati ativiya pabbajjāya cittaṃ nami. So ajjeva mahābhinikkhamanaṃ nikkhamituṃ vaṭṭatīti sayanā vuṭṭhāya dvārasamīpaṃ gantvā ko etthāti āha. Ummāre sīsaṃ katvā nipanno channo ahaṃ ayyaputta channoti āha. Channa ahaṃ ajja mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitukāmo ekaṃ me assaṃ kappehīti. So sādhu devāti assabhaṇḍakaṃ gahetvā assasālaṃ gantvā gandhateladīpesu jalantesu samantato pasāritavitānassa heṭṭhā ramaṇīye bhūmibhāge ṭhitaṃ kanthakaṃ assarājaṃ disvā ajja mayā tameva kappetuṃ vaṭṭatīti kanthakaṃ kappesi. So kappiyamāno aññāsi ayaṃ me kappanā atidaḷhā aññesu divasesu uyyānakīḷādigamanakāle kappanā viya na hoti mayhaṃ ayyaputto ajja mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitukāmo bhavissatīti tato tuṭṭhamānaso mahāhasitaṃ hasi. So saddo sakalanagaraṃ pattharitvā gaccheyya. Devatā pana sannirumhitvā na kassaci sotuṃ adaṃsu. Bodhisattopi kho channaṃ pesetvāva puttaṃ tāva passissāmīti cintetvā nisinnapallaṅkato vuṭṭhāya rāhulamātusayanaṭṭhānaṃ gantvā gabbhadvāraṃ vivari. Tasmiṃ khaṇe antogabbhe gandhatelabharitadīpo jhāyati. Rāhulamātāpi kho sumanamallikādīnaṃ pupphānaṃ ammaṇamattena abhippakiṇṇe sayane puttassa matthake hatthaṃ ṭhapetvā niddāyi. Bodhisatto ummāre pādaṃ ṭhapetvā ṭhitakova oloketvā sacāhaṃ deviyā hatthaṃ apanetvā mama puttaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.

Gaṇhissāmi devī pabujjhissati evaṃ me gamanantarāyo bhavissati ahaṃpi buddho hutvā ca āgantvā puttaṃ passissāmīti pāsādatalato otari. Yaṃ pana jātakaṭṭhakathāyaṃ tadā sattāhajāto rāhulakumāro hotīti vuttaṃ taṃ sesaṭṭhakathāsu natthi. Tasmā idameva gahetabbaṃ. Evaṃ bodhisatto pāsādatalā otaritvā assasamīpaṃ gantvā evamāha tāta kanthaka ajja ekarattiṃ maṃ tāraya ahaṃ taṃ nissāya buddho hutvā sadevakaṃ lokaṃ tāressāmīti. Tadā ullaṅghitvā kanthakassa piṭṭhiṃ abhiruhi. Kanthako gīvato paṭṭhāya āyāmena aṭṭhārasahatthova hoti tadanucchavikena ubbedhena samannāgato thāmajavasampanno sabbaseto dhotasaṅkhasadiso. So sace haseyya vā padasaddaṃ vā kareyya saddo sakalanagaraṃ avatthareyya tasmā devatā attano ānubhāvena tassa yathā na koci suṇāti evaṃ hasitasaddaṃ sannirumhitvā akkamanapadavāre hatthatalāni upanāmesuṃ. Bodhisatto assapiṭṭhivaragato channaṃ assassa bāladhiṃ gāhāpetvā aḍḍharattikasamaye mahādvārasamīpaṃ patto. Tadā pana rājā evaṃ bodhisatto yāya kāyaci velāya nagaradvāraṃ vivaritvā nikkhamituṃ nāsakkhissatīti dvīsu dvārakavāṭesu ekekaṃ purisasahassena vivaritabbaṃ kārāpesi. Bodhisatto yathābalasampanno hatthigaṇanāya koṭisahassahatthīnaṃ balaṃ dhāreti purisagaṇanāya purisakoṭidasasatasahassabalaṃ dhāreti. Tasmā so cintesi sace dvāraṃ na vivareyya ajja kanthakassa piṭṭhe nisinnova bāladhiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.

Gahetvā ṭhitena channena saddhiṃyeva kanthakaṃ ūrūhi nippīḷetvā aṭṭhārasahatthubbedhaṃ pākāraṃ uppatitvā atikkamissāmīti. Channo cintesi sace dvāraṃ na vivarissati ahaṃ ayyaputtaṃ mama khandhe nisīdāpetvā kanthakaṃ dakkhiṇena hatthena kucchiyaṃ parikkhipanto upakacchantare katvā pākāraṃ uppatitvā atikkamissāmīti. Kanthakopi cintesi sace dvāraṃ na vivarissati ahaṃ attano sāmikaṃpi piṭṭhiyaṃ yathānisinnameva channena bāladhiṃ gahetvā ṭhitena saddhiññeva ukkhipitvā pākāraṃ uppatitvā atikkamissāmīti. Sace dvāraṃ na apārupayittha yathācintitameva tīsu janesu aññataro sampādeyya. Dvāre adhivaṭṭhā devatā pana dvāraṃ vivari. Tasmiṃyeva khaṇe māro pāpimā bodhisattaṃ nivattessāmīti āgantvā ākāse ṭhito āha bho mārisa mā nikkhami ito te sattame divase cakkaratanaṃ pātubhavissati dvisahassaparittadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ rajjaṃ kāressasi nivattehi mārisāti. Kosi tvanti. Ahaṃ vasavattī māromhīti. Māra jānāmahaṃ mayhaṃ cakkaratanapātubhāvaṃ anatthikohaṃ rajjena dasasahassīlokadhātuṃ unnādetvā buddho bhavissāmīti āha. Māro itodāni paṭṭhāya kāmavitakkaṃ vā byāpādavitakkaṃ vā vihiṃsāvitakkaṃ vā cintitakāle jānissāmīti otārāpekkho chāyā viya taṃ anugacchanto anubandhi. Bodhisattopi hatthagataṃ cakkavattirajjaṃ kheḷapiṇḍaṃ viya anapekkho chaḍḍetvā mahantena sakkārena nagarā nikkhami āsāḷhapuṇṇamāyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.

Uttarāsāḷhanakkhatte vattamāne nikkhamitvā ca pana nagaraṃ apaloketukāmo jāto. Evañca panassa citte uppannamatteyeva mahāpurisa na tayā nivattitvā olokanakammaṃ katanti vadamānā viya paṭhavī kulālacakkaṃ viya bhijjitvā parivatti. Bodhisatto nagarābhimukho ṭhatvā nagaraṃ oloketvā tasmiṃ ṭhāne kanthakanivattanacetiyaṭṭhānaṃ dassetvā gantabbamaggābhimukhaṃ kanthakaṃ katvā pāyāsi mahantena sakkārena oḷārena sirisobhaggena. Tadā kirassa devatā purato saṭṭhiukkāsahassāni dhārayiṃsu pacchato saṭṭhi dakkhiṇapassato saṭṭhi vāmapassato saṭṭhi. Aparā devatā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ appamāṇā ukkā dhārayiṃsu. Aparā devatā ca nāgasupaṇṇādayo ca dibbehi gandhehi mālāhi cuṇṇehi dhūpehi pūjayamānā gacchanti. Pāricchattakapupphehi ceva mandāravapupphehi ca ghanameghavuṭṭhikālo viya nabhatalaṃ nirantaraṃ ahosi. Dibbāni saṅgītāni pavattiṃsu. Samantato aṭṭhasaṭṭhituriyasahassāni pavajjiṃsu. Samuddakucchiyaṃ meghagajjitakālo viya yugandharakucchiyaṃ sāgaranigghosakālo viya vattati. Iminā sirisobhaggena gacchanto bodhisatto ekaratteneva tīṇi rajjāni atikkamma tiṃsayojanamatthake anomānadītīraṃ pāpuṇi. Kiṃ pana asso tato paraṃ gantuṃ na sakkotīti. No na sakkoti so hi evaṃ cakkavāḷagabbhaṃ nābhiyā ṭhitacakkassa nemivaṭṭaṃ maddanto viya anantena caritvā pure pātarāsameva āgantvā attano sampāditaṃ bhattaṃ bhuñjituṃ samattho. Tadā pana devatānāgasupaṇṇādīhi ākāse

--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.

Ṭhatvā ossaṭṭhehi gandhamālādīhi yāva ūruppadesā sañchannaṃ sarīraṃ ākaḍḍhitvā gandhamālājaṭaṃ chindantassa atipapañco ahosi tasmā tiṃsayojanamattameva agamāsi. Bodhisatto nadītīre ṭhatvā channaṃ pucchi kinnāma ayaṃ nadīti. Anomā nāma devāti. Yadeva amhākaṃpi pabbajjā anomā bhavissatīti paṇhiyā ghaṭṭento assassa saññaṃ adāsi. Asso upatitvā aṭṭhausabhavitthārāya nadiyā pārimatīre aṭṭhāsi. Bodhisatto assassa piṭṭhito oruyha rajatapaṭṭasadise vālukāpuline ṭhatvā channaṃ āmantesi samma channa tvaṃ mayhaṃ ābharaṇāni ceva kanthakañca ādāya gaccha idhevāhaṃ pabbajissāmīti. Ahaṃpi deva tayā saddhiṃ pabbajissāmīti. Bodhisatto na labbhā tayā pabbajituṃ gaccheva tavanti tikkhattuṃ paṭibāhitvā ābharaṇāni ceva kanthakañca paṭicchādetvā cintesi ime mayhaṃ kesā samaṇasāruppā na hontīti. Añño bodhisattassa kese chindituṃ yuttarūpo natthi tato sayameva tena khaggena chindissāmīti dakkhiṇena hatthena asiṃ gaṇhitvā vāmahatthena moliyā saddhiṃ cūḷaṃ gahetvā chindi. Kesā dvaṅgulamattā hutvā dakkhiṇato āvattamānā sīsaṃ alliyiṃsu. Tesaṃ yāvajīvaṃ tadeva pamāṇaṃ ahosi massu ca tadanurūpaṃ. Puna kesamassuohāraṇakiccaṃ nāma nāhosi. Bodhisatto saha moliyā cūḷaṃ gahetvā sacāhaṃ buddho bhavissāmi ākāse tiṭṭhatu no ce bhūmiyaṃ patatūti antalikkhe khipi. Taṃ cūḷāmaṇiveṭhanaṃ yojanappamāṇaṭṭhānaṃ gantvā ākāse aṭṭhāsi. Sakko devarājā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.

Dibbacakkhunā oloketvā yojaniyaratanacaṅkoṭakena sampaṭicchitvā tāvatiṃsabhavane cūḷāmaṇicetiye nāma patiṭṭhāpesi. Yathā āha chetvāna moliṃ varagandhavāsitaṃ vehāyasaṃ ukkhipi aggapuggalo sahassanetto sirasā paṭiggahi suvaṇṇacaṅkoṭavarena vāsavoti. Puna bodhisatto cintesi imāni kāsikavatthāni mayhaṃ na samaṇasāruppānīti. Atha kassapabuddhakāle purāṇasahāyako ghaṭīkāramahābrahmā ekabuddhantaraṃ appattena mittabhāvena cintesi ajja me sahāyako mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto samaṇaparikkhāramassa gahetvā gacchissāmīti. Ticīvarañca patto ca vāsi sūci ca bandhanaṃ parissāvanena aṭṭhete yuttayogassa bhikkhunoti. Ime aṭṭha parikkhāre āharitvā adāsi. Bodhisatto arahattaddhajaṃ nivāsetvā uttamapabbajjāvesaṃ gaṇhitvā channa mama vacanena mātāpitūnamārogyaṃ vadehīti uyyojesi. Channo bodhisattaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Kanthako pana channena saddhiṃ mantayamānassa bodhisattassa vacanaṃ suṇanto ṭhatvā natthidāni mayhaṃ puna sāmino dassananti cakkhupathaṃ vijahanto sokaṃ adhivāsetuṃ asakkonto hadaye phalite kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane kanthako nāma devaputto hutvā nibbatti. Channassa paṭhamaṃ ekova soko ahosi. Kanthakassa pana

--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.

Kālakiriyāya dutiyena sokena pīḷito rodanto paridevanto agamāsi. Bodhisattopi pabbajitvā tasmiṃyeva padese anupiyannāma ambavanaṃ atthi tattha sattāhaṃ pabbajjāsukhena vītināmetvā ekadivaseneva tiṃsayojanamaggaṃ padasā gantvā rājagahaṃ pāvisi pavisitvā ca pana sapadānaṃ piṇḍāya cari. Sakalanagaraṃ bodhisattassa rūpadassanena dhanapālakena paviṭṭharājagahaṃ viya asurindena paviṭṭhadevanagaraṃ viya ca saṅkhobhitaṃ agamāsi. Atha rājapurisā āgantvā deva evarūpo nāma satto nagare piṇḍāya vicarati devo vā manusso vā nāgo vā supaṇṇo vā ko nāma esoti na jānāmāti ārocesuṃ. Rājā pāsādatale ṭhatvā mahāpurisaṃ disvā acchariyabbhutajāto purise āṇāpesi gacchatha bhaṇe vīmaṃsatha sace amanusso bhavissati nagarā nikkhamitvā antaradhāyissati sace devatā bhavissati ākāsena gacchissati sace pana nāgo bhavissati paṭhaviyaṃ nimujjitvā gamissati sace manusso bhavissati yathāladdhaṃ bhikkhaṃ paribhuñjatīti. Mahāpurisopi kho missakabhattaṃ saṃharitvā alaṃ me ettakaṃ yāpanāyāti ñatvā paviṭṭhadvāreneva nagarā nikkhamitvā paṇḍavapabbatacchāyāya puratthābhimukho nisīditvā āhāraṃ paribhuñjituṃ āraddho. Athassa antāni parivattitvā mukhena nikkhamanākārappattāni ahesuṃ. Tato tena attabhāvena evarūpassa āhārassa cakkhunāpi adiṭṭhapubbatāya paṭikkūlāhārena aṭṭiyamāno evaṃ attanāva attānaṃ ovadi siddhattha tvaṃ bahusulabhaannapāne kule

--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.

Tivassikagandhasālibhojananānaggarasabhojanaṭṭhāne nibbattitvā ekaṃ paṃsukūlikaṃ disvā kadā nu kho ahaṃpi evarūpo hutvā piṇḍāya caritvā paribhuñjissāmi bhavissati nu kho me so kāloti cintetvā nikkhamanto idāni kinnāmetaṃ karosīti evaṃ attānaṃ ovaditvā nibbikāro hutvā āhāraṃ paribhuñji. Rājapurisā taṃ pavuttiṃ disvā gantvā rañño ārocesuṃ. Rājā dūtasseva vacanaṃ sutvā vegena nagarā nikkhamitvā bodhisattassa santikaṃ gantvā iriyāpathasmiṃyeva pasīditvā bodhisattassa issariyaṃ niyyādesi. Bodhisatto mayhaṃ mahārāja vatthukāmehi vā kilesakāmehi vā attho natthi ahaṃ paramābhisambodhiṃ paṭṭhayanto nikkhantoti. Rājā anekappakāraṃ yācantopi tassa cittaṃ alabhitvā addhā tvaṃ buddho bhavissasi buddhabhūtena pana te paṭhamaṃ mama vijitaṃ āgantabbanti. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana pabbajjaṃ kittayissāmi yathā pabbaji cakkhumāti imaṃ pabbajjāsuttasaddaṃ aṭṭhakathāya oloketvā veditabbo. Bodhisattopi rañño paṭiññaṃ datvā anupubbena cārikañcaramāno āḷāraṃ ca kālāmaṃ uddakaṃ ca rāmaputtaṃ upasaṅkamitvā samāpattiyo nibbattetvā nāyaṃ maggo sambodhāyāti taṃpi samāpattibhāvanaṃ analaṅkaritvā sadevakassa lokassa attano thāmaviriyasandassanatthaṃ mahāpadhānaṃ padahitukāmo uruvelaṃ gantvā ramaṇīyo vatāyaṃ bhūmibhāgoti tattheva vāsaṃ upagantvā mahāpadhānaṃ padahi. Tepi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.

Kho koṇḍaññappamukhā pañca pabbajitā gāmanigamarājadhānīsu bhikkhāya carantā tattha bodhisattaṃ sampāpuṇiṃsu. Atha naṃ cha vassāni mahāpadhānaṃ padahantaṃ idāni buddho bhavissati idāni buddho bhavissatīti pariveṇasammajjanādikāya vattapaṭipattiyā upaṭṭhahayamānā santikāvacarā cassa ahesuṃ. Bodhisattopi kho koṭippattaṃ dukkarakārikaṃ karissāmīti ekatilataṇḍulādīhipi vītināmesi sabbaso āhārupacchedaṃ akāsi. Devatāpi lomakūpehi ojaṃ upasaṃharamānā pakkhipi. Athassa tāya nirāhāratāya paramakasimānappattakāyassa suvaṇṇavaṇṇo kāyo kāḷavaṇṇo ahosi. Dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni paṭicchannāni ahesuṃ. Appekadā appāṇakajjhānaṃ jhāyanto mahāvedanāhi abhibhūto visaññībhūto caṅkamakoṭiyaṃ pati. Atha naṃ ekaccā devatā kālakato samaṇo gotamoti vadanti ekaccā devatā vihārova eso arahatanti āhaṃsu. Tattha yāsaṃ kālakato ahosīti tā gantvā suddhodanamahārājassa ārocesuṃ tumhākaṃ putto kālakatoti. Mama putto buddho hutvā kālakato ahutvāti. Buddho bhavituṃ nāsakkhi padhānabhūmiyaṃva patitvā kālakatoti. Idaṃ sutvā rājā nāhaṃ saddahāmi mama puttassa bodhiṃ appatvā kālakiriyā nāma natthīti paṭikkhipi. Kasmā pana rājā na saddahatīti. Kāḷadevalassa tāpasassa vandāpanadivase jambūrukkhamūle ca pāṭihāriyānaṃ diṭṭhattā. Puna bodhisatto saññaṃ paṭilabhitvā uṭṭhitova. Uṭṭhite mahāsatte tā devatā āgantvā arogo te mahārāja puttoti rañño

--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.

Ārocenti. Rājā jānāmahaṃ puttassa amaraṇabhāvanti vadati. Mahāsattassa cha vassāni dukkarakārikaṃ karontassa ākāse gaṇṭhikaraṇakālo viya ahosi. So ayaṃ dukkarakārikā nāma maggo na hotīti oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretuṃ gāmanigamesu piṇḍāya caritvā āhāraṃ āhari. Athassa dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni pākatikāni ahesuṃ kāyo suvaṇṇavaṇṇo ahosi. Pañcavaggiyā bhikkhū ayaṃ cha vassāni dukkarakārikaṃ karontopi sabbaññutaṃ paṭibujjhituṃ nāsakkhi idāni gāmādīsu piṇḍāya caritvā oḷārikaṃ āhāraṃ āharayamāno kiṃ sakkhissati bāhulliko eso padhānavibbhanto sīsaṃ nhāyitukāmassa ussāvavindutakkaṃ viya amhākaṃ etassa santikā visesatakkannāma kinno imināti mahāpurisaṃ pahāya attano pattacīvaraṃ gahetvā aṭṭhārasayojanamaggaṃ gantvā isipatanaṃ pavisiṃsu. Tena kho pana samayena uruvelāyaṃ senānigame senākuṭumbikassa gehe nibbattā sujātā nāma dārikā vayappattā ekasmiṃ nigrodharukkhe paṭṭhanaṃ akāsi sace samajātikaṃ kulagharaṃ gantvā paṭhamagabbhe puttaṃ labhissāmi anusaṃvaccharaṃ te satasahassapariccāgena balikammaṃ karissāmīti. Tassā sā patthanā samijjhi. Sā mahāsattassa dukkarakārikaṃ karontassa chaṭṭhe vasse paripuṇṇe visākhapuṇṇamāyaṃ balikammaṃ kātukāmā hutvā puretaraṃyeva ca dhenusahassaṃ laṭṭhimadhukavane cārāpetvā tāsaṃ khīraṃ pañca dhenusatāni pāyetvā tāsaṃ khīraṃ aḍḍhatiyānīti evaṃ yāva soḷasannaṃ dhenūnaṃ khīraṃ aṭṭha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.

Dhenuyo pivanti tāva khīrassa bahalataṃ ca ojavantaṃ ca paṭṭhayamānā khīraparivattanannāma akāsi. Sā visākhapuṇṇamīdivase pātova balikammaṃ karissāmīti rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya tā aṭṭha dhenuyo duhāpesi. Vacchakā dhenūnaṃ thanamūlaṃ na agamaṃsu. Thanamūle pana navabhājanesu upanītamattesu attano dhammatāya khīradhārā pavattiṃsu. Taṃ acchariyaṃ disvā sujātā sahattheneva khīraṃ gahetvā navabhājane pakkhipitvā sahattheneva aggiṃ katvā pacituṃ ārabhi. Tasmiṃyeva pāyāse paccamāne mahantā pubbulā uṭṭhahitvā dakkhiṇāvattā hutvā sañcaranti. Ekaphusitaṃpi bahi na patati. Uddhanato appamattakopi dhumo na uṭṭhati. Tasmiṃ samaye cattāro lokapālā āgantvā uddhane ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Mahābrahmā chattaṃ dhāresi. Sakko alātāni samānento aggiṃ jālesi. Devatā hi dvisahassadīpaparivāresu catūsu dīpesu devānaṃ manussānaṃ ca opakappanakaojaṃ attano devatānubhāvena daṇḍakabaddhamadhupaṭalaṃ pīḷetvā madhuṃ gaṇhamānā viya saṃharitvā tattha pakkhipanti. Aññesu hi kālesu devatā kabaḷe ojaṃ pakkhipanti sambodhidivase ca pana parinibbānadivase ca ukkhaliyaṃyeva pakkhipanti. Sujātā ekadivaseneva tattha attano pākaṭāni anekāni acchariyāni disvā puṇṇaṃ nāma dāsiṃ āmantesi amma puṇṇe ajja amhākaṃ devatā ativiya pasannā mayā ettake kāle evarūpaṃ acchariyaṃ nāma na diṭṭhapubbaṃ vegena gantvā devaṭṭhānaṃ paṭijaggāhīti. Sādhu ayyeti sā tassā vacanaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.

Sampaṭicchitvā turitaturitāyeva rukkhamūlaṃ agamāsi. Bodhisattopi kho tasmiṃ rattibhāge pañca mahāsupine disvā parigaṇhanto nissaṃsayenāhaṃ ajja buddho bhavissāmīti katasanniṭṭhāno tassā rattiyā accayena katasarīrapaṭijaggano bhikkhācāravelaṃ āgamayamāno pātova āgantvā tasmiṃ rukkhamūle nisīdi attano pabhāya sakalaṃ rukkhamūlaṃ obhāsayamāno. Atha kho sā puṇṇā āgantvā addasa bodhisattaṃ rukkhamūlaṃ pācīnalokadhātuṃ olokayamānaṃ nisinnaṃ. Sarīrato cassa nikkhantāhi pabhāhi sakalaṃ rukkhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ disvā tassā etadahosi ajja amhākaṃ devatā rukkhato oruyha sahattheneva balikammaṃ sampaṭicchituṃ nisinnā maññeti saṃvegappattā hutvā vegena gantvā sujātāya etamatthaṃ ārocesi. Sujātā tassā vacanaṃ sutvā tuṭṭhamānasā hutvā ajja idāni paṭṭhāya mama jeṭṭhadhītuṭṭhāne tiṭṭhāhīti dhītu anucchavikaṃ sabbālaṅkāraṃ adāsi. Yasmā pana buddhabhāvaṃ pāpuṇanadivase satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ laddhuṃ vaṭṭati tasmā sā suvaṇṇapātiyaṃ pāyāsaṃ pakkhipissāmīti cittaṃ uppādetvā satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ nīharāpetvā tattha pāyāsaṃ pakkhipitukāmā pakkabhojanaṃ āvajjesi. Sabbo pāyāso padumapattato udakaṃ viya nivattitvā pātiyaṃ patiṭṭhāsi ekapātipūraṇamattova ahosi. Sā taṃ pātiṃ aññāya suvaṇṇapātiyā paṭikujjitvā odātavatthena veṭhetvā sabbālaṅkārehi attabhāvaṃ alaṅkaritvā taṃ pātiṃ attano sīse ṭhapetvā mahantena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.

Ānubhāvena nigrodharukkhamūlaṃ gantvā bodhisattaṃ oloketvā balavasomanassajātā rukkhadevatāti saññāya diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatonatā gantvā sīsato otaritvā vivaritvā suvaṇṇabhiṅgārena gandhapupphavāsitaṃ udakaṃ gahetvā bodhisattaṃ upagantvā aṭṭhāsi. Ghaṭīkāramahābrahmunā dinno mattikāpatto ettakaṃ addhānaṃ bodhisattaṃ avijahitvā tasmiṃ khaṇe adassanaṅgato. Bodhisatto pattaṃ apassanto dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā udakaṃ sampaṭicchi. Sujātā suvaṇṇapātipāyāsaṃ mahāpurisassa hatthe ṭhapesi. Mahāpuriso sujātaṃ olokesi. Sā ākāraṃ sallakkhetvā ayya mayā tumhākaṃ pariccattaṃ gahetvā yathāruciṃ gacchathāti vanditvā yathā mayhaṃ manoratho nipphanno evaṃ tumhākaṃ nippajjatūti vatvā satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā purāṇaṃ mattikaṃ viya anapekkhā hutvā pakkāmi. Bodhisattopi kho nisinnaṭṭhānā vuṭṭhāya rukkhaṃ padakkhiṇaṃ katvā pātiṃ ādāya nerañjarāya tīraṃ gantvā anekesaṃ bodhisattasatasahassānaṃ sambujjhanadivase otaritvā nhānaṭṭhānaṃ suppatiṭṭhitatiṭṭhannāma atthi tassa tīre pātiṃ ṭhapetvā otaritvā anekabuddhasatasahassānaṃ nivāsanaṃ arahattaddhajaṃ nivāsetvā puratthābhimukho nisīditvā ekaṭṭhitālapakkappamāṇe ekūnapaṇṇāsapiṇḍe katvā sabbaṃ appodakamadhupāyāsaṃ paribhuñjati. So evaṃ hissa buddhabhūtassa sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe vasantassa ekūnapaññāsa divasāni āhāro

--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.

Ahosi. Tattake kāle neva añño āhāro atthi na nhānaṃ na mukhadhovanaṃ na sarīravalañjaṃ jhānasukhena maggasukhena phalasukheneva vītināmeti. Taṃ pana pāyāsaṃ bhuñjitvā suvaṇṇapātiṃ gahetvā sacāhaṃ ajja buddho bhavituṃ sakkhissāmi ayaṃ me pāti paṭisotaṃ gacchatu no ce sakkhissāmi anusotaṃ gacchatūti pakkhipi. Sā sotaṃ chindamānā nadīmajjhaṃ gantvā majjhaṭṭhāneva javasampanno asso viya asītihatthamattaṭṭhānaṃ paṭisotaṃ gantvā ekasmiṃ āvatte nimujjitvā kālanāgarājabhavanaṃ gantvā tiṇṇaṃ buddhānaṃ paribhogapātiyo kili kilīti ravaṃ kārayamānā paharitvā tāsaṃ sabbaheṭṭhimā hutvā aṭṭhāsi. Kālo nāgarājā taṃ saddaṃ sutvā hiyyo eko buddho nibbatti puna ajja eko nibbattoti anekehi padasatehi thutiyo vadamāno aṭṭhāsi. Tassa kira mahāpaṭhaviyā ekayojanatigāvutappamāṇaṃ nabhaṃ pūretvā ārohanakālo ajja vā hiyyo vāti sadiso ahosi. Bodhisattopi nadītīramhi supupphitasālavane divāvihāraṃ katvā sāyaṇhasamaye pupphānaṃ vaṇḍato muccanakāle devatāhi alaṅkatena aṭṭhusabhavitthārena maggena sīho viya vijambhamāno bodhirukkhābhimukho pāyāsi. Nāgayakkhasupaṇṇādayo dibbehi gandhapupphādīhi pūjayiṃsu. Dasasahassīlokadhātu ekagandhā ekamālā ekasādhukārā ahosi. Tasmiṃ samaye brāhmaṇo sotthiyo nāma tiṇahārako tiṇaṃ ādāya paṭipathe āgacchanto mahāpurisassa ākāraṃ ñatvā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.

Tassa adāsi. Bodhisatto tiṇaṃ gahetvā bodhimaṇḍaṃ āruyha dakkhiṇadisābhāge uttarābhimukho aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe dakkhiṇacakkavāḷaṃ osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṃ viya ahosi. Uttaracakkavāḷaṃ ullaṅghitvā upari bhavaggappattaṃ viya ahosi. Bodhisatto nayidaṃ sambodhipāpuṇanaṭṭhānaṃ bhavissati maññeti padakkhiṇaṃ karonto pacchimadisābhāgaṃ gantvā puratthābhimukho aṭṭhāsi. Tato pacchimacakkavāḷaṃ osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṃ viya ahosi. Puratthimacakkavāḷaṃ ullaṅghitvā yāva upari bhavaggappattaṃ viya ahosi. Ṭhitaṭhitaṭṭhāne kirassa nemivaṭṭapariyante akkantanābhiyā patiṭṭhitaṃ mahāsakaṭacakkaṃ viya mahāpaṭhavī onatunnatā ahosi. Bodhisatto nayidaṃ sambodhipāpuṇanaṭṭhānaṃ bhavissati maññeti padakkhiṇaṃ karonto uttaradisābhāgaṃ gantvā dakkhiṇābhimukho aṭṭhāsi. Tato uttaracakkavāḷaṃ osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṃ viya ahosi. Dakkhiṇacakkavāḷaṃ ullaṅghitvā upari bhavaggappattaṃ viya ahosi. Bodhisatto idaṃpi sambodhipāpuṇanaṭṭhānaṃ na bhavissati maññeti padakkhiṇaṃ karonto puratthimadisābhāgaṃ gantvā pacchimābhimukho aṭṭhāsi. Puratthimadisābhāge pana sabbabuddhānaṃ pallaṅkaṭṭhānaṃ taṃ neva chambhati na kampati. Mahāsatto idaṃ sabbabuddhānaṃ avijahitaṃ acalaṭṭhānaṃ kilesapañjaraviddhaṃsanaṭṭhānanti ñtavā tāni tiṇāni agge gahetvā cālesi. Tāvadeva cuddasahattho pallaṅko ahosi. Tānipi kho tiṇāni tathārūpena santhārena saṇṭhahiṃsu yathārūpe sukusalopi cittakāro vā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.

Potthakāro vā ālikhituṃ samattho natthi. Bodhisatto bodhirukkhakkhandhaṃ piṭṭhito katvā puratthābhimukho daḷhamānaso hutvā kāmaṃ taco nahārū ca aṭṭhi ca avasissatu sabbaṃpi hidaṃ sarīre maṃsalohitaṃ upasussatu tattheva sammāsambodhiṃ appatvā imaṃ pallaṅkaṃ na bhindissāmīti asanisatasannipātenāpi abhejjarūpaṃ aparājitaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Tasmiṃ samaye māro devaputto siddhatthakumāro mayhaṃ vasaṃ atikkamitukāmo na dānimassa atikkamituṃ dassāmīti mārabalassa santikaṃ gantvā etamatthaṃ ārocetvā māraghosanannāma ghosāpetvā mārabalaṃ ādāya nikkhami. Sā pana mārasenā mārassa purato dvādasayojanā hoti dakkhiṇato ca vāmato ca dvādasayojanā hoti. Pacchato pana cakkavāḷapariyantaṃ katvā ṭhitā uddhaṃ navayojanubbedhā mārasenā yassā unnadantiyā unnādasaddo pana yojanasahassato paṭṭhāya paṭhaviyā udriyanasaddo viya suyyati. Atha māro devaputto diyaḍḍhayojanasatikaṃ girimekhalannāma hatthiṃ abhiruyhitvā bāhusahassaṃ māpetvā nānāvudhāni aggahesi. Avasesāyapi māraparisāya dve janā ekasadisaṃ āvudhaṃ na gaṇhiṃsu nānappakāramukhā hutvā mahāsattaṃ ajjhottharamānā viya āgamiṃsu. Dasasahassacakkavāḷadevatā pana mahāsattassa thutiyo vadamānā aṭṭhaṃsu. Sakko pana devarājā vijayuttarasaṅkhaṃ dhamamāno aṭṭhāsi. So kira saṅkho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.

Vīsatihatthasatiko hoti sakiṃ vātaṃ gāhāpetvā dhamanto cattāro māse saddaṃ karitvā nissaddo hoti. Mahākālanāgarājā atirekaṃ padasatena vaṇṇaṃ vadamāno aṭṭhāsi. Mahābrahmā setacchattaṃ dhārayamāno aṭṭhāsi. Mārabale pana bodhimaṇḍaṃ upasaṅkamante tesu ekopi ṭhātuṃ nāsakkhi. Sammukhasammukhaṭṭhāneva palāyiṃsu. Kālanāgarājā paṭhaviyaṃ nimujjitvā pañcayojanasatikamandiraṃ nāgabhavanaṃ gantvā ubhohi hatthehi mukhaṃ pidahitvā nipanno. Sakko vijayuttarasaṅkhaṃ piṭṭhiyaṃ katvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ aṭṭhāsi. Mahābrahmā setacchattaṃ koṭiyaṃ gahetvā brahmalokameva agamāsi. Ekadevatāpi ṭhātuṃ samatthā nāma nāhosi. Mahāpuriso ekakova nisīdi. Māropi attano parisaṃ āha tātā suddhodanaputtena siddhatthena sadiso añño puriso nāma natthi mayaṃ sammukhā yuddhaṃ dātuṃ na sakkhissāma pacchābhāgena dassāmāti. Mahāpurisopi tīṇipi passāni oloketvā sabbadevatānaṃ palātattā suññāni addasa. Puna uttarapassena mārabalaṃ ajjhottharamānaṃ disvā ayaṃ ettako jano maṃ ekakaṃ sandhāya mahantaṃ vāyāmaṃ parakkamaṃ karoti imasmiṃ ṭhāne mātāpitaro vā dhītā vā bhātā vā añño vā koci ñātako natthi imā pana dasapāramiyova mayhaṃ dīgharattaṃ puttaparijanasadisā tasmā pāramiyopi phalakaṃ katvā pāramisattheneva paharitvā imaṃ balakāyaṃ mayā viddhaṃsetuṃ vaṭṭatīti dasapāramiyo āvajjamāno nisīdi. Atha māro devaputto eteneva siddhatthaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.

Palāpessāmīti vātamaṇḍalaṃ samuṭṭhāpesi. Taṃ khaṇaṃyeva puratthimādibhedā vātā samuṭṭhahitvā aḍḍhayojanatiyojanappamāṇāni pabbatakūṭāni padāletvā vanagaccharukkhādīni ummūletvā samantā gāmanigame cuṇṇavicuṇṇe kātuṃ samatthāpi mahāpurisassa puññatejena vihatānubhāvā bodhisattaṃ patvā cīvarakaṇṇamattaṃpi cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Tato udakena ajjhottharitvā māressāmīti mahāvassaṃ samuṭṭhāpesi. Tassānubhāvena upari satapaṭalasahassapaṭalādibhedā valāhakā uṭṭhahitvā vassiṃsu. Vuṭṭhidhāravegena paṭhavī chiddā ahosi. Vanarukkhādīnaṃ uparibhāgena mahāmegho āgantvā mahāsattassa cīvare ussāvavindupatanamattaṃpi temetuṃ nāsakkhi. Tato pāsāṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Mahantāni pabbatakūṭāni dhūmāyantāni pajjalantāni ākāsenāgantvā bodhisattaṃ patvā dibbamālāguḷabhāvaṃ āpajjiṃsu. Tato paharaṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Ekatodhārā ubhatodhārā asisattikhurappādayo dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā bodhisattaṃ patvā dibbapupphāni ahesuṃ. Tato aṅgāravassaṃ samuṭṭhāpesi. Kiṃsukavaṇṇā aṅgārā ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle dibbapupphāni hutvā vikiriṃsu. Tato kukkuḷavassaṃ samuṭṭhāpesi. Accuṇho aggivaṇṇo kukkuḷo ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle candanacuṇṇaṃ hutvā nipati. Tato vālukāvassaṃ samuṭṭhāpesi. Atisukhumā vālukā dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle dibbapupphāni hutvā nipatiṃsu. Tato kalalavassaṃ samuṭṭhāpesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.

Kalalaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle dibbavilepanaṃ hutvā nipati. Tato imināhaṃ bhiṃsetvā siddhatthaṃ palāpessāmīti andhakāraṃ samuṭṭhāpesi. Taṃ caturaṅgasamannāgataṃ viya mahātamaṃ hutvā bodhisattaṃ patvā suriyappabhāvihataṃ viya andhakāraṃ antaradhāyi. Evaṃ māro imāhi navahi vātavassapāsāṇapaharaṇaṅgārakukkuḷavālukakalalaandhakāravuṭṭhīhi bodhisattaṃ palāpetuṃ asakkonto kiṃ bhaṇe tiṭṭhatha imaṃ siddhatthakumāraṃ gaṇhatha hanatha palāpethāti taṃ parisaṃ āṇāpetvā sayaṃpi girimekhalassa hatthino khandhe nisinno cakkāvudhaṃ ādāya bodhisattaṃ upasaṅkamitvā siddhattha uṭṭhehi etasmā pallaṅkā nāyaṃ tuyhaṃ pāpuṇāti mayhaṃ eso pāpuṇātīti āha. Mahāsatto tassa vacanaṃ sutvā avoca māra neva tayā dasa pāramiyo pūritā na upapāramiyo na paramatthapāramiyo nāpi pañca mahāpariccāgā pariccattā na ñātatthacariyā na lokatthacariyā na buddhatthacariyā pūritā nāyaṃ pallaṅko tuyhaṃ pāpuṇāti mayhaṃ eso pāpuṇātīti āha. Māro kuddho kodhavegaṃ asahanto mahāpurisassa cakkāvudhaṃ vissajjesi. Tantassa dasa pāramiyo āvajjentassa uparibhāge mālāvitānaṃ hutvā aṭṭhāsi. Taṃ kira khuradhāraṃ cakkāvudhaṃ aññesu tena kuddhena vissaṭṭhaṃ ekaghane pāsāṇathambhe vaṃsakaḷīraṃ viya chindantaṃ gacchati. Idāni pana tasmiṃ mālāvitānaṃ hutvā ṭhite avasesā māraparisā idāni pallaṅkato vuṭṭhāya palāyissatīti mahantamahantāni selakūṭāni vissajjesuṃ. Tānipi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Mahāpurisassa dasa pārimiyo āvajjentassa mālāguḷabhāvaṃ āpajjitvā bhūmiyaṃ patiṃsu. Devatā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ṭhitā gīvaṃ pasāretvā sīsaṃ ukkhipitvā naṭṭho vata bho siddhatthakumārassa rūpasobhaggappatto attabhāvo kiṃ nu kho karissatīti olokenti. Tato mahāpuriso pūritapāramīnaṃ bodhisattānaṃ abhisambujjhanadivase pallaṅko mayhaṃ pāpuṇātīti vatvā ṭhitaṃ māraṃ āha māra tuyhaṃ dānassa dinnabhāve ko sakkhīti. Māro ime ettakā sakkhinoti māragaṇābhimukhaṃ hatthaṃ pasāresi. Tasmiṃ khaṇe māraparisāya ahaṃ sakkhī ahaṃ sakkhīti pavattasaddo paṭhavīudriyanasaddasadiso ahosi. Atha māro mahāpurisaṃ āha siddhattha tuyhaṃ dānassa dinnabhāve ko sakkhīti. Mahāpuriso tuyhaṃ tāva dānassa dinnabhāve sacetanā sakkhino mayhaṃ pana imasmiṃ ṭhāne sacetano koci sakkhī nāma natthi tiṭṭhatu tāva me avasesattabhāvesu dinnadānaṃ vessantarattabhāve pana ṭhatvā sattasatakamahādānassa tāva dinnabhāve ayaṃ acetanāpi ghanamahāpaṭhavī sakkhīti cīvaragabbhantarato dakkhiṇahatthaṃ abhinīharitvā vessantarattabhāve ṭhatvā mayhaṃ sattasatakamahādānassa dinnabhāve tvaṃ sakkhī na sakkhīti mahāpaṭhavyābhimukhaṃ hatthaṃ pasāresi. Mahāpaṭhavī ahante tadā sakkhīti virāvasatena virāvasahassena mārabalaṃ avattharamānā viya unnādinī ahosi. Tato mahāpaṭhavī dinnante siddhattha mahādānaṃ uttamadānanti. Vessantarattabhāvena dinnadānaṃ sammasante sammasante diyaḍḍhayojanasatiko girimekhalahatthī jannukehi patiṭṭhāsi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

Māraparisā disāvidisā palāyi. Dve ekamaggena gatā nāma natthi. Sīsābharaṇāni ceva nivatthavasanāni ca pahāya sammukhasammukhā disāhiyeva palāyiṃsu. Tato devasaṅghā palāyamānaṃ mārabalaṃ disvā mārassa parājayo jāto siddhatthakumārassa jayo jayapūjaṃ karissāmāti nāgā nāgānaṃ supaṇṇā supaṇṇānaṃ devatā devatānaṃ brahmāno brahmānaṃ ugghosetvā vijjādharā gandhamālādihatthā mahāpurisassa santikaṃ bodhipallaṅkaṃ āgamiṃsu. Evaṃ gatesu pana tesu jayo hi budadhassa sirīmato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā jayaṃ tadā nāgagaṇā mahesino. Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā supaṇṇasaṅghāpi jayaṃ mahesino. Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā jayaṃ tadā devagaṇā mahesino. Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.

Ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā jayaṃ tadā brahmagaṇāpi tādinoti. Avasesā dasasu cakkavāḷasahassesu devatā mālāgandhavilepanādīhi pūjayamānā nānappakārā thutiyo vadamānāyo aṭṭhaṃsu. Evaṃ dharamāneyeva suriye mahāpuriso mārabalaṃ vidhametvā cīvarūpari patamānehi bodhirukkhaṅkurehi rattapavāḷadalehi viya pūjiyamāno paṭhamayāme pubbenivāsañāṇaṃ anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā pacchimayāme paṭiccasamuppāde ñāṇaṃ otāresi. Athassa dvādasaṅgikaṃ paccayākāraṃ vaṭṭavivaṭṭavasena anulomapaṭilomato sammasantassa dasasahassīlokadhātu udakapariyantaṃ katvā dvādasakkhattuṃ saṅkampi. Mahāpuriso pana dasasahassīlokadhātuṃ unnādetvā aruṇuggamanavelāya sabbaññutañāṇaṃ paṭivijjhi. Tasmiṃ sabbaññutaṃ patte sakaladasasahassīlokadhātu alaṅkatapaṭiyattā ahosi. Pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussāpitānaṃ dhajānaṃ paṭākānaṃ raṃsiyo pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ paharanti tathā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussāpitānaṃ pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussāpitānaṃ dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussāpitānaṃ uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ paharanti. Paṭhavītale ussāpitānaṃ pana dhajānaṃ paṭākānaṃ brahmalokaṃ āhacca aṭṭhaṃsu. Brahmaloke patiṭṭhitā paṭhavītale patiṭṭhahiṃsu. Dasasahassacakkavāḷesu pupphūpagarukkhā pupphaṃ gaṇhiṃsu. Phalūpagarukkhā phalapiṇḍibhārabharitā ahesuṃ. Khandhesu khandhapadumāni pupphiṃsu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.

Sākhāsu sākhapadumāni latāsu latāpadumāni ākāse olambakapadumāni. Silālatāni bhinditvā uparupari sattasatta hutvā daṇḍakapadumāni uṭṭhahiṃsu. Dasasahassīlokadhātu vaṭṭetvā vissaṭṭhamālāguḷā viya susaṇṭhitasanthāro viya ca ahosi. Cakkavāḷantaresu aḍḍhayojanasahassalokantanirayā sattasuriyappabhāhi anobhāsitapubbā ekobhāsā ahesuṃ. Caturāsītiyojanasahassagambhīro mahāsamuddo madhurodako ahosi. Nadiyo nappavattiṃsu. Jaccandhā rūpāni passiṃsu. Jātibadhirā saddaṃ suṇiṃsu. Jātipīṭhasappino padasā gacchiṃsu. Andubandhanādīnaṃ bandhanādīni chijjitvā pavattiṃsu. Evaṃ aparimāṇena sirivibhavena pūjayamāno nānappakāresu acchariyadhammesu pātubhūtesu sabbaññutaṃ paṭivijjhitvā sabbabuddhānaṃ avijjahitaṃ udānaṃ udānesi anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ gahakāraṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ. Gahakāraka diṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi sabbā te phāsukā bhaggā gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagāti. Iti tusitapurato paṭṭhāya yāva ayaṃ bodhimaṇḍe sabbaññutappatti tāva ettakaṃ ṭhānaṃ avidūrenidānaṃ nāmāti veditabbaṃ. -----------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.

Santikenidānaṃ santikenidānaṃ pana bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyanti evaṃ tesu tesu ṭhānesu viharanto tasmiṃ tasmiṃ ṭhāneyeva labbhatīti vuttaṃ. Kiñcāpi evaṃ vuttaṃ atha kho pana taṃ ādito paṭṭhāya evaṃ veditabbaṃ. Imaṃ udānaṃ udānetvā jayapallaṅke nisinnassa hi bhagavato etadahosi ahaṃ kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkheyyāni imassa pallaṅkassa kāraṇā sandhāviṃ ettakaṃ me kālaṃ imassa pallaṅkassa kāraṇā mayā alaṅkatasīsaṃ gīvāya chinditvā dinnaṃ suañjitāni akkhīni hadayamaṃsaṃ ubbattetvā dinnaṃ jālikumārasadisā puttā kaṇhājinākumārikāsadisā dhītaro maddidevisadisā bhariyāyo ca paresaṃ dāsatthāya dinnā ayaṃ me pallaṅko jayapallaṅko varapallaṅko ettha me nisinnassa saṅkappo na paripuṇṇo na tāva ito vuṭṭhahissāmīti. Anekakoṭisatasahassā samāpattiyo samāpajjanto sattāhaṃ tattheva nisīdi yaṃ sandhāya vuttaṃ atha kho bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedīti. Athekaccānaṃ devatānaṃ ajjāpi nūna siddhatthassa kattabbakiccaṃ atthi pallaṅkasmiṃ hi ālayaṃ na vijahatīti parivitakko udapādi. Satthā devatānaṃ vitakkaṃ ñatvā tāsaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.

Vitakkavūpasamanatthaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Mahābodhimaṇḍasmiṃ hi katayamakapāṭihāriyañca ñātisamāgame katapāṭihāriyañca pāṭaliputtasamāgame katapāṭihāriyañca sabbaṃ gaṇḍāmbarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṃ ahosi. Evaṃ satthā iminā pāṭihāriyena devatānaṃ vitakkaṃ vūpasametvā pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissitena uttaradisābhāgena ṭhatvā imasmiṃ vata me pallaṅke sabbaññutañāṇaṃ paṭividdhanti cattāri asaṅkheyyāni kappasatasahassañca pūritānaṃ pāramīnaṃ phalādhigamanaṭṭhānaṃ pallaṅkaṃ animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi. Taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃ nāma jātaṃ. Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antare caṅkamaṃ māpetvā puratthimapacchimato āyate ratanacaṅkame caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi. Taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyannāma jātaṃ. Catutthe pana sattāhe bodhito pacchimuttaradisābhāge devatā ratanagharaṃ māpayiṃsu. Tattha pallaṅke nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ visesato cettha anantanayaṃ samantapaṭṭhānaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi. Ābhidhammikā panāhu ratanagharannāma ratanamayaṃ gehaṃ sattannaṃ pakaraṇānaṃ sammasitaṭṭhānaṃ ratanagharanti. Yasmā panettha ubhopete pariyāyā yujjanti tasmā ubhayametaṃ gahetabbameva. Tato paṭṭhāya pana taṃ ṭhānaṃ ratanagharacetiyannāma jātaṃ. Evaṃ bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami tatrāpi dhammaṃ vicinantoyeva vimuttisukhañca paṭisaṃvedento nisīdi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.

Tasmiṃ samaye māro devaputto ettakaṃ kālaṃ anubandhanto otārāpekkhopi imassa kiñci khalitaṃ nāddasa atikkantodāni esa mama visayanti domanassappatto mahāmagge nisīditvā soḷasa kāraṇāni cintento bhūmiyaṃ soḷasa lekhā nikaḍḍhi ahaṃ eso viya dānapāramiṃ na pūresiṃ tenamhi iminā sadiso na jātoti ekaṃ lekhaṃ ākaḍḍhi tathāhaṃ eso viya sīlapāramiṃ nekkhammapāramiṃ paññāpāramiṃ viriyapāramiṃ khantipāramiṃ saccapāramiṃ adhiṭṭhānapāramiṃ mettāpāramiṃ upekkhāpāramiṃ na pūresiṃ tenamhi iminā sadiso na jātoti dasamaṃ lekhaṃ ākaḍḍhi tathāhaṃ eso viya asādhāraṇassa āsayānusayañāṇassa indriyaparopariyañāṇassa mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa yamakapāṭihāriyañāṇassa anāvaraṇañāṇassa sabbaññutañāṇassa paṭivedhāya upanissayabhūtā dasa pāramiyo na pūresiṃ tenamhi iminā sadiso na jātoti soḷasamaṃ lekhaṃ ākaḍḍhi. Evaṃ imehi kāraṇehi mahāmagge soḷasa lekhā ākaḍḍhiyamāne nisinne tasmiṃ samaye taṇhā aratī rāgā cāti tisso māradhītaro pitā no na paññāyati kahaṃ nu kho etarahīti olokayamānā taṃ domanassappattaṃ bhūmiyaṃ vilekhamānaṃ disvā pitu santikaṃ gantvā kasmā tāta dukkhī dummanosīti pucchiṃsu. Ammā ayaṃ mahāsamaṇo mayhaṃ vasaṃ atikkanto ettakaṃ olokento otāramassa daṭṭhuṃ nāsakkhiṃ tenāhaṃ dukkhī dummanoti. Yadi evaṃ mā cintayittha mayametaṃ attano vase pavattaṃ katvā ādāya āgamissāmāti. Na sakkā ammā esa kenaci vase kātuṃ acalāya saddhāya patiṭṭhito

--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.

Esa purisoti. Tāta mayaṃ itthiyo nāma idāneva taṃ rāgapāsādīhi bandhitvā ānessāma tumhe mā cintayitthāti. Tā ito bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pāde te samaṇa paricāressāmāti āhaṃsu. Bhagavā neva tāsaṃ vacanaṃ manasi akāsi na akkhīni ummiletvā olokesi anuttare upadhisaṅkhaye vimuttamānaso vivekasukhañceva anubhavanto nisīdi. Puna māradhītaro uccāvacā kho purisānaṃ adhippāyā kesañci kumārikāsu pemaṃ ahosi kesañci paṭhamavaye ṭhitāsu kesañci majjhimavaye kesañci pacchimavaye ṭhitāsu yannūna mayaṃ nānappakārehi rūpehi palobheyyāmāti ekamekā kumārivaṇṇādivasena sataṃ sataṃ attabhāve abhinimminitvā kumāriyo avijātā sakiṃvijātā duvijātā majjhamitthiyo mahāitthiyo ca hutvā chakkhattuṃ bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu pāde te samaṇa paricāressāmāti āhaṃsu. Taṃpi bhagavā na manasākāsi yathātaṃ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. Keci panācariyā vadanti tā mahitthībhāvena upagatā disvā bhagavā evamevaṃ etā khaṇḍadantā palitakesā hontūti adhiṭṭhāsīti. Taṃ na gahetabbaṃ. Na hi satthā evarūpaṃ adhiṭṭhānaṃ karoti bhagavā pana apetha tumhe kīdisā evaṃ vāyamatha evarūpaṃ nāma avītarāgādīnaṃ purato kātuṃ vaṭṭati tathāgatassa pana rāgo pahīno doso mohoti attano kilesappahānaṃ ārabhati. Yassa jitaṃ nāvajiyati jitamassa noyāti koci loke

--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.

Taṃ buddhamanantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. Yassa jālinī visattikā taṇhā natthi kuhiñci netave taṃ buddhamanantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessathāti imā dhammapade buddhavagge dve gāthā vadanto dhammaṃ kathesi. Tā saccaṃ kira no pitā avoca arahaṃ sugato loke na rāgena suvānayoti ādīni vatvā pitu santikaṃ agamaṃsu. Bhagavāpi tattha sattāhaṃ vītināmetvā muccalindamūle agamāsi tattha sattāhaṃ vaddalikāya uppannāya sītādipaṭivāhanatthaṃ muccalindena nāma nāgarājena sattakkhattuṃ bhogehi parikkhitto asambādhāya gandhakuṭiyaṃ viharanto viya vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedayamāno sattāhaṃ vītināmetvā rājāyatanaṃ upasaṅkamitvā tatthāpi sattāhaṃ vimuttisukhapaṭisaṃvedīyeva nisīdi. Ettāvatā sattāhāni paripuṇṇāni. Etthantare neva mukhadhovanaṃ na sarīrapaṭijagganaṃ na āhārakiccaṃ ahosi. Jhānasukhena maggasukhena phalasukhena ca vītināmesi. Athassa tasmiṃ sattasattāhamatthake ekūnapaññāsamadivase tattha nisinnassa mukhaṃ dhovissāmīti cittaṃ udapādi. Sakko devānamindo attanā harītakaṃ āharitvā adāsi. Satthā taṃ paribhuñji. Tenassa sarīravalañjaṃ ahosi. Athassa sakkoyeva nāgalatādantakaṭṭhañceva mukhadhovanaudakañca adāsi. Satthā dantakaṭṭhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.

Khāditvā anotattadahaudakena mukhaṃ dhovitvā tattheva rājāyatanamūle nisīdi. Tasmiṃ samaye tapussabhallikā nāma dve vāṇijā pañcahi sakaṭasatehi ukkalājanapadā majjhimappadesaṃ gacchanto attano ñātisālohitāya devatāya sakaṭāni sannirumhitvā satthu āhārasampādane ussāhitā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya paṭiggaṇhātu no bhante bhagavā imaṃ āhāraṃ anukampaṃ upādāyāti satthāraṃ upasaṅkamitvā aṭṭhaṃsu. Bhagavā pana pāyāsapaṭiggahaṇadivaseyeva pattassa antarahitattā na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti kiṃ nu kho ahaṃ paṭiggaṇheyyanti cintesi. Athassa cittaṃ ñatvā catūhi disāhi cattāro mahārājāno indanīlamaṇimaye patte upanāmesuṃ. Bhagavā te paṭikkhipi. Puna muggavaṇṇaselamaye cattāro patte upanāmesuṃ. Bhagavā catunnaṃpi devaputtānaṃ anukampāya cattāro pattepi paṭiggahetvā uparupari ṭhapetvā eko hotūti adhiṭṭhahi. Cattāropi mukhavaṭṭiyaṃ paññāyamānā lekhā hutvā majjhimena pamāṇena ekattaṃ upagamiṃsu. Bhagavā tasmiṃ paccakkhe selamaye patte āhāraṃ paṭiggaṇhitvā paribhuñjitvā anumodanaṃ akāsi. Dve bhātaro vāṇijā buddhañca dhammañca saraṇaṃ gantvā dvevācikā upāsakā ahesuṃ. Atha nesaṃ ekanno bhante paricāritabbaṭṭhānaṃ dethāti vadantānaṃ dakkhiṇahatthena attano sīsaṃ parāmasitvā kesadhātuyo adāsi. Te attano nagare kesadhātuyo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

Anto pakkhipitvā cetiyaṃ patiṭṭhāpesuṃ. Sammāsambuddhopi kho tato paṭṭhāya puna ajapālanigrodhameva gantvā nigrodhamūle nisīdi. Athassa tattha nisinnamattasseva attanā adhigatassa dhammassa gambhīrataṃ paccavekkhantassa sabbabuddhānaṃ āciṇṇo adhigato kho mayāyaṃ dhammoti paresaṃ dhammaṃ adesetukāmyatākārappatto vitakko udapādi. Atha brahmā sahampati nassati vata bho loko vinassati vata bho lokoti dasahi cakkavāḷasahassehi sakkasuyāmasantusitavasavattimahābrahmāno ādāya satthu santikaṃ gantvā desetu bhante bhagavā dhammanti ādinā nayena dhammadesanaṃ āyāci. Satthā tassa paṭiññaṃ datvā kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyanti cintento āḷāro paṇḍito so imaṃ dhammaṃ khippaṃ ājānissatīti cittaṃ uppādetvā puna olokento tassa sattāhaṃ kālakatabhāvaṃ ñatvā uddakaṃ āvajjesi tassāpi abhidosakālakatabhāvaṃ ñatvā bahupakārā kho me pañcavaggiyā bhikkhūti pañcavaggiye ārabbha manasikāraṃ katvā kahaṃ nu kho te etarahi viharantīti āvajjento bārāṇasiyaṃ migadāyeti ñatvā tattha gantvā dhammacakkaṃ pavattessāmīti katipāhaṃ bodhimaṇḍasāmantāyeva piṇḍāya caranto āsāḷhapuṇṇamāsiyaṃ bārāṇasiṃ gamissāmīti cātuddasiyaṃ paccūsasamaye pabhātāya rattiyā kālasseva pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanamaggaṃ paṭipanno antarāmagge upakannāma ājīvakaṃ disvā tassa taṃ attano buddhabhāvaṃ ācikkhitvā taṃ divasaṃyeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

Sāyaṇhasamaye isipatanaṃ agamāsi. Pañcavaggiyā therā tathāgataṃ dūratova āgacchantaṃ disvā ayaṃ āvuso samaṇo gotamo paccayabāhullāya āvattitvā paripuṇṇakāyo piṇindriyo suvaṇṇavaṇṇo hutvā āgacchati imassa abhivādanādīni na karissāma mahākulappasūto kho panesa āsanābhihāraṃ arahati tenassa āsanamattaṃ paññāpessāmāti katikaṃ akaṃsu. Bhagavā sadevakassa lokassa cittavāraṃ jānanasamatthena ñāṇena kiṃ nu kho ime cintayiṃsūti āvajjetvā cittaṃ aññāsi. Atha ne sabbadevamanussesu anodissakavasena pharaṇasamatthaṃ mettacittaṃ saṅkhipitvā odissakavasena mettacittena phari. Te bhagavatā mettena cittena phuṭṭhā tathāgate upasaṅkamante sakāya katikāya saṇṭhātuṃ asakkontā abhivādanapaccuṭṭhānādīni sabbakiccāni akaṃsu sammāsambuddhabhāvaṃ panassa ajānamānā kevalaṃ nāmena ca āvusovādena ca vācaṃ samudācaranti. Atha ne bhagavā mā bhikkhave tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddhoti attano buddhabhāvaṃ saññāpetvā paññattapavarabuddhāsane nisinno uttarāsāḷhanakkhattayoge vattamāne aṭṭhārasabrahmakoṭīhi parivuto pañcavaggiye there āmantesi dhammacakkappavattanasuttantaṃ desesi. Tesu aññākoṇḍaññatthero desanānusārena ñāṇaṃ pesento suttapariyosāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā tattheva vassaṃ upagantvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

Punadivase vappattheraṃ ovadanto vihāreyeva nisīdi. Sesā cattāro piṇḍāya cariṃsu. Vappatthero pubbaṇheyeva sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Eteneva upāyena ca punadivase bhaddiyattheraṃ punadivase mahānāmattheraṃ punadivase assajittheranti sabbe sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā pañcamiyaṃ pakkhassa pañcapi jane sannipātetvā anattalakkhaṇasuttantaṃ desesi. Desanāpariyosāne pañcapi therā arahatte patiṭṭhahiṃsu. Atha satthā yasassa kulaputtassa upanissayaṃ disvā taṃ rattibhāge nibbijjitvā gehaṃ pahāya nikkhantaṃ ehi yasāti pakkositvā tasmiṃyeva rattibhāge sotāpattiphale patiṭṭhāpesi. Punadivase arahatte patiṭṭhāpetvā aparepi tassa sahāyake catuppaññāsa jane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahattaṃ pāpesi. Evaṃ hi loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu satthā vutthavasso pavāretvā caratha bhikkhave cārikanti saṭṭhibhikkhū disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gacchanto antarāmagge kappāsikavanasaṇḍe tiṃsajane bhaddavaggiyakumāre vinesi. Tesu sabbapacchimako sotāpanno sabbauttamo anāgāmī ahosi. Tepi sabbe ehibhikkhubhāveneva pabbājetvā disāsu pesetvā uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile vinetvā ehibhikkhubhāveneva pabbājetvā gayāsīse nisīdāpetvā ādittapariyāyadesanāya arahatte patiṭṭhāpetvā tena arahantasahassena parivuto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

Bimbisārarañño dinnapaṭiññaṃ mocessāmīti rājagahanagarūpacāre laṭṭhivanuyyānaṃ agamāsi. Rājā uyyānapālassa santikā satthā āgatoti sutvā dvādasanahutehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto satthāraṃ upasaṅkamitvā cakkavicittatalesu suvaṇṇapaṭṭavitānaṃ viya pabhāya samudayaṃ vissajjentesu tathāgatassa pādesu sirasā nipatitvā ekamante nisīdi saddhiṃ parisāya. Atha kho tesaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi kiṃ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape brahmacariyaṃ carati udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇeti. Bhagavā tesaṃ cetoparivitakkamaññāya theraṃ gāthāya ajjhabhāsi kimeva disvā uruvelavāsi pahāsi aggiṃ kisako vadāno pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ kathaṃ pahīnaṃ tava aggihuttanti. Theropi bhagavato adhippāyaṃ viditvā rūpe ca sadde ca atho rase ca kāmitthiyo cāpi vadanti yaññā etaṃ malanti upadhīsu ñatvā tasmā na yiṭṭhe na hute arañjinti imaṃ gāthaṃ vatvā attano sāvakabhāvappakāsanatthaṃ tathāgatassa pādapiṭṭhe sīsaṃ ṭhapetvā satthā me bhante bhagavā sāvakohamasmīti vatvā ekatālaṃ dvitālanti yāva sattatālappamāṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

Sattakkhattuṃ vehāsaṃ abbhuggantvā oruyha tathāgataṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā mahājano aho mahānubhāvo buddho evaṃ thāmagatadiṭṭhiko nāma attānaṃ arahāti maññamāno uruvelakassapopi diṭṭhijālaṃ bhinditvā tathāgatena damitoti satthu guṇakathaṃyeva kathesi. Bhagavā nāhaṃ idāneva uruvelakassapaṃ damemi atītepi esa mayā damitoyevāti imissā atthuppattiyā mahānāradakassapajātakaṃ kathetvā cattāri saccāni pakāsesi. Magadharājā ekādasanahutehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Ekanahutaṃ upāsakattaṃ paṭivedesi. Rājā satthu santike nisinnoyeva pañca assāsake pavedetvā saraṇaṃ gantvā svātanāya nimantetvā āsanā vuṭṭhāya bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Punadivase yehi ca bhagavā diṭṭho yehi ca adiṭṭho sabbepi rājagahavāsino aṭṭhārasakoṭisaṅkhā manussā tathāgataṃ daṭṭhukāmā pātova rājagahato laṭṭhivanaṃ agamaṃsu. Tigāvuto maggo nappahosi. Sakalaṃ laṭṭhivanuyyānaṃ nirantaraṃ phuṭṭhaṃ ahosi. Mahājano dasabalassa rūpasobhaggappattaṃ attabhāvaṃ passanto tittiṃ kātuṃ nāsakkhi. Vaṇṇarūpino nāmesā evarūpesupi ṭhānesu tathāgatassa lakkhaṇānubyañjanādippabhedā sabbāpi rūpakāyasiri vaṇṇetabbā. Evaṃ rūpasobhaggappattaṃ dasabalassa sarīraṃ passamānena mahājanena nirantaraṃ phuṭṭho uyyāne ca magge ca ekabhikkhussapi nikkhamanokāso nāhosi. Taṃ divasaṃ kira bhagavato chinnabhattaṃ bhaveyya taṃ mā ahosīti sakkassa nisinnāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

Āvajjamāno taṃ kāraṇaṃ ñatvā māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā buddhadhammasaṅghapaṭisaṃyuttā thutiyo vadamāno dasabalassa purato otaritvā devānubhāvena okāsaṃ katvā danto dantehi saha purāṇajaṭilehi vippamuttehi siṅginikkhasuvaṇṇo rājagahaṃ pāvisi bhagavā. Mutto muttehi saha purāṇajaṭilehi siṅginikkhasuvaṇṇo rājagahaṃ pāvisi bhagavā. Tiṇṇo tiṇṇehi saha purāṇajaṭilehi siṅginikkhasuvaṇṇo rājagahaṃ pāvisi bhagavā. Dasavāso dasabalo dasadhammavidū dasahi ca upeto so dasasataparivāro rājagahaṃ pāvisi bhagavāti imāhi gāthāhi satthu vaṇṇaṃ vadamāno purato pāyāsi. Mahājano māṇavakassa rūpasiriṃ disvā ativiya abhirūpo ayaṃ māṇavako na kho panamhehi diṭṭhapubboti cintetvā kuto ayaṃ māṇavako kassa vā ayanti āha. Taṃ sutvā māṇavako yo dhīro sabbadhī danto seṭṭho appaṭipuggalo arahaṃ sugato loke tassāhaṃ paricārikoti gāthaṃ āha. Satthā sakkena katokāsaṃ maggaṃ paṭipajjitvā bhikkhusahassaparivuto rājagahaṃ pāvisi. Rājā buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā ahaṃ bhante tīṇi ratanāni vinā vattituṃ na sakkhissāmi velāya vā avelāya vā bhagavato santikaṃ āgamissāmi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Laṭṭhivanuyyānañca nāma atidūre idaṃ pana amhākaṃ veḷuvanannāma uyyānaṃ nātidūre nāccāsanne gamanāgamanasampannaṃ buddhārahaṃ senāsanaṃ imaṃ me bhagavā paṭiggaṇhātūti suvaṇṇabhiṅgārena pupphagandhavāsitaṃ maṇivaṇṇaṃ udakaṃ ādāya veḷuvanaṃ uyyānaṃ pariccajanto dasabalassa hatthe udakaṃ pāpesi. Tasmiṃ ārāmapaṭiggahaṇe buddhasāsanassa mūlāni otiṇṇānīti mahāpaṭhavī kampi. Jambūdīpasmiṃ hi ṭhapetvā veḷuvanaṃ aññaṃ paṭhaviṃ kampetvā gahitasenāsanannāma natthi. Tāmbapaṇṇidīpepi ṭhapetvā mahāvihāraṃ aññaṃ paṭhaviṃ kampetvā gahitasenāsanannāma natthi. Satthā veḷuvanārāmaṃ paṭiggahetvā rañño anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṅghaparivuto veḷuvanaṃ agamāsi. Tasmiṃ kho pana samaye sārīputto moggallāno cāti dvepi paribbājakā rājagahaṃ upanissāya viharanti amataṃ pariyesamānā. Tesu sārīputto assajittheraṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ disvā pasannacitto payirupāsitvā ye dhammā hetuppabhavāti gāthaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya attano sahāyakassa moggallānassa paribbājakassāpi tameva gāthaṃ abhāsi. Sopi sotāpattiphale patiṭṭhahi. Te ubhopi sañjayaṃ oloketvā attano parisāya saddhiṃ satthu santike pabbajitvā tesu mahāmoggallāno sattāhena arahattaṃ pāpuṇi sārīputtatthero aḍḍhamāsena. Ubhopi jane aggasāvakaṭṭhāne ṭhapesi sārīputtattherena arahattappattadivaseyeva ca sāvakasannipātaṃ akāsi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

Tathāgate pana tasmiññeva veḷuvanuyyāne viharante suddhodanamahārājā putto kira me cha vassāni dukkarakārikaṃ caritvā paramābhisambodhiṃ patvā pavattitapavaradhammacakko rājagahaṃ nissāya veḷuvane viharatīti sutvā aññataraṃ amaccaṃ āmantesi ehi bhaṇe purisasahassaparivāro rājagahaṃ gantvā mama vacanena pitā te suddhodanamahārājā daṭṭhukāmoti vatvā puttaṃ me gaṇhitvā ehīti āha. So evaṃ devāti rañño vacanaṃ sirasā sampaṭicchitvā purisasahassaparivāro khippameva saṭṭhiyojanamaggaṃ gantvā dasabalassa catuparisamajjhe nisīditvā dhammadesanavelāya vihāraṃ pāvisi. So tiṭṭhatu tāva rañño pahitasāsananti parisapariyante ṭhito satthu dhammadesanaṃ sutvā yathāṭhitova saddhiṃ purisasahassena arahattaṃ patvā pabbajjaṃ yāci. Bhagavā etha bhikkhavoti hatthaṃ pasāresi. Sabbe taṃ khaṇaṃyeva iddhimayapattacīvaradharā vassasatikattherā viya ahesuṃ. Arahattappattakālato paṭṭhāya pana ariyā nāma majjhattāva honti. Tasmā rañño pahitasāsanaṃ dasabalassa na kathesi. Rājā neva gatova āgacchati na sāsanaṃ suyyati ehi bhaṇe tvaṃ gacchāti teneva niyāmena aññaṃ amaccaṃ pesesi. Sopi gantvā purimanayeneva saddhiṃ parisāya arahattaṃ patvā tuṇhī ahosi. Rājā eteneva niyāmena purisasahassaparivāre nava amacce pesesi. Sabbe attano kiccaṃ niṭṭhāpetvā tuṇhībhūtā tattheva vihariṃsu. Rājā sāsanamattaṃpi āharitvā ācikkhantaṃ alabhitvā cintesi ettakā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

Ca janā mayi sinehābhāvena sāsanamattaṃpi na paccāhariṃsu ko nu kho me vacanaṃ karissatīti sabbarājabalaṃ olokento kāḷudāyiṃ addasa. So kira rañño sabbatthasādhako amacco abbhantariko ativiyavissāsiko bodhisattena saddhiṃ ekadivase jāto sahapaṃsukīḷako sahāyo. Atha naṃ rājā āmantesi tāta udāyi ahaṃ mama puttaṃ passitukāmo nava purisasahassāni pesesiṃ ekapurisopi āgantvā sāsanamattaṃ ārocentopi natthi dujjāno kho pana me jīvitantarāyo ahaṃ jīvamāno ca puttaṃ duṭṭhuṃ icchāmi sakkhissasi nu kho me puttaṃ dassetunti. Sakkhissāmi deva sace pabbajituṃ labhissāmīti. Tāta tvaṃ pabbajitvā vā apabbajitvā vā mama puttaṃ dassehīti āha. So sādhu devāti rañño sāsanaṃ ādāya rājagahaṃ gantvā satthu dhammadesanavelāya parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā saparivāro arahattaphalaṃ patvā ehibhikkhubhāve patiṭṭhāsi. Satthāpi buddho hutvā paṭhamaṃ antovassaṃ isipatane vasitvā vutthavasso pavāretvā uruvelaṃ gantvā tattha tayo māse vasanto tebhātikajaṭile vinetvā bhikkhusahassaparivāro pussamāse puṇṇamāyaṃ rājagahaṃ gantvā dve māse vasi. Ettāvatā bārāṇasito nikkhamantassa pañca māsā jātā sakalahemanto atikkanto udāyittherassa āgatadivasato paṭṭhāya sattaṭṭhadivasā vītivattā. So phagguṇapuṇṇamāsiyaṃ cintesi atikkanto hemanto vassantasamayo anuppatto manussehi sassāni uddharitvā sammukhasammukhaṭṭhāne maggā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

Dinnā haritatiṇasañchannā paṭhavī supupphitā vanasaṇḍā paṭipajjanakkhamo maggo kālo dasabalassa ñātisaṅgahaṃ kātunti. Atha bhagavantaṃ upasaṅkamitvā aṅgārinodāni dumā bhadante phalesino chadanaṃ vippahāya te accimantova pabhāsayanti samayo mahāvīra bhagī rasānaṃ nāsītisītaṃ nātiuṇhaṃ nātidubbhikkhachātakaṃ saddalā haritā bhūmi esa kālo mahāmunīti saṭṭhimattāhi gāthāhi dasabalassa kulanagaragamanatthāya gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi. Atha naṃ satthā kinnu kho udāyi madhurassarena gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesīti āha. Bhante tumhākaṃ pitā suddhodanamahārājā passitukāmo karotha ñātakānaṃ saṅgahanti. Sādhu udāyi karissāmi ñātakānaṃ saṅgahaṃ bhikkhusaṅghassa ārocehi gamikavattaṃ pūressantīti. Sādhu bhanteti thero ārocesi. Bhagavā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi kapilavatthuvāsīnaṃ dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatisahassehi khīṇāsavabhikkhūhi parivuto rājagahā nikkhamitvā divase divase yojanamaggaṃ gacchati. Rājagahato saṭṭhiyojanaṃ kapilavatthuṃ dvīhi māsehi pāpuṇissāmīti aturitacārikaṃ pakkāmi. Theropi bhagavato nikkhantabhāvaṃ ārocessāmīti vehāsaṃ abbhuggantvā rañño nivesane pāturahosi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Rājā theraṃ disvā tuṭṭhacitto mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā attano paṭiyāditassa nānaggarasabhojanassa pattaṃ pūretvā adāsi. Thero uṭṭhāya gamanākāraṃ dassesi. Nisīditvā bhuñja tātāti. Satthu santikaṃ gantvā bhuñjissāmi mahārājāti. Kahaṃ pana tāta satthāti. Vīsatisahassabhikkhuparivāro tumhākaṃ dassanatthāya cārikaṃ nikkhanto mahārājāti. Rājā tuṭṭhamānaso āha tumhe imaṃ paribhuñjitvā yāva mama putto imaṃ nagaraṃ pāpuṇāti tāvassa ito ca piṇḍapātaṃ harathāti. Thero adhivāsesi. Rājā theraṃ parivisitvā pattaṃ gandhacuṇṇena ubbattetvā uttamabhojanassa pūretvā tathāgatassa dethāti therassa hatthe patiṭṭhāpesi. Thero sabbesaṃ passantānaṃyeva pattaṃ ākāse khipitvā sayaṃpi vehāsaṃ abbhuggantvā piṇḍapātaṃ āharitvā satthu hattheva ṭhapesi. Satthā taṃ paribhuñji. Etenupāyena thero divase divase āhari. Satthāpi antarāmagge raññoyeva piṇḍapātaṃ paribhuñji. Theropi bhattakiccāvasāne divase divase ajja ettakaṃ bhagavā āgato ajja ettakanti buddhaguṇapaṭisaṃyuttāya ca dhammakathāya sakalarājakulaṃ satthu dassanaṃ vināyeva satthari sañjātaṃ pasādaṃ akāsi. Teneva naṃ bhagavā etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ kulappasādakānaṃ yadidaṃ kāḷudāyīti etadagge ṭhapesi. Sākiyāpi kho anuppatte bhagavati amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

Passissāmāti sannipatitvā bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vīmaṃsamānā nigrodhasakkassa ārāmo ramaṇīyoti sallakkhetvā tattha sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ kāretvā gandhapupphahatthā paccuggamanaṃ karontā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite daharadahare nāgaradārake ca nāgaradārikāyo ca paṭhamaṃ pahiṇiṃsu tato rājakumāre ca rājakumāriyo ca tesaṃ antarā sāmaṃ gandhapupphacuṇṇādīhi pūjayamānā bhagavantaṃ gahetvā nigrodhārāmameva agamaṃsu. Tattha bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattapavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā nāma mānajātikā mānatthaddhā. Te siddhatthakumāro amhehi daharataro amhākaṃ kaniṭṭho bhāgineyyo putto nattāti cintetvā daharadahare rājakumāre āhaṃsu tumhe bhagavantaṃ vandatha mayaṃ tumhākaṃ piṭṭhito nisīdissāmāti. Tesu evaṃ avanditvā nisinnesu bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā na maṃ ñātayo vandanti handāhaṃ te vandāpessāmīti abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ākāsaṃ abbhuggantvā tesaṃ sīse pādapaṃsuṃ okiramāno viya gaṇḍāmbarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṃ pāṭihāriyaṃ akāsi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā āha bhagavā tumhākaṃ jātadivase isikāḷadevalassa vandanatthaṃ upanītānaṃ vo pāde parivattetvā brāhmaṇassa matthake patiṭṭhite disvāpi ahaṃ tumhe vandiṃ ayaṃ me paṭhamavandanā vappamaṅgaladivase jambūchāyāya sirisayane nipannānaṃ vo jambūchāyāya parivattanaṃ disvāpi pāde vandiṃ ayaṃ me dutiyavandanā idāni imaṃ adiṭṭhapubbaṃ pāṭihāriyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.

Disvāpi tumhākaṃ pāde vandāmi ayaṃ me tatiyavandanāti. Raññe pana vandite bhagavantaṃ avanditvā ṭhātuṃ samattho nāma ekasākiyopi nāhosi. Sabbe vandiṃsuyeva. Iti bhagavā ñātayo vandāpetvā ākāsato otaritvā paññatte āsane nisīdi. Nisinne bhagavati sikhāppatto ñātisamāgamo ahosi. Sabbe ekaggacittā hutvā nisīdiṃsu. Tato mahāmegho pokkharavassaṃ vassi. Tāmbavaṇṇaṃ udakaṃ heṭṭhā viravantaṃ gacchati. Temitukāmo ca temeti atemitukāmassa sarīre ekavindumattopi na patati. Taṃ disvā sabbe acchariyabbhutajātā aho acchariyaṃ aho abbhutanti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā na idāneva mayhaṃ ñātisamāgame pokkharavassaṃ vassati atītepi vassīti imissā atthuppattiyā vessantarajātakaṃ kathesi. Dhammadesanaṃ sutvā sabbe uṭṭhāya vanditvā pakkamiṃsu. Ekopi rājā vā rājamahāmatto vā sve amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathāti vatvā gato nāma natthi. Satthā punadivase vīsatibhikkhusahassaparivuto kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisi. Na koci gantvā nimantesi vā pattaṃ vā aggahesi. Bhagavā indakhīle ṭhito āvajjesi kathaṃ nu kho pubbabuddhā kulanagare piṇḍāya cariṃsu kiṃ nu uppaṭipāṭiyā issarajanānaṃ gharāni agamaṃsu udāhu sapadānacārikaṃ cariṃsūti. Tato ekabuddhassāpi uppaṭipāṭiyā gamanaṃ adisvā mayāpidāni ayameva tesaṃ vaṃso ayaṃ me paveṇi paggahetabbā āyatiñca me sāvakā mamaññeva anusikkhantā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.

Piṇḍacārikavattaṃ paripūressantīti koṭiyaṃ niviṭṭhagehato paṭṭhāya sapadānaṃ piṇḍāya cari. Ayyo kira siddhatthakumāro piṇḍāya caratīti dvibhūmikatibhūmikādīsu pāsādesu sīhapañjaraṃ vivaritvā mahājano dassanabyāvato ahosi. Rāhulamātāpi devī ayyaputto kira imasmiṃyeva nagare mahantena rājānubhāvena suvaṇṇasīvikādīhi vicaritvā idāni kesamassuṃ ohāretvā kāsāyavatthavasano kapālahattho piṇḍāya carati sobhati nu khoti sīhapañjaraṃ vivaritvā olokayamānā bhagavantaṃ nānāvirāgasamujjalāya sarīrappabhāya nagaravīthiyo obhāsetvā byāmappabhā parikkhepasamupabbūḷhāyaṃ asītyānubyañjanāvabhāsitāya dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitāya anopamāya buddhasiriyā virocamānaṃ disvā uṇhīsato paṭṭhāya yāva pādatalā siniddhanīlamudukuñcitakeso suriyanimmalatalābhinalāṭo yuttatuṅgamuduāyatanāso raṃsijālavitato narasīhoti evamādikāhi aṭṭhahi narasīhagāthāhi nāma abhitthavitvā tumhākaṃ putto piṇḍāya caratīti rañño ārocesi. Rājā saṃviggahadayo hatthena sāṭakaṃ saṇṭhapento turitaturitaṃ nikkhamitvā vegena gantvā bhagavato purato ṭhatvā āha kiṃ bhante amhe lajjāpetha kimatthaṃ piṇḍāya caratha kiṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ na sakkā bhattaṃ laddhunti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.

Saññaṃ karitthāti. Vaṃsaṃ cārittametaṃ mahārāja amhākanti. Nanu bhante amhākaṃ mahāsammatakhattiyavaṃso tattha ca ekakhattiyopi bhikkhācāro nāma natthīti. Ayaṃ mahārāja vaṃso nāma tava vaṃso amhākaṃ pana dīpaṅkaro koṇḍañño kassapoti ayaṃ buddhavaṃso nāma aññe ca anekasahassasaṅkhā buddhā bhikkhācāreneva jīvitaṃ kappesunti antaravīthiyaṃ ṭhitova uttiṭṭhe nappamajjeyya dhammaṃ sucaritaṃ care dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi cāti imaṃ gāthamāha. Gāthāpariyosāne rājā sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Dhammañcare sucaritaṃ na taṃ duccaritaṃ care dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi cāti imaṃ pana gāthaṃ sutvā sakadāgāmiphale patiṭṭhāsi dhammapālajātakaṃ sutvā anāgāmiphale patiṭṭhāsi maraṇasamaye setacchattassa heṭṭhā sirisayane nipannoyeva arahattaṃ pāpuṇi. Araññāvāsena padhānānuyogakiccaṃ rañño nāhosi. Sotāpattiphalaṃ sacchikatvāyeva pana bhagavato pattaṃ gahetvā saparisaṃ bhagavantaṃ mahāpāsādaṃ āropetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisi. Bhattakiccapariyosāne sabbaṃ itthāgāraṃ āgantvā bhagavantaṃ vandi ṭhapetvā rāhulamātaraṃ. Sā pana gaccha ayyaputtaṃ vandāhīti parijanena vuccamānāpi sace mayhaṃ guṇo atthi sayameva me santikaṃ ayyaputto āgamissati āgatameva naṃ vandissāmīti na agamāsi. Bhagavā rājānaṃ pattaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.

Gāhāpetvā dvīhi aggasāvakehi saddhiṃ rājadhītāya sirigabbhaṃ gantvā rājadhītā yathāruciṃ vandamānā na kiñci vattabbāti vatvā paññatte āsane nisīdi. Sā vegenāgantvā gopphakesu gahetvā pādapiṭṭhiyaṃ sīsaṃ parivattetvā yathājjhāsayaṃ vandi. Rājā rājadhītāya bhagavati sinehabahumānādiguṇasampattiṃ kathesi bhante mama dhītā tumhehi kāsāyāni vatthāni nivāsitānīti sutvā tato paṭṭhāya kāsāvavatthā jātā tumhākaṃ ekabhattikabhāvaṃ sutvā ekabhattikāva jātā tumhehi mahāsayanassa chaḍḍitabhāvaṃ sutvā paṭṭikamañcakeyeva nipannā tumhākaṃ mālāgandhādīhi virahitabhāvaṃ ñatvā virahitamālāgandhāva jātā attano ñātakesu mayaṃ paṭijaggissāmāti sāsane pesite ekaṃ ñātakaṃpi na olokesi evaṃ guṇasampannā me bhagavā dhītāti. Anacchariyaṃ mahārāja yaṃ idāni tayā rakkhiyamānā rājadhītā paripakke ñāṇe attānaṃ rakkheyya esā pubbe anārakkhā pabbatapāde vicaramānā aparipakke ñāṇe attānaṃ rakkhatīti vatvā tassā sokaṃ vinodetvā candakinnarījātakaṃ kathetvā sotāpattiphalaṃ datvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Dutiyadivase nandassa rājakumārassa abhisekagehappavesanavivāhamaṅgalesu vattamānesu tassa gehaṃ gantvā kumāraṃ pattaṃ gāhāpetvā pabbājetukāmo maṅgalaṃ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Janapadakalyāṇī kumāraṃ gacchantaṃpi disvā tuvaṭaṃ kho ayyaputta āgaccheyyāsīti vatvā gīvaṃ pasāretvā olokesi. Sopi bhagavantaṃ pattaṃ gaṇhathāti vattuṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.

Avisahamāno vihāraṃyeva agamāsi. Taṃ anicchamānaṃyeva bhagavā pabbājesi. Iti bhagavā kapilapuraṃ gantvā tatiyadivase nandaṃ pabbājesi. Sattame divase rāhulamātā kumāraṃ alaṅkaritvā bhagavato santikaṃ pesesi passa tāta evaṃ vīsatisahassasamaṇaparivutaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ brahmarūpavaṇṇaṃ samaṇaṃ ayaṃ te pitā etassa mahantā nidhiyo ahesuṃ tyāssa nikkhamanato paṭṭhāya na passāmi gaccha taṃ dāyajjaṃ yāca ahaṃ tāta kumāro abhisekaṃ patvā cakkavatti bhavissāmi dhanena me attho dhanaṃ me dehi sāmiko hi putto pitu santakassāti. Kumāro bhagavato santikaṃ gantvāva pitu sinehaṃ paṭilabhitvā haṭṭhacittova sukhā te samaṇa chāyāti vatvā aññaṃ bahuṃ attano anurūpaṃ vadanto aṭṭhāsi. Bhagavā katabhattakicco anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Kumāropi dāyajjaṃ me samaṇa dehi dāyajjaṃ me samaṇa dehīti bhagavantaṃ anubandhi. Bhagavā kumāraṃ na nivattāpesi. Parijano bhagavatā saddhiṃ gacchantaṃ nivattetuṃ nāsakkhi. Iti so bhagavatā saddhiṃ ārāmameva agamāsi. Tato bhagavā cintesi yaṃ ayaṃ pitusantakaṃ dhanaṃ icchati taṃ vaṭṭānugataṃ savighātaṃ handassa bodhimaṇḍe paṭiladdhaṃ sattavidhaṃ ariyadhanaṃ demi lokuttaradāyajjassa sāmikaṃ karomīti āyasmantaṃ sārīputtaṃ āmantesi tenahi tvaṃ sārīputta rāhulakumāraṃ pabbājehīti. Pabbajite pana kumāre rañño adhimattaṃ dukkhaṃ uppannaṃ. Taṃ adhivāsetuṃ asakkonto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.

Bhagavato nivedetvā sādhu bhante ayyā mātāpitūhi ananuññātaṃ puttaṃ na pabbājeyyunti varaṃ yāci. Bhagavā tassa taṃ vacanaṃ paṭissuṇitvā punadivase rājanivesane katapātarāso ekamantaṃ nisinnena raññā bhante tumhākaṃ dukkarakārakakāle ekā devatā maṃ upasaṅkamitvā putto te kālakatoti āha tassā vacanaṃ asaddahanto na mayhaṃ putto bodhiṃ appatvā kālaṃ karotīti taṃ paṭipakkhipinti vutte idāni kiṃ saddahissatha ye tumhe pubbepi aṭṭhikāni dassetvā putto te matoti vutte na saddahitthāti imissā atthuppattiyā mahādhammapālajātakaṃ kathesi. Gāthāpariyosāne rājā anāgāmiphale patiṭṭhahi. Iti bhagavā pitaraṃ tīsu phalesu patiṭṭhāpetvā bhikkhusaṅghaparivuto punadeva rājagahaṃ gantvā sītavane vihāsi. Tasmiṃ samaye anāthapiṇḍiko gahapati pañcahi sakaṭasatehi bhaṇḍaṃ ādāya rājagahe attano piyasahāyassa seṭṭhino gehaṃ gantvā tattha buddhassa bhagavato uppannabhāvaṃ sutvā balavapaccūse devatānubhāvena vivaṭena dvārena satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya dutiyadivase buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā sāvatthiṃ āgamanatthāya satthu paṭiññaṃ gahetvā antarāmagge pañcacattāḷīsayojane ṭhāne satasahassaṃ datvā yojanikaṃ vihāraṃ kāretvā jetavanaṃ koṭisanthārena aṭṭhārasahiraññakoṭīhi kiṇitvā navakammaṃ niṭṭhāpesi majjhe dasabalassa gandhakuṭiṃ kāretvā taṃ parivāretvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.

Asītimahātherānaṃ paṭipāṭiyā ekasannivāsena āvāsena ekakuṭikadvikuṭikahaṃsavaṭṭikadīghasālamaṇḍapādivasena senāsanāni pokkharaṇīcaṅkamanarattiṭṭhānadivāṭṭhānāni cāti aṭṭhārasakoṭipariccāgena ramaṇīye bhūmibhāge manoramaṃ vihāraṃ kāretvā dasabalassa āgamanatthāya dūtaṃ pesesi. Satthā dūtassa vacanaṃ sutvā mahābhikkhusaṅghaparivāro rājagahā nikkhamitvā anupubbena sāvatthīnagaraṃ pāpuṇi. Mahāseṭṭhīpi kho vihāramahaṃ sajjetvā tathāgatassa jetavanaṃ pavisanadivase puttaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ katvā alaṅkatapaṭiyatteheva pañcahi kumārasatehi saddhiṃ pesesi. So saparivāro pañcavaṇṇavatthasamujjalāni pañcadhajasatāni gahetvā dasabalassa purato ahosi. Tesaṃ pacchato subhaddā cullasubhaddāti dve seṭṭhidhītaro pañcahi kumārisatehi saddhiṃ puṇṇaghaṭe gahetvā nikkhamiṃsu. Tāsaṃ pacchato seṭṭhibhariyā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā pañcahi mātugāmasatehi saddhiṃ puṇṇapātiyo gahetvā nikkhami. Sabbesaṃ pacchato sayaṃ mahāseṭṭhī ahatavatthanivattho ahatavatthanivattheheva pañcahi seṭṭhisatehi bhagavantaṃ abbhuggañchi. Bhagavā imaṃ upāsakaparisaṃ purato katvā mahābhikkhusaṅghaparivuto attano sarīrappabhāya suvaṇṇarasasekapiñjarāni viya vanantarāni kurumāno anantarāya buddhalīḷhāya appaṭisamāya buddhasiriyā jetavanavihāraṃ pāvisi. Atha naṃ anāthapiṇḍiko pucchi kathāhaṃ bhante imasmiṃ vihāre paṭipajjāmīti. Tenahi gahapati imaṃ vihāraṃ āgatāgatassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.

Bhikkhusaṅghassa dehīti. Sādhu bhanteti mahāseṭṭhī suvaṇṇabhiṅgāraṃ ādāya dasabalassa hatthe udakaṃ pātetvā imaṃ jetavanavihāraṃ āgatassa cātuddisassa buddhappamukhassa saṅghassa dammīti adāsi. Satthā vihāraṃ paṭiggahetvā anumodanaṃ karonto sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti tato vāḷamigāni ca siriṃsape ca makase sisire cāpi vuṭṭhiyo tato vātātapo ghoro sañjāto paṭihaññati leṇatthañca sukhatthañca jhāyituñca vipassituṃ vihāradānaṃ saṅghassa aggaṃ buddhehi vaṇṇitaṃ. Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṃ atthamattano vihāre kāraye ramme vāsayettha bahussute tesaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu vippasannena cetasā. Te tassa dhammaṃ desenti sabbadukkhāpanūdanaṃ yaṃ so dhammamidhaññāya parinibbāti anāsavoti vihārānisaṃsaṃ kathesi. Anāthapiṇḍiko dutiyadivasato paṭṭhāya vihāramahaṃ ārabhi. Visākhāya pāsādamaho catūhi māsehi niṭṭhito. Anāthapiṇḍikassa pana vihāramaho navahi māsehi niṭṭhāsi. Aṭṭhāraseva koṭiyo agamaṃsu. Iti ekasmiṃyeva vihāre catuppaṇṇāsakoṭisaṅkhyaṃ dhanaṃ pariccaji. Atīte pana vipassissa bhagavato kāle punabbasumitto nāma

--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.

Seṭṭhī suvaṇṇiṭṭhakāsanthārena kiṇitvā tasmiṃyeva ṭhāne yojanappamāṇaṃ saṅghārāmaṃ kāresi. Sikhissa bhagavato kāle sirivaḍḍho nāma seṭṭhī suvaṇṇajālasanthārena kiṇitvā tasmiṃyeva ṭhāne tigāvutappamāṇaṃ saṅghārāmaṃ kāresi. Vessabhussa bhagavato kāle sotthiyo nāma seṭṭhī suvaṇṇahatthipadasanthārena kiṇitvā tasmiññeva ṭhāne aḍḍhayojanappamāṇaṃ saṅghārāmaṃ kāresi. Kakusandhassa bhagavato kāle accuto nāma seṭṭhī suvaṇṇiṭṭhakāsanthāreneva kiṇitvā tasmiññeva ṭhāne gāvutappamāṇaṃ saṅghārāmaṃ kāresi. Konāgamanassa bhagavato kāle uggo nāma seṭṭhī suvaṇṇakacchapasanthārena kiṇitvā tasmiññeva ṭhāne aḍḍhagāvutappamāṇaṃ saṅghārāmaṃ kāresi. Kassapassa bhagavato kāle sumaṅgalo nāma seṭṭhī suvaṇṇakacchapasanthārena kiṇitvā tasmiññeva ṭhāne soḷasakarīsappamāṇaṃ saṅghārāmaṃ kāresi. Amhākaṃ pana bhagavato kāle anāthapiṇḍiko nāma seṭṭhī kahāpaṇakoṭisanthārena kiṇitvā tasmiññeva ṭhāne aṭṭhakarīsappamāṇaṃ saṅghārāmaṃ kāresi. Idaṃ kira ṭhānaṃ sabbabuddhānaṃ avijahitaṭṭhānameva. Iti mahābodhimaṇḍe sabbaññutappattito yāva mahāparinibbānamañcā yasmiṃ ṭhāne bhagavā vihāsi idaṃ santikenidānannāma. Tassa vasena sabbajātakāni vaṇṇayissāmīti. Iti nidānakathā niṭṭhitā. ----------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.

@Footnote: @*** hanṛ´ānīṛ´ā´mḗmīkhṛ´amūla ***

--------------------------------------------------------------------------------------------- page149.

Jātakaṭṭhakathā ekanipāto ------------- namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 1 Apaṇṇakavaggavaṇṇanā 1 apaṇṇakajātakaṃ imaṃ tāva apaṇṇakadhammadesanaṃ bhagavā sāvatthiṃ upanissāya jetavanamahāvihāre viharanto kathesi. Kaṃ pana ārabbha ayaṃ kathā samuṭṭhitāti. Seṭṭhissa sahāyake pañcasate titthiyasāvaketi. Ekasmiṃ hi divase anāthapiṇḍiko seṭṭhī attano sahāyake pañcasate aññatitthiyasāvake ādāya bahumālāgandhavilepanañceva telamadhuphāṇitavatthacchādanāni ca gāhāpetvā jetavanaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā bhesajjāni ceva vatthāni ca bhikkhusaṅghassa vissajjetvā cha nisajjadose vajjetvā ekamantaṃ nisīdi. Tepi aññatitthiyasāvakā tathāgataṃ vanditvā satthu puṇṇacandasassirīkaṃ mukhaṃ lakkhaṇānubyañjanapaṭimaṇḍitaṃ byāmappabhāparikkhittaṃ brahmakāyaṃ āveḷāveḷā yamakayamakā hutvā niccharantiyo ghanabuddharaṃsiyo olokayamānā anāthapiṇḍikassa samīpeyeva nisīdiṃsu. Atha nesaṃ satthā manosilātale sīhanādaṃ nadanto taruṇasīho viya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page150.

Gajjento pāvussakamegho viya ākāsagaṅgaṃ otārento viya ratanadāmaṃ ganthento viya ca aṭṭhaṅgasamannāgatena savanīyena brahmassarena nānānayavicittaṃ madhuradhammakathaṃ kathesi. Te satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannacittā uṭṭhāya dasabalaṃ vanditvā aññatitthiyasaraṇaṃ bhinditvā buddhasaraṇaṃ agamaṃsu. Te tato paṭṭhāya niccakālaṃ anāthapiṇḍikena saddhiṃ gandhamālādihatthā vihāraṃ gantvā dhammaṃ suṇanti dānaṃ denti sīlaṃ rakkhanti uposathakammaṃ karonti. Atha bhagavā sāvatthito punadeva rājagahaṃ agamāsi. Te tathāgatassa gatakāle taṃ saraṇaṃ bhinditvā puna aññatitthiyasaraṇaṃ gatā attano mūlaṭṭhāneyeva patiṭṭhitā. Bhagavāpi sattaṭṭhamāse vītināmetvā puna jetavanameva agamāsi. Anāthapiṇḍiko punapi te ādāya satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ gandhamālādīhi pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tepi bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha nesaṃ anāthapiṇḍiko tathāgate cārikaṃ pakkante gahitasaraṇaṃ bhinditvā puna aññatitthiyasaraṇameva gahetvā mūle patiṭṭhitabhāvaṃ bhagavato ārocesi. Bhagavā aparimitakappakoṭiyo nirantarapavattitavacīsucaritānubhāvena dibbagandhagandhīnaṃ nānāgandhapūritaṃ ratanakaraṇḍakaṃ vivaranto viya mukhamaṇḍalaṃ vivaritvā madhurassaraṃ nicchārento saccaṃ kira tumhe upāsakā tīṇi saraṇāni bhinditvā aññatitthiyasaraṇaṃ gatāti pucchi. Atha tehi paṭicchādetuṃ asakkontehi saccaṃ bhagavāti vutte satthā upāsakā heṭṭhā avīciṃ upari bhavaggaṃ paricchedaṃ katvā tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page151.

Sīlādīhi guṇehi buddhena sadiso nāma natthi kuto adhikataroti yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā .pe. Tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati yaṅkiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā .pe. Aggato ve pasannānanti ādīhi suttehi pakāsite ratanattayaguṇe pakāsetvā evaṃ uttamaguṇasamannāgataṃ ratanattayaṃ saraṇaṃ gatā upāsakā vā upāsikā vā nirayādīsu nibbattanakā nāma natthi apāyanibbattito pana muccitvā devaloke uppajjitvā mahāsampattiṃ anubhonti kasmā tumhehi evarūpaṃ saraṇaṃ bhinditvā aññatitthiyasaraṇaṃ gacchantehi ayuttaṃ katanti āha. Ettha ca tīṇi ratanāni mokkhavasena uttamavasena ca saraṇaṅgatānaṃ apāyesu nibbattiyā abhāvadīpanatthaṃ imāni suttāni dassetabbāni. Yekeci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse na te gamissanti apāyabhūmiṃ pahāya mānusaṃ dehaṃ devakāyaṃ paripūressanti. Yekeci dhammaṃ saraṇaṃ gatāse na te gamissanti apāyabhūmiṃ pahāya mānusaṃ dehaṃ devakāyaṃ paripūressanti. Yekeci saṅghaṃ saraṇaṃ gatāse na te gamissanti apāyabhūmiṃ pahāya mānusaṃ dehaṃ devakāyaṃ paripūressanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page152.

Bahuṃ ve saraṇaṃ yanti pabbatāni vanāni ca ārāmarukkhacetyāni manussā bhayatajjitā netaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ netaṃ saraṇamuttamaṃ netaṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati. Yo ca buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gato cattāri ariyasaccāni sammappaññāya passati dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ etaṃ saraṇamuttamaṃ etaṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccatīti. Na kevalañca nesaṃ satthā ettakaññeva dhammaṃ deseti. Apica kho upāsakā buddhānussatikammaṭṭhānannāma dhammānussatikammaṭṭhānannāma saṅghānussatikammaṭṭhānannāma sotāpattimaggaṃ deti sotāpattiphalaṃ deti sakadāgāmianāgāmiarahattamaggaṃ deti arahattaphalaṃ detīti evamādīhi nayehi dhammaṃ desetvā evarūpaṃ nāma saraṇaṃ bhindantehi ayuttaṃ tumhehi katanti āha. Etaṃ ca buddhānussatikammaṭṭhānādīnaṃ sotāpattimaggādippadānaṃ ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati katamo ekadhammo buddhānussatīti evamādīhi suttehi dīpetabbaṃ. Evañca pana bhagavā nānappakārehi upāsake ovaditvā upāsakā pubbepi manussā asaraṇaṃ saraṇanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page153.

Takkagāhena viruddhagāhena gahetvā amanussapariggahite kantāre yakkhabhakkhā hutvā mahāvināsappattā apaṇṇakagāhampana ekaṃsikagāhaṃ aviruddhagāhaṃ gahitamanussā tasmiṃyeva kantāre sotthibhāvaṃ pattāti vatvā tuṇhī ahosi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ vanditvā abhitthavitvā sirasi añjaliṃ patiṭṭhapetvā evamāha bhante idāni tāva imesaṃ upāsakānaṃ uttamasaraṇaṃ bhinditvā takkagāhaṃ viruddhagāhaṃ saraṇagahaṇaṃ amhākaṃ pākaṭaṃ pubbe pana amanussapariggahite kantāre takkagāhaṃ gahitamanussānañca vināso apaṇṇakagāhaṃ gahitamanussānañca sotthibhāvo amhākaṃ paṭicchanno tumhākameva pākaṭo sādhu vata no bhagavā ākāse puṇṇacandaṃ uṭṭhāpento viya imaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ karotūti. Atha bhagavā mayā kho gahapati aparimitakāle dasapāramiyo pūretvā lokassa kaṅkhacchedanatthameva sabbaññutañāṇaṃ paṭividdhaṃ sīhavasāya suvaṇṇapātiṃ pūrento viya sakkaccaṃ sotaṃ odahitvā suṇohīti seṭṭhino satuppādaṃ janetvā himagabbhaṃ padāletvā puṇṇacandaṃ nīharanto viya bhavantarenapi paṭicchannakāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi. Atīte kāsikaraṭṭhe bārāṇasīnagare brahmadatto nāma rājā ahosi. Tadā bodhisatto satthavāhakule paṭisandhiṃ gahetvā anupubbena vayappatto pañcahi sakaṭasatehi vaṇijjaṃ karonto vicarati. So kadāci pubbantato aparantaṃ gacchati kadāci aparantato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page154.

Pubbantaṃ āgacchati. Bārāṇasiyaṃyeva hi aññopi satthavāhaputto atthi. So bālo abyatto anupāyakusalo ahosi. Tadā bodhisatto bārāṇasito mahagghabhaṇḍaṃ gahetvā pañcasakaṭasatāni pūretvā gamanasajjāni katvā ṭhapesi. Sopi bālasatthavāhaputto tatheva pañcasakaṭasatāni pūretvā gamanasajjāni katvā ṭhapesi. Bodhisatto cintesi sace ayaṃ bālasatthavāhaputto mayā saddhiṃyeva gamissati sakaṭasahasse ekato gacchante maggopi nappahossati manussānaṃ dārūdakādīnipi balibaddānaṃ tiṇānipi dullabhāni bhavissanti etena vā mayā vā purato gantuṃ vaṭṭatīti. So taṃ pakkosāpetvā tamatthaṃ ārocetvā dvīhi amhehi ekato gantuṃ na sakkā kiṃ tvaṃ purato gamissasi udāhu pacchatoti āha. So cintesi mayi purato gacchante bahū ānisaṃsā maggena abhinneneva gamissāmi goṇā anāmaṭṭhatiṇaṃ khādissanti manussānaṃ anāmaṭṭhasūpeyyaṃ paṇṇaṃ bhavissati pasannaṃ udakaṃ bhavissati yathāruciṃ gacchamāno agghaṃ ṭhapetvā bhaṇḍaṃ vikkiṇissāmīti. So ahaṃ samma purato gamissāmīti āha. Bodhisatto pacchato gamane bahū ānisaṃse addasa. Evaṃ assa ahosi ete purato gacchantā magge visamaṭṭhānaṃ samaṃ karissanti ahaṃ tehi gatamaggena gamissāmi purato gacchantehi balibaddehi pariṇatathaddhatiṇe khādite mama goṇā puna uṭṭhitāni madhuratiṇāni khādissanti gahitapaṇṇaṭṭhānato uṭṭhitaṃ manussānaṃ sūpeyyaṃ paṇṇaṃ madhuraṃ bhavissati nirudakaṭṭhāne āvāṭaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page155.

Khaṇitvā ete udakaṃ uppādessanti parehi katesu āvāṭesu mayaṃ udakaṃ pivissāma bhaṇḍagghaṭṭhapanaṃ nāma manussānaṃ jīvitā voropanasadisaṃ ahaṃ pacchato gantvā etehi ṭhapitagghena bhaṇḍaṃ vikkiṇissāmīti. So ettake ānisaṃse disvā samma tvaṃ purato gacchāhīti āha. Sādhu sammāti bālasatthavāhaputto sakaṭāni mahantāni yojetvā nikkhanto anupubbena manussavāsaṃ atikkamitvā kantāramukhaṃ pāpuṇi. Kantāraṃ nāma corakantāraṃ bāḷakantāraṃ nirudakakantāraṃ amanussakantāraṃ appabhakkhakantāranti pañcavidhaṃ. Tattha corehi adhiṭṭhitamaggo corakantāraṃ nāma. Sīhādīhi adhiṭṭhitamaggo bāḷakantāraṃ nāma. Yattha nhāyituṃ vā pivituṃ vā udakaṃ natthi idaṃ nirudakakantāraṃ nāma. Amanussādhiṭṭhitamaggo amanussakantāraṃ nāma. Mūlakhādanīyādivirahitaṃ appabhakkhakantāraṃ nāma. Imasmiṃ pañcavidhe kantāre taṃ kantāraṃ nirudakakantārañceva amanussakantārañca. Tasmā so bālasatthavāhaputto sakaṭesu mahantamahantā cāṭiyo ṭhapetvā udakassa pūrāpetvā saṭṭhiyojanikaṃ kantāraṃ paṭipajji. Athassa kantāramajjhagatakāle kantāre adhivatthayakkho imehi manussehi gahitaudakaṃ chaḍḍāpetvā dubbale katvā sabbe te khādissāmīti sabbasetataruṇabalibaddayuttaṃ manoramaṃ yānakaṃ māpetvā udakakalalaallehi saphalakāvudhādihatthehi dvādasahi amanussehi parivuto uppalakumudāni pilandhitvā allakeso allavattho issarapuriso viya tasmiṃ yānake

--------------------------------------------------------------------------------------------- page156.

Nisīditvā kaddamamakkhitehi cakkehi paṭipathaṃ agamāsi. Parivārā amanussāpissa purato ca pacchato ca gantvā allakesā allavatthā uppalakumudāni pilandhitvā padumapuṇḍarīkakalāpe gahetvā bhisamūlāni khādantā udakabindūhi ceva kalalehi ca paggharanteheva agamaṃsu. Satthavāhā ca nāma yadā purimavāto vāyati tadā yānake nisīditvā upaṭṭhākajanaparivutā maggarajaṃ pariharantā purato gacchanti yadā pacchimavāto vāyati tadā teneva nayena pacchato gacchanti. Tadā pana purimavāto ahosi. Tasmā so bālasatthavāhaputto purato agamāsi. Yakkho taṃ tathāgacachantaṃ disvā attano yānakaṃ maggā okkamāpetvā kahaṃ gacchathāti tena saddhiṃ paṭisanthāramakāsi. Satthavāhopi attano yānakaṃ maggā okkamāpetvā sakaṭānaṃ gamanokāsaṃ datvā ekamante ṭhito yakkhaṃ āha ambho mayaṃpi bārāṇasito āgacchāma tumhe pana uppalakumudāni pilandhitvā padumapuṇḍarīkahatthā bhisamūlāni khādantā kaddamamakkhitā udakabindūhi paggharantehi āgacchatha kiṃ nu kho tumhehi āgatamagge devo vassati uppalādīhi sañchanno saro atthīti. Yakkho tassa kathaṃ sutvā samma kinnāmetaṃ kathesi esā nīlavanarāji paññāyati tato paṭṭhāya sakalaaraññaṃ ekodakaṃ nibaddhaṃ devo vassati kandarāpi pūrā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne padumasañchannāni sarānīti vatvā paṭipāṭiyā gacchantesu sakaṭesu imāni sakaṭāni ādāya kahaṃ gacchathāti pucchi. Asukaṃ janapadaṃ nāmāti. Imasmiñca imasmiñca sakaṭe kinnāma

--------------------------------------------------------------------------------------------- page157.

Bhaṇḍanti. Asukañca asukañcāti. Pacchato āgacchantaṃ sakaṭaṃ ativiya garukaṃ hutvā āgacchati etasmiṃ kiṃ bhaṇḍanti. Udakaṃ etthāti. Pacchato tāva udakaṃ ānentehi vo papañcaṃ nāma kataṃ ito paṭṭhāya pana udakena kiccaṃ natthi purato bahuṃ udakaṃ cāṭiyo bhinditvā udakaṃ chaḍḍetvā sallahukena sakaṭena gacchathāti āha. Evañca pana vatvā tumhe gacchatha amhākaṃ papañco hotīti thokaṃ gantvā tesaṃ adassanaṃ patvā attano yakkhanagarameva agamāsi. Sopi bālasatthavāho attano bālatāya yakkhassa vacanaṃ gahetvā cāṭiyo bhindāpetvā pasatamattaṃpi udakaṃ anavasesetvā sabbaṃ chaḍḍāpetvā sakaṭāni pājāpesi. Purato appamattakaṃpi udakaṃ nāma nāhosi. Manussā pānīyaṃ alabhantā kilamiṃsu. Te yāva suriyassa aṭṭhaṅgamanā gantvā sakaṭāni mocetvā sakaṭaparivattanake ṭhapetvā goṇe sakaṭacakkesu bandhiṃsu. Neva goṇānaṃ udakaṃ vā ahosi na manussānañca yāgubhattaṃ vā. Dubbalamanussāpi tattha tattha ayoniso manasikatvā nipajjitvā supiṃsu. Rattibhāgasamanantare yakkhā yakkhanagarato āgantvā sabbeyeva goṇe ca manusse ca jīvitakkhayaṃ pāpetvā tesaṃ maṃsaṃ khāditvā aṭṭhimattāni avasesetvā agamaṃsu. Evaṃ ekaṃ bālasatthavāhaputtaṃ nissāya sabbepi te vināsaṃ pāpuṇiṃsu. Hatthaṭṭhikādīni disāvidisāsu vippakiṇṇāni ahesuṃ. Pañca sakaṭasatāni yathāpūritāneva aṭṭhaṃsu. Bodhisattopi kho bālasatthavāhaputtassa nikkhantadivasato paṭṭhāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page158.

Māsaḍḍhamāsaṃ vītināmetvā pañcahi sakaṭasatehi saddhiṃ nagarato nikkhamma anupubbena kantāramukhaṃ pāpuṇi. So tattha udakacāṭiyo pūretvā bahuṃ udakaṃ ādāya antokhandhāvāre bheriñcārāpetvā manusse sannipātetvā evamāha ambho maṃ anāpucchitvā pasatamattaṃpi udakaṃ mā āsiñcittha kantāre visarukkhā nāma honti pattaṃ vā pupphaṃ vā phalaṃ vā tumhehi pure ca akhāditapubbaṃ maṃpi anāpucchitvā mā khāditthāti. Evaṃ manussānaṃpi ovādaṃ datvā pañcahi sakaṭasatehi kantāraṃ paṭipajji. Tasmiṃ kantāramajjhe sampatte so yakkho purimanayeneva bodhisattassa paṭipathe attānaṃ dassesi. Bodhisatto taṃ disvāva aññāsi imasmiṃyeva kantāre udakaṃ natthi nirudakakantāro nāmeso ayañca nibbhayo rattanetto chāyāpissa na paññāyati nissaṃsayaṃ iminā purato gato bālasatthavāhaputto sabbaṃ udakaṃ chaḍḍāpetvā kilametvā sapariso khādito bhavissati mayhaṃ pana paṇḍitabhāvaṃ upāyakosallaṃ na jānāti maññeti. Tato naṃ āha gacchatha tumhe mayaṃ bāṇijā nāma aññaṃ udakaṃ adisvā gahitaudakaṃ na chaḍḍema diṭṭhaṭṭhāne pana chaḍḍetvā sakaṭāni sallahukāni katvā gamissāmāti. Yakkhopi thokaṃ gantvā adassanaṃ upagamma attano yakkhanagarameva gato. Yakkhe pana gate sabbe manussā bodhisattaṃ upagantvā āhaṃsu ayya ete manussā esā nīlavanarāji paññāyati tato paṭṭhāya nibaddhaṃ devo vassatīti vatvā uppalakumudamālino padumapuṇḍarīkakalāpe ādāya bhisamūlāni khādantā allavatthā allakesā udakabindūhi ceva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page159.

Kalalehi ca paggharantehi āgatā udakaṃ chaḍḍetvā sallahukehi sakaṭehi khippaṃ gacchāmāti. Bodhisattopi tesaṃ vacanaṃ sutvā sakaṭāni ṭhapāpetvā sabbe manusse sannipātāpetvā tumhehi imasmiṃ kantāre saro vā pokkharaṇī vā atthīti kassaci sutapubbanti pucchi. Na ayya sutapubbanti. Nirudakakantāro nāma eso idāni ekacce manussā etāya nīlavanarājiyā purato devo vassatīti vadanti vuṭṭhivāto nāma kittakaṃ ṭhānaṃ vāyatīti. Tiyojanamattaṃ ayyāti. Kiṃ pana vo ekassāpi sarīraṃ vuṭṭhivāto paharatīti. Natthi ayyāti. Meghasīsannāma kittake ṭhāne paññāyatīti. Tiyojanamatte ayyāti. Atthi pana vo kenaci ekaṃ meghasīsaṃ diṭṭhanti. Natthi ayyāti. Vijjulatā nāma kittake ṭhāne paññāyatīti. Catupañcayojane ayyāti. Atthi pana vo kenaci vijjulatobhāso diṭṭhoti. Natthi ayyāti. Meghasaddo nāma kittake ṭhāne suyyatīti. Ekadviyojane ayyāti. Atthi pana vo kenaci meghasaddo suyyatīti. Natthi ayyāti. Kiṃ tumhe ete jānāthāti. Na jānāma ayyāti. Na ete manussā yakkhā ete amhe udakaṃ chaḍḍāpetvā dubbale katvā khādituṃ āgatā bhavissanti purato gato bālasatthavāhaputto anupāyakusalo addhā so etehi udakaṃ chaḍḍāpetvā kilametvā khādito bhavissati pañca sakaṭasatāni yathāpūritāneva ṭhitāni bhavissanti ajja mayaṃ tāni passissāma pasatamattampi udakaṃ achaḍḍetvā sīghaṃ sīghaṃ sakaṭāni pājethāti. So āgacchanto yathāpūritāneva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page160.

Pañca sakaṭāni goṇānaṃ manussānaṃ ca hanukaṭṭhikādīni disāvidisāsu vippakiṇṇāni disvā sakaṭāni mocāpetvā sakaṭaparivattakena khandhāvāraṃ bandhāpetvā sakālasseva manusse ca goṇe ca sāyamāsabhattaṃ bhojāpetvā manussānaṃ majjhe goṇe nipajjāpetvā sayaṃ balanāyake gahetvā khaggahattho tiyāmarattiṃ ārakkhaṃ ṭhapetvā ṭhitakova aruṇaṃ uṭṭhāpesi. Punadivase pātova sabbakiccāni niṭṭhāpetvā goṇe bhojetvā dubbalasakaṭāni chaḍḍāpetvā thirasakaṭāni gāhāpetvā appagghaṃ bhaṇḍaṃ chaḍḍāpetvā mahagghabhaṇḍaṃ āropetvā yathāicchiticchitaṭṭhānaṃ gantvā dviguṇatiguṇena mūlena bhaṇḍaṃ vikkiṇitvā sabbaṃ parisaṃ ādāya puna attano nagarameva agamāsi. Satthā imaṃ dhammakathaṃ kathetvā evaṃ gahapati pubbe takkagāhino mahāvināsaṃ pattā apaṇṇakagāhino pana amanussānaṃ hatthato muccitvā sotthinā icchiticchitaṭṭhānaṃ gantvā punapi sakaṭṭhānameva paccāgamiṃsūti dvepi vatthūni ghaṭento imissā apaṇṇakadhammadesanāya abhisambuddho hutvā imaṃ gāthamāha apaṇṇakaṭṭhānameke dutiyaṃ āhu takkikā etadaññāya medhāvī taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti. Tattha apaṇṇakanti ekaṃsikaṃ aviruddhaṃ niyyānikaṃ. Ṭhānanti kāraṇaṃ. Kāraṇasmiṃ hi yasmā tadāyattavuttitāya phalaṃ tiṭṭhati nāma tasmā taṃ ṭhānanti vuccati ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānatoti ādīsu cassa payogo veditabbo. Iti apaṇṇakaṭṭhānanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page161.

Padadvayenāpi yaṃ ekantahitasukhāvahaṃ taṃ paṇḍitehi paṭipannaṃ ekaṃsikakāraṇaṃ sobhaṇakāraṇaṃ apaṇṇakannāma aviruddhakāraṇaṃ niyyānikakāraṇaṃ idanti dīpeti. Ayamettha saṅkhepo. Pabhedato pana tīṇi saraṇagamanāni pañca sīlāni aṭṭha sīlāni dasa sīlāni pāṭimokkhasaṃvaro indriyasaṃvaro ājīvapārisuddhisīlasaṃvaro paccayapaṭisevanaṃ sabbaṃpi catupārisuddhisīlaṃ indriyesu guttadvāratā bhojanesu mattaññutā jāgariyānuyogo jhānaṃ vipassanā abhiññā samāpatti ariyamaggo ariyaphalaṃ sabbampetaṃ apaṇṇakaṭṭhānaṃ apaṇṇakapaṭipadā niyyānikapaṭipadāti attho. Yasmā ca pana niyyānikapaṭipadāya etaṃ nāmaṃ tasmāyeva naṃ bhagavā apaṇṇakapaṭipadaṃ dassento imaṃ suttamāha tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti viriyo cassa āraddho hoti āsavānaṃ khayāya katamehi tīhi idha bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti bhojane mattaññū hoti jāgariyamanuyutto hoti. Kathañca bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti .pe. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. Kathañca bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page162.

Ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti. Kathañca bhikkhave bhikkhu jāgariyamanuyutto hoti. Idha bhikkhave bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pādena pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu jāgariyamanuyutto hotīti. Imasmiñca sutte tayo dhammā vuttā. Ayaṃ apaṇṇakapaṭipadā yāva arahattaphalā labbhateva. Tattha arahattaphalaṃpi phalasamāpattivihārassa ceva anupādāparinibbānassa ca paṭipadāyeva nāma hoti. Eketi ekacce paṇḍitamanussā. Tattha kiñcāpi asuko nāmāti niyamo natthi. Idaṃ pana saparisaṃ bodhisattaṃyeva sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Dutiyaṃ āhu takkikāti dutiyanti paṭhamaapaṇṇakaṭṭhānato niyyānikakāraṇato dutiyaṃ takkagāhakāraṇaṃ aniyyānikakāraṇaṃ. Āhu takkikāti ettha pana saddhiṃ purimapadena ayaṃ yojanā apaṇṇakaṭṭhānaṃ ekantikakāraṇaṃ aviruddhakāraṇaṃ niyyānikakāraṇaṃ eke bodhisattappamukhā paṇḍitamanussā gaṇhiṃsu ye pana te bālasatthavāhaputtappamukhā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page163.

Takkikā āhu te dutiyaṃ sāparādhaṃ anekaṃsikaṭṭhānaṃ viruddhakāraṇaṃ aniyyānikakāraṇaṃ aggahesuṃ tesu ye apaṇṇakaṭṭhānaṃ aggahesuṃ te sukkapaṭipadaṃ paṭipannā ye dutiyaṃ purato bhavitabbaṃ udakenāti takkagāhasaṅkhātaṃ aniyyānikakāraṇaṃ aggahesuṃ te kaṇhapaṭipadaṃ paṭipannā tattha sukkapaṭipadā aparihānipaṭipadā kaṇhapaṭipadā parihānipaṭipadā tasmā ye sukkapaṭipadaṃ paṭipannā te aparihīnā sotthibhāvaṃ pattā ye pana kaṇhapaṭipadaṃ paṭipannā te parihīnā anayabyasanaṃ āpannāti imamatthaṃ bhagavā anāthapiṇḍikassa gahapatino vatvā uttariṃ idamāha etadaññāya medhāvī taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti. Tattha etadaññāya medhāvīti medhāti laddhanāmāya visuddhāya uttamāya paññāya samannāgato kulaputto etaṃ apaṇṇake ceva sapaṇṇake cāti dvīsu apaṇṇaka- gāhatakkagāhasaṅkhātesu ṭhānesu guṇadosaṃ vuḍḍhihāniṃ atathānatthaṃ ṭhānāṭhānañca ñatvāti attho. Taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti yaṃ apaṇṇakaṃ ekaṃsikaṃ sukkapaṭipadāaparihāniyapaṭipadāsaṅkhātaṃ niyyānikakāraṇaṃ tadeva gaṇheyya. Kasmā. Ekaṃsikādibhāvatoyeva. Itaraṃ pana na gaṇheyya. Kasmā . anekaṃsikādibhāvatoyeva. Ayañhi apaṇṇakapaṭipadā nāma sabbesaṃ buddhapaccekabuddhabuddhaputtānaṃ paṭipadāti. Sabbe pana buddhā apaṇṇakapaṭipadāyeva ṭhatvā daḷhena viriyena pāramiyo pūretvā bodhitale buddhā nāma honti. Paccekabuddhāpi paccekabodhiṃ uppādenti. Buddhaputtāpi sāvakapāramiñāṇaṃ paṭibujjhanti. Iti bhagavā tesaṃ upāsakānaṃ tisso kusalasampattiyo cha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page164.

Kāmāvacarasagge brahmalokasampattiyo ca datvāpi pariyosāne arahattaphaladāyakā apaṇṇakapaṭipadā nāma catūsu apāyesu pañcasu ca nīcakulesu nibbattidāyakā sapaṇṇakapaṭipadā nāmāti imaṃ apaṇṇaka- dhammadesanaṃ dassetvā uttariṃ cattāri saccāni soḷasahi ākārehi pakāsesi. Catusaccapariyosāne sabbepi te pañcasatā upāsakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ dassetvā dve vatthūni kathetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānetvā dassesi. Tasmiṃ samaye bālasatthavāhaputto devadatto ahosi parisāpissa devadattaparisā paṇḍitasatthavāhaputtaparisā buddhaparisā paṇḍitasatthavāhaputto pana ahameva ahosīti desanaṃ niṭṭhāpesi. Apaṇṇakajātakaṃ paṭhamaṃ. -----------------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 35 page 1-164. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=35&A=1&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=35&A=1&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=1              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=1              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=1              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=1              Contents of The Tipitaka Volume 27 http://84000.org/tipitaka/read/?index_27

previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]