ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 1 : PALI ROMAN Vinaya.A. (samanta.1)

page482.

Tatiyapārājikavaṇṇanā tatiyantīhi suddhena yaṃ buddhena vibhāvitaṃ pārājikantassidāni patto saṃvaṇṇanākkamo yasmā tasmā suviññeyyaṃ yaṃ pubbe ca pakāsitaṃ taṃ vajjayitvā assāpi hoti saṃvaṇṇanā ayanti. {162} Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyanti vesāliyanti evaṃnāmake itthīliṅgavasena pavattavohāre nagare. Tañhi nagaraṃ tikkhattuṃ pākāraparikkhepavaḍḍhanena visālībhūtattā vesālīti vuccati. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro panassa anupubbīkathaṃ icchantehi paramatthajotikāya khuddakaṭṭhakathāya ratanasuttavaṇṇanāto gahetabbo. Idampi ca nagaraṃ sabbaññutappatteyeva sammāsambuddhe sabbākāravepullattaṃ pattanti veditabbaṃ. Evaṃ gocaragāmaṃ dassetvā nivāsanaṭṭhānamāha mahāvane kūṭāgārasālāyanti. Tattha mahāvanaṃ nāma sayaṃ jātamaropimaṃ saparicchedaṃ mahantaṃ vanaṃ. Kapilavatthusāmantā pana mahāvanaṃ himavantena saha ekābaddhaṃ aparicchedaṃ hutvā mahāsamuddaṃ āhacca ṭhitaṃ. Idaṃ tādisaṃ na hoti saparicchedaṃ mahantaṃ vananti mahāvanaṃ. Kūṭāgārasālā pana mahāvanaṃ nissāya kate ārāme kūṭāgāraṃ anto katvā haṃsavaṭṭakacchadanena katā sabbākārasampannā buddhassa bhagavato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page483.

Gandhakuṭī veditabbā. Anekapariyāyena asubhakathaṃ kathetīti anekehi kāraṇehi asubhākārasandassanappavattaṃ kāyavicchandanīyakathaṃ katheti. Seyyathīdaṃ. Atthi imasmiṃ kāye kesā lomā .pe. Muttanti. Kiṃ vuttaṃ hoti. Bhikkhave imasmiṃ byāmamatte kalevare sabbādarenapi vicinanto na koci kiñci muttaṃ vā maṇiṃ vā veḍuriyaṃ vā agaruṃ vā candanaṃ vā kukkumaṃ vā kappuraṃ vā vāsacuṇṇādīnaṃ vā anumattampi 1- sucibhāvaṃ passati athakho paramaduggandhaṃ jegucchamassirikadassanaṃ kesalomādinānappakāramasuciṃyeva passati tasmā na ettha chando vā rāgo vā karaṇīyo yepi hi uttamaṅge sirasmiṃ jātā kesā nāma tepi asubhāyeva asucino ca paṭikūlā ca so ca nesaṃ asubhāsucipaṭikūlabhāvo vaṇṇatopi saṇṭhānatopi gandhatopi āsayatopi okāsatopīti pañcahi kāraṇehi veditabbo evaṃ lomādīnanti. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana visuddhimagge vuttanayena veditabbo. Iti bhagavā ekamekasmiṃ 2- koṭṭhāse pañcapañcappabhedena anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti. Asubhāya vaṇṇaṃ bhāsatīti uddhumātakādivasena asubhamātikaṃ nikkhipitvā padabhājanīyena taṃ vibhajanto vaṇṇento saṃvaṇṇento asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati. Asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatīti yā ayaṃ kesādīsu vā uddhumātakādīsu vā ajjhattabahiddhāvatthūsu vā asubhākāraṃ gahetvā pavattassa cittassa bhāvanā vaḍḍhanā phātikammaṃ tassā @Footnote: 1. aṇumattampi . 2. ekekasmiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page484.

Asubhabhāvanāya ānisaṃsaṃ dassento vaṇṇaṃ bhāsati guṇaṃ parikitteti. Seyyathīdaṃ. Asubhabhāvanābhiyutto bhikkhave bhikkhu kesādīsu vā vatthūsu uddhumātakādīsu vā vatthūsu pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannañca paṭhamaṃ jhānaṃ paṭilabhati so taṃ paṭhamajjhānasaṅkhātaṃ cittamañjusaṃ nissāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā uttamatthaṃ arahattaṃ pāpuṇātīti. Tatrīmāni paṭhamassa jhānassa dasalakkhaṇāni pāripanthikato cittavisuddhi majjhimassa samādhinimittassa paṭipatti tattha cittappakkhandanaṃ visuddhassa cittassa ajjhupekkhaṇaṃ samathapaṭipannassa ajjhupekkhaṇaṃ ekaggūpaṭṭhānassa ajjhupekkhaṇaṃ tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena sampahaṃsanā indriyānaṃ ekarasaṭṭhena tadanurūpagaviriyavāhanaṭṭhena āsevanaṭṭhena sampahaṃsanāti. Tatrāyaṃ pāli paṭhamassa jhānassa ko ādi kiṃ majjhe kiṃ pariyosānaṃ. Paṭhamassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādi upekkhānubrūhanā majjhe sampahaṃsanā pariyosānaṃ. Paṭhamassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādi ādissa katilakkhaṇāni. Ādissa tīṇi lakkhaṇāni. Yo tassa paripantho 1- tato cittaṃ visujjhati visuddhattā cittaṃ majjhimaṃ samādhinimittaṃ paṭipajjati paṭipannattā tattha cittaṃ pakkhandati. Yañca paripanthato cittaṃ visujjhati yañca visuddhattā cittaṃ majjhimaṃ samādhinimittaṃ paṭipajjati yañca paṭipannattā tattha cittaṃ @Footnote: 1. paripaṇṭhoti purāṇappakaraṇesu dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page485.

Pakkhandati paṭhamassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādi ādissa imāni tīṇi lakkhaṇāni. Tena vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ ādikalyāṇañceva hoti tilakkhaṇasampannañcāti. Paṭhamassa jhānassa upekkhānubrūhanā majjhe majjhassa katilakkhaṇāni. Majjhassa tīṇi lakkhaṇāni. Visuddhaṃ cittaṃ ajjhupekkhati samathapaṭipannaṃ ajjhupekkhati ekaggūpaṭṭhānaṃ ajjhupekkhati. Yañca visuddhaṃ cittaṃ ajjhupekkhati yañca samathapaṭipannaṃ ajjhupekkhati yañca ekaggūpaṭṭhānaṃ ajjhupekkhati paṭhamassa jhānassa upekkhānubrūhanā majjhe majjhassa imāni tīṇi lakkhaṇāni. Tena vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ majjhekalyāṇañceva hoti tilakkhaṇasampannañcāti. Paṭhamassa jhānassa sampahaṃsanā pariyosānaṃ pariyosānassa katilakkhaṇāni. Pariyosānassa cattāri lakkhaṇāni. Tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena sampahaṃsanā indriyānaṃ ekarasaṭaṭhena sampahaṃsanā tadanurūpagaviriyavāhanaṭṭhena sampahaṃsanā āsevanaṭṭhena sampahaṃsanā. Paṭhamassa jhānassa sampahaṃsanā pariyosānaṃ pariyosānassa imāni cattāri lakkhaṇāni. Tena vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ pariyosānakalyāṇañceva hoti catullakkhaṇasampannañcāti. Evaṃ tividhattagataṃ cittaṃ tividhakalyāṇakaṃ dasalakkhaṇasampannaṃ vitakkasampannañceva hoti vicārapītisukhasampannañca cittassa adhiṭṭhānasampannañca saddhāsampannañca viriyasatisamādhipaññāsampannañcāti. Ādissa ādissa asubhasamāpattiyā vaṇṇaṃ bhāsatīti evampi itthampīti punappunaṃ vavaṭṭhānaṃ katvā ādisanato asubhasamāpattiyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page486.

Vaṇṇaṃ bhāsati ānisaṃsaṃ katheti guṇaṃ parikitteti. Seyyathīdaṃ. Asubhasaññāparicitena bhikkhave bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ paṭilīyati paṭikuṭṭati paṭivaṭṭati na sampasārīyati upekkhā vā paṭikulyatā vā saṇṭhāti seyyathāpi bhikkhave kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddalaṃ 1- vā aggimhi pakkhittaṃ paṭilīyati paṭikuṭṭati paṭivaṭṭati na sampasārīyati evameva kho bhikkhave asubhasaññāparicitena bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ paṭilīyati paṭikuṭṭati paṭivaṭṭati na sampasārīyatīti. Icchāmahaṃ bhikkhave aḍḍhamāsaṃ paṭisalliyitunti ahaṃ bhikkhave ekaṃ aḍḍhamāsaṃ paṭisalliyituṃ niliyituṃ ekova hutvā viharituṃ icchāmīti attho. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenāti yo attanā payuttavācaṃ akatvā mamatthāya saddhesu kulesu paṭiyattaṃ piṇḍapātaṃ nīharitvā mayhaṃ upanāmeti taṃ piṇḍapātanīhārakaṃ ekaṃ bhikkhuṃ ṭhapetvā namhi aññena kenaci bhikkhunā vā gahaṭṭhena vā upasaṅkamitabboti. Kasmā pana evamāhāti. Atīte kira pañcasatā migaluddhakā mahatīti daṇḍavāgurāhi araññaṃ parikkhipitvā haṭṭhatuṭṭhā ekatoyeva yāvajīvaṃ migapakkhighātakammena jīvitaṃ kappetvā niraye uppannā. Te tattha pacitvā pubbe katena kenacideva kusalakammena manussesu uppannā kalyāṇūpanissayavasena sabbepi bhagavato santike pabbajjañca upasampadañca labhiṃsu. Tesaṃ tato mūlākusalakammato avipakkavipākā @Footnote: 1. aṅ. sattaka. 23/48. pāliyampana nhārudaddulanti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page487.

Aparāparacetanā tasmiṃ aḍḍhamāsabbhantare attūpakkamena ca parūpakkamena ca jīvitūpacchedāya okāsaṃ akāsi. Taṃ bhagavā addasa. Kammavipāko nāma na sakkā kenaci paṭibāhituṃ. Tesu ca bhikkhūsu puthujjanāpi atthi sotāpannasakadāgāmianāgāmikhīṇāsavāpi. Tattha khīṇāsavā apaṭisandhikā itare ariyasāvakā niyatagatikā sugatiparāyanā puthujjanānaṃ gati aniyatā. Atha bhagavā cintesi ime attabhāve chandarāgena maraṇabhayabhītā na sakkissanti gatiṃ visodhetuṃ handa nesaṃ chandarāgappahānāya asubhakathaṃ kathemi taṃ sutvā attabhāve vigatacchandarāgatāya gativisodhanaṃ katvā sagge paṭisandhiṃ gaṇhissanti evaṃ nesaṃ mama santike pabbajjā sātthikā bhavissatīti. Tato nesaṃ anuggahāya asubhakathaṃ kathesi kammaṭṭhānasīsena no maraṇavaṇṇasaṃvaṇṇanādhippāyena. Kathetvā ca panassa etadahosi sace maṃ imaṃ aḍḍhamāsaṃ bhikkhū passissanti ajja eko bhikkhu mato ajja dve .pe. Ajja dasāti āgantvā ārocessanti ayañca kammavipāko na sakkā mayā vā aññena vā paṭibāhituṃ svāhantaṃ sutvāpi kiṃ karissāmi kimme anatthakena anayabyasanena sutena handāhaṃ bhikkhūnaṃ adassanaṃ upagacchāmīti tasmā evamāha icchāmahaṃ bhikkhave aḍḍhamāsaṃ paṭisalliyituṃ namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenāti. Apare panāhu parūpavādavivajjanatthaṃ evaṃ vatvā paṭisallīnoti. Pare kira bhagavantaṃ upavadissanti ayaṃ sabbaññū ahaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page488.

Saddhammappavaracakkavattīti paṭijānamāno attanopi sāvake aññamaññaṃ ghātente nivāretuṃ na sakkoti kimaññaṃ sakkissatīti tattha paṇḍitā vakkhanti bhagavā paṭisallānamanuyutto nayimaṃ pavuttiṃ jānāti kocissa ārocayitāpi natthi sace jāneyya addhā nivāreyyāti. Idaṃ pana icchāmattaṃ paṭhamamevettha kāraṇaṃ. Nāssudhāti ettha assudhāti padapūraṇamatte avadhāraṇatthe vā nipāto neva koci bhagavantaṃ upasaṅkamatīti. Anekehi vaṇṇasaṇṭhānādīhi kāraṇehi vokāro assāti anekākāravokāro. Anekākāravokiṇṇo anekakāraṇasammissoti vuttaṃ hoti. Ko so. Asubhabhāvanānuyogo. Taṃ anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogaṃ. Anuyuttā viharantīti yuttā payuttā viharanti. Aṭṭiyantīti tena kāyena aṭṭā dukkhitā honti. Harāyantīti lajjanti. Jigucchantīti sañjātajigucchā honti. Daharoti taruṇo. Yuvāti yobbanena samannāgato. Maṇḍanakajātiyoti maṇḍanapakatiko. Sīsaṃ nahātoti sīsena saddhiṃ nahāto. Daharo yuvāti ettha daharavacanena paṭhamayobbanabhāvaṃ dasseti. Paṭhamayobbane hi sattā visesena maṇḍanakajātiyā honti. Sīsaṃ nahātoti iminā maṇḍanānuyogakālaṃ. Yuvāpi hi kiñci kammaṃ katvā saṅkiliṭṭhasarīro na maṇḍanānuyutto hoti. Sīsaṃ nahāto pana so maṇḍanamevānuyuñjati ahikuṇapādīni daṭṭhumpi na icchati. So tasmiṃ khaṇe ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page489.

Manussakuṇapena vā kaṇṭhe ālaggena kenacideva paccatthikena ānetvā kaṇṭhe baddhena paṭimukkena yathā aṭṭiyeyya harāyeyya jiguccheyya evameva te bhikkhū sakena kāyena aṭṭiyantā harāyantā jigucchantā so viya puriso taṃ kuṇapaṃ vigatacchandarāgatāya attano kāyaṃ pariccajitukāmā hutvā satthaṃ ādāya attanāpi attānaṃ jīvitā voropenti tvaṃ maṃ jīvitā voropehi ahaṃ tanti evaṃ aññamaññampi jīvitā voropenti. Migalaṇḍikampi samaṇakuttakanti migalaṇḍikoti tassa nāmaṃ. Samaṇakuttakoti samaṇavesadhārako. So kira sikhāmattaṃ ṭhapetvā sīsaṃ muṇḍetvā ekaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā ekaṃ aṃse katvā vihāraṃyeva upanissāya vighāsādabhāvena jīvati. Tampi migalaṇḍikaṃ samaṇakuttakaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadanti. Sādhūti āyācanatthe nipāto. Noti upayogabahuvacanaṃ. Sādhu āvuso amhe jīvitā voropehīti vuttaṃ hoti. Ettha ca ariyā neva pāṇātipātaṃ kariṃsu na samādapesuṃ na samanuññāpesuṃ 1-. Puthujjanā pana sabbamakaṃsu. Lohitakanti lohitamakkhitaṃ. Yena vaggumudāti vaggumatā lokassa puññasammatā nadī. Sopi kira taṃ pāpaṃ tattha pavāhessāmīti saññāya gato. {163} Ahudeva kukkuccanti tesu kira bhikkhūsu kenaci kāyavikāro vā vacīvikāro vā na kato sabbe satā sampajānā dakkhiṇena passena nipajjiṃsu. Taṃ anussarato @Footnote: 1. na samanujāniṃsu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page490.

Tassa kukkuccaṃ ahosiyeva. Nadiyā ānubhāvena appamattakampi pāpaṃ pahīnannāma natthi. Ahu vipaṭisāroti tasseva kukkuccassa sabhāvaniyamanatthametaṃ vuttaṃ. Vipaṭisārakukkuccaṃ ahosi na vinayakukkuccanti. Alābhā vata metiādi kukkuccassa pavattiākāradassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha alābhā vata meti āyatiṃ dāni mama hitasukhalābhā nāma natthīti anutthunāti. Na vata me lābhāti iminā pana tamevatthaṃ daḷhaṃ karoti. Ayaṃ hettha adhippāyo sacepi koci lābho teti vadeyya taṃ micchā nattheva me lābhāti. Dulladdhaṃ vata meti kusalānubhāvena laddhampi idaṃ manussattaṃ dulladdhaṃ vata me. Na vata me suladdhanti iminā pana tameva atthaṃ daḷhaṃ karoti. Ayaṃ hettha adhippāyo sacepi koci suladdhanteti vadeyya taṃ micchā na vata me suladdhanti. Apuññaṃ pasutanti apuññaṃ upacitaṃ janitaṃ vā. Kasmā iti ce. Yvāhaṃ bhikkhū .pe. Voropesinti. Tassattho yo ahaṃ sīlavante tāya eva sīlavantatāya kalyāṇadhamme uttamadhamme seṭṭhadhamme bhikkhū jīvitā voropesinti. Aññatarā mārakāyikāti nāmavasena apākaṭā ekā bhummadevatā micchādiṭṭhikā mārapakkhikā mārassa anuvattikā evaṃ ayaṃ māradheyyaṃ māravisayaṃ nātikkamissatīti cintetvā sabbābharaṇavibhūsitā hutvā attano ānubhāvaṃ dassayamānā abhijjamāne udake paṭhavītale caṅkamamānā viya āgantvā migalaṇḍikaṃ samaṇakuttakaṃ etadavoca. Sādhu sādhūti sampahaṃsanatthe nipāto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page491.

Tasmā evañcettha dvivacanaṃ 1-. Atiṇṇe tāresīti saṃsārato atiṇṇe iminā jīvitāvoropanena tāresi parimocesīti. Ayaṃ kira etissā devatāya bālāya dummedhāya laddhi ye na matā te saṃsārato na muttā ye matā te muttāti. Tasmā saṃsāramocakamilakkhu 2- viya evaṃladdhikā hutvā tampi tattha niyojentī evamāha. Athakho migalaṇḍiko samaṇakuttako tāvabhusaṃ uppannavipaṭisāropi taṃ devatāya ānubhāvaṃ disvā ayaṃ devatā evamāha addhā iminā atthena evameva bhavitabbanti niṭṭhaṃ gantvā lābhā kira metiādīni parikittayanto vihārena vihāraṃ pariveṇena pariveṇaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeti taṃtaṃ vihārañca pariveṇañca upasaṅkamitvā dvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā bhikkhū evaṃ vadeti ko atiṇṇo kantāremīti. Hotiyeva bhayanti maraṇaṃ paṭicca cittutrāso hoti. Chambhitattanti hadayamaṃsaṃ ādiṃ katvā sarīracalanaṃ hoti. Atibhayena thaddhasarīrattantipi eke. Thambhitattaṃ hi chambhitattanti vuccati. Lomahaṃsoti uddhaṃṭhitalomatā. Khīṇāsavā pana sattasuññatāya sudiṭṭhattā maraṇakasattameva na passanti. Tasmā tesaṃ sabbampetaṃ nāhosīti veditabbaṃ. Ekampi dvepi .pe. Saṭṭhiṃpi bhikkhū ekāheneva jīvitā voropesīti evaṃ gaṇanavasena sabbānipi tāni pañca bhikkhusatāni jīvitā voropesi. @Footnote: 1. āmeḍitavacanaṃ . 2 milakkho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page492.

{164} Paṭisallānā vuṭṭhitoti tesaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ jīvitakkhayappattibhāvaṃ ñatvā tato ekībhāvato vuṭṭhito jānantopi ajānanto viya kathāsamuṭṭhāpanatthaṃ āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. Kinnukho ānanda tanubhūto viya bhikkhusaṅghoti ānanda ito pubbe bahū bhikkhū ekato upaṭṭhānaṃ āgacchanti uddesaṃ paripucchaṃ gaṇhanti sajjhāyanti ekappajjoto viya ārāmo dissati idāni pana aḍḍhamāsamattassa accayena tanubhūto viya tanuko mando appako viralo viya jāto bhikkhusaṅgho kinnukho kāraṇaṃ kiṃ disāsu pakkantā bhikkhūti. Athāyasmā ānando kammavipākena tesaṃ jīvitakkhayappattiṃ asallakkhento asubhakammaṭṭhānānuyogapaccayā pana sallakkhento tathāhi pana bhante bhagavātiādiṃ vatvā bhikkhūnaṃ arahattappattiyā aññaṃ kammaṭṭhānaṃ yācanto sādhu bhante bhagavātiādimāha. Tassattho sādhu bhante bhagavā aññaṃ kāraṇaṃ ācikkhatu yena bhikkhusaṅgho arahatte patiṭṭhaheyya 1-. Mahāsamuddaorohaṇatiṭṭhāni viya hi aññānipi dasānussatidasa- kasiṇacatuddhātuvavaṭṭhānabrahmavihāraānāpānassatippabhedāni bahūni nibbānorohaṇakammaṭṭhānāni santi tesu bhagavā bhikkhū samassāsetvā aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ ācikkhatūti adhippāyo. Atha bhagavā tathā kātukāmo theraṃ uyyojento tenahi ānandātiādimāha. Tattha vesāliṃ upanissāyāti vesāliṃ upanissāya samantā gāvutepi @Footnote: 1. idha itisaddo icchitabbo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page493.

Aḍḍhayojanepi yāvatikā viharanti te sabbe sannipātehīti attho. Sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvāti attanā gantuṃ yuttaṭṭhānaṃ sayaṃ gantvā aññattha daharabhikkhuṃ pahiṇitvā muhutteneva anavasese bhikkhū upaṭṭhānasālāyaṃ samūhaṃ katvā. Yassīdāni bhante bhagavā kālaṃ maññatīti ettha ayamadhippāyo bhagavā bhikkhusaṅgho sannipatito esa kālo bhikkhūnaṃ dhammakathaṃ kātuṃ anusāsaniṃ dātuṃ idāni yassa tumhe kālaṃ jānātha taṃ kattabbanti. {165} Athakho bhagavā .pe. Bhikkhū āmantesi ayampi kho bhikkhaveti āmantetvā ca pana bhikkhūnaṃ arahattappattiyā pubbe ācikkhitaasubhakammaṭṭhānato aññaṃ pariyāyaṃ ācikkhanto ānāpānassatisamādhīti āha. Idāni yasmā bhagavatā bhikkhūnaṃ santappaṇītakammaṭṭhānadassanatthameva ayaṃ pāli vuttā tasmā aparihāpetvā atthayojanākkamaṃ ettha vaṇṇanaṃ karissāmi. Tatra ayampi kho bhikkhaveti imassa tāva padassa ayaṃ yojanā bhikkhave na kevalaṃ asubhabhāvanāyeva kilesappahānāya saṃvattati apica ayampi kho ānāpānassatisamādhi .pe. Vūpasametīti. Ayaṃ panettha atthavaṇṇanā. Ānāpānassatīti assāsappassāsapariggāhikā sati. Vuttaṃ hetaṃ paṭisambhidāyaṃ ānanti assāso no passāso pānanti passāso no assāso assāsavasena upaṭṭhānaṃ sati passāsavasena upaṭṭhānaṃ sati yo assasati tassa upaṭṭhāti yo passasati tassa upaṭṭhātīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page494.

Samādhīti tāya ānāpānapariggāhikāya satiyā saddhiṃ uppannā cittekaggatā. Samādhisīsena cāyaṃ desanā na satisīsena. Tasmā ānāpānassatiyā yutto samādhi ānāpānassatiyaṃ vā samādhi ānāpānassatisamādhīti evamettha attho veditabbo. Bhāvitoti uppādito vaḍḍhito vā. Bahulīkatoti punappunaṃ kato. Santo ceva paṇīto cāti santo ceva paṇīto ceva. Ubhayattha evasaddena niyamo veditabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti. Ayaṃ hi yathā asubhakammaṭṭhānaṃ kevalaṃ paṭivedhavasena santañca paṇītañca oḷārikārammaṇattā pana paṭikūlārammaṇattā ca ārammaṇavasena neva santaṃ na paṇītaṃ na evaṃ kenaci pariyāyena asanto vā appaṇīto vā apica kho ārammaṇasantatāyapi santo vūpasanto nibbuto paṭivedhasaṅkhātaaṅgasantatāyapi ārammaṇappaṇītatāyapi paṇīto atittikaro aṅgappaṇītatāyapīti. Tena vuttaṃ santo ceva paṇīto cāti. Asecanako ca sukho ca vihāroti ettha pana nāssa secananti asecanako anāsittako abbokiṇṇo peṭākko āveṇiko. Natthi cettha parikammena vā upacārena vā santatā. Ādimanasikārato pabhūti attano sabhāveneva santo ca paṇīto cāti attho. Keci pana asecanakoti anāsittako ojavanto sabhāveneva madhuroti vadanti. Evamayaṃ asecanako ca appitappitakkhaṇe kāyikacetasikasukhapaṭilābhāya saṃvattanato sukho ca vihāroti veditabbo. Uppannuppanneti avikkhambhite

--------------------------------------------------------------------------------------------- page495.

Avikkhambhite. Pāpaketi lāmake. Akusale dhammeti akosallasambhūte dhamme. Ṭhānaso antaradhāpetīti khaṇeneva antaradhāpeti vikkhambheti. Vūpasametīti suṭṭhu upasameti. Nibbedhabhāgiyattā vā anupubbena ariyamaggavuḍḍhippatto samucchindati paṭippassambhetīti attho. Seyyathāpīti opammanidassanametaṃ. Gimhānaṃ pacchime māseti āsāḷhamāse. Ūhatarajojallanti aḍḍhamāse vātātapasukkhāya gomahisādipādappahārasambhinnāya paṭhaviyā uddhaṃ hataṃ ūhataṃ ākāse samuṭṭhitaṃ rajañca reṇuñca. Mahāakālameghoti sabbaṃ nabhaṃ ajjhottharitvā uṭṭhito āsāḷhajuṇhapakkhe sakalaṃ aḍḍhamāsavassanakamegho. So hi asampatte vassakāle uppannattā akālameghoti idha adhippeto. Ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametīti khaṇeneva adassanaṃ neti paṭhaviyaṃ sannisīdāpeti. Evameva khoti opammasampaṭipādanametaṃ. Tato paraṃ vuttanayameva. Idāni kathaṃ bhāvito ca bhikkhave ānāpānassatisamādhīti ettha. Kathanti ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ nānappakārato vitthāretumyatāpucchā. Bhāvito ca bhikkhave ānāpānassatisamādhīti nānappakārato vitthāretukāmyatāya puṭṭhadhammanidassanaṃ. Esa nayo dutiyapadepi. Ayampanettha saṅkhepattho bhikkhave kena pakārena kenākārena kena vidhinā bhāvito ānāpānassatisamādhi kena pakārena bahulīkato santo ceva .pe. Vūpasametīti. Idāni tamatthaṃ vitthārento idha bhikkhavetiādimāha. Tattha idha bhikkhave bhikkhūti bhikkhave

--------------------------------------------------------------------------------------------- page496.

Imasmiṃ sāsane bhikkhu. Ayaṃ hettha idhasaddo sabbappakāra- ānāpānassatisamādhinibbattakassa puggalassa nissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca. Vuttaṃ hetaṃ idheva bhikkhave samaṇo .pe. Suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. Tena vuttaṃ imasmiṃ sāsane bhikkhūti. Araññagato vā .pe. Suññāgāragato vāti idamassa ānāpānassatisamādhibhāvanānurūpa- senāsanapariggahaparidīpanaṃ. Imassa hi bhikkhuno dīgharattaṃ rūpādīsu ārammaṇesu anuvisaṭaṃ cittaṃ ānāpānassatisamādhiārammaṇaṃ abhiruhituṃ na icchati kūṭagoṇayuttaratho viya uppathameva dhāvati. Tasmā seyyathāpi nāma gopo kūṭadhenuyā sabbaṃ khīrampivitvā vaḍḍhitaṃ kūṭavacchaṃ dametukāmo dhenuto apanetvā ekamante mahantaṃ thambhaṃ nikhanitvā tattha yottena bandheyya athassa so vaccho itocītoca vipphanditvā palāyituṃ asakkonto tameva thambhaṃ upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā evameva imināpi bhikkhunā dīgharattaṃ rūpādiārammaṇarasapānavaḍḍhitaṃ 1- duṭṭhacittaṃ dametukāmena rūpādiārammaṇato apanetvā araññaṃ vā .pe. Suññāgāraṃ vā pavesetvā tattha assāsappassāsatthambhe satiyottena bandhitabbaṃ. Evamassa taṃ cittaṃ itocītoca vipphanditvāpi pubbe āciṇṇārammaṇaṃ alabhamānaṃ satiyottaṃ chinditvā palāyituṃ asakkontaṃ tameva ārammaṇaṃ @Footnote: 1. yebhuyyena rūpārammaṇādirasapānavaḍḍhitaṃ. tañca rūpādiārammaṇatoti vakkhamānapadena @na sameti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page497.

Upacārappanāvasena upanisīdati ceva upanipajjati ca. Tenāhu porāṇā yathā thambhe nibandheyya vacchaṃ dammaṃ 1- naro idha bandheyyevaṃ sakaṃ cittaṃ satiyārammaṇe daḷhanti. Evamassa taṃ senāsanaṃ bhāvanānurūpaṃ hoti. Tena vuttaṃ idamassa ānāpānassatisamādhibhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpananti. Athavā yasmā idaṃ kammaṭṭhānappabhede muddhabhūtaṃ sabbaññubuddhapaccekabuddhasāvakānaṃ visesādhigama diṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānaṃ ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ itthīpurisahatthiassādisaddasamākulaṃ gāmantaṃ apariccajitvā na sukaraṃ sampādetuṃ saddakaṇṭakattā jhānassa agāmake pana araññe sukaraṃ yogāvacarena idaṃ kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā aggaphalaṃ arahattaṃ sampāpuṇituṃ tasmāssa anurūpasenāsanaṃ dassento bhagavā araññagato vātiādimāha. Vatthuvijjācariyo viya hi bhagavā so yathā vatthuvijjācariyo nagarabhūmiṃ passitvā suṭṭhu upaparikkhitvā ettha nagaraṃ māpethāti upadissati sotthināva nagare niṭṭhite rājakulato mahāsakkāraṃ labhati evameva yogāvacarassa anurūpasenāsanaṃ upaparikkhitvā ettha kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitabbanti upadissati tato tattha kammaṭṭhānamanuyuttena yoginā kamena arahatte patte sammāsambuddho vata so bhagavāti mahantaṃ @Footnote: 1. damaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page498.

Sakkāraṃ labhati. Ayaṃ pana bhikkhu dīpisadisoti vuccati. Yathā hi mahādīpirājā araññe tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā pabbatagahanaṃ vā nissāya niliyitvā vanamahisagokaṇṇasūkarādayo mige gaṇhāti evamevāyaṃ araññādīsu kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto bhikkhu yathākkamena sotāpattisakadāgāmianāgāmiarahattamagge ceva ariyaphalañca gaṇhātīti veditabbo. Tenāhu porāṇā yathāpi dīpiko nāma niliyitvā 1- gaṇhatī mige tathevāyaṃ buddhaputto yuttayogo vipassako araññaṃ pavisitvāna gaṇhāti phalamuttamanti. Tenassa parakkamajavayoggabhūmiṃ araññasenāsanaṃ dassento bhagavā araññagato vātiādimāha. Tattha araññagato vāti araññaṃ nāma nikkhamitvā bahiindakhīlā sabbametaṃ araññanti ca araññikaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchimanti ca evaṃ vuttalakkhaṇesu araññesu yaṅkiñci pavivekasukhamaraññaṃ gato. Rukkhamūlagato vāti rukkhasamīpaṃ gato. Suññāgāragato vāti suññaṃ vivittokāsaṃ gato. Ettha ca ṭhapetvā araññañca rukkhamūlañca avasesasattavidhasenāsanaṃ gatopi suññāgāragatoti vattuṃ vaṭṭati. Evamassa ututtayānukulaṃ dhātucariyānukulañca ānāpānassatibhāvanānurūpaṃ senāsanaṃ upadisitvā alīnānuddhaccapakkhikaṃ santamiriyāpathaṃ upadisanto nisīdatīti āha. Athassa nisajjāya daḷhabhāvaṃ assāsappassāsānaṃ pavattanasukhataṃ ārammaṇapariggahūpāyañca @Footnote: 1. nilīyitvātipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page499.

Dassento pallaṅkaṃ ābhujitvātiādimāha. Tattha pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ. Ābhujitvāti ābandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evaṃ hi nisinnassa cammamaṃsanahārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayāeva khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ tā na uppajjanti. Tāsu anuppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti kammaṭṭhānaṃ na paripatati vuḍḍhiṃ phātiṃ upagacchati. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā. Athavā parīti pariggahaṭṭho mukhanti niyyānaṭṭho satīti upaṭṭhānaṭṭho tena vuccati parimukhaṃ satinti evaṃ paṭisambhidāyaṃ vuttanayeneva cettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvāti. So satova assasatīti so bhikkhu evaṃ nisīditvā evañca satiṃ upaṭṭhapetvā taṃ satiṃ avijahanto satoeva assasati sato passasati. Satokārī hotīti vuttaṃ hoti. Idāni yehākārehi satokārī hoti te dassento dīghaṃ vā assasantotiādimāha. Vuttaṃ hetaṃ paṭisambhidāyaṃ so satova assasati sato passasatīti etasseva vibhaṅge battiṃsāya ākārehi satokārī hoti dīghaṃ assāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti tāya satiyā tena ñāṇena satokārī hoti dīghaṃ passāsavasena .pe. Paṭinissaggānupassī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page500.

Assāsavasena paṭinissaggānupassī passāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti tāya satiyā tena ñāṇena satokārī hotīti. Tattha dīghaṃ vā assasantoti dīghaṃ vā assāsaṃ pavattento. Assāsoti bahi nikkhamanavāto passāsoti anto pavisanavātoti vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Suttantaṭṭhakathāsu pana upapaṭipāṭiyā āgataṃ. Tattha sabbesampi gabbhaseyyakānaṃ mātukucchito nikkhamanakāle paṭhamaṃ gabbhantaravāto bahi nikkhamati pacchā bāhiravāto sukhumaṃ rajaṃ gahetvā abbhantaraṃ pavisanto tāluṃ āhacca nibbāyati. Evantāva assāsappassāsā veditabbā. Yā pana tesaṃ dīgharassatā sā addhānavasena veditabbā. Yathā hi okāsaddhānaṃ pharitvā ṭhitaṃ udakaṃ vā vālikā vā dīghamudakaṃ dīghā vālikā rassamudakaṃ rassā vālikāti vuccati evaṃ cuṇṇavicuṇṇāpi assāsappassāsā hatthisarīre ahisarīre ca tesaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ dīghaṃ addhānaṃ saṇikaṃ pūretvā saṇikameva nikkhamanti tasmā dīghāti vuccanti. Sunakhasasādīnaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ rassaṃ addhānaṃ sīghaṃ pūretvā sīghameva nikkhamanti tasmā rassāti vuccanti. Manussesu pana keci hatthiahiādayo viya kāladdhānavasena dīghaṃ assasanti ca passasanti ca keci sunakhasasādayo viya rassaṃ tasmā tesaṃ kālavasena dīghamaddhānaṃ nikkhamantā ca pavisantā ca te dīghā ittaramaddhānaṃ nikkhamantā ca pavisantā ca rassāti veditabbā. Tatrāyaṃ bhikkhu navahākārehi dīghaṃ assasanto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page501.

Ca passasanto ca dīghaṃ assasāmi passasāmīti pajānāti. Evaṃ pajānato cassa ekenākārena kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā sampajjatīti veditabbā. Yathāha paṭisambhidāyaṃ. Kathaṃ dīghaṃ assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti .pe. Rassaṃ passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Dīghaṃ assāsaṃ addhānasaṅkhāte assasati dīghaṃ passāsaṃ addhānasaṅkhāte passasati dīghaṃ assāsappassāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi dīghaṃ assāsappassāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatopi passasatopi chando uppajjati. Chandavasena tato sukhumataraṃ dīghaṃ assāsaṃ addhānasaṅkhāte assasati chandavasena tato sukhumataraṃ dīghaṃ passāsaṃ addhānasaṅkhāte passasati chandavasena tato sukhumataraṃ assāsappassāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi chandavasena tato sukhumataraṃ dīghaṃ assāsappassāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatopi passasatopi pāmujjaṃ uppajjati. Pāmujjavasena tato sukhumataraṃ dīghaṃ assāsaṃ addhānasaṅkhāte assasati pāmujjavasena tato sukhumataraṃ dīghaṃ passāsaṃ .pe. Dīghaṃ assāsappassāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi pāmujjavasena tato sukhumataraṃ dīghaṃ assāsappassāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatopi passasatopi dīghaṃ assāsappassāsā cittaṃ vivaṭṭati upekkhā saṇṭhāti. Imehi navahākārehi dīghaṃ assāsappassāsā kāyo upaṭṭhānaṃ sati anupassanā ñāṇaṃ kāyo upaṭṭhānaṃ no sati sati upaṭṭhānañceva sati ca tāya satiyā tena ñāṇena taṃ kāyaṃ anupassatīti tena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page502.

Vuccati kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanāti. Eseva nayo rassapadepi. Ayaṃ pana viseso. Yathā ettha dīghaṃ assāsaṃ addhānasaṅkhāteti vuttaṃ evaṃ idha rassaṃ assāsaṃ ittarasaṅkhāte assasatīti āgataṃ. Tasmā tassa vasena yāva tena vuccati kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānābhāvanāti tāva yojetabbaṃ. Evamayaṃ addhānavasena ittaravasena ca imehi navahi ākārehi assāsappassāse pajānanto dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti .pe. Rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānātīti veditabbo. Evaṃ pajānato cassa dīgho rasso ca assāso passāsopi ca tādiso cattāro vaṇṇā vattanti nāsikaggeva bhikkhunoti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti .pe. Passasissāmīti sikkhatīti sakalassa assāsakāyassa ādimajjhapariyosānaṃ viditaṃ karonto pākaṭaṃ karonto assasissāmīti sikkhati sakalassa passāsakāyassa ādimajjhapariyosānaṃ viditaṃ karonto pākaṭaṃ karonto passasissāmīti sikkhati. Evaṃ viditaṃ karonto pākaṭaṃ karonto ñāṇasampayuttacittena assasati ceva passasati ca tasmā assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti vuccati. Ekassa hi bhikkhuno cuṇṇavigate 1- assāsakāye vā passāsakāye vā ādi pākaṭo hoti na majjhapariyosānaṃ so ādimeva pariggahetuṃ sakkoti majjhapariyosāne kilamati. Ekassa majjhaṃ pākaṭaṃ hoti na ādipariyosānaṃ so @Footnote: 1. visuddhimagge pana cuṇṇavisaṭeti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page503.

Majjhameva pariggahetuṃ sakkoti ādipariyosāne kilamati. Ekassa pariyosānaṃ pākaṭaṃ hoti na ādimajjhaṃ so pariyosānameva pariggahetuṃ sakkoti ādimajjhe kilamati. Ekassa sabbampi pākaṭaṃ hoti so sabbampi pariggahetuṃ sakkoti na katthaci kilamati. Tādisena bhavitabbanti dassento āha sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti .pe. Passasissāmīti sikkhatīti. Tattha sikkhatīti evaṃ ghaṭati vāyamati. Yo vā tathābhūtassa saṃvaro ayamettha adhisīlasikkhā yo tathābhūtassa samādhi ayaṃ adhicittasikkhā yā tathābhūtassa paññā ayaṃ adhipaññāsikkhāti imā tisso sikkhāyo tasmiṃ ārammaṇe tāya satiyā tena manasikārena sikkhati āsevati bhāveti bahulīkarotīti evamettha attho daṭṭhabbo. Tattha yasmā purimanayena kevalaṃ assasitabbaṃ passasitabbameva ca na aññaṃ kiñci kātabbaṃ ito paṭṭhāya pana ñāṇuppādanādīsu yogo karaṇīyo tasmā tattha assasāmīti pajānāti passasāmīti pajānātītveva vattamānakālavasena pāliṃ vatvā ito paṭṭhāya kattabbassa ñāṇuppādanādino ākārassa dassanatthaṃ sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhatītiādinā nayena anāgatavacanavasena pāli āropitāti veditabbā. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti .pe. Passasissāmīti sikkhatīti oḷārikaṃ kāyasaṅkhāraṃ passambhento paṭippassambhento nirodhento vūpasamento assasissāmi passasissāmīti sikkhati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page504.

Tatrevaṃ oḷārikasukhumatā ca passaddhi ca veditabbā. Imassa hi bhikkhuno pubbe apariggahitakāle kāyo ca cittañca sadarathā honti oḷārikānaṃ kāyacittānaṃ oḷārikatte avūpasante assāsappassāsāpi oḷārikā honti balavatarā hutvā pavattanti nāsikā nappahoti mukhena assasantopi passasantopi tiṭṭhati. Yadā panassa kāyopi cittampi pariggahitā honti tadā te santā honti vūpasantā. Tesu santesu assāsappassāsā sukhumā hutvā pavattanti atthi nukho natthīti vicetabbākārappattā honti. Seyyathāpi purisassa dhāvitvā pabbatā vā orohitvā mahābhāraṃ vā sīsato oropetvā ṭhitassa oḷārikā assāsappassāsā honti nāsikā nappahoti mukhena assasantopi passasantopi tiṭṭhati. Yadā panesa taṃ parissamaṃ vinodetvā nahātvā ca pivitvā ca allasāṭakaṃ hadaye katvā sītāya chāyāya nipanno hoti athassa te assāsappassāsā sukhumā honti atthi nukho natthīti vicetabbākārappattā. Evameva imassa bhikkhuno pubbe apariggahitakāle kāyo ca .pe. Vicetabbākārappattā honti. Taṃ kissa hetu. Tathāhissa pubbe apariggahitakāle oḷārikoḷārike kāyasaṅkhāre passambhemīti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi. Pariggahitakāle pana atthi. Tenassa apariggahitakālato pariggahitakāle kāyasaṅkhāro sukhumo hoti. Tenāhu porāṇā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page505.

Sāraddhe kāye citte ca adhimattaṃ pavattati asāraddhamhi kāyamhi sukhumaṃ sampavattatīti. Pariggahepi oḷāriko paṭhamajjhānūpacāre sukhumo. Tasmimpi oḷāriko paṭhamajjhāne sukhumo. Paṭhamajjhāne ca dutiyajjhānūpacāre ca oḷāriko dutiyajjhāne sukhumo. Dutiyajjhāne ca tatiyajjhānūpacāre ca oḷāriko tatiyajjhāne sukhumo. Tatiyajjhāne ca catutthajjhānūpacāre ca oḷāriko catutthajjhāne atisukhumo appavattimeva pāpuṇāti. Idaṃ tāva dīghabhāṇakasaṃyuttabhāṇakānaṃ mataṃ. Majjhimabhāṇakā pana paṭhamajjhāne oḷāriko dutiyajjhānūpacāre sukhumoti evaṃ heṭṭhimaheṭṭhimajjhānato uparūparijjhānūpacārepi sukhumataraṃ icchanti. Sabbesaṃyeva pana matena apariggahitakāle pavattakāyasaṅkhāro pariggahitakāle paṭippassambhati pariggahitakāle pavattakāyasaṅkhāro paṭhamajjhānūpacāre .pe. Catutthajjhānūpacāre pavattakāyasaṅkhāro catutthajjhāṇe paṭippassambhati. Ayaṃ tāva samathe nayo. Vipassanāyaṃ pana apariggahe pavatto kāyasaṅkhāro oḷāriko mahābhūtapariggahe sukhumo sopi oḷāriko upādārūpapariggahe sukhumo sopi oḷāriko sakalarūpapariggahe sukhumo sopi oḷāriko arūpapariggahe sukhumo sopi oḷāriko rūpārūpapariggahe sukhumo sopi oḷāriko paccayapariggahe sukhumo sopi oḷāriko sapaccayanāmarūpadassane sukhumo sopi oḷāriko lakkhaṇārammaṇikavipassanāya sukhumo sopi dubbalavipassanāya oḷāriko balavavipassanāya sukhumo. Tattha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page506.

Pubbe vuttanayeneva purimassa purimassa pacchimena pacchimena passaddhi veditabbā. Evamettha oḷārikasukhumatā ca passaddhi ca veditabbā. Paṭisambhidāyaṃ panassa saddhiṃ codanāsodhanāhi evamattho vutto. Kathaṃ. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmi .pe. Passasissāmīti sikkhati. Katame kāyasaṅkhārā. Dīghaṃ assāsā kāyikā ete dhammā kāyapaṭibaddhā kāyasaṅkhārā te kāyasaṅkhāre passambhento nirodhento vūpasamento sikkhati dīghaṃ passāsā kāyikā ete dhammā .pe. Rassaṃ assāsā rassaṃ passāsā sabbakāyapaṭisaṃvedī assāsā sabbakāyapaṭisaṃvedī passāsā kāyikā ete dhammā kāyapaṭibaddhā kāyasaṅkhārā te kāyasaṅkhāre passambhento nirodhento vūpasamento sikkhati. Yathārūpehi kāyasaṅkhārehi yā kāyassa ānamanā vinamanā sannamanā paṇamanā iñjanā phandanā calanā kampanā passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Yathārūpehi kāyasaṅkhārehi yā kāyassa na ānamanā na vinamanā na sannamanā na paṇamanā aniñjanā aphandanā acalanā akampanā santaṃ sukhumaṃ passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmi passasissāmīti sikkhati. Iti kira passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Evaṃ sante vātūpaladdhiyā ca pabhāvanā na hoti assāsappassāsānañca pabhāvanā na hoti ānāpānassatiyā ca pabhāvanā na hoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page507.

Ānāpānassatisamādhissa ca pabhāvanā na hoti na ca taṃ samāpattiṃ paṇḍitā samāpajjantipi vuṭṭhahantipi. Iti kira passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmi passasissāmīti sikkhati. Evaṃ sante vātūpaladdhiyā ca pabhāvanā hoti assāsappassāsānañca pabhāvanā hoti ānāpānassatiyā ca pabhāvanā hoti ānāpānassatisamādhissa ca pabhāvanā hoti tañca naṃ samāpattiṃ paṇḍitā samāpajjantipi vuṭṭhahantipi. Yathākathaṃ viya. Seyyathāpi kaṃse ākoṭṭite paṭhamaṃ oḷārikā saddā pavattanti. Oḷārikānaṃ saddānaṃ nimittaṃ suggahitattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi oḷārike sadde atha pacchā sukhumakā saddā pavattanti sukhumakānaṃ saddānaṃ nimittaṃ suggahitattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi sukhumake sadde atha pacchā sukhumasaddanimittārammaṇatāpi cittaṃ pavattati. Evameva paṭhamaṃ oḷārikā assāsappassāsā pavattanti oḷārikānaṃ assāsappassāsānaṃ nimittaṃ suggahitattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi oḷārike assāsappassāse atha pacchā sukhumakā assāsappassāsā pavattanti sukhumakānaṃ assāsappassāsānaṃ nimittaṃ suggahitattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi sukhumake assāsappassāse atha pacchā sukhumaassāsappassāsanimittārammaṇatāpi cittaṃ na vikkhepaṃ gacchati. Evaṃ sante vātūpaladdhiyā ca pabhāvanā hoti assāsappassāsānañca pabhāvanā hoti ānāpānassatiyā ca pabhāvanā hoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page508.

Ānāpānassatisamādhissa ca pabhāvanā hoti tañca naṃ samāpattiṃ paṇḍitā samāpajjantipi vuṭṭhahantipi. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assāsappassāsā kāyo upaṭṭhānaṃ sati anupassanā ñāṇaṃ kāyo upaṭṭhānaṃ no sati sati upaṭṭhānañceva sati ca tāya satiyā tena ñāṇena taṃ kāyaṃ anupassatīti tena vuccati kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanāti. Ayaṃ tāvettha kāyānupassanāvasena vuttassa paṭhamacatukkassa anupubbapadavaṇṇanā. Yasmā panettha idameva catukkaṃ ādikammikassa kammaṭṭhānavasena vuttaṃ itarāni pana tīṇi catukkāni ettha pattajjhānassa vedanācittadhammānupassanāvasena vuttāni tasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā ānāpānacatutthaj- jhānapadaṭṭhānāya vipassanāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitukāmena buddhaputtena yaṃ kātabbaṃ taṃ sabbaṃ idheva tāva ādikammikassa kulaputtassa vasena ādito pabhūti evaṃ veditabbaṃ. Catubbidhaṃ tāva sīlaṃ visodhetabbaṃ. Tattha tividhā visodhanā anāpajjanaṃ āpannavuṭṭhānaṃ kilesehi ca apaṭipīḷanaṃ. Evaṃ visuddhasīlassa hi bhāvanā sampajjati. Yamidaṃ cetiyaṅgaṇavattaṃ bodhiaṅgaṇavattaṃ upajjhāyavattaṃ ācariyavattaṃ jantāgharavattaṃ uposathāgāravattaṃ dveasītikkhandhakavattāni cuddasavidhaṃ mahāvattanti imesaṃ vasena abhisamācārikasīlaṃ vuccati tampi sādhukaṃ paripūretabbaṃ. Yo hi ahaṃ sīlaṃ rakkhāmi kiṃ ābhisamācārikena kammanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page509.

Vadeyya tassa sīlaṃ paripūrissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ābhisamācārikavatte pana paripūre 1- sīlaṃ paripūrati. Sīle paripūre 1- samādhi gabbhaṃ gaṇhāti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā so vata bhikkhave bhikkhu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlāni paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. Vitthāretabbaṃ. Tasmānena yampidaṃ cetiyaṅgaṇavattādi ābhisamācārikaṃ vuccati tampi sādhukaṃ paripūretabbaṃ. Tato āvāso ca kulaṃ lābho gaṇo kammena pañcamaṃ addhānaṃ ñāti ābādho gaṇṭho iddhīti te dasāti. Evaṃ vuttesu dasasu palibodhesu yo palibodho atthi so upacchinditabbo. Evaṃ upacchinnapalibodhena kammaṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Taṃ dubbidhaṃ hoti sabbatthakakammaṭṭhānañca pārihāriyakammaṭṭhānañca. Tattha sabbatthakakammaṭṭhānannāma bhikkhusaṅghādīsu mettā maraṇassati ca. Asubhasaññātipi eke . Kammaṭṭhānikena hi bhikkhunā paṭhamaṃ tāva paricchinditvā sīmaṭṭhakabhikkhusaṅghe mettā bhāvetabbā tato sīmaṭṭhakadevatāsu tato gocaragāme issarajane tato tattha manusse upādāya sabbasattesu. So hi bhikkhusaṅghe mettāya sahavāsīnaṃ muducittataṃ janeti. Athassa sukhasaṃvāsatā hoti. Sīmaṭṭhakadevatāsu mettāya mudukatacittāhi devatāhi dhammikāya rakkhāya susaṃvihitārakkho @Footnote: 1. paripuṇṇe.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page510.

Hoti. Gocaragāme issarajane mettāya mudukatacittasantānehi issarehi dhammikāya rakkhāya surakkhitaparikkhāro hoti. Tattha manussesu mettāya pasāditacittehi tehi aparibhūto hutvā vicarati. Sabbasattesu mettāya sabbattha apaṭihatacāro hoti. Maraṇassatiyā pana avassaṃ maritabbanti cintento anesanaṃ pahāya uparūparivaḍḍhamānasaṃvego anolīnavuttiko hoti. Asubhasaññāya dibbesupi ārammaṇesu taṇhā na uppajjati. Tenassetaṃ tayaṃ evaṃ bahūpakārattā sabbattha atthayitabbaṃ icchitabbanti katvā adhippetassa ca yogānuyogakammassa padaṭṭhānattā sabbatthakakammaṭṭhānanti vuccati. Aṭṭhattiṃsārammaṇesu pana yaṃ yassa caritānukulaṃ taṃ tassa niccaṃ pariharitabbatāya yathāvutteneva nayena pārihāriyakammaṭṭhānanti vuccati. Idha pana idameva ānāpānakammaṭṭhānaṃ pārihāriyakammaṭṭhānanti vuccati. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sīlavisodhanakathaṃ palibodhūpacchedakathañca icchantena visuddhimaggato gahetabbo. Evaṃ visuddhasīlena pana upacchinnapalibodhena ca idaṃ kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantena imināva kammaṭṭhānena catutthajjhānaṃ nibbattetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattassa buddhaputtassa santike uggahetabbaṃ. Taṃ alabhantena anāgāmissa tampi alabhantena sakadāgāmissa tampi alabhantena sotāpannassa tampi alabhantena ānāpānacatutthajjhānalābhissa taṃpi alabhantena pāliyā aṭṭhakathāya ca asammuḷhassa vinicchayācariyassa santike

--------------------------------------------------------------------------------------------- page511.

Uggahetabbaṃ. Arahantādayo hi attanā adhigatamaggameva ācikkhanti. Ayaṃ pana gahanappadese mahāhatthipathaṃ nīharanto viya sabbatthārammaṇe asammuḷho sappāyāsappāyaṃ paricchinditvā katheti. Tatrāyaṃ anupubbīkathā. Tena bhikkhunā sallahukavuttinā vinayācārasampannena vuttappakāramācariyaṃ upasaṅkamitvā vattapaṭipattiyā ārādhitacittassa tassa santike pañcasandhikaṃ kammaṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Tatrīmā pañca sandhiyo uggaho paripucchā upaṭṭhānaṃ appanā lakkhaṇanti. Tattha uggaho nāma kammaṭṭhānassa uggaṇhanaṃ. Paripucchā nāma kammaṭṭhānassa paripucchanā. Upaṭṭhānaṃ nāma kammaṭṭhānassa upaṭṭhānaṃ. Appanā nāma kammaṭṭhānassa appanā. Lakkhaṇaṃ nāma kammaṭṭhānassa lakkhaṇaṃ. Evaṃ lakkhaṇamidaṃ kammaṭṭhānanti kammaṭṭhānasabhāvūpadhāraṇanti vuttaṃ hoti. Evaṃ pañcasandhikaṃ kammaṭṭhānaṃ uggaṇhanto attanāpi na kilamati ācariyampi na viheṭheti. Tasmā thokaṃ uddisāpetvā bahuṃ kālaṃ sajjhāyitvā evaṃ pañcasandhikaṃ kammaṭṭhānaṃ uggahetvā sace tattha sappāyaṃ hoti tattheva vasitabbaṃ no ce tattha sappāyaṃ hoti ācariyaṃ āpucchitvā sace mandapañño yojanaparamaṃ gantvā sace tikkhapañño dūrampi gantvā aṭṭhārasasenāsanadosavivajjitaṃ pañcasenāsanaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ upagamma tattha vasantena upacchinnakhuddakapalibodhena katabhattakiccena bhattasammadaṃ paṭivinodetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page512.

Ratanattayaguṇānussaraṇena cittaṃ sampahaṃsetvā ācariyuggahato ekapadampi appamussantena imaṃ ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana imaṃ kathāmaggaṃ icchantena visuddhimaggato gahetabbo. Yaṃ pana vuttaṃ imaṃ ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ manasikātabbanti tatrāyaṃ manasikāravidhi gaṇanā anubandhanā phusanā ṭhapanā sallakkhaṇā vivaṭṭanā pārisuddhi tesañca paṭipassanāti. Gaṇanāti gaṇanāyeva. Anubandhanāti anuvahanā. Phusanāti phuṭṭhaṭṭhānaṃ. Ṭhapanāti appanā. Sallakkhaṇāti vipassanā. Vivaṭṭanāti maggo. Pārisuddhīti phalaṃ. Tesañca paṭipassanāti paccavekkhaṇā. Tattha iminā ādikammikakulaputtena paṭhamaṃ gaṇanāya imaṃ kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Gaṇantena ca pañcannaṃ heṭṭhā na ṭhapetabbaṃ dasannaṃ upari na netabbaṃ antare khaṇḍaṃ na dassetabbaṃ. Pañcannaṃ heṭṭhā ṭhapentassa hi sambādhe okāse cittuppādo vipphandati sambādhe vaje sanniruddhagoṇo viya. Dasannaṃ upari nentassa gaṇanānissitova cittuppādo hoti. Antarā khaṇḍaṃ dassentassa sikhāppattaṃ nukho me kammaṭṭhānaṃ noti cittaṃ vikampati. Tasmā ete dose vajjetvā gaṇetabbaṃ. Gaṇantena paṭhamaṃ dandhagaṇanāya dhaññamāpakagaṇanāya gaṇetabbaṃ. Dhaññamāpako hi nāḷiṃ pūretvā ekanti vatvā okīrati puna pūrento kañci 1- @Footnote: 1. kiñcītipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page513.

Kacavaraṃ disvā taṃ chaḍḍento ekaṃ ekanti vadati. Esa nayo dve dvetiādīsu. Evameva imināpi assāsappassāsesu yo upaṭṭhāti taṃ gahetvā ekaṃ ekantiādiṃ katvā yāva dasa dasāti pavattamānaṃ pavattamānaṃ upalakkhetvā gaṇetabbaṃ. Tassa evaṃ gaṇayato nikkhamantā ca pavisantā ca assāsappassāsā pākaṭā honti. Athānena taṃ dandhagaṇanaṃ dhaññamāpakagaṇanaṃ pahāya sīghagaṇanāya gopālagaṇanāya gaṇetabbaṃ. Cheko hi gopālako sakkharāyo ucchaṅgena gahetvā rajjudaṇḍahattho pātova vajaṃ gantvā gāvo piṭṭhiyaṃ paharitvā palighatthambhamatthake nisinno dvāraṃ pattaṃ pattaṃyeva gāviṃ ekā dveti sakkharaṃ khipitvā gaṇeti. Tiyāmarattiṃ sambādhe okāse dukkhaṃ vuṭṭhagogaṇo nikkhamanto aññamaññaṃ upanighaṃsento vegavegena puñjapuñjo hutvā nikkhamati. So vegavegena tīṇi cattāri pañca dasāti gaṇetiyeva. Evaṃ imassāpi purimanayena gaṇayato assāsappassāsā pākaṭā hutvā sīghaṃ sīghaṃ punappunaṃ sañcaranti. Tato tena sīghaṃ sīghaṃ punappunaṃ sañcarantīti ñatvā anto ca bahi ca aggahetvā dvārappattaṃ dvārappattaṃyeva gahetvā eko dve tīṇi cattāri pañca eko dve tīṇi cattāri pañca cha eko dve tīṇi cattāri pañca cha satta aṭṭha nava dasāti sīghaṃ sīghaṃ gaṇetabbameva. Gaṇanapaṭibaddhe hi kammaṭṭhāne gaṇanabaleneva cittaṃ ekaggaṃ hoti arittūpatthambhanavasena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page514.

Caṇḍasote nāvāṭhapanamiva. Tassevaṃ sīghaṃ sīghaṃ gaṇayato kammaṭṭhānaṃ nirantarappavattaṃ viya hutvā upaṭṭhāti. Atha nirantaraṃ pavattatīti ñatvā anto ca bahi ca vātaṃ apariggahetvā purimanayeneva vegavegena gaṇetabbaṃ. Antopavisanavātehi saddhiṃ cittaṃ pavesayato abbhantaraṃ 1- vātabbhāhataṃ medapūritaṃ viya hoti. Bahinikkhamanavātena saddhiṃ cittaṃ nīharato bahiddhā puthuttārammaṇe cittaṃ vikkhipati. Phuṭṭhokāse pana satiṃ ṭhapetvā bhāventasseva bhāvanā sampajjati. Tena vuttaṃ anto ca bahi ca vātaṃ apariggahetvā purimanayeneva vegavegena gaṇetabbanti. Kīvaciraṃ panetaṃ gaṇetabbanti. Yāva vinā gaṇanāya assāsappassāsārammaṇe sati santiṭṭhati. Bahivisaṭavitakkavicchedaṃ katvā assāsappassāsārammaṇe satisaṇṭhapanatthaṃyeva hi gaṇanāti. Evaṃ gaṇanāya manasikatvā anubandhanāya manasikātabbaṃ. Anubandhanā nāma gaṇanaṃ paṭisaṃharitvā satiyā nirantaraṃ assāsappassāsānaṃ anugamanaṃ. Tañca kho na ādimajjhapariyosānānugamanavasena. Bahinikkhamanavātassa hi nābhi ādi hadayaṃ majjhaṃ nāsikā pariyosānaṃ. Abbhantaraṃ pavisanavātassa nāsikaggaṃ ādi hadayaṃ majjhaṃ nābhi pariyosānaṃ. Tañcassa anugacchato vikkhepagataṃ cittaṃ sārambhāya ceva hoti iñjanāya ca. Yathāha. Assāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato ajjhattaṃ vikkhepagatena cittena kāyopi cittampi sāraddhā ca @Footnote: 1. visuddhimagge pana abbhantareti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page515.

Honti iñjitā ca phanditā ca passāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato bahiddhā vikkhepagatena cittena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā cāti. Tasmā anubandhanāya manasikarontena na ādimajjhapariyosānavasena manasikātabbaṃ. Apica kho phusanāvasena ca ṭhapanāvasena ca manasikātabbaṃ. Gaṇanānubandhanavasena viya hi phusanāṭhapanāvasena visuṃ manasikāro natthi. Phuṭṭhaphuṭṭhaṭṭhāneyeva pana gaṇento gaṇanāya ca phusanāya ca manasikaroti. Tattheva gaṇanaṃ paṭisaṃharitvā te satiyā anubandhanto appanāvasena ca cittaṃ ṭhapento anubandhanāya ca phusanāya ca ṭhapanāya ca manasikarotīti vuccati. Svāyamattho aṭṭhakathāyaṃ vuttapaṅguladovārikopamāhi paṭisambhidāyaṃ vuttakakacopamāya ca veditabbo. Tatrāyaṃ paṅgulopamā seyyathāpi paṅgulo dolāya kīḷataṃ mātāputtānaṃ dolaṃ khipitvā tattheva dolatthambhamūle nisinno kamena āgacchantassa ca gacchantassa ca dolāphalakassa ubho koṭiyo majjhañca passati na ca ubhokoṭimajjhānaṃ dassanatthaṃ byāvaṭo hoti evamevāyaṃ bhikkhu sativasena upanibandhanatthambhamūle ṭhapetvā assāsappassāsadolaṃ khipitvā tattheva nimitte satiyā nisinno kamena āgacchantānañca gacchantānañca phuṭṭhaṭṭhāne assāsappassāsānaṃ ādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchanto tattha ca cittaṃ ṭhapento passati na ca tesaṃ dassanatthaṃ byāvaṭo hoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page516.

Ayaṃ paṅgulopamā. Ayampana dovārikopamā seyyathāpi dovāriko nagarassa anto ca bahi ca purise ko tvaṃ kuto vā āgato kuhiṃ vā gacchati kiṃ vā te hattheti na vīmaṃsati na hi tassa te bhārā dvārappattaṃ dvārappattaṃyeva pana vīmaṃsati evameva imassa bhikkhuno anto paviṭṭhavātā ca bahi nikkhantavātā ca na bhārā honti dvārappattā dvārappattāyeva bhārāti. Ayaṃ dovārikopamā. Kakacopamā pana ādito pabhūti veditabbā. Vuttaṃ hetaṃ nimittaṃ assāsappassāsā anārammaṇamekacittassa ajānato ca tayo dhamme bhāvanā nūpalabbhati. Nimittaṃ assāsappassāsā anārammaṇamekacittassa jānato ca tayo dhamme bhāvanā upalabbhatīti. Kathaṃ ime tayo dhammā ekacittassa ārammaṇaṃ na honti. Na cīme tayo dhammā aviditā honti na ca cittaṃ vikkhepaṃ gacchati padhānañca paññāyati payogañca sādheti visesamadhigacchati. Seyyathāpi rukkho same bhūmibhāge nikkhitto tamenaṃ puriso kakacena chindeyya rukkhe phuṭṭhakakacadantānaṃ vasena purisassa sati upaṭṭhitā hoti na ca āgate vā gate vā kakacadante manasikaroti na ca āgatā vā gatā vā kakacadantā aviditā honti padhānañca paññāyati payogañca sādheti. Yathāpi rukkho same bhūmibhāge nikkhitto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page517.

Evaṃ upanibandhananimittaṃ. Yathā kakacadantā evaṃ assāsappassāsā. Yathā rukkhe phuṭṭhakakacadantānaṃ vasena purisassa sati upaṭṭhitā hoti na āgate vā gate vā kakacadante manasikaroti na āgatā vā gatā vā kakacadantā aviditā honti padhānañca paññāyati payogañca sādheti evameva bhikkhu nāsikagge vā mukhanimitte vā satiṃ upaṭṭhapetvā nisinno hoti na āgate vā gate vā assāsappassāse manasikaroti na āgatā vā gatā vā assāsappassāsā aviditā honti padhānañca paññāyati payogañca sādheti visesamadhigacchati. Padhānanti katamaṃ padhānaṃ āraddhaviriyassa kāyopi cittampi kammaniyaṃ hoti idaṃ padhānaṃ. Katamo payogo āraddhaviriyassa upakkilesā pahīyanti vitakkā vūpasamanti ayaṃ payogo. Katamo viseso āraddhaviriyassa saṃyojanā pahīyanti anusayā byantī honti ayaṃ viseso. Evaṃ ime tayo dhammā ekacittassa ārammaṇaṃ na honti na cīme tayo dhammā aviditā honti na ca cittaṃ vikkhepaṃ gacchati padhānañca paññāyati payogañca sādheti visesamadhigacchati. Ānāpānassatī yassa paripuṇṇā subhāvitā anupubbamparicitā yathā buddhena desitā somaṃ lokaṃ pabhāseti abbhāmuttova candimāti. Ayaṃ kakacopamā. Idha panassa āgatāgatavasena amanasikāramattameva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page518.

Payojananti veditabbaṃ. Idaṃ kammaṭṭhānaṃ manasikaroto kassaci na cireneva nimittañca uppajjati avasesajjhānaṅgapaṭimaṇḍitā appanā saṅkhātā ṭhapanā ca sampajjati. Kassaci pana gaṇanāvaseneva manasikārakālato pabhūti yathā sāraddhakāyassa mañce vā pīṭhe vā nisīdato mañcapīṭhaṃ onamati vikuṭṭati paccattharaṇaṃ valiṃ gaṇhāti asāraddhakāyassa pana nisīdato neva mañcapīṭhaṃ onamati na vikuṭṭati na paccattharaṇaṃ valiṃ gaṇhāti tūlapicupūritaṃ viya mañcapīṭhaṃ hoti kasmā yasmā asāraddhakāyo lahuko hoti evameva gaṇanāvasena manasikārakālato pabhūti anukkamato oḷārikaassāsappassāsanirodhavasena kāyadarathe vūpasante kāyopi cittampi lahukaṃ hoti sarīraṃ ākāse laṅghanākārappattaṃ viya hoti tassa oḷārike assāsappassāse niruddhe sukhumassāsappassāsanimittārammaṇaṃ cittaṃ pavattati tasmimpi niruddhe aparāparaṃ tato sukhumatarasukhumataranimittārammaṇaṃ pavattatiyeva. Kathaṃ. Yathā puriso mahatiyā lohasalākāya kaṃsatālaṃ ākoṭṭeyya ekappahārena mahāsaddo uppajjeyya tassa oḷārikasaddārammaṇaṃ cittaṃ pavatteyya niruddhe oḷārike sadde atha pacchā sukhumasaddanimittārammaṇaṃ tasmimpi niruddhe aparāparaṃ tato sukhumatarasukhumatarasaddanimittārammaṇaṃ pavattateva evanti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ seyyathāpi kaṃse ākoṭṭiteti. Vitthāro. Yathā hi aññāni kammaṭṭhānāni uparūpari vibhatāni honti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page519.

Na tathā idaṃ. Idampana uparūpari bhāventassa bhāventassa sukhumataṃ gacchati upaṭṭhānampi na upagacchati. Evaṃ anupaṭṭhahante pana tasmiṃ na tena bhikkhunā uṭṭhāyāsanā cammakhaṇḍaṃ papphoṭetvā gantabbaṃ. Kiṃ kātabbaṃ ācariyaṃ pucchissāmīti vā naṭṭhaṃ dāni me kammaṭṭhānanti vā na vuṭṭhātabbaṃ. Iriyāpathaṃ vikopetvā gacchato hi kammaṭṭhānaṃ navaṃ navameva hoti tasmā yathānisinneneva desato āharitabbaṃ. Tatrāyaṃ āharaṇūpāyo. Tena hi bhikkhunā kammaṭṭhānassa anupaṭṭhahanabhāvaṃ ñatvā iti paṭisañcikkhitabbaṃ ime assāsappassāsā nāma kattha atthi kattha natthi kassa vā atthi kassa vā natthīti athevaṃ paṭisañcikkhato ime antomātukucchiyaṃ natthi udake nimuggānaṃ natthi tathā asaññibhūtānaṃ matānaṃ catutthajjhānasamāpannānaṃ rūpārūpabhavasamaṅgīnaṃ nirodhasamāpannānanti ñatvā evaṃ attanāva attā paṭicodetabbo nanu tvaṃ paṇḍita neva mātukucchigato na udake nimuggo na asaññibhūto na mato na catutthajjhānasamāpanno na rūpārūpabhavasamaṅgī na nirodhasamāpanno atthiyeva te assāsappassāsā mandapaññatāya pana pariggahetuṃ na sakkosīti. Athānena pakatiphuṭṭhavaseneva cittaṃ ṭhapetvā manasikāro pavattetabbo. Ime hi dīghanāsikassa nāsāpuṭaṃ ghaṭṭentā pavattanti rassanāsikassa uttaroṭṭhaṃ. Tasmānena imaṃ nāma ṭhānaṃ ghaṭṭentīti nimittaṃ ṭhapetabbaṃ. Imameva hi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page520.

Atthavasaṃ paṭicca vuttaṃ bhagavatā nāhaṃ bhikkhave muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatibhāvanaṃ vadāmīti. Kiñcāpi hi yaṅkiñci kammaṭṭhānaṃ satassa sampajānasseva sampajjati ito aññaṃ pana manasikarontassa pākaṭaṃ hoti. Idaṃ pana ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ garukaṃ garukabhāvanaṃ buddhapaccekabuddhabuddhaputtānaṃ mahāpurisānaṃyeva manasikārabhūmibhūtaṃ na ceva ittaraṃ na ittarasattasamāsevitaṃ yathā yathā manasikariyati tathā tathā santañceva hoti sukhumañca tasmā ettha balavatī sati ca paññā ca icchitabbā. Yathā hi maṭṭhasāṭakassa tunnakaraṇakāle sūcipi sukhumā icchitabbā sūcipāsavedhanampi tato sukhumataraṃ evameva maṭṭhasāṭakasadisassa imassa kammaṭṭhānassa bhāvanākāle sūcipaṭibhāgā satipi sūcipāsavedhanapaṭibhāgā taṃ sampayuttā paññāpi balavatī icchitabbā. Tāhi capana satipaññāhi samannāgatena bhikkhunā na te assāsappassāsā aññatra pakatiphuṭṭhokāsā pariyesitabbā. Yathā pana kasako kasitvā balivadde muñcitvā gocarābhimukhe katvā chāyāya nisinno visameyya athassa te balivaddā vegena aṭaviṃ paviseyyuṃ. Yo hoti cheko kasako so puna te gahetvā yojetukāmo na tesaṃ anupadaṃ gantvā aṭaviṃ āhiṇḍati athakho rasmiñca paṭodañca gahetvā ujukameva tesaṃ nipātatiṭṭhaṃ gantvā nisīdati vā nipajjati vā. Atha te goṇe divasabhāgaṃ caritvā udapānatiṭṭhaṃ otaritvā nahātvā ca pivitvā ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page521.

Paccuttaritvā ṭhite disvā rasmiyā bandhitvā paṭodena vijjhanto ānetvā yojetvā puna kammaṃ karoti. Evameva tena bhikkhunā na te aññatra pakatiphuṭṭhokāsā pariyesitabbā. Satirasmiṃ pana paññāpaṭodañca gahetvā pakatiphuṭṭhokāse cittaṃ ṭhapetvā manasikāro pavattetabbo. Evaṃ hissa manasikaroto na cirasseva te upaṭṭhahanti nipātatiṭṭhe viya goṇā. Tato tena satirasmiyā bandhitvā tasmiṃyeva ṭhāne yojetvā paññāpaṭodena vijjhantena puna kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitabbaṃ. Tassevamanuyuñjato na cirasseva nimittaṃ upaṭṭhāti. Taṃ panetaṃ na sabbesaṃ ekasadisaṃ hoti. Apica kho kassaci sukhasamphassaṃ uppādayamāno tūlapicu viya kappātapicu viya vātadhārā viya ca upaṭṭhātīti ekacce āhu. Ayaṃ pana aṭṭhakathāvinicchayo. Idaṃ hi kassaci tārakarūpaṃ viya maṇiguḷikā viya muttāguḷikā viya ca kassaci kharasamphassaṃ hutvā kappāsaṭṭhi viya sāradārusūci viya ca kassaci dīghapāmaṅgasuttaṃ viya kusumadāmaṃ viya dhūmasikhā viya ca kassaci vitthatamakkaṭakasuttaṃ viya balāhakapaṭalaṃ viya padumapupphaṃ viya rathacakkaṃ viya candamaṇḍalaṃ viya suriyamaṇḍalaṃ viya ca upaṭṭhāti. Tañca panetaṃ yathā sambahulesu bhikkhūsu suttantaṃ sajjhāyitvā nisinnesu ekena bhikkhunā tumhākaṃ kīdisaṃ hutvā idaṃ suttaṃ upaṭṭhātīti vutte eko mayhaṃ mahatī pabbateyyā nadī viya hutvā upaṭṭhātīti āha. Aparo mayhaṃ ekavanarāji

--------------------------------------------------------------------------------------------- page522.

Viya añño mayhaṃ sītacchāyo sākhāsampanno phalabhārabharitarukkho viyāti. Tesaṃ hi ekameva suttaṃ saññānānatāya nānato upaṭṭhāsi. Evaṃ ekameva kammaṭṭhānaṃ saññānānatāya nānato upaṭṭhāsi. Saññājaṃ hi etaṃ saññānidānaṃ saññāpabhavaṃ tasmā saññānānatāya nānato upaṭṭhātīti veditabbaṃ. Ettha ca aññameva assāsārammaṇaṃ cittaṃ aññaṃ passāsārammaṇaṃ aññaṃ nimittārammaṇaṃ. Yassa hi ime tayo dhammā natthi tassa kammaṭṭhānaṃ neva appanaṃ na upacāraṃ pāpuṇāti. Yassa panīme tayo dhammā atthi tasseva kammaṭṭhānaṃ appanañca upacārañca pāpuṇāti. Vuttaṃ hetaṃ nimittaṃ assāsappassāsā 1- anārammaṇamekacittassa ajānato ca tayo dhamme bhāvanā nūpalabbhati. Nimittaṃ assāsappassāsā 1- anārammaṇamekacittassa jānato ca tayo dhamme bhāvanā upalabbhatīti. Evaṃ upaṭṭhite pana nimitte tena bhikkhunā ācariyassa santikaṃ gantvā ārocetabbaṃ mayhaṃ bhante evarūpannāma upaṭṭhātīti. Ācariyena pana etaṃ nimittanti vā na vā nimittanti na vattabbaṃ. Evaṃ hoti āvusoti vatvā punappunaṃ manasikarohīti vattabbo. Nimittanti hi vutte vosānaṃ āpajjeyya na nimittanti vutte nirāso visīdeyya tasmā tadubhayampi avatvā manasikāreyeva niyojetabboti evantāva dīghabhāṇakā. @Footnote: 1. visud. 2/71 assāsapassāsā. evamuparipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page523.

Majjhimabhāṇakā panāhu nimittamidaṃ āvuso kammaṭṭhānaṃ punappunaṃ manasikarohi sappurisāti vattabboti. Athānena nimitteyeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Evamassāyaṃ ito pabhūti ṭhapanāvasena bhāvanā hoti. Vuttaṃ hetaṃ porāṇehi nimitte ṭhapayaṃ cittaṃ nānākāraṃ vibhāvayaṃ dhīro assāsappassāse sakaṃ cittaṃ nibandhatīti. Tassevaṃ nimittūpaṭṭhānato pabhūti nīvaraṇāni vikkhambhitāneva honti kilesā sannisinnāva sati upaṭṭhitāyeva cittaṃ samāhitameva. Idaṃ hi dvīhākārehi cittaṃ samāhitannāma hoti upacārabhūmiyaṃ vā nīvaraṇappahānena paṭilābhabhūmiyaṃ vā aṅgapātubhāvena. Tattha upacārabhūmīti upacārasamādhi. Paṭilābhabhūmīti appanāsamādhi. Tesaṃ kiṃ nānākaraṇaṃ. Upacārasamādhi kusalavīthiyaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Appanāsamādhi divasabhāge appetvā nisinnassa divasabhāgampi kusalavīthiyaṃ javati bhavaṅgaṃ na otarati. Imesu dvīsu samādhīsu nimittapātubhāvena upacārasamādhinā samāhitaṃ cittaṃ hoti. Athānena taṃ nimittaṃ neva vaṇṇato manasikātabbaṃ na lakkhaṇato paccavekkhitabbaṃ. Apica kho khattiyamahesiyā cakkavattigabbhoviya kasakena sāliyavagabbho viya ca appamattena rakkhitabbaṃ. Rakkhitaṃ hissa phaladaṃ hoti. Nimittaṃ rakkhato laddhaṃ parihāni na vijjati ārakkhamhi asantamhi laddhaṃ laddhaṃ vinassatīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page524.

Tatrāyaṃ rakkhaṇupāyo. Tena bhikkhunā āvāso gocaro bhassaṃ puggalo bhojanaṃ utu iriyāpathoti imāni satta asappāyāni vajjetvā tāneva satta sappāyāni sevantena punappunaṃ taṃ nimittaṃ manasikātabbaṃ. Evaṃ sappāyasevanena nimittaṃ thiraṃ katvā vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ gamayitvā vatthuvisadakiriyā indriyasamatta- paṭipādanatā nimittakusalatā yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhanā yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittappaggaṇhanā yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsetabbaṃ tasmiṃ samaye cittasampahaṃsanā yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaajjhupekkhanā asamāhitapuggalaparivajjanā samāhitapuggalasevanā tadadhimuttatāti imāni dasa appanākosallāni avijahantena yogo karaṇīyo. Tassevamanuyuñjantassa viharato idāni appanā uppajjissatīti bhavaṅgaṃ vicchinditvā nimittārammaṇaṃ manodvārāvajjanaṃ uppajjati. Tasmiñca niruddhe tadevārammaṇaṃ gahetvā cattāri pañca vā javanāni javanti yesaṃ paṭhamaṃ parikammaṃ dutiyaṃ upacāraṃ tatiyaṃ anulomaṃ catutthaṃ gotrabhū pañcamaṃ appanācittaṃ paṭhamaṃ vā parikammañceva upacārañca dutiyaṃ anulomaṃ tatiyaṃ gotrabhū catutthaṃ appanācittanti vuccati. Catutthameva hi pañcamaṃ vā appeti na chaṭṭhaṃ sattamaṃ vā āsannabhavaṅgapātattā. Ābhidhammikagodattatthero panāha āsevanapaccayena kusalā dhammā balavanto honti tasmā chaṭṭhaṃ sattamaṃ vā appetīti. Taṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page525.

Aṭṭhakathāsu paṭikkhittaṃ. Tattha pubbabhāgacittāni kāmāvacarāni appanācittaṃ pana rūpāvacaraṃ. Evamanena pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ dasalakkhaṇasampannaṃ tividhakalyāṇaṃ paṭhamajjhānamadhigataṃ hoti. So tasmiṃyeva ārammaṇe vitakkādayo vūpasametvā dutiyatatiyacatutthajjhānāni pāpuṇāti. Ettāvatā ca ṭhapanavasena bhāvanāya pariyosānappatto hoti. Ayamettha saṅkhepakathā. Vitthāraṃ pana icchantena visuddhimaggato gahetabbaṃ. Evaṃ pattacatutthajjhāno panettha bhikkhu sallakkhaṇāvivaṭṭanāvasena kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā pārisuddhiṃ pattukāmo tadeva jhānaṃ āvajjanasamāpajjanādhiṭṭhānavuṭṭhānapaccavekkhaṇasaṅkhātehi pañcahākārehi vasippattaṃ paguṇaṃ katvā arūpapubbaṅgamaṃ vā rūpaṃ rūpapubbaṅgamaṃ vā arūpanti rūpārūpaṃ pariggahetvā vipassanaṃ paṭṭhapeti. Kathaṃ. So hi jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṅgāni pariggahetvā tesaṃ nissayaṃ hadayavatthuṃ tannissayāni ca bhūtāni tesañca nissayaṃ sakalampi karajakāyaṃ passati. Tato jhānaṅgāni arūpaṃ vatthādīni rūpanti rūpārūpaṃ vavaṭṭhapeti. Athavā samāpattito vuṭṭhahitvā kesādīsu koṭṭhāsesu paṭhavīdhātuādivasena cattāri bhūtāni tannissitarūpāni ca pariggahetvā yathāpariggahitarūpārammaṇaṃ yathāpariggahitarūpavatthudvārārammaṇaṃ vā sasampayuttadhammaṃ viññāṇaṃ passati. Tato bhūtādīni rūpaṃ sampayuttadhammaṃ viññāṇamarūpanti vavaṭṭhapeti. Athavā samāpattito vuṭṭhahitvā assāsappassāsānaṃ samudayo karajakāyo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page526.

Ca cittañcāti passati. Yathā hi kammāragaggariyā dhamamānāya bhastañca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca vāto sañcarati evameva kāyañca cittañca paṭicca assāsappassāsāti. Tato assāsappassāse ca kāyañca rūpaṃ cittañca taṃ sampayuttadhamme ca arūpanti vavaṭṭhapeti. Evaṃ nāmarūpaṃ vavaṭṭhapetvā tassa paccayaṃ pariyesati. Pariyesanto ca taṃ disvā tīsupi addhāsu nāmarūpassa pavattiṃ ārabbha kaṅkhaṃ vitarati. Vitiṇṇakaṅkho kalāpasammasanavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā udayabbayānupassanāya pubbabhāge uppanne obhāsādayo dasavipassanūpakkilese pahāya upakkilesavimuttaṃ paṭipadāñāṇaṃ maggoti vavaṭṭhapetvā udayaṃ pahāya bhaṅgānupassanaṃ patvā nirantaraṃ bhaṅgānupassanena bhayato upaṭṭhitesu sabbasaṅkhāresu nibbindanto virajjanto vimuccanto yathākkamaṃ cattāro ariyamagge pāpuṇitvā arahattaphale patiṭṭhāya ekūnavīsatibhedassa paccavekkhaṇaññāṇassa pariyantappatto sadevakassa lokassa aggadakkhiṇeyyo hoti. Ettāvatā cassa gaṇanaṃ ādiṃ katvā paṭipassanāpariyosānā ānāpānassatisamādhibhāvanā samattā hotīti. Ayaṃ sabbākārato paṭhamacatukkavaṇṇanā. Itaresu pana tīsu catukkesu yasmā visuṃ kammaṭṭhānabhāvanānayo nāma natthi tasmā anupadavaṇṇanānayeneva tesaṃ attho veditabbo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page527.

Pītipaṭisaṃvedīti pītiṃ paṭisaṃviditaṃ karonto pākaṭaṃ karonto assasissāmi passasissāmīti sikkhati. Tattha dvīhākārehi pīti paṭisaṃviditā hoti ārammaṇato ca asammohato ca. Kathaṃ ārammaṇato pīti paṭisaṃviditā hoti. Sappītike dve jhāne samāpajjati tassa samāpattikkhaṇe jhānapaṭilābhena ārammaṇato pīti paṭisaṃveditā hoti ārammaṇassa paṭisaṃviditattā. Kathaṃ asammohato. Sappītike dve jhāne samāpajjitvā vuṭṭhāya jhānasampayuttakapītiṃ khayato vayato sammasati tassa vipassanākkhaṇe lakkhaṇapaṭivedhena asammohato pīti paṭisaṃviditā hoti. Vuttañcetaṃ paṭisambhidāyaṃ dīghaṃ assāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti tāya satiyā tena ñāṇena sā pīti paṭisaṃviditā hoti dīghaṃ passāsavasena rassaṃ assāsavasena rassaṃ passāsavasena sabbakāyapaṭisaṃvedī assāsappassāsavasena passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assāsappassāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti tāya satiyā tena ñāṇena sā pīti paṭisaṃviditā hoti āvajjayato sā pīti paṭisaṃviditā hoti jānato passato paccavekkhato cittaṃ adhiṭṭhahato saddhāya adhimuccato viriyaṃ paggaṇhato satiṃ upaṭṭhāpayato cittaṃ samādahato paññāya pajānato abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbaṃ bhāvetabbaṃ sacchikātabbaṃ sacchikaroto sā pīti paṭisaṃviditā hoti evaṃ sā pīti paṭisaṃviditā hotīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page528.

Eteneva nayena avasesapadānipi atthato veditabbāni. Idaṃ panettha visesamattaṃ. Tiṇṇaṃ jhānānaṃ vasena sukhapaṭisaṃveditā catunnampi vasena cittasaṅkhārapaṭisaṃveditā veditabbā. Cittasaṅkhāroti vedanādayo dve khandhā. Sukhapaṭisaṃvedipade cettha vipassanābhūmidassanatthaṃ sukhanti dve sukhāni kāyikañca sukhaṃ cetasikañcāti paṭisamabhidāyaṃ vuttaṃ. Passambhayaṃ cittasaṅkhāranti oḷārikaṃ oḷārikaṃ cittasaṅkhāraṃ passambhento nirodhentoti attho. So vitthārato kāyasaṅkhāre vuttanayeneva veditabbo. Apicettha pītipade pītisīsena vedanā vuttā sukhapaṭisaṃvedipade sarūpeneva vedanā dvīsu cittasaṅkhārapadesu saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā cittasaṅkhārāti vacanato saññāsampayuttā vedanāti. Evaṃ vedanānupassanānayena idaṃ catukkaṃ bhāsitanti veditabbaṃ. Tatiyacatukkepi catunnaṃ jhānānaṃ vasena cittapaṭisaṃveditā veditabbā. Abhippamodayaṃ cittanti cittaṃ modento hāsento pahāsento assasissāmi passasissāmīti sikkhati. Tattha dvīhākārehi abhippamodo hoti samādhivasena vipassanāvasena ca. Kathaṃ samādhivasena. Sappītike dve jhāne samāpajjati. So samāpattikkhaṇe sampayuttāya pītiyā cittaṃ āmodeti pamodeti. Kathaṃ vipassanāvasena. Sappītike dve jhāne samāpajjitvā vuṭṭhāya jhānasampayuttaṃ pītiṃ khayato vayato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page529.

Sammasati. Evaṃ vipassanākkhaṇe jhānasampayuttiṃ pītiṃ ārammaṇaṃ katvā cittaṃ āmodeti pamodeti. Evaṃ paṭipanno abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti vuccati. Samādahaṃ cittanti paṭhamajjhānādivasena ārammaṇe cittaṃ samaṃ ādahanto samaṃ ṭhapento. Tāni vā pana jhānāni samāpajjitvā vuṭṭhāya jhānasampayuttaṃ cittaṃ khayato vayato sammasato vipassanākkhaṇe lakkhaṇapaṭivedhena uppajjati khaṇikacittekaggatā evaṃ uppannāya khaṇikacittekaggatāya vasenapi ārammaṇe cittaṃ samaṃ ādahanto samaṃ ṭhapento samādahaṃ cittaṃ assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti vuccati. Vimocayaṃ cittanti paṭhamajjhānena nīvaraṇehi cittaṃ mocento vimocento dutiyena vitakkavicārehi tatiyena pītiyā catutthena sukhadukkhehi cittaṃ mocento vimocento. Tāni vā pana jhānāni samāpajjitvā vuṭṭhāya jhānasampayuttaṃ cittaṃ khayato vayato sammasati so vipassanākkhaṇe aniccānupassanāya niccasaññāto cittaṃ mocento vimocento dukkhānupassanāya sukhasaññāto anattānupassanāya attasaññāto nibbidānupassanāya nandito virāgānupassanāya rāgato nirodhānupassanāya samudayato paṭinissaggānupassanāya ādānato cittaṃ mocento vimocento assasati ceva passasati ca. Tena vuttaṃ vimocayaṃ cittaṃ assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti. Evaṃ cittānupassanāya vasena idaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page530.

Catukkaṃ bhāsitanti veditabbaṃ. Catutthacatukke pana aniccānupassīti ettha tāva aniccaṃ veditabbaṃ aniccatā veditabbā aniccānupassanā veditabbā aniccānupassī veditabbo. Tattha aniccanti pañcakkhandhā. Kasmā. Uppādavayaññathattabhāvā. Aniccatāti tesaṃyeva uppādavayaññathattaṃ hutvā abhāvo vā nibbattānaṃ tenevākārena aṭṭhatvā khaṇabhaṅgena bhedoti attho. Aniccānupassanāti tassā aniccatāya vasena rūpādīsu aniccanti anupassanā. Aniccānupassīti tāya anupassanāya samannāgato. Tasmā evaṃbhūto assasanto passasanto ca idha aniccānupassī assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti veditabbo. Virāgānupassīti ettha pana dve virāgā khayavirāgo ca accantavirāgo ca. Tattha khayavirāgoti saṅkhārānaṃ khaṇabhaṅgo. Accantavirāgoti nibbānaṃ. Virāgānupassanāti tadubhayadassanavasena pavattā vipassanā ca maggo ca. Tāya duvidhāyapi anupassanāya samannāgato hutvā assasanto ca passasanto ca virāgānupassī assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti veditabbo. Nirodhānupassipadepi eseva nayo. Paṭinissaggānupassīti etthāpi dve paṭinissaggā pariccāgapaṭinissaggo ca pakkhandanapaṭinissaggo ca. Paṭinissaggoyeva anupassanā paṭinissaggānupassanā. Vipassanāmaggānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Vipassanā hi tadaṅgavasena saddhiṃ khandhābhisaṅkhārehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page531.

Kilese pariccajati saṅkhatadosadassanena ca tabbīparite nibbāne tanninnatāya pakkhandatīti pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinissaggo cāti vuccati. Maggo samucchedavasena saddhiṃ khandhābhisaṅkhārehi kilese pariccajati ārammaṇakaraṇena ca nibbāne pakkhandatīti pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinissaggo cāti vuccati. Ubhayampi pana purimapurimaññāṇānaṃ anupassanato anupassanāti vuccati. Tāya duvidhāya paṭinissaggānupassanāya samannāgato hutvā assasanto ca passasanto ca paṭinissaggānupassī assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti veditabbo. Evaṃ bhāvitoti evaṃ soḷasahi ākārehi bhāvito. Sesaṃ vuttanayameva. Ānāpānassatisamādhikathā niṭṭhitā. {167} Athakho bhagavātiādimhi pana ayaṃ saṅkhepattho. Evaṃ bhagavā ānāpānassatisamādhikathāya bhikkhū samassāsetvā atha yantaṃ tatiyapārājikappaññattiyā nidānañceva pakaraṇañca uppannaṃ bhikkhūnaṃ aññamaññaṃ jīvitā voropanaṃ etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā paṭipucchitvā vigarahitvā ca yasmā tattha attanā attānaṃ jīvitā voropanaṃ migalaṇḍikena ca voropāpanaṃ pārājikavatthu na hoti tasmā taṃ ṭhapetvā pārājikassa vatthubhūtaṃ aññamaññaṃ jīvitā voropanameva gahetvā pārājikaṃ paññāpento yo pana bhikkhu sañcicca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page532.

Manussaviggahantiādimāha. Ariyapuggalamissakattā panettha moghapurisāti avatvā te bhikkhūti vuttaṃ.


             The Pali Atthakatha in Roman Book 1 page 482-532. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=1&A=10112&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=1&A=10112&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=176              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=1&A=7436              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=1&A=2472              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=1&A=2472              Contents of The Tipitaka Volume 1 http://84000.org/tipitaka/read/?index_1

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]