|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
3. Cittavaggavaṇṇanā
1. Meghiyattheravatthu. (24)
------------
"phandanaṃ capalaṃ cittanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā cālikāya
pabbate viharanto āyasmantaṃ meghiyaṃ ārabbha kathesi. Tassa
vatthuṃ āvibhavanatthaṃ sabbaṃ meghiyasuttaṃ 1- vitthāretabbaṃ. Satthā pana
tīhi vitakkehi anvāsattatāya tasmiṃ ambavane padhānamanuyuñjituṃ
asakkuṇitvā āgataṃ meghiyattheraṃ āmantetvā "atibhāriyaṃ te
meghiya kataṃ `āgamehi tāva meghiya, ekakomhi 2- yāva aññopi
koci bhikkhu dissatīti 3- maṃ yācantaṃ ekakaṃ pahāya gacchantena; bhikkhunā
nāma evaṃ cittavasikena bhavituṃ na vaṭṭati; cittaṃ nāmetaṃ lahukaṃ, taṃ
attano vase vattetuṃ vaṭṭatīti vatvā imā dve gāthā abhāsi
"phandanaṃ capalaṃ cittaṃ durakkhaṃ dunnivārayaṃ
ujuṃ karoti medhāvī, usukārova tejanaṃ,
vārijova thale khitto okamokataubbhato
pariphandatidaṃ cittaṃ māradheyyaṃ pahātaveti.
Tattha phandananti: rūpādīsu ārammaṇesu vipphandamānaṃ. capalanti.
Ekairiyāpathena asaṇṭhahanto gāmadārako viya ekasmiṃ ārammaṇe
@Footnote: 1. khu. u. 25/123. 2. etthantare pāliyaṃ tāvāti dissati.
@3. āgacchatīti pāli.
Asaṇṭhahantaṃ 1- capalaṃ. Cittanti: viññāṇaṃ. Bhūmivatthuārammaṇa-
kiriyādivicittatāya panetaṃ `cittanti vuttaṃ. Durakkhanti: kiṭṭhasambādhe
kiṭṭhakhādakagoṇaṃ viya ekasmiṃ sappāyārammaṇeyeva duṭṭhapanato
durakkhaṃ. Dunnivārayanti. Visabhāgārammaṇaṃ gacchantaṃ paṭisedhetuṃ
durakkhattā dunnivārayaṃ. Usukārova tejananti: yathā nāma usukāro
araññato ekaṃ daṇḍaṃ āharitvā nittacaṃ katvā kañjiyatelena
makkhitvā aṅgārakapalle tāpetvā rukkhāḷake uppīḷetvā nīvaṅkaṃ
ujuṃ vālavijjhanayoggaṃ karoti, katvā ca pana rājarājamahāmattānaṃ
sippaṃ dassetvā mahantaṃ sakkārasammānaṃ labhati; evameva medhāvī
paṇḍito viññū puriso phandanādisabhāvametaṃ cittaṃ dhutaṅgāraññavāsavasena
nittacaṃ apagataoḷārikakilesaṃ katvā saddhāsinehena temetvā
kāyikacetasikaviriyena tāpetvā samathavipassanāḷake uppīḷetvā ujuṃ
akuṭilaṃ nibbisevanaṃ karoti, katvā ca pana saṅkhāre sammasitvā
mahantaṃ avijjākkhandhaṃ padāletvā "tisso vijjā cha abhiññā nava
lokuttaradhammeti imaṃ visesaṃ hatthagatameva katvā aggadakkhiṇeyyabhāvaṃ
labhati.
Vārijovāti: maccho viya. Thale khittoti: hatthena vā
pādena vā jālādīnaṃ vā aññatarena thale chaḍḍito.
Okamokataubbhatoti: "okapuṇṇehi cīvarehīti 2- ettha udakaṃ okaṃ,
"okaṃ pahāya aniketasārīti 3- ettha ālayo, idha ubhayaṃpi labbhati.
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. asaṇṭhahanto. 2. mahāvagga [vinaya] dutiYu. 135.
@3. saṃ. khandha 17/12.
Okamokatoti ettha okamokato udakasaṅkhātā ālayāti ayamattho.
Ubbhatoti: uddhato. Pariphandatidaṃ cittanti: yathā so udakālayato
ubbhato thale khitto maccho udakaṃ alabhanto pariphandati; evamidaṃ
pañcakāmaguṇālayābhirataṃ cittaṃ tato uddharitvā māradheyyasaṅkhātaṃ
vaṭṭaṃ pahātuṃ vipassanākammaṭṭhāne khittaṃ kāyikacetasikaviriyena
santāpiyamānaṃ pariphandati tattha saṇṭhātuṃ na sakkoti; evaṃ santepi,
dhuraṃ anikkhipitvā medhāvī puggalo taṃ vuttanayeneva ujuṃ kammanīyaṃ
karotīti attho.
Aparo nayo. Idaṃ māradheyyaṃ kilesavaṭṭaṃ avijahitvā ṭhitaṃ
cittaṃ so vārijo viya pariphandati; tasmā māradheyyaṃ pahātave, yena
kilesavaṭṭasaṅkhātena māradheyyenetaṃ pariphandati, taṃ pahātabbanti.
Gāthāpariyosāne meghiyatthero sotāpattiphale patiṭṭhito.
Aññepi bahū sotāpannādayo jātāti.
Meghiyattheravatthu.
-------------
2. Aññatarabhikkhuvatthu. (25)
"dunniggahassa lahunoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
Kosalarañño kira vijite pabbatapāde mātikagāmo nāmeko
ghanavāso gāmo ahosi. athekadivasaṃ saṭṭhimattā bhikkhū satthu santike
Yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā 1- taṃ gāmaṃ gantvā piṇḍāya
pavisiṃsu. Atha ne, yo tassa gāmassa sāmiko mātiko nāma,
tassa mātā disvā gehe nisīdāpetvā nānaggarasena yāgubhattena
parivisitvā "bhante kattha gantukāmatthāti pucchi. "yathāphāsukaṭṭhānaṃ
mahāupāsiketi. Sā "vassāvāsaṭṭhānaṃ ayyā pariyesanti maññeti
ñatvā pādamūle nipajjitvā "sace ayyā imaṃ temāsaṃ idha
vasissanti, ahaṃ tīṇi saraṇāni pañca sīlāni gahetvā uposabhakammaṃ
karissāmīti āha. Bhikkhū "mayaṃ imaṃ nissāya bhikkhāya akilamantā
bhavanissaraṇaṃ kātuṃ sakkhissāmāti adhivāsayiṃsu. Sā tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ
vihāraṃ paṭijaggitvā adāsi. Te tattha vasantā ekadivasaṃ sannipatitvā
aññamaññaṃ ovadiṃsu "āvuso amhehi pamādacāraṃ carituṃ na vaṭṭati,
amhākaṃ hi sakagehaṃ viya aṭṭha mahānirayā vivaṭadvārāyeva;
dharamānakabuddhassa kho pana santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā mayaṃ āgatā,
buddhā ca nāma padānupadikaṃ vicarantenapi saṭhena ārādhetuṃ na sakkā,
yathājjhāsayeneva ārādhetuṃ sakkā; appamattā hotha, dvīhi
ekaṭṭhāne na ṭhātabbaṃ na nisīditabbaṃ, sāyaṃ kho pana therupaṭṭhānakāle
pātova bhikkhācārakāle ekato bhavissāma, sesakāle dve
ekato na bhavissāma; apica kho pana aphāsukena bhikkhunā āgantvā
vihāramajjhe gaṇḍiyā pahatāya, gaṇḍisaññāya āgantvā tassa
bhesajjaṃ karissāmāti.
@Footnote: 1. uggahetvā [?].
Tesu evaṃ katikaṃ katvā viharantesu, ekadivasaṃ sā upāsikā
sappiphāṇitādīni gāhāpetvā dāsakammakarādīhi parivutā sāyaṇhasamaye
taṃ vihāraṃ gantvā vihāramajjhe bhikkhū adisvā "kahaṃ nu kho
ayyā gatāti purise pucchitvā, "attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu
nisinnā bhavissanti ayyeti vutte, "kiṃ nu kho katvā daṭṭhuṃ
sakkhissāmīti āha. Atha naṃ bhikkhusaṅghassa katikavattajānanamanussā
āhaṃsu "gaṇḍiyā pahatāya sannipatissanti ayyeti. Sā gaṇḍiṃ
paharāpesi. Bhikkhū gaṇḍisaddaṃ sutvā "kassaci aphāsukaṃ bhavissatīti
sakasakaṭṭhānehi nikkhamitvā vihāramajjhe sannipatiṃsu. Dvepi janā
ekamaggenāgatā nāma natthi. Upāsikā ekekaṭṭhānato ekamekameva
āgacchantaṃ disvā "mama puttehi aññamaññaṃ kalaho kato bhavissatīti
cintetvā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā pucchi "kalahaṃ nu kho bhante karitthāti.
"na karoma mahāupāsiketi. "sace vo bhante kalaho natthi, atha
kasmā, yathā amhākaṃ gehaṃ āgacchantā sabbe ekato āgacchatha;
evaṃ anāgantvā, ekekaṭṭhānato ekekāva āgatāti. "mahāupāsike
ekekasmiṃ ṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ karimhāti. "ko esa tātā
samaṇadhammo nāmāti. "dvattiṃsākārasajjhāyaṃ karoma attabhāve
khayavayaṃ paṭṭhapema mahāupāsiketi. "kiṃ pana bhante dvattiṃsākāre
sajjhāyaṃ kātuṃ attabhāve ca khayavayaṃ paṭṭhapetuṃ tumhākameva vaṭṭati
udāhu amhākaṃpīti. "kassaci bhagavatā avārito esa dhammo
mahāupāsiketi. "tenahi mayhaṃpi dvattiṃsākāraṃ detha attabhāve ca
Khayavayaṃ paṭṭhapanaṃ ācikkhathāti. "tenahi uggaṇha mahāupāsiketi
sabbaṃ uggaṇhāpesuṃ. Sā tato paṭṭhāya dvattiṃsākāre sajjhāyaṃ
katvā attani khayavayaṃ paṭṭhapetvā tehi bhikkhūhi puretarameva tayo
magge tīṇi ca phalāni pāpuṇi. Maggeneva cassā catasso paṭisambhidā
lokiyaabhiññā ca āgamiṃsu. Sā maggaphalasukhato uṭṭhāya dibbacakkhunā
oloketvā "kadā nu kho mama puttehi ayaṃ dhammo adhigatoti
upadhārentī "sabbepime sarāgā sadosā samohā, jhānavipassanāmattaṃ
tesaṃ natthi; kinnu kho mayhaṃ puttānaṃ arahattassa upanissayo atthi
natthīti āvajjetvā "atthīti disvā "senāsanasappāyaṃ nu kho atthi
natthīti āvajjetvā senāsanasappāyaṃpi disvā "puggalasappāyaṃ nu kho
na labhantīti āvajjetvā puggalasappāyaṃpi disvā "āhārasappāyaṃ
nu kho na labhantīti upadhārentī "āhārasappāyaṃ nesaṃ natthīti disvā
tato paṭṭhāya nānāvidhaṃ yāguṃ anekappakāraṃ khajjakaṃ nānaggarasañca
bhojanaṃ sampādetvā bhikkhū nisīdāpetvā dakkhiṇodakaṃ datvā
"bhante tumhākaṃ yaṃ yaṃ ruccati, taṃ taṃ gahetvā paribhuñjathāti
niyyādesi. Te yathāruciyā yāguādīni gahetvā paribhuñjanti. Tesaṃ
sappāyāhāraṃ labhantānaṃ cittaṃ ekaggaṃ ahosi. Te ekaggena cittena
vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā
cintayiṃsu "aho mahāupāsikā amhākaṃ patiṭṭhā jātā; sace
mayaṃ sappāyāhāraṃ na labhimhā, na no maggaphalapaṭivedho abhavissa;
idāni vutthavassā pavāretvā satthu santikaṃ gamissāmāti. Te
"satthāraṃ daṭṭhukāmamhāti mahāupāsikaṃ āpucchiṃsu. Mahāupāsikā
"sādhu ayyāti te anugantvā "punapi bhante amhe olokeyyāthāti
bahūni piyavacanāni vatvā paṭinivatti. Tepi kho bhikkhū sāvatthiṃ
gantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisinnā "kacci bhikkhave
khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, na ca piṇḍakena kilamitthāti vuttā
"khamanīyaṃ bhante, yāpanīyaṃ bhante, piṇḍakena pana 1- neva kilamimhā;
amhākaṃ hi mātikamātā nāmekā upāsikā cittavāraṃ ñatvā `aho
vata no evarūpannāma āhāraṃ paṭiyādeyyāti cintite, yathācinatitaṃ
āhāraṃ paṭiyādetvā adāsīti tassā guṇakathaṃ kathayiṃsu.
Aññataro bhikkhu tassā guṇakathaṃ sutvā tattha gantukāmo
hutvā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā "bhante taṃ gāmaṃ
gamissāmīti satthāraṃ āpucchitvā jetavanā nikkhamitvā anupubbena
taṃ gāmaṃ patvā vihāraṃ paviṭṭhadivase cintesi "ayaṃ kira upāsikā
cintitacintitaṃ jānāti, ahañca magge kilanto vihāraṃ sammajjituṃ
na sakkhissāmi; aho vata me vihārapaṭijaggakaṃ manussaṃ peseyyāti.
Upāsikā gehe nisinnāva āvajjentī tamatthaṃ ñatvā "gaccha vihāraṃ
paṭijaggitvā ehīti manussaṃ pesesi. Itaropi pānīyaṃ pivitukāmo
"aho vata me sakkharapānakaṃ katvā peseyyāti cintesi. Upāsikā
taṃ pesesi. "punadivase pātova siniddhayāguṃ me uttaribhaṅgaṃ pesetūti
cintesi. Upāsikā tathā akāsi. So yāguṃ pivitvā "aho vata
@Footnote: 1. ca. [?].
Me evarūpaṃ khajjakaṃ peseyyāti cintesi. Upāsikā taṃpi pesesi.
So cintesi "ayaṃ upāsikā mayā sabbaṃ cintitacintitaṃ pesesi;
ahaṃ etaṃ daṭṭhukāmo, aho vata me nānaggarasabhojanaṃ gāhāpetvā
sayameva āgaccheyyāti. Upāsikā "mama putto maṃ daṭṭhukāmo
gamanaṃ 1- me paccāsiṃsatīti bhojanaṃ gāhāpetvā vihāraṃ gantvā tassa
adāsi. So katabhattakicco "mātikamātā nāma tvaṃ mahāupāsiketi
pucchi. "āma tātāti. "upāsike tvaṃ paracittaṃ jānāsīti. "kiṃ
maṃ pucchasi tātāti. "mayā cintitacintitaṃ sabbamakāsi, tena taṃ
pucchāmīti. "paracittajānanabhikkhū bahū tātāti. "nāhaṃ aññe pucchāmi,
tuvaṃ pucchāmi upāsiketi. Evaṃ santepi, upāsikā "paracittaṃ jānāmīti
avatvā "paracittaṃ jānantā nāma evaṃ karonti puttāti āha.
So "bhāriyaṃ vatidaṃ kammaṃ; puthujjanā nāma sobhanaṃpi asobhanaṃpi
cintenti; sacāhaṃ ayuttaṃ cintayissāmi, saha bhaṇḍakena coraṃ cūḷāya
gaṇhantī viya maṃ vippakāraṃ pāpeyya; mayā ito palāyituṃ vaṭṭatīti
cintetvā "upāsike ahaṃ gamissāmīti āha. "kahaṃ ayyāti.
"satthu santikaṃ upāsiketi. "vasatha tāva bhante idhāti. "na vasissāmi
upāsike gamissāmevāti nikkhamitvā satthu santikaṃ agamāsi. Atha naṃ
satthā "kiṃ bhikkhu na tvaṃ tattha vasasīti pucchi. "āma bhante,
na sakkā tattha vasitunti. "kiṃkāraṇā bhikkhūti. "bhante sā
upāsikā cintitacintitaṃ sabbaṃ jānāti; `puthujjanā ca nāma sobhanaṃpi
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. āgamanaṃ.
Asobhanaṃpi cintenti; sacāhaṃ kiñci ayuttaṃ cintessāmi, saha
bhaṇḍakena coraṃ cūḷāya gaṇhantī viya maṃ vippakāraṃ pāpessatīti
cintetvā āgatomhīti. "bhikkhu tattheva tayā vasituṃ vaṭṭatīti.
"na sakkomi bhante, nāhaṃ tattha vasissāmīti. "tenahi tvaṃ bhikkhu
ekameva rakkhituṃ sakkhissasīti. "kiṃ bhanteti. "tava cittameva rakkha,
cittaṃ nāmetaṃ durakkhaṃ, attano cittameva niggaṇha, mā aññaṃ
kiñci cintayi, cittaṃ nāmetaṃ dunniggahanti vatvā imaṃ gāthamāha
"dunniggahassa lahuno yattha kāmanipātino
cittassa damatho sādhu, cittaṃ dantaṃ sukhāvahanti.
Tattha "cittaṃ nāmetaṃ dukkhena niggayhatīti dunniggahaṃ, lahuṃ
uppajjati ca nirujjhati cāti lahu, tassa dunniggahassa lahuno.
Yattha kāmanipātinoti: yattha katthacideva nipātanasīlassa. Etaṃ hi
labhitabbaṭṭhānaṃ vā alabhitabbaṭṭhānaṃ vā yuttaṭṭhānaṃ vā ayuttaṭṭhānaṃ
vā na jānāti, neva jātiṃ oloketi na gottaṃ na vayaṃ;
yattha yattheva icchati, tattha tattheva nipatatīti yattha kāmanipātīti
vuccati, tassa evarūpassa cittassa damatho sādhu catūhi ariyamaggehi
dantabhāvo yathā nibbisevanaṃ hoti tathā katabhāvo sādhu. Kiṃkāraṇā?
idaṃ hi cittaṃ dantaṃ sukhāvahaṃ dantaṃ nibbisevanaṃ kataṃ maggaphalasukhaṃ
paramatthanibbānasukhañca āvahatīti.
Desanāpariyosāne sampattaparisā 1- bahū sotāpannādayo ahesuṃ,
@Footnote: 1. atirekaṃ maññe.
Mahājanassa sātthikā desanā jātā.
Satthā tassa bhikkhuno imaṃ ovādaṃ datvā "gaccha bhikkhu
aññaṃ kiñci acintayitvā tattheva vasāhīti pahiṇi. So bhikkhu
satthu santikā ovādaṃ labhitvā tattha agamāsi. Kiñci bahiddhā
cintanaṃ nāma na cinatesi. Mahāupāsikāpi dibbena cakkhunā olokentī
theraṃ disvā "idāni ovādadāyakaṃ ācariyaṃ labhitvā punāgato mama
puttoti attano ñāṇeneva paricchinditvā tassa sappāyāhāraṃ
paṭiyādetvā adāsi. So sappāyabhojanaṃ labhitvā katipāheneva
arahattaṃ patvā maggaphalasukhena vītināmento "aho mahāupāsikā
mayhaṃ patiṭṭhā jātā, ahaṃ imaṃ nissāya bhavanissaraṇaṃ pattomhīti
cintetvā "imasmiṃ tāva me attabhāve patiṭṭhā jātā, saṃsāre
pana me saṃsarantassa, aññesupi attabhāvesu ayaṃ patiṭṭhā bhūtapubbā
no vāti upadhārento ekūnaattabhāvasataṃ anussari. Sāpi
ekūnaattabhāvasate tassa pādaparicārikā hutvā aññesu paṭibaddhacittā
hutvā taṃ jīvitā voropāpesi. Thero tassā ettakaṃ aguṇaṃ
disvā "aho ayaṃ mahāupāsikā bhāriyaṃ kammaṃ akāsīti cintesi.
Mahāupāsikāpi gehe nisinnāva "kinnu kho mayhaṃ puttassa
pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattaṃ noti upadhārayamānā tassa arahattappattiṃ
ñatvā uttariṃ upadhārayamānā "mama putto arahattaṃ patvā `aho
vata me ayaṃ upāsikā mahatī patiṭṭhā jātāti cintetvā `atītepi
nu kho me ayaṃ patiṭṭhā bhūtapubbā noti upadhārento
Ekūnaattabhāvasataṃ anussari; ahaṃ kho pana ekūnaattabhāvasate aññehi
saddhiṃ ekato hutvā etaṃ jīvitā voropesiṃ, ayaṃ me ettakaṃ
aguṇaṃ disvā `aho bhāriyaṃ kammaṃ kataṃ upāsikāyāti cintesīti
aññāsi; "natthieva nu kho saṃsāre saṃsarantiyā mama puttassa
upakāro katapubboti upadhārayamānā tato uttariṃ satimaṃ attabhāvaṃ
anussaritvā "satime attabhāve mayā etassa pādaparicārikāya
hutvā ekasmiṃ jīvitā voropanaṭṭhāne jīvitadānaṃ dinnaṃ; aho mayā
mama puttassa mahāupakāro katoti ñatvā gehe nisinnāva "uttariṃ
visesetvā upadhārethāti āha. So dibbāya sotadhātuyā saddaṃ
sutvā visesetvā satimaṃ attabhāvaṃ anussaritvā tattha tāya attano
jīvitassa dinnabhāvaṃ disvā "aho mama imāya mahāupāsikāya
upakāro katapubboti cintetvā attamano hutvā tassā tattheva
catūsu maggaphalesu pañhaṃ kathetvā anupādisesāya nibbānadhātuyā
parinibbāyi.
Aññatarabhikkhuvatthu.
-----------
3. Ukkaṇṭhitabhikkhuvatthu. (26)
"sududdasanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto
aññataraṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi.
Satthari kira sāvatthiyaṃ viharante, eko seṭṭhiputto attano
Kulupakatheraṃ upasaṅkamitvā "bhante ahaṃ dukkhā muccitukāmo, ekaṃ
me dukkhato muccanākāraṃ kathethāti āha. "sādhāvuso; sacesi dukkhā
muccitukāmo, salākabhattaṃ dehi pakkhikabhattaṃ dehi vassāvāsikaṃ dehi
cīvarādayo paccaye dehi attano sāpateyyaṃ tayo koṭṭhāse katvā
ekena kammantaṃ payojehi ekena puttadāraṃ posehi ekaṃ buddhasāsane
dehīti āha. So "sādhu bhanteti vuttapaṭipāṭiyā sabbaṃ katvā puna
theraṃ pucchi "ito uttariṃ aññaṃ kiṃ karomi bhanteti. "āvuso tīṇi
saraṇāni pañca sīlāni gaṇhāhīti. Tānipi gahetvā tato uttariṃ
pucchi. "tenahi dasa sīlāni gaṇhāhīti. So "sādhu bhanteti gaṇhi.
So eva anupubbena puññakammassa katattā anupubbaseṭṭhiputto
nāma jāto. "ito uttariṃpi kātabbaṃ puññaṃ atthi bhanteti
puna pucchitvā, "tenahi pabbajāhīti vutte, nikkhamitvā pabbaji.
Tasseko ābhidhammiko bhikkhu ācariyo ahosi, eko vinayadharo
upajjhāyo. Tassa laddhūpasampadassa ācariyo attano santikaṃ
āgatakāle abhidhamme pañhaṃ kathesi "buddhasāsane nāma idaṃ kātuṃ
vaṭṭati, idaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti. Upajjhāyopissa attano santikaṃ
āgatakāle vinaye pañhaṃ kathesi "buddhasāsane nāma idaṃ kātuṃ
vaṭṭati, idaṃ kātuṃ na vaṭṭati; idaṃ kappati, idaṃ na kappatīti.
So cantesi "aho bhāriyaṃ idaṃ kammaṃ; ahaṃ dukkhā muccitukāmo
pabbajito, idha ca me hatthappasāraṇaṭṭhānameva na paññāyati, gehe
ṭhatvā vaṭṭadukkhā muccituṃ sakkā, mayā gihinā bhavituṃ vaṭṭatīti.
So tato paṭṭhāya ukkaṇṭhito anabhirato dvattiṃsākāre sajjhāyaṃ
na karoti, uddesaṃ na gaṇhāti, kiso lūkho dhamanisanthatagatto
ālasiyābhibhūto kacchuparikiṇṇo ahosi. Atha naṃ daharasāmaṇerā
"āvuso kiṃ tvaṃ ṭhitaṭṭhāne ṭhitova nisinnaṭṭhāne nisinnova ahosi
paṇḍurogābhibhūto kiso lūkho dhamanisanthatagatto ālasiyābhibhūto
kacchuparikiṇṇo, kinte katanti pucchiṃsu. "ukkaṇṭhitomhi āvusoti.
"kiṃkāraṇāti. So taṃ pavattiṃ ārocesi. Te tassa ācariyupajjhāyānaṃ
ācikkhiṃsu. ācariyupajjhāyā taṃ ādāya satthu santikaṃ agamaṃsu.
Satthā "kiṃ bhikkhave āgatatthāti āha. "bhante ayaṃ bhikkhu
tumhākaṃ sāsane ukkaṇṭhitoti. "evaṃ kira bhikkhūti. "āma bhanteti.
"kiṃkāraṇāti. "ahaṃ bhante dukkhā muccitukāmo pabbajito, tassa
me ācariyo abhidhammakathaṃ kathesi, upajjhāyo vinayakathaṃ; svāhaṃ `idha
me hatthappasāraṇaṭṭhānameva natthi, gihinā hutvā sakkā dukkhā
muccituṃ, gihī bhavissāmīti sanniṭṭhānamakāsiṃ bhanteti. "sace tvaṃ
bhikkhu ekameva rakkhituṃ sakkhissasi, avasesānaṃ rakkhanakiccaṃ natthīti.
"kiṃ bhanteti, "tava cittameva rakkhituṃ sakkhissasīti. "sakkhissāmi
bhanteti. "tenahi attano cittameva rakkhāhi, sakkā dukkhā
muccitunti imaṃ ovādaṃ datvā imaṃ gāthamāha
"sududdasaṃ sunipuṇaṃ yatthakāmanipātinaṃ
cittaṃ rakkhetha medhāvī, cittaṃ guttaṃ sukhāvahanti.
Tattha sududdasanti: suṭṭhu duddasaṃ. Sunipuṇanti: suṭṭhu
Nipuṇaṃ paramasaṇhaṃ. Yattha kāmanipātinanti: jātiādīni anoloketvā
labhitabbālabhitabbayuttāyuttaṭṭhānesu yattha katthaci nipatanasīlaṃ. Cittaṃ
rakkhetha medhāvīti: andhabālo dummedho attano cittaṃ rakkhituṃ
samattho nāma natthi, cittavasiko hutvā anayabyasanaṃ pāpuṇāti;
medhāvī pana paṇḍitova cittaṃ rakkhituṃ sakkoti; tasmā tvaṃpi cittameva
go pehi; idaṃ hi cittaṃ guttaṃ sukhāvahaṃ maggaphalanibbānasukhāni āvahatīti.
Desanāpariyosāne so bhikkhu sotāpattiphalaṃ pāpuṇi, aññepi
bahū sotāpannādayo ahesuṃ, desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.
Ukkaṇṭhitabhikkhuvatthu.
------------
4. Bhāgineyyasaṅgharakkhitattheravatthu. (27)
"dūraṅgamaṃ ekacaranti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto saṅgharakkhitaṃ nāma bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
Sāvatthiyaṃ kireko kulaputto satthu dhammadesanaṃ sutvā nikkhamitvā
pabbajito laddhūpasampado saṅgharakkhitatthero nāma hutvā katipāheneva
arahattaṃ pāpuṇi. Tassa kaniṭṭho puttaṃ labhitvā therassa nāmaṃ
akāsi. So bhāgineyyasaṅgharakkhito nāma hutvā vayappatto therassa
santike pabbajitvā laddhūpasampado aññatarasmiṃ gāmakārāme vassaṃ
upagantvā "ekaṃ sattahatthaṃ ekaṃ aṭṭhahatthanti dve vassāvāsikasāṭake
labhitvā "aṭṭhahatthaṃ upajjhāyassa me bhavissatīti sallakkhetvā
"sattahatthaṃ mayhaṃ bhavissatīti cintetvā vutthavasso "upajjhāyaṃ
passissāmīti āgacchanto antarāmagge piṇḍāya caranto āgantvā,
there vihāraṃ anāgateyeva, vihāraṃ pavisitvā therassa divāṭṭhānaṃ
sammajjitvā pādodakaṃ upaṭṭhāpetvā āsanaṃ paññāpetvā
āgamanamaggaṃ olokento nisīdi. Athassa āgamanabhāvaṃ ñatvā 1-
paccuggamanaṃ katvā pattacīvaraṃ paṭiggahetvā "nisīdatha bhanteti theraṃ
nisīdāpetvā tālavaṇṭaṃ ādāya vījitvā pānīyaṃ datvā pāde
dhovitvā taṃ sāṭakaṃ ānetvā pādamūle ṭhapetvā "bhante imaṃ
paribhuñjathāti vatvā vījayamāno aṭṭhāsi. Atha naṃ thero āha
"saṅgharakkhita mayhaṃ cīvaraṃ paripuṇṇaṃ, tvameva paribhuñjāti. "bhante
mayā laddhakālato paṭṭhāya ayaṃ tumhākameva sallakkhito, paribhogaṃ
karothāti. "hotu saṅgharakkhita, paripuṇṇaṃ me cīvaraṃ, tvameva
paribhuñjāti. "bhante mā evaṃ karotha, tumhehi paribhutte, mayhaṃ
mahapphalaṃ bhavissatīti. Atha naṃ, tassa punappunaṃ kathentassāpi, thero
na icchi. Evaṃ so vījayamāno ṭhitova cintesi "ahaṃ therassa
gihikāle bhāgineyyo pabbajitakāle saddhivihāriko, evaṃpi mayā
saddhiṃ upajjhāyo paribhogaṃ na kātukāmo, imasmiṃ mayā saddhiṃ
paribhogaṃ akaronte, kiṃ me samaṇabhāvena, gihī bhavissāmīti. Athassa
etadahosi "dussaṇṭhāpiyo gharāvāso, kinnu kho katvā gihibhūto
jīvissāmīti; tato cintesi "aṭṭhahatthasāṭakaṃ vikkīṇitvā ekaṃ
@Footnote: 1. Sī. Yu. atha naṃ āgacchantaṃ disvā.
Eḷikaṃ gaṇhissāmi, eḷikā nāma khippaṃ vijāyanti, svāhaṃ vijātaṃ
vijātaṃ vikkīṇitvā mūlaṃ karissāmi, mūle bahū katvā ekaṃ pajāpatiṃ
ānessāmi, sā ekaṃ puttaṃ vijāyissati, athassa mama mātulassa
nāmaṃ katvā cūḷayānake nisīdāpetvā mama puttañca bhariyañca
ādāya mātulaṃ vandituṃ āgamissāmi, āgacchanto antarāmagge
mama bhariyaṃ vakkhāmi `ānehi tāva me puttaṃ, vahissāmi nanti,
sā `kinte puttena, ehi yānakaṃ pājehīti vatvā puttaṃ
gahetvā `ahaṃ nessāmi nanti sandhāretuṃ asakkontī cakkapāde
chaḍḍessati, athassa sarīraṃ abhiruhitvā cakkaṃ gamissati, atha naṃ `tvaṃ
mama puttaṃ neva mayhaṃ adāsi, naṃ sandhāretuṃ nāsakkhi, 1- nāsitosi
tayāti vatvā patodayaṭṭhiyā piṭṭhiṃ paharissāmīti. So evaṃ cintento
ṭhatvā vījayamānova therassa sīsaṃ tālavaṇṭena pahari. Thero "kinnu kho
ahaṃ saṅgharakkhitena sīse pahatoti upadhārento tena cintitacintitaṃ
sabbaṃ ñatvā "saṅgharakkhita mātugāmassa pahāraṃ dātuṃ nāsakkhi,
ettha mahallakattherassa ko dosoti āha. So "aho naṭṭhomhi,
ñātaṃ kira me upajjhāyena cintitacintitaṃ, kiṃ me samaṇabhāvenāti
tālavaṇṭaṃ chaḍḍetvā palāyituṃ āraddho. Atha naṃ daharasāmaṇerā
anubandhitvā ādāya satthu santikaṃ āgamiṃsu, satthā te bhikkhū
disvā "kiṃ bhikkhave āgatattha, eko vo bhikkhu laddhoti pucchi.
"āma bhante; imaṃ daharaṃ ukkaṇṭhitvā palāyantaṃ gahetvā tumhākaṃ
@Footnote: 1. Sī. Yu. na sandhāretuṃ asakkhi.
Santikaṃ āgatamhāti. "evaṃ kira bhikkhūti. "āma bhanteti. "kimatthaṃ
te bhikkhu evaṃ bhāriyaṃ kammaṃ kataṃ, nanu tvaṃ āraddhaviriyassa ekassa
buddhassa putto mādisassa nāma buddhassa sāsane pabbajitvā
attānaṃ `sotāpannoti vā `sakadāgāmīti vā `anāgāmīti vā
`arahāti vā vadāpetuṃ nāsakkhi; kimatthaṃ evaṃ bhāriyaṃ kammamakāsīti.
"ukkaṇṭhitosmi bhanteti. "kiṃkāraṇā ukkaṇṭhitosīti. So
vassāvāsikasāṭakānaṃ laddhadivasato paṭṭhāya yāva therassa tālavaṇṭena
pahārā sabbaṃ taṃ pavattiṃ satthu ārocetvā "iminā kāraṇena
palātosmi bhanteti āha. Atha naṃ satthā "ehi bhikkhu mā
cintayi, cittaṃ nāmetaṃ dūre hontaṃpi ārammaṇaṃ sampaṭicchakajātikaṃ,
rāgadosamohabandhanā muccanatthāya vāyamituṃ vaṭṭatīti vatvā imaṃ
gāthamāha
"dūraṅgamaṃ ekacaraṃ asarīraṃ guhāsayaṃ
ye cittaṃ saññamessanti, mokkhanti mārabandhanāti.
Tattha dūraṅgamanti: cittassa hi makkaṭasuttamattakaṃpi
puratthimādidisābhāgena gamanāgamanaṃ nāma natthi, dūre santaṃpi ārammaṇaṃ
sampaṭicchatīti dūraṅgamaṃ nāma jātaṃ. Sattaṭṭhacittāni pana ekato
kaṇṇikabaddhāni ekakkhaṇe uppajjituṃ samatthāni nāma natthi,
uppattikāle ekekameva cittaṃ uppajjati, tasmiṃ niruddhe puna
ekekameva uppajjatīti ekacaraṃ nāma jātaṃ. Cittassa sarīrasaṇṭhānaṃ vā
nīlādipakāro vaṇṇabhedo vā natthīti asarīraṃ nāma jātaṃ. Guhā nāma
Catumahābhūtaguhā, idañca hadayarūpaṃ nissāya pavattatīti guhāsayaṃ nāma
jātaṃ. Ye cittanti: ye keci purisā vā itthī vā gahaṭṭhā vā
pabbajitā vā anuppajjanakakilesassa uppajjituṃ adentā
satisammosena uppannakilesaṃ pajahantā cittaṃ saññamessanti saññataṃ
avikkhittaṃ karissanti. Mokkhanti mārabandhanāti: sabbe te
kilesabandhanābhāvena mārabandhanasaṅkhātā tebhūmikavaṭṭā muccissantīti.
Desanāpariyosāne bhāgineyyasaṅgharakkhitatthero sotāpattiphalaṃ
pāpuṇi, aññepi bahū sotāpannādayo jātā, mahājanassa sātthikā
desanā ahosīti.
Bhāgineyyasaṅgharakkhitattheravatthu.
-------
5. Cittahatthattheravatthu. (28)
"anavaṭṭhitacittassāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto cittahatthattheraṃ nāma ārabbha kathesi.
Eko kira sāvatthīvāsī kulaputto naṭṭhagoṇaṃ pariyesanto
araññaṃ pavisitvā majjhantikakāle goṇaṃ disvā yūthe vissajjetvā
"avassaṃ ayyānaṃ santike āhāramattaṃ labhissāmīti khuppipāsāpīḷito
vihāraṃ pavisitvā bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Tasmiṃ kho pana samaye bhikkhūnaṃ avakkārapātiyaṃ bhuttāvasesakaṃ bhattaṃ
hoti. Te taṃ chātakapīḷitaṃ disvā "iṅgha bhattaṃ gahetvā bhuñjāti
Vadiṃsu. Buddhakāle ca nāma anekasūpabyañjanaṃ uppajjati. So tato
yāpanamattaṃ gahetvā bhuñjitvā pānīyaṃ pivitvā hatthe dhovitvā
bhikkhū vanditvā "kiṃ bhante ajja ayyā nimantanaṭṭhānaṃ agamaṃsūti.
"natthi upāsaka, bhikkhū imināva nīhārena nibaddhaṃ labhantīti. So
"mayaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya rattindivaṃ nibaddhaṃ kammaṃ karontāpi evaṃ
madhurabyañjanabhattaṃ na labhāma, ime kira nibaddhaṃ bhuñjanti, kiṃ me
gihibhāvena, bhikkhu bhavissāmīti cintetvā bhikkhū upasaṅkamitvā
pabbajjaṃ yāci. Atha naṃ bhikkhū "sādhu upāsakāti pabbājesuṃ. So
laddhūpasampado sabbupakāraṃ vattapaṭivattaṃ akāsi. So buddhānaṃ
uppannena lābhasakkārena katipāhaccayena thūlasarīro ahosi; tato
cintesi "kiṃ me bhikkhāya caritvā jīvitena, gihī bhavissāmīti. So
vibbhamitvā gehaṃ pāvisi. Tassa gehe kammaṃ karontassa, katipāheneva
sarīraṃ milāyi, tato "kiṃ me iminā dukkhena, samaṇo bhavissāmīti
cintetvā punāgantvā pabbaji. So katipāhaṃ vītināmetvā puna
ukkaṇṭhitvā vibbhami. Pabbajitakāle pana bhikkhūnaṃ upakārako ahosi.
So punapi katipāheneva ukkaṇṭhitvā "kiṃ me gihibhāvena,
pabbajissāmīti gantvā bhikkhū vanditvā pabbajjaṃ yāci. Atha naṃ
bhikkhū upakāravasena puna pabbājayiṃsu, evaṃ so chakkhattuṃ pabbajitvā
uppabbajito. Tassa bhikkhū "esa cittavasiko hutvā vicaratīti
"cittahatthattheroti nāmaṃ kariṃsu. Tassevaṃ aparāparaṃ vicarantasseva,
bhariyā gabbhinī ahosi. So sattame vāre araññato kasibhaṇḍaṃ
Ādāya gehaṃ gantvā bhaṇḍakaṃ ṭhapetvā "attano kāsāvaṃ
gaṇhissāmīti gabbhaṃ pāvisi. Tasmiṃ khaṇe tassa bhariyā nipajjitvā
niddāyati. Tassā nivatthasāṭako apagato. Mukhato lālā paggharati,
nāsā ghurughurāyati, mukhaṃ vivaṭaṃ, dantaṃ ghaṃsati. 1- Sā tassa
uddhumātakasarīraṃ viya upaṭṭhāsi. So "aniccaṃ dukkhaṃ idaṃ, ahaṃ ettakaṃ kālaṃ
pabbajitvā imaṃ nissāya bhikkhubhāve saṇṭhātuṃ nāsakkhinti kāsāvakoṭiyaṃ
gahetvā udare bandhantova gehā nikkhami. Athassa anantaragehe
ṭhitā sassu taṃ tathā gacchamānaṃ disvā "ayaṃ paṭikkanto, idāneva
araññato āgacchantova kāsāvaṃ udare bandhitvā nikkhanto
vihārābhimukho gacchati; kinnu khoti gehaṃ pavisitvā niddāyamānaṃ
dhītaraṃ passitvā "so imaṃ disvā vippaṭisārī hutvā gatoti ñatvā
dhītaraṃ paharitvā "uṭṭhehi kāḷakaṇṇi, sāmiko te taṃ niddāyamānaṃ
disvā vippaṭisārī hutvā gato; natthi so ito paṭṭhāya tuyhanti
āha. "apehi apehi amma, kuto tassa gamanaṃ, katipāheneva puna
āgamissatīti. Sopi "aniccaṃ dukkhanti vatvā gacchanto gacchantova
sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. So gantvā bhikkhū vanditvā pabbajjaṃ yāci.
"na sakkhissāma mayaṃ taṃ pabbājetuṃ, kuto tuyhaṃ samaṇabhāvo,
satthakanisādanapāsāṇasadisaṃ tava sīsanti. "bhante idāni maṃ
anukampāya ekavāraṃ pabbājethāti. Te taṃ upakāravasena pabbājayiṃsu.
So katipāheneva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tepi taṃ
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. "dantaṃ ghaṃsatīti. natthi.
Āhaṃsu "āvuso cittahattha tava gamanasamayaṃ tvameva jāneyyāsi,
imasmiṃ te vāre cirāyitanti. "bhante saṃsaggassa atthibhāvakāle
gatamha, so no saṃsaggo chinno, idāni agamanadhammā jātamhāti.
Bhikkhū satthu santikaṃ gantvā "bhante ayaṃ bhikkhu amhehi evaṃ vutto
evaṃ nāma katheti aññaṃ byākaroti abhūtaṃ vadatīti āhaṃsu. Satthā
"āma bhikkhave mama putto attano anavaṭṭhitacittakāle saddhammaṃ
ajānanakāle gamanāgamanaṃ akāsi, idānissa puññañca pāpañca
pahīnanti vatvā imā dve gāthā abhāsi
"anavaṭṭhitacittassa saddhammaṃ avijānato
pariplavapasādassa paññā na paripūrati,
anavassutacittassa ananvāhatacetaso
puññapāpapahīnassa natthi jāgarato bhayanti.
Tattha anavaṭṭhitacittassāti "cittaṃ nāmetaṃ kassaci nibaddhaṃ vā
thāvaraṃ vā natthi; yo pana puggalo assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya
thusarāsimhi koṭitakhāṇuko viya khallātasīse kadambapupphaṃ viya katthaci
na saṇṭhāti, kadāci sevako hoti kadāci ājīvako kadāci
nigaṇṭho kadāci tāpaso, evarūpo puggalo anavaṭṭhitacitto nāma;
tassa anavaṭṭhitacittassa sattattiṃsabodhipakkhiyadhammabhedaṃ imaṃ saddhammaṃ
ajānantassa parittasaddhatāya vā ullavanasaddhatāya vā
pariplavapasādassa kāmāvacarāpi rūpāvacarādibhedāpi paññā na paripūrati,
kāmāvacarāyapi aparipūrayamānāya, kutova rūpāvacarārūpāvacaralokuttarapaññā
Paripūrissatīti dīpeti. Anavassutacittassāti: rāgena
atintacittassa. Ananvāhatacetasoti "āhatacitto khīlajātoti 1-
āgataṭṭhāne dosena cittassa pahatabhāvo vutto, idha pana "dosena
appaṭihatacittassāti attho. Puññapāpapahīnassāti: catutthamaggena
pahīnapuññassa ceva pahīnapāpassa ca khīṇāsavassa. Natthi jāgarato
bhayanti: khīṇāsavassa jāgarantasseva bhayābhāvo kathito viya, so
pana saddhādīhi jāgaradhammehi samannāgatattā jāgaro nāma;
tasmā jāgarantassāpi ajāgarantassāpi kilesabhayaṃ natthi kilesānaṃ
apaccāvattanato, na hi taṃ kilesā anubandhanti tena tena maggena
pahīnānaṃ puna anupagamanato, tenāha "sotāpattimaggena ye kilesā
pahīnā, te kilese na puneti na paccāgacchati; sakadāgāmianāgāmi-
arahattamaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti
na paccāgacchatīti.
Desanā mahājanassa sātthikā saphalā ahosi.
Athekadivasaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "bhāriyā vatime āvuso
kilesā nāma, evarūpo arahattupanissayasampanno kulaputto kilesehi
ālulito satta vāre gihī hutvā satta vāre pabbajitoti. Satthā
tesaṃ kathāpavattiṃ sutvā taṃkhaṇānurūpena gamanena dhammasabhaṃ gantvā
buddhāsane nisinno "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti
pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "evameva bhikkhave kilesā nāma
@Footnote: 1. abhi. vi. 35/510. Ma. mū. 12/206.
Bhāriyā; sace ete rūpino hutvā katthaci pakkhipituṃ sakkā bhaveyyuṃ,
cakkavāḷaṃ atisambādhaṃ, brahmaloko atinīcako, okāso nesaṃ
na bhaveyya; mādisaṃpi nāmete paññāsampannaṃ purisājāneyyaṃ
ālolenti, avasesesu kā kathā; ahañhi aḍḍhanāḷimattaṃ varakacorakaṃ 1-
kuṇṭhakuddālañca nissāya cha vāre pabbajitvā uppabbajitapubboti.
"kadā bhanteti. "suṇissatha bhikkhaveti. "āma bhanteti. "tenahi
suṇāthāti atītaṃ āhari:
atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente, kuddāla-
paṇḍito nāma bāhirakapabbajjaṃ pabbajitvā aṭṭha māse himavante
vasitvā vassārattasamaye ca bhūmiyā tintāya "gehe me
aḍḍhanāḷimatto varakacorako ca kuṇṭhakuddālako ca atthi, varakacorakabījaṃ
mā nassīti uppabbajitvā ekaṭṭhānaṃ kuddālena kasitvā taṃ bījaṃ
vapitvā vatiṃ katvā pakkakāle uddharitvā nāḷimattaṃ bījaṃ ṭhapetvā
sesaṃ khādi. So "kiṃ medāni gehena, puna aṭṭhamāse pabbajissāmīti
nikkhamitvā pabbaji. Imināva nīhārena nāḷimattaṃ varakacorakañca
kuṇṭhakuddālañca nissāya satta vāre gihī hutvā satta vāre
pabbajitvā sattame pana vāre cintesi "ahaṃ satta vāre imaṃ
kuṇṭhakuddālaṃ nissāya gihī hutvā pabbajito, katthacideva naṃ
chaḍḍessāmīti. So gaṅgātīraṃ gantvā "patitaṭṭhānaṃ passanto
otaritvā gaṇheyyaṃ; yathāssa patitaṭṭhānaṃ na passāmi, tathā naṃ
@Footnote: 1. varakaporakantipi pāṭho. ña. va.
Chaḍḍessāmīti cintetvā nāḷimattaṃ bījaṃ pilotikāya bandhitvā
pilotikaṃ kuddālaphale bandhitvā kuddālaṃ aggadaṇḍake gahetvā
gaṅgātīre ṭhito akkhīni nimmiletvā uparisīse tikkhattuṃ āvajjitvā
gaṅgāya khipitvā nivattitvā oloketvā patitaṭṭhānaṃ adisvā "jitaṃ
me jitaṃ meti tikkhattuṃ saddamakāsi. Tasmiṃ khaṇe bārāṇasī rājā
paccantaṃ vūpasametvā āgantvā nadītīre khandhāvāraṃ nivāsetvā
nahānatthāya nadiṃ otiṇṇo taṃ saddaṃ assosi. Rājūnañca nāma
"jitaṃ me jitaṃ meti saddo amanāpo hoti. So tassa santikaṃ
gantvā "ahaṃ idāni amittamaddanaṃ katvā `jitaṃ meti āgato,
tvaṃ pana `jitaṃ me jitaṃ meti viravasi, kiṃ nāmetanti pucchi.
Kuddālapaṇḍito "tvaṃ bāhirake core jini, tayā jitaṃ puna ajitameva
hoti; mayā pana ajjhattiko lobhacoro jito, so puna maṃ
na jinissati; tasseva jayo sādhūti vatvā imaṃ gāthamāha
"na taṃ jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ avajīyati;
taṃ kho jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ nāvajīyatīti. 1-
Taṃkhaṇaṃyeva gaṅgaṃ olokento āpokasiṇaṃ nibbattetvā
adhigataviseso ākāse pallaṅkena nisīdi. Rājā mahāpurisassa
dhammakathaṃ sutvā vanditvā pabbajjaṃ yācitvā saddhiṃ balakāyena
pabbaji. Yojanamattā parisā ahosi. Aparopi sāmantarājā tassa
pabbajitabhāvaṃ sutvā "tassa rajjaṃ gaṇhissāmīti āgantvā tathā
@Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/22.
Samiddhaṃ nagaraṃ suññaṃ disvā "evarūpaṃ nagaraṃ chaḍḍetvā pabbajanto
rājā na orake ṭhāne pabbajissati, mayāpi pabbajituṃ vaṭṭatīti
cintetvā tattha gantvā mahāpurisaṃ upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yācitvā
sapariso pabbaji. Eteneva nīhārena satta rājāno pabbajiṃsu.
Sattayojaniko assamo ahosi. Satta rājāno bhoge chaḍḍetvā
ettakaṃ janaṃ gahetvā pabbajiṃsu. Mahāpuriso brahmacariyavāsaṃ vasitvā
brahmalokupago ahosi.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "ahaṃ bhikkhave tadā
kuddālapaṇḍito ahosi. 1- Kilesā nāmete evaṃ bhāriyāti āha.
Cittahatthattheravatthu.
---------
6. Āraddhavipassakabhikkhuvatthu. (29)
"kumbhūpamanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto
āraddhavipassake bhikkhū ārabbha kathesi.
Sāvatthiyaṃ kira pañcasatā bhikkhū satthu santike yāva arahattā
kammaṭṭhānaṃ gahetvā "samaṇadhammaṃ karissāmāti yojanasatamaggaṃ
gantvā ekaṃ mahāgāmaṃ agamaṃsu. Atha ne manussā disvā
paññattāsanesu nisīdāpetvā paṇītehi yāguādīhi parivisitvā
"kattha bhante gacchathāti pucchitvā, "yathāphāsukaṭṭhānanti vutte,
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. ahosiṃ.
"bhante imaṃ temāsaṃ idheva vasatha, mayaṃpi tumhākaṃ santike saraṇesu
patiṭṭhāya sīlāni rakkhissāmāti yācitvā tesaṃ adhivāsanaṃ viditvā
"avidūre ṭhāne mahantova vanasaṇḍo atthi, ettha vasatha bhanteti
vatvā uyyojesuṃ. Te bhikkhū taṃ vanasaṇḍaṃ pavisiṃsu. Tasmiṃ vanasaṇḍe
adhivatthā devatā "sīlavanto ayyā imaṃ vanasaṇḍaṃ anuppattā;
ayuttaṃ kho pana amhākaṃ ayyesu idha vasantesu puttabhātikaṃ 1-
gahetvā rukkhe abhiruyha vasitunti otaritvā bhūmiyaṃ nisīditvā
cintayiṃsu "ayyā imasmiṃ ṭhāne ajjekarattiṃ vasitvā addhā sve
gamissantīti. Bhikkhūpi punadivase antogāme piṇḍāya caritvā puna
tameva vanasaṇḍaṃ āgamiṃsu. Devatā "bhikkhusaṅgho svātanāya kenaci
nimantito bhavissati, tasmā puna āgacchati, ajja gamanaṃ na bhavissati,
sve gamissanti maññeti iminā upāyena aḍḍhamāsamattaṃ bhūmiyameva
acchiṃsu. Tato cintayiṃsu "bhadantā imaṃ temāsaṃ idheva maññe
vasissanti, idheva kho pana vasantesu amhākaṃ rukkhe abhiruhitvā
nisīdituṃpi ayuttaṃ; temāsaṃ puttabhātike gahetvā bhūmiyaṃ nisīdanaṭṭhānānipi
amhākaṃ dukkhāni; kiñci katvā ime bhikkhū palāpetuṃ vaṭṭatīti. Tā
tesu tesu rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu ceva caṅkamanakoṭīsu ca chinnasīsāni
kabandhāni dassetuṃ amanussasaddañca sāvetuṃ ārabhiṃsu. Bhikkhūnaṃ
khipitakāsādayo rogā pavattiṃsu. Te aññamaññaṃ "tuyhaṃ āvuso
kiṃ rujjati, tuyhaṃ kiṃ rujjatīti pucchitvā "mayhaṃ khipitarogo, mayhaṃ
@Footnote: 1. Sī. Yu. puttabhātike.
Kāsoti vatvā "āvuso ahaṃ ajja caṅkamanakoṭiyaṃ chinnasīsaṃ addasaṃ,
ahaṃ rattiṭṭhāne kabandhaṃ addasaṃ, ahaṃ divāṭṭhāne amanussasaddaṃ
assosiṃ, parivajjetabbayuttakamidaṃ ṭhānaṃ, amhākaṃ idha aphāsukaṃ hoti,
satthu santikaṃ gamissāmāti. Te nikkhamitvā anupubbena satthu santikaṃ
gantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha ne satthā āha "kiṃ
bhikkhave tasmiṃ ṭhāne vasituṃ na sakkhissathāti. "āma bhante: amhākaṃ
tasmiṃ ṭhāne vasantānaṃ evarūpāni bheravārammaṇāni upaṭṭhahanti, tena
evarūpaṃ aphāsukaṃ hoti, tena mayaṃ `vajjetabbayuttakamidaṃ ṭhānanti taṃ
chaḍḍetvā tumhākaṃ santikaṃ āgatāti. "bhikkhave tattheva tumhākaṃ
gantuṃ vaṭṭatīti. "na sakkā bhanteti. "bhikkhave tumhe āvudhaṃ
agahetvā gatā, idāni āvudhaṃ gahetvā gacchathāti. "katarāvudhaṃ
bhanteti. Satthā "ahaṃ vo āvudhaṃ dassāmi, mayā dinnāvudhaṃ gahetvā
gacchathāti vatvā
"karaṇīyamatthakusalena, yantaṃ santaṃ padaṃ abhisamecca,
sakko ujū ca suhujū ca suvaco cassa mudu anatimānīti
sakalaṃ mettasuttaṃ 1- kathetvā "bhikkhave imaṃ tumhe bahi vihārassa
vanasaṇḍato paṭṭhāya sajjhāyantā antovihāraṃ paviseyyāthāti
uyyojesi. Te satthāraṃ vanditvā nikkhamitvā anupubbena taṃ
vanasaṇḍaṃ patvā bahivihāre gaṇasajjhāyaṃ sajjhāyamānāva vanasaṇḍaṃ
pavisiṃsu. Sakalavanasaṇḍe devatā mettacittaṃ paṭilabhitvā tesaṃ
@Footnote: 1. khu. khu. 25/13.
Paccuggamanaṃ katvā pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ āpucchiṃsu, gattasambāhanaṃ
āpucchiṃsu, tesaṃ tattha tattha ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ kariṃsu, cakkadhupanaṃ 1- viya
sannisinnā ahesuṃ. Katthaci amanussasaddo nāma nāhosi. Tesaṃ
bhikkhūnaṃ cittaṃ ekaggaṃ hoti. 2- Te rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu nisinnā
vipassanāya cittaṃ otāretvā attani khayavayaṃ paṭṭhapetvā "ayaṃ
attabhāvo nāma bhijjanatthena athāvaratthena kulālabhājanasadisoti
vipassanaṃ vaḍḍhayiṃsu. Sammāsambuddho gandhakuṭiyaṃ nisinnova tesaṃ
vipassanāya āraddhabhāvaṃ ñatvā te bhikkhū āmantetvā 3- "evameva
bhikkhave ayaṃ attabhāvo nāma bhijjanatthena athāvaratthena kulālabhājanasadiso
evāti vatvā obhāsaṃ pharitvā yojanasate ṭhitopi tesaṃ
abhimukhe nisinno viya chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā dissamānena
rūpena imaṃ gāthamāha
"kumbhūpamaṃ kāyamimaṃ viditvā
nagarūpamaṃ cittamidaṃ thaketvā 4-
yodhetha māraṃ paññāvudhena
jitañca rakkhe anivesano siyāti.
Tattha kumbhūpamanti: abaladubbalatthena anaddhaniyatāya
tāvakālikatthena imaṃ kesādisamuhasaṅkhātaṃ kāyaṃ kumbhūpamaṃ kulālabhājanasadisaṃ
viditvā. Nagarūpamaṃ cittamidaṃ thaketvāti: nagaraṃ nāma bahiddhā thiraṃ
hoti gambhīraparikhaṃ pākāraparikkhittaṃ dvāraṭṭālakayuttaṃ, anto suvibhattaṃ
@Footnote: 1. Sī. pakkadhupanaṃ. 2. Yu. ahosi. 3. Sī. Ma. Yu. āmantesi.
@4. Sī. Ma. Yu. ṭhapetvā.
Vīthicatukkasiṅghāṭakasampannaṃ antarāpaṇaṃ taṃ "vilumpissāmāti bahiddhā
corā āgantvā pavisituṃ asakkontā pabbataṃ āsajja paṭihatā viya
gacchanti; evameva paṇḍito kulaputto attano vipassanācittaṃ thiraṃ
nagarasadisaṃ katvā thaketvā nagare ṭhito ekatodhārādinā nānappakārena
āvudhena coragaṇaṃ viya vipassanāmayena ca ariyamaggamayena ca
paññāvudhena taṃ taṃ maggavajjhaṃ kilesaṃ paṭibāhanto taṃ kilesamāraṃ
yodhetha pahareyyāti attho. Jitañca rakkheti: jitaṃ uppāditaṃ taruṇavipassanaṃ
āvāsasappāyautusappāyabhojanasappāyapuggalasappāyadhammassavanasappāyādīni
āsevanto antarantarā samāpattiṃ samāpajjitvā
tato vuṭṭhāya suddhacittena saṅkhāre sammasanto rakkheyya.
Anivesano siyāti: anālayo bhaveyya. "yathā nāma yodho
saṅgāmasīse balakoṭṭhakaṃ katvā amittehi saddhiṃ yujjhanto chāto vā
pipāsito vā hutvā sannāhe sithile āvudhe vā patite balakoṭṭhakaṃ
pavisitvā vissamitvā bhuñjitvā pivitvā sannayhitvā āvudhaṃ
gahetvā puna nikkhamitvā yujjhanto parasenaṃ maddati ajitaṃ jināti
jitaṃ rakkhati; so hi sace balakoṭṭhake evaṃ vissamanto taṃ
assādento accheyya, rajjaṃ parahatthagataṃ kareyya; evameva bhikkhu
paṭiladdhaṃ taruṇavipassanaṃ punappunaṃ samāpattiṃ samāpajjitvā tato
vuṭṭhāya suddhacittena saṅkhāre sammasanto rakkhituṃ sakkoti
uttarimaggapaṭilābhena kilesamāraṃ jināti; sace pana so samāpattimeva
assādeti suddhacittena punappunaṃ saṅkhāre na sammasati.
Maggaphalapaṭivedhaṃ kātuṃ na sakkoti; tasmā rakkhitabbayuttakaṃ rakkhanto
anivesano siyā samāpattiṃ nivesanaṃ katvā tattha na niveseyya ālayaṃ
na kareyyāti attho. "tumhe evaṃ karothāti evaṃ satthā tesaṃ
bhikkhūnaṃ dhammaṃ desesi.
Desanāvasāne pañcasatā bhikkhū nisinnaṭṭhāne nisinnāva saha
paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā tathāgatassa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ
vaṇṇentā thomentā vandantāva āgacchiṃsūti.
Āraddhavipassakabhikkhuvatthu.
---------
7. Pūtigattatissattheravatthu. (30)
"aciraṃ vatayaṃ kāyoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ
viharanto pūtigattatissattheraṃ ārabbha kathesi.
Eko kira sāvatthīvāsī kulaputto satthu santike dhammakathaṃ
sutvā sāsane uraṃ datvā pabbajito laddhūpasampado tissatthero
nāma ahosi. Gacchante gacchante kāle, tassa sarīre rogo
udapādi. Sāsapamattiyo piḷakā uṭṭhahiṃsu. Tā anupubbena muggamattā
kāḷāyamattā kolaṭṭhimattā āmalakamattā beluvamattā hutvā
pabhijjiṃsu. Sakalasarīraṃ chiddāvachiddaṃ ahosi. Pūtigattatissattherotvevassa
nāmaṃ udapādi. Athassa aparabhāge aṭṭhīni bhijjiṃsu. So
appaṭijaggiyo ahosi. Nivāsanapārupanaṃ pubbalohitamakkhitaṃ jālapuvasadisaṃ
Ahosi. Saddhivihārikādayo paṭijaggituṃ asakkontā chaḍḍayiṃsu. So
anātho hutvā nipajji.
Buddhānañca nāma dve vāre lokavolokanaṃ avijahitaṃ hoti:
paccūsakāle lokaṃ volokentā cakkavāḷamukhavaṭṭito paṭṭhāya
gandhakuṭiabhimukhaṃ ñāṇaṃ katvā olokenti, sāyaṃ olokentā gandhakuṭito
paṭṭhāya bāhirābhimukhaṃ ñāṇaṃ katvā olokenti. Tasmiṃ pana
samaye bhagavato ñāṇajālassa anto pūtigattatissatthero paññāyi.
Satthā tissassa bhikkhuno arahattassa upanissayaṃ disvā "ayaṃ
saddhivihārikādīhi chaḍḍito, idānissa maṃ ṭhapetvā aññaṃ paṭisaraṇaṃ
natthīti gandhakuṭito nikkhamitvā vihāracārikaṃ caramāno viya aggisālaṃ
gantvā ukkhaliṃ dhovitvā udakaṃ datvā uddhanaṃ āropetvā udakassa
tattabhāvaṃ āgamayamāno aggisālāyameva aṭṭhāsi; tattabhāvaṃ jānitvā
gantvā tissabhikkhuno nipannamañcakakoṭiyaṃ gaṇhi. Tadā bhikkhū "apetha
bhante, mayaṃ gaṇhissāmāti mañcakaṃ gahetvā aggisālaṃ ānayiṃsu.
Satthā ambaṇakaṃ āharāpetvā uṇhodakaṃ āsiñcitvā tehi bhikkhūhi
tassa pārupanaṃ gāhāpetvā uṇhodakena maddāpetvā ātape
vissajjāpesi. Athassa santike ṭhatvā taṃ sarīraṃ uṇhodakena temetvā
tassa sarīraṃ 1- ghaṃsitvā nahāpesi. Tassa nahānapariyosāne pārupanaṃ
sukkhi. Atha naṃ taṃ nivāsāpetvā nivatthakāsāvaṃ udakena maddāpetvā
ātape vissajjāpesi. Athassa gatte udake chinnamatte, taṃ sukkhi.
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. tassa sarīranti. natthi.
So ekaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā sallahukasarīro
ekaggacitto hutvā mañcake nipajji. Satthā tassa ussīsake
ṭhatvā "bhikkhu ayaṃ tava kāyo apetaviññāṇo nirupakāro hutvā
kaliṅgaraṃ viya paṭhaviyaṃ sayissatīti vatvā imaṃ gāthamāha
"aciraṃ vatayaṃ kāyo paṭhaviṃ adhisessati
chuḍḍo apetaviññāṇo, niratthaṃva kaliṅgaranti.
Tattha aciraṃ vatāti: bhikkhu na cirassevāyaṃ kāyo paṭhaviṃ
adhisessati imissā pakatisayanena sayitāya paṭhaviyā upari sayissati.
Chuḍḍoti: apaviddho apagataviññāṇatāya tuccho hutvā sessatīti
dasseti. Yathākiṃ? niratthaṃva kaliṅgaranti: nirupakāraṃ niratthakaṃ kaṭṭhakhaṇḍaṃ
viya. Dabbasambhāratthikā hi manussā araññaṃ pavisitvā ujukaṃ
ujukasaṇṭhānena vaṅkaṃ vaṅkasaṇṭhānena chinditvā dabbasambhāraṃ
gaṇhanti, avasesaṃ pana susirañca pūtikañca asārakañca gaṇṭhikajātañca
chinditvā tattheva chaḍḍenti; aññe dabbasambhāratthikā āgantvā
taṃ gahetvā ākaṅkhantā nāma natthi, taṃ oloketvā attano
upakārakameva gaṇhanti; itaraṃ paṭhavīgatameva hoti, taṃ pana tena tena
upāyena mañcapaṭipādakaṃ vā pādakaṭhalikaṃ vā phalakapīṭhakaṃ vā kātuṃ
sakkāpi bhaveyya; imasmiṃ pana attabhāve dvattiṃsāya koṭṭhāsesu
ekakoṭṭhāsopi mañcapaṭipādakādivasena vā aññena vā upakāramukhena
gayhupago nāma natthi, kevalaṃ niratthaṃva kaliṅgaraṃ ayaṃ kāyo
apagataviññāṇo katipāhasseva paṭhaviyaṃ sessatīti.
Desanāvasāne pūtigattatissatthero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ
pāpuṇi. Aññepi bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Theropi arahattaṃ
patvā parinibbāyi. Satthā tassa sarīrakiccaṃ kārāpetvā dhātuyo
gahetvā cetiyaṃ kārāpesi.
Bhikkhū satthāraṃ pucchiṃsu "bhante pūtigattatissatthero kuhiṃ
nibbattoti. "parinibbuto bhikkhaveti. "bhante evarūpassa arahattupa-
nissayasampannassa bhikkhuno kiṃkāraṇā gattaṃ pūtikaṃ jātaṃ, kiṃkāraṇā
aṭṭhīni bhinnāni, kimassa kāraṇaṃ arahattassa upanissayabhāvaṃ pattanti.
"bhikkhave sabbametaṃ etassa attanā katakammena nibbattanti. "kiṃ pana
tena bhante katanti. "tenahi bhikkhave suṇāthāti atītaṃ āhari:
ayaṃ kassapasammāsambuddhakāle sākuṇiko hutvā bahū sakuṇe
vadhitvā issarajanaṃ upaṭṭhahi, tesaṃ dinnāvasese vikkīṇāti,
"vikkīṇāvasesā māretvā ṭhapitā pūtikā bhavissantīti, yathā
uppatituṃ na sakkonti; tathā tesaṃ jaṅghaṭṭhīni ca pakkhaṭṭhīni ca
bhinditvā rāsiṃ katvā ṭhapesi. Te punadivase vikkīṇāti, atibahūnaṃ
laddhakāle attano atthāya pacāpesi. Tassa ekadivasaṃ rasabhojane
pakke, eko khīṇāsavo piṇḍāya caranto tassa gehadvāre
aṭṭhāsi. So theraṃ disvā cittaṃ pasādetvā "mayā bahū pāṇā
māritā, 1- ayyo ca me gehadvāre ṭhito, antogehe ca rasabhojanaṃ
saṃvijjati, piṇḍapātamassa dassāmīti tassa pattaṃ ādāya pūretvā
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. māretvā khāditā.
Rasapiṇḍapātaṃ datvā theraṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā "bhante
tumhehi diṭṭhadhammassa matthakaṃ pāpuṇeyyanti āha. Thero "evaṃ
hotūti anumodanaṃ akāsi.
Bhikkhave tadā tissassa katakammavaseneva etaṃ tissassa
nipphannaṃ: sakuṇānaṃ aṭṭhibhedanissandena tissassa gattaṃ pūtikaṃ
jātaṃ, aṭṭhīni ca bhinnāni; khīṇāsavassa rasapiṇḍapātadānanissandena
arahattaṃ pattoti.
Pūtigattatissattheravatthu.
--------------
8. Nandagopālakavatthu. (31)
"diso disanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā kosalajanapade
viharanto nandagopālakaṃ ārabbha kathesi.
Sāvatthiyaṃ kira anāthapiṇḍikassa gahapatino nando nāma
gopālako goyūthaṃ rakkhati aḍḍho mahaddhano mahābhogo. So kira
yathā keṇiyo jaṭilo pabbajitavesena evaṃ gopālakattena rājapīḷaṃ
pariharanto attano kuṭumbaṃ rakkhati. So kālānukālaṃ pañcagorase
ādāya anāthapiṇḍikassa santikaṃ āgantvā satthāraṃ passati dhammaṃ
suṇāti attano vasanaṭṭhānaṃ āgamanatthāya satthāraṃ yācati. Satthā
tassa ñāṇaparipākaṃ āgamayamāno āgantvā 1- tassa paripakkabhāvaṃ
@Footnote: 1. Ma. agantvā.
Ñatvā ekadivasaṃ mahābhikkhusaṅghaparivuto cārikaṃ caranto maggā
okkamma tassa vasanaṭṭhānāsanne aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.
Nando satthu santikaṃ gantvā 1- vanditvā paṭisanthāraṃ katvā satthāraṃ
nimantetvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa paṇītaṃ
pañcagorasadānaṃ adāsi. Sattame divase satthā anumodanaṃ katvā
dānakathādibhedaṃ anupubbīkathaṃ kathesi. Kathāpariyosāne nandagopālako
sotāpattiphale patiṭṭhāya satthu pattaṃ gahetvā satthāraṃ anugacchanto
dūraṃ gantvā "tiṭṭha upāsakāti nivattiyamāno vanditvā nivatti.
Atha naṃ eko luddhako vijjhitvā māresi. Pacchato āgacchantā
bhikkhū disvā gantvā satthāraṃ āhaṃsu "nando bhante gopālako
tumhākaṃ idhāgatattā mahādānaṃ datvā anugantvā nivattanto
mārito; sace tumhe nāgacchissatha, nāssa maraṇaṃ abhavissāti.
Satthā "bhikkhave mayi āgatepi anāgatepi, tassa catasso disā
catasso anudisā gacchantassāpi, maraṇato muccanupāyo nāma natthi;
yaṃ hi neva corā na verino karonti, taṃ imesaṃ sattānaṃ anto
pavattaṃ micchāpaṇihitaṃ cittameva karotīti vatvā imaṃ gāthamāha
"diso disaṃ yantaṃ kayirā verī vā pana verinaṃ,
micchāpaṇihitaṃ cittaṃ pāpiyo naṃ tato kareti.
Tattha diso disanti: coro coraṃ. Disvāti pāṭhaseso, yantaṃ
kayirāti: yantaṃ tassa anayabyasanaṃ kareyya. Dutiyapadepi eseva nayo.
@Footnote: 1. Sī. Yu. āgantvā.
Idaṃ vuttaṃ hoti "eko ekassa mittadubbhicoro puttadārakhettavatthu-
gomahisādīsu aparajjhanto, yassa aparajjhati, taṃpi tatheva attani
aparajjhantaṃ coraṃ disvā, verī vā pana kenacideva kāraṇena
bandhaveraṃ veriṃ disvā, attano kakkhaḷatāya dāruṇatāya, yaṃ tassa
anayabyasanaṃ kareyya puttadāraṃ vā tassa pīḷeyya khettādīni vā
nāseyya jīvitā vā pana naṃ voropeyya, dasasu akusalakammapathesu
micchāṭhapitattā micchāpaṇihitaṃ cittaṃ pāpiyo naṃ tato kare taṃ
purisaṃ tato kāraṇato pāpataraṃ kareyya; vuttappakāro hi diso vā
verī vā disassa vā verino vā imasmiṃyeva attabhāve dukkhaṃ vā
uppādeyya jīvitakkhayaṃ vā kareyya, idaṃ pana akusalakammapathesu
micchāṭhapitaṃ cittaṃ diṭṭhepi dhamme anayabyasanaṃ pāpeti attabhāva-
sahassesupi catūsu apāyesu khipitvā sīsaṃ ukkhipituṃ na detīti.
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pattā, mahājanassa
sātthikā desanā jātā. Upāsakena pana bhavantare kataṃ kammaṃ
bhikkhūhi na pucchitaṃ, tasmā satthārā na kathitanti.
Nandagopālakavatthu.
-------------
9. Soreyyattheravatthu. (32)
"na taṃ mātā pitā kayirāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā
soreyyanagare samuṭṭhitaṃ sāvatthiyaṃ niṭṭhāpesi.
Sammāsambuddhe sāvatthiyaṃ viharante, soreyyanagare soreyya-
seṭṭhiputto ekena sahāyakena saddhiṃ sukhayānake nisīditvā mahantena
parivārena nahānatthāya nagarā nikkhami. Tasmiṃ khaṇe mahākaccāyanatthero
soreyyanagaraṃ piṇḍāya pavisitukāmo bahinagare saṅghāṭiṃ pārupati.
Therassa ca suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ. Soreyyaseṭṭhiputto taṃ disvā
cintesi "aho vata ayaṃ thero mama bhariyā bhaveyya, mama vā
bhariyāya sarīravaṇṇo etassa sarīravaṇṇo viya bhaveyyāti. Tassa
cintitamatteyeva, purisaliṅgaṃ antaradhāyi, itthīliṅgaṃ pāturahosi. So
lajjamāno yānakā oruyha palāyi. Parijano taṃ asañjānanto
"kimetaṃ kimetanti āha. Sāpi takkasilamaggaṃ paṭipajji. Sahāyakopissā
ito cito ca vicaritvāpi nāddasa. Sabbe nahāyitvā gehaṃ agamaṃsu;
"kahaṃ seṭṭhiputtoti vutte, "nahātvā āgato bhavissatīti maññimhāti
vadiṃsu. Athassa mātāpitaro tattha tattha pariyesitvā apassantā
roditvā paridevitvā "mato bhavissatīti matakabhattaṃ adaṃsu. Sā ekaṃ
takkasilagāmisatthavāhaṃ disvā yānakaṃ pacchato pacchato anubandhi.
Atha naṃ manussā disvā "amhākaṃ yānakassa pacchato pacchato
āgacchasi, mayaṃ `kassesā dārikāti taṃ na jānāmāti vadiṃsu. "sāmi
tumhe attano yānakaṃ pājetha, ahaṃ padasā gamissāmīti gacchantī
Gacchantī aṅgulimuddikaṃ datvā ekasmiṃ yānake okāsaṃ kāresi.
Manussā cintayiṃsu "takkasilanagare amhākaṃ seṭṭhiputtassa bhariyā
natthi, mayaṃ tassa ācikkhissāma, mahāpaṇṇākāro no bhavissatīti.
Te gantvā "sāmi amhehi tumhākaṃ itthīratanaṃ ānītanti. So
sutvā taṃ pakkosāpetvā attano vayānurūpaṃ abhirūpaṃ pāsādikaṃ
disvā uppannasineho attano gehe akāsi.
Purisā hi itthiyo itthiyo vā purisā abhūtapubbā nāma natthi.
Purisā hi parassa dāresu aticaritvā kālaṃ katvā bahūni
vassasatasahassāni niraye pacitvā manussajātiṃ āgacchantā attabhāvasate
itthībhāvaṃ āpajjanti. Ānandattheropi kappasatasahassapūritapāramī
ariyasāvako saṃsāre saṃsaranto ekasmiṃ attabhāve kammārakule
nibbatto paradārakammaṃ katvā niraye pacitvā pakkāvasesena cuddasasu
attabhāvesu purisassa pādaparicārikā itthī ahosi, sattasu attabhāvesu
vījuddharaṇaṃ pāpuṇi. Itthiyo pana dānādīni puññāni katvā itthībhāve
chandaṃ virājetvā "idaṃ no puññaṃ purisattabhāvaṃ paṭilābhāya saṃvattatūti
cittaṃ adhiṭṭhahitvā kālaṃ katvā purisattabhāvaṃ paṭilabhanti. Patidevatā
hutvā sāmisammāpaṭipattivasenāpi purisattabhāvaṃ paṭilabhanteva.
Ayañca seṭṭhiputto there ayoniso cittaṃ uppādetvā imasmiṃyeva
attabhāve itthībhāvaṃ paṭilabhi.
Takkasilāyaṃ seṭṭhiputtena saddhiṃ saṃvāsamanvāya panassā kucchiyaṃ
gabbho patiṭṭhāsi. Sā dasamāsaccayena puttaṃ labhitvā tassa padasā
Gamanakāle aparaṃpi puttaṃ paṭilabhi evamassā kucchiyaṃ vutthā dve
puttā ahesuṃ, soreyyanagare taṃ paṭicca nibbattā dveti cattāro
puttā ahesuṃ.
Tasmiṃ kāle soreyyanagarato yo tassā sahāyako seṭṭhiputto
so pañcahi sakaṭasatehi takkasilaṃ gantvā sukhayānake nisinno nagaraṃ
pāvisi. Atha naṃ sā uparipāsādatale vātapānaṃ vivaritvā antaravīthiṃ
olokayamānā ṭhitā disvā taṃ sañjānitvā dāsiṃ pesetvā taṃ
pakkosāpetvā mahātale nisīdāpetvā mahantaṃ sakkārasammānaṃ
akāsi. Atha naṃ so āha "bhadde tvaṃ ito pubbe amhehi
na diṭṭhapubbā, atha ca pana no mahantaṃ sakkāraṃ karosi; jānāsi
tvaṃ amheti. "āma sāmi jānāmi, nanu tumhe soreyyanagaravāsinoti.
"āma bhaddeti. Sā mātāpitūnañca bhariyāya ca puttānañca arogabhāvaṃ
pucchi. Itaro "āma bhadde arogāti vatvā "amma jānāsi tvaṃ
eteti āha. "āma sāmi jānāmi, tesaṃ eko putto atthi,
so kahanti. "bhadde etaṃ mā kathesi; mayaṃ tena saddhiṃ ekadivasaṃ
sukhayānake nisīditvā nahāyituṃ nikkhantā nevassa gatiṃ jānāma,
ito cito ca vicaritvā taṃ adisvā mātāpitūnaṃ ārocayimhā,
tepissa roditvā kanditvā petakiccaṃ kariṃsūti. "ahaṃ so sāmīti.
"apehi bhadde, kiṃ kathesi, mayhaṃ sahāyako devakumāro viya sobhati,
eso purisoti. "hotu sāmi, ahaṃ soti. Atha naṃ "idaṃ kiṃ nāmāti.
"taṃdivasante ayyo mahākaccāyanatthero diṭṭhoti. "āma diṭṭhoti.
"ahaṃ ayyaṃ mahākaccāyanattheraṃ oloketvā `aho vata ayaṃ vā
thero mama bhariyā bhaveyya, etassa vā sarīravaṇṇo viya mama
bhariyāya sarīravaṇṇo bhaveyyāti cintesiṃ; cintitakkhaṇeyeva purisaliṅgaṃ
antaradhāyi, itthīliṅgaṃ pātubhavi; athāhaṃ lajjāya kassaci vattuṃ
asakkuṇitvā tato palāyitvā idhāgatā sāmīti. "aho te bhāriyaṃ
kammaṃ kataṃ, kasmā mayhaṃ nācikkhi, apica pana te thero khamāpitoti.
"na khamāpito sāmi, jānāsi pana tvaṃ `kahaṃ theroti. "imameva
nagaraṃ upanissāya viharatīti. "sace piṇḍāya caranto idhāgaccheyya,
ahaṃ mama ayyassa bhikkhāhāraṃ dadeyyāmīti. "tenahi sīghaṃ sakkāraṃ
karohi, amhākaṃ ayyaṃ khamāpessāmāti. So therassa vasanaṭṭhānaṃ
gantvā vanditvā ekamantaṃ nisinno "bhante sve mayhaṃ bhikkhaṃ
gaṇhathāti āha. "nanu tvaṃ seṭṭhiputta āgantukosīti. "bhante mā
amhākaṃ āgantukabhāvaṃ pucchatha, sve me bhikkhaṃ gaṇhathāti. Thero
adhivāsesi. Gehepi therassa mahāsakkāro paṭiyatto. Thero punadivase
taṃ gehadvāraṃ agamāsi. Atha naṃ nisīdāpetvā paṇītena āhārena
parivisitvā seṭṭhiputto taṃ itthiṃ gahetvā therassa pādamūle
nipajjāpetvā "bhante mayhaṃ sahāyikāya khamathāti āha. "kimetanti
"ayaṃ bhante pubbe mayhaṃ piyasahāyako hutvā tumhe oloketvā
evaṃ nāma cintesi; athassa purisaliṅgaṃ antaradhāyi, itthīliṅgaṃ
pātubhavi; khamatha bhanteti. "tenahi uṭṭhahatha, khamāmi vo ahanti.
Therena "khamāmīti vuttamatteyeva, itthīliṅgaṃ antaradhāyi. Purisaliṅgaṃ
Pātubhavi.
Purisaliṅge pātubhūtamatteyeva, taṃ takkasilāya seṭṭhiputto āha
"samma sahāyaka ime dve dārakā tava kucchiyaṃ vutthattā maṃ
paṭicca nibbattattā ubhinnaṃpi no puttāeva, idheva vasissāma,
mā ukkaṇṭhīti. "samma ahaṃ ekena attabhāvena paṭhamaṃ puriso hutvā
puna itthībhāvaṃ patvā puna puriso jātoti vippakārappatto; paṭhamaṃ
maṃ paṭicca dve puttā nibbattā, idāni me kucchito dve nikkhantā;
`svāhaṃ ekenattabhāvena vippakāraṃ patvā puna gehe vasissāmīti
saññaṃ mā kari; ahaṃ mama ayyassa santike pabbajissāma; ime
dve dārakā tava bhārā hontu, imesu mā pamajjīti vatvā
putte paricumbitvā parimajjitvā pitu niyyādetvā nikkhamitvā
therassa santike pabbaji. Theropi taṃ pabbājetvā upasampādetvā
gaṇhitvāva cārikañcaramāno anukkamena sāvatthiṃ agamāsi. Tassa
soreyyattheroti nāmaṃ ahosi.
Janapadavāsino taṃ pavattiṃ ñatvā saṅkhubhitvā kotuhalajātā
upasaṅkamitvā pucchiṃsu "evaṃ kira bhanteti. "āmāvusoti. "bhante
evarūpaṃpi kāraṇaṃ nāma hoti; tumhākaṃ kira kucchiyaṃ dve puttā
nibbattā, tumhe paṭicca dve jātā; tesaṃ vo kataresu balavasineho
hotīti. "kucchiyaṃ vutthakesu āvusoti. Āgatāgatā nibaddhaṃ tatheva
pucchanti. Thero "kucchiyaṃ vutthakesuyeva sineho balavāti punappunaṃ
kathenato harāyamāno ekova nisīdati ekova tibhaṭhati. So evaṃ
Ekattupagato attabhāve khayavayaṃ paṭṭhapetvā saha paṭisambhidāhi
arahattaṃ pāpuṇi. Atha naṃ āgatāgatā pucchanti "bhante evaṃ kira
nāmāhosīti. "āma āvusoti. "kataresu vo sineho balavāti.
"mayhaṃ katthaci sineho nāma natthīti. Bhikkhū "ayaṃ abhūtaṃ katheti,
purimadivasesu `kucchiyaṃ vutthaputtesu sineho balavāti vatvā idāni
`mayhaṃ katthaci sineho natthīti vadati, aññaṃ byākaroti bhanteti
satthāraṃ āhaṃsu. Satthā "na bhikkhave mayhaṃ putto aññaṃ byākaroti,
mama puttassa sammāpaṇihitena cittena maggadassanaṃ 1- diṭṭhakālato
paṭṭhāya na katthaci sineho jāto; yaṃ sampattiṃ neva mātā na pitā
kātuṃ sakkoti, taṃ imesaṃ sattānaṃ abbhantare pavattaṃ cittameva
detīti vatvā imaṃ gāthamāha
"na taṃ mātā pitā kayirā aññe vāpica ñātakā,
sammāpaṇihitaṃ cittaṃ seyyaso naṃ tato kareti.
Tattha na tanti: taṃ kāraṇaṃ neva mātā kareyya na pitā
na aññe ñātakā. Sammāpaṇihitanti: dasasu kusalakammapathesu
sammāṭhapitattā sammāpaṇihitaṃ. Seyyaso naṃ tato kareti. Tato
kāraṇato seyyaso naṃ varataraṃ uttaritaraṃ kareyya karotīti attho.
Mātāpitaro hi puttānaṃ dhanaṃ dadamānā ekasmiṃyeva attabhāve kammaṃ
akatvā sukhena jīvitapavattanakaṃ dhanaṃ dātuṃ sakkonti, visākhāya
mātāpitaropi tāvamahaddhanā mahābhogā tassā ekasmiṃyeva attabhāve
@Footnote: 1. Ma. maggassa.
Sukhena jīvitakappanaṃ dhanaṃ adaṃsu, catūsu pana dīpesu cakkavattisiriṃ dātuṃ
samatthā mātāpitaro nāma puttānaṃ natthi, pageva dibbasampattiṃ vā
paṭhamajjhānādisampattiṃ vā, lokuttarasampattidāne kathāva natthi.
Sammāpaṇihitaṃ pana cittaṃ sabbampetaṃ sampattiṃ dātuṃ sakkoti, tena
vuttaṃ "seyyaso naṃ tato kareti.
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pattā, desanā
mahājanassa sātthikā jātāti.
Soreyyattheravatthu.
Cittavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Tatiyo vaggo.
The Pali Atthakatha in Roman Book 19 page 116-158.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=19&A=2399
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=19&A=2399
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=13
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=366
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=357
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=357
Contents of The Tipitaka Volume 25
http://84000.org/tipitaka/read/?index_25
         |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]