ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 18 : PALI ROMAN Dha.A.1 yamakavagga.

page47.

Kheḷasiṅghāṇikādiasucimakkhitaṭṭhānaṃ teheva asucīhi dhovantopi suddhaṃ niggandhaṃ kātuṃ na sakkoti, athakho taṃ ṭhānaṃ bhiyyoso mattāya asuddhatarañca duggandhatarañca hoti; evameva akkosantaṃ paccakkosanto paharantaṃ paṭippaharanto verena veraṃ vūpasametuṃ na sakkoti, athakho bhiyyo bhiyyo verameva karoti. Iti verāni nāma verena kismiñcipi kāle na sammanti, athakho vaḍḍhantiyeva. Averena ca sammantīti: yathā pana tāni kheḷādīni asucīni vippasannena udakena dhoviyamānāni vinassanti, taṃ ṭhānaṃ suddhaṃ hoti niggandhaṃ; evameva averena khantimettodakena yonisomanasikārena paccavekkhaṇena verāni vūpasammanti paṭippassambhanti abhāvaṃ gacchanti. Esa dhammo sanantanoti: esa averena veravūpasamanasaṅkhāto porāṇako dhammo sabbesaṃ buddhapaccekabuddhakhīṇāsavānaṃ gatamaggoti. Gāthāpariyosāne sā yakkhīnī sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sampattaparisāyapi desanā sātthikā ahosi. Satthā taṃ itthiṃ āha "etissā tava puttaṃ dehīti. "bhāyāmi bhanteti. "mā bhāyi, natthi te etaṃ nissāya paripanthoti. Sā puttaṃ tassā adāsi. Sā taṃ gahetvā cumbitvā āliṅgitvā puna mātuyeva datvā rodituṃ ārabhi. Atha naṃ satthā "kimetanti pucchi. "bhante ahaṃ pubbe yathā tathā jīvitaṃ kappentīpi kucchipūraṃ nāma nālatthaṃ, idāni kathaṃ jīvissāmīti. Atha naṃ satthā "mā cintayīti samassāsetvā, taṃ itthiṃ āha "imaṃ netvā attano gehe nivāsāpetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.

Aggayāgubhattehi paṭijaggāhīti. Sā taṃ netvā piṭṭhivaṃse patiṭṭhāpetvā aggayāgubhattehi paṭijaggi. Tassā vīhipaharaṇakāle musalaṃ muddhaṃ paharantaṃ viya upaṭṭhāti. Sā sahāyikaṃ āmantetvā "imasmiṃ ṭhāne vasituṃ na sakkhissāmi, aññattha maṃ patiṭṭhāpehīti vatvā, musalasālāyaṃ udakacāṭiyaṃ uddhane nimbakose saṅkārakūṭe gāmadvāreti etesu ṭhānesu patiṭṭhāpitāpi, "idha me musalaṃ sīsaṃ bhindantaṃ viya upaṭṭhāti, idha dārakā ucchiṭṭhudakaṃ otārenti, idha sunakhā nipajjanti, idha dārakā asuciṃ karonti, idha kacavaraṃ chaḍḍenti, idha gāmadārakā lakkhayoggaṃ karontīti sabbāni tāni paṭikkhipi. Atha naṃ bahigāme vivittokāse patiṭṭhāpetvā tattha tassā aggayāgubhattādīni haritvā paṭijaggi. Sā yakkhinī evaṃ cintesi "ayaṃ me sahāyikā idāni bahūpakārā, handāhaṃ kiñci paṭiguṇaṃ karomīti, "imasmiṃ saṃvacchare subbuṭṭhikā bhavissati, thalaṭṭhāne sassaṃ karohi, imasmiṃ saṃvacchare dubbuṭṭhikā bhavissati, ninnaṭṭhāneyeva sassaṃ karohīti sahāyikāya ārocesi. Sesajanehi katasassaṃ atiudakena 1- vā anodakena 2- vā nassati. Tassā sassaṃ ativiya sampajjati. Atha naṃ "amma tayā kataṃ sassaṃ neva accodakena 1- nassati, na anodakena 2- nassati; subbuṭṭhidubbuṭṭhibhāvaṃ ñatvā kammaṃ karosi, kiṃ nu kho etanti pucchiṃsu. "amhākaṃ sahāyikā yakkhinī subbuṭṭhi- dubbuṭṭhibhāvaṃ ācikkhati, mayaṃ tassā vacanena thalaninnesu sassāni @Footnote: 1. accudakenāti yuttataraṃ. 2. anudakenāti yuttataraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.

Karoma, tena no sassaṃ sampajjati, kiṃ na passatha nibaddhaṃ amhākaṃ gehato yāgubhattādīni hariyamānāni? tāni etissā hariyanti, tumhepi etissā aggayāgubhattādīni haratha, tumhākampi kammante olokessatīti. Athassā sakalanagaravāsino sakkāraṃ kariṃsu. Sāpi tato paṭṭhāya sabbesaṃ kammante olokentī lābhaggappattā ahosi mahāparivāRā. Sā aparabhāge aṭṭha salākabhattāni paṭṭhapesi. Tāni yāvajjakālā dīyantiyeva. Idaṃ kālīyakkhiniyā uppattivatthu. --------- 5. Kosambikavatthu. (5) "pare ca na vijānantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kosambike bhikkhū ārabbha kathesi. Kosambiyaṃ hi ghositārāme pañcasatapañcasataparivārā dve bhikkhū vihariṃsu: vinayadharo ca dhammakathiko ca. Tesu dhammakathiko ekadivasaṃ sarīravalañjaṃ katvā udakakoṭṭhake ācamanaudakāvasesaṃ bhājane ṭhapetvā nikkhami. Pacchā vinayadharo tattha paviṭṭho taṃ udakaṃ disvā nikkhamitvā itaraṃ pucchi "āvuso tayā udakaṃ ṭhapitanti. "āma āvusoti. "kiṃ panettha āpattibhāvaṃ na jānāsīti. "āma na jānāmīti. "hotāvuso, ettha āpattīti. "tenahi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.

Paṭikkarissāmi nanti "sace pana te āvuso asañcicca asatiyā kataṃ, natthi āpattīti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosi. Vinayadharopi attano nissitakānaṃ "ayaṃ dhammakathiko āpattiṃ āpajjamānopi na jānātīti ārocesi. Te tassa nissitake disvā "tumhākaṃ upajjhāyo āpattiṃ āpajjitvāpi āpattibhāvaṃ na jānātīti āhaṃsu. Te gantvā attano upajjhāyassa ārocesuṃ. So evamāha "ayaṃ vinayadharo pubbe "anāpattīti vatvā idāni `āpattīti vadati, musāvādī esoti. Te gantvā "tumhākaṃ upajjhāyo musāvādīti kathayiṃsu. Te evaṃ aññamaññaṃ kalahaṃ vaḍḍhayiṃsu. Tato vinayadharo okāsaṃ labhitvā dhammakathikassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ akāsi. Tato paṭṭhāya tesaṃ paccayadāyakā upaṭṭhākāpi dve koṭṭhāsā ahesuṃ. Ovādapaṭiggāhikā bhikkhuniyopi ārakkhadevatāpi tāsaṃ sandiṭṭhasambhattā ākāsaṭṭhadevatāpi yāva brahmalokāpi sabbe puthujjanā dve pakkhā ahesuṃ. Yāva akaniṭṭhabhavanā pana ekaninnādaṃ kolāhalaṃ agamāsi. Atheko bhikkhu tathāgataṃ upasaṅkamitvā ukkhepakānaṃ "dhammikenevāyaṃ kammena ukkhittoti laddhiṃ ukkhittānuvattakānaṃ "adhammikena kammena ukkhittoti laddhiṃ ukkhepakehi vāriyamānānaṃpi ca tesaṃ taṃ anuparivāretvā vicaraṇabhāvaṃ ārocesi. Bhagavā "samaggā kira hontūti dve vāre pesetvā "na icchanti bhante samaggā bhavitunti sutvā tatiyavāre "bhinno bhikkhusaṅgho, bhinno bhikkhusaṅghoti sutvā tesaṃ santikaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.

Gantvā, ukkhepakānaṃ ukkhepane itaresañca āpattiyā adassane ādīnavaṃ kathetvā puna tesaṃ tattheva ekasīmāyaṃ uposathādīni anujānitvā bhattaggādīsu bhaṇḍanajātānaṃ "āsanantarikāya nisīditabbanti bhattagge vattaṃ paññāpetvā "idānipi bhaṇḍanajātā viharantīti sutvā tattha gantvā "alaṃ bhikkhave mā bhaṇḍanantiādīni vatvā "bhikkhave bhaṇḍanakalahaviggahavivādā nāmete anatthakārakā, kalahaṃ nissāya hi laṭukikāpi sakuṇikā hatthināgaṃ jīvitakkhayaṃ pāpesīti laṭukikajātakaṃ 1- kathetvā "bhikkhave samaggā hotha mā vivadatha; vivādaṃ nissāya hi anekasahassavaṭṭakāpi jīvitakkhayaṃ pattāti vaṭṭakajātakaṃ 2- kathesi. Evaṃpi tesu vacanaṃ anādiyantesu, aññatarena dhammavādinā tathāgatassa vihesaṃ anicchantena "āgametu bhante bhagavā dhammassāmi, appossukko bhante bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmāti 3- vutte, "bhūtapubbaṃ bhikkhave bārāṇasiyaṃ brahmadatto nāma kāsīrājā ahosīti 4- brahmadattena dīghītissa kosalarañño rajjaṃ acchinditvā aññātakavesena vasantassa māritabhāvañceva dīghāvukumārena attano jīvite dinne, tato paṭṭhāya tesaṃ samaggabhāvañca kathetvā "tesaṃ hi nāma bhikkhave rājūnaṃ ādinnadaṇḍānaṃ ādinnasatthānaṃ evarūpaṃ khantisoraccaṃ bhavissati, idha kho taṃ bhikkhave sobhetha; yaṃ tumhe @Footnote: 1. khu. jā. pañcaka. 27/170. tadaṭṭhakathā 4/446. 2. khu. jā. eka. 27/12. @ tadaṭṭhakathā 2/297. 3. vi. mahā. 5/321,322,335. 4. vi. mahā. 5/322.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.

Evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā 1- cāti ovaditvāpi neva te samagge kātuṃ asakkhi. So tāya ākiṇṇavihāratāya ukkaṇṭhito "ahaṃ kho idāni ākiṇṇo dukkhaṃ viharāmi, ime ca bhikkhū mama vacanaṃ na karonti; yannūnāhaṃ eko gaṇamhā vūpakaṭṭho vihareyyanti cintetvā kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ ekakova attano pattacīvaramādāya bālakaloṇakārāmaṃ 2- gantvā tattha bhaguttherassa ekacārikavattaṃ kathetvā pācīnavaṃsamigadāye tiṇṇaṃ kulaputtānaṃ sāmaggīrasānisaṃsaṃ kathetvā, yena pārileyyakaṃ, tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pārileyyakaṃ upanissāya rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle pārileyyakena hatthinā upaṭṭhiyamāno phāsukaṃ vassāvāsaṃ vasi. Kosambīvāsinopi kho upāsakā vihāraṃ gantvā satthāraṃ apassantā "kuhiṃ bhante satthāti pucchiṃsu. Te bhikkhū āhaṃsu "pārileyyakavanasaṇḍaṃ gatoti. "kiṃkāraṇā bhanteti. "amhe samagge kātuṃ vāyami, mayaṃ pana na samaggā ahumhāti. "bhante tumhe satthu santike pabbajitvā, tasmiṃ sāmaggiṃ karontepi, samaggā na ahuvatthāti. "evamāvusoti. Manussā "ime satthu santike pabbajitvā, tasmiṃ sāmaggiṃ karontepi, samaggā na jātā; mayaṃ ime nissāya satthāraṃ daṭṭhuṃ na labhimhā; @Footnote: 1. vi. mahā. 5/334-335. 2. pāliyaṃ "bālakaloṇakārakagāmoti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.

Imesaṃ neva āsanaṃ dassāma, na abhivādanādīni karissāmāti tato paṭṭhāya tesaṃ sāmīcimattakaṃpi na kariṃsu. Te appāhāratāya sussamānā katipāheneva ujukā hutvā aññamaññaṃ accayaṃ desetvā khamāpetvā "upāsakā mayaṃ samaggā jātā, tumhepi no purimasadisāva hothāti āhaṃsu. "khamāpito pana vo bhante satthāti. "na khamāpito āvusoti. "tenahi satthāraṃ khamāpetha, satthu khamāpitakāle mayaṃpi tumhākaṃ purimasadisā bhavissāmāti. Te antovassabhāvena satthu santikaṃ gantuṃ avisahantā dukkhena taṃ antovassaṃ vītināmesuṃ. Satthā pana tena hatthinā upaṭṭhiyamāno sukhaṃ vasi. Sopi gaṇaṃ pahāya phāsuvihāratthāya taṃ vanasaṇḍaṃ pāvisi. Yathāha? "ahaṃ kho 1- ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi 2- hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhantassa 3- me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti, 4- yannūnāhaṃ eko gaṇamhā vūpakaṭṭho vihareyyanti. Athakho so hatthināgo yūthā apakkamma, yena pārileyyakaṃ rakkhitavanasaṇḍo bhaddasālamūlaṃ yena bhagavā, tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā 5- ca pana bhagavantaṃ vanditvā olokento aññaṃ @Footnote: 1. pāliyampana ahaṃ kho etāhi ākiṇṇoti dissati. 2. Yu. hatthikuḷabhehi. 3. tattheva @ogāhā ca meti. 4. ito paraṃ "ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharāmi. yannūnāhanti. @5. vi. mahā. 5/341-342.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.

Kiñci adisvā bhaddasālamūlaṃ pādena paharanto tacchetvā soṇḍāya sākhaṃ gahetvā sammajji; tato paṭṭhāya soṇḍāya ghaṭaṃ gahetvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti; uṇhodakena atthe sati, uṇhodakaṃ paṭiyādeti. Kathaṃ? hatthena kaṭṭhāni ghaṃsitvā aggiṃ sampādeti, taṃ dārūni pakkhipanto jāletvā tattha pāsāṇe pacitvā dārudaṇḍakena pavaṭṭetvā paricchinnāya khuddakasoṇḍiyaṃ khipati; tato hatthaṃ otāretvā udakassa tattabhāvaṃ jānitvā gantvā satthāraṃ vandati. Satthā "udakaṃ te tāpitaṃ pārileyyakāti vatvā tattha gantvā nahāyati. Athassa nānāvidhāni phalāni āharitvā deti. Yadā pana satthā gāmaṃ piṇḍāya pavisati; tadā satthu pattacīvaramādāya kumbhe patiṭṭhāpetvā satthārā saddhiṃyeva gacchati. Satthā gāmūpacāraṃ patvā "pārileyyaka ito paṭṭhāya tayā gantuṃ na sakkā, āhara me pattacīvaranti āharāpetvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Sopi yāva satthu nikkhamanā tattheva ṭhatvā satthu āgamanakāle paccuggamanaṃ katvā purimanayeneva pattacīvaraṃ gahetvā vasanaṭṭhāne otāretvā vattaṃ dassetvā sākhāya vījati, rattiṃ vālamigaparipanthanivāraṇatthaṃ mahantaṃ daṇḍaṃ soṇḍāya gahetvā "satthāraṃ rakkhissāmīti yāva aruṇuggamanā vanasaṇḍassa antarantare vicarati. Tato paṭṭhāyayeva kira so vanasaṇḍo rakkhitavanasaṇḍo nāma jāto. Aruṇe uggate, mukhodakadānaṃ ādiṃ katvā teneva upāyena sabbavattāni karoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.

Atheko makkaṭo taṃ hatthiṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya tathāgatassa abhisamācārikaṃ karontaṃ disvā "ahaṃpi kiñcideva karissāmīti vicaranto ekadivasaṃ nimmakkhikaṃ daṇḍakamadhupaṭalaṃ disvā daṇḍakaṃ bhañjitvā daṇḍakeneva saddhiṃ madhupaṭalaṃ satthu santikaṃ haritvā kadalipattaṃ chinditvā tattha ṭhapetvā adāsi. Satthā gaṇhi. Makkaṭo "karissati nu kho paribhogaṃ na karissatīti olokento gahetvā nisinnaṃ disvā "kiṃ nu khoti cintetvā daṇḍakoṭiṃ gahetvā parivattetvā upadhārento aṇḍakāni disvā tāni saṇikaṃ apanetvā puna adāsi. Satthā paribhogamakāsi. So tuṭṭhamānaso taṃ taṃ sākhaṃ gahetvā naccanto aṭṭhāsi. Athassa gahitasākhāpi akkantasākhāpi bhijji. So ekasmiṃ khāṇumatthake patitvā, nibbiddhagatto pasanneneva cittena kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane tiṃsayojanike kanakavimāne nibbatti, accharāsahassaparivāro ahosi. Tathāgatassa tattha hatthināgena upaṭṭhiyamānassa vasanabhāvo sakalajambudīpe pākaṭo ahosi. Sāvatthīnagarato "anāthapiṇḍiko visākhā mahāupāsikāti evamādīni mahākulāni ānandattherassa sāsanaṃ pahiṇiṃsu "satthāraṃ no bhante dassethāti. Disāvāsinopi pañcasatā bhikkhū vutthavassā ānandattheraṃ upasaṅkamitvā "cirassutā no āvuso ānanda bhagavato sammukhā dhammīkathā; sādhu mayaṃ āvuso ānanda labheyyāma bhagavato sammukhā dhammīkathaṃ savanāyāti yāciṃsu. Thero te bhikkhū ādāya tattha gantvā "temāsaṃ ekavihārino

--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.

Tathāgatassa santikaṃ ettakehi bhikkhūhi saddhiṃ upasaṅkamituṃ ayuttanti cintetvā te bhikkhū bahi ṭhapetvā ekakova satthāraṃ upasaṅkami. Pārileyyako taṃ disvā daṇḍakaṃ ādāya pakkhandi. Satthā oloketvā "apehi pārileyyaka, mā nivārayi; buddhupaṭṭhāko esoti āha. So tattheva daṇḍaṃ chaḍḍetvā pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ āpucchi. Thero nādāsi. Nāgo "sace uggahitavatto bhavissati, satthu nisīdanapāsāṇaphalake attano parikkhāraṃ na ṭhapessatīti cintesi. Thero pattacīvaraṃ bhūmiyaṃ ṭhapesi. Vattasampannā hi garūnaṃ āsane vā sayane vā attano parikkhāraṃ na ṭhapenti. So taṃ disvā pasannacitto ahosi. Thero satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā "ānanda ekakova āgatosīti pucchitvā pañcasatehi bhikkhūhi saddhiṃ āgatabhāvaṃ sutvā "kuhiṃ pana teti vatvā, "tumhākaṃ cittaṃ ajānanto bahi ṭhapetvā āgatomhīti vutte, "pakkosāhi teti āha. Thero tathā akāsi. Te bhikkhū āgantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā tehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā, tehi bhikkhūhi "bhante bhagavā buddhasukhumālo ceva khattiyasukhumālo ca, tumhehi temāsaṃ ekakehi tiṭṭhantehi nisīdantehi ca dukkaraṃ kataṃ; vattapaṭivattakārakopi mukhodakadāyakopi nāhosi maññeti vutte, "bhikkhave pārileyyakahatthinā mama sabbakiccāni katāni, evarūpaṃ hi sahāyakaṃ labhantena ekato vasituṃ yuttaṃ, alabhantassa ekacārikabhāvova seyyoti vatvā imā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.

Nāgavagge tisso gāthāyo abhāsi "sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāri dhīraṃ, abhibhuyya sabbāni parissayāni careyya tenattamano satīmā. No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāri dhīraṃ, rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care, mātaṅgaraññeva nāgo. Ekassa caritaṃ seyyo, natthi bāle sahāyatā; eko care na ca pāpāni kayirā, appossukko mātaṅgaraññeva nāgoti. Gāthāpariyosāne pañcasatāpi te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Ānandatthero anāthapiṇḍikādīhi pesitaṃ sāsanaṃ ārocetvā "bhante anāthapiṇḍikapamukhā pañca ariyasāvakakoṭiyo tumhākaṃ āgamanaṃ paccāsiṃsantīti āha. Satthā "tenahi gaṇhāhi pattacīvaranti pattacīvaraṃ gāhāpetvā nikkhami. Nāgo gantvā magge tiriyaṃ aṭṭhāsi. Bhikkhū taṃ disvā bhagavantaṃ pucchiṃsu "kiṃ karoti bhanteti. "tumhākaṃ bhikkhave bhikkhaṃ dātuṃ paccāsiṃsati, dīgharattaṃ kho panāyaṃ mayhaṃ upakārako, nāssa cittaṃ kopetuṃ vaṭṭati, nivattatha bhikkhaveti. Satthā bhikkhū gahetvā nivatti. Hatthīpi vanasaṇḍaṃ pavisitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.

Panasakadaliphalādīni nānāphalāni saṃharitvā rāsiṃ katvā punadivase bhikkhūnaṃ adāsi. Pañcasatā bhikkhū sabbāni khepetuṃ nāsakkhiṃsu. Bhattakiccapariyosāne satthā pattacīvaraṃ gahetvā nikkhami. Nāgo bhikkhūnaṃ antarantarena gantvā satthu purato tiriyaṃ aṭṭhāsi. Bhikkhū taṃ disvā bhagavantaṃ pucchiṃsu "kiṃ karoti bhanteti. "ayaṃ bhikkhave tumhe pesetvā maṃ nivattetīti. "evaṃ bhanteti. "āma bhikkhaveti. Atha naṃ satthā "pārileyyaka idaṃ mama anivattagamanaṃ, tava iminā attabhāvena jhānaṃ vā vipassanaṃ vā maggaphalaṃ vā natthi, tiṭṭha tvanti āha. Taṃ sutvā nāgo mukhe soṇḍaṃ pakkhipitvā rodanto pacchato pacchato agamāsi. So hi satthāraṃ nivattetuṃ labhanto teneva niyāmena yāvajīvaṃ paṭijaggeyya. Satthā pana taṃ gāmūpacāraṃ patvā "pārileyyaka ito paṭṭhāya tava abhūmi, manussāvāso saparipantho, tiṭṭha tvanti āha. So rodamāno tattha ṭhatvā, satthari cakkhupathaṃ vijahante, hadayena phalitena kālaṃ katvā satthari pasādena tāvatiṃsabhavane tiṃsayojanike kanakavimāne accharāsahassamajjhe nibbatti. "pārileyyakadevaputtotvevassa nāmaṃ ahosi. Satthāpi anupubbena jetavanaṃ agamāsi. Kosambikā bhikkhū "satthā kira sāvatthiṃ āgatoti sutvā satthāraṃ khamāpetuṃ tattha agamaṃsu. Kosalarājā "te kira kosambikā bhaṇḍanakārakā bhikkhū āgacchantīti sutvā satthāraṃ upasaṅkamitvā "ahaṃ bhante tesaṃ mama vijitaṃ pavisituṃ na dassāmīti āha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.

"mahārāja sīlavantā te bhikkhū, kevalaṃ aññamaññaṃ vivādena mama vacanaṃ na gaṇhiṃsu; idāni maṃ khamāpetuṃ āgacchanti: āgacchantu mahārājāti. Anāthapiṇḍikopi "bhante ahaṃ tesaṃ vihāraṃ pavisituṃ na dassāmīti vatvā tatheva bhagavatā paṭikkhitto tuṇhī ahosi. Sāvatthiyaṃ anuppattānaṃ pana tesaṃ bhagavā ekamante vivittaṃ kārāpetvā senāsanaṃ dāpesi. Aññe bhikkhū tehi saddhiṃ neva ekato nisīdanti na tiṭṭhanti. Āgatāgatā satthāraṃ pucchanti "katame te bhante bhaṇḍanakārakā kosambikā bhikkhūti. Satthā "eteti dasseti. Te "ete kira te, ete kira teti āgatāgatehi aṅguliyā dassiyamānā lajjāya sīsaṃ ukkhipituṃ asakkontā bhagavato pādamūle nipajjitvā bhagavantaṃ khamāpesuṃ. Satthā "bhāriyaṃ vo bhikkhave kataṃ; tumhe nāma mādisassa buddhassa santike pabbajitvāpi, mayi sāmaggiṃ karonte, mama vacanaṃ na karittha, porāṇakapaṇḍitāpi vajjhappattānaṃ mātāpitūnaṃ ovādaṃ sutvā, tesu jīvitā voropiyamānesupi, taṃ anatikkamitvā pacchā dvīsu raṭṭhesu rajjaṃ kārayiṃsūti vatvā punadeva dīghāvukumārajātakaṃ kathetvā "evaṃ bhikkhave dīghāvukumāro mātāpitūsu jīvitā voropiyamānesupi, tesaṃ ovādaṃ anatikkamitvā pacchā brahmadattassa dhītaraṃ labhitvā dvīsu kāsikosalaraṭṭhesu rajjaṃ kāresi, tumhehi pana mama vacanaṃ akarontehi bhāriyaṃ katanti vatvā imaṃ gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.

"pare ca na vijānanti `mayamettha yamāma se; ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagāti. Tattha "pareti: paṇḍite ṭhapetvā tato aññe bhaṇḍanakārakā pare nāma. Te tattha saṅghamajjhe kolāhalaṃ karontā "mayaṃ yamāma se uparamāma nassāma sasataṃ samīpaṃ maccusantikaṃ gacchāmāti na vijānanti. Ye ca tattha vijānantīti; ye tattha paṇḍitā "mayaṃ maccusamīpaṃ gacchāmāti vijānanti. Tato sammanti medhagāti: evaṃ hi te jānantā yonisomanasikāraṃ uppādetvā medhagānaṃ kalahānaṃ vūpasamāya paṭipajjanti, atha tesaṃ tāya paṭipattiyā te medhagā sammanti. Athavā "pare cāti: pubbe mayā "mā bhikkhave bhaṇḍanantiādīni vatvā ovadiyamānāpi mama ovādassa apaṭiggahaṇena amāmakā pare nāma "mayaṃ chandādivasena micchāgāhaṃ gahetvā ettha saṅghamajjhe yamāmase bhaṇḍanādīnaṃ vuḍḍhiyā vāyamāmāti na vijānanti. Idāni pana yoniso paccavekkhamānā tattha tumhākaṃ antare ye paṇḍitapurisā "pubbe mayaṃ chandādivasena vāyamantā ayoniso paṭipannāti vijānanti, tato tesaṃ santikā te paṇḍitapurise nissāya imedāni kalahasaṅkhātā medhagā sammantīti ayamettha atthoti. Gāthāpariyosāne sampattabhikkhū sotāpattiphalādīsu patiṭṭhahiṃsūti. Kosambikavatthu. -----------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.

6. Cullakālamahākālavatthu. (6) "subhānupassiṃ viharantanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā setabyanagaraṃ upanissāya sīsapāvane viharanto cullakālamahākāle ārabbha kathesi. Setabyanagaravāsino hi "cullakālo majjhimakālo mahākālo cāti tayo bhātaro kuṭumbikā. Tesu jeṭṭhakaniṭṭhā disāsu vicaritvā pañcahi sakaṭasatehi bhaṇḍaṃ āharanti. Majjhimakālo ābhataṃ vikkīṇāti. Athekasmiṃ samaye te ubhopi bhātaro pañcahi sakaṭasatehi nānābhaṇḍaṃ gahetvā sāvatthiṃ gantvā sāvatthiyā ca jetavanassa ca antare sakaṭāni mocayiṃsu. Tesu mahākālo sāyaṇhasamaye mālāgandhādihatthe sāvatthīvāsino ariyasāvake dhammassavanāya gacchante disvā "kuhiṃ ime gacchantīti pucchitvā tamatthaṃ sutvā "ahaṃpi gamissāmīti cintetvā kaniṭṭhaṃ āmantetvā "tāta sakaṭesu appamatto hohi, ahaṃpi dhammaṃ sotuṃ gamissāmīti vatvā gantvā tathāgataṃ vanditvā parisapariyante nisīdi. Satthā taṃdivasaṃ tassa ajjhāsayena anupubbīkathaṃ kathento dukkhakkhandhasuttādivasena anekapariyāyena kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesañca kathesi. Taṃ sutvā mahākālo "sabbaṃ kira pahāya gantabbaṃ, paralokaṃ gacchantaṃ neva bhogā na ñātayo anugacchanti, kiṃ me gharāvāsena, pabbajissāmīti cintetvā, mahājane vanditvā pakkante, satthāraṃ pabbajjaṃ yācitvā, satthārā "natthi te koci apaloketabboti vutte, "kaniṭṭho me atthi bhanteti vatvā, "tenahi apalokehi nanti vutte, "sādhu bhanteti āgantvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.

Kaniṭṭhaṃ etadavoca "tāta imaṃ sabbaṃ sāpateyyaṃ paṭipajjāti. 1- "tumhe pana bhātikāti. "ahaṃ satthu santike pabbajissāmīti. So taṃ nānappakārehi yācitvā nivattetuṃ asakkonto "sādhu sāmi yathājjhāsayaṃ karothāti āha. Mahākālo gantvā satthu santike pabbaji. "ahaṃ bhātikaṃ gahetvāva uppabbajissāmīti cullakālopi pabbaji. Aparabhāge mahākālo upasampadaṃ labhitvā satthāraṃ upasaṅkamitvā sāsane dhurāni pucchitvā, satthārā dvīsu dhuresu kathitesu, "ahaṃ bhante mahallakakāle pabbajitattā ganthadhuraṃ pūretuṃ na sakkhissāmi, vipassanādhuraṃ pana pūressāmīti yāva arahattā sosānikadhutaṅgaṃ kathāpetvā, paṭhamayāmātikkame sabbesu niddaṃ okkantesu, susānaṃ gantvā paccūsakāle sabbesu anuṭṭhitesuyeva, vihāraṃ āgacchati. Athekā susānagopikā kālī nāma chavaḍāhikā therassa ṭhitaṭṭhānañca nisīdanaṭṭhānañca caṅkamanaṭṭhānañca disvā "ko nu kho idhāgacchati, pariggaṇhissāmi nanti pariggaṇhituṃ asakkontī ekadivasaṃ susānakuṭikāya dīpaṃ jāletvā puttadhītaro ādāya gantvā ekamante nilīnā majjhimayāme theraṃ āgacchantaṃ disvā gantvā vanditvā "ayyo no bhante imasmiṃ ṭhāne viharatīti āha. "āma upāsiketi. "bhante susāne viharantehi nāma vattaṃ uggaṇhituṃ vaṭṭatīti. Thero "kiṃ pana mayaṃ tayā kathitavatte vattissāmāti @Footnote: 1. paṭicchātipi, Ma. paṭipajjāhi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.

Avatvā "kiṃ kātuṃ vaṭṭati upāsiketi āha. "bhante sosānikehi nāma susāne vasanabhāvo susānagopakānaṃ vihāre mahātherassa gāmabhojakassa ca kathetuṃ vaṭṭatīti. "kiṃkāraṇāti. "katakammā corā sāmikehi padānupadaṃ anubandhantā susāne bhaṇḍikaṃ chaḍḍetvā palāyanti; atha manussā sosānikānaṃ paripanthaṃ karonti; etesaṃ pana kathite, `mayaṃ imassa bhaddantassa ettakannāma kālaṃ ettha vasanabhāvaṃ jānāma, acoro esoti upaddavaṃ nivārenti; tasmā etesaṃ kathetuṃ vaṭṭatīti. "aññaṃ kiṃ kātabbanti. "bhante susāne vasantena nāma ayyena macchamaṃsapiṭṭhatilaguḷādīni vajjetabbāni, divā na niddāyitabbaṃ, akusītena bhavitabbaṃ āraddhaviriyena, asaṭhena amāyāvinā hutvā kalyāṇajjhāsayena bhavitabbaṃ, sāyaṃ sabbesu suttesu vihārato āgantabbaṃ, paccūsakāle sabbesu anuṭṭhitesuyeva, vihāraṃ gantabbaṃ, sace bhante ayyo imasmiṃ ṭhāne evaṃ viharanto pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pāpetuṃ sakkhissati, sace matasarīraṃ ānetvā chaḍḍenti, kambalakūṭāgāraṃ āropetvā gandhamālādīhi sakkāraṃ katvā sarīrakiccaṃ karissāmi; no ce sakkhissati, citakaṃ āropetvā aggiṃ jāletvā saṅkunā ākaḍḍhitvā bahi ṭhapetvā 1- pharasunā koṭṭetvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā aggimhi pakkhipitvā tuyhaṃ 2- dassetvā 2- jhāpessāmīti. Atha naṃ thero "sādhu bhadde, ekaṃ pana rūpārammaṇaṃ disvā mayhaṃ kathehīti āha. Sā "sādhūti paccassosi. Thero yathājjhāsayena @Footnote: 1. Sī. Ma. khipitvā. 2. Sī. Ma. natthi, atirekapadehi bhavitabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.

Susāne samaṇadhammaṃ karoti. Cullakālatthero pana uṭṭhāya samuṭṭhāya gharāvāsaṃ cinteti, puttadāraṃ anussarati, "ayaṃ me bhātiko atibhāriyaṃ kammaṃ karotīti cintesi. Athekā kuladhītā taṃmuhuttaṃ samuṭṭhitena byādhinā sāyaṇhasamaye amilātā akilantā kālamakāsi. Tamenaṃ ñātayo dārutelādīhi saddhiṃ sāyaṃ susānaṃ netvā susānagopikāya "imaṃ jhāpehīti bhatiṃ datvā niyyādetvā pakkamiṃsu. Sā tassā pārupanavatthaṃ apanetvā taṃ muhuttamataṃ paṇītappaṇītaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ disvā "imaṃ ayyassa dassetuṃ paṭirūpaṃ ārammaṇanti cintetvā gantvā theraṃ vanditvā "evarūpaṃ nāma bhante ārammaṇaṃ atthi, olokeyyāthāti āha. Thero "sādhūti gantvā pārupanavatthaṃ nīharāpetvā pādatalato yāva kesaggā oloketvā "atipaṇītametaṃ rūpaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ, aggimhi naṃ pakkhipitvā mahājālāhi gahitakāle mayhaṃ āroceyyāsīti vatvā sakaṭṭhānameva gantvā nisīdi. Sā tathā katvā therassa ārocesi. Thero gantvā olokesi. Jālāya pahaṭapahaṭaṭṭhāne kavaragāvī viya sarīravaṇṇaṃ ahosi. Pādā namitvā olambiṃsu, hatthā paṭikujjiṃsu, lalāṭaṃ 1- niccammaṃ ahosi. Thero "idaṃ sarīraṃ idāneva olokentānaṃ apariyantīkaraṃ hutvā idāneva khayappattaṃ vayappattanti rattiṭṭhānaṃ gantvā nisīditvā khayavayaṃ sampassamāno @Footnote: 1. Sī. Ma. nalāṭaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.

"aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino, uppajjitvā nirujjhanti tesaṃ vūpasamo sukhoti 1- gāthaṃ vatvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tasmiṃ arahattaṃ patte, satthā bhikkhusaṅghaparivuto cārikañcaramāno setabyanagaraṃ gantvā siṃsapāvanaṃ pāvisi. Cullakālassa bhariyāyo "satthā kira anuppattoti sutvā "amhākaṃ sāmikaṃ gaṇhissāmāti pesetvā satthāraṃ nimantāpesuṃ. Buddhānaṃ pana aparicitaṭṭhāne āsanapaññattiṃ ācikkhantena ekena bhikkhunā paṭhamataraṃ gantuṃ vaṭṭati. Buddhānaṃ hi majjhimaṭṭhāne āsanaṃ paññāpetvā tassa dakkhiṇato sārīputtattherassa vāmato mahāmoggallānattherassa tato paṭṭhāya ubhosu passesu bhikkhusaṅghassa āsanaṃ paññāpetabbaṃ hoti; tasmā mahākālatthero cīvarapārupanaṭṭhāne ṭhatvā "tvaṃ purato gantvā āsanapaññattiṃ ācikkhāhīti cullakālaṃ pesesi. Tassa diṭṭhakālato paṭṭhāya gehajanā tena saddhiṃ parihāsaṃ karontā nīcāsanāni saṅghattherakoṭiyaṃ attharanti, uccāsanāni saṅghanavakakoṭiyaṃ. Itaro "mā evaṃ karotha, uccāsanāni upari paññāpetha, nīcāsanāni heṭṭhāti āha. Itthiyo tassa vacanaṃ asaṇantiyo viya "tvaṃ kiṃ karonto vicarasi? kiṃ tava āsanāni paññāpetuṃ na vaṭṭati? tvaṃ kaṃ āpucchitvā pabbajito? kena pabbajāpitosi? kasmā idhāgatosīti vatvā nivāsanapārupanaṃ acchinditvā setakāni @Footnote: 1. dī. mahā. 10/181. saṃ. sa. 15/8. saṃ. ni. 16/228. khu. jā. eka. 27/31.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.

Vatthāni nivāsetvā sīse mālācumbaṭakaṃ ṭhapetvā "gaccha tvaṃ, satthāraṃ ānehi; mayaṃ āsanāni paññāpessāmāti pahiṇiṃsu. So naciraṃ bhikkhubhāve ṭhatvā avassikova uppabbajitvā lajjituṃ na jānāti; tasmā tena ākappena nirāsaṅkova gantvā satthāraṃ vanditvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ ādāya āgato. Bhikkhusaṅghassa pana bhattakiccāvasāne mahākālassa bhariyāyo "imāhi attano sāmiko gahito, mayaṃpi amhākaṃ sāmikaṃ gaṇhissāmāti cintetvā punadivasatthāya satthāraṃ nimantayiṃsu. Tadā pana āsanapaññāpanatthaṃ añño bhikkhu agamāsi. Tā tasmiṃ khaṇe okāsaṃ alabhitvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā bhikkhaṃ adaṃsu. Cullakālassa pana dve bhariyāyo, majjhimakālassa catasso, mahākālassa aṭṭha. Bhikkhūpi bhattakiccaṃ kātukāmā nisīditvā bhattakiccamakaṃsu, bahi gantukāmā uṭṭhāya agamaṃsu. Satthā pana nisīditvā bhattakiccaṃ kari. Tassa bhattakiccapariyosāne tā itthiyo "bhante mahākālo amhākaṃ anumodanaṃ katvā gamissati, tumhe purato gacchathāti vadiṃsu. Satthā "sādhūti vatvā purato agamāsi. Gāmadvāraṃ patvā bhikkhusaṅgho ujjhāyi "kinnāmetaṃ satthārā kataṃ, ñatvā nu kho kataṃ udāhu ajānitvā?, hiyyo cullakālassa purato gatattā pabbajjantarāyo jāto, ajja aññassa purato gatattā antarāyo nāhosi, idāni satthā mahākālaṃ nivattetvā āgato, sīlavā kho pana bhikkhu ācārasampanno; karissanti nu kho tassa pabbajjantarāyanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.

Satthā tesaṃ vacanaṃ sutvā nivattitvā ṭhito "kiṃ kathetha bhikkhaveti pucchi. Te tamatthaṃ ārocesuṃ. "kiṃ pana tumhe bhikkhave cullakālaṃ viya mahākālaṃ sallakkhethāti. "āma bhante, tassa hi dve pajāpatiyo, imassa aṭṭha; aṭṭhahi parikkhipitvā gahito kiṃ karissati bhanteti. Satthā "mā bhikkhave evaṃ avacuttha, cullakālo uṭṭhāya samuṭṭhāya subhārammaṇabahulo viharati, papātataṭe ṭhitadubbalarukkhasadiso, mayhaṃ pana putto mahākālo asubhānupassī viharati, ghanaselapabbato viya acalo vāti vatvā imā gāthāyo abhāsi "subhānupassiṃ viharantaṃ indriyesu asaṃvutaṃ bhojanamhi amattaññuṃ kusītaṃ hīnavīriyaṃ taṃ ve pasahatī māro, vāto rukkhaṃva dubbalaṃ. Asubhānupassiṃ viharantaṃ indriyesu susaṃvutaṃ bhojanamhi ca mattaññuṃ saddhaṃ āraddhavīriyaṃ taṃ ve nappasahatī māro, vāto selaṃva pabbatanti. Tattha subhānupassinti: subhaṃ anupassantaṃ. "iṭṭhārammaṇe mānasaṃ vissajjetvā viharantanti attho. Yo hi puggalo nimittaggāhaṃ anubyañjanaggāhaṃ gaṇhanto "nakhā sobhaṇāti gaṇhāti, "aṅguliyo sobhaṇāti gaṇhāti, "hatthā pādā jaṅghā ūrū kaṭi udaraṃ thanā gīvā oṭṭho dantā mukhaṃ nāsā akkhīni kaṇṇā bhamukā lalāṭaṃ kesā sobhaṇāti gaṇhāti, "kesā lomā nakhā dantā taco sobhaṇoti gaṇhāti, "vaṇṇo subho, saṇṭhānaṃ subhanti gaṇhāti;

--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.

Ayaṃ subhānupassī nāma; taṃ evaṃ subhānupassiṃ viharantaṃ. Indriyesūti: cakkhādīsu chasu indriyesu. Asaṃvutnti; cakkhudvārādīni arakkhantaṃ. Amattaññunti: pariyesanamattā paṭiggahaṇamattā paribhogamattāti imissā mattāya ajānanato bhojanamhi amattaññuṃ. Apica "paccavekkhaṇamattā vissajjanamattāti imissāpi mattāya ajānanato amattaññuṃ. "idaṃ bhojanaṃ dhammikaṃ, idaṃ adhammikantipi ajānantaṃ. Kusītanti: kāmabyāpādavihiṃsāvitakkavasikatāya kusītaṃ. Hīnavīriyanti: nibbīriyaṃ catūsu iriyāpathesu vīriyakaraṇavirahitaṃ. Pasahatīti: abhibhavati ajjhottharati. Vāto rukkhaṃva dubbalanti: balavavāto chinnataṭe jātaṃ dubbalarukkhaṃ viya. "yathā hi so vāto tassa rukkhassa pupphaphalapallavādīnipi pāteti, khuddakasākhāpi bhañjati, mahāsākhāpi bhañjati, samūlaṃpi taṃ rukkhaṃ ubbattetvā uddhamūlaṃ adhosākhaṃ katvā gacchati; evameva evarūpaṃ puggalaṃ anto uppanno kilesamāro pasahati; balavavāto dubbalarukkhassa pupphaphalapallavādipātanaṃ viya khuddānukhuddakāpattiāpajjanaṃpi karoti, khuddakasākhābhañjanaṃ viya nissaggiyādiāpattiāpajjanaṃpi karoti, mahāsākhābhañjanaṃ viya terasasaṅghādisesāpajjanaṃpi karoti, ubbattetvā uddhamūlaṃ heṭṭhāsākhaṃ katvā pātanaṃ viya pārājikāpattiāpajjanaṃpi karoti, svākkhātasāsanā nīharitvā katipāheneva gihibhāvaṃ pāpeti; evarūpaṃ puggalaṃ kilesamāro attano vase vattetīti attho. Asubhānupassinti: dasasu asubhesu aññataraṃ asubhaṃ passantaṃ,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.

Paṭikūlamanasikāre yuttaṃ, kese asubhato passantaṃ, lome nakhe dante tacaṃ vaṇṇaṃ saṇṭhānaṃ asubhato passantaṃ. Indriyesūti: chasu indriyesu. Susaṃvutanti: nimittaggāhādivirahitaṃ pihitadvāraṃ. Amattaññutāpaṭipakkhena bhojanamhi ca mattaññuṃ. Saddhanti: kammassa ceva phalassa ca saddahana- lakkhaṇāya lokiyasaddhāya ceva tīsu vatthūsu aveccappasādasaṅkhātāya lokuttarasaddhāya ca samannāgataṃ. Āraddhavīriyanti: paggahitavīriyaṃ paripuṇṇavīriyaṃ. Taṃ veti: taṃ evarūpaṃ puggalaṃ. "yathā dubbalavāto saṇikaṃ paharanto ekaghanaṃ selaṃ cāletuṃ na sakkoti; tathā abbhantare uppajjamānopi dubbalakilesamāro nappasahati khobhetuṃ kampetuṃ cāletuṃ na sakkotīti attho. Tāpi kho tassa purāṇadutiyikā theraṃ parivāretvā "tvaṃ kaṃ āpucchitvā pabbajito? idāni gihī bhavissasi na bhavissasītiādīni vatvā kāsāyāni nīharitukāmā ahesuṃ. Thero tāsaṃ ākāraṃ sallakkhetvā nisinnāsanā vuṭṭhāya iddhiyā uppatitvā kūṭāgārakaṇṇikaṃ bhinditvā ākāsena gantvā, satthari gāthā pariyosāpenteyeva, satthu suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ abhitthavanto otaritvā tathāgatassa pāde vandi. Gāthāpariyosāne sampattabhikkhū sotāpattiphalādīsu patiṭṭhahiṃsūti. Cullakālamahākālavatthu. ----------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.

7. Devadattavatthu. (7) "anikkasāvoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto rājagahe devadattassa gandhārakāsāvalābhaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi samaye dve aggasāvakā pañcasate pañcasate attano parivāre ādāya satthāraṃ āpucchitvā jetavanato rājagahaṃ agamaṃsu. Rājagahavāsino dvepi tayopi bahūpi ekato hutvā āgantukadānaṃ adaṃsu. Athekadivasaṃ āyasmā sārīputto anumodanaṃ karonto "upāsakā eko sayaṃ dānaṃ deti, paraṃ na samādapeti; so nibbattanibbattaṭṭhāne bhogasampadaṃ labhati, no parivārasampadaṃ, eko paraṃ samādapeti, sayaṃ na deti; nibbattanibbattaṭṭhāne parivārasampadaṃ labhati, no bhogasampadaṃ, eko sayaṃpi na deti, paraṃpi na samādapeti; so nibbattanibbattaṭṭhāne kañjikamattaṃpi kucchipūraṃ na labhati, anātho hoti nippaccayo, eko sayaṃpi deti, paraṃpi samādapeti; so nibbattanibbattaṭṭhāne attabhāvasatepi attabhāvasahassepi attabhāvasatasahassepi bhogasampadañceva parivārasampadañca labhatīti evaṃ dhammaṃ desesi. Tameko paṇḍitapuriso sutvā "acchariyā vata bho dhammadesanā, sukhakāraṇaṃ kathitaṃ; mayā imāsaṃ dvinnaṃ sampattīnaṃ nipphādanakakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti cintetvā " bhante sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathāti theraṃ nimantesi. "kittakehi te bhikkhūhi attho upāsakāti. "kittakā pana vo bhante parivārāti. "sahassamattā upāsakāti. "sabbehi saddhiṃyeva bhikkhaṃ gaṇhatha bhanteti. Thero adhivāsesi. Upāsako

--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.

Nagaravīthiyaṃ caranto "ammatātā mayā bhikkhusahassaṃ nimantitaṃ, tumhe kittakānaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhaṃ dātuṃ sakkhissatha, tumhe kittakānanti samādapeti. Manussā attano attano pahonakaniyāmena "mayaṃ dasannaṃ dassāma, mayaṃ vīsatiyā, mayaṃ satassāti āhaṃsu. Upāsako "tenahi ekasmiṃ ṭhāne samāgamaṃ katvā ekatova pacissāma, sabbe telatilataṇḍulasappiphāṇitādīni samāharathāti ekasmiṃ ṭhāne samāharāpesi. Athassa eko kuṭumbiko satasahassagghanakaṃ gandhārakāsāvavatthaṃ datvā "sace te dānavaṭṭaṃ nappahoti, idaṃ vissajjetvā, yadūnaṃ, taṃ pūreyyāsi; sace pahoti, yassa icchasi; tassa bhikkhuno dadeyyāsīti āha. Tadā tassa sabbaṃ dānavaṭṭaṃ pahosi, kiñci ūnannāma nāhosi. So manusse pucchi "idaṃ anagghakāsāvaṃ ekena kuṭumbikena evaṃ nāma vatvā dinnaṃ, dānavaṭṭaṃ atirekaṃ jātaṃ, kassidaṃ demāti. Ekacce "sārīputtattherassāti āhaṃsu. Ekacce "thero sassaparipākasamaye āgantvā gamanasīlo; devadatto amhākaṃ maṅgalāmaṅgalesu sahāyo udakamaṇiko viya niccaṃ patiṭṭhito, tassa taṃ demāti āhaṃsu. Sambahulikāya kathāyapi "devadattassa dātabbanti vattāro bahutarā ahesuṃ. Atha naṃ devadattassa adaṃsu. So taṃ chinditvā sibbitvā rajitvā nivāsetvā pārupitvā vicarati. Manussā taṃ disvā "nayidaṃ devadattassa anucchavikaṃ; sārīputtattherassa anucchavikaṃ; devadatto attano ananucchavikaṃ nivāsetvā pārupitvā vicaratīti vadiṃsu. Atheko disāvāsiko bhikkhu rājagahā sāvatthiṃ gantvā satthāraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.

Vanditvā katapaṭisanthāro satthārā dvinnaṃ aggasāvakānaṃ phāsuvihāraṃ pucchito ādito paṭṭhāya sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā "na kho bhikkhu idāneva so attano ananucchavikaṃ vatthaṃ dhāreti, pubbepi dhāresiyevāti vatvā atītaṃ āhari; atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente, bārāṇasīvāsī eko hatthimārako hatthiṃ māretvā dante ca tace ca antāni ca ghanamaṃsañca āharitvā vikkīṇanto jīvitaṃ kappesi. Athekasmiṃ araññe anekasahassā hatthī gocaraṃ gahetvā gacchantā paccekabuddhe disvā tato paṭṭhāya gacchamānā gamanāgamanakāle jannukehi nipatitvā vanditvā pakkamanti. Ekadivasaṃ hatthimārako taṃ kiriyaṃ disvā "ahaṃ ime kicchena māremi, ime ca gamanāgamanakāle paccekabuddhe vandanti, kinnu kho disvā vandantīti cintento "kāsāvanti sallakkhetvā "mayāpi idāni kāsāvaṃ laddhuṃ vaṭṭatīti cintetvā ekassa paccekabuddhassa jātassaraṃ oruyha nahāyantassa tīre ṭhapitesu kāsāvesu cīvaraṃ thenetvā tesaṃ hatthīnaṃ gamanāgamanamagge sattiṃ gahetvā sasīsaṃ pārupitvā nisīdati. Hatthī taṃ disvā "paccekabuddhoti saññāya vanditvā pakkamanti. So tesaṃ sabbapacchato gacchantaṃ sattiyā paharitvā māretvā dantādīni gahetvā sesaṃ bhūmiyaṃ nikhanitvā gacchati. Aparabhāge bodhisatto hatthiyoniyaṃ paṭisandhiṃ gahetvā hatthijeṭṭhako yūthapati ahosi. Tadāpi so tatheva karoti. Mahāpuriso attano parisāya parihāniṃ ñatvā "kuhiṃ ime hatthī gatā mandā jātāti pucchitvā,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.

"na jānāma sāmīti vutte, "kuhiṃ 1- gacchantā maṃ anāpucchā na gamissanti, paripanthena bhavitabbanti cintetvā "ekasmiṃ ṭhāne kāsāvaṃ pārupitvā nisinnassa santikā paripanthena bhavitabbanti parisaṅkitvā taṃ pariggaṇhituṃ sabbe hatthī purato pesetvā sayaṃ pacchato vilambamāno āgacchati. So sesahatthīsu vanditvā gatesu, mahāpurisaṃ āgacchantaṃ disvā cīvaraṃ saṃharitvā sattiṃ vissajji. Mahāpuriso satiṃ upaṭṭhapetvā āgacchanto pacchato paṭikkamitvā sattiṃ vañcesi. Atha naṃ "iminā me hatthī nāsitāti gaṇhituṃ pakkhandi. Itaro ekaṃ rukkhaṃ purato katvā nilīyi. Atha naṃ rukkhena saddhiṃ soṇḍāya parikkhipitvā "gahetvā bhūmiyaṃ pothessāmīti tena nīharitvā dassitaṃ kāsāvaṃ disvā "sacāhaṃ imasmiṃ dussissāmi, anekasahassesu me buddhappaccekabuddhakhīṇāsavesu lajjā nāma bhinnā bhavissatīti adhivāsetvā "tayā me ettakā ñātakā nāsitāti pucchi. "āma sāmīti. "kasmā evaṃ bhāriyaṃ kammaṃ akāsi? attano ananucchavikaṃ vītarāgānaṃ anucchavikaṃ vatthaṃ paridahitvā evarūpaṃ pāpakammaṃ karontena bhāriyaṃ tayā katanti. Evañca pana vatvā uttariṃpi niggaṇhanto "anikkasāvo kāsāvaṃ yo vatthaṃ paridahessati apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati, yo ca vantakasāvassa sīlesu susamāhito upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahatīti @Footnote: 1. kuhinti pucchanasaddo. ettha pana pucchā natthi tasmā yatthāti vā yattha katthacīti @vā yuttataraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.

Gāthaṃ 1- vatvā "ayuttante katanti vatvā taṃ vissajjesi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "tadā hatthimārako devadatto ahosi, tassa niggahako hatthināgo ahamevāti jātakaṃ samodhānetvā "na kho bhikkhu idāneva, pubbepi devadatto attano ananucchavikaṃ vatthaṃ dhāresiyevāti vatvā imā gāthā abhāsi "anikkasāvo kāsāvaṃ yo vatthaṃ paridahessati apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati, yo ca vantakasāvassa sīlesu susamāhito upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahatīti. 2- Chaddantajātakenāpi ayamattho dīpetabboti. Tattha "anikkasāvoti: kāmarāgādīhi kasāvehi sakasāvo. Paridahessatīti: nivāsanapārupanattharaṇavasena paribhuñjissati. "pari- dahissatītipi pāṭho. Apeto damasaccenāti: indriyadamanena ceva paramatthasaccapakkhikena ca vacīsaccena apeto. "viyuttoti attho. Na soti: so evarūpo puggalo kāsāvaṃ paridahituṃ nārahati. Vantakasāvassāti: catūhi maggehi vantakasāvo chaḍḍitakasāvo pahīnakasāvo assa. Sīlesūti: catūsu pārisuddhisīlesu. Susamāhitoti: suṭṭhu samāhito suṭṭhu ṭhito. Upetoti: indriyadamanena ceva vuttappakārena ca vacīsaccena upeto. Sa veti: so evarūpo puggalo taṃ kāsāvavatthaṃ arahatīti. @Footnote: 1. gāthāti yuttataraṃ. 2. khu. jā. du. 27/83. tadaṭṭhakathā. 3/261.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.

Gāthāpariyosāne so disāvāsiko bhikkhu sotāpanno jāto. Aññepi bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Desanā mahājanassa sātthikā ahosīti. Devadattavatthu. ---------- 8. Sañjayavatthu. (8) "asāre sāramatinoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto dvīhi 1- aggasāvakehi niveditaṃ sañjayassa anāgamanaṃ ārabbha kathesi. Tatrāyaṃ anupubbīkathā: amhākaṃ hi satthā ito kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake amaravatīnagare sumedho nāma brāhmaṇakumāro hutvā sabbasippānaṃ 2- nipphattiṃ patto 3- mātāpitūnaṃ accayena anekakoṭisaṅkhyaṃ dhanaṃ pariccajitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā himavante vasanto jhānābhiññāyo nibbattetvā ākāsena gacchanto dīpaṅkaradasabalassa sudassanavihārato amaravatīnagaraṃ 4- pavisanatthāya maggaṃ sodhiyamānaṃ disvā sayaṃpi ekaṃ padesaṃ gahetvā, tasmiṃ aniṭṭhiteyeva 5- āgatassa satthuno attānaṃ setuṃ katvā ajinicammaṃ kalale 6- attharitvā @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. "dvīhītī natthi. 2. Sī. Ma. Yu. sabbasippesu. 3. Sī. Ma. Yu. @patvā. 4. Sī. Yu. rammavatīnagaraṃ. Ma. rammavatīnagare. 5. Sī. Ma. Yu. @asodhiteyeva. 6. Ma. kalale ajinicammaṃ. Sī. Yu. "ajinicammanti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.

"satthā sasāvakasaṅgho kalalaṃ anakkamitvā maṃ akkamanto gacchatūti nipanno, satthārā [1]- disvāva "buddhaṅkuro esa anāgate kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ pariyosāne gotamo nāma buddho bhavissatīti byākato, tassa satthuno aparabhāge "koṇḍañño sumaṅgalo sumano revato sobhito anomadassī padumo nārado padumuttaro sumedho sujāto piyadassī atthadassī dhammadassī siddhattho tisso pusso vipassī sikhī vessabhū kakusandho konāgamano kassapo cāti lokaṃ obhāsetvā uppannānaṃ imesaṃpi tevīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo "dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsapāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito sattakkhattuṃ paṭhavīkampanāni mahādānāni datvā puttadāraṃ pariccajitvā āyupariyosāne tusitapure nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā, dasasahassacakkavāḷadevatāhi sannipatitvā "kāloyante mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ, sadevakaṃ tārayanto bujjhassu amataṃ padanti vutte, pañca mahāvilokanāni viloketvā tato cuto sakyarājakule paṭisandhiṃ gahetvā tattha mahāsampattiyā paricāriyamāno anukkamena bhadrayobbanaṃ patvā tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasiriṃ anubhavanto uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jiṇṇabyādhimatasaṅkhāte tayo devadūte disvā @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. etthantare "tanti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.

Sañjātasaṃvego nivattitvā catutthavāre pabbajitaṃ disvā "sādhu pabbajjāti pabbajjāya ruciṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā tattha divasaṃ khepetvā maṅgalapokkharaṇītīre nisinno kappakavesaṃ gahetvā āgatena vissukammunā devaputtena alaṅkatapaṭiyatto rāhulakumārassa jātasāsanaṃ sutvā puttasinehassa balavabhāvaṃ ñatvā "yāva idaṃ bandhanaṃ na bandhati, tāvadeva chindissāmīti cintetvā sāyaṃ nagaraṃ pavisanto "nibbutā nūna sā mātā, nibbuto nūna so pitā, nibbutā nūna sā nārī, yassāyaṃ īdiso patīti kisāgotamiyā nāma pitucchādhītāya bhāsitaṃ imaṃ gāthaṃ sutvā "ahaṃ imāya nibbutapadaṃ sāvitoti gīvato muttāhāraṃ omuñcitvā tassā pesetvā attano bhavanaṃ pavisitvā sirisayane nisinno, niddūpagatānaṃ nāṭakitthīnaṃ vippakāraṃ disvā nibbinnahadayo channaṃ uṭṭhāpetvā kanthakaṃ āharāpetvā kanthakaṃ āruyha channasahāyo dasasahassacakkavāḷadevatāhi parivuto mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomānadītīre pabbajitvā anukkamena rājagahaṃ gantvā tattha piṇḍāya caritvā paṇḍavapabbatapabbhāre nisinno magadharaññā rajjena nimantiyamāno taṃ paṭikkhipitvā sabbaññutaṃ patvā attano vijitaṃ āgamanatthāya tena gahitapaṭiñño āḷārañca uddakañca upasaṅkamitvā tesaṃ santike adhigatavisesaṃ analaṅkaritvā chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā visākhapuṇṇamīdivase pātova sujātāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.

Dinnaṃ pāyāsaṃ paribhuñjitvā nerañjarāya nadiyā suvaṇṇapātiṃ pavāhetvā nerañjarāya nadiyā tīre mahāvanasaṇḍe nānāsamāpattīhi divasabhāgaṃ vītināmetvā sāyaṇhasamaye sotthiyena dinnaṃ tiṇaṃ gahetvā kāḷena nāgarājena abhitthutaguṇo bodhimaṇḍaṃ āruyha tiṇāni santharitvā "na tāvimaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi, yāva me anupādāya āsavehi cittaṃ na vimuccissatīti paṭiññaṃ katvā puratthābhimukho nisīditvā, suriye anatthaṅgamiteyeva, mārabalaṃ vidhamitvā paṭhamayāme pubbenivāsañāṇaṃ majjhimayāme cutūpapātañāṇaṃ patvā pacchimayāmāvasāne paccayākāre ñāṇaṃ otāretvā aruṇuggamane dasabalacatuvesārajjādisabbaguṇapaṭimaṇḍitaṃ sabbaññutañāṇaṃ paṭivijjhitvā sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe vītināmetvā aṭṭhame sattāhe ajapālanigrodhamūle nisinno dhammagambhīratāpaccavekkhaṇena appossukkataṃ āpajjamāno dasasahassamahābrahmaparivārena sahampatibrahmunā āyācitadhammadesano buddhacakkhunā lokaṃ oloketvā brahmuno ajjhesanaṃ adhivāsetvā "kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyanti olokento āḷāruddakānaṃ kālakatabhāvaṃ ñatvā pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ bahupakārataṃ anussaritvā uṭṭhāyāsanā kāsīpuraṃ gacchanto antarāmagge upakena ājīvakena saddhiṃ mantetvā āsāḷhapuṇṇamīdivase isipatane migadāye pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā te ananucchavikena samudācārena samudācarante saññāpetvā aññākoṇḍaññappamukhe aṭṭhārasabrahmakoṭiyo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.

Amatapānaṃ pāyento dhammacakkaṃ pavattetvā pavattitapavaradhammacakko pañcamiyaṃ pakkhassa sabbepi te bhikkhū arahatte patiṭṭhāpetvā taṃdivasameva yasassa kulaputtassa upanissayasampattiṃ disvā taṃ rattibhāge nibbinditvā gehaṃ pahāya nikkhamantaṃ "ehi yasāti pakkositvā tasmiṃyeva rattibhāge sotāpattiphalaṃ pāpetvā punadivase arahattaṃ pāpetvā aparepi tassa sahāyake catupaññāsajane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahattaṃ pāpesi. Evaṃ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu, vutthavasso pavāretvā "caratha bhikkhave cārikanti saṭṭhibhikkhū disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gacchanto antarāmagge kappāsikavanasaṇḍe tiṃsajane bhaddavaggiyakumāre vinesi. Tesu sabbapacchimako sotāpanno, sabbuttamo anāgāmī ahosi. Tepi sabbe ehibhikkhubhāveneva pabbājetvā disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile vinetvā ehibhikkhubhāveneva pabbājetvā gayāsīse nisīdāpetvā ādittapariyāyadesanāya arahatte patiṭṭhāpetvā tena arahantasahassena parivuto "bimbisārarañño dinnaṃ paṭiññaṃ mocessāmīti rājagahanagarupacāre laṭṭhivanuyyānaṃ gantvā "satthā kira āgatoti sutvā dvādasanahutehi brāhmaṇagahapatikehi saddhiṃ āgatassa rañño madhuradhammakathaṃ kathento rājānaṃ ekādasahi nahutehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā ekaṃ nahutaṃ saraṇesu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.

Patiṭṭhāpetvā punadivase sakkena devaraññā māṇavakavaṇṇaṃ gahetvā abhitthutaguṇo rājagahanagaraṃ pavisitvā rājanivesane katabhattakicco veḷuvanārāmaṃ paṭiggahetvā tattheva vāsaṃ kappesi. Tattha naṃ sārīputtamoggallānā upasaṅkamiṃsu. Tatrāyaṃ anupubbīkathā: anuppanneyeva hi buddhe, rājagahato avidūre "upatissagāmo ca kolitagāmo cāti dve brāhmaṇagāmā ahesuṃ. Tesu upatissagāme sāriyā nāma brāhmaṇiyā gabbhassa patiṭṭhitadivaseyeva kolitagāme moggalliyā nāma brāhmaṇiyāpi gabbho patiṭṭhahi. Tāni kira dvepi kulāni yāva sattamā kulaparivaṭṭā ābaddha- paṭibaddhasahāyakāneva. Tāsaṃ dvinnaṃpi ekadivasameva gabbhaparihāraṃ adaṃsu. Tā ubhopi dasamāsaccayena putte vijāyiṃsu. Nāmaggahaṇadivase sāriyā brāhmaṇiyā puttassa upatissagāmake jeṭṭhakulassa puttattā "upatissoti nāmaṃ akaṃsu. Itarassa kolitagāme jeṭṭhakulassa puttattā "kolitoti nāmaṃ akaṃsu. Te ubhopi vuḍḍhimanvāya sabbasippānaṃ pāraṃ agamaṃsu. Upatissamāṇavassa kīḷanatthāya nadiṃ vā uyyānaṃ vā gamanakāle pañca suvaṇṇasivikāsatāni parivārāni honti, kolitamāṇavassa pañca ājaññarathasatāni. Dvepi janā pañcapañcamāṇavasataparivārā honti. Rājagahe ca anusaṃvacchare giraggasamajjo nāma hoti. Tesaṃ dvinnaṃpi ekaṭṭhāneyeva mañcātimañcaṃ bandhanti. Dvepi ekatova nisīditvā samajjaṃ passantā hasitabbaṭṭhāne hasanti, saṃvegaṭṭhāne saṃvegaṃ āpajjanti,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.

Dāyaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne dāyaṃ denti. Tesaṃ iminā niyāmena ekadivasaṃ samajjaṃ passantānaṃ paripākagatattā ñāṇassa purimadivasesu viya hasitabbaṭṭhāne hāso vā saṃvegaṭṭhāne saṃvego vā dāyaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne dāyaṃ vā nāhosi. Dve pana janā evaṃ cintayiṃsu "kiṃ ettha oloketabbaṃ atthi, sabbepime appatte vassasate apaṇṇattikabhāvaṃ gamissanti, amhehi pana ekaṃ mokkhadhammaṃ pariyesituṃ vaṭṭatīti ārammaṇaṃ gahetvā nisīdiṃsu. Tato kolito upatissaṃ āha "samma upatissa tvaṃ na aññesu divasesu viya haṭṭhapahaṭṭho, idāni anattamanadhātukosi, kinte sallakkhitanti. So āha "samma kolita `etesaṃ olokane sāro natthi, niratthakametaṃ, attano mokkhadhammaṃ gavesituṃ vaṭṭatīti idaṃ cintayanto nisinnomhi, tvaṃ pana kasmā anattamanosīti. Sopi tathevāha. Athassa attanā saddhiṃ ekajjhāsayataṃ ñatvā upatisso āha "samma amhākaṃ ubhinnaṃpi sucintitaṃ, mokkhadhammaṃ pana gavesituṃ vaṭṭati, gavesantehi nāma ekaṃ pabbajjaṃ laddhuṃ vaṭṭati, kassa santike pabbajāmāti. Tena kho pana samayena sañjayo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ. Te "tassa santike pabbajissāmāti pañcamāṇavakasatāni "sivikāyo ca rathe ca gahetvā gacchathāti uyyojetvā pañcahi māṇavakasatehi saddhiṃ sañjayassa santike pabbajiṃsu. Tesaṃ pabbajitakālato paṭṭhāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.

Sañjayo atirekalābhaggayasaggappatto ahosi. Te katipāheneva sabbaṃ sañjayassa samayaṃ pariggaṇhitvā "ācariya tumhākaṃ jānanasamayo ettakova udāhu uttariṃpi atthīti pucchiṃsu. "ettakova, sabbaṃ tumhehi ñātanti vutte, te cintayiṃsu "evaṃ sati, imassa santike brahmacariyavāso niratthako, mayaṃ mokkhadhammaṃ gavesituṃ nikkhantā, so imassa santike uppādetuṃ na sakkā, mahā kho pana jambudīpo, gāmanigamajanapadarājadhāniyo carantā addhā mokkhadhammadesakaṃ kañci ācariyaṃ labhissāmāti. Tato paṭṭhāya "yattha yattha paṇḍitā samaṇabrāhmaṇā santīti vadanti; tattha tattha gantvā sākacchaṃ karonti. Tehi puṭṭhapañhaṃ aññe kathetuṃ na sakkonti, te pana tesaṃ pañhaṃ vissajjenti. Evaṃ sakalajambudīpaṃ pariggaṇhitvā nivattitvā sakaṭṭhānameva āgantvā "samma kolita amhesu yo paṭhamaṃ amataṃ adhigacchati, so ārocetūti katikaṃ akaṃsu. Evaṃ tesu katikaṃ katvā viharantesu, satthā vuttānukkamena rājagahaṃ patvā veḷuvanaṃ paṭiggahetvā veḷuvane viharati. Tadā "caratha bhikkhave cārikaṃ bahujanahitāyāti ratanattayaguṇappakāsanatthaṃ uyyojitānaṃ ekasaṭṭhiyā arahantānaṃ antare pañcavaggiyānaṃ abbhantare assajitthero paṭinivattitvā rājagahaṃ āgato punadivase pātova pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Tasmiṃ samaye upatissaparibbājako pātova bhattakiccaṃ katvā paribbājakārāmaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.

Gacchanto theraṃ disvā cintesi "mayā evarūpo nāma pabbajito na diṭṭhapubboyeva, ye loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ayaṃ tesaṃ bhikkhu aññataro; yannūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā puccheyyaṃ `kaṃsi tvaṃ āvuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti. Athassa etadahosi "akālo kho imaṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchituṃ, antaragharaṃ paviṭṭho piṇḍāya carati; yannūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṃ, atthikehi upañātaṃ magganti. So theraṃ laddhapiṇḍapātaṃ aññataraṃ okāsaṃ gacchantaṃ disvā nisīditukāmatañcassa ñatvā attano paribbājakapīṭhakaṃ paññāpetvā adāsi. Bhattakiccapariyosānepissa attano kuṇḍikāya udakaṃ adāsi. Evaṃ ācariyavattaṃ katvā katabhattakiccena therena saddhiṃ madhurapaṭisanthāraṃ katvā evamāha "vippasannāni kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto; kaṃsi tvaṃ āvuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti pucchi. Thero cintesi "ime paribbājakā nāma sāsanassa paṭipakkhabhūtā, imassa sāsane gambhīrataṃ dassessāmīti attano navakabhāvaṃ dassento āha "ahaṃ kho āvuso navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ, na tāva sakkhissāmi vitthārena dhammaṃ desetunti. Paribbājako "ahaṃ upatisso nāma, tvaṃ yathāsattiyā appaṃ vā bahuṃ vā vada, etaṃ nayasatena nayasahassena paṭivijjhituṃ mayhaṃ bhāroti vatvā āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.

"appaṃ vā bahuṃ vā bhāsassu, atthaññeva me brūhi, attheneva me attho kiṃ kāhasi byañjanaṃ bahunti. Evaṃ vutte, thero "ye dhammā hetuppabhavā, tesaṃ hetuṃ tathāgato, tesañca yo nirodho ca; evaṃvādī mahāsamaṇoti 1- gāthamāha. Paribbājako paṭhamapadadvayameva sutvā sahassanayasampanne sotāpattiphale patiṭṭhahi. Itaraṃ padadvayaṃ sotāpannakāle niṭṭhāpesi. So sotāpanno hutvā uparivisese appavattante "bhavissati ettha kāraṇanti sallakkhetvā theraṃ āha "bhante mā upari dhammadesanaṃ vaḍḍhayittha, ettakameva hotu, kuhiṃ amhākaṃ satthā vasatīti. "veḷuvane āvusoti. "tenahi bhante tumhe purato yātha; mayhaṃ eko sahāyako atthi, amhehi ca aññamaññaṃ katikā katā `yo paṭhamaṃ amataṃ adhigacchati, so ārocetūti ahantaṃ paṭiññaṃ mocetvā sahāyakaṃ gahetvā tumhākaṃ gatamaggeneva satthu santikaṃ āgamissāmīti pañcappatiṭṭhitena therassa pādesu nipatitvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā theraṃ uyyojetvā paribbājakārāmābhimukho agamāsi. Kolitaparibbājako taṃ dūrato va āgacchantaṃ disvā "ajja mayhaṃ sahāyakassa mukhavaṇṇo na aññadivasesu viya, addhānena amataṃ adhigataṃ bhavissatīti amatādhigamaṃ pucchi. Sopissa "āmāvuso amataṃ adhigatanti paṭijānitvā tameva gāthaṃ abhāsi. @Footnote: 1. vi. mahāvagga. 4/76.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.

Gāthāpariyosāne kolito sotāpattiphale patiṭṭhahitvā āha "kuhiṃ kira samma amhākaṃ satthā vasatīti. "veḷuvane kira samma, evaṃ no ācariyena assajittherena kathitanti. "tenahi samma āyāma, satthāraṃ passissāmāti. Sārīputtatthero ca nāmesa sadāpi ācariyapūjako va; tasmā sahāyakaṃ evamāha "samma amhehi adhigataṃ amataṃ amhākaṃ ācariyassa sañjayaparibbājakassāpi kathessāma, bujjhamāno paṭivijjhissati, appaṭivijjhanto amhākaṃ saddahitvā satthu santikaṃ gamissati, buddhānaṃ desanaṃ sutvā maggaphalapaṭivedhaṃ karissatīti. Tato dvepi janā sañjayassa santikaṃ agamaṃsu. Sañjayo te disvā "kiṃ tātā koci vo amatamaggadesako laddhoti pucchi. "āma ācariya laddho; buddho loke uppanno, dhammo uppanno, saṅgho uppanno; tumhe tucche asāre vicaratha, etha, satthu santikaṃ gamissāmāti. "gacchatha tumhe, ahaṃ na sakkhissāmīti. "kiṃkāraṇāti. "ahaṃ mahājanassa ācariyo hutvā vicariṃ, tassa me antevāsikavāso cāṭiyā udakacalanabhāvuppattisadiso, na sakkhissāmahaṃ antevāsikavāsaṃ vasitunti. "mā evaṃ karittha ācariyāti. "hotu tātā, gacchatha tumhe, nāhaṃ sakkhissāmīti. "ācariya loke buddhassa uppannakālato paṭṭhāya mahājano gandhamālādihattho gantvā tameva pūjessati, mayaṃpi tattheva gamissāma, tumhe kiṃ karissathāti. "tātā kinnu kho imasmiṃ loke dandhā bahū, udāhu paṇḍitāti. "dandhā ācariya bahū,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.

Paṇḍitā nāma katipayāeva hontīti. "tenahi tātā paṇḍitā paṇḍitā samaṇassa gotamassa santikaṃ gamissanti, dandhā dandhā mama santikaṃ āgamissanti; gacchatha tumhe, nāhaṃ gamissāmīti. Te "paññāyissatha tumhe ācariyāti pakkamiṃsu. Tesu gacchantesu, sañjayassa parisā bhijji. Tasmiṃ khaṇe ārāmo tuccho ahosi. So tucchaṃ ārāmaṃ disvā uṇahaṃ lohitaṃ chaḍḍesi. Tehipi saddhiṃ gacchantesu pañcasu paribbājakasatesu, sañjayassa parisāya aḍḍhateyyasatāni nivattiṃsu. Attano antevāsikehi aḍḍhateyyehi paribbājakasatehi saddhiṃ veḷuvanaṃ agamaṃsu. Satthā catuparisamajjhe nisinno dhammaṃ desento te dūrato va disvā bhikkhū āmantesi "ete bhikkhave dve sahāyakā āgacchanti kolito ca upatisso ca, etaṃ me sāvakayugaṃ bhavissati aggaṃ bhaddayuganti. Te satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Te bhagavantaṃ etadavocuṃ "labheyyāma mayaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ; labheyyāma upasampadanti. "etha bhikkhavoti bhagavā avoca, "svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyāti. Sabbepi iddhimayapattacīvaradharā vassasatikattherā viya ahesuṃ. Atha nesaṃ parisāya cariyāvasena satthā dhammadesanaṃ vaḍḍhesi. Ṭhapetvā dve aggasāvake avasesā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Aggasāvakānaṃ pana uparimaggakiccaṃ na niṭṭhāsi. Kiṃkāraṇā? Sāvakapāramīñāṇassa mahantatāya. Athāyasmā mahāmoggallāno

--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.

Pabbajitadivasato sattame divase magadharaṭṭhe kallavālagāmakaṃ upanissāya viharanto, thīnamiddhe okkamante, satthārā saṃvejito thīnamiddhaṃ vinodetvā tathāgatena dinnaṃ dhātukammaṭṭhānaṃ suṇantova uparimaggattayakiccaṃ niṭṭhāpetvā sāvakapāramīñāṇassa matthakaṃ patto, sārīputtattheropi pabbajitadivasato aḍḍhamāsaṃ atikkamitvā satthārā saddhiṃ tameva rājagahaṃ upanissāya sūkarakhātaleṇe viharanto, attano bhāgineyyassa dīghanakhaparibbājakassa vedanāpariggahasuttante desiyamāne, suttānusārena ñāṇaṃ pesetvā parassa vaḍḍhitaṃ bhattaṃ bhuñjanto viya sāvakapāramīñāṇassa matthakaṃ patto. "nanu cāyasmā mahāpañño, atha kasmā mahāmoggallānato ciratarena sāvakapāramīñāṇaṃ pāpuṇīti. Parikammamahantatāya. Yathā hi duggatamanussā katthaci gantukāmā khippameva nikkhamanti, rājūnaṃ pana hatthivāhanakappanādiṃ mahantaṃ parikammaṃ laddhuṃ vaṭṭati; evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Taṃdivasameva pana satthā vaḍḍhamānakacchāyāya veḷuvane sāvakasannipātaṃ katvā dvinnaṃ therānaṃ aggasāvakaṭṭhānaṃ datvā pāṭimokkhaṃ uddisi. Bhikkhū ujjhāyiṃsu "satthā mukholokanena bhikkhūnaṃ deti, aggasāvakaṭṭhānaṃ dentena nāma paṭhamaṃ pabbajitānaṃ pañcavaggiyānaṃ dātuṃ vaṭṭati, ete anolokentena yasattherappamukhānaṃ pañcapaññāsāya bhikkhūnaṃ dātuṃ vaṭṭati, ete anolokentena bhaddavaggiyānaṃ, ete anolokentena uruvelakassapādīnaṃ tebhātikānaṃ; ete pana ettake

--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.

Pahāya sabbapacchā pabbajitānaṃ aggasāvakaṭṭhānaṃ dentena mukhaṃ oloketvā dinnanti vadiṃsu. Satthā "kiṃ kathetha bhikkhaveti pucchitvā, "idaṃ nāmāti vutte, "nāhaṃ bhikkhave mukhaṃ oloketvā bhikkhūnaṃ demi, etesaṃ pana attanā attanā patthitapatthitameva demi; aññākoṇḍañño hi ekasmiṃ sasse nava aggasassadānāni dento na aggasāvakaṭṭhānaṃ patthetvā adāsi, aggadhammaṃ pana arahattaṃ sabbapaṭhamaṃ paṭivijjhituṃ patthetvā adāsīti. "kadā bhagavāti. "suṇissatha bhikkhaveti. "āma bhanteti. "bhikkhave ito ekanavutikappe vipassī 1- bhagavā loke udapādi. Tadā "mahākālo cullakāloti dve bhātikā kuṭumbikā mahantaṃ sālikkhettaṃ vapāpesuṃ. Athekadivasaṃ cullakālo sālikkhettaṃ gantvā ekaṃ sāligabbhaṃ phāletvā khādi. Atimadhuraṃ ahosi. So buddhappamukhassa saṅghassa sāligabbhadānaṃ dātukāmo hutvā jeṭṭhabhātikaṃ upasaṅkamitvā "bhātika sāligabbhaṃ phāletvā buddhānaṃ anucchavikaṃ katvā pacāpetvā dānaṃ demāti āha. "kiṃ vadesi, sāligabbhaṃ phāletvā dānaṃ nāma neva atīte bhūtapubbaṃ, nānāgate bhavissati, mā sassaṃ nāsayīti. So punappunaṃ yāciyeva. Atha naṃ bhātā "tenahi khettaṃ dve koṭṭhāse katvā mama koṭṭhāsaṃ anāmasitvā attano khettakoṭṭhāse, yaṃ icchasi, taṃ karohīti āha. So "sādhūti khettaṃ vibhajitvā bahū manusse hatthakammaṃ yācitvā sāligabbhaṃ @Footnote: 1. khu. bu. 33/515.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.

Phāletvā nirudake khīre pacāpetvā sappimadhusakkharāhi yojetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā bhattakiccapariyosāne "idaṃ bhante mama aggadānaṃ aggadhammassa sabbapaṭhamaṃ paṭivedhāya saṃvattatūti āha. Satthā "evaṃ hotūti anumodanaṃ akāsi. So khettaṃ gantvā olokento sakalakhette kaṇṇikābaddhehi viya sālisīsehi sañchannaṃ disvā pañcavidhaṃ pītiṃ paṭilabhitvā "lābhā vata meti cintetvā puthukakāle puthukaggaṃ nāma adāsi, gāmavāsīhi saddhiṃ aggasassadānaṃ nāma adāsi; lāyane lāyanaggaṃ, veṇikaraṇe veṇiggaṃ, kalāpādīsu kalāpaggaṃ khalaggaṃ bhaṇḍaggaṃ koṭṭhagganti evaṃ ekasasse nava vāre aggadānaṃ adāsi. Tassa sabbesu vāresu gahitagahitaṭṭhānaṃ paripūri. Sassaṃ atirekaṃ uṭṭhānasampannaṃ ahosi. Dhammo nāmesa attānaṃ rakkhantaṃ rakkhati. Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti esānisaṃso dhamme suciṇṇe na duggatiṃ gacchati dhammacārīti. 1- Evameva vipassisammāsambuddhakāle aggadhammaṃ paṭhamaṃ paṭivijjhituṃ patthento nava aggadānāni adāsi. Ito satasahassakappamatthake pana haṃsavatīnagare padumuttarabuddhakālepi 2- sattāhaṃ mahādānaṃ datvā tassa bhagavato pādamūle nipajjitvā aggadhammassa paṭhamaṃ paṭivijjhanatthameva @Footnote: 1. khu. jā. dasa. 27/290. tadaṭṭhakathā. 5/493. khu. thera. 26/314. @2. khu. bu. 33/476.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.

Patthanaṃ ṭhapesi. Iti iminā patthitameva mayā dinnaṃ, nāhaṃ mukhaṃ oloketvā demīti. "yasakulaputtappamukhā pañcapaññāsa janā kiṃ kammaṃ kariṃsu bhanteti. "etepi ekassa buddhassa santike arahattaṃ patthentā bahuṃ puññakammaṃ katvā, aparabhāge anuppanne buddhe, sahāyakā hutvā vaggabandhena puññāni karontā anāthasarīrāni paṭijaggantā vicariṃsu. Te ekadivasaṃ sagabbhaṃ itthiṃ kālakataṃ disvā "jhāpessāmāti susānaṃ hariṃsu. Tesu pañca jane "tumhe jhāpethāti susāne ṭhapetvā sesā gāmaṃ paviṭṭhā. Yasadārako taṃ sarīraṃ sūlehi vijjhitvā parivattetvā parivattetvā jhāpento asubhasaññaṃ paṭilabhi. Itaresaṃpi catunnaṃ janānaṃ "passatha bho imaṃ sarīraṃ tattha tattha viddhastacammaṃ kabaragorūpaṃ viya asuciṃ duggandhaṃ paṭikūlanti dassesi. Tepi tattha asubhasaññaṃ paṭilabhiṃsu. Te pañca janā gāmaṃ gantvā sesasahāyakānaṃ kathayiṃsu. Yaso pana dārako gehaṃ gantvā mātāpitūnañca bhariyāya ca kathesi. Te sabbepi asubhaṃ bhāvayiṃsu. Idametesaṃ pubbakammaṃ. Teneva yasassa itthāgāre susānasaññā uppajji. Tāya ca upanissayasampattiyā sabbesaṃ visesādhigamo nibbatti. Evaṃ ime attanā patthitameva labhiṃsu. Nāhaṃ mukhaṃ oloketvā dammīti. "bhaddavaggiyā sahāyakā pana kiṃ kariṃsu bhanteti. "etepi bhikkhave pubbabuddhānaṃ santike arahattaṃ patthetvā puññāni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.

Katvā, aparabhāge anuppanne buddhe, tiṃsadhuttā hutvā tuṇḍilovādaṃ sutvā saṭṭhivassasahassāni pañca sīlāni rakkhiṃsu. Evaṃ imepi attanā patthitapatthitameva labhiṃsu, nāhaṃ mukhaṃ oloketvā bhikkhūnaṃ dammīti. "uruvelakassapādayo pana bhante kiṃ kariṃsūti. "arahattameva patthetvā puññāni kariṃsu. Ito hi dvenavutikappe `tisso 1- phussoti 2- dve buddhā uppajjiṃsu. Phussabuddhassa mahindo nāma rājā pitā ahosi. Tasmiṃ pana sambodhiṃ patte, rañño kaniṭṭhaputto aggasāvako, purohitaputto dutiyasāvako ahosi. Rājā satthu santikaṃ gantvā "jeṭṭhaputto me buddho, kaniṭṭhaputto aggasāvako, purohitaputto dutiyasāvakoti te oloketvā "mameva buddho, mameva dhammo, mameva saṅgho; namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti tikkhattuṃ udānaṃ udānetvā satthu pādamūle nipajjitvā "bhante idāni me navutivassasahassaparimāṇassa āyuno koṭiyaṃ nisīditvā niddāyanakālo viya, aññesaṃ gehadvāraṃ agantvā, yāvāhaṃ jīvāmi, tāva me cattāro paccaye adhivāsethāti paṭiññaṃ gahetvā nibaddhaṃ buddhupaṭṭhānaṃ karoti. Rañño pana aparepi tayo puttā ahesuṃ. Tesu jeṭṭhassa pañca yodhasatāni parivāro, majjhimassa tīṇi, kaniṭṭhassa dve. Te "mayampi bhātikaṃ bhojessāmāti pitaraṃ @Footnote: 1. khu. bu. 33/507. 2. khu. bu. 33/511. tattha pana pussoti pitā cassa jayasenoti @dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.

Okāsaṃ yācitvā punappunaṃ yācantāpi alabhitvā, paccante kupite, tassa vūpasamanatthāya pesitā paccantaṃ vūpasametvā pitu santikaṃ āgamiṃsu. Atha ne pitā āliṅgitvā sīse cumbitvā "varaṃ vo tātā dammīti āha. Te "sādhu devāti varaṃ gahitakaṃ katvā puna katipāhaccayena pitarā "gaṇhatha tātā varanti vuttā "deva amhākaṃ aññena kenaci attho natthi, ito paṭṭhāya mayaṃ bhātikaṃ bhojessāma, imaṃ no varaṃ dehīti āhaṃsu. "na demi tātāti. "niccakālaṃ adentā satta saṃvaccharāni dethāti. "na demi tātāti. "tenahi cha pañca cattāri tīṇi dve ekaṃ saṃvaccharaṃ satta māse cha māse pañca māse cattāro māse tayo māse dethāti. "na demi tātāti. "hotu deva, ekekassa no ekekaṃ māsaṃ katvā tayo māse dethāti. "sādhu tātā, tenahi tayo māse bhojethāti. Tesaṃ pana tiṇṇampi eko va koṭṭhāgāriko, eko va āyuttako. Te dvādasanahutapurisaparivāRā. Te pakkosāpetvā "mayaṃ imaṃ temāsaṃ dasa sīlāni gahetvā dve kāsāyāni nivāsetvā satthārā sahavāsaṃ vasissāma, tumhe ettakaṃ nāma dānavaṭṭaṃ gahetvā devasikaṃ navutisahassānaṃ bhikkhūnaṃ yodhasahassassa ca no sabbaṃ khādanīyabhojanīyaṃ saṃvatteyyātha, mayaṃ hi ito paṭṭhāya na kiñci vakkhāmāti vadiṃsu. Te tayopi parivārakapurisasahassaṃ gahetvā dasa sīlāni samādāya kāsāyavatthāni nivāsetvā vihāreyeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.

Vasiṃsu. Koṭṭhāgāriko ca āyuttako ca ekato hutvā tiṇṇaṃ bhātikānaṃ koṭṭhāgārehi vārena vārena vaṭṭaṃ gahetvā dānaṃ denti. Kammakarānaṃ pana puttā yāgubhattādīnaṃ atthāya rodanti. Te tesaṃ, bhikkhusaṅghe anāgateyeva, yāgubhattādīni denti. Bhikkhusaṅghassa bhattakiccāvasāne kiñci atirekaṃ na bhūtapubbaṃ. Te aparabhāge "dārakānaṃ demāti attanāpi gahetvā khādiṃsu, manuññaṃpi āhāraṃ disvā adhivāsetuṃ nāsakkhiṃsu. Te pana caturāsītisahassā ahesuṃ. Te saṅghassa dinnaṃ vaṭṭaṃ khāditvā kāyassa bhedā pettivisaye nibbattiṃsu. Te bhātikā pana purisasahassena saddhiṃ kālaṃ katvā devaloke nibbattitvā devalokā devalokaṃ saṃsarantā dvenavutikappe khepesuṃ. Evaṃ te tayo bhātaro arahattaṃ patthentā tadā kalyāṇakammaṃ kariṃsu. Te attanā patthitameva labhiṃsu. Nāhaṃ mukhaṃ oloketvā dammīti." tadā pana tesaṃ āyuttako bimbisāro ahosi, koṭṭhāgāriko visākho upāsako. Tesaṃ kammakarā tadā petesu nibbattitvā sugatiduggativasena saṃsarantā imasmiṃ kappe cattāri buddhantarāni petalokeyeva nibbattiṃsu. Te imasmiṃ kappe sabbapaṭhamaṃ uppannaṃ cattāḷīsavassasahassāyukaṃ kakusandhaṃ 1- bhagavantaṃ upasaṅkamitvā "amhākaṃ āhāraṃ labhanakālaṃ ācikkhathāti pucchiṃsu. "mama tāva @Footnote: 1. khu. bu. 33/529.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.

Kāle na labhissatha, mama pacchato mahāpaṭhaviyā yojanamattaṃ abhiruḷhāya konāgamanabuddho 1- uppajjissati, taṃ puccheyyāthāti āha. Te tattakaṃ kālaṃ khepetvā, tasmiṃ uppanne, taṃ pucchiṃsu. Sopi "mama kāle na labhissatha, mama pacchato mahāpaṭhaviyā yojanamattaṃ abhiruḷhāya kassapabuddho 2- uppajjissati, taṃ puccheyyāthāti āha. Te tattakaṃ kālaṃ khepetvā, tasmiṃ uppanne, taṃ pucchiṃsu. Sopi "mama kāle na labhissatha, mama pacchato mahāpaṭhaviyā yojanamattaṃ abhiruḷhāya gotamabuddho 3- nāma uppajjissati, tadā tumhākaṃ ñātako bimbisāro nāma rājā bhavissati, so satthu dānaṃ datvā tumhākaṃ pāpessati, tadā labhissathāti āha. Tesaṃ ekaṃ buddhantaraṃ svedivasaṃ viya ahosi. Te, tathāgate uppanne, bimbisāraraññā paṭhamadivasaṃ dāne dinne, rattibhāge bheravasaddaṃ katvā rañño attānaṃ dassayiṃsu. So punadivase veḷuvanaṃ āgantvā tathāgatassa taṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā "mahārāja ito dvenavutikappamatthake phussabuddhakāle ete tava ñātakā bhikkhusaṅghassa dinnaṃ vaṭṭaṃ 4- khāditvā petaloke nibbattitvā saṃsarantā kakusandhādayo buddhe uppanne pucchitvā tehi idañcidañca vuttā ettakaṃ kālaṃ tava dānaṃ paccāsiṃsamānā, hiyyo tayā dāne dinne, pattiṃ alabhamānā evamakaṃsūti. "kiṃ pana bhante idānipi dinne labhissantīti. "āma mahārājāti. Rājā @Footnote: 1-2. khu. bu. 33/533.537. 3. khu. bu. 33/543. 4. Yu. dānavaṭṭaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.

Buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā punadivase mahādānaṃ datvā "bhante ito tesaṃ petānaṃ dibbannapānaṃ sampajjatūti pattiṃ adāsi. Tesaṃ tatheva nibbatti. Punadivase naggā hutvā attānaṃ dassesuṃ. Rājā "ajja bhante naggā hutvā attānaṃ dassesunti ārocesi. "vatthāni te na dinnāni mahārājāti. Punadivase buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa cīvarāni datvā "ito tesaṃ dibbavatthāni hontūti pāpesi. Taṃkhaṇaññeva tesaṃ dibbavatthāni uppajjiṃsu. Te petattabhāvaṃ vijahitvā dibbattabhāvena saṇṭhahiṃsu. Satthā anumodanaṃ karonto "tirokuḍḍesu tiṭṭhantīti tirokuḍḍānumodanaṃ 1- akāsi. Anumodanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Iti satthā tebhātikajaṭilānaṃ vatthuṃ kathetvā imampi dhammadesanaṃ āhari. "aggasāvakā pana bhante kiṃ kariṃsūti. "aggasāvakabhāvāya patthanaṃ kariṃsu. Ito kappasatasahassādhikassa hi kappānaṃ asaṅkheyyassa matthake sārīputto brāhmaṇamahāsālakule nibbatti, nāmena saradamāṇavo nāma ahosi. Moggallāno gahapatimahāsālakule nibbatti, nāmena sirivaḍḍhakuṭumbiko nāma ahosi. Te ubhopi sahapaṃsukīḷakā sahāyakā ahesuṃ. Saradamāṇavo pituaccayena kulasantakaṃ mahādhanaṃ paṭipajjitvā ekadivasaṃ rahogato cintesi "ahaṃ idhalokattabhāvameva jānāmi, no paralokattabhāvaṃ; jātasattānañca maraṇaṃ nāma dhuvaṃ, mayā ekaṃ pabbajjaṃ pabbajitvā mokkhadhammagavesanaṃ @Footnote: 1. khu. khu. 25/9.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.

Kātuṃ vaṭṭatīti. So sahāyakaṃ upasaṅkamitvā āha "samma sirivaḍḍha ahaṃ pabbajitvā mokkhadhammaṃ gavesissāmi, tvaṃ mayā saddhiṃ pabbajituṃ sakkhissasi, na sakkhissasīti. "na sakkhissāmi samma, tvaṃyeva pabbajāhīti. So cintesi "paralokaṃ gacchanto sahāyaṃ vā ñātimitte vā gahetvā gato nāma natthi, attanā kataṃ attanova hotīti. Tato ratanakoṭṭhāgāraṃ vivarāpetvā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ mahādānaṃ datvā pabbatapādaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbaji. Tassa eko dve tayoti evaṃ anupabbajjaṃ pabbajitvā catusattatisahassamattā jaṭilā ahesuṃ. So pañca abhiññā aṭṭha ca samāpattiyo nibbattetvā tesaṃ jaṭilānaṃ kasiṇaparikammaṃ ācikkhi. Tepi sabbe pañca abhiññā aṭṭha ca samāpattiyo nibbattesuṃ. Tena samayena anomadassī 1- nāma buddho loke udapādi. Nagaraṃ candavatī nāma ahosi. Pitā yasavanto nāma khattiyo, mātā yasodharā nāma devī, bodhi ajjunarukkho, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko, sundarā ca sumanā ca dve aggasāvikā; āyu vassasatasahassaṃ ahosi, sarīraṃ aṭṭhapaññāsahatthubbedhaṃ, sarīrappabhā dvādasayojanaṃ phari, bhikkhusatasahassaṃ parivāro ahosi. So ekadivasaṃ paccūsakāle mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento saradatāpasaṃ disvā "ajja mayhaṃ saradatāpasassa @Footnote: 1. khu. bu. 33/462.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.

Santikaṃ gatapaccayena dhammadesanā ca mahatī bhavissati, so ca aggasāvakaṭṭhānaṃ patthessati, tassa sahāyako sirivaḍḍhakuṭumbiko dutiyasāvakaṭṭhānaṃ patthessati, desanāpariyosāne cassa parivārā catusattatisahassajaṭilā arahattaṃ pāpuṇissanti; mayā tattha gantuṃ vaṭṭatīti attano pattacīvaramādāya aññaṃ kañci anāmantetvā sīho viya ekacaro hutvā, saradatāpasassa antevāsikesu phalāphalatthāya gatesu, "buddhabhāvaṃ me jānātūti, passantasseva saradatāpasassa, ākāsato otaritvā paṭhaviyaṃ patiṭṭhāsi. Saradatāpaso buddhānubhāvañceva sarīranipphattiñca disvā lakkhaṇamante sammasitvā "imehi lakkhaṇehi samannāgato nāma agāramajjhe vasanto rājā hoti cakkavattī, pabbajanto loke vivaṭacchado sabbaññubuddho hoti; ayaṃ puriso nissaṃsayaṃ buddhoti jānitvā paccuggamanaṃ katvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisīdi bhagavā paññattāsane. Saradatāpasopi attano anucchavikaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Tasmiṃ samaye catusattatisahassā jaṭilā paṇītapaṇītāni ojavantāni phalāphalāni gahetvā ācariyassa santikaṃ sampattā, buddhānañceva ācariyassa ca nisinnāsanaṃ oloketvā āhaṃsu "ācariya mayaṃ `imasmiṃ loke tumhehi mahantataro natthīti vicarāma, ayaṃ pana puriso tumhehi mahantataro maññeti. "tātā kiṃ vadetha, sāsapena saddhiṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhaṃ sineruṃ samaṃ kātuṃ icchatha, sabbaññubuddhena saddhiṃ mama upamaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.

Mā karittha puttakāti. Atha te tāpasā "sacāyaṃ puriso ittarasatto abhavissa, na amhākaṃ ācariyo evarūpaṃ upamaṃ āharissati, yāva mahā vatāyaṃ purisoti sabbeva pādesu patitvā sirasā vandiṃsu. Atha ne ācariyo āha "tātā amhākaṃ buddhānaṃ anucchaviko deyyadhammo natthi, satthā ca bhikkhācāravelāyaṃ idhāgato, mayaṃ yathāsatti yathābalaṃ deyyadhammaṃ dassāma; tumhe yaṃ yaṃ paṇītaṃ phalāphalaṃ, taṃ taṃ āharathāti āharāpetvā hatthe dhovitvā sayaṃ tathāgatassa patte patiṭṭhāpesi. Satthārā phalāphale paṭiggahitamatte, devatā dibbojaṃ pakkhipiṃsu. So tāpaso udakaṃpi sayameva parissāvetvā adāsi. Tato bhattakiccaṃ katvā nisinne satthari, sabbe antevāsike pakkositvā satthu santike sārāṇīyakathaṃ kathento nisīdi. Satthā "dve aggasāvakā bhikkhusaṅghena saddhiṃ āgacchantūti cintesi. Te satthu cittaṃ ñatvā satasahassakhīṇāsavaparivārā āgantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Tato saradatāpaso antevāsike āmantesi "tātā buddhānaṃ nisinnāsanampi nīcaṃ, samaṇasatasahassassāpi āsanaṃ natthi, tumhehi ajja uḷāraṃ buddhasakkāraṃ kātuṃ vaṭṭati, pabbatapādato vaṇṇagandhasampannāni pupphāni āharathāti. Kathanakālo papañco viya hoti, iddhimato pana iddhivisayo acinteyyoti. Muhuttamatteneva te tāpasā vaṇṇagandhasampannāni pupphāni āharitvā buddhānaṃ yojanappamāṇaṃ pupphāsanaṃ paññāpesuṃ. Ubhinnaṃ aggasāvakānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.

Tigāvutaṃ, sesānaṃ bhikkhūnaṃ aḍḍhayojanikādibhedaṃ, saṅghanavakassa usabhamattaṃ ahosi. "kathaṃ ekasmiṃ assamapade tāvamahantāni āsanāni paññattānīti na cintetabbaṃ. Iddhivisayo hesa. Evaṃ paññattesu āsanesu, saradatāpaso tathāgatassa purato añjaliṃ paggayha ṭhito "bhante mayhaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya imaṃ pupphāsanaṃ abhiruhathāti āha. Tena vuttaṃ "nānāpupphañca gandhañca sannipātetvāna ekato pupphāsanaṃ paññāpetvā idaṃ vacanamabravi `idaṃ me āsanaṃ vīra paññattaṃ tavanucchaviṃ, mama cittaṃ pasādento nisīda pupphamāsane. Sattarattindivaṃ buddho nisīdi pupphamāsane mama cittaṃ pasādetvā hāsayitvā sadevaketi. Evaṃ nisinne satthari, dve aggasāvakā sesabhikkhū ca attano attano pattāsane nisīdiṃsu. Saradatāpaso mahantaṃ pupphacchattaṃ gahetvā tathāgatassa matthake dhārento aṭṭhāsi. Satthā "jaṭilānaṃ ayaṃ sakkāro mahapphalo hotūti nirodhasamāpattiṃ samāpajji. Satthu samāpattiṃ samāpannabhāvaṃ ñatvā dve aggasāvakāpi sesabhikkhūpi samāpattiṃ samāpajjiṃsu. Tathāgate sattāhaṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisinne, antevāsikā, bhikkhācārakāle sampatte, vanamūlaphalāphalaṃ paribhuñjitvā sesakālaṃ buddhānaṃ añjaliṃ paggayha tiṭṭhanti. Saradatāpaso pana bhikkhācārampi agantvā pupphacchattaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.

Dhārayamānova sattāhaṃ pītisukhena vītināmesi. Satthā nirodhato vuṭṭhāya dakkhiṇapasse nisinnaṃ aggasāvakaṃ nisabhattheraṃ āmantesi "nisabha sakkārakārakānaṃ tāpasānaṃ pupphāsanānumodanaṃ karohīti. Thero cakkavattirañño santikā paṭiladdhamahālābho mahāyodho viya tuṭṭhamānaso sāvakapāramīñāṇe ṭhatvā pupphāsanānumodanaṃ ārabhi. Tassa desanāvasāne dutiyasāvakaṃ āmantesi "tvaṃpi bhikkhu dhammaṃ desehīti. Anomatthero tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sammasitvā dhammaṃ kathesi. Dvinnaṃ aggasāvakānaṃ desanāya ekassāpi abhisamayo nāhosi. Atha satthā aparimāṇe buddhavisaye ṭhatvā dhammadesanaṃ ārabhi. Desanāpariyosāne ṭhapetvā saradatāpasaṃ sabbepi catusattatisahassajaṭilā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthā "etha bhikkhavoti hatthaṃ pasāresi. Tesaṃ tāvadeva kesamassūni antaradhāyiṃsu. Aṭṭha parikkhārā kāye paṭimukkāva ahesuṃ. "saradatāpaso kasmā arahattaṃ na pattoti. Vikkhittacittattā. Tassa kira buddhānaṃ dutiyāsane nisīditvā sāvakapāramīñāṇe ṭhatvā dhammaṃ desayato aggasāvakassa dhammadesanaṃ sotuṃ āraddhakālato paṭṭhāya "aho vatāhaṃpi anāgate uppajjanakassa buddhassa sāsane iminā sāvakena paṭiladdhaṃ dhuraṃ labheyyanti cittaṃ uppādesi. So tena parivitakkena maggaphalappaṭivedhaṃ kātuṃ nāsakkhi. Tathāgataṃ pana vanditvā sammukhe ṭhatvā āha "bhante tumhākaṃ anantarāsane nisinno bhikkhu tumhākaṃ sāsane ko nāma hotīti. "mayā pavattitaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.

Dhammacakkaṃ anupavattento sāvakapāramīñāṇassa koṭippatto soḷasa paññā paṭivijjhitvā ṭhito, mayhaṃ sāsane aggasāvako nāma esoti. "bhante yvāyaṃ mayā sattāhaṃ pupphacchattaṃ dhārentena sakkāro kato, ahaṃ imassa phalena aññaṃ sakkattaṃ vā brahmattaṃ vā na patthemi, anāgate pana ayaṃ nisabhatthero viya ekassa buddhassa aggasāvako bhaveyyanti patthanaṃ akāsi. Satthā "samijjhissati nu kho imassa purisassa patthanāti anāgataṃsañāṇaṃ pesetvā olokento kappasatasahassādhikaṃ ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā samijjhanabhāvaṃ addasa, disvā saradatāpasaṃ āha "na te ayaṃ patthanā moghā bhavissati, anāgate pana kappasatasahassādhikaṃ ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā gotamo 1- nāma buddho loke uppajjissati, tassa mātā mahāmāyādevī nāma bhavissati, pitā suddhodano nāma mahārājā, putto rāhulo nāma, upaṭṭhāko ānando nāma, dutiyasāvako moggallāno nāma, tvaṃ panassa aggasāvako dhammasenāpati sārīputto 2- nāma bhavissasīti. Evaṃ tāpasaṃ byākaritvā dhammakathaṃ kathetvā bhikkhusaṅghaparivuto ākāsaṃ pakkhandi. Saradatāpasopi antevāsikattherānaṃ santikaṃ gantvā sahāyakassa sirivaḍḍhakuṭumbikassa sāsanaṃ pesesi "bhante mama sahāyakassa vadetha `sahāyakena te saradatāpasena anomadassissa buddhassa pādamūle anāgate @Footnote: 1. khu. bu. 33/543. 2. khu. A. 32/22.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.

Uppajjanakassa gotamabuddhassa sāsane aggasāvakaṭṭhānaṃ patthitaṃ, tvaṃ dutiyasāvakaṭṭhānaṃ patthehīti. Evañca pana vatvā therehi puretarameva ekapassena gantvā sirivaḍḍhassa nivesanadvāre aṭṭhāsi. Sirivaḍḍho "cirassaṃ vata me ayyo āgatoti āsane nisīdāpetvā attanā nīcatare āsane nisinno "antevāsikaparisā pana vo bhante na paññāyantīti pucchi, "āma samma, amhākaṃ assamaṃ anomadassī buddho āgato, mayaṃ tassa attano balena sakkāraṃ karimhā, satthā sabbesaṃ dhammaṃ desesi, desanāpariyosāne ṭhapetvā maṃ sesā arahattaṃ pattā pabbajiṃsu, ahaṃ satthu aggasāvakaṃ nisabhattheraṃ disvā anāgate uppajjanakassa gotamabuddhassa nāma sāsane aggasāvakaṭṭhānaṃ patthesiṃ, tvaṃpi tassa sāsane dutiyasāvakaṭṭhānaṃ patthehīti. "mayhaṃ buddhehi saddhiṃ paricayo natthi bhanteti. "buddhehi saddhiṃ kathanaṃ mayhaṃ bhāro hotu, tvaṃ mahantaṃ abhisakkāraṃ sajjehīti. Sirivaḍḍho tassa vacanaṃ sutvā attano nivesanadvāre rājamānena aṭṭhakarīsamattaṃ ṭhānaṃ samatalaṃ kāretvā vālikaṃ okiritvā lājapañcamāni pupphāni vikkiritvā nīluppalacchadanaṃ maṇḍapaṃ kārāpetvā buddhāsanaṃ paññāpetvā sesabhikkhūnaṃpi āsanāni paṭiyādetvā mahantaṃ sakkārasammānaṃ sajjetvā buddhānaṃ nimantanatthāya saradatāpasassa saññaṃ adāsi. Tāpaso buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ gahetvā tassa nivesanaṃ agamāsi. Sirivaḍḍhopi paccuggamanaṃ katvā tathāgatassa hatthato pattaṃ gahetvā maṇḍapaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.

Pavesetvā paññattāsane nisinnassa buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dakkhiṇodakaṃ datvā paṇītabhojanena parivisitvā bhattakiccapariyosāne buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ mahārahehi vatthehi acchādetvā "bhante nāyaṃ ārambho appamattakaṭṭhānatthāya, imināva niyāmena sattāhaṃ anukampaṃ karothāti āha. Satthā adhivāsesi. So teneva niyāmena sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā bhagavantaṃ vanditvā añjaliṃ paggayha ṭhito āha "bhante mama sahāyo saradatāpaso `yassa satthu aggasāvako bhaveyyanti patthesi, ahaṃ tasseva dutiyasāvako bhaveyyanti. Satthā anāgataṃ oloketvā tassa patthanāya samijjhanabhāvaṃ disvā byākāsi "tvaṃpi ito kappasatasahassādhikaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā gotamabuddhassa dutiyasāvako 1- bhavissasīti. Buddhānaṃ byākaraṇaṃ sutvā sirivaḍḍho haṭṭhapahaṭṭho ahosi. Satthāpi bhattānumodanaṃ katvā saparivāro vihārameva gato. Ayaṃ bhikkhave mama puttehi tadā patthitapatthanā, te yathāpatthitameva labhiṃsu, nāhaṃ mukhaṃ oloketvā demīti. Evaṃ vutte, dve aggasāvakā bhagavantaṃ vanditvā "bhante mayaṃ agāriyabhūtā samānā giraggasamajjaṃ dassanāya gatāti yāva assajittherassa santikā sotāpattiphalapaṭivedhā sabbaṃ paccuppannavatthuṃ kathetvā "te mayaṃ bhante sañjayassa ācariyassa santikaṃ gantvā taṃ tumhākaṃ pādamūlaṃ ānetukāmā, tassa laddhiyā @Footnote: 1. khu. u. 32/45.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.

Nissārabhāvaṃ kathetvā idhāgamane ānisaṃsaṃ kathayimhā, so `idāni mayhaṃ antevāsivāso nāma cāṭiyā udakacalanabhāvappattisadiso, na sakkhissāmi antevāsivāsaṃ vasitunti vatvā; `ācariya idāni mahājano gandhamālādihattho gantvā satthāraṃyeva pūjessati, tumhe kathaṃ bhavissathāti vutte, `kiṃ pana imasmiṃ loke paṇḍitā bahū udāhu dandhāti, `dandhāti kathite, `tenahi paṇḍitā paṇḍitā samaṇassa gotamassa santikaṃ gamissanti, dandhā dandhā mama santikaṃ āgamissanti, gacchatha tumheti vatvā āgantuṃ na icchi bhanteti. Taṃ sutvā satthā "bhikkhave sañjayo attano micchādiṭṭhitāya asāraṃ `sāroti sārañca `asāroti gaṇhi, tumhe pana attano paṇḍitatāya sāraṃ sārato asārañca asārato ñatvā asāraṃ pahāya sārameva gaṇhitthāti vatvā imā gāthā abhāsi "asāre sāramatino sāre cāsāradassino te sāraṃ nādhigacchanti micchāsaṅkappagocarā sārañca sārato ñatvā asārañca asārato te sāraṃ adhigacchanti sammāsaṅkappagocarāti. Tattha "asāre sāramatinoti: cattāro paccayā, dasavatthukā micchādiṭṭhi, tassā upanissayabhūtā dhammadesanāti ayaṃ asāro nāma, tasmiṃ sāradiṭṭhinoti attho. Sāre cāsāradassinoti: dasavatthukā sammādiṭṭhi, tassā upanissayabhūtā dhammadesanāti ayaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.

Sāro nāma, tasmiṃ "nāyaṃ sāroti asāradassino. Te sāranti: te taṃ micchādiṭṭhigahaṇaṃ gahetvā ṭhitā kāmavitakkādīnaṃ vasena micchāsaṅkappagocarā hutvā sīlasāraṃ samādhisāraṃ paññāsāraṃ vimuttisāraṃ vimuttiñāṇadassanasāraṃ paramatthasāraṃ nibbānañca nādhigacchanti. Sārañcāti: tameva sīlasārādisāraṃ "sāro nāma ayanti vuttappakārañca asāraṃ "asāro ayanti ñatvā. Te sāranti: te paṇḍitā evaṃ sammādassanaṃ gahetvā ṭhitā nekkhammasaṅkappādīnaṃ vasena sammāsaṅkappagocarā hutvā taṃ vuttappakāraṃ sāraṃ adhigacchantīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Sannipatitānaṃ sātthikā desanā ahosīti. Sañjayavatthu. ------------- 9. Nandattheravatthu. (9) "yathā agāraṃ ducchannanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto āyasmantaṃ nandaṃ ārabbha kathesi. Satthā hi pavattitapavaradhammacakko rājagahaṃ gantvā veḷuvane viharanto, "puttaṃ me ānetvā dassethāti suddhodanamahārājena pesitānaṃ sahassasahassaparivārānaṃ dasannaṃ dūtānaṃ sabbapacchato gantvā arahattaṃ pattena kāḷudāyittherena āgamanakālaṃ ñatvā saṭṭhimattāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.

Gāthāya maggavaṇṇaṃ vaṇṇetvā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto kapilavatthupuraṃ nīto, ñātisamāgame pokkharavassaṃ atthuppattiṃ katvā mahāvessantarajātakaṃ 1- kathetvā, punadivase piṇḍāya paviṭṭho "uttiṭṭhe nappamajjeyyāti 2- gāthāya pitaraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā "dhammañcare sucaritanti 3- gāthāya mahāpajāpatiṃ gotamiṃ sotāpattiphale rājānañca sakadāgāmiphale patiṭṭhāpesi. Bhattakiccapariyosāne pana rāhulamātuguṇakathaṃ nissāya candakinnarījātakaṃ 4- kathetvā, tato tatiyadivase nandakumārassa abhisekagehappavesana- vivāhamaṅgalesu vattamānesu, piṇḍāya pavisitvā nandakumārassa hatthe pattaṃ datvā maṅgalaṃ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkamanto nandakumārassa hatthato pattaṃ na gaṇhi. Sopi tathāgatagāravena "pattaṃ vo bhante gaṇhathāti vattuṃ nāsakkhi. Evaṃ pana cintesi "sopāṇasīse pattaṃ gaṇhissatīti. Satthā tasmiṃpi ṭhāne na gaṇhi. Itaro "sopāṇapādamūle gaṇhissatīti cintesi. Satthā tatthāpi na gaṇhi. Itaro "rājaṅgaṇe gaṇhissatīti cintesi. Satthā tatthāpi na gaṇhi. Kumāro nivattitukāmo aruciyā gacchanto tathāgatagāravena "pattaṃ gaṇhathāti vattuṃ na sakkoti, "idha gaṇhissati, ettha gaṇhissatīti cintento gacchati. Tasmiṃ khaṇe aññā itthiyo taṃ disvā janapadakalyāṇiyā ācikkhiṃsu "ayye @Footnote: 1. khu. jā. mahā. 28/365. tadaṭṭhakathā. 10/315. 2. khu. dha. @25/38. 4. khu. jā. pakiṇ. 27/368. tadaṭṭhakathā. 6/257.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.

Bhagavā nandakumāraṃ gahetvā gato, tumhehi taṃ vinā karissatīti. 1- Sāpi taṃ sutvā udakabindūhi paggharanteheva aḍḍhullikhitehi kesehi vegena gantvā "tuvaṭaṃ kho ayyaputta āgaccheyyāsīti āha. Taṃ tassā vacanaṃ tassa hadaye tiriyaṃ patitvā viya ṭhitaṃ. Satthāpissa hatthato pattaṃ aggaṇhitvāva taṃ vihāraṃ netvā "pabbajissasi nandāti āha. So buddhagāravena "na pabbajissāmīti avatvā "āma bhante pabbajissāmīti āha. Satthā "tenahi bhikkhave nandaṃ pabbājethāti āha. Satthā kapilavatthupuraṃ gantvā tatiyadivase nandaṃ pabbājesi. Sattame divase rāhulamātā kumāraṃ alaṅkaritvā bhagavato santikaṃ pesesi "passa tāta etaṃ vīsatisahassasamaṇaparivutaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ brahmarūpavaṇṇaṃ samaṇaṃ, ayante pitā, etassa tava pituno jātakāle mahantā nidhikumbhiyo ahesuṃ, tassa nikkhamanakālato paṭṭhāya na passāmi, gaccha naṃ dāyajjaṃ yācāhi `ahaṃ tāta kumāro, abhisekaṃ patvā cakkavattī bhavissāmi, dhanena me attho, dhanaṃ me dehi, sāmiko hi putto pitu santakassāti. Kumāro bhagavato santikaṃ gantvā vanditvā pitusinehaṃ paṭilabhitvā haṭṭhatuṭṭho "sukhā te samaṇa chāyāti vatvā aññaṃpi bahuṃ attano anurūpaṃ vadanto aṭṭhāsi. Bhagavā katabhattakicco anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Kumāropi "dāyajjaṃ me samaṇa dehi, dāyajjaṃ me samaṇa dehīti bhagavantaṃ anubandhi. @Footnote: 1. Ma. kiṃ tumhe hi taṃ vinā karissathāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.

Bhagavāpi kumāraṃ na nivattāpesi. Parijanopi bhagavatā saddhiṃ gacchantaṃ nivattetuṃ nāsakkhi. Iti so bhagavatā saddhiṃ ārāmameva agamāsi. Tato bhagavā cintesi "yaṃ ayaṃ pitu santakaṃ dhanaṃ icchati, taṃ vaṭṭānugataṃ savighātaṃ; handassa bodhimūle mayā paṭiladdhaṃ sattavidhaṃ ariyadhanaṃ demi, lokuttaradāyajjassa naṃ sāmikaṃ karomīti. Athakho bhagavā āyasmantaṃ sārīputtaṃ āmantesi "tenahi tvaṃ sārīputta rāhulakumāraṃ pabbājehīti. Thero taṃ pabbājesi. Pabbajite pana kumāre, rañño taṃ sutvā adhimattaṃ dukkhaṃ uppajji. Taṃ adhivāsetuṃ asakkonto bhagavato santikaṃ gantvā paṭinivedetvā "sādhu bhante ayyā mātāpitūhi ananuññātaṃ puttaṃ na pabbājeyyunti varaṃ yāci. Bhagavā tassa taṃ varaṃ datvā, punekadivasaṃ rājanivesane katapātarāso, ekamantaṃ nisinnena raññā "bhante tumhākaṃ dukkarakārikakāle ekā devatā maṃ upasaṅkamitvā `putto te kālakatoti āha, ahaṃ tassā vacanaṃ asaddahanto `na mayhaṃ putto bodhiṃ appatvā kālaṃ karotīti taṃ paṭikkhipinti vutte, "idāni mahārāja kiṃ saddahissatha; pubbepi, aṭṭhikāni tuyhaṃ dassetvā `putto te matoti vutte, na saddahitthāti, imissā atthuppattiyā mahādhammapālajātakaṃ 1- kathesi. Kathāpariyosāne rājā anāgāmiphale patiṭṭhahi. Iti @Footnote: 1. khu. jā. dasaka. 27/288. tadaṭṭhakathā. 5/486.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.

Bhagavā pitaraṃ tīsu phalesu patiṭṭhāpetvā bhikkhusaṅghaparivuto punadeva rājagahaṃ gantvā tato anāthapiṇḍikena sāvatthiṃ āgamanatthāya gahitapaṭiñño, niṭṭhite jetavanamahāvihāre, tattha gantvā vāsaṃ kappesi. Evaṃ satthari jetavane viharanteyeva, āyasmā nando 1- ukkaṇṭhitvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi "anabhirato ahaṃ āvuso brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, 2- sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti. Bhagavā taṃ pavattiṃ sutvā āyasmantaṃ nandaṃ pakkosāpetvā etadavoca "saccaṃ kira tvaṃ nanda sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamārocesi `anabhirato ahaṃ āvuso brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti. "evaṃ bhanteti. "kissa pana tvaṃ nanda anabhirato brahmacariyaṃ carasi, na sakkosi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissasīti. "sākiyānī me bhante janapadakalyāṇī gharā nikkhamantassa aḍḍhullikhitehi 3- kesehi apaloketvā maṃ etadavoca "tuvaṭaṃ kho ayyaputta āgaccheyyāsīti; so kho ahaṃ bhante taṃ anussaramāno anabhirato brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti. Athakho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ @Footnote: 1. khu. u. 25/103. 2. Sī. santānetuṃ. pāliyampana "sandhāretunti dissati. @3. "upaḍḍhullikhitehītipi pāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.

Bāhāya gahetvā iddhibalena tāvatiṃsadevalokaṃ nento, antarāmagge ekasmiṃ jhāmakkhette jhāmakhānumatthake nisinnaṃ chinnakaṇṇanāsanaṅguṭṭhaṃ ekaṃ paluṭṭhamakkaṭiṃ dassetvā, tāvatiṃsabhavane sakkassa devarañño upaṭṭhānaṃ āgatāni kakuṭapādāni 1- pañca accharāsatāni dassesi. Dassetvā ca pana evamāha "taṃ kiṃ maññasi nanda, katamā nukho abhirūpatarā ca 2- dassanīyatarā ca 2- pāsādikatarā ca, 2- sākiyānī vā janapadakalyāṇī imāni vā pañca accharāsatāni kakuṭapādānīti. Taṃ sutvā āha "seyyathāpi sā bhante chinnakaṇṇanāsa- naṅguṭṭhā paluṭṭhamakkaṭī; evameva kho bhante sākiyānī janapadakalyāṇī, imesaṃ pañcannaṃ accharāsatānaṃ upanidhāya saṅkhyaṃpi na upeti, kalaṃpi na upeti bhāgaṃpi na upeti; athakho imāneva pañca accharāsatāni abhirūpatarāni ceva dassanīyatarāni ca pāsādikatarāni cāti. "abhirama nanda, abhirama nanda, ahante pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānanti. "sace me bhante bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ. Abhiramissāmahaṃ bhante bhagavā brahmacariyeti. Athakho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ gahetvā tattha antarahito jetavaneyeva pāturahosi. Assosuṃ kho bhikkhū "āyasmā kira nando bhagavato bhātā @Footnote: 1. kakuṭapādānīti: rattavaṇṇatāya pārāvatapādasadisapādāni. pāliyampana @"kukkuṭapādānīti dissati. 2. Ma. Yu. vā. pāliyampi "vāti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.

Mātucchāputto accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati, bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānanti. Athakho āyasmato nandassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ nandaṃ bhatakavādena ca upakkītakavādena ca samudācaranti "bhatako kirāyasmā nando, upakkītako kirāyasmā nando, pañcannaṃ accharāsatānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati, bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānanti. Athakho āyasmā nando sahāyakānaṃ bhikkhūnaṃ bhatakavādena ca upakkītakavādena ca aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto, nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi, aññataro ca panāyasmā nando arahataṃ ahosi. Athekā devatā rattibhāge sakalaṃ jetavanaṃ obhāsetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ārocesi "āyasmā bhante nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi "nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.

Diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Sopāyasmā tassā rattiyā accayena bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā etadavoca "yaṃ me bhante bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, muñcāmahaṃ bhante bhagavantaṃ etasmā paṭissavāti. "mayāpi kho te nanda cetasā ceto paricca vidito `nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti, devatāpi me etamatthaṃ ārocesi `āyasmā bhante nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimutiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti, yadeva kho te nanda anupādāya āsavehi cittaṃ muttaṃ, athāhaṃ mutto etasmā paṭissavāti. Athakho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi "yassa tiṇṇo kāmapaṅko maddito kāmakaṇṭako mohakkhayamanuppatto sukhadukkhe na vedhatīti. 1- Athekadivasaṃ bhikkhū āyasmantaṃ nandaṃ pucchiṃsu "āvuso nanda pubbe tvaṃ `ukkaṇṭhitomhīti vadesi, idāni te kathanti. "natthi me āvuso gihibhāvāya ālayoti. Taṃ sutvā bhikkhū "abhūtaṃ āyasmā nando katheti, aññaṃ byākaroti, atītadivasesu `ukkaṇṭhitomhīti vatvā, idāni `natthi me gihibhāvāya ālayoti kathetīti vatvā gantvā @Footnote: 1. khu. u. 25/107.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhagavā "bhikkhave atītadivasesu nandassa attabhāvo ducchannagehasadiso ahosi, idāni succhannagehasadiso jāto, ayaṃ hi dibbaccharānaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya pabbajitakiccassa matthakaṃ pāpetuṃ vāyamanto taṃ kiccaṃ pattoti vatvā imā gāthā abhāsi "yathā agāraṃ ducchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati; evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhati. Yathā agāraṃ succhannaṃ vuṭṭhi na samativijjhati; evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhatīti. Tattha "agāranti: yaṅkiñci gehaṃ. Ducchannanti: viralacchannaṃ chiddāvachiddaṃ. Samativijjhatīti: vassavuṭṭhi vinivijjhati. Abhāvitanti: taṃ agāraṃ vuṭṭhi viya bhāvanārahitattā abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhati, na kevalaṃ rāgova, dosamohamānādayo sabbakkilesā tathārūpaṃ cittaṃ ativijjhantiyeva. Subhāvitanti: samathavipassanābhāvanāhi subhāvitaṃ, evarūpaṃ cittaṃ succhannaṃ gehaṃ vuṭṭhi viya rāgādayo kilesā ativijjhituṃ na sakkontīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu, mahājanassa sātthikā desanā ahosi. Atha bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "āvuso buddhā ca nāma acchariyā, janapadakalyāṇiṃ nissāya ukkaṇṭhito nāmāyasmā nando satthārā devaccharā āmisaṃ katvā vinītoti. Satthā āgantvā,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.

"kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "na bhikkhave idāneva, pubbepesa mayā mātugāmena palobhetvā vinītoyevāti vatvā, tehi yācito atītaṃ āhari: atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente, bārāṇasīvāsī kappako nāma vāṇijo ahosi. Tasseko gadrabho kumbhabhāraṃ vahati. Divase divase satta yojanāni gacchati. So ekasmiṃ samaye gadrabhabhārakehi takkasilaṃ gantvā yāva bhaṇḍassa vissajjanā gadrabhaṃ vicarituṃ vissajjesi. Athassa so gadrabho parikhāpiṭṭhe caramāno ekaṃ gadrabhiṃ disvā upasaṅkami. Sā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karontī āha "kuto āgatosīti. "bārāṇasitoti. "kena kammenāti. "vāṇijakammenāti. "kittakaṃ bhāraṃ vahasīti. "kumbhabhāranti. "ettakaṃ bhāraṃ vahanto katiyojanāni gacchasīti. "sattayojanānīti. "gataṭṭhāne te kāci pādaparikammaṃ vā piṭṭhiparikammaṃ vā karontī atthīti. "natthi bhaddeti. "evaṃ sante mahādukkhaṃ anubhosīti. Kiñcāpi hi tiracchānagatānaṃ pādaparikammādikārako nāma natthi, kāmasaññojanaghaṭṭanatthaṃ evarūpaṃ kathesi. So tassā kathāya ukkaṇṭhito. Kappakopi bhaṇḍaṃ vissajjetvā tassa santikaṃ gantvā "ehi tāta, gamissāmāti āha. "gacchatha tumhe, nāhaṃ gamissāmīti. Atha naṃ punappunaṃ yācitvā "anicchantaṃ naṃ bhāyetvā nessāmīti cintetvā imaṃ gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.

"patodante karissāmi soḷasaṅgulikaṇṭakaṃ, sañchindissāmi te kāyaṃ; evaṃ jānāhi gadrabhāti. Taṃ sutvā gadrabho "evaṃ sante, ahaṃpi te kattabbaṃ jānissāmīti vatvā imaṃ gāthamāha "patodamme karissasi soḷasaṅgulikaṇṭakaṃ, purato patiṭṭhahitvāna uddharitvāna pacchato bhaṇḍaṃ 1- te pātayissāmi; 2- evaṃ jānāhi kappakāti. 3- Taṃ sutvā vāṇijo "kena nu kho kāraṇenesa maṃ evaṃ vadatīti cintetvā ito cito ca olokento taṃ gadrabhiṃ disvā "imāya esa evaṃ sikkhāpito bhavissati, `evarūpiṃ nāma te gadrabhiṃ ānessāmīti mātugāmena taṃ palobhetvā nessāmīti cintetvā imaṃ gāthamāha "catuppadiṃ saṅkhamukhiṃ nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ bhariyaṃ te ānayissāmi, evaṃ jānāhi gadrabhāti. Taṃ sutvā tuṭṭhacitto gadrabho imaṃ gāthamāha "catuppadiṃ saṅkhamukhiṃ nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ bhariyaṃ me ānayissasi, evaṃ jānāhi kappaka kappaka bhiyyo gamissāmi yojanāni catuddasāti. Atha naṃ kappako "tenahi ehīti gahetvā sakaṭṭhānaṃ agamāsi. So katipāhaccayena taṃ āha "nanu maṃ tumhe `bhariyante @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. dantaṃ. 2. Sī. sāvayissāmi. 3. Sī. Ma. Yu. kappaṭa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.

Ānayissāmīti avocutthāti. "āma vuttaṃ, nāhaṃ attano kathaṃ bhindissāmi, bhariyante ānayissāmi; vaṭṭaṃ pana tuyhaṃ ekakasseva dassāmi, tuyhaṃ attano 1- dutiyassa taṃ pahotu vā mā vā, tvameva jāneyyāsi; ubhinnaṃ vo saṃvāsamanvāya puttāpi jāyissanti, tehipi bahūhi saddhiṃ tuyhaṃ taṃ pahotu vā mā vā, tvameva jāneyyāsīti. Gadrabho, tasmiṃ kathenteyeva, anapekkho ahosi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "tadā bhikkhave gadrabhī janapadakalyāṇī ahosi, gadrabho nando, vāṇijo ahameva, evaṃ pubbepesa mayā mātugāmena palobhetvā vinītoti jātakaṃ niṭṭhāpesīti. Nandattheravatthu. ----------- 10. Cundasūkarikavatthu. (10) "idha socati pecca socatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto cundasūkarikaṃ nāma ārabbha kathesi. So kira pañcapaṇṇāsa vassāni sūkare vadhitvā khādanto ca vikkīṇanto ca jīvitaṃ kappesi. Chātakakāle sakaṭena vīhī ādāya janapadaṃ gantvā ekanāḷidvināḷimattena gāmasūkarapotake @Footnote: 1. Ma. tuyhaṃ vettanaṃ dutiyassa pahotu vā mā vā, Sī. tuyhaṃ pana attadutiyassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Kīṇitvā sakaṭaṃ pūretvā āgantvā pacchānivesane vajaṃ viya ekaṭṭhānaṃ parikkhipitvā tattheva tesaṃ nivāpaṃ ropetvā, tesu nānāgacche ca sarīravalañjañca khāditvā vaḍḍhitesu, yaṃ yaṃ māretukāmo hoti, taṃ taṃ āḷāhane niccalaṃ bandhitvā sarīramaṃsassa uddhumāyitvā bahalabhāvatthaṃ caturassamuggarena pothetvā "bahalamaṃso jātoti ñatvā mukhaṃ vivaritvā dantantare daṇḍakaṃ datvā lohanāḷiyā pakkuṭṭhitaṃ uṇhodakaṃ mukhe āsiñcati. Taṃ kucchiyaṃ pavisitvā pakkuṭṭhitaṃ karīsaṃ ādāya adhobhāgena nikkhamitvā, yāva thokaṃ karīsaṃ atthi, tāva āvilaṃ hutvā nikkhamati, suddhe udare, acchaṃ anāvilaṃ nikkhamati. Athassa avasesaṃ udakaṃ piṭṭhiyaṃ āsiñcati. Taṃ kāḷacammaṃ uppātetvā gacchati. Tato tiṇukkāya lomāni jhāpetvā tiṇhena asinā sīsaṃ chindati. Paggharantaṃ lohitaṃ bhājanena paṭiggahetvā maṃsaṃ lohitena madditvā pacitvā puttadāramajjhe nisinno khāditvā sesaṃ vikkīṇāti. Tassa iminā niyāmeneva jīvitaṃ kappentassa pañcapaṇṇāsa vassāni atikkantāni. Tathāgate dhuravihāre vasante, ekadivasaṃpi pupphamuṭṭhimattena pūjā vā kaṭacchumattabhikkhādānaṃ vā aññaṃ vā kiñci puññaṃ nāma nāhosi. Athassa sarīre rogo uppajji. Jīvantasseva avīcimahānirayasantāpo upaṭṭhahi. Avīcisantāpo nāma yojanasate ṭhatvā olokentassa akkhīni bhindanasamattho pariḷāho hoti. Vuttampi cetaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

"samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadāti. 1- Nāgasenattherena panassa pākatikaaggisantāpato adhimattatāya ayamupamā vuttā "yathā mahārāja kuṭāgāramatto pāsāṇopi nirayaaggimhi pakkhitto khaṇena vilayaṃ gacchati, nibbattasattā panettha kammabalena mātukucchigatā viya na vilīyantīti. 2- Tassa tasmiṃ santāpe upaṭṭhite, kammasarikkhako ākāro uppajji. Gehamajjheyeva sūkararavaṃ ravitvā jannukehi vicaranto puratthimavatthumpi pacchimavatthumpi gacchati. Athassa gehamānusakā taṃ daḷhaṃ gahetvā mukhaṃ pidahanti. Kammavipāko nāma na sakkā kenaci paṭibāhituṃ. So viravanto ito cito ca vicarati. Samantā sattasu gharesu manussā niddaṃ na labhanti. Maraṇabhayena tajjitassa panassa bahi nikkhamanaṃ nivāretuṃ asakkonto sabbo gehajano, yathā anto ṭhito bahi vicarituṃ na sakkoti; tathā gehadvārāni pidahitvā bahigehaṃ parivāretvā rakkhanto acchati. Itaropi antogeheyeva nirayasantāpena viravanto ito cito ca vicarati. Evaṃ satta divasāni vicaritvā aṭṭhame divase kālaṃ katvā avīcimahāniraye nibbatti. Avīcimahānirayo devadūtasuttantena vaṇṇetabbo. Bhikkhū tassa gharadvārena gacchantā taṃ saddaṃ sutvā "sūkarasaddoti saññino hutvā vihāraṃ gantvā satthu santike nisinnā evamāhaṃsu @Footnote: 1. Ma. upa. 14/341. "tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yuttā, samantā...sabbadāti @devadūtasutte āgatā. 2. milinda. 92.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.

"bhante cundasūkarikassa gehadvāraṃ pidahitvā sūkarānaṃ māriyamānānaṃ, ajja sattamo divaso; gehe kāci maṅgalakiriyā bhavissati maññe, ettake nāma bhante sūkare mārentassa ekampi mettacittaṃ vā kāruññaṃ vā natthi, na ca vata no evarūpo kakkhaḷo pharuso satto diṭṭhapubboti. Satthā "na bhikkhave so ime satta divase sūkare māreti, kammasarikkhakaṃ panassa udapādi, jīvantasseva avīcimahānirayasantāpo upaṭṭhāsi, so tena santāpena satta divasāni sūkararavaṃ ravanto antonivesane vicaritvā ajja kālaṃ katvā avīcimhi nibbattoti vatvā, "bhante idha loke evaṃ socitvā puna gantvā socanaṭṭhāneyeva nibbattoti vutte, "āma bhikkhave, pamatto nāma gahaṭṭho vā hotu pabbajito vā, ubhayattha socatiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha "idha socati pecca socati pāpakārī ubhayattha socati, so socati so vihaññati disvā kammakiliṭṭhamattanoti. Tattha "pāpakārīti; nānappakārassa pāpakammassa kārako puggalo "akataṃ vata me kalyāṇaṃ, kataṃ me pāpanti ekaṃseneva maraṇasamaye idha socati, idamassa kammasocanaṃ; vipākaṃ anubhavanto pana pecca socati, idamassa paraloke vipākasocanaṃ; evaṃ so ubhayattha socatiyeva. Teneva kāraṇena jīvamānoyeva so cundasūkarikopi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.

Socati. Disvā kammakiliṭṭhamattanoti: attano kiliṭṭhakammaṃ passitvā socati, nānappakāraṃ vilapanto vihaññati kilamatīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ, mahājanassa sātthikā desanā jātāti. Cundasūkarikavatthu. ----------- 11. Dhammikaupāsakavatthu. (11) "idha modati pecca modatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammikaupāsakaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira pañcasatā dhammikaupāsakā nāma ahesuṃ. Tesu ekekassa pañca pañca upāsakasatāni parivāro. Yo tesaṃ jeṭṭhako, tassa satta puttā satta dhītaro. Tesu ekekassa ekekā salākayāgu salākabhattaṃ pakkhikabhattaṃ saṅghabhattaṃ uposathikabhattaṃ āgantukabhattaṃ vassāvāsikaṃ ahosi. Tepi sabbeva anujātaputtā nāma ahesuṃ. Iti cuddasannaṃ puttānaṃ bhariyāya upāsakassāti soḷasa salākayāguādīni pavattanti. Iti so saputtadāro sīlavā kalyāṇadhammo dānasaṃvibhāgarato ahosi. Athassa aparabhāge rogo uppajji. Āyusaṅkhāro parihāyi. So dhammaṃ sotukāmo "aṭṭha vā me soḷasa vā bhikkhū pesethāti satthu santikaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.

Pahiṇi. Satthā bhikkhū pesesi. Te gantvā tassa mañcaṃ parivāretvā paññattesu āsanesu nisinnā, "bhante ayyānaṃ me dassanaṃ dullabhaṃ bhavissati, dubbalomhi, ekaṃ me suttaṃ sajjhāyathāti vuttā, "kataraṃ suttaṃ sotukāmo upāsakāti, "sabbabuddhānaṃ avijahitaṃ satipaṭṭhānasuttanti 1- vutte, "ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyāti suttantaṃ paṭṭhapesuṃ. Tasmiṃ khaṇe chahi devalokehi sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā sahassasindhavayuttā diyaḍḍhayojanasatikā cha rathā āgamiṃsu. Tesu ṭhitā devatā "amhākaṃ devalokaṃ nessāma, amhākaṃ devalokaṃ nessāma, ambho mattikabhājanaṃ bhinditvā suvaṇṇabhājanaṃ gaṇhanto viya amhākaṃ devaloke abhiramituṃ idha nibbattatūti 2- vadiṃsu. Upāsako dhammassavanantarāyaṃ anicchanto "āgametha āgamethāti āha. Bhikkhū "amhe vadatīti saññāya tuṇhī ahesuṃ. Athassa puttadhītaro "amhākaṃ pitā pubbe dhammassavanena atitto ahosi, idāni pana bhikkhū pakkosāpetvā sajjhāyaṃ kāretvā sayameva vāreti, maraṇassa abhāyanakasatto nāma natthīti viraviṃsu. Bhikkhū "idāni anokāsoti uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Upāsako thokaṃ vītināmetvā satiṃ paṭilabhitvā putte pucchi "kasmā kandathāti. "tāta tumhe bhikkhū pakkosāpetvā dhammaṃ suṇantā sayameva vārayittha, atha mayaṃ `maraṇassa abhāyanakasatto nāma natthīti kandimhāti. @Footnote: 1. dī. mahā. 10/325. 2. Ma. nibbattāhīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.

"ayyā pana kuhinti. "anokāsoti uṭṭhāyāsanā pakkantā tātāti. "nāhaṃ ayyehi saddhiṃ kathemīti. "atha kena saddhiṃ kathethāti. "../../bdpicture/chahi devalokehi devatā cha rathe alaṅkaritvā ādāya ākāse ṭhatvā `amhākaṃ devaloke abhiramāhi, amhākaṃ devaloke abhiramāhīti saddaṃ karonti, tāhi saddhiṃ kathemīti. "kuhiṃ tāta rathā, na mayaṃ passāmāti. "atthi pana mayhaṃ ganthitāni pupphānīti. "atthi tātāti. "kataro devaloko ramaṇīyoti. "sabbabodhisattānaṃ buddhamātāpitūnañca vasanaṭṭhānaṃ tusitabhavanaṃ ramaṇīyaṃ tātāti. "tenahi `tusitabhavanato āgatarathe pupphadāmaṃ laggatūti pupphadāmaṃ khipathāti. Te khipiṃsu. Taṃ rathadhure laggitvā ākāse olambi. Mahājano tadeva passati, rathaṃ na passati. Upāsako "passathetaṃ pupphadāmanti vatvā, "āma passāmāti vutte, "etaṃ tusitabhavanato āgatarathe olambati, ahaṃ tusitabhavanaṃ gacchāmi, tumhe mā cintayittha, mama santike nibbattitukāmā hutvā mayā kataniyāmeneva puññāni karothāti vatvā kālaṃ katvā tusitabhavanato āgatarathe patiṭṭhāsi. Tāvadevassa tigāvutappamāṇo saṭṭhisakaṭabhārālaṅkārapaṭimaṇḍito attabhāvo nibbatti, accharāsahassaṃ parivāresi, pañcavīsatiyojanikaṃ ratanavimānaṃ pāturahosi. Tepi bhikkhū vihāraṃ anuppatte satthā pucchi "sutā bhikkhave upāsakena dhammadesanāti. "āma bhante, antarāyeva pana `āgamethāti vāresi, athassa puttadhītaro kandiṃsu, mayaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.

`idāni Anokāsoti uṭṭhāyāsanā nikkhantāti. "na so bhikkhave tumhehi saddhiṃ kathesi; chahi pana devalokehi devatā cha rathe alaṅkaritvā āharitvā taṃ upāsakaṃ pakkosiṃsu, so dhammadesanāya antarāyaṃ anicchanto tāhi saddhiṃ kathesīti. "evaṃ bhanteti. "evaṃ bhikkhaveti. "idāni kuhiṃ nibbattoti. "tusitabhavane bhikkhaveti. "bhante idha ñātimajjhe modamāno caritvā puna modanaṭṭhāneyeva nibbattoti. "āma bhikkhave, appamattā hi gahaṭṭhā vā pabbajitā vā sabbattha modantiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha "idha modati pecca modati katapuñño ubhayattha modati, so modati so pamodati disvā kammavisuddhimattanoti. Tattha katapuññoti: nānappakārassa kusalassa kārako puggalo "akataṃ vata me pāpaṃ, kataṃ vata me kalyāṇanti idha kammamodanena modati, pecca vipākamodanena modati, evaṃ ubhayattha modati nāma. Kammavisuddhinti: dhammikaupāsakopi attano kammavisuddhiṃ puññakammasampattiṃ disvā kālakiriyato pubbe idha lokepi modati, kālaṃ katvā idāni paralokepi pamodati atimodatiyevāti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ, mahājanassa sātthikā dhammadesanā jātāti. Dhammikaupāsakavatthu. --------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.

12. Devadattavatthu. (12) "idha tappati pecca tappatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Devadattassa vatthuṃ pabbajitakālato paṭṭhāya yāva paṭhavippavesanā devadattaṃ ārabbha bhāsitāni sabbāni jātakāni vitthāretvā kathitaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepo: satthari, anupiyaṃ nāma mallānaṃ nigamo, taṃ nissāya anupiyambavane viharanteyeva, tathāgatassa lakkhaṇapaṭiggahaṇadivaseyeva asītisahassehi ñātikulehi "rājā vā hotu buddho vā, khattiyaparivāro vicarissatīti asītisahassaputtā paṭiññātā, tesu yebhuyyena pabbajitesu, "bhaddiyarājānaṃ anuruddhaṃ ānandaṃ bhaguṃ kimbilaṃ devadattanti ime cha sakke apabbajante disvā "mayaṃ attano putte pabbājema, ime cha sakkā na ñātakā maññe; tasmā na pabbajantīti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Atha mahānāmo sakko anuruddhaṃ upasaṅkamitvā "tāta amhākaṃ kulā pabbajito natthi, tvaṃ vā pabbaja, ahaṃ vā pabbajissāmīti āha. So pana sukhumālo hoti sampannabhogo, "natthīti vacanampi tena na sutapubbaṃ. Ekadivasaṃ hi tesu chasu khattiyesu guḷakīḷāya kīḷantesu, anuruddho pūvena parājito pūvatthāya pahiṇi. Athassa mātā pūve sajjetvā pahiṇi. Te khāditvā pana kīḷiṃsu. Punappunaṃ tasseva parājayo hoti. Mātā panassa pahite pahite tikkhattuṃ pūve pahiṇitvā catutthavāre

--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.

"pūvā natthīti pahiṇi. So "natthīti vacanassa assutapubbattā "esāpekā pūvavikati bhavissatīti maññamāno "natthipūvameva āharathāti pesesi. Mātā panassa, "natthipūvaṃ kira ayye dethāti vutte, "mama puttena `natthīti padaṃ na sutapubbaṃ, iminā pana upāyena etamatthaṃ jānāpessāmīti tucchaṃ suvaṇṇapātiṃ aññāya suvaṇṇapātiyā paṭikujjitvā pesesi. Nagarapariggāhikā devatā cintesuṃ "anuruddhasakkena annabhārakāle attano bhāgabhattaṃ upariṭṭhapaccekabuddhassa datvā `natthīti me vacanassa savanaṃ mā hotu, bhojanuppattiṭṭhānajānanaṃ mā hotūti patthanā katā, sacāyaṃ tucchapātiṃ passissati; devasamāgamaṃ pavisituṃ na labhissāma, sīsampi no sattadhā phaleyyāti. Atha naṃ pātiṃ dibbapūvehi puṇṇaṃ akaṃsu. Tassā guḷamaṇḍale ṭhapetvā ugghāṭitamattāya pūvagandho sakalanagaraṃ chādetvā ṭhito. Pūvakhaṇḍaṃ mukhe ṭhapitamattameva sattarasaharaṇīsahassāni anuphari. So cintesi "nāhaṃ mātu piyo, ettakaṃ me kālaṃ imaṃ natthipūvannāma na paci, ito paṭṭhāya aññaṃ pūvaṃ na khādissāmīti gehaṃ gantvā mātaraṃ pucchi "amma tumhākaṃ ahaṃ piyo, appiyoti. "tāta ekakkhino akkhi viya hadayaṃ viya ca atipiyo meti. "atha kasmā ettakaṃ kālaṃ mayhaṃ natthipūvaṃ na pacittha ammāti. Sā cullupaṭṭhākaṃ pucchi "atthi kiñci pātiyaṃ tātāti. "paripuṇṇā ayye pātī pūvehi, evarūpā pūvā nāma me na diṭṭhapubbāti. Sā cintesi "mayhaṃ putto puññavā katābhinīhāro bhavissati,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.

Devatāhi pātiṃ pūretvā pahitā bhavissantīti. Atha naṃ putto "amma ito paṭṭhāyāhaṃ aññaṃ pūvannāma na khādissāmi, natthipūvameva paceyyāsīti. Sāpissa tato paṭṭhāya, "pūvaṃ khāditukāmomhīti vutte, tucchapātimeva aññāya pātiyā paṭikujjitvā pesesi. Yāva agāramajjhe vasi, tāvassa devatā dibbapūve pahiṇiṃsu. So ettakaṃpi ajānanto pabbajjannāma kiṃ jānissati, tasmā "kā esā pabbajjā nāmāti bhātaraṃ pucchitvā, "ohāritakesamassunā kāsāyanivatthena kaṭṭhatthare vā vidalamañcake vā nipajjitvā piṇḍāya carantena viharitabbaṃ, esā pabbajjā nāmāti vutte, "bhātika ahaṃ sukhumālo, nāhaṃ sakkhissāmi pabbajitunti āha. "tenahi tāta kammantaṃ uggahetvā gharāvāsaṃ vasa, na hi sakkā amhesu ekena apabbajitunti āha. Atha naṃ "ko eso kammanto nāmāti pucchi. Bhattuṭṭhānaṭṭhānaṃpi ajānanto kulaputto kammantaṃ nāma kiṃ jānissati. Ekadivasaṃ hi tiṇṇaṃ khattiyānaṃ kathā udapādi "bhattaṃ nāma kuhiṃ uṭṭhahatīti. Kimbilo āha "koṭṭhe uṭṭhahatīti. Atha naṃ bhaddiyo "tvaṃ bhattassa uṭṭhānaṭṭhānaṃ na jānāsi, bhattannāma ukkhaliyaṃ uṭṭhahatīti āha. Anuruddho "tumhe dvepi na jānātha, bhattannāma ratanamakulāya suvaṇṇapātiyaṃ uṭṭhahatīti āha. Tesu kira ekadivasaṃ kimbilo koṭṭhato vīhī otāriyamāne disvā "ete koṭṭhakeyeva jātāti saññī ahosi. Bhaddiyopi ekadivasaṃ ukkhalito bhattaṃ vaḍḍhiyamānaṃ disvā "ukkhaliyaññeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

Uppannanti saññī ahosi. Anuruddhena pana neva vīhī koṭṭentā na bhattaṃ pacentā vā vaḍḍhentā vā diṭṭhapubbā, vaḍḍhetvā pana purato ṭhapitameva passati. So "bhuñjitukāmakāle bhattaṃ pātiyaṃ uṭṭhahatīti saññamakāsi. Evaṃ tayopi te bhattuṭṭhānaṭṭhānaṃpi na jānanti. Tenāyaṃ "ko esa kammanto nāmāti pucchitvā "paṭhamaṃ khettaṃ kasāpetabbantiādikaṃ saṃvacchare saṃvacchare kattabbaṃ kiccaṃ sutvā "kadā kammantānaṃ anto paññāyissati, kadā mayaṃ appossukkā bhoge bhuñjissāmāti vatvā, kammantānaṃ apariyantatāya akkhātāya, "tenahi tvaññeva gharāvāsaṃ vasa, na mayhaṃ etena atthoti vatvā mātaraṃ upasaṅkamitvā "anujānāhi maṃ amma, ahaṃ pabbajissāmīti vatvā, tāya tikkhattuṃ paṭikkhipitvā "sace te sahāyako bhaddiyarājā pabbajissati, tena saddhiṃ pabbajāhīti vutte, taṃ upasaṅkamitvā "mama kho samma pabbajjā tava paṭibaddhāti vatvā taṃ nānappakārehi saññāpetvā sattame divase attanā saddhiṃ pabbajatthāya paṭiññaṃ gaṇhi. Tato "bhaddiyo sakyarājā anuruddho ānando bhagu kimbilo devadatto cāti ime cha khattiyā upālikappakasattamā, devā viya dibbasampattiṃ sattāhaṃ mahāsampattiṃ anubhavitvā uyyānaṃ gacchantā viya caturaṅginiyā senāya nikkhamitvā paravisayaṃ patvā rājāṇāya sabbasenaṃ nivattāpetvā paravisayaṃ okkamiṃsu. Tattha cha khattiyā attano ābharaṇāni omuñcitvā bhaṇḍikaṃ katvā "handa bhaṇe upāli

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

Nivattassu, alaṃ te ettakaṃ jīvikāyāti tassa adaṃsu. So tesaṃ pādamūle pavattitvā paridevitvā tesaṃ āṇaṃ atikkamituṃ asakkonto uṭṭhāya taṃ gahetvā nivatti. Tesaṃ dvidhā jātakāle vanaṃ rodanappattaṃ viya paṭhavī kampanākārappattā viya ahosi. Upālikappakopi thokaṃ gantvā nivattitvā evaṃ cintesi "caṇḍā kho sākiyā `iminā kumārā nipātitāti ghāteyyuṃpi maṃ, ime hi nāma sakyakumārā evarūpaṃ sampattiṃ pahāya imāni anagghāni ābharaṇāni kheḷapiṇḍaṃ viya chaḍḍetvā pabbajissanti, kimaṅgaṃ panāhanti cintetvā bhaṇḍikaṃ omuñcitvā tāni ābharaṇāni rukkhe laggitvā "atthikā gaṇhantūti vatvā tesaṃ santikaṃ gantvā tehi "kasmā nivattosīti puṭṭho tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ te ādāya satthu santikaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā "mayaṃ bhante sākiyā nāma mānanissitā, ayaṃ amhākaṃ dīgharattaṃ paricārako, imaṃ paṭhamataraṃ pabbājetha, mayamassa abhivādanādīni karissāma, evaṃ no māno nimmādayissatīti vatvā taṃ paṭhamataraṃ pabbājetvā pacchā sayaṃ pabbajiṃsu. Tesu āyasmā bhaddiyo teneva antaravassena tevijjo ahosi. Āyasmā anuruddho dibbacakkhuko hutvā pacchā mahāpurisavitakkasuttaṃ 1- sutvā arahattaṃ pāpuṇi. Āyasmā ānando sotāpattiphale patiṭṭhahi. Bhagutthero ca kimbilatthero ca aparabhāge vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Devadatto pothujjanikaṃ iddhiṃ patto. @Footnote: 1. aṅ. aṭṭhaka. 23/233.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

Aparabhāge satthari kosambiyaṃ viharante, sasāvakasaṅghassa tathāgatassa mahanto lābhasakkāro nibbatti. Tattha vatthabhesajjādihatthā manussā vihāraṃ pavisitvā "kuhiṃ satthā, kuhiṃ sārīputtatthero, kuhiṃ mahāmoggallānatthero, kuhiṃ mahākassapatthero, kuhiṃ bhaddiyatthero, kuhiṃ anuruddhatthero, kuhiṃ ānandatthero, kuhiṃ bhagutthero, kuhiṃ kimbilattheroti asītimahāsāvakānaṃ nisinnaṭṭhānaṃ olokentā vicaranti. "devadattatthero kuhiṃ nisinno vā ṭhito vāti pucchanto nāma natthi. So cintesi "ahaṃ etehi saddhiṃyeva pabbajito, etepi khattiyapabbajitā, ahaṃpi khattiyapabbajito; lābhasakkārahatthā manussā ete pariyesanti, mama nāmaṃ gahetāpi natthi, kena nu kho saddhiṃ ekato hutvā kaṃ pasādetvā mama lābhasakkāraṃ nibbatteyyanti. Athassa etadahosi "ayaṃ rājā bimbisāro paṭhamadassaneneva ekādasanahutehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhito, na sakkā etena saddhiṃ ekato bhavituṃ, kosalaraññāpi saddhiṃ na sakkā ekato bhavituṃ, ayaṃ kho pana rañño putto ajātasattukumāro kassaci guṇadosaṃ na jānāti, etena saddhiṃ ekato bhavissāmīti. So kosambito rājagahaṃ gantvā kumārakavaṇṇaṃ abhinimminitvā cattāro āsīvise catūsu hatthapādesu ekaṃ gīvāya bandhitvā ekaṃ sīse cumbaṭakaṃ katvā ekaṃ ekaṃsaṃ karitvā imāya ahimekhalāya ākāsato oruyha ajātasattussa ucchaṅge nisīditvā, tena bhītena "kosi tvanti vutte, "ahaṃ devadattoti vatvā tassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

Bhayavinodanatthaṃ taṃ attabhāvaṃ paṭisaṃharitvā saṅghāṭipattacīvaradharo purato ṭhatvā taṃ pasādetvā lābhasakkāraṃ nibbattesi. So lābhasakkārābhibhūto "ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmīti pāpakaṃ cittaṃ uppādetvā saha cittuppādena iddhito parihāyitvā satthāraṃ veḷuvanavihāre sarājikāya parisāya dhammaṃ desentaṃ vanditvā uṭṭhāyāsanā añjalimpaggayha "bhagavā bhante etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako, appossukko diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyuñjatu; ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmi, niyyādetha me bhikkhusaṅghanti vatvā satthārā kheḷāsikavādena apasādetvā paṭikkhitto, anattamano imaṃ paṭhamaṃ tathāgate āghātaṃ bandhitvā apakkami. Athassa bhagavā rājagahe pakāsanīyakammaṃ kāresi. So "pariccattodāni ahaṃ samaṇena gotamena, idānissa anatthaṃ karissāmīti ajātasattuṃ upasaṅkamitvā "pubbe kho kumāra manussā dīḍāyukā, etarahi appāyukā, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ tvaṃ kumārova samāno kālaṃ kareyyāsi, tenahi tvaṃ kumāra pitaraṃ hantvā rājā hohi, ahaṃ bhagavantaṃ hantvā buddho bhavissāmīti vatvā, tasmiṃ rajje patiṭṭhite, tathāgatassa vadhāya purise payojetvā, tesu sotāpattiphalaṃ patvā nivattesu, sayaṃ gijjhakūṭaṃ abhiruhitvā "ahameva samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropessāmīti silaṃ pavijjhitvā ruhiruppādakammaṃ katvā imināpi upāyena māretuṃ asakkonto puna nāḷāgiriṃ vissajjāpesi. Tasmiṃ āgacchante, ānandatthero attano jīvitaṃ satthu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

Pariccajitvā purato aṭṭhāsi. Satthā nāgaṃ dametvā nagarā nikkhamitvā vihāraṃ āgantvā anekasahassehi upāsakehi abhihaṭaṃ mahādānaṃ paribhuñjitvā, tasmiṃ divase sannipatitānaṃ aṭṭhārasakoṭisaṅkhātānaṃ rājagahavāsīnaṃ anupubbīkathaṃ kathesi. Caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo jāto. "aho mahāguṇo āyasmā ānando; tathārūpe nāma hatthināge āgacchante, attano jīvitaṃ pariccajitvā satthu purato aṭṭhāsīti therassa guṇakathaṃ sutvā "na bhikkhave idāneva, pubbepesa mamatthāya jīvitaṃ pariccajiyevāti vatvā bhikkhūhi yācito cullahaṃsamahāhaṃsakakkaṭakajātakāni 1- 2- 3- kathesi. Devadattassāpi kammaṃ neva tathā rañño mārāpitattā, na vadhakānaṃ payojitattā, na silāya paviddhattā, pākaṭaṃ ahosi; yathā nāḷāgirihatthino vissajjitattā. Tadā hi mahājano "rājāpi devadatteneva mārāpito, vadhakāpi payojitā, silāpi paviddhā; idāni pana tena nāḷāgiri vissajjāpito, evarūpaṃ nāma pāpaṃ gahetvā rājā vicaratīti kolāhalamakāsi. Rājā mahājanassa kathaṃ sutvā pañca thālipākasatāni harāpetvā na puna tassupaṭṭhānaṃ agamāsi. Nāgarāpissa kulaṃ upagatassa bhikkhāmattampi nādaṃsu. So parihīnalābhasakkāro kohaññena jīvitukāmo satthāraṃ upasaṅkamitvā @Footnote: 1. khu. jā. asīti. 28/68. tadaṭṭhakathā. 8/211. 2. khu. jā. asīti. 28/77. @tadaṭṭhakathā. 8/242. 3. khu. jā. catu. 27/145. tadaṭṭhakathā. 4/335. tattha pana @"kakkārujātakanti khāyati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

Pañca vatthūni yācitvā bhagavatā "alaṃ devadatta, yo icchati, āraññako hotūti paṭikkhitto, "kassāvuso vacanaṃ sobhaṇaṃ: kiṃ tathāgatassa udāhu mama? ahaṃ hi ukkaṭṭhavasena evaṃ vadāmi `sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ araññikā assu, piṇḍapātikā, paṃsukūlikā, rukkhamūlikā, macchamaṃsaṃ na khādeyyunti, yo dukkhā muccitukāmo, so mayā saddhiṃ āgacchatūti vatvā pakkāmi. Tassa vacanaṃ sutvā ekacce navapabbajitā mandabuddhino "kalyāṇaṃ devadatto āha, etena saddhiṃ vicarissāmāti tena saddhiṃ ekatova ahesuṃ. Iti so pañcasatehi bhikkhūhi saddhiṃ tehi pañcahi vatthūhi lūkhappasannaṃ janaṃ saññāpento kulesu viññāpetvā bhuñjanto saṅghabhedāya parakkami. So bhagavatā "saccaṃ kira tvaṃ devadatta saṅghabhedāya parakkamasi cakkabhedāyāti puṭṭho "saccaṃ bhagavāti vatvā "garuko kho devadatta saṅghabhedotiādīhi ovaditopi satthu vacanaṃ anādayitvā pakkanto, āyasmantaṃ ānandaṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ disvā "ajjataggedānāhaṃ āvuso ānanda aññatreva bhagavatā aññatra bhikkhusaṅghā uposathaṃ karissāmi, saṅghakammaṃ karissāmīti āha. Thero tamatthaṃ bhagavato ārocesi. Taṃ viditvā satthā uppannadhammasaṃvego hutvā "devadatto sadevakassa lokassa anatthanissitaṃ attano avīcimhi pacanakammaṃ karotīti parivitakketvā "sukarāni asādhūni attano ahitāni ca; yaṃ ve hitañca sādhuñca taṃ ve paramadukkaranti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Imaṃ gāthaṃ vatvā puna imaṃ udānaṃ udānesi "sukaraṃ sādhunā sādhu, sādhu pāpena dukkaraṃ; pāpaṃ pāpena sukaraṃ, pāpamariyehi dukkaranti. 1- Athakho devadatto uposathadivase attano parisāya saddhiṃ ekamantaṃ nisīditvā "yassimāni pañca vatthūni khamanti, so salākaṃ gaṇhatūti vatvā, pañcasatehi vajjīputtakehi navakehi appakataññūhi salākāya gahitāya, saṅghaṃ bhinditvā te bhikkhū ādāya gayāsīsaṃ agamāsi. Tassa tattha gatabhāvaṃ sutvā satthā tesaṃ bhikkhūnaṃ ānayatthāya dve aggasāvake pesesi. Te tattha gantvā ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā ca iddhipāṭihāriyānusāsaniyā ca anusāsantā te amataṃ pāyetvā ādāya ākāsenāgamiṃsu. Kokālikopi kho "uṭṭhehi āvuso devadatta, nītā te bhikkhū sārīputtamoggallānehi, nanu tvaṃ mayā vutto `mā āvuso sārīputtamoggallānehi vissāsi; pāpicchā sārīputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṅgatāti vatvā jannukena hadayamajjhe pahari. Tassa tattheva uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañchi. Āyasmantaṃ pana sārīputtaṃ bhikkhusaṅghaparivutaṃ ākāsenāgacchantaṃ disvā bhikkhū āhaṃsu "bhante āyasmā sārīputto gamanakāle attadutiyova gato, idāni mahāparivāro āgacchanto sobhatīti. Satthā "na bhikkhave idāneva, tiracchānayoniyaṃ nibbattakālepi @Footnote: 1. cullavagga. 7/194. khu. u. 25/167.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

Mama putto mama santikaṃ āgacchanto sobhatiyevāti vatvā "hoti sīlavataṃ attho paṭisanthāravuttinaṃ. Lakkhaṇaṃ passa āyantaṃ ñātisaṅghapurakkhitaṃ, atha passasimaṃ kālaṃ suvihīnaṃva ñātibhīti 1- idaṃ jātakaṃ 2- kathesi. Puna bhikkhūhi "bhante devadatto kira dve aggasāvake ubhosu passesu nisīdāpetvā `buddhalīḷhāya dhammaṃ desessāmīti tumhākaṃ anukiriyaṃ karīti vutte, "na bhikkhave idāneva; pubbepesa mama anukiriyaṃ kātuṃ vāyami, na pana sakkhīti vatvā "api vīraka passesi sakuṇaṃ mañjubhāṇakaṃ mayuragīvasaṅkāsaṃ patiṃ mayhaṃ saviṭṭhakaṃ? udakathalacarassa pakkhino niccaṃ āmakamacchabhojino tassānukaraṃ saviṭṭhako sevālehi paliguṇṭhito matoti 3- nadīcarakākajātakaṃ 4- kathetvā, aparesupi divasesu tathārūpimeva kathaṃ ārabbha "acāri vatāyaṃ vitudaṃ vanāni kaṭṭhaṅgarukkhesu asārakesu, @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/4. tadaṭṭhakathā. 1/220. 2. lakkhaṇajātakaṃ. 3. khu. jā. @duka. 27/75. tadaṭṭhakathā. 3/199. 4. jātake "vīrakajātakanti khāyati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

Athāsadā khadiraṃ jātasāraṃ, yatthābhidā garuḷo uttamaṅganti 1- ca lasī ca te nipphalitā, matthako ca vidālito, sabbā te phāsukā bhaggā, dāni samma virocasīti 2- ca evamādīni jātakāni 3- kathesi. Puna "akataññū devadattoti kathaṃ ārabbha "akaramhā va te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamha se; migarāja namo tyatthu; api kiñci labhāmha se. Mama lohitabhakkhassa niccaṃ luddāni kubbato dantantaragato santo taṃ bhuṃ, yaṃpi jīvasīti 4- ādīni jātakāni 5- kathesi. Puna vadhāya parisakkanamassa ārabbha "ñātametaṃ kuruṅgassa yaṃ tvaṃ sepaṇṇi seyyasi; aññaṃ sepaṇṇiṃ gacchāmi, na me te ruccate phalanti 6- ādīni jātakāni 7- kathesi. Puna "ubhato parihīno devadatto lābhasakkārato ca sāmaññato cāti kathāsu pavattamānāsu, "na bhikkhave idāneva, pubbepi parihīnoyevāti vatvā @Footnote: 1. khu. jā. duka. 27/77. tadaṭṭhakathā. 3/216. 2. khu. jā. eka. 27/46. tadaṭṭhakathā. @2/387. 3. kandagalajātakañceva virocanajātakañca. 4. khu. jā. catu. 27/133. @tadaṭṭhakathā. 4/258. 5. javasakuṇajātakaṃ. 6. khu. jā. eka. 27/7. tadaṭṭhakathā. 1/262. @7. kuruṅgamigajātakaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

"akkhī bhinnā, paṭo naṭṭho, sakhīgehe ca bhaṇḍanaṃ, ubhato paduṭṭhakammantā udakamhi thalamhi cāti 1- ādīni jātakāni 2- kathesi. Evaṃ rājagahe viharanto devadattaṃ ārabbha bahūni jātakāni kathetvā, rājagahato sāvatthiṃ gantvā jetavanamahāvihāre vāsaṃ kappesi. Devadattopi kho nava māse gilāno, pacchime kāle satthāraṃ daṭṭhukāmo hutvā attano sāvake "ahaṃ satthāraṃ daṭṭhukāmo, taṃ me dassethāti vatvā, tehi "tvaṃ samatthakāle satthārā saddhiṃ verī hutvā acari, na mayaṃ taṃ tattha nessāmāti vutte, "mā maṃ nāsetha, mayā satthari āghāto kato, satthu pana mayi kesaggamattopi āghāto natthīti. So hi bhagavā vadhake devadattamhi core aṅgulimālake dhanapāle rāhule ca sabbattha samamānasoti "dassetha me bhagavantanti punappunaṃ yāci. Atha naṃ te mañcakenādāya nikkhamiṃsu. Tassāgamanaṃ sutvā bhikkhū satthu ārocesuṃ "bhante devadatto kira tumhākaṃ dassanatthāya āgacchatīti. "na bhikkhave so tenattabhāvena maṃ passituṃ labhissatīti. Bhikkhū kira pañcannaṃ vatthūnaṃ āyācitakālato paṭṭhāya puna buddhe daṭṭhuṃ na labhanti, ayaṃ dhammatā. "asukaṭṭhānañca asukaṭṭhānañca āgato bhanteti āhaṃsu. "yaṃ icchati, taṃ karotu; na so maṃ passituṃ labhissatīti. "bhante @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/45. tadaṭṭhakathā. 2/372. 2. ubhatobhaṭṭhajātakaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Ito yojanamattaṃ āgato, aḍḍhayojanaṃ, gāvutaṃ, pokkharaṇīsamīpaṃ āgato bhanteti. "sacepi antojetavanaṃ pavisati, neva maṃ passituṃ labhissatīti. Devadattaṃ gahetvā āgatā jetavanapokkharaṇītīre mañcaṃ otāretvā pokkharaṇiyaṃ nahāyituṃ otariṃsu. Devadattopi kho mañcato uṭṭhāya ubho pāde bhūmiyaṃ ṭhapetvā nisīdi. Te paṭhaviṃ pavisiṃsu. So anukkamena yāva gopphakā yāva jannukā yāva kaṭito yāva thanato yāva gīvato pavisitvā hanukaṭṭhikassa bhūmiyaṃ patiṭṭhitakāle gāthamāha "imehi aṭṭhīhi tamaggapuggalaṃ devātidevaṃ naradammasārathiṃ samantacakkhuṃ satapuññalakkhaṇaṃ pāṇehi buddhaṃ saraṇaṃ gatosmīti. Idaṃ kira ṭhānaṃ disvā tathāgato devadattaṃ pabbājesi. Sace hi so na pabbajissa; gihī hutvā kammaṃ bhāriyaṃ akarissa, āyatiṃ bhavassa paccayaṃ kātuṃ nāsakkhissa; pabbajitvā ca pana, kiñcāpi kammaṃ bhāriyaṃ karissati, āyatiṃ bhavassa paccayaṃ kātuṃ sakkhissatīti naṃ satthā pabbājesi. So hi ito satasahassakappamatthake aṭṭhissaro nāma paccekabuddho bhavissati. So paṭhaviṃ pavisitvā avīcimhi nibbatti. Niccale buddhe aparaddhabhāvena pana niccalova hutvā paccati. Tiyojanasatike antoavīcimhi yojanasatubbedhamevassa sarīraṃ nibbatti, sīsaṃ yāva kaṇṇasakkhalito upari ayakapallaṃ pāvisi, pādā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

Yāva gopphakā heṭṭhā ayapaṭhaviṃ paviṭṭhā, mahātālakkhandhaparimāṇaṃ ayasūlaṃ pacchimabhittito nikkhamitvā piṭṭhimajjhaṃ bhinditvā urena nikkhamitvā puratthimabhittiṃ pāvisi, aparaṃ dakkhiṇabhittito nikkhamitvā dakkhiṇapassaṃ bhinditvā vāmapassena nikkhamitvā uttarabhittiṃ pāvisi, aparaṃ upari kapallato nikkhamitvā matthakaṃ bhinditvā adhobhāgena nikkhamitvā ayapaṭhaviṃ pāvisi. Evaṃ so tattha niccalo hutvā paccati. Bhikkhū "ettakaṃ ṭhānaṃ gantvā devadatto satthāraṃ daṭṭhuṃ alabhitvāva paṭhaviṃ paviṭṭhoti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā "na bhikkhave devadatto idāneva mayi aparajjhitvā paṭhaviṃ pāvisi, pubbepi paviṭṭhoyevāti vatvā, hatthirājakāle maggamuḷhaṃ purisaṃ samassāsetvā attano piṭṭhiṃ āropetvā khemantaṃ pāpitassa tena puna tikkhattuṃ āgantvā `aggaṭṭhāne majjhimaṭṭhāne mūleti evaṃ dante chinditvā tatiyavāre mahāpurisassa cakkhupathaṃ atikkamantassa tassa paṭhaviṃ paviṭṭhabhāvaṃ dīpetuṃ "akataññussa posassa niccaṃ vivaradassino sabbañce paṭhaviṃ dajjā neva naṃ abhirādhayeti 1- imaṃ jātakaṃ 2- kathetvā, punapi tatheva kathāya samuṭṭhitāya, khantivādibhūte attani aparajjhitvā kalāburājabhūtassa tassa paṭhaviṃ paviṭṭhabhāvaṃ dīpetuṃ khantivādijātakaṃ, 3- culladhammapālabhūte attani aparajjhitvā @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/23. tadaṭṭhakathā. 2/128. 2. sīlavanāgajātakaṃ. 3. khu. jā. catu. @27/137. tadaṭṭhakathā. 4/275.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.

Mahāpatāparājabhūtassa tassa paṭhaviṃ paviṭṭhabhāvaṃ dīpetuṃ culladhamma- pālajātakañca 1- kathesi. Paṭhaviṃ paviṭṭhe pana devadatte, mahājano haṭṭhatuṭṭho dhajapatākakadaliyo ussāpetvā puṇṇaghaṭe ṭhapetvā "lābhā vata noti mahantaṃ chaṇaṃ anubhoti. Tamatthaṃ bhagavato ārocesuṃ. Bhagavā "na bhikkhave idāneva devadatte mate mahājano tussati, pubbepi tussiyevāti vatvā, sabbajanassa appiye caṇḍe pharuse bārāṇasiyaṃ piṅgalarāje nāma mate mahājanassa tuṭṭhabhāvaṃ dīpetuṃ "sabbo jano hiṃsito piṅgalena, tasmiṃ mate, paccayaṃ vedayanti, piyo nu te āsi akaṇhanetto. Kasmā tuvaṃ rodasi dvārapāla? Na me piyo āsi akaṇhanetto, bhāyāmi paccāgamanāya tassa, ito gato hiṃseyya maccurājaṃ, so hiṃsito āneyya naṃ puna idhāti imaṃ piṅgalajātakaṃ 2- kathesi. Bhikkhū satthāraṃ pucchiṃsu "idāni bhante devadatto kuhiṃ nibbattoti. "avīcimahāniraye bhikkhaveti. "bhante idha tappanto @Footnote: 1. khu. jā. pañca. 27/171. tadaṭṭhakathā. 4/450. 2. khu. jā. duka. 27/92. tadaṭṭhakathā. @3/321.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.

Vicaritvā puna gantvā tappanaṭṭhāneyeva nibbattoti. "āma bhikkhave, pabbajitā vā hontu gahaṭṭhā vā pamādavihārino ubhayattha tappantiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha "idha tappati, pecca tappati, pāpakārī ubhayattha tappati; `pāpaṃ me katanti tappati, bhiyyo tappati duggatiṃ gatoti. Tattha "idha tappatīti: idha kammatappanena domanassamattena tappati. Peccāti: paraloke pana vipākatappanena atidāruṇena apāyadukkhena tappati. Pāpakārīti: nānappakārassa pāpassa kattā. Ubhayatthāti: iminā vuttappakārena tappanena ubhayattha tappati nāma. Pāpaṃ meti: so hi kammatappanena tappanto "pāpaṃ me katanti tappati, taṃ appamattakaṃ tappanaṃ; vipākatappanena pana tappanto bhiyyo tappati duggatiṃ gato, atipharusena tappanena ativiya tappatīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Desanā mahājanassa sātthikā jātāti. Devadattavatthu. ----------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.

13. Sumanādevīvatthu. (13) "idha nandati, pecca nandatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sumanādeviṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ hi devasikaṃ anāthapiṇḍikassa gehe dve bhikkhusahassāni bhuñjanti, tathā visākhāya mahāupāsikāya. Sāvatthiyañca yo yo dānaṃ dātukāmo hoti; so so tesaṃ ubhinnaṃ okāsaṃ labhitvāva karoti. "kiṃkāraṇāti. "tumhākaṃ dānaggaṃ anāthapiṇḍiko vā visākhā vā āgatāti pucchitvā, "nāgatāti vutte, satasahassaṃ vissajjetvā katadānampi "kiṃ dānaṃ nāmetanti garahanti. Ubhopi hi te bhikkhusaṅghassa ruciñca anucchavikakiccāni ca jānanti. Tesu viharantesu, bhikkhū cittānurūpameva bhuñjanti. Tasmā sabbe dānaṃ dātukāmā te gahetvā gacchanti. Iti te attano ghare bhikkhū parivisituṃ na labhanti. Tato visākhā "ko nu kho mama ṭhāne ṭhatvā bhikkhusaṅghaṃ parivisissatīti upadhārentī puttassa dhītaraṃ disvā taṃ attano ṭhāne ṭhapesi. Sā tassā nivesane bhikkhusaṅghaṃ parivisati. Anāthapiṇḍikopi mahāsubhaddaṃ nāma jeṭṭhadhītaraṃ ṭhapesi. Sā hi bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karontī dhammaṃ suṇantī sotāpannā hutvā patikulaṃ agamāsi. Tato cullasubhaddaṃ ṭhapesi. Sāpi tatheva karontī sotāpannā hutvā patikulaṃ gatā. Atha sumanādeviṃ nāma kaniṭṭhadhītaraṃ ṭhapesi. Sā pana dhammaṃ sutvā sakadāgāmiphalaṃ patvā, kumārikāva hutvā tathārūpena aphāsukena āturā āhārupacchedaṃ katvā pitaraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.

Daṭṭhukāmā hutvā pakkosāpesi. So ekasmiṃ dānagge tassā sāsanaṃ sutvāva āgantvā "kiṃ amma sumaneti āha. Sā pitaraṃ āha "kiṃ kaniṭṭhabhātikāti. "vippalapasi ammāti. "na vippalapāmi kaniṭṭhabhātikāti. "bhāyasi ammāti. "na bhāyāmi kaniṭṭhabhātikāti. Ettakaṃ vatvāyeva pana sā kālamakāsi. So sotāpannopi samāno seṭṭhī dhītari uppannasokaṃ adhivāsetuṃ asakkonto dhītu sarīrakiccaṃ kāretvā rodanto satthu santikaṃ gantvā, "kiṃ gahapati dukkhī dummano assumukho rudamāno āgatosīti vutte, "dhītā me bhante sumanādevī kālakatāti āha. "atha kasmā socasi, nanu sabbesaṃ ekaṃsikaṃ maraṇanti. "jānāmetaṃ bhante, evarūpā pana me hirottappasampannā dhītā, sā maraṇakāle satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkontī vippalapamānā matā: tena me anappakaṃ domanassaṃ uppajjatīti. "kiṃ pana tāya kathitaṃ mahāseṭṭhīti. "ahaṃ taṃ bhante `kiṃ amma sumaneti āmantesiṃ, atha maṃ āha `kiṃ kaniṭṭhabhātikāti; tato `vippalapasi ammāti vutte, `na vippalapāmi kaniṭṭhabhātikāti; `bhāyasi ammāti, `na bhāyāmi kaniṭṭhabhātikāti; ettakaṃ vatvā kālamakāsīti. Atha naṃ bhagavā āha "na hi te mahāseṭṭhi dhītā vippalapatīti. "atha kasmā evamāhāti. "kaniṭṭhattāyeva; dhītā hi te gahapati maggaphalehi tayā mahallikā; tvaṃ hi sotāpanno, dhītā pana te sakadāgāminī; sā maggaphalehi mahallikattā taṃ evamāhāti. "evaṃ bhanteti. "evaṃ gahapatīti. "idāni kuhiṃ nibbattā bhanteti. "tusitabhavane gahapatīti vutte,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.

"bhante mama dhītā idha ñātakānaṃ antare nandamānā vicaritvā ito gantvāpi nandanaṭṭhāneyeva nibbattāti. Atha naṃ satthā "āma gahapati appamattā nāma gahaṭṭhā vā pabbajitā vā idhaloke ca paraloke ca nandantiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha "idha nandati, pecca nandati, katapuñño ubhayattha nandati, `puññaṃ me katanti nandati, bhiyyo nandati suggatiṃ gatoti. Tattha "idhāti: idhaloke kammanandanena nandati. Peccāti: paraloke vipākanandanena nandati. Katapuññoti: nānappakārassa puññassa kattā. Ubhayatthāti: idha "kataṃ me kusalaṃ, akataṃ me pāpanti nandati, parattha vipākaṃ anubhavanto nandati. Puññaṃ meti: idha nandanto pana "puññaṃ me katanti somanassamattakeneva kammanandanaṃ upādāya nandati. Bhiyyoti: vipākanandanena pana sugatiṃ gato, sattapaññāsavassakoṭiyo saṭṭhiñca vassasatasahassāni dibbasampattiṃ anubhavanto tusitapure ativiya nandatīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Mahājanassa dhammadesanā sātthikā jātāti. Sumanādevīvatthu. -----------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.

14. Dvesahāyakabhikkhuvatthu. (14) "bahumpi ce sahitaṃ bhāsamānoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dve sahāyake bhikkhū ārabbha kathesi. Sāvatthīvāsino hi dve kulaputtā sahāyakā vihāraṃ gantvā satthu dhammadesanaṃ sutvā kāme pahāya satthu sāsane uraṃ datvā pabbajitvā pañca vassāni ācariyupajjhāyānaṃ santike vasitvā satthāraṃ upasaṅkamitvā sāsane dhuraṃ pucchitvā vipassanādhurañca ganthadhurañca vitthārato sutvā, eko tāva "ahaṃ bhante mahallakakāle pabbajito na sakkhissāmi ganthadhuraṃ pūretuṃ, vipassanādhuraṃ pana pūressāmīti yāva arahattā vipassanaṃ kathāpetvā ghaṭento vāyamanto saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Itaro pana "ahaṃ ganthadhuraṃ pūressāmīti anukkamena tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhitvā gatagataṭṭhāne dhammaṃ katheti, sarabhaññaṃ bhaṇati pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ dhammaṃ vācento vicarati, aṭṭhārasannaṃ mahāgaṇānaṃ ācariyo ahosi. Bhikkhū satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā itarassa therassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā tassovāde ṭhatvā arahattaṃ patvā theraṃ vanditvā "satthāraṃ daṭṭhukāmamhāti vadanti. Thero "gacchatha āvuso, mama vacanena satthāraṃ vanditvā asītimahāthere vandatha, sahāyakattheraṃpi me `amhākaṃ ācariyo tumhe vandatīti vadethāti pesesi. Te vihāraṃ gantvā satthārañceva asītimahāthere ca vanditvā ganthikattherassa santikaṃ gantvā "bhante amhākaṃ ācariyo tumhe vandatīti vadanti. Itarena ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.

`ko Nāmesoti vutte, "tumhākaṃ sahāyakabhikkhu bhanteti vadanti. Evaṃ there punappunaṃ sāsanaṃ pahiṇante, so bhikkhu thokaṃ kālaṃ sahitvā aparabhāge sahituṃ asakkonto, "amhākaṃ ācariyo tumhe vandatīti vutte, "ko esoti vatvā, "tumhākaṃ sahāyakabhikkhu bhanteti vutte, "kiṃ pana tumhehi tassa santike uggahitaṃ: kiṃ dīghanikāyādīsu aññataro nikāyo, kiṃ tīsu piṭakesu ekaṃ piṭakanti vatvā, "catuppadikaṃpi gāthaṃ na jānāti, paṃsukūlaṃ gahetvā pabbajitakāleyeva araññaṃ paviṭṭho, bahū vata antevāsike labhi, tassa āgatakāle mayā pañhaṃ pucchituṃ vaṭṭatīti cintesi. Aparabhāge thero satthāraṃ daṭṭhuṃ āgato, sahāyakattherassa santike pattacīvaraṃ ṭhapetvā gantvā satthārañceva asītimahāthere ca vanditvā sahāyakattherassa vasanaṭṭhānaṃ paccāgami. Athassa so vattaṃ kāretvā samappamāṇaṃ āsanaṃ gahetvā "pañhaṃ pucchissāmīti nisīdi. Tasmiṃ khaṇe satthā "esa evarūpaṃ mama puttaṃ viheṭhetvā niraye nibbatteyyāti tasmiṃ anukampāya vihāracārikaṃ caranto viya tesaṃ nisinnaṭṭhānaṃ gantvā paññatte buddhāsane nisīdi. Tattha tattha nisīdantā hi bhikkhū buddhāsanaṃ paññāpetvā va nisīdanti. Tena satthā pakatipaññatteyeva āsane nisīdi. Nisajja kho pana ganthikabhikkhuṃ paṭhamajjhāne pañhaṃ pucchitvā, tasmiṃ akathite, dutiyajjhānaṃ ādiṃ katvā aṭṭhasupi samāpattīsu rūpārūpesu pañhaṃ pucchi. Ganthikatthero ekaṃpi kathetuṃ nāsakkhi. Itaro taṃ sabbaṃ kathesi. Atha naṃ sotāpattimagge pañhaṃ pucchi. Ganthikatthero

--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.

Kathetuṃ nāsakkhi. Tato khīṇāsavattheraṃ pucchi. Thero kathesi. Satthā "sādhu sādhūti abhinanditvā sesamaggesupi paṭipāṭiyā pañhaṃ pucchi. Ganthikatthero ekaṃpi kathetuṃ nāsakkhi. Khīṇāsavo pana pucchitapucchitaṃ kathesi. Satthā catūsupi ṭhānesu tassa sādhukāraṃ adāsi. Taṃ sutvā bhummadeve ādiṃ katvā yāva brahmalokā sabbā devatā ceva nāgasupaṇṇā ca sādhukāraṃ adaṃsu. Taṃ sādhukāraṃ sutvā tassa antevāsikā ceva saddhivihārino ca satthāraṃ ujjhāyiṃsu "kiṃ nāmetaṃ satthārā kataṃ: kiñci ajānantassa mahallakattherassa catūsu ṭhānesu sādhukāraṃ adāsi, amhākaṃ panācariyassa sabbapariyattidharassa pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ pāmokkhassa pasaṃsāmattaṃpi na karīti. Atha ne satthā "kinnāmetaṃ bhikkhave kathethāti pucchitvā, tasmiṃ atthe ārocite, "bhikkhave tumhākaṃ ācariyo mama sāsane bhatiyā gāvo rakkhanasadiso, mayhaṃ pana putto yathāruciyā pañcagorase paribhuñjanakasāmisadisoti vatvā imā gāthā abhāsi "bahumpi ce sahitaṃ 1- bhāsamāno na takkaro hoti naro pamatto, gopova gāvo gaṇayaṃ paresaṃ na bhāgavā sāmaññassa hoti. Appampi ce sahitaṃ bhāsamāno dhammassa hoti anudhammacārī @Footnote: 1. Ma. saṃhita. ayañhi gāthā upendavajiro nāma hoti, so ca ja ta ja gaṇehi ceva @garudvayena ca niyamito, tasmā "saṃhita iti yujjati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.

Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ sammappajāno suvimuttacitto anupādiyāno idha vā huraṃ vā, sa bhāgavā sāmaññassa hotīti. Tattha "sahitanti tepiṭakassa buddhavacanassetaṃ nāmaṃ, taṃ ācariye upasaṅkamitvā uggaṇhitvā bahumpi paresaṃ bhāsamāno vācento kathento, taṃ dhammaṃ sutvā yaṃ kārakena puggalena kattabbaṃ, takkaro na hoti, kukkuṭassa pakkhapaharaṇamattampi aniccādivasena manasikāraṃ nappavattesi; eso, yathā nāma divase bhatiyā gāvo rakkhanto gopo pātova sampaṭicchitvā sāyaṃ gaṇetvā sāmikānaṃ niyyādetvā divasabhatimattaṃ gaṇhāti, yathāruciyā pana pañcagorase paribhuñjituṃ na labhati; evameva kevalaṃ antevāsikānaṃ santikā vattapaṭivattakaraṇamattassa bhāgī hoti, sāmaññassa pana bhāgī na hoti. Yathā pana gopālakena niyyāditānaṃ gunnaṃ pañcagorasaṃ gosāmikāva paribhuñjanti; tathā tena kathitaṃ dhammaṃ sutvā kārakapuggalā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjitvā, keci paṭhamajjhānādīni pāpuṇanti, keci vipassanaṃ vaḍḍhetvā maggaphalāni pāpuṇanti, gosāmikā gorasasseva, sāmaññassa bhāgino honti. Iti satthā sīlasampannassa bahussutassa pamādavihārino aniccādivasena yonisomanasikāre appavattassa bhikkhuno vasena paṭhamaṃ gāthaṃ kathesi, na dussīlassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.

Dutiyagāthā pana appassutassāpi yonisomanasikāre kammaṃ karontassa kārakapuggalassa vasena kathitā. Tattha "appampi ceti: thokaṃ ekavaggadvivaggamattampi. Dhammassa hoti anudhammacārīti: atthamaññāya dhammamaññāya navalokuttaradhammassa anurūpaṃ dhammaṃ pubbabhāgapaṭipadāsaṅkhātaṃ catupārisuddhisīladhutaṅgaasubhakammaṭṭhānādibhedaṃ caranto anudhammacārī hoti "ajja ajjevāti paṭivedhaṃ ākaṅkhanto vicarati; so imāya sammāpaṭipattiyā rāgañca dosañca pahāya mohaṃ, sammā hetunā nayena parijānitabbadhamme parijānanto, tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ vasena suvimuttacitto, anupādiyāno idha vā huraṃ vā, idhalokaparaloke pariyāpannā vā ajjhattikabāhirā vā khandhāyatanadhātuyo catūhi upādānehi anupādiyanto mahākhīṇāsavo, maggasaṅkhātassa sāmaññassa vasena āgatassa phalasāmaññassa ceva pañcaasekhadhammakkhandhasāmaññassa ca bhāgavā hotīti. Ratanakūṭena viya agārassa, arahattena desanāya kūṭaṃ gaṇhīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Desanā mahājanassa sātthikā jātāti. Dvesahāyakabhikkhuvatthu. Yamakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Paṭhamo vaggo.


             The Pali Atthakatha in Roman Book 18 page 47-148. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=18&A=941&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=18&A=941&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=11              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=268              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=269              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=269              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]