ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 19 : PALI ROMAN Dha.A.2 appamāda-cittavagga

page1.

2. Appamādavaggavaṇṇanā ---- 1. Sāmāvatīvatthu. (15) "appamādo amataṃ padanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā kosambiṃ 1- upanissāya ghositārāme viharanto sāmāvatīpamukhānaṃ pañcannaṃ itthīsatānaṃ. Māgandiyapamukhānañca tassā pañcannaṃ ñātisatānaṃ maraṇa byasanaṃ ārabbha kathesi. Tatrāyaṃ anupubbīkathā: atīte "allakapparaṭṭhe allakapparājā nāma veṭṭhadīpakaraṭṭhe veṭṭhadīpakarājā nāmāti ime dve daharakālato paṭṭhāya sahāyakā hutvā ekācariyakule sippaṃ uggaṇhitvā attano attano pitūnaṃ accayena chattaṃ ussāpetvā dasadasayojanike raṭṭhe rājāno ahesuṃ. Te kālena kālaṃ samāgantvā ekato tiṭṭhantā nisīdantā nipajjantā mahājanaṃ jāyamānañca mīyamānañca disvā "paralokaṃ gacchantaṃ anugacchanto nāma natthi, antamaso attano sarīraṃpi; sabbaṃ pahāya gantabbaṃ, kinno gharāvāsena, pabbajissāmāti mantetvā rajjāni puttadārassa niyyādetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantappadese vasantā mantayiṃsu "mayaṃ rajjaṃ pahāya pabbajitā, na jīvituṃ asakkontā, te mayaṃ ekaṭṭhāne vasantā apabbajitasadisāyeva homa; tasmā visuṃ @Footnote: 1. Ma. Yu. kosambiyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.

Vasissāma: tvaṃ etasmiṃ pabbate vasa, ahaṃ imasmiṃ pabbate vasissāmi; anvaḍḍhamāsaṃ pana uposathadivase ekato bhavissāmāti. Atha nesaṃ etadahosi "evaṃpi no gaṇasaṅgaṇikāva bhavissati, tvaṃ tava pabbate aggiṃ jāleyyāsi, ahaṃ mama pabbate aggiṃ jālessāmi; tāya saññāya atthibhāvaṃ jānissāmāti. Te tathā kariṃsu. Athāparabhāge veṭṭhadīpakatāpaso kālaṃ katvā mahesakkho devarājā hutvā nibbatti. Tato aḍḍhamāse sampatte 1-, aggiṃ adisvā itaro "sahāyako me kālakatoti aññāsi. Itaropi nibbattakkhaṇeyeva attano devasiriṃ oloketvā kamamaṃ upadhārento nekkhammato 2- paṭṭhāya attanā 3- katakiriyaṃ disvā "idānāhaṃ gantvā mama sahāyakaṃ passissāmīti cintetvā tasmiṃ khaṇe taṃ attabhāvaṃ vijahitvā maggamūḷhapuriso 4- viya tassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ so āha "kuto āgatosīti. "maggamūḷhapuriso ahaṃ bhante dūratova āgatomhi, kiṃ pana bhante ayyo imasmiṃ ṭhāne ekakova vasati, aññopi koci atthīti āha. "atthi me eko sahāyakoti. "kuhiṃ soti. "etasmiṃ pabbate vasati, uposathadivase pana aggiṃ na jālesi, nūna mato bhavissatīti. "evaṃ bhanteti. "evamāvusoti. "ahaṃ so bhanteti. "kuhiṃ nibbattosīti. "devaloke mahesakkho devarājā hutvā nibbattosmi bhante, `ayyaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. pabbate. 2. Sī. Ma. nikkhamanato. @3. Sī. Ma. Yu. attano tapacariyaṃ. 4. Sī. Ma. Yu. maggikapuriso.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.

Passissāmīti puna āgatomhi, api nu kho ayyānaṃ imasmiṃ ṭhāne vasantānaṃ koci upaddavo atthīti. "āma āvuso, hatthiṃ 1- nissāya kilamāmīti. "kiṃ pana vo bhante hatthī karontīti. "sammajjanaṭṭhāne laṇḍaṃ pātenti, pādehi paharitvā paṃsuṃ uddharanti; svāhaṃ laṇḍaṃ chaḍḍento paṃsuṃ samaṃ karonto kilamāmīti. "kiṃ pana tesaṃ anāgamanaṃ icchathāti. "āmāvusoti. "tenahi tesaṃ anāgamanaṃ karissāmīti tāpasassa hatthikantavīṇañceva hatthikantamantañca adāsi; dadanto ca pana vīṇāya tisso tantiyo dassetvā tayo mante uggaṇhāpetvā "imaṃ tantiṃ paharitvā imasmiṃ mante vutte, nivattitvā oloketuṃpi asakkontā hatthī palāyanti; imaṃ tantiṃ paharitvā imasmiṃ mante vutte, nivattitvā pacchato olokentā palāyanti; imaṃ tantiṃ paharitvā imasmiṃ mante vutte, hatthī yūthapati piṭṭhiṃ upanāmento 2- āgacchatīti ācikkhitvā, "yaṃ vo ruccati, taṃ kareyyāthāti vatvā tāpasaṃ vanditvā pakkāmi. Tāpaso palāyanamantaṃ vatvā palāyanatantiṃ paharitvā hatthī palāpetvā vasi. Tasmiṃ samaye kosambiyaṃ parantapo nāma rājā ahosi. 3- So ekadivasaṃ gabbhiniyā deviyā saddhiṃ bālātapaṃ tappamāno ākāsatale nisīdi. Devī rañaño pārupanaṃ satasahassagghanikaṃ rattakambalaṃ pārupitvā nisinnā raññā saddhiṃ samullapamānā rañño aṅgulito satasahassagghanikaṃ rājamuddikaṃ nīharitvā attano aṅguliyaṃ pilandhi. Tasmiṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. hatthī. 2.Sī. Ma. Yu. upanento. 3. Sī. Ma. Yu. hoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.

Samaye hatthiliṅgasakuṇo ākāsenāgacchanto deviṃ disvā `maṃsapesīti saññāya pakkhe vissajjetvā otari. Rājā tassa otaraṇasaddena bhīto uṭṭhāya antonivesanaṃ pāvisi. Devī garugabbhatāya ceva bhīrukajātikatāya ca vegena gantuṃ nāsakkhi. Atha naṃ so sakuṇo ajjhuppatto 1- nakhapañjare nisīdāpetvā ākāsaṃ pakkhandi. Te kira sakuṇā pañacannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhārenti; tasmā ākāsena netvā yathārucitaṭṭhāne nisīditvā maṃsaṃ khādanti; sāpi tena nīyamānā maraṇabhayabhītā cintesi "sacāhaṃ viravissāmi, manussasaddo nāma tiracchānagatānaṃ ubbejaniyo; taṃ sutvā maṃ chaḍḍessati, evaṃ sante, saha gabbhena jīvitakkhayaṃ pāpuṇissāmi; yasmiṃ pana ṭhāne nisīditvā maṃ khādituṃ ārabhissati, tatra naṃ saddaṃ katvā palāpessāmīti. Sā attano paṇḍitatāya adhivāsesi. Tadā ca himavantappadese thokaṃ vaḍḍhitvā maṇḍapākārena ṭhito eko mahānigrodho hoti. So sakuṇo migarūpādīni tattha netvā khādati; tasmā taṃpi tattheva netvā viṭapantare ṭhapetvā āgatamaggaṃ olokesi. Āgatamaggolokanaṃ kira tesaṃ dhammatā. Tasmiṃ khaṇe devī "idāni imaṃ palāpetuṃ vaṭṭatīti cintetvā ubho hatthe ukkhipitvā pāṇisaddañceva mukhasaddañca katvā taṃ palāpesi. Athassā suriyatthaṅgamanakāle gabbhe kammajavātā caliṃsu. Sabbadisāsu gajjanto mahāmegho uṭṭhahi. Sukhe ṭhitāya rājamahesiyā "mā bhāyi @Footnote: 1. Sī. Yu. ajjhappatto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page5.

Ayyeti vacanamattaṃpi alabhamānāya dukkhaparetāya sabbarattiṃ niddā nāma nāhosi. Vibhāyamānāya pana rattiyā, valāhakavigamo ca aruṇuggamanañca tassā gabbhavuṭṭhānañca ekakkhaṇeyeva ahosi. Sā meghautuñca 1- aruṇuggamanautuñca gahetvā jātattā puttasasa "udenoti nāmamakāsi. Allakappatāpasassapi kho tato avidūre vasanaṭṭhānaṃ hoti. So pakatiyā vassadivase sītabhayena phalāphalatthāya vanaṃ na pavisati, taṃ rukkhamūlaṃ gantvā sakuṇena khāditamaṃsānaṃ aṭṭhiṃ 2- āharitvā koṭṭetvā rasaṃ pacitvā pivati; tasmā taṃdivasaṃpi "aṭṭhiṃ āharissāmīti tattha gantvā rukkhamūle aṭṭhiṃ pariyesanto upari dārakasaddaṃ sutvā olokento deviṃ disvā "kāsi tvanti vatvā, "mānusimhīti, "kathaṃ āgatāsīti, "hatthiliṅgasakuṇena ānītamhīti vutte, "otarāti āha. "jātisambhedato bhāyāmi ayyāti. "kāsi tvanti. "khattiyāti. "ahaṃpi khattiyovāti. "tenahi khattiyamāyaṃ kathehīti. So kathesi. "tenahi āruyha puttakaṃ me otārehīti. So ekena passena abhiruhaṇamaggaṃ katvā abhiruhitvā dārakaṃ gaṇhitvā, "mā maṃ hatthena chupīti vutte, taṃ acchupitvāva dārakaṃ otāresi. Devīpi otari. Atha naṃ assamapadaṃ netvā sīlabhedaṃ akatvāva anukampāya paṭijaggi, nimmakkhikamadhuṃ āharitvā sañjātasāliṃ āharitvā yāguṃ pacitvā adāsi. Evaṃ tasmiṃ paṭijaggante, sā aparabhāge cintesi "ahaṃ neva āgatamaggaṃ, @Footnote: 1. Sī.Ma.Yu. pabbatautuñaca. 2. Sī. Yu. aṭṭhī.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.

Na gamanamaggaṃ jānāmi, imināpi me saddhiṃ vissāsamattaṃpi natthi; sace panāyaṃ amhe pahāya katthaci gamissati, ubhopi idheva maraṇaṃ pāpuṇissāma, yaṅkiñci katvā imassa sīlaṃ bhinditvā, yathā maṃ na muñacatu, 1- tathā kātuṃ vaṭṭatīti. Atha naṃ dunnivatthaduppārutadassanena palobhetvā sīlavināsaṃ pāpesi. Tato paṭṭhāya dvepi samaggasaṃvāsaṃ vasiṃsu. Athekadivasaṃ tāpaso nakkhattayogaṃ olokento parantapassa nakkhattapīḷanaṃ disvā "bhadde kosambiyaṃ parantaparājā matoti āha. "kasmā ayya evaṃ vadesi, kinte tena saddhiṃ āghāto atthīti. "natthi bhadde, nakkhattapīḷanamassa disvā evaṃ vadāmīti. Sā parodi. Atha naṃ "kasmā rodasīti pucchitvā, tāya tassa attano sāmikabhāve akkhāte, āha "mā bhadde rodi, jātassa nāma niyato maccūti. "jānāmi ayyāti. "atha kasmā rodasīti. "putto me kulasantakassa rajjassa anucchaviko; sace tatrāyaṃ bhavissati, setacchattaṃ ussāpayissati; idāni mahājāniko vata jātoti sokena rodāmi ayyāti. "hotu bhadde, mā cintayi; sacassa rajjaṃ patthesi, ahamassa rajjalabhanākāraṃ karissāmīti. Athassa hatthikantavīṇañceva hatthikantamante ca adāsi. Tadā anekāni hatthisatasahassāni āgantvā vaṭṭarukkhamūle nisīdanti. Atha naṃ āha "hatthīsu anāgatesuyeva, rukkhaṃ abhiruhitvā, tesu āgatesu, imaṃ mantaṃ vatvā imaṃ tantiṃ pahara; sabbe nivattitvā oloketuṃpi asakkontā palāyissanti, athotaritvā āgaccheyyāsīti. @Footnote: 1. Sī. Yu. muñcati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.

So tathā katvā āgantvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Atha naṃ dutiyadivase āha "ajja imaṃ mantaṃ vatvā imaṃ tantiṃ pahareyyāsi; hatthī nivattitvā pacchato olokentā palāyissantīti. Tadāpi tathā katvā āgantvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Athassa mātaraṃ āmantetvā "bhadde puttassa te sāsanaṃ dehi, etova gantvā rājā bhavissatīti āha. Sā puttaṃ āmantetvā "tāta tvaṃ kosambiyaṃ parantaparañño putto, maṃ sagabbhaṃ hatthiliṅgasakuṇo ānesīti vatvā senāpatiādīnaṃ nāmāni ācikkhitvā "asaddahantānaṃ imaṃ pitu pārupanakambalañaceva pilandhanamuddikañca dasseyyāsīti vatvā 1- uyyojesi. Kumāro tāpasaṃ "idāni kiṃ karomīti āha. "rukkhassa heṭṭhimasākhāya nisīditvā imaṃ mantaṃ vatvā imaṃ tantiṃ pahara; jeṭṭhahatthī te piṭṭhiṃ upanāmetvā upasaṅkamissati, tvaṃ tassa piṭṭhiyaṃ nisinnova gantvā rajjaṃ gaṇhāhīti. So mātāpitaro vanditvā tathā katvā āgatassa hatthino piṭṭhiyaṃ nisīditvā taṃ kaṇṇe mantayi "ahaṃ kosambiyaṃ parantaparañño putto, pettikaṃ me rajjaṃ gaṇhitvā dehi sāmīti. So taṃ sutvā "anekāni hatthisahassāni sannipatantūti hatthiravaṃ ravi. Anekāni hatthisahassāni sannipatiṃsu. Puna "jiṇṇahatthī paṭikkamantūti ravaṃ ravi. Jiṇṇahatthī paṭikkamiṃsu. Puna "atitaruṇā hatthī nivattantūti ravaṃ ravi. Tepi nivattiṃsu. So anekehi yodhahatthisahasseheva parivuto paccantagāmaṃ patvā "ahaṃ rañño @Footnote: 1. Sī. Yu. datvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.

Putto, sampattiṃ patthayamānā mayā saddhiṃ āgacchantūti tato paṭṭhāya manussasaṅgahaṃ karonto gantvā nagaraṃ parivāretvā "yuddhaṃ vā me dentu rajjaṃ vāti sāsanaṃ pesesi. Nāgarā āhaṃsu "mayaṃ dvepi na dassāma, amhākaṃ hi devī garugabbhā hatthiliṅgasakuṇena nītā, 1- tassā atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā na jānāma; yāva tassā pavattiṃ na 2- suṇoma, tāva neva yuddhaṃ dassāma na rajjanti. Tadā kira taṃ paveṇirajjaṃ ahosi. Tato kumāro "ahaṃ tassā puttoti vatvā senāpatiādīnaṃ nāmāni kathetvā tathāpi asaddahantānaṃ rattakambalañca muddikañca dassesi. Te taṃ rattakambalañca muddikañca sañjānitvā nikkaṅkhā hutvā dvāraṃ vivaritvā taṃ rajje abhisiñciṃsu. Ayaṃ tāva udenassa uppatti. Allakapparaṭṭhe 3- pana dubbhikkhe uppanne, jīvituṃ asakkonto eko kotuhaliko nāma manusso kāliṃ nāma taruṇaputtaṃ bhariyaṃ ādāya 4- "kosambiyaṃ gantvā jīvissāmāti 5- pātheyyaṃ gahetvā nikkhami. "ahivātakarogena mahājane marante, nikkhamītipi vadantiyeva. Te gacchantā, pātheyye parikkhīṇe, khudābhibhūtā dārakaṃ vahituṃ nāsakkhiṃsu. Atha sāmiko pajāpatiṃ āha "bhadde mayaṃ jīvantā puna puttaṃ labhissāma, chaḍḍetvā naṃ gacchāmāti. Mātu hadayaṃ nāma mudukaṃ hoti; @Footnote: 1. Sī. Yu. hatthiliṅgasakuṇenāhatā. 2. Sī. Yu. "nāti natthi. @3. Sī. Yu. ajitaraṭaṭhe. @4. Sī. Ma. Yu. kāpī nāma taruṇaputtaṃ kāliṃ nāma bhariyaṃ ādāYu. @5. Sī. Ma. Yu. kosamḷiṃ... jīvissāmīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.

Tasmā sā āha "nāhaṃ jīvantameva puttaṃ chaḍḍetuṃ sakkhissāmīti. "atha kiṃ karomāti. "vārena naṃ vahāmāti. Mātā attano vāre pupphadāmaṃ viya naṃ ukkhipitvā ure nipajjāpetvā aṅkena vahitvā pitu deti. Tassa taṃ gahetvā ṭhapitaṭhapitaṭṭhāne chātakatopi balavatarā vedanā uppajji. So taṃ punappunaṃ āha "bhadde mayaṃ jīvantā puttaṃ labhissāma, chaḍḍema nanti. Sāpi punappunaṃ paṭikkhipitvā paṭivacanaṃ nādāsi. Dārako vārena parivattiyamāno kilanto pitu hatthe niddāyi. So tassa niddāyanabhāvaṃ ñatvā mātaraṃ purato katvā ekassa gacchassa heṭṭhā paṇṇasanthare taṃ nipajjāpetvā pāyāsi. Mātā nivattitvā olokentī puttaṃ adisvā "sāmi kuhiṃ me puttoti pucchi. "ekassa me gacchassa heṭṭhā nipajjāpitoti. "sāmi mā maṃ nāsayi, puttaṃ vinā jīvituṃ na sakkhissāmi, ānehi me puttanti uraṃ paharitvā paridevi. Atha naṃ nivattitvā ānesi. Puttopi antarāmagge mato hoti. Iti so ettake ṭhāne puttaṃ chaḍḍetvā tassa nissandena bhavantare satta vāre chaḍḍito. Pāpakammaṃ nāmetaṃ "appakanti nāvamaññitabbaṃ. Te gacchantā ekaṃ gopālakulaṃ pāpuṇiṃsu. Taṃdivasañca gopālakassa dhenumaṅgalaṃ hoti. Gopālakassa gehe nibaddhaṃ eko paccekabuddho bhuñajati. So taṃ bhojetvā maṅgalamakāsi. Bahu pāyāso paṭiyatto hoti. Gopālako te āgate disvā "kuto āgatatthāti pucchitvā sabbaṃ pavattiṃ sutvā mudujātiko kulaputto tesu anukampaṃ katvā pahūtena sappinā pāyāsaṃ dāpesi. Bhariyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.

"sāmi tayi jīvante, ahaṃ jīvāmi nāma, dīgharattaṃ ūnodarosi, yāvadatthaṃ bhuñjāti vatvā sappinā saddhiṃ tadabhimukhaññeva 1- katvā attanā mandasappiṃ thokameva bhuñji. Itaro bahuṃ bhuñjitvā sattaṭṭhadivase chātatāya āhārataṇhaṃ chindituṃ nāsakkhi. Gopālako tesaṃ pāyāsaṃ dāpetvā sayaṃ bhuñjituṃ ārabhi. Kotuhaliko taṃ olokento nisīditvā heṭṭhāpīṭhe nipannāya sunakhiyā gopālakena vaṭṭetvā dīyamānaṃ pāyāsapiṇḍaṃ disvā "puññavatāyaṃ sunakhī nibaddhaṃ evarūpaṃ bhojanaṃ labhatīti cintesi. So rattibhāge taṃ pāyāsaṃ jīrāpetuṃ asakkonto kālaṃ katvā tassā sunakhiyā kucchismiṃ nibbatti. Athassa bhariyā sarīrakiccaṃ katvā tasmiṃyeva gehe bhatiṃ katvā taṇḍulanāḷiṃ labhitvā pacitvā paccekabuddhassa patte patiṭṭhāpetvā "bhante dāsassa vo pāpuṇātūti vatvā cintesi "mayā idheva vasituṃ vaṭṭati, nibaddhaṃ ayyo idhāgacchati, deyyadhammo hotu vā mā vā, devasikaṃ vandantī veyyāvaccaṃ karontī cittaṃ pasādentī bahuṃ puññaṃ pasavissāmīti sā tattheva bhatiṃ karontī vasi. Sāpi kho sunakhī chaṭṭhe vā sattame vā māse ekameva kukkuraṃ vijāyi. Gopālako tassa ekadhenuyā khīraṃ dāpesi. So nacirasseva vaḍḍhi. Athassa paccekabuddho bhuñjanto nibaddhaṃ ekaṃ bhattapiṇḍaṃ deti. So bhattapiṇḍaṃ nissāya paccekabuddhe sinehamakāsi. Gopālako nibaddhaṃ dve vāre paccekabuddhassa upaṭṭhānaṃ yāti. So gacchantopi @Footnote: 1. Sī. Yu. bhuñjāhīti sappiṃ tadabhimukhaññeva. Ma. bhuñajāhīti sappiñca @dadhiñca tadabhimukhaññeva.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.

Antarāmagge vālamigaṭṭhāne daṇḍena gacche ca bhūmiñca paharitvā "susūti tikkhattuṃ saddaṃ katvā vālamige palāpesi. Sunakhopi tena saddhiṃ gacchati. So ekadivasaṃ paccekabuddhaṃ āha "bhante yadā me okāso na bhavissati, tadā imaṃ sunakhaṃ pesessāmi; imassa pahitasaññāṇena āgaccheyyāthāti. Tato paṭṭhāya anokāsadivase "gaccha tāta ayyaṃ ānehīti sunakhaṃ pesesi. So ekavacaneneva pakkhanditvā sāmikassa gacchabhūmipothanaṭṭhāne 1- tikkhattuṃ bhussitvā tena saddena vālamigānaṃ palāyanabhāvaṃ ñatvā pātova sarīrappaṭijagganaṃ katvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinnassa paccekabuddhassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā paṇṇasālādvāre tikkhattuṃ bhussitvā attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā ekamante nipajjati. Paccekabuddhe velaṃ sallakkhetvā nikkhante, so bhussanto purato puratova gacchati. Antarantarā paccekabuddho taṃ vīmaṃsanto aññaṃ maggaṃ paṭipajjati. Athassa purato tiriyaṃ ṭhatvā bhussitvā itaramaggameva naṃ āropesi. athekadivasaṃ aññaṃ maggaṃ paṭipajjitvā tena purato tiriyaṃ ṭhatvā vāriyamānopi anivattitvā sunakhaṃ pādena apanuditvā pāyāsi. Sunakho tassa anivattanabhāvaṃ ñatvā nivattitvā nivāsanakaṇṇe ḍaṃsitvā ākaḍḍhanto itaramaggameva naṃ āropesi. Evaṃ so tasmiṃ balavasinehaṃ uppādesi. Tato aparabhāge paccekabuddhassa cīvaraṃ jīri. Athassa gopālako cīvaravatthāni adāsi. Tamenaṃ paccekabuddho āha "āvuso @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. gacchapothanabhūmipothanaṭṭhāne.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.

Cīvarannāma ekakena dukkaraṃ kātuṃ, phāsukaṭṭhānaṃ gantvā kāressāmīti. "idheva bhante karothāti. "na sakkā āvusoti. "tenahi bhante mā ciraṃ bahi vasitthāti. Sunakho tesaṃ kathaṃ suṇantova aṭṭhāsi. Paccekabuddho "tiṭṭha upāsakāti gopālakaṃ nivattāpetvā vehāsaṃ abbhuggantvā gandhamādanābhimukho pakkāmi. Sunakhassa taṃ ākāsena gacchantaṃ disvā bhukkaritvā 1- ṭhitassa, tasmiṃ cakkhupathaṃ vijahante, hadayaṃ phalitaṃ. Tiracchānā [2]- nāmete ujujātikā honti akuṭilā; manussā pana aññaṃ hadayena cintenati, aññaṃ mukhena kathenti; tenevāha 3- "gahanaṃ hetaṃ bhante yadidaṃ manussā, uttānaṃ hetaṃ bhante yadidaṃ pasavoti. Iti so tāya ujudiṭṭhitāya akuṭilatāya kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane nibbatto accharāsahassaparivuto mahāsampattiṃ anubhosi. Tassa kassaci kaṇṇamūle mantayantassa saddo soḷasayojanaṭṭhānaṃ pharati, pakatikathāsaddo pana sakalaṃ dasayojanasahasasaṃ devanagaraṃ chādeti. Tenevassa ghosakadevaputtoti nāmaṃ ahosi. "kassa panesa nissandoti; paccekabuddhe pemena bhukkaraṇassa. So tattha na ciraṃ ṭhatvā cavi. Devalokato hi devaputtā "āyukkhayena puññakkhayena āhārakkhayena kopenāti catūhi kāraṇehi cavanti. Tattha yena bahuṃ puññakammaṃ kataṃ hoti, so devaloke uppajjitvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā uparupari nibbattati: evaṃ āyukkhayena cavati nāma. Yena parittaṃ puññaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. bhuṅkaritvā. [2] Sī. Ma. Yu. etthantare. "kirāti atthi. @3. Ma.Ma. 13/4.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.

Kataṃ hoti; tassa rājakoṭṭhāgāre pakkhittaṃ catupañcanāḷimattaṃ viya dhaññaṃ antarāva taṃ puññaṃ khīyati, antarāva kālaṃ karoti: evaṃ puññakkhayena cavati nāma. Aparo kāmaguṇe paribhuñjamāno satisammosena āhāraṃ aparibhuñjitvā kilantakāyo kālaṃ karoti: evaṃ āhārakkhayena cavati nāma. Aparo parassa sampattiṃ asahanto kujjhitvā kālaṃ karoti: evaṃ kopena cavati nāma. Ayaṃ pana kāmaguṇe paribhuñjanto muṭṭhassati hutvā āhārakkhayena cavati. 1- Cavitvā ca pana kosambiyaṃ nagarasobhiniyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Sā vijātadivase "kiṃ etanti dāsiṃ pucchitvā, "putto ayyeti vutte, "handa je imaṃ dārakaṃ kattarasuppe āropetvā saṅkārakūṭe chaḍḍehīti chaḍḍāpesi. Nagarasobhiniyo hi dhītaraṃ paṭijagganti na puttaṃ; dhītarā hi tāsaṃ paveṇī ghaṭiyati. Dārakaṃ kākāpi sunakhāpi parivāretvā nisīdiṃsu. Paccekabuddhe sinehappabhavassa bhukkaraṇassa nissandena ekopi upagantuṃ na visahi. Tasmiṃ khaṇe eko manusso bahi nikkhanto taṃ kākasunakhasannipātaṃ disvā "kinnu kho etanti tattha gacchanto 2- dārakaṃ disvā puttasinehaṃ paṭilabhitvā "putto me laddhoti gehaṃ nesi. Tadā kosambikaseṭṭhī rājakulaṃ gacchanto rājanivesanato āgacchantaṃ purohitaṃ disvā "kiṃ ācariya ajja te tithikaraṇanakkhattayogo olokitoti pucchi. "āma mahāseṭṭhi, amhākaṃ @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. cavi. 2. Sī. Ma. Yu. gantvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.

Kimaññaṃ kiccanti. "janapadassa kiṃ bhavissati ācariyāti. "aññaṃ natthi, imasmiṃ pana nagare ajja jātadārako jeṭṭhakaseṭṭhī bhavissatīti. Tadā seṭṭhino bhariyā garugabbhā hoti; tasmā so sīghaṃ gehaṃ purisaṃ pesesi "gaccha jānāhi naṃ vijātā vā no vāti, "na vijātāti sutvā rājānaṃ disvā vegena gehaṃ gantvā kāliṃ nāma dāsiṃ pakkositvā sahassaṃ datvā "gaccha imasmiṃ nagare upadhāretvā, sahassaṃ datvā ajja jātadārakaṃ gaṇhitvā ehīti. Sā upadhārentī taṃ gehaṃ gantvā dārakaṃ disvā "ayaṃ dārako kadā jātoti gahapatāniṃ pucchitvā, "ajja jātoti vutte, 1- "imaṃ mayhaṃ dehīti ekaṃ kahāpaṇaṃ ādiṃ katvā mūlaṃ vaḍḍhentī sahassaṃ datvā taṃ ānetvā seṭṭhino dassesi. Seṭṭhī "sace me dhītā jāyissati, tāya naṃ saddhiṃ nivesetvā seṭṭhiṭṭhānassa sāmikaṃ karissāmi; sace me putto jāyissati, māressāmi nanti cintetvā naṃ gehe kāresi. Athassa bhariyā katipāhaccayena puttaṃ vijāyi. Seṭṭhī "imasmiṃ asati mama putto seṭṭhiṭṭhānaṃ labhissati, idāneva taṃ māretuṃ vaṭṭatīti cintetvā kāliṃ āmantetvā "gaccha je vajato gunnaṃ nikkhamanavelāya vajadvāramajjhe imaṃ tiriyaṃ nipajjāpehi, gāviyo naṃ madditvā māressanti, maddanāmaddanabhāvaṃ panassa ñatvā ehīti āha. Sā gantvā gopālakena vajadvāre vivaṭamatteyeva taṃ tathā nipajjāpesi. Gogaṇajeṭṭhako usabho aññasmiṃ kāle sabbapacchā nikkhamantopi 2- @Footnote: 1. Sī. vuttā. 2. Sī. Ma. Yu. gacchantopi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.

Taṃ divasaṃ sabbapaṭhamaṃ nikkhamitvā dārakaṃ catunnaṃ pādānaṃ antare katvā aṭṭhāsi. Anekasatā gāviyo usabhassa dve passāni ghaṃsantiyo nikkhamiṃsu. Gopālakopi "ayaṃ usabho pubbe sabbapacchā nikkhamati, ajja pana sabbapaṭhamaṃ nikkhamitvā vajadvāre niccalova ṭhito, kinnu kho etanti cintetvā gantvā tassa heṭṭhā nipannaṃ dārakaṃ disvā puttasinehaṃ paṭilabhitvā "putto me laddhoti gehaṃ nesi. Kālī gantvā seṭṭhinā pucchitā tamatthaṃ ārocetvā "gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehīti vuttā sahassaṃ datvā puna ānetvā adāsi. Atha naṃ āha "amma kāli imasmiṃ nagare pañca sakaṭasatāni paccūsakāle uṭṭhāya vaṇijjāya gacchanti, tvaṃ imaṃ netvā cakkamagge nipajjāpehi, goṇā vā naṃ maddissanti cakkāni vā chindissanti, pavattiñcassa ñatvāva āgaccheyyāsīti. Sā taṃ netvā cakkamagge nipajjāpesi. Tadā sakaṭajeṭṭhako purato ahosi. Athassa goṇā taṃ ṭhānaṃ patvā dhuraṃ chaḍḍesuṃ, punappunaṃ āropetvā pājiyamānāpi purato na gacchiṃsu. Evaṃ tassa tehi saddhiṃ vāyamantasseva, aruṇaṃ uṭṭhahi. So "kinnāmetaṃ goṇā kariṃsūti maggaṃ olokento dārakaṃ disvā "bhāriyaṃ vata me kammanti cintetvā "putto me laddhoti tuṭṭhamānaso taṃ gehaṃ nesi. Kālī gantvā seṭṭhinā pucchitā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā "gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehīti vuttā tathā akāsi. Atha naṃ āha "idāni naṃ āmakasusānaṃ netvā gacchantare nipajjāpehi, tattha sunakhādīhi vā khādito amanussena vā pahato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.

Marissati, matāmatabhāvañcassa jānitvāva āgaccheyyāsīti. Sā taṃ netvā tattha nipajjāpetvā ekamante aṭṭhāsi. Taṃ sunakho vā kāko vā amanusso vā upasaṅkamituṃ nāsakkhi. "nanu cassa neva mātā na pitā na bhātikādīsu koci rakkhitā nāma atthi, ko naṃ rakkhatīti. Sunakhakāle paccekabuddhe sinehena pavattitaṃ bhukkaraṇamattameva naṃ rakkhati. Atheko ajapālo anekasatasahassā ajā gocaraṃ nento susānapassena gacchati. Ekā ajā paṇṇādīni khādamānā gacchantaraṃ pavisitvā dārakaṃ disvā jannukehi ṭhatvā dārakassa thanaṃ adāsi. Ajapālakena "heheti sadde katepi, na nikkhami. So "yaṭṭhiyā naṃ paharitvā nīharissāmīti gacchantaraṃ paviṭṭho ajiṃ jannukehi ṭhatvā dārakaṃ khīraṃ pāyentiṃ disvā dārake puttasinehaṃ paṭilabhitvā "putto me laddhoti taṃ ādāya pakkāmi. Kālī taṃ disvā gantvā seṭṭhinā pucchitā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā "gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehīti vuttā tathā akāsi. Atha naṃ āha "amma kāli imaṃ ādāya corapapātapabbataṃ abhiruhitvā papāte khipa, pabbatakucchiyaṃ paṭihaññamāno khaṇḍākhaṇḍiko hutvā bhūmiyaṃ patissati, matāmatabhāvañcassa ñatvāva āgaccheyyāsīti. Sā taṃ tattha netvā pabbatamattake ṭhatvā khipi. Taṃ kho pana pabbatakucchiṃ nissāya mahāveṇugumbo pabbatānusāreneva vaḍḍhi. Tassa matthakaṃ ghanajāto jiñjukagumabo avatthari. Dārako patanto kojave viya tasmiṃ pati. Taṃdivasaṃ naḷakārajeṭṭhakassa veṇunā attho hoti. So puttena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.

Saddhiṃ gantvā taṃ veṇugumbaṃ chindituṃ ārabhi. Tasmiṃ calante, dārako saddamakāsi. So "dārakasaddo viyāti ekena passena abhiruhitvā taṃ disvā "putto me laddhoti tuṭṭhacitto ādāya gato. Kālī seṭṭhissa santikaṃ gantvā tena pucchitā tampavattiṃ ācikkhitvā "gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehīti vuttā tathā akāsi. Seṭṭhino idañcidañca karontasseva, dārako vaḍḍhito. "ghosakotvevassa nāmaṃ ahosi. So seṭṭhino akkhimhi kaṇṭako viya khāyi. Ujukaṃ oloketuṃpi na visahi. Athassa maraṇupāyaṃ cintento attano sahāyakakumbhakārassa santikaṃ gantvā "kadā āvāpaṃ ālimpessasīti pucchitvā, "sveti vutte, "tenahi idaṃ sahassaṃ gahetvā mamekaṃ kammaṃ karohīti āha. "kiṃ sāmīti. "eko me avajātaputto atthi, taṃ tava santikaṃ pesessāmi, atha naṃ [1]- gabbhaṃ pavesetvā tikhiṇāya vāsiyā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā cāṭiyaṃ pakkhipitvā āvāpe paceyyāsi, idante sahassaṃ lañcakārasadisaṃ, 2- uttariṃ puna te kattabbayuttakaṃ pacchā karissāmīti. Kumabhakāro "sādhūti sampaṭicchi. Seṭṭhī punadivase ghosakaṃ pakkosāpetvā 3- "tāta hīyo mayā kumbhakāro ekaṃ kammaṃ āṇatto, 4- ehi tvaṃ tassa santikaṃ gantvā evaṃ vadehi `hīyo kira me pitarā āṇattaṃ kammaṃ nipphādehīti pahiṇi. So "sādhūti agamāsi. Taṃ tattha gacchantaṃ itaro @Footnote: 1. Sī. Ma. etthantare gahetvāti atthi. @2. Sī. Yu. saccakārasadisaṃ. 3. Sī. Ma. Yu. @pakkositvā. 4. Ma. Yu. kumbhakārassa ekaṃ kammaṃ āṇattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.

Seṭṭhino putto dārakehi saddhiṃ guḷaṃ kīḷanto disvā taṃ pakkositvā "kuhiṃ gacchasi bhātikāti pucchitvā, "pitu sāsanaṃ gahetvā kumbhakārassa santikanti vutte, "ahaṃ tattha gamissāmi, ime dārakā maṃ bahulakkhaṃ jiniṃsu, taṃ me paṭijinitvā dehīti āha. "ahaṃ pitu bhāyāmīti. "mā bhāyi bhātika, ahantaṃ sāsanaṃ harissāmi, bahūhi jito; yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva me lakkhaṃ paṭijināhīti. Ghosako kira guḷakīḷāya cheko, tena taṃ evaṃ nibbandhi. Sopi naṃ "tenahi gantvā kumbhakāraṃ vadehi "pitarā kira me hīyo ekaṃ kammaṃ āṇattaṃ, taṃ nipphādehīti vatvā uyyojesi. So tassa santikaṃ gantvā tathā avaca. Atha naṃ kumbhakāro seṭṭhinā vuttaniyāmeneva māretvā āvāpe khipi. Ghosakopi divasabhāgaṃ kīḷitvā sāyaṇhasamaye gehaṃ gantvā, seṭṭhinā disvā "kiṃ tāta na gatosīti vutte, attano agatakāraṇañca kaniṭṭhassa gatakāraṇañca ārocesi. Seṭṭhī taṃ sutvā "mā avadhīti mahāviravaṃ viravitvā sakalasarīre pakkuṭṭhitalohito viya hutvā "ambho kumbhakāra mā maṃ nāsayi mā maṃ nāsayīti bāhā paggayha kandanto tassa santikaṃ agamāsi. Kumbhakāro taṃ tathā āgacchantaṃ disvā "sāmi mā saddaṃ kari, kammante nipphannanti āha. So pabbatena viya mahantena sokena avattharito 1- hutvā anappakaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedesi, yathātaṃ appaduṭṭhassa paduṭṭhamano. Tenāha bhagavā @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. avatthato.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.

"yo daṇḍena adaṇḍesu appaduṭṭhesu dussati, dasannamaññataraṃ ṭhānaṃ khippameva nigacchati: vedanaṃ pharusaṃ jāniṃ sarīrassa va bhedanaṃ 1- garukaṃ vāpi ābādhaṃ cittakkhepaṃva pāpuṇe rājato vā upasaggaṃ abbhakkhānaṃva 2- dāruṇaṃ parikkhayaṃva ñātīnaṃ bhogānaṃva pabhaṅguṇaṃ atha vāssa agārāni aggi ḍahati pāvako kāyassa bhedā duppañño nirayaṃ so upapajjatīti. 3- Evaṃ santepi, puna naṃ seṭṭhī ujukaṃ oloketuṃ na sakkoti. "kinti naṃ māreyyanti cintento "mama gāmasate āyuttakassa santikaṃ pesetvā mārāpessāmīti upāyaṃ disvā "ayaṃ me avajātaputto, imaṃ māretvā vaccakūpe khipatu, evaṃ kate, ahaṃ mātulassa kattabbayuttakaṃ pacchā jānissāmīti tassa paṇṇaṃ likhitvā "tāta ghosaka amhākaṃ gāmasate āyuttako atthi, imaṃ paṇṇaṃ haritvā tassa dehīti vatvā paṇṇaṃ tassa dussante bandhi. So pana akkharasamayaṃ na jānāti. Daharakālato paṭṭhāya hi naṃ mārāpentova seṭṭhī mārāpetuṃ nāsakkhi, kiṃ akkharasamayaṃ sikkhāpessati. Iti so attano mārāpanapaṇṇameva dussante bandhitvā nikkhamanto āha "pātheyyaṃ me tāta natthīti. "pātheyyena te kiccaṃ natthi, antarāmagge asukagāme mama sahāyako seṭṭhī atthi, tassa ghare pātarāsaṃ katvā @Footnote: 1. pāli 25/33 sarīrassa pabhedanaṃ. @2. pāli 25/33 abbhakkhānañca dāruṇaṃ. @3. tabbaṇṇanāyaṃ pana daṇḍavagge dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.

Purato gacchāhīti. So "sādhūti pitaraṃ vanditvā nikkhanto taṃ gāmaṃ patvā seṭṭhigharaṃ pucchitvā gantvā seṭṭhijāyaṃ passitvā, "kuto āgatosīti vutte, "antonagaratoti āha. "kassa puttosīti. "tumhākaṃ sahāyakaseṭṭhino ammāti. "tvamasi ghosako nāmāti. "āma ammāti. Tassā saha dassaneneva tasmiṃ puttasineho uppajji. Seṭṭhino panekā dhītā atthi, paṇṇarasasoḷasavassuddesikā abhirūpā pāsādikā. Taṃ rakkhituṃ ekameva pesanakārikaṃ dāsiṃ datvā sattabhūmikassa pāsādassa uparitale sirigabbhe vasāpesi. 1- Seṭṭhidhītā tasmiṃ khaṇe taṃ dāsiṃ antarāpaṇaṃ pesesi. Atha naṃ seṭṭhijāyā disvā "kuhiṃ gacchasīti pucchitvā, "ayye dhītāya pesanenāti vutte, "ito tāva ehi, tiṭṭhatu pesanaṃ, puttassa me pīṭhakaṃ attharitvā pāde dhovitvā telaṃ makkhitvā sayanaṃ attharitvā dehi, pacchā pesanaṃ karissasīti āha. Sā tathā akāsi. atha naṃ cirenāgataṃ seṭṭhidhītā santajjesi. Atha naṃ sā āha "ayye mā me kujjhi, seṭṭhiputto ghosako āgato, tassa idañcidañca katvā tattha gantvā āgatāmhīti. Seṭṭhidhītāya "seṭṭhiputto ghosakoti nāmaṃ sutvāva pemaṃ chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca ṭhitaṃ. Kotuhalikakālasmiṃ hi sā tassa pajāpatī hutvā nāḷikodanaṃ paccekabuddhassa adāsi. Tassānubhāvenāgantvā imasmiṃ seṭṭhikule nibbattā. Iti naṃ so pubbasineho avattharitvā gaṇhi. Tenāha bhagavā @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. vasāpenti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.

"pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā evantaṃ jāyate pemaṃ uppalaṃva yathodaketi. Atha naṃ pucchi "kuhiṃ so ammāti. "ayye sayane nipanno niddāyatīti. "atthi panassa hatthe kiñcīti. "dussante paṇṇaṃ atthi ammāti. Sā "kiṃ paṇṇaṃ nu kho etanti, tasmiṃ niddāyante, mātāpitūnaṃ aññāvihitatāya 1- apassantānaṃ, otaritvā santikaṃ gantvā 2- taṃ paṇṇaṃ mocetvā ādāya attano gabbhaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya vātapānaṃ vivaritvā akkharasamaye kusalatāya paṇṇaṃ vācetvā "aho bālo attano maraṇapaṇṇaṃ dussante bandhitvā vicarati; sace mayā na diṭṭhaṃ assa, natthi tassa jīvitanti taṃ paṇṇaṃ phāletvā seṭṭhissa vacanena aparaṃ paṇṇaṃ likhi "ayaṃ mama putto ghosako nāma, gāmasatato paṇṇākāraṃ āharāpetvā imassa janapadaseṭṭhino dhītarā saddhiṃ maṅgalaṃ katvā attano vasanagāmassa majjhe dvibhūmikaṃ gehaṃ kāretavā pākāraparikkhepena ceva purisaguttiyā ca susaṃvihitārakkhaṃ karotu, mayhañca `idañcidañca mayā katanti sāsanaṃ pesetu; evaṃ kate, ahaṃ mātulassa kattabbayuttakaṃ pacchā jānissāmīti, likhitvā ca pana saṃharitvā otaritvā dussanteyevassa bandhi. So divasabhāgaṃ niddāyitvā uṭṭhāya bhuñjitvā pakkāmi. Punadivase pātova taṃ gāmaṃ gantvā āyuttakaṃ gāmakiccaṃ karontaññeva passi. So taṃ disvā "kiṃ tātāti pucchi. So "pitarā me tumhākaṃ @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. aññavihitatāYu. 2. Yu. "santikaṃ gantvāti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.

Paṇṇaṃ pesitanti āha. "kissa paṇṇaṃ tāta, āharāti paṇṇaṃ gahetvā vācetvā tuṭṭhamānaso "passatha bho mama sāmino mayi sinehaṃ, `jeṭṭhaputtassa me maṅgalaṃ karotūti mama santikaṃ pahiṇi, sīghaṃ dāruādīni āharathāti gahapatike vatvā gāmamajjhe vuttappakāraṃ gehaṃ kāretvā gāmasatato paṇṇākāraṃ āharāpetvā janapadaseṭṭhino dhītaraṃ ānetvā maṅgalaṃ katvā seṭṭhissa sāsanaṃ pahiṇi "idañcidañca mayā katanti. Taṃ sutvā seṭṭhino "yaṃ kāremi, taṃ na hoti; yaṃ na kāremi, tadeva hotīti mahantaṃ domanassaṃ uppajji. puttasokena saddhiṃ so soko ekatova hutvā kucchiḍāhaṃ uppādetvā atisāraṃ janesi. Seṭṭhidhītāpi "sace koci seṭṭhino santikā āgacchati, tumhe mama akathetvā seṭṭhiputtassa paṭhamataraṃ mā kathayitthāti jane āṇāpesi. Seṭṭhīpi kho "nadāni taṃ duṭṭhaputtaṃ mama sāpateyyassa sāmikaṃ karissāmīti cintetvā ekaṃ āyuttakaṃ āha "mātula puttaṃ me daṭṭhukāmomhi, ekaṃ pādamūlikaṃ pesetvā mama puttaṃ pakkosāpehīti. So "sādhūti paṇṇaṃ datvā ekaṃ purisaṃ pesesi. Seṭṭhidhītāpi tassāgantvā dvāre ṭhitabhāvaṃ sutvā taṃ pakkosāpetvā "kiṃ tātāti pucchi. "seṭṭhī gilāno puttaṃ passituṃ pakkosāpeti 1- ayyeti. "tāta seṭṭhī balavā dubbaloti. "balavā tāva āhāraṃ bhuñjatiyeva ayyeti. Sā seṭṭhiputtaṃ ajānāpetvāva tassa nivāsañca paribbayañca @Footnote: 1. Yu. pakkosāpesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.

Dāpetvā "mayā pesitakāle gamissasi, accha tāvāti āha. Mahāseṭṭhī puna āyuttakaṃ avoca "kiṃ mātula na te mama puttassa santikaṃ pahitanti. "pahitaṃ sāmi, gatapuriso na tāva etīti. "tenahi puna aparaṃ pesehīti. So pesesi. Seṭṭhidhītā tasmiṃpi tatheva paṭipajji. Atha seṭṭhino rogo balavā jāto, ekaṃ bhājanaṃ pavisati, ekaṃ nikkhamati. Puna seṭṭhī āyuttakaṃ pucchi "kiṃ mātula na te mama puttassa santikaṃ pahitanti. "pahitaṃ sāmi, gatapuriso pana na etīti. "tenahi puna aparaṃ pesehīti. So pesesi. Seṭṭhidhītā tatiyavāre āgataṃpi taṃ pavattiṃ pucchi. So "bāḷhagilāno ayye seṭṭhī āhāraṃ pacchinditvā maccuparāyano jāto; ekaṃ bhājanaṃ nikkhamati, ekaṃ pavisatīti āha. Seṭṭhidhītā cintesi "idāni gantuṃ kāloti seṭṭhiputtassa "pitā kira te gilānoti ārocetvā, "kiṃ vadasi bhaddeti vutte; "aphāsukamassa sāmīti āha. "idāni kiṃ kātabbanti. "sāmi gāmasatato 1- uṭṭhānakaṃ paṇṇākāraṃ ādāya gantvā passissāma nanti āha. So "sādhūti paṇṇākāraṃ āharāpetvā sakaṭehi ādāya 2- pakkāmi. Atha naṃ sā "pitā te dubbalo, ettakaṃ paṇṇākāraṃ gahetvā gacchantānaṃ papañco bhavissati, etaṃ nivattehīti vatvā taṃ sabbaṃ attano kulagehaṃ pesetvā puna āha "sāmi tvaṃ attano pitu pādapasse tiṭṭheyyāsi, ahaṃ ussīsakapasse ṭhassāmīti, gehaṃ pavisamānāyeva "gehassa purato ca pacchato ca ārakkhaṃ gaṇhathāti @Footnote: 1. Sī. Yu. gāmasate. 2. Sī. Yu. sakaṭenādāYu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.

Attano purise āṇāpesi. Paviṭṭhakāle pana seṭṭhiputto pitu pādapasse aṭṭhāsi, itarā ussīsakapasse. Tasmiṃ khaṇe seṭṭhī uttānako nipanno hoti. Āyuttako panassa pāde parimajjanto "putto te sāmi āgatoti āha. "kahaṃ soti. "esa pādamūle ṭhitoti āha. Atha naṃ disvā āyuttakaṃ pakkosāpetvā "mama gehe kittakaṃ dhananti pucchitvā, "sāmi dhanasseva cattāḷīsa koṭiyo, upabhogaparibhogabhaṇḍānaṃ pana gāmakkhettadvipadacatuppada- yānavāhanānañca ayañca ayañca paricchedoti vutte, "ahaṃ ettakaṃ mama puttassa ghosakassa na demīti vattukāmo "demīti āha. Taṃ sutvā seṭṭhidhītā "ayaṃ puna kathento aññaṃ kiñci katheyyāti cintetvā sokāturā viya kese vikīritvā rodamānā "kinnāmetaṃ tāta vadetha, idaṃpi nāma vo vacanaṃ suṇoma, alakkhikā vatamhāti vatvā matthakena taṃ uramajjhe paharantī patitvā, yathā puna vattuṃ na sakkoti, tathāssa uramajjhe matthakena ghaṃsantī ārodanaṃ dassesi. Seṭṭhīpi taṃkhaṇaññeva kālamakāsi. "seṭṭhī matoti 1- gantvā udenassa rañño ārocesuṃ. Rājā tassa sarīrakiccaṃ kārāpetvā "atthi panassa putto vā dhītā vāti pucchi. "atthi deva ghosako nāma tassa putto, sabbaṃ sāpateyyaṃ tassa niyyādetvā mato devāti. Rājā aparabhāge seṭṭhiputtaṃ pakkosāpesi. Tasmiñca divase devo vassi, rājaṅgaṇe tattha tattha @Footnote: 1. Yu. "seṭṭhī matoti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.

Udakaṃ saṇṭhāti. Seṭṭhiputto "rājānaṃ passissāmīti pāyāsi. Rājā vātapānaṃ vivaritvā taṃ āgacachantaṃ olokento rājaṅgaṇe udakaṃ laṅghetvā āgacchantaṃ disvā āgantvā vanditvā ṭhitaṃ "tvaṃ ghosako nāma tātāti pucchitvā, "āma devāti vutte, "pitā me matoti mā soci, tava pettikaṃ seṭṭhiṭṭhānaṃ tuyahameva dassāmīti taṃ samassāsetvā "gaccha tātāti uyayojesi. Rājā gacchantañca naṃ olokentova aṭṭhāsi. So āgamanakāle laṅghitaṃ alaṅghitvā otaritvā saṇikaṃ agamāsi. Atha naṃ rājā tatova pakkosāpetvā "kinnu tāta tvaṃ mama santikaṃ āgacchanto udakaṃ laṅghitvā āgamma gacchanto idāni otaritvā saṇikaṃ gacchasīti pucchi. "āma deva; ahaṃ tasmiṃ khaṇe kumārako, kīḷanakālo nāmeso; idāni pana me devena ṭhānantaraṃ paṭissutaṃ; tasmā yathāpuraṃ acaritvā idāni saṇikena hutvā carituṃ vaṭṭatīti. Taṃ sutvā rājā "dhitimā ayaṃ puriso, idānevassa ṭhānantaraṃ dassāmīti pitarā bhuttabhogaṃ datvā sabbasatena seṭṭhiṭṭhānaṃ adāsi. So rathe ṭhatvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ akāsi. Olokitolokitaṭṭhānaṃ kampati. Seṭṭhidhītāpi kālīdāsiyā saddhiṃ mantayamānā nisinnā "amma kāli puttassa te ettakā sampatti maṃ nissāya nipphannāti āha. "kiṃkāraṇā ammāti. "ayaṃ hi attano maraṇapaṇṇaṃ dussante bandhitvā amhākaṃ gharaṃ āgato, athassa mayā taṃ paṇṇaṃ phāletvā mayā saddhiṃ maṅgalakaraṇatthāya aññaṃ paṇṇaṃ likhitvā ettakaṃ kālaṃ tattha ārakkho katoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.

"amma tvaṃ ettakaṃ passasi, imaṃ pana seṭṭhī daharakālato paṭṭhāya māretukāmo māretuṃ nāsakkhi, kevalaṃ imaṃ nissāya bahuṃ dhanaṃ khīyīti. "amma atibhāriyaṃ vata seṭṭhinā katanti. Sā nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā gehaṃ pavisantaṃ naṃ disvā "ayaṃ ettakā sampatti maṃ nissāya nipphannāti hasitaṃ akāsi. Atha naṃ seṭṭhiputto disvā "kiṃkāraṇā hasīti pucchi. "ekaṃ kāraṇaṃ nissāyāti. "kathehi nanti. Sā na kathesi. So "sace na kathesi, dvidhā taṃ chindissāmīti tajjetvā asiṃ nikkaḍḍhi. Sā "ayaṃ ettakā sampatti tayā maṃ nissāya laddhāti cintetvā hasinti āha. Seṭṭhī "yadi mama pitarā attano santakaṃ mayhaṃ niyyāditaṃ, tvaṃ ettha kiṃ ahosīti. So kira ettakaṃ kālaṃ kiñci na jānāti, tenassā vacanaṃ na saddahi. Athassa sā "tumhākaṃ pitā maraṇapaṇṇaṃ datvā pesesi, tumhe mayā idañcidañca katvā rakkhitāti sabbaṃ kathesi. "abhūtaṃ kathesīti asaddahanto "mātaraṃ kāliṃ pucchissāmīti cintetvā "evaṃ kira ammāti āha. "āma tāta daharakālato paṭṭhāya taṃ māretukāmo māretuṃ nāsakkhi, taṃ nissāya bahuṃ dhanaṃ khīyi, sattasu ṭhānesu tvaṃ maraṇato mutto, idāni bhogagāmato āgamma sabbasatena saddhiṃ seṭṭhiṭṭhānaṃ pattoti. So taṃ sutvā "bhāriyaṃ vata me kammaṃ, evarūpā kho pana maraṇā muttassa mama pamādajīvitaṃ jīvituṃ ayuttaṃ, appamatto bhavissāmīti cintetvā devasikaṃ sahassaṃ vissajjetvā addhikakapaṇādīnaṃ dānaṃ paṭṭhapesi. Mitto nāmassa kaṭumbiko

--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.

Dānabyāvaṭo ahosi. Idaṃ ghosakaseṭṭhino uppatti. Tasmiṃ pana kāle bhaddavatīnagare bhaddavatiyaseṭṭhī nāma ghosakaseṭṭhino adiṭṭhapubbasahāyako ahosi. Bhaddavatīnagarato āgatānaṃ vāṇijānaṃ santike ghosakaseṭṭhī bhaddavatiyaseṭṭhino sampattiñca vayappadesañca sutvā tena saddhiṃ sahāyakabhāvaṃ icchanto paṇṇākāraṃ pesesi. Bhaddavatiyaseṭṭhīpi kosambito āgatānaṃ vāṇijānaṃ santike ghosakaseṭṭhino sampattiñca vayappadesañca sutvā tena saddhiṃ sahāyakabhāvaṃ icchanto paṇṇākāraṃ pesesi. Evaṃ te aññamaññaṃ adiṭṭhapubbasahāyakā hutvā vasiṃsu. Aparabhāge bhaddavatiyaseṭṭhino gehe ahivātakarogo patito. 1- Tasmiṃ patite, paṭhamaṃ makkhikā maranti, tato anukkameneva kīṭā mūsikā kukkuṭā sūkarā sunakhā majjārā gāvo dāsī dāsā, sabbapacchā gharamānusakā maranti. Tesu ye bhittiṃ bhinditvā palāyanti, te jīvitaṃ labhanti. Tadāpi seṭṭhī ca bhariyā ca dhītā ca tathā palāyitvā ghosakaseṭṭhiṃ passituṃ patthentā kosambiṃ paṭipajjiṃsu. Te antarāmaggeyeva khīṇapātheyyā vātātapena ceva khuppipāsāhi ca kilantasarīrā kicchena kosambiṃ patvā 2- udakaphāsukaṭṭhāne nahātvā nagaradvāre ekaṃ sālaṃ pavisiṃsu. Tatra 3- seṭṭhī bhariyaṃ āha "bhadde iminā nīhārena āgacchantā vijātamātuyāpi amanāpā honti; sahāyo kira me addhikakapaṇādīnaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. pati. tato tasmiṃ. 2. Sī. Yu. kosambiyaṃ gantvā. @3. Sī. Yu. tato.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.

Devasikaṃ sahassaṃ vissajjetvā dānaṃ dāpesi; 1- tattha dhītaraṃ pesetvā āhāraṃ āharāpetvā ekāhaṃ dvīhaṃ idheva sarīraṃ santappetvā sahāyakaṃ passissāmāti "sādhu sāmīti. Te sālāyameva vasiṃsu. Punadivase kāle ārocite, kapaṇaddhikādīsu āhāratthāya gacchantesu, mātāpitaro "amma gantvā amhākaṃ āhāraṃ āharāti dhītaraṃ pesayiṃsu. Mahābhogakulassa dhītā vipattiyā acchinnalajjatāya alajjamānāva pātiṃ gahetvā kapaṇajanena saddhiṃ āhāratthāya gatā mittakuṭumbikena "kati paṭiviṃse gaṇhissasi ammāti puṭṭhā "tayoti āha. Athassā tayo paṭiviṃse adāsi. Tāya bhatte āhaṭe, tayopi ekato bhuñjituṃ nisīdiṃsu. Atha mātādhītaro seṭṭhiṃ āhaṃsu "sāmi vipatti nāma mahākulānampi uppajjati, amhe anoloketvā bhuñja, mā cintayīti; iti naṃ nānappakārehi yācitvā bhojesuṃ. So bhuñjitvā āhāraṃ jīrāpetuṃ asakkonto, aruṇe uggacchante, kālamakāsi. Mātādhītaro nānappakārehi paridevitvā rodiṃsu. Kumārikā punadivase rodamānā āhāratthāya gantvā tena taṃ disvā "kati paṭiviṃse gaṇhissasi ammāti vuttā "dveti āha. So dve paṭiviṃse adāsi. Sā āharitvā mātaraṃ yācitvā bhojesi. Sā tāya yāciyamānā bhuñjitvā āhāraṃ jīrāpetuṃ asakkontī taṃdivasaṃ kālamakāsi. Kumārikā ekikāva roditvā paridevitvā tāya dukkhuppattiyā ativiya sañjātacchātakadukkhā punadivase yācakehi saddhiṃ rodantī āhāratthāya gantvā, @Footnote: 1. Sī. Yu. deti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page29.

"kati paṭiviṃse gaṇhissasi ammāti vutte, 1- "ekanti āha. Mittakuṭumbiko taṃ tayo divase bhattaṃ gaṇhantiṃ sañjāni, 2- tena naṃ "nassa vasali, ajja tava kucchippamāṇaṃ aññāsīti āha. Hirottappasampannā kuladhītā paccorasmiṃ sattippahāraṃ viya vaṇe khāraparisekaṃ viya ca patvā "kiṃ sāmīti āha. "tayā pure tayo koṭṭhāsā gahitā, hīyo dve, ajjekaṃ gaṇhasi; ajja te attano kucchippamāṇaṃ ñātanti āha. "mā maṃ sāmi `attanova atthāya gaṇhīti maññitthāti. "atha kasmā tayo gaṇhi ammāti. "pure tayo janā ahumhā 3- sāmi, hīyo dve, ajja ekikāva jātamhīti. So "kena kāraṇenāti pucchitvā ādito paṭṭhāya tāya kathitaṃ sabbampavattiṃ sutvā assūni sandhāretuṃ asakkonto sañjātabalavadomanasso hutvā "amma evaṃ sante, mā cintayi, tvaṃ bhaddavatiyaseṭṭhino dhītā ajjakālato paṭṭhāya mama dhītāyeva nāmāti vatvā sīse cumbitvā gharaṃ netvā attano jeṭṭhadhītuṭṭhāne ṭhapesi. Sā dānagge uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ sutvā "tāta kasmā etaṃ janaṃ nissaddaṃ katvā dānaṃ na dethāti āha. "na sakkā kātuṃ ammāti. "sakkā tātāti. "kathaṃ ammāti. "tāta dānaggaṃ parikkhipitvā ekekasseva pavesanappamāṇena dve dvārāni yojetvā `ekena dvārena pavisitvā ekena nikkhamathāti vadetha, evaṃ nissaddā hutvāva gaṇhissantīti. So taṃ sutvā "bhaddakova amma upāyoti @Footnote: 1. Sī. vuttā. 2. Sī. Yu. sañjānitvā. 3. Sī. Yu. ahumha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.

Tathā kāresi. Sāpi pubbe sāmā nāma, vatiyā pana kāritattā sāmāvatī nāma jātā. Tato paṭṭhāya dānagge kolāhalaṃ pacchinnaṃ. Ghosakaseṭṭhī pubbe taṃ saddaṃ suṇanto "mayhaṃ dānagge saddoti tusati, dvīhatīhaṃ pana saddaṃ asuṇanto mittakuṭumbikaṃ attano upaṭṭhānaṃ āgataṃ pucchi "dīyati kapaṇaddhikādīnaṃ dānanti. "āma sāmīti. "atha kiṃ dvīhatīhaṃ saddo na suyyatīti. "yathā nissaddā hutvā gaṇhanti, tathā me upāyo katoti. "atha pubbeva kasmā nākāsīti. "ajānanatāya sāmīti. "idāni te kathaṃ ñātoti. "dhītarā me akkhāto sāmīti. "mayhaṃ aviditā tava dhītā nāma atthīti. So ahivātakaroguppattito paṭṭhāya sabbaṃ bhaddavatiyaseṭṭhino pavattiṃ ācikkhitvā tassā attano jeṭṭhadhītuṭṭhāne ṭhapitabhāvaṃ ārocesi. Atha naṃ seṭṭhī "evaṃ sante, mama kasmā na kathesi, mama sahāyakassa dhītā mama dhītā nāmāti taṃ pakkosāpetvā pucchi "amma seṭṭhino dhītāsīti. "āma tātāti. "tenahi mā cintayi, tvaṃ mama dhītāsīti taṃ sīse cumbitvā parivāratthāya tassā pañca itthīsatāni datvā taṃ attano jeṭṭhadhītuṭṭhāne ṭhapesi. Athekadivasaṃ tasmiṃ nagare nakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ hoti. Tasmiṃ pana nakkhatte bahi anikkhamanakā kuladhītaropi attano parivārena saddhiṃ padasāva nadiṃ gantvā nahāyanti. Tasmā taṃdivasaṃ sāmāvatīpi pañcahi itthīsatehi parivāritā rājaṅgaṇeneva nahāyituṃ agamāsi. Udeno rājāpi sīhapañjare ṭhito taṃ disvā "kassimā nāṭakitthiyoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.

Pucchi. "na kassaci nāṭakitthiyo devāti. "atha kassa dhītaroti. "ghosakaseṭṭhino dhītā deva, sāmāvatī nāmesāti. So disvāva uppannasineho seṭṭhino sāsanaṃ pāhesi "dhītaraṃ kira me pesetūti. "na pesemi devāti. "mā kira evaṃ karotu, pesetuyevāti. "mayaṃ gahapatikā nāma kumārikānaṃ pothetvā viheṭhetvā kaḍḍhanabhayena na dema devāti. Rājā kujjhitvā gehaṃ lañchāpetvā seṭṭhiñca bhariyañcassa hatthe gahetvā bahi kārāpesi. Sāmāvatī nahātvā āgatā gehaṃ pavisituṃ okāsaṃ alabhantī "kiṃ etaṃ tātāti pucchi. "amma rājā tava kāraṇā pahiṇi; atha `mayaṃ na dassāmāti vutte, gharaṃ lañchāpetvā amhe bahi kārāpesīti. "tāta bhāriyaṃ vo kammaṃ kataṃ, raññā nāma pahite, `na demāti avatvā `sace me dhītaraṃ saparivāraṃ gaṇhatha, demāti vattabbaṃ bhaveyya tātāti. "sādhu amma, tava ruciyā sati, evaṃ karissāmīti vatvā rañño tathā sāsanaṃ pāhesi. Rājā "sādhūti sampaṭicchitvā taṃ saparivāraṃ ānetvā abhisiñcitvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sesā tassāyeva parivāritthiyo ahesuṃ. Idaṃ sāmāvatiyā vatthuṃ. Udenassa pana aparāpi vāsuladattā nāma devī ahosi caṇḍapajjotassa dhītā. Ujjeniyaṃ hi caṇḍapajjoto nāma rājā ahosi. So ekadivasaṃ uyyānato āgacchanto attano sampattiṃ oloketvā "atthi nu kho aññassapi kassaci evarūpā sampattīti vatvā, "kiṃ sampatti nāmesā, kosambiyaṃ udenassa rañño atimahatī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.

Sampattīti vutte, āha "tenahi gaṇhissāmi nanti. "na sakkā so gahetunti. "kiñci katvā gaṇhissāmevāti. "na sakkā devāti. "kiṃkāraṇāti. "so hatthikantaṃ nāma sippaṃ jānāti, mantaṃ parivattetvā hatthikantavīṇaṃ vādento nāge palāpetipi gaṇhātipi, hatthivāhanasampanno tena sadiso nāma natthīti. "na sakkā mayā taṃ gahetunti. "sace te deva ekantena ayaṃ nicchayo, tenahi dāruhatthiṃ kāretvā tassa vasanaṭṭhānaṃ pesehi; so hatthivāhanaṃ vā assavāhanaṃ vā sutvā dūrampi gacchati, tattha naṃ āgataṃ gahetuṃ sakkā bhavissatīti. Rājā "attheso upāyoti dārumayaṃ yantahatthiṃ kāretvā bahi pilotikāhi veṭhetvā katacittakammaṃ katvā tassa vijite āsannaṭṭhāne ekasmiṃ saratīre vissajjāpesi. Hatthino antokucchiyaṃ saṭṭhī purisā aparāparaṃ caṅkamanti, hatthilaṇḍaṃ āharitvā tattha tattha chaḍḍesuṃ. Eko vanacarako hatthiṃ disvā "amhākaṃ rañño anucchavikoti cintetvā gantvā udenassa rañño ārocesi "deva mayā sabbaseto kelāsakūṭapaṭibhāgo tumhākaññeva anucchaviko varavāraṇo diṭṭhoti. Udeno rājā tameva magguddesakaṃ katvā hatthiṃ abhiruyha saparivāro nikkhami. Tassāgamanaṃ ñatvā carapurisā gantvā caṇḍapajjotassa ārocesuṃ. So āgantvā majjhe tucchaṃ katvā ubhosu passesu balanikāyaṃ payojesi. Udeno rājā tassāgamanaṃ ajānanto hatthiṃ anubandhi. Antoṭhitamanussā vegena palāpesuṃ. Kaṭṭhahatthī rañño mantaṃ parivattetvā vīṇaṃ vādentassa tantisaddaṃ asuṇanto viya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.

Palāyatiyeva. Rājā hatthināgaṃ 1- pāpuṇituṃ asakkonto assaṃ āruyha anubandhi. Tasmiṃ vegena anubandhante, balanikāyo ohiyi. Rājā ekakova ahosi. Atha naṃ ubhosu passesu payuttā caṇḍapajjotassa purisā gaṇhitvā attano rañño adaṃsu. Athassa balanikāyo amittavasaṃ gatabhāvaṃ ñatvā bahi khandhāvāraṃ nivesetvā acchi. Caṇḍapajjotopi udenaṃ jīvagāhameva gāhāpetvā ekasmiṃ coragehe pakkhipitvā dvāraṃ pidahāpetvā tayo divase jayapānaṃ pivi. Udeno tatiyadivase ārakkhake pucchi "kahaṃ vo rājā tātāti. "paccāmitto me gahitoti jayapānaṃ pivatīti. "kā nāmesā mātugāmassa viya tumhākaṃ rañño kiriyā; nanu paṭirājānaṃ gahetvā vissajjetuṃ vā māretuṃ vā vaṭṭati, amhe dukkhaṃ nisīdāpetvā. Jayapānaṃ kira pivatīti. Te gantvā tamatthaṃ rañño kathesuṃ. So gantvā "saccaṃ kira tvaṃ evaṃ vadesīti pucchi. "āma mahārājāti. "sādhu taṃ vissajjessāmi; evarūpo kira te manto atthi, taṃ mayhaṃ dassasīti. "sādhu dassāmi, gahaṇasamaye maṃ vanditvā taṃ gaṇhāhi; kiṃ pana tvaṃ maṃ vandissasīti. "kyāhaṃ taṃ vandissāmīti. "kiṃ na vandissasīti. "na vandissāmīti. "ahaṃpi na dassāmīti. "evaṃ sante, rājāṇaṃ te karissāmīti. "karohi, sarīrassa me issaro, na pana cittassāti. Rājā tassa sūragajjitaṃ sutvā "kathannu kho imassa mantaṃ gaṇhissāmīti cintetvā "imaṃ mantaṃ aññaṃ jānāpetuṃ na sakkā, mama dhītaraṃ etassa santike uggaṇhāpetvā ahaṃ tassā santike gaṇhissāmīti @Footnote: 1. Po. hatthinā taṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.

Cintesi. Atha naṃ āha "aññassa vanditvā gaṇhantassa dassasīti. "āma mahārājāti. "tenahi amhākaṃ ghare ekā khujjā atthi, tassā antosāṇiyaṃ nisinnāya tvaṃ bahisāṇiyaṃ ṭhitova mantaṃ vācehīti. "sādhu mahārāja, khujjā vā hotu pīṭhasappi vā, vandantiyā dassāmīti. Tato rājā gantvā dhītaraṃ vāsuladattaṃ āha "amma eko saṅkhakuṭṭhi anagghaṃ mantaṃ jānāti, taṃ aññaṃ jānāpetuṃ na sakkā, tvaṃ antosāṇiyaṃ nisīditvā taṃ vanditvā mantaṃ gaṇha, so bahisāṇiyaṃ ṭhatvā tuyhaṃ vācessati, tava santikā ahaṃ gaṇhissāmīti. Evaṃ so nesaṃ aññamaññaṃ santhavakaraṇabhayena dhītaraṃ khujjaṃ itaraṃ saṅkhakuṭṭhiṃ katvā kathesi. So tassā antosāṇiyaṃ vanditvā nisinnāya bahi ṭhitova mantaṃ vācesi. Atha naṃ ekadivasaṃ punappunaṃ vuccamānampi mantapadaṃ vattuṃ asakkontiṃ "are khujje atibahaloṭṭhakapolaṃ te mukhaṃ, 1- evaṃ nāma vadehīti āha. Sā kujjhitvā "are duṭṭhakuṭṭhi kiṃ vadesi, 2- mādisā khujjā nāma hotīti sāṇikaṇṇaṃ ukkhipitvā, "kāsi tvanti vutte, "rañño dhītā vāsuladattā nāmāhanti āha. "pitā te taṃ mayhaṃ kathento `khujjāti kathesīti. "mayhaṃ kathentopi taṃ saṅkhakuṭṭhiṃ katvā kathesīti. Te ubhopi "amhākaṃ santhavakaraṇabhayena kathitaṃ bhavissatīti antosāṇiyaññeva santhavaṃ kariṃsu. Tato paṭṭhāya mantaggahaṇaṃ vā sippaggahaṇaṃ vā natthi. Rājāpi dhītaraṃ niccaṃ pucchati "sippaṃ gaṇhasi @Footnote: 1. Ma. mukhaṃ pothayissāmi. 2. Sī. Yu. kiṃ evaṃ vadesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.

Ammāti. "gaṇhāmi tātāti. Atha naṃ ekadivasaṃ udeno āha "bhadde sāmikena kattabbannāma neva mātāpitaro na bhātikabhaginiyo kātuṃ sakkonti; sace mayhaṃ jīvitaṃ dassasi, pañca te itthīsatāni parivāraṃ datvā aggamahesiṭṭhānaṃ dassāmīti. "sace imasmiṃ vacane patiṭṭhātuṃ sakkhissatha, dassāmi vo jīvitadānanti. "sakkhissāmi bhaddeti. sā "sādhu sāmīti pitu santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ so pucchi "amma niṭṭhitaṃ sippanti. "na 1- tāva niṭṭhitaṃ tāta sippanti. Atha naṃ "kiṃ ammāti. "amhākaṃ ekaṃ dvārañca vāhanañca laddhuṃ vaṭṭati tātāti. "idaṃ kiṃ ammāti. "tāta rattiṃ kira tārakasaññāya mantassa upacāratthāya ekaṃ osadhaṃ gahetabbaṃ atthi; tasmā amhākaṃ velāya vā avelāya vā nikkhamanakāle ekaṃ dvārañca vāhanañca laddhuṃ vaṭṭatīti. Rājā "sādhūti sampaṭicchi. Te attano abhirucitaṃ ekaṃ dvāraṃ hatthagataṃ kariṃsu. Rañño pana pañca vāhanāni ahesuṃ; bhaddavatī nāma kareṇukā ekadivasaṃ paññāsayojanāni gacchati, kāko nāma dāso saṭṭhiyojanāni gacchati, "velakaṃsi ca muñjakesi cāti dve assā yojanasataṃ gacchanti, nāḷāgiri hatthī vīsatiyojanasatanti. So kira rājā, anuppanne buddhe, ekassa issarassa upaṭṭhāko ahosi. Athekadivasaṃ tasmiṃ issare bahinagaraṃ 2- gantvā nahātvā āgacchante, eko paccekabuddho nagaraṃ piṇḍāya pavisitvā sakalanagaravāsīnaṃ mārena āvaṭṭitattā ekaṃ @Footnote: 1. Yu. "nāti saddo natthi. 2. Sī.Ma.Yu. bahinagare.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.

Bhikkhampi alabhitvā yathādhotena pattena nikkhami. Atha naṃ nagaradvāraṃ sampattakāle māro aññātakavesena upasaṅkamitvā "api vo bhante kiñci laddhanti pucchi. "kiṃ pana me tvaṃ alabhanākāraṃ karīti. "tenahi nivattitvā puna pavisatha, idāni na karissāmīti. "nāhaṃ puna nivattissāmīti. Sace hi nivatteyya, puna so sakalanagaravāsīnaṃ sarīre adhimuccitvā pāṇiṃ paharitvā hasanakeḷiṃ kareyya, paccekabuddhe anivatte, māro tattheva antaradhāyi. 1- Atha so issaro yathādhotena pattenāgacchantaṃ paccekabuddhaṃ disvāva vanditvā "api bhante kiñci laddhanti pucchi. "caritvā nikkhantamhāvusoti. So cintesi "ayyo mayā pucchitaṃ akathetvā aññaṃ vadati, na kiñci laddhaṃ bhavissatīti. Athassa pattaṃ olokento tucchaṃ pattaṃ disvā gehe bhattassa attano niṭṭhitāniṭṭhitabhāvaṃ ajānanatāya sūro hutvā pattaṃ gahetuṃ avisahanto "bhante thokaṃ adhivāsethāti vatvā vegena gharaṃ gantvā "amhākaṃ bhattaṃ niṭṭhitanti pucchitvā, "niṭṭhitanti vutte, taṃ upaṭṭhākaṃ āha "tāta añño tayā sampannavegataro natthi, sīghena javena taṃ bhadantaṃ patvā `pattaṃ [2]- bhante dethāti vatvā pattaṃ gahetvā vegena ehīti. So ekavacaneneva pakkhanditvā pattaṃ gahetvā āhari. Issaropi attano bhojanassa pattaṃ pūretvā "imaṃ sīghaṃ gantvā ayyassa sampādehi, ahante ito pattiṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. "paccekabuddhe .pe. antaradhāyīti natthi. @2. Sī. Yu. etthantare "meti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.

Demīti āha. So taṃ gahetvā javena gantvā paccekabuddhassa pattaṃ datvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā "bhante velā upakaṭṭhā, ahaṃ atisīghena javena gato ca āgato ca, etassa me javassa phalena yojanānaṃ paṇṇāsasaṭṭhīsatavīsatisatagamanasamatthāni pañca vāhanāni nibbattantu; āgacchantassa ca me gacchantassa ca sarīraṃ suriyatejena tattaṃ, tassa me phalena nibbattanibbattaṭṭhāne āṇā suriyatejasadisā hotu; imasmiṃ me piṇḍapāte sāminā patti dinnā, tassā nissandena tumhehi diṭṭhadhammassa bhāgī homīti āha. Paccekabuddho "evaṃ hotūti vatvā "icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ khippameva 1- samijjhatu; sabbe pūrentu saṅkappā, cando paṇṇaraso 2- yathā. Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ khippameva samijjhatu; sabbe pūrentu saṅkappā, maṇi jotiraso yathāti anumodanaṃ akāsi. Paccekabuddhānaṃ kira imāva dve gāthā anumodanagāthā nāma honti. Tattha maṇi jotirasoti: sabbakāmadadaṃ maṇiratanaṃ vuccati. Idantassa pubbacaritaṃ. so etarahi caṇḍapajjoto ahosi. Tassa ca kammassa nissandena imāni pañca vāhanāni nibbattiṃsu. Athekadivasaṃ rājā uyyānakīḷāya nikkhami. Udeno "ajja palāyitabbanti mahantamahante cammapasibbake hiraññasuvaṇṇassa pūretvā kareṇukapiṭṭhe ṭhapetvā vāsuladattaṃ ādāya palāyi. @Footnote: 1. Sī. sabbameva 2. Yu. paṇṇaraSī.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.

Antepurapālakā palāyantaṃ disvā gantvā rañño ārocesuṃ. Rājā "sīghaṃ gacchathāti balaṃ pahiṇi. Udeno balassa pakkhantabhāvaṃ ñatvā kahāpaṇapasibbakaṃ mocetvā pātesi. Manussā kahāpaṇe uccinitvā puna pakkhandiṃsu. Itaro suvaṇṇapasibbakaṃ mocetvā pātetvā, tesaṃ suvaṇṇalobhena papañcantānaññeva, bahi nivutthaṃ attano khandhāvāraṃ pāpuṇi. Atha naṃ āgacchantaṃ disvāva attano balakāyo parivāretvā nagaraṃ pavesesi. So gantvāva vāsuladattaṃ abhisiñcitvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Idaṃ vāsuladattāya vatthuṃ. Aparā pana māgandiyā nāma rañño santikā aggamahesiṭṭhānaṃ labhi. Sā kira kururaṭṭhe māgandiyassa brāhmaṇassa dhītā, mātāpissā māgandiyātveva nāmaṃ. Cūḷapitāpissā māgandiyova. Sā abhirūpā ahosi devaccharapaṭibhāgā. Pitā panassā anucchavikaṃ sāmikaṃ alabhanto mahantehi mahantehi kulehi yācitopi "tumhe na mayhaṃ dhītu anucchavikāti tajjetvā uyyojesi. Athekadivasaṃ satthā paccūsasamaye lokaṃ olokento māgandiyabrāhmaṇassa sapajāpatikassa anāgāmiphalupanissayaṃ disvā attano pattacīvaramādāya tassa bahinigame aggiparicaraṇaṭṭhānaṃ agamāsi. So tathāgatassa rūpasobhaggaṃ 1- attabhāvaṃ oloketvā "imasmiṃ loke iminā purisena sadiso añño puriso nāma natthi, ayaṃ mayhaṃ dhītu anucchaviko, imassa purisassa @Footnote: 1. Ma. Yu. rūpasobhaggappattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.

Posāvanatthāya mama dhītaraṃ dassāmīti cintetvā "samaṇa ekā me dhītā atthi, ahaṃ ettakaṃ kālaṃ tassā anucchavikaṃ purisaṃ na passāmi, tumhe tassā, sā ca tumhākaññeva anucchavikā, tumhākaṃ pādaparicārikaṃ tassā ca bhattāraṃ laddhuṃ vaṭṭati, taṃ vo ahaṃ dassāmi, yāva mama gamanā idheva tiṭṭhathāti āha. Satthā kiñci avatvā tuṇhī ahosi. Brāhmaṇo vegena gharaṃ gantvā "bhoti bhoti dhītu me anucchaviko diṭṭho, sīghaṃ sīghaṃ taṃ alaṅkarohīti taṃ alaṅkārāpetvā saddhiṃ brāhmaṇiyā ādāya satthu santikaṃ pāyāsi. Sakalanagaraṃ saṅkhubhi "ayaṃ ettakaṃ kālaṃ `mayhaṃ dhītu anucchaviko natthīti kassaci adatvā `ajja me dhītu anucchaviko diṭṭhoti kira vadati; kīdiso nu kho so, passissāma nanti. Mahājano teneva saddhiṃ nikkhami. Tasmiṃ dhītaraṃ gahetvā āgacchante, satthā tena vuttaṭṭhāne aṭhatvā tattha padacetiyaṃ dassetvā gantvā aññasmiṃ ṭhāne aṭṭhāsi. Buddhānaṃ hi padacetiyaṃ adhiṭṭhahitvā akkantaṭṭhāneyeva paññāyati, na aññattha: yesañca atthāya adhiṭṭhitaṃ hoti, teva naṃ passanti; tesaṃ pana adassanakaraṇatthaṃ hatthiādayo vā akkamantu, mahāmegho vā vassatu, verambavātā vā paharantu, na naṃ koci makkhetuṃ sakkoti. Atha brāhmaṇī brāhmaṇaṃ āha "kuhiṃ so purisoti. "imasmiṃ ṭhāne tiṭṭhāhīti naṃ avacaṃ, kuhiṃ nu kho so gatoti olokento padacetiyaṃ disvā "ayamassa padavalañjoti āha. Brāhmaṇī salakkhaṇamantānaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ paguṇatāya lakkhaṇamante

--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.

Parivattetvā padalakkhaṇaṃ upadhāretvā "nayidaṃ brāhmaṇa pañcakāmaguṇasevino padanti vatvā imaṃ gāthamāha "rattassa hi ukkuṭikaṃ padaṃ bhave, duṭṭhassa hoti sahasānupīḷitaṃ, mūḷhassa hoti avakaḍḍhitaṃ padaṃ, vivaṭacchadassa idamīdisaṃ padanti. Atha naṃ brāhmaṇo āha "bhoti tvaṃ udakacāṭiyaṃ 1- kumbhile viya gehamajjhe vasanacore viya mante passanasīlā, tuṇhī hohīti. "brāhmaṇa yaṃ icchasi, taṃ vadehi; nayidaṃ pañcakāmaguṇasevino padanti. Ito cito ca olokento satthāraṃ disvā "ayaṃ so purisoti vatvā brāhmaṇo gantvā "samaṇa dhītaraṃ te posāvanatthāya dammīti āha. Satthā "dhītarā te mayhaṃ attho atthi vā natthi vāti avatvāva "brāhmaṇa ekante kāraṇaṃ kathemīti vatvā, "kathehi samaṇāti vutte, mahābhinikkhamanato paṭṭhāya yāva ajapālanigrodhamūlā mārena anubandhabhāvaṃ ajapālanigrodhamūle ca "atītodāni me esa visayanti tassa sokāturassa sokavūpasamanatthaṃ āgatāhi māradhītāhi kumārikavaṇṇādivasena payojitapalobhanaṃ ācikkhitvā 2- "disvāna taṇhaṃ aratiñca rāgaṃ nāhosi chando api methunasmiṃ, @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. udakapātiyaṃ. 2. Sī. Ma. Yu. ācikkhitvā tadāpi mayhaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.

Kimevidaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ pādāpimaṃ samphusituṃ na iccheti 1- imaṃ gāthamāha. Gāthāpariyosāne brāhmaṇo ca brāhmaṇī ca anāgāmiphale patiṭṭhahiṃsu. Māgandiyāpi kho dhītā "sacassa samaṇassa mayā attho natthi, anatthikabhāvo vattabbo; ayaṃ pana maṃ muttakarīsapuṇṇaṃ karoti; hotu, attano jātikulapapadesabhogayasavayasampattiṃ āgamma tathārūpaṃ bhattāraṃ labhitvā samaṇassa gotamassa kattabbayuttakaṃ jānissāmīti satthari āghātaṃ bandhi. "kiṃ pana satthā tassā attani āghātuppattiṃ jānāti na jānātīti. Jānātiyeva. "jānanto kasmā gāthamāhāti. Itaresaṃ dvinnaṃ vasena. buddhā nāma āghātaṃ agaṇetvā maggaphalādhigamārahānaṃ vasena dhammaṃ desentiyeva. Mātāpitaro taṃ netvā cūḷamāgandiyaṃ kaniṭṭhaṃ paṭicchāpetvā satthu santikaṃ gantvā ubhopi pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Cūḷamāgandiyopi cintesi "mama dhītā omakasattassa nānucchavikā, ekassa raññova anucchavikāti taṃ ādāya kosambiṃ gantvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā "imaṃ itthīratanaṃ devassa anucchavikanti udenassa rañño adāsi. So taṃ disvāva uppannabalavasineho abhisekaṃ datvā pañcasatamātugāmamassā parivāraṃ katvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Idaṃ māgandiyāya vatthuṃ. @Footnote: 1. ayaṃ parassapadassa e-vattamānāvibhatti attanopadassa uttamaprise vattati, @na sattamiyaṃ eyyaṃ. ayañca kaccāyanamūlassa ākhyātakappanaye oloketabbā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.

Evamassa diyaḍḍhasahassanāṭakitthīparivārā tisso aggamahesiyo ahesuṃ. Tasmiṃ kho pana samaye "ghosakaseṭṭhī kukkuṭaseṭṭhī pāvārikaseṭṭhīti kosambiyaṃ tayo seṭṭhino honti. Te upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya pañcasate tāpase himavantato āgantvā nagare bhikkhāya carante disvā pasīditvā nisīdāpetvā bhojetvā paṭiññaṃ gahetvā cattāro māse attano santike vāsāpetvā puna vassāratte āgamanatthāya paṭijānāpetvā uyyojesuṃ. Tāpasāpi tato paṭṭhāya aṭṭha māse himavante vasitvā cattāro māse tesaṃ santike vasanti. Te aparabhāge himavantato āgacchantā araññāyatane ekaṃ mahānigrodhaṃ disvā tassa mūle nisīdiṃsu. Tesu jeṭṭhakatāpaso cintesi "imasmiṃ rukkhe adhivatthā devatā na oramatikā bhavissati, mahesakkhenevettha devarājena bhavitabbaṃ; sādhu vatassa, sacāyaṃ isigaṇassa pānīyaṃ dadeyyāti. So pānīyaṃ adāsi. Tāpaso nahānodakaṃ cintesi. Tampi adāsi. Tato bhojanaṃ cintesi. Tampi adāsi. Athassa etadahosi "ayaṃ devarājā amhehi cintitacintitaṃ sabbaṃ deti, aho vata naṃ passeyyāmāti. So rukkhakkhandhaṃ padāletvā attānaṃ dassesi. Atha naṃ "devarāja mahatī te sampatti, kinnu kho katvā ayaṃ laddhāti pucchiṃsu. "mā pucchatha ayyāti. "ācikkha devarājāti. So attanā katakammassa parittakattā lajjamāno kathetuṃ na visahati, tehi punappunaṃ nippīḷiyamāno pana "tenahi suṇāthāti vatvā kathesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.

So kira eko duggatamanusso hutvā bhatiṃ pariyesanto anāthapiṇḍikassa santike bhatikammaṃ labhitvā taṃ nissāya jīvitaṃ kappesi. Athekasmiṃ uposathadivase sampatte, anāthapiṇḍiko vihārato āgantvā pucchi "tassa bhatikassa ajja uposathadivasabhāvo kenaci kathitoti. "na kathito sāmīti. "tenahissa sāyamāsaṃ pacathāti. Athassa patthodanaṃ paciṃsu. So taṃdivasaṃ araññe kammaṃ katvā sāyaṃ āgantvā, bhatte vaḍḍhetvā dinne, "../../bdpicture/chātosmīti sahasā abhuñjitvāva "aññesu divasesu imasmiṃ gehe `bhattaṃ detha sūpaṃ detha byañjanaṃ dethāti mahākolāhalaṃ hoti, ajja sabbe nissaddā nipajjiṃsu, mayhamevekassa āhāraṃ vaḍḍhayiṃsu: kinnu kho etanti cintetvā pucchi "avasesā bhuñjiṃsūti. "na bhuñjiṃsu tātāti. "kiṃ kāraṇāti. "imasmiṃ gehe uposathadivasesu sāyamāsaṃ na pacanti, sabbe uposathikā honti, antamaso thanapāyinopi dārake mukhaṃ vikkhāletvā catumadhuraṃ mukhe pakkhipāpetvā mahāseṭṭhī uposathike kāresi, gandhatelappadīpe jālante, khuddakamahallakadārakā sayanagatā dvattiṃsākāraṃ sajjhāyanti; tuyhaṃ pana uposathadivasabhāvaṃ kathetuṃ satiṃ na karimhā; tasmā taveva bhattaṃ pakkaṃ, bhuñjassu nanti. "sace idāni uposathikena bhavituṃ vaṭṭati, ahaṃpi bhaveyyanti āha. "idaṃ seṭṭhī jānātīti. "tenahi naṃ pucchathāti. Te gantvā seṭṭhiṃ pucchiṃsu. So evamāha "idāni abhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletvā uposathaṅgāni adhiṭṭhahanto upaḍḍhuposathakammaṃ labhissatīti. Itaro taṃ sutvā tathā akāsi. Tassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.

Sakaladivasaṃ kammaṃ katvā chātassa sarīre vātā kuppiṃsu. So yottena 1- udaraṃ bandhitvā yottakoṭiyaṃ gahetvā parivattati. Seṭṭhī taṃ pavattiṃ sutvā ukkāhi dhāriyamānāhi catumadhuraṃ gāhāpetvā tassa santikaṃ āgantvā "kiṃ tātāti pucchi. "sāmi vātā me kuppitāti. "tenahi uṭṭhāya idaṃ bhesajjaṃ khādāhīti. "tumhepi khādittha sāmīti. "amhākaṃ aphāsukaṃ natthi, tvaṃ khādāhīti. "sāmi uposathakammaṃ karonto sakalaṃ kātuṃ nāsakkhiṃ, upaḍḍhuposathakammaṃpi me vikalaṃ mā ahosīti na icchi. "mā evaṃ kari tātāti vuccamānopi anicchitvā, aruṇe uṭṭhahante, milātamālā viya kālaṃ katvā tasmiṃ nigrodharukkhe devatā hutvā nibbatti. Tasmā imamatthaṃ kathetvā "so seṭṭhī buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako, taṃ nissāya katassa upaḍḍhuposathakammassa nissandeneva sā sampatti mayā laddhāti āha. "buddhoti vacanaṃ sutvāva pañcasatā tāpasā uṭṭhāya devatāya añjaliṃ paggayha `buddhoti vadesīti, 2- "buddhoti vadāmīti tikkhattuṃ paṭijānāpetvā, "ghosopi kho eso dullabho lokasminti udānaṃ udānetvā, "devate anekesu kappasatasahassesu assutapubbaṃ saddaṃ tayā suṇāpitamhāti āhaṃsu. Athantevāsikā ācariyaṃ etadavocuṃ "tenahi satthu santikaṃ gacchāmāti. "tātā tayo seṭṭhino amhākaṃ bahupakārā, sve tesaṃ nivesane bhikkhaṃ gaṇhitvā tesampi ācikkhitvā gamissāma, adhivāsetha tātāti. Te adhivāsayiṃsu. Punadivase seṭṭhino @Footnote: 1. Sī. Yu. yottaṃ. 2. Sī. Yu. vadehīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.

Yāgubhattaṃ sampādetvā āsanāni paññāpetvā "ajja no ayyānaṃ āgamanadivasoti ñatvā paccuggamanaṃ katvā te ādāya nivesanaṃ gantvā nisīdāpetvā bhikkhaṃ adaṃsu. Te katabhattakiccā "mahāseṭṭhino mayaṃ gamissāmāti vadiṃsu. "nanu bhante tumhehi cattāro vassike māse amhākaṃ gahitā [?] paṭiññā; idāni kuhiṃ gacchathāti. "loke kira buddho uppanno, dhammo uppanno, saṅgho uppanno; tasmā satthu santikaṃ gamissāmāti. "kiṃ pana tassa satthu santikaṃ tumhākaññeva gantuṃ vaṭṭatīti. "aññesampi avāritaṃ āvusoti. "tenahi bhante āgametha, mayaṃpi parivacchaṃ katvā gacchāmāti. "tumhesu parivacchaṃ karontesu, amhākaṃ papañco hoti, mayaṃ purato gacchāma, tumhe pacchato āgaccheyyāthāti vatvā te puretaraṃ gantvā sammāsambuddhaṃ disvā abhitthavitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha nesaṃ satthā anupubbīkathaṃ kathetvā dhammaṃ desesi. Desanā- pariyosāne sabbe saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā pabbajjaṃ yācitvā "etha bhikkhavoti 1- vacanasamanantarameva iddhimayapattacīvaradharā vassasatikattherā viya ahesuṃ. Tepi kho tayo seṭṭhino pañcahi pañcahi sakaṭasatehi vatthacchādanasappimadhuphāṇitādīni dānupakaraṇāni ādāya sāvatthiṃ patvā jetavanaṃ pavisitvā satthāraṃ vanditvā dhammakathaṃ sutvā kathāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhāya aḍḍhamāsamattaṃ dānaṃ @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. ehi bhikkhu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.

Dadamānā satthu santike vasitvā kosambīgamanatthāya satthāraṃ yācitvā, satthārā paṭiññaṃ dadantena "suññāgāre kho gahapatayo tathāgatā abhiramantīti vutte, "aññātaṃ bhante, amhehi pahitasāsanenāgantuṃ vaṭṭatīti vatvā kosambiṃ gantvā ghosakaseṭṭhī ghositārāmaṃ kukkuṭaseṭṭhī kukkuṭārāmaṃ pāvārikaseṭṭhī pāvārikārāmanti tayo mahāvihāre kāretvā satthu āgamanatthāya sāsanaṃ pahiṇiṃsu. Satthā tesaṃ sāsanaṃ sutvā tattha agamāsi. Te paccuggantvā satthāraṃ vihāre pavesetvā "imaṃ vihāraṃ cātuddisassa buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa demīti tikkhattuṃ niyyādetvā vārena vārena paṭijagganti. Satthā devasikaṃ ekekasmiṃ vihāre vasati, yassa vihāre vuttho hoti, tasseva gharadvāre piṇḍāya carati. Tesaṃ pana tiṇṇaṃ seṭṭhīnaṃ upaṭṭhāko sumano nāma mālākāro ahosi. So te seṭṭhino evamāha "ahaṃ tumhākaṃ dīgharattaṃ upakārako, satthāraṃ bhojetukāmomhi; mayhaṃ ekadivasaṃ satthāraṃ dethāti. "tenahi bhaṇe sve bhojehīti. "sādhu sāmīti so satthāraṃ nimantetvā sakkāraṃ paṭiyādesi. Tadā rājā sāmāvatiyā devasikaṃ pupphamūle aṭṭha kahāpaṇe deti. Tassā khujjuttarā nāma dāsī sumanamālākārassa santikaṃ gantvā nibaddhaṃ pupphāni gaṇhāti. Atha naṃ tasmiṃ divase āgataṃ mālākāro āha "mayā satthā nimantito, ajja aggapupphehi satthāraṃ pūjessāmi; tiṭṭha tāva tvaṃ, parivesanāya sahāyikā hutvā dhammaṃ sutvā avasesāni pupphāni gahetvā gamissasīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.

Sā "sādhūti adhivāsesi. Sumano buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā anumodanakaraṇatthāya pattaṃ aggahesi. satthā anumodanadhammadesanaṃ ārabhi. Khujjuttarāpi satthu dhammakathaṃ suṇantīyeva sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sā aññesu divasesu cattāro kahāpaṇe attano gahetvā catūhi pupphāni gahetvā gacchati, taṃdivasaṃ aṭṭhahipi pupphāni gahetvā gatā. Atha naṃ sāmāvatī āha "kinnu kho amma amhākaṃ raññā dviguṇaṃ pupphamūlaṃ dinnanti. "no ayyeti. "atha kasmā bahūni pupphānīti. "aññesu divasesu ahaṃ cattāro kahāpaṇe attano gahetvā catūhi pupphāni āharāmīti. "ajja kasmā na gaṇhasīti. "sammāsambuddhassa dhammakathaṃ sutvā dhammassa adhigatattāti. Atha naṃ "are duṭṭhadāsi ettakaṃ kālaṃ tayā gahitakahāpaṇe me dehīti atajjetvā "amma tayā pītaṃ amataṃ amhepi pāyehīti vatvā, "tenahi maṃ nahāpehīti vutte, soḷasahi gandhodakaghaṭehi nahāpetvā dve maṭṭhasāṭake dāpesi. Sā ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā āsanaṃ paññāpetvā ekaṃ vījaniṃ āharāpetvā āsane nisīditvā citravījaniṃ 1- ādāya pañca mātugāmasatāni āmantetvā tāsaṃ satthārā desitaniyāmeneva dhammaṃ desesi. Tassā dhammakathaṃ sutvā tā sabbāpi sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Tā sabbāpi khujjuttaraṃ vanditvā "amma ajjato paṭṭhāya tvaṃ kiliṭṭhakammaṃ mā kari, amhākaṃ mātuṭṭhāne ca ācariyaṭṭhāne ca ṭhatvā satthu santikaṃ gantvā satthārā desitaṃ @Footnote: 1. Sī. vicittavījaniṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.

Dhammaṃ suṇitvā amhākaṃ kathehīti vadiṃsu. Sā tathā karontī aparabhāge tipiṭakadharā jātā. Atha naṃ satthā "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ dhammakathikānaṃ [1]- yadidaṃ khujjuttarāti etadagge 2- ṭhapesi. Tāpi kho pañcasatā itthiyo taṃ evamāhaṃsu "amma satthāraṃ passitukāmamha, taṃ no dassehi, gandhamālādīhi naṃ pūjessāmāti. "ayye rājakulaṃ nāma bhāriyaṃ, tumhe gahetvā bahi gantuṃ na sakkāti. "amma mā no nāsehi, dasseheva amhākaṃ satthāranti. "tenahi tumhākaṃ vasanagabbhānaṃ bhittīsu, yattakena oloketuṃ sakkā hoti, tattakaṃ chiddaṃ katvā gandhamālādīni āharāpetvā satthāraṃ tiṇṇaṃ seṭṭhīnaṃ gharadvāraṃ gacchantaṃ tumhe tesu tesu ṭhānesu ṭhatvā oloketha ceva hatthe pasāretvā vandatha ca pūjetha cāti. Tā tathā katvā satthāraṃ gacchantañceva āgacchantañca oloketvā vandiṃsu ceva pūjesuṃ ca. Athekadivasaṃ māgandiyā attano pāsādatalato nikkhamitvā caṅkamamānā tāsaṃ vasanaṭṭhānaṃ gantvā gabbhesu chiddaṃ disvā "idaṃ kinti pucchitvā, tāhi tassā satthari bandhāghātaṃ ajānantīhi "satthā imaṃ nagaraṃ āgato, mayaṃ ettha ṭhatvā satthāraṃ vandāma ceva pūjema cāti vutte, "āgato nāma imaṃ nagaraṃ samaṇo gotamo, idānissa kattabbaṃ jānissāmi, imāpi tassa upaṭṭhāyikā, imāsaṃpi kattabbaṃ jānissāmīti cintetvā gantvā rañño ārocesi "mahārāja sāmāvatīmissakānaṃ pañcasatānaṃ itthīnaṃ bahiddhā patthanā @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. bahussutānaṃ. 2. aṅ. eka. 20/34.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.

Atthi, katipāheneva te jīvitaṃ na bhavissatīti. rājā "na tā evarūpaṃ karissantīti na saddahi, puna vuttepi, na saddahiyeva. Atha naṃ, evaṃ tikkhattuṃ vuttepi, asaddahantaṃ "sace me na saddahasi, tāsaṃ vasanaṭṭhānaṃ gantvā upadhārehi mahārājāti āha. Rājā gantvā gabbhesu chiddaṃ disvā "idaṃ kinti pucchitvā, tasmiṃ atthe ārocite, tāsaṃ akujjhitvā kiñci avatvāva chiddāni pidahāpetvā sabbagabbhesu khuddacchiddakavātapānāni kāresi. Khuddacchiddakavātapānāni kira tasmiṃ kāle uppannāni. Māgandiyā tāsaṃ kiñci kātuṃ asakkuṇitvā "samaṇassa gotamasseva kattabbaṃ karissāmīti nāgarānaṃ lañcaṃ datvā "samaṇaṃ gotamaṃ antonagaraṃ pavisitvā carantaṃ dāsakammakaraporisehi saddhiṃ akkositvā paribhāsitvā palāpethāti. Micchādiṭṭhikā tīsu ratanesu appasannā antonagaraṃ paviṭṭhaṃ satthāraṃ anubandhitvā "corosi bālosi mūḷhosi oṭṭhosi goṇosi gadrabhosi nerayikosi tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti dasahi akkosavatthūhi akkosanti paribhāsanti. Taṃ sutvā āyasmā ānando satthāraṃ etadavoca "bhante ime nāgarā amhe akkosanti paribhāsanti, ito aññattha gacchāmāti. "kuhiṃ ānandāti. "aññaṃ nagaraṃ bhanteti. "tattha manussesu akkosantesu, puna kattha gamissāma ānandāti. "tatopi aññaṃ nagaraṃ bhanteti. "tattha manussesu akkosantesu, kuhiṃ gamissāmāti. "tato aññaṃ nagaraṃ bhanteti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.

"ānanda na evaṃ kātuṃ vaṭṭati; yattha adhikaraṇaṃ uppannaṃ, tattheva tasmiṃ vūpasante, aññattha gantuṃ vaṭṭati; ke pana te ānanda akkosantīti. "bhante dāsakammakare upādāya sabbe akkosantīti. "ahaṃ ānanda saṅgāmaṃ otiṇṇahatthisadiso, saṅgāmaṃ otiṇṇahatthino hi catūhi disāhi āgate sare sahituṃ bhāro, tatheva bahūhi dussīlehi kathitakathānaṃ sahanaṃ nāma mayhaṃ bhāroti vatvā attānaṃ ārabbha dhammaṃ desento imā nāgavagge tisso gāthā abhāsi "ahaṃ nāgova saṅgāme cāpato patitaṃ saraṃ ativākyaṃ titikkhissaṃ, dussīlo hi bahujjano. Dantaṃ nayanti samitiṃ, dantaṃ rājābhirūhati, danto seṭṭho manussesu, yotivākyaṃ titikkhati. Varamassatarā dantā, ājānīyā ca sindhavā kuñjarā ca mahānāgā, attadanto tato varanti. Dhammakathā sampattamahājanassa sātthikā ahosi. Evaṃ dhammaṃ desetvā "mā cintayittha ānanda, ete sattāhamattameva akkosissanti, aṭṭhame divase tuṇhī bhavissanti; buddhānaṃ hi uppannaṃ adhikaraṇaṃ sattāhato uttariṃ na gacchatīti. Māgandiyā satthāraṃ akkosāpetvā palāpetuṃ asakkontī "kinnu kho karissāmīti cintetvā "imā etassa upatthambhabhūtā, etāsaṃ byasanaṃ karissāmīti ekadivasaṃ rañño surāpānaṭṭhāne upaṭṭhānaṃ karontī cūḷapitu sāsanaṃ pahiṇi "attho me kira kukkuṭehi,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.

Aṭṭha matakukkuṭe aṭṭha sajīvakukkuṭe gahetvā āgacchatu, āgantvā ca pana sopāṇamatthake ṭhatvā āgatabhāvaṃ nivedetvā, `pavisatūti vuttepi, apavisitvā paṭhamaṃ aṭṭha sajīvakukkuṭe pahiṇatu, pacchā itareti, cūḷupaṭṭhākassa ca "mama vacanaṃ kareyyāsīti lañcaṃ adāsi. Māgandiyo āgantvā rañño nivedāpetvā, "pavisatūti vutte, "rañño āpānabhūmiṃ na pavisissāmīti āha. Itarā cūḷupaṭṭhākaṃ pahiṇi "gaccha tāta mama cūḷapitu santikanti. So gantvā tena dinne aṭṭha sajīvakukkuṭe ānetvā "deva purohitena paṇṇākāro pahitoti āha. Rājā "bhaddako vata no uttaribhaṅgo uppanno, ko nu kho paceyyāti āha. Māgandiyā "mahārāja sāmāvatīpamukhā pañcasatā itthiyo nikkammā vicaranti, tāsaṃ pesehi, tā pacitvā āharissantīti āha. Rājā "gaccha tāsaṃ datvā, aññassa kira hatthe adatvā sayameva māretvā pacantūti pesesi. Cūḷupaṭṭhāko "sādhu devāti gantvā tathā vatvā tāhi "mayaṃ pāṇātipātaṃ na karomāti paṭikkhitto āgantvā tamatthaṃ rañño ārocesi. Māgandiyā "diṭṭhaṃ te mahārāja, idāni tāsaṃ pāṇātipātassa karaṇaṃ vā akaraṇaṃ vā jānissasi, `samaṇassa gotamassa pacitvā pesentūti vadehi devāti āha. Rājā tathā vatvā pesesi. Itaro gahetvā gacchanto viya hutvā gantvā te kukkuṭe purohitassa datvā matakukkuṭe gahetvā tāsaṃ santikaṃ netvā "ime kira kukkuṭe pacitvā satthu santikaṃ pahiṇathāti āha. "āhara sāmi,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.

Idannāma amhākaṃ kiccanti paccuggantvā gaṇhiṃsu. So rañño santikaṃ āgantvā "kiṃ tātāti puṭṭho "samaṇassa gotamassa pacitvā pesethāti vuttamatteyeva, paṭimaggaṃ āgantvā gaṇhiṃsūti ācikkhi. Māgandiyā "passa mahārāja, na tā tumhādisānaṃ karonti; `bahiddhā patthanā tāsaṃ atthīti vutte, na saddahasīti āha. Rājā taṃ sutvāpi adhivāsetvā tuṇhīyeva ahosi. Māgandiyā "kinnu kho karissāmīti cintesi. Tadā pana rājā "sāmāvatiyā ca vāsuladattāya ca māgandiyāya cāti tissannaṃpi etāsaṃ pāsādatale vārena vārena sattāhaṃ vītināmeti. Atha "sve vā parasve 1- vā sāmāvatiyā pāsādatalaṃ gamissatīti ñatvā māgandiyā cūḷapitu sāsanaṃ pahiṇi "alagaddena kira me attho, dāṭhā uddharitvā ekaṃ sappaṃ pesetūti. So tathā katvā pesesi. Rājā attano gamanaṭṭhānaṃ hatthikantavīṇaṃ ādāyayeva gacchati. Tassā pokkhare ekaṃ chiddaṃ atthi. Māgandiyā tena chiddena sappaṃ pavesetvā chiddaṃ mālāgulena thakesi. Sappo dvīhatīhaṃ antovīṇāyameva ahosi. Māgandiyā rañño gamanadivase "ajja katarissā 2- pāsādaṃ gamissasi devāti pucchitvā, "sāmāvatiyāti vutte, "ajja mayā mahārāja amanāpo supino diṭṭho, na sakkā tattha gantuṃ devāti. "gacchāmevāti. Sā yāvatatiyaṃ vāretvā "evaṃ sante, ahaṃpi tumhehi saddhiṃ gamissāmīti vatvā nivattiyamānāpi anivattitvā @Footnote: 1. Yu. pare vā. 2. Sī. Yu. katarassā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.

"na jānāmi `kiṃ bhavissati' devāti raññā saddhiññeva agamāsi. Rājā sāmāvatīmissakāhi dinnāni vatthapupphagandhābharaṇāni dhāretvā subhojanaṃ bhuñjitvā vīṇaṃ ussīsake ṭhapetvā sayane nipajji. Māgandiyā aparāparaṃ vicarantī viya hutvā vīṇāchiddato pupphagulaṃ apanesi. Sappo dvīhatīhaṃ nirāhāro tena chiddena nikkhamitvā assasanto 1- phaṇaṃ katvā sayanapiṭṭhe nipajji. Māgandiyā taṃ disvā "deva sappoti 2- mahāsaddaṃ katvā rājānañca tā ca akkosantī "ayaṃ dandharājā alakkhiko mayhaṃ vacanaṃ na suṇāti, imāpi nissirikā dubbinītā, kinnāma rañño santikā na labhanti; kiṃ nu tumhe imasmiṃ mateyeva, sukhaṃ jīvissatha, jīvante, dukkhaṃ jīvatha; ajja mayā pāpasupino diṭṭho, `sāmāvatiyā pāsādaṃ gantuṃ na vaṭṭatīti viravantiyāpi me tayā saddo na suto devāti āha. Rājā sappaṃ disvā maraṇabhayatajjito "evarūpaṃpi nāma imaṃ karissanti; aho pāpāhaṃ imāsaṃ pāpabhāvaṃ ācikkhantiyāpi imissā vacanaṃ na saddahiṃ; paṭhamaṃ attano gabbhesu chiddāni katvā nisinnā, puna mayā pesite kukkuṭe paṭipahiṇiṃsu. Ajja sayane sappaṃ vissajjiṃsūti kodhena sampajjalito viya ahosi. Sāmāvatīpi pañcannaṃ itthīsatānaṃ ovādaṃ adāsi "ammā amhākaṃ aññaṃ paṭisaraṇaṃ natthi, narinde ca deviyā ca attani ca samameva mettacittaṃ pavattetha, mā kassaci kopaṃ karitthāti. Rājā sahassathāmaṃ siṅgadhanuṃ ādāya jiyaṃ pothetvā visapītaṃ saraṃ sannayhitvā @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. passanto. 2. Ma. taṃ disvā dhīdhī deva sappoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.

Sāmāvatiṃ pure katvā sabbā tā paṭipāṭiyā ṭhapāpetvā sāmāvatiyā ure saraṃ vissajjesi. So tassā mettānubhāvena paṭinivattitvā āgatamaggābhimukhova hutvā rañño hadayaṃ pavisanto viya aṭṭhāsi. Rājā cintesi "mayā khitto saro silaṃpi vijjhitvā gacchati, ākāse paṭihananaṭṭhānaṃpi natthi, atha panesa nivattitvā mama hadayābhimukho jāto; ayaṃ hi niccitto nissatto nijjīvo saropi etissā guṇaṃ jānāti, ahaṃ manussabhūtopi na jānāmīti. So dhanuṃ chaḍḍetvā añjaliṃ paggayha sāmāvatiyā pādamūle ukkuṭikaṃ nisīditvā imaṃ gāthamāha "sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā, sāmāvati maṃ tāyassu, tvañca me saraṇaṃ bhavāti. Sā tassa vacanaṃ sutvā "sādhu deva maṃ saraṇaṃ gacchāti avatvā "yamahaṃ mahārāja saraṇaṃ gatā, tameva tvampi saraṇaṃ gacchāti. Idaṃ vatvā sāmāvatī sammāsambuddhasāvikā "mā maṃ tvaṃ saraṇaṃ gaccha; yamahaṃ saraṇaṃ gatā, esa buddho mahārāja, esa buddho anuttaro, saraṇaṃ gaccha taṃ buddhaṃ; tvañca me saraṇaṃ bhavāti āha. Rājā tassā vacanaṃ sutvā "idānāhaṃ atirekataraṃ bhāyāmīti vatvā imaṃ gāthamāha "esa bhiyyo pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā, sāmāvati maṃ tāyassu, tvañca me saraṇaṃ bhavāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.

Atha naṃ sā purimanayeneva puna paṭikkhipitvā, "tenahi tañca saraṇaṃ gacchāmi satthārañca, varañca te dammīti vutte, "varo gahito hotu mahārājāti āha. So satthāraṃ upasaṅkamitvā saraṇaṃ gantvā nimantetvā bhikkhusaṅghassa sattāhaṃ dānaṃ 1- datvā sāmāvatiṃ āmantetvā "uṭṭhehi varaṃ gaṇhāhīti āha. "mahārāja mayhaṃ hiraññādīhi attho natthi, idaṃ pana me varaṃ dehi: tathā karohi, yathā satthā nibaddhaṃ pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ idhāgacchati; dhammaṃ suṇissāmāti. Rājā satthāraṃ vanditvā "bhante pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ nibaddhaṃ idhāgacchatha, sāmāvatīmissakā 2- `dhammaṃ suṇissāmāti vadantīti āha. "mahārāja buddhānaṃ nāma ekasmiṃ ṭhāne nibaddhaṃ gantuṃ na vaṭṭati; mahājano paccāsiṃsatīti. "tenahi bhante ekaṃ bhikkhuṃ āṇāpethāti. Satthā ānandattheraṃ āṇāpesi. So tato paṭṭhāya pañca bhikkhusatāni ādāya nibaddhaṃ rājakulaṃ gacchati. Tāpi deviyo nibaddhaṃ theraṃ saparivāraṃ bhojenti dhammaṃ suṇanti. Tā ekadivasaṃ therassa dhammakathaṃ sutvā pasīditvā pañcahi uttarāsaṅgasatehi dhammapūjaṃ akaṃsu. Ekeko uttarāsaṅgo pañcasatāni agghati. Tāsaṃ ekaṃ vatthaṃpi adisvā rājā pucchi "kuhiṃ uttarāsaṅgāti. "ayyassa no dinnāti. "tena sabbe gahitāti. "āma gahitāti. Rājā theraṃ upasaṅkamitvā tāhi uttarāsaṅgānaṃ dinnabhāvaṃ pucchitvā tāhi dinnabhāvañca therena gahitabhāvañca sutvā "nanu bhante atibahūni @Footnote: 1. Sī. Yu. mahādānaṃ. 2. Sī. Yu. sāmāvatīmissikā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.

Vatthāni, ettakehi kiṃ karissathāti pucchi. "amhākaṃ pahonakāni gaṇhitvā sesāni jiṇṇacīvarakānaṃ dassāmi mahārājāti. "te attano purāṇacīvarāni kiṃ karissantīti. "jiṇṇataracīvarakānaṃ dassantīti. "te attano jiṇṇacīvarāni kiṃ karissantīti. "paccattharaṇāni karissantīti. "purāṇapaccattharaṇāni kiṃ karissantīti. "bhummattharaṇāni karissantīti. "purāṇabhummattharaṇāni kiṃ karissantīti. "pādapuñchanāni karissanti mahārājāti. "purāṇapādapuñchanāni kiṃ karissantīti. "khaṇḍākhaṇḍikaṃ koṭṭetvā mattikāya madditvā bhittiṃ vilimpissantīti. "bhante ettakaṃ katvāpi ayyānaṃ dinnāni na nassantīti. "āma mahārājāti. Rājā pasanno aparāni pañca vatthasatāni āharāpetvā therassa pādamūle ṭhapāpesi. Thero kira pañcasagghanikāni vatthāni pañcasatabhāgena pādamūle ṭhapetvā dinnāni pañcasatakkhattuṃ labhi, sahassagghanikāni vatthāni sahassabhāgena pādamūle ṭhapetvā dinnāni sahassakkhattuṃ labhi, satasahassagghanikāni vatthāni satasahassabhāgena pādamūle ṭhapetvā dinnāni satasahassakkhattuṃ labhi. "ekaṃ dve tīṇi cattāri pañca dasātiādinā nayena laddhānaṃ pana gaṇanā nāma natthi. Tathāgate kira parinibbute, thero sakalajambudīpaṃ vicaritvā sabbavihāresu bhikkhūnaṃ attano santakāneva pattacīvarāni adāsi. Māgandiyā "yamahaṃ karomi, taṃ tathā ahutvā aññathāva hoti; kinnu kho karissāmīti cintetvā "attheso upāyoti, raññe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.

Uyyānakīḷaṃ gacchante, 1- cūḷapitu sāsanaṃ pahiṇi "sāmāvatiyā pāsādaṃ gantvā dussakoṭṭhāgāratelakoṭṭhāgārāni vivarāpetvā dussāni telacāṭīsu temetvā thambhe veṭhetvā tā sabbā ekato katvā dvāraṃ pidahitvā bahi yantakaṃ datvā daṇḍadīpakāhi gehe aggiṃ dadamāno otaritvā gacchatūti. So pāsādaṃ abhiruyha koṭṭhāgārāni vivarāpetvā vatthāni telacāṭīsu temetvā thambhe veṭhetumārabhi. Atha naṃ sāmāvatīpamukhā itthiyo "kiṃ etaṃ cūḷapitāti vadantiyo upasaṅkamiṃsu. "ammā rājā daḷhīkammatthāya ime thambhe telapilotikāhi veṭhāpeti, rājagehe nāma suyuttaduyuttaṃ dujjānaṃ, mā me santike hotha ammāti evaṃ vatvā tā āgatā gabbhe pavesetvā dvārāni pidahitvā bahi yantakaṃ datvā ādito paṭṭhāya aggiṃ dadanto otari. Sāmāvatī tāsaṃ ovādaṃ adāsi "amhākaṃ anamatagge saṃsāre vicarantīnaṃ evaṃ agginā jhāyamānānaṃ attabhāvānaṃ buddhañāṇenapi paricchedo na sukaro, appamattā hothāti. Tā, gehe jhāyante, vedanāpariggahakammaṭṭhānaṃ manasikarontiyo, kāci dutiyaphalaṃ, kāci tatiyaphalaṃ pāpuṇiṃsu; tena vuttaṃ "athakho sambahulā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā, yena bhagavā, tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ `idha bhante rañño udenassa uyyānagatassa antepuraṃ daḍḍhaṃ, pañca itthīsatāni @Footnote: 1. Sī. Yu. "attheso upāyoti uyyānakīḷaṃ gacchantī...

--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.

Kālakatāni sāmāvatīpamukhāni, tāsaṃ bhante upāsikānaṃ kā gati, ko abhisamparāyoti. `santettha Bhikkhave upāsikāyo sotāpannā, santi sakadāgāminiyo, santi anāgāminiyo, sabbā tā bhikkhave upāsikāyo anipphalā kālakatāti. Athakho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi `mohasambandhano loko bhabbarūpova dissati, upadhibandhano bālo tamasā parivārito sassatī viya khāyati, passato natthi kiñcananti. 1- Evañca pana vatvā "bhikkhave sattā nāma vaṭṭe vicarantā niccakālaṃ appamattā hutvā puññakammameva karonti, pamādino hutvā pāpakammaṃpi karonti; tasmā vaṭṭe vicarantā sukhaṃpi dukkhaṃpi anubhavantīti dhammaṃ desesi. Rājā "sāmāvatiyā gehaṃ kira jhāyatīti sutvā vegenāgacchantopi adaḍḍhaṃ 2- sampāpuṇituṃ nāsakkhi, āgantvā ca pana gehaṃ nibbāpetvā uppannabalavadomanasso amaccagaṇaparivuto nisīditvā sāmāvatiyā guṇe anussaranto "kassa nu kho idaṃ kammanti cintetvā "māgandiyāya kāritaṃ bhavissatīti ñatvā "tāsetvā pucchiyamānā na kathessati, saṇikaṃ upāyena pucchissāmīti cintetvā amacce āha "ambho ahaṃ ito pubbe uṭṭhāya samuṭṭhāya āsaṅkitaparisaṅkitova homi, sāmāvatī me niccaṃ otārameva gavesati, sā kālakatā; idāni pana me cittaṃ nibbutaṃ @Footnote: 1. khu. u. 25/205. 2. Sī. Yu. adaḍḍhe.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.

Bhavissati, sukhena vasituṃ labhissāmīti. "kena nu kho deva idaṃ kammaṃ katanti. "mayi sinehena kenaci kataṃ bhavissatīti. Māgandiyā samīpe ṭhitā taṃ sutvā "añño koci kātuṃ na sakkhissati, mayā kataṃ, deva ahaṃ cūḷapitaraṃ āṇāpetvā kāresinti āha. Rājā "taṃ ṭhapetvā añño mayi sinehasatto nāma natthi, pasannosmi, varaṃ te dammi devi, tvaṃ attano ñātigaṇaṃ pakkosāpehīti. Sā ñātakānaṃ sāsanaṃ pahiṇi "rājā mama pasanno varaṃ deti, sīghaṃ āgacchatūti. Rājā āgatāgatānaṃ mahantaṃ sakkāraṃ kāresi. Taṃ disvā 1- tassā aññātakāpi lañcaṃ datvā "mayaṃ māgandiyāya ñātakāti āgacchiṃsu. Rājā te sabbe gāhāpetvā rājaṅgaṇe nābhippamāṇe āvāṭe khanāpetvā te tattha nisīdāpetvā paṃsuṃ pūretvā upari palālaṃ vikīrāpetvā aggiṃ dāpesi, cammassa daḍḍhakāle ayanaṅgalehi kasāpetvā khaṇḍākhaṇḍaṃ hīrāhīraṃ kāresi. Māgandiyāya sarīratopi tikhiṇeneva satthena ghanaghanaṭṭhānesu maṃsaṃ uppāṭetvā telena pakkaṃ uddhanaṃ āropetvā pūve viya pacāpetvā tameva khādāpesi. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "ananucchavikaṃ vata āvuso evarūpāya saddhāsampannāya upāsikāya evarūpaṃ maraṇanti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave imasmiṃ attabhāve sāmāvatīpamukhānaṃ itthīnaṃ etaṃ ayuttaṃ, pubbe katakammassa @Footnote: 1. Yu. sutvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.

Pana yuttameva etāhi laddhanti vatvā, "kiṃ bhante etāhi pubbe kataṃ, ācikkhatha noti tehi yācito atītaṃ āhari: atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente, rājagehe nibaddhaṃ aṭṭha paccekabuddhā bhuñjanti. Pañcasatā itthiyo te upaṭṭhahanti. Tesu satta paccekabuddhā himavantaṃ gacchanti; eko, nadītīre ekaṃ tiṇagahanaṃ atthi, jhānaṃ samāpajjitvā nisīdi. Athekadivasaṃ rājā, paccekabuddhesu gatesu, tā itthiyo ādāya nadiyaṃ udakakīḷaṃ kīḷituṃ gato. Tattha tā itthiyo divasabhāgaṃ udakaṃ kīḷitvā uttaritvā sītapīḷitāva aggiṃ visibbetukāmā "amhākaṃ aggikaraṇaṭṭhānaṃ olokeyyāthāti aparāparaṃ vicarantiyo taṃ tiṇagahanaṃ disvā "tiṇarāsīti saññāya parivāretvā ṭhitā aggiṃ adaṃsu, tiṇesu jhāyitvā patantesu, paccekabuddhaṃ disvā "naṭṭhamha naṭṭhamha, rañño paccekabuddho jhāyati, rājā ñatvā amhe nāsessati, sudaḍḍhaṃ naṃ karissāmāti sabbā ito cito ca dārūni āharitvā tassa upari rāsiṃ kariṃsu. Mahā dārurāsi ahosi. Atha naṃ ālimpetvā "idāni jhāyissatīti saññāya pakkamiṃsu. Tā paṭhamaṃ asañcetanikā hutvā idāni kammunā bajjhiṃsu, paccekabuddhaṃ pana antosamāpattiyaṃ sakaṭasahassadārūni āharitvā ālimapentāpi usumākāramattaṃpi kātuṃ 1- na sakkonti. Tasmā so sattame divase uṭṭhāya yathāsukhaṃ agamāsi. Tā tassa kammassa katattā bahūni vassasahassāni niraye pacitvā @Footnote: 1. Yu. gahetuṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.

Tasseva kammassa vipākāvasesena attabhāvasate imināva niyāmena gehe jhāyamāne jhāyiṃsu. Idaṃ etāsaṃ pubbakammanti. Evaṃ vutte, bhikkhū satthāraṃ pucchiṃsu "khujjuttarā pana bhante kena kammena khujjā jātā, kena mahāpaññā, kena sotāpattiphalaṃ adhigatā, kena paresaṃ pesanakārikā jātāti. "bhikkhave tasseva rañño bārāṇasiyaṃ rajjaṃ karaṇakāle sveva paccekabuddho thokaṃ khujjadhātuko ahosi. Athekā upaṭṭhāyikā itthī kambalaṃ pārupitvā suvaṇṇasarakaṃ gahetvā `amhākaṃ paccekabuddho evañca evañca vicaratīti khujjā hutvā tassa vicaraṇākāraṃ dassesi. Tassa nissandena khujjā jātā. Te pana paccekabuddhe paṭhamadivase rājā gehe nisīdāpetvā patte gāhāpetvā pāyāsassa pūretvā dāpesi, uṇhapāyāsassa pūre patte paccekabuddhā parivattetvā parivattetvā gaṇhanti. Sā itthī te tathā karonte disvā attano santakāni aṭṭha dantavalayāni datvā `idha ṭhapetvā gaṇhathāti āha. Te tathā katvā taṃ olokesuṃ. Sā tesaṃ adhippāyaṃ ñatvā `natthi bhante amhākaṃ etehi attho, tumhākaññeva tāni pariccattāni, gahetvā gacchathāti āha. Te gahetvā nandamūlakapabbhāraṃ agamaṃsu. Ajjapi tāni valayāni arogāneva. Sā tassa kammassa nissandena idāni tipiṭakadharā mahāpaññā jātā. Paccekabuddhānaṃ kataupaṭṭhānanissandena sotāpattiphalaṃ pattā. Idamassā buddhantare pubbakammaṃ. Kassapasammāsambuddhassa kāle pana ekā bārāṇasīseṭṭhino dhītā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.

Vaḍḍhamānakacchāyāya ādāsaṃ gahetvā attānaṃ alaṅkarontī nisīdi. Athassā vissāsikā ekā khīṇāsavā bhikkhunī taṃ daṭṭhuṃ agamāsi. Bhikkhuniyo hi khīṇāsavāpi sāyaṇhasamaye upaṭṭhākakulāni daṭṭhukāmā honti. Tasmiṃ pana khaṇe seṭṭhidhītāya santike kāci pesanakārikā natthi. Sā "vandāmi ayye etaṃ tāva me pasādhanapeḷikaṃ gahetvā dethāti āha. Therī cintesi "sacassā imaṃ gaṇhitvā na dassāmi, mayi āghātaṃ katvā niraye nibbattissati; sace pana dassāmi, parassa pesanakārikā hutvā nibbattissati; nirayasantāpato kho pana parassa pesanabhāvova seyyoti. Sā anudayaṃ paṭicca taṃ gahetvā tassā adāsi. Tassa kammassa nissandena paresaṃ pesanakārikā jātāti. Punekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "sāmāvatīpamukhā pañcasatā itthiyo gehe agginā jhāyiṃsu, māgandiyāya ñātakā upari palālaggiṃ datvā ayanaṅgalehi bhinnā, māgandiyā pakkuṭṭhitatelena 1- pakkā, ke nu kho ettha jīvanti nāma, ke matā nāmāti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave yekeci pamattā, te vassasataṃ jīvantāpi matāyeva nāma; ye appamattā, te matāpi jīvantiyeva; tasmā māgandiyā jīvantīpi matāpi matāyeva nāma, sāmāvatīpamukhā pañcasatā itthiyo matāpi jīvantiyeva nāma; na hi bhikkhave appamattā maranti nāmāti vatvā imā gāthā abhāsi @Footnote: 1. Sī. Yu. pakkuṭṭhitatele.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.

"appamādo amataṃpadaṃ, pamādo maccuno padaṃ; appamattā na mīyanti; ye pamattā, yathā matā; etaṃ visesato ñatvā appamādamhi paṇḍitā appamāde pamodanti ariyānaṃ gocare ratā; te jhāyino sātatikā niccaṃ daḷhaparakkamā phusanti dhīrā nibbānaṃ yogakkhemaṃ anuttaranti. Tattha appamādoti: padaṃ mahantaṃ atthaṃ dīpeti mahantaṃ atthaṃ gahetvā tiṭṭhati. Sakalaṃpi hi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ āharitvā kathiyamānaṃ appamādameva otarati, tena vuttaṃ "seyyathāpi bhikkhave yāni kānici jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti, hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ, mahantattena; evameva kho bhikkhave yekeci kusalā dhammā, sabbete appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ 1- aggamakkhāyatīti. 2- So panesa atthato satiyā avippavāso nāma, niccaṃ upaṭṭhitāya satiyā cetaṃ nāmaṃ. Amataṃpadanti: amataṃ vuccati nibbānaṃ, tañhi ajātattā na jīyati, na mīyati, tasmā amatanti vuccati; pajjanti imināti padaṃ, amataṃ pāpuṇantīti attho; amatassa padaṃ amataṃpadaṃ, amatassa adhigamupāyoti vuttaṃ hoti. Pamādoti: pamajjanabhāvo. Muṭṭhasaccasaṅkhātassa satiyā vossaggassetaṃ nāmaṃ. Maccunoti: maraṇassa. padanti: upāyo @Footnote: 1. atirekaṃ maṇñe. 2. mahāvāra. 19/65.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.

Maggo. Pamatto hi jātiṃ nātivattati, jātopi jīyati ceva mīyati cāti pamādo maccuno padannāma hoti maraṇaṃ upaneti. Appamattā na mīyantīti: satiyā samannāgatā hi appamattā "na maranti ajarāmarā hontīti na sallakkhetabbā, na hi koci satto ajarāmaro nāma atthi; pamattassa pana vaṭṭannāma na paricchinnaṃ; appamattassa paricchinnaṃ; tasmā pamattā jātiādīhi aparimuttattā jīvantāpi matāyeva nāma, appamattā pana appamādalakkhaṇaṃ vaḍḍhetvā khippaṃ maggaphalāni sacchikatvā dutiyatatiyaattabhāvesu na nibbattanti; tasmā te jīvantāpi matāpi na mīyantiyeva nāma. Ye pamattā yathā matāti: ye pana sattā pamattā, te pamādamaraṇena matattā yathā jīvitindriyupacchedena matā dārukkhandhasadisā apagataviññāṇā tatheva honti; tesaṃpi hi matānaṃ viya gahaṭṭhānaṃ tāva "dānaṃ dassāma sīlaṃ rakkhissāma uposathakammaṃ karissāmāti ekacittaṃpi na uppajjati, pabbajitānaṃpi "ācariyupajjhāya- vattādīni pūressāma dhūtaṅgāni samādayissāma bhāvanaṃ vaḍḍhessāmāti ekacittaṃpi na uppajjati, matena te kiṃnānākaraṇāva honti; tena vuttaṃ "ye pamattā yathā matāti. Etaṃ visesato ñatvāti: pamattassa vaṭṭato nissaraṇaṃ natthi, appamattassa atthīti etaṃ visesato jānitvā. "ke pana etaṃ visesaṃ jānantīti. Appamādamhi paṇḍitāti: ye paṇḍitā medhāvino sappaññā attano appamāde ṭhatvā appamādaṃ vaḍḍhenti, te

--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.

Etaṃ visesakāraṇaṃ jānanti. Appamāde pamodantīti; te evaṃ ñatvā tasmiṃ attano appamāde pamodanti pahaṃsitamukhā tuṭṭhapahaṭṭhā honti. Ariyānaṃ gocare ratāti: te evaṃ appamāde pamodantā taṃ appamādaṃ vaḍḍhitvā ariyānaṃ buddhapaccekabuddhasāvakānaṃ gocarasaṅkhāte catusatipaṭṭhānādibhede sattattiṃsabodhipakkhiyadhamme navavidhe lokuttaradhamme ca ratā abhiratā hontīti attho. Te jhāyinoti: te appamattā paṇḍitā "aṭṭhasamāpattisaṅkhātena ārammaṇūpanijjhānena vipassanāmaggaphalasaṅkhātena lakkhaṇūpanijjhānena cāti dubbidhenapi jhānena jhāyino. Sātatikāti: abhinikkhamanato paṭṭhāya yāva arahattappattā satataṃ pavattakāyikacetasikaviriyā. Niccaṃ daḷhaparakkamāti yantaṃ purisatthāmena purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā viriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatīti evarūpena viriyena antarā anosakkitvā niccaṃ pavattena daḷhena parakkamena samannāgatā. Phusantīti: ettha dve phusanā ñāṇaphusanā vipākaphusanā. Tattha cattāro maggā ñāṇaphusanā nāma. Cattāri phalāni vipākaphusanā nāma. Tesu idha vipākaphusanā adhippetā. Ariyaphalena nibbānaṃ sacchikarontā dhīrā paṇḍitā vipākaphusanāya nibbānaṃ sacchikaronti. Yogakkhemaṃ anuttaranti: ye cattāro yogā mahājanaṃ vaṭṭe osīdāpenti, tehi khemaṃ nibbhayaṃ sabbehi lokiyalotuttaradhammehi seṭṭhattā anuttaranti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.

Desanāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Desanā mahājanassa sātthikā jātāti. Sāmāvatīvatthu. ------------ 2. Kumbhaghosakavatthu. (16) "uṭṭhānavatoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto kumbhaghosakaseṭṭhiṃ ārabbha kathesi. Rājagahanagarasmiṃ hi rājagahaseṭṭhino gehe ahivātakarogo uppajjati. Tasmiṃ uppanne, makkhikaṃ ādiṃ katvā yāva gāvo paṭhamaṃ tiracchānagatā maranti, tato dāsakammakarā, sabbapacchā gehasāmikā; tasmā so rogo sabbapacchā seṭṭhiñca bhariyañca gaṇhi. Te rogaphuṭṭhā puttaṃ santike ṭhitaṃ oloketvā assupuṇṇehi nettehi taṃ āhaṃsu "tāta imasmiṃ kira roge uppanne, bhittiṃ bhinditvā palātā jīvitaṃ labhanti, tvaṃ amhe anoloketvā yathā tathā palāyitvā jīvanto punāgantvā, amhākaṃ asukaṭṭhāne cattāḷīsa dhanakoṭiyo nidahitvā ṭhapitā, tā uddharitvā jīvitaṃ kappeyyāsīti. So tesaṃ vacanaṃ sutvā rodamāno mātāpitaro vanditvā maraṇabhayabhīto bhittiṃ bhinditvā palāyitvā pabbatagahanaṃ gantvā dvādasa vassāni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.

Tattha vasitvā mātāpituvasanaṭṭhānaṃ 1- paccāgacchi. 2- Atha naṃ daharakāle gantvā paruḷhakesamassukāle āgatattā na koci sañjāni. So mātāpitūhi dinnasaññāvasena dhanaṭṭhānaṃ gantvā dhanassa arogabhāvaṃ ñatvā cintesi "maṃ na koci sañjānāti, sacāhaṃ dhanaṃ uddharitvā valañjissāmi, "ekena duggatena nidhi uddharitoti maṃ gahetvā viheṭheyyuṃ; yannūnāhaṃ bhatiṃ katvā jīveyyanti, athekaṃ pilotikaṃ nivāsetvā "atthi koci bhatikena atthikoti pucchanto bhatakavīthiṃ pāpuṇi. Atha naṃ bhatakā disvā "sace amhākaṃ ekaṃ kammaṃ karissasi, bhattavetanaṃ dassāmāti āhaṃsu. "kiṃ kammaṃ nāmāti. "pabodhanacodanakammaṃ: sace ussahasi; pātova uṭṭhāya "tātā uṭṭhahatha sakaṭāni sannayhatha, goṇe yojetha, hatthiassādīnaṃ tiṇatthāya gamanavelāyaṃ, ammā tumhepi uṭṭhahatha yāguṃ pacatha bhattaṃ pacathāti vicaritvā ārocehīti. So "sādhūti sampaṭicchi. Athassa santike vasanatthāya ekaṃ gharaṃ adaṃsu. So devasikaṃ taṃ kammaṃ akāsi. Athassa ekadivasaṃ rājā bimbisāro saddamassosi. So pana sabbaravaññū 3- ahosi; tasmā "mahādhanassa purisasseso saddoti āha. Athassa santike ṭhitā ekā paricārikā "rājā yaṃ vā taṃ vā na kathessati, imaṃ mayā ñātuṃ vaṭṭatīti cintetvā "gaccha tāta etaṃ 4- jānāhīti ekaṃ purisaṃ pahiṇi. So vegena gantvā taṃ disvā @Footnote: 1. Sī. Yu. `mātāpituvasanaṭṭhānanti natthi. 2. Sī. Yu. pacchāgacchi. @3. Ma. sabbarudaññū. 4. Sī. Ma. tāva etaṃ. Yu. tāva evaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.

Āgantvā "eko bhatakānaṃ bhatikārako kapaṇamanusso esoti ārocesi. Rājā tassa vacanaṃ sutvā tuṇhī hutvā dutiyadivasepi tatiyadivasepi tassa saddaṃ sutvā tathevāha. Sāpi paricārikā tatheva cintetvā punappunaṃ pesetvā, "kapaṇamanussoti vutte, cintesi "rājā `kapaṇamanusso esoti vacanaṃ sutvāpi na saddahati, punappunaṃ `mahādhanassa purisasseso saddoti vadati; bhavitabbamettha kāraṇena; yathāsabhāvato etaṃ ñātuṃ vaṭṭatīti. Sā rājānaṃ āha "deva ahaṃ sahassaṃ labhamānā dhītaraṃ ādāya gantvā etaṃ dhanaṃ rājakulaṃ pavesessāmīti. Rājā tassā sahassaṃ dāpesi. Sā taṃ gahetvā dhītaraṃ ekaṃ malīnadhātukaṃ vatthaṃ nivāsetvā tāya saddhiṃ rājagehato nikkhamitvā maggapaṭipannā 1- viya bhatakavīthiṃ gantvā ekaṃ gharaṃ pavisitvā "amma mayaṃ maggapaṭipannā ekāhadvīhaṃ idha vissamitvā gamissāmāti āha. "amma bahūni gharamānusakāni, na sakkā idha vasituṃ, etaṃ kumbhaghosakassa gehaṃ tucchaṃ, tattha gacchathāti. Sā tattha gantvā "sāmi mayaṃ maggikā ekāhadvīhaṃ idha vasissāmāti vatvā tena punappunaṃ paṭikkhittāpi "sāmi ajjekadivasamattaṃ vasitvā pātova gamissāmāti nikkhamituṃ na icchi. Sā tattheva vasitvā punadivase tassa araññagamanavelāya "sāmi tava nivāpaṃ datvā yāhi, ahante 2- pacissāmīti vatvā, "alaṃ ahameva pacitvā bhuñjissāmīti vutte, @Footnote: 1. porāṇapotthake "maggā paṭipannāti dissati. 2. Sī. Ma. āhāraṃ te.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.

Punappunaṃ nibandhitvā, tena dinne gahitamattakeyeva 1- katvā antarāpaṇato bhojanāni ceva parisuddhataṇḍulādīni ca āharāpetvā rājakule pacananiyāmena suparisuddhaṃ odanaṃ sādhurasāni ca dve tīṇi sūpabyañjanāni pacitvā tassa araññato āgatassa adāsi. Atha naṃ bhuñjitvā muducittataṃ āpannaṃ ñatvā "sāmi kilantamha ekāhadvīhaṃ idheva homāti āha. So "sādhūti sampaṭicchi. Athassa sāyampi punadivasepi madhurabhattaṃ pacitvā adāsi. muducittañcassa ñatvā "sāmi katipāhaṃ idheva vasissāmāti tattha vasamānā tikhiṇena satthena tassa mañcaṭṭhānaṃ 2- heṭṭhāaṭaniyaṃ tahaṃ tahaṃ chindi. Mañco, tasmiṃ āgantvā nisinnamatteyeva, heṭṭhā olambi. So "kasmā ayaṃ mañco evaṃ chijjitvā gatoti āha. "sāmi daharadārake nivāretuṃ na sakkomi, āgantvā ettheva sannipatantīti. "amma idaṃ me dukkhaṃ tumhe nissāya jātaṃ, ahañhi pubbe katthaci gacchanto dvāraṃ pidahitvā gacchāmīti. "kiṃ karomi tāta, vāretuṃ na sakkomīti. Sā imināva niyāmena dve tayo divase chinditvā tena ujjhāyitvā khīyitvā vuccamānāpi tatheva vatvā puna ekadverajjuke ṭhapetvā sese chindi. Taṃdivasaṃ tasmiṃ nisinnamatteyeva, sabbaṃ ṭhānaṃ bhūmiyaṃ pati. Sīsaṃ jannukehi saddhiṃ ekato ahosi. So uṭṭhāya "kiṃ karomi, idāni kuhiṃ gamissāmi, nipajjanamañcassāpi tumhehi assāmiko katomhīti āha. "tāta kiṃ karomi, paṭivissakadārake vāretuṃ @Footnote: 1. tena dinnaṃ gahitamattakaṃyevāti yuttataraṃ. 2. Ma. mañcavāṇaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.

Na sakkomi, hotu, mā cintayi, imāya velāya kuhiṃ gamissasīti dhītaraṃ āmantetvā "amma tava bhātikassa nipajjanokāsaṃ karohīti āha. Sā ekapasse sayitvā "idhāgaccha sāmīti āha. Itarāpi naṃ "gaccha tāta bhaginiyā saddhiṃ nipajjāti vadeti. 1- So tāya saddhiṃ ekamañce nipajjitvā taṃdivasaññeva santhavamakāsi. Kumārikā parodi. Atha naṃ mātā pucchi "kiṃ amma rodasīti. "amma idannāma jātanti. "hotu amma, kiṃ sakkā kātuṃ, tayāpi ekaṃ bhattāraṃ, imināpi ekaṃ pādaparicārikaṃ laddhuṃ vaṭṭatīti taṃ jāmātaraṃ akāsi. Te samaggasaṃvāsaṃ vasiṃsu. Sā katipāhaccayena rañño sāsanaṃ pesesi "bhatakavīthiyaṃ chaṇaṃ karontu, yassa pana ghare chaṇo na karīyati, tassa ettako nāma daṇḍoti ghosanaṃ kāretu devāti. Rājā tathā kāresi. atha naṃ sassu āha "tāta bhatakavīthiyaṃ rājāṇāya chaṇo kattabbova jāto, kiṃ karomāti. "amma ahaṃ bhatiṃ karontopi jīvituṃ na sakkomi, kiṃ karissāmīti. "tāta gharāvāsaṃ vasantā nāma iṇaṃpi gaṇhanti, rañño āṇā akātuṃ na labbhā, iṇato nāma yena kenaci upāyena muccituṃ sakkā, gaccha tāta kutoci ekaṃ vā dve kahāpaṇe āharāti. So ujjhāyanto khīyanto gantvā cattāḷīsakoṭidhanaṭṭhānato ekameva kahāpaṇaṃ āharati. 2- Sā taṃ kahāpaṇaṃ rañño pesetvā attano kahāpaṇena chaṇaṃ katvā puna katipāhaccayena tatheva sāsanaṃ pahiṇi. @Footnote: 1. Sī. Yu. vadesi. 2. Sī. Ma. Yu. āhari.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.

Puna rājā "../../bdpicture/chaṇaṃ karontu, akarontānaṃ ettako daṇḍoti āṇāpesi. Punapi so tāya tatheva vatvā nippīḷiyamāno gantvā tayo kahāpaṇe āhari. 1- Sā tepi kahāpaṇe rañño pesetvā puna katipāhaccayena sāsanaṃ pahiṇi "idāni purise pesetvā imaṃ pakkosāpetūti. Rājā pesesi. Purisā tattha gantvā "kumbhaghosako nāma kataroti pucchitvā pariyesantā taṃ disvā "ehi ambho, rājā taṃ pakkosatīti āhaṃsu. So bhīto "na maṃ rājā jānātītiādīni vatvā gantuṃ na icchi. Atha naṃ balakkārena hatthādīsu gahetvā ākaḍḍhiṃsu. Sā itthī te disvā "are dubbinītā tumhe mama jāmātaraṃ hatthādīsu gahetuṃ ananucchavikāti tajjetvā "ehi tāta, mā bhāyi, rājānaṃ disvā tava hatthādigāhakānaṃ hattheyeva chindāpessāmīti dhītaraṃ ādāya purato gantvā rājagehaṃ patvā vesaṃ parivattetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Itarampi parikaḍḍhitvā ānayiṃsuyeva. Atha naṃ vanditvā ṭhitaṃ rājā āha "tvaṃ kumbhaghosako nāmāti. "āma devāti. "kiṃkāraṇā mahādhanaṃ vañcetvā khādasīti. "kuto me deva dhanaṃ, bhatiṃ katvā jīvāmīti. "mā evaṃ kari, kiṃ amhe vañcesīti. "na vañcemi deva, natthi me dhananti. Athassa rājā te kahāpaṇe dassetvā "ime kahāpaṇā kassāti āha. So sañjānitvā "aho naṭṭhomhi; 2- kathaṃ nu kho ime rañño hatthaṃ pattāti ito cito ca olokento @Footnote: 1. Yu. āharitvā adāsi. 2. Sī. Yu. aho hatomhi. Ma. aho bālomhi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.

Tā dvepi maṇḍitapasādhitā gabbhadvāramūle ṭhitā disvā "bhāriyaṃ vatidaṃ kammaṃ, imāhi raññā payojitāhi bhavitabbanti cintesi. Atha naṃ rājā "vadehi bho kasmā evaṃ karosīti āha. "nissayo me natthi devāti. "mādiso nissayo na vaṭṭatīti. "kalyāṇaṃ deva, sace me devo nissayo hotīti. "homi bho, kittakaṃ te dhananti. "cattāḷīsa koṭiyo devāti. "kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti. "sakaṭāni devāti. Rājā anekasatāni sakaṭāni yojāpetvā pahiṇitvā taṃ dhanaṃ āharāpetvā rājaṅgaṇe rāsiṃ kāretvā rājagahavāsino sannipātāpetvā "atthi kassaci imasmiṃ nagare ettakaṃ dhananti pucchitvā, "natthi devāti, "kiṃ panassa kātuṃ vaṭṭatīti, "sakkāraṃ tassa devāti vutte, mahantena sakkārena taṃ seṭṭhiṭṭhāne ṭhapetvā tassā dhītaraṃ tassa datvā tena saddhiṃ satthu santikaṃ gantvā vanditvā "bhante passathimaṃ purisaṃ, evarūpo dhītimā nāma natthi, cattāḷīsakoṭivibhavo hontopi ubbillāvitākāraṃ vā asmimānamattaṃ vā na karoti, kapaṇo viya pilotikaṃ nivāsetvā bhatakavīthiyaṃ bhatiṃ katvā jīvanto mayā iminā nāma upāyena ñāto, jānitvā ca pana pakkosāpetvā sadhanabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā taṃ dhanaṃ āharāpetvā seṭṭhiṭṭhāne ṭhapito, dhītāpissa 1- mayā dinnā; bhante mayā evarūpo dhītimā na diṭṭhapubboti āha. Taṃ sutvā satthā "evaṃ jīvantassa jīvitaṃ dhammikajīvitaṃ nāma mahārāja; corikādikammaṃ pana idha loke @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. dhītā cassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.

Ceva pīḷeti hiṃseti, paraloke ca, tatonidānaṃ sukhaṃ nāma natthi; purisassa hi dhanapārijuññakāle bhatiṃ vā kasiṃ vā katvā jīvitameva dhammikajīvitannāma; evarūpassa hi viriyasampannassa satisampannassa kāyavācādīhi parisuddhakammassa paññāya nisammakārino kāyādīhi saññatassa dhammajīvitaṃ jīvantassa satiavippavāse ṭhitassa issariyā vaḍḍhantiyevāti 1- vatvā imaṃ gāthamāha "uṭṭhānavato satīmato sucikammassa nisammakārino saññatassa ca dhammajīvino appamattassa yasobhivaḍḍhatīti. Tattha uṭṭhānavatoti: uṭṭhānaviriyavantassa. Satīmatoti: satisampannassa. Sucikammassāti: niddosehi niraparādhehi kāyakammādīhi samannāgatassa. Nisammakārinoti: "evañce bhavissati, evaṃ karissāmīti vā "imasmiṃ kamme evaṃ kate, idannāma bhavissatīti vā evaṃ nidānaṃ sallakkhetvā rogatikicchanaṃ viya sabbakammāni nisāmetvā upadhāretvā karontassa. Saññatassāti: kāyādīhi saññatassa nicchiddassa. Dhammajīvinoti: āgārikassa tulākuṭādīni vajjetvā kasigorakkhādīhi anāgārikassa vejjakammadūtakammādīni vajjetvā dhammena samena bhikkhācariyā 2- jīvitaṃ 3- kappentassa. Appamattassāti: avippavutthasatino. Yasobhivaḍḍhatīti: issariyabhogasammānasaṅkhāto ceva @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. issariyaṃ vaḍḍhatiyevāti. @2. Sī. Ma. bhikkhācariyāYu. 3. Sī. jīvikaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.

Kittivaṇṇabhaṇanasaṅkhāto ca yaso vaḍḍhatīti. Gāthāpariyosāne kumbhaghosako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Aññepi bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Evaṃ mahājanassa sātthikā desanā jātāti. Kumbhaghosakavatthu. ----------- 3. Cūḷapanthakattheravatthu. (17) "uṭṭhānenappamādenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto cūḷapanthakattheraṃ ārabbha kathesi. Rājagahe kira dhanaseṭṭhikulassa dhītā vayappattakāle mātāpitūhi sattabhūmikassa pāsādassa uparitale ativiya rakkhiyamānā yobbanamadamattatāya purisalolā hutvā attano dāseneva saddhiṃ santhavaṃ katvā "aññepi me 1- idaṃ kammaṃ jāneyyunti bhītā evamāha "amhehi imasmiṃ ṭhāne na sakkā vasituṃ, sace mama mātāpitaro imaṃ dosaṃ jānissanti, khaṇḍākhaṇḍikaṃ maṃ 2- karissanti; videsaṃ gantvā vasissāmāti. Te gehe hatthasāraṃ gahetvā uttarena dvārena nikkhamitvā "yattha vā tattha vā aññehi ajānanaṭṭhānaṃ gantvā vasissāmāti ubhopi agamaṃsu. @Footnote: 1. Sī. no. 2. khaṇḍākhaṇḍike no [?].

--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.

Tesaṃ ekasmiṃ ṭhāne vasantānaṃ saṃvāsamanvāya tassā kucchismiṃ gabbho patiṭṭhāsi. Sā gabbhaparipākamāgamma tena saddhiṃ mantesi "gabbho me paripākaṃ gato, ñātibandhuvirahite ṭhāne gabbhavuṭṭhānaṃ nāma ubhinnaṃpi amhākaṃ dukkhāvahaṃ, kulagehameva gacchāmāti. So "sacāhaṃ tattha gamissāmi, jīvitaṃ me natthīti bhayena "ajja gacchāma sve gacchāmāti divase atikkāmesi. Sā cintesi "ayaṃ bālo attano dosamahantatāya gantuṃ na ussahati, mātāpitaro nāma ekantahitāva, ayaṃ gacchatu vā mā vā, ahaṃ gamissāmīti. Sā, tasmiṃ gehā nikkhante, gehaparikkhāraṃ paṭisāmetvā attano kulagharagamanabhāvaṃ anantaragehavāsīnaṃ ārocetvā maggaṃ paṭipajji. Sopi gharaṃ āgantvā taṃ adisvā paṭivissake pucchitvā "kulagharaṃ gatāti sutvā vegena anubandhitvā antarāmagge sampāpuṇi. Tassāpi tattheva gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. So "kiṃ idaṃ bhaddeti pucchi. "sāmi eko putto jātoti. "idāni kiṃ karissāmāti. "yassatthāya mayaṃ kulagharaṃ gaccheyyāma, taṃ kammaṃ antarāmaggeva nipphannaṃ, tattha gantvā kiṃ karissāma, nivattāmāti dve ekacittā hutvā nivattiṃsu. Tasseva dārakassa panthe jātattā "panthakoti nāmaṃ kariṃsu. Tassā nacirasseva aparopi gabbho patiṭṭhahi. Sabbaṃ purimanayeneva vitthāretabbaṃ. Tassāpi dārakassa panthe jātattā paṭhamaṃ jātassa "mahāpanthakoti nāmaṃ katvā pacchā jātassa "cūḷapanthakoti nāmaṃ kariṃsu. Te dvepi dārake gahetvā attano vasanaṭṭhānameva gatā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.

Tesaṃ tattha vasantānaṃ, mahāpanthakadārako aññe dārake "cūḷapitā mahāpitāti "ayyako ayyikāti ca vadante sutvā mātaraṃ pucchi "amma aññe dārakā `ayyakoti vadanti `ayyikāti vadanti, kacci amhākaṃ ñātakā natthīti. "āma tāta amhākaṃ ettha ñātakā natthi, rājagahanagare pana vo dhanaseṭṭhī nāma ayyako, tattha amhākaṃ bahū ñātakāti. "kasamā tattha na gacchāma ammāti. Sā attano āgamanakāraṇaṃ puttassa akathetvā, puttesu punappunaṃ kathentesu, sāmikaṃ āha "ime maṃ dārakā ativiya kilamenti, kiṃ no mātāpitaro disvā maṃsaṃ khādissanti, ehidāni dārakānaṃ ayyakakulaṃ dassessāmāti. "ahaṃ sammukhā bhavituṃ na sakkhissāmi, te pana nayissāmīti. "sādhu yena kenaci upāyena dārakānaṃ ayyakakulameva daṭṭhuṃ vaṭṭatīti. Dvepi janā dārake ādāya anupubbena rājagahaṃ patvā nagaradvāre ekissā sālāya vasiṃsu. Dārakamātā dve dārake gahetvā āgatabhāvaṃ mātāpitūnaṃ ārocāpesi. Te taṃ sāsanaṃ sutvā "saṃsāre vicarantānaṃ na putto na dhītā bhūtapubbā nāma natthi; te amhākaṃ mahāparādhikā, na sakkā tehi amhākaṃ cakkhupathe ṭhātuṃ, ettakannāma dhanaṃ gahetvā dvepi janā phāsukaṭṭhānaṃ gantvā jīvantu, dārake pana idha pesentūti. Te tehi pesitaṃ dhanaṃ gahetvā dārake āgatadūtānaññeva hatthe 1- datvā pahiṇiṃsu. Dārakā ayyakakule vaḍḍhanti. @Footnote: 1. hatthesu. [?].

--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.

Tesu cūḷapanthako atidaharo, mahāpanthako pana ayyakena saddhiṃ dasabalassa dhammakathaṃ sotuṃ gacchati. Tassa niccaṃ satthu santikaṃ gacchantassa, pabbajjāya cittaṃ nami. So ayyakaṃ āha "sace maṃ anujāneyyātha, ahaṃ pabbajeyyanti. "kiṃ vadesi tāta, sakalalokassāpi me pabbajitato tava pabbajjā bhaddakā; sace sakkosi, pabbajāhīti taṃ satthu santikaṃ netvā, "kiṃ gahapati dārako te laddhoti vutte, "āma bhante ayaṃ me nattā tumhākaṃ santike pabbajitukāmoti āha. Satthā aññataraṃ piṇḍacārikaṃ bhikkhuṃ "imaṃ dārakaṃ pabbājehīti āṇāpesi. Thero tassa tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā pabbājesi. So bahuṃ buddhavacanaṃ uggaṇhitvā paripuṇṇavasso upasampadaṃ labhitvā yonisomanasikāre kammaṃ karonto arahattaṃ pāpuṇi. So jhānasukhena phalasukhena vītināmento cintesi "sakkā nu kho imaṃ sukhaṃ cūḷapanthakassa dātunti tato ayyakaseṭṭhissa santikaṃ gantvā evamāha "mahāseṭṭhi sace anujāneyyātha, ahaṃ cūḷapanthakaṃ pabbājeyyanti. "pabbājetha naṃ bhanteti. Seṭṭhī kira sāsane suppasanno "kataradhītāya vo ete puttāti pucchiyamāno ca "palātadhītāyāti vattuṃ lajjati; tasmā sukheneva tesaṃ pabbajjaṃ anujānāti. Thero cūḷapanthakaṃ pabbājetvā sīlesu patiṭṭhāpesi. Sopi pabbajitvāva dandho ahosi. Thero taṃ anusikkhanto imaṃ gāthamāha "padmaṃ yathā kokanudaṃ sugandhaṃ pāto siyā phullamavītagandhaṃ,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.

Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ, tapantamādiccamivantalikkheti. Imaṃ ekaṃ gāthaṃ catūhi māsehi uggaṇhituṃ nāsakkhi. "kasmāti. So kira kassapasammāsambuddhakāle pabbajitvā paññavā hutvā aññatarassa dandhabhikkhuno uddesagahaṇakāle parihāsakeḷiṃ akāsi. So bhikkhu tena parihāsena lajjito neva uddesaṃ gaṇhi na sajjhāyamakāsi. Tena kammena ayaṃ pabbajitvāva dandho jāto, gahitagahitapadaṃ, uparuparipadaṃ uggaṇhantassa, nassati. Tassa imameva gāthaṃ uggahetuṃ vāyamantassa, cattāro māsā atikkantā. Atha naṃ mahāpanthako "cūḷapanthaka tvaṃ imasmiṃ sāsane abhabbo, catūhi māsehi ekaṃ gāthaṃpi gahetuṃ na sakkosi, pabbajitakiccaṃ pana kathaṃ matthakaṃ pāpessasi, nikkhama itoti vihārā nikkaḍḍhi. Cūḷapanthako buddhasāsane sinehena gihibhāvaṃ na pattheti. Tasmiñca kāle mahāpanthako bhattuddesako hoti. Jīvako komārabhacco bahuṃ mālāgandhavilepanamādāya ambavanaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā dhammaṃ sutvā uṭṭhāyāsanā dasabalaṃ vanditvā mahāpanthakaṃ upasaṅkamitvā "kittakā bhante satthu santike bhikkhūti pucchi. "pañcamattāni bhikkhusatānīti. "sve bhante buddhappamukhāni pañcabhikkhusatāni ādāya amhākaṃ nivesane bhikkhaṃ gaṇhathāti. "upāsaka cūḷapanthako nāma dandho bhikkhu aviruḷhidhammo, taṃ ṭhapetvā sesānaṃ nimantanaṃ sampaṭicchāmīti thero āha. Taṃ sutvā cūḷapanthako

--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.

Cintesi "thero ettakānaṃ bhikkhūnaṃ nimantanaṃ sampaṭicchanto maṃ bāhiraṃ katvā sampaṭicchati, nissaṃsayaṃ mayhaṃ bhātikassa mayi cittaṃ bhinnaṃ bhavissati; kiṃ idāni mayhaṃ iminā sāsanena, gihī hutvā dānādīni puññāni karonto jīvissāmīti. So punadivase pātova vibbhamituṃ pāyāsi. Satthā paccūsakāleyeva lokaṃ volokento imaṃ kāraṇaṃ disvā paṭhamataraṃ gantvā cūḷapanthakassa gamanamagge dvārakoṭṭhake caṅkamanto aṭṭhāsi. Cūḷapanthako gacchanto satthāraṃ disvā upasaṅkamitvā vandi. Atha naṃ satthā "kahaṃ pana tvaṃ cūḷapanthaka imāya velāya gacchasīti āha. "bhātā maṃ bhante nikkaḍḍhati, tenāhaṃ vibbhamituṃ gacchāmīti. "cūḷapanthaka tava pabbajjā nāma mama santike, bhātarā nikkaḍḍhitopi kasmā mama santikaṃ nāgacchi; ehi, kinte gihibhāvena, mama santike bhavissasīti cakkaṅkitatalena pāṇinā taṃ sirasi parāmasitvā ādāya gantvā gandhakuṭipamukhe nisīdāpetvā "cūḷapanthaka puratthābhimukho hutvā imaṃ pilotikaṃ `rajoharaṇaṃ rajoharaṇanti parimajjanto idheva hohīti iddhiyā abhisaṅkhataṃ parisuddhaṃ pilotikaṃ datvā, kāle ārocite, bhikkhusaṅghaparivuto jīvakassa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Cūḷapanthakopi suriyaṃ olokento taṃ pilotikaṃ "rajoharaṇaṃ rajoharaṇanti parimajjanto nisīdi. Tassa taṃ pilotikakhaṇḍaṃ parimajjantassa kiliṭṭhaṃ ahosi. Tato cintesi "idaṃ pilotikakhaṇḍaṃ ativiya parisuddhaṃ, imaṃ pana attabhāvaṃ nissāya purimapakatiṃ jahitvā evaṃ kiliṭṭhaṃ jātaṃ, aniccā vata saṅkhārāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.

Khayavayaṃ paṭṭhapento vipassanaṃ vaḍḍhesi. Satthā "cūḷapanthakassa cittaṃ vipassanaṃ āruḷhanti ñatvā "cūḷapanthaka tvaṃ etaṃ pilotikakhaṇḍameva saṅkiliṭṭhaṃ rajarañjitanti mā saññaṃ kari; abbhantare pana te rāgarajādayo atthi, te harāhīti vatvā obhāsaṃ vissajjetvā purato nisinno viya paññāyamānarūpo hutvā imā gāthā abhāsi "rāgo rajo, na ca pana reṇu vuccati; rāgassetaṃ adhivacanaṃ `rajoti; etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo viharanti te vigatarajassa sāsane. Doso rajo, na ca pana reṇu vuccati; dosassetaṃ adhivacanaṃ `rajoti; etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo viharanti te vigatarajassa sāsane. Moho rajo, na ca pana reṇu vuccati; mohassetaṃ adhivacanaṃ `rajoti; etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo viharanti te vigatarajassa sāsaneti. Gāthāpariyosāne cūḷapanthako saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Saha paṭisambhidāhiyevassa tīṇi piṭakāni āgamiṃsu. So kira pubbe rājā hutvā nagarapadakkhiṇaṃ karonto, nalāṭato sede

--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.

Muñcante, 1- parisuddhena sāṭakena nalāṭantaṃ puñchi. Sāṭako kiliṭṭho ahosi. So "imaṃ sarīraṃ nissāya evarūpo parisuddho sāṭako pakatiṃ jahitvā kiliṭṭho jāto, aniccā vata saṅkhārāti aniccasaññaṃ paṭilabhi, tena kāraṇenassa rajoharaṇameva paccayo jāto. Jīvakopi kho komārabhacco dasabalassa dakkhiṇodakaṃ upanāmesi. Satthā "nanu jīvaka vihāre bhikkhu atthīti hatthena pattaṃ pidahi. Mahāpanthako "nanu bhante vihāre natthi bhikkhūti āha. Satthā "atthi jīvakāti āha. Jīvako "tenahi bhaṇe gaccha vihāre bhikkhūnaṃ atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā jānāhīti purisaṃ pesesi. Tasmiṃ khaṇe cūḷapanthako "mayhaṃ bhātiko `vihāre bhikkhū natthīti bhaṇati, vihāre bhikkhūnaṃ atthibhāvamassa pakāsessāmīti sakalaṃ ambavanaṃ bhikkhūnaññeva pūresi: ekacce bhikkhū cīvarakammaṃ karonti, ekacce rajanakammaṃ karonti, ekacce sajjhāyaṃ karonti; evaṃ aññamaññaṃ asadisaṃ bhikkhusahassaṃ māpesi. So puriso vihāre bahū bhikkhū disvā nivattitvā "ayya sakalaambavanaṃ bhikkhūhi paripuṇṇanti jīvakassa ārocesi. Theropi kho tattheva sahassakkhattumattānaṃ nimminitvāna panthako nisīdi ambavane ramme yāva kālappavedanāti. Atha satthā taṃ purisaṃ āha "vihāraṃ gantvā `satthā cūḷapanthakaṃ nāma pakkosatīti vadehīti. Tena gantvā tathā vutte, "ahaṃ cūḷapanthako @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. muccante.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.

Ahaṃ cūḷapanthakoti mukhasahassaṃ uṭṭhahi. So puriso puna gantvā "sabbepi kira bhante cūḷapanthakāyeva nāmāti āha. "tenahi gantvā, yo paṭhamaṃ `ahaṃ cūḷapanthakoti vadati, taṃ hatthe gaṇha, avasesā antaradhāyissantīti. So tathā akāsi. Tāvadeva sahassamattā bhikkhū antaradhāyiṃsu. Thero tena purisena saddhiṃ agamāsi. Satthā bhattakiccapariyosāne jīvakaṃ āmantesi "jīvaka cūḷapanthakassa pattaṃ gaṇha, ayante anumodanaṃ karissatīti. Jīvako tathā akāsi. Thero sīhanādaṃ nadanto taruṇasīho viya tīṇi piṭakāni saṅkhobhetvā anumodanaṃ akāsi. Satthā uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṅghaparivuto vihāraṃ gantvā, bhikkhūhi vatte dassite, uṭṭhāyāsanā gandhakuṭipamukhe ṭhatvā bhikkhusaṅghassa sugatovādaṃ datvā kammaṭṭhānaṃ kathetvā bhikkhusaṅghaṃ uyyojetvā surabhigandhavāsitaṃ gandhakuṭiṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ upagato. Atha sāyaṇhasamaye bhikkhū ito cito ca samosaritvā rattakambalasāṇiyā parikkhittā viya nisīditvā satthu guṇakathaṃ ārabhiṃsu "āvuso mahāpanthako cūḷapanthakassa ajjhāsayaṃ ajānanto catūhi māsehi ekaṃ gāthaṃ uggaṇhāpetuṃ na sakkoti, `dandho ayanti vihārā nikkaḍḍhi; sammāsambuddho pana attano anuttaradhammarājatāya ekasmiññeva antarābhatte saha paṭisambhidāhi arahattaṃ adāsi; tīṇi piṭakāni saha paṭisambhidāhiyeva āgatāni; aho buddhānaṃ balannāma mahantanti. Atha bhagavā dhammasabhāyaṃ imaṃ kathāpavattiṃ ñatvā "ajja

--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.

Mayā gantuṃ vaṭṭatīti buddhaseyyāya uṭṭhāya surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā vijjulataṃ viya kāyabandhanaṃ bandhitvā rattakambalasadisaṃ sugatamahāpaṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā surabhigandhakuṭito nikkhamma mattavaravāraṇasīhavikkantavilāsena anantāya buddhalīḷhāya dhammasabhaṃ gantvā alaṅkatamaṇḍalamālamajjhe supaññattapavarabuddhāsanaṃ āruyha chabbaṇṇā buddharaṃsiyo vissajjento aṇṇavakucchiṃ khobhayamāno viya yugandharamatthake bālasuriyo viya āsanamajjhe nisīdi. Sammāsambuddhe pana āgatamatte, bhikkhusaṅgho kathaṃ pacchinditvā tuṇhī ahosi. Satthā mudukena cittena parisaṃ oloketvā "ayaṃ parisā ativiya sobhati, ekassāpi hatthakukkuccaṃ vā pādakukkuccaṃ vā ukkāsitasaddo vā khipitasaddo vā natthi, sabbepime buddhagāravena sagāravā buddhatejena tajjitā, mayi āyukappampi akathetvā nisinne, keci paṭhamaṃ kathaṃ samuṭṭhāpetvā na kathessanti, kathāsamuṭṭhāpanavattannāma mayā jānitabbaṃ, ahameva paṭhamaṃ kathessāmīti madhurena brahmasarena bhikkhū āmantetvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "na bhikkhave cūḷapanthako idāneva dandho, pubbepi dandhova; na kevalañcassāhaṃ idāneva avassayo jāto, pubbepi avassayo ahosiṃyeva; pubbe panāhaṃ imaṃ lokiyakuṭumbassa sāmikaṃ akāsiṃ, idāni lokuttarakuṭumbassāti vatvā, tamatthaṃ vitthārato sotukāmehi bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari:

--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.

Atīte bārāṇasīnagaravāsī eko māṇavo takkasilaṃ gantvā sippuggahaṇatthāya disāpāmokkhassācariyassa dhammantevāsiko hutvā pañcannaṃ māṇavakasatānaṃ antare ativiya ācariyassa upakārako ahosi, pādaparikammādīni sabbakiccāni karoti; dandhatāya pana kiñci uggaṇhituṃ na sakkoti. Ācariyo "ayaṃ mama bahupakāro, sikkhāpessāmi nanti vāyamantopi kiñci sikkhāpetuṃ na sakkoti. So ciraṃ vasitvā ekaṃ gāthaṃpi uggaṇhituṃ asakkonto ukkaṇṭhitvā "gamissāmīti ācariyaṃ āpucchi. Ācariyo cintesi "ayaṃ mayhaṃ upakārako, paṇḍitabhāvamassa paccāsiṃsāmi, na ca naṃ kātuṃ sakkomi; avassaṃ mayā imassa paccupakāro kātabbo, ekamassa mantaṃ bandhitvā dassāmīti. So taṃ araññaṃ netvā "ghaṭesi ghaṭesi, kiṃkāraṇā ghaṭesi; ahaṃpi taṃ jānāmi jānāmīti imaṃ mantaṃ bandhitvā uggaṇhāpento anekasatakkhattuṃ parivattāpetvā "paññāyati teti pucchitvā, "āma paññāyatīti vutte, "dandhena nāma vāyāmaṃ katvā paguṇaṃ kataṃ sippaṃ na palāyatīti ācikkhitvā maggaparibbayaṃ datvā "gaccha imaṃ mantaṃ nissāya jīvissasi, apalāyanatthāya panassa niccaṃ sajjhāyaṃ kareyyāsīti vatvā taṃ uyyojesi. Athassa bārāṇasīsampattakāle "putto me sippaṃ sikkhitvā āgatoti mātā mahāsakkārasammānamakāsi. Tadā bārāṇasīrājā "atthi nu kho me kāyakammādīsu koci dosoti paccavekkhanto attano aruccanakaṃ kiñci kammaṃ adisvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.

"attano vajjannāma attano na paññāyati, paresaṃ paññāyati; nāgarānaṃ pariggaṇhissāmīti cintetvā sāyaṃ aññātakavesena nikkhamitvā "sāyamāsaṃ bhuñjitvā nisinnamanussānaṃ kathāsallāpo nāma nānappakārako hoti; sacāhaṃ adhammena rajjaṃ kāremi, `pāpena adhammikaraññā daṇḍabaliādīhi hatamhāti vakkhanti; sace dhammena kāremi, `dīghāyuko no hotu rājātiādīni vatvā mama guṇaṃ kathessantīti tesaṃ tesaṃ gehānaṃ bhittianusārena vicari. Tasmiṃ khaṇe ummaṅgacorā dvinnaṃ gehānaṃ antare ummaṅgaṃ bhindanti ekaummaṅgeneva dve gehāni pavisanatthāya. Rājā te disvā gehacchāyāya aṭṭhāsi. Tesaṃ ummaṅgaṃ bhinditvā gehaṃ pavisitvā bhaṇḍānaṃ olokanakāle māṇavo pabujjhitvā taṃ mantaṃ sajjhāyanto "ghaṭesi ghaṭesi, kiṃkāraṇā ghaṭesi; ahaṃpi taṃ jānāmi jānāmīti āha. Te taṃ sutvā "iminā kiramha ñātā, idāni no nāsessatīti nivatthavatthānipi chaḍḍetvā bhītā sammukhasammukhaṭṭhāneneva palāyiṃsu. Rājā te palāyante disvā itarassa ca mantaṃ sajjhāyantassa saddaṃ sutvā nāgarānaṃ pariggaṇhitvā nivesanaṃ pāvisi; vibhātāya pana rattiyā pātova ekaṃ purisaṃ pakkositvā āha "gaccha bhaṇe asukavīthiyaṃ asukasmiṃ 1- nāma gehe ummaṅgo bhinno, tattha takkasilato sippaṃ uggaṇhitvā āgatamāṇavo atthi; taṃ ānehīti. So gantvā "rājā taṃ pakkosatīti vatvā māṇavaṃ ānesi. Atha naṃ rājā āha @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. yasmiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.

"tvaṃ tāta takkasilato sippaṃ uggaṇhitvā āgatamāṇavoti. "āma devāti. "amhākaṃpi taṃ sippaṃ dehīti. "sādhu deva samāsane nisīditvā gaṇhāti. Atha naṃ rājā tathā katvā taṃ mantaṃ gahetvā "ayante ācariyabhāgoti sahassaṃ adāsi. Tadā senāpati rañño kappakaṃ āha "kadā rañño massuṃ karissasīti. "sve vā parasve vāti. So tassa sahassaṃ datvā "kiccaṃ no atthīti vatvā, "kiṃ sāmīti vutte, "rañño massukammaṃ karonto viya hutvā khuraṃ ativiya pahaṃsitvā galanāḷiṃ chinditvā senāpati bhavissasi, ahaṃ rājāti. So "sādhūti sampaṭicchitvā rañño massukaraṇadivase gandhodakena massuṃ temetvā khuraṃ pahaṃsitvā nalāṭante gahetvā "khuro thokaṃ kuṇṭhadhāro, ekappahāreneva galanāḷiṃ chindituṃ vaṭṭatīti puna ekamantaṃ ṭhatvā khuraṃ pahaṃsi. Tasmiṃ khaṇe rājā attano mantaṃ saritvā sajjhāyaṃ karonto "ghaṭesi ghaṭesi, kiṃkāraṇā ghaṭesi; ahaṃpi taṃ jānāmi jānāmīti āha. Nahāpitassa nalāṭato sedā mucciṃsu. So "jānāti maṃ rājāti bhīto khuraṃ bhūmiyaṃ khipitvā pādamūle urena nipajji. Rājāno nāma chekā honti, tena naṃ evamāha "are duṭṭhanahāpita `na maṃ rājā jānātīti saññaṃ karosīti. "abhayaṃ me dehi devāti. "hotu, mā bhāyi, kathehīti. "senāpati me deva sahassaṃ datvā `rañño massuṃ karonto viya galanāḷiṃ chinda; tasmiṃ mate, ahaṃ rājā hutvā taṃ senāpatiṃ karissāmīti āhāti. Rājā taṃ sutvā "ācariyaṃ me nissāya jīvitaṃ laddhanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.

Senāpatiṃ pakkosāpetvā "ambho senāpati kiṃ nāma tayā mama santikā na laddhaṃ, idāni taṃ daṭṭhuṃ na sakkomi, mama raṭṭhā nikkhamāti taṃ raṭṭhā pabbājetvā ācariyaṃ pakkosāpetvā "ācariya taṃ nissāya mayā jīvitaṃ laddhanti vatvā mahantaṃ sakkāraṃ karitvā tassa senāpatiṭṭhānaṃ adāsi. So tadā cūḷapanthako ahosi, 1- satthā disāpāmokkhācariyoti. Satthā imaṃ 2- atītaṃ āharitvā "evaṃ bhikkhave pubbepi cūḷapanthako dandhova ahosi, tathāpissa ahaṃ avassayo hutvā taṃ lokiyakuṭumbe patiṭṭhāpesinti vatvā, punekadivasaṃ "aho satthā cūḷapanthakassa avassayo jātoti kathāya samuṭṭhitāya, cūḷakaseṭṭhijātake atītavatthuṃ kathetvā "appakenapi medhāvī pābhatena vicakkhaṇo samuṭṭhāpeti attānaṃ aṇuṃ aggiṃva sandhamanti 3- gāthaṃ vatvā "na bhikkhave idānevāhaṃ imassa avassayo jāto, pubbepi avassayo ahosimeva; pubbe panāhaṃ imaṃ lokiyakuṭumbassa sāmikaṃ akāsiṃ, idāni lokuttarakuṭumbassāti vatvā "tadāpi cūḷakantevāsiko cūḷapanthako ahosi, cūḷakaseṭṭhī pana paṇḍito byatto nakkhattakovido ahamevāti jātakaṃ samodhānesi. Punekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "āvuso @Footnote: 1. tadā cūḷapanthako māṇavo ahosīti yuttataraṃ. @2. Sī. Ma. Yu. tasmā imaṃ. @3. khu. jā. eka. 2.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.

Cūḷapanthako catūhi māsehi catuppadaṃ gāthaṃ gahetuṃ asakkontopi viriyaṃ anossajjitvā arahatte patiṭṭhito, idāni lokuttaradhammakuṭumbassa sāmiko jātoti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave mama sāsane āraddhaviriyo bhikkhu lokuttaradhammassa sāmiko hotiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha "uṭṭhānenappamādena saññamena damena ca dīpaṃ kayirātha medhāvī, yaṃ ogho nābhikīratīti. Tattha dīpaṃ kayirāthāti; "viriyasaṅkhātena uṭṭhānena satiyā avippavāsasaṅkhātena appamādena catupārisuddhisīlasaṅkhātena saññamena indriyadamanena cāti imehi kāraṇabhūtehi catūhi dhammehi dhammojapaññāya samannāgato medhāvī imasmiṃ atidullabhapatiṭṭhatāya atigambhīre saṃsārasāgare attano patiṭṭhānabhūtaṃ arahattaphaladīpaṃ kayirātha kareyya kātuṃ sakkuṇeyyāti attho. Kīdisaṃ? yaṃ ogho nābhikīratīti: yaṃ catubbidhopi kilesogho abhikīrituṃ viddhaṃsetuṃ na sakkoti; na hi sakkā arahattaṃ oghena vikīritunti. Gāthāvasāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ, evaṃ desanā sampattaparisāya sātthikā jātāti. Cūḷapanthakattheravatthu. -------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.

4. Bālanakkhattavatthu. (18) "pamādamanuyuñjantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto bālanakkhattaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi kira samaye sāvatthiyaṃ bālanakkhattaṃ nāma saṅghuṭṭhaṃ. Tasmiṃ nakkhatte bālā dummedhino janā chārikāya ceva gomayena ca sarīraṃ makkhetvā sattāhaṃ asabbhivācaṃ bhaṇantā vicaranti, kañci ñātiṃ vā suhajjaṃ vā pabbajitaṃ vā disvā lajjantā nāma natthi, dvāre dvāre ṭhatvā asabbhaṃ bhaṇanti. Manussā tesaṃ asabbhaṃ sotuṃ asakkontā yathābalaṃ aḍḍhaṃ vā pādaṃ vā kahāpaṇaṃ vā pesenti, tesaṃ tesaṃ gharadvāre laddhaṃ laddhaṃ gahetvā pakkamanti. Tadā pana sāvatthiyaṃ pañcakoṭimattā ariyasāvakā honti, te satthu sāsanaṃ pesayiṃsu "bhagavā bhante sattāhaṃ bhikkhusaṅghena saddhiṃ nagaraṃ apavisitvā vihāreyeva hotūti, tañca pana sattāhaṃ bhikkhusaṅghassa vihāreyeva yāgubhattādīni sampādetvā sayampi gehā na nikkhamiṃsu. Nakkhatte pana pariyosite, aṭṭhame divase buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā nagaraṃ pavesetvā mahādānaṃ datvā ekamantaṃ nisinnā "bhante atidukkhena no satta divasā atikkantā, bālānaṃ asabbhaṃ suṇantānaṃ kaṇṇā bhijjanākārappattā viya honti, koci kassaci na lajjati, tena mayaṃ tumhākaṃ antonagaraṃ pavisituṃ na damhā, mayaṃpi gehato na nikkhamimhāti āhaṃsu. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā "bālānaṃ dummedhānaṃ kiriyā evarūpā hoti, medhāvino pana dhanasāraṃ viya appamādaṃ rakkhitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.

Amatamahānibbānasampattiṃ pāpuṇantīti vatvā imā gāthā abhāsi "pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā, appamādañca medhāvī dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati. Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmaratisanthavaṃ; appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhanti. Tattha bālāti: bālyena samannāgatā idhalokaparalokatthaṃ ajānantā. Dummedhinoti: nippaññā. Te pamāde ādīnavaṃ apassantā pamādaṃ anuyuñjanti [1]- pamādena kālaṃ vītināmenti. Medhāvīti: dhammojapaññāya samannāgato pana paṇḍito kulavaṃsānugataṃ seṭṭhaṃ uttamaṃ sattaratanadhanaṃ viya appamādaṃ rakkhati: yathā hi "uttamaṃ dhanaṃ nissāya kāmaguṇasampattiṃ pāpuṇissāma [2]- paralokagamanamaggaṃ sodhessāmāti dhane ānisaṃsaṃ passantā taṃ rakkhanti; evaṃ paṇḍitopi "appamatto paṭhamajjhānādīni paṭilabhati maggaphalādīni pāpuṇāti tisso vijjā cha abhiññā sampādetīti appamāde ānisaṃsaṃ passanto dhanaṃ seṭṭhaṃ viya appamādaṃ rakkhatīti attho. Mā pamādanti: tasmā tumhe mā pamādamanuyuñjetha mā pamādena kālaṃ vītināmayittha. Mā kāmaratisanthavanti: vatthukāmakilesakāmesu ratisaṅkhātaṃ taṇhāsanthavaṃpi mā anuyuñjetha mā cintayittha mā paṭilabhittha. Appamatto hīti: upaṭṭhitasatitāya hi appamatto jhāyanto puggalo vipulaṃ oḷāraṃ nibbānasukhaṃ pāpuṇātīti. @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. pavattenti. 2. Sī. Ma. Yu. puttadāraṃ posissāMa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.

Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Mahājanassa sātthikā desanā jātāti. Bālanakkhattavatthu. ----------- 5. Mahākassapattheravatthu. (19) "pamādaṃ appamādenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto mahākassapattheraṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi divase thero pipphaliguhāyaṃ viharanto rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto ālokaṃ vaḍḍhetvā pamatte ca appamatte ca udakapaṭhavipabbatādīsu cavanake upapajjanake 1- satte dibbena cakkhunā olokento nisīdi. Satthā jetavane nisinnakova "kena nu kho vihārena ajja mama putto kassapo viharatīti dibbena cakkhunā upadhārento "sattānaṃ cutūpapātaṃ olokento viharatīti ñatvā "sattānaṃ cutūpapāto nāma buddhañāṇenāpi aparicchinno, mātukucchiyaṃ paṭisandhiṃ gahetvā mātāpitaro ajānāpetvā cavanakasattānaṃ paricchedaṃ kātuṃ na sakkā. Te jānituṃ tava avisayo, appamattako tava visayo, sabbaso pana cavante ca upapajjante ca jānituṃ passituṃ buddhānameva visayoti vatvā obhāsaṃ pharitvā sammukhe nisinno viya hutvā imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. Yu. uppajjanake.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.

"pamādaṃ appamādena yadā nudati paṇḍito, paññāpāsādamāruyha asoko sokiniṃ pajaṃ pabbataṭṭhova bhummaṭṭhe dhīro bāle avekkhatīti. Tattha nudatīti: yathā nāma pokkharaṇiṃ pavisantaṃ navodakaṃ purāṇodakaṃ saṅkhobhetvā tassokāsaṃ adatvā attano matthakena palāyantaṃ nudati nīharati; evameva paṇḍito appamādalakkhaṇaṃ brūhanto pamādassokāsaṃ adatvā yadā appamādavegena taṃ nudati nīharati; atha so panunnapamādo accuggatatthena parisuddhaṃ dibbacakkhusaṅkhātaṃ paññāpāsādaṃ tassa anucchavikaṃ paṭipadaṃ pūrento tāya paṭipadāya nisseṇiyā pāsādaṃ viya āruyha pahīnasokasallatāya asoko appahīnasokasallatāya sokiniṃ pajaṃ sattanikāyaṃ cavamānañca upapajjamānañca dibbacakkhunā avekkhati passati. Yathā kiṃ? pabbataṭṭhova bhummaṭṭheti: pabbatamuddhaniṭṭhito bhūmiyaṃ ṭhite uparipāsāde vā ṭhito pāsādapariveṇe ṭhite akicchena avekkhati; tathā sopi dhīro paṇḍito mahākhīṇāsavo asamucchinnavaṭṭabīje bāle cavante ca upapajjante ca akicchena avekkhatīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni sacchikariṃsūti. Mahākassapattheravatthu. ---------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.

6. Dvesahāyakabhikkhuvatthu. (20) "appamatto pamattesūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dve sahāyake bhikkhū ārabbha kathesi. Te kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññakavihāraṃ pavisiṃsu. Tesu eko sakālasseva dārūni āharitvā aṅgārakapallaṃ sajjetvā visibbetvā 1- daharasāmaṇerehi saddhiṃ sallapanto paṭhamayāmaṃ nisīdati. Eko appamatto samaṇadhammaṃ karonto itaraṃ ovadati "āvuso māevaṃ kari, pamattassa hi cattāro apāyā sayanagharasadisā, buddhā nāma sātheyyena ārādhetuṃ na sakkāti. So tassovādaṃ na suṇāti. Itaro "nāyaṃ vacanakkhamoti taṃ apatthetvā appamatto samaṇadhammaṃ akāsi. Alasattheropi paṭhamayāme visibbetvā itarassa caṅkamitvā gabbhaṃ paviṭṭhakāle pavisitvā "mahākusita nipajjitvā sayanatthāya araññaṃ paviṭṭhosi; kiṃ buddhānaṃ santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā uṭṭhāya rattindivaṃ samaṇadhammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti vatvā attano vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā nipajjitvā supati. Itaropi majjhimayāme vissamitvā pacchimayāme paccuṭṭhāya samaṇadhammaṃ karoti. So evaṃ appamatto viharanto nacirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Itaro pamādeneva vītināmesi. Te vutthavassā satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā tehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā "kacci bhikkhave appamattā samaṇadhammaṃ karittha, kacci vo @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. "visibbetvāti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.

Pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattanti pucchi. Pamatto bhikkhu āha "kuto bhante etassa appamādo, gatakālato paṭṭhāya nipajjitvā niddāyanto vītināmesīti. "tvaṃ pana 1- bhikkhūti. "ahaṃ bhante sakālasseva dārūni āharitvā aṅgārakapallaṃ sajjetvā paṭhamayāmaṃ visibbanto nisīditvā aniddāyanto vītināmesinti. Atha naṃ satthā "tvaṃ pamatto kālaṃ vītināmetvā `appamattomhīti vadasi, appamattaṃ pana pamattaṃ karosi: tvaṃ mama puttassa santike javacchinno dubbalasso viya, esa pana tava santike sīghajavasso viyāti vatvā imaṃ gāthamāha "appamatto pamattesu suttesu bahujāgaro abalassaṃva sīghasso hitvā yāti sumedhasoti. Tattha appamattoti; sativepullapattatāya appamādasampanno khīṇāsavo. Pamattesūti: sativossagge ṭhitesu sattesu. Suttesūti; satijāgariyābhāvena sabbiriyāpathesu niddāyantesuyeva. Bahujāgaroti: mahante sativepullajāgariye ṭhito. Abalassaṃvāti: kuṇṭhapādachinnajavaṃ dubbalassaṃ sīghajavo sindhavājāniyo viya. Sumedhasoti: uttamapañño tathārūpaṃ puggalaṃ āgamenapi adhigamenapi hitvā yāti: mandapaññasmiṃ hi ekaṃ suttaṃ gahetuṃ vāyamanteyeva, sumedhaso ekaṃ vaggaṃ gaṇhāti, evaṃ tāva āgamena hitvā yāti; mandapaññe pana rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni kātuṃ vāyamanteyeva kammaṭṭhānaṃ uggahetvā sajjhāyanteyeva, ca sumedhaso pubbabhāgepi parena kataṃ rattiṭṭhānaṃ vā @Footnote: 1. Ma. Yu. kiṃ. tvaṃ pana.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.

Divāṭṭhānaṃ vā pavisitvā kammaṭṭhānaṃ sammasanto sabbakilese khepetvā nava lokuttaradhamme hatthagate karoti. Evaṃ adhigamena hitvā yāti: vaṭṭe pana taṃ mandapaññaṃ hitvā chaḍḍetvā vaṭṭato nissaranto yātiyevāti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Dvesahāyakabhikkhuvatthu. --------------- 7. Sakkavatthu. (21) "appamādena maghavāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā vesāliṃ nissāya 1- kūṭāgārasālāyaṃ viharanto sakkaṃ devarājānaṃ ārabbha kathesi. Vesāliyaṃ hi mahāli nāma licchavī vasati. So tathāgatassa sakkapañhasuttantadesanaṃ sutvā "sammāsambuddho sakkassa sampattiṃ mahatiṃ katvā katheti; disvā nu kho katheti udāhu adisvā, jānāti nu kho sakkaṃ udāhu no; pucchissāmi nanti cintesi. Athakho mahāli licchavī, yena bhagavā, tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi; ekamantaṃ nisinno kho mahāli licchavī bhagavantaṃ etadavoca "diṭṭho kho bhante bhagavatā sakko @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. vesāliyaṃ upanissāYu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.

Devānamindoti. "diṭṭho kho me mahāli sakko devānamindoti. "so hi nūna bhante sakkapaṭirūpako bhavissati, duddaso hi bhante sakko devānamindoti. "sakkañcāhaṃ mahāli pajānāmi sakkakaraṇe ca dhamme; yesañca dhammānaṃ samādinnattā sakko sakkattaṃ ajjhagā, te 1- ca pajānāmi; sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi, tasmā `maghavāti vuccati; sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure dānaṃ adāsi, tasmā `purindadoti vuccati; sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṃ dānaṃ adāsi, tasmā `sakkoti vuccati; sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvasathaṃ adāsi, tasmā `vāsavoti vuccati; sakko mahāli devānamindo sahassaṃ atthaṃ muhuttena cintesi, tasmā `sahassakkhoti vuccati; sakkassa mahāli devānamindassa sujātā nāma asurakaññā pajāpati, tasmā `sujampatīti vuccati; sakko mahāli devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāresi, tasmā `devānamindoti vuccati; sakkassa mahāli devānamindassa pubbe manussabhūtassa samānassa satta vattapadāni samattāni samādinnāni ahesuṃ, yesaṃ samādinnattā sakko sakkattaṃ ajjhagā. Katamāni satta? yāvajīvaṃ mātāpetibharo assaṃ; yāvajīvaṃ kule jeṭṭhāpacāyī assaṃ; yāvajīvaṃ saṇhavāco assaṃ; yāvajīvaṃ apisuṇavāco assaṃ; yāvajīvaṃ @Footnote: 1. tañcāti pāli.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.

Vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvaseyyaṃ; muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato; yāvajīvaṃ saccavāco assaṃ; yāvajīvaṃ akkodhano assaṃ, sace me kodho uppajjeyya, khippameva naṃ paṭivineyyanti, sakkassa mahāli devānamindassa pubbe manussabhūtassa samānassa imāni satta vattapadāni samattāni samādinnāni ahesuṃ, yesaṃ samādinnattā sakko sakkattaṃ ajjhagāti. "mātāpetibharaṃ jantuṃ kule jeṭṭhāpacāyinaṃ saṇhaṃ sakhilasambhāsaṃ pesuṇeyyappahāyinaṃ maccheravinaye yuttaṃ saccaṃ kodhābhibhuṃ naraṃ taṃ ve devā tāvatiṃsā āhu `sappuriso itīti. 1- "idaṃ mahāli sakkena maghamāṇavakāle kataṃ kammanti vatvā puna tena "kathaṃ bhante maghamāṇavo paṭipajjatīti tassa paṭipattiṃ vitthārato sotukāmena puṭṭho "tenahi mahāli suṇāhīti vatvā atītaṃ āhari: atīte magadharaṭṭhe acalagāme magho nāma māṇavo gāmakammakaraṇaṭṭhānaṃ gantvā attano ṭhitaṭṭhāne pādantena paṃsuṃ viyūhitvā ramaṇīyaṃ katvā aṭṭhāsi. Aparo taṃ bāhunā paharitvā tato apanetvā sayaṃ tattha aṭṭhāsi. So tassa akujjhitvā aññaṃ ṭhānaṃ ramaṇīyaṃ katvā aṭṭhāsi. Tatopi naṃ añño bāhunā paharitvā apanetvā sayaṃ tattha aṭṭhāsi. So tassapi akujjhitvā aññaṃ @Footnote: 1. saṃ. sa. 15/337-9.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.

Ṭhānaṃ ramaṇīyaṃ katvā ṭhito. Iti taṃ gehato nikkhantā nikkhantā purisā bāhunā paharitvā sodhitasodhitaṭṭhānato apanesuṃ. So "sabbepi te sukhitā jātā, iminā kammena mayhaṃ sukhadāyakena puññakammena bhavitabbanti cintetvā punadivase kuddālamādāya khalamaṇḍalamattaṃ ṭhānaṃ ramaṇīyaṃ akāsi. Sabbe gantvā tattheva aṭṭhaṃsu. Atha nesaṃ sītasamaye aggiṃ katvā adāsi, gimhakāle udakaṃ. 1- Tato "ramaṇīyaṃ ṭhānaṃ nāma sabbesaṃ piyaṃ, kassaci appiyaṃ nāma natthi, 2- ito paṭṭhāya mayā maggaṃ samaṃ karontena vicarituṃ vaṭṭatīti cintetvā pātova nikkhamitvā maggaṃ samaṃ karonto chinditvā haritabbayuttakā rukkhasākhā haranto vicarati. Atha naṃ aparo disvā āha "samma kiṃ karosīti. "mayhaṃ saggagāminaṃ maggaṃ karomi sammāti. "tenahi ahaṃpi te sahāyo homīti. "hohi samma, saggo nāma bahūnaṃ piyo manāpoti. Tato paṭṭhāya dve janā ahesuṃ. Te disvā tatheva pucchitvā sutvāva aparopi tesaṃ sahāyo jāto; evaṃ aparopi aparopīti sabbepi tettiṃsa janā jātā. Te sabbepi kuddālādihatthā maggaṃ samaṃ karontā ekayojanadviyojanamattaṃ ṭhānaṃ gacchanti. Te disvā gāmabhojako cintesi "ime manussā ayoge yuttā; sacepi ime araññato macchamaṃsādīni vā āhareyyuṃ suraṃ vā katvā piveyyuṃ aññaṃ vā tādisaṃ kammaṃ kareyyuṃ, ahaṃpi kiñci labheyyanti. Atha ne pakkosāpetvā pucchi "kiṃ karontā vicarathāti. "saggamaggaṃ @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. "gimhakāle udakanti natthi. @2. Sī. Yu. "kassaci appiyaṃ nāma natthīti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.

Sāmīti. "gharāvāsaṃ vasantehi nāma evaṃ kātuṃ na vaṭṭati, araññato macchamaṃsādīni āharituṃ suraṃ katvā pātuṃ nānappakāre ca kammante kātuṃ vaṭṭatīti. Te tassa vacanaṃ paṭikkhipiṃsu, punappunaṃ vuccamānāpi paṭikkhipiṃsuyeva. So kujjhitvā "nāsessāmi neti rañño santikaṃ gantvā "core deva vaggabandhena vicarante passāmīti vatvā, "gaccha te gahetvā ānehīti vutte, tathā katvā rañño dassesi. Rājā avīmaṃsitvāva "hatthinā maddāpethāti āṇāpesi. Magho sesānaṃ ovādaṃ adāsi "sammā ṭhapetvā mettaṃ añño amhākaṃ avassayo natthi, tumhe katthaci kopaṃ akatvā raññe ca gāmabhojake ca maddanahatthimhi ca attani ca mettacittena samacittāva hothāti. Te tathā kariṃsu. Atha nesaṃ mettānubhāvena hatthī upasaṅkamituṃ na visahi. Rājā tamatthaṃ sutvā "bahū manusse disvā maddituṃ na visahissati, gacchatha kaṭasārena paṭicchādetvā maddāpethāti āha. Te kaṭasārena paṭicchādetvā maddituṃ pesiyamāno hatthī dūratova paṭikkami. Rājā taṃ pavattiṃ sutvā "kāraṇenettha bhavitabbanti te pakkosāpetvā pucchi "tātā maṃ nissāya tumhe kiṃ na labhathāti. "kimetaṃ devāti. "tumhe kira vaggabandhena corā hutvā araññe vicarathāti. "ko evamāha devāti. "gāmabhojako tātāti. "na mayaṃ deva corā, mayaṃ pana attano saggamaggaṃ sodhentā idañcidañca karoma; gāmabhojako amhe akusalakiriyāya niyojetvā attano vacanaṃ akaronte nāsetukāmo kujjhitvā evamāhāti. Atha rājā tesaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.

Kathaṃ sutvā somanassappatto hutvā "tātā ayaṃ tiracchāno tumhākaṃ guṇe jānāti, ahaṃ manussabhūto jānituṃ nāsakkhiṃ, khamatha meti, evañca pana vatvā saputtadāraṃ gāmabhojakaṃ tesaṃ dāsaṃ taṃ hatthiṃ ārohaṇīyaṃ tañca gāmaṃ yathāsukhaṃ paribhogaṃ katvā adāsi. Te "idheva no puññassānisaṃso diṭṭhoti bhiyyoso mattāya pasannamanasā hutvā taṃ hatthiṃ vārena āruyha gacchantā mantayiṃsu "idāni amhehi atirekataraṃ puññaṃ kātabbanti. "kiṃ karomāti. "cātummahāpathe thāvaraṃ katvā mahājanassa vissamanasālaṃ karissāmāti. Te vaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā sālaṃ paṭṭhapesuṃ, mātugāmesu pana vigatacchandatāya tassā sālāya mātugāmānaṃ pattiṃ nādaṃsu. Maghassa pana gehe "sunandā sucittā sudhammā sujātāti catasso itthiyo honti. Tāsu sudhammā vaḍḍhakinā saddhiṃ ekato hutvā "bhātika imissā sālāya maṃ jeṭṭhakaṃ karohīti vatvā lañcaṃ adāsi. So "sādhūti sampaṭicchitvā paṭhamameva kaṇṇikarukkhaṃ sukkhāpetvā tacchetvā vijjhitvā kaṇṇikaṃ niṭṭhāpetvā "sudhammā nāma ayaṃ sālāti akkharāni chinditvā vatthena paliveṭhetvā ṭhapesi. Atha ne vaḍḍhakī sālaṃ niṭṭhāpetvā kaṇṇikāropanadivase "aho ayyā ekaṃ karaṇīyaṃ na sarimhāti āha. "kiṃ nāma bhoti. "kaṇṇikanti. "hotu, taṃ āharissāmāti. "idāni chinnarukkhena kātuṃ na sakkā, pubbeyeva chinditvā tacchetvā vijjhitvā ṭhapitakaṇṇikaṃ laddhuṃ vaṭṭatīti. "idāni kiṃ kātabbanti. "sace kassaci gehe niṭṭhāpetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.

Ṭhapitā vikkāyikakaṇṇikā atthi, sā pariyesitabbāti. Te pariyesantā sudhammāya gehe disvā sahassaṃ datvā mūlena na labhiṃsu. "sace maṃ sālāya pattikaṃ karotha, dassāmīti vutte, "mayaṃ mātugāmānaṃ pattiṃ na damhāti āhaṃsu. Atha ne vaḍḍhakī āha "ayyā tumhe kiṃ kathetha, ṭhapetvā brahmalokaṃ aññaṃ mātugāmarahitaṭṭhānannāma natthi, gaṇhātha kaṇṇikaṃ, evaṃ sante, amhākaṃ kammaṃ niṭṭhaṃ gamissatīti. Te "sādhūti kaṇṇikaṃ gahetvā sālaṃ niṭṭhāpetvā tidhā vibhajiṃsu; ekasmiṃ koṭṭhāse issarānaṃ vasanaṭṭhānaṃ kariṃsu, ekasmiṃ duggatānaṃ, ekasmiṃ gilānānaṃ. Tettiṃsa janā tettiṃsa phalakāni paññāpetvā hatthissa saññaṃ adaṃsu "āgantuko āgantvā yassa atthataphalake nisīdati, taṃ gahetvā phalakasāmikasseva gehe patiṭṭhāpehi, tassa pādaparikammaṃ piṭṭhiparikammaṃ khādanīyabhojanīyasayanāni sabbāni phalakasāmikasseva bhāro bhavissatīti. Hatthī āgatāgataṃ gahetvā phalakasāmikasseva gharaṃ neti. So tassa taṃdivasaṃ kattabbaṃ karoti. Magho sālāya avidūre ekaṃ kovilārarukkhaṃ ropetvā tassa mūle pāsāṇaphalakaṃ atthari. Sālaṃ paviṭṭhapaviṭṭhā kaṇṇikaṃ oloketvā akkharāni vācetvā "sudhammā nāma sālāti vadanti, tettiṃsajanānaṃ nāmaṃ na paññāyati. Sunandā cintesi "ime sālaṃ karontā amhehi apattikaṃ 1- kariṃsu, sudhammā pana attano byattatāya kaṇṇikaṃ katvā pattikā jātā, mayāpi kiñci kātuṃ vaṭṭati; kiṃ nu kho @Footnote: 1. Yu. amhe hi apattiyā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.

Karissāmīti. Athassā etadahosi "sālaṃ āgatānaṃ pānīyañceva nahānodakañca laddhuṃ vaṭṭati, pokkharaṇiṃ khanāpessāmīti. Sā pokkharaṇiṃ kāresi. Sucittā cintesi "sudhammāya kaṇṇikā dinnā, sunandāya pokkharaṇī kāritā, mayāpi kiñci kātuṃ vaṭṭati; kiṃ nu kho karissāmīti. Athassā etadahosi "sālaṃ āgatehi pānīyaṃ pivitvā nahātvā gamanakāle mālaṃ pilandhitvā gantuṃ vaṭṭati, pupphārāmaṃ kāressāmīti. Sā ramaṇīyaṃ pupphārāmaṃ kāresi. "yebhuyyena tasmiṃ ārāme asuko nāma pupphupagaphalupagarukkho nāma natthīti nāhosi. Sujātā pana "ahaṃ maghassa mātuladhītā ceva pādaparicārikā ca, etena kataṃ kammaṃ mayhameva, mayā kataṃ kammaṃ etassevāti cintetvā kiñci akatvā attabhāvameva maṇḍayamānā vītināmesi. Maghopi "mātupituupaṭṭhānaṃ kule jeṭṭhāpacāyikakammaṃ saccavācaṃ apharusavācaṃ apisuṇavācaṃ maccheravinayaṃ akkodhananti imāni satta vattapadāni pūretvā "mātāpetibharaṃ jantuṃ kule jeṭṭhāpacāyinaṃ saṇhaṃ sakhilasambhāsaṃ pesuṇeyyappahāyinaṃ maccheravinaye yuttaṃ saccaṃ kodhābhibhuṃ naraṃ taṃ ve devā tāvatiṃsā āhu `sappuriso itīti evaṃ pasaṃsiyabhāvaṃ āpajjitvā jīvitapariyosāne tāvatiṃsabhavane sakko devarājā hutvā nibbatti. tepissa sahāyakā tattheva nibbattiṃsu. Vaḍḍhakī vissukammadevaputto hutvā nibbatti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.

Tadā tāvatiṃsabhavane asurā vasanti. Te "abhinavā devaputtā nibbattāti dibbapānaṃ sajjayiṃsu. Sakko attano parisāya kassaci apivanatthāya saññaṃ adāsi. Asurā dibbapānaṃ pivitvā pamajjiṃsu. 1- Sakko "kiṃ me imehi sādhāraṇena rajjenāti attano parisāya saññaṃ datvā te pādesu gāhāpetvā mahāsamudde khipāpesi. Te avaṃsirā samudde patiṃsu. Atha nesaṃ puññānubhāvena sineruno heṭṭhimatale asuravimānannāma nibbatti. Cittapātali nāma nibbatti. Devāsurasaṅgāme pana asuresu parājitesu, dasayojanasahassaṃ tāvatiṃsadevanagaraṃ nāma nibbatti. Tassa pana nagarassa pācīnapacchimadvārānaṃ antarā dasayojanasahassaṃ hoti, tathā dakkhiṇuttaradvārānaṃ. Taṃ pana nagaraṃ dvārasahassayuttaṃ ahosi ārāmapokkharaṇīpaṭimaṇḍitaṃ, tassa majjhe sālāya nissandena tiyojanasatubbedhehi dhajehi paṭimaṇḍito sattaratanamayo sattayojanasatubbedho vejayanto nāma pāsādo uggacchi. Suvaṇṇayaṭṭhīsu maṇidhajā ahesuṃ, maṇiyaṭṭhīsu suvaṇṇadhajā, pavālayaṭṭhīsu muttādhajā, muttāyaṭṭhīsu pavāladhajā, sattaratanayaṭṭhīsu sattaratanadhajā. Majjhe ṭhito dhajo tiyojanasatubbedho ahosi. 2- Iti sālāya nissandena yojanasahassubbedho pāsādo sattaratanamayova hutvā nibbatti. Kovilārarukkhassa nissandena samantā tiyojanasataparimaṇḍalo pāricchattako nibbatti. Pāsāṇaphalakassa nissandena pāricchattakamūle dīghato saṭṭhiyojanā vitthārato paññāsayojanā @Footnote: 1. majjiṃsu. [?] @2. sī Yu. "majjhe ṭhito dhajo tiyojanasatubbedho ahosīti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.

Bahalato paṇṇarasayojanā jayasumanālattakapāṭalivaṇṇā paṇḍukambalasilā nibbatti; yattha nisinnakāle upaḍḍhakāyo pavisati, uṭṭhitakāle unnameti puna paripūreti. 1- Hatthī pana erāvaṇo nāma devaputto hutvā nibbatti. Devalokasmiṃ hi tiracchānagatā na honti; tasmā so uyyānakīḷāya nikkhamanakāle attabhāvaṃ vijahitvā diyaḍḍhayojanasatiko erāvaṇo nāma hatthī ahosi. So tettiṃsajanānaṃ atthāya tettiṃsakumbhe māpesi. Āvaṭṭena tigāvutappamāṇo āyāmato aḍḍhayojanappamāṇo. Sabbesaṃ majjhe sakkassa atthāya sudassanaṃ nāma tiṃsayojanikaṃ kumbhaṃ māpesi. Tassa upari dvādasayojaniko ratanamaṇḍapo hoti. Tattha antarantarā sattaratanamayā yojanubbedhā dhajā uṭṭhahanti. Pariyante kiṃkiṇikajālaṃ olambeti, yassa mandavāteritassa pañcaṅgikaturiyasaddasammisso dibbagītasaddo viya saro niccharati. Maṇḍapamajjhe sakkassa yojaniko maṇipallaṅko supaññatto hoti, tattha sakko nisīdati. Tettiṃsadevaputtā attano kumbhe ratanapallaṅke nisīdiṃsu. Tettiṃsāya kumbhānaṃ ekekasmiṃ kumbhe satta satta dante māpesi, tesu ekeko paṇṇāsayojanāyāmo, ekekasmiṃ dante satta satta pokkharaṇiyo honti, ekekāya pokkharaṇiyā satta satta paduminigacchāni honti, ekekasmiṃ gacche satta satta pupphāni honti, ekekasmiṃ pupphe satta satta pattāni honti, ekekasmiṃ patte satta satta devadhītaro naccanti; evaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. ūnaṃ paripūreti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.

Samantā paññāsayojanaṭṭhānesu hatthidantesuyeva naccasamajjā honti. Evaṃ mahantaṃ yasaṃ anubhavanto sakko devarājā vicarati. Sudhammāpi kālaṃ katvā gantvā tattheva nibbatti. Tassā sudhammā nāma pañcayojanasatikā devasabhā nibbatti. Tato ramaṇīyataraṃ kira aññaṃ ṭhānaṃ nāma natthi. Māsassa aṭṭhamīdivase dhammassavanaṃ tattheva hoti. Yāvajjattanā aññataraṃ ramaṇīyaṃ ṭhānaṃ disvā "sudhammā devasabhā viyāti vadanti. Sunnadāpi kālaṃ katvā gantvā tattheva nibbatti. Tassā pañcayojanasatikā nandā nāma pokkharaṇī nibbatti. Sucittāpi kālaṃ katvā gantvā tattheva nibbatti. Tassāpi pañcayojanasatikaṃ cittalatāvanaṃ nāma nibbatti, yattha uppannapubbanimitte devaputte netvā mohayamānā vicaranti. Sujātā pana kālaṃ katvā ekissā girikandarāya bakasakuṇikā hutvā nibbatti. Sakko attano paricārikāyo olokento "sudhammā idheva nibbattā. Tathā sunandā ca sucittā cāti ñatvā "sujātā nu kho kuhiṃ nibbattāti cintento taṃ tattha nibbattaṃ disvā "ayaṃ bālā kiñci puññaṃ akatvā idāni tiracchānayoniyaṃ nibbattā, idānipi naṃ puññaṃ kārāpetvā idhānetuṃ vaṭṭatīti, attabhāvaṃ vijahitvā aññātakavesena tassā santikaṃ gantvā "kiṃ karontī idha vicarasīti pucchi. "ko pana tvaṃ sāmīti. "ahaṃ te sāmiko maghoti. "kuhiṃ nibbattosi sāmīti. "ahaṃ tāvatiṃsadevaloke nibbattomhi, tava sahāyikānaṃ pana nibbattaṭṭhānaṃ jānāsīti. "na

--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.

Jānāmi sāmīti. "tāpi mameva santike nibbattā, passissasi te sahāyikāti. "kathāhaṃ tattha gamissāmīti. Sakko "ahaṃ taṃ tattha nessāmīti vatvā devalokaṃ netvā nandāya pokkharaṇiyā tīre vissajjetvā itarāsaṃ tissannaṃ ārocesi "tumhākaṃ sahāyikaṃ sujātaṃ passissathāti. "kuhiṃ sā devāti. "nandāya pokkharaṇiyā tīre ṭhitāti āha. Tā tissopi tattha gantvā "aho ayyāya rūpaṃ, aho attabhāvamaṇḍanassa phalaṃ: idānissā tuṇḍaṃ passatha, jaṅghā passatha, pāde passatha, sobhati vatassā attabhāvoti keḷiṃ katvā pakkamiṃsu. Puna sakko tassā santikaṃ gantvā "diṭṭhā te sahāyikāti vatvā, "diṭṭhā maṃ upphaṇḍetvā gatā, tattheva maṃ nehīti vutte, taṃ tattheva netvā udake vissajjetvā "diṭṭhā te tāsaṃ sampattīti pucchi. "diṭṭhā me devāti. "tayāpi tattha nibbattanupāyaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. "kiṃ karomi devāti. "mayā dinnaṃ ovādaṃ rakkhissasīti. "rakkhissāmi devāti. Athassā pañca sīlāni datvā "appamattā rakkhāhīti vatvā pakkāmi. Sā tato paṭṭhāya sayaṃ matamacchakeyeva pariyesitvā khādati. Sakko katipāhaccayena tassā vīmaṃsanatthāya gantvā vālukāpiṭṭhe matamacchako viya hutvā uttāno nipajji. Sā taṃ disvā "matamacchakoti saññāya aggahesi. Maccho gilanakāle naṅguṭṭhaṃ cālesi. Sā "jīvamacchakoti udake vissajjesi. So thokaṃ vītināmetvā puna tassā purato uttāno hutvā nipajji. Puna sā "matamacchakoti saññāya gahetvā gilanakāle

--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.

Agganaṅguṭṭhaṃ cālentaṃ disvā "jīvamacchoti vissajjesi. Evaṃ tikkhattuṃ vīmaṃsitvā "sādhukaṃ sīlaṃ rakkhasīti attānaṃ jānāpetvā "ahaṃ tava vīmaṃsanatthāya āgato, sādhukaṃ sīlaṃ rakkhasi, evaṃ rakkhamānā nacirasseva mama santike nibbattissasi, appamattā hohīti vatvā pakkāmi. Sā tato paṭṭhāya sayaṃ matamacchaṃ labhati vā no vā, alabhamānā katipāhaccayeneva sussitvā kālaṃ katvā tassa sīlassa phalena bārāṇasiyaṃ kumbhakārassa dhītā hutvā nibbatti. Athassā paṇṇarasasoḷasavassuddesikakāle sakko "kuhiṃ nu kho sā nibbattāti āvajjento disvā "idāni mayā tattha gantuṃ vaṭṭatīti elāḷukavaṇṇena paññāyamānehi sattahi ratanehi yānakaṃ pūretvā pājento bārāṇasiyaṃ pavisitvā "elāḷukāni gaṇhathāti ugghosento vīthiṃ paṭipajji; muggamāsādīni gahetvā āgate pana "mūlena na demīti vatvā, "kathaṃ desīti vutte, "ahaṃ sīlarakkhikāya itthiyā dammīti āha. "sīlaṃ nāma sāmi kīdisaṃ: kiṃ kāḷaṃ udāhu nīlādivaṇṇanti. "tumhe sīlaṃ `kīdisanti na jānātha, kimeva naṃ rakkhissatha, sīlarakkhikāya pana dassāmīti. "sāmi esā kumbhakārassa dhītā `sīlaṃ rakkhāmīti vicarati, etissā dehīti. Sāpi taṃ "tenahi mayhaṃ dehi sāmīti āha. "kāsi tvanti. "ahaṃ avijahitapañcasīlāti āha. "tuyhameva tāni mayā ānītānīti. Sakko yānakaṃ pājento tassā gharaṃ gantvā aññehi anāhariyaṃ katvā elāḷukavaṇṇena devadattiyadhanaṃ datvā attānaṃ jānāpetvā "idaṃ te jīvitavuttiyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.

Dhanaṃ, pañca sīlāni akhaṇḍāni katvā rakkhāhīti vatvā pakkāmi. Sāpi tato cavitvā asurabhavane asurajeṭṭhakassa dhītā hutvā sakkassa verighare nibbatti, dvīsu pana attabhāvesu sīlassa surakkhitattā abhirūpā ahosi suvaṇṇavaṇṇā asādhāraṇāya rūpasiriyā samannāgatā. Vepacitti asurindo āgatāgatānaṃ "tumhe mama dhītu anucchavikā na hothāti taṃ kassaci adatvā "mama dhītā attanāva attano anucchavikaṃ sāmikaṃ upadhāressatīti asurabalaṃ sannipātāpetvā "tuyhaṃ anucchavikaṃ sāmikaṃ gaṇhāhīti tassā hatthe pupphadāmaṃ adāsi. Tasmiṃ khaṇe sakko tassā nibbattaṭṭhānaṃ olokento taṃ pavattiṃ ñatvā "idāni mayā gantvā taṃ ānetuṃ vaṭṭatīti mahallakaasuravaṇṇaṃ nimminitvā gantvā parisapariyante aṭṭhāsi. Sāpi ito cito ca olokentī taṃ diṭṭhamattāva pubbasannivāsavasena uppannena pemena mahogheneva ajjhotthatahadayā hutvā "eso me sāmikoti tassa upari pupphadāmaṃ khipi. Asurā "amhākaṃ rājā ettakaṃ kālaṃ dhītu anucchavikaṃ alabhitvā idāni labhi, ayamevassa dhītu pitāmahato mahallako anucchavikoti lajjamānā pakkamiṃsu. Sakkopi taṃ hatthe gahetvā "sakkohamasmīti naditvā ākāse pakkhandi. Asurā "vañcitamhā 1- jarasakkenāti taṃ anubandhiṃsu. Mātali saṅgāhako vejayantarathaṃ āharitvā antarāmagge ṭhapesi. Sakko taṃ tattha āropetvā devanagarābhimukho pāyāsi. Athassa simbalivanaṃ sampattakāle @Footnote: 1. Sī. vaṇcitamaha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.

Rathasaddaṃ sutvā bhītā garuḷapotakā viraviṃsu. Tesaṃ saddaṃ sutvā sakko mātaliṃ pucchi "ke ete viravantīti. "garuḷapotakā devāti. "kiṃkāraṇāti. "rathasaddaṃ sutvā maraṇabhayenāti. "maṃ ekaṃ nissāya ettako dijo rathavegena vicuṇṇito, mā nassi, nivattehi rathanti. So sindhavasahassassa daṇḍakena saññaṃ datvā rathaṃ nivattesi. Taṃ disvā asurā "jarasakko asurapurato paṭṭhāya palāyanto idāni rathaṃ nivattesi, addhānena 1- upatthambho laddho bhavissatīti nivattitvā āgatamaggeneva asurapuraṃ pavisitvā puna sīsaṃ na ukkhipiṃsu. Sakkopi sujaṃ asurakaññaṃ devanagaraṃ netvā aḍḍhateyyānaṃ accharākoṭīnaṃ jeṭṭhakaṭṭhāne ṭhapesi. Sā sakkaṃ varaṃ yāci "mahārāja mama imasmiṃ devaloke mātāpitaro vā bhātikabhaginiyo vā natthi; yattha yattha gacchasi, tattha tattha maṃ gahetvā gaccheyyāsīti. So "sādhūti tassā paṭiññaṃ adāsi. Tato paṭṭhāya ca cittapātaliyā pupphitāya, asurā "amhākaṃ dibbapāricchattakassa pupphanakāloti saññāya yuddhatthāya sakkaṃ abhiyujjhitukāmā abhirūhiṃsu. Sakko heṭṭhāsamudde nāgānaṃ ārakkhaṃ adāsi, tato supaṇṇānaṃ, tato kumbhaṇḍānaṃ, tato yakkhānaṃ, tato catunnaṃ mahārājānaṃ, sabbūpari pana devanagaradvāresu vajirahatthā indapaṭimā ṭhapesi. Asurā nāgādayo jinitvā āgatāpi indapaṭimā dūrato disvā "sakko nikkhantoti palāyanti. @Footnote: 1. Ma. addhā tena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.

"evaṃ mahāli magho māṇavo appamādapaṭipadaṃ paṭipajji; evaṃ appamatto ca panesa evarūpaṃ issariyaṃ patvā dvīsu devalokesu rajjaṃ kāresi, appamādo nāmesa buddhādīhi pasattho, appamādaṃ hi nissāya sabbesaṃpi lokiyalokuttarānaṃ visesānaṃ adhigamo hotīti vatvā imaṃ gāthamāha "appamādena maghavā devānaṃ seṭṭhataṃ gato; appamādaṃ pasaṃsanti, pamādo garahito sadāti. Tattha appamādenāti: acalagāme bhūmippadese sodhanaṃ ādiṃ katvā katena appamādena. Maghavāti: idāni "maghavāti paññāto magho māṇavo dvinnaṃ devalokānaṃ rājabhāvena devānaṃ seṭṭhataṃ gato. Pasaṃsantīti: buddhādayo paṇḍitā appamādameva thomenti vaṇṇayanti. Kiṃkāraṇā? sabbesaṃ lokiyalokuttarānaṃ visesānaṃ paṭilābhakāraṇattā. Pamādo garahito sadāti: pamādo pana tehi ariyehi niccaṃ garahito nindito. Kiṃkāraṇā? sabbavipattīnaṃ mūlabhāvato. Manussadobhagyaṃ vā hi apāyupapatti vā sabbā pamādamūlikāyevāti. Gāthāpariyosāne mahāli licchavī sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattaparisāpi bahū sotāpannādayo jātāti. Sakkavatthu. -------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.

8. Aññatarabhikkhuvatthu. (22) "appamādarato bhikkhūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira satthu santike yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā 1- araññaṃ pavisitvā ghaṭento vāyamanto arahattaṃ pattuṃ nāsakkhi. So "visesetvā kammaṭṭhānaṃ kathāpessāmīti tato nikkhamitvā satthu santikaṃ āgacchanto antarāmagge mahantaṃ dāvaggiṃ uṭṭhitaṃ disvā vegena ekaṃ muṇḍapabbatamatthakaṃ abhiruyha nisinno araññaṃ ḍayhamānaṃ aggiṃ disvā ārammaṇaṃ gaṇhi "yathā ayaṃ aggi mahantāni ca khuddakāni ca upādānāni ḍahantova gacchati; evaṃ ariyamaggañāṇaggināpi mahantāni ca khuddakāni ca saññojanāni ḍahantena gantabbaṃ bhavissatīti. Satthā gandhakuṭiyaṃ nisinnova tassa cittavāraṃ ñatvā "evameva bhikkhu mahantānipi khuddakānipi upādānāni viya imesaṃ sattānaṃ abbhantare uppajjamānāni aṇuṃthūlāni saññojanāni, tāni ñāṇagginā jhāpetvā abhabbuppattikāni kātuṃ vaṭṭatīti vatvā obhāsaṃ vissajjetvā tassa bhikkhuno abhimukhe nisinno viya paññāyamāno imaṃ gāthamāha "appamādarato bhikkhu pamāde bhayadassi vā saññojanaṃ aṇuṃthūlaṃ ḍahaṃ aggīva gacchatīti. Tattha appamādaratoti: appamāde rato abhirato appamādena @Footnote: 1. uggahetvā. [?]

--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.

Vītināmentoti attho. Pamāde bhayadassi vāti: nirayupapattiādikaṃ pamāde bhayaṃ passanto, tāsaṃ vā upapattīnaṃ mūlattā pamādaṃ bhayato passanto. Saññojananti: vaṭṭadukkhena saddhiṃ yojanaṃ bandhanaṃ vaṭṭe osīdāpanasamatthaṃ dasavidhaṃ saññojanaṃ. Aṇuṃthūlanti: mahantañca khuddakañca. Ḍahaṃ aggīva gacchatīti: yathā ayaṃ aggi taṃ mahantañca khuddakañca upādānaṃ ḍahantova gacchati; evameva so appamādarato bhikkhu appamādādhigatena ñāṇagginā etaṃ saññojanaṃ ḍahanto abhabbuppattikaṃ karonto gacchatīti attho. Gāthāpariyosāne so bhikkhu yathānisinnova sabbasaññojanāni jhāpetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā ākāsenāgantvā tathāgatassa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ thometvā vaṇṇetvā vandamāno pakkāmīti. Aññatarabhikkhuvatthu. ------------ 9. Nigamavāsitissattheravatthu. (23) "appamādaratoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto nigamatissattheraṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi sāvatthito avidūre nigamagāme jātasaṃvaḍḍho eko kulaputto satthu sāsane pabbajitvā laddhūpasampado "nigamatissatthero nāma appiccho santuṭṭho pavivitto āraddhaviriyoti paññāyi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.

So nibaddhaṃ ñātigāmeyeva piṇḍāya carati. Anāthapiṇḍikādīsu mahādānāni karontesupi, pasenadikosale asadisadānaṃ karontepi, sāvatthiṃ nāgacchati. Bhikkhū "ayaṃ nigamatisso uṭṭhāya samuṭṭhāya ñātisaṃsaṭṭho viharati, anāthapiṇḍikādīsu mahādānāni karontesupi, pasenadikosale asadisadānaṃ karontepi, neva āgacchatīti kathaṃ samuṭṭhāpetvā satthu ārocayiṃsu. Satthā taṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu evaṃ karosīti pucchitvā, "natthi bhante mayhaṃ ñātisaṃsaggo, ahaṃ ete manusse nissāya ajjhoharaṇīyamattaṃ labhāmi, `lūkhe vā paṇīte vā yāpanamatte laddhe, puna kiṃ āhārapariyesanenāti nāgacchāmi, ñātīhi pana me saṃsaggo nāma natthi bhanteti vutte, pakatiyāpi tassa ajjhāsayaṃ jānanto "sādhu sādhu bhikkhūti sādhukāraṃ datvā "anacchariyaṃ kho panetaṃ bhikkhu, yaṃ tvaṃ mādisaṃ ācariyaṃ labhitvā appiccho ahosi; ayañhi appicchatā nāma mama tanti mama paveṇīti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari: atīte himavante gaṅgātīre ekasmiṃ udumbaravane anekasahassā suvakā vasiṃsu. Tattha eko suvarājā attano nivāsanarukkhassa phalesu khīṇesu, yadeva avasiṭṭhaṃ hoti aṅkuro vā pattaṃ vā taco vā, taṃ khāditvā gaṅgāyaṃ pānīyaṃ pivitvā paramappiccho santuṭṭho hutvā aññattha na gacchati. Tassa appicchasantuṭṭhabhāvaguṇena sakkassa bhavanaṃ kampi. Sakko āvajjamāno taṃ disvā tassa vīmaṃsanatthaṃ attano ānubhāvena taṃ rukkhaṃ sukkhāpesi. Rukkho obhaggā khāṇumattova hutvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.

Chiddāvachiddo, vāte paharante, ākoṭito viya saddaṃ nicchārento aṭṭhāsi. Tassa chiddehi cuṇṇāni nikkhamanti, suvarājā tāni khāditvā gaṅgāyaṃ pānīyaṃ pivitvā aññattha agantvā vātātapaṃ agaṇetvā udumbarakhāṇumatthake nisīdi. Sakko tassa paramappicchabhāvaṃ ñatvā "mittadhammaguṇaṃ kathāpetvā varamassa datvā udumbaraṃ amataphalaṃ karitvā āgamissāmīti eko haṃsarājā hutvā sujaṃ asurakaññaṃ purato katvā taṃ udumbaravanaṃ gantvā avidūre ekassa rukkhassa sākhāya nisīditvā tena saddhiṃ kathento imaṃ gāthamāha "santi rukkhā haritapattā, dumānekaphalā bahū, kasmā nu sukkhe kolāpe suvassa nirato manoti. Sabbaṃ suvajātakaṃ navakanipāte 1- āgatanayeneva vitthāretabbaṃ; atthuppattiyeva hi tattha ca idha ca nānā, sesaṃ tādisameva. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "tadā sakko ānando ahosi, suvarājā ahamevāti vatvā "evaṃ bhikkhave appicchatā nāmesā mama tanti mama paveṇi; anacchariyaṃ mama puttassa nigamavāsitissassa mādisaṃ ācariyaṃ labhitvā appicchatā; bhikkhunā nāma nigamavāsitissena viya appicchena bhavitabbaṃ; evarūpo hi bhikkhu abhabbo maggaphalehi parihānāya, aññadatthu nibbānasseva santike hotīti vatvā imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. sabbesu potthakesu "dasanipāteti dissati, tattha pana idaṃ jātakaṃ natthi, @navakanipāteyeva vijjati. khu. jā. navaka. 257.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.

"appamādarato bhikkhu pamāde bhayadassi vā abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi. Tattha abhabbo parihānāyāti: so evarūpo bhikkhu samathavipassanādhammehi vā maggaphalehi vā parihānāya abhabbo, nāpi pattehi parihāyati na appattāni na pāpuṇāti. Nibbānasseva santiketi: kilesaparinibbānassāpi anupādāparinibbānassāpi santikeyevāti. Gāthāpariyosāne nigamatissatthero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Aññepi bahū sotāpannādayo ahesuṃ, mahājanassa mahapphalā desanā jātāti. Nigamavāsitissattheravatthu. Appamādavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Dutiyo vaggo ----------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 19 page 1-115. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=19&A=1&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=19&A=1&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=12              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=330              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=328              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=328              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]