ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 1 : PALI ROMAN Vinaya.A. (samanta.1)

aññāṇaṃ avijjā. Kāmabhave ca avijjā kāmabhave saṅkhārānaṃ
paccayo hoti. Rūpabhave avijjā rūpabhave saṅkhārānaṃ paccayo
hoti. Arūpabhave avijjā arūpabhave saṅkhārānaṃ paccayo hoti.
Kāmabhave saṅkhārā kāmabhave paṭisandhiviññāṇassa paccayā honti.
Esa nayo itaresu. Kāmabhave paṭisanadhiviññāṇaṃ kāmabhave nāmarūpassa
paccayo hoti. Tathā rūpabhave. Arūpabhave nāmasseva paccayo
hoti. Kāmabhave nāmarūpaṃ kāmabhave saḷāyatanassa paccayo hoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Rūpabhave nāmarūpaṃ rūpabhave tiṇṇaṃ āyatanānaṃ paccayo hoti. Arūpabhave nāmaṃ arūpabhave ekassāyatanassa paccayo hoti. Kāmabhave saḷāyatanaṃ kāmabhave chabbidhassa phassassa paccayo hoti. Rūpabhave tīṇi āyatanāni rūpabhave tiṇṇaṃ phassānaṃ. Arūpabhave ekamāyatanaṃ arūpabhave ekassa phassassa paccayo hoti. Kāmabhave cha phassā kāmabhave channaṃ vedanānaṃ paccayā honti. Rūpabhave tayo tattheva tissannaṃ. Arūpabhave eko phasso tattheva ekissā vedanāya paccayo hoti. Kāmabhave cha vedanā kāmabhave channaṃ taṇhākāyānaṃ paccayā honti. Rūpabhave tisso tattheva tiṇṇaṃ. Arūpabhave ekā vedanā arūpabhave ekassa taṇhākāyassa paccayo hoti. Tattha tattha sā sā taṇhā tassa tassa upādānassa. Upādānādayo bhavādīnaṃ. Kathaṃ. Idhekacco kāme paribhuñjissāmīti kāmūpādānapaccayā kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati duccaritapāripūriyā apāye uppajjati. Tatthassa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo khandhānaṃ nibbatti jāti paripāko jarā bhedo maraṇaṃ. Aparo saggasampattiṃ anubhavissāmīti tatheva sucaritañcarati sucaritapāripūriyā sagge uppajjati. Tatthassa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavoti soeva nayo. Aparo pana brahmaloke sampattiṃ anubhavissāmīti kāmūpādānapaccayā mettaṃ bhāveti karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāveti bhāvanāpāripūriyā brahmaloke nibbattati. Tatthassa nibbattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavoti soyeva nayo. Aparo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

Arūpabhave sampattiṃ anubhavissāmīti tatheva ākāsānañcāyatanādisamāpattiyo bhāveti bhāvanāpāripūriyā tattha tattha nibbattati. Tatthassa nibbattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo kammanibbattā khandhā upapattibhavo khandhānaṃ nibbatti jāti paripāko jarā bhedo maraṇanti. Esa nayo sesūpādānamūlikāsupi yojanāsu. Evamayaṃ avijjā hetu saṅkhārā hetusamuppannā ubhopete hetusamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiññāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ anāgatampi addhānaṃ avijjā hetu saṅkhārā hetusamuppannā ubhopete hetusamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiññāṇanti. Etena nayena sabbapadāni vitthāretabbāni. Tattha avijjāsaṅkhārā eko saṅkhepo. Viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā eko. Taṇhūpādānabhavā eko. Jātijarāmaraṇaṃ eko. Purimasaṅkhepo cettha atīto addhā. Dve majjhimā paccuppanno. Jātijarāmaraṇaṃ anāgato. Avijjāsaṅkhāraggahaṇena cettha taṇhūpādānabhavā gahitāva hontīti ime pañca dhammā atīte kammavaṭṭaṃ. Viññāṇādayo pañca etarahi vipākavaṭṭaṃ. Taṇhūpādānabhavaggahaṇena avijjāsaṅkhārā gahitāva hontīti ime pañca dhammā etarahi kammavaṭṭaṃ. Jātijarāmaraṇāpadesena viññāṇādīnaṃ niddiṭṭhattā ime pañca dhammā āyatiṃ vipākavaṭṭaṃ. Te ākārato vīsatividhā honti. Saṅkhāraviññāṇānañcettha antarā eko sandhi. Vedanātaṇhānamantarā eko. Bhavajātīnamantarā ekoti. Iti bhagavā etaṃ catasaṅkhepaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.

Tiyaddhaṃ vīsatākāraṃ tisandhiṃ paṭiccasamuppādaṃ sabbākārato jānāti passati aññāti paṭivijjhati. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ pajānanaṭṭhena paññā. Tena vuccati paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiññāṇanti. Iminā dhammaṭṭhitiññāṇena bhagavā te dhamme yathābhūtaṃ ñatvā tesu nibbindanto virajjanto vimuccanto vuttappakārassa imassa saṃsāracakkassa are hani vihani viddhaṃsesi. Evampi arānaṃ hatattāpi arahaṃ. Aggadakkhiṇeyyattā ca cīvarādipaccaye arahati pūjāvisese ca. Teneva uppanne tathāgate yekeci mahesakkhā devamanussā na te aññattha pūjaṃ karonti. Tathāhi brahmā sahampati sinerumattena ratanadāmena tathāgataṃ pūjesi. Yathābalañca aññe devā manussā ca bimbisārakosalarājādayo. Parinibbutampi ca bhagavantaṃ uddissa channavutikoṭidhanaṃ vissajjetvā asokamahārājā sakalajambudīpe caturāsītivihārasahassāni patiṭṭhāpesi. Ko pana vādo aññesaṃ pūjāvisesānanti paccayādīnaṃ arahattāpi arahaṃ. Yathā ca loke keci paṇḍitamānino bālā asilokabhayena raho pāpaṃ karonti evamesa na kadāci karotīti pāpakaraṇe rahābhāvatopi arahaṃ. Hoti cettha ārakattā ca hatattā kilesārīna so muni hatasaṃsāracakkāro paccayādīnamāraho 1- na raho karoti pāpāni arahantena vuccatīti. Sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā pana @Footnote: 1. paccayādīna cāraho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.

Sammāsambuddho. Tathāhesa sabbadhamme sammāsambuddho abhiññeyye dhamme abhiññeyyato buddho pariññeyye dhamme pariññeyyato buddho pahātabbe dhamme pahātabbato buddho sacchikātabbe dhamme sacchikātabbato buddho bhāvetabbe dhamme bhāvetabbato buddho. Tenevāha abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ pahātabbaṃ pahīnamme tasmā buddhosmi brāhmaṇāti 1-. Apica cakkhuṃ dukkhasaccaṃ tassa mūlakāraṇabhāvena taṃsamuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ ubhinnamappavatti nirodhasaccaṃ nirodhappajānanā paṭipadā maggasaccanti evaṃ ekekapaduddhārenāpi sabbadhamme sammā sāmañca buddho. Esa nayo sotaghānajivhākāyamanesu. Eteneva nayena rūpādīni cha āyatanāni cakkhuviññāṇādayo cha viññāṇakāyā cakkhusamphassādayo cha phassā cakkhusamphassajāvedanādayo cha vedanā rūpasaññādayo cha saññā rūpasañcetanādayo cha cetanā rūpataṇhādayo cha taṇhākāyā rūpavitakkādayo cha vitakkā rūpavicārādayo cha vicārā rūpakkhandhādayo pañcakkhandhā dasa kasiṇāni dasa asubhāni dasa anussatiyo uddhumātakasaññādivasena dasa saññā kesādayo dvattiṃsākārā dvādasāyatāni aṭṭhārasa dhātuyo kāmabhavādayo nava bhavā paṭhamādīni cattāri jhānāni mettābhāvanādayo catasso appamaññāyo ākāsānañcāyatanādikā catasso @Footnote: 1. khu. su. 25/444.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.

Arūpasamāpattiyo paṭilomato jarāmaraṇādīni anulomato avijjādīni paṭiccasamuppādaṅgāni ca yojetabbāni. Tatrāyaṃ ekapadayojanā. Jarāmaraṇaṃ dukkhasaccaṃ jāti samudayasaccaṃ ubhinnampi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ nirodhappajānanā paṭipadā maggasaccanti evaṃ ekekapaduddhārena sabbadhamme sammā sāmañca buddho anubuddho paṭividdho. Tena vuttaṃ sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā pana sammāsambuddhoti. Vijjāhi ca pana caraṇena ca sampannattā vijjācaraṇasampanno. Tattha vijjāti tissopi vijjā aṭṭhapi vijjā. Tisso bhayabheravasutte vuttanayeneva veditabbā. Aṭṭha ambaṭṭhasutte. Tatra hi vipassanāñāṇena manomayiddhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā. Caraṇanti sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta saddhammā cattāri jhānānīti ime paṇṇarasa dhammā veditabbā. Imeyeva hi paṇṇarasa dhammā yasmā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ tasmā caraṇanti vuttā. Yathāha. Idha mahānāma ariyasāvako sīlavā hotīti 1-. Vitthāro. Bhagavā imāhi vijjāhi iminā ca caraṇena samannāgato tena vuccati vijjācaraṇasampannoti. Tattha vijjāsampadā bhagavato sabbaññutaṃ pūretvā ṭhitā. Caraṇasampadā mahākāruṇikataṃ. So sabbaññutāya sabbasattānaṃ @Footnote: 1. Ma. Ma. 13/26.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.

Atthānatthaṃ ñatvā mahākāruṇikatāya anatthaṃ parivajjetvā atthe niyojeti yathātaṃ vijjācaraṇasampanno. Tenassa sāvakā supaṭipannā honti no duppaṭipannā vijjācaraṇavipannānaṃ sāvakā attantapādayo viya. Sobhanagamanattā sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā sammā gatattā sammā ca gadattā sugato. Gamanampi hi gatanti vuccati. Tañca bhagavato sobhaṇaṃ parisuddhamanavajjaṃ. Kiṃ pana tanti. Ariyamaggo. Tena hesa gamanena khemaṃ disaṃ asajjamāno gatoti sobhanagamanattā sugato. Sundarañcesa ṭhānaṃ gato amataṃ nibbānanti sundaraṃ ṭhānaṃ gatattāpi sugato. Sammā ca gatoti sugato tena tena maggena pahīne kilese puna apaccāgacchanto. Vuttañcetaṃ sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti sugato .pe. Arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti sugatoti. Sammā vā gato dīpaṅkarapādamūlato pabhūti yāva bodhimaṇḍā tāva samattiṃsapāramipūritāya sammāpaṭipattiyā sabbalokassa hitasukhameva karonto sassataṃ ucchedaṃ kāmasukhaṃ attakilamathanti ime ca ante anupagacchanto gatoti sammā gatattāpi sugato. Sammā cesa gadati yuttaṭṭhāne yuttameva vācaṃ bhāsatīti sammā gadattāpi sugato. Tatrīdaṃ sādhakasuttaṃ yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ appiyā amanāpā na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati yampi tathāgato vācaṃ jānāti bhataṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.

Tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ appiyā amanāpā tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati yañca kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ appiyā amanāpā tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya yampi tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ piyā manāpā na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati yampi tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ piyā manāpā tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati yañca kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ piyā manāpā tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāyāti 1-. Evaṃ sammā gadattāpi sugato veditabbo. Sabbathā viditalokattā pana lokavidū. So hi bhagavā sabhāvato samudayato nirodhato nirodhūpāyatopi sabbathā lokaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi. Yathāha. Yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na uppajjati nāhantaṃ gamanena lokassantaṃ ñāteyyaṃ diṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi na cāhaṃ āvuso appatvāva lokassantaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi apicāhaṃ āvuso imasmiṃyeva byāmamatte kalevare sasaññamhi samanake lokañca paññāpemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadaṃ @Footnote: 1. Ma. Ma. 13/91.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.

Gamanena na pattabbo lokassanto kudācanaṃ na ca appatvā lokassantaṃ dukkhā atthi pamocanaṃ. Tasmā have lokavidū sumedho lokantagū vūsitabrahmacariyo lokassa antaṃ samitā viñātā nāsiṃsatī lokamimaṃ parañcāti 1-. Apica tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti. Tatra eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikāti 2- āgataṭṭhāne saṅkhāraloko veditabbo. Sassato lokoti vā asassato lokoti 3- vā āgataṭṭhāne sattaloko. Yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā tāva sahassadhā loko ettha te vattate vasoti 4-. Āgataṭṭhāne okāsaloko. Tampi bhagavā sabbathā avedi. Tathāhissa eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā dve lokā nāmañca rūpañca tayo lokā tisso vedanā cattāro lokā cattāro āhārā pañca lokā pañcupādānakkhandhā cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni satta lokā satta viññāṇaṭṭhitiyo aṭṭha lokā aṭṭha lokadhammā nava lokā nava sattāvāsā dasa lokā dasāyatanāni dvādasa lokā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa @Footnote: 1. aṅ. catukka. 21/62. pāliyampana vusitabrahmacariyo, samitāvi ñatvāti dissati. @2. khu. paṭi. 31/179. 3. Ma. Ma. 13/143. 4. Ma. Ma. 12/594.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.

Lokā aṭṭhārasa dhātuyoti 1- ayaṃ saṅkhāralokopi sabbathā vidito. Yasmā panesa sabbesampi sattānaṃ āsayaṃ jānāti anusayaṃ jānāti caritaṃ jānāti adhimuttiṃ jānāti aparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbe abhabbe satte jānāti tasmāssa sattalokopi sabbathā vidito. Yathā ca sattaloko evaṃ okāsalokopi. Tathāhesa ekaṃ cakkavāḷaṃ āyāmato ca vitthārato ca yojanānaṃ dvādasasatasahassāni tīṇi sahassāni cattāri satāni paññāsañca yojanāni parikkhepato sabbaṃ satasahassāni chattiṃsa parimaṇḍalaṃ dasañceva sahassāni aḍḍhuḍḍhāni satāni ca tattha duve satasahassāni cattāri nahutāni ca ettakaṃ bahalattena saṅkhātāyaṃ vasundharā. Tassāeva 2- sandhārakaṃ cattāri satasahassāni aṭṭheva nahutāni ca ettakaṃ bahalattena jalaṃ vāte patiṭṭhitaṃ. Tassāpi sandhārako nava satasahassāni māluto nabhamuggato saṭṭhiñceva sahassāni esā lokassa saṇṭhiti. Evaṃ saṇṭhite cettha yojanānaṃ caturāsītisahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave accuggato tāvadeva sineru pabbatuttamo. @Footnote: 1. khu. paṭi. 31/179. 2. tassāyevātipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.

Tato upaḍḍhupaḍḍhena pamāṇena yathākkamaṃ ajjhogāḷhuggatā dibbā nānāratanacittitā 1- yugandharo isindharo karaviko sudassano nemindharo vinattako assakaṇṇo girībrahā ete satta mahāselā sinerussa samantato mahārājānamāvāsā devayakkhanisevitā yojanānaṃ satānucco himavā pañca pabbato yojanānaṃ sahassāni tīṇi āyatavitthato caturāsītisahassehi kūṭehi paṭimaṇḍito. Tipañcayojanakkhandha- parikkhepā nagavhayā paññāsayojanakkhandha- sākhāyāmā samantato satayojanavitthiṇṇā tāvadeva ca uggatā jambū yassānubhāvena jambudīpo pakāsito. Dve asītisahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave accuggato tāvadeva cakkavāḷasiluccayo parikkhipitvā taṃ sabbaṃ lokadhātumayaṃ ṭhito. Tattha candamaṇḍalaṃ ekūnapaññāsayojanaṃ. Suriyamaṇḍalaṃ paññāsayojanaṃ. Tāvatiṃsabhavanaṃ dasasahassayojanaṃ. Tathā asurabhavanaṃ avīcimahānirayo jambudīpo ca. Aparagoyānaṃ sattasahassayojanaṃ. Tathā pubbevidehaṃ. Uttarakuru aṭṭhasahassayojanaṃ. Ekameko cettha @Footnote: 1. nānāratanacittakātipi dissati. 2. karavīkotipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

Mahādīpo pañcasatapañcasataparittadīpaparivāro. Taṃ sabbampi ekaṃ cakkavāḷaṃ ekā lokadhātu tadantaresu lokantarikanirayo 1- evaṃ anantāni cakkavāḷāni anantā lokadhātuyo bhagavā anantena buddhañāṇena avedi aññāsi paṭivijjhi. Evamassa okāsalokopi sabbathā vidito. Evampi sabbathā viditalokattā lokavidū. Anuttaroti attano pana guṇehi visiṭṭhatarassa kassaci abhāvā natthi etassa uttaroti anuttaro. Tathāhesa sīlaguṇenāpi sabbalokaṃ abhibhavati samādhipaññāvimuttivimuttiññāṇadassanaguṇenāpi. Sīlaguṇenāpi asamo asamasamo apaṭimo apaṭibhāgo apaṭipuggalo .pe. Vimuttiññāṇadassanaguṇenāpi. Yathāha. Nakho panāhaṃ bhikkhave samanupassāmi sadevake loke .pe. Sadevamanussāya attanā sīlasampannataranti 2-. Vitthāro. Evaṃ aggappasādasuttādīni na me ācariyo atthīti 3- ādikā gāthāyo ca vitthāretabbā. Purisadamme sāretīti purisadammasārathi dameti vinetīti vuttaṃ hoti. Tattha purisadammāti adantā dametuṃ yuttā tiracchānapurisāpi manussapurisāpi amanussapurisāpi. Tathāhi bhagavatā tiracchānapurisāpi apalālo nāgarājā cūḷodaro mahodaro aggisikho dhūmasikho ālavāḷo nāgarājā dhanapālako hatthītievamādayo damitā nibbisā katā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpitā. Manussapurisāpi saccakaniggaṇṭhaputta- ambaṭṭhamāṇavapokkharasātisoṇadaṇḍakūṭadantādayo. @Footnote: 1. lokantariyanirayātipi . 2. saṃ. sa. 15/204. 3. Ma.mū. 12/329.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

Amanussāpurisāpi āḷavakasūcilomakharalomayakkhasakkadevarājādayo damitā vinītā vicitrehi vinayanūpāyehi. Ahaṃkho kesi purisadamme saṇhenapi vinemi pharusenapi vinemi saṇhapharusenapi vinemīti 1- idañcettha suttaṃ vitthāretabbaṃ. Athavā anuttaro purisadammasārathīti ekamevidaṃ atthapadaṃ. Bhagavā hi tathā purisadamme sāreti yathā ekapallaṅkeneva nisinnā aṭṭha disā asajjamānā dhāvanti tasmā anuttaro purisadammasārathīti vuccati. Hatthidamakena bhikkhave hatthidammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvatīti 2- idañcettha suttaṃ vitthāretabbaṃ. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsatīti satthā. Apica satthāti bhagavā satthavāho. Yathā satthavāho satthe kantāraṃ tāreti corakantāraṃ tāreti vāḷakantāraṃ tāreti dubbhikkhakantāraṃ tāreti nirudakakantāraṃ tāreti uttāreti nittāreti pattāreti khemantabhūmiṃ sampāpeti evameva bhagavā satthā satthavāho satte kantāraṃ tāreti jātikantāraṃ tāretītiādinā 3- niddesanayena cettha attho veditabbo. Devamanussānanti devānañca manussānañca. Ukkaṭṭhaparicchedavasenetaṃ vuttaṃ bhabbapuggalaparicchedavasena ca. Bhagavā pana tiracchānagatānampi anusāsanappadānena satthāyeva. Tepi hi bhagavato dhammassavanena upanissayasampattiṃ patvā tāyaeva upanissayasampattiyā dutiye vā tatiye vā attabhāve maggaphalabhāgino honti. Maṇḍūkadevaputtādayo @Footnote: 1. aṅ. cakukka. 21/151. 2. Ma. u. 14/409. 3. khu. cū. 30/313.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

Cettha nidassanaṃ. Bhagavati kira gaggarāya pokkharaṇiyā tīre campānagaravāsīnaṃ dhammaṃ desayamāne eko maṇḍūko bhagavato sare nimittaṃ aggahesi. Taṃ eko vacchapālako daṇḍamolubbha tiṭṭhanto sīse sannirumhitvā 1- aṭṭhāsi. So tāvadeva kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane dvādasayojanike kanakavimāne nibbatti suttappabuddho viya. Tattha accharāsaṅghaparivutaṃ attānaṃ disvā are ahampi nāma idha nibbatto kinnukho kammaṃ akāsinti āvajjento na aññaṃ kiñci addasa aññatra bhagavato sare nimittaggāhā. So tāvadeva saha vimānena āgantvā bhagavato pāde sirasā vandi. Bhagavā jānantova pucchi ko me vandati pādāni iddhiyā yasasā jalaṃ abhikkantena vaṇṇena sabbā obhāsayaṃ disāti. Maṇḍūkohaṃ pure āsiṃ udake vārigocaro tava dhammaṃ suṇantassa avadhi vacchapālakoti. Bhagavā tassa dhammaṃ desesi. Caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Devaputtopi sotāpattiphale patiṭṭhāya sitaṃ katvā pakkāmīti. Yaṃ pana kiñci atthi ñeyyaṃ nāma sabbassa buddhattā vimokkhantikaññāṇavasena buddho. Yasmā vā cattāri saccāni attanāpi bujjhi aññepi satte bodhesi tasmā evamādīhipi kāraṇehi buddho. Imassapitthassa viññāpanatthaṃ bujjhitā @Footnote: 1. sannirumbhitvātipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

Saccānīti buddho bodhetā pajāyāti buddhoti 1- evaṃ pavatto sabbopi niddesanayo paṭisambhidānayo vā vitthāretabbo. Bhagavāti idaṃ panassa guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanaṃ. Tenāhu porāṇā bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ bhagavāti vacanamuttamaṃ garugāravayutto so bhagavā tena vuccatīti. Catubbidhaṃ hi nāma āvatthikaṃ liṅgikaṃ nemittakaṃ adhiccasamuppannanti. Adhiccasamuppannaṃ nāma lokiyavohārena yādicchakanti vuttaṃ hoti. Tattha vaccho damo balivaddoti evamādi āvatthikaṃ. Daṇḍī chattī sikhī karīti evamādi liṅgikaṃ. Tevijjo chaḷabhiññoti evamādi nemittakaṃ. Sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhakoti evamādi vacanatthamanapekkhitvā pavattaṃ adhiccasamuppannaṃ. Idaṃ pana bhagavāti nāmaṃ nemittakaṃ na mahāmāyāya na suddhodanamahārājena na asītiññātisahassehi kataṃ na sakkasantusitādīhi devatāvisesehi. Vuttaṃ cetaṃ dhammasenāpatinā bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ .pe. Vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti 2-. Yaṃ guṇanemittakañcetaṃ nāmaṃ tesaṃ guṇānaṃ pakāsanatthaṃ imaṃ gāthaṃ vadanti bhagī bhajī bhāgī vibhattavā iti akāsi bhagganti garūti bhāgyavā @Footnote: 1. khu. cū. 30/271. khu. paṭi. 31/261. 2. khu. cū. 30/11.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

Bahūni ñāyehi subhāvitattano bhavantago so bhagavāti vuccatīti. Niddese vuttanayeneva cettha tesaṃ tesaṃ padānamattho daṭṭhabbo. Ayaṃ pana aparo nayo. Bhāgyavā bhaggavā yutto bhaggehi ca vibhattavā bhattavā vantagamano bhavesu bhagavā tatoti. Tattha vaṇṇāgamo vaṇṇavipariyāyoti etaṃ niruttilakkhaṇaṃ gahetvā saddanayena vā pisodarādipakkhepalakkhaṇaṃ gahetvā yasmā lokiyalokuttarasukhābhinibbattakaṃ dānasīlādipārappattaṃ bhāgyamassa atthi tasmā bhāgyavāti vattabbe bhagavāti vuccatīti ñātabbaṃ. Yasmā pana lobhadosamohaviparītamanasikāraahirikānottappakodhūpanāhamakkha- palāsaissāmacchariyamāyāsātheyyathambhasārambhamānātimānamadappamāda- taṇhāvijjātividhākusalamūladuccaritasaṅkilesamalavisamasaññāvitakka- papañcacatubbidhavipariyesaāsavagaṇṭhaoghayogāgatitaṇhūpādānapañca- cetokhīlavinibandhanīvaraṇābhinandanachavivādamūlachataṇhākāyasattānusaya- aṭṭhamicchattanavataṇhāmūlakadasākusalakammapathadvāsaṭṭhidiṭṭhigataaṭṭhasata- taṇhāviparītappabhedasabbadarathapariḷāhakilesasatasahassāni 1- saṅkhepato vā pañcakilesakkhandhaabhisaṅkhāramaccudevaputtamāre abhañji tasmā bhaggattā etesaṃ parissayānaṃ bhaggavāti vattabbe bhagavāti vuccati. Āha cettha bhaggarāgo bhaggadoso bhaggamoho anāsavo @Footnote: 1. taṇhāvicarita...itipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

Bhaggassa pāpakā dhammā bhagavā tena vuccatīti. Bhāgyavatāya cassa satapuññalakkhaṇadharassa rūpakāyasampatti dīpitā hoti. Bhaggadosatāya dhammakāyasampatti. Tathā lokiyaparikkhakānaṃ bahumatabhāvo gahaṭṭhapabbajitehi abhigamanīyatā abhigatānañca tesaṃ kāyacittadukkhāpanayane paṭibalabhāvo āmisadānadhammadānehi upakāritā lokiyalokuttarasukhehi ca saññojanasamatthatā dīpitā hoti. Yasmā ca loke issariyadhammayasasirikāmappayattesu chasu dhammesu bhagasaddo vattati. Paramañcassa sakacitte issariyaṃ aṇimālaṅghimādikaṃ vā lokiyasammataṃ sabbākāraparipūraṃ atthi. Tathā lokuttaradhammo lokattayabyāpako yathābhuccaguṇādhigato ativiya parisuddho yaso rūpakāyadassanabyāvaṭajananayanamanappasādajananasamatthā sabbākāraparipūrā sabbaṅgapaccaṅgasiri yaṃ yaṃ etena icchitaṃ paṭṭhitaṃ attahitaṃ parihitaṃ vā tassa tassa tatheva abhinipphannattā icchitatthanipphattisaññito kāmo sabbalokagarubhāvuppattihetubhūto sammāvāyāmasaṅkhāto payatto vā atthi. Tasmā imehi bhagehi yuttattāpi bhagā assa santīti iminā atthena bhagavāti vuccati. Yasmā pana kusalādīhi bhedehi sabbadhamme khandhāyatanadhātusaccaindriyapaṭiccasamuppādādīhi vā kusalādidhamme pīḷanasaṅkhatasantāpavipariṇāmaṭṭhena vā dukkhamariyasaccaṃ āyuhananidānasaṃyogapalibodhaṭṭhena samudayaṃ nissaraṇavivekāsaṅkhataamataṭṭhena nirodhaṃ niyyānikahetudassanādhipateyyaṭṭhena maggaṃ vibhattavā vibhajitvā vivaritvā desitavāti vuttaṃ hoti tasmā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Vibhattavāti vattabbe bhagavāti vuccati. Yasmā ca esa dibbabrahma- ariyavihāre kāyacittaupadhiviveke suññatāppaṇihitānimittavimokkhe aññe ca lokiyalokuttare uttarimanussadhamme bhaji sevi bahulamakāsi tasmā bhattavāti vattabbe bhagavāti vuccati. Yasmā pana tīsu bhavesu taṇhāsaṅkhātaṃ gamanamanena vantaṃ tasmā bhavesu vantagamanoti vattabbe bhavasaddato bhakāraṃ gamanasaddato gakāraṃ vantasaddato vakārañca dīghaṃ katvā ādāya bhagavāti vuccati. Yathā loke mehanassa khassa mālāti vattabbe mekhalāti vuccati. So imaṃ lokanti so bhagavā imaṃ lokaṃ. Idāni vattabbaṃ nidasseti. Sadevakanti saha devehi sadevakaṃ. Evaṃ saha mārena samārakaṃ saha brahmunā sabrahmakaṃ saha samaṇabrāhmaṇehi sassamaṇabrāhmaṇiṃ. Pajātattā pajā. Taṃ pajaṃ. Saha devamanussehi sadevamanussaṃ. Tattha sadevakavacanena pañcakāmāvacara- devaggahaṇaṃ veditabbaṃ. Samārakavacanena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ veditabbaṃ. Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇaṃ. Sassamaṇabrāhmaṇīvacanena sāsanassa paccatthikapaccāmitta- samaṇabrāhmaṇaggahaṇaṃ samitapāpavāhitapāpasamaṇabrāhmaṇaggahaṇañca. Pajāvacanena sattalokaggahaṇaṃ. Sadevamanussavacanena sammatidevaavasesamanussaggahaṇaṃ. Evamettha tīhi padehi okāsaloko dvīhi pajāvasena sattaloko gahitoti veditabbo. Aparo nayo. Sadevakaggahaṇena arūpāvacaraloko gahito. Samārakaggahaṇena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

Chakāmāvacaradevaloko. Sabrahmakaggahaṇena rūpibrahmaloko sassamaṇabrāhmaṇādiggahaṇena catupparisavasena sammatidevehi vā saha manussaloko avasesasabbasattaloko vā gahito. Apicettha sadevakavacanena ukkaṭṭhaparicchedato sabbassāpi lokassa sacchikatabhāvaṃ sāvento tassa bhagavato kittisaddo abbhuggato. Tato yesaṃ siyā māro mahānubhāvo chakāmāvacarissaro vasavattī kiṃ sopi etena sacchikatoti tesaṃ vimatiṃ vidhamento samārakanti abbhuggato. Yesaṃ pana siyā brahmā mahānubhāvo ekaṅguliyā ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ pharati dvīhi .pe. Dasahi aṅgulīhi dasasu cakkavāḷasahassesu ālokaṃ pharati anuttarañca jhānasamāpattisukhaṃ paṭisaṃvedeti kiṃ sopi sacchikatoti tesaṃ vimatiṃ vidhamento sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajanti abbhuggato. Evaṃ ukkaṭṭhānānaṃ sacchikatabhāvaṃ pakāsetvā atha sammatideve avasesamanusse ca upādāya ukkaṭṭhaparicchedavasena sesasattalokassa sacchikatabhāvaṃ pakāsento sadevamanussanti abbhuggato. Ayamettha anusandhikkamo. Sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetīti ettha pana sayanti sāmaṃ aparaneyyo hutvā. Abhiññāti abhiññāya adhikena ñāṇena ñatvāti attho. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā. Etena anumānādipaṭikkhepo kato hoti. Pavedetīti bodheti ñāpeti pakāseti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ .pe. Pariyosānakalyāṇanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

So bhagavā sattesu kāruññataṃ paṭicca hitvāpi anuttaraṃ vivekasukhaṃ dhammaṃ deseti. Tañcakho appaṃ vā bahuṃ vā desento ādikalyāṇāditippakārameva deseti. Kathaṃ. Ekagāthāpi hi samantabhadrakattā dhammassa paṭhamapādena ādikalyāṇā dutiyatatiyapādehi majjhekalyāṇā pacchimapādena pariyosānakalyāṇā. Ekānusandhikaṃ suttaṃ nidānena ādikalyāṇaṃ nigamanena pariyosānakalyāṇaṃ sesena majjhekalyāṇaṃ. Nānānusandhikaṃ suttaṃ paṭhamānusandhinā ādikalyāṇaṃ pacchimena pariyosānakalyāṇaṃ sesehi majjhekalyāṇaṃ. Sakalopi sāsanadhammo attano atthabhūtena sīlena ādikalyāṇo samathavipassanāmaggaphalehi majjhekalyāṇo nibbānenapi pariyosānakalyāṇo. Sīlasamādhīhi vā ādikalyāṇo vipassanāmaggehi majjhekalyāṇo phalanibbānehi pariyosānakalyāṇo. Buddhasubodhitāya vā ādikalyāṇo dhammasudhammatāya majjhekalyāṇo saṅghasupaṭipattiyā pariyosānakalyāṇo. Taṃ sutvā tathattāya paṭipannena adhigantabbāya abhisambodhiyā vā ādikalyāṇo paccekabodhiyā majjhekalyāṇo sāvakabodhiyā pariyosānakalyāṇo. Suyyamānopesa nīvaraṇavikkhambhanato savanenapi kalyāṇameva āvahatīti ādikalyāṇo paṭipajjiyamāno samathavipassanāsukhāvahanato paṭipattiyāpi kalyāṇameva āvahatīti majjhekalyāṇo tathā paṭipanno ca paṭipattiphale niṭṭhite tādibhāvāvahanato paṭipattiphalenapi kalyāṇameva āvahatīti pariyosānakalyāṇo. Nāthappabhavattā ca pabhavasuddhiyā ādikalyāṇo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

Atthasuddhiyā majjhekalyāṇo kiccasuddhiyā pariyosānakalyāṇo. Tasmā eso bhagavā appaṃ vā bahuṃ vā desento ādikalyāṇāditippakārameva desetīti veditabbo. Sātthaṃ sabyañjananti evamādīsu pana yasmā imaṃ dhammaṃ desento sāsanabrahmacariyaṃ maggabrahmacariyañca pakāseti nānānayehi dīpeti. Tañca yathānurūpaṃ atthasampattiyā sātthaṃ byañjanasampattiyā sabyañjanaṃ. Saṅkāsanappakāsana vivaraṇa vibhajana uttānīkaraṇappaññatti attha padasamāyogato sātthaṃ akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesasampattiyā sabyañjanaṃ. Atthagambhīratāpaṭivedhagambhīratāhi sātthaṃ dhammagambhīratādesanāgambhīratāhi sabyañjanaṃ. Atthapaṭibhāṇapaṭisambhidāvisayato sātthaṃ dhammaniruttipaṭisambhidāvisayato sabyañjanaṃ. Paṇḍitavedanīyato parikkhakajanappasādakanti sātthaṃ saddheyyato lokiyajanappasādakanti sabyañjanaṃ. Gambhīrādhippāyato sātthaṃ uttānapadato sabyañjanaṃ. Upanetabbassa abhāvato sakalaparipuṇṇabhāvena kevalaparipuṇṇaṃ apanetabbassa abhāvato niddosabhāvena parisuddhaṃ sikkhāttayapariggahitattā brahmabhūtehi seṭṭhehi caritabbato tesañca cariyabhāvato brahmacariyaṃ tasmā sātthaṃ sabyañjanaṃ .pe. Brahmacariyaṃ pakāsetīti vuccati. Apica yasmā sanidānaṃ sauppattikañca desento ādikalyāṇaṃ deseti veneyyānaṃ anurūpato atthassa aviparītatāya ca hetūdāharaṇayuttato ca majjhekalyāṇaṃ sotūnaṃ saddhāpaṭilābhena nigamanena ca pariyosānakalyāṇaṃ deseti. Evaṃ desento ca brahmacariyaṃ pakāseti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Tañca paṭipattiyā adhigamabyattito sātthaṃ pariyattiyā āgamabyattito sabyañjanaṃ sīlādipañcadhammakkhandhayuttato kevalaparipuṇṇaṃ nirupakkilesato nittharaṇatthāya pavattito lokāmisanirapekkhato ca parisuddhaṃ seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtānaṃ buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ cariyato brahmacariyanti vuccati. Tasmāpi so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ .pe. Brahmacariyaṃ pakāsetīti vuccati. Sādhu kho panāti sundaraṃ kho pana. Atthāvahaṃ sukhāvahanti vuttaṃ hoti. Tathārūpānaṃ arahatanti yathārūpo so bhavaṃ gotamo evarūpānaṃ yathābhuccaguṇādhigamena loke arahantoti laddhasaddhānaṃ arahataṃ. Dassanaṃ hotīti pasādasommāni akkhinī ummiletvā dassanamattampi sādhu hotīti evaṃ ajjhāsayaṃ katvā. {2} Athakho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenūpasaṅkamīti yenāti bhummatthe karaṇavacanaṃ. Tasmā yattha bhagavā tattha upasaṅkamīti evamettha attho daṭṭhabbo. Yena vā kāraṇena bhagavā devamanussehi upasaṅkamitabbo tena kāraṇena upasaṅkamīti evamettha attho daṭṭhabbo. Kena ca kāraṇena bhagavā upasaṅkamitabbo. Nānappakāraguṇavisesādhigamādhippāyena sādhuphalūpabhogādhippāyena dijagaṇehi niccaphalitamahārukkho viya. Upasaṅkamīti ca gatoti vuttaṃ hoti. Upasaṅkamitvāti upasaṅkamanapariyosānaparidīpanaṃ. Athavā evaṃ gato tato āsannataraṃ ṭhānaṃ bhagavato samīpasaṅkhātaṃ gantvātipi vuttaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

Bhagavā saddhiṃ sammodīti yathā gamanīyādīni 1- pucchanto bhagavā tena evaṃ sopi bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosi sītodakaṃ viya uṇhodakena sammoditaṃ ekībhāvaṃ agamāsi. Yāya ca kacci bho gotama khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kacci bhoto gotamassa sāvakānañca appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihārotiādikāya kathāya sammodi. Taṃ pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ yuttabhāvato ca sammodanīyaṃ atthabyañjanamadhuratāya sucirampi kālaṃ sāretuṃ nirantaraṃ pavattetuṃ araharūpato saritabbabhāvato ca sārāṇīyaṃ. Suyyamānasukhato ca sammodanīyaṃ anussariyamānasukhato sārāṇīyaṃ. Tathā byañjanaparisuddhatāya sammodanīyaṃ atthaparisuddhatāya sārāṇīyanti. Evaṃ anekehi pariyāyehi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā pariyosāpetvā niṭṭhāpetvā yenatthena āgato taṃ pucchitukāmo ekamantaṃ nisīdi. Ekamantanti bhāvanapuṃsakaniddeso visamaṃ candimasuriyā anuparivattantītiādīsu viya. Tasmā yathā nisinno ekamantaṃ nisinno hoti tathā nisīdīti evamettha attho daṭṭhabbo. Bhummatthe vā etaṃ upayogavacanaṃ. Nisīdīti upāvisi. Paṇḍitā hi purisā garuṭṭhāniyaṃ upasaṅkamitvā āsanakusalatāya ekamantaṃ nisīdanti. Ayañca tesaṃ aññataro tasmā ekamantaṃ nisīdi. Kathaṃ nisinno pana ekamantaṃ nisinno hotīti. Cha nisajjadose vajjetvā. Seyyathīdaṃ. Atidūramaccāsannaṃ uparivātamunnatappadesaṃ atisammukhā atipacchāti. Atidūre nisinno hi sace kathetukāmo @Footnote: 1. khamanīyādīnīti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.

Hoti uccāsaddena kathetabbaṃ hoti. Accāsanne nisinno saṅghaṭṭanaṃ karoti. Uparivāte nisinno sarīragandhena bādhati. Unnatappadese nisinno agāravaṃ pakāseti. Atisammukhā nisinno sace daṭṭhukāmo hoti cakkhunā cakkhuṃ āhacca daṭṭhabbaṃ hoti. Atipacchā nisinno sace daṭṭhukāmo hoti gīvaṃ pasāretvā daṭṭhabbaṃ hoti. Tasmā ayampi ete cha nisajjadose vajjetvā nisīdi. Tena vuttaṃ ekamantaṃ nisīdīti. Ekamantaṃ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca. Etanti idāni vattabbamatthaṃ dasseti. Dakāro padasandhikaro. Avocāti abhāsi. Sutammetanti sutaṃ me taṃ. Etaṃ mayā sutanti idāni vattabbamatthaṃ dasseti. Bho gotamāti bhagavantaṃ gottena ālapati. Idāni yaṃ tena sutaṃ taṃ dassento na samaṇo gotamoti evamādimāha. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Brāhmaṇeti jātibrāhmaṇe. Jiṇṇeti jajjarībhūte jarāya khaṇḍiccādibhāvaṃ āpādite. Vuḍḍheti aṅgapaccaṅgānaṃ vuḍḍhimariyādappatte. Mahallaketi jātimahallakatāya samannāgate. Cirakālappasūteti vuttaṃ hoti. Addhagateti addhānaṃ gate. Dve tayo rājaparivaṭṭe atīteti adhippāyo. Vayoanuppatteti pacchimavayaṃ sampatte. Pacchimavayo nāma vassasatassa pacchimo tatiyabhāgo. Apica jiṇṇeti porāṇe. Cirakālappavattakulanvayeti vuttaṃ hoti. Vuḍḍheti sīlācārādiguṇavuḍḍhiyutte.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.

Mahallaketi vibhavamahantatāya samannāgate mahaddhane mahābhoge. Addhagateti maggapaṭipanne brāhmaṇānaṃ vattacariyādimariyādaṃ avītikkamma caramāne. Vayoanuppatteti jātivuḍḍhabhāvaṃ antimavayaṃ anuppatteti evamettha yojanā veditabbā. Idāni abhivādetīti evamādīni na samaṇo gotamoti ettha vuttanakārena yojetvā evamatthato veditabbāni na vandati nāsanā vuṭṭhahati nāpi idha bhonto nisīdantūti evaṃ āsanena upanimantetīti. Ettha hi vāsaddo vibhāvane nāma atthe rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vātiādīsu viya. Evaṃ vatvā atha attano abhivādanādīni akarontaṃ bhagavantaṃ disvā āha tayidaṃ bho gotama tathevāti yantaṃ mayā sutaṃ taṃ tatheva taṃ savanañca me dassanañca saṃsandati sameti atthato ekībhāvaṃ gacchati. Na hi bhavaṃ gotamo .pe. Āsanena vā nimantetīti evaṃ attanā sutaṃ diṭṭhena nigametvā nindanto āha tayidaṃ bho gotama na sampannamevāti taṃ abhivādanādīnaṃ akaraṇaṃ na yuttameva. Athassa bhagavā attukkaṃsanaparavambhanadosaṃ anupagamma karuṇāsītalahadayena taṃ aññāṇaṃ vidhamitvā yuttabhāvaṃ dassetukāmo āha nāhantaṃ brāhmaṇa .pe. Muddhāpi tassa vipateyyāti. Tatrāyaṃ saṅkhepattho. Ahaṃ brāhmaṇa apaṭihatena sabbaññutaññāṇacakkhunā olokentopi taṃ puggalaṃ etasmiṃ sadevakādibhede loke na passāmi yaṃ ahaṃ abhivādeyyaṃ vā paccuṭṭheyyaṃ vā āsanena vā nimanteyyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.

Anacchariyaṃ vā etaṃ yvāhaṃ ajja sabbaññutappatto evarūpaṃ nipaccakārārahaṃ puggalaṃ na passāmi. Apica kho yadāpāhaṃ sampatijātova uttarenābhimukho sattapadavītihārena gantvā sakalaṃ dasasahassalokadhātuṃ olokesiṃ tadāpi etasmiṃ sadevakādibhede loke taṃ puggalaṃ na passāmi yamahaṃ abhivādeyyaṃ vā paccuṭṭheyyaṃ vā āsanena vā nimanteyyaṃ. Athakho maṃ soḷasakappasahassāyuko khīṇāsavamahābrahmāpi añjaliṃ paggahetvā tvaṃ loke mahāpuriso tvaṃ sadevakassa lokassa aggo ca jeṭṭho ca seṭṭho ca natthi tayā uttaritaroti sañjātasomanasso paṭimānesi. Tadāpicāhaṃ attanā uttaritaraṃ apassanto āsabhiṃ vācaṃ nicchāresiṃ aggohamasmi lokassa jeṭṭhohamasmi lokassa seṭṭhohamasmi lokassāti. Evaṃ sampatijātassāpi mayhaṃ abhivādanādiraho puggalo natthi. Svāhaṃ idāni sabbaññutappatto kaṃ abhivādeyyaṃ vā .pe. Āsanena vā nimanteyyaṃ tasmā tvaṃ brāhmaṇa mā tathāgatā evarūpaṃ nipaccakāraṃ paṭṭhayittha yaṃ hi brāhmaṇa tathāgato abhivādeyya vā .pe. Āsanena vā nimanteyya muddhāpi tassa puggalassa rattipariyosāne paripākasithilabandhanaṃ vaṇṭā pamuttaṃ tālaphalamiva gīvato pacchijjitvā sahasāva bhūmiyaṃ vipateyya. {3} Evaṃ vuttepi brāhmaṇo duppaññatāya tathāgatassa lokajeṭṭhakabhāvaṃ asallakkhento kevalaṃ taṃ vacanaṃ asahamāno āha arasarūpo bhavaṃ gotamoti. Ayaṃ kirassa adhippāyo yaṃ loke

--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.

Abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammasāmīcikammaṃ sāmaggīrasoti vuccati taṃ bhoto gotamassa natthi tasmā arasarūpo bhavaṃ gotamo arasajātiko arasasabhāvoti. Athassa bhagavā cittamudubhāvajananatthaṃ ujuvipaccanīkabhāvaṃ pariharanto aññathā tassa vacanassatthaṃ attani sandassento atthi khvesa brāhmaṇa pariyāyotiādimāha. Tattha pariyāyoti kāraṇaṃ. Ayaṃ hi pariyāyasaddo desanāvārakāraṇesu vattati. Madhupiṇḍikapariyāyotveva naṃ dhārehītiādīsu hi esa desanāyaṃ vattati. Kassa nukho ānanda ajja pariyāyo bhikkhuniyo ovadituntiādīsu vāre. Sādhu bhante bhagavā aññaṃ pariyāyaṃ ācikkhatu yathāyaṃ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyātiādīsu kāraṇe. Svāyaṃ idha kāraṇe vattati. Tasmā ettha evamattho daṭṭhabbo atthi kho brāhmaṇa etaṃ kāraṇaṃ yena kāraṇena maṃ arasarūpo bhavaṃ gotamoti vadamāno puggalo sammā vadeyya avitathavādīti saṅkhaṃ gaccheyya. Katamo pana soti. Ye te brāhmaṇa rūparasā .pe. Phoṭṭhabbarasā te tathāgatassa pahīnāti. Kiṃ vuttaṃ hoti. Ye te jātivasena vā uppattivasena vā seṭṭhasammatānampi puthujjanānaṃ rūpārammaṇādīni assādentānaṃ abhinandantānaṃ rajjantānaṃ uppajjanti kāmasukhassādasaṅkhātā rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā phoṭṭhabbarasā ye imaṃ lokaṃ gīvāyaṃ bandhitvā viya āviñchanti vatthārammaṇādisāmaggiyañca sati uppannattā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.

Sāmaggīrasāti vuccanti te sabbepi tathāgatassa pahīnā. Mayhaṃ pahīnāti vattabbepi mamaṃkārena attānaṃ anukkhipanto dhammaṃ deseti. Desanāvilāso vā esa bhagavato. Tattha pahīnāti cittasantānato vigatā jahitā vā. Etasmiṃ panatthe karaṇe sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Ariyamaggasatthena ucchinnaṃ taṇhāvijjāmayaṃ mūlametesanti ucchinnamūlā. Tālavatthu viya nesaṃ vatthu katanti tālāvatthukatā. Yathā hi tālarukkhaṃ samūlaṃ uddharitvā tassa vatthumatte tasmiṃ padese kate na puna tassa tālassa uppatti paññāyati evaṃ ariyamaggasatthena samūle rūpādirase uddharitvā tesaṃ pubbe uppannapubbabhāvena vatthumatte cittasantāne kate sabbepi te tālāvatthukatāti vuccanti. Aviruḷhidhammatā vā matthakacchinnatālo viya katāti tālāvatthukatā. Yasmā pana evaṃ tālāvatthukatā anabhāvaṃ katā honti yathā nesaṃ pacchābhāvo na hoti tathā katā honti tasmā āha anabhāvaṃ katāti. Ayaṃ hettha padacchedo anuabhāvaṃ katā anabhāvaṃ katāti. Anabhāvaṃ gatātipi pāṭho. Tassa anuabhāvaṃ gatāti attho. Tattha padacchedo anuabhāvaṃ gatā anabhāvaṃ gatāti yathā anuacchariyā anacchariyāti. Āyatiṃ anuppādadhammāti anāgate anuppajjanakasabhāvā. Ye hi abhāvaṃ gatā te kathaṃ uppajjissanti. Tenāha anabhāvaṃ gatā āyatiṃ anuppādadhammāti. Ayaṃ kho brāhmaṇa pariyāyoti idaṃ kho brāhmaṇa kāraṇaṃ yena maṃ sammā vadamāno vadeyya arasarūpo samaṇo gotamoti. No ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.

Kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesīti yañca kho maṃ sandhāya tvaṃ vadesi so pariyāyo na hoti. Kasmā pana bhagavā evamāha nanu evaṃ vutte yo brāhmaṇena vutto sāmaggīraso tassattani vijjamānatā anuññātā hotīti. Vuccate. Na hoti. Yo hi taṃ sāmaggīrasaṃ kātuṃ bhabbo hutvā na karoti so tadabhāvena arasarūpoti vattabbo bhaveyya. Bhagavā pana abhabbova taṃ kātuṃ tenassa karaṇe abhabbataṃ pakāsento āha no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesīti yaṃ pariyāyaṃ sandhāya tvaṃ maṃ arasarūpoti vadasi so amhesu neva vattabboti. {4} Evaṃ brāhmaṇo attanā adhippetaṃ arasarūpataṃ āropetuṃ asakkonto athāparaṃ nibbhogo bhavantiādimāha. Sabbapariyāyesu cettha vuttanayeneva yojanākkamaṃ viditvā sandhāya bhāsitamatthaṃ evaṃ veditabbaṃ. Brāhmaṇo tameva vayovuḍḍhānaṃ abhivādanakammādiṃ loke sāmaggīparibhogoti maññamāno tadabhāvena bhagavantaṃ nibbhogoti āha. Bhagavā yvāyaṃ rūpādīsu sattānaṃ chandarāgaparibhogo tadabhāvaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. {5} Puna brāhmaṇo yaṃ loke vayovuḍḍhānaṃ abhivādanādikulasamudācārakammaṃ lokiyā karonti tassa akiriyaṃ sampassamāno bhagavantaṃ akiriyavādoti āha. Bhagavā pana yasmā kāyaduccaritādīnaṃ akiriyaṃ vadati tasmā taṃ akiriyavādaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. Tattha ca kāyaduccaritanti pāṇātipātaadinnādānamicchācāracetanā veditabbā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.

Vacīduccaritanti musāvādapisuṇāvācapharusavācasamphappalāpacetanā veditabbā. Manoduccaritanti abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyo veditabbā. Ṭhapetvā te dhamme avasesā akusalā dhammā anekavihitā pāpakā akusalā dhammāti veditabbā. {6} Puna brāhmaṇo tameva abhivādanādikammaṃ bhagavati apassanto imaṃ āgamma ayaṃ lokatanti lokappaveṇi ucchijjatīti maññamāno bhagavantaṃ ucchedavādoti āha. Bhagavā pana yasmā aṭṭha lobhasahagatacittuppādesu pañcakāmaguṇikarāgassa dvīsu akusalacittesu uppajjamānakadosassa ca anāgāmimaggena ucchedaṃ vadati sabbākusalasambhavassa pana niravasesassa mohassa arahattamaggena ucchedaṃ vadati ṭhapetvā te tayo avasesānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ yathānurūpaṃ catūhi maggehi ucchedaṃ vadati tasmā taṃ ucchedavādaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. {7} Puna brāhmaṇo jigucchati maññe samaṇo gotamo idaṃ vayovuḍḍhānaṃ abhivādanādikulasamudācārakammantena na taṃ karotīti maññamāno bhagavantaṃ jegucchīti āha. Bhagavā pana yasmā jigucchati kāyaduccaritādīhi. Kiṃ vuttaṃ hoti. Yañca tividhaṃ kāyaduccaritaṃ yañca catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ yañca tividhaṃ manoduccaritaṃ yā ca ṭhapetvā tāni duccaritāni avasesānaṃ lāmakaṭṭhena pāpakānaṃ akosallasambhūtaṭṭhena akusalānaṃ dhammānaṃ samāpatti samāpajjanā samaṅgibhāvo taṃ sabbampi gūthaṃ viya maṇḍanakajātiyo puriso jigucchati hiriyati. Tasmā taṃ jegucchitaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.

Tattha kāyaduccaritenāti upayogatthe karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. {8} Puna brāhmaṇo tameva abhivādanādikammaṃ bhagavati apassanto ayaṃ imaṃ lokajeṭṭhakakammaṃ vineti vināseti athavā yasmā etaṃ sāmīcikammaṃ na karoti tasmā ayaṃ vinetabbo niggaṇhitabboti maññamāno bhagavantaṃ venayikoti āha. Tatrāyaṃ padattho. Vinayatīti vinayo vināsetīti vuttaṃ hoti. Vinayoeva venayiko. Vinayaṃ vā arahatīti venayiko. Niggahaṃ arahatīti vuttaṃ hoti. Bhagavā pana yasmā rāgādīnaṃ vinayāya vūpasamāya dhammaṃ deseti tasmā venayiko hoti. Ayameva ettha padattho. Vinayāya dhammaṃ desetīti venayiko. Vicitrā hi taddhitavutti. Svāyantaṃ venayikabhāvaṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. {9} Puna brāhmaṇo yasmā abhivādanādīni sāmīcikammāni karontā vayovuḍḍhe tosenti hāsenti akarontā pana tāpenti vihesenti domanassaṃ nesaṃ uppādenti bhagavā ca tāni na karoti tasmā ayaṃ vayovuḍḍhe tappatīti maññamāno sappurisācāravirahitattā vā kapaṇapuriso ayanti maññamāno bhagavantaṃ tapassīti āha. Tatrāyaṃ padattho. Tapatīti tapo roseti vihesetīti vuttaṃ hoti. Sāmīcikammākaraṇassetaṃ nāmaṃ. Tapo assa atthīti tapassī. Dutiye atthavikappe byañjanāni avicāretvā loke kapaṇapuriso tapassīti vuccati. Bhagavā pana ye akusalā dhammā lokaṃ tapanato tapanīyāti vuccanti tesaṃ pahīnattā yasmā tapassīti saṅkhaṃ gato tasmā taṃ tapassitaṃ attani sampassamāno aparaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.

Pariyāyaṃ anujānāti. Tatrāyaṃ padattho. Tapantīti tapā. Akusalānaṃ dhammānametaṃ adhivacanaṃ. Vuttampi hetaṃ idha tappati pecca tappatīti gāthāyaṃ. Te tape assi nirassi pahāsi viddhaṃsesīti tapassī. {10} Puna brāhmaṇo taṃ abhivādanādikammaṃ devalokagabbhasampattiyā devalokapaṭisandhipaṭilābhāya saṃvattatīti maññamāno bhagavati cassa abhāvaṃ disvā bhagavantaṃ apagabbhoti āha. Kodhavasena vā bhagavato mātu kucchismiṃ paṭisandhiggahaṇe dosaṃ dassentopi evamāha. Tatrāyaṃ padattho. Gabbhato apagatoti apagabbho. Abhabbo devalokūpapattiṃ pāpuṇitunti adhippāyo. Hīno vā gabbho assāti apagabbho. Devalokagabbhaparibāhirattā āyatiṃ hīnagabbhapaṭilābhabhāgīti hīno vāssa mātu kucchismiṃ gabbhavāso ahosīti adhippāyo. Bhagavato pana yasmā āyatiṃ gabbhaseyyā apagatā tasmā so taṃ apagabbhataṃ attani sampassamāno aparaṃ pariyāyaṃ anujānāti. Tatra ca yassa kho brāhmaṇa āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnāti etesaṃ padānaṃ evamattho daṭṭhabbo. Brāhmaṇa yassa puggalassa anāgate gabbhaseyyā punabbhave ca abhinibbatti anuttarena maggena vihatakāraṇattā pahīnā. Gabbhaseyyāgahaṇena cettha jalābujāyoni gahitā. Punabbhavābhinibbattiggahaṇena itarā tissopi. Apica gabbhassa seyyā gabbhaseyyā punabbhavoeva abhinibbatti punabbhavābhinibbattīti evamettha attho daṭṭhabbo. Yathā ca viññāṇaṭṭhitīti vuttepi na viññāṇato aññā ṭhiti atthi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.

Evamidhāpi na gabbhato aññā seyyā veditabbā. Abhinibbatti ca nāma yasmā punabbhavabhūtāpi apunabbhavabhūtāpi atthi idha ca punabbhavabhūtā adhippetā tasmā vuttaṃ punabbhavoeva abhinibbatti punabbhavābhinibbattīti. {11} Evaṃ āgatakālato paṭṭhāya arasarūpatādīhi aṭṭhahi akkosavatthūhi akkosantampi brāhmaṇaṃ bhagavā dhammissaro dhammarājā dhammasāmī tathāgato anukampāya sītaleneva cakkhunā olokento yaṃ dhammadhātuṃ paṭivijjhitvā desanāvilāsappatto hoti tassā dhammadhātuyā supaṭividdhattā vigatabalāhake antalikkhe samabbhuggato puṇṇacando viya saradakāle suriyo viya ca brāhmaṇassa hadayandhakāraṃ vidhamanto tāniyeva akkosavatthūni tena tena pariyāyena aññathā dassetvā punapi attano karuṇāvipphāraṃ aṭṭhahi lokadhammehi akampiyabhāvena paṭiladdhaṃ tādiguṇalakkhaṇaṃ paṭhavīsamacittataṃ akuppadhammatañca pakāsento ayaṃ brāhmaṇo kevalaṃ palitasirakhaṇḍadantavalitatacatādīhi attano vuḍḍhabhāvaṃ sañjānāti no ca kho jānāti attānaṃ jātiyā anugataṃ jarāya anusaṭaṃ byādhinā abhibhūtaṃ maraṇena abbhāhataṃ vaṭṭakhāṇubhūtaṃ ajja maritvā puna sveva uttānasayanadārakabhāvagamaniyaṃ mahantena kho pana ussāhena mama santikaṃ āgato tadassa āgamanaṃ sātthakaṃ hotūti cintetvā imasmiṃ loke attano apaṭisamaṃ purejātabhāvaṃ dassento seyyathāpi brāhmaṇātiādinā nayena brāhmaṇassa dhammadesanaṃ vaḍḍhesi. Tattha seyyathāti opammatthe nipāto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page149.

Pīti sambhāvanatthe. Ubhayenāpi yathā nāma brāhmaṇāti dasseti. Kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vāti ettha pana kiñcāpi kukkuṭiyā vuttappakārato ūnādhikānipi aṇḍāni honti athakho vacanasiliṭṭhatāya evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Evaṃ hi loke siliṭṭhavacanaṃ hoti. Tānissūti tāni assu. Bhaveyyunti vuttaṃ hoti. Kukkuṭiyā sammā adhisayitānīti tāya janettiyā kukkuṭiyā pakkhe pasāretvā tesaṃ upari sayantiyā sammā adhisayitāni. Sammā pariseditānīti kālena kālaṃ utuṃ gaṇhāpentiyā suṭṭhu samantato seditāni. Usmīkatānīti vuttaṃ hoti. Sammā paribhāvitānīti kālena kālaṃ suṭṭhu samantato bhāvitāni. Kukkuṭīgandhaṃ gāhāpitānīti vuttaṃ hoti. Idāni yasmā tāya kukkuṭiyā evaṃ tīhi pakārehi tāni aṇḍāni paripāliyamānāni na pūtīni honti yopi nesaṃ allasineho so pariyādānaṃ gacchati kapālaṃ tanukaṃ hoti pādanakhasikhā ca mukhatuṇḍakañca kharaṃ hoti kukkuṭapotakā pariṇāmaṃ gacchanti kapālassa tanuttā bahiddhā āloko anto paññāyati atha te kukkuṭapotakā ciraṃvata mayaṃ saṅkuṭitahatthapādā sambādhe sayimhā ayañca bahi āloko dissati ettha dāni no sukhavihāro bhavissatīti nikkhamitukāmā hutvā kapālaṃ pādena paharanti gīvaṃ pasārenti. Tato taṃ kapālaṃ dvedhā bhijjati. Kukkuṭapotakā pakkhe vidhunantā taṃkhaṇānurūpaṃ viravantā nikkhamanti. Evaṃ nikkhamantānañca nesaṃ yo paṭhamataraṃ nikkhamati so jeṭṭhoti vuccati tasmā bhagavā tāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page150.

Upamāya attano jeṭṭhabhāvaṃ sādhetukāmo brāhmaṇaṃ pucchati yo nukho tesaṃ kukkuṭacchāpakānaṃ .pe. Kinti svāssa vacanīyoti. Tattha kukkuṭacchāpakānanti kukkuṭapotakānaṃ. Kinti svāssa vacanīyoti so kinti vacanīyo assa kiṃ vattabbo bhaveyya jeṭṭho vā kaniṭṭho vāti. Sesaṃ uttānatthameva. Tato brāhmaṇo āha jeṭṭhotissa bho gotama vacanīyoti bho gotama so jeṭṭho iti assa vacanīyoti. Kasmā iti ce. So hi nesaṃ jeṭṭhoti yasmā so nesaṃ vuḍḍhataroti attho. Athassa bhagavā opammaṃ paṭipādento āha evameva kho brāhmaṇa yathā so kukkuṭacchāpako evaṃ ahampi avijjāgatāya pajāyāti. Avijjāgatāyāti avijjā vuccati aññāṇaṃ tattha gatāya. Pajāyāti sattādhivacanametaṃ. Tasmā ettha avijjaṇḍakosassa anto paviṭṭhesu sattesūti evaṃ attho daṭṭhabbo. Aṇḍabhūtāyāti aṇḍe bhūtāya jātāya sañjātāya. Yathā hi aṇḍe nibbattā ekacce sattā aṇḍabhūtāti vuccanti evamayaṃ sabbāpi pajā avijjaṇḍakose nibbattattā aṇḍabhūtāti vuccati. Pariyonaddhāyāti tena avijjaṇḍakosena samantato onaddhāya baddhāya veṭhitāya. Avijjaṇḍakosampadāletvāti taṃ avijjāmayaṃ aṇḍakosaṃ bhinditvā. Ekova loketi sakalepi lokasannivāse ahameva eko adutiyo. Anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti anuttaranti uttaravirahitaṃ sabbaseṭṭhaṃ. Sammāsambodhinti sammā sāmañca bodhiṃ. Athavā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page151.

Pasaṭṭhaṃ sundarañca bodhiṃ. Bodhīti rukkhopi maggopi sabbaññutaññāṇampi nibbānampi vuccati. Bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddhoti ca antarā ca bodhiṃ antarā ca gayanti ca āgataṭṭhānesu hi rukkho bodhīti vuccati. Sattattiṃsabodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ catūsu maggesu ñāṇanti āgataṭṭhāne maggo. Pappoti bodhiṃ varabhūrimedhasoti āgataṭṭhāne sabbaññutaññāṇaṃ. Patvāna bodhiṃ amataṃ asaṅkhatanti āgataṭṭhāne nibbānaṃ. Idha pana bhagavato arahattamaggaññāṇaṃ adhippetaṃ. Sabbaññutaññāṇantipi vadanti. Aññesaṃ arahattamaggo anuttaro bodhi hoti na hotīti. Na hoti. Kasmā. Asabbaguṇadāyakattā. Tesaṃ hi kassaci arahattamaggo arahattaphalameva deti. Kassaci tisso vijjā. Kassaci cha abhiññā . Kassaci catasso paṭisambhidā. Kassaci sāvakapāramīñāṇaṃ. Paccekabuddhānampi paccekabodhiññāṇameva deti. Buddhānaṃ pana arahattamaggo sabbaguṇasampattiṃ deti abhiseko viya rañño sabbalokissariyabhāvaṃ. Tasmā aññassa kassacipi anuttaro bodhi na hotīti. Abhisambuddhoti abbhaññāsiṃ paṭivijjhiṃ pattomhi adhigatomhīti vuttaṃ hoti. Idāni yadetaṃ bhagavatā evameva kho ahaṃ brāhmaṇātiādinā nayena vuttaṃ opammasampaṭipādanaṃ taṃ evaṃ atthena saṃsandetvā veditabbaṃ. Yathā hi tassā kukkuṭiyā attano aṇḍesu adhisayitāditividhakiriyākaraṇaṃ evaṃ bodhipallaṅke nisinnassa bodhisattabhūtassa bhagavato attano cittasantāne aniccaṃ dukkhamanattāti tividhānupassanākaraṇaṃ. Kukkuṭiyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page152.

Tividhakiriyāsampādanena aṇḍānaṃ apūtibhāvo viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇassa aparihāni. Kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena aṇḍānaṃ allasinehapariyādānaṃ viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena bhavattayānugata- nikantisinehapariyādānaṃ. Kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena aṇḍakapālānaṃ tanubhāvo viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena avijjaṇḍakosassa tanubhāvo. Kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena kukkuṭacchāpakassa pādanakhatuṇḍakānaṃ thaddhakharabhāvo viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇassa tikkhakharavippasannasūrabhāvo. Kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena kukkuṭacchāpakassa pariṇāmakālo viya bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇassa pariṇāmakālo vaḍḍhitakālo gabbhagahaṇakālo veditabbo. Tato kukkuṭiyā tividhakiriyākaraṇena kukkuṭacchāpakassa pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosampadāletvā pakkhe papphoṭetvā sotthinā abhinibbidākālo 1- viya tassa bhagavato tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇaṃ gabbhaṃ gaṇhāpetvā anupubbādhigatena arahattamaggena avijjaṇḍakosampadāletvā abhiññāpakkhe papphoṭetvā sotthinā sakalabuddhaguṇasacchikatakālo veditabbo. Svāhaṃ brāhmaṇa jeṭṭho seṭṭho lokassāti so ahaṃ brāhmaṇa yathā tesaṃ kukkuṭapotakānaṃ paṭhamataraṃ aṇḍakosampadāletvā abhinibbatto kukkuṭapotako jeṭṭho hoti evaṃ avijjāgatāya pajāya taṃ @Footnote: 1. abhinibbidhā...itipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page153.

Avijjaṇḍakosampadāletvā paṭhamataraṃ ariyāya jātiyā jātattā jeṭṭho vuḍḍhatamoti saṅkhaṃ gato sabbaguṇehi pana apaṭisamattā seṭṭhoti. Evaṃ bhagavā attano anuttaraṃ jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ brāhmaṇassa pakāsetvā idāni yāya paṭipadāya taṃ adhigato taṃ paṭipadaṃ pubbabhāgato pabhūti dassetuṃ āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇātiādimāha. Imaṃ vā bhagavato anuttaraṃ jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ sutvā brāhmaṇassa cittamevaṃ uppannaṃ kāya nukho paṭipadāya imaṃ pattoti tassa cittamaññāya imāyāhaṃ paṭipadāya imaṃ anuttaraṃ jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ pattoti dassento evamāha. Tattha āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇa viriyaṃ ahosīti brāhmaṇa na mayā ayaṃ anuttaro jeṭṭhaseṭṭhabhāvo kusītena muṭṭhassatinā sāraddhakāyena vikkhittacittena adhigato apica kho tadadhigamāya āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ ahosi bodhimaṇḍe nisinnena mayā caturaṅgasamannāgataṃ viriyaṃ āraddhaṃ ahosi. Paggahitaṃ asithilappavattitanti vuttaṃ hoti. Āraddhattāyeva ca me taṃ asallīnaṃ ahosi. Na kevalañca viriyameva satipi me ārammaṇābhimukhībhāvena upaṭṭhitā ahosi upaṭṭhitattāyeva ca appamuṭṭhā. Passaddho kāyoti kāyacittappassaddhivasena kāyopi me passaddho ahosi. Tattha yasmā nāmakāye passaddhe rūpakāyopi passaddhoeva hoti tasmā nāmakāyo rūpakāyoti avisesetvāva passaddho kāyoti vuttaṃ. Asāraddhoti so ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page154.

Kho passaddhattāyeva asāraddho. Vigatadarathoti vuttaṃ hoti. Samāhitaṃ cittaṃ ekagganti cittaṃpi me sammā āhitaṃ suṭṭhu ṭhapitaṃ appitaṃ viya ahosi samāhitattāeva ca ekaggaṃ acalaṃ nipphandananti. Ettāvatā jhānassa pubbabhāgapaṭipadā kathitā hoti. Idāni imāya paṭipadāya adhigataṃ paṭhamajjhānaṃ ādiṃ katvā vijjāttayapariyosānaṃ visesaṃ dassento sokho ahantiādimāha. Tattha vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehītiādīnaṃ kiñcāpi tattha katame kāmā chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo ime vuccanti kāmā tattha katame akusalā dhammā kāmacchando .pe. Vicikicchā ime vuccanti akusalā dhammā iti imehi ca kāmehi imehi ca akusalehi dhammehi vivitto hoti pavivitto tena vuccati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehītiādinā nayena vibhaṅgeyeva attho vutto tathāpi aṭṭhakathānayaṃ vinā na suṭṭhu pākaṭo hoti aṭṭhakathānayeneva naṃ pakāsayissāmi. Seyyathīdaṃ. Vivicceva kāmehīti kāmehi viviccitvā vinā hutvā apasakkitvā. Yo panāyamettha evakāro so niyamatthoti veditabbo. Yasmā ca niyamattho tasmā tasmiṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharaṇasamaye avijjamānānampi kāmānaṃ tassa paṭhamajjhānassa paṭipakkhabhāvaṃ kāmapariccāgeneva cassa adhigamaṃ dīpeti. Kathaṃ. Vivicceva kāmehīti evaṃ hi niyame kariyamāne

--------------------------------------------------------------------------------------------- page155.

Idaṃ paññāyati nūnimassa jhānassa kāmā paṭipakkhabhūtā yesu sati idaṃ nappavattati andhakāre sati padīpo viya tesaṃ pariccāgeneva cassa adhigamo hoti orimatīrapariccāgena pārimatīrasseva tasmā niyamaṃ karotīti. Tattha siyā kasmā panesa pubbapadeyeva vutto na uttarapade kiṃ akusalehi dhammehi aviviccāpi jhānaṃ upasampajja vihareyyāti. Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tannissaraṇato hi pubbapade esa vutto. Kāmadhātusamatikkamanato hi kāmarāgapaṭipakkhato ca idaṃ jhānaṃ kāmānameva nissaraṇaṃ. Yathāha. Kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammanti. Uttarapadepi panesa yathā idheva bhikkhave paṭhamo samaṇo idha dutiyo samaṇoti ettha evakāro ānetvā vuccati evaṃ vattabbo. Na hi sakkā ito aññehipi nīvaraṇasaṅkhātehi akusaladhammehi avivicca jhānaṃ upasampajja viharituṃ tasmā vivicceva kāmehi vivicceva akusalehi dhammehīti evaṃ padadvayepi esa daṭṭhabbo. Padadvayepi ca kiñcāpi viviccāti iminā sādhāraṇavacanena tadaṅgavivekādayo kāyavivekādayo ca sabbepi vivekā saṅgahaṃ gacchanti tathāpi kāyaviveko cittaviveko vikkhambhanavivekoti tayoeva idha daṭṭhabbā. Kāmehīti iminā pana padena ye ca niddese katame vatthukāmā manāpiyā rūpātiādinā nayena vatthukāmā vuttā ye ca tattheva vibhaṅge ca chando kāmotiādinā nayena kilesakāmā vuttā te sabbepi saṅgahitā icceva daṭṭhabbā. Evaṃ hi sati vivicceva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page156.

Kāmehīti vatthukāmehipi viviccevāti attho yujjati. Tena kāyaviveko vutto hoti. Vivicca akusalehi dhammehīti kilesakāmehi sabbākusalehi vā viviccāti attho yujjati. Tena cittaviveko vutto hoti. Purimena cettha vatthukāmehi vivekavacanatoyeva kāmasukhapariccāgo dutiyena kilesakāmehi vivekavacanato nekkhammasukhapariggaho vibhāvito hoti. Evaṃ vatthukāmakilesakāmavivekavacanatoyeva ca etesaṃ paṭhamena saṅkilesavatthuppahānaṃ dutiyena saṅkilesappahānaṃ paṭhamena lolabhāvassa hetupariccāgo dutiyena bālabhāvassa paṭhamena ca payogasuddhi dutiyena āsayaposanaṃ vibhāvitaṃ hotīti viññātabbaṃ. Esa tāva nayo kāmehīti ettha vuttakāmesu vatthukāmapakkhe. Kilesakāmapakkhe pana chandoti ca rāgoti ca evamādīhi anekabhedo kāmacchandoyeva kāmoti adhippeto. So ca akusalapariyāpannopi samāno tattha katamo kāmacchando kāmotiādinā nayena vibhaṅge jhānapaṭipakkhato visuṃ vutto. Kilesakāmattā vā purimapade vutto. Akusalapariyāpannattā dutiyapade. Anekabhedato cassa kāmatoti avatvā kāmehīti vuttaṃ. Aññesampi ca dhammānaṃ akusalabhāve vijjamāne tattha katame akusalā dhammā kāmacchandotiādinā nayena vibhaṅge uparijhānaṅgānaṃ paccanīkapaṭipakkhabhāvadassanato nīvaraṇāneva vuttāni. Nīvaraṇāni hi jhānaṅgapaccanīkāni. Tesaṃ jhānaṅgānameva paṭipakkhāni viddhaṃsakānīti vuttaṃ hoti. Tathā hi samādhi kāmacchandassa paṭipakkho pīti byāpādassa vitakko

--------------------------------------------------------------------------------------------- page157.

Thīnamiddhassa sukhaṃ uddhaccakukkuccassa vicāro vicikicchāyāti peṭake vuttaṃ. Evamettha vivicceva kāmehīti iminā kāmacchandassa vikkhambhanaviveko vutto hoti. Vivicca akusalehi dhammehīti iminā pañcannampi nīvaraṇānaṃ. Aggahitaggahaṇena pana paṭhamena kāmacchandassa dutiyena sesanīvaraṇānaṃ. Tathā paṭhamena tīsu akusalamūlesu pañcakāmaguṇabhedavisayassa lobhassa dutiyena āghātavatthubhedādivisayānaṃ dosamohānaṃ. Oghādīsu vā dhammesu paṭhamena kāmoghakāmayogakāmāsavakāmūpādānaabhijjhākāyagaṇṭhakāmarāgasaṃyojanānaṃ dutiyena avasesaoghayogāsavaupādānagaṇṭhasaṃyojanānaṃ. Paṭhamena ca taṇhāya taṃsampayuttakānañca dutiyena avijjāya taṃsampayuttakānañca. Apica paṭhamena lobhasampayuttaaṭṭhacittuppādānaṃ dutiyena sesānaṃ catunnaṃ akusalacittuppādānaṃ vikkhambhanaviveko vutto hotīti veditabbo. Ayaṃ tāva vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehīti ettha atthappakāsanā. Ettāvatā ca paṭhamassa jhānassa pahānaṅgaṃ dassetvā idāni sampayogaṅgaṃ dassento savitakkaṃ savicārantiādimāha. Tattha vitakkanaṃ vitakko ohananti 1- vuttaṃ hoti. Svāyaṃ ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇo āhananapariyāhananaraso. Tathā hi tena yogāvacaro ārammaṇaṃ vitakkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ karotīti vuccati. Ārammaṇe cittassa ānayanapaccupaṭṭhāno. Vicaraṇaṃ vicāro anusañcaraṇanti vuttaṃ hoti. Svāyaṃ @Footnote: 1. ūhanantipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page158.

Ārammaṇānumajjanalakkhaṇo tattha sahajātānuyojanaraso cittassa anuppabandhanapaccupaṭṭhāno. Santepi ca nesaṃ katthaci aviyoge oḷārikatthena pubbaṅgamatthena ca ghaṇḍābhighātasaddo 1- viya cetaso paṭhamābhinipāto vitakko sukhumatthena anuravo viya anuppabandho vicāro. Vipphāravā cettha vitakko paripphandabhāvo cittassa ākāse uppatitukāmassa pakkhino pakkhavikkhepo viya padumābhimukhapāto viya ca gandhānubandhacetaso bhamarassa santavutti vicāro nātiparipphandabhāvo cittassa ākāse uppatitassa pakkhino pakkhappasāraṇaṃ viya paribbhamanaṃ viya ca padumābhimukhapatitassa bhamarassa padumassa uparibhāge. So pana tesaṃ viseso paṭhamadutiyajjhānesu pākaṭo hoti. Iti iminā ca vitakkena iminā ca vicārena saha vattati rukkho viya pupphena ca phalena cāti idaṃ jhānaṃ savitakkaṃ savicāranti vuccati. Vibhaṅge pana iminā ca vitakkena iminā ca vicārena upeto hoti samupetotiādinā nayena puggalādhiṭṭhānā desanā katā. Attho pana tatrāpi evameva daṭṭhabbo. Vivekajanti ettha vivitti viveko nīvaraṇavigamoti attho. Vivittoti vā viveko nīvaraṇavivitto jhānasampayuttadhammarāsīti attho. Tasmā vivekā tasmiṃ vā viveke jātanti vivekajaṃ. Pītisukhanti ettha pīnayatīti pīti. Sā sampiyāyanalakkhaṇā kāyacittapīnanarasā pharaṇarasā vā odagyapaccupaṭṭhānā. Sukhanaṃ sukhaṃ. Suṭṭhu vā khādati khanati ca kāyacittābādhanti sukhaṃ. Taṃ sātalakkhaṇaṃ taṃsampayuttānaṃ upabrūhanarasaṃ anuggahapaccupaṭṭhānaṃ. Satipi ca nesaṃ katthaci aviyoge @Footnote: 1. ghaṇṭāvighāta...itipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page159.

Iṭṭhārammaṇapaṭilābhatuṭṭhi pīti paṭiladdharasānubhavanaṃ sukhaṃ. Yattha pīti tattha sukhaṃ. Yattha sukhaṃ tattha na niyamato pīti. Saṅkhārakkhandhasaṅgahitā pīti vedanākkhandhasaṅgahitaṃ sukhaṃ. Kantārakhinnassa vanantūdakantadassanassavanesu viya pīti vanacchāyappavesanaudakaparibhogesu viya sukhaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ samaye pākaṭabhāvato cetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayañca pīti idañca sukhaṃ assa jhānassa asmiṃ vā jhāne atthīti idaṃ jhānaṃ pītisukhanti vuccati. Athavā pīti ca sukhañca pītisukhaṃ dhammavinayādayo viya. Vivekajaṃ pītisukhamassa jhānassa asmiṃ vā jhāne atthīti evaṃpi vivekajaṃ pītisukhaṃ. Yatheva hi jhānaṃ evaṃ pītisukhaṃ cettha vivekajameva hoti. Tañcassa atthīti tasmā ekapadeneva vivekajapītisukhantipi vuttaṃ yujjati. Vibhaṅge pana idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagatantiādinā nayenetaṃ vuttaṃ. Attho pana tatrāpi evameva daṭṭhabbo. Paṭhamanti gaṇanānupubbato paṭhamaṃ. Idaṃ paṭhamaṃ samāpajjatīti paṭhamaṃ. Paccanīkadhamme jhāpetīti jhānaṃ. Iminā yogino jhāyantītipi jhānaṃ. Paccanīkadhamme dahanti gocaraṃ vā cintentīti attho. Sayaṃ vā taṃ jhāyati upanijjhāyatīti jhānaṃ. Teneva taṃ upanijjhāyanalakkhaṇanti vuccati. Tadetaṃ ārammaṇūpanijjhānaṃ lakkhaṇūpanijjhānanti duvidhaṃ hoti. Tattha ārammaṇūpanijjhānanti saha upacārena aṭṭhasamāpattiyo vuccanti. Kasmā. Kasiṇārammaṇūpanijjhāyanato. Lakkhaṇūpanijjhānanti vipassanāmaggaphalāni vuccanti. Kasmā. Lakkhaṇūpanijjhāyanato. Ettha hi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page160.

Vipassanā aniccalakkhaṇādīni upanijjhāyati. Vipassanāya upanijjhāyanakiccaṃ pana maggena sijjhatīti maggo lakkhaṇūpanijjhānanti vuccati. Phalaṃ pana nirodhassa tathalakkhaṇaṃ upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānanti vuccati. Imasmiṃ pana atthe ārammaṇūpanijjhānameva jhānanti adhippetaṃ. Etthāha katamaṃ pana taṃ jhānaṃ nāma yaṃ savitakkaṃ savicāraṃ .pe. Pītisukhanti evaṃ apadesaṃ arahatīti. Vuccate. Yathā sadhano saparijanotiādīsu ṭhapetvā dhanañca parijanañca añño apadesāraho na hoti evaṃ ṭhapetvā vitakkādidhamme aññaṃ apadesārahaṃ natthi. Yathā pana sarathā sapattikā senāti vuttesu senaṅgesueva senāsammati evamidha pañcasu aṅgesuyeva jhānasammati veditabbā. Katamesu pañcasu. Vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittekaggatāti etesu. Etāneva hissa savitakkaṃ savicārantiādinā nayena aṅgabhāvena vuttāni. Avuttattā ekaggatā aṅgaṃ na hotīti ce. Tañca na. Kasmā. Vuttattā eva. Sāpi hi vibhaṅge jhānanti vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittassekaggatāti evaṃ vuttāyeva tasmā yathā savitakkaṃ savicāranti evaṃ sacittekaggatanti idha avuttepi iminā vibhaṅgavacanena cittekaggatāpi aṅgamevāti veditabbā. Yena hi adhippāyena bhagavatā uddeso kato soeva tena vibhaṅgepi pakāsitoti. Upasampajjāti upagantvā pāpuṇitvāti vuttaṃ hoti. Upasampādayitvā vā nipphādetvāti vuttaṃ hoti. Vibhaṅge pana

--------------------------------------------------------------------------------------------- page161.

Upasampajjāti paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadāti vuttaṃ. Tassāpi evamevattho veditabbo. Vihāsinti bodhimaṇḍe nisajjāsaṅkhātena iriyāpathavihārena itivuttappakārajjhānasamaṅgī hutvā attabhāvassa iriyanaṃ vuttiṃ pālanaṃ yapanaṃ yāpanaṃ cāraṃ vihāraṃ abhinipphādesinti attho. Vuttaṃ hetaṃ vibhaṅge viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati tena vuccati viharatīti. Kiṃ pana katvā bhagavā imaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsīti. Kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā. Kataraṃ. Ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ. Aññena tadatthikena kiṃ kātabbanti. Aññenapi etaṃ vā kammaṭṭhānaṃ paṭhavīkasiṇādīnaṃ vā aññataraṃ bhāvetabbaṃ. Tesaṃ bhāvanānayo visuddhimagge vuttanayeneva veditabbo. Idha pana vuccamāne atibhāriyaṃ vinayanidānaṃ hoti. Tasmā pāliyā atthappakāsanamattameva karomāti. Paṭhamajjhānakathā niṭṭhitā. Vitakkavicārānaṃ vūpasamāti vitakkassa ca vicārassa cāti imesaṃ dvinnaṃ vūpasamā samatikkamā. Dutiyajjhānakkhaṇe apātubhāvāti vuttaṃ hoti. Tattha kiñcāpi dutiyajjhāne sabbepi paṭhamajjhānadhammā na santi aññeva hi paṭhamajjhāne phassādayo aññe idha oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ adhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ajjhattanti idha niyakajjhattaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page162.

Adhippetaṃ. Vibhaṅge pana ajjhattaṃ paccattanti 1- ettakameva vuttaṃ. Yasmā pana niyakajjhattaṃ adhippetaṃ tasmā attani jātaṃ attano santāne nibbattanti ayamettha attho. Sampasādananti sampasādanaṃ vuccati saddhā sampasādanayogato jhānampi sampasādanaṃ nīlavaṇṇayogato nīlaṃ vatthaṃ viya. Yasmā vā taṃ jhānaṃ sampasādanasamannāgatattā vitakkavicārakkhobhavūpasamanena ceto sampasādayati tasmāpi sampasādananti vuttaṃ. Imasmiñca atthavikappe sampasādanaṃ cetasoti evaṃ padasambandho veditabbo. Purimasmiṃ pana atthavikappe cetasoti etaṃ ekodibhāvena saddhiṃ yojetabbaṃ. Tatrāyaṃ atthayojanā. Eko udetīti ekodi vitakkavicārehi anajjhārūḷhattā aggo seṭṭho hutvā udetīti attho. Seṭṭhopi hi loke ekoti vuccati. Vitakkavicāravirahito vā eko asahāyo hutvā itipi vaṭṭati. Athavā sampayuttadhamme udayatīti udi uṭṭhāpetīti attho. Seṭṭhaṭṭhena eko ca so udi cāti ekodi. Samādhissetaṃ adhivacanaṃ. Iti imaṃ ekodiṃ bhāveti vaḍḍhayatīti idaṃ dutiyajjhānaṃ ekodibhāvaṃ. So panāyaṃ ekodi yasmā cetaso na sattassa na jīvassa tasmā etaṃ cetaso ekodibhāvanti vuttaṃ. Nanu cāyaṃ saddhā paṭhamajjhānepi atthi ayañca ekodināmako samādhi atha kasmā idameva sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvañcāti vuttaṃ. Vuccate. Aduṃ hi paṭhamajjhānaṃ vitakkavicārakkhobhena @Footnote: 1. abhi. vi. 35/348.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page163.

Vīcitaraṅgasamākulamiva jalaṃ na suppasannaṃ hoti tasmā satiyāpi saddhāya sampasādananti na vuttaṃ. Na suppasannattāyeva cettha samādhipi na suṭṭhu pākaṭo tasmā ekodibhāvantipi na vuttaṃ. Imasmiṃ pana jhāne vitakkavicārapalibodhābhāvena laddhokāsā balavatī saddhā balavasaddhāsahāyapaṭilābheneva samādhipi pākaṭo tasmā idameva evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Vibhaṅge pana sampasādananti yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo. Cetaso ekodibhāvanti yā cittassa ṭhiti .pe. Samādhīti 1- ettakameva vuttaṃ. Evaṃ vuttena panetena saddhiṃ ayaṃ atthavaṇṇanā yathā na virujjhati aññadatthuṃ saṃsandati ceva sameti ca evaṃ veditabbā. Avitakkaṃ avicāranti bhāvanāya pahīnattā etasmiṃ etassa vā vitakko natthīti avitakkaṃ. Imināva nayena avicāraṃ. Vibhaṅgepi vuttaṃ iti ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā tena vuccati avitakkaṃ avicāranti. Etthāha nanu ca vitakkavicārānaṃ vūpasamāti imināpi ayaṃ attho siddho atha kasmā puna vuttaṃ avitakkaṃ avicāranti. Vuccate. Evameva siddhovāyamattho na panetaṃ tadatthadīpakaṃ. Nanu avocumha oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ samādhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti. Apica @Footnote: 1. abhi. vi. 35/348.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page164.

Vitakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ sampasādanaṃ na kilesakālussiyassa vitakkavicārānaṃ vūpasamā ca ekodibhāvaṃ na upacārajjhānamiva nīvaraṇappahānā paṭhamajjhānamiva ca aṅgapātubhāvāti evaṃ sampasādanaekodibhāvānaṃ hetuparidīpakamidaṃ vacanaṃ. Tathā vitakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ avitakkaṃ avicāraṃ na tatiyacatutthajjhānāni viya cakkhuviññāṇādīni viya ca abhāvāti evaṃ avitakkaavicārabhāvassa hetuparidīpakañca na vitakkavicārābhāvamattaparidīpakaṃ. Vitakkavicārābhāvamattaparidīpakameva pana avitakkaṃ avicāranti idaṃ vacanaṃ tasmā purimaṃ vatvāpi vattabbamevāti. Samādhijanti paṭhamajjhānasamādhito vā sampayuttasamādhito vā jātanti attho. Tattha kiñcāpi paṭhamampi sampayuttasamādhito jātaṃ athakho ayameva samādhīti vattabbataṃ arahati vitakkavicārakkhobhavirahena ativiya acalattā suppasannattā ca tasmā imassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ idameva samādhijanti vuttaṃ. Pītisukhanti idaṃ vuttanayameva. Dutiyanti gaṇanānupubbato dutiyaṃ. Idaṃ dutiyaṃ samāpajjatītipi dutiyaṃ. Jhānanti ettha pana yathā paṭhamajjhānaṃ vitakkādīhi pañcaṅgikaṃ hoti evamidaṃ sampasādādīhi caturaṅgikanti veditabbaṃ. Yathāha. Jhānanti sampasādo pīti sukhaṃ cittassa ekaggatāti 1-. Pariyāyoyeva ceso. Sampasādanaṃ pana ṭhapetvā nippariyāyena tivaṅgikamevetaṃ hoti. Yathāha. Katamaṃ tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti pīti sukhaṃ cittassa ekaggatāti 2-. @Footnote: 1. abhi. vi. 35/349. 2. abhi. vi. 35/355.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page165.

Sesaṃ vuttanayamevāti. Dutiyajjhānakathā niṭṭhitā. Pītiyā ca virāgāti ettha vuttatthāyeva pīti. Virāgoti tassā jigucchanaṃ vā samatikkamo vā. Ubhinnamantarā casaddo sampiṇḍanattho. So vūpasamaṃ vā sampiṇḍeti vitakkavicāravūpasamaṃ vā. Tattha yadā vūpasamameva sampiṇḍeti tadā pītiyā virāgā ca kiñci bhiyyo vūpasamā cāti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāya virāgo jigucchanattho hoti tasmā pītiyā jigucchanā ca vūpasamā cāti ayamattho daṭṭhabbo. Yadā pana vitakkavicāravūpasamaṃ sampiṇḍeti tadā pītiyā ca virāgā kiñci bhiyyo vitakkavicārānañca vūpasamāti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāya virāgo samatikkamanattho hoti tasmā pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti ayamattho daṭṭhabbo. Kāmañcete vitakkavicārā dutiyajjhāneyeva vūpasantā imassa pana jhānassa maggaparidīpanatthaṃ vaṇṇabhaṇanatthañcetaṃ vuttaṃ. Vitakkavicārānañca vūpasamāti hi vutte idaṃ paññāyati nūna vitakkavicārānaṃ vūpasamo maggo imassa jhānassāti. Yathā ca tatiye ariyamagge appahīnānampi sakkāyadiṭṭhādīnaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāti evaṃ pahānaṃ vuccamānaṃ vaṇṇabhaṇanaṃ hoti tadadhigamāya ussukkānaṃ ussāhajananatthaṃ evameva idha avūpasantānampi vitakkavicārānaṃ vapasamo vuccamāno vaṇṇabhaṇanaṃ hoti. Tenāyamattho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page166.

Vutto pītiyā ca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti. Upekkhako ca vihāsinti ettha upapattito ikkhatīti upekkhā samaṃ passati apakkhapatitāva hutvā passatīti attho. Tāya visadāya vipulāya thāmagatāya samannāgatattā tatiyajjhānasamaṅgī upekkhakoti vuccati. Upekkhā pana dasavidhā hoti chaḷaṅgūpekkhā brahmavihārūpekkhā bojjhaṅgūpekkhā viriyūpekkhā saṅkhārūpekkhā vedanūpekkhā vipassanūpekkhā tatramajjhattūpekkhā jhānūpekkhā pārisuddhiupekkhāti. Evamayaṃ dasavidhāpi tattha tattha āgatanayato bhūmipuggala- cittārammaṇakkhandhasaṅgahaekakkhaṇakusalattikasaṅkhepavasena ca papañcasūdaniyā majjhimaṭṭhakathāya bhayabheravasuttavaṇṇanāya atthasāliniyā vā dhammasaṅgahaṭṭhakathāya vuttanayena veditabbā. Idha pana vuccamānā vinayanidānaṃ atibhāriyaṃ karotīti na vuttā. Lakkhaṇādito pana idha adhippetūpekkhā majjhattalakkhaṇā anābhogarasā abyāpārapaccupaṭṭhānā pītivirāgapadaṭṭhānāti. Etthāha nanu cāyaṃ atthato tatramajjhattūpekkhāva hoti sā ca paṭhamadutiyajjhānesupi atthi tasmā tatrāpi upekkhako ca vihāsinti evamayaṃ vattabbā siyā sā kasmā na vuttāti. Aparibyattakiccato. Aparibyattaṃ hi tassā tattha kiccaṃ vitakkādīhi abhibhūtattā. Idha panāyaṃ vitakkavicārapītīhi anabhibhūtattā ukkhittasirā viya hutvā paribyattakiccā jātā tasmā vuttāti. Niṭṭhitā upekkhako ca vihāsinti etassa sabbaso attavaṇṇanā. Idāni sato ca sampajānoti ettha saratīti sato. Sampajānātīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page167.

Sampajāno. Puggalena sati ca sampajaññañca vuttaṃ. Tattha saraṇalakkhaṇā sati appamusanarasā ārakkhapaccupaṭṭhānā. Asammohalakkhaṇaṃ sampajaññaṃ tīraṇarasaṃ pavicayapaccupaṭṭhānaṃ. Vitthārato panetaṃ majjhimaṭṭhakathāyaṃ satipaṭṭhānavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha kiñcāpi idaṃ satisampajaññaṃ purimajjhānesupi atthi. Muṭṭhassatissa hi asampajānassa upacāramattaṃpi na sampajjati pageva appanā. Oḷārikattā pana tesaṃ jhānānaṃ bhūmiyaṃ viya purisassa cittassa gati sukhā hoti abyattaṃ tattha satisampajaññakiccaṃ. Oḷārikaṅgappahānena pana sukhumattā imassa jhānassa purisassa khuradhārāyaṃ viya satisampajaññakiccapariggahitāyeva cittassa gati icchitabbāti idheva vuttaṃ. Kiñci bhiyyo yathāpi dhenupako vaccho dhenuto apanīto arakkhiyamāno punareva dhenuṃ upagacchati evamidaṃ tatiyajjhānasukhaṃ pītito apanītaṃ satisampajaññārakkhena arakkhiyamānaṃ punareva pītiṃ upagaccheyya pītisampayuttameva siyā. Sukhe cāpi sattā sārajjanti idañca atimadhuraṃ sukhaṃ tato paraṃ sukhābhāvā satisampajaññānubhāvena panettha sukhe asārajjanā hoti no aññathāti imampi atthavisesaṃ dassetuṃ idaṃ idheva vuttanti veditabbaṃ. Idāni sukhañca kāyena paṭisaṃvedesinti ettha kiñcāpi tatiyajjhānasamaṅgino sukhapaṭisaṃvedanābhogo natthi evaṃ santepi yasmā tassa nāmakāyena sampayuttaṃ sukhaṃ yaṃ vā taṃ nāmakāyasampayuttaṃ sukhaṃ taṃsamuṭṭhānenassa yasmā atipaṇītena rūpena rūpakāyo phuṭṭho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page168.

Yassa phuṭṭhattā jhānā vuṭṭhitopi sukhaṃ paṭisaṃvedeyya tasmā etamatthaṃ dassento sukhañca kāyena paṭisaṃvedesinti āha. Idāni yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti ettha yaṃjhānahetu yaṃjhānakāraṇā taṃtatiyajjhānasamaṅgipuggalaṃ buddhādayo ariyā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti pakāsenti pasaṃsantīti adhippāyo. Kinti. Upekkhako satimā sukhavihārīti. Taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja vihāsinti evamettha yojanā veditabbā. Kasmā pana taṃ te evaṃ pasaṃsantīti. Pasaṃsārahato. Ayaṃ hi yasmā atimadhurasukhe sukhapāramippattepi tatiyajjhāne upekkhako na tattha sukhābhisaṅgena ākaḍḍhiyati yathā ca pīti na uppajjati evaṃ upaṭṭhitassatitāya satimā yasmā ca ariyakantaṃ ariyajanasevitameva ca asaṅkiliṭṭhaṃ sukhaṃ nāmakāyena paṭisaṃvedeti tasmā pasaṃsāraho. Iti pasaṃsārahato naṃ ariyā te evaṃ pasaṃsārahahetubhūte guṇe pakāsentā upekkhako satimā sukhavihārīti evaṃ pasaṃsantīti veditabbaṃ. Tatiyanti gaṇanānupubbato tatiyaṃ. Idaṃ tatiyaṃ samāpajjatītipi tatiyaṃ. Jhānanti ettha yathā dutiyaṃ sampasādādīhi caturaṅgikaṃ evamidaṃ upekkhādīhi pañcaṅgikaṃ. Yathāha. Jhānanti upekkhā sati sampajaññaṃ sukhaṃ cittassa ekaggatāti. Pariyāyoyeva ceso. Upekkhāsatisampajaññāni pana ṭhapetvā nippariyāyena duvaṅgikamevetaṃ hoti. Yathāha. Katamaṃ tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti sukhaṃ cittassekaggatāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page169.

Sesaṃ vuttanayamevāti. Tatiyajjhānakathā niṭṭhitā. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānāti kāyikasukhassa ca kāyikadukkhassa ca pahānā. Pubbevāti tañca kho pubbeva na catutthajjhānakkhaṇe. Somanassadomanassānaṃ atthaṅgamāti cetasikasukhassa cetasikadukkhassa cāti imesampi dvinnaṃ pubbeva atthaṅgamā pahānā icceva vuttaṃ hoti. Kadā pana nesaṃ pahānaṃ hotīti. Catunnaṃ jhānānaṃ upacārakkhaṇe. Somanassaṃ hi catutthassa jhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyati. Dukkhadomanassasukhāni paṭhamadutiyatatiyānaṃ upacārakkhaṇesu. Evametesaṃ pahānakkamena avuttānaṃ indriyavibhaṅge pana indriyānaṃ uddesakkameneva idhāpi vuttānaṃ sukhadukkhasomanassadomanassānaṃ pahānaṃ veditabbaṃ. Yadi panetāni tassa tassa jhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyanti atha kasmā kattha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi .pe. Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati kattha cuppannaṃ domanassindriyaṃ sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā .pe. Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati etthuppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatīti 1- evaṃ jhānesveva nirodho vuttoti. Atisayanirodhattā. Atisayanirodho hi nesaṃ paṭhamajjhānādīsu @Footnote: 1. saṃ. mahāvāra. 19/283.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page170.

Nirodho. Nirodhoyeva pana upacārakkhaṇe nātisayanirodhoti. Tathā hi nānāvajjane paṭhamajjhānūpacāre niruddhassāpi dukkhindriyassa ḍaṃsamakasādisamphassena vā visamāsanūpatāpena vā siyā uppatti na tveva antoappanāyaṃ. Upacāre vā niruddhampetaṃ na suṭṭhu niruddhaṃ hoti paṭipakkhena avihatattā. Antoappanāyaṃ pana pītipharaṇena sabbo kāyo sukhokkanto hoti. Sukhokkantakāyassa ca suṭṭhu niruddhaṃ hoti dukkhindriyaṃ paṭipakkhena vihatattā. Nānāvajjaneeva ca dutiyajjhānūpacāre pahīnassa domanassindriyassa yasmā etaṃ vitakkavicārapaccayepi kāyakilamathe cittūpaghāte ca sati uppajjati vitakkavicārābhāve ca neva uppajjati yattha pana uppajjati tattha vitakkavicārabhāve appahīnāeva dutiyajjhānūpacāre vitakkavicārāti tatthassa siyā uppatti appahīnapaccayattā na tveva dutiyajjhāne pahīnapaccayattā. Tathā tatiyajjhānūpacāre pahīnassāpi sukhindriyassa pītisamuṭṭhānappaṇītarūpaphuṭṭhakāyassa siyā uppatti na tveva tatiyajjhāne. Tatiyajjhāne hi sukhassa paccayabhūtā pīti sabbaso niruddhāti. Tathā catutthajjhānūpacāre pahīnassāpi somanassindriyassa pītiāsannattā appanāpattāya upekkhāya abhāvena sammā anatikkantattā ca siyā uppatti na tveva catutthajhāne. Tasmā evañca etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatīti tattha tattha aparisesaggahaṇaṃ katanti. Etthāha athevaṃ tassa tassa jhānassūpacāre pahīnāpi etā vedanā idha kasmā samāharīti. Sukhaggahaṇatthaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page171.

Yā hi ayaṃ adukkhamasukhanti ettha adukkhamasukhā vedanā vuttā sā sukhumā atidūviññeyyā na sakkā sukhena gahetuṃ tasmā yathā nāma duṭṭhassa yathā vā tathā vā upasaṅkamitvā gahetuṃ asakkuṇeyyassa goṇassa gahaṇatthaṃ gopo ekasmiṃ vaje sabbā gāvo samāharati athekekaṃ nīharanto paṭipāṭiyā āgataṃ ayaṃ so gaṇhātha nanti tampi gāhayati evameva bhagavā sukhaggahaṇatthaṃ sabbā etā samāhari. Evaṃ hi samāhaṭā etā dassetvā yaṃ neva sukhaṃ na dukkhaṃ na somanassaṃ na domanassaṃ ayaṃ adukkhamasukhā vedanāti sakkā hoti esā gahayituṃ apica adukkhamasukhāya cetovimuttiyā paccayadassanatthañcāpi etā vuttāti veditabbā. Sukhappahānādayo hi tassā paccayā. Yathāha. Cattāro kho āvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā idhāvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā .pe. Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ime kho āvuso cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyāti 1-. Yathā vā aññattha pahīnāpi sakkāyadiṭṭhiādayo tatiyamaggassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ tattha pahīnāti vuttā evaṃ vaṇṇabhaṇanatthampetassa jhānassetā idha vuttāti veditabbā. Paccayaghātena vā ettha rāgadosānaṃ atidūrabhāvaṃ dassetumpetā vuttāti veditabbā. Etāsu hi sukhaṃ somanassassa paccayo somanassaṃ rāgassa dukkhaṃ domanassassa paccayo domanassaṃ dosassa @Footnote: 1. Ma. Ma. 12/553.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page172.

Sukhādighātena ca sapaccayā rāgadosā hatāti atidūre hontīti. Adukkhamasukhanti dukkhābhāvena adukkhaṃ sukhābhāvena asukhaṃ. Etenettha dukkhasukhapaṭipakkhabhūtaṃ tatiyavedanaṃ dīpeti. Na dukkhasukhābhāvamattaṃ. Tatiyavedanā nāma adukkhāsukhā upekkhātipi vuccati. Sā iṭṭhāniṭṭhaviparītānubhavanalakkhaṇā majjhattarasā avibhūtapaccupaṭṭhānā sukhanirodhapadaṭṭhānāti veditabbā. Upekkhāsatipārisuddhinti upekkhāya janitassatipārisuddhiṃ. Imasmiṃ hi jhāne suparisuddhā sati yā ca tassā satiyā pārisuddhi sā upekkhāya katā na aññena tasmā etaṃ upekkhāsatipārisuddhīti vuccati. Vibhaṅgepi vuttaṃ ayaṃ sati imāya upekkhāya vivaṭā hoti parisuddhā pariyodātā tena vuccati upekkhāsatipārisuddhīti 1-. Yāya ca upekkhāya ettha satiyā pārisuddhi hoti sā atthato tatramajjhattatāti veditabbā. Na kevalaṃ cettha tāya satiyeva parisuddhā apica kho sabbepi sampayuttadhammā. Satisīsena pana desanā vuttā. Tattha kiñcāpi ayaṃ upekkhā heṭṭhāpi tīsu jhānesu vijjati yathā pana divā suriyappabhābhibhavā somabhāvena ca attano upakārakattena vā sabhāgāya rattiyā alābhā divā vijjamānāpi candalekhā aparisuddhā hoti apariyodātā evamayampi tatramajjhattūpekkhācandalekhā vitakkādipaccanīkadhammatejābhibhavā sabhāgāya ca upekkhāvedanārattiyā alābhā vijjamānāpi paṭhamādijjhānabhede aparisuddhā hoti. Tassā ca @Footnote: 1. abhi. vi. 35/352.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page173.

Aparisuddhāya divā aparisuddhacandalekhāya pabhā viya sahajātāpi satiādayo aparisuddhāva honti. Tasmā tesu ekampi upekkhāsatipārisuddhīti na vuttaṃ. Idha pana vitakkādipaccanīkadhamma- tejābhibhavābhāvā sabhāgāya ca upekkhāvedanārattiyā paṭilābhā ayaṃ tatramajjhattūpekkhācandalekhā ativiya parisuddhā. Tassā parisuddhattā parisuddhacandalekhāpabhā viya sahajātāpi satiādayo parisuddhā honti pariyodātā. Tasmā idameva upekkhāsatipārisuddhīti vuttanti veditabbaṃ. Catutthanti gaṇanānupubbato catutthaṃ. Idaṃ catutthaṃ samāpajjatīti catutthaṃ. Jhānanti ettha yathā tatiyaṃ upekkhādīhi pañcaṅgikaṃ evamidaṃ upekkhādīhi tivaṅgikaṃ. Yathāha. Jhānanti upekkhā sati cittassekaggatāti. Pariyāyoeva ceso. Ṭhapetvā pana satiṃ upekkhāvedanameva gahetvā nippariyāyena duvaṅgikametaṃ hoti. Yathāha. Katamaṃ tasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti upekkhā cittassekaggatāti. Sesaṃ vuttanayamevāti. Catutthajjhānakathā niṭṭhitā. {12} Iti imāni cattāri jhānāni kesañci cittekaggatatthāni honti kesañci vipassanāpādakāni kesañci abhiññāpādakāni kesañci nirodhapādakāni kesañci bhavokkamanatthāni. Tattha khīṇāsavānaṃ cittekaggatatthāni honti. Te hi samāpajjitvā ekaggacittā sukhaṃ divasaṃ viharissāmāti icceva kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo nibbattenti. Sekkhaputhujjanānaṃ samāpattito vuṭṭhāya samāhitena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page174.

Cittena vipassissāmāti nibbattentānaṃ vipassanāpādakāni honti. Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya ekopi hutvā bahudhā hotīti 1- vuttanayā abhiññāyo paṭṭhentā nibbattenti tesaṃ abhiññāpādakāni honti. Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā sattāhaṃ acittakā hutvā diṭṭheva dhamme nirodhaṃ nibbānaṃ patvā sukhaṃ viharissāmāti nibbāttenti tesaṃ nirodhapādakāni honti. Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā aparihīnajjhānā hutvā brahmaloke uppajjissāmāti nibbattenti tesaṃ bhavokkamanatthāni honti. Bhagavatā panidaṃ catutthajjhānaṃ bodhirukkhamūle nibbattitaṃ taṃ tassa vipassanāpādakañceva ahosi abhiññāpādakañca nirodhapādakañca sabbakiccasādhakañca sabbalokiyalokuttaraguṇadāyakanti veditabbaṃ. Yesañca guṇānaṃ dāyakaṃ ahosi tesaṃ ekadesaṃ dassento evaṃ samāhite cittetiādimāha. Tattha soti so ahaṃ. Evanti catutthajjhānakkamanidassanametaṃ. Iminā kamena catutthajjhānaṃ paṭilabhitvāti vuttaṃ hoti. Samāhiteti iminā catutthajjhānasamādhinā samāhite. Parisuddhetiādīsu pana upekkhāsatipārisuddhibhāvena parisuddhe. Parisuddhattāyeva pariyodāte pabhassareti vuttaṃ hoti. Sukhādīnaṃ paccayānaṃ ghātena vihatarāgādiaṅgaṇattā anaṅgaṇe. Anaṅgaṇattāyeva vigatūpakkilese. @Footnote: 1. aṅ. tika. 20/217.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page175.

Aṅgaṇena hi cittaṃ upakkilissati. Subhāvitattā mudubhūte vasībhāvappatteti vuttaṃ hoti. Vase vattamānaṃ hi cittaṃ mudūti vuccati. Muduttāeva ca kammaniye kammakkhame kammayoggeti vuttaṃ hoti. Mudu hi cittaṃ kammaniyaṃ hoti sunidhantamiva suvaṇṇaṃ. Tadubhayampi ca subhāvitattāeva. Yathāha. Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ mudu ca hoti kammaniyañca yathayidaṃ bhikkhave cittanti 1-. Etesu parisuddhabhāvādīsu ṭhitattā ṭhite ṭhitattāyeva āneñjappatte acale niriñjaneti vuttaṃ hoti. Mudukammaññabhāvena vā attano vase ṭhitattā ṭhite. Saddhādīhi pariggahitattā āneñjappatte. Saddhāpariggahitaṃ hi cittaṃ asaddhiyena na iñjati viriyapariggahitaṃ kosajjena na iñjati satipariggahitaṃ pamādena na iñjati samādhipariggahitaṃ uddhaccena na iñjati paññāpariggahitaṃ avijjāya na iñjati obhāsagataṃ kilesandhakārena na iñjati imehi chahi dhammehi pariggahitaṃ āneñjappattaṃ hoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ abhinīhārakkhamaṃ hoti abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya. Aparopi nayo. Catutthajjhānasamādhinā samāhite nīvaraṇadūrībhāvena parisuddhe vitakkādisamatikkamena pariyodāte jhānapaṭilābhapaccayānaṃ 2- pāpakānaṃ icchāvacarānaṃ abhāvena anaṅgaṇe icchāya avacarānaṃ icchāvasena otiṇṇānaṃ pavattānaṃ nānappakārānaṃ kāmarāgapaccayānanti attho. Abhijjhādīnaṃ @Footnote: 1. aṅ. eka. 20/11. 2. visuddhimagga. 2/203. peḌna jhānapaṭilābhapaccanīkānaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page176.

Cittūpakkilesānaṃ vigamena vigatūpakkilese. Ubhayampi cetaṃ anaṅgaṇavatthusuttānusārena veditabbaṃ. Vasippattiyā mudubhūte iddhipādabhāvūpagamanena kammaniye bhāvanāpāripūriyā paṇītabhāvūpagamanena ṭhite āneñjappatte yathā āneñjappattaṃ hoti evaṃ ṭhiteti attho. Evampi aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ abhinīhārakkhamaṃ hoti abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya pādakaṃ padaṭṭhānabhūtanti. Pubbenivāsānussatiññāṇāyāti evaṃ abhiññāpādake jāte etasmiṃ citte pubbenivāsānussatimhi yaṃ ñāṇaṃ tadatthāya. Tattha pubbenivāsoti pubbe atītajātīsu nivuṭṭhakkhandhā. Nivuṭṭhāti ajjhāvuṭṭhā anubhūtā attano santāne uppajjitvā niruddhā. Nivuṭṭhadhammā vā. Nivuṭṭhāti gocaranivāsena nivuṭṭhā attano viññāṇena viññātā paricchinnā paraviññāṇaviññātāpi vā chinnavaṭṭumakānussaraṇādīsu. Pubbenivāsānussatīti yāya satiyā pubbenivāsaṃ anussati pubbenivāsānussati. Ñāṇanti tāya satiyā sampayuttaṃ ñāṇaṃ. Evamimassa pubbenivāsānussatiññāṇassa atthāya pubbenivāsānussatiññāṇāya etassa ñāṇassa adhigamāya pattiyāti vuttaṃ hoti. Abhininnāmesinti abhinīhariṃ. Soti so ahaṃ. Anekavihitanti anekavidhaṃ anekehi vā pakārehi pavattitaṃ saṃvaṇṇitanti attho. Pubbenivāsanti samanantarātītaṃ bhavaṃ ādiṃ katvā tattha tattha nivuṭṭhasantānaṃ. Anussarāmīti ekaṃpi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyoti evaṃ jātipaṭipāṭiṃ anugantvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page177.

Anugantvā sarāmi anueva 1- vā sarāmi citte abhininnāmitamatteeva sarāmīti dasseti. Pūritapāramīnaṃ hi mahāpurisānaṃ parikammakaraṇaṃ natthi tena te cittaṃ abhininnāmitvāva saranti. Ādikammikakulaputtā pana parikammaṃ katvā saranti. Tasmā tesaṃ vasena parikammaṃ vattabbaṃ siyā. Taṃ pana vuccamānaṃ atibhāriyaṃ vinayanidānaṃ karoti. Tasmā taṃ na vadāma. Atthikehi pana visuddhimagge vuttanayena gahetabbaṃ. Idha pana pālimeva vaṇṇayissāma. Seyyathīdanti āraddhappakāradassanatthe nipāto. Teneva yvāyaṃ pubbenivāso āraddho tassa pakārappabhedaṃ dassento ekampi jātintiādimāha. Tattha ekampi jātinti ekampi paṭisandhimūlaṃ cutipariyosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ khandhasantānaṃ. Esa nayo dvepi jātiyotiādīsu. Anekepi saṃvaṭṭakappetiādīsu pana parihāyamāno kappo saṃvaṭṭakappo vaḍḍhamāno vivaṭṭakappoti veditabbo. Tattha saṃvaṭṭena saṃvaṭṭaṭṭhāyikappo gahito hoti taṃmūlakattā. Vivaṭṭena ca vivaṭṭaṭṭhāyī. Evaṃ hi sati yāni tāni cattārīmāni bhikkhave kappassa asaṅkheyyāni katamāni cattāri saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyīti 2- vuttāni tāni sabbāni pariggahitāni honti. Tattha tayo saṃvaṭṭā tejosaṃvaṭṭo āposaṃvaṭṭo vāyosaṃvaṭṭoti. Tisso saṃvaṭṭasīmāyo ābhassarā subhakiṇhā vehapphalāti. Yadā kappo tejena saṃvaṭṭati ābhassarato heṭṭhā agginā dayhati. Yadā @Footnote: 1. anudevātipi dissati . 2. aṅ. catukka. 21/190.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page178.

Udakena saṃvaṭṭati subhakiṇhato heṭṭhā udakena viliyati. Yadā vātena saṃvaṭṭati vehapphalato heṭṭhā vātena viddhaṃsiyati. Vitthārato pana sadāpi ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassati. Buddhakkhettannāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ āṇakkhettaṃ visayakkhettañca. Tattha jātikkhettaṃ dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti yaṃ tathāgatassa paṭisandhiādīsu kampati. Āṇakkhettaṃ koṭisatasahassacakkavāḷapariyantaṃ yattha ratanaparittaṃ mettaparittaṃ khandhaparittaṃ dhajaggaparittaṃ āṭānāṭiyaparittaṃ moraparittanti imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo pavattati. Visayakkhettaṃ anantamaparimāṇaṃ yaṃ yāvatā vā pana ākaṅkheyyāti vuttaṃ yattha yaṃ yaṃ ākaṅkhati taṃ taṃ anussarati. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇakkhettaṃ vinassati. Tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti. Vinassantañca ekatova vinassati. Saṇṭhahantampi ekato saṇṭhahati. Tassa vināso ca saṇṭhahanañca visuddhimagge vuttaṃ. Atthikehi tato gahetabbaṃ. Ye pana te saṃvaṭṭavivaṭṭā vuttā etesu bhagavā bodhimaṇḍe sammāsambodhiṃ abhisambujjhanatthāya nisinno anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe sari. Kathaṃ. Amutrāsintiādinā nayena. Tattha amutrāsinti ahaṃ amumhi saṃvaṭṭakappe ahaṃ amumhi bhave vā yoniyā vā gatiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā ahosiṃ. Evannāmoti vessantaro vā jotipālo vā. Evaṃgottoti bhagavo vā gotamo vā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page179.

Evaṃvaṇṇoti odāto vā sāmo vā. Evamāhāroti sālimaṃsodanāhāro vā pavattaphalabhojano vā. Evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedīti anekappakārena kāyikacetasikānaṃ sāmisanirāmisādippabhedānaṃ vā sukhadukkhānaṃ paṭisaṃvedī. Evamāyupariyantoti evaṃvassasataparimāṇāyupariyanto caturāsītikappasahassaparimāṇāyupariyanto vā. So tato cuto amutra udapādinti so ahaṃ tato bhavato yonito gatito viññāṇaṭṭhitito sattāvāsato sattanikāyato vā cuto puna amukasmiṃ nāma bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sattanikāye vā udapādiṃ. Tatrāpāsinti atha tatrāpi bhave vā yoniyā vā gatiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā puna ahosiṃ. Evaṃnāmotiādi vuttanayameva. Athavā yasmā amutrāsinti idaṃ anupubbena ārohantassa yāvadicchakaanussaraṇaṃ so tato cutoti paṭinivattantassa paccavekkhaṇaṃ tasmā idhūpapannoti imissā idhūpapattiyā anantaraṃ amutra udapādinti tusitabhavanaṃ sandhāyāhāti veditabbo. Tatrāpāsiṃ evannāmoti tatrāpi tusitabhavane setuketu nāma devaputto ahosiṃ. Evaṃgottoti tāhi devatāhi saddhiṃ ekagotto. Evaṃvaṇṇoti suvaṇṇavaṇṇo. Evamāhāroti dibbasudhāhāro. Evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedīti evaṃ dibbasukhaṃ paṭisaṃvedī. Dukkhaṃ pana saṅkhāradukkhamattameva. Evamāyupariyantoti evaṃ sattapaññāsavassakoṭisaṭṭhivassasatasahassāyupariyanto. So tato cutoti so ahaṃ tato tusitabhavanato cuto. Idhūpapannoti idha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page180.

Mahāmāyāya deviyā kucchismiṃ nibbatto. Itīti evaṃ. Sākāraṃ sauddesanti nāmagottavasena sauddesaṃ vaṇṇādivasena sākāraṃ. Nāmagottena hi satto naro tisso 1- gotamoti uddisiyati. Vaṇṇādīhi odāto sāmoti nānattato paññāyati. Tasmā nāmagottaṃ uddeso itare ākārā. Kiṃ pana buddhāyeva pubbenivāsaṃ sarantīti. Vuccate. Na buddhāyeva paccekabuddhasāvakatitthiyāpi no ca kho visesena. Titthiyā hi cattāḷīsaṃyeva kappe saranti na tato paraṃ. Kasmā. Dubbalappaññattā. Tesaṃ hi nāmarūpaparicchedavirahitā dubbalā paññā hoti. Sāvakesu pana asītimahāsāvakā kappasatasahassaṃ saranti. Dve aggasāvakā ekamasaṅkheyyaṃ kappasatasahassañca. Paccekabuddhā dve asaṅkheyyāni kappasatasahassañca. Ettako hi tesaṃ abhinīhāro. Buddhānaṃ pana paricchedo natthi yāva icchanti tāva saranti. Titthiyā ca khandhapaṭipāṭimeva saranti paṭipāṭiṃ muñcitvā cutipaṭisandhivasena sarituṃ na sakkonti. Tesaṃ hi andhānaṃ viya icchitappadesokkamanaṃ natthi. Sāvakā ubhayathāpi saranti. Tathā paccekabuddhā. Buddhā pana khandhapaṭipāṭiyāpi cutipaṭisandhivasenapi sīhokkantavasenapi anekāsu kappakoṭīsu heṭṭhā vā upari vā yaṃ yaṃ ṭhānaṃ ākaṅkhanti taṃ taṃ sabbaṃ sarantiyeva. Ayaṃ kho me brāhmaṇātiādīsu. Meti mayā. Vijjāti viditakaraṇatthena vijjā. Kiṃ viditaṃ karoti. Pubbenivāsaṃ. @Footnote: 1. ito paraṃ katthaci dattotipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page181.

Avijjāti tasseva pubbenivāsassa aviditakaraṇatthena tappaṭicchādakamoho vuccati. Tamoti sveva moho paṭicchādakatthena tamoti vuccati. Ālokoti sāyeva vijjā obhāsakaraṇatthena ālokoti vuccati. Ettha ca vijjā adhigatāti ayaṃ attho. Sesaṃ pasaṃsāvacanaṃ. Yojanā panettha ayaṃ kho me vijjā adhigatā tassa me adhigatavijjassa avijjā vihatā vinaṭṭhāti attho. Kasmā. Yasmā vijjā uppannā. Esa nayo itarasmiṃpi padadvaye. Yathātanti ettha yathāti opamme. Tanti nipāto. Satiyā avippavāsena appamattassa viriyātāpena ātāpino kāye ca jīvite ca anapekkhatāya pahitattassa pesitacittassāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti. Yathā appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avijjā vihaññeyya vijjā uppajjeyya tamo vihaññeyya āloko uppajjeyya evameva mama avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno etassa me padhānānuyogassa anurūpameva phalaṃ laddhanti. Ayaṃ kho me brāhmaṇa paṭhamā abhinibbidā 1- ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhāti ayaṃ kho mama brāhmaṇa pubbenivāsānussatiññāṇamukhatuṇḍakena pubbenivuṭṭhakkhandhapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvā paṭhamā abhinibbidā paṭhamā nikkhanti paṭhamā ariyā jāti ahosi kukkuṭacchāpakasseva mukhatuṇḍakena vā pādanakhasikhāya vā aṇḍakosampadāletvā tamhā aṇḍakosamhā abhinibbidā nikkhanti kukkuṭanikāye pacchājātīti 2-. Pubbenivāsakathā niṭṭhitā. @Footnote: 1. pāliyampana abhinibbidhāti dissati. katthaci abhinibbhidātipi dissati. @2. paccājātīti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page182.

{13} So evaṃ .pe. Cutūpapātaññāṇāyāti cutiyā ca upapāte ca ñāṇāya. Yena ñāṇena sattānaṃ cuti ca upapāto ca ñāyati tadatthanti vuttaṃ hoti. Cittaṃ abhininnāmesinti parikammacittaṃ nīhariṃ. So dibbena .pe. Passāmīti ettha pana pūritapāramīnaṃ mahāsattānaṃ parikammakaraṇaṃ natthi te hi citte abhininnāmitamatte eva dibbena cakkhunā .pe. Satte passanti. Ādikammikakulaputtā parikammaṃ katvā. Tasmā tesaṃ vasena parikammaṃ vattabbaṃ siyā. Taṃ pana vuccamānaṃ atibhāriyaṃ vinayanidānaṃ karoti tasmā taṃ na vadāma. Atthikehi pana visuddhimagge vuttanayena gahetabbaṃ. Idha pana pālimeva vaṇṇayissāma. Soti so ahaṃ. Dibbenātiādīsu dibbasadisattā dibbaṃ. Devatānaṃ hi sucaritakammanibbattaṃ pittasemharudhirādīhi apalibuddhaṃ upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti. Idañcāpi viriyabhāvanābalanibbattaṃ ñāṇacakkhu taṃsadisamevāti dibbasadisattā dibbaṃ. Dibbavihāravasena paṭiladdhattā attanā ca dibbavihārasannissitattāpi dibbaṃ. Ālokapariggahena mahājutikattāpi dibbaṃ. Tirokuḍḍādigatarūpadassanena mahāgatikattāpi dibbaṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ. Dassanaṭṭhena cakkhu cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu. Cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhaṃ. Yo hi cutimattameva passati na upapātaṃ so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo upapātamattameva passati na cutiṃ so navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page183.

Gaṇhāti. Yo pana tadubhayaṃ passati so yasmā duvidhampi taṃ diṭṭhigataṃ ativattati tasmāssa taṃ dassanaṃ diṭṭhivisuddhihetu hoti. Tadubhayañca bhagavā addasa. Tenetaṃ vuttaṃ cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhanti. Ekādasaupakkilesavirahato vā visuddhaṃ. Bhagavato hi ekādasaupakkilesavirahitaṃ dibbacakkhu. Yathāha. So kho ahaṃ anuruddhā vicikicchā cittassa upakkilesoti iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ amanasikāro cittassa thīnamiddhaṃ cittassa chambhitattaṃ cittassa ubbillaṃ cittassa duṭṭhullaṃ cittassa accāraddhaviriyaṃ cittassa atilīnaviriyaṃ cittassa abhijappā cittassa nānattasaññā cittassa atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ so kho ahaṃ anuruddhā appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsaṃ hi kho sañjānāmi na ca rūpāni passāmi rūpāni hi kho passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmīti 1- evamādiṃ. Tadevaṃ ekādasaupakkilesavirahato visuddhaṃ. Manussūpacāraṃ atikkamitvā rūpadassanena atikkantamānusakaṃ. Mānusakaṃ vā maṃsacakkhuṃ atikkantattā atikkantamānusakanti veditabbaṃ. Tena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena. Satte passāmīti manusso maṃsacakkhunā viya satte passāmi dakkhāmi olokemi. Cavamāne upapajjamāneti ettha cutikkhaṇe upapattikkhaṇe vā dibbacakkhunā daṭṭhuṃ na sakkā ye pana āsannacutikā idāni cavissantīti te cavamānā ye ca gahitapaṭisandhikā sampatinibbattā @Footnote: 1. Ma. upari. 14/306.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page184.

Vā te upapajjamānāti adhippetā. Te evarūpe cavamāne upapajjamāne ca passāmīti dasseti. Hīneti mohanissandayuttattā hīnānaṃ jātikulabhogādīnaṃ vasena hīḷite oñāte avaññāte. Paṇīteti amohanissandayuttattā tabbiparīte. Suvaṇṇeti adosanissandayuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. Dubbaṇṇeti dosanissandayuttattā aniṭṭhaakantaamanāpavaṇṇayutte. Abhirūpavirūpetipi attho. Sugateti sugatigate. Alobhanissandayuttattā vā aḍḍhe mahaddhane. Duggateti duggatigate. Lobhanissandayuttattā vā dalidde appannapāne. Yathākammūpageti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ tena tena upagate. Tattha purimehi cavamānetiādīhi dibbacakkhukiccaṃ vuttaṃ. Iminā pana padena yathākammūpagaññāṇakiccaṃ. Tassa ca ñāṇassa ayamuppattikkamo. Heṭṭhā nirayābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nerayikasatte passati mahantaṃ dukkhamanubhavamāne. Taṃ dassanaṃ dibbacakkhukiccameva. So evaṃ manasikaroti kinnukho kammaṃ katvā ime sattā evaṃ dukkhamanubhavantīti. Athassa idannāma katvāti taṃkammārammaṇaṃ ñāṇaṃ uppajjati. Tathā upari devalokābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nandanavanamissakavanapārusakavanādīsu satte passati mahāsampattiṃ anubhavamāne. Tampi dassanaṃ dibbacakkhukiccameva. So evaṃ manasikaroti kinnukho kammaṃ katvā ime sattā evaṃ sampattimanubhavantīti. Athassa idannāma katvāti taṃ kammārammaṇaṃ ñāṇaṃ uppajjati. Idaṃ yathākammūpagaññāṇaṃ nāma. Imassapi visuṃ parikammannāma natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page185.

Yathāpimassa evaṃ anāgataṃsaññāṇassāpi. Dibbacakkhupādakāneva hi imāni dibbacakkhunā saheva ijjhanti. Kāyaduccaritenātiādīsu duṭṭhu caritaṃ duṭṭhaṃ vā caritaṃ kilesapūtikattāti duccaritaṃ. Kāyena duccaritaṃ kāyato vā uppannaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Evaṃ vacīmanoduccaritānipi daṭṭhabbāni. Samannāgatāti samaṅgibhūtā. Ariyānaṃ upavādakāti buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ antamaso gihisotāpannānampi anatthakāmā hutvā antimavatthunā vā guṇapariddhaṃsanena vā upavādakā akkosakā garahakāti vuttaṃ hoti. Tattha natthi imesaṃ samaṇadhammo assamaṇā eteti vadanto antimavatthunā upavadati natthi imesaṃ jhānaṃ vā vimokkhaṃ vā maggo vā phalaṃ vāti vadanto guṇapariddhaṃsanena upavadatīti veditabbo. So ca jānaṃ vā upavadeyya ajānaṃ vā ubhayathāpi ariyūpavādova hoti. Bhāriyaṃ kammaṃ saggāvaraṇaṃ maggāvaraṇañca. Tassa ca āvibhāvatthaṃ idaṃ vatthumudāharanti. Aññatarasmiṃ kira gāme eko thero ca daharabhikkhu ca piṇḍāya caranti. Te paṭhamaghareyeva uḷuṅkamattaṃ uṇhayāguṃ labhiṃsu. Therassa ca kucchivāto atthi. So cintesi ayaṃ yāgu mayhaṃ sappāyā yāva na sītalā hoti tāva naṃ pivāmīti. So manussehi ummāratthāya āhaṭe dārukhaṇḍe nisīditvā taṃ pivi. Itaro taṃ jigucchi aticchāto vatāyaṃ mahallako amhākaṃ lajjitabbataṃ akāsīti. Thero gāme caritvā vihāraṃ gantvā daharabhikkhuṃ āha atthi te āvuso imasmiṃ sāsane

--------------------------------------------------------------------------------------------- page186.

Patiṭṭhāti. Āma bhante sotāpanno ahanti. Tenahāvuso uparimaggatthāya vāyāmaṃ mā akāsi khīṇāsavo tayā upavaditoti. So taṃ khamāpesi. Tenassa taṃ pākatikaṃ ahosi. Tasmā yo aññopi ariyaṃ upavadati tena gantvā sace attanā vuḍḍhataro hoti ahaṃ āyasmantaṃ idañcīdañca avacaṃ taṃ me khamāhīti khamāpetabbo. Sace navakataro hoti vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ahaṃ bhante tumhe idañcīdañca avacaṃ taṃ me khamathāti khamāpetabbo. Sace so nakkhamati disāpakkanto vā hoti ye tasmiṃ vihāre bhikkhū vasanti tesaṃ santikaṃ gantvā sace attanā vuḍḍhataro hoti ṭhitakeneva sace navakataro ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā khamāpetabbaṃ. Ahaṃ bhante asukannāma āyasmantaṃ idañcīdañca avacaṃ khamatu me so āyasmāti evaṃ vadantena khamāpetabbaṃ. Sace so parinibbuto hoti parinibbutamañcaṭṭhānaṃ gantvā yāva sīvathikaṃ gantvāpi khamāpetabbaṃ. Evaṃ kate saggāvaraṇañca maggāvaraṇañca na hoti pākatikameva hoti. Micchādiṭṭhikāti viparītadassanā. Micchādiṭṭhikammasamādānāti micchādiṭṭhivasena samādinnanānāvidhakammā ye ca micchādiṭṭhimūlakesu kāyakammādīsu aññepi samādapenti. Tattha ca vacīduccaritaggahaṇeneva ariyūpavāde manoduccaritaggahaṇeneva ca micchādiṭṭhiyā saṅgahitāyapi imesaṃ dvinnaṃ punavacanaṃ mahāsāvajjabhāvadassanatthanti veditabbaṃ. Mahāsāvajjo hi ariyūpavādo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page187.

Anantariyasadiso. Yathāha. Seyyathāpi sārīputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya evaṃ sampadamidaṃ sārīputta vadāmi taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ apaṭinissajjitvā yathābhaṭaṃ nikkhitto evaṃ nirayeti. Micchādiṭṭhito ca mahāsāvajjatarannāma aññaṃ natthi. Yathāha. Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi evaṃ mahāsāvajjataraṃ yathayidaṃ micchādiṭṭhi micchādiṭṭhiparamāni bhikkhave vajjānīti 1-. Kāyassa bhedāti upādinnakkhandhapariccāgā. Parammaraṇāti tadanantaraṃ abhinibbattakkhandhaggahaṇā. Athavā kāyassa bhedāti jīvitindriyassūpacchedā. Parammaraṇāti cuticittato uddhaṃ. Apāyantievamādi sabbaṃ nirayavevacanaṃ. Nirayo hi saggamokkhahetubhūtā puññasammatā ayā apetattā sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati. Dosabahulatāya vā duṭṭhena kammunā nibbattā gatīti duggati. Vivasā nipatanti tattha dukkaṭakārinoti vinipāto. Vinassantā vā ettha nipatanti sambhajjamānaṅgapaccaṅgāti 2- vinipāto. Natthi ettha assādasaññito āyoti nirayo. Athavā apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ dīpeti. Tiracchānayoni hi apāyo sugatito apetattā na duggati mahesakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ sambhavato. Duggatiggahaṇena pittivisayaṃ dīpeti. So hi apāyo ceva duggati ca sugatito @Footnote: 1. aṅ. tika. 20/44. 2. sambhijjamānaṅga...itipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page188.

Apetattā dukkhassa ca gatibhūtattā na tu vinipāto asurasadisaṃ avinipātitattā. Petamahaddhikānaṃ hi vimānānipi nibbattanti. Vinipātaggahaṇena asurakāyaṃ dīpeti. So hi yathāvuttenatthena apāyo ceva duggati ca sabbasamussayehi ca vinipātitattā vinipātoti vuccati. Nirayaggahaṇena avīciādimanekappakāraṃ nirayameva dīpeti. Upapannāti upagatā tattha abhinibbattāti adhippāyo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo. Ayaṃ pana viseso. Ettha sugatiggahaṇena manussagatiṃpi 1- saṅgayhati. Saggaggahaṇena devagatiyeva. Tattha sundarā gatīti sugati. Rūpādīhi visayehi suṭṭhu aggoti saggo. So sabbopi lujjanappalujjanaṭṭhena lokoti ayaṃ vacanattho. Vijjāti dibbacakkhuññāṇavijjā. Avijjāti sattānaṃ cutipaṭisandhipaṭicchādikā avijjā. Sesaṃ vuttanayamevāti. Dibbacakkhukathā niṭṭhitā. Ayameva hettha viseso. Yathā pubbenivāsakathāyaṃ pubbenivāsānussatiññāṇamukhatuṇḍakena pubbenivuṭṭhakkhandhapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvāti vuttaṃ evamidha cutūpapātaññāṇamukhatuṇḍakena cutūpapātapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvāti vattabbaṃ. {14} So evaṃ samāhite citteti idha vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ. Āsavānaṃ khayaññāṇāyāti arahattamaggaññāṇatthāya. Arahattamaggo hi āsavavināsanato āsavānaṃ khayoti @Footnote: 1. manussagatipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page189.

Vuccati. Tatra cetaṃ ñāṇaṃ tattha pariyāpannattāti. Cittaṃ abhininnāmesinti vipassanācittaṃ abhinīhariṃ. So idaṃ dukkhantievamādīsu ettakaṃ dukkhaṃ na ito bhiyyo dukkhanti sabbampi dukkhasaccaṃ sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ jāniṃ paṭivijjhiṃ tassa ca dukkhassa nibbattikaṃ taṇhaṃ ayaṃ dukkhasamudayoti tadubhayampiyaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhati taṃ tesaṃ appavattiṃ nibbānaṃ ayaṃ dukkhanirodhoti tassa ca sampāpakaṃ ariyamaggaṃ ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ jāniṃ paṭivijjhinti evamattho veditabbo. Evaṃ sarūpato saccāni dassetvā idāni kilesavasena pariyāyato dassento ime āsavātiādimāha. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passatoti tassa mayhaṃ evaṃ jānantassa evaṃ passantassa. Saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathesi. Kāmāsavāti kāmāsavato. Vimuccitthāti iminā phalakkhaṇaṃ dasseti. Maggakkhaṇe hi cittaṃ vimuccati phalakkhaṇe vimuttaṃ hoti. Vimuttasmiṃ vimuttamiti 1- ñāṇanti iminā paccavekkhaṇaññāṇaṃ dasseti. Khīṇā jātītiādīhi tassa bhūmiṃ. Tena hi ñāṇena bhagavā paccavekkhanto khīṇā jātītiādīni abbhaññāsi. Katamā pana bhagavato jāti khīṇā kathañca naṃ abbhaññāsīti. Vuccate. Na tāvassa atītā jāti khīṇā pubbeva khīṇattā na anāgatā anāgate vāyāmābhāvato na paccuppannā vijjamānattā. @Footnote: 1. porāṇapotthakesu vimuttamhīti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page190.

Yā pana maggassa abhāvitattā uppajjeyya ekacatuppañcavokārabhavesu ekacatuppañcakkhandhappabhedā jāti sā maggassa bhāvitattā anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ apaṭisandhikaṃ hotīti jānanto abbhaññāsi. Vusitanti vuṭṭhaṃ parivuṭṭhaṃ kataṃ caritaṃ niṭṭhitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Khīṇāsavo vuṭṭhavāso. Tasmā bhagavā attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto vusitaṃ brahmacariyanti abbhaññāsi. Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti. Khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā bhagavā attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto kataṃ karaṇīyanti abbhaññāsi. Nāparaṃ itthattāyāti idāni puna itthabhāvāya evaṃ soḷasakiccabhāvāya kilesakkhayāya vā maggabhāvanākiccaṃ me natthīti abbhaññāsi. Idāni evaṃ paccavekkhaṇaññāṇapariggahitaṃ taṃ āsavānaṃ khayaññāṇādhigamaṃ brāhmaṇassa dassento ayaṃ kho me brāhmaṇātiādimāha. Tattha vijjāti arahattamaggaññāṇavijjā. Avijjāti catussaccapaṭicchādikā avijjā. Sesaṃ vuttanayameva 1-. @Footnote: 1. dibbacakkhukathaṃ upādāya ito paraṃ āsavakkhayakathā niṭṭhitāti vacanena bhavitabbaṃ. @tañcakho na katthaci dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page191.

Ayaṃ pana viseso. Ayaṃ kho me brāhmaṇa tatiyā abhinibbidā ahosīti ettha ayaṃ kho mama brāhmaṇa āsavānaṃ khayaññāṇamukhatuṇḍakena catussaccapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosaṃ padāletvā tatiyā abhinibbidā tatiyā nikkhanti tatiyā ariyā jāti ahosi kukkuṭacchāpakasseva mukhatuṇḍakena vā pādanakhasikhāya vā aṇḍakosaṃ padāletvā tamhā aṇḍakosamhā abhinibbidā nikkhanti kukkuṭanikāye pacchājātīti. 1- Ettāvatā kiṃ dassesīti. So hi brāhmaṇa kukkuṭacchāpako aṇḍakosampadāletvā tato nikkhamanto sakideva jāyati ahaṃ pana pubbenivuṭṭhakkhandhapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosaṃ bhinditvā paṭhamantāva pubbenivāsānussatiññāṇavijjāya jāto tato sattānaṃ cutipaṭisandhipaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvā dutiyaṃ dibbacakkhuññāṇavijjāya jāto puna catussaccapaṭicchādakaṃ avijjaṇḍakosampadāletvā tatiyaṃ āsavānaṃ khayaññāṇavijjāya jāto evaṃ tīhi vijjāhi tikkhattuṃ jātomhi sā ca me jāti arayā sundarā parisuddhāti idaṃ dassesi. Evaṃ dassento ca pubbenivāsaññāṇena atītaṃsaññāṇaṃ dibbacakkhunā paccuppannānāgataṃsaññāṇaṃ āsavakkhayena sakalalokiyalokuttaraguṇanti evaṃ tīhi vijjāhi sabbepi sabbaññuguṇe pakāsetvā attano ariyāya jātiyā jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ brāhmaṇassa dassesi. {15} Evaṃ vutte verañjo brāhmaṇoti evaṃ bhagavatā lokānukampakena brāhmaṇaṃ anukampamānena vinigūhitabbepi attano ariyāya jātiyā jeṭṭhaseṭṭhabhāve vijjāttayappakāsitāya dhammadesanāya vutte @Footnote: 1. paccājātīti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page192.

Pītivipphāraparipuṇṇagattacitto verañjo brāhmaṇo taṃ bhagavato ariyāya jātiyā jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ viditvā īdisaṃ nāmāhaṃ sabbalokaseṭṭhaṃ sabbaguṇasamannāgataṃ sabbaññuṃ aññesaṃ abhivādanādikammaṃ na karotīti avacaṃ dhiratthu vata re aññāṇanti attānaṃ garahitvā ayaṃ dāni loke ariyāya jātiyā purejātaṭṭhena jeṭṭho sabbaguṇehi apaṭisamaṭṭhena seṭṭhoti niṭṭhaṃ gantvā bhagavantaṃ etadavoca jeṭṭho bhavaṃ gotamo seṭṭho bhavaṃ gotamoti. Evañca vatvā puna taṃ bhagavato dhammadesanaṃ abbhanumodamāno abhikkantaṃ bho gotamātiādimāha. Tatthāyaṃ abhikkantasaddo khayasundaraabhirūpaabbhanumodanesu dissati. Abhikkantā bhante ratti nikkhanto paṭhamo yāmo ciraṃ nisinno bhikkhusaṅghotiādīsu hi khaye dissati. Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cātiādīsu sundare. Ko me vandati pādāni iddhiyā yasasā jalaṃ abhikkantena vaṇṇena sabbā obhāsayaṃ disāti- ādīsu abhirūpe. Abhikkantaṃ bhantetiādīsu abbhanumodane. Idhāpi abbhanumodaneyeva. Yasmā ca abbhanumodane tasmā sādhu sādhu bho gotamāti vuttaṃ hotīti veditabbaṃ. Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ turite kotuhalacchare hāse soke pasāde ca kare āmeḍitaṃ 1- budhoti iminā ca lakkhaṇena idha pasādavasena pasaṃsāvasena cāyaṃ dvikkhattuṃ @Footnote: 1. āmeṇḍitantipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page193.

Vuttoti veditabbo. Athavā abhikkantanti atikantaṃ atiiṭṭhaṃ atimanāpaṃ atisundaranti vuttaṃ hoti. Tattha ekena abhikkantasaddena desanaṃ thometi ekena attano pasādaṃ. Ayaṃ hi ettha adhippāyo abhikkantaṃ bho gotama yadidaṃ bhoto gotamassa dhammadesanā abhikkantaṃ yadidaṃ bhoto gotamassa dhammadesanaṃ āgamma mama pasādoti. Bhagavatoyeva pāvacanaṃ dve dve atthe sandhāya thometi. Bhoto gotamassa vacanaṃ abhikkantaṃ dosanāsanato abhikkantaṃ guṇādhigamanato tathā saddhājananato paññājananato sātthato sabyañjanato uttānapadato gambhīratthato kaṇṇasukhato hadayaṅgamato anattukkaṃsanato aparavambhanato karuṇāsītalato paññāvadātato āpātharammaṇīyato vimaddakkhamato suyyamānasukhato vīmaṃsiyamānahitatotievamādīhi yojetabbaṃ. Tato parampi catūhi upamāhi desanaṃyeva thometi. Tattha nikujjitanti adhomukhaṭṭhapitaṃ heṭṭhāmukhajātaṃ vā. Ukkujjeyyāti uparimukhaṃ kareyya. Paṭicchannanti tiṇapaṇṇādicchāditaṃ. Vivareyyāti ugghāṭeyya. Muḷhassāti disāmuḷhassa. Maggaṃ ācikkheyyāti hatthe gahetvā esa maggoti vadeyya. Andhakāreti kāḷapakkhacātuddasīaḍḍharattaghanavanasaṇḍameghapaṭalehi caturaṅge tamasi. Ayaṃ tāva anuttānapadattho. Ayaṃ pana adhippāyayojanā. Yathā koci nikujjitaṃ ukkujjeyya evaṃ saddhammavimukhaṃ asaddhammapatitaṃ maṃ asaddhammā vuṭṭhāpentena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page194.

Yathā paṭicchannaṃ vivareyya evaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānā pabhūti micchādiṭṭhigahanapaṭicchannaṃ sāsanaṃ vivarantena yathā muḷhassa maggaṃ ācikkheyya evaṃ kummaggamicchāmaggapaṭipannassa me saggamokkhamaggaṃ ācikkhantena yathā andhakāre telappajjotaṃ dhāreyya evaṃ mohandhakāranimuggassa me buddhādiratanarūpāni apassato tappaṭicchādaka- mohandhakāraviddhaṃsakadesanāpajjotaṃ dhārentena mayhaṃ bhotā gotamena etehi pariyāyehi pakāsitattā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Evaṃ dhammadesanaṃ thometvā imāya desanāya ratanattaye pasannacitto pasannākāraṃ karonto esāhantiādimāha. Tattha esāhanti eso ahaṃ. Bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmīti bhavantaṃ gotamaṃ saraṇanti gacchāmi bhavaṃ me gotamo saraṇaṃ parāyanaṃ aghassa tātā 1- hitassa ca vidhātāti iminā adhippāyena bhavantaṃ gotamaṃ gacchāmi bhajāmi sevāmi payirupāsāmi evaṃ jānāmi bujjhāmīti. Yesaṃ hi dhātūnaṃ gati attho buddhipi tesaṃ attho. Tasmā gacchāmīti imassa jānāmi bujjhāmīti ayaṃpi attho vutto. Dhammañca bhikkhusaṅghañcāti ettha pana adhigatamagge sacchikatanirodhe yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne ca apāyesu apatamāne dhāretīti dhammo. So atthato ariyamaggo ceva nibbānañca. Vuttaṃ hetaṃ yāvatā bhikkhave dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyatīti. Vitthāro. Na kevalaṃ ariyamaggo ceva nibbānañca apica kho @Footnote: 1. hatātipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page195.

Ariyaphalehi saddhiṃ pariyattidhammopi. Vuttampi hetaṃ chattamāṇavakavimāne 1- rāgavirāgamaneñjamasokaṃ dhammamasaṅkhatamappaṭikūlaṃ madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattaṃ dhammamimaṃ saraṇatthamupehīti. Ettha hi rāgavirāgoti maggo kathito. Aneñjamasokanti phalaṃ. Dhammamasaṅkhatanti nibbānaṃ. Appaṭikūlaṃ madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattanti piṭakattayena vibhattasabbadhammakkhandhāti. Diṭṭhisīlasaṅghāṭena saṃhatoti saṅgho. So atthato aṭṭhaariyapuggalasamūho. Vuttaṃ hetaṃ tasmiṃyeva vimāne yattha ca dinnaṃ mahapphalamāhu catūsu sucīsu purisayugesu aṭṭha ca puggaladhammadasā 2- te saṅghamimaṃ saraṇatthamupehīti bhikkhūnaṃ saṅgho bhikkhusaṅgho. Ettāvatā ca brāhmaṇo tīṇi saraṇagamanāni paṭivedesi. Idāni tesveva tīsu saraṇagamanesu kosallatthaṃ saraṇaṃ saraṇagamanaṃ yo saraṇaṃ gacchati saraṇagamanappabhedo saraṇagamanaphalaṃ saṅkileso bhedoti ayaṃ vidhi veditabbo. So pana idha vuccamāno atibhāriyaṃ vinayanidānaṃ karotīti na vutto. Atthikehi pana papañcasūdaniyaṃ vā majjhimaṭṭhakathāyaṃ bhayabheravasuttavaṇṇanāto paramatthajotikāyaṃ @Footnote: 1. khu. vi. 26/94. 2. pāliyampana puggaladhammaddasāti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page196.

Vā khuddakaṭṭhakathāyaṃ sumaṅgalavilāsiniyaṃ vā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ saraṇavaṇṇanāto gahetabboti. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretūti maṃ bhavaṃ gotamo upāsako ayanti evaṃ dhāretūti attho. Upāsakavidhikosallatthaṃ panettha ko upāsako kasmā upāsakoti vuccati kimassa sīlaṃ ko ājīvo kā vipatti kā sampattīti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Taṃ atibhārakaraṇato idha na vibhattaṃ. Atthikehi pana papañcasūdaniyaṃ majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Ajjataggeti ettha ayaṃ aggasaddo ādikoṭikoṭṭhāsaseṭṭhesu dissati. Ajjatagge samma dovārika āvarāmi dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnantiādīsu hi ādimhi dissati. Teneva aṅgulaggena taṃ aṅgulaggaṃ parāmaseyya ucchuggaṃ veḷuggantiādīsu koṭiyaṃ. Ambilaggaṃ vā madhuraggaṃ vā tittikaggaṃ vā anujānāmi bhikkhave vihāraggena vā pariveṇaggena vā bhājetuntiādīsu koṭṭhāse. Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dvipadā vā .pe. Tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatītiādīsu seṭṭhe. Idha panāyaṃ ādimhi daṭṭhabbo. Tasmā ajjataggeti ajjaggaṃ 1- ādiṃ katvāti evamettha attho veditabbo. Ajjagganti 1- ajjabhāvanti vuttaṃ hoti. Ajjadagge icceva vā pāṭho. Dakāro padasandhikaro. Ajja aggaṃ katvāti vuttaṃ hoti. Pāṇupetanti pāṇehi upetaṃ yāva me jīvitaṃ pavattati tāva upetaṃ anaññasatthukaṃ tīhi saraṇagamanehi saraṇaṃ gataṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu @Footnote: 1. ajjatanti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page197.

Jānātu ahañhi sacepi me tikhiṇena asinā sīsaṃ chindeyyuṃ neva buddhaṃ. Na buddhoti vā dhammaṃ na dhammoti vā saṅghaṃ na saṅghoti vā vadeyyanti. Ettha ca brāhmaṇo pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti puna saraṇagamanaṃ vadanto attasanniyyātanaṃ pakāsetīti veditabbo. Evaṃ attānaṃ niyyādetvā bhagavantaṃ saparisaṃ upaṭṭhātukāmo āha adhivāsetu ca me bhavaṃ gotamo verañjāyaṃ vassāvāsaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti. Kiṃ vuttaṃ hoti. Upāsakañca maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu adhivāsetu ca me verañjāyaṃ vassāvāsaṃ tayo māse verañjaṃ upanissāya mama anuggahatthaṃ vassāvāsaṃ sampaṭicchatūti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvenāti athassa vacanaṃ sutvā bhagavā kāyaṅgaṃ vā vācaṅgaṃ vā acopetvā abbhantareyeva khantiṃ dhāretvā tuṇhībhāvena adhivāsesi. Brāhmaṇassa anuggahatthaṃ manasāva sampaṭicchīti vuttaṃ hoti. Athakho verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ viditvāti athakho verañjo brāhmaṇo sace me samaṇo gotamo nādhivāseyya kāyena vā vācāya vā paṭikkhipeyya yasmā pana apaṭikkhipitvā abbhantare khantiṃ dhāresi tasmā me manasāva adhivāsesīti evaṃ ākārasallakkhaṇakusalatāya bhagavato adhivāsanaṃ viditvā attano nisinnāsanato uṭṭhāya catūsu disāsu bhagavantaṃ sakkaccaṃ abhivādetvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā āgatakālato pabhūti jātimahallakabrāhmaṇānaṃ abhivādanādīni na karotīti vigarahitvāpi idāni viññātabuddhaguṇo kāyena vācāya manasā ca anekakkhattuṃ vandantopi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page198.

Atittoyeva hutvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjalimpaggayha sirasmiṃ patiṭṭhāpetvā yāva dassanavisayo tāva paṭimukhoyeva apakkamitvā dassanavisayaṃ vijahanaṭṭhāne vanditvā pakkāmi. {16} Tena kho pana samayena verañjā dubbhikkhā hotīti yasmiṃ verañjena brāhmaṇena bhagavā verañjaṃ upanissāya vassāvāsaṃ yācito tena samayena verañjā dubbhikkhā hoti. Dubbhikkhāti dullabhabhikkhā. Sā pana dullabhabhikkhatā yattha manussā assaddhā honti appasannā tattha susassakālepi atisamagghepi pubbaṇṇāparaṇṇe hoti verañjāyaṃ pana yasmā na tathā ahosi apica kho dussassatāya chātakadosena ahosi tasmā tamatthaṃ dassento dvīhitikātiādimāha. Tattha dvīhitikāti dvidhā pavattaīhitikā. Īhitannāma iriyā dvidhā pavattā cittairiyā cittaīhā. Ettha lacchāma nukho kiñci bhikkhamānā na lacchāmāti jīvituṃ vā sakkhissāma nukho noti ayamettha adhippāyo. Athavā dvīhitikāti dujjīvikā. Īhitaṃ īhā iriyanaṃ pavattanaṃ jīvitantiādīni hi padāni ekatthāni. Tasmā dukkhena īhitaṃ ettha pavattatīti dvīhitikāti ayamettha padattho. Setaṭṭhikāti setakāni aṭṭhīni etthāti setaṭṭhikā. Divasaṃpi yācitvā kiñci aladdhā matānaṃ kapaṇamānussakānaṃ ahicchattakavaṇṇehi aṭṭhikehi tatra tatra parikiṇṇāti vuttaṃ hoti. Setaṭṭikātipi pāṭho. Tassattho setā aṭṭi etthāti setaṭṭikā. Aṭṭīti āturatā byādhirogo. Tattha ca sassānaṃ gabbhaggahaṇakāle

--------------------------------------------------------------------------------------------- page199.

Setakarogena upahatameva pacchinnakhīraṃ aggahitataṇḍulaṃ paṇḍarapaṇḍaraṃ sālisīsaṃ vā yavagodhumasīsaṃ vā nikkhamati tasmā setaṭṭikāti vuccati. Vappakāle suṭṭhu abhisaṅkharitvāpi vuttasassaṃ tattha salākā eva sampajjatīti salākāvuttā. Salākāya vā tattha jīvitaṃ pavattentīti salākāvuttā. Kiṃ vuttaṃ hoti. Tattha kira dhaññavikkayakānaṃ santikaṃ kayakesu gatesu dubbalamanusse abhibhavitvā balavamanussā dhaññaṃ kīṇitvā gacchanti. Dubbalamanussā alabhamānā mahāsaddaṃ karonti. Dhaññavikkayakā sabbesaṃ saṅgahaṃ karissāmāti dhaññakaraṇaṭṭhāne dhaññamāpakaṃ nisīdāpetvā ekapasse vaṇṇajjhakkhaṃ 1- nisīdāpesuṃ. Dhaññatthikā vaṇṇajjhakkhassa santikaṃ gacchanti. So āgatapaṭipāṭiyā mūlaṃ gahetvā itthannāmassa ettakaṃ dātabbanti salākaṃ likhitvā deti. Te taṃ gahetvā dhaññamāpakassa santikaṃ gantvā dinnapaṭipāṭiyā dhaññaṃ gaṇhanti. Evaṃ salākāya tattha jīvitaṃ pavattentīti salākāvuttā. Na sukarā uñchena paggahena yāpetunti paggahena yo uñcho tena yāpetuṃ na sukarā. Pattaṃ paggahetvā yaṃ ariyā uñchaṃ karonti bhikkhācariyaṃ caranti tena uñchena yāpetuṃ na sukarāti vuttaṃ hoti. Tadā kira tattha sattaṭṭhagāme piṇḍāya caritvā ekadivasampi yāpanamattaṃ na labhanti. Tena kho pana samayena uttarāpathakā assabāṇijā .pe. Assosi kho bhagavā udukkhalasaddanti. Tenāti yasmiṃ samaye bhagavā verañjaṃ upanissāya vassāvāsaṃ upagato tena samayena @Footnote: 1. vaṇṇajjhakkhanti kahāpaṇaparikkhakanti ṭīkā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page200.

Uttarāpathavāsikā uttarāpathato vā āgatattā evaṃladdhavohārā assabāṇijā uttarāpathe assānaṃ uṭṭhānaṭṭhāne pañca assasatāni gahetvā diguṇatiguṇaṃ lābhaṃ paṭṭhayamānā desantaraṃ gacchantā tehi attano vikkāyikabhaṇḍabhūtehi pañcamattehi assasatehi verañjāyaṃ vassāvāsaṃ upagatā honti. Kasmā. Na hi sakkā tasmiṃ dese vassike cattāro māse addhānaṃ paṭipajjituṃ. Upagacchantā ca bahinagare udakena anajjhottharaṇīye ṭhāne attano ca vāsāgārāni assānañca mandiraṃ kārāpetvā vatiyā parikkhipiṃsu. Tāni tesaṃ vasanaṭṭhānāni assamaṇḍalikāyoti paññāyiṃsu. Tenāha tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṃ pattha pattha pulakaṃ paññattaṃ hotīti. Patthapatthapulakanti ekamekassa 1- bhikkhuno patthapatthappamāṇaṃ pulakaṃ. Pattho nāma nāḷīmattaṃ hoti ekassa purisassa alaṃ yāpanāya. Vuttampi hetaṃ patthodano nālamayaṃ duvinnanti. Pulakannāma nitthusaṃ katvā ussedetvā gahitayavataṇḍulā vuccanti. Yadi hi sathusā honti pāṇakā vijjhanti addhānakkhamā na honti tasmā te bāṇijā addhānakkhamaṃ katvā yavataṇḍulaṃ ādāya addhānaṃ paṭipajjanti yattha assānaṃ khādanīyaṃ tiṇaṃ dullabhaṃ bhavissati tattheva taṃ assabhattaṃ bhavissatīti. Kasmā pana tehi taṃ bhikkhūnaṃ paññattanti. Vuccate. Na hi te dakkhiṇāpathamanussā viya assaddhā appasannā. Te pana saddhā pasannā buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā. @Footnote: 1. ekekassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page201.

Te pubbaṇhasamayaṃ kenacideva karaṇīyena nagaraṃ pavisantā dve tayo divase addasaṃsu sattaṭṭha bhikkhū sunivatthe supārute iriyāpathasampanne sakalampi nagaraṃ piṇḍāya caritvā kiñci alabhamāne. Disvāna tesaṃ etadahosi ayyā imaṃ nagaraṃ upanissāya vassaṃ upagatā chātakañca vattati na ca kiñci labhanti ativiya kilamanti mayañcamhā āgantukā na sakkoma nesaṃ devasikaṃ yāguñca bhattañca paṭiyādetuṃ amhākaṃ pana assā sāyañca pāto ca dvikkhattuṃ bhattaṃ labhanti yannūna mayaṃ ekamekassa assassa pātarāsabhattato ekamekassa bhikkhuno patthapatthapulakaṃ dadeyyāma evaṃ ayyā na ca kilamissanti assā ca yāpessantīti. Te bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā etamatthaṃ ārocetvā bhante tumhe patthapatthapulakaṃ paṭiggahetvā yaṃ vā taṃ vā katvā paribhuñjathāti yācitvā devasikaṃ patthapatthapulakaṃ paññāpesuṃ. Tena vuttaṃ tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṃ patthapatthapulakaṃ paññattaṃ hotīti. Paññattanti niccabhattasaṅkhepena ṭhapitaṃ. Idāni bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvātiādīsu. Pubbaṇhasamayanti divasassa pubbabhāgasamayaṃ. Pubbaṇhasamayeti attho. Pubbaṇhe vā samayaṃ pubbaṇhasamayaṃ. Pubbaṇhe ekaṃ khaṇanti vuttaṃ hoti. Evaṃ accantasaṃyoge upayogavacanaṃ labbhati. Nivāsetvāti paridahitvā. Vihāranivāsanaparivattanavasenetaṃ veditabbaṃ. Na hi te tato pubbe anivatthā ahesuṃ. Pattacīvaramādāyāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page202.

Pattaṃ hatthehi cīvaraṃ kāyena ādiyitvā sampaṭicchitvā dhāretvāti attho. Yena vā tena vā hi pakārena gaṇhantā ādāya icceva vuccanti. Yathā samādāyeva pakkamatīti. Piṇḍaṃ alabhamānāti sakalampi verañjaṃ caritvā tiṭṭhatu piṇḍo antamaso aticchathāti vācampi alabhamānā. Patthapatthapulakaṃ ārāmaṃ haritvāti gatagataṭṭhāne laddhaṃ ekamekaṃ pattha pattha pulakaṃ gahetvā ārāmaṃ netvā. Udukkhale koṭṭetvā paribhuñjantīti therānaṃ koci kappiyakārako natthi yo tesaṃ taṃ gahetvā yāguṃ vā bhattaṃ vā paceyya. Sāmaṃpi pacanaṃ samaṇasāruppaṃ na hoti na ca vaṭṭati. Te evaṃ no sallahukavuttitā ca bhavissati sāmapākaparimocanañcāti aṭṭhaṭṭha janā vā dasa dasa janā vā ekato hutvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā sakaṃ sakaṃ paṭivisaṃ 1- udakena temetvā paribhuñjanti. Evaṃ paribhuñjitvā appossukkā samaṇadhammaṃ karonti. Bhagavato pana te assavāṇijā patthapulakañca denti tadupiyañca sappimadhusakkharaṃ. Taṃ āyasmā ānando āharitvā silāyaṃ piṃsati. Puññavatā paṇḍitapurisena kataṃ manāpameva hoti. Atha naṃ piṃsitvā sappiādīhi sammāyojetvā bhagavato upanāmeti. Athettha devatā dibbojaṃ pakkhipanti. Taṃ bhagavā paribhuñji. Paribhuñjitvā phalasamāpattiyā kālaṃ vītināmeti. Na tato paṭṭhāya piṇḍāya carati. Kiṃ panānandatthero tadā bhagavato upaṭṭhāko hotīti. Na hoti no ca kho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ laddho. Bhagavato @Footnote: 1. paṭiviṃsantipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page203.

Hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassabbhantare nibaddhūpaṭṭhāko nāma natthi. Kadāci nāgasamālatthero bhagavantaṃ upaṭṭhāpesi kadāci nāgitatthero kadāci meghiyatthero kadāci upavāṇatthero kadāci sāgatatthero kadāci sunakkhatto licchaviputto. Te attano ruciyā upaṭṭhahitvā yadā icchanti tadā pakkamanti. Ānandatthero tesu upaṭṭhahantesa appossukko hoti pakkantesu sayameva vattapaṭipattiṃ karoti. Bhagavāpi kiñcāpi me ñātiseṭṭho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ na tāva labhati athakho evarūpesu ṭhānesu ayameva paṭirūpo [1]- adhivāsesi. Tena vuttaṃ āyasmā ānando pattha pattha pulakaṃ silāyaṃ piṃsitvā bhagavato upanāmeti taṃ bhagavā paribhuñjatīti. Nanu ca manussā dubbhikkhakāle ativiya ussāhajātā puññāni karonti attanā abhuñjitvāpi bhikkhūnaṃ dātabbaṃ maññanti te tadā kasmā kaṭacchubhikkhampi na adaṃsu ayañca verañjo brāhmaṇo mahatā ussāhena bhagavantaṃ vassāvāsaṃ yāci so kasmā bhagavato atthibhāvampi na jānātīti. Vuccate. Mārāvaṭṭanāya. Verañjaṃ hi brāhmaṇaṃ bhagavato santikā pakkantamattameva sakalañca nagaraṃ samantā [2]- yojanamattaṃ yattha sakkā purebhattaṃ piṇḍāya caritvā paccāgantuṃ taṃ sabbaṃ māro āvaṭṭetvā mohetvā sabbesaṃ asallakkhaṇabhāvaṃ katvā pakkāmi tasmā na koci antamaso sāmīcikammampi kattabbaṃ maññittha. Kiṃ pana bhagavāpi mārāvaṭṭanaṃ ajānitvā tattha vassaṃ upagatoti. No ajānitvā. Atha kasmā campāsāvatthīrājagahādīnaṃ aññatarasmiṃ na upagatoti. @Footnote: 1. etthantare itisaddo naṭṭho bhaveyya yojanāyaṃ dissamānattā. 2. etthantarepi @casaddo dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page204.

Tiṭṭhantu campāsāvatthīrājagahādīni sacepi bhagavā tasmiṃ saṃvacchare uttarakuruṃ vā tidasapuraṃ vā gantvā vassaṃ upagaccheyya taṃpi māro āvaṭṭeyya. So kira taṃ saṃvaccharaṃ ativiya āghātena pariyuṭṭhitacitto ahosi. Idha pana bhagavā imaṃ atirekaṃ kāraṇaṃ addasa assavāṇijā bhikkhūnaṃ saṅgahaṃ karissantīti tasmā verañjāyameva vassaṃ upagañci. Kiṃ pana māro vāṇijake āvaṭṭetuṃ na sakkotīti. No na sakkoti te pana āvaṭṭitapariyosāne āgamiṃsu. Paṭinivattitvā kasmā na āvaṭṭesīti. Avisayhatāya. Na hi so tathāgatassa abhihaṭabhikkhāya nibaddhadānassa appitavattassa antarāyaṃ kātuṃ visahati. Catunnaṃ hi na sakkā antarāyo kātuṃ. Katamesaṃ catunnaṃ. Tathāgatassa abhihaṭabhikkhāsaṅkhepena vā nibaddhadānassa appitavattasaṅkhepena vā pariccattānaṃ catunnaṃ paccayānaṃ na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ buddhānaṃ jīvitassa na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ asītiyā anubyañjanānaṃ byāmappabhāya vā na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ candimasuriyadevabrahmānampi hi pabhā tathāgatassa anubyañjanabyāmappabhāpadesaṃ patvā vihatānubhāvā honti buddhānaṃ sabbaññutaññāṇassa na sakkā kenaci antarāyo kātunti imesaṃ catunnaṃ na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ. Tasmā mārena akatantarāyabhikkhaṃ bhagavā sasāvakasaṅgho tadā paribhuñjīti veditabbo. Evaṃ paribhuñjanto ca ekadivasaṃ. Assosi kho bhagavā udukkhalasaddanti bhagavā pattha pattha pulakaṃ koṭṭentānaṃ bhikkhūnaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page205.

Musalasaṅghaṭṭajanitaṃ udukkhalasaddaṃ suṇi. Tato paraṃ jānantāpi tathāgatātievamādi yaṃ parato kinnukho so ānanda udukkhalasaddoti pucchi tassa parihāradassanatthaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ saṅkhepavaṇṇanā. Tathāgatā nāma jānantāpi sace tādisaṃ pucchākāraṇaṃ hoti pucchanti sace pana tādisaṃ pucchākāraṇaṃ natthi jānantāpi na pucchanti. Yasmā pana buddhānaṃ ajānanaṃ nāma natthi tasmā ajānantāpīti na vuttaṃ. Kālaṃ viditvā pucchantīti sace tassā pucchāya so kālo hoti evaṃ taṃ kālaṃ viditvā pucchanti sace na hoti evampi kālaṃ viditvā na pucchanti. Evaṃ pucchantāpi ca atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti yaṃ atthanissitaṃ kāraṇanissitaṃ tadeva pucchanti no anatthasaṃhitaṃ. Kasmā. Yasmā anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ. Setu vuccati maggo. Maggeneva tādisassa vacanassa ghāto samucchedoti vuttaṃ hoti. Idāni atthasaṃhitanti ettha yaṃ atthanissitaṃ vacanaṃ tathāgatā pucchanti taṃ dassento dvīhi ākārehītiādimāha. Tattha ākārehīti kāraṇehi. Dhammaṃ vā desessāmāti atthuppattiyuttaṃ suttaṃ vā pubbacaritakāraṇayuttaṃ jātakaṃ vā kathayissāma. Sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññāpessāmāti sāvakānaṃ vā tāya pucchāya vītikkamaṃ pākaṭaṃ katvā garukaṃ vā lahukaṃ vā sikkhāpadaṃ paññāpessāma āṇaṃ ṭhapessāmāti. Athakho bhagavā .pe. Etamatthaṃ ārocesīti ettha natthi kiñci vattabbaṃ. Pubbe vuttameva hi bhikkhūnaṃ pattha pattha pulakaṃ paṭilābhaṃ 1- sallahukavuttitaṃ @Footnote: 1. patthapatthapulakapaṭilābhanti ekapadameva.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page206.

Sāmapākaparimocanañca ārocento etamatthaṃ ārocesīti vuccati. Sādhu sādhu ānandāti idaṃ pana bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ sampahaṃsento āha. Sādhukāraṃ pana datvā dvīsu ākāresu ekaṃ gahetvā dhammaṃ desento āha tumhehi ānanda sappurisehi vijitaṃ pacchimā janatā sālimaṃsodanaṃ atimaññissatīti. Tatrāyaṃ adhippāyo tumhehi ānanda sappurisehi evaṃ dubbhikkhe dullabhapiṇḍe imāya sallahukavuttitāya iminā ca sallekhena vijitaṃ. Kiṃ vijitanti. Dubbhikkhaṃ vijitaṃ lobho vijito icchācāro vijito. Kathaṃ. Ayaṃ verañjā dubbhikkhā samantato pana anantarā gāmanigamā phalabhāranamitasassā subhikkhā sulabhapiṇḍā handa mayaṃ tattha gantvā paribhuñjissāma evaṃ santepi bhagavā idheva amhe gaṇhitvā vasatīti ekabhikkhussāpi cintā vā vighāto vā natthi evaṃ tāva dubbhikkhaṃ vijitaṃ abhibhūtaṃ attano vase vattitaṃ. Kathaṃ lobho vijito. Ayaṃ verañjā dubbhikkhā samantato pana anantarā gāmanigamā phalabhāranamitasassā subhikkhā sulabhapiṇḍā handa mayaṃ tattha gantvā paribhuñjissāmāti lobhavasena ekabhikkhunāpi ratticchedo vā pacchimikāya tattha vassaṃ upagacchāmāti vassacchedo vā na kato evaṃ lobho vijito. Kathaṃ icchācāro vijito. Ayaṃ verañjā dubbhikkhā ime ca manussā amhe dve tayo māse vasantepi na kismiñci maññanti yannūna mayaṃ guṇavaṇijjaṃ katvā asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī .pe. Asuko chaḷabhiññoti evaṃ manussānaṃ aññamaññaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page207.

Pakāsetvā kucchiṃ paṭijaggitvā pacchā sīlaṃ adhiṭṭhaheyyāmāti ekabhikkhunāpi evarūpā icchā na uppāditā evaṃ icchācāro vijito abhibhūto attano vase vattitoti. Anāgate pana pacchimā janatā vihāre nisinnā appakasireneva labhitvāpi kiṃ idaṃ uttaṇḍulaṃ atikilinnaṃ aloṇaṃ atiloṇaṃ anambilaṃ accambilaṃ ko iminā atthotiādinā nayena sālimaṃsodanaṃ atimaññissati oñātaṃ avaññātaṃ karissati. Athavā janapado nāma na sabbakālaṃ dubbhikkho hoti ekadā dubbhikkho hoti ekadā subhikkho hoti svāyaṃ yadā subhikkho bhavissati tadā tumhākaṃ sappurisānaṃ imāya paṭipattiyā pasannā manussā bhikkhūnaṃ yāgukhajjakādippabhedena anekappakāraṃ sālivikatiṃ maṃsodanañca dātabbaṃ maññissanti taṃ tumhe nissāya uppannaṃ sakkāraṃ tumhākaṃ sabrahmacārisaṅkhātā pacchimā janatā tumhākaṃ antare nisīditvā anubhavamānāva atimaññissati tappaccayaṃ mānañca karissati. Kathaṃ. Kasmā ettakaṃ pakkaṃ kiṃ tumhākaṃ bhājanāni natthi yattha attano santakaṃ pakkhipitvā ṭhapeyyāthāti. {17} Athakho āyasmā mahāmoggallānotiādīsu. Āyasmāti piyavacanametaṃ garugāravasappatissādhivacanametaṃ. Mahāmoggallānoti mahā ca so guṇamahattena moggallāno ca gottenāti mahāmoggallāno. Etadavocāti etaṃ avoca idāni vattabbaṃ etarahi bhantetiādivacanaṃ dasseti. Kasmā avoca. Thero kira

--------------------------------------------------------------------------------------------- page208.

Pabbajitvā sattame divase sāvakapāramīñāṇassa matthakaṃ patto satthārāpi mahiddhikatāya etadagge ṭhapito. So taṃ attano mahiddhikataṃ nissāya cintesi ayaṃ verañjā dubbhikkhā bhikkhū ca kilamanti yannūnāhaṃ paṭhaviṃ parivattetvā bhikkhū pappaṭakojaṃ bhojeyyanti. Athassa etadahosi sace panāhaṃ bhagavato santike viharanto bhagavantaṃ ayācitvā evaṃ kareyyaṃ na me taṃ assa paṭirūpaṃ yugaggāho viya bhagavatā saddhiṃ kato bhaveyyāti tasmā yācitukāmo āgantvā bhagavantaṃ etadavoca. Heṭṭhimatalaṃ sampannanti paṭhaviyā kira heṭṭhimatale paṭhavīmaṇaḍo paṭhavojo paṭhavīpappaṭako atthi taṃ sandhāya vadati. Tattha sampannanti madhuraṃ sādhurasanti attho. Yatheva hi tatrassa rukkho sampannaphalo ca uppannaphalo cāti ettha madhuraphaloti attho evamidhāpi sampannanti madhuraṃ sādhurasanti veditabbaṃ. Seyyathāpi khuddakamadhu anīlakanti idaṃ panassa madhuratāya opammanidassanatthaṃ vuttaṃ. Khuddakamadhūti khuddakamakkhikāhi katamadhu. Anīlakanti nimmakkhikaṃ nimmakkhikaṇḍakaṃ parisuddhaṃ. Etaṃ kira madhu sabbamadhūhi aggañca seṭṭhañca surasañca ojavantañca. Tenāha seyyathāpi khuddakamadhu anīlakaṃ evamassādanti. Sādhāhaṃ bhanteti sādhu ahaṃ bhante. Ettha ca sādhūti āyācanavacanametaṃ. Paṭhavīparivattanaṃ āyācanto hi thero bhagavantaṃ evamāha. Parivatteyyanti ukkujjeyyaṃ heṭṭhimatalaṃ uparimaṃ kareyyaṃ. Kasmā. Evaṃ hi kate sukhena bhikkhū pappaṭakojaṃ paṭhavīmaṇḍaṃ paribhuñjissantīti. Atha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page209.

Bhagavā ananuññātukāmopi theraṃ sīhanādaṃ nadāpetuṃ pucchi ye pana te moggallāna paṭhavīnissitā pāṇā te kathaṃ karissasīti. Ye paṭhavīnissitā gāmanigamādīsu pāṇā te paṭhaviyā parivattiyamānāya ākāse saṇṭhātuṃ asakkonte kathaṃ karissasi kattha ṭhapessasīti. Atha thero bhagavatā etadagge ṭhapitabhāvānurūpaṃ attano iddhānubhāvaṃ pakāsento ekāhaṃ bhantetiādimāha. Tassattho ekaṃ ahaṃ bhante hatthaṃ yathā ayaṃ mahāpaṭhavī evaṃ abhinimmissāmi paṭhavīsadisaṃ karissāmi evaṃ katvā ye paṭhavīnissitā pāṇā te ekasmiṃ hatthatale ṭhite pāṇe dutiyahatthatale saṅkāmento viya tattha saṅkāmessāmīti. Athassa bhagavā āyācanaṃ paṭikkhipanto alaṃ moggallānātiādimāha. Tattha alanti paṭikkhepavacanaṃ. Vipallāsampi sattā paṭilabheyyunti viparītaggāhampi sattā sampāpuṇeyyuṃ. Kathaṃ. Ayannu kho paṭhavī udāhu na ayanti. Athavā amhākaṃ nukho ayaṃ gāmo udāhu aññesanti. Evaṃ nigamajanapadakkhettārāmādīsu. Na vā esa vipallāso. Acinteyyo hi iddhimato iddhivisayo. Evaṃ pana vipallāsaṃ paṭilabheyyuṃ idaṃ dubbhikkhaṃ nāma na idāneva hoti anāgatepi bhavissati tadā bhikkhū tādisaṃ iddhimantaṃ sabrahmacāriṃ kuto labhissanti te sotāpannasakadāgāmianāgāmisukkhavipassakajjhānalābhī paṭisambhidappattā khīṇāsavāpi samānā iddhibalābhāvā parakulāni piṇḍāya upasaṅkamissanti tatra manussānaṃ evaṃ bhavissati buddhakāle bhikkhū

--------------------------------------------------------------------------------------------- page210.

Sikkhāsu paripūrīkārino ahesuṃ te guṇe nibbattetvā dubbhikkhakāle paṭhaviṃ parivattetvā pappaṭakojaṃ paribhuñjiṃsu idāni pana sikkhāya paripūrīkārino natthi yadi siyuṃ tatheva kareyyuṃ na amhākaṃ yaṅkiñci pakkaṃ vā āmaṃ vā khādituṃ dadeyyunti evaṃ te santesuyeva ariyapuggalesu natthi ariyapuggalāti imaṃ vipallāsaṃ paṭilabheyyuṃ. Vipallāsavasena ca ariye garahantā upavadantā apāyūpagā bhaveyyuṃ tasmā mā te rucci paṭhaviṃ parivattetunti. Atha thero imaṃ āyācanaṃ alabhamāno aññaṃ yācanto sādhu bhantetiādimāha. Tampissa bhagavā paṭikkhipanto alaṃ moggallānātiādimāha. Tattha kiñcāpi na vuttaṃ vipallāsampi sattā paṭilabheyyunti atha kho pubbe vuttanayeneva gahetabbaṃ. Atthopi cassa vuttasadisoyeva veditabbo. Yadi pana bhagavā anujāneyya thero kiṃ kareyyāti. Mahāsamuddaṃ ekena padavītihārena atikkamitabbaṃ mātikāmattaṃ adhiṭṭhahitvā naḷerupucimandato uttarakuruṃ abhimukhaṃ maggaṃ nīharitvā uttarakuruṃ gamanāgamanasampanne ṭhāne katvā dasseyya yathā bhikkhū gocaragāmaṃ viya yathāsukhaṃ piṇḍāya pavisitvā nikkhameyyunti. Niṭṭhitā mahāmoggallānassa sīhanādakathā. {18} Idāni āyasmā upāli vinayappaññattiyā mūlato pabhūti nidānaṃ dassetuṃ sārīputtattherassa sikkhāpadapaṭisaṃyuttaṃ vitakkuppādaṃ dassento atha kho āyasmato sārīputtassātiādimāha. Tattha raho gatassāti rahasi gatassa. Paṭisallīnassāti paṭisallīnassa ekībhāvaṃ gatassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page211.

Katamesānanti atītesu vipassiādīsu buddhesu katamesaṃ. Ciraṃ assa ṭhiti cirā vā assa ṭhitīti ciraṭṭhitikaṃ. Sesamettha uttānapadatthameva. Kiṃ pana thero imaṃ attaparivitakkaṃ sayaṃ vinicchinituṃ na sakkotīti. Vuccate. Sakkoti ca na sakkoti ca. Ayaṃ hi imesaṃ nāma buddhānaṃ sāsanaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi imesaṃ ciraṭṭhitikanti ettakaṃ sakkoti vinicchinituṃ iminā pana kāraṇena na ciraṭṭhitikaṃ ahosi iminā ciraṭṭhitikanti etaṃ na sakkoti. Mahāpadumatthero panāha etampi soḷasavidhāya paññāya matthakappattassa aggasāvakassa na bhāriyaṃ sammāsambuddhena pana saddhiṃ ekaṭṭhāne vasantassa sayaṃ vinicchayakaraṇaṃ tulaṃ chaḍḍetvā hatthena tulanasadisaṃ hotīti bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā pucchi. Athassa bhagavā pucchaṃ visajjento bhagavato ca sārīputta vipassissātiādimāha. Taṃ uttānatthameva. {19} Puna thero kāraṇaṃ pucchanto ko nukho bhante hetūtiādimāha. Tattha ko nukho bhanteti kāraṇapucchā. Tassa katamo nukho bhanteti attho. Hetu paccayoti ubhayametaṃ kāraṇādhivacanaṃ. Kāraṇaṃ hi yasmā tena tassa phalaṃ hinoti pavattati tasmā hetūti vuccati. Yasmā taṃ paṭicca eti pavattati tasmā paccayoti vuccati. Evaṃ atthato ekampi vohāravasena vacanasiliṭṭhatāya ca tatra tatra etaṃ ubhayampi vuccati. Sesamettha uttānatthameva. Idāni taṃ hetuñca paccayañca dassetuṃ bhagavā ca sārīputta vipassītiādimāha. Tattha kilāsuno ahesunti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page212.

Na ālasiyakilāsuno. Na hi buddhānaṃ ālasiyaṃ vā osannaviriyatā vā atthi. Buddhā hi ekassa vā dvinnaṃ vā sakalacakkavāḷassa vā dhammaṃ desentā samakeneva ussāhena desenti na parisāya appabhāvaṃ disvā osannaviriyā honti nāpi mahantabhāvaṃ disvā ussannaviriyā. Yathā hi sīho migarājā sattannaṃ divasānaṃ accayena gocarāya pakkamanto khuddake vā mahante vā pāṇe disvā ekasadiseneva vegena patati taṃ kissa hetu mā me javo parihāyīti evaṃ buddhā appakāya vā mahatiyā vā parisāya samakeneva ussāhena dhammaṃ desenti taṃ kissa hetu mā no dhammagarukā 1- parihāyīti. Dhammagaruno hi buddhā dhammagāravāti. Yathā pana amhākaṃ bhagavā mahāsamuddaṃ pūrayamāno viya vitthārena dhammaṃ desesi evaṃ te na desesuṃ. Kasmā. Sattānaṃ apparajakkhatāya. Tesaṃ kira kāle dīghāyukā sattā apparajakkhā ahesuṃ. Te catussaccapaṭisaṃyuttaṃ ekagāthampi sutvā dhammaṃ abhisamenti tasmā na vitthārena dhammaṃ desesuṃ. Teneva kāraṇena appakañca nesaṃ ahosi suttaṃ .pe. Vedallanti. Tattha suttādīnaṃ nānattaṃ paṭhamasaṅgītivaṇṇanāyaṃ vuttameva. Appaññattaṃ sāvakānaṃ sikkhāpadanti sāvakānaṃ niddosatāya dosānurūpatāya paññāpetabbaṃ sattāpattikkhandhavasena āṇāsikkhāpadaṃ appaññattaṃ. Anuddiṭṭhaṃ pāṭimokkhanti 2- @Footnote: 1. dhammagarutāti bhaveyya . 2. ādimetaṃ mukhametaṃ pamukhametaṃ kusalānaṃ dhammānanti @tassa padabhājane vuttattā pātimokkhantipi mati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page213.

Anvaḍḍhamāsaṃ āṇāpāṭimokkhaṃ anuddiṭṭhaṃ ahosi. Ovādapāṭimokkhameva te uddisiṃsu. Tampi ca no anvaḍḍhamāsaṃ. Tathā hi vipassī bhagavā channaṃ channaṃ vassānaṃ sakiṃ sakiṃ ovādapāṭimokkhaṃ uddisi. Tañcakho sāmaṃyeva. Sāvakā panassa attano attano vasanaṭṭhānesu na uddisiṃsu. Sakalajambudīpe ekasmiṃyeva ṭhāne bandhumatiyā rājadhāniyā kheme migadāye vipassissa bhagavato vasanaṭṭhāne sabbopi bhikkhusaṅgho uposathaṃ akāsi. Tañcakho saṅghūposathameva na gaṇūposathaṃ na puggalūposathaṃ na pārisuddhiuposathaṃ na adhiṭṭhānūposathaṃ. Tadā kira jambudīpe caturāsītivihārasahassāni honti. Ekamekasmiṃ 1- vihāre abbokiṇṇāni dasaṃpi vīsaṃpi tiṃsaṃpi bhikkhusahassāni vasanti bhiyyopi vasanti. Uposathārocitakā devatā tattha tattha gantvā ārocenti mārisā ekaṃ vassaṃ atikkantaṃ dve tīṇi cattāri pañca vassāni atikkantāni idaṃ chaṭṭhaṃ vassaṃ āgaminiyā puṇṇamāsiniyā buddhadassanatthaṃ uposathakaraṇatthañca gantabbaṃ sampatto vo sannipātakāloti. Tato sānubhāvā bhikkhū attano ānubhāvena gacchanti. Itare devatānubhāvena. Kathaṃ. Te kira bhikkhū pācīnasamuddante pacchimauttaradakkhiṇasamuddante vā ṭhitā gamiyavattaṃ pūretvā pattacīvaramādāya gacchāmāti cittaṃ uppādenti. Saha cittuppādā uposathaggaṃ gatāva honti. Te vipassisammāsambuddhaṃ abhivādetvā nisīdanti. Bhagavāpi sannisinnāya @Footnote: 1. ekekasmiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page214.

Parisāya imaṃ ovādapāṭimokkhaṃ uddisati khantī paramaṃ tapo tītikkhā nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā na hi pabbajito parūpaghātī samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassūpasampadā sacittapariyodapanaṃ etaṃ buddhāna sāsanaṃ anupavādo anupaghāto pāṭimokkhe ca saṃvaro mattaññutā ca bhattasmiṃ pantañca sayanāsanaṃ adhicitte ca āyogo etaṃ buddhāna sāsananti 1-. Eteneva upāyena itaresampi buddhānaṃ pāṭimokkhuddeso veditabbo. Sabbabuddhānaṃ hi imā tissova ovādapāṭimokkhagāthāyo honti. Tā dīghāyukabuddhānaṃ yāva sāsanapariyantā uddesamāgacchanti. Appāyukabuddhānaṃ pana paṭhamabodhiyaṃyeva. Sikkhāpadappaññattikālato pana pabhūti āṇāpāṭimokkhameva uddisiyati. Tañcakho bhikkhūyeva uddisanti na buddhā. Tasmā amhākampi bhagavā paṭhamabodhiyaṃ vīsativassamattameva idaṃ ovādapāṭimokkhaṃ uddisi. Athekadivasaṃ pubbārāme migāramātupāsāde nisinno bhikkhū āmantesi na dānāhaṃ bhikkhave ito paraṃ uposathaṃ karissāmi pāṭimokkhaṃ uddisissāmi tumheva dāni bhikkhave ito paraṃ uposathaṃ kareyyātha pāṭimokkhaṃ @Footnote: 1. dī. mahā. 10/57.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page215.

Uddiseyyātha aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ kareyya pāṭimokkhaṃ uddiseyyāti 1-. Tato paṭṭhāya bhikkhū āṇāpāṭimokkhaṃ uddisanti. Idaṃ āṇāpāṭimokkhaṃ tesaṃ anuddiṭṭhaṃ ahosi. Tena vuttaṃ anuddiṭṭhaṃ pāṭimokkhanti. Tesaṃ buddhānanti tesaṃ vipassiādīnaṃ tiṇṇaṃ buddhānaṃ. Antaradhānenāti khandhantaradhānena. Parinibbānenāti vuttaṃ hoti. Buddhānubuddhānanti ye tesaṃ buddhānaṃ anubuddhā sammukhasāvakā tesañca khandhantaradhānena. Ye te pacchimā sāvakāti ye te sammukhasāvakānaṃ santike pabbajitā pacchimā sāvakā. Nānānāmāti buddharakkhito dhammarakkhito saṅgharakkhitoti- ādināmavasena vividhanāmā. Nānāgottāti gotamo moggallānoti- ādigottavasena vividhagottā. Nānājaccāti khattiyo brāhmaṇoti- ādijātivasena nānājaccā. Nānākulā pabbajitāti khattiyakulādivasena vā uccanīcauḷārānuḷārabhogādikulavasena vā vividhakulā nikkhamma pabbajitā. Te taṃ brahmacariyanti te pacchimā sāvakā yasmā ekanāmā ekagottā ekajātiyā ekakulā pabbajitā amhākaṃ sāsanaṃ tanti paveṇīti attano bhāraṃ katvā brahmacariyaṃ rakkhanti ciraṃ pariyattidhammaṃ pariharanti ime ca tādisā na honti tasmā aññamaññaṃ viheṭhentā vilomaṃ gaṇhantā asuko thero jānissati asko thero jānissatīti sithilaṃ karontā taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva @Footnote: 1. vi. cullavagga. 7/292.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page216.

Antaradhāpesuṃ saṅgahaṃ āropetvā na rakkhiṃsu. Seyyathāpīti tassatthassa opammanidassanaṃ. Vikīratīti vikkhipati. Vidhamatīti ṭhānantaraṃ neti. Viddhaṃsetīti ṭhitaṭṭhānato apaneti. Yathātaṃ suttena asaṅgahitattāti yathā suttena agaṇṭhitattā abaddhattā evaṃ vikīrati. Yathā suttena asaṅgahitāni vikīriyanti evaṃ vikīratīti vuttaṃ hoti. Evameva khoti opammasampaṭipādanaṃ. Antaradhāpesunti vaggasaṅgahapaṇṇāsasaṅgahādīhi asaṅgaṇhantā yaṃ yaṃ attano ruccati taṃ tadeva gahetvā sesaṃ vināsesuṃ adassanaṃ nayiṃsu. Kilāsuno ca te bhagavanto ahesuṃ sāvakānaṃ cetasā ceto paricca ovaditunti apica sārīputta te buddhā attano cetasā sāvakānaṃ ceto paricca paricchinditvā ovadituṃ kilāsuno ahesuṃ paracittaṃ ñatvā anusāsanaṃ na bhāriyato na papañcato addasiṃsu. Bhūtapubbaṃ sārīputtātiādi tesaṃ kilāsubhāvappakāsanatthaṃ vuttaṃ. Bhiṃsanaketi bhayānake bhayajanake. Evaṃ vitakkethāti nekkhammavitakkādayo tayo kusalavitakke vitakketha. Mā evaṃ vitakkayitthāti kāmavitakkādayo tayo akusalavitakke mā vitakkayittha. Evaṃ manasi karothāti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti manasi karotha. Mā evaṃ manasākatthāti niccaṃ sukhaṃ attā subhanti mā manasi akattha. Idaṃ pajahathāti akusalaṃ pajahatha. Idaṃ upasampajja viharathāti kusalaṃ upasampajja paṭilabhitvā nipphādetvā viharatha. Anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page217.

Aggahetvā vimucciṃsu. Tesaṃ hi cittāni yehi āsavehi vimucciṃsu na te tāni gahetvā vimucciṃsu. Anuppādanirodhena pana nirujjhamānā 1- aggahetvā vimucciṃsu. Tena vuttaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. Sabbepi te arahattaṃ pattā suriyaraṃsisamphuṭṭhamiva padumavanaṃ vikasitacittā ahesuṃ. Tatra sudaṃ sāriputta bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hotīti tatrāti purimavacanāpekkhanaṃ. Sudanti padapūraṇamatte nipāto. Sārīputtāti ālapanaṃ. Ayaṃ panettha atthayojanā. Tatrāti yaṃ vuttaṃ aññatarasmiṃ bhiṃsanake vanasaṇḍeti tatra yo so bhiṃsanakoti vanasaṇḍo vutto tassa bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakabhāvo bhiṃsanakatā bhiṃsanakatasmiṃ bhiṃsanakakiriyāya hotīti attho. Kiṃ hoti. Idaṃ hoti yokoci avītarāgo .pe. Lomāni haṃsantīti. Athavā tatrāti sāmiatthe bhummaṃ. Su iti nipāto kiṃsu nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇātiādīsu viya. Idanti adhippetamatthaṃ paccakkhaṃ viya katvā dassanavacanaṃ. Su idanti sudaṃ. Sandhivasena ikāralopo veditabbo cakkhundriyaṃ itthindrayaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ kiṃsūdha vittantiādīsu viya. Ayaṃ panettha atthayojanā. Tassa sārīputta bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ idaṃ su hoti. Bhiṃsanakatasmintibhiṃsanakabhāveti attho. Ekassa takārassa lopo daṭṭhabbo. Bhiṃsanakattasmintiyeva vā pāṭho. Bhiṃsanakatāya iti vā vattabbe liṅgavipallāso kato. Nimittatthe cettha bhummavacanaṃ. Tasmā @Footnote: 1. nirujjhamāneti yojanāpāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page218.

Evaṃ sambandho veditabbo bhiṃsanakabhāve idaṃ su hoti bhiṃsanakabhāvanimittaṃ bhiṃsanakabhāvahetu bhiṃsanakabhāvapaccayā idaṃ su hoti yokoci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ pavisati yebhuyyena lomāni haṃsantīti bahutarāni lomāni haṃsanti uddhamukhāni sūcisadisāni kaṇṭakasadisāni ca hutvā tiṭṭhanti appāni na haṃsanti bahutarānaṃ vā sattānaṃ haṃsanti appakānaṃ atisūrapurisānaṃ na haṃsanti. Idāni ayaṃ kho sārīputta hetūtiādi nigamanaṃ. Yañcettha antarantarā na vuttaṃ taṃ uttānatthameva tasmā pālikkameneva veditabbaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosīti taṃ purisayugavasena vuttanti veditabbaṃ. Vassagaṇanāya hi vipassissa bhagavato asītivassasahassāni āyu sammukhasāvakānampissa tattakameva. Evaṃ yvāssa sabbapacchimako sāvako tena saha ghaṭetvā satasahassaṃ saṭṭhimattāni ca vassasahassāni brahmacariyaṃ aṭṭhāsi. Purisayugavasena pana yugaparamparāya āgantvā dveyeva purisayugāni aṭṭhāsi. Tasmā na ciraṭṭhitikanti vuttaṃ. Sikhissa pana bhagavato sattativassasahassāni āyu sammukhasāvakānampissa tattakameva. Vessabhussa bhagavato saṭṭhivassasahasasāni āyu sammukhasāvakānampissa tattakameva. Evaṃ tesampi ye sabbapacchimasāvakā tehi saha ghaṭetvā satasahassato uddhaṃ cattāḷīsamattāni vīsatimattāni ca vassasahassāni brahmacariyaṃ aṭṭhāsi. Purisayugavasena pana yugaparamparāya āgantvā dve dveyeva purisayugāni aṭṭhāsi. Tasmā na ciraṭṭhitikanti vuttaṃ. {20} Evaṃ āyasmā sārīputto tiṇṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page219.

Buddhānaṃ brahmacariyassa na ciraṭṭhitikāraṇaṃ sutvā itaresaṃ tiṇṇaṃ brahmacariyassa ciraṭṭhitikāraṇaṃ sotukāmo puna bhagavantaṃ ko pana bhante hetūtiādinā nayena pucchi. Bhagavāpissa byākāsi. Taṃ sabbaṃ vuttapaṭipakkhavasena veditabbaṃ. Ciraṭṭhitikabhāvepi cettha tesaṃ buddhānaṃ āyuparimāṇatopi purisayugatopi ubhayathā ciraṭṭhitikatā veditabbā. Kakusandhassa hi bhagavato cattāḷīsavassasahassāni āyu konāgamanassa bhagavato tiṃsavassasahassāni kassapassa bhagavato vīsativassasahassāni sammukhasāvakānampi tesaṃ tattakameva. Bahūni ca nesaṃ sāvakayugāni paramparāya brahmacariyaṃ pavattesuṃ. Evaṃ tesaṃ āyuparimāṇatopi sāvakayugatopi ubhayathā brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosi. Amhākaṃ pana bhagavato kassapassa bhagavato upaḍḍhāyuppamāṇe dasavassasahassāyukakāle uppajjitabbaṃ siyā taṃ asambhuṇantena pañcavassasahassāyukakāle ekavassasahassāyukakāle pañcavassasatāyukakālepi vā uppajjitabbaṃ siyā yasmā panassa buddhattakārake dhamme esantassa pariyesantassa ñāṇaṃ paripācentassa gabbhaṃ gaṇhāpentassa vassasatāyukakāle ñāṇaṃ paripākamagamāsi tasmā atiparittāyukakāle uppanno tenassa sāvakaparamparāvasena ciraṭṭhitikampi brahmacariyaṃ āyuparimāṇavasena vassagaṇanāya aciraṭṭhitikamevāti vattaṃ vaṭṭati. {21} Athakho āyasmā sārīputtoti ko anusandhi. Evaṃ tiṇṇaṃ buddhānaṃ brahmacariyassa ciraṭṭhitikāraṇaṃ sutvā sikkhāpadappaññattiyeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page220.

Ciraṭṭhitikabhāvahetūti niṭṭhaṃ gantvā bhagavatopi brahmacariyassa ciraṭṭhitikabhāvaṃ icchanto āyasmā sārīputto bhagavantaṃ sikkhāpadappaññattiṃ yāci. Tassā yācanavidhidassanatthametaṃ vuttaṃ athakho āyasmā sārīputto uṭṭhāyāsanā .pe. Ciraṭṭhitikanti. Tattha addhaniyanti addhānakkhamaṃ. Dīghakālikanti vuttaṃ hoti. Sesaṃ uttānatthameva. Athassa bhagavā na tāvāyaṃ sikkhāpadappaññattikāloti pakāsento āgamehi tvaṃ sārīputtātiādimāha. Tattha āgamehi tvanti tiṭṭha tāva tvaṃ. Adhivāsehi tāva tvanti vuttaṃ hoti. Ādaravasena cetaṃ dvikkhattuṃ vuttaṃ. Etena bhagavā sikkhāpadappaññattiyā sāvakānaṃ visayabhāvaṃ paṭikkhipitvā buddhavisayo sikkhāpadappaññattīti āvikaronto tathāgatovātiādimāha. Ettha ca tatthāti sikkhāpadappaññattiyācanāpekkhaṃ bhummavacanaṃ. Tatrāyaṃ yojanā yaṃ vuttaṃ tayā sikkhāpadaṃ paññāpeyyāti tattha tassā sikkhāpadappaññattiyā tathāgatoyeva kālaṃ jānissatīti. Evaṃ vatvā akālaṃ tāva dassetuṃ na tāva sārīputtātiādimāha. Tattha āsavā tiṭṭhanti etesūti āsavehi ṭhātabbā na vokkamitabbāti vā āsavaṭṭhāniyā. Yesu diṭṭhadhammikasamparāyikā dukkhāsavā ca kilesāsavā ca parūpavādavippaṭisāravadhabandhanādayo ceva apāyadukkhavisesabhūtā ca āsavā tiṭṭhantiyeva yasmā nesaṃ te kāraṇaṃ hontīti attho. Te āsavaṭṭhāniyā vītikkamadhammā yāva na saṅghe pātubhavanti na tāva satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpetīti ayamettha yojanā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page221.

Yadi hi paññāpeyya parūpavādā parūpārambhā garahadosā na parimucceyya. Kathaṃ. Paññāpentena hi yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyātiādi sabbaṃ paññāpetabbaṃ bhaveyya. Adisvā ca vītikkamadosaṃ imaṃ paññattiṃ ñatvā pare evaṃ upavādañca upārambhañca garahañca pavatteyyuṃ kathaṃ hi nāma samaṇo gotamo bhikkhusaṅgho me anvāyiko vacanakaroti ettāvatā sikkhāpadehi paliveṭhessati pārājikaṃ paññāpessati nanu ime kulaputtā mahantañca bhogakkhandhaṃ mahantañca ñātiparivaṭṭaṃ hatthagatāni ca rajjānipi pahāya pabbajitā ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭhā sikkhāya tibbagāravā kāye ca jīvite ca nirapekkhā viharanti tesu nāma ko lokāmisabhūtaṃ methunaṃ vā paṭisevissati parabhaṇḍaṃ vā harissati parassa vā iṭṭhaṃ kantaṃ atimadhuraṃ jīvitaṃ upacchindissati abhūtaguṇakathāya vā jīvitaṃ kappessati nanu pārājike appaññattepi pabbajjāsaṅkhepenevetaṃ pākaṭaṃ katanti. Tathāgatassapi thāmañca balañca sattā na jāneyyuṃ paññattampi sikkhāpadaṃ kuppeyya na yathāṭhāne tiṭṭheyya. Seyyathāpi nāma akusalo vejjo kañci anuppannagaṇḍaṃ purisaṃ pakkositvā ehambho purisa imasmiṃ te sarīrappadese mahāgaṇḍo uppajjitvā anayabyasanaṃ pāpessati paṭikacceva naṃ tikicchāpehīti vatvā sādhācariya tvaṃyeva naṃ tikicchassūti vutto tassa arogaṃ sarīrappadesaṃ phāletvā lohitaṃ nīharitvā ālepanabandhanadhovanādīhi taṃ padesaṃ sañchaviṃ katvā taṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page222.

Purisaṃ vadeyya mahārogo te mayā tikicchito dehi me deyyadhammanti. So taṃ kimayaṃ bālavejjo vadati kataro kira me iminā rogo tikicchito nanu me ayaṃ dukkhañca janesi lohitakkhayañca maṃ pāpesīti evaṃ upavadeyya ceva upārambheyya ca garaheyya ca na cāssa guṇaṃ jāneyya evameva yadi anuppanne vītikkamadose satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeyya parūpavādādīhi ca na parimucceyya na cāssa thāmaṃ vā balaṃ vā sattā jāneyyuṃ paññattampi sikkhāpadaṃ kuppeyya na yathāṭhāne tiṭṭheyya. Tasmā vuttaṃ na tāva sārīputta satthā sāvakānaṃ .pe. Pātubhavantīti. Evaṃ akālaṃ dassetvā puna kālaṃ dassetuṃ yato ca kho sārīputtātiādimāha. Tattha yatoti yadā. Yasmiṃ kāleti vuttaṃ hoti. Sesaṃ vuttānusāreneva veditabbaṃ. Ayaṃ vā ettha saṅkhepattho. Yasmiṃ nāma kāle āsavaṭṭhāniyā dhammāti saṅkhaṃ gatā vītikkamadosā saṅghe pātubhavanti tadā satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti uddisati pāṭimokkhaṃ kasmā tesaṃyeva āsavaṭṭhāniyā dhammāti saṅkhaṃ gatānaṃ vītikkamadosānaṃ paṭighātāya. Evaṃ paññāpento yathā nāma kusalo vejjo uppannaṃ gaṇḍaṃ phālanālepanabandhanadhovanādīhi tikicchanto ropetvā sañchaviṃ katvā na tveva upavādādiraho hoti sake ca ācariyake viditānubhāvo hutvā sakkāraṃ pāpuṇāti evaṃ na ca upavādādiraho hoti sake ca sabbaññuvisaye viditānubhāvo hutvā sakkāraṃ pāpuṇāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page223.

Tañcassa sikkhāpadaṃ akuppaṃ hoti yathāṭhāne tiṭṭhatīti. Evaṃ āsavaṭṭhāniyānaṃ dhammānaṃ anuppattiṃ sikkhāpadappaññattiyā akālaṃ uppattiñca kālanti vatvā idāni tesaṃ dhammānaṃ anuppattikālañca dassetuṃ na tāva sārīputta idhekaccetiādimāha. Tattha uttānatthāni padāni pālivaseneva veditabbāni. Ayaṃ pana anuttānapadavaṇṇanā. Rattiyo jānantīti rattaññū. Attano pabbajitadivasato paṭṭhāya pahutā rattiyo jānanti cirapabbajitāti vuttaṃ hoti. Rattaññūbhi mahattaṃ rattaññumahattaṃ. Cirapabbajitehi mahantabhāvanti attho. Tatra rattaññumahattaṃ patte saṅghe upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ ārabbha sikkhāpadaṃ paññattanti veditabbaṃ. So hāyasmā ūnadasavasse bhikkhū upasampādente disvā ekavasso saddhivihāriyaṃ upasampādesi. Athakho bhagavā sikkhāpadaṃ paññāpesi na bhikkhave ūnadasavassena upasampādetabbo yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassāti 1-. Evaṃ paññatte sikkhāpade puna bhikkhū dasavassamhā dasavassamhāti bālā abyattā upasampādenti. Atha bhagavā aparampi sikkhāpadaṃ paññāpesi na bhikkhave bālena abyattena dasavassena upasampādetabbo yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassa anujānāmi bhikkhave byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetunti 2-. Rattaññumahattaṃ pattakāle dve sikkhāpadāni paññattāni. Vepullamahattanti @Footnote: 1. vi. mahāvagga. 4/109. 2. vi. mahāvagga. 4/110.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page224.

Vipulabhāvena mahattaṃ. Saṅgho hi yāva na theranavamajjhimānaṃ vasena vepullamahattaṃ patto hoti tāva senāsanāni pahonti sāsane ekacce āsavaṭṭhāniyā dhammā na uppajjanti vepullamahattaṃ patte pana te uppajjanti. Atha satthā sikkhāpadaṃ paññāpeti. Tattha vepullamahattaṃ patte saṅghe paññattasikkhāpadāni yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridvirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya pācittiyaṃ yā pana bhikkhunī anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya pācittiyaṃ yā pana bhikkhunī ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyya pācittiyanti iminā nayena veditabbāni. Lābhaggamahattanti lābhassa aggamahattaṃ. Yo lābhassa aggo uttamo mahantabhāvo taṃ patto hotīti attho. Lābhena vā aggamahattampi lābhena seṭṭhattañca mahantattañca pattoti attho. Saṅgho hi yāva na lābhaggamahattaṃ patto hoti tāva na lābhaṃ paṭicca āsavaṭṭhāniyā dhammā uppajjanti patte pana uppajjanti. Atha satthā sikkhāpadaṃ paññāpeti yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya pācittiyanti. Idaṃ hi lābhaggamahattaṃ patte saṅghe sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Bāhusaccamahattanti bāhusaccassa mahantabhāvaṃ. Saṅgho hi yāva na bāhusaccamahattaṃ patto hoti tāva na āsavaṭṭhāniyā dhammā uppajjanti. Bāhusaccamahattaṃ patte pana yasmā ekampi nikāyaṃ dvepi .pe. Pañcapi nikāye uggahetvā ayoniso ummujjamānā puggalā rasena rasaṃ saṃsandetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page225.

Uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ dīpenti. Atha satthā yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi .pe. Samaṇuddesopi ce evaṃ vadeyyātiādinā nayena sikkhāpadaṃ paññāpetīti. Evaṃ bhagavā āsavaṭṭhāniyānaṃ dhammānaṃ anuppattikālañca uppattikālañca dassetvā tasmiṃ samaye sabbasopi tesaṃ abhāvaṃ dassento nirabbudo hi sārīputtātiādimāha. Tattha nirabbudoti abbudavirahito. Abbudāti vuccanti corā. Niccoroti attho. Coroti ca imasmiṃ atthe dussīlā adhippetā. Te hi assamaṇā hutvā samaṇapaṭiññatāya paresaṃ paccaye corenti tasmā nirabbudo niccoro niddussīloti vuttaṃ hoti. Nirādīnavoti nirupaddavo nirupasaggo. Dussīlādīnavavirahitoyevāti vuttaṃ hoti. Apagatakāḷakoti kāḷakā vuccanti dussīlāyeva. Te hi suvaṇṇavaṇṇāpi samānā kāḷakadhammasamāyogā kāḷakātveva veditabbā. Tesaṃ abhāvā apagatakāḷako. Apahatakāḷakotipi pāṭho. Suddhoti apagatakāḷakattāyeva suddho. Pariyodātoti pabhassaro. Sāre patiṭṭhitoti sāroti vuccanti sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanaguṇā. Tasmiṃ sāre patiṭṭhitattā sāre patiṭṭhito. Evaṃ sāre patiṭṭhitabhāvaṃ vatvā puna so cassa sāre patiṭṭhitabhāvo evaṃ veditabboti dassento imesaṃ hi sārīputtātiādimāha. Tatrāyaṃ saṅkhepavaṇṇanā yānīmāni verañjāyaṃ vassāvāsaṃ upagatāni pañca bhikkhusatāni imesaṃ yo guṇavasena pacchimako sabbaparittaguṇo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page226.

Bhikkhu so sotāpannoti. Sotāpannoti sotaṃ āpanno. Sototi ca maggassetaṃ adhivacanaṃ. Sotāpannoti tena samannāgatassa puggalassa. Yathāha. Soto sototi hīdaṃ sārīputta vuccati katamo nukho sārīputta sototi. Ayameva hi bhante ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi .pe. Sammāsamādhīti. Sotāpanno sotāpannoti hīdaṃ sārīputta vuccati katamo nukho sārīputta sotāpannoti. Yo hi bhante iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṃ vuccati sotāpanno soyamāyasmā evannāmo evaṃgottoti. Idha pana maggena phalassa nāmaṃ dinnaṃ tasmā phalaṭṭho sotāpannoti veditabbo. Avinipātadhammoti vinipātetīti vinipāto. Nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo. Na attānaṃ apāyesu vinipātanasabhāvoti vuttaṃ hoti. Kasmā. Ye dhammā apāyagamaniyā tesaṃ parikkhayā. Vinipātanaṃ vā vinipāto. Nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo. Apāyesu vinipātanasabhāvo assa natthīti vuttaṃ hoti. Sammattaniyāmena maggena niyatattā niyato. Sambodhi paraṃ ayanaṃ parā gati assāti sambodhiparāyano. Uparimaggattayaṃ avassaṃ sampāpakoti attho. Kasmā. Paṭiladdhapaṭhamamaggattāti. {22} Evaṃ dhammasenāpatiṃ saññāpetvā verañjāyaṃ taṃ vassāvāsaṃ vītināmetvā vuṭṭhavasso mahāpavāraṇāya pavāretvā athakho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. Āmantesīti ālapi abhāsi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page227.

Sambodhesi. Kinti. Āciṇṇaṃ kho panetantievamādiṃ. Āciṇṇanti caritaṃ vattamanudhammatā. Taṃ kho panetaṃ āciṇṇaṃ duvidhaṃ hoti buddhāciṇṇaṃ sāvakāciṇṇanti. Katamaṃ buddhāciṇṇaṃ. Idantāva ekaṃ yehi nimantitā vassaṃ vasanti na te anapaloketvā anāpucchitvā janapadacārikaṃ pakkamanti. Sāvakā pana apaloketvā vā anapaloketvā vā yathāsukhaṃ pakkamanti. Aparampi buddhāciṇṇaṃ vuṭṭhavassā pavāretvā janasaṅgahatthāya janapadacārikaṃ pakkamantiyeva. Janapadacārikaṃ carantā ca mahāmaṇḍalaṃ majjhimamaṇḍalaṃ antimamaṇḍalanti imesaṃ tiṇṇaṃ maṇḍalānaṃ aññatarasmiṃ maṇḍale caranti. Tattha mahāmaṇḍalaṃ navayojanasatikaṃ. Majjhimamaṇḍalaṃ chayojanasatikaṃ. Antimamaṇḍalaṃ tiyojanasatikaṃ. Yadā mahāmaṇḍale cārikaṃ caritukāmā honti mahāpavāraṇāya pavāretvā pāṭipadadivase mahābhikkhusaṅghaparivārā nikkhamitvā gāmanigamādīsu mahājanaṃ āmisapaṭiggahena anuggahantā dhammadānena cassa vivaṭṭūpanissitaṃ kusalaṃ vaḍḍhentā navahi māsehi janapadacārikaṃ pariyosāpenti. Sace pana antovasse bhikkhūnaṃ samathavipassanā taruṇā honti mahāpavāraṇāya appavāretvā pavāraṇāsaṅgahaṃ datvā kattikapuṇṇamāya pavāretvā migasirassa paṭhamadivase mahābhikkhusaṅghaparivārā nikkhamitvā vuttanayeneva majjhimamaṇḍale aṭṭhahi māsehi cārikaṃ pariyosāpenti. Sace pana nesaṃ vuṭṭhavassānaṃ aparipakkindriyā veneyyasattā honti. Tesaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page228.

Indriyaparipākaṃ āgamentā migasiramāsampi tattheva vasitvā pussamāsassa paṭhamadivase mahābhikkhusaṅghaparivārā nikkhamitvā vuttanayeneva antimamaṇḍale sattahi māsehi cārikaṃ pariyosāpenti. Tesu ca maṇḍalesu yattha katthaci carantāpi te te satte kilesehi viyojentā sotāpattiphalādīhi saṃyojentā veneyyavaseneva nānāvaṇṇāni pupphāni ocinantā viya vicaranti. Aparampi buddhānaṃ āciṇṇaṃ devasikaṃ paccūsasamaye santaṃ sukhaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā phalasamāpattisamāpajjanaṃ phalasamāpattiyā vuṭṭhahitvā mahākaruṇāsamāpattiyā samāpajjanaṃ tato dasasahassacakkavāḷe bodhaneyyasattasamolokanaṃ. Aparampi buddhānaṃ āciṇṇaṃ āgantukehi saddhiṃ paṭhamataraṃ paṭisanthārakaraṇaṃ atthuppattivasena dhammadesanā otiṇṇe dose sikkhāpadappaññāpananti. Idaṃ buddhāciṇṇaṃ. Katamaṃ sāvakāciṇṇaṃ. Buddhassa bhagavato kāle dvikkhattuṃ sannipāto pure vassūpanāyikāya ca kammaṭṭhānagahaṇatthaṃ vuṭṭhavassānañca adhigataguṇārocanatthaṃ uparikammaṭṭhānagahaṇatthañca. Idaṃ sāvakāciṇṇaṃ. Idha pana buddhāciṇṇaṃ dassento āha āciṇṇaṃ kho panetaṃ ānanda tathāgatānanti. Āyāmāti āgacchayāma. Apalokessāmāti cārikañcaraṇatthāya āpucchissāma. Evanti sampaṭicchanatthe nipāto. Bhanteti gāravādhivacanametaṃ. Satthuno paṭivacanadānantipi vaṭṭati. Bhagavato paccassosīti bhagavato vacanaṃ paṭiassosi abhimukho hutvā suṇi sampaṭicchi. Evanti iminā vacanena paṭiggahesīti vuttaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page229.

Athakho bhagavā nivāsetvāti idha pubbaṇhasamayanti vā sāyaṇhasamayanti vā na vuttaṃ. Evaṃ santepi bhagavā katabhattakicco majjhantikaṃ vītināmetvā āyasmantaṃ ānandaṃ pacchāsamaṇaṃ katavā nagaradvārato paṭṭhāya nagaravīthiyo suvaṇṇarasapiñjarāhi buddharaṃsīhi samujjotayamāno yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenūpasaṅkami. Gharadvāre ṭhitamattameva cassa bhagavantaṃ disvā parijano ārocesi. Brāhmaṇo satiṃ paṭilabhitvā saṃvegajāto sahasā vuṭṭhāya mahārahaṃ āsanaṃ paññāpetvā bhagavantaṃ paccuggamma ito bhagavā upasaṅkamatūti āha. Bhagavā upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Athakho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ upanisīditukāmo attanā ṭhitappadesato yena bhagavā tenūpasaṅkami. Ito paraṃ uttānatthameva. Yaṃ pana brāhmaṇo āha apica yo deyyadhammo so na dinnoti tatrāyamadhippāyo mayā nimantitānaṃ vassaṃ vuṭṭhānaṃ tumhākaṃ temāsaṃ divase divase pāto yāgukhajjakaṃ majjhantike khādanīyaṃ bhojanīyaṃ sāyaṇhakāle anekavidhapānavikatigandhapupphādīhi pūjāsakkāroti evamādiko yo deyyadhammo dātabbo assa so na dinnoti. Tañca kho no asantanti ettha pana liṅgavipallāso veditabbo. So ca kho deyyadhammo amhākaṃ no asantoti ayaṃ hettha attho. Athavā yaṃyaṃ mayaṃ tumhākaṃ dadeyyāma tañca kho no asantanti evamettha attho veditabbo. Nopi adātukamyatāti adātukāmatāpi no natthi yathā pahutavittūpakaraṇānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page230.

Maccharīnaṃ. Taṃ kutettha labbhā bahukiccā gharāvāsāti. Ttarāyaṃ yojanā. Yasmā bahukiccā gharāvāsā tasmā ettha santepi deyyadhamme dātukamyatāya ca taṃ kuto labbhā kuto taṃ sakkā laddhuṃ yaṃ mayaṃ tumhākaṃ deyyadhammaṃ dadeyyāmāti gharāvāsaṃ garahanto āha. So kira mārena āvaṭṭitabhāvaṃ na jānāti gharāvāsapalibodhena me satisammoso jātoti maññi. Tasmā evamāha. Apica taṃ kutettha labbhāti imasmiṃ temāsabbhantare yamahaṃ tumhākaṃ dadeyyaṃ taṃ kuto labbhā bahukiccā hi gharāvāsāti evamettha yojanā veditabbā. Atha brāhmaṇo yannūnāhaṃ yaṃ me tīhi māsehi dātabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ ekadivaseneva dadeyyanti cintetvā adhivāsetu me bhavaṃ gotamotiādimāha. Tattha svātanāyāti yaṃ me tumhesu sakkāre kate sve bhavissati puññañceva pītipāmujjañca tadatthāya. Atha tathāgato sace ahaṃ nādhivāseyyaṃ ayaṃ temāsaṃ kiñci aladdhā kupito maññe tena me yāciyamāno ekabhattampi na paṭiggaṇhāti natthi imasmiṃ adhivāsanakkhanti asabbaññū ayanti evaṃ brāhmaṇo ca verañjāvāsino ca garahitvā bahuṃ apuññaṃ pasaveyyuṃ taṃ tesaṃ mā ahosīti tesaṃ anukampāya adhivāsesi bhagavā 1- tuṇhībhāvena. Adhivāsetvā ca athakho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ alaṃ gharāvāsapalibodhacintāyāti saññāpetvā taṃ khaṇānurūpāya dhammiyā kathāya diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ @Footnote: 1. tathāgatoti padaṃ bhagavāti padassa visesananti yojanā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page231.

Sandassetvā kusale dhamme samādapetvā gaṇhāpetvā tattha ca naṃ samuttejetvā saussāhaṃ katvā tāya saussāhatāya aññehi ca vijjamānaguṇehi sampahaṃsetvā dhammaratanavassaṃ vassitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Pakkante ca pana bhagavati verañjo brāhmaṇo puttadāraṃ āmantesi mayaṃ bhaṇe bhagavantaṃ temāsaṃ nimantetvā ekadivasaṃ ekabhattampi nādamhā handa dāni tathā dānaṃ paṭiyādetha yathā temāsikopi deyyadhammo sve ekadivaseneva dātuṃ sakkā hotīti. Tato paṇītadānaṃ paṭiyādāpetvā yaṃ divasaṃ bhagavā nimantito tassā 1- rattiyā accayena āsanaṭṭhānaṃ alaṅkārāpetvā mahārahāni āsanāni paññāpetvā gandhadhūpavāsakusumavicitraṃ mahāpūjaṃ sajjitvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi. Tena vuttaṃ athakho verañjo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena .pe. Niṭṭhitaṃ bhattanti. {23} Bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto tattha agamāsi. Tena vuttaṃ athakho bhagavā .pe. Nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghanti. Athakho verañjo brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghanti buddhappamukhanti buddhapariṇāyakaṃ. Buddhaṃ saṅghattheraṃ katvā nisinnanti vuttaṃ hoti. Paṇītenāti uttamena. Sahatthāti sahatthena. Santappetvāti suṭṭhu tappetvā paripuṇṇaṃ suhitaṃ yāvadatthaṃ katvā. Sampavāretvāti suṭṭhu pavāretvā alaṃ alanti hatthasaññāya ca mukhasaññāya ca vacībhedena ca paṭikkhipāpetvā. Bhuttāvinti bhuttavantaṃ. @Footnote: 1. tassa iti bhaveyya.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page232.

Onītapattapāṇinti pattato onītapāṇiṃ apanītahatthanti vuttaṃ hoti. Ticīvarena acchādesīti ticīvaraṃ bhagavato adāsi. Idaṃ pana vohāravacanamattaṃ hoti ticīvarena acchādesīti. Tasmiṃ ca ticīvare ekameko sāṭako sahassaṃ agghati. Iti brāhmaṇo bhagavato tisahassagghanakaṃ ticīvaramadāsi uttamaṃ kāsiyavatthasadisaṃ. Ekamekañca bhikkhuṃ ekamekena dussayugenāti ekamekena dussayugalena. Tatra ekasāṭako pañca satāni agghati. Evaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ pañcasatasahassagghanakāni dussāni adāsi. Brāhmaṇo ettakampi datvā atuṭṭho puna sattaṭṭhasahassagghanake aneke rattakambale ca pattuṇṇapaṭapaṭe 1- ca phāletvā phāletvā āyogaaṃsavaddhakakāyabandhana- parissāvanādīnaṃ atthāya adāsi. Satapākasahassapākānañaca bhesajjatelānaṃ tumbāni pūretvā ekamekassa bhikkhuno abbhañjanatthāya sahassagghanakaṃ telamadāsi. Kiṃ bahunā catuppaccayesu. Na koci parikkhāro samaṇaparibhogo adinno nāma ahosi. Pāliyaṃ pana cīvaramattameva vuttaṃ. Evaṃ mahāyāgaṃ yajitvā saputtadāraṃ vanditvā nisinnaṃ athakho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ temāsaṃ mārāvaṭṭanena dhammassavanāmatarasaparibhogaparihīnaṃ ekadivaseneva dhammāmatavassaṃ vassitvā paripuṇṇasaṅkappaṃ kurumāno dhammiyā kathāya sandassetvā .pe. Uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Brāhmaṇopi saputtadāro bhagavantañca bhikkhusaṅghañca vanditvā punapi bhante amhākaṃ anuggahaṃ kareyyāthāti @Footnote: 1. pattuṇṇapaṭṭapaṭe.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page233.

Evamādīni vadanto anuvajitvā assūni pavattayamāno nivatti. Athakho bhagavā verañjāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvāti yathāajjhāsayaṃ yathārucitaṃ vāsaṃ vasitvā verañjāya nikkhamitvā mahāmaṇḍalacārika- caraṇakāle gantabbaṃ buddhavīthiṃ pahāya dubbhikkhadosena kilantaṃ bhikkhusaṅghaṃ ujunā maggena gahetvā gantukāmo soreyyādīni anupagamma payāgapatiṭṭhānaṃ gantvā tattha gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena bārāṇasī tadavasari. Tena avasarīti tadavasari. Tatrāpi yathāajjhāsayaṃ viharitvā vesāliṃ agamāsi. Tena vuttaṃ anupagamma soreyyaṃ .pe. Vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyanti. Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya verañjakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. Tatrīdaṃ samantapāsādikāya samantapāsādikattasmiṃ ācariyaparamparato nidānavatthuppabhedadīpanato parasamayavivajjanato sakasamayavisuddhito ceva byañjanaparisodhanato padatthato pāliyojanākkamato sikkhāpadavinicchayato vibhaṅganayabhedadassanato sampassataṃ na dissati kiñci apāsādikaṃ yato ettha viññūnamayaṃ tasmā samantapāsādikātveva saṃvaṇṇanā pavattā vinayassa veneyyadamanakusalena vuttassa lokanāthena lokamanukampamānenāti. ---------------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 1 page 116-233. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=1&A=2430&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=1&A=2430&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=1              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=1&A=1              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=1&A=1              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=1&A=1              Contents of The Tipitaka Volume 1 http://84000.org/tipitaka/read/?index_1

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]